Sesijas dokuments
30.6.2017
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 37. panta 3. punktu un Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām
par Eiropas nākotni un Komisijas 2018. gada darba programmas stratēģiskajām prioritātēm
( 2017/2699(RSP) )
Maria João Rodrigues
S&D grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas nākotni un Komisijas 2018. gada darba programmas stratēģiskajām prioritātēm
( 2017/2699(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām, it īpaši tā IV pielikumu,
– ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu,
– ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 6. jūlija rezolūciju par stratēģiskajām prioritātēm attiecībā uz Komisijas 2017. gada darba programmu[1],
– ņemot vērā Komisijas 2017. gada 25. oktobra paziņojumu “Komisijas 2017. gada darba programma — panākot tādu Eiropu, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv” un tā pielikumus ( COM(2016)0710 ),
– ņemot vērā Kopīgo deklarāciju par ES likumdošanas prioritātēm 2017. gadā[2];
– ņemot vērā Komisijas 2017. gada 1. marta Balto grāmatu par Eiropas nākotni un pārdomu dokumentus par Eiropas sociālo dimensiju, globalizācijas izmantošanu, ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu, Eiropas aizsardzības nākotni un ES finanšu nākotni,
– ņemot vērā 27 dalībvalstu un Eiropadomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas vadītāju 2017. gada 25. marta Romas deklarāciju,
– ņemot vērā 2017. gada 19. janvāra rezolūciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru[3],
– ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju par eurozonas budžeta kapacitāti[4],
– ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības darbības uzlabošanu, izmantojot Lisabonas līguma piedāvāto potenciālu[5],
– ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības pašreizējās institucionālās struktūras iespējamo attīstību un korekcijām[6],
– ņemot vērā 2017. gada 5. aprīļa rezolūciju par sarunām ar Apvienoto Karalisti saistībā ar tās paziņojumu par nodomu izstāties no Eiropas Savienības[7],
– ņemot vērā Eiropadomes 2017. gada 29. aprīļa vadlīnijas (50. pants) pēc Apvienotās Karalistes paziņojuma saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 50. pantu,
– ņemot vērā Eiropadomes 2017. gada 22. un 23. jūnija secinājumus,
– ņemot vērā Padomes 2017. gada 29. maija secinājumus par turpmākās ES rūpniecības politikas stratēģiju,
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2017. gada 22. un 23. marta rezolūciju par Eiropas Reģionu komitejas prioritātēm attiecībā uz Eiropas Komisijas 2018. gada darba programmu (RESOL-VI/021),
– ņemot vērā Eirobarometra 2017. gada 18.–27. martā veikto aptauju “Divi gadi līdz 2019. gada vēlēšanām”,
– ņemot vērā Komiteju priekšsēdētāju konferences kopsavilkuma ziņojumu, ar kuru sniegts papildu ieguldījums šajā rezolūcijā no Parlamenta komiteju viedokļa un kas Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā, izstrādājot un pieņemot savu darba programmu 2018. gadam,
– ņemot vērā Reglamenta 37. panta 3. punktu,
A. tā kā Eiropas Savienība pārdzīvo ilgstošu ekonomikas atveseļošanos, lielā mērā pateicoties zemām procentu likmēm centrālajās bankās un elastīgākai un izaugsmi veicinošai budžeta noteikumu interpretācijai; tā kā šādu progresīvu ekonomikas politiku centriski kreisie jau sen ir veicinājuši un aizstāvējuši pret centriski labējo stūrgalvīgo opozīciju;
B. tā kā Eiropas atveseļošanās tomēr joprojām ir nevienmērīga dažādās valstīs un joprojām pastāv ievērojams investīciju trūkums; tā kā pārāk daudz cilvēku joprojām ir bezdarbnieki, ilgtermiņa bezdarbnieki, nepietiekami nodarbināti vai neizjūt jūtamu dzīves apstākļu uzlabošanos; tā kā daudziem reģioniem ir vajadzīgs atbalsts, lai panāktu pārtikušākos reģionus; tā kā nabadzība, sociālā atstumtība un nevienlīdzība joprojām ir pārāk izplatīta Eiropā; tā kā daudzi cilvēki jūtas sociāli ekonomiskās attīstības atstumti un vāji pārstāvēti politiskajā sistēmā;
C. tā kā globālā kārtība mainās un neviens nevar vienpusēji panākt pilnīgu kontroli; tā kā sadarbībai starptautisko tiesību ietvaros, daudzpusējās sistēmas un starptautiskajās organizācijās ir būtiska nozīme attiecībā uz mieru, drošību, demokrātiju, cilvēktiesībām un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu līdz 2030. gadam;
D. tā kā Eiropā nesen ir palielinājusies nacionālistiska un ksenofobiska attieksme, bet arī palielinājušās sabiedrības atbalsta izpausmes Eiropas integrācijai un kopīgam darbam savstarpējā cieņā, lai sekmīgi risinātu kopīgās problēmas;
E. tā kā sarunas par Apvienotās Karalistes sakārtotu izstāšanos no Eiropas Savienības ir sākušās un tā kā ES-27 Romas deklarācijā vēlreiz apstiprināja Savienības apņemšanos kā politiskai un ekonomiskai vienībai kopā veidot kopīgu nākotni, kas piedāvā pilsoņiem gan drošību, gan jaunas iespējas;
F. tā kā jaunās ASV administrācijas atteikšanās no Parīzes klimata nolīguma un prezidenta D. Trampa pasākumi virzienā uz sacensību ar pēc iespējas zemākiem nodokļiem un finanšu tirgus regulējumu rada nepieciešamību ES-27 vēl vairāk uzņemties vadību, rādot piemēru;
G. tā kā Eiropas Savienības moto ir “vienoti daudzveidībā”; tā kā Eiropas un nacionālās identitātes ir saderīgas un nav pretrunīgas; tā kā ikviens var būt pārliecināts patriots un vienlaikus Eiropas integrācijas atbalstītājs;
H. tā kā Eiropas Savienība ir tās dalībvalstīm kā enkurs, kas palīdz saglabāt plurālismu, cilvēka cieņas neaizskaramību, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu, cilvēktiesības un solidaritāti;
I. tā kā Komisija ir nākusi klajā ar balto grāmatu un pieciem tematiskiem pārdomu dokumentiem kā pamatu plašām debatēm par Eiropas integrācijas nākotni; tā kā pirmos secinājumus par ES nākotni ir paredzēts izdarīt līdz 2017. gada beigām un gaidāms, ka uz šā pamata tiks izstrādāta nākamā daudzgadu finanšu shēma (DFS);
J. tā kā liels skaits pilsoņu un apvienību ir iesnieguši dažādus priekšlikumus un iniciatīvas, sniedzot savu ieguldījumu Eiropas nākotnē, jo īpaši neseno svinību laikā saistībā ar Romas līgumu 60. gadadienu; tā kā tie ierosina aktīvi piedalīties Eiropas Pilsoņu konventā, izmantojot inovatīvus līdzdalības modeļus,
Mūsu izvēle Eiropas nākotnei: Darīt daudz labāk kopā attiecībā uz cilvēkiem svarīgām prioritātēm
1. uzskata, ka neviens no pieciem scenārijiem, kas formulēti Komisijas baltajā grāmatā, neatspoguļo pārliecinošu redzējumu par Eiropas nākotni; norāda, ka scenāriji “Turpinām iesākto”, “Tikai un vienīgi vienotais tirgus” un “Darīt mazāk, bet efektīvāk” ir vāji attiecībā uz mērķiem par augšupejošu ekonomisko konverģenci, sociālo attīstību, kohēziju un ilgtspējīgu attīstību; šajā kontekstā brīdina, ka daudzi no tiem, kas apgalvo, ka Eiropai būtu “jādara mazāk”, patiesībā vēlas palielināt uzņēmuma peļņu, likvidējot standartus, ar kuru palīdzību Eiropa aizsargā darba ņēmējus, patērētājus, sabiedrības veselību un mūsu dzīves vidi; uzskata, ka scenārijs “Tie, kas vēlas vairāk, dara vairāk” nesniedz pietiekamu pārliecību, ka ciešāka sadarbība neizraisīs neiesaistīto dalībvalstu de facto izstumšanu no turpmākas integrācijas; visbeidzot norāda, ka scenārijs “Darīt daudz vairāk kopā” varbūt ir labi domāts, bet nav skaidrības par tā prioritātēm, kur dziļāka integrācija ir nepieciešama, lai labāk ņemtu vērā iedzīvotāju bažas;
2. norāda, ka saskaņā ar jaunāko Eirobarometra aptauju ES pilsoņi vidēji vēlas, lai ES iesaistītos vairāk nekā pašlaik attiecībā uz daudziem jautājumiem, tostarp tādiem kā drošība un cīņa pret terorismu, bezdarbs, veselība un sociālais nodrošinājums, vides aizsardzība, cīņa pret krāpšanu nodokļu jomā, migrācija un rīcība attiecībās ar pārējo pasauli; tomēr apzinās, ka attieksme pret ES un atbalsts aktīvākai ES rīcībai dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras;
