<Motion lg="LV" type="RE" xmlns="http://redmap.europa.eu/xml/iPlRe-v2-0#" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://redmap.europa.eu/xml/iPlRe-v2-0# iPlRe_v2-0.xsd"><Cover><Ref>B8-0143/2017</Ref><Date>8.2.2017</Date><Blk-Title-Cover><Title-Type>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</Title-Type><Title-NextTo><p margin-bottom="12pt" margin-left="70.9pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt">iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,</p>
</Title-NextTo><Title-Recueil><p margin-bottom="12pt" margin-left="70.9pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt">saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu</p>
</Title-Recueil><Title><p margin-bottom="0pt" margin-left="70.9pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt">par visaptverošas ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (<span font-style="italic">CETA</span>) noslēgšanu starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses</p></Title><Doc-Ref><p margin-bottom="24pt" margin-left="70.9pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt">(2017/2525(RSP))</p></Doc-Ref><Blk-Author><p margin-bottom="0pt" margin-left="0pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt"><span font-weight="bold"><span font-style="italic"><Author id="4436">Gianni Pittella</Author>, <Author id="124789">Sorin Moisă</Author></span></span></p>
</Blk-Author><Body type="POL-GROUP" id="4280"><p margin-bottom="0pt" margin-left="70.9pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt">S&amp;D grupas vārdā</p>
</Body>
</Blk-Title-Cover><Num-PE>PE598.469v01-00</Num-PE></Cover><Section><Ref>B8-0143/2017</Ref><Title-Section><p margin-bottom="0pt" margin-left="0pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt"><span font-weight="bold">Eiropas Parlamenta rezolūcija par to, lai noslēgtu Visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (<span font-style="italic">CETA</span>) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses</span></p>
<p margin-bottom="24pt" margin-left="0pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt"><span font-weight="bold">(<ANCHOR href="#reds:DirContProc/RSP-2017-2525" data-rel="reds" redmap-uri="/reds:DirContProc/RSP-2017-2525">2017/2525(RSP)</ANCHOR>)</span></p>
</Title-Section><p margin-bottom="12pt" margin-left="0pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt"><span font-style="italic">Eiropas Parlaments</span>,</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">–  ņemot vērā ierosināto Kanādas un Eiropas Savienības visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (<span font-style="italic">CETA</span>),</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes Lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses,</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">–  ņemot vērā 2016. gada 30. oktobrī notikušajā ES un Kanādas augstākā līmeņa sanāksmē pieņemto kopīgo paziņojumu,</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">–  ņemot vērā par kopīgo interpretējošo instrumentu par Visaptveroša ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (<span font-style="italic">CETA</span>) starp Kanādu un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm noslēgšanu,</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">–  ņemot vērā 38 paziņojumus, kas iekļaujami Padomes 2016. gada 27. oktobra protokolā,</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">–  ņemot vērā 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ES un Kanādas tirdzniecības attiecībām<footnote><p margin-bottom="0pt" margin-left="0pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt"> OV C 380 E, 11.12.2012., 20. lpp.</p>
