Sesijas dokuments

 

B8-1282/2016

22.11.2016

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

par ES un Turcijas attiecībām

( 2016/2993(RSP) )

Cristian Dan Preda, Renate Sommer, Elmar Brok

PPE grupas vārdā

 

B8-1282/2016

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un Turcijas attiecībām

( 2016/2993(RSP) )

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Turciju, jo īpaši 2016. gada 27. oktobra rezolūciju par žurnālistu stāvokli Turcijā[1],

–  ņemot vērā 2005. gada 3. oktobra sarunu programmu Turcijai,

–  ņemot vērā 2016. gada ziņojumu par Turciju, kas publicēts 2016. gada 9. novembrī ( SWD(2016)0366 ),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 231/2014, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II)[2],

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Eiropas Savienība un Eiropas Parlaments ir stingri nosodījuši neveiksmīgo militāro apvērsumu Turcijā un atzinuši, ka Turcijas iestādēm ir leģitīmas pilnvaras saukt pie atbildības tos, kuri ir vainojami un bija iesaistīti šajā apvērsuma mēģinājumā;

B.  tā kā Turcijas iestāžu represīvie pasākumi pret opozīcijas partijām, tostarp opozīcijas līderu un Turcijas Lielās nacionālās asamblejas deputātu, žurnālistu un citu cilvēku apcietināšana ir nesamērīga un pretrunā Turcijas tiesību aktiem, tādējādi pārkāpjot šīs Eiropas Padomes dalībvalsts saistības un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām;

C.  tā kā prezidents Erdogans un Turcijas valdības locekļi ir vairākkārt snieguši paziņojumus par nāvessoda atjaunošanu;

D.  tā kā pastāv nopietnas bažas par apstākļiem, kādos pēc valsts apvērsuma tiek turētas aizturētās un apcietinātās personas, liela mēroga valsts ierēdņu atlaišanu, kā arī stingrajiem ierobežojumiem attiecībā uz vārda brīvību un preses un plašsaziņas līdzekļiem Turcijā;

E.  tā kā sarunu programmas 5. punktā paredzēts, ka gadījumā, ja Turcijā nopietni un ilgstoši pārkāps brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas, kā arī tiesiskuma principus, kas ir Savienības pamatā, Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma, ko izteikusi trešdaļa dalībvalstu, ieteiks apturēt sarunas un ierosinās nosacījumus to atsākšanai,

1.  stingri nosoda nesamērīgos represīvos pasākumus, kas Turcijā veikti kopš neveiksmīgā militārā apvērsuma mēģinājuma 2016. gada jūlijā, ko Parlaments arī nosodīja; aicina Komisiju un dalībvalstis sākt ar Turciju notiekošo sarunu pagaidu atlikšanu, vismaz pašreizējos apstākļos;

2.  norāda, ka Turcijai ir svarīgi padziļināt muitas savienību; uzsver, ka darba pārtraukšana saistībā muitas savienības padziļināšanu valstij radīs nopietnas ekonomiskas sekas;

3.  uzsver, ka nāvessoda atjaunošanas gadījumā sarunas tiktu izbeigtas;

4.  atzīst, ka Turcijā ir sarežģīta drošības situācija ar draudiem tās stabilitātei gan no iekšpuses, gan no ārpuses, bet atkārto, ka tas neattaisno nevainīgu cilvēku politiski motivētu apcietināšanu, tostarp ārvalstnieku aizturēšanu;

5.  norāda, ka Turcija līdz šim nav izpildījusi 7 no 72 vīzu režīma liberalizācijas ceļveža kritērijiem, daži no kuriem ir īpaši svarīgi;

6.  aicina Komisiju noteikt skaidrus kritērijus sarunu atsākšanai, ņemot vērā Kopenhāgenas kritērijus un Turcijas saistības, kuras tā uzņēmusies kā Eiropas Padomes locekle;

7.  aicina Komisiju apsvērt iespēju uz laiku apturēt finansējumu, kas tiek sniegts saskaņā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II); uzsver, ka daļu no IPA finansējuma varētu novirzīt lielākam atbalstam bēgļiem un migrantiem Turcijā;

8.  mudina Komisiju, Eiropas Padomi un Venēcijas komisiju piedāvāt papildu tiesisko palīdzību Turcijas iestādēm, lai nodrošinātu pareizu tiesvedību, kā arī pienācīgus un drošus ieslodzījuma apstākļus tiem, kuri ir apcietināti un apsūdzēti par līdzdalību militārā apvērsuma mēģinājumā 2016. gada 15. jūlijā;

9.  uzsver, ka ES un Turcijas attiecības ir svarīgas abām pusēm; norāda, ka Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos 2016. gada 14. novembrī norādīja, ka ārlietu ministri ir vienojušies arī turpmāk ieņemt pirmkārt spēcīgu un vienotu 28 dalībvalstu nostāju;

10.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijai, Padomei, dalībvalstīm un Turcijas valdībai un parlamentam.

[1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0423
[2] OV L 77, 15.3.2014., 11. lpp.