Sesijas dokuments
22.11.2017
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
par stāvokli Jemenā
( 2017/2849(RSP) )
Charles Tannock
ECR grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Jemenā
( 2017/2849(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli Jemenā, tostarp 2017. gada 15. jūnija rezolūciju[1],
– ņemot vērā Padomes 2017. gada 3. aprīļa secinājumus par stāvokli Jemenā,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes (ANO DP) rezolūcijas 2216, 2266 un 2342 par stāvokli Jemenā un ANO DP priekšsēdētāja 2017. gada 9. augusta paziņojumu par humanitāro stāvokli Jemenā, Somālijā, Dienvidsudānā un Nigērijas ziemeļaustrumos,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumus par stāvokli Jemenā,
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra vietnieka humānās palīdzības jautājumos Stephen O’Brien 2017. gada 12. jūlija paziņojumu ANO Drošības padomei,
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvenciju un tās papildprotokolus,
– ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,
– ņemot vērā ANO 1989. gada 20. novembra Konvenciju par bērna tiesībām un tās 2000. gada 25. maija fakultatīvo protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos,
– ņemot vērā ANO 1980. gada 10. oktobra Parasto ieroču konvenciju,
– ņemot vērā 1997. gada 18. septembra ANO Konvenciju par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas, ražošanas un tālāknodošanas aizliegumu un to iznīcināšanu,
– ņemot vērā ANO 1981. gada 25. novembra Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju vai ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu,
– ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus,
– ņemot vērā 2017. gada 25. aprīlī Ženēvā (Šveice) notikušā Augsta līmeņa līdzekļu devēju pasākuma par humanitāro krīzi Jemenā iznākumu;
– ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2017. gada septembra lēmumu izmeklēt visus iespējamos cilvēktiesību pārkāpumus Jemenā konflikta laikā;
– ņemot vērā Padomes 2017. gada 3. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) 2017/628, ar ko īsteno 15. panta 3. punktu Regulā (ES) Nr. 1352/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Jemenā[2],
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā Jemena ir izpostīta vairāk nekā divus gadus ilgušajā karā, kas sākās, kad Irānas atbalstītie hūsītu nemiernieki sagrāba galvaspilsētu Sanu un gāza prezidenta Abd-Rabbu Mansour Hadi valdību; tā kā 2015. gadā tika izveidota Saūda Arābijas vadītā starptautiskā koalīcija, lai cīnītos pret nemierniekiem un tos atbalstošajiem armijas karavīriem; tā kā tā visa rezultātā konflikts ir pāraudzis mokošā starpniekkarā starp divām reģiona lielākajām varām;
B. tā kā cīņu rezultātā apmēram 20 miljoniem Jemenas iedzīvotāju — aptuveni 70 % iedzīvotāju — ir vajadzīga humānā palīdzība; tā kā karš ir arī novedis pie tā, ka ir notikusi vairāk nekā divu miljonu cilvēku iekšēja pārvietošana, ir sagrauta infrastruktūra un Jemenas ekonomika, pārtrūkusi pamatpreču piegāde, pamatpakalpojumu sniegšana un sanitārijas un tīra dzeramā ūdens nodrošināšana;
C. tā kā kara rezultātā ir gājuši bojā vairāk nekā 10 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir civiliedzīvotāji, un vēl tūkstošiem cilvēku ir ievainoti; tā kā nesenais holēras uzliesmojums, kura cēlonis bija aviācijas uzbrukumi, kad tika iznīcinātas ūdens attīrīšanas sistēmas, ir skāris vairāk nekā 700 000 cilvēku un nogalinājis vairāk nekā 2000;
D. tā kā saskaņā ar ANO datiem septiņi miljoni cilvēku, tostarp 2,3 miljoni, kas nesaņem pietiekamu uzturu, un 500 000 bērnu vecumā līdz pieciem gadiem, kas dzīvo galējā pārtikas trūkumā, atrodas uz bada sliekšņa un viņus apdraud slimības;
E. tā kā Jemenas veselības aprūpes sistēma ir sabrukusi un to izraisīja vai nu kara laikā radītie postījumi, vai līdzekļu trūkums;
F. tā kā karš sakņojas secīgo valdību nespējā piepildīt Jemenas iedzīvotāju demokrātiskās, ekonomiskās un sociālās vēlmes, tādējādi uzkurinot neapmierinātību, šķelšanos un vardarbību;
G. tā kā 2017. gada septembrī ANO Cilvēktiesību padome vienojās izmeklēt visu pušu visus iespējamos cilvēktiesību pārkāpumus Jemenā;
H. tā kā karš Jemenā ir pavēris ekstrēmistu grupējumiem, tostarp Arābijas pussalas Al Qaeda, iespēju paplašināt ietekmi, tādējādi apdraudot plašāku reģionu;
I. tā kā abu kara pušu spēki ir apsūdzēti smago ieroču izmantošanā apbūvētās teritorijās, tostarp uzbrukumos slimnīcām, civilajām ēkām un citām nemilitārām struktūrām;
