Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

–  ņemot vērā sarunu norādes, ko 2009. gada 24. aprīlī sniedza Eiropas Savienības Padome, kā arī Komisijas 2010. gada 20. decembra ieteikumu Padomei grozīt sarunu norādes un tam sekojošos grozījumus, kurus Padome izdarīja 2011. gada 14. jūlijā,

–  ņemot vērā savu 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ES un Kanādas tirdzniecības attiecībām

OV L 308E, 11.12.2012., 20. lpp.

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Juridiskā dienesta 2016. gada 1. jūnija atzinumu Nr. 259/16 par investīciju strīdu izšķiršanas noteikumiem tirdzniecības nolīgumos, par kuriem Eiropas Savienība ved sarunas, un par šo noteikumu atbilstību Līgumiem, un ņemot vērā, ka minētajā atzinumā ir atsauce tieši uz CETA,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 5. jūlija priekšlikumu Padomei parakstīt un noslēgt CETA kā „jauktu” nolīgumu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 5. oktobra lēmumu par CETA provizorisku piemērošanu,

–  ņemot vērā ES un Kanādas kopīgo interpretējošo deklarāciju par CETA, ko Padome apstiprināja parakstīšanas brīdī 2016. gada 28. oktobrī un kas nodrošinās saistošu CETA interpretāciju saskaņā ar 31. pantu Vīnes Konvencijā par starptautisko līgumu tiesībām,

–  ņemot vērā 38 paziņojumus un deklarācijas, kas iekļauti Padomes protokolā sanāksmei, kurā Padome pieņēma lēmumu, ar ko pilnvaro parakstīt CETA,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā labiem tirdzniecības nolīgumiem, kuros skaidri izklāstīti noteikumi par tirdzniecību un investīciju plūsmām, ir jākļūst par pasaules mēroga standartu, lai tie sniegtu ieguvumus iedzīvotājiem, nodrošinot darbvietas un izaugsmi mūsu ekonomikai, un palīdzētu arī nākotnē saglabāt labklājību;

B.  tā kā laikā, kad ir grūti noslēgt daudzpusējus tirdzniecības nolīgumus, divpusēji nolīgumi ir svarīgi, lai panāktu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību;

C.  tā kā ES ir jāsadarbojas ar līdzīgi domājošām valstīm, lai nostiprinātu uz noteikumiem balstītu pasaules mēroga sistēmu, jo īpaši tādēļ, ka spiediens uz daudzpusējo sistēmu kļūst aizvien lielāks;

D.  tā kā Kanāda un ES ir būtiskas nozīmes partneri un sabiedrotie, kuriem ir kopīgas vērtības un kurus vieno ticība atvērtai, demokrātiskai un liberālai sabiedrībai un pārliecība, ka uz noteikumiem balstīta tirdzniecība ir svarīga, un tā kā Kanāda un ES ir vienojušās intensīvāk īstenot gan daudzpusēju, gan divpusēju sadarbību ārpolitikas jomā;

E.  tā kā CETA ir pats mūsdienīgākais, progresīvākais un plašākais tirdzniecības nolīgums, par kuru ES līdz šim ir vedusi sarunas;

F.  tā kā sarunu rezultāts atspoguļo Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā noteiktās prioritātes;

G.  tā kā sarunas par CETA sākās 2009. gadā, pamatojoties uz visu dalībvalstu vienprātīgi piešķirtu pilnvarojumu;

H.  tā kā CETA nodrošina pieeju jauniem tirgiem, plašākas izvēles iespējas patērētājiem un plašākas iespējas investēt, tomēr saglabājot augstus standartus gan Kanādā, gan ES, līdz minimumam samazinot liekus šķēršļus, kas kavē tirdzniecību, un garantējot tiesības īstenot regulatīvo funkciju leģitīmu politisko mērķu sasniegšanai;

I.  tā kā ar CETA cita starpā likvidē tarifus, nodrošina Eiropas uzņēmumiem pieeju Kanādas publiskā iepirkuma tirgum, aizsargā 145 Eiropas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un vairo pārredzamību administratīvajās un muitas procedūrās;

J.  tā kā ar CETA vēl var pilnveidot starptautiskos darba un vides standartus, sevišķi ar noteikumiem, kas reglamentē ilgtspējīgu attīstību un klimata aizsardzību;

K.  tā kā, ņemot vērā bažas, ko par ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanu pauda pilsoniskā sabiedrība un Eiropas Parlaments, Puses vienojās šos noteikumus svītrot un aizstāt ar jaunu investīciju strīdu izšķiršanas mehānismu — investīciju tiesu sistēmu;

L.  tā kā sarunas par CETA ir ievērojami veicinājušas vīzu režīma liberalizāciju Rumānijas un Bulgārijas valstspiederīgajiem;

M.  tā kā sarunas par CETA ir apliecinājušas, ka iekļaujošākā procesā var sasniegt labākus rezultātus, un tas vedina izdarīt nopietnus secinājumus par to, ka tirdzniecības sarunām vispār ir jābūt pārredzamākām,

1.  atzinīgi vērtē visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu ar Kanādu, kas ir pats mūsdienīgākais, plašākais un vērienīgākais tirdzniecības nolīgums, par kuru ES līdz šim ir vedusi sarunas, un kas var sniegt būtiskus ieguvumus gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

2.  prasa dalībvalstu valsts un reģionālajiem parlamentiem to nevilcinoties ratificēt, lai garantētu, ka labumu no CETA Eiropas un Kanādas iedzīvotāji gūst pēc iespējas ātrāk;

3.  uzsver, ka šis nolīgums ir iespēja kopā ar mūsu spēcīgāko partneri izvirzīt noteikumus un standartus tirdzniecībai pasaules mērogā un tādējādi garantēt, lai nosacījumi izaugsmei un nodarbinātībai būtu paredzēti, neriskējot ar sociālajiem, darba un vides standartiem;

4.  uzskata, ka CETA ir nopietns signāls citiem tirdzniecības partneriem par to, kādus pasaules mēroga noteikumus un standartus ES vēlētos pieņemt, un apliecina, ka ES joprojām ir uzticīga atvērtu tirgu un uz noteikumiem balstītas tirdzniecības idejai, jo īpaši laikā, kad tirdzniecības politikā valda neskaidrība;

5.  uzsver, ka visos tirdzniecības nolīgumos — kā tas ir izdarīts CETA — turpmāk būtu jāparedz attiecīgi pasākumi sensitīviem produktiem, tostarp lauksaimniecības precēm, kā arī drošības klauzulas, kas jāpiemēro tirgus traucējumu gadījumā;

6.  atgādina, ka CETA nav noteikta prasība valdībām privatizēt sabiedriskos pakalpojumus, nedz arī liegta iespēja pakalpojumus, kas iepriekš ir bijuši privatizēti, no jauna atgūt valsts īpašumā vai pārvaldībā vai kā citādi tos kontrolēt;

7.  atzinīgi vērtē jauno investīciju strīdu izšķiršanas mehānismu — investīciju tiesu sistēmu, ko piedāvā Komisija un kas fundamentāli atšķiras no ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanas, jo nodrošina, ka tiek izveidota pastāvīga tiesa, kuras sastāvā ir valsts tiesneši, ko pēc nejaušības principa izraugās konkrētas lietas izskatīšanai, pastāvīga apelācijas tiesa, stingri noteikumi par interešu konfliktu, rīcības kodekss, kura izpilde ir jānodrošina Starptautiskās Tiesas priekšsēdētājam, un noteikumi, ar ko garantē lielāku pārredzamību, lai strīdi vairs netiktu šķirti „aiz slēgtām durvīm”;

8.  atzinīgi vērtē to, ka uz jautājumiem par CETA ES un Kanāda ir atbildējušas, komunicējot ar sabiedrību, sadarbojoties un arī citādi precizējot nolīguma saturu (piemēram, ar kopīgo interpretējošo deklarāciju);

9.  uzsver, cik nozīmīgi CETA elementi ir tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība un cik svarīga ir kopīgās interpretējošās deklarācijas dokumentā paustā Pušu apņemšanās panākt CETA noteikumu izpildi;

10.  prasa, lai Parlaments pilnībā iesaistītos nolīguma īstenošanas procesā, un aicina Komisiju regulāri sniegt Parlamentam jaunāko informāciju par nolīguma provizorisku piemērošanu;

11.  aicina Komisiju vairot gan pašlaik notiekošo, gan nākotnē iespējamo tirdzniecības sarunu pārredzamību, lai nodrošinātu iedzīvotāju un ieinteresēto personu līdzdalību;

12.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Eiropas Savienības Padomei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Kanādas valdībai un parlamentam.