Sesijas dokuments

 

B8‑0296/2017

10.5.2017

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

par stāvokli Ungārijā

( 2017/2656(RSP) )

Manfred Weber

PPE grupas vārdā

 

B8‑0296/2017

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Ungārijā

( 2017/2656(RSP) )

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, jo īpaši tā 2. un 6. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECHR) un ar to saistīto Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un daudzos Apvienoto Nāciju Organizācijas līgumus cilvēktiesību jomā, kuri ir saistoši visām dalībvalstīm,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 11. marta paziņojumu „Jauns ES mehānisms tiesiskuma nostiprināšanai” ( COM(2014)0158 ),

–  ņemot vērā 2015. gada 16. decembra[1] un 10. jūnija[2] rezolūcijas par stāvokli Ungārijā, 2013. gada 3. jūlija rezolūciju par pamattiesību stāvokli Ungārijā — standarti un prakse[3], 2012. gada 16. februāra rezolūciju par neseno politisko notikumu attīstību Ungārijā[4] un 2011. gada 10. marta rezolūciju par plašsaziņas līdzekļu likumu Ungārijā[5],

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas 2017. gada 27. februārī rīkoto uzklausīšanu par stāvokli Ungārijā,

–  ņemot vērā 2017. gada 26. aprīļa plenārsēdē notikušās debates par stāvokli Ungārijā,

–  ņemot vērā 27 dalībvalstu un Eiropadomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas vadītāju 2017. gada 25. marta Romas deklarāciju,

–  ņemot vērā 2007. gada CLXVIII Aktu par Lisabonas Līguma izsludināšanu, ar kuru groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, ko Ungārijas Nacionālā asambleja pieņēma 2007. gada 17. decembrī,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2017. gada 27. aprīļa rezolūciju Nr. 2162 (2017) „Satraucošie notikumi Ungārijā: tiesību akta projekts NVO jomā, kurš ierobežo pilsonisko sabiedrību, un iespējamā Eiropas Centrālās Universitātes slēgšana”,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra 2017. gada 8. marta paziņojumu par Ungārijas jauno tiesību aktu, kas ļauj automātiski aizturēt patvēruma meklētājus, un viņa 2017. gada 27. aprīļa vēstuli Ungārijas Nacionālās asamblejas priekšsēdētājam, kurā pausts aicinājums noraidīt ierosināto tiesību akta projektu attiecībā uz ārvalstu finansētām NVO,

–  ņemot vērā Komisijas lēmumu sākt pārkāpuma procedūras pret Ungāriju saistībā ar aktu, ar ko groza valsts augstākās izglītības likumu, kā arī pārējās aprīļa paketē paredzētās pārkāpumu procedūras,

–  ņemot vērā Komisijas reakciju attiecībā uz valsts mēroga aptauju Ungārijā ”Apturēt Briseles varu”,

–  ņemot vērā komisāra D. Avramopoulos 2017. gada 28. martā notikušo vizīti Ungārijā,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vēstuli Komisijas priekšsēdētāja vietniekam Frans Timmermans, kurā tiek lūgts Komisijas atzinums par akta, ar ko groza dažus tiesību aktus saistībā ar procedūru pastiprināšanu, kuras tiek veiktas pierobežas zonā, atbilsmi Savienības acquis patvēruma jomā, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, īstenojot šajā aktā minētos pasākumus,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības, un tā kā šīs vērtības ir universālas un visām dalībvalstīm kopīgas (Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pants);

B.  tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību harta ir viens no ES primārajiem tiesību aktiem, kas aizliedz jebkāda veida diskrimināciju, tostarp tādu iemeslu dēļ kā dzimums, rase, ādas krāsa, etniskā un sociālā izcelsme, ģenētiskās īpatnības, valoda, reliģija un pārliecība, politiskie vai jebkuri citi uzskati, piederība pie nacionālas minoritātes, īpašums, izcelsme, invaliditāte, vecums un dzimumorientācija;

