Sesijas dokuments
15.5.2017
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
par Sīriju
( 2017/2654(RSP) )
Javier Couso Permuy, Eleonora Forenza, Takis Hadjigeorgiou, Neoklis Sylikiotis, Marisa Matias, Paloma López Bermejo, Ángela Vallina
GUE/NGL grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Sīriju
( 2017/2654(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli Sīrijā un ISIS/Da’esh ofensīvu, jo īpaši 2015. gada 11. jūnija rezolūciju „Sīrija — stāvoklis Palmīrā un Mazen Darwish lieta”[1], 2015. gada 30. aprīļa rezolūciju „Stāvoklis Jarmukas bēgļu nometnē Sīrijā”[2] un 2015. gada 12. februāra rezolūciju par humanitāro krīzi Irākā un Sīrijā, jo īpaši saistībā ar „Islāma valsti” (IS)[3],
– ņemot vērā attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas,
– ņemot vērā ANO Statūtus,
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā Ženēvas konvencijas par bēgļiem,
– ņemot vērā kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par elementiem ES stratēģijai attiecībā uz Sīriju[4],
– ņemot vērā 2016. gada 16. maija ziņojumu „Ar Sīriju saistītu vienpusēju ierobežojošu līdzekļu humānā ietekme”, kas sagatavots ANO Ekonomikas un sociālo lietu komisijai,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā konflikts Sīrijā ilgst jau sesto gadu un ir izraisījis pasaules nopietnāko humanitāro krīzi kopš Otrā pasaules kara; tā kā civilpersonas joprojām ir konflikta galvenie cietušie; tā kā vairāk nekā 13,5 miljoniem cilvēku Sīrijā, proti, gandrīz trim ceturtdaļām atlikušo iedzīvotāju, steidzami nepieciešama ārkārtas palīdzība, piemēram, medicīniskā palīdzība, ar pārtiku saistīta palīdzība, ūdens un pajumte; tā kā 6,3 miljoni cilvēku ir iekšzemē pārvietotas personas un 4,7 miljoni cilvēku dzīvo grūti sasniedzamās un aplenktās teritorijās; tā kā šo asiņaino karu izraisījusi ārvalstu reģionālo un starptautisko varas struktūru īstenota konflikta instrumentalizācija;
B. tā kā vairāk nekā 11 miljoni cilvēki ir pametuši savas mājas un no Sīrijas devušies uz kaimiņvalstīm;
C. tā kā ISIS/Da’esh un citi džihādistu grupējumi veikuši nežēlīgus noziegumus, tostarp brutālu nāves sodu izpildi un neizsakāmu seksuālo vardarbību, nolaupīšanu, spīdzināšanu, piespiedu pievēršanu ticībai un sieviešu un meiteņu paverdzināšanu; tā kā bērni ir tikuši savervēti un nosūtīti teroristu uzbrukumos; tā kā pastāv nopietnas bažas par ISIS/Da’esh patlaban kontrolētajās teritorijās dzīvojošo iedzīvotāju labklājību un viņu iespējamu izmantošanu kā „dzīvo vairogu” atbrīvošanas kampaņā; tā kā šādi noziegumi var būt atzīstami par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci;
D. tā kā visas puses nopietni pārkāpušas starptautiskās cilvēktiesības un humanitārās tiesības; tā kā teroristu grupējumi neievēro piesardzības un proporcionalitātes principu; tā kā attiecībā uz civilpersonu apdzīvotām teritorijām, skolām, slimnīcām, humanitārā darba veicējiem un bēgļu nometnēm tīši īstenoti uzbrukumi, t. i., darbības, kuras uzskatāmas par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un jāsoda;
E. tā kā saskaņā ar Ženēvas paziņojumu un ANO Drošības padomes rezolūcijām visām pusēm jāatgādina, ka konflikts Sīrijā jāatrisina Sīrijas vadītā politiskajā procesā, kas noslēgtos ar miera līgumu, kurš atbilstu Sīrijas tautas vēlmēm;
F. tā kā jebkurš politiskais process, kura mērķis ir izbeigt Sīrijas krīzi un nodrošināt ilgtspējīgu mieru, jāīsteno tādas patiesības komisijas ietvaros, kas garantē zināšanas, sodāmību, tiesiskumu un piedošanu, kā ar labiem rezultātiem darīts citu konfliktu risināšanas jomā;
