Sesijas dokuments
15.5.2017
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
par Dadābas bēgļu nometni
( 2017/2687(RSP) )
Louis Michel, Nedzhmi Ali, Petras Auštrevičius, Beatriz Becerra Basterrechea, Izaskun Bilbao Barandica, Marielle de Sarnez, Martina Dlabajová, Nathalie Griesbeck, Marian Harkin, Ivan Jakovčić, Javier Nart, Urmas Paet, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Jozo Radoš, Frédérique Ries, Marietje Schaake, Jasenko Selimovic, Hannu Takkula, Pavel Telička, Hilde Vautmans, Cecilia Wikström, Valentinas Mazuronis
ALDE grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Dadābas bēgļu nometni
( 2017/2687(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Starpvaldību attīstības iestādes Austrumāfrikai (IGAD) 2017. gada 25. marta Nairobi deklarāciju par ilgtspējīgiem risinājumiem bēgļiem no Somālijas un Somālijā atgriezušos personu reintegrāciju,
– ņemot vērā 2016. gada 19. septembrī pieņemto ANO Ņujorkas deklarāciju par bēgļiem un migrantiem,
– ņemot vērā Ministru trīspusējās komisijas 2016. gada 25. jūnija kopīgo paziņojumu par Kenijā dzīvojošo somāliešu bēgļu brīvprātīgu repatriāciju;
– ņemot vērā 2015. gada 11.–12. novembra ES un Valetas samita par migrāciju iznākumu,
– ņemot vērā 2014. gada 28. novembrī Romā pieņemto Ministru konferences deklarāciju par Hartūmas procesu (ES un Āfrikas raga migrācijas maršruta iniciatīva);
– ņemot vērā trīspusējo nolīgumu par brīvprātīgu repatriāciju, ko 2013. gada 10. novembrī parakstīja Somālijas un Kenijas valdības un UNHCR,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Ārkārtas trasta fondu Āfrikai,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Globālo paktu par atbildības sadalījumu attiecībā uz bēgļiem,
– ņemot vērā 11. Eiropas Attīstības fonda (EAF) Valsts indikatīvo programmu Somālijai un Austrumāfrikai,
– ņemot vērā ES humānās palīdzības finansējumu bēgļu problēmas risināšanai Kenijā,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā Āfrikas raga reģions, kurā dzīvo gandrīz 250 miljoni iedzīvotāju un kura iedzīvotāju skaits strauji palielinās, uzņem lielāko daļu iekšzemē pārvietoto personu un bēgļu Āfrikā un pasaulē;
B. tā kā šajā reģionā ir tādas problēmas kā nelegāla migrācija, piespiedu pārvietošana, cilvēku tirdzniecība, cilvēku kontrabanda, terorisms un vardarbīgi konflikti; tā kā šīm problēmām ir daudz cēloņu, kas atšķiras, ņemot vērā vietējo situāciju, bet kuru pamatā parasti ir sociāli ekonomisko iespēju trūkums, nabadzība, nestabilitāte un klimata pārmaiņas;
C. tā kā Dadābas bēgļu nometne tika izveidota 1991. gadā kā pagaidu risinājums tiem, kuri meklē patvērumu un cenšas paglābties no vajāšanas, vardarbības un nestabilitātes Austrumāfrikas reģionā un galvenokārt no pilsoņu kara Somālijā; tā kā šo nometņu kompleksu patlaban veido piecas dažādas nometnes, kurās dzīvo dažādu tautu pārstāvji, un kompleksa teritorija aizņem 50 kvadrātkilometru lielu platību; vecākās un visblīvāk apdzīvotās nometnes ir Hagadera, Dagahaley un Ifo; tā kā nometnes ir pakāpeniski zaudējuši savu humanitāro būtību un kļuvušas par teroristu un to aģentu uzturēšanas/slēpšanas, pieņemšanas darbā un apmācību vietu un atbalsta platformu;