</footnote>,</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">–  ņemot vērā 2011. gada jūnija ilgtspējības ietekmes novērtējumu saistībā ar sarunām par CETA,</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (<ANCHOR href="#reds:iEcCom/COM-2015-0497" data-rel="reds" redmap-uri="/reds:iEcCom/COM-2015-0497">COM(2015)0497</ANCHOR>),</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">–  ņemot vērā 2016. gada 28. jūnija rezolūciju par jaunu progresīvu un inovatīvu turpmāko stratēģiju tirdzniecības un ieguldījumu jomā<footnote><p margin-bottom="0pt" margin-left="0pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt"> Pieņemtie teksti, <ANCHOR href="#reds:iPlTa_Itm/TA-8-2016-0299" data-rel="reds" redmap-uri="/reds:iPlTa_Itm/TA-8-2016-0299/red:cycle_FNL" data-family="reds:iPlTa" data-version="FNL">P8_TA(2016)0299</ANCHOR>.</p>
</footnote>,</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">–  ņemot vērā 2015. gada 8. jūlija rezolūciju par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību<footnote><p margin-bottom="0pt" margin-left="0pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt"> Pieņemtie teksti, <ANCHOR href="#reds:iPlTa_Itm/TA-8-2015-0252" data-rel="reds" redmap-uri="/reds:iPlTa_Itm/TA-8-2015-0252/red:cycle_FNL" data-family="reds:iPlTa" data-version="FNL">P8_TA(2015)0252</ANCHOR>.</p>
</footnote>,</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">–  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 25. novembra rezolūciju par cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos<footnote><p margin-bottom="0pt" margin-left="0pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt"> OV C 99E, 3.4.2012., 31. lpp.</p>
</footnote>,</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">–  ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par uzņēmumu sociālo atbildību starptautiskos tirdzniecības nolīgumos<footnote><p margin-bottom="0pt" margin-left="0pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt"> OV C 99E, 3.4.2012., 101. lpp.</p>
</footnote>,</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 207. panta 3. punktu un tā 218. un 168. pantu, kā arī tā 191. pantu attiecībā uz piesardzības principu,</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">A.  tā kā ES un Kanādas sarunas par visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (<span font-style="italic">CETA</span>) tika pabeigtas 2014. gada oktobrī pēc septiņus gadus ilgušām sarunām, galīgo variantu nolīgumam parakstot 2016. gada 30. oktobrī;</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">B.  tā kā <span font-style="italic">CETA</span> ir ES pirmais visaptverošais ekonomiskās sadarbības nolīgums ar rūpnieciski ļoti attīstītu Rietumu ekonomikas valsti, sniedzot ES eksportētājiem jaunas eksporta iespējas, kas varētu veicināt nodarbinātību un izaugsmi ES; tā kā varētu būt risks, ka tas varētu negatīvi ietekmēt dažas jutīgas nozares;</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">C.  tā kā ES un Kanāda ir līdzīgi domājoši partneri, kuriem ir kopīgas pamatvērtības, tostarp cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, tiesiskuma, cilvēktiesību respektēšana un veselības aizsardzība un drošība un vides aizsardzība, kā arī kultūras un valodu daudzveidība un plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms, un visas šīs vērtības ir norādītas <span font-style="italic">CETA</span> preambulā;</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">D.  tā kā <span font-style="italic">CETA</span> paredzēs tarifu atcelšanu attiecībā uz 98,6 % no visām Kanādas tarifu pozīcijām un 98,7 % no ES tarifu pozīcijām, rūpnieciskos tarifus atceļot par 100 %; tā kā pēc <span font-style="italic">CETA</span> stāšanās spēkā Kanāda atcels 90,9 % no lauksaimniecības tarifu pozīcijām un ES atcels 93,8 %, dažus paaugstināta riska produktus tieši iekļaujot tarifu likmes kvotās vai izslēdzot visus kopā, kā arī ES paplašinot tās importa kvotas cūkgaļai un liellopu gaļai, kuras audzēšanā nav izmantoti hormoni; tā kā <span font-style="italic">CETA</span> būs pirmā reize, kad Kanādas provinču iepirkuma tirgi būs atvērti ārvalstu pretendentiem, kas visi rada iespējas ES; tā kā <span font-style="italic">CETA</span> ļauj izmantot nodarbinātības un vides kritērijus publiskā iepirkuma līgumiem; </p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">E.  tā kā ar <span font-style="italic">CETA</span> uzlabos darba ņēmēju mobilitāti, atvieglojot uzņēmumiem