J. tā kā Saūda Arābijas vadītā koalīcija tiek vainota desmitos aviācijas uzbrukumu, kuros neselektīvā vai nesamērīgā veidā ir nogalināti vai ievainoti civiliedzīvotāji, pārkāpjot kara tiesības, tostarp arī tādēļ, ka ir izmantota starptautiski aizliegtā kasešu munīcija;
K. tā kā kara laikā 1600 skolas ir daļēji vai pilnīgi sagrautas, katra desmitā skola bija jāslēdz, apmēram divi miljoni bērnu skolu neapmeklē un trīs ceturtdaļas skolotāju algu nav saņēmuši veselu gadu;
L. tā kā Saūda Arābijas vadītā koalīcija, Jemenas valdības spēki un hūsītu kustība ir iekļauti ANO to pušu sarakstā, kas kara apstākļos nogalina vai sakropļo bērnus;
M. tā kā ANO atbalstītās sarunas, kuru mērķis bija panākt mieru Jemenā, 2016. gada aprīlī tika pārtrauktas, nepanākot revolucionārus rezultātus, un turpinās starptautiskie centieni atgriezt karojošās puses pie sarunu galda;
N. tā kā humanitārajai krīzei Jemenā veltītajā augsta līmeņa līdzekļu devēju konferencē, kas notika Ženēvā 2017. gada aprīlī, starptautiskie līdzekļu devēji piešķīra USD 1,1 miljardu,
1. pauž nožēlu par to, ka Jemenas karš turpinās, un par tā ietekmi uz nevainīgiem vīriešiem, sievietēm un bērniem, kā arī valsts ekonomiku un infrastruktūru;
2. neatlaidīgi mudina visas konfliktā iesaistītās puses nekavējoties pārtraukt karadarbību un pēc iespējas ātrāk atsākt jēgpilnas miera sarunas, lai Jemenu izveidotu par miermīlīgu, plurālistisku un labklājīgu valsti visu iedzīvotāju interesēs;
3. pauž nopietnas bažas par šausmīgo un arvien sliktāko humanitāro stāvokli Jemenā; atkārtoti prasa, lai visas karā iesaistītās puses pilda savus pienākumus, ļaujot netraucēti piegādāt humāno palīdzību, tostarp pārtiku un ūdeni, Jemenas civiliedzīvotājiem;
4. atgādina visām konfliktā iesaistītajām pusēm, ka starptautiskās humanitārās tiesības skaidri aizsargā slimnīcu un medicīnisko personālu un ka apzināti uzbrukumi civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai ir kara noziegumi;
5. atbalsta ANO īpašā sūtņa Jemenā Ismail Ould Cheikh Ahmed centienus būt par starpnieku miera sarunās starp karojošajām pusēm un izbeigt konfliktu un humanitāro krīzi;
6. pauž nožēlu par hūsītu kaujinieku un viņu sabiedroto lēmumu noraidīt Ismail Ould Cheikh Ahmed kā starpnieku miera sarunās un uzskata, ka galveno iesaistīto pušu nevēlēšanās izrādīt gatavību sākt miera sarunas var tikai paildzināt konfliktu un Jemenas iedzīvotāju ciešanas;
7. uzskata, ka Saūda Arābija un Irāna ir tās, kas var atrisināt šo krīzi, un mudina abas valstis strādāt pie divpusēju attiecību uzlabošanas un censties strādāt kopā, lai izbeigtu kaujas Jemenā;
8. aicina visas puses ievērot visu Jemenas pilsoņu un visu valstī strādājošo miera uzturēšanas un humanitāro misiju darbinieku, tostarp palīdzības sniedzēju, ārstu un žurnālistu, cilvēktiesības un brīvības;
9. atbalsta ar ES humānās palīdzības un krīžu pārvarēšanas komisāra Christos Stylianides prasību izbeigt koalīcijas spēku blokādes, kas ir liegušas humānās palīdzības piegādi ar gaisa, jūras un sauszemes transportu;
10. atgādina dalībvalstīm par pienākumiem un saistībām Jemenas kara kontekstā saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem un konvencijām, tostarp ANO DP Rezolūciju 2342;
11. atzinīgi vērtē ES, ANO, ASV un citu valstu lēmumus noteikt sankcijas un citus ierobežojošus pasākumus pret personām vai juridiskām personām, kas saistītas ar karu Jemenā;
12. pauž nožēlu par ziņojumiem, ka hūsītu, valdības un valdību atbalstošie spēki, kā arī citi bruņoti grupējumi ir izmantojuši bērnus kareivjus, kuri veido aptuveni vienu trešdaļu no visiem kaujiniekiem Jemenā, un atgādina visām pusēm par viņu pienākumiem saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem un konvencijām;
13. atzinīgi vērtē humanitārajai krīzei Jemenā veltītajā līdzekļu devēju augsta līmeņa pasākumā uzņemtās saistības un uzsver, ka ir nepieciešama koordinēta humānās palīdzības sniegšana ANO vadībā, lai atvieglotu Jemenas iedzīvotāju ciešanas; atkārto savu aicinājumu visām valstīm pildīt saistības, ko tās uzņēmās minētajā pasākumā, lai dotu savu ieguldījumu humanitāro vajadzību apmierināšanā;
14. stingri atbalsta ANO ģenerālsekretāra vietnieka humānās palīdzības jautājumos un ārkārtas palīdzības koordinatora Mark Lowcock un viņa priekšgājēja Stephen O’Brien darbu, cenšoties atvieglot Jemenas iedzīvotāju ciešanas;
15. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Jemenas prezidentam, Jemenas Pārstāvju palātai un Persijas līča sadarbības padomes ģenerālsekretāram.