Sesijas dokuments

 

B8-1343/2016

9.12.2016

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

par atbalstu no talidomīda lietošanas cietušajiem

( 2016/3029(RSP) )

Matteo Salvini, Mara Bizzotto, Mario Borghezio, Angelo Ciocca, Lorenzo Fontana

ENF grupas vārdā

 

B8-1343/2016

Eiropas Parlamenta rezolūcija par atbalstu no talidomīda lietošanas cietušajiem

( 2016/3029(RSP) )

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantu,

 

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 3., 26. un 35. pantu,

 

–  ņemot vērā rakstiskos jautājumus, kas iesniegti Komisijai, par to cilvēku situāciju, kuri cietuši no talidomīda lietošanas, E-009231/2014 , E-000540-15 , E-006141-15 , E-010259-15 un E-005523-16 ,

 

–  ņemot vērā rezolūciju priekšlikumus par to cilvēku situāciju, kuri cietuši no talidomīda lietošanas, B8-0006/2014 , B8-0257/2014 un B8-0090/2015 ,

 

–  ņemot vērā Spānijas 2010. gada 5. augusta Karalisko dekrētu Nr. 1006, ar kuru ir noteikti principi attiecībā uz kompensācijas piešķiršanu un solidāru atbalstu cilvēkiem, kas cietuši no talidomīda lietošanas Spānijā laikposmā no 1960. līdz 1965. gadam,

 

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. decembra paziņojumu par atbalstu no talidomīda lietošanas cietušajiem,

 

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

 

A.tā kā pēc tam, kad 1957. gadā Vācijas farmācijas uzņēmums “Chemie Grünenthal” Eiropas tirgū laida pretvemšanas līdzekli talidomīdu, kas bija paredzēts arī grūtniecēm, piedzima vismaz 20 000 bērnu ar smagiem fiziskiem defektiem;

 

B.tā kā talidomīda izraisītā traģēdija ir visnopietnākā kolektīvā traģēdija, kādu jebkad ir izraisījušas zāles;

 

C.tā kā Eiropā ir vairāk nekā 4 000 cilvēku, kas ir izdzīvojuši pēc talidomīda izraisītajām sekām, tostarp: 2 800 — Vācijā, 450 — Itālijā, 400 — Apvienotajā Karalistē, 400 — Spānijā, 103 — Zviedrijā un aptuveni 90 — Austrijā;

 

D.tā kā Heidelbergas universitātes 2012. gada pētījuma “Talidomīds. Aptaujas, kas jāveic atkārtoti par to cilvēku problēmām un īpašajām vajadzībām, kuri cietuši no talidomīda lietošanas, un par atbalsta trūkumu. Kopsavilkuma ziņojums par pirmajiem aptaujas rezultātiem un pirmie ieteikumi par rīcību”[1] un konsultāciju uzņēmuma “Firefly Research” 2015. gada pētījuma “To cilvēku veselības stāvoklis, dzīves kvalitāte un nodarbinātība, kurus skārušas talidomīda lietošanas sekas: liecības no Apvienotās Karalistes”[2] secinājumos skaidri parādās visas fiziskās un psiholoģiskās problēmas, ar kurām gadu gaitā saskaras cilvēki, kas cietuši no talidomīda lietošanas, un kuras kļūst arvien smagākas, un ar to saistītās īpašās medicīniskās, finansiālās un sociālās vajadzības;

 

E. tā kā neatkarīga izmeklēšana, ko 2014. gadā veica starptautisks juridiskais birojs “Ince & Co.” skaidri parādīja pārkāpumus, kuri notika 1970. gada kriminālprocesā pret farmācijas uzņēmumi “Grünenthal” un kuri ietekmēja tā pareizu norisi, kā rezultātā cietušajiem nebija iespējas saņemt taisnīgu kompensāciju civillietās;

 

F. tā kā starptautiskā juridiskā biroja “Ince & Co.” veiktās izmeklēšanas laikā atklājās arī tas, ka uzņēmums “Chemie Grünenthal” slēpa no sabiedrības zāļu blakusparādības grūtniecēm, un nepilnības saistībā ar zāļu uzraudzību valstīs, kuras tās tika laistas tirgū;

 

G.tā kā 2015. gada 27. maijā vairāki Eiropas Parlamenta deputāti no visām politiskajām grupām Eiropas Parlamentā rīkoja preses konferenci, kuras laikā tika atkārtoti uzsvērta politiskā griba un apņemšanās nodrošināt, lai cilvēkiem, kuri cietuši no talidomīda lietošanas, būtu piekļuve finansējumam un pienācīgiem resursiem, kas vajadzīgi, lai risinātu aizvien pieaugošo vajadzību pēc veselības aprūpes pakalpojumiem[3];

 

H. tā kā debašu laikā, kas notika Eiropas Parlamenta 2016. gada 9. marta plenārsēdē, komisārs Andrjukaitis stingri uzsvēra, ka ir svarīgi nodrošināt cilvēkiem, kas izdzīvojuši pēc talidomīda izraisītajām sekām, finansiālu atbalstu, lai viņi varētu segt arvien pieaugošos veselības aprūpes izdevumus, atzīstot nepieciešamību rast visiem izdzīvojušajiem piemērotu risinājumu, lai garantētu viņu dzīves kvalitāti;

 

I.tā kā gandrīz pēc sešdesmit gadiem izdzīvojušie joprojām meklē taisnību un vēlas saņemt kompensāciju, kas dotu iespēju apmaksāt dārgo aprūpi, kura nepieciešama viņu fiziskā stāvokļa dēļ;

 

J.ņemot vērā būtisko lomu, kāda Eiropā ir no talidomīda cietušo biedrībām šajā briesmīgajā traģēdijā cietušo tiesību pieteikšanā un aizsardzībā,

 

1.uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi pilnībā atzīt no talidomīda Eiropā cietušo un izdzīvojušo cilvēku prasības, lai garantētu viņu autonomiju, piekļuvi medicīnas aprūpes pakalpojumiem un pienācīgu dzīves kvalitāti;

 

2.aicina Komisiju īstenot solījumus, ko komisārs Andrjukaitis izteica Parlamenta 2016. gada 9. marta plenārsēdē, izstrādājot palīdzības programmu, kas papildinātu dalībvalstu rīcību, kuras mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu cilvēkiem, kas cietuši no talidomīda lietošanas, un viņu ģimenēm;

 

3.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

[1] http://www.fiftyyearfight.org/images/Heidelberg_study_ENGLISH.pdf.
[2] http://www.thalidomidetrust.org/wp-content/uploads/2014/01/Firefly-report-March-2015.pdf. 
[3] http://www.fiftyyearfight.org/latest/europe-speaks-loudly-with-one-voice:-press-conference.