Sesijas dokuments

 

B8-0183/2017

13.3.2017

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

par ES prioritātēm ANO Cilvēktiesību padomes 2017. gada sesijās

( 2017/2598(RSP) )

Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Cristian Dan Preda, Andrzej Grzyb, László Tőkés, Andrey Kovatchev, Ramona Nicole Mănescu, Ivan Štefanec, Ádám Kósa, Michaela Šojdrová

PPE grupas vārdā

 

B8-0183/2017

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES prioritātēm ANO Cilvēktiesību padomes 2017. gada sesijās

( 2017/2598(RSP) )

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ANO Statūtus,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un ANO cilvēktiesību konvencijas un tām pievienotos fakultatīvos protokolus,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas Rezolūciju Nr. 60/251, ar ko izveido Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomi (UNHRC),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par ANO Cilvēktiesību padomi,

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 7. jūlija ieteikumu Padomei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 71. sesiju[1],

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp 2016. gada steidzamās rezolūcijas par šiem jautājumiem,

–  ņemot vērā 2016. gada 14. decembra rezolūciju par Gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā 2015. gadā[2],

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu, 3. panta 5. punktu, 18., 21., 27. un 47. pantu,

–  ņemot vērā UNHRC 2015. gada ikgadējo ziņojumu ANO Ģenerālajai asamblejai,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā cilvēktiesību universāluma sekmēšana un aizsardzība ir Eiropas Savienības ētikas noteikumu un tiesību aktu kopuma neatņemama daļa un viens no Eiropas vienotības un integritātes stūrakmeņiem; tā kā cilvēktiesību ievērošanas jautājumi būtu sistemātiski jāiekļauj visās ES politikas jomās;

B.  tā kā ES ir stingri apņēmusies ievērot daudzpusējību un sadarboties ar ANO struktūrām attiecībā uz cilvēktiesību veicināšanu un aizsardzību;

C.  tā kā ANO Cilvēktiesību padomes regulārās sesijas, īpašo referentu iecelšana, vispārējo regulāro pārskatu (VRP) mehānisms un īpašās procedūras, kas vērstas uz situāciju konkrētās valstīs vai tematiskiem jautājumiem, dod ieguldījumu cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma sekmēšanā un ievērošanā;

ANO Cilvēktiesību padome

1.  atzinīgi vērtē darbu, ko veicis ANO augstais cilvēktiesību komisārs Zeid Ra’ad Al Hussein un viņa birojs (OHCHR); atgādina par ES apņemšanos turpināt atbalstīt un aizstāvēt savu integritāti, neatkarību un darbību; atzinīgi vērtē OHCHR būtisko lomu sadarbības veicināšanā starp starptautiskiem un reģionāliem cilvēktiesību mehānismiem un to veidu apzināšanā, ar kuriem sekmē “reģionālo vienošanos” nozīmi saistībā ar vispārējiem cilvēktiesību standartiem;

2.  uzskata, ka UNHRC efektivitāte un uzticamība ir atkarīga no tās biedru patiesas apņemšanās aizsargāt no cilvēktiesību pārkāpumiem visus cilvēkus visās valstīs saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesību konvencijām, ar kurām sekmē cilvēktiesību vispārēju piemērošanu, neatkarību, objektivitāti, izvairīšanos no selektivitātes, konstruktīvu dialogu un sadarbību; mudina īstenot centienus, lai nepieļautu UNHRC notiekošo debašu polarizāciju, un aicina īstenot konstruktīvu dialogu;

3.  aicina valstis piešķirt piekļuvi UNHRC neatkarīgajiem ekspertiem, īpašajiem referentiem un OHCHR ekspertiem, izmeklēt iespējamos cilvēktiesību pārkāpumus un konstruktīvi ar viņiem sadarboties nolūkā risināt situāciju, pildīt savas cilvēktiesību konvencijās paredzētās saistības un pilnībā sadarboties saskaņā ar ANO Cilvēktiesību padomes īpašajām procedūrām (tostarp VRP); mudina visas valstis veikt konkrētus pasākumus, lai īstenotu VRP ieteikumus un novērstu trūkumus, ieviešot īstenošanas un turpmāko pasākumu mehānismu, tostarp izveidotu valstu rīcības plānus un valstu koordinācijas mehānismus;

