Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, ANO cilvēktiesību konvencijas un tām pievienotos fakultatīvos protokolus,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas Rezolūciju Nr. 60/251, ar ko izveido Cilvēktiesību padomi (UNHRC),

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, Eiropas Sociālo hartu un ES Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par ANO Cilvēktiesību padomi (CTP),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 7. jūlija ieteikumu Padomei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 71. sesiju

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0317.

–  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp 2016. gada steidzamības kārtā pieņemtās rezolūcijas par Etiopiju, Ziemeļkoreju, Indiju, Krimu, Honkongu, Kazahstānu, Ēģipti, Kongo Demokrātisko Republiku, Pakistānu, Hondurasu, Nigēriju, Gambiju, Džibutiju, Kambodžu, Tadžikistānu, Vjetnamu, Malāviju, Bahreinu, Mjanmu, Filipīnām, Somāliju, Zimbabvi, Ruandu, Sudānu, Taizemi, Ķīnu, Brazīliju, Krieviju, Tibetu, Mjanmu, Irāku, Indonēziju, Centrālāfrikas Republiku, Burundi, Nikaragvu, Kuveitu un Gvatemalu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 14. decembra rezolūciju par Gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā 2015. gadā

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0502.

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu, 3. panta 5. punktu, 18., 21., 27. un 47. pantu,

–  ņemot vērā UNHRC 2015. gada ikgadējo ziņojumu ANO Ģenerālajai asamblejai,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā cilvēktiesību universāluma veicināšana un aizsardzība ir daļa no Eiropas Savienības ētiskā un tiesiskā acquis un viens no Eiropas vienotības un integritātes stūrakmeņiem; tā kā cilvēktiesību ievērošana ir jāintegrē visās ES politikas jomās;

B.  tā kā ES ir stingri apņēmusies ievērot daudzpusējību un sadarboties ar ANO struktūrām jautājumos, kas skar cilvēktiesību ievērošanu un aizsardzību;

C.  tā kā ANO Cilvēktiesību padomes (UNHRC) regulārās sesijas, īpašo referentu iecelšana, vispārējo regulāro pārskatu (VRP) mehānisms un īpašās procedūras, ar ko risina vai nu situācijas konkrētās valstīs vai tematiskos jautājumus, sniedz ieguldījumu cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma veicināšanā un ievērošanā,

ANO Cilvēktiesību padome

1.  atzinīgi vērtē darbu, ko veicis ANO augstais cilvēktiesību komisārs Zeid Ra’ad Al Hussein un viņa birojs (OHCHR); atgādina, ka ES ir apņēmusies arī turpmāk atbalstīt un aizstāvēt tā integritāti, neatkarību un darbību; atzinīgi vērtē lomu, kāda bijusi OHCHR, veicinot sadarbību starp starptautiskiem un reģionāliem cilvēktiesību mehānismiem un nosakot veidus, ar ko palielināt reģionālo vienošanos lomu saistībā ar vispārējiem cilvēktiesību standartiem;

2.  uzskata, ka UNHRC efektivitāte un uzticamība ir atkarīga no tās locekļu īstenas apņemšanās visās valstīs visus cilvēkus aizsargāt no jebkādiem cilvēktiesību pārkāpumiem saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesību konvencijām, ar ko veicina universālumu, neatkarību, objektivitāti, neselektivitāti, konstruktīvu dialogu un sadarbību; piekodina izvairīties no UNHRC debašu polarizācijas, un mudina uz konstruktīvu dialogu;

3.  aicina valstis UNHRC neatkarīgajiem ekspertiem, īpašajiem referentiem vai OHCHR ekspertiem piešķirt piekļuvi, lai viņi varētu izmeklēt iespējamos cilvēktiesību pārkāpumus, un aicina uz konstruktīvu sadarbību, lai viņi varētu risināt attiecīgo situāciju, pildīt savas cilvēktiesību konvencijās noteiktās saistības, kā arī aicina nodrošināt pilnīgu sadarbību saskaņā ar UNHRC īpašajām procedūrām;

4.  mudina visas valstis veikt konkrētus pasākumus, lai īstenotu VRP ieteikumus un novērstu trūkumus, ieviešot īstenošanas un pēcpasākumu mehānismu, tostarp izstrādājot valstu rīcības plānus un valstu koordinācijas mehānismus;

5.  nosoda to, ka vietas UNHRC joprojām aizņem valstis, par kurām ir pierādījumi, ka tās smagi un sistemātiski ir pārkāpušas cilvēktiesības, piemēram, Saūda Arābija, Ķīna un Ēģipte, un vēlreiz aicina ES dalībvalstis publiskot šo valstu balsojumu UNHRC; šajā saistībā aicina ES un tās dalībvalstis savu balsojumu modeļos atspoguļot vienlīdzīgu tiesību principu un balsojumā par UNHCR rezolūcijām ņemt vērā saturu, nevis to, kas ir attiecīgo dokumentu autori;

6.  atgādina, ka ANO Ģenerālajai asamblejai ir pienākums UNHRC locekļu ievēlēšanā ņemt vērā to, kāda ir kandidātu attieksme pret cilvēktiesību, tiesiskuma un demokrātijas ievērošanu un aizsardzību; atzinīgi vērtē UNHRC lēmumu pieprasīt UNHRC Padomdevējai komitejai sagatavot novērtējuma ziņojumu par paveikto reģionālo un apakšreģionālo shēmu izveidē ar mērķi ievērot un aizsargāt cilvēktiesības; aicina ES un tās dalībvalstis savos balsojuma modeļos atspoguļot vienlīdzīgu tiesību nozīmi un šajā ziņā uzlabot ES nostāju koordinēšanu; apņēmīgi prasa, lai ES paustu vienotu viedokli un panāktu kopīgu ES nostāju UNHRC balsojumos;

7.  vēlreiz atgādina, cik svarīgi ir, lai ES aktīvi un pastāvīgi iesaistītos ANO cilvēktiesību mehānismos, jo īpaši Trešās komitejas, Ģenerālās Asamblejas un UNHCR darbā, lai uzlabotu tās uzticamību; atbalsta Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD), ES delegāciju Ņujorkā un Ženēvā un dalībvalstu centienus arī turpmāk palielināt ES rīcības konsekvenci ANO attiecībā uz cilvēktiesību jautājumiem;

