(COM(2006)0423 – C6‑0258/2006 – 2006/0143(COD))
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referente:
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS...............................5
PASKAIDROJUMS..................................................................................................................19
JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU.................................20
PROCEDŪRA...........................................................................................................................25
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem
(
(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei ( OV vēl nav publicēts.
– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija iesniedza priekšlikumu Parlamentam (C6‑0258/2006),
– ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,
– ņemot vērā Reglamenta 51. un 35. pantu,
– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. prasa Komisijai vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
2. apsvērums
(2) Īstenojot Kopienas politiku, jānodrošina augsts cilvēku dzīvības un veselības aizsardzības līmenis.
(2) Īstenojot Kopienas politiku, jānodrošina augsts cilvēku dzīvības un veselības, kā arī vides aizsardzības līmenis.
4. apsvērums
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. XXX/2006, par pārtikas piedevām, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. YYY/2006 par pārtikas fermentiem un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. ZZZ/2006 par pārtikas aromatizētājiem un pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētājām īpašībām nosaka dažus kritērijus un vienotas prasības attiecībā uz šo vielu vērtēšanu un atļauju piešķiršanu to lietošanai.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. XXX/2006 par pārtikas piedevām, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. YYY/2006 par pārtikas fermentiem un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. ZZZ/2006 par pārtikas aromatizētājiem un pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētājām īpašībām nosaka kritērijus un vienotas prasības attiecībā uz šo vielu vērtēšanu un atļauju piešķiršanu to lietošanai.
Pamatojums
Nav saprotams, vai kritērijiem attiecībā uz dažādām vielām jābūt pilnīgi vienādiem. Viens no iemesliem, kāpēc šie jautājumi ir risināti ar trīs dažādu regulu palīdzību, ir tas, ka jāņem vērā vairākas atšķirības.
5.a apsvērums (jauns)
(5a) Pārredzamība pārtikas ražošanā un manipulācijās ar to ir absolūti svarīga, lai panāktu patērētāju uzticēšanos.
Pamatojums
Pārredzamība ir izšķirošs nosacījums, lai patērētāji uzticētos tam, kā ES risina ar pārtiku saistītos jautājumus.
7.a apsvērums (jauns)
(7a) Kritēriji atļauju saņemšanai, kas noteikti Regulās (EK) Nr. XXX/2006, (EK) Nr. YYY/2006, (EK) Nr. ZZZ/2006, ir jāizpilda arī, lai saņemtu atļaujas saskaņā ar šo regulu.
Pamatojums
Tas ir pašsaprotami, bet nav konkrēti norādīts Komisijas priekšlikumā.
9. apsvērums
(9) Saskaņā ar riska novērtēšanas sistēmu pārtikas nekaitīguma jomā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, pārtikas vielu laišanu tirgū var atļaut tikai pēc to risku zinātniskas novērtēšanas iespējami augstākā līmenī, ar ko tās apdraud cilvēka veselību. Šai novērtēšanai, kas jāveic Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (še turpmāk „Iestāde”) pārraudzībā, seko Komisijas lēmums par risku pārvaldību saskaņā ar regulatīvu procedūru, ar kuru nodrošina ciešu sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm.
(9) Saskaņā ar riska novērtēšanas sistēmu pārtikas nekaitīguma jomā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, pārtikas vielu laišanu tirgū var atļaut tikai pēc to risku neatkarīgas zinātniskas novērtēšanas iespējami augstākā līmenī, kurus minētās vielas rada, apdraudot cilvēka veselību. Pēc šīs novērtēšanas, kas jāveic Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (še turpmāk — „Iestāde”) pārraudzībā, Komisijai ir jāpieņem lēmums par risku pārvaldību saskaņā ar regulatīvu procedūru, ar kuru nodrošina ciešu sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm.
10. apsvērums
(10) Ir pierādīts, ka dažos gadījumos zinātniskais risku novērtējums vien nevar nodrošināt visu informāciju, ar kuru jāpamato risku pārvaldības lēmums, un ka var ņemt vērā citus pamatotus faktorus, kas attiecas uz aplūkojamo jautājumu.
(10) Ir pierādīts, ka zinātniskais risku novērtējums vien nevar nodrošināt visu informāciju, ar kuru jāpamato risku pārvaldības lēmums, un ka jāņem vērā citi pamatoti faktori, kas attiecas uz aplūkojamo jautājumu.
