Sesijas dokuments
12.3.2018
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
par stāvokli Sīrijā
( 2018/2626(RSP) )
Charles Tannock, Karol Karski, Monica Macovei, Ruža Tomašić, Raffaele Fitto, Zdzisław Krasnodębski, Pirkko Ruohonen-Lerner, Ryszard Czarnecki, Urszula Krupa, Jan Zahradil, Anna Elżbieta Fotyga, Branislav Škripek, Valdemar Tomaševski
ECR grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Sīrijā
( 2018/2626(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par situāciju Sīrijā,
– ņemot vērā Padomes 2017. gada 3. aprīlī pieņemto ES stratēģiju attiecībā uz Sīriju,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas par Sīriju, jo īpaši Rezolūciju Nr. 2254 (2015) un Rezolūciju Nr. 2401 (2018),
– ņemot vērā Padomes lēmumus par ES ierobežojošiem pasākumiem pret personām, kuras ir atbildīgas par vardarbīgajām represijām Sīrijā, tostarp tām, kas notika 2016. gada 14. novembrī[1], 2017. gada 20. martā[2] un 2018. gada 26. februārī[3],
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvenciju un tās papildprotokolus,
– ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,
– ņemot vērā 1989. gada ANO Konvenciju par bērna tiesībām un tās 2000. gada Fakultatīvo protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos,
– ņemot vērā ANO 1981. gada Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju vai ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu,
– ņemot vērā ANO Konvenciju par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu,
– ņemot vērā ANO Konvenciju par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas, ražošanas un tālāknodošanas aizliegumu un to iznīcināšanu,
– ņemot vērā ANO 1948. gada 9. decembra Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to,
– ņemot vērā 2012. gada jūnija Ženēvas paziņojumu,
– ņemot vērā secinājumus, kas pieņemti 2016. gada februārī Londonā notikušajā konferencē par atbalstu Sīrijai un reģionam,
– ņemot vērā secinājumus, kas pieņemti 2017. gada 4. un 5. aprīlī Briselē notikušajā konferencē par atbalstu Sīrijas un reģiona nākotnei, kā arī iepriekšējās konferencēs par situāciju Sīrijā, kuras notika Kuveitā, Berlīnē un Helsinkos,
– ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus,
– ņemot vērā Irānas, Krievijas un Turcijas 2017. gada 6. maijā parakstīto memorandu par deeskalācijas zonu izveidi Sīrijas Arābu Republikā,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā karš Sīrijā notiek jau septīto gadu un tā kā šā konflikta rezultātā ir gājuši bojā vairāk nekā 400 000 cilvēku un tūkstošiem ir ievainoti, 13,5 miljoniem cilvēku ir nekavējoties vajadzīga humānā palīdzība un pieci miljoni kā bēgļi ir devušies uz kaimiņvalstīm;
B. tā kā karš pakāpeniski ir iesaistījis reģionālās un globālās lielvaras, radījis dziļas nesaskaņas un plašākā mērā apdraudējis reģionālo un starptautisko drošību;
C. tā kā neraugoties uz daudzkārtējiem centieniem, tostarp izmantojot Apvienoto Nāciju Organizāciju, starptautiskā sabiedrība vairākkārt nav spējusi rast ilgtspējīgu un miermīlīgu risinājumu, lai izbeigtu karu, pienācīgi ņemtu vērā smago humanitāro situāciju un sauktu pie atbildības personas, kuras ir vainīgas uzbrukumos pret civiliedzīvotājiem;
D. tā kā Krievija ir viena no Sīrijas prezidenta Bashar al-Assad svarīgākajām starptautiskajām atbalstītājām un režīma izdzīvošanai ir izšķirīga nozīme, lai tiktu saglabātas Krievijas intereses šajā valstī; tā kā Krievija, izmantojot veto tiesības, ANO Drošības padomē ir bloķējusi vairākas rezolūcijas, kas kritizē prezidentu Bashar al-Assad, un turpina sniegt militāru atbalstu Sīrijas režīmam, neraugoties uz starptautisko nosodījumu;
E. tā kā 2018. gada 24. februārī ANO Drošības padome vienbalsīgi pieņēma Rezolūciju Nr. 2401, kurā prasīts visām konflikta pusēm nepiedalīties karadarbībā vismaz 30 dienas pēc kārtas, lai varētu piegādāt humāno palīdzību un īstenot kritiski slimo un ievainoto personu medicīnisko evakuāciju Damaskas piepilsētas Gutas austrumu rajonā; tā kā, neraugoties uz pārtraukumu, ir turpinājušies gaisa uzbrukumi un artilērijas apšaudes;
F. tā kā kopš pagājušā mēneša uzbrukumu pastiprināšanās Gutas austrumu rajonā ir nogalināts vismaz 541 cilvēks; tā kā tiek ziņots, ka šajā rajonā, kuru Sīrijas valdība ir aplenkusi kopš 2013. gada, ir iesprostoti aptuveni 393 000 civiliedzīvotāji; tā kā tiek ziņots, ka šajā reģionā tika nomestas tvertņveida bumbas un šāviņi un ka vairākas slimnīcas bija spiestas pārtraukt savu darbību;
G. tā kā Sīrijas valdība ir noliegusi, ka tās mērķis ir civiliedzīvotāji, un apgalvo, ka tā cenšas atbrīvot austrumu Gutu no „teroristiem“;
H. tā kā Sīrijas valdība kopš 2017. gada novembra ir pastiprinājusi austrumu Gutas aplenkumu, kura rezultātā samazinājās pārtikas krājumi un aptuveni 12 % bērnu vecumā līdz pieciem gadiem, kuri bija iesprostoti šajā teritorijā, akūti trūka pārtikas; tā kā ievērojami trūkst arī medicīniskā aprīkojuma un ārsti ir spiesti ārstēt smagi ievainotus pacientus bez vispārējās anestēzijas, intravenozajām antibiotikām, asins pārliešanas vai tīriem pārsējiem; tā kā humānās palīdzības organizācijas ziņo, ka tām ir jābūt pārliecinātām, ka izziņotais pamiers uz vietas tiešām tiek īstenots, pirms tās var iesūtīt palīdzības darbiniekus, transportlīdzekļus un krājumus;
I. tā kā 2016. gadā Sīrijas režīms liedza humāno palīdzību aptuveni 275 000 civiliedzīvotājiem Alepo austrumu daļā, neveicot pasākumus, lai aizsargātu pamata cilvēktiesības uz dzīvību;
I. tā kā bruņoti opozīcijas grupējumi, tostarp Islāma valsts/Daesh ir veikusi neselektīvas civiliedzīvotāju rajonu apšaudes, izmantojusi civiliedzīvotājus kā aizsegu un ilgstoši aplenkusi galvenokārt civiliedzīvotāju apdzīvotas teritorijas, tādā veidā ierobežojot humāno un medicīnisko palīdzību;
J. tā kā Sīrija ir parakstījusi Ķīmisko ieroču konvenciju un apņēmusies 2013. gadā iznīcināt tās deklarēto ķīmisko ieroču krājumu pēc tam, kad uzbrukumā, kurā tika izmantota nervu sistēmai toksiskā viela zarīns, tika nogalināti simtiem cilvēku Damaskas kaujinieku kontrolētajās piepilsētās; tā kā Sīrijas režīms tiek apsūdzēts par to, ka kopš 2013. gada pilsoņu karā ir vairākkārt izmantoti aizliegtie ķīmiskie ieroči; tā kā saskaņā ar jaunu ANO ziņojumu, Ziemeļkoreja ir nosūtījusi uz Sīriju aprīkojumu, ko varētu lietot ķīmisko ieroču izgatavošanai;
K. tā kā pēdējo septiņu gadu laikā ir dramatiski palielinājusies spīdzināšanas izmantošana, masveida apcietināšana un apdzīvotu teritoriju iznīcināšana lielā mērogā un liels skaits Sīrijas iedzīvotāju ir pārvietoti, un daudzi citi spiesti doties prom, nesaņemot tik nepieciešamo humāno palīdzību;
L. tā kā konfliktu Sīrijā nevar atrisināt militārā ceļā un nav iespējams panākt jēgpilnu vai sekmīgu miera nolīgumu, Sīrijas prezidentam Bashar al-Assad paliekot pie varas;
M. tā kā Romas Starptautiskās Krimināltiesas statūtos, ko parakstījušas un ratificējušas visas ES dalībvalstis, ir atzīts, ka vissmagākie noziegumi, kas skar starptautisko sabiedrību kopumā, īpaši genocīds, noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi, nedrīkst palikt nesodīti;
N. tā kā starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību akti aizliedz vērsties pret atsevišķiem cilvēkiem vai grupām, pamatojoties uz reliģisko vai etnisko identitāti, un uzbrukt civiliedzīvotājiem, kuri nepiedalās vardarbībā, un personām, kuras sniedz humāno palīdzību cilvēkiem, kas kļuvuši par konflikta ķīlniekiem; tā kā šāda rīcība var būt pieskaitāma pie kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci;
O. tā kā Sīrijas drošības spēki ir apcietinājuši un joprojām patur apcietinājumā desmitiem tūkstošus cilvēku, tostarp miermīlīgos aktīvistus, humānās palīdzības sniedzējus, juristus un žurnālistus, īstenojot daudzu personu piespiedu pazušanu, spīdzināšanu vai cita veida sliktu apiešanos un izraisot nāvi ieslodzījuma vietās;
P. tā kā Sīrijas dalība Arābu līgā tika pārtraukta 2011. gadā, jo tā nespēja izbeigt asinsizliešanu valstī,
1. viennozīmīgi nosoda Sīrijas valdības spēku un to sabiedroto, tostarp Krievijas, neselektīvos uzbrukumus civiliedzīvotājiem un infrastruktūrai, īpaši bombardēšanu no gaisa un artilērijas bombardēšanu, tvertņveida bumbu, kasešu munīcijas un ķīmisko un citu starptautiski aizliegtu ieroču izmantošanu;
2. pauž nožēlu par to, ka septiņu Sīrijas konflikta gadu laikā bombardēšanas, gaisa uzbrukumu un citu militāru līdzekļu izmantošanas rezultātā ir nogalināti vairāk nekā 400 000 cilvēki un vēl daudzi tūkstoši ir ievainoti un ka miljoniem cilvēku ir pārvietoti, jo civiliedzīvotājiem nav pieejama pārtika, ūdens, sanitārija un veselības aprūpe, blīvi apdzīvoto rajonu garo aplenkumu dēļ;
3. uzskata, ka apzināta civiliedzīvotāju izraudzīšanās par uzbrukuma mērķi, spīdzināšanas un seksuālas vardarbības organizēta izmantošana, humānās palīdzības liegšana un degbumbu un citu munīcijas veidu izmantošana pret civiliedzīvotāju mērķiem un infrastruktūru ir kara noziegums;
4. pieprasa nekavējoties izbeigt civiliedzīvotāju, palīdzības darbinieku un veselības aprūpes iestāžu bombardēšanu un neselektīvus uzbrukumus tiem, lai ļautu no Gutas austrumu rajona un citām aplenktajām teritorijām, piemēram, Jarmukas, Fuas un Kefrajas evakuēt tos, kuriem nepieciešama visneatliekamākā medicīniskā palīdzība; pieprasa, lai visas puses pārtrauktu liegt civiliedzīvotājiem pieeju pirmās nepieciešamības pārtikas un medicīnas precēm, jo šāda rīcība ir pretrunā starptautiskajām tiesībām;
5. atgādina visām konfliktā iesaistītajām pusēm, ka starptautiskās humanitārās tiesības skaidri aizsargā slimnīcu un medicīnisko personālu un ka apzināti uzbrukumi civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai ir kara noziegumi;
6. pauž dziļu nožēlu par vairākkārtējiem nesekmīgajiem reģionālajiem un starptautiskajiem mēģinājumiem izbeigt karu un mudina atjaunot un stiprināt globālo sadarbību, lai sasniegtu miermīlīgu un ilgtspējīgu konflikta risinājumu;
7. pauž dziļu nožēlu par to, ka Krievija ar veto balsojumu ir bloķējusi vairākas ANO Drošības padomes rezolūcijas, kuru mērķis ir izbeigt konfliktu Sīrijā, un par tās atbalstu Asada režīmam, kas ir galvenais atbildīgais par neselektīvajiem uzbrukumiem civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai;
8. aicina īpaši Krieviju un Irānu izmantot savu ietekmi, lai pārliecinātu prezidentu Bashar al-Assad un citas konflikta puses atteikties no militārajām operācijām un nekavējoties iesaistīties miera procesā, ko vada ANO;
9. noraida iespēju prezidentam Bashar al-Assad ieņemt jebkādu amatu pēckonflikta Sīrijā;
10. atbalsta to personu saukšanu pie atbildības Starptautiskajā Krimināltiesā, kas apsūdzēti ļaunprātīgos uzbrukumos civiliedzīvotājiem, apzinātā humānās palīdzības nesniegšanā badacietējiem, ķīmisko ieroču izmantošanā pret nevainīgiem cilvēkiem un spīdzināšanas un seksuālas vardarbības organizēšanā, un apņemas turpināt darbu, lai panāktu pārskatatbildību Sīrijā;
11. atbalsta 2016. gada decembrī ANO Ģenerālās asamblejas pieņemto Rezolūciju Nr. 71/248, kurā pausts aicinājums izveidot jaunu mehānismu, lai palīdzētu izmeklēt un saukt pie atbildības tos Sīrijā, kuri ir vainīgie visnopietnāko noziegumu pastrādāšanā, pārkāpjot starptautiskās tiesības; turklāt atbalsta ANO Cilvēktiesību padomes rezolūcijas, kurās pausts aicinājums izveidot augsta līmeņa darba grupu par patvaļīgas aizturēšanas un piespiedu pazušanas gadījumiem;
12. atkārtoti pauž atbalstu Sīrijas vienotībai, suverenitātei, teritoriālajai integritātei un neatkarībai;
13. pilnībā atbalsta darbu, ko veic ANO īpašais sūtnis Sīrijā Staffan de Mistura, cenšoties panākt starptautisku vienošanos par noturīga miera panākšanu;
14. pauž nožēlu, ka Arābu valstu līga nespēja ietekmēt Sīrijas konflikta puses, lai panāktu noturīgu un miermīlīgu konflikta atrisinājumu;
15. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ANO ģenerālsekretāram, Arābu valstu līgas ģenerālsekretāram, Sīrijas Arābu Republikas valdībai un parlamentam, Sīrijas kaimiņvalstu valdībām un parlamentiem un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.