3. uzsver, ka ir labāks ceļš Eiropas virzībai uz priekšu nekā Komisijas minētie, proti, sestais scenārijs, kas iegūtu demokrātisku konsensu starp dalībvalstīm un Eiropas politiskajām partijām: “Darīt daudz labāk kopā attiecībā uz cilvēkiem svarīgām prioritātēm”; norāda, ka šis ir praktisks scenārijs, kura nolūks ir nodrošināt efektīvu reakciju uz problēmām, kas uztrauc iedzīvotājus visā Savienībā, demokrātiskā veidā un ar mērķi stiprināt Eiropas pilsonības koncepciju; uzsver, ka ir vajadzīga nopietna rīcība Eiropas līmenī — ar pienācīgiem līdzekļiem — tajās jomās, kurās efektīvus rezultātus var sasniegt vienīgi ar kopīgu rīcību, piemēram, lai ierobežotu klimata pārmaiņas, panāktu labākus tirdzniecības nolīgumus, uzlabotu drošību, samazinātu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodrošinātu labus sociālos un vides standartus, veicinātu dzimumu līdztiesību un stiprinātu augšupvērstu konverģenci vienotajā tirgū un Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS);
4. atkārtoti apstiprina Romas deklarācijas vēstījumu, ka mūsu Savienība ir nedalīta un nedalāma un ka strādāt kopā kā eiropiešiem ir mūsu labākā iespēja ietekmēt globālo notikumu gaitu; uzsver, ka būvēt nākotni kopā ir labākais veids, kā eiropieši var panākt plašu vispārējo labklājību ar augstu dzīves līmeni, drošību un tīru vidi; uzskata, ka Eiropas vienotība ir arī labākais veids, kā veicināt mieru, labklājību un labākus dzīves apstākļus citur pasaulē;
5. uzsver, ka visi Eiropas pilsoņi ir vienlīdzīgi Savienības tiesību sistēmā un ka jebkādai ciešākai sadarbībai dažās Eiropas integrācijas jomās ir jānotiek iekļaujošā veidā, turklāt ES-27 vienmēr ir standarta izvēle; uzsver, ka Romas deklarācijā ir norādīts, ka „Mēs rīkosimies kopā — vajadzības gadījumā dažādos tempos un ar dažādu intensitāti, bet vienā un tajā pašā virzienā, kā esam to darījuši jau iepriekš, saskaņā ar Līgumiem un turot durvis vaļā tiem, kas vēlas mums vēlāk pievienoties”; uzsver, ka nedrīkst noteikt kustīgus mērķus vai papildu kritērijus tiem, kas vēlas pievienoties iniciatīvām vēlākā posmā;
6. uzsver nepieciešamību pēc stiprākiem tiešajiem sakariem starp ES un pilsoņiem; uzskata, ka „Darīt daudz labāk kopā attiecībā uz cilvēkiem svarīgām prioritātēm” ir demokrātiska pieeja, kas var uzlabot Savienības leģitimitāti un nodrošināt iedzīvotājiem, ka viņu viedokļi un balsis tiek ņemtas vērā;
7. šajā rezolūcijā ir izklāstītas galvenās stratēģiskās prioritātes, kas Eiropas Savienībai būtu jāievēro, būvējot kopēju ilgtermiņa nākotni, kā arī galvenās konkrētās iniciatīvas, kas Komisijai būtu jāiesniedz 2018. gadā; norāda uz Komiteju priekšsēdētāju konferences pieņemto kopsavilkuma ziņojumu, kurā sniegts detalizēts pārskats par komiteju paziņojumiem attiecībā uz Komisijas 2017. gada darba programmas īstenošanu un to vēlmēm attiecībā uz 2018. gadu;
Eiropa, kādu mēs vēlamies: galvenās prioritātes
Eiropas Savienība, kas aizsargā un uzlabo iedzīvotāju dzīves un darba apstākļus
8. stingri uzsver, ka Eiropas integrācijas sociālo dimensiju nevar reducēt uz jautājumiem, kas saistīti ar pārvietošanās brīvību; uzsver, ka, gluži pretēji, “Darīt daudz labāk kopā attiecībā uz cilvēkiem svarīgām prioritātēm” nozīmē spēcīgāku kopīgo rīcību, lai uzlabotu darba apstākļus, mazinātu nabadzību un sociālo un dzimumu nevienlīdzību, nodrošinātu augstas kvalitātes izglītību un apmācību visiem, paātrinātu ekonomiskā snieguma un ienākumu līmeņa augšupvērstu konverģenci starp valstīm un stiprinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju Eiropas Savienībā; norāda uz Parlamenta rezolūciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kurā sniegti detalizēti priekšlikumi par to, kā veidot sociālāku Eiropu, kopīgi strādājot ES-27, un kādi specifiski papildu instrumenti ir vajadzīgi eurozonai šajā ziņā; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu kopīgu proklamāciju un apliecina savu gatavību sadarboties ar Komisiju un Padomi, lai kopīgās proklamācijas izstrādāšanu pabeigtu līdz 2017. gada beigām; uzsver, ka pīlāra principi būtu piemērojami visiem ES iedzīvotājiem; tāpēc aicina visas ES-27 dalībvalstis atbalstīt kopīgo proklamāciju valstu vai valdību vadītāju līmenī;
9. aicina Komisiju iesniegt tiesību aktu priekšlikumus par konkrētām Eiropas iniciatīvām, lai uzlabotu dzīves un darba apstākļus, jo īpaši:
• gadījumā, ja sociālie partneri nav gatavi turpināt sarunas par Rakstiskā paziņojuma direktīvu (91/533/EEK)[8], Komisijai būtu jāiesniedz likumdošanas priekšlikums pamatdirektīvai par pienācīgiem darba apstākļiem, garantējot visiem darba ņēmējiem piekļuvi darba un sociālo tiesību pamatkopumam, tostarp digitālajā ekonomikā;
• iniciatīvu par piekļuvi sociālajai aizsardzībai, pēc apspriedēm ar sociālajiem partneriem iesniedzot konkrētus priekšlikumus, lai nodrošinātu, ka visiem cilvēkiem visu veidu darbā izveidojas tiesības uz sociālo nodrošinājumu, tostarp pienācīgu pensiju;
• Eiropas sociālās drošības karti, lai atvieglotu informācijas apmaiņu un nodrošinātu cilvēkiem pašreizējo un iepriekšējo tiesību reģistrēšanu un nepieļautu ļaunprātīgu izmantošanu;
• Eiropas darba inspekciju, lai nodrošinātu darba un sociālo tiesību aktu izpildi vienotajā tirgū;
• direktīvu, ar ko izveido Garantiju bērniem nolūkā mazināt bērnu nabadzības negatīvo ietekmi, nodrošinot, ka ikvienam bērnam, kuram draud nabadzība, ir pieejama bezmaksas veselības aprūpe, bezmaksas izglītība, bezmaksas bērnu aprūpe, pienācīgs mājoklis un pietiekams uzturs;
• direktīvu par Eiropas ienākumu minimuma shēmām nolūkā segt dzīvošanai nepieciešamās pamatizmaksas, vienlaikus respektējot valstu praksi;
• trešā vielu grupa Kancerogēnu un mutagēnu direktīvā (2004/37/EK)[9] būtu nekavējoties jāprecizē un direktīvas darbības joma būtu jāpaplašina, iekļaujot reprotoksiskas vielas;
• nākamajā Līgumu pārskatīšanā Komisijai būtu jāierosina sociālais protokols ar mērķi stiprināt sociālās pamattiesības attiecībā uz ekonomiskajām brīvībām;
10. uzsver, ka Komisijai vajadzētu nodrošināt visu nepieciešamo atbalstu dalībvalstīm, lai pilnībā īstenotu Garantiju jauniešiem, Prasmju garantiju un citas būtiskas investīcijas cilvēkresursos, tostarp kvalitatīvu, finansiāli pieņemamu un pieejamu agrīno pirmsskolas izglītību un bērnu aprūpi, kā arī vecu cilvēku un apgādājamo aprūpes pakalpojumus; aicina Komisiju nodrošināt pietiekamu finansējumu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai līdz 2020. gadam un darīt visu iespējamo, lai palīdzētu dalībvalstīm pilnībā izmantot resursus, kas pieejami no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem; aicina Komisiju nodrošināt Erasmus+ shēmu un būtiski palielināt tās finansējumu; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par Eiropas Solidaritātes korpusu, kura mērķis ir atzīt un veicināt jauniešu brīvprātīgā darba atzīšanu un pārrobežu solidaritāti visā Savienībā; tomēr uzsver nepieciešamību pārskatīt ierosinātos tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka Eiropas Solidaritātes korpusa iniciatīva nerada negatīvu ietekmi uz citām esošajām programmām, piemēram, Erasmus+, un ka brīvprātīgais darbs netiek sistemātiski izmantots, lai aizstātu apmaksātu darbu;
11. atzinīgi vērtē Komisijas pasākumus nolūkā stiprināt sociālo rādītāju lomu un pamanāmību Eiropas semestrī un jo īpaši aicina esošo galveno nodarbinātības un sociālo rādītāju rezultātu apkopojumu un gaidāmo iniciatīvu par piekļuvi sociālajai aizsardzībai ņemt vērā, izstrādājot konkrētai valstij adresētos ieteikumus un ieteikumu eurozonai; aicina Komisiju turpināt darbu saistībā ar integrētu stratēģiju cīņai pret nabadzību, lai beidzot sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi samazināt nabadzību un sociālo atstumtību un palielinātu sieviešu nodarbinātību; atkārtoti aicina Komisiju veicināt pienācīgu minimālo ienākumu shēmas, lai segtu dzīvošanas pamatizmaksas visās dalībvalstīs saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi, vienlaikus nodrošinot iespējas nepieļaut ilgtermiņa atkarību no minimālā ienākuma; atkārtoti aicina izstrādāt zaļo grāmatu par nevienlīdzībām un to kaitīgo ietekmi uz ekonomikas atveseļošanos un ilgtermiņa izaugsmes potenciālu;
