Sesijas dokuments
5.2.2018
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu,
par pašreizējo stāvokli cilvēktiesību jomā Turcijā
( 2018/2527(RSP) )
Cristian Dan Preda, Renate Sommer, David McAllister, Julia Pitera, Laima Liucija Andrikienė, Esther de Lange, Lorenzo Cesa, Bogdan Andrzej Zdrojewski
PPE grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par pašreizējo stāvokli cilvēktiesību jomā Turcijā
( 2018/2527(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Turciju,
– ņemot vērā 2016. gada ziņojumu par Turciju, ko Komisija publicēja 2016. gada 9. novembrī ( SWD(2016)0366 ),
– ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rezolūciju 2156 (2017) par demokrātisku iestāžu darbību Turcijā,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves Federica Mogherini un komisāra Johannes Hahn 2017. gada 14. jūlija paziņojumu gadu pēc valsts apvērsuma mēģinājuma Turcijā,
– ņemot vērā ES un Turcijas 2017. gada 25. jūlija augsta līmeņa politisko dialogu,
– ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta runaspersonas 2017. gada 26. oktobra paziņojumu par esošajām cilvēktiesību lietām Turcijā,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves Federica Mogherini un komisāra Johannes Hahn 2018. gada 2. februāra paziņojumu par jaunākajām norisēm Turcijā,
– ņemot vērā tiesības uz vārda brīvību, kas noteiktas Eiropas Cilvēktiesību konvencijā (ECHR) un Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR), kuriem ir pievienojusies arī Turcija,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā Turcija ir svarīgs ES partneris un tiek sagaidīts, ka tā kā kandidātvalsts ievēros visaugstākos standartus attiecībā uz demokrātiju, tostarp cilvēktiesību ievērošanu, tiesiskumu, pamatbrīvībām un vispārējām tiesībām uz taisnīgu tiesu;
B. tā kā Turcijā ir vērojama satraucoša regulāra tendence ieslodzīt ļoti daudzus demokrātiskās opozīcijas dalībniekus, žurnālistus, cilvēktiesību aizstāvjus, advokātus, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un zinātniekus;
C. tā kā starp cilvēktiesību aizstāvjiem, kas pakļauti kriminālvajāšanai, ir „Amnesty International” Turcijā priekšsēdētājs Taner Kılıç un tā sauktais Stambulas 10: Idil Eser, Özlem Dalkıran, Günal Kurşun, Veli Acu, Ali Gharavi, Peter Steudtner, İlknur Üstün, Şeyhmus Özbekli, Nejat Taştan un Nalan Erkem;
D. tā kā viena no satraucošākajām lietām ir nesen notikusī miera aktīvista Osman Kavala aizturēšana, kurš iestājas par labām ES un Turcijas attiecībām;
E. tā kā Leyla Zana, Turcijas parlamenta deputātei un Saharova balvas 1995. gada laureātei, diemžēl tika atņemts parlamenta deputātes statuss, izdarot to ar balsojumu Turcijas parlamentā tā iemesla dēļ, ka viņa nav devusi parlamentā zvērestu saskaņā ar konstitūcijas 81. pantu un kopš savas ievēlēšanas 2015. gada novembrī nav apmeklējusi 212 sēdes;
F. tā kā Tautas demokrātiskās partijas (HDP) līdzpriekšsēdētājam Selahattin Demirtaş, kurš, tāpat kā HDP līdzpriekšsēdētāja Figen Yüksekdağ, atrodas apcietinājumā, drošības apsvērumu dēļ netika atļauts ierasties tiesā;
G. tā kā žurnālists Deniz Yücel („Die Welt”) tiek turēts apcietinājumā kopš 2017. februāra bez jebkādām apsūdzībām;
H. tā kā 2018. gada 18. janvārī Turcijas parlaments vēl par trim mēnešiem pagarināja ārkārtas stāvokli; tā kā Turcijas valdības represīvie ārkārtas stāvokļa pasākumi ir nesamērīgi un pārkāpj pamattiesības un pamatbrīvības, kas ir aizsargātas ar Turcijas konstitūciju, demokrātijas vērtības, kuras ir Eiropas Savienības pamatā, un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR);
I. tā kā, ņemot vērā situāciju Turcijā attiecībā uz demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesībām un preses brīvību, Turcijas pirmspievienošanās finansējums ir samazināts par EUR 105 miljoniem, salīdzinot ar Komisijas sākotnējo priekšlikumu par ES 2018. gada budžetu, vēl tālākus EUR 70 miljonus paturot rezervē, līdz valsts veic „pietiekami izmērāmus uzlabojumus” šajās jomās;