Tematiskās prioritātes

8.  uzsver, cik būtiska loma cilvēktiesību ievērošanā un aizsardzībā ir cilvēktiesību NVO un cilvēktiesību aizstāvjiem; uzsver, ka cilvēktiesības un pamatbrīvības ir jāaizsargā visās to izpausmes dimensijās, tostarp jauno tehnoloģiju kontekstā; tāpat kā UNHRC ir nobažījies par ziņojumiem, kuros norādīts uz draudiem un represijām, kas vērstas pret pilsoniskās sabiedrības organizācijām un NVO, kas sadarbojušās ar UNHRC, tostarp saistībā ar īpašajām procedūrām un VPR procesā;

9.  pauž visdziļākās bažas par daudzajiem, aizvien pieaugošajiem mēģinājumiem ierobežot pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību aizstāvju izpausmes telpu, tostarp ar pretterorisma likumu ieviešanu; nosoda pret cilvēktiesību aizstāvjiem, trauksmes cēlējiem, žurnālistiem vai blogeriem vērsto jebkādu veidu vardarbību, terorizēšanu, iebiedēšanu vai vajāšanu gan tiešsaistē, gan bezsaistē; aicina visas valstis veicināt un garantēt drošu un labvēlīgu vidi, kurā neatkarīgi un bez iejaukšanās varētu darboties NVO, pilsoniskā sabiedrība, žurnālisti un cilvēktiesību aizstāvji, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm un bērniem, vides aktīvistiem un mazaizsargātu grupu locekļiem, tādiem kā LGBTI personas; vēlreiz aicina valstis, kuras pieņēmušas pret neatkarīgām cilvēktiesību organizācijām vērstus ierobežojošus likumus, tos atcelt, kā arī atcelt visus pārējos pret šīm organizācijām vērstos represīvos pasākumus, tostarp ceļošanas aizliegumus un aktīvu iesaldēšanu;

10.  uzskata, ka brīvi, neatkarīgi un objektīvi plašsaziņas līdzekļi ir viens no pamatelementiem demokrātiskā sabiedrībā, kurā būtiska loma ir atklātām debatēm; atbalsta aicinājumu iecelt ANO ģenerālsekretāra īpašo pārstāvi žurnālistu drošības jautājumos; aicina ES visos starptautiskajos forumos pievērsties jautājumiem par vārda brīvību tiešsaistē, digitālajām brīvībām un brīva un atvērta interneta nozīmīgumu; prasa mazināt digitālo plaisu un nodrošināt neierobežotu piekļuvi informācijai un komunikācijai, kā arī internetam bez cenzūras; šajā ziņā atkārtoti aicina ES pieņemt bezmaksas un atklātā pirmkoda programmatūru un mudināt uz šādu rīcību arī citus partnerus, jo šāda programmatūra sniedz lielāku drošību un vairāk respektē cilvēktiesības;

11.  atgādina, ka vēl aizvien visā pasaulē tiek pārkāptas tiesības uz pulcēšanās un biedrošanās brīvību; ļoti atzinīgi vērtē darbu, ko veic īpašais referents miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās tiesību jautājumos Maina Kiai; aicina visas valstis pienācīgi ņemt vērā īpašā referenta ziņojumus;

12.  mudina visas valstis strauji ratificēt Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR) un Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (ICESCR) fakultatīvos protokolus, ar kuriem izveido sūdzību un izmeklēšanas mehānismus;

13.  iestājas pret jebkādu diskrimināciju un vajāšanu jebkādu iemeslu dēļ, tostarp rases, ādas krāsas, valodas, reliģijas vai ticības, dzimumidentitātes vai seksuālās orientācijas, sociālās izcelsmes, kastas, ģimenes, vecuma vai invaliditātes dēļ; atbalsta ES iesaistīšanos attiecīgajās īpašajās procedūrās, tostarp sadarbību ar jauno neatkarīgo ekspertu jautājumos par aizsardzību pret vardarbību un diskrimināciju seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ; prasa ES arī turpmāk aktīvi veicināt līdztiesību un nediskriminēšanu un vienmēr cīnīties pret vardarbību un diskrimināciju, vienalga pret kuru personu tā tiek vērsta;

14.  pauž bažas par to, ka daudzi cilvēki gan individuāli, gan kolektīvi cieš no viņu tiesību uz reliģijas vai ticības brīvību pārkāpumiem, ko pastrādājušas valstis un nevalstiskie dalībnieki, izraisot diskrimināciju, nevienlīdzību un stigmatizāciju; atgādina, ka ir jācīnās pret neiecietību un diskrimināciju reliģijas vai ticības dēļ, lai nodrošinātu pārējo saistīto cilvēktiesību, piemēram, vārda brīvības, ievērošanu; prasa ES strādāt pie tā, lai reliģiskajām un etniskajām minoritātēm nodrošinātu lielāku aizsardzību pret vajāšanu un vardarbību un lai atceltu tiesību aktus, ar kuriem zaimošana vai apostāze tiek kriminalizēta un var tikt izmantota kā iegansts reliģisko un etnisko minoritāšu un neticīgo vajāšanai; prasa atbalstīt darbu, ko veic īpašais referents reliģijas vai ticības brīvības jautājumos;

15.  visnotaļ mudina ES arī turpmāk atbalstīt nulles toleranci pret nāvessodu un prasa, lai tā vēl vairāk censtos nostiprināt starpreģionālo atbalstu turpmākai ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijai par moratorija noteikšanu nāvessodam; atzinīgi vērtē lēmumu, ko 2015. gadā pieņēma Madagaskara, Fidži, Surinama un Kongo Republika un ar ko atceļ nāvessodu neatkarīgi no nozieguma veida; nosoda nāvessoda izpildes atsākšanu vairākās valstīs, tostarp Bahreinā, Kuveitā, Baltkrievijā, Bangladešā, Indijā, Omānā, Dienvidsudānā, Indonēzijā un Čadā; turklāt pauž sašutumu par to, ka, saskaņā ar ziņojumiem, pieaug piespriesto nāvessodu skaits, jo īpaši Ķīnā, Ēģiptē, Irānā, Nigērijā, Pakistānā un Saūda Arābijā; atgādina iestādēm šajās valstīs, ka tās ir pievienojušās Konvencijai par bērna tiesībām, ar ko stingri aizliedz piemērot nāvessodu par noziegumiem, ko izdarījusi 18 gadu vecumu nesasniegusi persona; stingri nosoda to, ka aizvien biežāk tiek piespriesti nāvessodi par noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar narkotikām, un prasa pieņemt likumus, ar ko par šādiem nodarījumiem pārstātu piemērot nāvessodu un tā tūlītēju izpildi; ir ļoti nobažījies par tūkstošiem gadījumu iepriekšējo mēnešu laikā, kad Filipīnu prezidents R. Duterte ir sankcionējis nāves soda izpildi bez tiesas sprieduma, kā arī par Filipīnu Parlamenta balsojumu, ar ko atjauno nāvessodu par noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar narkotikām, lai gan Filipīnas bija pirmā valsts reģionā, kas 2007. gadā atcēla nāvessodu;