G. tā kā 2017. gada 11. aprīlī Turcijas Nacionālās aizsardzības ministrija paziņoja par to, ka pabeigts pirmais posms no 911 km sienas, ar ko tiks noslēgta Sīrijas robeža un kas ietvers 67 aizsargtorņus, kad siena tiks pilnībā pabeigta; tā kā Turcijas robežsargu īstenotas apšaudes attiecībā uz sīriešiem, kas mēģinājuši šķērsot Turcijas un Sīrijas robežu, ir dokumentētas un līdz 2016. gada beigām izraisījušas vismaz 165 Sīrijas iedzīvotāju nāvi, kā ziņo Sīrijas Cilvēktiesību aizsardzības novērošanas centrs;
H. tā kā trīs valstis, kurās uzņemts vislielākais skaits Sīrijas bēgļu, ir Turcija (2 973 980), Libāna (1 011 366) un Jordānija (659 246);
I. tā kā sīrieši Eiropā no 2011. gada aprīļa līdz 2016. gada oktobrim iesnieguši 884 461 starptautiskās aizsardzības pieteikumus; tā kā vairākas dalībvalstis joprojām liedz patvēruma tiesības Sīrijas bēgļiem un citiem bēgļiem un pārkāpj Eiropas Savienības pamatpolitiku un pamatvērtības;
J. tā kā sīrieši cieta no aizvien pieaugošās nabadzības pat pirms kara sākuma saistībā ar to pasākumu īstenošanu, kurus Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Pasaules Banka piemēroja Sīrijas valdībai kā noteikumus par kredītiem, kas nepieciešami tādas ekonomikas krīzes novēršanai, kuru cita starpā izraisījuši sausuma periodi, kas izpostījuši Sīrijas lauksaimniecības nozari;
K. tā kā ES un tās dalībvalstis turpina veicināt noziedzīgo un bīstamo cilvēku kontrabandu, ceļot žogus un aizvien ciešāk noslēdzot Savienības ārējās robežas pret migrantiem un bēgļiem, taču neparedzot iespējas droši un likumīgi iekļūt ES; tā kā ES un tās dalībvalstis tādējādi nespēj nodrošināt atbilstošu reaģēšanu uz bēgļu krīzi savā kaimiņreģionā; tā kā ar ES un Turcijas migrācijas nolīgumu pārkāpj Ženēvas konvenciju, ņemot vērā Turcijas sistemātiskos cilvēktiesību pārkāpumus;
L. tā kā ASV un ES vienpusēji piemērotās ekonomiskās sankcijas pret Sīriju ir vissarežģītākais un tālejošākais sankciju režīms, kāds jebkad ieviests; tā kā šīs sankcijas varētu postoši ietekmēt civilpersonas un kavēt humāno palīdzību; tā kā 2016. gada ziņojumā „Ar Sīriju saistītu vienpusēju ierobežojošu līdzekļu humānā ietekme”, kuru Šveices Attīstības un sadarbības aģentūra (SDC) sagatavojusi ANO Rietumāzijas Ekonomikas un sociālo lietu komisijai, aicina pārskatīt šo sankciju politiku;
M. tā kā konflikts Sīrijā joprojām kļūst sarežģītāks reģionālo un starptautisko ārvalstu varas struktūru interešu dēļ; tā kā kara rezultātā rodas vairāki nošķirti un konkurējoši reģioni, kuros valda dažādi bruņoti grupējumi, ļaujot tādiem teroristu grupējumiem kā ISIS/Da’esh attīstīties; tā kā ASV, Turcija un citas valstis ir bombardējušas Sīriju, pārkāpjot starptautiskās tiesības,
1. bez ierunām noraida domu, ka Sīrijas konflikta ilgtermiņa risinājumu varētu panākt ar militārām darbībām; aicina puses steidzami atjaunot apņemšanos rast politisku risinājumu un panākt progresu Ženēvas sarunās, kuras vada ANO; stingri atbalsta mierpilnu politisko dialogu un uzsver, ka nepieciešams Sīrijas vadīts process, kurš atbilst visas Sīrijas tautas likumīgajām vēlmēm un gribai;
2. stingri atbalsta Sīrijas teritoriālo neaizskaramību un Sīrijas tautas tiesības noteikt savu nākotni bez ārvalstu iejaukšanās; pauž dziļu nožēlu par jauno strupceļu politiskajā procesā pēc uzbrukuma ar ķīmiskajiem ieročiem un vienpusējo ASV militāro uzlidojumu, ar ko pārkāpj starptautiskās tiesības; tādēļ pieprasa neatkarīgu un objektīvu notikušā izmeklēšanu; uzstāj, ka jāizbeidz nelikumīgā ārvalstu intervence Sīrijā; noraida jebkādu vienpusēju militāro intervenci, kas īstenota bez ANO mandāta un pārkāpjot starptautiskās tiesības;