D. tā kā saskaņā ar ANO aplēsēm, lai gan Dadābā bija paredzēts uzņemt aptuveni 90 000 cilvēku, nometnē patlaban uzturas apmēram 260 000 personu, no kurām 95 % ir somāliešu izcelsme un 60 % personu ir jaunākas par 18 gadiem; tā kā 2016. gada maijā Kenija likvidēja valsts departamentu bēgļu lietās, kas bija atbildīgs par reģistrāciju, tādējādi desmitiem tūkstošu cilvēku vēl nav reģistrētu, un šis skaits faktiski varētu kļūt aizvien lielāks;
E. tā kā bēgļu nometnē ir vardarbības risks, bet sievietes un bērni ir īpaši neaizsargāti; tā kā jāatjauno nometnes kā vietas humānās palīdzības nodrošināšanai būtība;
F. tā kā Somālijā vairāk nekā divdesmit gadus valda izteikta nestabilitāte un trūkst valsts struktūru, un nelabvēlīgo ietekmi papildina pastāvīgie dabas apdraudējumi, kas saistīti ar klimata pārmaiņām; tā kā minētās problēmas ir mazinājušas Somālijas neaizsargātāko kopienu izturētspēju un kļuvušas par galveno iemeslu cilvēku pārvietošanai Somālijas teritorijā un uz kaimiņvalstīm;
G. tā kā trīsdesmit gadus ilgā Somālijas bēgļu krīze ir viena no ilgstošākajām pasaulē, un izsūtījumā ir dzimusi bēgļu trešās paaudze; tā kā reģionā ir pārvietoti gandrīz miljons somāliešu, un vēl 1,1 miljons personu ir pārvietotas pašas Somālijas teritorijā;
H. tā kā pēdējos 15 gadus Somālija ir viena no piecām galvenajām bēgļu izcelsmes valstīm pasaulē, un tajā patlaban reģistrēti 1,1 miljons bēgļu, no kuriem vairāk nekā 80 % ir izvietoti Āfrikas raga un Jemenas reģionā; tā kā Somālijas administrācija vairākkārt ir paudusi vēlmi uzņemt savus valstspiederīgos; tā kā liela daļa Somālijas teritorijas ir atbrīvota; tā kā Kenija patlaban ir uzņēmusi apmēram 500 000 bēgļu, un šis skaits palielinās, ņemot vērā aizvien lielāko nedrošību reģionā, jo īpaši Dienvidsudānā;
I. tā kā Austrumāfrikas reģionā valda nopietns sausums, un ir paziņots, ka daļā Dienvidsudānas bads apdraud gandrīz vienu miljonu cilvēku; tā kā ir izziņots brīdinājums par draudošu badu attiecībā uz Somāliju, kuru bads skāris jau trešo reizi 25 gados, un valdība ziņo, ka 6,2 miljoniem cilvēku ir vajadzīga ārkārtas palīdzība nodrošināšanā ar pārtiku; tā kā Kenijas prezidents Uhuru Kenyatta ir izziņojis sausumu valstī par valsts mēroga katastrofu, norādot ka 2,7 miljoni cilvēku nopietni cieš badu; tā kā tiek prognozēts, ka situācija visās trijās valstīs var pasliktināties;
J. tā kā šā reģiona valstis šobrīd cīnās ar lielāko sausumu pēdējo 60 gadu laikā, kas ir izraisījis pārtikas krīzi Etiopijā, Kenijā, Somālijā un Jemenā un varētu izraisīt badu plašā mērogā;
K. tā kā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem sausuma dēļ Somālijas iekšzemē kopš 2016. gada novembra papildus ir pārvietoti vairāk nekā 683 000 cilvēku, kuri bijuši spiesti pamest savas mājas; tā kā bads 2011. gadā atņēma dzīvību apmēram 250 000 cilvēku;
L. tā kā pēc ES vēlēšanu novērtēšanas misijas ieviešanas Kenijā tika ierosināts, ka būtu lietderīgi un efektīvi izveidot ES vēlēšanu novērošanas misiju vispārējām vēlēšanām, kas notiks 2017. gada augustā;
M. tā kā Kenijas valdība 2016. gada 6. maijā ar minimālu kavēšanos paziņoja par savu lēmumu attiecībā uz Dadābu, norādot uz problēmām saistībā ar drošību un vajadzību pārtraukt ieilgušo bēgļu krīzi reģionā; tā kā Kenijas valdība 2016. gada 30. novembrī tomēr paziņoja, ka pēc starptautiskās sabiedrības pieprasījuma nometnes slēgšanu humānu apsvērumu dēļ varētu atlikt uz sešiem mēnešiem līdz 2017. gada maijam;