16.  mudina ES aktīvi atbalstīt ANO darbu cīņā pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem un pazemojošiem izturēšanās vai sodīšanas veidiem, masveida sodīšanu ar nāvi un nāvessodu par noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar narkotikām un prasa, lai EĀDD visos sarunu līmeņos un visos forumos pastiprinātu ES centienus cīņā pret nāvessodu izpildi bez tiesas sprieduma, spīdzināšanu un cita veida nežēlīgu izturēšanos saskaņā ar ES politikas pamatnostādnēm trešām valstīm attiecībā uz spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodīšanu; prasa visām valstīm ratificēt un efektīvi īstenot ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un tās fakultatīvo protokolu; uzsver, cik būtiski ir atbalstīt spīdzināšanas novēršanu, tostarp ar fakultatīvajā protokolā paredzēto valstu preventīvo mehānismu īstenošanu, un cik būtiski ir turpināt atbalstu spīdzināšanā cietušo rehabilitācijai;

17.  ir ļoti nobažījies par to, ka visā pasaulē joprojām smagi tiek pārkāptas un netiek ievērotas cilvēktiesības; pauž nelokāmu atbalstu Starptautiskajai krimināltiesai (ICC) kā galvenajai iestādei, kas nodrošina, lai vainīgie tiktu saukti pie atbildības un lai palīdzētu cietušajiem panākt taisnīgumu, pamatojoties uz papildināmības principu, ko piemēro genocīda, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu gadījumā; aicina visas puses nodrošināt politisku, diplomātisku, finansiālu un loģistikas atbalstu ICC ikdienas darbā; prasa ES arī turpmāk atbalstīt ICC darbības nostiprināšanu; mudina īstenot ciešu dialogu un sadarbību starp ICC, ANO un tās aģentūrām un ANO Drošības padomi; pauž nožēlu par atsevišķu Āfrikas valstu lēmumu pārtraukt dalību ICC, taču atzinīgi vērtē to, ka divas no attiecīgajām trim valstīm šo lēmumu ir atsaukušas, un aicina arī trešo valsti rīkoties tāpat; aicina ANO dalībvalstis pievienoties ICC, pēc iespējas drīzāk ratificējot Romas Statūtus, un mudināt ratificēt arī Kampalas grozījumus;

18.  uzskata, ka valstīm ir jādara viss iespējamais, lai, pieņemot noteikumus par universālas jurisdikcijas piemērošanu, apkarotu nesodāmību un panāktu, ka no soda nevar izbēgt starptautisko noziegumu un smagu cilvēktiesību pārkāpumu pastrādātāji, tostarp valsts līmenī;

19.  nosoda tādu plaši izplatīto praksi kā starptautisko humanitāro tiesību neievērošana un ir ļoti nobažījies par to, ka visā pasaulē palielinās bruņotos konfliktos nodarītais kaitējums civiliedzīvotājiem un ka pieaug nāvi nesoši uzbrukumi slimnīcām, skolām, humānās palīdzības konvojiem un citiem civilajiem mērķiem; prasa šādus pārkāpumus pienācīgi ņemt vērā UNHRC konkrētām valstīm adresētos dokumentos un attiecīgos pārskatos, kas sniegti saskaņā ar VRP mehānismu;

20.  ir ļoti nobažījies par bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošanu ārpus starptautiskā tiesiskā regulējuma; prasa ES un tās dalībvalstīm atbalstīt starptautiskas shēmas izstrādi attiecībā uz bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošanu, kurā būtu ievērotas cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības un risināti tādi jautājumi kā tiesiskais regulējums, proporcionalitāte, pārskatatbildība, civiliedzīvotāju aizsardzība un pārredzamība; vēlreiz aicina ES un tās dalībvalstis iekļaut bruņotus bezpilota lidaparātus un pilnībā autonomus ieročus attiecīgajos Eiropas un starptautiskajos atbruņošanās un ieroču kontroles mehānismos un mudina dalībvalstis iesaistīties šajos kontroles mehānismos, kā arī tos nostiprināt;

21.  sevišķi asi nosoda pašreizējos smagos cilvēktiesību pārkāpumus, ko pret civiliedzīvotājiem un jo īpaši sievietēm un bērniem pastrādājušas teroristu vai paramilitāras organizācijas, tādas kā ISIS/Daesh un Boko Haram; nosoda to, ka regulāri un lielā apmērā tiek iznīcināts kultūras mantojums, un prasa atbalstīt attiecīgos centienus dažādos ANO forumos;

22.  prasa ES mudināt visas valstis savās attiecīgajās attīstības politikas nostādnēs galveno uzmanību pievērst cilvēktiesībām un īstenot ANO 1986. gada Deklarāciju par tiesībām uz attīstību; atzinīgi vērtē to, ka nesen UNHRC ir iecēlusi īpašo referentu tiesību uz attīstību jautājumos, kura pilnvaras ietver tiesību uz attīstību veicināšanu, aizsargāšanu un īstenošanu saistībā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un citiem starptautiskās attīstības sadarbības nolīgumiem; uzsver, ka cilvēktiesībām visiem ir jākļūst par vienojošu elementu, lai sasniegtu visus Programmas 2030. gadam uzdevumus un mērķus; atzinīgi vērtē īpašā referenta tiesību uz pārtiku jautājumos jaunāko ziņojumu, kurā inter alia aplūkota pesticīdu izmantošanas ietekme uz cilvēktiesībām, un atbalsta ziņojumā izklāstītos ieteikumus;