Eiropas stratēģija ilgtspējīgai attīstībai
12. uzsver, ka nostājā “Darīt daudz labāk kopā attiecībā uz cilvēkiem svarīgām prioritātēm” vajadzētu ietvert pamatu izveidošanu plašai vispārējai labklājībai nākotnē; uzskata, ka ES ir vajadzīga konkrēta stratēģija ilgtspējīgai izaugsmei, ilgtspējīgai finansēšanai, konkurētspējai, kvalitatīvām darbvietām, ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai visā ES līdz 2030. gadam un mūsu saistību izpildei saskaņā ar Parīzes klimata nolīgumu; uzsver, ka Eiropas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas īstenošana nozīmē, ka ir jāatjaunina regulatīvie standarti un ir jāievieš atbilstīgi finanšu instrumenti;
13. uzsver nepieciešamību uzturēt un atjaunināt ES politiku attiecībā uz ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju kā būtisku politiku ar tiešu ietekmi uz cilvēku dzīvi un kā galveno ilgtermiņa investīciju instrumentu, kas ļaus pārvarēt nevienlīdzību un sekmēt ilgtspējīgu konverģenci un labklājību, aptverot visas dalībvalstis kā solidaritātes principa praktisku izpausmi;
14. šajā kontekstā atbalsta Padomes aicinājumu Komisijai sniegt holistisku ES rūpniecības politikas nākotnes stratēģiju; uzskata, ka pēc šīs stratēģijas būtu jāizveido rīcības plāns un būtu jāpievēršas galvenajām prioritātēm, piemēram, pārejai uz energoefektīvu mazoglekļa ekonomiku, digitālai savienojamībai visiem iedzīvotājiem, Eiropas kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošanai, pilsētu ilgtspējas veicināšanai un aprites ekonomikas programmai;
15. cer, ka Komisija drīz nāks klajā ar visām pārējām iniciatīvām Enerģētikas savienības īstenošanai, kā izklāstīts Enerģētikas savienības ceļvedī; mudina Komisiju vērsties pret enerģētisko nabadzību, izmantojot konkrētu rīcības plānu, lai izskaustu enerģētisko nabadzību un nodrošinātu piekļuvi enerģijai par pieņemamām cenām visiem ES pilsoņiem;
16. uzskata, ka ir ļoti svarīgi samazināt emisijas transporta nozarē; mudina Komisiju pabeigt vieglo un kravas automobiļu CO2 emisiju tiesību aktu pārskatīšanu, ko vajadzēja paveikt jau agrāk, un iesniegt pietiekami vērienīgus likumdošanas priekšlikumus par autoparka vidējo emisiju mērķa sasniegšanu līdz 2025. gadam un nulles emisiju transportlīdzekļu mandātu, kas paredz nulles emisiju transportlīdzekļu īpatsvara kopējā autoparkā pakāpenisku palielināšanu ar mērķi līdz 2035. gadam pakāpeniski panākt, ka vairs netiek ražoti jauni automobiļi, kas rada CO2 emisijas; aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu par tehnoloģiju ziņā neitrālām EURO7 emisiju robežvērtībām, kas no 2025. gada būtu jāpiemēro visiem Savienības tirgū laistiem vieglajiem un kravas automobiļiem, lai uzlabotu gaisa kvalitāti Savienībā un sasniegtu Savienības gaisa kvalitātes robežvērtības, kā arī PVO ieteiktos līmeņus;
17. sagaida, ka Komisijas priekšlikumi par kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2020. gada pamatosies uz korektīvu publisko intervenci lauksaimniecības tirgu svārstīgumā, lai nodrošinātu drošas un veselīgas pārtikas piegādes, lai aizsargātu pārtikas ražošanas jaudu Eiropā, nodrošinot lauksaimniecības ieņēmumus, un lai stiprinātu nodarbinātību un spēcīgas kopienas lauku apvidos, vienlaikus pilnībā saskaņojot ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem; prasa ievērojami vairāk pievērsties vides un klimata pārmaiņu jomā izvirzīto mērķu sasniegšanas veicināšanai, tostarp, piešķirot prioritāti lauksaimniecības praksēm, kas dod iespēju vairāk oglekļa uzglabāt augsnē, ierobežot slāpekļa oksīda emisijas un aizstāt pesticīdus ar alternatīviem risinājumiem;
18. atkārtoti aicina Komisiju nākt klajā ar likumdošanas priekšlikumiem nolūkā risināt antimikrobiālo līdzekļu rezistences jautājumu, kas ir globāla mēroga veselības problēma;
19. aicina Komisiju 2018. gadā nākt klajā ar tiesiskā regulējuma priekšlikumu nolūkā cīnīties pret negodīgu tirdzniecības praksi pārtikas piegādes ķēdē; prasa rūpīgi izvērtēt ES saistības apkarot negodīgu konkurenci pasaulē, it īpaši attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu, sanitārajiem un fitosanitārajiem standartiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, dzīvnieku labturību un jutīgo produktu nozarēm; prasa Komisijai izstrādāt variantus potenciāliem atbalsta pasākumiem ES lauksaimniekiem negodīgas konkurences gadījumos, pielāgojot konkurences politiku lauksaimniecības īpatnībām, lai nodrošinātu primāro ražotāju ekonomisko stāvokli pārtikas piegādes ķēdē;
20. uzsver, ka ES ir jāuzņemas vadība globālajā sadarbībā ar mērķi uzlabot Starptautisko okeānu pārvaldību, tostarp teritorijās ārpus valstu jurisdikcijas, lai risinātu ar klimata pārmaiņām saistītas problēmas, aizsargātu bioloģisko daudzveidību un nodrošinātu ilgtspējīgu nākotni zivsaimniecībai; aicina Komisiju pastiprināt cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju un balstīties uz MedFish4Ever deklarāciju, lai stiprinātu Vidusjūras zivju krājumus; stingri aicina Komisiju samazināt starptautisko zivsaimniecības organizāciju pieņemto pasākumu transponēšanas aizkavēšanos un zivsaimniecības jomā ierosināto deleģēto aktu aizkavēšanos;
21. prasa, lai Komisija veiktu un 2018. gadā pabeigtu pētījumu par intelektuālo īpašumu un zāļu pieejamību, lai veicinātu pētījumus par novārtā atstātām slimībām, kā arī uzlabotu zāļu pieejamību ES un jaunattīstības valstīs; sagaida, ka Komisija nāks klajā ar tiesību akta priekšlikumu par Eiropas sistēmu veselības tehnoloģijas novērtēšanai;
22. prasa Komisijai veikt konkrētus pasākumus, lai samazinātu kvalitātes atšķirības starp viena zīmola produktiem vienotajā tirgū; vēlas redzēt šādu pasākumu pirmos pozitīvos rezultātus līdz 2018. gada vidum;
23. atkārtoti nāk klajā ar jau sen pausto aicinājumu Komisijai iesniegt tiesību akta priekšlikumu par kolektīvo tiesisko aizsardzību, kas varētu ievērojami palīdzēt cilvēkiem īstenot savas tiesības, ja viņi ir cietuši zaudējumus no uzņēmumiem, kuri pārkāpj piemērojamos noteikumus;
24. uzsver, ka ir jāturpina uzlabot produktu tirgus uzraudzību ES, un mudina Komisiju rīkoties, lai pārvarētu strupceļu attiecībā uz ražojumu drošuma un tirgus uzraudzības tiesību aktu kopumu, jo īpaši nolūkā palīdzēt panākt taisnīgu kompromisu par obligāto ražojuma izcelsmes norādi („made in”);
25. aicina Komisiju pēc iespējas drīz iesniegt tiesību akta priekšlikumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības attiecināšanu uz nelauksaimnieciskiem produktiem, kam būs ļoti pozitīva ietekme uz iedzīvotājiem, patērētājiem, ražotājiem un visu Eiropas ekonomiku un sabiedrību;
26. uzsver, ka ir svarīgi pilnībā īstenot visus pasākumus, kas ierosināti digitālā vienotā tirgus stratēģijā; sagaida, ka Komisija pēc termiņa vidusposma pārskata par digitālā vienotā tirgus stratēģiju nāks klajā ar konkrētiem tiesību aktu priekšlikumiem, lai nodrošinātu skaidru tiesisko regulējumu darbībām ar digitālo platformu starpniecību, tostarp attiecībā uz profesionālo un neprofesionālo pakalpojumu sniegšanu, atbildības režīmiem, patērētāju tiesībām un nepilngadīgo aizsardzību, darba ņēmēju tiesībām, radītāju tiesībām, konkurenci un nodokļiem;
27. aicina Komisiju raudzīties tālāk par digitālo vienoto tirgu un censties panākt pilnvērtīgu digitālo savienību ar vērienīgiem tiesību aktu mērķiem un vajadzīgajiem finanšu līdzekļiem; vēlas redzēt, ka digitalizācijas iespējas kļūst par konkrētiem ieguvumiem visiem Eiropas iedzīvotājiem, tostarp attālākajos lauku apgabalos, arī attiecīgi izmantojot publisko iepirkumu un plašāk izmantojot e-pārvaldi sabiedriskos pakalpojumos, piemēram, izglītībā, veselības aprūpē un administratīvajās procedūrās iedzīvotājiem un MVU; uzsver, ka notiekošās digitālās pārveides rezultātā vajadzētu rasties taisnīgākai, integrētākai un dinamiskākai sabiedrībai, kurā tiek aizsargātas individuālās tiesības;
