Sesijas dokuments
24.4.2017
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
par stāvokli Venecuēlā
( 2017/2651(RSP) )
Javier Couso Permuy, João Ferreira, João Pimenta Lopes, Miguel Viegas, Eleonora Forenza, Neoklis Sylikiotis, Marina Albiol Guzmán, Paloma López Bermejo, Ángela Vallina, Nikolaos Chountis
GUE/NGL grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Venecuēlā
( 2017/2651(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 1945. gadā pieņemto Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 1. nodaļas 1. panta 2. punktu, kurā ir uzskaitīti ANO mērķi, un viens no tiem ir „attīstīt draudzīgas attiecības starp nācijām, pamatojoties uz nāciju līdztiesības un pašnoteikšanās principa respektēšanu, kā arī veikt citus attiecīgus pasākumus vispārējā miera nostiprināšanai”,
– ņemot vērā Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR) 1. pantu un Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (ICESCR) 1. pantu, kuros abos ir teikts, ka „visām tautām ir tiesības uz pašnoteikšanos” un ka „pamatojoties uz šīm tiesībām, tās brīvi nosaka savu politisko statusu un brīvi nodrošina savu ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību”,
– ņemot vērā Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas (CELAC) un ES dalībvalstu 2013. gada 27. janvārī notikušās valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksmes deklarāciju, kuras parakstītāji apstiprināja apņemšanos ievērot visus Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos noteiktos nolūkus un principus un atbalstu jebkuriem centieniem vienlīdzīgi saglabāt visu valstu suverenitāti un respektēt to teritoriālo integritāti un politisko neatkarību,
– ņemot vērā Latīņamerikas un Karību jūras reģiona proklamēšanu par miera zonu, par ko tika panākta vienošanās iepriekšējās CELAC sanāksmēs,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos noteikto neiejaukšanās principu,
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā 1961. gada Vīnes Konvenciju par diplomātiskajiem sakariem,
– ņemot vērā Mercosur, Unasur un CELAC iepriekšējos paziņojumus par stāvokli Venecuēlā, jo īpaši tos, kuros noraidīti ASV vienpusējie piespiedu pasākumi, kas vērsti pret Venecuēlas Bolivāra Republiku,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos iepriekšējos paziņojumus par Venecuēlu,
– ņemot vērā 11 iepriekšējās rezolūcijas par Venecuēlu,
– ņemot vērā ASV dienvidu spēku vadītāja admirāļa Kurt Tidd 2017. gada 6. aprīļa paziņojumu;
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā Venecuēlas Bolivāra Republikas valdība ir vairākkārt nosodījusi valstī notiekošo ārējo iejaukšanos, destabilizācijas un dezinformācijas kampaņas, manipulēšanu ar sabiedrības viedokli un dažu opozīcijas segmentu uzkurināto vardarbību, kas vērsta pret valsts suverenitāti, neatkarību, mieru un demokrātisko stabilitāti, kā arī pret Venecuēlas iedzīvotājiem;
B. tā kā Venecuēlas Bolivāra Republika ir pakļauta ārējam un iekšējam apdraudējumam, kas vērsts pret tās suverenitāti un mieru valstī un tā saskaras ar vēl nepieredzētu ekonomisku karu, kas saasinājies pēdējo mēnešu laikā cenu kāpuma, kontrabandas un krājumu veidošanas rezultātā; tā kā šī ārkārtējā situācija ir izraisījusi sociālas, ekonomiskas, politiskas, dabas un vides problēmas;