Pamatojums
Citi pamatoti faktori, kas attiecas uz aplūkojamo jautājumu — drošības apsvērumi, domājot par patērētāju veselību, būtiskas vajadzības tehnoloģiju jomā, patērētāju ieguvumi un priekšrocības, — tie jāņem vērā visos gadījumos.
11. apsvērums
(11) Lai attiecīgo nozaru uzņēmēji un sabiedrība būtu lietas kursā par spēkā esošajām atļaujām, atļautās vielas jāiekļauj Kopienas sarakstā, ko nosaka, uztur un publicē Komisija.
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Pamatojums
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
13. apsvērums
(13) Vienotai pārtikas vielu lietošanas atļauju piešķiršanas procedūrai jāatbilst pārredzamības un sabiedrības informēšanas prasībām, vienlaikus nodrošinot pieteicējam tiesības ievērot atsevišķu ziņu konfidencialitāti.
(13) Vienotai pārtikas vielu lietošanas atļauju piešķiršanas procedūrai jāatbilst pārredzamības un sabiedrības informēšanas prasībām, vienlaikus nodrošinot pieteicējam tiesības ievērot atsevišķu ziņu konfidencialitāti, attiecīgi pamatotos gadījumos un ja ir pamatoti iemesli.
16. apsvērums
(16) Tiesību aktu efektivitātes un vienkāršošanas labad vidēji īsā laikposmā jānoskaidro, vai vienotās procedūras piemērošanas joma jāattiecina uz citiem pārtikas ražošanas nozarē esošajiem noteikumiem.
(16) Tiesību aktu efektivitātes un vienkāršošanas labad vidēji īsā laikposmā jānoskaidro, tai skaitā konsultējoties ar ieinteresētajām personām, vai vienotās procedūras piemērošanas joma jāattiecina uz citiem pārtikas ražošanas nozarē esošajiem noteikumiem.
18. apsvērums
(18) Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību9,
(18) Šīs regulas īstenošanai nepieciešamie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību9. Komisija pēc vajadzības konsultējas ar ieinteresētajām personām, sagatavojot pasākumus, kas iesniedzami iepriekšminētajā lēmumā noteiktajai Komitejai,
9 OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
9 OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).
Pamatojums
Lai nodrošinātu maksimālu pārredzamību un atklātību, jāiekļauj īpaši noteikumi, ar ko paredz neformālas konsultācijas ar ieinteresētajām personām pirms jebkura lēmuma pieņemšanas Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā.
1. panta 1. punkts
1. Šajā Regulā attiecībā uz pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem, pārtikas aromatizētājiem un pārtikas aromatizētāju izejvielām, kurus lieto vai kuri paredzēti lietošanai pārtikas produktu sastāvā vai uz tiem (še turpmāk „vielas”), ir noteikta vienota novērtēšanas un atļauju piešķiršanas procedūra (še turpmāk „vienotā procedūra”), kas veicina šo vielu brīvu apriti Kopienā.
1. Šajā regulā attiecībā uz pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem, pārtikas aromatizētājiem un pārtikas aromatizētāju izejvielām, kurus lieto vai kuri paredzēti lietošanai pārtikas produktu sastāvā vai uz tiem (še turpmāk — „vielas”), ir noteikta vienota novērtēšanas un atļauju piešķiršanas procedūra (še turpmāk —„vienotā procedūra”), kas veicina patērētāju labāku aizsardzību un sabiedrības veselību, kā arī pārtikas brīvu apriti Kopienā.
Pamatojums
Galvenais šī tiesību akta mērķis ir veicināt pārtikas brīvu apriti Kopienā.
1. panta 1. punkta 1.a daļa (jauna)
Šī regula neattiecas uz produktiem, kas atļauti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 10. novembra Regulu (EK) Nr. 2065/2003 par kūpināšanas aromatizētājiem, ko izmanto vai kas ir paredzēti izmantošanai pārtikas produktos vai uz tiem1.
1OV L 309, 26.11.2003., 1. lpp.
Pamatojums
Kūpināšanas aromatizētāju izmantošana ir atbilstīgi un pienācīgi reglamentēta ar Regulu (EK) Nr. 2065/2003. Tiesību akti būs skaidrāk saprotami, nosakot, ka uz kūpināšanas aromatizētājiem šī regula neattiecas.
