Sesijas dokuments

 

B8-0300/2017

15.5.2017

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieka / Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

par Dadābas bēgļu nometni

( 2017/2687(RSP) )

Elena Valenciano, Maria Arena

S&D grupas vārdā

 

B8-0300/2017

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Dadābas bēgļu nometni

( 2017/2687(RSP) )

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Austrumāfrikas Starpvaldību attīstības iestādes (IGAD) 2017. gada 25. marta Nairobi deklarāciju par Somālijas bēgļu situācijas ilgtspējīgiem risinājumiem un par Somālijā atgriezušos personu reintegrāciju,

–  ņemot vērā ANO 2016. gada 19. septembra Ņujorkas deklarāciju par bēgļiem un migrantiem,

–  ņemot vērā Trīspusējās ministru komisijas Kenijā dzīvojošo Somālijas bēgļu brīvprātīgas repatriācijas jautājumos kopīgo paziņojumu, kas izdots 2016. gada 25. jūnijā,

–  ņemot vērā 2015. gada 11. un 12. novembrī notikušā ES Valletas samita par migrāciju rezultātus,

–  ņemot vērā Hartūmas procesa (ES un Āfrikas raga migrācijas maršruta iniciatīvas) ministru konferences deklarāciju, kas pieņemta Romā 2014. gada 28. novembrī,

–  ņemot vērā trīspusējo nolīgumu par brīvprātīgu repatriāciju, ko 2013. gada 10. novembrī parakstīja Somālijas valdība, Kenijas valdība un ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs (UNHCR),

–  ņemot vērā ES Ārkārtas trasta fondu Āfrikai,

–  ņemot vērā ANO globālo paktu par atbildības par bēgļiem dalīšanu,

–  ņemot vērā Eiropas Attīstības fonda (EAF) nacionālo indikatīvo programmu Somālijai un Austrumāfrikai,

–  ņemot vērā ES humānās palīdzības finansējumu bēgļu problēmas risināšanai Kenijā,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Āfrikas raga reģionā, kurā dzīvo gandrīz 250 miljoni cilvēku un kura iedzīvotāju skaits strauji palielinās, ir apmeties Āfrikā un pasaulē lielākais skaits iekšzemē pārvietotu personu un bēgļu; tā kā reģions saskaras ar tādām problēmām kā neatbilstīga migrācija, piespiedu pārvietošana, cilvēku tirdzniecība, cilvēku kontrabanda, terorisms un vardarbīgi konflikti;

B.  tā kā šīs problēmas stimulē dažādi faktori, kas atšķiras atkarībā no vietējiem apstākļiem, bet kas parasti izriet no sociālekonomisko iespēju trūkuma, nabadzības, nestabilitātes un klimata pārmaiņām;

C.  tā kā Dadābas bēgļu komplekss tika izveidots 1991. gadā kā pagaidu risinājums cilvēkiem, kuri meklē patvērumu un bēg no vajāšanas, vardarbības un nestabilitātes Austrumāfrikas reģionā, jo īpaši tiem, kuri bēg no pilsoņu kara Somālijā; tā kā šo kompleksu pašreiz veido piecas dažādas nometnes, kurās mitinās dažādu tautību cilvēki; tā kā kompleksa platība ir 50 kvadrātkilometri un vecākās un visblīvāk apdzīvotās nometnes ir Hagadera, Dagahaley un Ifo;

D.  tā kā par spīti tam, ka Dadābā bija paredzēts uzņemt aptuveni 90 000 cilvēku, saskaņā ar ANO aplēsēm kompleksā pašreiz dzīvo aptuveni 260 000 cilvēku, no kuriem 95 % ir no Somālijas, bet 60 % ir jaunāki par 18 gadiem; tā kā 2016. gada maijā Kenija likvidēja bēgļu lietu departamentu, kas bija atbildīgs par reģistrēšanu, un tā rezultātā desmitiem tūkstošu cilvēku nav reģistrēti, kas nozīmē, ka nometnes iedzīvotāju skaits faktiski varētu būt vēl liekāks;