C. tā kā 2014. gada decembrī ASV prezidents Baraks Obama izsludināja Senātā pieņemto likumu, kas paredz vienpusēju un eksteritoriālu sankciju piemērošanu pret Venecuēlas iedzīvotājiem un valdību līdz 2019. gadam; tā kā visas 33 Latīņamerikas un Karību valstis ir nosodījušas un noraidījušas šīs ASV vienpusēji noteiktās sankcijas pret Venecuēlu, un tā kā ES valstu un valdību vadītāji otrajā ES un CELAC augstākā līmeņa sanāksmē pieņemtajā Briseles deklarācijā ņēma vērā to, ka CELAC noraida ASV sankcijas pret Venecuēlas Bolivāra Republiku; tā kā Venecuēlas valdība ir reaģējusi uz sankcijām, paziņojot par pasākumu kopumu, kas paredzēts Vīnes konvencijā par diplomātiskajiem sakariem;
D. tā kā 2015. gada 9. martā toreizējais ASV prezidents Baraks Obama parakstīja izpildrīkojumu, ar kuru pasludināja, ka Venecuēlas Bolivāra Republika "rada īpašus un ārkārtējus draudus Amerikas Savienoto Valstu drošībai un ārpolitikai"; tā kā šis izpildrīkojums dod iespēju ASV izmantot valsts ārkārtas resursus, lai vērstos pret šo apdraudējumu, piemēram, nosakot sankcijas pret minēto valsti;
E. tā kā ASV dienvidu spēku vadītāja admirāļa Kurt Tidd 2017. gada 6. aprīļa paziņojums tika interpretēts kā agresijas akts pret Venecuēlu, kas ir pretrunā reģionālās kolektīvās drošības doktrīnai; tā kā šā paziņojuma mērķis bija radīt nenoteiktību un destabilizāciju valstī un tas ir daļa no intervences stratēģijas reģionā, kas vērsta pret progresīvām valdībām;
F. tā kā viens no komponentiem Venecuēlas nepārtrauktai destabilizēšanai ir bijis un turpina būt tāds vairāku miljonu dolāru finansējums pretvalstiskām organizācijām un politiskām partijām, kas ilgst jau vairāk nekā 12 gadus un kurš tiek nodrošināts ar ASV aģentūru, piemēram, ASV Starptautiskās attīstības aģentūras (USAID) un ASV organizācijas „Nacionālais fonds demokrātijas veicināšanai”, starpniecību; tā kā prezidents B. Obama ir atļāvis piešķirt īpašu finansējumu USD 5,5 miljonu apmērā, lai ar Valsts departamenta starpniecību finansētu pret valdību vērstus grupējumus Venecuēlā;
G. tā kā Amerikas valstu organizācija (OAS) un jo īpaši tās ģenerālsekretārs nemitīgi cenšas iejaukties Venecuēlas iekšējā situācijā un visiem iespējamiem līdzekļiem leģitimizēt Amerikas Demokrātijas hartas aktivizēšanu, kas dotu iespēju ārējām iebrukumam valstī;
H. tā kā šī OAS rīcība ir pretrunā tautu tiesībām uz pašnoteikšanos un tiesībām brīvi noteikt savu politisko statusu un brīvi nodrošināt savu ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību; tā kā OAS ir tikko pieņēmusi pretlikumīgu pret Venecuēlu vērstu lēmumu, kas tika izdarīts nelikumīgā sesijā, kas tika sarīkota pret Bolīvijas un Haiti gribu, ņemot vērā, ka šo valstu pārstāvji šobrīd attiecīgi ir OAS priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks;
I. tā kā Venecuēlai tika liegts būt Mercosur pro-tempore prezidējošai valstij, lai tādējādi izolētu Venecuēlu no šīs organizācijas un izslēgtu no tās; atzīmē, ka patlaban notiek ES un Mercosur sarunas par brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanu;