4.  atgādina par Ģenerālās asamblejas pienākumu UNHRC locekļu ievēlēšanā ņemt vērā to, kā kandidāti savā rīcībā cenšas sekmēt un aizsargāt cilvēktiesības, tiesiskumu un demokrātiju; atzinīgi vērtē UNHRC lēmumu pieprasīt UNHRC Padomdevējai komitejai sagatavot novērtējuma ziņojumu par paveikto, veidojot reģionālas un apakšreģionālas sistēmas cilvēktiesību veicināšanai un aizsardzībai; aicina ES un tās dalībvalstis vienlīdz lielu nozīmi piešķirt tiesībām un balsošanas kārtībai un uzlabot ES nostāju koordinēšanu šajā jomā; noteikti pieprasa, lai ES paustu vienotu viedokli un panāktu vienotu ES nostāju UNHRC balsojumos;

5.  atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt, lai ES aktīvi un pastāvīgi iesaistītos ANO cilvēktiesību mehānismos, jo īpaši Trešās komitejas, Ģenerālās asamblejas un UNHCR darbā; atbalsta Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD), ES delegāciju Ņujorkā un Ženēvā un dalībvalstu centienus turpināt palielināt ES rīcības konsekvenci ANO attiecībā uz cilvēktiesību jautājumiem;

Tematiskās prioritātes

6.  uzsver, ka cilvēktiesību veicināšanā un aizsardzībā svarīga nozīme ir cilvēktiesību aizstāvjiem un šajā jomā strādājošajām NVO; uzsver, ka cilvēktiesības un pamatbrīvības ir jāaizsargā visās to izpausmes dimensijās, tostarp saistībā ar jaunajām tehnoloģijām;

7.  pauž nopietnas bažas par daudzajiem mēģinājumiem aizvien vairāk samazināt pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību aizstāvju izpausmes telpu; nosoda pret cilvēktiesību aizstāvjiem, trauksmes cēlējiem, žurnālistiem un emuāristiem vērstu visu veidu vardarbību, terorizēšanu, iebiedēšanu vai vajāšanu gan internetā, gan ārpus tā; aicina visas valstis veicināt un nodrošināt drošu un labvēlīgu vidi NVO, pilsoniskajai sabiedrībai, žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, tostarp īpašu uzmanību pievēršot visām neaizsargātākajām grupām, lai tie varētu darboties neatkarīgi un bez iejaukšanās; atkārtoti aicina tās valstis, kuras ir pieņēmušas ierobežojošus tiesību aktus pret neatkarīgām cilvēktiesību organizācijām, tos atcelt;

8.  uzskata, ka brīvi, neatkarīgi un objektīvi plašsaziņas līdzekļi ir viens no demokrātiskas sabiedrības stūrakmeņiem, jo šādā sabiedrībā būtiska loma ir atklātām debatēm; atbalsta aicinājumu iecelt ANO ģenerālsekretāra īpašu pārstāvi jautājumos par žurnālistu drošību; aicina visos starptautiskajos forumos pievērsties jautājumiem par vārda brīvību tiešsaistē, digitālajām brīvībām un brīva un atvērta interneta nozīmīgumu;

9.  atgādina, ka pulcēšanās un biedrošanās brīvības īstenošana joprojām ir liela problēma; ļoti atzinīgi vērtē darbu, ko veic īpašais referents mierīgas pulcēšanās un biedrošanās tiesību jautājumos Maina Kiai; aicina ES dalībvalstis pienācīgi izvērtēt minētos ziņojumus;

10.  mudina visas valstis bez kavēšanās ratificēt Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR) un Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (ICESCR) fakultatīvos protokolus, ar kuriem izveido sūdzību un izmeklēšanas mehānismus;

11.  iestājas pret jebkādu diskrimināciju un vajāšanu, kuras pamatā ir rase, ādas krāsa, valoda, reliģija un ticība, seksuālā orientācija, sociālā izcelsme, kasta, vecums, invaliditāte vai statuss; atbalsta ES iesaisti ar attiecīgām īpašām procedūrām; aicina ES aktīvi turpināt veicināt līdztiesību un nediskriminēšanu un apkarot pret ikvienu personu vērstu vardarbību un diskrimināciju;