2. panta 1. punkts
1. Katras pārtikas ražošanas nozares tiesību aktos vielas, kuru laišana Kopienas tirgū ir atļauta, iekļautas sarakstā, kura saturs noteikts minētajos tiesību aktos (še turpmāk „Kopienas saraksts”). Kopienas sarakstu atjaunina Komisija. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
1. Katras pārtikas ražošanas nozares tiesību aktos vielas, kuru laišana Kopienas tirgū ir atļauta, iekļautas sarakstā, kura saturs noteikts minētajos tiesību aktos (še turpmāk — „Kopienas saraksts”). Kopienas sarakstu atjaunina ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Pamatojums
Vairums grozījumu un atjauninājumu Kopienas sarakstā ir izraisījuši pretrunīgu viedokļu sadursmes gan Eiropas Parlamentā, gan Padomē. Lai gan bieži vien varētu panākt vienošanos pirmajā lasījumā, lēmuma pieņemšanu nevar atstāt Komisijas un tās komitoloģijas procedūras ziņā.
2. panta 1. punkta 1.a daļa (jauna)
Kopienas sarakstā iekļautās vielas drīkst izmantot visi pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki atbilstīgi tām piemērojamiem nosacījumiem, ja vien minēto vielu izmantošana nav ierobežota saskaņā ar 12. panta 6.a punktu.
Pamatojums
Lai vielu iekļautu Kopienas sarakstā, nepieciešami padziļināti toksikoloģiski pētījumi. Saprotams, ka atbildīgi ražotāji, kas veic šos pētījumus, ieguldot lielus finanšu līdzekļus šajā procesā, vismaz kādā noteiktā laikposmā vēlas baudīt priekšrocības, kas saistītas ar atļaujas piešķiršanu. (sk. Horst Schnellhardt iesniegto grozījumu Nr. 60).
3. panta 2. punkta 2. daļa
Tomēr atjauninot sarakstu tā, kā minēts 2. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā, Komisija prasa Iestādes atzinumu tikai tad, ja šie atjauninājumi var nelabvēlīgi ietekmēt sabiedrības veselību.
Tomēr, atjauninot sarakstu tā, kā minēts 2. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā, Komisija prasa Iestādes atzinumu tikai tad, ja šie atjauninājumi var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību.
3. panta 3. punkts
3. Vienotā procedūra beidzas, kad Komisija saskaņā ar 7. panta noteikumiem pieņem regulu, ar kuru uzsāk atjaunināšanu.
3. Vienotā procedūra beidzas, kad Eiropas Parlaments un Padome pieņem regulu, ar kuru uzsāk atjaunināšanu.
Pamatojums
Vienotās procedūras pamatā jābūt koplēmumam. Grozījumi un atjauninājumi Kopienas sarakstā ir bieži izraisījuši pretrunīgu viedokļu sadursmes gan Eiropas Parlamentā, gan Padomē, tāpēc tos nevar atstāt Komisijas un tās komitoloģijas procedūras ziņā.
3. panta 3.a punkts (jauns)
3.a Visas atļaujas lietot pārtikas piedevas, pārtikas fermentus un pārtikas aromatizētājus regulāri pārskata.
Pamatojums
Ir svarīgi, lai vielu lietošana pārtikā atbilstu jaunākajiem zinātniskajiem atklājumiem. Turklāt noteiktām patērētāju grupām ir svarīgi, lai vielas, kuras nelieto, tiek dzēstas no saraksta, vienlaikus svītrojot arī vairs nepastāvošus lietošanas veidus.
3. panta 4. punkta 1. daļa
4. Atkāpjoties no 3. punkta noteikumiem, Komisija jebkurā procedūras posmā var izbeigt vienoto procedūru un atteikties uzsākt plānoto atjaunināšanu, ja tā uzskata, ka šāda atjaunināšana nav pamatota. Vajadzības gadījumā Komisija ņem vērā Iestādes atzinumu, visus attiecīgos Kopienas tiesību aktu noteikumus un citus derīgus likumīgus faktorus izskatāmā jautājuma risināšanai.
4. Atkāpjoties no 3. punkta noteikumiem, Komisija jebkurā procedūras posmā līdz regulas priekšlikuma iesniegšanai Eiropas Parlamentam un Padomei var izbeigt vienoto procedūru un atteikties uzsākt plānoto atjaunināšanu, ja tā uzskata, ka šāda atjaunināšana nav pamatota. Vajadzības gadījumā Komisija ņem vērā Iestādes atzinumu, visus attiecīgos Kopienas tiesību aktu noteikumus un citus derīgus likumīgus faktorus izskatāmā jautājuma risināšanai.
