Sesijas dokuments
22.11.2016
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
par stāvokli Turcijā
( 2016/2993(RSP) )
Fabio Massimo Castaldo, Ignazio Corrao, Isabella Adinolfi, Rolandas Paksas, Beatrix von Storch
EFDD grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Turcijā
( 2016/2993(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos deklarāciju par pēdējiem notikumiem Turcijā,
– ņemot vērā 2016. gada progresa ziņojumu par Turciju, ko Komisija publicēja 2016. gada 9. novembrī ( SWD(2016)0366 ),
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Turciju,
– ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,
– ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā 2016. gada 4. novembrī Turcijas iestādes arestēja 12 deputātus no kurdu Tautas demokrātiskās partijas (HDP), tostarp tās līderus Selahattin Demirtas un Figen Yuksekdag, par vairākām ar terorismu saistītām apsūdzībām, kas sekoja Turcijas parlamenta 2016. gada maija lēmumam par imunitātes atņemšanu deputātiem; tā kā šie aresti ir tikai viens no pēdējiem notikumiem valdības īstenotajās represijās pret kurdu opozīciju pēc plašsaziņas līdzekļu masveida slēgšanas, kurdus atbalstošo mēru atbrīvošanas no amata un interneta piekļuves īslaicīgiem traucējumiem, ko izmanto, lai apgrūtinātu saziņu;
B. tā kā 2016. gada 11. novembrī Turcijas iestādes arestēja opozīcijas dienas laikraksta „Cumhuriyet” priekšsēdētāju — nedēļu pēc tam, kad tika arestēti vairāki augstākā līmeņa darbinieki, tostarp galvenais redaktors Murat Sabuncu, par iespējamu saistību ar Fethullan Gülen un Kurdistānas Strādnieku partiju — bruņotu grupu, kas pasludināta ārpus likuma;
C. tā kā prezidenta Erdoğan īstenotā „tīrīšana” turpinās, jo pēdējās nedēļās 370 nevalstisku grupu, tostarp cilvēktiesību un bērnu organizāciju, ir slēgtas par iespējamu saistību ar teroristiem un vairāk nekā 300 cilvēku ir arestēti vai aizturēti; tā kā pēc valsts apvērsuma mēģinājuma īstenoto represiju apjoms ir šokējošs, jo vairāk nekā 110 000 cilvēku ir atlaisti no darba vai uz laiku atcelti no amata un vairāk nekā 35 000 cilvēku ir arestēti;
D. tā kā ir ziņots, ka prezidents Erdoğan plāno parlamentā iesniegt priekšlikumu, pēc kura tiks rīkots referendums, par konstitucionālu izmaiņu veikšanu, kas ļaus viņam uzņemties izpildprezidenta pienākumus ar iespēju izdot prezidenta dekrētus, kas nav jāapspriež ar parlamentu, un palikt pie varas līdz 2029. gadam;
E. tā kā valdības darba kārtībā ir arī nāvessoda atjaunošana un prezidents Erdoğan ir apliecinājis, ka apstiprinās šo pasākumu, ja to atbalstīs parlaments;
F. tā kā Eiropas Parlamenta delegācija Turcijā tika atsaukta pēc tam, kad Turcijas iestādes atteicās tikties ar Eiropas Parlamenta deputātu, kas piedalījās delegācijā un bija kritizējis Turcijas represīvos pasākumus pēc valsts apvērsuma mēģinājuma;
G. tā kā, lai gan Turcija ir svarīgs partneris, no tās kā no kandidātvalsts tiek sagaidīta atbilstība augstākajiem demokrātijas standartiem, tostarp tas, lai tiktu ievērotas cilvēktiesības, tiesiskums, pamatbrīvības un vispārējās tiesības uz taisnīgu tiesu;
H. tā kā Kopenhāgenas pievienošanās kritēriji ir galvenie nosacījumi, kas jāizpilda visām kandidātvalstīm, lai kļūtu par dalībvalsti; tā kā politiskie kritēriji paredz to iestāžu stabilitāti, kas nodrošina demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības, kā arī cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību,
1. atzīst, ka, lai gan Turcija ir svarīgs ES partneris, politiskajai gribai sadarboties ir jānāk no abām partnerības pusēm; uzskata, ka Turcija šo politisko gribu neapliecina, jo valdības īstenotie pasākumi to vēl vairāk novirza no ceļa uz Eiropas Savienību;
2. pauž ļoti nopietnas bažas par pamattiesību un tiesiskuma situācijas pasliktināšanos Turcijā; uzskata, ka pēc valsts otras lielākās opozīcijas partijas HDP līdzpriekšsēdētāju arestēšanas un vairāku tās locekļu aizturēšanas parlamentārā demokrātija valstī ir apdraudēta;
3. apstiprina, ka pastāvīgie vārda brīvības ierobežojumi, tostarp plašsaziņas līdzekļu slēgšana un žurnālistu arestēšana, kā arī pašreiz notiekošās represijas pret kurdu minoritāti un faktiski ikvienu, kurš varētu pretoties prezidentam Erdoğan, ir skaidrā pretrunā ar saistībām, ko Turcija uzņēmās savā pieteikumā par iestāšanos ES, un ar Turcijas starptautiskajām saistībām ievērot cilvēktiesības;
4. pauž bažas par to, ka prezidents Erdoğan varētu panākt konstitucionālas izmaiņas, lai paplašinātu savas pilnvaras un pagarinātu to termiņu līdz 2029. gadam — ilgi pēc pašreizējā termiņa beigām;
5. atgādina, ka ES ir stingra un principiāla nostāja pret nāvessodu un ka tā atcelšana visā pasaulē ir viens no tās galvenajiem mērķiem; pauž ļoti nopietnas bažas par iespēju, ka Turcija varētu to atjaunot, un par prezidenta Erdoğan paziņojumiem par šo jautājumu;
6. atkārtoti uzsver Turcijas nozīmi ES un tās dalībvalstīm, tomēr ar nožēlu secina, ka Kopenhāgenas politiskos kritērijus Turcija vairs acīmredzami neievēro; tāpēc aicina Padomi nekavējoties pārtraukt pievienošanās sarunas un apturēt līdzekļu izmaksu Turcijai;
7. uzskata, ka šajos apstākļos būtu jāatliek arī ES un Turcijas 2016. gada 18. marta paziņojuma — tā dēvētā ES un Turcijas migrācijas darījuma — īstenošana;
8. aicina dalībvalstis pieņemt vienotu un kopīgu nostāju attiecībā uz notikumiem Turcijā un aicina Komisiju un EĀDD turpināt uzraudzīt situāciju valstī, nodrošinot, ka visi saziņas kanāli paliek atvērti;
9. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Turcijas parlamentam un valdībai.