12.  pauž bažas par to, ka daudzus cilvēkus, jo īpaši kristiešus, individuāli vai kolektīvi skar viņu tiesību uz reliģijas vai ticības brīvību pārkāpumi, ko izdara valstis un nevalstiskie dalībnieki, izraisot diskrimināciju, nevienlīdzību un stigmatizāciju; atgādina par nepieciešamību cīnīties pret neiecietību un diskrimināciju reliģijas vai ticības dēļ, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas citas savstarpēji atkarīgas cilvēktiesības, piemēram, vārda brīvība;

13.  aicina ES strādāt pie tā, lai nodrošinātu lielāku aizsardzību reliģiskajām minoritātēm pret vajāšanu un vardarbību un lai atceltu tiesību aktus, kuros zaimošana vai apostāze var kalpot par aizbildinājumu reliģisko minoritāšu un neticīgo vajāšanai; aicina atbalstīt ANO īpašā referenta reliģijas vai ticības brīvības jautājumos darbu;

14.  stingri mudina ES turpināt atbalstīt nulles toleranci pret nāvessodu un prasa, lai tā vēl vairāk censtos nostiprināt starpreģionālo atbalstu nākamajai ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijai par moratorija noteikšanu nāvessodam;

15.  mudina ES aktīvi atbalstīt ANO darbu cīņā pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem un pazemojošiem izturēšanās vai sodīšanas veidiem, masveida sodīšanu ar nāvi un nāvessodu par tādiem noziegumiem kā noziedzīgi nodarījumi saistībā ar narkotikām; prasa, lai EĀDD visos sarunu līmeņos un visos forumos pastiprinātu ES centienus cīņā pret nāvessodu izpildi bez tiesas sprieduma, spīdzināšanu un cita veida nežēlīgu izturēšanos saskaņā ar ES politikas pamatnostādnēm attiecībā uz trešām valstīm par spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodīšanu; aicina visas valstis ratificēt un efektīvi īstenot ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un tās fakultatīvo protokolu;

16.  pauž nelokāmu atbalstu Starptautiskajai Krimināltiesai kā galvenajai institūcijai, kas nodrošina vainīgo saukšanu pie atbildības un palīdz cietušajiem panākt taisnīgumu, pamatojoties uz papildināmības principu kara noziegumu, genocīda un noziegumu pret cilvēci gadījumā; prasa, lai visas puses nodrošinātu politisku, diplomātisku, finansiālu un loģistikas atbalstu Starptautiskās Krimināltiesas ikdienas darbībai;

17.  prasa, lai ES arī turpmāk atbalstītu Starptautiskās Krimināltiesas darbības nostiprināšanu; mudina īstenot ciešu dialogu un sadarbību starp minēto tiesu, ANO un tās aģentūrām un ANO Drošības padomi; pauž nožēlu par dažu Āfrikas valstu pieņemto lēmumu izstāties no Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikcijas un aicina tās pārskatīt šo lēmumu; aicina ANO dalībvalstis pievienoties Starptautiskajai Krimināltiesai, ratificējot Romas Statūtus, un mudināt ratificēt Kampalas grozījumus;

18.  ļoti asi nosoda pašreizējos smagos cilvēktiesību pārkāpumus, jo īpaši tos, kurus izdara ISIS/Daesh, un Boko Haram pret bērniem vērstos uzbrukumus, kā arī visus citus teroristu vai paramilitāru organizāciju uzbrukumus, kas vērsti pret civiliedzīvotājiem, jo īpaši sievietēm un bērniem; nosoda kultūras mantojuma postīšanas aktu biežumu un mērogu un aicina atbalstīt dažādos ANO forumos uzsāktos attiecīgos centienus;

19.  aicina ES aktīvi strādāt pie tā, lai tā dēvētās ISIS/Daesh īstenotais genocīds pret reliģiskajām minoritātēm tiktu atzīts ANO līmenī un lai Starptautiskajai Krimināltiesai tiktu nodotas lietas saistībā ar iespējamiem noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem un genocīdu; mudina īstenot ciešu dialogu un sadarbību starp šo tiesu, ANO un tās aģentūrām un ANO Drošības padomi;