N. tā kā starptautiskā sabiedrība, tostarp ES, ir paudusi izpratni par Kenijas valdības bažām un nometnes slēgšanas iemesliem, tomēr ir arī uzsvērusi, ka cilvēku atgriešanās Somālijā jānodrošina saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, tai jābūt brīvprātīgai un pamatotai uz informēšanu, nodrošinot repatriantiem piekļuvi objektīvai, neitrālai un atbilstīgai informāciju, kā arī tai jābūt drošai, cieņpilnai un ilgtspējīgai, un repatrianti jāinformē par sekām, kas radīsies, ja tie nevēlēsies brīvprātīgi atgriezties;
O. tā kā Kenijas Augstā tiesa 2017. gada 9. februārī, izskatot divu Kenijas cilvēktiesību organizāciju — Kenijas Nacionālā Cilvēktiesību komisija un Kituo Cha Sheria — sūdzību, nolēma, ka Kenijas valdības rīkojumi slēgt Dadābas bēgļu nometni ir diskriminējoši un ir palielinājuši kolektīvu sodīšanu, kā arī ir pārmērīgi, patvaļīgi un nesamērīgi; tā kā humānās palīdzības sniedzēju un attīstības partneru uzdevums ir reaģēt un sniegt palīdzību somāliešu bēgļiem, darbojoties Somālijā, lai izveidotu vidi, kas veicina uzņemšanu un pārmitināšanu;
P. tā kā diskusijā par Dadābas nometnes slēgšanu ir uzsvērts, ka pārāk lēni tiek īstenots trīspusējais nolīgums, ko UNHCR un Kenijas un Somālijas valdības parakstīja 2013. gadā un kura mērķis ir veicināt somāliešu brīvprātīgu atgriešanos Somālijas teritorijas drošajās daļās; šo jautājumu ir atklāti kritizējusi Kenijas valdība un citas ieinteresētās personas;
Q. tā kā kopš 2014. gada, kad UNHCR sāka atbalstīt somāliešu bēgļu brīvprātīgu atgriešanos, ir atgriezušies apmēram 65 000 cilvēku, bet mērķis, kas saistīts ar ilgtspējīgas atgriešanās īpatsvara palielināšanu, būs atkarīgs no situācijas Somālijā;
R. tā kā 2016. gada augusta beigās Somālijas pārvaldes iestādes Jubaland pārtrauca repatriāciju uz reģiona galvaspilsētu Kismaayo, ko skāra bēgļu masveida pieplūdums; tā kā saskaņā ar UNHCR gandrīz 70 % no repatriantiem ir bērni;
S. tā kā Dadābas nometnes slēgšana ietekmēs pārējās kaimiņvalstis, piemēram, Etiopiju, kas šobrīd uzņem apmēram 245 000 bēgļus no Somālijas, jo tas varētu izraisīt jaunu masveida pieplūdumu; tā kā šī situācija apliecina, ka problēmas bēgļu, robežu pārvaldības un stabilitātes jomā ir savstarpēji saistītas, un uzsver nepieciešamību veicināt reģionālo sadarbību, lai risinātu šos jautājumus, ne tikai saistībā ar lēmuma slēgt Dadābas nometni;
T. tā kā daudziem bēgļiem, īpaši no lauku rajoniem, izredzes atgriezties ir atkarīgas no viņu spējas pieprasīt atpakaļ zemi valstī, kurā ir nepilnīga zemes īpašumtiesību sistēma un piespiedu padzīšana no zemes ir ierasta prakse;
U. tā kā uzņēmēja sabiedrība plašākā Dadābas reģionā ir izrādījusi ļoti humānu attieksmi, augstsirdību un toleranci attiecībā uz nometnes pastāvēšanu, bet tā saskaras ar ļoti lielām ekonomikas, attīstības un vides problēmām;
V. tā kā ieilgusī situācija Dadābas nometnē un tās slēgšanas plāns nozīmē, ka līdzekļu devēji ir pievērsuši uzmanību uz citiem konfliktiem un samazinājuši izdevumus, tādējādi bēgļu nometni ir skārušas daudzas problēmas, tostarp pārtikas samazināšanās un ierobežota piekļuve medicīnas precēm, kā arī problēmas saistībā ar izglītību un prasmju apguvi, jo īpaši jauniešiem;
W. tā kā klimata pārmaiņas īpaši postoši ietekmē lopkopjus un nomadu dzīvesveida piekopējus, kas nodrošina iztiku lielai daļai šā reģiona iedzīvotāju, kuri arī saskaras ar aizvien lielākiem draudiem, ko rada sausums, slimības, karš un sarūkošais lauksaimniecības dzīvnieku skaits un citas problēmas; tā kā minētajā situācijā īpaša uzmanība jāvelta lopkopju kopienai jebkurā reģionāla līmeņa patvēruma risinājumā;
