Sesijas dokuments
9.5.2017
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts saskaņā ar Reglamenta 106. panta 2. un 3. punktu
par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tās
( 2017/2674(RSP) )
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referents: Bart Staes
Guillaume Balas, Lynn Boylan, Eleonora Evi, Valentinas Mazuronis, Sirpa Pietikäinen
Eiropas Parlamenta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tās
( 2017/2674(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (D050183) atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tās,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību[1] un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu, 9. panta 2. punktu, 19. panta 3. punktu un 21. panta 2. punktu,
– ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2017. gada 27. janvāra balsojumu, kurā netika sniegts atzinums;
– ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[2],
– ņemot vērā atzinumu, ko Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) pieņēma 2016. gada 26. oktobrī un kas publicēts 2016. gada 5. decembrī[3],
– ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu ( COM(2017)0085 , COD(2017)0035),
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, ar ko iebilst pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus[4],
– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,
– ņemot vērā Reglamenta 106. panta 2. un 3. punktu,
A. tā kā 2010. gada 11. novembrī Dow AgroSciences Europe saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu iesniedza pieteikumu Nīderlandes kompetentajai iestādei, lai saņemtu atļauju laist tirgū pārtiku, pārtikas sastāvdaļas un barību, kas satur DAS-40278-9 kukurūzu, sastāv vai ir ražoti no tās; tā kā šis pieteikums ietvēra arī tādu produktu laišanu tirgū, kas sastāv no ģenētiski modificētas kukurūzas DAS-40278-9 vai to satur, lai šos produktus izmantotu ar pārtiku un barību nesaistītā lietošanā, izņemot kultivēšanas nolūkos;
B. tā kā 2016. gada 26. oktobrī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) pieņēma labvēlīgu atzinumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. un 18. pantu, un šis atzinums tika publicēts 2016. gada 5. decembrī[5];
C. tā kā kukurūza DAS-40278–9 satur AAD-1 proteīnu, kas piešķir noturību pret 2,4-dihlorfenoksietiķskābi (2,4-D) un aryloxyphenoxypropionate (AOPP) herbicīdiem;
D. tā kā neatkarīgi pētījumi vieš bažas par riskiem, ko rada šī 2,4-D darbīgā viela attiecībā uz embriju attīstību, iedzimtiem defektiem un endokrīnās sistēmas darbības traucējumiem; tā kā nav skaidrs, vai un cik lielā mērā 2,4-D produkti satur ļoti toksisku dioksīnu un furānu piemaisījumus, kas cilvēkam ir kancerogēni un izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus un kas pastāv vidē un uzkrājas pārtikas ķēdē[6];
E. tā kā darbīgās vielas 2,4-D apstiprinājums tika atjaunots 2015. gadā; tā kā tika atzīts, ka piemaisījumu, piemēram, dioksīnu un furānu, klātbūtne nepārsniedz noteiktus līmeņus; tā kā pieteikuma iesniedzējs vēl joprojām nav iesniedzis informāciju par šīs vielas iespējamo iedarbību uz endokrīno sistēmu[7];
F. tā kā atļauja kukurūzas DAS-40278–9 importam Savienībā, bez šaubām, izraisīs tās plašāku audzēšanu citos reģionos, piemēram, ASV, Brazīlijā un Argentīnā, un attiecīgi palielināsies arī 2,4-D un AOPP herbicīdu lietošana; tā kā neatkarīgi pētījumi arī rada bažas par būtiskām nepilnībām salīdzinošajā novērtējumā, nopietniem trūkumiem attiecībā uz toksikoloģisko novērtējumu (piemēram, tas, ka nebija prasības audzēšanas posmā pētīt visu augu, netika ņemta vērā ilgtermiņa vai uzkrātā ietekme, netika apspriesta ietekme uz reproduktīvo sistēmu, kā arī metodiskās nepilnības saistībā ar pētījumiem, kas veikti ar dzīvniekiem) un nepārliecinošo iespējamās ietekmes uz imūnsistēmu novērtējumu[8];
