Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ES un Kanādas tirdzniecības attiecībām

OV C 380 E, 11.12.2012., 20. lpp.

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. decembra rezolūciju par Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam attiecībā uz sarunām par ES un Kanādas stratēģiskās partnerības nolīgumu

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0532.

–  ņemot vērā Eiropas Sociālo hartu,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā” (COM(2011)0112),

–  ņemot vērā UNCTAD 2014. gada ziņojumu par ieguldījumiem pasaulē „Ieguldījumi ilgtspējīgas attīstības mērķos — rīcības plāns”.

–  ņemot vērā 2010. gada janvāra ziņojumu „Piedāvātā Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma starp Eiropas savienību un Kanādu kritisks novērtējums — Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību federācijas (EPSU) un Kanādas Valsts darbinieku savienības, Kanādas Valsts un vispārīgo darbinieku nacionālās apvienības un Kanādas Civildienesta alianses kopīga nostāja”,

–  ņemot vērā Friends of the Earth Europe 2014. gada jūlija ziņojumu „Kā tirdzniecības sarunas var apdraudēt ES klimata politiku un ienes darvas smiltis Eiropā”, Fabian Flues et al.,

–  ņemot vērā Kanādas Politikas alternatīvu centra (CCPA) 2014. gada septembra ziņojumu „CETA jēgpilna izmantošana — Kanādas un Eiropas Savienības Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma galīgās redakcijas analīze”, Scott Sinclair, Stuart Trew un Hadrian Mertins-Kirkwood (eds),

–  ņemot vērā Eiropas Tiesnešu asociācijas (EAJ) 2015. gada 9. novembra paziņojumu par Eiropas Komisijas priekšlikumu jaunai Ieguldījumu tiesu sistēmai,

–  ņemot vērā EPSU 2015. gada aprīļa darba dokumentu „CETA un TTIP — potenciālā ietekme uz veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem”, Thomas Fritz,

–  ņemot vērā Public Citizen 2015. gada ziņojumu „Pamatojoties uz CETA un TTIP, desmitiem tūkstošu ASV uzņēmumu iegūtu jaunas tiesības sākt ieguldītāju/valsts uzbrukumus Eiropas politikai”

http://www.citizen.org/documents/EU-ISDS-liability.pdf

–  ņemot vērā 2016. gada februāra dokumentu „Stellungnahme zur Errichtung eines Investitionsgerichts für TTIP – Vorschlag der Europäischen Kommission vom 16.09.2015 und 12.11.2015”, Deutscher Richterbund,

–  ņemot vērā Corporate European Observatory (CEO) un citu 2016. gada marta ziņojumu „Zombiju ISDS — pārdēvēti par ICS, korporāciju tiesības iesūdzēt valstis, kas atsakās mirt”, Pia Eberhardt,

–  ņemot vērā 2016. gada maija rakstu „ISDS grozītajā CETA — pozitīvi soļi, bet vai tas ir „zelta standarts”?”, profesors Gus Van Harten, York University,

–  ņemot vērā 2016. gada maija nostājas dokumentu „TTIP un strīdu izšķiršana — potenciāla ietekme uz patstāvīgo ES tiesību sistēmu”, Inge Govaere,

–  ņemot vērā PSI 2016. gada maija ziņojumu „Ieguldījumu tiesu sistēma (ICS): vilks jēra ādā — ES lielo uzņēmumu privilēģiju pārdēvēšana”, Pia Eberhardt,

–  ņemot vērā Eiropas Patērētāju organizācijas (BEUC) 2016. gada maija nostājas dokumentu „CETA neiztur patērētāju zaudējumu testu — BEUC nostāja attiecībā uz ES un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu”,

–  ņemot vērā PowerShift/Campact 2016. gada maija ziņojumu „Ieguldījumu aizsardzība ES un Kanādas Visaptverošajā ekonomikas un tirdzniecības nolīgumā (CETA) — kritiska analīze”, Peter Fuchs,

–  ņemot vērā Deutscher Gewerkschaftsbund un Österreichischer Arbeiterkammer 2016. gada jūnija ziņojumu „CETA — sadarbība reglamentācijā apdraud mūsu demokrātiju un standartus”, Stefan Körzell et al.,