darbinieku pārcelšanu uz laiku starp ES un Kanādu un veicinot savstarpējas atzīšanas nolīgumus, kas ļautu kvalificētiem speciālistiem strādāt gan ES, gan Kanādā;</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">F.  tā kā ilgstoša kritika un sabiedrības skeptiska attieksme pret tirdzniecības sarunu metodi ir novedusi pie jauna pārredzamības līmeņa citos ES tirdzniecības nolīgumos, nodrošinot labāku piekļuvi dokumentiem, regulārus ziņojumus par sarunu gaitu un saziņas uzlabošanu; tā kā vēl būtu jāveic turpmāki uzlabojumi; tā kā sarunas par <span font-style="italic">CETA</span> ir pierādījušas, ka sarunas par tirdzniecības nolīgumiem vairs nevar notikt aiz slēgtām durvīm;</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">G.  tā kā gan Kanādas parlaments, gan Eiropas Parlaments ir aktīvi uzraudzījuši un regulāri ietekmējuši sarunas, kā arī pauduši idejas un bažas, un visa procesa gaitā, pamatojoties uz atgriezenisko saikni un sadarbību ar iedzīvotājiem, arodbiedrībām, MVU un citām pilsoniskās sabiedrības grupām; </p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">H.  tā kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas tiks iesaistītas diskusijās par ilgtspējīgas attīstības aspektiem nolīgumā, izmantojot <span font-style="italic">CETA</span> Pilsoniskās sabiedrības forumu, un tā kā pilsoniskās sabiedrības forumu sastāvam vienmēr ir jāveicina iesaistīto un citu ieinteresēto pušu līdzsvarota pārstāvība; tā kā <span font-style="italic">CETA</span> ir viens no pirmajiem ES tirdzniecības nolīgumiem, kas ietver pienākumu katrai pusei ņemt vērā no sabiedrības saņemtos iesniegumus par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem saistībā ar <span font-style="italic">CETA</span>;</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">I.  tā kā brīva un godīga tirdzniecība būtiski veicina labklājību un to var izmantot kā instrumentu, lai veicinātu sociālā taisnīguma un ilgtspējīgas attīstības programmu gan ES, gan visā pasaulē; tā kā <span font-style="italic">CETA</span> varētu dot iespēju ES un tās dalībvalstīm, lai savos tirdzniecības nolīgumos vēl vairāk veicinātu kopīgos augstos ES standartus, jo īpaši tādās jomās kā darba tiesības, vides aizsardzība, patērētāju tiesības un sabiedrības labklājība; tā kā tomēr <span font-style="italic">CETA</span> netika iekļauts uz sankcijām balstīts kompensāciju mehānisms par pārkāpumiem, bet abas puses ir vienojušās risināt šo problēmu, izmantojot agrīnu pārskatīšanu;</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">J.  tā kā brīvā tirdzniecība kā būtisks globalizācijas elements ir bijusi atklātas debates viena no galvenajām tēmām, pilsoniskajai sabiedrībai paužot bažas par <span font-style="italic">CETA</span> iespējamo negatīvo ietekmi uz patērētājiem, un vislielāko labumu tās rezultātā varētu gūt uzņēmumi; tā kā dažādi pētījumi, izmantojot dažādas metodes, sniedz atšķirīgus rezultātus attiecībā uz ietekmi uz darbvietu radīšanu, īstenojot <span font-style="italic">CETA</span>; tā kā ir jāturpina spēkā esošo ES instrumentu, kas var palīdzēt darba ņēmējiem, kas zaudējuši darbu globalizācijas dēļ, pielāgoties jaunām iespējām un izmaiņām, kuras tostarp izriet no divpusējiem tirdzniecības nolīgumiem, piemēram, <span font-style="italic">CETA</span>, efektivitātes uzlabošana un tie jāpapildina ar vēl citiem mehānismiem, lai prognozētu negatīvo ietekmi;</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">K.  tā kā <span font-style="italic">CETA</span> saglabā iespēju ES un tās dalībvalstīm pieņemt un piemērot pašu tiesību aktus un noteikumus, lai sasniegtu leģitīmus sabiedriskās kārtības mērķus, piemēram, aizsargāt un veicināt sabiedrības veselību, sociālos pakalpojumus, izglītību, drošību, vides aizsardzību, sabiedrības morāli, sociālo vai patērētāju aizsardzību, privātumu, datu aizsardzību un kultūras daudzveidību; tā kā ES un Kanāda ir pievērsušas īpašu uzmanību tam, lai nodrošinātu, ka <span font-style="italic">CETA</span> teksts un kopīgais interpretējošais instruments skaidri atspoguļotu vienotu izpratni par to, ka valdībām