Sesijas dokuments

 

B8-0276/2017

24.4.2017

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

par stāvokli Venecuēlā

( 2017/2651(RSP) )

Ignazio Corrao, Fabio Massimo Castaldo, Rolandas Paksas

EFDD grupas vārdā

 

B8-0276/2017

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Venecuēlā

( 2017/2651(RSP) )

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā daudzās iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli Venecuēlā, jo īpaši 2014. gada 27. februāra rezolūciju par stāvokli Venecuēlā[1], 2014. gada 18. decembra rezolūciju par Venecuēlas demokrātiskās opozīcijas vajāšanu[2], 2015. gada 12. marta rezolūciju par stāvokli Venecuēlā[3] un 2016. gada 8. jūnija rezolūciju par stāvokli Venecuēlā[4],

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram ir pievienojusies arī Venecuēla,

–  ņemot vērā 2001. gada 11. septembrī pieņemto Amerikas Demokrātijas hartu,

–  ņemot vērā Venecuēlas konstitūciju,

–  ņemot vērā brīdinājumus, kas izklāstīti Amerikas valstu organizācijas (OAS) 2016. gada 30. maija un 2017. gada 14. marta ziņojumos par Venecuēlu, un šīs organizācijas ģenerālsekretāra aicinājumu steidzami sasaukt Pastāvīgo padomi saskaņā ar Demokrātijas hartas 20. pantu, lai apspriestu Venecuēlas politisko krīzi,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federikas Mogerīni 2017. gada 27. marta vēstuli par stāvokļa pasliktināšanos un smagu politisko, ekonomisko un humanitāro krīzi Venecuēlā,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā 2017. gada 25. janvārī Amerikas valstu organizācijas (OAS) ģenerālsekretārs Luis Almagro Lemes, uzstājoties Eiropas Parlamentā, paziņoja, ka ar Dominikānas Republikas un Panamas bijušo prezidentu Leonel Fernández un Martín Torrijos, bijušā Spānijas ministru prezidenta José Luis Rodríguez Zapatero un Katoļu baznīcas starpniecību 2016. gada 30. oktobrī sāktajā dialogā, kuru atbalstīja Eiropas Savienība, nav izdevies sasniegt vēlamos mērķus;

B.  tā kā Venecuēlā trīs iepriekšējo nedēļu laikā ir notikušas plašas demonstrācijas pēc Venecuēlas Augstākās tiesas 2017. gada 27. marta lēmuma pieņemšanas;

C.  tā kā šo protestu laikā vismaz astoņi cilvēki gāja bojā un ap 100 cilvēku tika ievainoti; tā kā 2017. gada 19. aprīlī notikušās demonstrācijas laikā gāja bojā divi protestētāji un viens Venecuēlas Nacionālās gvardes aģents;

D.  tā kā visu cilvēku tiesības uz miermīlīgas pulcēšanās brīvību ir viens no demokrātijas pamatpīlāriem; tā kā šī brīvība un no tās izrietošās tiesības būtu jāizmanto un jāīsteno miermīlīgā veidā un ievērojot demokrātiskus noteikumus;

E.  tā kā būtu jāievēro princips neiejaukties valsts iekšējās lietās; tā kā nekādā gadījumā nebūtu jāpieļauj ārēja protestu saasināšana vai kūdīšana uz tiem;

F.  tā kā būtu jāciena ar vēlēšanu palīdzību paustā Venecuēlas tautas griba un būtu jānosoda jebkādi ārvalstu dalībnieku mēģinājumi pārtraukt politisko pilnvaru termiņu pirms to paredzētā beigu laika;

G.  tā kā Venecuēlā ir bagātīgi dabas resursi, ar kuriem varētu viegli piesaistīt citu valstu un ārvalstu uzņēmumu interesi; tā kā šie resursi būtu jāizmanto, lai nodrošinātu pienācīgus dzīves apstākļus visiem Venecuēlas iedzīvotājiem;

H.  tā kā ekonomiskās politikas noteikšana attiecas uz katras valsts ekskluzīvu kompetenci savās iekšējās lietās un jebkādi mēģinājumi ietekmēt šādu politiku būtu jāuzskata par nevajadzīgu iejaukšanos tās pārziņā esošā jomā; tā kā valsts iedzīvotāju interesēm vajadzētu būt vienīgajam virzītājspēkam, uz ko pamatojas valdības apsvērumi, nosakot valsts ekonomisko politiku;

I.  tā kā Venecuēlas konstitūcijā noteiktais varas dalīšanas princips ir nepieciešams, lai garantētu pilsoņu tiesību aizsardzību, demokrātijas ievērošanu un tiesiskumu, un ir viens no pārstāvnieciskās demokrātijas galvenajiem priekšnoteikumiem;