X. tā kā ES ir piešķīrusi 286 miljonus EUR no Eiropas Attīstības fonda (EAF) laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam, galveno uzmanību veltot pakta īstenošanai un valsts un miera veidošanai, nodrošinātībai ar pārtiku, noturībai un īpaši izglītībai; tā kā vienošanās par Eiropas Savienības Ārkārtas trasta fondu Āfrikai tika parakstīta Valetas samitā 2015. gada 12. novembrī un ir paredzēta, lai novērstu cēloņus, kas izraisa nestabilu situāciju, piespiedu pārvietošanu un nelikumīgu migrāciju, veicinot noturību, ekonomiskās iespējas, vienlīdzīgas iespējas, drošība un attīstību; tā kā ES rīkojas, atsaucoties uz pamatvajadzībām Kenijas bēgļu nometnēs mītošo bēgļu dzīvības glābšanai; tā kā ES ir arī apņēmusies atbalstīt Āfrikas Savienības misija Somālijā (AMISOM), izmantojot Āfrikas Miera nodrošināšanas fondu, sniedzot būtisku finansējumu, lai nodrošinātu drošību un mazinātu draudus, ko rada Al Shabaab un citi bruņoti opozīcijas grupējumi;
Y. tā kā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa 2017. gada 27. janvāra izpildrīkojuma nav skaidrs, kāda nākotne sagaida apmēram 3000 bēgļu, kuri 2017. gadā bija jāpārvieto no Kenijas, vairākums no Dadābas nometnes, uz ASV, un no kuriem lielāko daļu ASV un ANO amatpersonas jau ir rūpīgi pārbaudījušas, un kuri gandrīz 10 gadus gaida savas pārmitināšanas apstiprināšanu;
Z. savukārt ES pārmitināšanas centieni ir ierobežoti, jo īpaši salīdzinājumā ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis, piemēram, Austrāliju vai Kanādu, un tā nespēj panākt to, ko UNHCR uzskata par vajadzīgu, lai nodrošinātu bēgļu taisnīgu sadalījumu visā pasaulē;
AA. tā kā Nairobi vispārējais rīcības plānā, kas tika pieņemts 2017. gada 25. martā IGAD samitā, ir īpaši uzsvērts, ka sausums un bruņotie konflikti ir iemesls cilvēku pārvietošanai šajā reģionā;
1. atzinīgi vērtē Kenijas un Dadābas reģiona nozīmi nepieredzēti liela skaita bēgļu uzņemšanā tik ilgā laikposmā; tomēr uzsver, ka pašreizējā situācija šajā reģionā nav ilgtspējīga, un ir vajadzīga efektīva un saskaņota reģiona valdību un starptautiskās sabiedrības, tostarp ES, rīcība, lai izstrādātu ilgtspējīgu risinājumu Somālijas bēgļu jautājumā līdztekus centieniem palielināt drošību un nodrošināt reģiona ilgtermiņa sociāli ekonomisko attīstību;
2. ņem vērā IGAD Nairobi deklarāciju par ilgtspējīgiem risinājumiem bēgļiem no Somālijas un Somālijā atgriezušos personu reintegrāciju; atzinīgi vērtē apņemšanos panākt visaptverošu reģionālo pieeju, vienlaikus saglabājot aizsardzību un veicinot patstāvību patvēruma valstīs, kas jāpilda ar starptautiskās sabiedrības atbalstu un saskaņā ar starptautisku atbildības sadalījumu, kā izklāstīts Ņujorkas deklarācijā par visaptverošu sistēmu reaģēšanai bēgļu jautājumā (CRRF);
3. pauž nožēlu, ka ES dalībvalstis nav sniegušas nozīmīgu ieguldījumu centienos pārvietot bēgļus no Dadābas nometnes, un aicina ES pildīt savu pienākumu, kas saistīts ar taisnīgu sloga sadalījuma nodrošināšanu;