23.  prasa ES arī turpmāk veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un savos pasākumos un programmās aktīvi atbalstīt ANO sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības iniciatīvu darbību; prasa turpināt to pasākumu atbalstīšanu, kas stiprina sieviešu un meiteņu iespēju veicināšanu un izskauž visu veidu vardarbību un diskrimināciju pret sievietēm un meitenēm, tostarp vardarbību dzimuma dēļ; pieprasa, lai ES censtos ieviest starpreģionālas iniciatīvas sieviešu tiesību veicināšanai, aizsardzībai un īstenošanai, kā arī efektīvi un pilnībā īstenotu Pekinas rīcības platformu un ICPD rīcības programmu, un šajā kontekstā prasa, lai ES arī turpmāk apņemtos veicināt vieglu un netraucētu piekļuvi ģimenes plānošanai, mātes veselības aizsardzībai, kontracepcijai un drošam abortam, kā arī visam seksuālās un reproduktīvās veselības tiesību spektram;

24.  atgādina, ka ES ir apņēmusies integrēt cilvēktiesības un dzimumu aspektus saskaņā ar vēsturiski nozīmīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām 1325 (2000) un 1820 (2008) par sievietēm, mieru un drošību; aicina ES starptautiskā līmenī atbalstīt tās pievienotās vērtības atzīšanu, ko sniedz sieviešu līdzdalība konfliktu nepieļaušanā un atrisināšanā, miera uzturēšanas operācijās, humānajā palīdzībā un pēckonfliktu atjaunošanas un ilgtspējīgas samierināšanas procesā;

25.  prasa ES arī turpmāk veicināt bērnu tiesības, jo īpaši palīdzot nodrošināt bērnu piekļuvi ūdenim, sanitārijai, veselības aprūpei un izglītībai, tostarp konfliktu zonās un bēgļu nometnēs, un izskaust bērnu darbu, bērnu–kareivju vervēšanu, brīvības atņemšanu, spīdzināšanu, cilvēku tirdzniecību, bērnu, agrīnas un piespiedu laulības, seksuālu izmantošanu un traumējošas paražas, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu; aicina īstenot pasākumus, ar ko atbalstītu un stiprinātu ANO ietvaros īstenotos starptautiskos centienus izbeigt bērnu izmantošanu bruņotos konfliktos, kā arī efektīvāk novērst konfliktu un pēckonflikta situāciju ietekmi uz sievietēm un meitenēm; aicina visas ANO dalībvalstis ievērot savus pienākumus un saistības saskaņā ar 1989. gada Konvenciju par bērna tiesībām, lai atbalstītu visu attiecīgo valstu jurisdikcijās dzīvojošo bērnu tiesības neatkarīgi no viņu juridiskā statusa un bez jebkāda veida diskriminācijas; aicina ASV, kas ir vienīgā valsts pasaulē, kura vēl nav ratificējusi ANO Konvenciju par bērna tiesībām, steidzamības kārtā pievienoties šim instrumentam;

26.  aicina valstis veicināt personu ar invaliditāti tiesības, tostarp to līdztiesīgu iesaistīšanos un sociālo iekļaušanu; aicina visas valstis ratificēt un īstenot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām;

27.  aicina ES sadarboties ar partneriem ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipu īstenošanā, tostarp veicot pasākumus, ar ko mudina vairāk valstu pieņemt valsts rīcības plānus un iesaistīties ANO darba grupu un OHCHR darbības jomās; atzinīgi vērtē ES un daudzu dalībvalstu līdzdalību IGWG 2016. gada oktobra sesijā, kurā izskatīja saistoša ANO Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību līguma elementus; atzinīgi vērtē IGWG priekšsēdētāja–referenta ziņojumu, ko iesniegs nākamajā UNHRC sesijā; atkārtoti aicina ES un tās dalībvalstis konstruktīvi piedalīties IGWG trešajā sesijā, kas notiks 2017. gada oktobrī, un aktīvi iesaistīties diskusijās par būtiskākajiem elementiem, tostarp saistībā ar ierosināto ANO līgumu par tirdzniecības nolīgumiem, cilvēktiesību pienācīgu ievērošanu, īstenošanu un piekļuvi tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kā arī apvienību lomu šāda līguma izstrādē;

28.  aicina ES pievērst uzmanību ANO forumos tādiem jautājumiem kā zemes sagrābšana, tostarp no korporāciju puses, un attieksme pret tiesību uz zemi aizstāvjiem un vides aktīvistiem, kas nereti cieš no represijām, tostarp draudiem, terorizēšanas, patvaļīgas apcietināšanas, uzbrukumiem, kā arī tiek noslepkavoti;

29.  atzinīgi vērtē ANO Ņujorkas deklarāciju par bēgļiem un migrantiem, kurā risināts jautājums par bēgļu un migrantu masveida pārvietošanos un kuras rezultātā ir pieņemts globāls līgums par visaptverošu sistēmu reaģēšanai uz bēgļu pieplūdumu (CRR), un apņemšanos, kuras mērķis attiecībā uz migrantiem un bēgļiem ir dzīvības glābšana, konkrētu vajadzību risināšana, rasisma un ksenofobijas novēršana, cilvēktirdzniecības apkarošana, vienlīdzības atzīšanas un tiesiskās aizsardzības nodrošināšana un iekļaušanas valstu attīstības plānos nodrošināšana; aicina visas iesaistītās puses atbalstīt Ņujorkas deklarāciju, nodrošinot politisku līdzdalību, finansējumu un konkrētas solidāras darbības, un atgādina, ka migrācijas jautājums būtu jāturpina pētīt pasaules mērogā, nevis tikai Eiropas līmenī; prasa ES un tās dalībvalstīm uzņemties vadošo lomu šo starptautisko centienu īstenošanā un, pirmkārt un galvenokārt, saskaņā ar starptautiskajās tiesībās noteiktajiem pienākumiem izpildīt savas saistības un aizsargāt patvēruma meklētāju, bēgļu, migrantu un visu pārvietoto personu, jo īpaši sieviešu, bērnu un neaizsargāto grupu, tostarp personu ar invaliditāti, tiesības; brīdina, ka, pievēršoties tikai tādiem jautājumiem kā robežkontrole un personu atgriešana trešās valstīs ar sliktu reputāciju cilvēktiesību jomā, ES un tās dalībvalstis riskē mazināt šo pamatprincipu nozīmi, tādējādi apdraudot savu uzticamību starptautiskajos cilvēktiesību forumos, piemēram, UNHRC;