20.  prasa, lai ES mudinātu visas valstis to attīstības politikas centrā izvirzīt cilvēktiesības un īstenot ANO 1986. gada Deklarāciju par tiesībām uz attīstību; atzinīgi vērtē to, ka nesen ANO Cilvēktiesību padome ir iecēlusi īpašo referentu par tiesībām uz attīstību, kura pilnvaras paredz sekmēt tiesību uz attīstību veicināšanu, aizsargāšanu un īstenošanu saistībā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un citiem starptautiskās attīstības sadarbības nolīgumiem; uzsver, ka visu cilvēku cilvēktiesību ievērošanai ir jākļūst par vienojošu elementu visu Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam uzdevumu un mērķu sasniegšanā;

21.  aicina ES arī turpmāk veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un tās darbībās un programmās aktīvi atbalstīt ANO sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas iniciatīvas; prasa turpināt to pasākumu atbalstīšanu, ar ko stiprina sieviešu un meiteņu iespēju veicināšanu un izskauž visa veida vardarbību un diskrimināciju pret sievietēm un meitenēm, tostarp vardarbību dzimuma dēļ; stingri mudina ES īstenot starpreģionālas iniciatīvas, lai veicinātu, aizsargātu un īstenotu sieviešu tiesības;

22.  atgādina par ES apņemšanos integrēt cilvēktiesības un dzimumu aspektus saskaņā ar vēsturiski nozīmīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām Nr. 1325 (2000. gads) un Nr. 1820 (2008. gads) par sievietēm, mieru un drošību; aicina ES starptautiskā līmenī atbalstīt tās pievienotās vērtības atzīšanu, ko sniedz sieviešu līdzdalība konfliktu nepieļaušanā un atrisināšanā, miera uzturēšanas operācijās, humānās palīdzības sniegšanā un pēckonfliktu atjaunošanas un ilgtspējīgas samierināšanas procesā;

23.  prasa ES arī turpmāk veicināt bērnu tiesības, jo īpaši palīdzot nodrošināt bērnu piekļuvi ūdenim, sanitārijai, veselības aprūpei un izglītībai, tostarp konfliktu zonās un bēgļu nometnēs, un izskaust bērnu darbu, bērnu–kareivju vervēšanu, brīvības atņemšanu, spīdzināšanu, cilvēku tirdzniecību, bērnu, pāragras un piespiedu laulības, seksuālu izmantošanu un kaitējošas paražas, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu; aicina īstenot pasākumus, lai atbalstītu un stiprinātu Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros īstenotos starptautiskos centienus izbeigt bērnu izmantošanu bruņotos konfliktos, kā arī efektīvāk novērst konfliktu un pēckonflikta situāciju ietekmi uz sievietēm un meitenēm; aicina visas ANO valstis ievērot savas nolīgumā noteiktos pienākumus un saistības saskaņā ar Konvenciju par bērna tiesībām, kas pieņemta 1989. gadā, lai atbalstītu visu bērnu tiesības, kas ir to jurisdikcijā, neatkarīgi no to juridiskā statusa un bez jebkāda veida diskriminācijas;

24.  aicina valstis veicināt personu ar invaliditāti tiesības, tostarp to līdztiesīgu iesaistīšanos un sociālo iekļaušanu; aicina visas valstis ratificēt un īstenot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām;

25.  aicina ES sadarboties ar partneriem, īstenojot ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipu īstenošanā, tostarp mudinot vairāk valstu pieņemt valsts rīcības plānus;

