Sesijas dokuments
12.3.2018.
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu
iesniegts saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu,
par stāvokli Sīrijā
( 2018/2626(RSP) )
Fabio Massimo Castaldo, Isabella Adinolfi
EFDD grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Sīrijā
( 2018/2626(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP/PV) F. Mogherini un komisāra C. Stylianides 2018. gada 6. marta paziņojumu par stāvokli Austrumgutā un citos Sīrijas apgabalos,
– ņemot vērā Augstās pārstāves 2018. gada 23. februāra paziņojumu ES vārdā par Sīriju "Slaktiņš Gutas austrumu daļā jāizbeidz nekavējoties",
– ņemot vērā ANO pilnvarotās neatkarīgās starptautiskās izmeklēšanas komisijas jaunāko ziņojumu par Sīrijas Arābu Republiku,
– ņemot vērā Ārlietu padomes 2018. gada 26. februārī pieņemtos secinājumus,
– ņemot vērā Augstās pārstāves 2017. gada 21. decembra paziņojumu ES vārdā par Sīriju,
– ņemot vērā Augstās pārstāves 2017. gada 24. novembra paziņojumu ES vārdā par izmeklēšanu attiecībā uz ķīmisko ieroču lietošanu Sīrijā,
– ņemot vērā AP/PV F. Mogherini paziņojumu 2018. gada 6. februāra plenārsēdē par cilvēktiesību situāciju Turcijā un situāciju Afrīnas reģionā, Sīrijā,
– ņemot vērā ES stratēģiju attiecībā uz Sīriju,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sīriju,
– ņemot vērā 1949. gadā pieņemto Ženēvas konvenciju un tās papildprotokolus,
– ņemot vērā attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas, tostarp rezolūcijas Nr. 2401 (2018. gads) un Nr. 2254 (2015. gads),
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā, neraugoties uz Islāma valsts oficiālu sakāvi, astoņus gadus pēc konflikta sākuma stāvoklis Sīrijā turpina pasliktināties; tā kā vairāki notikumi pēdējos mēnešos rada īpašas bažas, jo īpaši Austrumgutā, Afrīnas reģionā un Idlibā;
B. tā kā Austrumgutā, Sīrijas galvaspilsētas Damaskas piepilsētā, kur dzīvo gandrīz 400 000 cilvēku un kuru kontrolē nemiernieku spēki, pēdējās nedēļās piedzīvoja prezidenta Bašāra al Asada valdības aplenkumu un nežēlīgu uzbrukumu, kurā tika nogalināti vairāk nekā 800 cilvēku un tūkstošiem tika ievainoti; tā kā šie Asada valdības uzbrukumi, iespējams, ir veikti, izmantojot ķīmiskos ieročus, jo lielam skaitam pacientu, kas ārstējas slimnīcā, ko atbalsta Sīrijas un Amerikas mediķu biedrības fonds (SAMS), ir novēroti simptomi, kas raksturīgi ķīmisko savienojumu iedarbībai; tā kā Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācija (OPCW) nekavējoties ir sākusi izmeklēšanu saistībā ar šiem uzbrukumiem;
C. tā kā ANO Drošības padome (ANO DP) 2018. gada 25. februārī vienprātīgi pieņēma rezolūciju Nr. 2401 par humanitāro situāciju Sīrijā, kur prasīts nekavējoties pārtraukt karadarbību un vismaz 30 dienas ievērot pamieru humānu mērķu īstenošanai, lai droši un netraucēti piegādātu humāno palīdzību un nekavējoties veiktu civiliedzīvotāju evakuāciju, kuriem vajadzīga neatliekama medicīniskā palīdzība; tā kā Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir aicinājis katru dienu uz piecām stundām pārtraukt karadarbību aplenktajās teritorijās;
D. tā kā bruņotie grupējumi Austrumgutā ir solījuši ANO Drošības padomei ievērot ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 2401 un ievērot pamieru, savukārt, no otras puses, Asada valdība šādas saistības nav uzņēmusies; tā kā līdz šim uz vietas nav izdevies īstenot pamieru, jo Asada valdība turpina uzbrukt, acīmredzami pārkāpjot ANO DP rezolūciju Nr. 2401;