un parlamentiem nevajadzētu liegt un netiks liegta iespēja īstenot leģitīmas valsts politikas;</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">L.  tā kā <span font-style="italic">CETA</span> atzīst visos līmeņos dalībvalstu tiesības definēt un nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus tādās jomās kā valsts veselības aprūpes pakalpojumi, izglītība, sociālie pakalpojumi, mājokļi un dzeramā ūdens nodrošināšana; tā kā ES un tās dalībvalstis patur sev tiesības pieņemt vai grozīt jebkuru pasākumu attiecībā uz šādiem pakalpojumiem, kuriem piešķir publisko finansējumu vai jebkāda veida publisko atbalstu; tā kā Parlaments jau ir paudis savu viedokli 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā, ka „negatīva saraksta pieeja” <span font-style="italic">CETA</span> būtu jāuzskata par izņēmumu, un tā nevar būt precedents attiecībā uz turpmākajām tirdzniecības sarunām; tā kā PTO Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (<span font-style="italic">GATS</span>) pamatā ir pozitīva saraksta pieeja;</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">M.  tā kā joprojām ir šaubas par ieguldījumu strīdu izšķiršanas mehānisma nepieciešamību starp divām nobriedušām demokrātijām; tā kā <span font-style="italic">CETA</span> sākotnēji bija iekļauta <span font-style="italic">ad hoc</span> privātas arbitrāžas sistēma (t. s. ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanas mehānisms), kas saskārās ar milzīgu sabiedrības kritiku par to, ka nav panākts pareizais līdzsvars starp ieguldītāju aizsardzību un ES un dalībvalstu tiesību nodrošināšanu un spēju reglamentēt to sabiedrības interesēs, kā arī par tā nepārredzamību un garantiju trūkumu par šķīrējtiesnešu objektivitāti un profesionālo kompetenci;</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">N.  tā kā, ievērojot S&amp;D grupas vadošo lomu Eiropas Parlamentā un pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības bažas par ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanu, Parlaments pieprasīja, lai šī sistēma tiktu svītrota, kā rezultātā Komisija 2015. gada septembrī ierosināja to aizstāt ar ieguldījumu tiesu sistēmu; tā kā ieguldījumu tiesu sistēmas paredzēšana <span font-style="italic">CETA</span> ir liels solis uz priekšu veidā, kā risināt strīdus par ieguldījumiem, nodrošinot pastāvīgu tiesu ar tiesnešiem, kuriem lietas iedala pēc nejaušības principa, pastāvīgu otrās instances tiesu, stingrus noteikumus par interešu konfliktiem un rīcības kodeksu, kura izpildi nodrošina Starptautiskās Tiesas priekšsēdētājs; tā kā ir jāuzlabo ieguldījumu tiesu sistēmas papildu elementi cik drīz vien iespējams, pirms tiek sniegts galīgais paziņojums par <span font-style="italic">CETA</span> stāšanos spēkā saskaņā ar 30. panta 7. punkta 2) apakšpunktu, piemēram, turpmāki uzlabojumi, tostarp tiesnešu izvirzīšana un to atalgojums, pilnīgs ētiskas rīcības noteikumu kopums un sankciju mehānisms gadījumā, ja šie noteikumi tiek pārkāpti;</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">O.  tā kā ar <span font-style="italic">CETA</span> ir uzlaboti daži būtiski noteikumi par ieguldījumu aizsardzību; tā kā uzlaboti noteikumi, kas saistīti ar pārredzamību, sniedz pietiekamas garantijas, ka strīdi vairs netiks izšķirti „aiz slēgtām durvīm”; tā kā reformēti ieguldījumu aizsardzības noteikumi, kā arī ieguldījumu tiesu sistēma tādā veidā, kā tie ir iekļauti <span font-style="italic">CETA</span>, aizstās astoņus spēkā esošus divpusējos ieguldījumu nolīgumus starp dalībvalstīm un Kanādu, kas iepriekš ir izraisījuši bažas attiecībā uz pārredzamības trūkumu un to, vai ir paredzēti pietiekami aizsardzības pasākumi attiecībā uz valdības regulēšanas tiesībām, un kas ietver kaitējošu ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanas sistēmu;</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">P.  tā kā skaidra regulēšanas tiesību atzīšana, kas sākotnēji bija iekļauta tikai <span font-style="italic">CETA</span> preambulā, galīgajā tekstā tika ieviesta nolūkā izvairīties no tā dēvētā „regulatīvā sastinguma” riska, sakarā