Or. en
Pamatojums
Vienotās procedūras pamatā jābūt koplēmumam. Grozījumi un atjauninājumi Kopienas sarakstā ir bieži izraisījuši pretrunīgu viedokļu sadursmes gan Eiropas Parlamentā, gan Padomē, tāpēc tos nevar atstāt Komisijas un tās komitoloģijas procedūras ziņā.
3. panta 4. punkta 2. daļa
Šādā gadījumā Komisija, ja vajadzīgs, tieši informē pieteikuma iesniedzēju, savā vēstulē norādot iemeslus, kuru dēļ tā uzskata, ka atjaunināšana nav pamatota.
Šādā gadījumā Komisija savu lēmumu dara zināmu atklātībai un saskaņā ar 12. panta noteikumiem tieši informē pieteikuma iesniedzēju, savā vēstulē norādot iemeslus, kuru dēļ tā uzskata, ka atjaunināšana nav pamatota.
Pamatojums
Arī lēmumi nepieņemt lēmumu ir jādara zināmi atklātībai. Pārredzamība ir izšķirošs nosacījums, lai patērētāji uzticētos tam, kā ES risina ar pārtiku saistītos jautājumus.
4. panta 1. punkts
1. Kad Komisija saņem pieteikumu ar lūgumu atjaunināt Kopienas sarakstu, tā:
a) četrpadsmit dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas rakstiski apliecina pieteikuma iesniedzējam, ka ir saņēmusi pieteikumu;
b) ja vajadzīgs, paziņo pieteikumu Iestādei un prasa no tās atzinumu.
Komisija dara pieteikumu pieejamu dalībvalstīm.
1. Kad Komisija saņem pieteikumu ar lūgumu atjaunināt Kopienas sarakstu, tā:
a) četrpadsmit dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas rakstiski apliecina pieteikuma iesniedzējam, ka ir saņēmusi pieteikumu;
b) paziņo pieteikumu Iestādei un prasa no tās atzinumu.
Komisija dara pieteikumu pieejamu Eiropas Parlamentam, dalībvalstīm un ieinteresētajām personām.
Pamatojums
Vairums grozījumu un atjauninājumu Kopienas sarakstā ir izraisījuši pretrunīgu viedokļu sadursmes gan Eiropas Parlamentā, gan Padomē. Lai gan bieži vien varētu panākt vienošanos pirmajā lasījumā, lēmuma pieņemšanu nevar atstāt Komisijas un tās komitoloģijas procedūras ziņā.
4. panta 2. punkts
2. Ja Komisija sāk procedūru pēc savas iniciatīvas, tā informē par to dalībvalstis un vajadzības gadījumā prasa no Iestādes atzinumu.
2. Ja Komisija sāk procedūru pēc savas iniciatīvas, tā informē par to dalībvalstis, kā arī šo faktu dara zināmu atklātībai, un vajadzības gadījumā prasa no Iestādes atzinumu.
Pamatojums
Pārredzamība ir izšķirošs nosacījums, lai patērētāji uzticētos tam, kā ES risina ar pārtiku saistītos jautājumus.
5. panta 1. punkts
1. Iestāde sniedz savu atzinumu sešu mēnešu laikā pēc derīga pieteikuma saņemšanas.
1. Iestāde sniedz savu atzinumu deviņu mēnešu laikā pēc derīga pieteikuma saņemšanas.
Pamatojums
Ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes rīcībā esošos resursus un šīs iestādes atzinumam piemērojamos kvalitātes standartus, Komisijas ierosināts tik īss laikposms nav pārdomāts.
5. panta 2. punkts
2. Iestāde nodod savu atzinumu Komisijai, dalībvalstīm un, ja vajadzīgs, pieteikuma iesniedzējam.
2. Iestāde nosūta savu atzinumu Komisijai, dalībvalstīm un pieteikuma iesniedzējam. Turklāt saskaņā ar 12. panta noteikumiem minēto atzinumu dara zināmu atklātībai.
Pamatojums
Pieteikuma iesniedzējam VIENMĒR ir jābūt informētam, un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes lēmumi ir jādara zināmi atklātībai.