E. tā kā 2018. gada 5. martā pirmo reizi kopš 2018. gada 14. februāra Apvienoto Nāciju Organizācijas (sadarbībā ar Sarkanā Krusta komiteju un Sīrijas arābu Sarkano pusmēnesi) organizētajam humānajam konvojam tika atļauts iebraukt Austrumgutā; tā kā par spīti atļaujai Sīrijas varas iestādes atņēma dažus piegādājamos ārstniecības un veselības aprūpes materiālus un valdības spēki turpināja apšaudi, tāpēc nebija iespējams pabeigt piegādi, jo 15 no 46 konvoja kravas automašīnām nevarēja pilnībā izkraut būtiski svarīgas humānās palīdzības piegādes; tā kā ANO un tās partneri tāpēc bija spiesti steidzami evakuēt savus humānās palīdzības darbiniekus;
F. tā kā Asada darbības Austrumgutā ir tikai jaunākais piemērs stratēģijai, kas jau ir izmantota citos Sīrijas apgabalos, kur opozīcija pārņēmusi milzīgas teritorijas un veic uzbrukumus, lai padarītu civiliedzīvotāju dzīvi nepanesamu, sagraujot slimnīcas, skolas, mošejas un sabiedrisko infrastruktūru un tādējādi panāktu, ka nemiernieki zaudē gribu vai spēju cīnīties un mudinātu civiliedzīvotājus sadarboties ar valdību;
G. tā kā vienlaikus atkal ir pastiprinājusies vardarbība Idlibas provincē, kur Asada valdība un Krievija pastiprina bombardēšanu, kā arī pastiprinājusies konfrontācija starp dažādām pusēm uz vietas, izraisot humānu katastrofu un kārtējo reizi — cilvēku masveida pārvietošanu valsts iekšienē, vairāk nekā 250 000 civiliedzīvotāju bēgot no karadarbības;
H. tā kā Turcija ir paziņojusi, ka ierīkos nometnes, lai 170 000 Sīrijas bēgļu izmitinātu deviņās vietās netālu no Idlibas un Afrīnas Sīrijā, un šajā teritorijā Ankara turpina kontrolēt austrumus Sīrijas ziemeļdaļā;
I. tā kā 2018. gada 20. janvārī Turcija sāka militāro operāciju "Olīvkoka zars", kas bija vērsta pret kurdiem un Sīrijas demokrātiskajiem spēkiem, ko Afrīnas apgabalā vadīja kurdu Tautas aizsardzības vienības; tā kā saskaņā ar Sīrijas Cilvēktiesību observatorijas datiem Turcijas spēku veiktajā bombardēšanā un apšaudē vismaz 149 civiliedzīvotāji ir miruši un simtiem ir ievainoti;
J. tā kā, Turcijai veicot operāciju Sīrijā, ir pārvietoti desmitiem tūkstošu kurdu kontrolētā Afrīnas anklāva iedzīvotāju un tāpēc ir palielinājies satraucošu ziņojumu skaits par Afrīnā notikušajiem civiliedzīvotāju nāves gadījumiem, spīdzināšanu un kropļošanu; tā kā no 2018. gada 4. marta tika sagrābti 100 no 306 Afrinas ciemiem un Turcijas prezidenta Redžepa Tajjipa Erdogana paziņojumi liecina par nepārprotamu Turcijas nodomu turpināt uzbrukumu un iekarot Afrīnas centrālo daļu; tā kā, kā ziņots, kopš ANO DPR Nr. 2401 pieņemšanas Turcijas bruņotie spēki ir pastiprinājuši uzbrukumus Afrīnā;
K. tā kā ANO vadītās Ženēvas sarunas ir nonākušas strupceļā un nav izveidotas Astanas procesā paredzētās saspīlējuma mazināšanas zonas, par kurām vienojās 2017. gada septembrī; tā kā ticams politisks darījums, kas ANO aizbildnībā panākts Sīrijas sarunās, joprojām ir vienīgā iespēja panākt Sīrijā mierīgu nākotni;
L. tā kā ANO Drošības padome pēc Krievijas veto 2017. gada novembrī nav atjaunojusi ANO un OPCW kopīgo izmeklēšanas mehānismu, savukārt Krievija janvārī ir ierosinājusi, bet nav izvirzījusi balsošanai, savu rezolūciju, lai sāktu izmeklēšanu par ķīmiskajiem ieročiem;
