Sesijas dokuments
22.11.2016
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
par ES un Turcijas attiecībām
( 2016/2993(RSP) )
Marine Le Pen, Marcel de Graaff, Harald Vilimsky, Mireille D’Ornano, Edouard Ferrand, Mario Borghezio, Gerolf Annemans, Janice Atkinson, Marcus Pretzell, Jean-Luc Schaffhauser, Laurenţiu Rebega, Michał Marusik, Matteo Salvini
ENF grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un Turcijas attiecībām
( 2016/2993(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2016. gada 22. novembra paziņojumu par ES un Turcijas attiecībām,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā apstākļi Turcijā attiecībā uz demokrātiju un pamattiesībām ir ievērojami pasliktinājušies kopš pievienošanās sarunu sākuma 2005. gadā;
B. tā kā Turcijas valdība ārkārtas stāvokli un 2016. gada 15. jūlija neveiksmīgo valsts apvērsuma mēģinājumu izmanto ļaunprātīgi, lai stingri ierobežotu vārda brīvību, plašsaziņas līdzekļu brīvību un demokrātiskās tiesības kopumā;
C. tā kā saskaņā ar organizācijas „Reportieri bez robežām” informāciju ārkārtas stāvokļa pirmajās sešās nedēļās tika apcietināti 89 žurnālisti un tika slēgti 104 plašsaziņas līdzekļi, kā rezultātā bez darba palika vairāk nekā 2300 žurnālistu un vismaz 330 žurnālistiem atsauca preses akreditāciju; tā kā neskaitāmi citi žurnālisti pašlaik atrodas apcietinājumā policijas kamerās, ir tikuši aizturēti un atbrīvoti bez apsūdzības uzrādīšanas vai arī vēl nav aizturēti, taču par viņiem jau ir izdots apcietināšanas orderis;
D. tā kā pirms neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma un tam sekojošā ārkārtas stāvokļa notika arī daudzkārtīgi sistemātiski preses brīvības pārkāpumi, no kuriem zināmākie ir 2015. gada maijā veiktā izmeklēšana par terorismā un spiegošanā apsūdzēto “Cumhuriyet” avīzi, kas bija ievietojusi video un ziņu reportāžu, kurā bija atainotas ar ieročiem piekrautas un Sīrijas džihādistiem paredzētas kravas automašīnas, minētās avīzes redaktora Can Dündar un žurnālista Erdem Gül apcietināšana novembrī, policijas reids plašsaziņas līdzekļu grupas “Ipek Media Group” TV stacijās un avīzēs, kā arī šīs grupas žurnālistu atlaišana no darba 2015. gada oktobrī un 2016. gada martā valdības īstenotā avīzes “Zaman” pārņemšana;
E. tā kā šie turku plašsaziņas līdzekļu brīvības pārkāpumi ir ietekmējuši arī Eiropas valstu iedzīvotājus, piemēram, Vācijas satīriķi Jan Böhmermann un Nīderlandes žurnālistu Ebru Umar;
F. tā kā pašlaik Turcijā ir bloķētas tūkstošiem tīmekļa lapu; tā kā saskaņā ar organizācijas “Human Rights Watch” ziņām Turcijas iestādes bija atbildīgas par gandrīz trijām ceturtdaļām no 2015. gada pirmajos sešos mēnešos visā pasaulē veiktajām prasībām Twitter sociālājā tīklā izdzēst tvītus un bloķēt kontus;
G. tā kā Selahattin Demirtaş un Figen Yüksekdağ, apvienojušies opozīcijas partijas HDP vadītāji, ir arestēti kopā ar citiem desmit parlamenta deputātiem;
H. tā kā aresti un tūkstošiem tiesnešu un prokuroru darbības apturēšana ir nopietni apdraudējusi tiesu iestāžu neatkarību un varas dalījumu;
I. tā kā Turcija atsakās pārskatīt 1974. gada Kipras ziemeļu daļas nelikumīgo militāro okupāciju; tā kā Turcija atsakās atzīt Kipras Republiku un izpildīt savas saistības attiecībā uz Ankaras protokolu;
J. tā kā reliģiskās minoritātes tiek sistemātiski vajātas vai diskriminētas;
K. tā kā Turcijas valdība ir nolēmusi deleģēt premjerministram pilnvaras pieņemt lēmumus par valsts un privāto universitāšu rektoru iecelšanu;
L. tā kā Turcijas valdība ir sniegusi atbalstu un ieročus džihādistu grupām Sīrijā un turpina to darīt;
M. tā kā Turcijas valdība draud, ka tā atļaus trīs miljoniem migrantu ieceļot Eiropas Savienībā, tādējādi cenšoties attiecībā uz Turcijas pilsoņiem panākt vīzu režīma atcelšanu;
N. tā kā Turcija no 2005. līdz 2016. gadam pirmspievienošanās palīdzības veidā ir saņēmusi gandrīz EUR 10 miljardus;
O. tā kā daudzas sabiedriskās domas aptaujas vairumā dalībvalstu rāda, ka lielākā daļa pilsoņu iebilst pret Turcijas pievienošanos ES,
1. aicina Padomi pārtraukt sarunas par Turcijas pievienošanos ES;
2. aicina Padomi nekavējoties pārtraukt visus maksājumus Turcijai no Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta;
3. aicina dalībvalstis uz to, lai tās pašas veidotu attiecības ar Turciju;
4. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un Turcijas valdībai.