ar ko valdības uzskata, ka nevar īstenot leģitīmus publiskās politikas pasākumus un regulējumu, lai sasniegtu leģitīmus sabiedriskās politikas mērķus, piemēram, attiecībā uz sabiedrības veselību, drošību, vidi, sabiedrības morāli, sociālo un patērētāju tiesību aizsardzību un kultūru daudzveidības veicināšanu;</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">Q.  tā kā Beļģijas valsts valdība ir apņēmusies, lai Eiropas Savienības Tiesa izvērtētu ieguldījumu tiesu sistēmu nolūkā pārbaudīt tās saderību ar ES tiesību aktiem;</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">R.  tā kā ir gaidāms, ka Komisija oficiāli lūgs pilnvaras sarunu uzsākšanai par daudzpusējo ieguldījumu tiesu līdz 2017. gada beigām; tā kā valstu parlamenti ņems to vērā, novērtējot <span font-style="italic">CETA</span> valstu parlamentos turpmākajos gados; tā kā Eiropas Parlamentam ir jāuzņemas galvenā loma, nosakot ES nostāju šajās sarunās;</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">S.  tā kā ES un Kanāda ar <span font-style="italic">CETA</span> ir apstiprinājušas to kopējā mērķa īstenošanu kopā ar citiem tirdzniecības partneriem, izveidojot daudzpusēju ieguldījumu tiesu un pārsūdzēšanas mehānismu; tā kā ES un Kanāda 2016. gada 13. decembrī Ženēvā tikās ar pārstāvjiem no trešām valstīm, lai kopīgi ierosinātu vienotas, pastāvīgas, daudzpusējas struktūras izveidošanu, kura lemtu par ieguldījumu strīdu izšķiršanu, tādējādi vēl vairāk attālinoties no <span font-style="italic">ad hoc</span> sistēmas ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanai, kas ir iekļauta aptuveni 3200 pašlaik spēkā esošajos ieguldījumu līgumos; tā kā tam būtu jāattiecas arī uz iespējas izpēti arī citiem dalībniekiem izmantot daudzpusējo struktūru, lai tiesātos ar ieguldītājiem;</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">T.  tā kā Kanāda ir apņēmusies veikt nepārtrauktus un ilgstošus centienus ratificēt un īstenot visus Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) galvenās konvencijas, trīs SDO konvencijas ratificējot jau <span font-style="italic">CETA</span> sarunu procesa laikā; tā kā Kanāda ir uzsākusi, bet vēl nav pabeigusi iekšēju procesu ratificēt 98. konvenciju par tiesībām organizēties un slēgt darba koplīgumus;</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">U.  tā kā 145 Eiropas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN), kas līdz šim lielā mērā bija neaizsargātas, tiks aizsargātas Kanādas tirgū, un pastāv iespēja turpināt palielināt šo skaitu, lai attiecinātu aizsardzību uz jauniem ĢIN nolūkā aizsargāt dažus no pazīstamākajiem ES produktiem, sekmētu MVU iespējas un atbalstītu patērētāju aizsardzību; tā kā <span font-style="italic">CETA</span> nenozīmē nekādas izmaiņas ES tiesību aktos attiecībā uz riska novērtēšanu un licencēšanu, marķēšanu un ģenētiski modificētas pārtikas izsekojamību; tā kā ģenētiski modificētus organismu (ĢMO) vai ķīmiskas apstrādes izmantošana ES vēl joprojām ir strīdīga;</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">V.  tā kā <span font-style="italic">CETA</span> Apvienotā komiteja, kuru vada Kanādas starptautiskās tirdzniecības ministrs un ES tirdzniecības komisārs, apvienos abu partneru pārstāvjus, lai „uzraudzītu un atvieglotu nolīgumu īstenošanu un piemērošanu” un pārraudzītu to „specializēto komiteju un citu struktūru darbu, kuras izveidotas saskaņā ar <span font-style="italic">CETA</span>”; tā kā šīs komitejas lēmumi neparedz vai nenozīmē pienākumu ES iestādēm pieņemt vai grozīt ES tiesību aktus; tā kā pilnībā ir jāievēro Eiropas Parlamenta prerogatīvas saskaņā ar ES līgumiem; tā kā ir jānodrošina Parlamenta pienācīgas iespējas kontrolēt <span font-style="italic">CETA </span>un jo īpaši Apvienotās komitejas lēmumu īstenošanu, </p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">1.  