30.  atgādina, ka migrantu atgriešana būtu jāīsteno tikai tad, ja pilnībā tiek ievērotas viņu tiesības, un tikai tādā gadījumā, ja viņu attiecīgajās valstīs tiek garantēta viņu tiesību aizsardzība; aicina valdības izbeigt migrantu, tostarp nepilngadīgu personu, patvaļīgus arestus un aizturēšanas; aicina visas valstis veikt konkrētus pasākumus bērnu-bēgļu un bērnu-migrantu interesēs, pamatojoties uz Konvenciju par bērna tiesībām, un ieviest pasākumus, ar kuriem nostiprina bērnu aizsardzības sistēmas, tostarp sociālo darbinieku un citu profesionālo grupu apmācību, un sadarbību ar NVO; atkārtoti aicina visas valstis, tostarp ES dalībvalstis, ratificēt un īstenot Starptautisko konvenciju par visu migrējošu darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību;

31.  atzinīgi vērtē ANO īpašā referenta cilvēktiesību un vides jautājumos darbu; ar dziļām bažām uzsver, ka bioloģiskās daudzveidības zudums mazina iespējas izmantot daudzas cilvēktiesības, tostarp tiesības uz dzīvību, veselību un ūdeni, un jo īpaši ietekmē visneaizsargātākās grupas, tostarp pirmiedzīvotāju tautas; prasa, lai ES atbalstītu UNHRC turpmāko darbību šajā jomā, jo tas ir ārkārtīgi svarīgi cilvēces nākotnes nodrošināšanai;

32.  atkārtoti pauž bažas par to, ka plašus sporta pasākumus atļauj rīkot uzņēmējās valstīs ar ļoti sliktu reputāciju cilvēktiesību jomā, kā arī par to, ka šādu pasākumu dēļ notiek cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp piespiedu izlikšana no mājokļiem bez jebkādas apspriešanās vai kompensācijas attiecīgajām iedzīvotāju grupām, neaizsargāto grupu, piemēram, bērnu un migrējošu darba ņēmēju, izmantošana un to pilsoniskās sabiedrības organizāciju apklusināšana, kuras ziņo par šādiem pārkāpumiem; prasa ES un tās dalībvalstīm veicināt UNHRC starpreģionālu iniciatīvu attiecībā uz sportu un cilvēktiesībām, lai izveidotu aizsardzības mehānismus, ar kuriem nepieļaut, uzraudzīt un novērst visus cilvēktiesību pārkāpumus, kas rodas saistībā ar plašiem sporta pasākumiem;

33.  uzsver, ka ir svarīgi veicināt cilvēktiesību universālumu un nedalāmību atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību 21. pantam un vispārīgajiem noteikumiem par Savienības ārējo darbību;

34.  uzsver, ka ir jāpieņem uz tiesībām balstīta pieeja un jāintegrē cilvēktiesību ievērošana visos ES politikas virzienos, tostarp tirdzniecības, investīciju, publisko pakalpojumu, attīstības sadarbības un migrācijas politikas virzienos, un tās kopējā drošības un aizsardzības politikā;

35.  atgādina par to, ka iekšējā un ārējā saskaņotība cilvēktiesību jomā ir būtiska, lai nodrošinātu ES cilvēktiesību politikas ticamību attiecībās ar trešām valstīm, un prasa ES izpildīt savas saistības šajā sakarā;

Prioritātes attiecībā uz konkrētām valstīm

Baltkrievija

36.  pauž nopietnas bažas par pastāvīgajiem vārda brīvības un biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvības ierobežojumiem Baltkrievijā; nosoda neatkarīgo un opozīcijas žurnālistu un cilvēktiesību aktīvistu vajāšanu un aizturēšanu; nosoda to, ka joprojām tiek piemēroti nāvessodi; prasa UNHRC 35. sesijā atjaunot ANO īpašā referenta pilnvaras attiecībā uz situāciju cilvēktiesību jomā Baltkrievijā un aicina Baltkrievijas valdību pilnībā sadarboties ar īpašo referentu un apņemties sākt jau sen nepieciešamās reformas, lai aizsargātu cilvēktiesības, tostarp, īstenojot īpašā referenta un citu cilvēktiesību mehānismu izstrādātos ieteikumus;

Burundi

37.  pauž visdziļākās bažas par politiskās un drošības situācijas pasliktināšanos Burundi; nosoda vardarbību, kas valstī notiek kopš 2015. gada un ir izraisījusi cilvēku bojāeju, spīdzināšanu, pret sievietēm vērstu mērķtiecīgu vardarbību, tostarp kolektīvu izvarošanu, tūkstošiem cilvēku vajāšanu un ieslodzīšanu un simtiem tūkstošu Burundi iedzīvotāju piespiedu pārvietošanu, kā arī preses un vārda brīvības pārkāpumus; nosoda plašo nesodāmību par šādiem nodarījumiem; atbalsta ES Padomes lēmumu, kas pieņemts pēc tam, kad neizdevās saskaņā ar Kotonū nolīguma 96. pantu sāktās diskusijas, apturēt tiešo finansiālo atbalstu, tostarp budžeta atbalstu, Burundi administrācijai, vienlaikus saglabājot pilnu finansiālo atbalstu iedzīvotājiem un humāno palīdzību, izmantojot tiešos kanālus; pilnībā atbalsta izmeklēšanas komisijas Burundi jautājumā izveidi, lai identificētu iespējamos cilvēktiesību pārkāpējus un ļaunprātīgas izmantošanas veicējus valstī, tādējādi nodrošinot pilnīgu atbildību; prasa ES un tās dalībvalstīm atbalstīt kopīgo paziņojumu par Burundi, kurā aicināts to izslēgt no UNHRC, ja tā nesāks pilnībā sadarboties ar izmeklēšanas komiteju (IK), Padomi un tās mehānismiem, konstruktīvi nesadarbosies ar IK un nerisinās nopietnās problēmas saistībā ar cilvēktiesībām; aicina Burundi iestādes pārskatīt savu lēmumu izstāties no Starptautiskās Krimināltiesas;

Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (KTDR)