J. tā kā ES ir nākusi klajā ar vairākiem paziņojumiem, kuru mērķis ir iejaukties Venecuēlas iekšējā situācijā un ietekmēt to;
K. tā kā starptautiskās plašsaziņas līdzekļu korporācijas vienpusīgi atspoguļo stāvokli Venecuēlā; tā kā tiek manipulēts ar informāciju un tiek izplatītas melīgas ziņas un baumas par Venecuēlu, ar vienu vienīgu mērķi — attaisnot iebrukumu šajā valstī;
L. tā kā Comité de Víctimas de la Guarimba y el Golpe Continuado (Guarimba vardarbības un nepārtrauktā Coup d’État upuru komiteja), kuru izveidojuši šajā vardarbībā cietušie un viņu radinieki, ir aicinājusi starptautisko sabiedrību atturēties no cilvēktiesību izmantošanas politiskiem mērķiem un nesadarboties ar tiem Venecuēlas politikas dalībniekiem, kas mēģina slēpt vardarbību un naidu, ko Venecuēla pārcieta kopš 2014. gada februāra, vai ar to manipulēt; tā kā upuru radinieki ir pieprasījuši atbildīgo nodošanu kriminālvajāšanai un aicinājuši izbeigt nesodāmību par cilvēktiesību pārkāpumiem, kas tika pastrādāti valstī;
M. tā kā pēdējo 15 gadu laikā Venecuēlā ir notikušas 20 vēlēšanas; tā kā parlamenta pēdējās vēlēšanās uzvarēja opozīcija, tādējādi skaidri parādot, ka apgalvojumi par to, ka valstī nav demokrātijas, ir absolūti nepamatoti; tā kā, neraugoties uz demokrātiski notikušajām vēlēšanām, daļa opozīcijas joprojām atsakās atzīt valdības leģitimitāti; tā kā opozīcija oportūnistiski atzina pēdējo vēlēšanās rezultātus un prasīja ievērot Venecuēlas konstitūciju, pret kuru tā vienmēr ir iestājusies;
N. tā kā kopš Nacionālās asamblejas pēdējām vēlēšanām daži opozīcijas segmenti ir iesaistījušies valsts destabilizācijā, izmantojot tiem piešķirto likumdošanas varu savtīgiem mērķiem; tā kā 2016. gada februārī Nacionālā asambleja apstiprināja Amnestijas likumu — antikonstitucionālu likumu, kura mērķis bija atbrīvot no ieslodzījuma personas, kas atbildīgas par noziegumiem pret Venecuēlas iedzīvotājiem un valsts likumīgo valdību, piemēram, tos, kas atbildīgi par 43 cilvēku noslepkavošanu Guarimbas laikā;
O. tā kā 2017. gada 9. janvārī Nacionālā asambleja pieņēma antikonstitucionālu lēmumu, ko iesniedza opozīcija, ar mērķi deleģitimizēt prezidentu Nicolás Maduro un viņa valdību;
P. tā kā 2016. gada maijā pēc prezidenta Nicolás Maduro pieprasījuma un iniciatīvas Unasur komiteja centās veicināt dialogu starp Venecuēlas valdību un opozīciju ar mērķi risināt valstij būtiskas problēmas; tā kā grupā, kas strādā pie dialoga programmas ir bijušais Spānijas ministru prezidents José Luis Rodríguez Zapatero, Panamas bijušais prezidents Martín Torrijos, Dominikānas Republikas bijušais prezidents Leonel Fernández, kā arī pāvesta Franciska īpašais pārstāvis; tā kā šajā sakarā ANO ir atbalstījusi valstu un valdību bijušo vadītāju pašreizējās iniciatīvas, lai Unasur paspārnē veicinātu dialogu starp Venecuēlas valdību un opozīciju;