uzskata, ka ES tirdzniecības politikai ir jāpalīdz radīt pienācīgas kvalitātes darbvietas un ilgtspējīgu attīstību, saglabājot ES standartus, garantējot sabiedriskos pakalpojumus un ievērojot demokrātiskas procedūras, vienlaikus palielinot ES eksporta iespējas; uzskata, ka <span font-style="italic">CETA</span> mērķi ir progresīvas globālas tirdzniecības programmas pamats, kas balstīts uz ES un Kanādas kopīgajām vērtībām, tostarp cilvēktiesību aizsardzību un augstiem patērētāju, darba ņēmēju un vides aizsardzības standartiem; uzsver, ka Kanāda un ES ir vienojušās, ka nedrīkst vājināt vai samazināt darba vai vides aizsardzības līmeni nolūkā veicināt tirdzniecību vai piesaistīt ieguldījumus;</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">2.  pauž nožēlu par to, ka <span font-style="italic">CETA</span> teksts nav skaidri formulēts, jo <span font-style="italic">CETA</span> noteikumi neregulē spēkā esošos sabiedriskos pakalpojumus un jebkādus šādus pakalpojumus, kas varētu rasties nākotnē; tomēr atzinīgi vērtē to, ka visu pušu saistības par to, ka ES un tās dalībvalstu valdības visos līmeņos saglabā tiesības definēt un nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus tādās jomās kā valsts veselības aprūpes pakalpojumi, izglītība, sociālie pakalpojumi, mājokļi un dzeramā ūdens nodrošināšana; savukārt <span font-style="italic">CETA</span> no valdībām netiek prasīts ne privatizēt kādu pakalpojumu, nedz arī liegts tām kādu no pakalpojumiem, kas ir bijis privatizēts, atgūt valsts īpašumā, pārvaldībā vai pakļaut jebkādai citai kontrolei; uzskata, ka principā vienmēr ir labāk izmantot pozitīva saraksta pieeju, kā tas ir attiecībā uz <span font-style="italic">GATS</span>;</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">3.  pieņem zināšanai <span font-style="italic">CETA</span> iekļautās saistības attiecībā uz tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, tostarp saistības attiecībā uz darba ņēmēju tiesību un vides aizsardzību visaugstākajos līmeņos; pauž nožēlu, ka <span font-style="italic">CETA</span> nav iekļauts uz sankcijām balstīts mehānisms; tomēr sagaida, ka <span font-style="italic">CETA</span> nodrošinās reālus pozitīvus rezultātus, lai maksimāli palielinātu ieguvumus darba ņēmējiem un attiecībā uz vidi; tāpēc aicina abas puses līdz 2017. gada vidum vienoties par priekšlikumu, kas paredzētu uzlabot <span font-style="italic">CETA</span> noteikumu par tirdzniecību, darbaspēku un vidi efektīvu izpildāmību, īpaši ieviešot atbilstošu sankciju mehānismu; uzsver, cik ļoti svarīgi ir tas, ka ieinteresētajām pusēm, tostarp arodbiedrībām, darbaspēka organizācijām un vides aizsardzības grupām, ir jāpiedalās <span font-style="italic">CETA</span> īstenošanas novērtēšanā un tā pārskatīšanā, jo īpaši izmantojot pilsoniskās sabiedrības forumus un vietējās konsultantu grupas; uzsver, ka, novērtējot un pārskatot darba un vides standartus, būtu jāaptver ne vien nodaļas, kurās īpaši reglamentēti šie jautājumi, bet būtu horizontāli jārisina minētās jomas un citas nolīguma jomas, piemēram, ieguldījumi, pakalpojumu tirdzniecība, regulatīvā sadarbība un darba un vides standarti publiskā iepirkuma jomā; aicina dalībvalstis pilnībā atbalstīt šādas reformas attiecībā uz tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības noteikumiem;</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">4.  norāda, ka Kanāda ir panākusi progresu SDO konvencijas Nr. 98 par tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu ratifikācijas procesā; atzīst, ka galvenie šīs konvencijas principi jau ir iekļauti Kanādas darba tiesību aktos; tomēr sagaida, ka konvencija tiks ratificēta kopumā pēc iespējas ātrāk un aicina Padomi nenosūtīt galīgo paziņojumu par <span font-style="italic">CETA</span> stāšanos spēkā saskaņā ar 30. panta.7. punkta 2) apakšpunktu, kamēr Kanāda nav pabeigusi Konvencijas Nr. 98 ratifikācijas procedūru;</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">5.  