38.  pauž dziļas bažas par to, ka humanitārā situācija KTDR arvien pasliktinās; prasa starptautiski izmeklēt apstākļus, kādos gāja bojā Kim Jong Un pusbrālis Kim Jong Nam, kuru, kā ziņots, 2017. gada 13. februārī Kualalumpuras lidostā noindēja ar VX, kas ir viena no spēcīgākajām starptautiski aizliegtajām nervu indēm; aicina KTDR valdību pildīt pienākumus, kas noteikti cilvēktiesību instrumentos, kuriem tā pievienojusies, un nodrošināt, lai humanitārajām organizācijām, neatkarīgiem cilvēktiesību novērotājiem un ANO īpašajam referentam cilvēktiesību jautājumos KTDR būtu pieeja šai valstij un tiktu īstenota vajadzīgā sadarbība; aicina KTDR atļaut valsts un starptautisko plašsaziņas līdzekļu vārda brīvību un preses brīvību, kā arī atļaut pilsoņiem neierobežotu piekļuvi internetam; stingri nosoda sistemātisko nāvessoda izmantošanu KTDR plašā mērogā; aicina KTDR valdību izsludināt moratoriju attiecībā uz visām izpildēm, lai tuvākajā nākotnē nāvessodu atceltu; prasa saukt pie atbildības, tiesāt Starptautiskajā Krimināltiesā un pakļaut mērķtiecīgām sankcijām tos, kas ir atbildīgi par KTDR veiktajiem noziegumiem pret cilvēci; asi nosoda kodolizmēģinājumus, uzskatot tos par lieku un bīstamu provokāciju, kā arī attiecīgo ANO Drošības padomes rezolūciju pārkāpumu un nopietnu draudu Korejas pussalas un Ziemeļaustrumāzijas reģiona mieram un stabilitātei; prasa atjaunot īpašā referenta pilnvaras; prasa iesniegt ekspertu grupas ziņojumu ANO Ģenerālajai asamblejai un Drošības padomei; iesaka iekļaut rezolūcijā galvenos ekspertu ziņojumā ietvertos ieteikumus par atbildību, tostarp par Seulas biroja veiktspējas stiprināšanu ar izmeklēšanas un kriminālvajāšanas speciālistu zināšanām un krimināltiesību eksperta iecelšanu, lai veicinātu pasākumus atbildības noteikšanai;

Kongo Demokrātiskā Republika

39.  nosoda cilvēktiesību pārkāpumus Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR), kurus pilnīgas nesodāmības apstākļos veikuši drošības spēki, un prasa saukt pie atbildības šos pārkāpumu izdarītājus; aicina Padomi apsvērt, vai turpmākas vardarbības gadījumā nevajadzētu paplašināt pašreizējos ierobežojošos pasākumus (kā to paredz Kotonū nolīgums), piemēram, ES mērķtiecīgās sankcijas, tostarp ceļošanas aizliegumus un aktīvu iesaldēšanu personām, kuras ir atbildīgas par demokrātiskā procesa vardarbīgo apspiešanu un ierobežošanu KDR; mudina KDR iestādes īstenot 2016. gada decembrī panākto vienošanos un līdz 2017. gada decembrim ar starptautisko dalībnieku palīdzību sarīkot vēlēšanas; atgādina, ka Lielo ezeru reģiona stabilitāte ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, jo īpaši ņemot vērā cilvēktiesību stāvokli KDR austrumu daļā, kā arī seksuālās vardarbības problēmu; prasa UNHRC turpināt uzraudzīt KDR līdz vēlēšanām un demokrātiskās pārejas brīdim un mudina Augsto komisiju vajadzības gadījumā informēt Padomi par stāvokli KDR un nepieciešamības gadījumā rīkoties stingrāk;

Ēģipte

40.  pauž nopietnas bažas par to, ka Ēģiptē cilvēktiesību stāvoklis turpina pasliktināties, tostarp tiek radikāli ierobežota pilsoniskās sabiedrības piekļuve publiskām vietām, tiek vardarbīgi apspiesti cilvēktiesību aizstāvji, galvenokārt sievietes, kas aizstāv cilvēktiesības, un citi oponenti, kā arī netiek nodrošināta vārda brīvība; pauž bažas arī par drakonisko NVO likumu, kuru Ēģiptes parlaments pieņēma 2016. gadā un kurā ir nopietni pārkāptas gan konstitūcijā garantētās tiesības uz pulcēšanās brīvību, gan Ēģiptes daudzās starptautiskās juridiskās saistības ievērot minētās tiesības; uzsver, ka Ēģiptes valdībai steidzami jārisina jautājums par plaši izplatīto spīdzināšanu, piespiedu pazušanu un nāves gadījumiem aizturēšanas vietās; prasa ES ierosināt ANO Cilvēktiesību padomē rezolūciju par šo valsti;

Gruzijas Abhāzijas reģions un Chinvali reģions/Dienvidosetija

41.  turpina paust bažas par vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvību un to, ka nav iespējams piekļūt okupētajiem Abhāzijas reģioniem un Chinvali reģionam/Dienvidosetijai, kur cilvēktiesību pārkāpumi vēl arvien ir plaši izplatīti; mudina stiprināt tiešus cilvēku savstarpējos kontaktus starp Tbilisi kontrolēto teritoriju un abiem okupētajiem reģioniem; prasa pilnībā respektēt Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti, kā arī tās starptautiski atzīto robežu neaizskaramību; uzsver, ka bēgļiem un iekšzemē pārvietotām personām (IPP) ir jānodrošina iespēja droši un cieņpilni atgriezties savās pastāvīgajās dzīves vietās; aicina Gruzijas valdību veikt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu VRP ieteikumu ieviešanu un īstenošanu;

Irāna

42.  aicina Irānu pilnībā sadarboties ar visiem ANO cilvēktiesību mehānismiem un censties panākt, ka tiek piemēroti šajā jomā, tostarp VRP, sniegtie ieteikumi, ļaujot starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām īstenot savas misijas; aicina Irānas valdību novērst būtiskās problēmas, kas ir norādītas ANO īpašā referenta un ANO ģenerālsekretāra ziņojumos par cilvēktiesību stāvokli Irānā, kā arī izpildīt ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijās ietvertās prasības īstenot konkrētus pasākumus; ar bažām norāda, ka Irānā ir pasaulē augstākais nāvessodu izpildes līmenis uz vienu iedzīvotāju; aicina Irānu izsludināt moratoriju nāvessoda izpildei; prasa atbrīvot visus politieslodzītos;