28. prasa veikt vērienīgas investīcijas digitālajās prasmēs un tiešsaistes drošībā visām paaudzēm un uzlabot izglītības iestāžu mācību programmas; prasa drīz īstenot iniciatīvu Wifi4EU; aicina Komisiju iesniegt plānu, kura mērķis ir padarīt Eiropu par pasaules līderi datu centru, datu pārvaldības un datu drošības jomā ar datu brīvu apriti, pamatojoties uz stingru ES regulējumu, kas garantē tīkla neitralitāti un personas datu privātumu; aicina Komisiju pastiprināt centienus, lai veicinātu 5G tehnoloģiju pētniecību, izstrādi un ieviešanu Eiropā;
29. sagaida, ka Komisija nāks klajā ar plānotajām iniciatīvām kiberdrošības jomā, tostarp attiecībā uz Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA); uzsver, ka šādām iniciatīvām būtu jātiecas palielināt kiberdrošību rūpniecībā un citiem civiliem mērķiem un jāietver efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi;
Labāki instrumenti ieguldījumiem
30. uzsver, ka uzticamai Eiropas stratēģijai ilgtspējīgai attīstībai ir vajadzīga tāda ekonomikas politika, kas nodrošina pietiekami lielus publiskā un privātā sektora ieguldījumus gan valstu, gan Eiropas līmenī, lai novērstu pašreizējo ieguldījumu trūkumu; uzsver, ka cilvēkiem ļoti rūp ekonomikas iespējas un dzīves līmeņa uzlabojumi un viņi gūtu labumu no tā, ka dalībvalstis un ES iestādes daudz veiksmīgāk darbotos kopā ar tādas ekonomikas politikas starpniecību, kura atbalsta ātrāku kvalitatīvu darbvietu radīšanu, stiprina cilvēku izglītību un prasmes un nodrošina augstas kvalitātes sabiedriskos pakalpojumus, kas ļauj cilvēkiem pilnībā piedalīties ekonomiskajā un sociālajā dzīvē; tādēļ aicina Komisiju izstrādāt Eiropas stratēģiju spēcīgākiem publiskajiem un privātajiem ieguldījumiem, kura būtu daudz plašāka par pašreizējo Investīciju plānu Eiropai un tieši saistīta ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem 2030. gadam un Parīzes nolīgumu klimata jomā; aicina izstrādāt tiesību aktu priekšlikumus, lai integrētu vides, sociālos un pārvaldības kritērijus ziņošanas pienākumos un lēmumu pieņemšanas procesā nolūkā stimulēt ieguldītājus novirzīt atbalstu ilgtspējīgiem un ilgtermiņa projektiem;
31. atkārtoti apstiprina, ka cīņa pret nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas ir būtiska Eiropas prioritāte, lai uzlabotu taisnīgumu sabiedrībā un atjaunotu pietiekamu publisko ieguldījumu spēju; uzskata, ka ir būtiski, lai Parlaments un Padome ātri panāktu vienošanos par prasībām attiecībā uz obligātu starptautisko uzņēmumu publisku pārskatu par katru valsti, pamatojoties uz Komisijas 2016. gada priekšlikumu[10]; uzsver, cik svarīgi ir panākt progresu ceļā uz kopēju konsolidētu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, pamatojoties uz diviem Komisijas priekšlikumiem[11]; norāda uz publiskajiem faktisko īpašumtiesību reģistriem kā ļoti svarīgiem elementiem, par kuriem jāpanāk vienošanās pašreizējās sarunās par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu (2015/849)[12]; aicina Komisiju izveidot savu neatkarīgu sarakstu, kurā tiktu iekļautas augsta riska jurisdikcijas, kuros tiek veikti vāji pasākumi, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu; prasa Komisijai steidzami sagatavot ES nodokļu oāžu melno sarakstu, ietverot stingras un automātiskas sankcijas pret sarakstā iekļautajām valstīm un jurisdikcijām; prasa Komisijai veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visi pasaules mēroga un tehnoloģiju uzņēmumi Eiropā maksā nodokļus taisnīgā apmērā;
32. atgādina, ka pašreizējais ES pievienotās vērtības nodokļa (PVN) režīms bija paredzēts kā pagaidu režīms un šobrīd ir novecojis; prasa iesniegt priekšlikumu, lai padarītu to par galīgu režīmu, pamatojoties uz galamērķa principu; uzsver nepieciešamību rast pienācīgu risinājumu krāpšanas apkarošanai PVN jomā un PVN iztrūkumam; šajā sakarībā uzver, ka Eiropas Prokuratūrai vajadzētu būt daļai no šīs atbildes, un aicina Komisiju veicināt drīzu vienošanos saskaņotas sadarbības ietvaros;
33. sagaida, ka Komisija veiks turpmākus pasākumus drīz pēc tam, kad Parlamenta Izmeklēšanas komiteja par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (PANA) būs nākusi klajā ar gaidāmajiem ieteikumiem;
34. aicina Komisiju nākt klajā ar vērienīgiem priekšlikumiem par Eiropas uzraudzības iestādēm, lai virzītos uz vienotu ES kapitāla tirgu savienības (KTS) uzraudzību; norāda, ka tas jo īpaši prasa, lai tiktu pastiprinātas Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pilnvaras un Eiropas Sistēmisko risku komitejai būtu lielāka ietekme; uzsver, ka KTS būtu jāveicina ilgtspējīga finansējuma attīstība, atvieglojot finansējumu ilgtermiņa ieguldījumiem ar pienācīgu nodokļu režīmu;
35. sagaida, ka Komisija, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES procesu, pārskatīs Eiropas tirgus infrastruktūras regulu (Regula (ES) Nr. 648/2012)[13], Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku direktīvu (2011/61/ES)[14] un Finanšu instrumentu tirgu direktīvu (2014/65/ES)[15], lai uzturētu un stiprinātu finanšu tirgu stabilitāti; mudina Komisiju veikt turpmākus pasākumus, lai veicinātu plašākus finanšu nozares ieguldījumus ilgtspējīgā attīstībā;
36. aicina ātri pabeigt banku savienības izveidi ar kopīgu fiskālo atbalstu vienotajam noregulējuma fondam, kas būtu pietiekami liels un saņemtu līdzekļus no Eiropas Stabilizācijas mehānisma tiešās kredītlīnijas, kā arī ar Eiropas noguldījumu apdrošināšanas shēmu; prasa novērtēt pašreizējo atveseļošanas un noregulējuma satvaru; norāda uz nepieciešamību turpināt samazināt riskus un nelīdzsvarotību, kas rodas galvenokārt no pastāvīga izaugsmes trūkuma; aicina Komisiju nekavējoties ierosināt Eiropas stratēģiju par labi funkcionējoša sekundārā tirgus izveidi attiecībā uz ienākumus nenesošiem aizdevumiem, tostarp izstrādājot Eiropas plānu saistībā ar aktīvu pārvaldīšanas sabiedrībām un nepieciešamo valsts atbalsta noteikumu īstenošanas precizēšanu;
37. aicina Komisiju turpināt darbu pie patiesi drošu Eiropas aktīvu izveides eurozonai, lai izsniegtu jaunus kopīgi nodrošinātus aizdevumus, vienlaikus izvairoties no mākslīgiem un pārmērīgi sarežģītiem risinājumiem, kas var negatīvi ietekmēt dalībvalstu finanšu stabilitāti un finansēšanas spējas;
38. stingri prasa īstenot uz izaugsmi orientētu kopēju fiskālo nostāju eurozonā un nodrošināt eurozonas fiskālo kapacitāti, kā arī papildus Eiropas Stratēģiskā investīciju fonda un Eiropas strukturālo un investīciju fondu pilnīgai izmantošanai izveidot konverģences kodeksu; atkārto, ka ar eurozonas fiskālo kapacitāti būtu jācenšas veicināt augšupejošu sociālekonomisko konverģenci un mazināt ekonomikas satricinājumus, tostarp ar Eiropas bezdarbnieka pabalstu sistēmu; norāda, ka eurozonas budžeta kapacitātei vajadzētu aptvert jaunus ES budžeta instrumentus (papildus ES DFS maksimālajiem apjomiem), kā arī reformētu Eiropas Stabilizācijas mehānismu, kuru iekļauj ES tiesiskajā regulējumā un pakļauj demokrātiskai uzraudzībai; piekrīt Komisijai, ka eurozonas fiskālai kapacitātei ir jābūt pieejamai arī tām valstīm, kuras ir ārpus eurozonas, bet vēlas tai pievienoties; tomēr pauž nožēlu par Komisijas bezatbildīgo attieksmi, paredzot, ka eurozonas fiskālā kapacitāte varētu ieviesta tikai aptuveni 2025. gadā;
39. prasa ieviest „zelta likumu ieguldījumiem” un iekļaut ilgtspējīgas attīstības rādītājus Stabilitātes un izaugsmes paktā, lai nodrošinātu pienācīgu labas kvalitātes ieguldījumu līmeni Eiropas nākotnes labklājībā;