3. aicina steidzami izbeigt kaujas; atzinīgi vērtē Astanas konferences par Sīriju rezultātus; atzinīgi vērtē Sīrijas valdības un bruņotās opozīcijas vienošanos par pamieru, taču pauž bažas par to, ka vienošanās par pamieru ir trausla un ka kaujas joprojām norisinās; aicina Astanas pamiera garantētājas, proti, Krieviju, Turciju un Irānu, izmantot ietekmi uz konfliktā iesaistītajām pusēm, lai atjaunotu pamiera ticamību;
4. ņem vērā 2017. gada 4. maijā parakstīto memorandu par „saspīlējuma mazināšanas zonu” izveidi četros Sīrijas reģionos, kurā aizliedz militārās operācijas un ļauj sniegt humāno palīdzību, atjaunot infrastruktūru un būtisko pakalpojumu nodrošināšanu un garantēt bēgļu atgriešanos; pauž dziļu nožēlu par to, ka daži Astanas konferences dalībnieki apšaubīja rezultātus īsi pēc vienošanās parakstīšanas; aicina visas puses īstenot Astanas vienošanos un atgādina, ka stingri jāatbalsta jebkādi centieni, ar ko var patiesi mazināt vardarbību, nodrošināt nekavētu humānās palīdzības pieejamību un radīt apstākļus konflikta uzticamam politiskajam risinājumam;
5. pauž bažas par to, ka secīgu ANO vadītu miera sarunu rezultātā nav noslēgta vienošanās par kara izbeigšanu; atbalsta Astanas konferences dalībnieku centienus apņēmīgi sākt politisko procesu; aicina Krieviju un ASV kā ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles sadarboties, lai stabilizētu situāciju;
6. uzsver, ka konfliktu saasinājusi ieroču tirdzniecība un piegāde; asi nosoda lomu, kāda pēdējos gadus dažādām Rietumu intervencēm ir bijusi cilvēku radikalizācijā, jo īpaši Tuvajos Austrumos un dienvidu kaimiņvalstīs; uzsver, ka šāda politika terorismu tikai veicina, nevis pret to vēršas, un tāpēc tā ir jāizbeidz; aicina ES reģionālajā līmenī ieviest ieroču embargo, lai novērstu turpmāku Eiropas ieroču nonākšanu teroristu īpašumā;
7. asi nosoda to, ka ASV, ES, Turcija un Persijas līča monarhijas sniegušas tiešu un netiešu atbalstu (finansējumu, ieročus, apmācību utt.) teroristu grupējumiem; aicina jo īpaši ASV, ES dalībvalstis un reģionālos dalībniekus, īpaši Saūda Arābiju un Turciju, izbeigt paramilitāru grupējumu finansēšanu, konkrētāk, izbeigt tādas naftas iegādi, kas transportēta caur Turciju no ISIS/Da’esh kontrolētiem naftas laukiem, t. i., darbību, kas dokumentēta Drošības padomei iesniegtajos ziņojumos; uzskata, ka ir nepieciešami mehānismi, ar ko apturēt terorisma finansēšanu ar ārzonu struktūrām, kurās iesaistītas valstis un finanšu iestādes, kā arī izbeigt ieroču nelikumīgu tirdzniecību un energoresursu un izejvielu pirkšanu un pārdošanu, no kā gūst labumu teroristu grupējumi;
8. nosoda pastāvīgos Sīrijas suverenitātes pārkāpumus, jo īpaši tos, kurus īsteno Izraēlas režīms un kuri līdz ar Golānas augstieņu okupāciju ir kļuvuši nepārtraukti, un nosoda Sīrijas teritorijas vienpusējo bombardēšanu, ar ko pārkāpj starptautiskās tiesības;
9. ņem vērā 2016. gada progresu saistībā ar Sīrijas teritoriju atgūšanu no ISIS/Da’esh un Al-Nusrah Front (ANF), taču pauž nopietnas bažas par to, ka ir teritorijas, kas joprojām ir to kontrolē, un par to klātbūtnes negatīvo ietekmi, to vardarbīgo ekstrēmisma ideoloģiju un to darbību, kas ietekmē stabilitāti Sīrijā un reģionā, ietverot postošo ar humānajiem aspektiem saistīto ietekmi uz civilpersonām;
10. pauž nopietnas bažas par Turcijas militārajiem uzlidojumiem kurdu spēku kontrolētajās Sīrijas teritorijās; stingri aicina Turciju izbeigt attiecībā uz Turcijā dzīvojošajiem kurdiem veikto nelikumīgo vardarbīgo uzbrukumu pārcelšanu uz teritorijām, kuras kurdi apdzīvo Sīrijā un Irākā; nosoda Turcijas īstenoto kurdu apspiešanu un iejaukšanos Sīrijas karā, kā arī atbalstu, ko tā sniedz teroristu grupējumiem, neveicot pasākumus, ar ko slēgtu vāji kontrolētās robežas;