26.  atzinīgi vērtē ANO Ņujorkas deklarāciju par bēgļiem un migrantiem, kurā risināts jautājums par bēgļu un migrantu masveida pārvietošanos un kuras rezultātā ir pieņemts globāls līgums par visaptverošu sistēmu reaģēšanai uz bēgļu pieplūdumu (CRR), un apņemšanos, kuras mērķis attiecībā uz migrantiem un bēgļiem ir dzīvības glābšana, konkrētu vajadzību risināšana, rasisma un ksenofobijas novēršana, cilvēktirdzniecības apkarošana, vienlīdzības atzīšanas un tiesiskās aizsardzības nodrošināšana un iekļaušanas valstu attīstības plānos nodrošināšana; aicina visas iesaistītās puses atbalstīt Ņujorkas deklarāciju par bēgļiem un migrantiem, nodrošinot politisku līdzdalību, finansējumu un konkrētas solidāras darbības, un atgādina, ka migrācijas jautājums būtu jāturpina pētīt pasaules mērogā, nevis tikai Eiropas līmenī; prasa ES un tās dalībvalstīm uzņemties vadošo lomu šo starptautisko centienu īstenošanā un saskaņā ar starptautiskajās tiesībās noteiktajiem pienākumiem izpildīt savas saistības aizsargāt patvēruma meklētāju, bēgļu, migrantu un visu pārvietoto personu, jo īpaši sieviešu, bērnu un neaizsargāto grupu, tostarp personu ar invaliditāti, tiesības;

27.  aicina ES veicināt cilvēktiesību principa universālumu un nedalāmību, tostarp pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās, sociālās un kulturālās tiesības, atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību 21. pantam un Vispārīgajiem noteikumiem attiecībā uz Savienības ārējo darbību;

28.  atgādina par to, ka iekšējā un ārējā saskaņotība cilvēktiesību jomā ir būtiska, lai nodrošinātu ES cilvēktiesību politikas ticamību ārējās attiecībās ar trešām valstīm, un prasa ES izpildīt savas saistības šajā sakarā;

Prioritātes attiecībā uz konkrētām valstīm

29.  Ukraina

nosoda to, ka Krievijas īstenotās agresijas dēļ Donbasā ir izveidojusies smaga humanitārā situācija un ka Ukrainas un starptautiskajām humanitārajām organizācijām tiek liegta piekļuve okupētajiem reģioniem; pauž dziļas bažas par smagajiem humanitārajiem apstākļiem, ar kuriem saskaras vairāk nekā 1,5 miljoni iekšzemē pārvietoto personu; pauž dziļas bažas arī par cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijas okupētajā Krimā, it īpaši par Krimas tatāru smago situāciju, un uzsver nepieciešamību arī turpmāk sniegt Ukrainai finansiālu atbalstu; atkārtoti pauž stingru atbalstu Ukrainas suverenitātei, neatkarībai, vienotībai un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās, kā arī tās brīvai un neatkarīgai izvēlei nostāties uz Eiropas integrācijas ceļa; aicina visas puses nekavējoties sākt okupētās Krimas pussalas miermīlīgu reintegrāciju Ukrainas tiesiskajā sistēmā ar politiska dialoga palīdzību un pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības; atbalsta sankciju pagarināšanu pret Krieviju, kamēr pilnībā nav īstenota Minskas vienošanās un Krima nav atdota; aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Padomi pastiprināt spiedienu uz Krievijas Federāciju, lai nodrošinātu starptautisko organizāciju iekļuvi Krimā ar mērķi uzraudzīt cilvēktiesību stāvokli, ņemot vērā to, ka pussalā tiek rupji pārkāptas pamatbrīvības un cilvēktiesības, un izveidot pastāvīgu starptautisko uzraudzību un konvencionālus mehānismus;

30.  Sīrija

stingri nosoda nežēlīgos noziegumus un plaši izplatītos cilvēktiesību pārkāpumus un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, ko veic Sīrijas režīma spēki ar Krievijas un Irānas atbalstu, kā arī cilvēktiesību pārkāpumus un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, ko izdarījuši nevalstiskie bruņotie teroristu grupējumi, īpaši ISIL/Da’esh ir atbildīgi par noziegumiem, kas uzskatāmi par genocīdu, Fateh Jabhat Fateh al-Sham /Al-Nusra Front un citi džihādistu grupējumi; prasa attiecībā uz visām Sīrijas konfliktā iesaistītajām pusēm turpināt izmeklēšanu par ķīmisko ieroču izmantošanu un iznīcināšanu, un pauž nožēlu par Krievijas un Ķīnas lēmumu bloķēt jaunu ANO DP rezolūciju par ķīmisko ieroču izmantošanu; atkārtoti prasa nodrošināt pilnīgu un netraucētu humānās palīdzības piekļuvi un saukt pie atbildības cilvēkus, kas ir vainojami kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci; atbalsta ES iniciatīvu attiecībā uz situāciju Sīrijā nodot izskatīšanai Starptautiskajai Krimināltiesai un aicina ANO Drošības padomi veikt darbības šajā sakarā;