40. sagaida likumdošanas priekšlikumus attiecībā uz kohēzijas politiku laikposmam pēc 2020. gada, lai nodrošinātu, ka tiek saglabāts vismaz pašreizējais ieguldījumu līmenis attiecībā uz augšupēju konverģenci, ilgtspējīgu attīstību, kvalitatīvu nodarbinātību un nevienlīdzības ierobežošanu vienotajā tirgū; sagaida arī priekšlikumus par kopējo lauksaimniecības politiku laikposmam pēc 2020. gada un par jaunu pētniecības pamatprogrammu, pamatojoties uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” starpposma novērtējumu un Parlamenta īstenošanas ziņojumu; prasa, lai visas pašreizējās daudzgadu programmas izglītības, jaunatnes, sporta, kultūras, plašsaziņas līdzekļu un izglītības jomā (Erasmus+, ”Radošā Eiropa” un ”Eiropa pilsoņiem”) tiktu turpinātas pēc 2020. gada ar ievērojamu budžeta palielinājumu, ņemot vērā pastāvīgo finansējuma nepietiekamību pašreizējām programmām; prasa izstrādāt īstenošanas ziņojumu par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu līdz 2018. gada beigām, jo īpaši attiecībā uz uzlabojumiem papildināmības, ģeogrāfiskā līdzsvara un pārvaldības jomā; prasa Komisijai pietiekami agri 2018. gadā iesniegt visus tiesību aktu priekšlikumus saskaņā ar DFS laikposmam pēc 2020. gada visām programmām, lai varētu tās uzsākt savlaicīgi;
Iekšējā drošība
41. norāda, ka cilvēkiem ir ļoti būtiska drošība viņu ikdienas dzīvē un ka Eiropas iedzīvotāji kopīgi varētu panākt daudz vairāk;
42. aicina Komisiju nodrošināt, lai efektīvi un saskaņoti tiktu īstenota 2015.–2020. gada Eiropas Drošības programma, kurā tiktu piešķirta prioritāte terorisma, pārrobežu organizētās noziedzības un kibernoziedzības apkarošanai; vēlreiz aicina pirms jebkādu jaunu tiesību aktu priekšlikumu iesniegšanas padziļināti izvērtēt attiecīgo jau esošo ES instrumentu darbības efektivitāti un atlikušās šīs jomas nepilnības; prasa, lai jebkādi jauni pasākumi drošības telpā tiktu papildināti ar ietekmes novērtējumiem;
43. atgādina, ka pienācīga ES ārējo robežu pārvaldība Eiropas iedzīvotājiem ir būtisks jautājums, jo īpaši lai nodrošinātu, ka dalībvalstis atturas no iekšējo robežu pārbaudēm Šengenas zonas iekšienē; prasa pilnībā īstenot Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulu (Regula (ES) 2016/1624)[16];
44. aicina Komisiju nākt klajā ar īstenojamiem neleģislatīviem priekšlikumiem, lai uzlabotu informācijas apmaiņu starp tiesībaizsardzības struktūrām, izlūkošanas organizācijām un tiesībaizsardzības un izlūkošanas struktūrām ar mērķi efektīvi apkarot pārrobežu organizēto noziedzību un cīnīties pret terorismu; šajā sakarībā atgādina par pastiprinātas operatīvās sadarbības nozīmi starp dalībvalstīm, ES aģentūrām un trešām valstīm;
45. uzsver nepieciešamību izveidot efektīvas un piemērotas spējas, lai cīnītos pret kiberuzbrukumiem; uzsver efektīvas koordinācijas un darbības nedublēšanās starp visām iesaistītajām personām nozīmi; šajā sakarībā uzsver sadarbības ar NATO un privāto sektoru nozīmi;
46. aicina Komisiju mobilizēt tehniskās un finanšu speciālās zināšanas un resursus, lai nodrošinātu ES līmeņa koordināciju un paraugprakses apmaiņu cīņā pret vardarbīgu ekstrēmismu, teroristu propagandu un interneta izmantošanu vervēšanas un finansējuma iegūšanas nolūkā; uzskata, ka būtu jāliek īpašs uzsvars uz novēršanas, integrācijas un atkārtotas integrācijas stratēģijām ar skaidri izteiktu dzimumu aspektu;
47. norāda, ka vardarbība pret sievietēm ir arī iekšējās drošības jautājums; aicina Komisiju strādāt pie tā, lai tiktu drīz pabeigta pievienošanās Stambulas konvencijai par vardarbības pret sievietēm novēršanu un apkarošanu, un pēc iespējas drīz nākt klajā ar tiesību aktu, kura mērķis būtu uz dzimumu balstītas vardarbības nepieļaušana un apkarošana;
Patiesas Eiropas patvēruma un imigrācijas politikas veidošana
48. atgādina, ka Eiropas iedzīvotājiem ir kopīgi jāpanāk daudz vairāk, lai nodrošinātu, ka Eiropā pastāv droši un likumīgi ceļi tiem, kas meklē starptautisko aizsardzību, un ka patvēruma meklētāji, kas ierodas Eiropā, var īstenot savas pamattiesības, tostarp tiesības iegūt starptautisko aizsardzību, un uzlabot sadarbību ar trešām valstīm, lai novērstu piespiedu migrācijas pamatcēloņus; uzsver nepieciešamību nodrošināt to, ka, īstenojot sadarbību ar partnervalstīm migrācijas jomā, tiek ievērotas cilvēktiesības;
49. prasa pastiprināt centienus, lai vienotos par ”Dublinas sistēmas” reformu ar mērķi izstrādāt un īstenot patiesu un kopēju Eiropas patvēruma politiku, ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 78. un 80. pantu; vienlaikus uzsver, ka visām dalībvalstīm būtu jāpilda savi pienākumi saskaņā ar Padomes lēmumiem par patvēruma meklētāju pārcelšanu no Grieķijas un Itālijas, piešķirot prioritāti sieviešu un nepavadītu nepilngadīgo, kā arī citu neaizsargātu grupu, piemēram, cilvēku ar invaliditāti un LGBTI personu, pārcelšanai prasa pielikt papildu pūles, lai atvieglotu migrantu, bēgļu un patvēruma meklētāju piekļuvi izglītības un mācību sistēmām, kā arī darba tirgum, un atzītu viņu prasmes;
50. aicina Komisiju nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu par humanitārajām vīzām kā vēl vienu drošu un likumīgu ceļu patvēruma meklētājiem papildus pārmitināšanai, un aizsargāt ES atrodošos cilvēkus, kas cietuši no cilvēku tirdzniecības;
51. prasa saskaņoti rīkoties attiecībā uz likumīgo migrāciju Savienības līmenī, rīkojoties plašāk par pašreizējo sadrumstaloto pieeju; pieprasa stiprināt partnerības ar trešām valstīm attiecībā uz likumīgas migrācijas aspektiem un izstrādāt ES mēroga mobilitātes paketes ar pietiekamām garantijām, tostarp attiecībā uz darba apstākļiem;
52. aicina Komisiju pārskatīt to, kā visas puses, kas iesaistītas Eiropas ārējo robežu apsardzē, bēgļu nometņu pārvaldībā un patvēruma meklētāju uzņemšanā, ievēro starptautiskās tiesības, tostarp Ženēvas Konvenciju par bēgļu statusu un cilvēktiesību un humanitāro tiesību aktus; prasa precizēt atšķirību starp kontrabandistiem un vienkāršajiem iedzīvotājiem, kas palīdz grūtībās nonākušiem cilvēkiem;
Demokrātija, tiesiskums un pamattiesības
53. norāda, ka „darīt daudz labāk kopā attiecībā uz cilvēkiem būtiskām prioritātēm” nozīmē, ka ES ir nepieciešams rīkoties, lai aizsargātu pamattiesības un vērtības un principus, kas izklāstīti tās dibināšanas līgumos; uzsver, ka tas nozīmē arī konkrētus pasākumus, lai vienkāršotu pārvaldību saistībā ar cilvēku dzīves pārrobežu aspektiem, un cilvēku aizsardzību pret ļaunprātīgu izmantošanu, novēršot nepilnības Eiropas Savienības vai valstu tiesību aktos;
54. aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību paktu starpiestāžu nolīguma veidā atbilstoši ieteikumam, ko Parlaments izklāstījis 2016. gada 25. oktobra normatīvajā rezolūcijā[17];
55. aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem attiecībā uz stingrāku rīcību integrācijas un deradikalizācijas jomā, balstoties uz attiecīgo esošo politiku un apzinot vajadzīgās papildu iespējas;
56. aicina Komisiju un Padomi darīt visu iespējamo, lai atbloķētu priekšlikumu horizontālai direktīvai par diskriminācijas novēršanu[18];
57. mudina Komisiju rīkoties apņēmīgāk, lai izskaustu pastāvošās atšķirības sieviešu un vīriešu darba samaksā, ierosinot direktīvu, kuras pamatā būtu Komisijas 2014. gada ieteikums par atalgojuma pārredzamību; aicina Komisiju un Padomi pastiprināt centienus, lai panāktu politisku vienošanos par priekšlikumu direktīvai par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotēto uzņēmumu direktoru bez izpildpilnvarām vidū[19];
58. aicina Komisiju nekavējoties iesniegt visaptverošu tiesību akta priekšlikumu, atbildot uz Parlamenta 2017. gada 16. februāra normatīvo rezolūciju par civiltiesību noteikumiem par robotiku[20], pievēršoties vismaz cilvēktiesību un ētikas aspektiem, piesardzības principam un robotikas galvenajai ietekmei uz darba tirgiem un sociālās drošības sistēmām;
59. aicina Komisiju steidzami rīkoties un nākt klajā ar likumdošanas priekšlikumu ES mēroga tiesību aktam par trauksmes cēlēju aizsardzību ar plašu darbības jomu un atbilstīgu juridisko pamatu, lai nodrošinātu horizontālu aizsardzību, kas aptver visu kategoriju trauksmes cēlējus;