11. uzsver, ka nav pieņemami starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi, piemēram, uzbrukumi civilpersonām un civilajai infrastruktūrai, kā arī ekstrēmistu grupējumu īstenota humānās palīdzības pieejamības kavēšana Sīrijas iedzīvotājiem, kam tā nepieciešama; atkārto, ka terorismu var izskaust, tikai novēršot tā cēloņus, t. i., nabadzību, ekspluatāciju un sabiedrības nespēju reaģēt uz cilvēku vajadzībām; uzskata, ka vienīgais veids, kā novērst teroristu ideoloģijas izplatīšanos, ir pilnībā ievērot šo valstu neatkarību, suverenitāti un teritoriālo neaizskaramību, kā arī respektēt šo valstu sabiedrību multikulturālo dabu;
12. ir nepatīkami pārsteigts par ķīmisko ieroču izmantošanu Sīrijas karā un stingri to nosoda; atzinīgi vērtē Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (OPCW) izmeklēšanas sākšanu par incidentu Idlibas dienvidos 2017. gada 4. aprīlī;
13. stingri iebilst pret ASV gaisa uzlidojumiem Sīrijā; stingri nosoda Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un dažu dalībvalstu pausto atbalstu šai vienpusējai militārajai darbībai, kuru īstenojusi ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle; aicina visus dalībniekus atturēties no darbības, kas veicinātu vardarbības pastiprināšanos;
14. asi nosoda visus noziegumus, kas izdarīti pret Sīrijas civilpersonām un kas var būt atzīstami par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci; pauž bažas par to, ka ISIS/Da’esh pilsētu teritorijās cilvēkus izmanto par dzīvo aizsegu;
15. pieprasa visām konflikta pusēm veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai saskaņā ar starptautiskajām tiesībām aizsargātu civilpersonas, tostarp izbeidzot uzbrukumus civilobjektiem, piemēram, medicīnas iestādēm, skolām un ūdens stacijām, nekavējoties demilitarizējot šādus objektus, izvairoties no militāro pozīciju izveides blīvi apdzīvotās vietās un ļaujot evakuēt ievainotos un visas civilpersonas, kas vēlas pamest aplenktās teritorijas; uzsver, ka konflikta laikā teroristu uzbrukumi galvenokārt bijuši vērsti uz civilpersonām un civilobjektiem un ka teroristu veiktā ūdensapgādes apturēšana uzskatāma par kara noziegumu;
16. ar nopietnām bažām norāda, ka nesodāmība Sīrijā veicina plašus cilvēktiesību pārkāpumus un aizskārumus, kā arī starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus; uzsver nepieciešamību izbeigt šo pārkāpumu un aizskārumu nesodāmību un saistībā ar to uzsver nepieciešamību risināt šo jautājumu patiesības foruma ietvaros, iesaistot visas konflikta puses, izņemot teroristu grupējumus, kurus nosodījusi ANO;
17. nosoda šķēršļus humānās palīdzības sniegšanai; aicina visas puses nodrošināt humānās palīdzības sniegšanu visiem, kam tā Sīrijā nepieciešama, bez izņēmuma; atkārto aicinājumu visām konfliktā iesaistītajām pusēm saskaņot humāno palīdzību ANO un Sīrijas valdības aizbildnībā;
18. pauž nopietnas bažas par humānās palīdzības politizāciju un aicina visus konfliktā iesaistītos līdzekļu devējus un puses ievērot humānisma, neitralitātes, objektivitātes un neatkarības principu humānās palīdzības sniegšanā;
19. pauž nopietnas bažas par to bēgļu un iekšzemē pārvietoto personu situāciju, kas bēg no vardarbības Sīrijā; atzinīgi vērtē centienus, ko Sīrijas bēgļu uzņemšanas nolūkā īsteno kaimiņvalstis, un atzīst sociālekonomiskās sekas, kuras rada liela skaita bēgļu uzturēšanās šajās valstīs; norāda, ka attiecībā uz humāno palīdzību Sīrijas kaimiņvalstīm palielinās finansiālās vajadzības un pastāv finansējuma nepietiekamība; aicina dalībvalstis pildīt savas apņemšanās un sniegt ļoti nepieciešamo atbalstu ANO, nodrošinot humāno palīdzību miljoniem sīriešu, kas pārvietoti gan iekšzemē, gan uzņēmējvalstīs un uzņēmējkopienās;