G. tā kā trīs mēnešu apspriešanās periodā dalībvalstis ir iesniegušas daudz kritisku komentāru; tā kā šie komentāri inter alia attiecas uz to: ka trūkst vai nav pietiekami dati, trūkst skaidrojumu, pieteikumā ir iekļauti pretrunīgi paziņojumi, trūkst testu projektējumu un testu, piemēram, par alergēniskumu, drošuma novērtēšanas pētījumu rezultāti ir apšaubāmi, trūkst 90 dienu subhroniskās toksicitātes pētījuma visai pārtikai un tāpēc nav iespējams novērtēt iespējamo risku, izmantojot uzturā šo kukurūzu saturošus pārtikas produktus, un pastāv šaubas par riska novērtēšanai izvēlētajiem pētījumiem un to veidiem[9];
H. tā kā, neraugoties uz visām šīm bažām, EFSA uzskatīja, ka pārtikai/barībai, kas iegūta no kukurūzas DAS-40278–9 nav jāveic jebkāda pēcpārdošanas uzraudzība;
I. tā kā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja 2017. gada 27. martā balsoja, nesniedzot atzinumu; tā kā 16 dalībvalstis balsoja pret, bet tikai 9 dalībvalstis, kas pārstāv tikai 36,22 % no Savienības iedzīvotāju skaita, nobalsoja par, un 3 dalībvalstis atturējās;
J. tā kā gan paskaidrojuma rakstā, kas pievienots 2015. gada 22. aprīlī iesniegtajam leģislatīvajam priekšlikumam, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003 attiecībā uz iespēju dalībvalstīm ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētas pārtikas un barības izmantošanu savā teritorijā, gan paskaidrojuma rakstā, kas pievienots 2017. gada 14. februārī iesniegtajam leģislatīvajam priekšlikumam, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 182/2011, Komisija pauž nožēlu par to, ka kopš Regulas (EK) Nr. 1829/2003 stāšanās spēkā tā ir pieņēmusi atļauju piešķiršanas lēmumus, nesaņemot dalībvalstu komitejas labvēlīgu atzinumu, un ka dokumentācijas nosūtīšana Komisijai galīgā lēmuma pieņemšanai, kas ir kopējās procedūras izņēmuma pasākums, ir kļuvis par normu lēmumu pieņemšanai par atļauju izsniegšanu ģenētiski modificētai pārtikai un barībai; tā kā Komisijas priekšsēdētājs J. C. Juncker šo praksi vairākkārt ir nosodījis kā nedemokrātisku[10];
K. tā kā Parlaments 2015. gada 28. oktobrī pirmajā lasījumā noraidīja 2015. gada 22. aprīļa priekšlikumu tiesību aktam, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003, un aicināja Komisiju to atsaukt un iesniegt jaunu priekšlikumu;
L. tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulas (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu, 14. apsvērumā ir skaidri noteikts, ka: “apspriežot jautājumu par citu īstenošanas aktu projektu pieņemšanu īpaši jutīgās jomās, it sevišķi nodokļu, patērētāju veselības, pārtikas nekaitīguma un vides aizsardzības jomā, Komisija, lai rastu līdzsvarotu risinājumu, pēc iespējas darbosies tā, lai nepieļautu, ka tās nostāja ir pretrunā jebkādai dominējošai nostājai pret īstenošanas akta piemērotību, kura var rasties pārsūdzības komitejā.[11]”,
1. uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;
2. uzskata, ka šis Komisijas īstenošanas lēmums nav saderīgs ar Savienības tiesībām, jo tas neatbilst Regulas (EK) Nr. 1829/2003 mērķim, kas saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 178/2002[12] paredzētajiem vispārējiem principiem ir nodrošināt pamatu, lai garantētu cilvēku dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar ģenētiski modificētu pārtiku un barību, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību;
3. prasa Komisijai atsaukt savu īstenošanas lēmuma projektu;
4. aicina Komisiju pārtraukt jebkādus īstenošanas lēmumus attiecībā uz pieteikumiem par atļauju piešķiršanu ģenētiski modificētiem organismiem līdz atļaujas piešķiršanas procedūra būs pārskatīta tā, lai novērstu nepilnības pašreizējā procedūrā, kas ir izrādījusies neatbilstīga;
5. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.