60. aicina Komisiju atsaukt savu priekšlikumu direktīvai par viena īpašnieka sabiedrībām ar ierobežotu atbildību; ņemot vērā „Panamas dokumentu” atklājumus, pauž nopietnas bažas par to, ka šī direktīva radītu nepilnības Eiropā juridiskās noteiktības trūkuma dēļ;
61. uzsver, ka jebkādā priekšlikumā par uzņēmumu tiešsaistes reģistrāciju būtu jāiekļauj aizsardzības pasākumi ar mērķi nodrošināt, ka sistēmu nevar ļaunprātīgi izmantot, lai radītu “pastkastītes” uzņēmumus un apietu tiesību aktus darba jomā, darba ņēmēju līdzdalību un tiesību aktus nodokļu jomā, un norāda, ka Eiropas uzņēmumu reģistrēšanas sistēma —gan tiešsaistē, gan klātienē — būtu jāsaista ar Eiropas uzņēmumu reģistru vai vismaz savstarpēji savienotiem dalībvalstu uzņēmumu reģistriem ar minimālo standartu vienotu kopumu attiecībā uz sniegto informāciju;
62. aicina Komisiju beidzot iesniegt priekšlikumu par 14. uzņēmējdarbības tiesību direktīvu ar noteikumiem par uzņēmuma mītnesvietas pārcelšanu, kas nodrošinātu, ka nodokļus maksā tajā vietā, kur tiek gūta peļņa, un kas aizsargātu darba ņēmēju tiesības, jo īpaši attiecībā uz pārstāvību valdē, kā arī līdzdalību un informāciju;
63. aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu regulai par publisko dokumentu satura atzīšanu pēc tam, kad būs pieņemta regula pilsoņu un uzņēmumu brīvas pārvietošanās veicināšanai, vienkāršojot noteiktu publisko dokumentu akceptēšanu; uzsver nepieciešamību gaidāmās regulas darbības jomā ietvert reģistrētas partnerattiecības;
64. aicina Komisiju iesniegt iniciatīvu, lai aizsargātu plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, veicinātu digitālās prasmes, apkarotu dezinformāciju, naida runu, seksismu un kiberiebiedēšanu un veicinātu uz faktiem balstītu demokrātisku viedokļu apmaiņu pat sociālo mediju laikmetā;
65. no jauna aicina Komisiju izvirzīt tiesību akta priekšlikumu par Eiropas administratīvajām tiesībām;
Eiropa kā vadoša globālā dalībniece
66. uzsver, ka ES ir ļoti spēcīga un ietekmīga attiecībās ar partneriem visā pasaulē, ja tā ir vienota un pauž kopēju nostāju; vēlas, lai ES būtu aktīva dalībniece pasaules mērogā, veicinot cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu un atbalstot demokrātiju, lai panāktu miermīlīgu un un uz sadarbību balstītu starptautisko kārtību daudzpusējā sistēmā, sasniegtu 2030. gada ilgtspējīgas attīstības mērķus un pilnībā īstenotu Parīzes nolīgumu klimata jomā; uzskata, ka ES vajadzētu stiprināt savu statusu standartu noteikšanā pasaules finanšu tirgos, tostarp ar kopīgu pārstāvību starptautiskajās finanšu organizācijās; uzskata, ka kopējā ārpolitikā un drošības politikā (KĀDP) būtu jāapvieno “maigā vara” ar spēju izmantot „stingro varu”, ja tas ir vajadzīgs, ņemot vērā, ka bez drošības nav iespējama attīstība un bez attīstības nav drošības; prasa izstrādāt efektīvu ES stratēģiju starptautiskajām kultūras attiecībām;
67. uzskata, ka būtu jānostiprina kopējā drošības un aizsardzības politika (KDAP), tostarp — iedibinot pastāvīgu strukturēto sadarbību (PESCO), tajā pašā laikā vairāk attīstot stratēģisko partnerību ar NATO; uzskata, ka Eiropas aizsardzību var un vajadzētu attīstīt, uzlabojot dalībvalstu aizsardzības tēriņu lietderību, izmantojot kopēju spēju attīstību un pozitīvus Eiropas Aizsardzības fonda stimulus konkurētspējīgas Eiropas aizsardzības rūpniecības atbalstam un veidojot civilā un militārā sektora sinerģijas KDAP misiju un operāciju gaitā; atgādina, ka ES joprojām ir svarīga loma konfliktu novēršanā, konfliktu risināšanā un miera veidošanā visā pasaulē, arī attiecībā uz sieviešu iesaistes miera procesos veicināšanu; aicina īstenot pilnīgu KDAP demokrātisko uzraudzību;
68. aicina Komisiju stiprināt paplašināšanās un pievienošanās procesu un izvērtēt, vai paplašināšanās stratēģija — ko papildina pirmspievienošanās palīdzības instruments — sniedz vēlamos rezultātus; uzsver, ka aizvien nestabilākā situācija Rietumbalkānos prasa pamatīgāku ES iesaisti; uzskata, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš kaimiņattiecību un reģionālās drošības uzlabošanai, kuras pamatā būtu stratēģiskā komunikācija un kuras mērķis būtu stiprināt ES kā Rietumbalkānos lielākā līdzekļu devēja reputāciju; ar nožēlu atzīst, ka, ņemot vērā notikumus kopš 2016. gada jūlija apvērsuma mēģinājuma un 2017. gada 16. aprīļa referenduma, paplašināšanās process ar Turciju ir jāpārtrauc;
69. aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) sniegt maksimālu iespējamo atbalstu reformu programmām, ko Eiropas kaimiņattiecību politikas kontekstā īsteno partnervalstis, īpaši attiecībā uz korupcijas apkarošanu, valsts pārvaldes iestāžu modernizāciju, cilvēktiesību ievērošanu, sieviešu iespēcinātību, minoritāšu aizsardzību un tiesiskuma nostiprināšanu; atzinīgi vērtē partnerības prioritātes, kuras ES jau ir izvirzījusi kopā ar vairākām valstīm atjaunotās Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) ietvaros, bet atzīmē, ka ES politika ir jāpielāgo katras valsts apstākļiem; uzskata, ka ES vajadzētu intensificēt sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm, lai stiprinātu to demokrātiskās institūcijas, noturību un neatkarību; aicina uz ciešāku sadarbību un aktīvāku ES lomu attiecībās ar dienvidu kaimiņreģiona valstīm, lai uzlabotu politisko dialogu un drošību, stiprinātu cīņu pret terorismu, novērstu radikalizāciju un migrācijas jautājumus risinātu tā, ka tiek aizsargātas cilvēktiesības;
70. joprojām ir nobažījies par situāciju Lībijā un jo īpaši par darbībām, kas apdraud mieru, drošību vai stabilitāti valstī un kas neļauj sekmīgi pabeigt Lībijas politisko pāreju; aicina ES vairāk atbalstīt Lībijas pāreju uz iekļaujošu demokrātiju un veikt visus iespējamos pasākumus, lai nodrošinātu cilvēktiesību ievērošanu un neatliekamas humānās palīdzības piegādi;
71. aicina pilnībā īstenot ES stratēģiju Sīrijai un ar to saistītās darbības, kā noteikts Parlamenta 2017. gada 18. maija rezolūcijā[21]; atbalsta priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) un ANO ģenerālsekretāra īpašā sūtņa Sīrijā diplomātiskos centienus iesaistīt relevantus reģionālos aktorus un sekmēt politisko pāreju; uzsver, ka ES vajadzētu būt gatavai sniegt konkrētu atbalstu Sīrijas politiskajam izlīgumam un rekonstrukcijai;
72. aicina ES visaptveroši reaģēt uz pašreiz Jemenā notiekošo karu, apvienojot lielākus humānos centienus ar aktīvām miera veidošanas iniciatīvām un mērķorientētu atjaunošanas un rekonstrukcijas atbalstu;
73. uzsver, ka ES un tās dalībvalstis kopā ir lielākais līdzekļu devējs pasaulē un ka ES attīstības palīdzības galvenais mērķis ir izskaust nabadzību; uzsver, ka ES ir jāizstrādā nopietns plāns, kā turpmākos gados saglabāt vadošo lomu pasaulē, tostarp ceļvedis, kā īstenot ES kolektīvo apņemšanos 0,7 % no nacionālā kopienākuma (NKI) atvēlēt oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP); šajā sakarā aicina Komisiju un Padomi regulāri ziņot Parlamentam par Savienības progresu; atgādina, ka attīstības palīdzībai galvenokārt vajadzētu būt vērstai uz nabadzības izskaušanu un ilgtspējīgas attīstības veicināšanu; uzsver, ka ir jānodrošina, lai attīstības palīdzība netiktu pārvirzīta, samazināta vai instrumentalizēta un lai attīstības palīdzības ģeogrāfiskais sadalījums arī turpmāk atbilstu saņēmējvalstu vajadzībām; noraida iespēju ES attīstības palīdzību padarīt atkarīgu no migrācijas plūsmu pārvaldības un atpakaļuzņemšanas nolīgumiem;
74. aicina EĀDD atbalstīt jaunas iniciatīvas, kuru mērķis ir efektīvi rīkoties, lai ES ievērotu starptautiskās humanitārās tiesības, kā noteikts attiecīgajās ES pamatnostādnēs; jo īpaši vēlreiz uzsver, ka ES ir stingri jāpiemēro noteikumi, kas paredzēti Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējā nostājā 2008/944/CFSP par ieroču eksportu[22];