Q. tā kā Venecuēlas Bolivāra Republika tika ievēlēta par ANO Cilvēktiesību padomes locekli, saņemot plašu atbalstu; tā kā Venecuēla ir akceptējusi 97 % no Cilvēktiesību padomes iepriekšējā 2011. gadā sagatavotā vispārējā regulārā pārskata ieteikumiem; tā kā 80 % no ieteikumiem bija tieši piemērojami un Venecuēlas valsts ir apņēmusies īstenot pārējos akceptētos ieteikumus; tā kā Venecuēlu 2014. gada oktobrī ievēlēja arī par vienu no piecām rotācijai pakļautajām ANO Drošības padomes loceklēm laikposmam no 2015. gada līdz 2016. gadam un par šīs valsts kandidatūru balsoja 181 no 193 ANO dalībvalstīm; tā kā 2014. gada 6. un 7. novembrī Venecuēlas valsts stājās ANO Komitejas pret spīdzināšanu priekšā, kura rūpīgi pārbaudīja valsts atbilstību Konvencijai pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem;
R. tā kā 2016. gada septembrī Venecuēla uzņēma Nepievienošanās kustības 17. augstākā līmeņa sanāksmi un tā kā Venecuēla kļuva par šīs kustības prezidentvalsti, atbilstoši rotācijas kārtībai;
S. tā kā Venecuēla ir piektā lielākā naftas eksportētājvalsts pasaulē, un tajā ir pasaules lielākās apstiprinātās naftas rezerves; tā kā saskaņā ar budžeta projektu 2015. gadam 38 % no publiskajiem izdevumiem tiks veltīti sociālajiem ieguldījumiem, tostarp izglītībai, mājokļiem un pilsētu attīstībai, veselības aprūpei, sociālajam nodrošinājumam, kultūrai, komunikācijai, kā arī zinātnei un tehnoloģijām, šiem izdevumiem sasniedzot 8,2 % no Venecuēlas IKP,
T. tā kā laikposmā no 2006. līdz 2013. gadam Venecuēla ANO Tautas attīstības indeksa sarakstā ir pakāpusies par 13 vietām, proti, no 187 vietām Venecuēla ir ierindota 71. vietā; tā kā pēdējā desmitgadē Venecuēlas valdība sociālos izdevumus ir palielinājusi par vairāk nekā 60,6 %; tā kā Venecuēla patlaban ir valsts ar zemāko nevienlīdzības rādītāju reģionā;
U. tā kā saskaņā ar Latīņamerikas un Karību jūras valstu Ekonomikas komisijas (ECLAC) datiem Venecuēla ir ievērojami samazinājusi nabadzības rādītāju un palielinājusi paredzamo mūža ilgumu; tā kā galējas nabadzības līmenis bija nokrities līdz rekordzemam 5,4 % rādītājam 2015. gadā, salīdzinājumā ar 1998. gadu, kad tas bija 21 %; tā kā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) ir apsveikusi Venecuēlas valdību ar to, ka tā spējusi ievērojami samazināt to cilvēku skaitu, kas cieš no pārtikas trūkuma, tādējādi panākot vienu no ANO Tūkstošgades attīstības mērķiem;
1. asi nosoda pastāvīgo ārējo iejaukšanos un politiskos, ekonomiskos, kā arī sociālos destabilizācijas pasākumus, kas vērsti pret Venecuēlas Bolivāra Republiku;
2. uzsver, ka neatlaidīgā intervences stratēģija pret Venecuēlas Bolivāra Republiku nekādā veidā nepalīdz radīt iespējas dialogam un mieram;
3. atkārtoti apliecina, ka Venecuēlas iedzīvotājiem ir tiesības suverēni un miermīlīgā ceļā lemt par savu attīstību, bez ārējas intervences vai spiediena;
4. atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu starptautiskajās tiesībās paredzētajam principam neiejaukties valstu iekšējās lietās;
5. nosoda apsūdzības par "iespējamo humanitāro krīzi" Venecuēlā, kuru mērķis ir pastiprināt iejaukšanos no ārpuses un uzkurināt kampaņu, kas attaisnotu iebrukumu šajā valstī;