20. mudina citas valstis ārpus šā reģiona, īpaši dalībvalstis, apsvērt līdzīgu pasākumu un politikas ieviešanu ar mērķi Sīrijas bēgļiem nodrošināt aizsardzību un humāno palīdzību;
21. nosoda starptautiskās aizsardzības de facto atteikumu sīriešiem, kas ieceļo Eiropas Savienībā, saistībā ar tā ES un Turcijas nolīguma stāšanos spēkā, kurā minēts, ka „visi turpmākie neatbilstīgie migranti, kas pēc 2016. gada 20. marta no Turcijas pārceļos uz Grieķijas salām, tiks atgriezti Turcijā”, balstoties uz principu, ka Turcija ir droša trešā valsts; Parlaments šo priekšnoteikumu noraida; atgādina, ka ES un tās dalībvalstīm ir pienākums attiecībā pret bēgļiem un imigrantiem, kas bēg no kara, haosa, ekonomiskā posta, bada un nāves un kas cieš pasaules mēroga neoliberālās ekonomikas politikas dēļ;
22. nosoda Komisijas un Eiropadomes spiedienu uz Grieķiju saistībā ar Turcijas atzīšanu par drošu trešo valstu, tai skaitā ar Matthias Ruete 2016. gada 5. maija vēstuli Grieķijas valdībai;
23. aicina ES vēstniecības un konsulātus nekavējoties piešķirt humanitārās vīzas Sīrijas patvēruma meklētājiem un aicina pildīt starptautiskās saistības, ko ES un tās dalībvalstis uzņēmušās migrācijas jomā, proti, ES līmeņa pārmitināšanas programmās; aicina visas dalībvalstis, kas piedalās šādās programmās, pilnībā sadarboties; uzsver, ka iekļaujoša un uzticama dialoga apstākļos Sīrijas tautai būtu jānosaka pareizais process un mehānismi, kā panākt tiesiskumu, izlīgumu, patiesību un atbildību par smagiem starptautisko tiesību pārkāpumiem, kā arī reparācijas un efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus cietušajiem;
24. ņemot vērā vienpusējo ierobežojošo līdzekļu postošo ietekmi uz civilpersonām un to nozīmi humānās palīdzības kavēšanā, nosoda to, ka jaunajā Sīrijas stratēģijā sola atcelt šīs sankcijas tikai tad, kad sāksies politiska pāreja; aicina Padomi nekavējoties izbeigt visas ekonomiskās sankcijas pret Sīriju, kas galvenokārt ietekmē civilpersonas;
25. aicina ES iesaistīties dialogā ar visām konfliktā iesaistītajām pusēm, izņemot teroristu grupējumus; pauž bažas par ES vienpusējo konflikta novērtējumu; uzsver, ka kara izbeigšanai un konflikta politiska risinājuma atrašanai nepieciešams dialogs ar visiem Sīrijas sabiedrības pārstāvjiem bez izņēmumiem; atgādina ES iestādēm, kas atteikšanās iesaistīties dialogā ar vienu no konfliktā iesaistītajām pusēm nav savietojama ar mediācijas uzdevumu dialoga ietvaros;
26. atzinīgi vērtē ES gatavību aktīvi veicināt Sīrijas atjaunošanu; atzinīgi vērtē arī Sīrijas stratēģijas pievēršanos pēckonflikta plānošanas sagatavošanai un mērķi palīdzību vērst uz atjaunošanu, darbvietu un uzņēmējdarbības iespēju radīšanu, izglītību, psihosociālo atbalstu Sīrijas bērniem un jauniešiem un vienlīdzīgas piekļuves izglītībai veicināšanu meitenēm; aicina Komisiju aktīvi iesaistīt Parlamentu šo darbību stratēģiskajā plānošanā;
27. noraida EĀDD un Komisijas jaunāko priekšlikumu par to, lai SVF un Pasaules Banka uzņemtos vadību makroekonomikas stabilizācijas centienos Sīrijā pēckonflikta scenārijā; noraida jebkādu SVF vai Pasaules Bankas iesaistīšanos Sīrijas atjaunošanā un ekonomikas atveseļošanās procesā; uzsver, ka Sīrijas tautai jālemj par to, kā valsti atjaunot, kā arī ar ko sadarboties;
28. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomes priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu parlamentu priekšsēdētājiem, Sīrijas Arābu Republikas valdībai un parlamentam, ANO ģenerālsekretāram, Savienības Vidusjūrai ģenerālsekretāram un Arābu valstu līgai.