Mjanma/Birma

43.  pauž nopietnas bažas par ziņojumiem par vardarbīgām sadursmēm Rakhainas pavalsts ziemeļu daļā un pauž nožēlu par cilvēku bojāeju, iztikas un pajumtes zaudēšanu un to, ka Mjanmas/Birmas bruņotie spēki ir izmantojuši nesamērīgi lielu spēku, ko saskaņā ar OHCHR var uzskatīt par noziegumiem pret cilvēci; mudina militāros un drošības spēkus nekavējoties izbeigt rohingu slepkavības, vajāšanas un izvarošanas, kā arī viņu māju dedzināšanas; uzstāj, ka Mjanmas/Birmas valdībai un Mjanmas/Birmas civilajām iestādēm ir nekavējoties jāpārtrauc rohingu minoritātes diskriminācija un segregācija; prasa aizsargāt rohingu tiesības un garantēt visu Mjanmas/Birmas iedzīvotāju drošību, aizsardzību un līdztiesību; atzinīgi vērtē Mjanmas/Birmas valdības lēmumu par galveno prioritāti noteikt miera nodrošināšanu un nacionālo izlīgumu; atzinīgi vērtē Mjanmas/Birmas valdības paziņojumu par izmeklēšanas komisijas izveidi, lai izmeklētu neseno vardarbību Rakhainas pavalstī; uzsver, ka ir jāveic atbilstīgi pasākumi, lai sauktu pie atbildības vainīgos un nodrošinātu pienācīgu tiesisko aizsardzību vardarbībā cietušajām personām; aicina Mjanmas/Birmas valdību turpināt demokratizācijas procesu un ievērot tiesiskumu, vārda brīvību un cilvēka pamattiesības; prasa ES un tās dalībvalstīm atbalstīt atjaunotas pilnvaras īpašajam referentam Mjanmas/Birmas jautājumos;

Okupētās palestīniešu teritorijas (OPT)

44.  prasa ES un tās dalībvalstīm apspriedēs ar UNHRC un UNHRC rezolūcijās par okupētajām palestīniešu teritorijām paust nožēlu par to, ka nav izpildīti ANO cilvēktiesību struktūru, tostarp ANO Izmeklēšanas komisijas Gazas 2014. gada konflikta lietā, iepriekšējie ieteikumi, nav panākts būtisks progress visu pušu iespējamo starptautisko tiesību pārkāpumu izmeklēšanā un ka pastāv vairāki juridiski, procesuāli un praktiski šķēršļi tiesas un kompensāciju pieejamībai; mudina ES no jauna iesaistīties UNHRC darba kārtības 7. punkta izskatīšanā un balsojumā atbalstīt rezolūcijas par atbildību, tostarp UNHRC rezolūciju, ar kuru tiek atbalstīts ANO augstā cilvēktiesību komisāra visaptverošais ziņojums un tajā ierosinātie turpmākie pasākumi; prasa ES nosodīt iebiedēšanas pasākumus un draudus, kas vērsti pret cilvēktiesību aizstāvjiem, kuri sekmē atbildības panākšanu un starptautisko tiesību ievērošanu izraēliešu/palestīniešu konfliktā, un nosoda citus ierobežojošus pasākumus un tiesību aktus, kas ietekmē NVO abās pusēs; prasa ES atbalstīt gaidāmās Cilvēktiesību komitejas rezolūcijas par apmetnēm un tās ikgadējās OHCHR datubāzes publicēšanu, kurā iekļauti uzņēmumi, kas iesaistīti starptautisko tiesību pārkāpumos;

Saūda Arābija

45.  atgādina par savām bažām par sistemātiskajiem cilvēktiesību pārkāpumiem šajā valstī, tostarp represijām pret cilvēktiesību aizstāvjiem, reliģijas vai ticības brīvības un sieviešu tiesību pārkāpumiem; nosoda satraucoši lielo piespriesto nāvessodu skaitu Saūda Arābijā, tostarp masveida nāvessodus, un aicina Saūda Arābiju noteikt nāvessoda moratoriju; mudina Saūda Arābijas iestādes atbrīvot visus politiskos ieslodzītos, tostarp 2015. gada Saharova balvas laureātu Raif Badawi; prasa ES cieši sekot līdzi šim konkrētajam gadījumam; atkārtoti norāda, ka UNHRC locekles būtu jāievēlē no to valstu vidus, kuras ievēro cilvēktiesības, tiesiskumu un demokrātiju; aicina Saūda Arābijas iestādes pilnībā sadarboties ar UNHRC īpašajām procedūrām un OHCHR; prasa ES sniegt tās atbalstu, lai izveidotu īpašā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos amata vietu Saūda Arābijā;

Dienvidsudāna

46.  aicina visas puses Dienvidsudānā pārtraukt cilvēktiesību pārkāpumus un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, tostarp tādus pārkāpumus, kuri uzskatāmi par starptautiskiem noziegumiem, piemēram, sodīšanu ar nāvi bez tiesas sprieduma, pret etniskām grupām vērstu vardarbību, ar konfliktu saistītu seksuālu vardarbību, tostarp izvarošanu, kā arī uz dzimumu balstītu vardarbību, bērnu vervēšanu un izmantošanu, piespiedu pazušanu un patvaļīgu apcietināšanu un aizturēšanu; atzīmē, ka Dienvidsudānas valdība 2016. gada 16. martā parakstīja Ceļveža nolīgumu un pēc tam ir precizējusi savas saistības attiecībā uz citu attiecīgo ieinteresēto personu iekļaušanu nacionālajā dialogā un attiecībā uz visu to lēmumu ievērošanu, kas panākti starp opozīcijas pārstāvjiem un 7+7 mehānismu, nacionālā dialoga koordinācijas komiteju; uzstāj, ka visām pusēm ir jāievēro savas saistības un prasa turpināt dialogu, lai panāktu pilnīgu pamieru; prasa ES un tās dalībvalstīm turpināt ievērot apņemšanos atbalstīt Āfrikas Savienības centienus nodrošināt mieru Dienvidsudānā un tās iedzīvotājiem pārejas procesā uz valsts iekšienē reformētu demokrātiju; tā kā ANO ir paziņojusi, ka noteiktās valsts daļās valda bads; prasa ES un tās dalībvalstīm atjaunot Cilvēktiesību komisijas mandātu Dienvidsudānā un nostiprināt tās nozīmi cilvēktiesību pārkāpumu izmeklēšanā un seksuālās vardarbības apzināšanā; atbalsta tās ieteikumu iekļaušanu ziņojumā, kas nosūtāms ANO Ģenerālajai asamblejai un Drošības padomei;