ņem vērā to, ka ES „piesardzības princips”, kā noteikts ES līgumos, tiks piemērots arī turpmāk, garantējot ES un dalībvalstu tiesības piemērot to pamatprincipus attiecībā uz regulatīvajām darbībām; ļoti svarīgu nozīmi piešķir Komisijas paziņojumam attiecībā uz piesardzības principa aizsardzību <span font-style="italic">CETA</span> (to paziņojumu 7. deklarācija, kas iekļaujami Padomes protokolā), un jo īpaši paziņojumam par to, ka „<span font-style="italic">CETA</span> nav iekļauts nekas tāds, kas nepieļautu Eiropas Savienībā piemērot piesardzības principu, kā noteikts Līgumā par Eiropas Savienības darbību”; kategoriski uzsver, ka visam importam no Kanādas uz ES ir jāatbilst visiem ES standartiem; norāda, ka regulatīvu sadarbību <span font-style="italic">CETA</span> ietvaros var veikt pēc brīvprātības principa; uzsver, ka jebkāda sadarbība nedrīkst ne apdraudēt iekšējo likumdošanas procesu ES, tostarp pienācīgas apspriešanās ar ES ieinteresētajām pusēm, nedz arī kādā veidā ietekmēt Parlamenta prerogatīvas saskaņā ar ES līgumiem;</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">6.  atgādina, ka <span font-style="italic">CETA</span> ir ietvertas definīcijas par ieguldījumu aizsardzības standartiem un skaidra atsauce uz valdību regulēšanas tiesībām, lai sasniegtu leģitīmus politikas mērķus tādās jomās kā, piemēram, sabiedrības veselība un drošība, vide vai sabiedrības morāle, sociālā vai patērētāju aizsardzība vai kultūras daudzveidības veicināšana un aizsardzība; atgādina, ka <span font-style="italic">CETA</span> puses nepārprotami atzīst — ja kāda puse īsteno regulējumu tādā veidā, kas negatīvi ietekmē kādu ieguldījumu vai arī kaitē ieguldītāja peļņas prognozēm, tas nav pretrunā ieguldījumu aizsardzības standartiem un tādējādi neprasa nekādu kompensāciju; tomēr atzīst, ka ar <span font-style="italic">CETA</span> „regulatīvā sastinguma” risks nav pilnībā izslēgts; aicina Komisiju vajadzības gadījumā pilnībā izmantot ieguldījumu aizsardzības standartu saistošas interpretācijas, lai nodrošinātu, ka interpretācija atspoguļo ES un Kanādas nodomu, kā norādīts kopīgā interpretējošā instrumentā, ka <span font-style="italic">CETA</span> neradīs situāciju, kurā pret ārvalstu ieguldītājiem izturas labvēlīgāk nekā pret iekšzemes ieguldītājiem;</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">7.  prasa, lai Eiropas Parlaments tiktu pilnībā iesaistīts visos ieguldījumu tiesu sistēmas izveides un turpmākas pārskatīšanas posmos, tostarp tiesnešu izvirzīšanā tiesā un otrās instances tiesā, cita starpā, nodrošinot to neatkarību un kompetenci, kā arī pārraugot organizatoriskos aspektus, piemēram, tiesnešu atalgojumu; prasa, lai Komisija un Padome nodrošina, ka Parlaments tiek iesaistīts sīki izstrādātu profesionālās ētikas noteikumu, kas piemērojami tiesnešu amata kandidātiem tiesā vai otrās instances tiesā, kā arī sankciju mehānismu paredzēšanā gadījumos, kad netiek ievērotas profesionālās ētikas normas, lai pilnībā nodrošinātu tiesu varas neatkarību; pauž nožēlu, ka ieguldījumu tiesu sistēmas izveide, tostarp visus iepriekš minētie jautājumi, vēl nav pilnībā atrisināti pirms <span font-style="italic">CETA</span> teksta iesniegšanas Eiropas Parlamentam piekrišanas saņemšanai; aicina dalībvalstis pilnībā atbalstīt pasākumus, kas saistīti ar ieguldījumu tiesu sistēmas īstenošanu;</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">8.  norāda, ka Beļģijas valsts valdība ir apņēmusies vērsties Eiropas Savienības Tiesā, lai pārbaudītu ieguldījumu tiesu sistēmas atbilstību ES tiesību aktiem; aicina Parlamentu iesniegt rakstveida apsvērumus saskaņā ar Reglamenta 141. panta 4. punktu par šo nākamo tiesu instancē izskatāmo lietu;</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">9.  ļoti atzinīgi vērtē to, ka Kanāda ir pilnībā pievienojusies mērķim panākt daudzpusēju risinājumu ieguldījumu aizsardzībai un ir kļuvusi par ciešu ES sadarbības partneri, aktīvi veicinot to īstenošanu nolūkā novērst nesaskaņotību un sadrumstalotību tūkstošiem dažādu starptautisko ieguldījumu nolīgumos, kuri patlaban ir spēkā visā pasaulē; uzskata <span font-style="italic">CETA</span> iekļauto ieguldījumu tiesu sistēma, par kuru panākta savstarpēja vienošanās, par atspēriena punktu šā mērķa īstenošanai, un uzsver, ka laikposmu līdz nolīgums pilnībā stāsies spēkā, kurā jaunā sistēma netiks piemērota pagaidu kārtībā, izmantos, lai veiktu visus pasākumus, kas nepieciešami, lai pilnībā garantētu publiski ieceltu tiesnešu neatkarību un nodrošinātu atbilstošus ētikas noteikumus;</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">10.  