C.  tā kā Pamattiesību hartā ir noteikts, ka pētījumi humanitārajās un eksaktajās zinātnēs ir neierobežoti un ka ir jārespektē akadēmiskā brīvība; tā kā tā arī garantē brīvību dibināt mācību iestādes, pienācīgi ievērojot demokrātiskus principus;

D.  tā kā biedrošanās brīvība ir jāaizsargā un tā kā dinamiskai pilsoniskajai sabiedrībai ir ļoti svarīga loma, veicinot sabiedrības līdzdalību demokrātijas procesā un valdību atbildību attiecībā uz saviem juridiskajiem pienākumiem, tostarp pamattiesību aizsardzības, vides un korupcijas apkarošanas jomā;

E.  tā kā patvēruma tiesības ir garantētas, pienācīgi ievērojot 1951. gada 28. jūlija Ženēvas konvenciju un tai pievienoto 1967. gada 31. janvāra Protokolu par bēgļu statusu, kā arī saskaņā ar LES un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD;

F.  tā kā Ungārija ir Eiropas Savienības dalībvalsts kopš 2004. gada un tā kā sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka lielākā daļa Ungārijas iedzīvotāju atbalsta valsts dalību ES;

G.  tā kā jaunākie notikumi Ungārijā, jo īpaši akts, ar ko groza noteiktus tiesību aktus saistībā ar procedūru pastiprināšanu robežu pārvaldības un patvēruma jomā, akts, ar ko groza valsts augstākās izglītības likumu, un ierosinātais akts par tādu organizāciju darbības pārredzamību, kuras saņem finansējumu no ārvalstīm (Ungārijas Parlamenta tiesību akta projekts T/14967), ir radījuši pamatu bažām par to atbilsmi ES tiesību aktiem un Pamattiesību hartai,

1.  atgādina, ka visām ES dalībvalstīm ir jāgarantē LES 2. pantā noteikto vērtību ievērošana;

2.  aicina Komisiju kā līgumu izpildes uzraudzītāju iestādi rūpīgi izvērtēt situāciju Ungārijā un pilnībā atbalstīt Ungārijas valdību centienos rast pienācīgus līdzekļus attiecībā uz minētajām problēmām;

3.  aicina Ungārijas valdību iesaistīties dialogā ar Komisiju; atgādina, ka abām pusēm būtu jāiesaistās šādā dialogā neitrālā, uz pierādījumiem balstītā un sadarbīgā veidā;

4.  aicina Ungārijas valdību līdz tam ievērot Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2017. gada 27. aprīļa rezolūcijā 2162 (2017) paustos ieteikumus;

5.  uzdod Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai atsākt debates un veikt vajadzīgās darbības, ja Ungārijas valdība nebūs īstenojusi pienācīgus pasākumus, lai atrisinātu situāciju Komisijas noteiktajā termiņā, un ja tiks konstatēts, ka pastāv droša varbūtība, ka varētu tikt nopietni pārkāptas LES 2. pantā noteiktās vērtības;

6.  aicina Komisiju informēt Parlamentu par tās novērtējumiem;

7.  atkārtoti norāda, ka ir nepieciešams regulārs uzraudzības un dialoga process, iesaistot visas dalībvalstis, kā arī Padomi, Komisiju un Parlamentu, lai aizsargātu ES pamatvērtības — demokrātiju, pamattiesības un tiesiskumu — un lai izvairītos no dubultiem standartiem, kā tas tika ierosināts Parlamenta 2016. gada 25. oktobra rezolūcijā par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi[6];

8.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai un Padomei, Ungārijas prezidentam, valdībai un parlamentam, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Eiropas Padomei.

[1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0461
[2] OV C 407, 4.11.2016., 46. lpp.
[3] OV C 75, 26.2.2016., 52. lpp.
[4] OV C 249 E, 30.8.2013., 27. lpp.
[5] OV C 199 E, 7.7.2012., 154. lpp.
[6] Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0409