E.  tā kā bēgļi nometnē ir pakļauti vardarbības riskam un jo īpaši neaizsargātas ir sievietes un bērni;

F.  tā kā divu desmitgažu garumā Somālija cietusi no lielas nestabilitātes un valsts struktūru trūkuma, turklāt šo problēmu radītos sarežģījumus papildina arī atkārtotas dabas katastrofas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām; tā kā šīs problēmas ir vājinājušas Somālijas visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu izturību un spēju pārvarēt grūtības un ir kļuvušas par faktoriem, kas būtiski veicina pārvietošanos Somālijas iekšienē un uz kaimiņvalstīm;

G.  tā kā Somālijas bēgļu problēmsituācija ilgst jau trešo desmitgadi un tādējādi ir viena no ilgākajām bēgļu krīzēm pasaulē; tā kā trimdā dzimst jau trešā bēgļu paaudze; tā kā gandrīz miljons somāliešu ir pārvietoti reģionā un papildus 1,1 miljons ir pārvietoti Somālijas iekšienē;

H.  tā kā Somālija pēdējo 15 gadu laikā ir bijusi starp tām piecām pasaules valstīm, no kurām nāk visvairāk bēgļu, proti, pašreiz reģistrēts 1,1 miljons Somālijas bēgļu, no kuriem vairāk nekā 80 % ir apmetušies Āfrikas raga un Jemenas reģionā; tā kā Kenijā pašreiz ir uzņemti aptuveni 500 000 bēgļu un to skaits turpina palielināties, jo pieaug nestabilitāte reģionā, jo īpaši Dienvidsudānā;

I.  tā kā visā Austrumāfrikas reģionā ir smags sausuma periods un ir izsludināts, ka dažos Dienvidsudānas reģionos valda bads, kas apdraud līdz pat miljonu iedzīvotāju; tā kā Somālijā izsludināta bada draudu trauksme un šajā valstī tas ir trešais bada periods 25 gadu laikā, un valdība ziņo, ka 6,2 miljoniem cilvēku ir nepieciešama ārkārtas pārtikas palīdzība; tā kā Kenijas prezidents Uhuru Kenyatta badu valstī ir pasludinājis par valsts mēroga katastrofu, jo 2,7 miljoni cilvēku nonākuši smaga bada apstākļos; tā kā sagaidāms, ka visās trīs valstīs situācija, visticamāk, vēl pasliktināsies;

J.  tā kā saskaņā ar ANO informāciju sausums Somālijā ir izraisījis papildu iekšzemes pārvietošanos un kopš 2016. gada novembra vairāk nekā 683 000 cilvēku ir bijuši spiesti pamest savas mājas; tā kā pēdējā bada periodā 2011. gadā mira aptuveni 250 000 cilvēku;

K.  tā kā 2016. gada 6. maijā Kenijas valdība, atsaucoties uz bažām par drošību, kā arī nepieciešamību izbeigt ieilgušo bēgļu krīzi reģionā, paziņoja savu lēmumu, ka Dadābas nometne bez kavēšanās jāslēdz; tā kā 2016. gada 30. novembrī Kenijas valdība tomēr paziņoja, ka Dadābas nometnes slēgšana tiks atlikta uz sešiem mēnešiem, proti, ka nometni slēgs 2017. gada maijā; tā kā kopš IGAD samita, kurš notika 2017. gada 25. martā, visas pūles tiek veltītas svarīgajam uzdevumam atrast reģionālu un ilgtspējīgu risinājumu Somālijas bēgļu problēmai;

L.  tā kā starptautiskā sabiedrība, tostarp ES, ir izteikusi sapratni par Kenijas valdības bažām un nometnes slēgšanas iemesliem, taču ir arī uzsvērusi, ka atgriešana Somālijā jāveic atbilstoši starptautiskajiem standartiem, t. i., tai jābūt brīvprātīgai un apzinātai, repatriantiem jābūt pieejamai objektīvai, neitrālai un pienācīgai informācijai, atgriešana jāveic drošos apstākļos, ievērojot cieņu un ilgtspējīgā veidā, turklāt repatriantiem jābūt informētiem par to, kas notiks, ja viņi brīvprātīgi nepiekritīs repatriācijai;

M.  tā kā 2017. gada 9. februārī Kenijas Augstākā tiesa, atbildot uz divu Kenijas cilvēktiesību organizāciju — Kenijas Cilvēktiesību valsts komisijas un Kituo Cha Sheria — iesniegtu prasību, lēma, ka Kenijas valdības rīkojumi, saskaņā ar kuriem jāslēdz Dadābas bēgļu nometne, ir diskriminējoši un pielīdzināmi kolektīvam sodam, turklāt ir pārmērīgi, patvaļīgi un neproporcionāli;

N.  tā kā diskusijās saistībā ar Dadābas nometnes slēgšanu galvenā uzmanība pievērsta tam, ka pārāk gausi tiek īstenots trīspusējais nolīgums, kuru 2013. gadā noslēdza Somālijas valdība, Kenijas valdība un UNHCR un kura mērķis ir nodrošināt somāliešu brīvprātīgu atgriešanos Somālijas stabilajos reģionos, un tā kā šo lēno īstenošanu atklāti kritizējusi Kenijas valdība un citas ieinteresētās puses;

O.  tā kā kopš 2014. gada, kad UNHCR sāka atbalstīt Somālijas bēgļu brīvprātīgu atgriešanos, ir atgriezušies aptuveni 65 000 cilvēku, tomēr tas, vai tiks sasniegts mērķis palielināt noturīgi atgriezušos personu skaitu, būs atkarīgs no situācijas Somālijā;

P.  tā kā 2016. gada augusta beigās Somālijas iestādes Jubaland reģionā bēgļu pieplūduma dēļ apturēja repatriāciju uz reģiona galvaspilsētu Kismājo; tā kā saskaņā ar UNHCR informāciju gandrīz 70 % no repatriantiem ir bērni;

Q.  tā kā Dadābas nometnes slēgšana ietekmēs kaimiņvalstis, piemēram, Etiopiju, kurā pašreiz apmetušies aptuveni 245 000 bēgļu no Somālijas, jo tādējādi var rasties jauns pieplūdums; tā kā šī situācija parāda, ka bēgļu, robežu pārvaldības un stabilitātes jautājumi ir savstarpēji saistīti, kā arī aktualizē nepieciešamību uzlabot reģionālo sadarbību, lai risinātu šīs problēmas, jo īpaši ņemot vērā lēmumu slēgt Dadābas nometni;

R.  tā kā daudziem bēgļiem, īpaši tiem, kuri nāk no lauku apgabaliem, iespēja atgriezties ir atkarīga no tā, vai viņi varēs atgūt savu zemi valstī, kurā zemes īpašumtiesību sistēma ir vāja un kurā bieži notiek piespiedu izlikšana;

S.  tā kā uzņēmējkopiena plašākā Dadābas reģionā ir izrādījusi lielu humānismu, augstsirdību un iecietību saistībā ar reģionā izvietoto nometni, tomēr saskaras ar milzīgām ekonomikas, attīstības un vides problēmām;

T.  tā kā Dadābas ieilgusī situācija un slēgšanas plāns ir izraisījuši to, ka līdzekļu devēji vairāk pievērsušies citiem konfliktiem un samazinājuši finansējumu, un tādēļ bēgļi nometnē saskaras ar virkni problēmu, piemēram, arvien mazākām pārtikas devām un ierobežotu piekļuvi medicīniskiem līdzekļiem, kā arī ar grūtībām izglītībā un prasmju apguvē, īpaši jauniešiem;

U.  tā kā klimata pārmaiņas it īpaši postoši ietekmē lopkopju klejotāju dzīvesveidu, kas nodrošina iztiku daudziem reģiona iedzīvotājiem, kuri papildus citām problēmām pakļauti arī arvien lielākiem draudiem, ko rada sausums, slimības, karš un lauksaimniecības dzīvnieku skaita samazināšanās; tā kā šo apstākļu dēļ jebkurā reģionālā patvēruma risinājumā jāpievērš īpaša uzmanība lopkopju kopienai;

V.  tā kā reģiona valstīm pašreiz jācīnās ar smagāko sausumu pēdējos 60 gados, kurš ir izraisījis pārtikas krīzi Etiopijā, Kenijā, Somālijā un Jemenā, un tā kā tas varētu novest pie plaša bada;

W.  tā kā ES ar Eiropas Attīstības fonda (EAF) starpniecību 2014.–2020. gada periodam ir piešķīrusi 286 miljonus EUR, kuru izlietojumā paredzēts pievērsties globālā pakta īstenošanai un īpaši valstu un miera veidošanai, pārtikas nodrošinājumam, noturībai un izglītībai; tā kā ES Ārkārtas trasta fonds Āfrikai apstiprināts 2015. gada 12. novembrī Valletas samita ietvaros un paredzēts destabilizācijas, piespiedu pārvietošanas un neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņu novēršanai, veicinot noturību, ekonomiskas iespējas, iespēju vienlīdzību, drošību un attīstību; tā kā ES reaģē uz Kenijas bēgļu nometnēs dzīvojošo bēgļu pamatvajadzībām dzīvības glābšanai; tā kā ES ir arī apņēmusies ar Āfrikas Miera nodrošināšanas fonda starpniecību atbalstīt Āfrikas Savienības misiju Somālijā (AMISOM), piešķirot ievērojamu finansējumu, lai panāktu drošību un mazinātu apdraudējumu, ko rada „al Shabaab” un citi bruņoti opozīcijas grupējumi;

X.  tā kā pēc ASV prezidenta Donald Trump 2017. gada 27. janvāra izpildrīkojuma kļuvusi neskaidra to aptuveni 3000 bēgļu nākotne, kurus bija paredzēts 2017. gadā pārmitināt ASV no Kenijas (vairumu — no Dadābas nometnes) un kuru lielāko daļu jau bija rūpīgi pārbaudījuši ASV un ANO ierēdņi, un kuri līdz pat 10 gadu garumā gaidījuši pārmitināšanas apstiprinājumu;

Y.  tā kā ES pārmitināšanas centieni ir ierobežoti, īpaši salīdzinājumā ar tādām trešām valstīm kā Austrālija vai Kanāda, un tā kā tie būtiski atpaliek no apmēra, ko UNHCR uzskata par nepieciešamu, lai nodrošinātu bēgļu taisnīgu sadalījumu pasaulē;

Z.  tā kā Nairobi vispārējā rīcības plānā, kas pieņemts IGAD samitā 2017. gada 25. martā, kā iemesli cilvēku pārvietošanai reģionā īpaši uzsvērti bruņoti konflikti un sausums;

AA.  tā kā pēc ES vēlēšanu novērtēšanas misijas īstenošanas Kenijā tika ieteikts, ka būtu lietderīgi un efektīvi vispārējo vēlēšanu laikā 2017. gada augustā nosūtīt ES vēlēšanu novērošanas misiju,

1.  atzinīgi vērtē Kenijas un vietējā Dadābas reģiona sniegumu, uzņemot nepieredzēti lielu skaitu bēgļu tik ilgā laika posmā; tomēr uzsver, ka pašreizējā situācija reģionā ir nestabila un ka reģiona valdībām un starptautiskajai sabiedrībai kopumā (tostarp ES) tās risināšanā jārīkojas efektīvi un koordinēti, lai rastu ilgtspējīgu risinājumu Somālijas bēgļu jautājumā, un ka papildus jācenšas uzlabot drošību un panākt ilgtermiņa sociālekonomisko attīstību reģionā;

2.  ņem vērā IGAD Nairobi deklarāciju par Somālijas bēgļu situācijas ilgtspējīgiem risinājumiem un par Somālijā atgriezušos personu reintegrāciju; atzinīgi vērtē apņemšanos panākt visaptverošu reģionālu pieeju, vienlaikus saglabājot aizsardzību un atbalstot patstāvību patvēruma valstīs, kas jāīsteno ar starptautiskās sabiedrības atbalstu un atbilstoši starptautiskajai atbildības dalīšanai, kura aprakstīta Ņujorkas deklarācijā paredzētajā visaptverošajā satvarā reaģēšanai bēgļu jautājumā (CRRF);

3.  pauž nožēlu par to, ka ES dalībvalstis ļoti neaktīvi iesaistījušās centienos pārmitināt bēgļus no Dadābas nometnes, un aicina ES izpildīt savu pienākumu taisnīgas sloga sadales nodrošināšanā;

4.  norāda — tā kā plašākā reģionā joprojām turpinās nestabilitāte un no jauna draud bads, bēgļi nespēs atgriezties mājās, tādēļ ES diemžēl būs jāturpina novirzīt resursus galvenokārt tūlītējiem humānās palīdzības pasākumiem reģionā, un tā nevarēs pilnībā pievērsties ilgtermiņa attīstībai; tādēļ aicina ES divkāršot centienus iesaistīties un uzņemties vidutāja lomu reģionā, lai atrisinātu ekonomiskās, politiskās, vides un drošības pamatproblēmas, kas ir galējas nabadzības, noziedzīgas aktivitātes, radikalizācijas un terorisma pamatcēloņi un galu galā izraisa bēgļu problēmu;