aicina Komisiju regulāri sniegt Parlamentam aktuālāko informāciju par <span font-style="italic">CETA</span> pagaidu piemērošanu, ik gadu publiski iesniedzot sīki izstrādātu ziņojumu par īstenošanu, lai nodrošinātu, ka <span font-style="italic">CETA</span> garantē pienācīgas kvalitātes darbvietu radīšanu, darba tiesību veicināšanu un vides aizsardzību; atkārtoti aicina Komisiju izstrādāt konkrētus kritērijus, lai nodrošinātu uzraudzību pār tādu nolīgumu īstenošanu kā, piemēram,<span font-style="italic"> CETA</span>, un to ietekmi uz dažādu ES rūpniecības nozaru un sektoru sniegumu attiecībā uz to tirgus daļu;</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">11.  norāda, ka <span font-style="italic">CETA</span> aptver dažas jutīgas lauksaimniecības nozares, piemēram, liellopu gaļas un cūkgaļas ražošanu, izmantojot tarifu kvotas; atgādina, ka Komisijas pētījumā „Turpmāko tirdzniecības nolīgumu kumulatīvā ekonomiskā ietekme uz ES lauksaimniecību” norādīts uz šo produktu jutību un nepieciešamību tos aizsargāt; sagaida, ka ES tirdzniecības politikā tiktu pievērsta īpaša uzmanība vietējo ražotāju un ģimenes saimniecību īpašajām vajadzībām;</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">12.  atgādina, ka daudzas jaunattīstības valstis gūst labumu no ES un Kanādas tarifu preferencēm; tādēļ aicina Komisiju cieši uzraudzīt un regulāri ziņot Parlamentam par to ietekmi, kāda varētu būt <span font-style="italic">CETA</span> uz jaunattīstības valstīm, jo īpaši saistībā ar preferenču iespējamu atcelšanu, novirzēm tirdzniecībā un to, ka šīs valstis sasniedz ilgtspējīgas attīstības mērķus; aicina Komisiju atbalstīt iniciatīvas, kuras veicina jaunattīstības valstu iekļaušanu globālajā vērtību radīšanas ķēdē, un iespējas, kuras sniedz <span font-style="italic">CETA</span>, izmantojot attiecīgos attīstības instrumentus, piemēram, Tirdzniecības atbalsta programmu;</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">13.  pauž atzinību par ES un Kanādas kopīgo apņemšanos sadarboties un uzņemties iniciatīvu ar tirdzniecību saistītu vides jautājumu risināšanā saskaņā ar <span font-style="italic">CETA</span>, jo īpaši Parīzes nolīguma īstenošanā; aicina Komisiju izmantot pārskatīšanas mehānismu, lai precizētu konkrētus veidus, kā sadarboties <span font-style="italic">CETA</span> ietvaros, jo īpaši saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi, tostarp izmantojot uz sankcijām balstītu mehānismu;</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">14.  uzskata, ka galvenajiem pārredzamības standartiem attiecībā uz nodokļu režīmu vajadzētu būt saistošiem un tiem vajadzētu būt ES tirdzniecības politikas un tirdzniecības nolīgumu pamatā; aicina Komisiju tirdzniecības un partnerattiecību nolīgumos iekļaut labas nodokļu pārvaldības klauzulas, kas jo īpaši atsaucas uz atbilstību attiecīgiem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) ieteikumiem par nodokļu jomu (piemēram, <span font-style="italic">BEPS</span> iniciatīvu) un nodrošināt, ka uzņēmumi vai starpnieki nevar ļaunprātīgi izmantot tirdzniecības un partnerības nolīgumus, lai apietu nodokļus un izvairītos no nodokļu maksāšanas, vai legalizētu ieņēmumus no nelikumīgām darbībām;</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">15.  prasa, lai nākamajā iestāžu nolīgumā par starptautisko sarunu pilnvarām Parlamentam piešķirtu neierobežotas pilnvaras pārbaudīt <span font-style="italic">CETA</span> īstenošanu, jo īpaši izmantojot Apvienotās komitejas lēmumu;</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="28.35pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt" text-indent="-28.35pt">16.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Kanādas federālajai valdībai un parlamentam un Kanādas provinču un teritoriālajām valdībām un parlamentiem.</p>
<p margin-bottom="12pt" margin-left="0pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt"> </p>
</Section></Motion>