75. ir ļoti nobažījies par to, ka Tuvajos Austrumos un Persijas līča reģionā palielinās spriedze un vēl lielākas destabilizācijas risks, ko turklāt pasliktina vienpusējas reģionālo un starptautisko aktoru darbības; aicina PV/AP un EĀDD izmantot visus to rīcībā esošos diplomātiskos līdzekļus, lai pastiprinātu ES sadarbību ar visiem reģionālajiem aktoriem nolūkā mazināt spriedzi, demilitarizēt pastāvošos konfliktus un likt pamatus iekļaujošai reģiona drošības sistēmai;
76. pauž atzinību PV/AP un EĀDD par nelokāmo apņēmību turpināt īstenot Kopīgo visaptverošo rīcības plānu (KVRP) ar Irānu, jo tas ir svarīgs ES diplomātijas un īsta multilaterālisma sasniegums, kā arī izdevība pakāpeniski veidot saiknes ar Irānu kopīgu interešu jomās; aicina PV/AP un EĀDD turpināt dialogu ar ASV par pilnīgu KVRP īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz leģitīmu ekonomisko darbību Irānā, tomēr būt arī gataviem efektīvi aizstāvēt Eiropas ekonomikas dalībnieku intereses, vēršoties pret ASV sankciju ekstrateritoriālu piemērošanu;
77. aicina izstrādāt rīcības plānu, kā īstenot jauno Eiropas Konsensu par attīstību; vēlreiz aicina panākt politikas saskaņotību attīstībai, lai visu Eiropas iekšpolitiku un ārpolitiku izmantotu nolūkam mazināt nabadzību un pilnībā īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķus, tostarp nodrošināt pārredzamu un stingru uzraudzības un pārskatīšanas sistēmu;
78. aicina izstrādāt jaunu rīcības plānu, kā īstenot jauno Eiropas konsensu par humāno palīdzību; uzskata, ka būtu jāņem vērā ES saistības, ko tā uzņēmās 2016. gadā Pasaules humānās palīdzības samitā;
79. aicina Komisiju nākt klajā ar iniciatīvu, kā uzlabot uzturdrošību jaunattīstības valstīs, cita starpā izmantojot atbalstu vidiski pārdomātai lauksaimniecībai labākas humānās palīdzības un attīstības sadarbības sasaistes kontekstā, kā arī mācoties no smagajām ar klimata pārmaiņām saistītajām uztura nepietiekamības krīzēm un bada iespējamības, kas pašlaik skar vairākas Āfrikas valstis;
80. pauž nožēlu par ASV prezidenta paziņojumu, ka ASV neievēros Parīzes klimata nolīguma saistības; vēlreiz pauž nelokāmu atbalstu šā vēsturiskā nolīguma īstenošanai, jo tas ir izšķirīgi svarīgs rīks, ar ko ierobežot ekoloģiskās katastrofas un nepieļaut neatgriezenisku kaitējumu Zemes klimatam; ļoti novērtē to, ka arī partneri visā pasaulē ir vēlreiz pauduši savu apņēmību ievērot Parīzes klimata nolīgumu;
81. uzsver, ka jādara vairāk, lai ES tirdzniecības politiku saskaņotu ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem un Parīzes klimata nolīgumu un lai veicinātu tādu globālo tirdzniecību, kas ir taisnīga, regulēta un visu planētas iedzīvotāju interesēs; jo īpaši aicina:
• izvirzīt tiesību akta priekšlikumu, kas paredzētu obligātu pienācīgu rūpību attiecībā uz globālajām vērtības ķēdēm, lai vērstos pret negodīgām tirdzniecības praksēm, nodrošinātu pārredzamību un izsekojamību un lai tiktu ievērotas cilvēktiesības, darba tiesības un vidiskās tiesības;
• sekmīgi un ātri noslēgt sarunas par ES tirdzniecības aizsardzības instrumentu modernizāciju attiecībā uz trešo valstu izmantotām tirdzniecības praksēm un subsīdijām, kas kropļo konkurenci;
• Komisiju rīkoties, lai uz noteikumiem balstītas daudzpusējas tirdzniecības sistēmas kontekstā samazinātu globālo tērauda ražošanas jaudas pārpalikumu, arī ar attiecīgiem antidempinga un antisubsīdiju tiesību aktiem;
• tuvoties daudzpusējas ieguldījumu tiesu sistēmas izveidei, lai investoru un valstu strīdu izšķiršanā aizstātu privātas šķīrējtiesas;
• Komisiju izvirzīt priekšlikumus par reformām tirdzniecības nolīgumu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu izpildes panākšanā; kad pārējie sadarbības un mediācijas mehānismi ir izsmelti, kā pēdējam līdzeklim vajadzētu būt iespējamām sankcijām par ilgtspējīgas attīstības noteikumu neievērošanu;
• Komisiju izvirzīt īpašus priekšlikumus, kuru pamatā būtu diskusiju dokuments par globalizācijas potenciāla izmantošanu un kuru mērķis būtu izveidot jaunas noturīgas iespējas Eiropas iedzīvotājiem, ko globālā ekonomikas konkurence ir pievīlusi; šiem priekšlikumiem būtu jāietilpst ES ieguldījumu stratēģijā ilgtspējīgai attīstībai un jāietver tādu instrumentu atjaunināšana un pastiprināšana kā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds;
• Komisiju turpināt izdarīt spiedienu uz Padomi, lai tiktu publicētas tirdzniecības sarunu pilnvaras, kas, pēc tā ieskatiem, vienmēr būtu jādara publiski pieejamas, ieskaitot arī jau pieņemtās; mudina Komisiju ar intensīvākiem centieniem nodrošināt pārredzamību plašākai sabiedrībai, ne tikai deputātiem, kas pilnīgi jāinformē visos nolīgumu dzīves cikla posmos, un likt uzsvaru uz regulāriem pilsoniskās sabiedrības dialogiem, lai atjaunotu uzticēšanos ES tirdzniecības politikai;
82. mudina Komisiju turpināt sarunas par līdzsvarotiem un taisnīgiem tirdzniecības nolīgumiem, pienācīgi ņemot vērā jutīgus lauksaimniecības jautājumus, tostarp stingras saistības darba standartu un nodokļu pārredzamības aspektā, starptautiskus vides nolīgumus, ilgtspējīgu attīstību, sanitāros un fitosanitāros standartus un citas normas, kas attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem; brīdina, ka Parlaments jauniem tirdzniecības līgumiem piekrišanu varēs dot vien tad, ja minētie jautājumi būs pienācīgi ņemti vērā;
83. atzinīgi vērtē to, ka nesen publicēts kopīgais paziņojums par jaunu impulsu Āfrikas un ES partnerībai; aicina Komisiju un EĀDD attīstīt šo partnerību ar atvērtu un pārredzamu dialogu, kurā iesaistīta Āfrikas un Eiropas pilsoniskā sabiedrība un sociālie partneri, lai uzlabotu mūsu stratēģiskās attiecības, īpašu uzsvaru liekot uz valstu un sabiedrību drošības un noturības attīstīšanu, ieguldījumiem izglītībā un jaunu un labāku darbvietu radīšanā, īpaši jauniešiem, kā arī uz cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, nolūkā novērst neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņus;
84. aicina Komisiju izvirzīt pilnvaru projektu sarunām par nolīgumu, kas sekos pēc Kotonū nolīguma, par šo sarunu mērķi izvirzot Eiropas Savienības un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu stratēģisko attiecību nostiprināšanu, tostarp īpašus priekšlikumus par atbalstu sievietēm un jauniešiem;
Finanšu risinājumi kopīgai Eiropas nākotnei
85. uzsver, ka izvēles, kas izdarāmas attiecībā uz dziļāku Eiropas integrāciju un kopīgās rīcības prioritātēm, tieši ietekmēs ES DFS pēc 2020. gada; uzsver, ka prioritāros jautājumos, kas cilvēkiem patiešām rūp, Eiropa nevarēs gūt diez cik labākus panākumus, ja nebūs pieejami pietiekami budžeta, finanšu un administratīvie resursi, ar ko nodrošināt kopējās politikas īstenošanu;
86. atkārto, ka 2014.–2020. gada DFS ir izrādījusies pārāk šaura un nepietiekami elastīga, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienība spēj reaģēt uz kopīgajām grūtībām, ar ko tā saskaras;
87. norāda, ka Eiropas līmeņa tēriņu pievienotā vērtība rodas ne vien no pārrobežu ieguldījumu lietderības palielināšanās vai lielākām specializācijas iespējām, bet arī no liela iekšējā tirgus attīstības un EMS, kam raksturīga augšupēja ekonomiskā konverģence, kā arī no kopējas politikas vienotas īstenošanas, piemēram, drošības, klimata pārmaiņu, videi draudzīgas lauksaimniecības un zivsaimniecības, kā arī ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas jomā; uzsver, ka visos šajos aspektos ES budžets ir visām pusēm izdevīgs rīks, bez kā Eiropas integrācija nebūtu iespējama;
88. uzsver, cik svarīgas ir stingras kontroles sistēmas, ar ko sargāt finanšu tiesiskumu un aktīvi apkarot krāpniecību un pārkāpumus, lai nodrošinātu ES iedzīvotāju finanšu interešu un pienācīgu pašu resursu aizsardzību; uzsver, ka ES budžetam jāatbilst pārskatatbildības principiem, lai būtu garantēta kontroles sistēmu efektivitāte un pārredzamība;