M. tā kā patlaban Eiropas sankcijas Sīrijā ir vērstas pret 257 personām un 67 uzņēmumiem; tā kā šie pasākumi tiks piemēroti līdz 2018. gada 1. jūnijam;
N. tā kā otrā ministru konference par atbalstu Sīrijas un reģiona nākotnei (Briseles 2. konference) notiks 2018. gada 24.–25. aprīlī Briselē; tā kā 2017. gada Briseles konferencē tika pausti EUR 5,6 miljonu vērti vēsturiski solījumi; tā kā divas trešdaļas šo solījumu pauda ES un dalībvalstis;
O. tā kā ES un dalībvalstis ir galvenie līdzekļu devēji, kas starptautiskā mērogā reaģē uz Sīrijas krīzi, jo kopš konflikta sākuma vairāk nekā EUR 10 miljardi ir kopīgi mobilizēti humānajai, attīstības, ekonomiskajai un stabilizācijas palīdzībai Sīrijas iedzīvotājiem Sīrijā un kaimiņvalstīs,
1. pauž ārkārtīgu satraukumu par situācijas Sīrijā turpmāku pasliktināšanos un jo īpaši par vardarbības pieaugumu daudzās valsts daļās, piemēram, notikumos Austrumgutā, Afrīnā un Idlibā, kas ir tikai jaunākās epizodes astoņu gadu konfliktā, kurš jau ir izraisījis vairāk nekā 400 000 nāves gadījumu un kura dēļ iekšzemē pārvietoti vairāk nekā seši miljoni cilvēku un pieci miljoni bēgļu;
2. atzinīgi vērtē ANO DPR Nr. 2401 vienprātīgu pieņemšanu, kas ir būtisks solis ceļā uz tik ļoti nepieciešamo humānās palīdzības sniegšanu, taču pauž nožēlu, ka, neskatoties uz aicinājumiem uz tūlītēju pamieru, konflikti joprojām turpinās kā Austrumgutā, tā Afrīnā un citās Sīrijas daļās; stingri nosoda Asada valdības nepārtrauktos uzbrukumus Austrumgutai, pilnībā pārkāpjot ANO DPR Nr. 2401, un Turcijas nelikumīgo iejaukšanos Sīrijas ziemeļdaļā;
3. mudina visas puses nekavējoties pilnībā īstenot ANO DPR Nr. 2401 un garantēt drošu un netraucētu piekļuvi humānās palīdzības konvojiem, jo īpaši aplenktajos apgabalos, lai saskaņā ar humānās palīdzības neitralitātes principu veiktu būtiski svarīgas piegādes, tostarp medicīnas un veselības aprūpes piegādes, visiem, kam tas nepieciešams;
4. atgādina visām konfliktā iesaistītajām pusēm starptautiskajās humanitārajās tiesībās un cilvēktiesību aktos paredzēto pienākumu vienmēr aizsargāt civiliedzīvotājus un civilo infrastruktūru, kā arī galveno pienākumu — nodrošināt visu humānās palīdzības organizāciju, personāla, iekārtu un citu palīdzības līdzekļu nepieciešamo aizsardzību; stingri nosoda visus aplenkuma taktikas izmantošanas gadījumus, nolemjot bada nāvei Sīrijas civiliedzīvotājus un liedzot viņiem humānās palīdzības pieejamību, kā arī tīšus, mērķtiecīgus uzbrukumus slimnīcām un citām civilām infrastruktūrām; aicina Asada valdību nekavējoties pārtraukt uzbrukumus Austrumgutā saskaņā ar ANO DPR Nr. 2401 un pilnībā nodrošināt piekļuvi humānās palīdzības konvojiem, neveidojot blokādi, neierobežojot un neaizkavējot tos, kā tas bija 2018. gada 5. martā gadījumā ar ANO konvoju;
5. atzinīgi vērtē OPCW izmeklēšanu par ķīmisko ieroču iespējamo izmantošanu Austrumgutā; pauž nožēlu par kopīgā izmeklēšanas mehānisma termiņa nepagarināšanu 2017. gada novembrī un aicina visas ANO Drošības padomes puses panākt vienošanos, lai izveidotu jaunu neatkarīgu izmeklēšanas mehānismu, kas varētu darboties objektīvi, neatkarīgi un profesionāli; pieņem zināšanai Francijas iniciatīvu par "Starptautisko partnerību cīņā pret ķīmisko ieroču izmantošanas nesodāmību"; stingri nosoda visus ķīmisko ieroču izmantošanas gadījumus;
