Sesijas dokuments

 

B8-1339/2016

7.12.2016

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B8-1807/2016 , uz kuru jāatbild mutiski,

saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu

par starptautiskajiem aviācijas nolīgumiem

( 2016/2961(RSP) )

Marie-Christine Arnautu

ENF grupas vārdā

 

B8-1339/2016

Eiropas Parlamenta rezolūcija par starptautiskajiem aviācijas nolīgumiem

( 2016/2961(RSP) )

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par starptautiskajiem aviācijas nolīgumiem ( O‑000128/2016  – B8-1807/2016 ),

–  ņemot vērā savu 2011. gada 7. jūnija rezolūciju par starptautiskajiem gaisa transporta nolīgumiem, ko noslēdz saskaņā ar Lisabonas līgumu,

–  ņemot vērā savu 2013. gada 2. jūlija rezolūciju par ES ārējo aviācijas politiku — nākotnes problēmu risinājums,

–  ņemot vērā savu 2015. gada 11. novembra rezolūciju par aviāciju,

–  ņemot vērā aviācijas stratēģiju Eiropai, ar ko Komisija nāca klajā 2015. gada 7. decembrī,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 8. marta lēmumu, ar ko pilnvaro Komisiju sākt sarunas par aviācijas drošības nolīgumiem ar Japānu un Ķīnu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 7. jūnija lēmumu, ar ko pilnvaro Komisiju sākt sarunas par ES līmeņa gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumiem ar Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju (ASEAN), Turciju, Kataru un Apvienotajiem Arābu Emirātiem,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 1. decembra lēmumu, ar ko pilnvaro Komisiju sākt sarunas par ES līmeņa gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumu ar Armēniju,

–  ņemot vērā trīs aviācijas nolīgumus (tā dēvētos „atvērto debesu” nolīgumus), ko Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir parakstījušas ar ASV, Kanādu un Brazīliju,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 10. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā valstu gaisa telpas suverenitāti garantē starptautisko tiesību normas saskaņā ar 1944. gada Čikāgas konvencijā paredzētajiem noteikumiem;

B.  tā kā gaisa transporta nolīgums, ko 2007. gada aprīlī Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis ir parakstījušas ar Amerikas Savienotajām Valstīm, nav vienlīdz izdevīgs abām pusēm un nenodrošina, lai pienācīgi būtu ņemtas vērā ES intereses, jo ASV vēl arvien ir spēkā regulējums, ar ko kabotāža valsts gaisa telpā ir aizliegta un ir ierobežotas ES iespējas investēt ASV aviosabiedrībās;

C.  tā kā 2010. gada 24. jūnija protokols, ar ko groza Eiropas Savienības un ASV 2007. gadā parakstīto „atvērto debesu” nolīgumu, nekādi nav vērā ņemami palīdzējis risināt jautājumus, kuri minētā nolīguma kontekstā ir palikuši atklāti;

D.  tā kā Komisijas prognozes par šādu aviācijas nolīgumu pozitīvo ietekmi ne reizi vien ir izrādījušās pārāk optimistiskas;

E.  tā kā reāls ir risks, ka dažu sarunu rezultātā, iespējams, tiks noslēgti nevienlīdzīgi nolīgumi, kas būs mazāk izdevīgi Eiropas gaisa pārvadātājiem;

F.  tā kā vairākas Eiropas un ASV aviosabiedrības ir vērsušās attiecīgajās savu valstu iestādēs ar sūdzībām par konkurences kropļošanu, kas rodas saistībā ar valsts atbalsta piešķiršanu dažām trešām aviosabiedrībām;

G.  tā kā pēdējos gados par vairāku Eiropas aviosabiedrību līdzīpašniecēm ir kļuvušas trešo valstu uzņēmējsabiedrības un tas ir raisījis sabiedrībā ne vien diskusijas, bet arī ļoti emocionālas viedokļu izpausmes;

H.  tā kā ar šiem nolīgumiem saistītie problemātiskie jautājumi attiecas uz pasažieru drošību un viņiem piedāvāto pakalpojumu drošumu un kvalitāti, turklāt ietekmē arī Eiropas aviosabiedrību un aviācijas rūpniecības nākotni;

I.  tā kā nedrīkst pieļaut, ka sarunu rezultātā standarti tiek pazemināti vai ka tiek nolemts vispār atteikties no jebkādiem standartiem, jo tas pilnīgi noteikti nelabvēlīgi ietekmēs gan drošību un drošumu, gan nozarē strādājošo darba apstākļus;

J.  tā kā slepenība, ko Komisija uztur attiecībā uz līdzdalību šādās sarunās (līdzīgi kā sarunās par visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA), transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP) un pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA)), grauj pilsoņu uzticēšanos iestādēm, kurām būtu jānodrošina pilsoņu pārstāvība un jāaizstāv viņu intereses;

K.  tā kā Parlamenta 2016. gada 23. novembra plenārsēdē, kad tika skatīts Transporta un tūrisma komitejas uzdotais jautājums, uz kuru jāatbild mutiski, par starptautiskajiem aviācijas nolīgumiem, Komisija nesniedza atbildes, kas pienācīgi atspoguļotu vairāku Parlamenta deputātu paustās bažas,

1.  ir noraizējies, ka Komisija, iespējams, vēlas padarīt Eiropas gaisa telpu vieglāk pieejamu trešo valstu aviosabiedrībām, kuras strauji aug, un ka tas notiek laikā, kad daudzas Eiropas aviosabiedrības ir nonākušas pamatīgās finansiālās grūtībās;

2.  pieprasa, lai Komisija sagatavotu izsmeļošu pārskatu par spēkā esošajiem „atvērto debesu” nolīgumiem un to darītu, ņemot vērā visus ieinteresēto pušu paustos apsvērumus;

3.  pauž nožēlu, ka Komisija nav nodrošinājusi, lai pašlaik notiekošās sarunas būtu pārredzamas;

4.  tāpēc pieprasa, lai procedūra, kas ļauj iepazīties ar konfidenciāliem dokumentiem, būtu pilnībā pārredzama un nodrošinātu, ka Parlamenta deputāti ierastā darba kārtībā var šiem dokumentiem viegli piekļūt un tos izpētīt;

5.  aicina Komisiju pastāvīgi sniegt Parlamentam jaunāko informāciju gan pirms, gan pēc katras sarunu kārtas;

6.  prasa, lai Komisija precizētu, tieši kādas konkurences klauzulas tā ir iecerējusi iekļaut, lai garantētu godīgu un vienlīdzīgu konkurenci starp Eiropas un ārvalstu pārvadātājiem un lai šajā nolūkā jo īpaši panāktu, ka trešās valstis garantē pārskatu patiesu pārredzamību;

7.  pieprasa Komisijai panākt, lai noteikumi, ar ko reglamentē gaisa pārvadātāju īpašumtiesību struktūru un gaisa pārvadātāju kontroli, būtu savstarpēji ekvivalenti;

8.  aicina dalībvalstis ieņemt sarunās stingru nostāju un vislielāko uzmanību pievērst tieši tam, kāda varētu būt sarunās apspriežamo nolīgumu nelabvēlīgā ietekme sociālajā jomā, un vajadzības gadījumā iesaldēt, ierobežot vai pat liegt attiecīgajiem trešo valstu gaisa pārvadātājiem tiesības veikt pārvadājumus savā teritorijā;

9.  pieprasa nolīgumus uzreiz pēc to noslēgšanas nepiemērot pagaidu kārtībā bez dalībvalstu piekrišanas;

10.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.