5.  uzsver, ka galu galā būs nepieciešama reakcija reģiona mērogā, lai nodrošinātu pastāvīgu aizsardzību 260 000 Somālijas bēgļu; atgādina, ka repatriantu stabilai reintegrācijai nepieciešama visaptveroša, kopienā balstīta pieeja, kas palīdzētu uzlabot uzņemšanas iespējas un nodrošināt repatriantiem, iekšzemē pārvietotām personām un vietējiem Somālijas iedzīvotājiem labāku piekļuvi pakalpojumiem;

6.  atzinīgi vērtē Nairobi vispārējā un reģionālā rīcības plāna pieņemšanu, jo tas paredz nometņu pakāpenisku slēgšanu, tādējādi nodrošinot bēgļiem iespēju iegūt darbu un piekļūt pakalpojumiem uzņēmējvalstī, kā arī brīvi pārvietoties; tomēr pauž neapmierinātību ar to, ka nav paredzēta konkrēta rīcība saistībā ar Dadābas nometni; atbalsta reģionāla līdzekļu devēju fonda izveidi;

7.  uzskata, ka, ņemot vērā pašreizējo situāciju, kad Somālijā turpinās drošības problēmas un pastāv ievērojami bada draudi, repatriācijai jebkurā gadījumā jābūt brīvprātīgai; aicina vairāk sadalīt atbildību bēgļu uzņemšanā un atrast papildu veidus, kā palīdzēt bēgļiem nonākt trešās valstīs, tostarp ES valstīs;

8.  atkārtoti pauž atbalstu ES Ārkārtas trasta fonda Āfrikai mērķiem, kas saistīti ar neatbilstīgas migrācijas un cilvēku pārvietošanas pamatcēloņu novēršanu Austrumāfrikas reģionā; prasa dalībvalstīm pildīt savas saistības šā fonda ietvaros; tomēr arī aicina Komisiju aktīvāk apspriesties ar ieinteresētajām pusēm reģionā, tostarp ar vietējiem iedzīvotājiem, reģionālajām valdībām un NVO, lai pievērstos problēmām un vajadzībām, kas konstatētas uz vietas, un veicinātu labvēlīgu vidi, kā arī palielinātu bēgļu iespējas atgriezties savās piederības valstīs; uzsver, ka Dadābas nometnē ir radītas aptuveni 10 000 darbvietu, kas galvenokārt saistītas ar humānās palīdzības pasākumiem;

9.  uzsver, ka ES Ārkārtas trasta fonda Āfrikai līdzekļu realizācijā, kuras mērķis ir atbalstīt Dadābas nometnē dzīvojošo atgriešanos un veikt reģionā attīstības un noturības pasākumus, ir ļoti svarīgi īstenot pieeju, kas vērsta uz cilvēkiem un kopienām; pauž stingru pārliecību, ka ES Ārkārtas trasta fonda Āfrikai pasākumiem jābūt orientētiem ne tikai uz ekonomikas attīstību, bet arī uz tādiem vietējiem projektiem reģionā, kuru konkrētais mērķis ir uzlabot pamatpakalpojumu un vietējo iedzīvotāju kompetenču uzlabošanai paredzētās apmācības kvalitāti, taisnīgumu un universālu pieejamību, kā arī apmierināt neaizsargāto iedzīvotāju grupu, tostarp minoritāšu, vajadzības;

10.  uzskata, ka ES Ārkārtas trasta fonda Āfrikai pasākumos lielāka uzmanība jāpievērš ilgtspējīgas attīstības atbalstīšanai reģionā un ka tas panākams, vairojot ekonomiskās un darba iespējas un stiprinot noturību; aicina šos līdzekļus izmantot, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un plašāku saules enerģijas kā energoresursa izmantošanu, piemēram, saldūdens sūknēšanai, kas dažās Dadābas nometnes daļās ir veiksmīgi īstenots projekts;

11.  pauž atzinību Somālijas iestādēm par pēdējos mēnešos panākto progresu, tostarp saistībā ar vēlēšanu organizēšanu; tomēr uzsver, ka drošība un sociālekonomiskie apstākļi daudzos Somālijas rajonos joprojām ir ļoti apgrūtinoši plašai repatriācijai; tādēļ aicina ES un tās dalībvalstis sadarboties ar Somālijas iestādēm, lai pastiprinātu centienus panākt valstī stabilitāti, pirms tiek veikti liela mēroga repatriācijas pasākumi;