31.  Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (KTDR)

pauž dziļas bažas par to, ka humanitārā situācija KTDR arvien pasliktinās; aicina KTDR valdību pildīt pienākumus, kas noteikti cilvēktiesību instrumentos, kuru dalībvalsts tā ir, un nodrošināt, lai humanitārajām organizācijām, neatkarīgiem cilvēktiesību novērotājiem un ANO īpašajam referentam attiecībā uz cilvēktiesību situāciju KTDR būtu pieeja šai valstij un tiktu īstenota vajadzīgā sadarbība; aicina Korejas Tautas Demokrātisko Republiku atļaut valsts un starptautisko plašsaziņas līdzekļu vārda brīvību un preses brīvību, kā arī atļaut pilsoņiem necenzētu piekļuvi internetam; stingri nosoda sistemātisko nāvessoda izmantošanu KTDR plašā mērogā; aicina KTDR valdību izsludināt moratoriju attiecībā uz visām izpildēm, lai tuvākajā nākotnē nāvessodu atceltu; prasa tos, kas ir visvairāk atbildīgi par KTDR veiktajiem noziegumiem pret cilvēci, saukt pie atbildības, tiesāt Starptautiskajā krimināltiesā un pakļaut mērķtiecīgām sankcijām; asi nosoda kodolizmēģinājumus, atzīdams tos par liekiem un bīstamām provokācijām, kā arī par attiecīgo ANO Drošības padomes rezolūciju pārkāpumiem un nopietniem draudiem Korejas pussalas un Ziemeļaustrumāzijas reģiona mieram un drošībai;

32.  Gruzijas Abhāzijas reģions un Chinvali reģions / Dienvidosetija

pauž visdziļākās bažas par to, ka tiesu sistēmu izmanto kā varas instrumentu, un par politisko spiedienu uz Konstitucionālās tiesas locekļiem; turpina paust bažas par vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvību un to, ka novērotāji nevar piekļūt okupētajiem Abhāzijas reģioniem un Chinvali reģionam/Dienvidosetijai, kur vēl arvien plaši izplatīti ir cilvēktiesību pārkāpumi; mudina stiprināt tiešus cilvēku savstarpējos kontaktus starp Tbilisi kontrolēto teritoriju un abiem okupētajiem reģioniem; aicina pilnībā respektēt Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti, kā arī tās starptautiski atzīto robežu neaizskaramību; uzsver, ka bēgļiem un iekšzemē pārvietotām personām (IPP) ir jānodrošina iespēja droši un cieņpilni atgriezties savās pastāvīgajās dzīves vietās; aicina Gruzijas valdību veikt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu vispārējā periodiskā pārskata (UPR) procesa ieteikumu izpildi;

33.  Baltkrievija

pauž dziļas bažas par to, ka vēl arvien tiek ierobežota vārda brīvība un biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvība; nosoda neatkarīgo un opozīcijas žurnālistu un cilvēktiesību aktīvistu vajāšanu un aizturēšanu; nosoda to, ka joprojām tiek piemēroti nāvessodi; aicina padomes 35. sesijā atjaunot ANO īpašā referenta pilnvaras attiecībā uz situāciju cilvēktiesību jomā Baltkrievijā un aicina valdību pilnīgi sadarboties ar īpašo referentu un apņemties sākt jau sen nepieciešamās reformas, lai aizsargātu cilvēktiesības, tostarp, īstenojot īpašā referenta un citu cilvēktiesību mehānismu izstrādātos ieteikumus;