J.  tā kā prezidents Nicolas Maduro ir aicinājis Venecuēlas Augstāko tiesu pārskatīt nolēmumu, ar kuru tā atzīst Nacionālās asamblejas pilnvaras par spēkā neesošām; tā kā 2017. gada 1. aprīlī Venecuēlas Augstākā tiesa pieņēma jaunus nolēmumus par asamblejas pilnvaru atjaunošanu,

1.  pauž nopietnas bažas par to, ka situācija Venecuēlā krasi pasliktinās, ko raksturo arvien lielāka politiskā un sociālā nestabilitāte;

2.  jo īpaši pauž nopietnas bažas par nepārtraukto vardarbību Venecuēlā un par tiem, kas gājuši bojā vai ievainoti iepriekšējās dažās nedēļās notikušo demonstrāciju laikā;

3.  aicina visas iesaistītās puses ievērot Venecuēlas konstitūciju un ievērot pilnvaras, kas ar konstitūciju piešķirtas visām dažādajām politiskajām struktūrām;

4.  atzinīgi vērtē dažu Venecuēlas Augstākās tiesas lēmuma elementu pārskatīšanu;

5.  aicina Venecuēlas valdību aizsargāt varas dalīšanas un neatkarības principu; atgādina, ka vienlīdz leģitīmu pilnvaru dalīšana un neiejaukšanās ir viens no demokrātisku valstu pamatprincipiem un pamatojas uz tiesiskumu;

6.  uzsver, ka ir būtiski, lai Venecuēlas valdība nodrošinātu cilvēktiesību pilnīgu aizsardzību;

7.  atkārtoti norāda, ka tiesības izvēlēties to, kam Venecuēlā būs leģitīmas politiskās pilnvaras, ir tikai un vienīgi Venecuēlas tautai, kurai vienīgā iespēja izmantot šīs tiesības ir ar regulāru vēlēšanu palīdzību;

8.  aicina visas iesaistītās puses ievērot tautas gribu un vēlēšanu likumu; šajā sakarā aicina Venecuēlas valdību ievērot konstitūciju un nākt klajā ar vēlēšanu grafiku, kas dos iespēju nodrošināt brīvus un savlaicīgus vēlēšanu procesus;

9.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt iespējami lielāku pārredzamību un izveidot skaidru gaidāmā vēlēšanu procesa grafiku, lai turpmāk nepieļautu nekādas iespējamas pretenzijas vai šaubas par vēlēšanu procesa godīgumu;

10.  aicina visas iesaistītās puses ievērot un garantēt visu iedzīvotāju konstitucionālās tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos; aicina Venecuēlas iestādes garantēt drošību un iespējas brīvi īstenot savas tiesības visiem iedzīvotājiem, jo īpaši cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem, politiskajiem aktīvistiem un neatkarīgu nevalstisku organizāciju dalībniekiem, attiecībā uz kuriem pastāv lielāks uzbrukumu risks;

11.  mudina valdību un opozīciju nodrošināt,ka politiskā cīņa notiek atbilstoši konstitucionālajai kārtībai un garantijām; stingri nosoda visus vardarbības veidus, neraugoties uz to, kurš šo vardarbību ir īstenojis;

12.  mudina visas iesaistītās puses atturēties no jebkādas radikālas nostājas ieņemšanas, no jebkāda veida vardarbības un no jebkāda iepriekšēja vai ideoloģiska iebilduma dialogam; mudina visas iesaistītās puses nākt klajā ar konkrētiem un reālistiskiem risinājumiem sociālajām un politiskajām problēmām, kas ietekmē Venecuēlas iedzīvotājus;

13.  atbalsta Katoļu baznīcas miera iniciatīvu un jebkuru citu iniciatīvu, kuras mērķis ir atjaunot mieru un dialogu;

14.  aicina Venecuēlas iestādes atļaut valstī ievest humāno palīdzību steidzamības kārtā un piešķirt piekļuvi starptautiskajām organizācijām, kuras vēlas palīdzēt visvairāk skartajiem sabiedrības slāņiem;

15.  aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis veidot konstruktīvu dialogu ar Venecuēlas valdību, vienlaikus ievērojot principu neiejaukties valsts iekšējās lietās, un nodrošināt Venecuēlas iedzīvotājiem un Venecuēlā dzīvojošiem Eiropas pilsoņiem drošību un labklājību;

16.  atkārtoti prasa steidzami uz Venecuēlu nosūtīt Eiropas Parlamenta delegāciju un prasa šai delegācijai pēc iespējas drīz veidot dialogu ar visām konfliktā iesaistītajām aprindām;

17.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Venecuēlas Bolivāra Republikas valdībai un Nacionālajai asamblejai, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai un Amerikas valstu organizācijas ģenerālsekretāram.

[1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0176
[2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0106
[3] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0080
[4] Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0269