89. vērš uzmanību uz to, ka daudzās jomās, kas cilvēkiem šķiet ļoti svarīgas, ES panākumi ir ierobežoti, jo nepietiekamu finanšu piešķīrumu dēļ ir ļoti grūti plānot un īstenot pamatīgāku rīcību — tā, piemēram, ir ar garantiju jauniešiem, kas nepārprotami ir izrādījusies vērtīga politika, bet kam pieticīgo finanšu piešķīrumu dēļ ir izdevies sasniegt vien aptuveni 40 % no mērķauditorijas;
90. mudina Komisiju un dalībvalstis patvaļīgi nenoteikt maksimālos robežlielumus attiecībā uz DFS pēc 2020. gada, bet gan balstīt tās izstrādi uz ES kopējo vajadzību, kopējo izvēļu un plaša mēroga darbību pievienotās vērtības apsvēršanu; uzsver, ka pašreizējā zemā maksājumu apropriāciju maksimālā robeža ir nepārtraukti vājinājusi Savienības uzticamību un spēju rīkoties; uzsver, ka DFS pēc 2020. gada jābūt elastīgākai;
91. uzsver, ka kohēzijas politika ir būtiska un izšķirīgi svarīga ES ieguldījumu politika, kas būtu jāpapildina un ko nedrīkst aizstāt ar instrumentiem, kurus pārvalda Eiropas Investīciju banka; atgādina, ka inovatīvi finanšu instrumenti ir piemēroti vien dažu veidu projektiem un ka finansējums ar dotācijām joprojām ir būtisks daudzu sabiedrisko labumu uzturēšanai un attīstīšanai; mudina Komisiju, tai izstrādājot DFS pēc 2020. gada, darīt pieejamus īstos rīkus īstajās vietās;
92. norāda, ka neskaidrība par Apvienotās Karalistes ieguldījumu ES politikā AK un ES nākotnes attiecību kontekstā daudzgadu finanšu shēmai pēc 2020. gada ir ne tikai izaicinājums, bet arī izdevība optimizēt ES budžeta ieņēmumu daļu un, būtiski nostiprinot pašu resursus, padarīt to stabilāku;
93. aicina Komisiju diskusiju dokumentu par ES finanšu nākotni papildināt ar vērienīgiem priekšlikumiem, kuru pamatā būtu ziņojumi, ko sniegusi Augsta līmeņa grupa pašu resursu jautājumos;
94. uzskata, ka daļa no ES iekasētajiem uzņēmumu nodokļiem būtu jāpadara par ES budžeta pašu resursiem, ņemot vērā priekšrocības, ko dod iespēja nodarboties ar uzņēmējdarbību Savienības lielajā iekšējā tirgū;
95. uzskata, ka ES budžetam pēc 2020. gada gan ar ieņēmumu, gan ar izdevumu daļu būtu jādod liels ieguldījums Parīzes klimata nolīguma īstenošanā; jo īpaši uzskata, ka reformētai siltumnīcefekta gāzu avotu aplikšanai ar nodokli būtu jāsniedz ES budžeta ieņēmumi, bet ES būtu ar pamatīgākiem ieguldījumiem jāatbalsta pāreja uz zaļāku ekonomiku;
96. uzskata, ka tiktāl, ciktāl pēc ES pašu resursu nostiprināšanas dalībvalstu ieguldījumi ES budžetā vispār vēl būs vajadzīgi, tie būtu jāizslēdz no deficīta aprēķiniem saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu, jo ES budžets galvenokārt ir līdzekļu avots ieguldījumiem nākotnes labklājībā;
Kā būtu jāuzlabo Eiropas kopīgā darbība?
97. ir pārliecināts, ka praktiska pieeja, kas vērsta uz efektīvu risinājumu rašanu iedzīvotāju skatījumā svarīgām prioritātēm, var dot iespēju ES gūt būtisku progresu ceļā uz lielāku sabiedrības atbalstu Eiropas integrācijai; uzskata, ka īsti sasniegumi dzīves un darba apstākļu uzlabošanā, ieguldījumu intensificēšanā, iespēju izveidē cilvēkiem, kas jūtas atstāti novārtā, nodokļu apiešanas mazināšanā un globalizācijas kontrolē ES padarīs mazāk neaizsargātu pret nacionālisma kārdinājumiem;
98. uzskata, ka Komisijas baltā grāmata labi kalpoja par sākumu atvērtām diskusijām, kuru pamatā bija vairāki Eiropas nākotnes scenāriji; sagaida, ka runā par stāvokli Savienībā tiks izklāstīts skaidrs redzējums, kā ES var uzlabot savu kopīgo darbību iedzīvotāju skatījumā prioritāros jautājumos;
99. tāpat uzskata, ka, lai gan Komisijas dokumenti par Eiropas sociālo dimensiju, globalizācijas iespēju izmantošanu, EMS padziļināšanu, Eiropas aizsardzības nākotni un ES finanšu nākotni labi derēja sākotnējām diskusijām, Komisijas 2018. gada darba programmā ir jāizklāsta konkrētas darbības, kā panākt progresu minētajos jautājumos un citos šajā rezolūcijā skatītajos jautājumos;
100. mudina ES-27 dalībvalstis godprātīgi sadarboties citai ar citu un ar ES iestādēm, lai panāktu kopīgu progresu; uzstāj, ka labākais veids, kā gūt panākumus, ir paļauties uz demokrātiskiem vairākuma lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar Līgumiem; savukārt īsākais ceļš uz stagnāciju un neveiksmi ir pakļaušanās vetotiesīgo diktātam;
101. uzsver, ka daudz labākai kopdarbībai Eiropas demokrātijā nepieciešama labāka savstarpējā izpratne; tāpēc aicina nostiprināt programmas, kas sekmē starpkultūru dialogu un kultūras apmaiņu starp Eiropas iedzīvotājiem; atbalsta iniciatīvas, kas popularizē Eiropas kultūras mantojumu, cita starpā izmantojot visas iespējas, ko paver 2018. gads kā Eiropas kultūras mantojuma gads; uzskata, ka Eiropas iestāžu un iedzīvotāju dialogam vajadzētu būt intensīvākam; uzskata, ka šajā nolūkā varētu uzlabot pamanāmību un dinamiku attiecībā uz iedzīvotāju lūgumrakstiem Parlamentam un no tiem izrietošo sadarbību ar Komisiju un dalībvalstīm; turklāt uzskata, ka ir būtiski svarīgi Eiropas pilsoņu iniciatīvas instrumentu padarīt lielākā mērā piekļūstamu un lietotājdraudzīgu, lai iedrošinātu cilvēkus iesaistīties ES rīcībpolitikas veidošanā; uzskata, ka informācija par ES rīcībpolitiku un politiku jāpadara vieglāk piekļūstama un saprotama iedzīvotājiem visā Savienībā; aicina izstrādāt attiecīgas izglītības un mediju iniciatīvas, kuru mērķis būtu palīdzēt iedzīvotājiem izdarīt informētu izvēli Eiropas Parlamenta 2019. gada vēlēšanās;
102. atkārtoti norāda, ka ES darbību var ievērojami uzlabot, par pamatu izmantojot Lisabonas līgumu, jo īpaši pilnībā izmantojot parasto likumdošanas procedūru un kvalificēta vairākuma balsojumu Padomē; atgādina, ka var izmantot arī ciešākas sadarbības mehānismu, jo īpaši — lai padziļinātu EMS, vairāk paveiktu kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā un panāktu lielāku sadarbību tieslietu un iekšlietu jomā;
103. uzsver, ka ciešākas sadarbības mehānismam ar Parlamenta, Komisijas un Tiesas iesaisti noteikti ir dodama priekšroka salīdzinājumā ar starpvaldību risinājumiem ārpus Savienības tiesiskā regulējuma ietvariem; atkārto, ka integrācijas padziļināšana vienmēr jāveic iekļaujoši, paturot īstu iespēju vēlāk pievienoties citām dalībvalstīm;
104. atkārto, ka eurozonas fiskālajām spējām, kas tiktu izmantotas ar reformētu ESM un/vai citiem instrumentiem, kuri iestrādāti ES budžetā papildus instrumentiem, kas kalpo ES-27, jāpiemēro Eiropas Parlamenta īstenota pilnīga demokrātiskā kontrole; aicina pirms jebkādas Līguma pārskatīšanas vispirms vienoties par iestāžu nolīgumu par eurozonas ekonomikas pārvaldību;
105. atkārto, ka sabiedrības uzticēšanos ES līmeņa lēmumu pieņemšanai uzlabotu lielāka pārredzamība attiecībā uz Padomes un tās sagatavošanas struktūru apspriedēm; vēlreiz aicina būtiski palielināt sabiedrības piekļuvi Padomes dokumentiem; aicina izveidot divpalātu likumdošanas sistēmu, kas iedzīvotājiem būtu vieglāk saprotama;
106. uzskata, ka DFS pēc 2020. gada būtu jādarbojas uz 5+5 gadu laikposmu, kas būtu sasaistīts ar ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu un atspoguļotu nepieciešamību ieguldījumus plānot ilgtermiņā, kā arī ņemtu vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas notiek ik pēc pieciem gadiem; uzskata, ka 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām būtu jādod mandāts pieņemt galīgos lēmumus par ieņēmumu un izdevumu prioritātēm DFS pēc 2020. gada un ka 2024. gada vēlēšanām būtu jādod mandāts veikt starpposma pārskatīšanu;
107. aicina pieņemt pasākumus, kas Eiropas Parlamenta 2019. gada vēlēšanu priekšvakarā ļautu panākt lielāku Eiropas politisko partiju un vadošo kandidātu pamanāmību visās dalībvalstīs;
108. aicina Komisija kopā ar Parlamentu atbalstīt un vienot Eiropas kustības un pilsoņu iniciatīvas, kas domā par Eiropas nākotni;
109. aicina Komisiju un Padomi, gatavojoties kopīgajai deklarācijai par 2018. gada prioritātēm un decembra Eiropadomes sanāksmei, sākt dziļu iestāžu dialogu;
°
° °
110. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.