34.  Eiropas kaimiņattiecību politika

uzskata, ka joprojām ir aktuāli EKP sākotnēji izvirzītie mērķi — izveidot uz Savienības kopējām vērtībām un principiem balstītu labklājības, stabilitātes un drošības telpu, sniedzot atbalstu un stimulus tādu būtisku strukturālu reformu īstenošanai kaimiņvalstīs, par kuru īstenošanu tās pašas atbildēs un arī pašas piekritīs to veikšanai, kas ļaus īstenot pastiprinātu sadarbību ar ES; uzskata, ka centrālais EKP aspekts ir atbalsts demokrātijai, tiesiskumam, labai pārvaldībai, valsts veidošanai, kā arī cilvēktiesībām un pamatbrīvībām; uzsver, ka pārveides un demokratizācijas procesā ir būtiski attīstīt plaukstošu un aktīvu pilsonisko sabiedrību, iekļaujot darījumu aprindas; aicina sniegt turpmāku atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, vietējiem MVU un citiem nevalstiskajiem dalībniekiem, jo tie darbojas kā virzītājspēks reformu procesā, un aicina EKP ietvaros īstenot apņēmīgāku dialogu starp ES un kaimiņvalstu pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem; pasvītro Eiropas uzņēmumu nozīmi un to lomu uzņēmējdarbības starptautisko standartu veicināšanā un izplatīšanā;

35.  Irāna

aicina Irānu pilnībā sadarboties ar visām ANO cilvēktiesību struktūrām un gādāt, lai tiktu piemēroti šajā kontekstā — arī vispārējā regulārajā pārskatā — sniegtie ieteikumi, ļaujot starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām īstenot savas misijas; aicina Irānas valdību novērst būtiskās problēmas, kas ir norādītas ANO īpašā referenta un ANO ģenerālsekretāra ziņojumos par cilvēktiesību stāvokli Irānā, kā arī izpildīt ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijās ietvertās prasības īstenot konkrētus pasākumus; ar bažām norāda, ka Irānā ir pasaulē augstākais nāvessodu izpildes līmenis uz vienu iedzīvotāju; aicina Irānu izsludināt moratoriju nāvessoda izpildei; prasa atbrīvot visus politieslodzītos; atzīmē, ka Irānas Islāma Republikas konstitūcijā ir oficiāli garantēta dažu reliģisko minoritāšu un to reliģiskās pamatbrīvību aizsardzība; tomēr pauž bažas par to, ka ir palielinājies tādu cilvēku skaits, kuri ir ieslodzīti tādēļ, ka pieder pie reliģiskajām minoritātēm vai pauž noteiktu pārliecību; prasa Irānas iestādēm nodrošināt, ka pilnībā tiek ievērotas un ar likumu aizsargātas reliģisko un etnisko minoritāšu tiesības un ka tiek paplašināta ticības brīvība;

36.  Burundi

pauž visdziļākās bažas par politiskās un drošības situācijas pasliktināšanos Burundi; nosoda vardarbību, kas Burundi notiek kopš 2015. gada un ir izraisījusi cilvēku bojāeju, spīdzināšanu un īpaši pret sievietēm vērstu vardarbību, tostarp kolektīvu izvarošanu un vajāšanu; nosoda to, ka tūkstošiem cilvēku ir ieslodzīti un simtiem tūkstošu Burundi iedzīvotāju ir piespiedu kārtā pārvietoti, kā arī preses un vārda brīvības pārkāpumus un vispārējo nesodāmību par šādiem pārkāpumiem; prasa veikt nonāvēšanas gadījumu un pārkāpumu neatkarīgu izmeklēšanu un saukt pie atbildības šo nodarījumu veicējus; šajā sakarā atbalsta ES Padomes lēmumu, kas pieņemts pēc tam, kad neizdevās saskaņā ar Kotonū nolīguma 96. pantu sāktās diskusijas, apturēt tiešo finansiālo atbalstu, tostarp budžeta atbalstu, Burundi administrācijai, vienlaikus saglabājot pilnu finansiālo atbalstu iedzīvotājiem un humāno palīdzību, izmantojot tiešos kanālus;

o

o    o

37.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Drošības padomei, ANO ģenerālsekretāram, ANO 71. Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājam, ANO Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājam, ANO augstajam cilvēktiesību komisāram un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas ģenerālsekretāram.

[1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0317
[2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0502