–  ņemot vērā Deutscher Gewerkschaftsbund un Österreichischer Arbeiterkammer ziņojumu 2016. gada jūnija „CETA — darba standarti nav darba kārtībā”, Stefan Körzell et al.,

–  ņemot vērā Deutscher Gewerkschaftsbund un Österreichischer Arbeiterkammer 2016. gada jūnija ziņojumu „CETA — sabiedriskie pakalpojumi zem spiediena”, Stefan Körzell et al.,

–  ņemot vērā Deutscher Gewerkschaftsbund un Österreichischer Arbeiterkammer 2016. gada jūnija ziņojumu „CETA — nekādu privileģētu tiesību korporācijām iesūdzēt tiesā valstis”, Stefan Körzell et al.,

–  ņemot vērā Österreichische Forschungsstiftung für Internationale Entwicklung (ÖFSE) un Arbeiterkammer Wien ziņojumu 2016. gada jūnija „CETA novērtējums — vērtējot apgalvojumus par priekšrocībām, ko sniegs ES un Kanādas tirdzniecības nolīgums (CETA)”, Werner Raza et al.,

–  ņemot vērā 2016. gada augusta ziņojumu „Pārtikas nekaitīgums, lauksaimniecība un sadarbība reglamentācijā Kanādas un ES Visaptverošajā ekonomikas un tirdzniecības nolīgumā (CETA)”, Via Campesina, Transnational Institute et al.,

–  ņemot vērā Tufts University 2016. gada septembra darba dokumentu „CETA bez rozā brillēm — kā „tirdzniecības un citu izmaksu” samazināšana izraisīs bezdarbu, nevienlīdzību un labklājības zudumu”, Pierre Kohler un Servaas Storm,

–  ņemot vērā PowerShift, CCPA un citu 2016. gada septembra ziņojumu „CETA jēgpilna izmantošana (2. izdevums)”,

–  ņemot vērā 2016. gada oktobra „Juridisko paziņojumu par ieguldījumu aizsardzības un ieguldītāju un valstu strīdu izšķiršanas mehānismiem TTIP un CETA”, publicējusi koalīcija Stop TTIP ar vairāk nekā 100 tiesību zinātnes profesoru parakstiem,

–  ņemot vērā Eiropas Sabiedrības veselības alianses (EPHA) 2016. gada oktobra nostājas dokumentu „Kā CETA var apdraudēt sabiedrības veselību”,

–  ņemot vērā Transport&Environment / Client Earth 2016. gada novembra dokumentu „Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA) un vide — zelta standarts planētai vai lielajiem uzņēmumiem?”, Cecile Toubeau un Laurens Ankersmit,

–  ņemot vērā PACE 2016. gada novembra ziņojuma provizorisko redakciju „„Jaunās paaudzes” tirdzniecības nolīgumi un to ietekme uz sociālajām tiesībām, sabiedrības veselību un ilgtspējīgu attīstību”, Geraint Davies,

–  ņemot vērā PACE 2016. gada decembra ziņojuma provizorisko redakciju „Ieguldītāju un valstu šķīrējtiesu saderība ar cilvēktiesībām starptautiskajos ieguldījumu aizsardzības nolīgumos”, Pieter Omtzigt,

–  ņemot vērā Corporate Europe Observatory (CEO) 2017. gada februāra ziņojumu „Sadarbība reglamentācijā — „lielo uzņēmumu” vēlmes piepildās TTIP un CETA”,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā šķiet, ka ES un Kanādas brīvās tirdzniecības nolīguma (BTN) noslēgšana nav saderīga ar tādas patstāvīgas Eiropas Savienības turpmāku pastāvēšanu, kura tiecas sasniegt savus mērķus vides aizsardzībā, piesardzības principa piemērošanā, sociālajā kohēzijā, pienācīga darba jomā, pilsonisko brīvību aizsardzībā, jo īpaši datu aizsardzības jomā, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā, kultūras politikā un kultūru daudzveidībā, pārtikas nekaitīguma jomā un ģimenes lauku saimniecību aizsardzībā; tā kā vairāku nevajadzīgu reglamentējošu noteikumu un atšķirību samazināšana būtu jāiekļauj daudzpusējos procesos, nevis divpusējā BTN;

B.  tā kā noteikumu saskaņošana starp Eiropas Savienību un Kanādu nekādā gadījumā nedrīkst apdraudēt patērētāju veselību, ne arī pazemināt kvalitātes standartus, kas jāievēro attiecībā uz Kanādas produktiem, kuri tiek tirgoti Eiropā;

C.  tā kā lauksaimniecības produktu standarti ES un Kanādā būtiski atšķiras un šo standartu pazemināšana nav saderīga ar ES acquis vai nav tam pieņemama;

D.  tā kā reglamentējošā sloga atvieglošana vienmēr ir rūpīgi jāizvērtē, ņemot vērā patērētāju tiesības iegūt informāciju par pirktajiem produktiem un iedzīvotāju tiesības uz juridiski drošu sabiedrību;

E.  tā kā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 1. pantā un 10. panta 3. punktā minēts, ka „lēmumu pieņemšana ir, cik iespējams, atklāta un, cik iespējams, tuvināta pilsoņiem”;

F.  tā kā iestāžu sadarbība reglamentācijā, ko pašlaik piedāvā Komisija, ierobežo Eiropas Parlamenta, kā arī valstu parlamentu prerogatīvas likumdošanas jomā, tādējādi apgrūtinot Savienības vērtību piemērošanu, kā noteikts LES 2. pantā;

G.  tā kā iepriekš notikušo CETA sarunu konfidenciālais raksturs izraisīja trūkumus sarunu procesa demokrātiskās kontroles jomā; tā kā sarunu pamatdokumentu pilnīgai pieejamība parlamenta deputātiem dažādos pārvaldes līmeņos abos Atlantijas okeāna krastos, kā arī žurnālistiem, pētniekiem, iedzīvotājiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām būtu bijusi demokrātijas principa apliecinājums; tā kā konsolidētās redakcijas ir nekavējoties jāpublicē;

H.  tā kā korporatīvo interešu lobiju ietekme ir daudz lielāka nekā pilsoniskās sabiedrības lobiju ietekme un viņu saziņa Komisijas ietvaros ir pat desmitkārt intensīvāka;

I.  tā kā mēs saskaramies ar vāji regulētu globalizāciju un tirdzniecības nolīgums, kas vērsts uz vēl lielāku regulējuma atcelšanu, galvenokārt cenšoties mazināt pašreizējos un turpmākos ar tarifiem nesaistītos šķēršļus, kaitētu darba ņēmēju un patērētāju tiesībām, turpretī lielās korporācijas un ieguldījumu fondi arī turpmāk izmantotu šāda veida liberalizāciju; tā kā ir nepieciešams sadarbības nolīgums, kurā galvenā uzmanība pievērsta darba ņēmēju, patērētāju un vides aizsardzībai; tā kā tirdzniecības nolīgums varētu tikai papildināt iepriekš minētos nozīmīgos centienus stiprināt regulējumu līdz augstākajiem standartiem pasaules līmenī, lai nepieļautu sociālo un vides dempingu;

J.  tā kā eksporta apjomi, ko nodrošina tirdzniecība, un izaugsme, ko nodrošina ieguldījumi, ir nevis galvenais virzītājspēks darbvietu radīšanai un ekonomikas izaugsmei bez valsts ieguldījumiem, bet var izraisīt darbvietu zaudēšanu un ekonomikas pagrimumu;

K.  tā kā ir grūti novērtēt CETA reālo ietekmi uz ES un Kanādas ekonomiku, jo pētījumiem ir pretrunīgi rezultāti; tā kā CETA neatrisinās ieilgušās strukturālās ekonomiskās problēmas un to pamatā esošos cēloņus ES;

L.  tā kā 87 % no vairāk nekā 20 miljoniem MVU ES paļaujas uz iekšzemes pieprasījumu un nav iesaistīti starptautiskajā tirdzniecībā un šiem uzņēmumiem progress vietējā un reģionālā tirgus un Eiropas kopējā tirgus turpmākajā attīstībā ir daudz svarīgāks;

M.  tā kā CETA radītā labklājība galvenokārt ir tirdzniecības novirzīšanās, nevis tirdzniecības paplašināšanās rezultāts;

N.  tā kā CETA nav iekļauta nodaļa par MVU;

O.  tā kā Eiropas lauksaimnieki darbojas aizvien globālākā tirgū un tāpēc vairāk ir pakļauti cenu svārstībām nekā citas nozares; tā kā tādi tirdznieciski darījumi kā CETA apgrūtina darbvietu radīšanu lauku apvidos un nosacījumu radīšanu lauksaimniecisku iztikas līdzekļu atbalstam;

P.  tā kā pašas Komisijas ziņojums par nākotnes tirdzniecības nolīgumu (tostarp CETA) kumulatīvo ietekmi uz ES lauksaimniecību liecina, ka būtiski palielināsies lauksaimniecības importa apjomi, bet eksporta apjomi palielināsies tikai mēreni, tādējādi radot tiešu spiedienu, kas liks pazemināt ES ražotāju cenas; tā kā šis ziņojums paredz arī liellopu gaļas cenu strauju kritumu, vietējās ražošanas apjomu samazināšanos un ES ražotās produkcijas vērtības samazināšanos; tā kā šie dati paredz turpmāku nelabvēlīgu ietekmi uz mazo lauksaimnieku galīgajām saimniecības cenām;

Q.  tā kā lauku apvidi, kuri lielākoties specializējas konkrētās darbībās un kuros ir maz alternatīvu, ir ļoti neaizsargāti pret CETA ietekmi; tā kā lauku apvidi un nodarbinātība laukos tiks apdraudēta, jo šis nolīgums izraisīs atteikšanos no tradicionālās lauksaimniecības modeļiem,

1.  neatbalsta CETA nolīgumu tā pašreizējā redakcijā;

2.  uzskata, ka ambiciozie „globālie standarti”, kurus Komisijas sola noteikt ar tādiem nolīgumiem kā TTIP un CETA, ir mīts, jo šie nolīgumi paredz tikai divpusēju savstarpēju atzīšanu;

3.  mudina Komisiju apzināties, ka CETA un citas lielas vienošanās tirdzniecības jomā noteiks de facto standartus, vienlaikus radot diskrimināciju — izslēdzot aptuveni 130 valstis no sarunām un riskējot nepievērst vajadzīgo uzmanību tādiem jaunattīstības valstīm svarīgiem jautājumiem kā, piemēram, pārtikas nodrošinājums, lauksaimniecības subsīdijas un klimata pārmaiņu ietekmes mazināšana; aicina Komisiju pastiprināt centienus veicināt demokrātiskus daudzpusējus forumus, piemēram, izmantojot COP 21 pieeju;

4.  aicina Komisiju ņemt vērā, ka Lisabonas līgumā ES tirdzniecības politika ir definēta kā Savienības kopējās ārējās darbības neatņemama sastāvdaļa un tādējādi šī politika ir vērsta uz attīstības, vides un sociālajiem mērķiem, kā arī tai ir jāsniedz ieguldījums pārējo Līgumā par Eiropas Savienību minēto mērķu sasniegšanā; tādēļ neatbalsta CETA nolīgumu, jo tas paredz palielināt daudznacionālo uzņēmumu peļņu, nevis nostiprināt sabiedrību;

5.  aicina Komisiju nodrošināt, ka nodaļā par ilgtspējīgu attīstību kā mērķis tiek izvirzīta astoņu Starptautiskās darba organizācijas (SDO) pamatkonvenciju un to satura, SDO darba kārtības pienācīgas nodarbinātības nodrošināšanai un svarīgāko starptautisko nolīgumu vides jomā pilnīga un patiesa ratificēšana, īstenošana un īstenošanas uzraudzība; uzskata, ka šo noteikumu mērķim jābūt darba un vides standartu aizsardzības līmeņa turpmākai uzlabošanai;

6.  aicina Komisiju nodrošināt, ka darba un vides standarti neaprobežojas tikai ar tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļu, bet tiek iekļauti arī citās nolīguma jomās;

7.  aicina Komisiju nodrošināt, ka darba tiesību noteikumu īstenošana un izpilde tiek efektīvi uzraudzīta, iesaistot sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus;

8.  uzsver, ka līgumslēdzējas puses nedrīkst veicināt tirdzniecību vai tiešus ārvalstu ieguldījumus, sašaurinot iekšzemes darba tiesības, un nekas šajā nolīgumā nedrīkst liegt līgumslēdzējām pusēm piemērot nacionālos tiesību aktus;

9.  uzsver, ka sīvāka ieguldījumu konkurence starp bankām ES un Kanādā un citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem nostiprina savstarpējo saikni starp finanšu sistēmām Kanādā un ES un padara tās neaizsargātākas pret ārējiem triecieniem un kaitējumiem;

10.  atzīmē, ka sīvāka konkurence, kas paredzēta CETA, radīs situāciju, kurā finanšu nozare, lai iegūtu tirgu, uzņemsies lielāku risku, tirgos vairāk augsta riska finanšu produktu un sašaurinās pakalpojumus mazāk turīgiem klientiem;

11.  uzsver — ņemot vērā to, ka tikai nedaudzi Eiropas MVU eksportē uz Kanādu, ir būtiski noraidīt CETA un citus līdzīgus brīvās tirdzniecības nolīgumus, jo tie nepārstāv MVU likumīgās intereses vai abu sarunu pušu kopīgas saistības un vēl vairāk palielina MVU neaizsargātību pret daudznacionālajiem uzņēmumiem; uzsver — tādēļ ir skaidrs, ka CETA mērķis nav jaunu iespēju radīšana Eiropas MVU Kanādā;

12.  atzīmē, ka CETA un līdzīgi nolīgumi tiecas arī turpmāk liberalizēt mūsu ekonomiku un papildu liberalizācija bieži vien rada nesamērīgu triecienu sievietēm, jo viņas biežāk strādā valsts sektorā;

13.  atgādina, ka sabiedriskās apspriešanas laikā par ieguldījumu aizsardzības sistēmām 97 % respondentu negatīvi vērtēja jebkāda veida šķīrējtiesas starp ieguldītājiem un valstīm, apliecinot, ka viena no galvenajām problēmām šādā tiesvedībā ir tāda, ka tiesvedības puses drīkst būtu tikai prasītāji ieguldītāji un atbildētājas valstu nacionālās valdības;

14.  atzīmē, ka piedāvātā ieguldījumu tiesu sistēma neiztur demokrātijas testu un piešķir korporācijām tiesības apiet valstu tiesas, nodrošinot ārvalstu ieguldītājiem iespējas iegūt īpašu piekļuvi ārkārtīgi efektīvam starptautiskās tiesvedības procesam ar iespēju iegūt valsts naudu miljardiem euro apmērā, lai apmierinātu viņu tiesības, neparedzot šajā procesā līdzvērtīgu atbildību;

15.  atzīmē, ka šķīrējtiesnešiem šajā piedāvātajā ieguldījumu tiesu sistēmā nebūs saistošu precedentu;

16.  atzīmē, ka tiesneši saņems samaksu atkarībā no tiesā iesniegto lietu skaita un ieguldītā laika, un tas stimulēs tiesvedības novilcināšanu, radot būtiskas izmaksas nodokļu maksātājiem;

17.  atzīmē, ka 80 % ASV uzņēmumu pieder būtiskas daļas Kanādas uzņēmumos un, parakstot šo nolīgumu, ES dotu minētajiem uzņēmumiem iespēju sākt tiesas prāvas pret ES dalībvalstu valdībām uz nodokļu maksātāju rēķina;

18.  pauž nožēlu par neskaidrā termina „taisnīga un vienlīdzīga attieksme” izmantošanu CETA tekstā, jo par šo tematu ir ierosinātas daudzas tiesas prāvas ieguldījumu jomā;

19.  atzīmē, ka CETA ļautu ārvalstu ieguldītājiem iesūdzēt tiesā ES dalībvalstis par to pieņemtajiem tiesību aktiem, kas ietekmē ieguldītāju peļņu, tostarp par tiem, kas izstrādāti, lai aizsargātu sabiedrības veselību, vidi vai darba ņēmēju tiesības; atzīmē arī to, ka ANO Neatkarīgais eksperts ir atzinis CETA par nesaderīgu ar tiesiskumu, demokrātiju un cilvēktiesībām un apgalvo, ka tirdzniecības nolīgumus drīkst ratificēt tikai pēc tam, kad ir veikts novērtējums par to ietekmi uz cilvēktiesībām, veselību un vidi, un attiecībā uz CETA tas nav izdarīts;

20.  atzīmē, ka, kaut arī CETA pieprasa „būtisku uzņēmējdarbības apjomu”, ICS pieļautu noteikta veida „tirdzniecību ar līgumiem”, nodrošinot ieguldītājiem iespēju izvēlēties un izmantot to nolīgumu, saskaņā ar kuru viņi vēlas iesniegt ISDS prasījumu;

21.  atzīmē, ka, lai gan Beļģijas valdība ir paziņojusi, ka lūgs Eiropas Savienības Tiesas atzinumu par to, vai ICS sistēmas derīgums atbilst ES līgumiem, neviena ES iestāde nav to izdarījusi, un tāpat Tiesai nav lūgts juridisks atzinums par to, vai ICS sistēmas derīgums, izveidojot daudzpusēju ieguldījumu tiesu, atbilst ES līgumiem;

22.  atgādina, ka CETA noteikumi attiecas uz abu līgumslēdzēju pušu reglamentēšanas tiesībām, tādējādi sašaurinot valstu iestāžu reglamentēšanas iespējas;

23.  atzīmē, ka CETA Apvienotajai komitejai būs tālejošas kompetences turpmākajā likumdošanas procesā, neparedzot demokrātisku kontroli;

24.  atzīmē, ka diemžēl „sprūdrata” klauzulas un pārtraukšanas klauzulas noteikumi, kas iekļauti CETA, joprojām dominē pār „pozitīvā saraksta” pieeju, tādējādi bloķējot jebkuras iespējas turpmāk liberalizēt valsts sektoru;

25.  neatbalsta tā saukto „dzīvā nolīguma” pieeju, kā arī prasību, lai sarunās tiktu izskatīti visi svarīgie ar nolīguma detaļām saistītie jautājumi, jo neko nedrīkst saskaņot, pirms nav saskaņots viss; neatbalsta priekšlikumu, ka reglamentācijas jautājumi vēlāk jānovirza īpaši izveidotām ekspertu grupām, tādējādi apejot demokrātisko likumdošanas procesu;

26.  uzskata, ka EK būtu jāpievēršas nolīgumiem un līgumiem, kas aizsargā cilvēktiesības un ilgtspējīgu attīstību, nevis pašreizējo tirdzniecības politiku, kas nodrošina tikai daudznacionālo korporāciju labumu; tādēļ aicina EK aktīvi iesaistīties ANO beztermiņa darba grupas darbā, lai izstrādātu saistošu līgumu par daudznacionālām korporācijām un cilvēktiesībām;

27.  pauž nožēlu par to, ka nodaļā, kur iekļauti CETA noteikumi par tirgus pieejamību, veicot pārrobežu tirdzniecību ar pakalpojumiem, pārsvarā ir ignorēti ekonomiskās nepieciešamības testi vai kvantitatīvi ierobežojumi attiecībā uz pakalpojumu sniedzēju skaitu attiecīgajā nozarē; uzskata, ka CETA nav pietiekami uzsvērts piesardzības princips un tā turpmākā piemērošana;

28.  neatbalsta to, ka publiskie ūdenssaimniecības operatori nav nepārprotami izslēgti no CETA noteikumiem, radot iespēju, ka valdības politika šajā jomā, kas tiecas aizsargāt piekļuvi tīram un nekaitīgam dzeramajam ūdenim, varētu tikt apstrīdēta tiesā saskaņā ar ieguldījumu nodaļu, atsaucoties uz „šķēršļiem tirdzniecībai”, tā radot precedentu attiecībā uz visām valsts sektora politikas nostādnēm; atzīmē arī to, ka nekur CETA nav sniegts sabiedrisko pakalpojumu apraksts vai definīcija;

29.  neatbalsta CETA radīto apdraudējumu valsts politikas pasākumiem sabiedrības veselības nozarē un atsaka ārvalstu ieguldītājiem tiesības apstrīdēt šos pasākumus tiesā saskaņā ar noteikumiem par ārvalstu ieguldījumiem; pauž nožēlu par to, ka daudznacionālo uzņēmumu komerciālās intereses, ko atbalstīs šķīrējtiesu sistēma, būs noteicošās, bet cilvēciskais aspekts un pacientu tiesības tiks atstātas novārtā;

30.  atzīmē, ka CETA var mudināt finanšu nozari uzņemties lielākus riskus — iesaistoties spekulatīvos ieguldījumos — lai izdzīvotu sīvākas konkurences apstākļos starptautiskajā tirgū; uzskata, ka CETA ierobežos arī valdību spēju ar reglamentēšanas līdzekļiem novērst finansiālo nestabilitāti, cita starpā piešķirot finanšu nozarei institucionalizētas tiesības reglamentēšanas procesā;

31.  noraida jebkuru turpmāku tirgus atvēršanu attiecībā uz jaukta finansējuma izglītības pakalpojumiem, jo īpaši pirmsskolas izglītības, skolu un universitāšu, kā arī pieaugušo un tālākizglītības jomā, jo daudzpusējais nolīgums GATS jau ietver vairāk nekā pietiekamus noteikumus liberalizācijas jomā;

32.  atzīmē, ka CETA negatīvi ietekmēs zāļu pieejamību, jo īpaši Kanādā, kurā jau pašlaik ir otras augstākās zāļu cenas pasaulē; uzskata, ka CETA var apdraudēt vispārējas nozīmes pakalpojumu (SGEI), proti, sociālo pakalpojumu, veselības aprūpes, izglītības un ūdensapgādes, kvalitātes standartus un pieejamību;

33.  atzīmē, ka CETA nav iekļauts novērtējums par iespējamo ietekmi uz zāļu cenām, kā arī netiek atzīts, ka intelektuālā īpašuma tiesības (IPR) ir nepārvarams šķērslis vienlīdzīgai zāļu pieejamībai;

34.  uzskata, ka IPR, tostarp ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ir jāizslēdz no CETA, jo piedāvātie noteikumi ir pārāk agresīvi un apdraud piekļuvi zālēm par pieņemamām cenām;

35.  atkārtoti apstiprina, ka, liberalizējot lauksaimniecības tirgu, CETA apdraud pārtikas nekaitīguma standartus, bloķējot izmaiņas noteikumos un veicinot turpmāku noteikumu atcelšanu ar CETA Apvienotās komitejas starpniecību; līdz ar to atzīmē, ka CETA nav nevienas konkrētas atsauces uz dzīvnieku labturību, tādējādi veicinot tendenci upurēt būtiskus ētiskos principus un sociālās vērtības starptautiskiem tirdzniecības darījumiem; uzskata, ka šis nolīgums tā pašreizējā redakcijā apdraud vietējo lauksaimniecību abos Atlantijas okeāna krastos;

36.  aicina Komisiju nepārprotami apņemties stingri saglabāt ES tiesību aktos noteiktos pārtikas nekaitīguma un cilvēku veselības, augu veselības un kultūraugu un vides aizsardzības, patērētāju aizsardzības, kā arī dzīvnieku veselības un labturības pašreizējos un turpmākos standartus; aicina Komisiju arī nodrošināt, ka šo standartu ievērošana nekādi netiek aizkavēta nākotnē, ka ES pamatvērtības, piemēram, piesardzības princips un ilgtspējīga lauksaimniecība, netiek apdraudētas un ka ES iedzīvotāji var arī turpmāk būt pārliecināti par ES tirgū esošo produktu izsekojamību un marķēšanu, un izstrādāt īpašus pasākumus, lai ievērotu piesardzības principu sarunu gaitā;