4. norāda, ka tad, ja plašākā reģionā saglabāsies nestabila situācija un bada draudi, bēgļi vairs nevarēs atgriezties mājās, kas nozīmē, ka ES diemžēl būs jāvelta resursi neatliekamiem humānās palīdzības pasākumiem reģionā, nevis tikai ilgtermiņa attīstības jautājuma risināšanai; tādēļ aicina ES divkāršot centienus iesaistīties un uzņemties starpnieka pienākumus reģionā, lai risinātu galvenās ar ekonomiku, politiku, vidi un drošību saistītās problēmas, kas ir galējas nabadzības, noziedzīgu darbību, radikalizācijas un terorisma pamatcēlonis un iznākumā izraisa bēgļu krīzi;
5. uzsver, ka 260 000 somāliešu bēgļu nepārtrauktas aizsardzības nodrošināšanai ir vajadzīga reģiona mēroga rīcība; atgādina, ka repatriantu ilgtspējīgas reintegrācijas nolūkā vajadzīga holistiska, uz sabiedrības interesēm pamatota pieeja, lai uzlabotu līdzekļu izmantošanas spēju un nodrošinātu Somālijā repatriantiem, iekšzemē pārvietotām personām un vietējām kopienām piekļuvi pakalpojumiem;
6. atzinīgi vērtē Nairobi vispārējo un reģionālo rīcības plānu, kurā paredzēts pakāpeniski slēgt nometnes, lai sniegtu bēgļiem iespēju piekļūt nodarbinātībai un pakalpojumiem savā mītnes valstī un brīvas pārvietošanās iespēju; tomēr pauž nožēlu, ka attiecībā uz Dadābas nometni netiek īstenota konkrētu rīcība; atbalsta reģionālā fonda izveidi līdzekļu devējiem;
7. uzskata, ka, ņemot vērā pašreizējos apstākļus saistībā drošības problēmām Somālijā un augsto bada iespējamību, vienīgā iespēja būtu brīvprātīga atgriešanās; aicina noteikt lielāku atbildību par pienākumu sadalījumu bēgļu uzņemšanas jautājumā un ieviest papildu metodes, lai palīdzētu bēgļiem piekļūt trešām valstīm, tostarp ES;
8. atkārtoti uzsver atbalstu ES Ārkārtas trasta fonda Āfrikai mērķiem, lai novērstu nelikumīgas migrācijas un personu pārvietošanas pamatcēloņus Austrumāfrikas reģionā; prasa, lai dalībvalstis pilda savas saistības pret fondu; tomēr aicina Komisiju pasteidzināt apspriešanos ar iesaistītajām personām reģionā, tostarp ar vietējiem iedzīvotājiem, reģiona pašvaldību un NVO, lai pievērstu uzmanību uz vietas konstatētajām problēmām un vajadzībām un sekmētu veicinošas vides veidošanu un palielinot spēju atgriezt bēgļus savās izcelsmes valstīs; uzsver, ka Dadābā ir izveidotas apmēram 10 000 darbvietu, kas galvenokārt saistītas ar humānās palīdzības sniegšanu;
9. uzsver uz cilvēku un sabiedrības interesēm vērstas pieejas nozīmi ES Ārkārtas trasta fonda līdzekļu efektīvā izmantošanā, lai atbalstītu atgriešanās darbības Dadābā un ieviestu attīstības un noturības veicināšanas pasākumus reģionā; pauž pārliecību, ka ES Ārkārtas trasta fonda līdzekļi būtu jāvelta ne vien ekonomikas attīstībai, bet arī vietējiem projektiem reģionā, lai uzlabotu pamatpakalpojumu kvalitāti, vienlīdzību un vispārēju pieejamību un mācības vietējo spēju veidošanas uzlabošanai, kā arī lai apmierinātu neaizsargāto kopienu, tostarp minoritāšu, vajadzības;
10. uzskata, ka ES Ārkārtas trasta fondam lielāka uzmanība jāvelta reģiona ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, uzlabojot ekonomikas un nodarbinātības iespējas un palielinot noturību; aicina izmantot fonda līdzekļus, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un turpinātu izvērst saules enerģijas kā energoavota izmantošanu, piemēram, dzeramā ūdens sūkņiem — šis projekts tiek sekmīgi īstenots dažās Dadābas nometnes daļās;
