Sesijas dokuments
8.2.2017
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) noslēgšanu starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses
( 2017/2525(RSP) )
Tiziana Beghin, William (The Earl of) Dartmouth, David Borrelli, Marco Valli, Ignazio Corrao, Fabio Massimo Castaldo, Laura Agea, Marco Zullo, Dario Tamburrano, Piernicola Pedicini, Rosa D’Amato, Isabella Adinolfi, Eleonora Evi, Daniela Aiuto, Laura Ferrara
EFDD grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) noslēgšanu starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses
( 2017/2525(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā tā 2013. gada 10. decembra rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam attiecībā uz sarunām par ES un Kanādas stratēģiskās partnerības nolīgumu[1],
– ņemot vērā tā 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ES un Kanādas tirdzniecības attiecībām[2],
– ņemot vērā ziņojumu „Ierosinātā Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma kritisks novērtējums — Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību federācijas (EPSU) un Kanādas Valsts uzņēmumu darbinieku savienības, Valsts iestāžu un vadošo darbinieku nacionālās savienības un Kanādas Sabiedrisko pakalpojumu alianses kopīgā nostāja”, 2010. gada janvāris,
– ņemot vērā EPSU darba dokumentu „CETA un TTIP — iespējamā ietekme uz veselību un sociālajiem pakalpojumiem”, Thomas Fritz, 2015. gada aprīlis,
– ņemot vērā „Eiropas Tiesnešu asociācijas (EAJ) paziņojums par Eiropas Komisijas ierosinājumu par jaunu ieguldījumu tiesu sistēmu”, 2015. gada februāris,
– ņemot vērā Eiropas Sabiedrības veselības alianses (EPHA) memorandu „Kā CETA varētu apdraudēt sabiedrības veselību”, 2016. gada oktobris;
– ņemot vērā Padomes iesniegto piekrišanas pieprasījumu par CETA noslēgšanu starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā ratifikācijas procedūra Parlamentā būtu jāpārtrauc, līdz tiek noskaidroti svarīgi juridiski jautājumi par CETA un tā nodaļa attiecībā uz investīcijām;
B. tā kā CETA noslēgšana, šķiet, nav savienojama ar ES mērķiem saistībā ar vides aizsardzību, piesardzības principu, sociālo kohēziju, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, pamatbrīvību aizstāvību, jo īpaši attiecībā uz datu aizsardzību, piekļuvi veselības aizsardzības pakalpojumiem, kultūras politiku un kultūru daudzveidību, pārtikas nodrošinājumu, dzīvnieku labturību un ģimenes saglabāšanu, kā arī neliela apjoma lauksaimniecību;
C. tā kā joprojām saglabājas nenoteiktība attiecībā uz CETA saderību ar Eiropas līgumiem;
D. tā kā standarti lauksaimniecības pārtikas ražošanas nozarē ES un Kanādā ievērojami atšķiras un standartu pazemināšana ir pretrunā ar ES tiesību aktu kopumu;
E. tā kā regulatīvā sloga samazināšana vienmēr būtu rūpīgi jāizsver, to samērojot ar interesēm, kas saistītas ar patērētāju tiesībām uz informāciju par produktiem, kurus viņi iegādājas, un ar pilsoņu tiesībām uz juridiski drošu sabiedrību;
F. tā kā gan Līguma par Eiropas Savienību 1. pantā, gan 10. panta 3. punktā noteikts, ka „lēmumu pieņemšana ir cik iespējams atklāta un cik iespējams tuvināta pilsoņiem”;
G. tā kā tas, ka parlamentāriešiem dažādos pārvaldības līmeņos abās Atlantijas okeāna pusēs, kā arī pilsoniskajai sabiedrībai, presei, pētniekiem un pilsoņiem trūkst iespējas pilnībā piekļūt galvenajiem apspriežamajiem dokumentiem, ir novedis pie nepietiekamas demokrātiskas līdzdalības;
H. tā kā 87 % MVU Eiropas Savienībā paļaujas uz vietējo pieprasījumu un nav tieši iesaistīti starptautiskajā tirdzniecībā un tirgos; tā kā Eiropas Savienības MVU prioritāte joprojām ir tālāk attīstīt vietējo, reģionālo un Eiropas kopējo tirgu pirms iekļūšanas Kanādas tirgos;
I. tā kā labklājības celšana ar CETA palīdzību ir rezultāts galvenokārt novirzēm tirdzniecības plūsmā, bet ne palielinātam tirdzniecības apjomam;
J. tā kā CETA nav ietverta nodaļa par MVU;
K. tā kā institucionalizēta reglamentējoša sadarbība, kādu pašreiz piedāvā Komisija, apdraud Eiropas Parlamenta, kā arī valstu parlamentu likumdošanas prerogatīvas, un tādēļ tai ir atturoša ietekme uz LES 2. pantā minēto Savienības vērtību piemērošanu;
L. tā kā ir grūti novērtēt CETA patieso ietekmi gan uz ES, gan Kanādas ekonomiku un izteikt prognozes, kamēr pētījumi parāda pretrunīgus rezultātus; tā kā CETA neatrisinās ilgstošās strukturālās ar ekonomiku saistītās problēmas vai to pamatcēloņus Eiropas Savienībā,
1. atsauc savu piekrišanu CETA noslēgšanai;
2. atzīmē, ka CETA negatīvi ietekmēs piekļuvi zālēm, jo īpaši Kanādas iedzīvotājiem, kas jau tagad saskaras ar otrajām augstākajām zāļu cenām pasaulē;
3. pieprasa pilnībā izslēgt Apvienotās Karalistes Valsts veselības aprūpes dienestu (NHS) no visiem CETA noteikumiem;
4. atzīmē, ka CETA piemīt potenciāls mazināt kvalitātes standartus un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu pieejamību;
5. uzskata par nepieņemamu jebkādu turpmāku izglītības pakalpojumu ar jauktu finansējumu sniegšanas uzsākšanu, tostarp pirmskolu un augstākās izglītības jomā; tādēļ uzskata par nepieņemamiem izņēmumu sarakstus, liberalizējot pakalpojumus, ļaujot CETA iekļaut noteikumus par „sprūdrata” klauzulām un nogaidīšanas klauzulu;
6. uzskata, ka CETA ietverto saistību attiecībā uz pārrobežu datu plūsmām dēļ tiek vājināta ES pilsoņu personas datu aizsardzība;
7. pieprasa Komisijai nodrošināt, lai nodaļas par ilgtspējīgu attīstību mērķis būtu astoņu Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvenciju un to satura, SDO pienācīga darba nodrošināšanas programmas un starptautisko pamatnolīgumu vides jomā pilnīga un efektīva ratifikācija, īstenošana un izpildes panākšana; uzskata, ka noteikumu mērķim ir jābūt darba un vides standartu aizsardzības līmeņu tālākai uzlabošanai;
8. atgādina, ka darba un vides standarti nav ierobežoti tikai ar nodaļu par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, bet ir iekļauti arī citās nolīguma jomās;
9. aicina ieviest efektīvu uzraudzības procesu, CETA ar darbu saistīto noteikumu īstenošanā iesaistot sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus;
10. norāda, ka paaugstināta konkurence investīciju ziņā starp Eiropas Savienībā esošajām un Kanādas bankām un citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem padara gan Kanādas, gan ES finanšu sistēmas savstarpēji ciešāk saistītas un neaizsargātas pret ārējiem satricinājumiem un kaitīgu ietekmi;
11. pieprasa Komisijai atsākt sarunas par CETA, izveidojot īpašu nodaļu par MVU, balstoties uz sarunu abu pušu kopīgu apņemšanos, un ar mērķi Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem radīt jaunas iespējas Kanādā, paturot prātā, ka mazāk nekā 1 % no Eiropas MVU veic eksportu uz Kanādu;
12. atgādina, ka sabiedriskajā apspriešanā par investīciju aizsardzības sistēmām 97 % respondentu izteica negatīvu viedokli, apstiprinot vienu no lielākajām problēmām ar tādu lietu iztiesāšanu, kurās ir ļauts piedalīties tikai prasības iesniedzējam — ieguldītājam un atbildētājam — attiecīgās valsts valdībai; uzskata par nepieņemamu investīciju tiesas sistēmas iekļaušanu, kas prasības ļauj iesniegt tikai ārzemju investoriem, dodot priekšroku privātiem starptautiskiem uzņēmumiem, nevis vietējām sabiedrības interesēm; pauž nožēlu, ka tiks dota priekšroka starptautisku uzņēmumu komerciālām interesēm, ko atbalsta šķīrējtiesu sistēma, atstājot novārtā cilvēcisko faktoru un pacientu tiesības;
13. atkārtoti apliecina, ka Kanādā un ES ir pilnībā funkcionējoši un pieejami tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kas jebkuru šķīrējtiesas formu padara nevajadzīgu un ļoti strīdīgu;
14. atzīmē, ka šķīrējtiesneši tiks apmaksāti pēc stundu likmes, radot stimulu paildzināt lietu izskatīšanu, radot ievērojamas izmaksas nodokļu maksātājiem;
15. turklāt apstiprina, ka 80 % no Amerikas uzņēmumiem ir būtiski ieinteresēti Kanādas uzņēmumos, un atzīmē, ka šis nolīgums tiem radīs iespēju uzsākt tiesvedības pret nolīguma dalībvalstu valdībām uz nodokļu maksātāju rēķina;
16. pauž nožēlu par to, ka CETA tiek izmantots neskaidrs apzīmējums „taisnīga un vienlīdzīga attieksme” sakarā ar daudzām investīciju šķīrējtiesas lietām par šo jautājumu;
17. uzskata par nepieņemamu apdraudējumu, ko CETA rada sabiedriskās kārtības pasākumiem sabiedrības veselības jomā, un uzskata par nepieņemamām ārvalstu investoru tiesības apstrīdēt šos pasākumus saskaņā ar noteikumiem par ārvalstu investīcijām;
18. atzīmē, ka CETA ļautu transnacionāliem investīciju uzņēmumiem iesūdzēt tiesā ES dalībvalstis par to pieņemtiem tiesību aktiem, kas negatīvi ietekmē investoru peļņu, tostarp par tiem, kas paredzēti, lai aizsargātu sabiedrības veselību, vidi vai darba ņēmēju tiesības; turklāt atzīmē, ka ANO neatkarīgais eksperts ir paziņojis, ka CETA nav savienojams ar tiesiskumu, demokrātiju un cilvēktiesībām, un ir norādījis, ka tirdzniecības nolīgumi būtu ratificējami tikai pēc tam, kad ir veikta ietekmes uz cilvēktiesībām, veselību un vidi novērtēšana, kas nav bijis izdarīts saistībā ar CETA;
19. atzīmē, ka investīciju tiesas sistēma ļautu izdarīt „izdevīgākās valsts izvēli”, ļaujot investoriem atrast un izvēlēties nolīgumu, saskaņā ar kuru viņi vēlas iesniegt prasību investoru un valsts strīda atrisināšanai;
20. atzīmē, ka fakts, ka Eiropas Tiesai nav lūgts juridisks atzinums par investīciju tiesas sistēmas daudzpusējas investīciju tiesas formā likumīgumu, ir saskaņā ar ES līgumiem;
21. atgādina, ka abu pušu pārvaldes tiesības regulē CETA noteikumi, tādējādi samazinot valsts iestāžu pārvaldes iespējas;
22. pieprasa nodrošināt, lai CETA tiktu ietverta mērķtiecīga, sabalansēta un mūsdienīga nodaļa par intelektuālā īpašuma tiesībām, tostarp ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu atzīšanu, pastiprinātu aizsardzību un modifikāciju, nekavējot ES nepieciešamību reformēt tās autortiesību sistēmu;
23. atkārtoti apliecina, ka līdz ar lauksaimniecības tirgu liberalizāciju CETA riskē vājināt pārtikas nekaitīguma standartus; līdz ar to pauž nožēlu par to, ka CETA nav īpaši pieminēta „dzīvnieku labturība”.
24. prasa Komisijai
● cieši apņemties stingri ievērot esošos un turpmākos ES tiesību aktos definētos standartus attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu un cilvēku veselību, augu un vides aizsardzību, kā arī patērētāju aizsardzību;
● nodrošināt, lai esošais CETA sadarbības mehānisms attiecībā uz noteikumu par ĢMO pārskatīšanu un saskaņošanu nepazeminātu esošos ES standartus;
● nodrošināt, lai nākotnē netiktu mazinātas tādas ES pamatvērtības kā piesardzības princips un ilgtspējīga lauksaimniecība, kā arī pilsoņu brīvība tikt informētiem par to, ko viņi iegādājas ES tirgos, paredzot atbilstošus ES noteikumus par izsekojamību un marķēšanu;
● garantēt Eiropas patērētāju aizsardzības, dzīvnieku labturības un vides aizsardzības standartu un minimālo sociālo standartu attiecībā uz Eiropas Savienībā importētajiem lauksaimniecības produktiem ievērošanu un pieprasīšanu;
25. uzskata par nepieņemamu to, ka valsts ūdensapgādes uzņēmumi nav skaidri izslēgti no CETA, radot situāciju, kad valdības politika šajā jomā, kuras mērķis ir aizsargāt piekļuvi tīram un nekaitīgam dzeramajam ūdenim, varētu saskarties ar pretenzijām, kas pamatotas ar nodaļas par investīcijām ar nosaukumu „tirdzniecības ierobežojumi” noteikumiem, padarot to par precedentu visām valsts sektora politikas jomām;
26. turklāt atzīmē, ka CETA nav iekļauta skaidra un sīki izstrādāta sabiedrisko pakalpojumu definīcija;
27. atzīmē, ka skaidrojošiem un interpretācijas nolūkiem CETA puses ir pieņēmušas 38 deklarācijas, paziņojumus un citus dokumentus; turklāt atzīmē, ka vairumam šo paziņojumu ir vienpusējs raksturs, kas nozīmē, ka tiem ir maza juridiska vērtība un tos nevar uzskatīt par saistošiem attiecībā uz dokumentu interpretāciju;
28. uzskata, ka Komisijai būtu jākoncentrē uzmanība uz tādiem nolīgumiem un līgumiem, kas aizstāv cilvēktiesības un ilgtspējīgu attīstību, nevis uz esošo tirdzniecības politiku, kura ir labvēlīga tikai starptautiskiem uzņēmumiem;
29. aicina Komisiju saglabāt mērķus attīstīt atjaunojamos energoresursus un energoefektivitāti arvien lielākas energoapgādes drošības apstākļos; uzsver, ka attiecīgajā nodaļā ir jāiekļauj skaidras garantijas, ka ES vides standarti un rīcības klimata politikas jomā mērķi nedrīkst tikt mazināti un ka ES ir jāsaglabā brīvība rīkoties neatkarīgi, nosakot nākotnes standartus un mērķus;
30. tādēļ aicina Komisiju iekļaut divpusēju drošības klauzulu, lai Eiropas Savienībā nozarēm, kurās tiek intensīvi patērēta elektroenerģija un notiek oglekļa emisija, tostarp ķimikāliju, izejvielu un tērauda rūpniecībai, nodrošinātu atbilstīgus pasākumus, lai piemērotā, noteiktā pārejas periodā pēc CEFA stāšanās spēkā saglabātu esošās muitas tarifu likmes kopā ar obligātu klauzulu par pārskatīšanu;
31. atzīmē, ka CETA varētu mudināt finanšu nozari uzņemties lielākus riskus — iesaistoties spekulatīvās investīcijās — lai izdzīvotu konkurētspējīgākā starptautiskajā tirgū;
32. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Kanādas valdībai un parlamentam.