37.  aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka lauksaimniecības produktu imports Eiropas Savienībā tiek atļauts tikai tādā gadījumā, ja tie ir saražoti, ievērojot Eiropas standartus patērētāju tiesību aizsardzības, dzīvnieku labturības un vides aizsardzības jomā, kā arī obligātos sociālos standartus;

38.  aicina Komisiju nodrošināt, ka līdzsvarotā nolīgumā kā būtiska daļa tiek iekļauta pienācīga ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un kvalitatīvu ES lauksaimniecības produktu juridiskā aizsardzība Kanādas tirgū un pasākumi neatbilstīgas izmantošanas un maldinošas informācijas un rīcības novēršanai, kā arī aizsardzība attiecībā uz lauksaimniecības produktu marķējumu, izsekojamību un patieso izcelsmi;

39.  atzīmē, ka šajās tirdzniecības sarunās nav ņemtas vērā ārējās izmaksas, ko radīs ar klimatu saistītais kaitējums, ko izraisīs garāki pārvadāšanas attālumi, lielāki tirdzniecības apjomi, rūpnieciskā lauksaimniecība un vietējo ekonomiku iznīcināšana, vai arī šīm izmaksām ir bijusi tikai pakārtota nozīme;

40.  atzīmē arī to, ka nolīgumā nav apskatīti klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanas pasākumi, piemēram, pakāpeniska atteikšanās no fosilā kurināmā, tīro enerģijas avotu izmantošana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana lauksaimniecībā, un pastāv risks, ka to apstrīdēšana, klasificējot par nelikumīgiem šķēršļiem tirdzniecībai, var tikt bloķēta; norāda, ka ieguldījumu aizsardzība pārāk sadārdzina šo reformu;

41.  aicina Komisiju saglabāt mērķus attīstīt atjaunojamās enerģijas avotus un energoefektivitāti saistībā ar paaugstinātu energoapgādes drošību; uzsver, ka attiecīgajā nodaļā skaidri jāparedz garantijas, ka nedrīkst tikt apdraudēti ES vides standarti un rīcības mērķi klimata jomā un ES jāsaglabā tiesības neatkarīgi noteikt papildu standartus un mērķus;

42.  atzīmē, ka CETA var tikai apgrūtināt mūsu plānus sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus, ņemot vērā tā negatīvo ietekmi uz klimata pārmaiņām un radīto apdraudējumu vides, sociālajām un darba tiesībām;

43.  neatbalsta to, ka CETA apdraud ES iedzīvotāju personas datu aizsardzību, uzņemoties saistības attiecībā uz pārrobežu datu plūsmām;

44.  atzīmē, ka CETA līgumslēdzējas puses ir publicējušas 38 deklarācijas, paziņojumus un citus dokumentus tikai skaidrības labad un interpretācijas nolūkiem; atzīmē arī to, ka lielākā daļa šo paziņojumu ir bijuši vienpusēji, un tas nozīmē, ka tiem ir maza juridiskā vērtība un tos nevar atzīt par saistošiem attiecībā uz teksta interpretāciju, tādēļ ar tiem nepietiek, lai izmainītu vai grozītu CETA pamatnoteikumus, novēršot sabiedrības bažas, kā arī lai izpildītu Valonijas valdības izvirzītos nosacījumus;

45.  atzīmē, ka ģenerāladvokāts savā Atzinumā Nr. 2/15 ir norādījis, ka ES un Singapūras brīvās tirdzniecības nolīgums ir jaukta tipa nolīgums; uzskata, ka šādu definīciju var piemērot arī CETA, tādēļ arī šim nolīgumam ir nepieciešama ratifikācija visu dalībvalstu parlamentos saskaņā ar iekšzemes procedūrām;

46.  noraida CETA nolīgumu un liedz tam savu piekrišanu;

47.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.