6. atkārtoti pauž nostāju, ka vienīgais konflikta risinājums ir politisks, kas saskaņots ANO vadītajā Ženēvas procesā un ir atbilstīgs ANO DPR Nr. 2254; aicina ANO īpašo sūtni Sīrijā Staffan de Mistura divkāršot centienus, lai atsāktu sarunas, kas patlaban nonākušas strupceļā; uzskata, ka Astanas sarunas var sekmēt ilgtspējīgu Sīrijas sarunu progresu Ženēvā, bet norāda, ka Astanas procesā paredzētās saspīlējuma mazināšanas zonas, par kurām vienojās 2017. gada septembrī, joprojām nav izveidotas;
7. aicina trīs Astanas procesa garantētājus Sīrijā veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai efektīvi uzraudzītu saspīlējuma mazināšanas zonu izveidi, kā noteikts Astanas sarunās, un atvieglotu pamiera īstenošanu, kā paredzēts ANO DPR Nr. 2401; turklāt aicina starptautiskos un reģionālos dalībniekus paust labo gribu un darīt visu iespējamo, lai atvieglotu konflikta politisku risinājumu, neveicot pasākumus, kas varētu kaitēt šīm izredzēm;
8. aicina Turciju ievērot ANO DPR Nr. 2401 un nekavējoties ievērot šajā rezolūcijā paredzēto 30 dienu pamieru, lai ilgstoši apturētu nelikumīgo uzbrukumu Afrīnā un citās Sīrijas teritorijās; aicina starptautisko sabiedrību šajā ziņā izdarīt spiedienu uz prezidentu Erdoganu, jo operācijai "Olīvkoka zars" nav likumīga juridiskā pamata, tā īstais ģeostratēģiskais mērķis nav cīņa pret terorismu vai Turcijas robežas aizstāvēšana, bet gan novērst faktiski neatkarīgas kurdu valsts izveidi Sīrijas ziemeļos;
9. pauž sašutumu par straujo vardarbības pieaugumu no 2017. gada jūlija līdz 2018. gada janvārim, kas reģistrēts ANO izmeklēšanas komisijas ziņojumā par Sīriju; pauž vislielāko nožēlu par Asada valdības un citu dalībnieku sistemātiskajiem pārkāpumiem Sīrijā un piekrīt ziņojumā paustajām bažām, ka visas konfliktā iesaistītās puses netiek sauktas pie atbildības un nekādā veidā netiek sodītas par izdarītajiem noziegumiem un pārkāpumiem, tostarp par ķīmisko ieroču iespējamo izmantošanu; aicina Eiropadomi un dalībvalstis darīt visu iespējamo un izmantot visus pieejamos līdzekļus, lai izskaustu šādu nesodāmību un attiecīgi sauktu pie atbildības un sodītu personas, kas izdarījušas kara noziegumus, cilvēktiesību pārkāpumus un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus;
10. atgādina Asada valdībai un citām pusēm, ka pat cīņa pret terorismu neattaisno civiliedzīvotāju kolektīvu sodīšanu ar aplenkumu, badu, bezjēdzīgu bombardēšanu un apšaudi, kā arī medicīniskās un humānās palīdzības liegumu un ka šādas darbības var uzskatīt par kara noziegumiem; aicina starptautisko sabiedrību atbalstīt un pilnībā atbalsta ANO neatkarīgas izmeklēšanas sākšanu par pārkāpumiem, kas izdarīti Austrumgutā, Afrīnā un Idlibā;
11. atzinīgi vērtē ES rīkoto 2. Briseles konferenci, kas notiks 24.–25. aprīlī, kā svarīgu notikumu, lai saglabātu Sīrijas konfliktu starp svarīgākajiem starptautiskās darba kārtības jautājumiem; uzsver, ka konferences mērķis ir paust politisku atbalstu Ženēvas procesam un izlīguma izredzēm Sīrijā un sniegt vajadzīgo ekonomisko atbalstu Sīrijas iedzīvotājiem, kā arī tām valstīm, kuras uzņem Sīrijas bēgļus;
12. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES dalībvalstu parlamentiem un valdībām, Apvienoto Nāciju Organizācijai un visām konfliktā iesaistītajām pusēm, kā arī nodrošināt šā dokumenta tulkojumu arābu valodā.