11. atzinīgi vērtē Somālijas pārvaldes iestāžu panākumus pēdējo mēnešu laikā, tostarp vēlēšanu rīkošanu; tomēr uzsver, ka drošības un sociāli ekonomisko apstākļu dēļ daudzās Somālijas teritorijas daļās plaša mēroga repatriācijas pasākumu īstenošana joprojām ir ļoti sarežģīta; tādēļ aicina ES un tās dalībvalstis sadarboties ar Somālijas pārvaldes iestādēm, lai palielinātu centienus nodrošināt stabilitāti valstī pirms plaša mēroga repatriācijas īstenošanas;
12. aicina ES un starptautiskos partnerus izpildīt saistības pret Somāliju, proti, veicot pasākumus, lai panāktu nodrošinātību ar pārtiku nolūkā novērst draudošo badu, lai uzlabotu drošību un sabiedrības nesaskaņu novēršanu, uzlabotu valsts finanšu pārvaldību un palīdzētu pabeigt konstitūcijas pārskatīšanu nolūkā nodrošināt ilgtermiņa stabilitāti;
13. aicina ES nodrošināt, ka pārvietošanas plānos reģionā tiek pievērsta īpaša uzmanība tam, lai neaizsargāto personu grupas tiktu atbildīgi pārvietotas uz drošiem reģioniem un lai tiktu ievērotas bēgļu tiesības; aicina ES un starptautiskos partnerus palīdzēt infrastruktūras izveidē visā valstī, lai bēgļi, kas atgriežas, var no jauna droši un pastāvīgi iekļauties Somālijas sabiedrībā, nebaidoties no tādu teroristisku grupējumu kā Al Shabaab draudiem;
14. uzsver, ka vajadzīga labāka robežu pārvaldība starp Somāliju un tām kaimiņvalstīm, kuras uzskatāmas par darbības vietu tīkliem, kas nodarbojas ar cilvēku, ieroču, narkotiku un citu nelikumīgu preču tirdzniecību un kontrabandu, tādējādi nodrošinot finansējumu noziedznieku un teroristu darbībām; sagaida, ka Eiropas Savienības Apmācības misija Somālijā cieši sadarbosies ar Āfrikas Savienības misiju Somālijā un Somālijas pārvaldes iestādēm, lai apmainītos ar paraugpraksi saistībā ar uzlabotu robežu pārvaldību tirgotāju un kontrabandistu aizturēšanas nolūkā;
15. atzīst, ka attīstība nav iespējama bez uzlabotiem drošības apstākļiem reģionā; tomēr stingri uzsver, ka līdzekļi no EAF un OAP ir jāatvēl reģiona ekonomikas, cilvēkkapitāla un sociālajai attīstībai, īpašu uzmanību pievēršot attīstības problēmām, kas apzinātas trasta fonda lēmumā; nosoda jebkādu EAF un OAP līdzekļu izmantošanu migrācijas pārvaldībā un citu darbību, kurām nav attīstības mērķu, kontrolē;
16. norāda, ka jāuzlabo iesaistīto Kenijas Dadābas reģiona uzņēmējkopienu noturība un jāveicina to attīstība, pievēršot uzmanību tam, ka iztikas līdzekļus nav nelabvēlīgi ietekmējusi pakāpeniska Dadābas nometnes un pilsētā sniegto sabiedrisko pakalpojumu samazināšana, un ekonomikas satricinājumiem, ko tas var izraisīt sabiedrībā; uzsver, ka Dadābas nometnē izmitinātie cilvēki ir radījuši lielu slodzi videi reģionā, ietekmējot vietējo iedzīvotāju piekļuvi dabas resursiem; uzsver, ka šis jautājums būtu jārisina kopīgi ar Kenijas valdību un ES Valsts indikatīvajā programmā Kenijai; sagaida, ka Kenijas valdība un ES atzīs šā nestabilā reģiona īpašās vajadzības;
17. pauž nopietnas bažas par klimata pārmaiņu postošo ietekmi reģionā, kas ir pārliecinošs atgādinājums ES, tās dalībvalstīm un visai starptautiskajai sabiedrībai par to, ka jāīsteno Parīzes nolīguma noteikumi, vienlaikus norādot, kāda ir šo darbību tiešā ietekme uz karu un badu šajā reģionā;
18. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Kenijas valdībai, Āfrikas Savienības institūcijām, Starpvaldību attīstības iestādei (IGAD), ANO ģenerālsekretāram, ANO Ģenerālajai asamblejai, kā arī ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem.