par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu Nr. 77/388/EEK attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas vietu

(KOM(2005)0334 – C6‑0322/2005 – 2003/0329(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2005)0334)

OV vēl nav publicēts.

–   ņemot vērā EK līguma 93. pantu, saskaņā ar ko Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6‑0322/2005);

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu;

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Kultūras un izglītības komitejas atzinumu (A6-0153/2006),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi atkāpties no Parlamenta apstiprinātā teksta;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījumu iesniedza Jules Maaten

Grozījumu iesniedza Zsolt László Becsey

I. Tiesiskais pamatojums

2000. gada jūlijā Komisija izstrādāja jaunu stratēģiju attiecībā uz PVN politiku

2000. gada 7. jūlija COM(2000)0348 „PVN sistēmas darbības uzlabošanas stratēģija attiecībā uz iekšējo tirgu”

Laikā, kad ieviesa šo principu, iespējamie sagrozījumi, kas varētu rasties no šīs reversās aplikšanas ar nodokli, bija minimāli, jo nodokļa ieņēmumi nonāca patēriņa valstī. Tomēr vienlaikus ar iekšējā tirgus ātrāku izveidi, straujo globalizāciju un tirdzniecības no attāluma popularitāti izņēmuma gadījumos bija iespējams apiet likumu. Ņemot vērā šīs izstrādes un ievērojot 2002. gadā notikušās sabiedriskās apspriedes, Komisija ir iesniegusi priekšlikumu

2003. gada 23. decembra COM(2003)0822.

Lai nebūtu neveiksmīgi jāpiemēro pašreizējie spēkā esošie noteikumi un nebūtu jāatceļ līdzšinējie tiesību akti, Komisijas projektā ir ierosināts atgriezties pie sākotnējā principa un par pakalpojumu sniegšanas vietām ar nodokli apliekamajām personām (tā sauktajām B2B) noteikt vietas, kurās klients ir reģistrēts, kā arī noteikt, ka pašnovērtējums attiecībā uz aplikšanu ar nodokli ir obligāts.

II. Sākotnējā priekšlikuma mērķi

Komisijas sākotnējā priekšlikuma galvenais princips bija tāds, ka visās to noteikumu izmaiņās, kas nosaka vietu pakalpojumu aplikšanai ar nodokļiem, vajadzētu pēc iespējas vairāk noteikt vietu, kur tiešām notiek patēriņa process. Sagaidāmajam rezultātam būtu ļoti lielā mērā jāvienkāršo praktiskās darbības, kas saistīts ar pārrobežu pakalpojumu nozari.

Komisijas sākotnējais priekšlikums īpaši pievēršas noteikumiem, kas attiecas uz pakalpojumiem, ko sniedz ar nodokli apliekamajām personām – B2B. Jautājums par uzņēmējdarbību patērētājam (B2C) būtu jārisina pēc tam. Apspriežu gaitā tomēr izrādījās, ka ļoti līdzīgu apsvērumu dēļ starp abām nozarēm būtu neloģiski neņemt vērā, trūkstot konkrētiem noteikumiem, ka pēdējais ir aplikts ar nodokļiem vietā, kur ir reģistrējies pakalpojuma sniedzējs. Atceroties, ka mēs dzīvojam globalizācijas laikmetā un ka pārdošana no attāluma kļūst aizvien pievilcīgāka, varētu rasties konkurences kropļošanas risks. Šī iemesla dēļ Komisija nolēma grozīt savu sākotnējo priekšlikumu un paplašināt tā darbības jomu, attiecinot to arī uz B2C nozari.

III. Grozītā priekšlikuma mērķi

Ierosinātajiem grozījumiem, kas jāpiemēro B2C nozarei, lielā mērā būtu jābūt saskaņotiem ar ierosinātajiem noteikumiem attiecībā uz B2B pakalpojumiem. Tomēr, lai izvairītos no pārmērīgas pakalpojumu sniedzēju vilcināšanās ievērot dažādās PVN sistēmas, vienlaikus ar priekšlikumu ir jāvirza papildinošs mehānisms. Tādēļ referents, ņemot vērā Komisijas iniciatīvu, vēlētos nopietni uzsvērt ierosināto izmaiņu savietojamību ar „vienas pieturas” mehānismu, ko Komisija iesniedza apspriešanai 2005. gadā un kuram Parlaments jau ir sniedzis atbalstošu atzinumu. Shēmas galvenais mērķis ir atvieglot PVN saistības attiecībā uz pārrobežu tirdzniecību, ļaujot piegādātājiem ievērot nodokļu prasības attiecībā uz visiem pārrobežu darījumiem konkrētajā dalībvalstī, kurā viņi ir reģistrējušies, savukārt nodokļu deklarācija automātiski nonāktu konkrētajās dalībvalstīs, kurās sniegti pakalpojumi. Tādējādi būs vieglāk novērst konkurences kropļojumus, jo ar nodokli apliekamie pakalpojumi, kas patēriņa vietā sniegti personām, kas nav apliekamas ar nodokli, nodrošina to, ka PVN likmes piegādes vietu nekad neietekmēs.

IV. Referenta atzinums

Referents vairākkārt atkārto savu agrāko atbalstu Komisijas sākotnējam priekšlikumam, kas, viņaprāt, nodrošina steidzami nepieciešamo normu atjaunināšanu attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas vietu, kā arī nodrošina ļoti vajadzīgo elastību, kas ļautu ar attiecīgajiem tiesību aktiem kontrolēt pakalpojumu nozares attīstību. Tas nodrošina arī PVN likmju neitralitāti un novērš iespējamo konkurences kropļošanu.

Viņš arī atzinīgi vērtē ierosinājumu risināt jautājumu par pakalpojumiem, ko sniedz ar nodokli neapliekamajām personām, saskaņā ar priekšlikumiem attiecībā uz darījumiem ar nodokli apliekamo personu vidū, lai novērstu iespējamo konkurences kropļošanu, ko varētu radīt PVN likmju veicināšana.

Turklāt referents uzsver, ka PVN pēc savas būtības attiecas uz patēriņu un ka šis princips, būtu jāpiemēro iespējami plašāk. Viņš piekrīt, ka ir vairāki pakalpojumi, piemēram, preču un pasažieru pārvadāšana Kopienā vai ēdināšanas pakalpojumi kuģos, gaisa kuģos un vilcienos, kas nevar atbilst šim principam, un šī iemesla dēļ ir vajadzīgi īpaši noteikumi. Referents atbalsta ierosinātos ierobežojumus, tomēr uzsver, ka labāk ir saglabāt līdzsvaru starp patēriņa vietas principu un pieprasītajām administratīvajām procedūrām. Sniegtajos piemēros par iekšējiem Kopienas pārvadājumiem vai pakalpojumiem, ko var sniegt arī no attāluma, pašreizējie noteikumi tomēr ir apgrūtinoši un grūti piemērojami.

Ņemot vērā iepriekš izteiktās bažas, referents mudina Padomi ieviest jaunos noteikumus kopā ar „vienas pieturas” sistēmu, kas ļautu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem izvairīties no birokrātijas radītajām grūtībām attiecībā uz pārrobežu darījumiem un atvieglotu administratīvo slogu noteiktiem iepriekš minēto pakalpojumu veidiem.

Pēc šī paziņojuma sniegšanas referents negrasās izdarīt grozījumus Komisijas grozītajā priekšlikumā un iesaka Eiropas Parlamenta deputātiem pieņemt to tādu, kāds tas ir pašlaik.

25.4.2006

Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par grozīto priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu Nr. 77/388/EEK attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas vietu

(KOM(2005)0334 – C6‑0322/2005 – 2003/0329(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Gyula Hegyi

ĪSS PAMATOJUMS

Priekšlikums veido daļu no jaunās pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk — PVN) stratēģijas, ko Eiropas Komisija pieņēma 2000. gadā, par prioritāti nosakot pakalpojumu sniegšanas vietas noteikumu modernizēšanu.

Šīs modernizācijas nepieciešamību nosaka pašreizējā PVN sistēma. No vienas puses, noteikumi nosaka pakalpojumu sniegšanas vietu, līdz ar to arī nodokļa uzlikšanas vietu kā pakalpojuma sniedzēja atrašanās vietu. No otras puses, Kopienas mērogā nosaka tikai zemākās procentuālās PVN pamatlikmes un pazeminātās likmes, bet faktiskās nodokļu likmes nosaka katra dalībvalsts. Līdz ar to pakalpojumu sniedzēju pārvietošanās uz dalībvalstīm, kurās piemēro labvēlīgākas PVN likmes, var radīt konkurences izkropļojumus.

Lai gan pastāv vairāki izņēmuma gadījumi, kuros mērķis ir pakalpojuma aplikšana ar nodokli pakalpojuma saņemšanas vietā, tehnoloģiju attīstības dēļ aizvien lielākā apjomā iespējama pakalpojumu sniegšana no attāluma. Arī tas var izraisīt pakalpojumu sniedzēju pārvietošanos, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas.

Tādējādi pakalpojumu sniegšanas vietas noteikumu modernizēšana bija neizbēgama, un tā bija jāveic divos posmos.

Pirmkārt, Eiropas Komisija ierosināja grozīt noteikumus par pakalpojumiem, kurus sniedz ar nodokli apliekamām personām

KOM(2003)0822. OV vēl nav publicēts.

Šis atzinums attiecas uz noteikumiem saistībā ar kultūru un izglītību. Atzinuma sagatavotājs ir pārliecināts, ka agrāk vai vēlāk jāsaskaņo Eiropas Savienības visa nodokļu politika, visiem mūsu kopienu iedzīvotājiem nodrošinot vienādus apstākļus un iespējas. Turklāt atzinuma sagatavotājs uzskata, ka nodokļu politikai ir jāveicina kultūras un izglītības pakalpojumu sniegšana, katrā dalībvalstī piemērojot zemākās iespējamās PVN likmes. Pašsaprotami, ka tas ir ilgtermiņa mērķis. Pašreizējais Eiropas Komisijas priekšlikums vērtējams kā neliels solis pareizajā virzienā.

Pirmkārt, attiecībā uz no attāluma sniedzamiem pakalpojumiem, gadījumos, kuros pakalpojumu sniegšanas vieta ir pakalpojumu saņēmēja atrašanās vieta, sevišķi svarīgi ir ieviest „vienas pieturas” sistēmu, ļaujot pakalpojumu sniedzējiem visu sniegto pakalpojumu gadījumos izmantot vienu un to pašu PVN maksātāja numuru visā ES, tādējādi izpildot visas PVN saistības dalībvalstī, kurā tie ir reģistrēti. Nepastāvot šādai sistēmai, var tikt radīti vairāki administratīva rakstura šķēršļi, kas var apgrūtināt pārrobežu pakalpojumu sniegšanu.

Otrkārt, attiecībā uz jaunākām izmaiņām tehnoloģiju jomā un īpaši attiecībā uz Eiropas Komisijas priekšlikumu direktīvai par televīziju bez robežām

KOM(2005)0646. OV vēl nav publicēts.

Visbeidzot, Padomes 2005. gada 17. oktobra Regulā 1777/2005/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 77/388/EEK par pievienotās vērtības nodokļa kopējo sistēmu un groza Direktīvas 77/388/EEK L pielikumu, norādīts sīki izstrādāts to pakalpojumu saraksts, kurus sniedz elektroniski. Šajā sarakstā citu starpā ietverta automatizēta tālmācība un darba burtnīcas, ko apmācāmie aizpilda tiešsaistē un ko novērtē automātiski bez cilvēka starpniecības. No tehniskā viedokļa apmācību, ko sniedz bez pakalpojumu sniedzēja fiziskas klātbūtnes, atbilstīgāk ir iekļaut L pielikumā, nekā to atsevišķi minēt 9. panta d) apakšpunktā.

GROZĪJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

PROCEDŪRA