6. asi nosoda to, ka ASV, OAS un ES vai jebkādas citas valstis iejaucas trešo valstu iekšējās lietās; prasa ievērot visu tautu tiesības uz pašnoteikšanos un tiesības brīvi noteikt savu politisko statusu un brīvi nodrošināt savu ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību;
7. nosoda šīs destabilizēšanas kampaņas nedemokrātiskos un kaujinieciskos mērķus; uzsver ASV imperiālistiskās intereses nodrošināt sev piekļuvi Venecuēlas naftas resursiem un ASV politisko mērķi destabilizēt Bolivāra Amerikas tautu alianses (ALBA) valstis;
8. nosoda ASV lēmumu turpināt sankcijas pret Venecuēlu; izsaka noraidījumu izpildrīkojumam, ar kuru pasludināts, ka Venecuēlas Bolivāra Republika "rada īpašus un ārkārtējus draudus Amerikas Savienoto Valstu drošībai un ārpolitikai"; pieprasa to nekavējoties atsaukt;
9. nosoda ASV dienvidu spēku vadītāja admirāļa Kurt Tidd 2017. gada 6. aprīļa paziņojumu, kurā prognozēta agresija pret suverēnu valsti;
10. izsaka kritiku par pēdējām tendencēm OAS, kas skaidri parāda to, ka šī organizācija nav demokrātiska un tā neatlaidīgi iestājas par intervenci, kas vērsta pret Latīņamerikas tautu suverēnu gribu;
11. izsaka kritiku par pēdējām tendencēm MERCOSUR, kas cenšas liegt Venecuēlai tiesības uzņemties organizācijas prezidentvalsts pienākumus;
12. nosoda to, ka ES viltīgi izmanto cilvēktiesību jautājumus politiskiem mērķiem, jo īpaši Venecuēlas gadījumā;
13. pilnībā noraida jebkādus ES mēģinājumus piemērot sankcijas vai citus pasākumus pret Venecuēlu un tās iedzīvotājiem;
14. uzsver, ka dialoga rezultātā ar trešām valstīm nekādā gadījumā nedrīkst tikt noteikti tautu pašnoteikšanās tiesību ierobežojumi;
15. pauž sašutumu par lielākās daļas starptautisko plašsaziņas līdzekļu aģentūru lomu baumu un melīgas informācijas izplatīšanā, kuras mērķis ir likt apšaubīt Venecuēlas valdības leģitimitāti un uzkurināt vardarbību; atgādina, ka informācijas brīvība ir cilvēka pamattiesības, un aicina starptautiskos plašsaziņas līdzekļus rīkoties atbildīgi un notikumus atspoguļot taisnīgi, precīzi un līdzsvaroti, jo pašlaik tā nenotiek;
16. atzīst, ka Venecuēla patlaban piedzīvo smagu ekonomikas krīzi; tomēr izprot, ka šo ekonomikas krīzi galvenokārt izraisīja ārēja iejaukšanās — gan valstij noteiktās sankcijas, gan naftas cenu kritums, kā arī īpaši organizēta iekšēja ekonomikas destabilizācijas stratēģija, kuru vadīja daži opozīcijas segmenti un lielākie ekonomikas dalībnieki valstī, kuri kontrolē preču ražošanu un izplatīšanu, jo īpaši pārtikas un zāļu gadījumā; atgādina, ka šī iekšējā stratēģija ir novedusi pie preču trūkuma, un šo situāciju pasliktināja koordinēti pasākumi, kurus veica grupējumi, kas sadarbojas ar tā sauktajiem bachaqueros, ar mērķi izsmelt veikalu krājumus brīdī, kad tie tiek atjaunoti, lai tādējādi paaugstinātu preču cenas, pārdotu tās melnajā tirgū vai izplatītu viltošanas mērķiem — visa šī situācija ir novedusi pie augsta inflācijas līmeņa valstī; atgādina, ka šīs stratēģijas tika atbalstītas ar to, ka no tirgus sistemātiski tika izņemtas 100 bolivāru banknotes, kas ir vissvarīgākās banknotes ekonomikā, un šī rīcība tika pierādīta, jo citās valstīs, piemēram, Kolumbijā un Paragvajā, tika atklāti burtiski tonnām lieli šo banknošu krājumi; patur prātā to, ka par spīti nežēlīgiem uzbrukumiem tās ekonomikai Venecuēla joprojām ievēroja savas starptautiskās saistības ārējā parāda jomā un turpināja piešķirt būtisku tās budžeta daļu sociālajai attīstībai, kas veido aptuveni 70 % no gada budžeta;