Sīrija

47.  stingri nosoda nežēlīgos noziegumus un plaši izplatītos cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, ko veikuši Asada režīma spēki ar Krievijas un Irānas atbalstu, kā arī cilvēktiesību pārkāpumus un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, ko izdarījuši nevalstiskie bruņotie teroristu grupējumi, jo īpaši ISIS/Daesh, kuru izdarītie noziegumiem ir uzskatāmi par genocīdu, kā arī Fateh Jabhat Fateh al-Sham / Al-Nusra Front un citi džihādistu grupējumi; uzsver, ka jāturpina izmeklēt ķīmisko ieroču izmantošanu un iznīcināšanu, ko Sīrijā veic visas puses, un pauž nožēlu par Krievijas un Ķīnas lēmumu bloķēt jaunu ANO Drošības padomes rezolūciju par ķīmisko ieroču izmantošanu; atkārtoti prasa nodrošināt pilnīgu un netraucētu humānās palīdzības piekļuvi un saukt pie atbildības personas, kas vainojamas kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci; atbalsta ES iniciatīvu nodot jautājumu par stāvokli Sīrijā izskatīšanai Starptautiskajā Krimināltiesā un aicina ANO Drošības padomi rīkoties šajā sakarā; atbalsta to, ka izmeklēšanas komisija (IK) turpina darbu un ka ir izveidots starptautiskais, objektīvais un neatkarīgais mehānisms Sīrijai, kā arī IK mandātu veikt īpašu izmeklēšanu Alepo, par ko ne vēlāk kā 2017. gada martā būtu jāziņo Cilvēktiesību komitejas 34. sesijā, un prasa šo ziņojumu iesniegt Ģenerālajai asamblejai un Drošības padomei;

Ukraina

48.  nosoda to, ka Krievijas nepārtrauktās agresijas dēļ Donbasā ir izveidojusies smaga humanitārā situācija un ka Ukrainas un starptautiskajām humanitārajām organizācijām ir liegta piekļuve okupētajiem reģioniem; pauž dziļas bažas par smagajiem humanitārajiem apstākļiem, kādos jādzīvo vairāk nekā 1,5 miljonam iekšzemē pārvietoto personu; pauž visdziļākās bažas par to, ka konflikta dēļ turpinās seksuāla vardarbība; pauž dziļas bažas par cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijas okupētajā Krimā, galvenokārt attiecībā uz Krimas tatāriem; uzsver, ka ES arī turpmāk ir jāsniedz palīdzība Ukrainai; atkārtoti apstiprina savu apņemšanos atbalstīt Ukrainas suverenitāti, neatkarību, vienotību un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, kā arī Ukrainas brīvu un neatkarīgu izvēli nostāties uz Eiropas integrācijas ceļa; aicina visas puses nekavējoties sākt okupētās Krimas pussalas miermīlīgu reintegrāciju Ukrainas tiesību sistēmā, īstenojot politisku dialogu un pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības; atbalsta sankciju pagarināšanu pret Krieviju, kamēr pilnībā nav īstenota Minskas vienošanās un Krima nav atdota; aicina EĀDD un Padomi pastiprināt spiedienu uz Krievijas Federāciju, lai nodrošinātu starptautisko organizāciju piekļuvi Krimai ar mērķi uzraudzīt cilvēktiesību stāvokli, ņemot vērā to, ka pussalā arvien tiek rupji pārkāptas pamatbrīvības un cilvēktiesības, un izveidot pastāvīgas starptautiskās uzraudzības un konvencionālus mehānismus; turklāt prasa pilnībā īstenot Minskas vienošanos; atgādina, ka visām konfliktā iesaistītajām pusēm ir pienākums veikt visus iespējamos pasākumus, lai aizsargātu viņu kontrolē esošos civiliedzīvotājus no karadarbības sekām; atbalsta un rosina Cilvēktiesību komitejas 34. sesijā sākt interaktīvu dialogu;

Jemena

49.  pauž ārkārtīgi lielas bažas par katastrofālo cilvēktiesību stāvokli Jemenā un šajā kontekstā uzsver Saūda Arābijas īpašo atbildību; nosoda vēršanos pret civiliedzīvotājiem un to, ka viņi tiek iesaistīti nepieņemamā situācijā starp karojošām pusēm, kuras pārkāpj starptautiskās humanitārās tiesības un starptautiskās cilvēktiesības; uzsver, ka saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesībām un starptautiskajām humanitārajām tiesībām bērnu vervēšana un izmantošana bruņotā konfliktā ir stingri aizliegta un ka piecpadsmit gadu nesasniegušu bērnu vervēšana var būt uzskatāma par kara noziegumu; aicina visas puses nekavējoties atbrīvot šādus bērnus; mudina visas puses mazināt spriedzi un panākt tūlītēju un stabilu pamieru, kas liktu pamatus politiskam, iekļaujošam un sarunu ceļā panāktam konflikta risinājumam; šajā sakarā pilnībā atbalsta ANO īpašā sūtņa Jemenā Ismaïl Ould Cheikh Ahmed centienus, kā arī Cilvēktiesību padomes 2016. gada oktobra rezolūcijas 33/16 īstenošanu, kurā ANO ir prasīts sadarboties ar nacionālo neatkarīgās izmeklēšanas komisiju, un atbalsta visus neatkarīgas starptautiskās izmeklēšanas centienus izbeigt nesodāmību Jemenā; aicina ES dalībvalstis atbalstīt Nīderlandes iniciēto kopīgo paziņojumu, kurā paustas bažas par vardarbību un pārkāpumiem Jemenā, un prasa minētos gadījumus rūpīgi un objektīvi izmeklēt; mudina augsto komisāru izmantot starpsesiju informācijas sniegšanas formātu, lai regulāri informētu UNHRC par izmeklēšanas rezultātiem;

Rietumsahāra

50.  prasa ievērot Rietumsahāras iedzīvotāju pamattiesības, tostarp biedrošanās un vārda brīvību un pulcēšanās tiesības; prasa atbrīvot visus sahravi politieslodzītos; prasa nodrošināt ANO pārstāvjiem, deputātiem, neatkarīgajiem novērotājiem, NVO un preses pārstāvjiem piekļuvi Rietumsahāras teritorijai; mudina ANO sniegt MINURSO misijai pilnvaras cilvēktiesību jomā, kas būtu līdzvērtīgas tām, kuras ir visām citām ANO miera uzturēšanas misijām visā pasaulē; atbalsta taisnīgu un noturīgu Rietumsahāras konflikta risinājumu, pamatojoties uz sahravi tautas pašnoteikšanās tiesībām un saskaņā ar attiecīgajām ANO rezolūcijām; prasa ES un tās dalībvalstīm gaidāmajā VRP sesijā izvirzīt jautājumu par stāvokli Rietumsahārā saistībā ar Maroku;

o

o  o

51.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Drošības padomei, ANO ģenerālsekretāram, ANO 71. Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājam, ANO Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājam, ANO augstajam cilvēktiesību komisāram un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas ģenerālsekretāram.