12.  aicina ES un starptautiskos partnerus pildīt solījumus Somālijai, proti, strādāt, lai garantētu pārtikas nodrošinājumu un tādējādi novērstu draudošo badu, kā arī veicināt drošību un izlīdzināt kopienu aizvainojumus, uzlabot publisko finanšu pārvaldību un palīdzēt pabeigt konstitūcijas pārskatīšanu, lai panāktu ilgtermiņa stabilitāti;

13.  aicina ES nodrošināt, ka, īstenojot pārcelšanas programmas reģionā, tiek pievērsta īpaša uzmanība tam, ka neaizsargātas cilvēku grupas tiek atbildīgi pārceltas uz drošiem reģioniem un ka tiek ievērotas bēgļu tiesības; aicina ES un starptautiskos partnerus palīdzēt infrastruktūras veidošanā valstī, lai atgriezušos bēgļus varētu droši un paliekoši reintegrēt Somālijas sabiedrībā, kuru neapdraud tādi teroristiski grupējumi kā „al Shabaab”;

14.  uzsver, ka nepieciešama labāka Somālijas un tās kaimiņvalstu robežu pārvaldība, jo tiek uzskatīts, ka šajās kaimiņvalstīs darbojas tīkli, kas iesaistīti cilvēku, ieroču, narkotiku un citu nelegālu preču tirdzniecībā un kontrabandā un kas šādā veidā nodrošina finansējumu noziedzīgām un teroristiskām darbībām; sagaida, ka ES Apmācības misija Somālijā cieši sadarbosies ar AMISOM un Somālijas iestādēm, lai apmainītos ar paraugpraksi robežu pārvaldības jomā ar mērķi aizturēt nelikumīgas tirdzniecības veicējus un kontrabandistus;

15.  atzīst, ka nav iespējama attīstība, ja reģionā netiek uzlabota drošība; tomēr stingri uzsver, ka EAF un oficiālās attīstības palīdzības (OAP) līdzekļi ir jāizmanto reģiona ekonomikas, cilvēkkapitāla un sociālajai attīstībai, īpašu uzmanību pievēršot attīstības problēmām, kas apzinātas trasta fonda lēmumā; nosoda jebkādu EAF un OAP līdzekļu izmantošanu migrācijas pārvaldībai un citu pasākumu, kuriem nav attīstības mērķu, kontrolei;

16.  norāda, ka nepieciešams stiprināt Kenijas Dadābas reģiona uzņēmējkopienu noturību un atbalstīt to attīstību, rūpējoties par to, lai, pakāpeniski samazinot Dadābas nometni un pilsētā sniegtos sabiedriskos pakalpojumus, netiktu nelabvēlīgi ietekmēta iedzīvotāju iztika, un pievēršot uzmanību ekonomiskajam satricinājumam, ko tas var radīt iedzīvotājiem; uzsver, ka cilvēki, kas apmetušies Dadābas nometnē, ir radījuši lielu slogu videi šajā reģionā, tādējādi ietekmējot vietējo iedzīvotāju piekļuvi dabas resursiem; uzsver, ka šī problēma būtu jārisina kopīgi, iesaistoties Kenijas valdībai un ES nacionālās indikatīvās programmas Kenijai īstenotājiem; sagaida, ka Kenijas valdība un ES atzīs šā nestabilā reģiona īpašās vajadzības;

17.  ar lielām bažām atzīmē reģionā vērojamās nopietnās klimata pārmaiņu sekas, kas ir skaidrs atgādinājums ES, tās dalībvalstīm un starptautiskajai sabiedrībai kopumā par to, ka jāīsteno Parīzes nolīgumā ietvertās vienošanās, un vienlaikus norāda uz to, ka šādi pasākumi tieši ietekmē karu un badu reģionā;

18.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Kenijas valdībai, Garisas reģiona gubernatoram, Kenijas parlamenta priekšsēdētājam, Somālijas valdībai, Somālijas parlamenta priekšsēdētājam, IGAD, IGAD dalībvalstu valdībām, ANO ģenerālsekretāram un ANO Augstajam komisāram bēgļu jautājumos.