17. norāda uz to, cik cītīgi Venecuēlas iestādes ievēro konstitūciju, pretēji tam kā rīkojas Nacionālās asamblejas vairākums, kas pastāvīgi neievēro konstitūciju un iestājas pret to;
18. atbalsta Latīņamerikas un Karību jūras reģiona miera zonas proklamēšanas dokumentā iekļautos principus un mudina visu starptautisko sabiedrību pilnībā respektēt šo proklamēšanu attiecībās ar CELAC valstīm, tostarp apņemšanos ne tieši, ne netieši neiejaukties jebkuras citas valsts iekšējās lietās un ievērot principus par valstisko suverenitāti, vienlīdzīgām tiesībām un tautu pašnoteikšanos;
19. atzinīgi vērtē sociālās iekļaušanas politikas īstenošanu Venecuēlā, kuras pamatā ir sociālā atbildība un taisnīgums, vienlīdzība, solidaritāte un cilvēktiesības, jo šī politika palīdzējusi samazināt valstī nevienlīdzību, it īpaši attiecībā uz sociālās attīstības pasākumiem un ievērojamiem panākumiem, kas sasniegti nabadzības samazināšanā vai izglītības jomā, tostarp izskaužot analfabētismu 2005. gadā un būtiski palielinot studentu skaitu augstākās izglītības mācību iestādēs;
20. atgādina Venecuēlas svarīgo lomu, veidojot un stiprinot sadarbību un integrāciju Latīņamerikas tautu interesēs; uzsver būtiskos panākumus reģionālās integrācijas un sadarbības jomā; atzinīgi vērtē ALBA ievērojamos sasniegumus veselības, izglītības, kultūras un abpusēji izdevīgas sadarbības jomās;
21. atzīst, ka ALBA-TCP dalībvalstis apzinās Venecuēlas valdības smago darbu, veicinot un aizsargājot cilvēktiesības, tiesiskumu un mieru, lai tādējādi apturētu starptautiskās iejaukšanās plānu Venecuēlā, jo šis plāns apdraud stabilitāti ne tikai kaimiņvalstī Venecuēlā, bet arī visā reģionā;
22. atbalsta dialoga starp Venecuēlas Bolivāra Republikas valdību un opozīciju iniciatīvu, ko veicina prezidents Nicolás Maduro un atbalsta UNASUR, piedaloties bijušajam Spānijas ministru prezidentam José Luis Rodríguez Zapatero, Dominikānas Republikas bijušajam prezidentam Leonel FernándezPanamas bijušajam prezidentam Martín Torrijos, kā arī pāvesta Franciska īpašajam pārstāvim; pauž atbalstu UNASUR un citu organizāciju, piemēram, CELAC un ALBA, centieniem prioritārā kārtā veicināt šo dialogu, veicināt visu iedzīvotāju labklājību, mieru, taisnīgumu, patiesību, iestāžu attiecības, pasākumus ekonomikas atveseļošanai, un veicināt atbalstu tiesiskumam, demokrātijai un valstu suverenitātes ievērošanai;
23. atkārtoti apliecina savu solidaritāti ar Venecuēlas iedzīvotājiem viņu cīņā nosargāt Bolivāra procesu un pēdējos gados gūtos sociālos sasniegumus,
24. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Venecuēlas Bolivāra Republikas valdībai, Mercosur parlamentam, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārai asamblejai un Latīņamerikas reģionālajām struktūrām, tostarp UNASUR, ALBA un CELAC.