J. tā kā Eiropas Savienība un Eiropas Parlaments ir stingri nosodījuši neveiksmīgo militāro apvērsumu Turcijā un atzinuši, ka Turcijas iestādēm ir leģitīms pienākums saukt pie atbildības tos, kuri ir vainojami un bija iesaistīti šajā apvērsuma mēģinājumā;
K. tā kā Turcijas sāka jaunu sauszemes un gaisa spēku operāciju ar nosaukumu „Olīvzars” 19. janvārī Sīrijas reģionā Afrīnā, lai padzītu kurdu Tautas aizsardzības vienības (YPG); tā kā Komisijas priekšsēdētājas vietniece / Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos teica, ka viņai bažas rada divi galvenie apsvērumi: „viens ir humanitārais aspekts — mums ir jānodrošina, ka tiek garantēta humānās palīdzības piekļuve un ka civiliedzīvotāji un ļaudis necieš no militārām darbībām uz vietas” un ka operācija „var nopietni apdraudēt sarunu atsākšanu Ženēvā, kas, mūsuprāt, tiešām varētu panākt ilgstošu mieru un drošību Sīrijā”;
1. pauž dziļas bažas par stāvokli cilvēktiesību jomā Turcijā; uzsver, ka vārda brīvība un pulcēšanās un biedrošanās brīvība ir demokrātiskas sabiedrības galvenie pīlāri un ka ir pilnībā jāievēro pamatbrīvības;
2. pauž nosodījumu par patvaļīgu aizturēšanu, tiesu iestāžu īstenotu vajāšanu un administratīvu vajāšanu; aicina Turcijas valdību pārtraukt tendenci, kurā notiek pastāvīgas atlaišanas, darbības apturēšanas un aresti, tostarp attiecībā pret cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem, ievēlētajiem pārstāvjiem, advokātiem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un akadēmisko aprindu pārstāvjiem; uzsver, ka šīm personām ir jābūt iespējai veikt savas likumīgās darbības;
3. pauž dziļas bažas par ziņojumiem par spīdzināšanu un nežēlīgu izturēšanos pret ieslodzītajiem;
4. mudina Turcijas valdību nekavējoties atcelt ārkārtas stāvokli;
5. aicina Turcijas iestādes Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, tostarp nevainīguma prezumpcijas principu;
6. pauž nopietnas bažas par lēmumu atstāt bez ievērības Turcijas Konstitucionālās tiesas nolēmumu attiecībā uz žurnālistu Mehmet Altan un Şahin Alpay atbrīvošanu; norāda, ka tā ir tiesiskuma tālāka pasliktināšanās;
7. pauž stingru nosodījumu par 2016. gada 15. jūlijā Turcijā notikušo apvērsuma mēģinājumu; atzīst Turcijas valdības tiesības un atbildību reaģēt uz varas apvērsuma mēģinājumu;
8. tomēr uzsver, ka neveiksmīgo militāro apvērsumu nevar izmantot par attaisnojumu tam, lai Turcijas valdība ar nesamērīgām un nelikumīgām darbībām un pasākumiem apspiestu leģitīmu un miermīlīgu opozīciju, kā arī neļautu žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļiem miermīlīgi īstenot vārda brīvību;
9. aicina Turcijas iestādes nekavējoties atbrīvot un pārstāt kriminālvajāšanu pret cilvēktiesību aizstāvjiem, viņu vidū Taner Kılıç, žurnālistiem, viņu vidū Deniz Yücel, vēlētajiem pārstāvjiem, juristiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, viņu vidū Osman Kavala, un akadēmisko aprindu pārstāvjiem, kuri tiek turēti apcietinājumā bez pārliecinošiem pierādījumiem par kriminālām darbībām; aicina Turcijas iestādes attaisnot cilvēktiesību aizstāvjus Idil Eser, Özlem Dalkıran, Günal Kurşun, Veli Acu, Ali Gharavi, Peter Steudtner, İlknur Üstün, Şeyhmus Özbekli, Nejat Taştan un Nalan Erkem;
10. pauž nopietnas bažas par ticības brīvības neievērošanu un par pieaugošo diskrimināciju, kas vērsta pret kristiešiem; nosoda Turcijas valdības ieceri būvēt Tigras augšdaļā tā saukto „Ilısu aizsprostu”, kura rezultātā applūdīs senā kristīgo aramiešu pilsēta Hasankeyf; pauž nosodījumu par to, ka Mardinā ir konfiscētas 50 aramiešu baznīcas, klosteri un kapsētas; aicina Komisiju steidzami risināt šos jautājumus ar Turcijas iestādēm;
11. ar bažām konstatē, ka kopš 2016. gada jūlija ir atbrīvota ceturtā daļa tiesnešu un prokuroru, desmitā daļa policijas darbinieku, 110 000 ierēdņi un gandrīz 5000 augstskolu mācību spēku un tas kavē pārvaldes, ikdienas civildienestu un augstskolu darbību;
12. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Turcijas valdībai un parlamentam.