6. panta 1. punkts
1. Pietiekami pamatotos gadījumos, kad Iestāde prasa no pieteikuma iesniedzēja papildu ziņas, 5. panta 1. punktā minēto termiņu var pagarināt. Pēc apspriešanās ar pieteikuma iesniedzēju Iestāde nosaka termiņu, kurā šo informāciju var iesniegt, un informē Komisiju par nepieciešamo papildu termiņu. Ja astoņu darba dienu laikā pēc informācijas saņemšanas no Iestādes Komisija pret to neiebilst, 5. panta 1. punktā minēto termiņu automātiski pagarina par minēto papildu termiņu.
1. Ja Iestāde prasa no pieteikuma iesniedzēja papildu ziņas, 5. panta 1. punktā minēto termiņu var pagarināt. Pēc apspriešanās ar pieteikuma iesniedzēju Iestāde nosaka termiņu, kurā šo informāciju var iesniegt, un informē Komisiju par nepieciešamo papildu termiņu. Ja astoņu darba dienu laikā pēc informācijas saņemšanas no Iestādes Komisija pret to neiebilst, 5. panta 1. punktā minēto termiņu automātiski pagarina par attiecīgo papildu termiņu.
Pamatojums
Ja pieteikumā nav norādīti visi dati, kas Iestādei nepieciešami attiecīgās vielas radītā riska novērtēšanai, termiņš ir jāpagarina, lai varētu veikt nopietnu riska novērtējumu.
6. panta 3. punkts
3. Ja pieteikuma iesniedzējs iesniedz papildu ziņas pēc savas iniciatīvas, tas nosūta tās gan Iestādei, gan Komisijai. Šādā gadījumā Iestāde sniedz savu atzinumu sākotnējā termiņā.
3. Ja pieteikuma iesniedzējs iesniedz papildu ziņas pēc savas iniciatīvas, tas nosūta tās gan Iestādei, gan Komisijai. Šādā gadījumā Iestāde sniedz savu atzinumu sākotnējā termiņā, ja vien nav īpašu iemeslu šo termiņu pagarināt.
Pamatojums
Nekādi nedrīkst stimulēt pieteikuma iesniedzēju iesniegt papildu informāciju pēc termiņa beigām. Bez minētā papildinājuma šāds negatīvs stimuls diemžēl varētu veidoties.
7. pants
Deviņu mēnešu laikā pēc Iestādes atzinuma saņemšanas Komisija, ņemot vērā Iestādes atzinumu, visus attiecīgos Kopienas tiesību aktu noteikumus un citus derīgus likumīgus faktorus izskatāmā jautājuma risināšanai, iesniedz 14. panta 1. punktā minētajai komitejai regulas projektu, ar kuru atjaunina Kopienas sarakstu.
Sešu mēnešu laikā pēc Iestādes atzinuma saņemšanas Komisija, ņemot vērā Iestādes atzinumu, visus attiecīgos Kopienas tiesību aktu noteikumus un citus derīgus likumīgus faktorus izskatāmā jautājuma risināšanai, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu regulai, ar kuru atjaunina Kopienas sarakstu.
Komisija pamato savu priekšlikumu un izklāsta apsvērumus, uz kuriem priekšlikums balstīts.
Ja regulas projekts nav saskaņā ar Iestādes atzinumu, Komisija sniedz atšķirību pamatojumu.
Regulu pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā noteikto procedūru.
Ja priekšlikums regulai nav saskaņā ar Iestādes atzinumu, Komisija sniedz sava lēmuma pamatojumu.
Pamatojums
Vairums grozījumu un atjauninājumu Kopienas sarakstā ir izraisījuši pretrunīgu viedokļu sadursmes gan Eiropas Parlamentā, gan Padomē. Lai gan bieži vien varētu panākt vienošanos pirmajā lasījumā, lēmuma pieņemšanu nevar atstāt Komisijas un tās komitoloģijas procedūras ziņā.
8. panta 1. punkts
1. Ja Komisija prasa no pieteikuma iesniedzēja papildu ziņas par jautājumiem attiecībā uz risku pārvaldību, tā, vienojoties ar pieteikuma iesniedzēju, nosaka termiņu, kurā šīs ziņas jāiesniedz. Šādā gadījumā 7. pantā minēto termiņu attiecīgi var pagarināt.
1. Ja Komisija prasa no pieteikuma iesniedzēja papildu ziņas par jautājumiem attiecībā uz risku pārvaldību, tā, vienojoties ar pieteikuma iesniedzēju, nosaka termiņu, kurā šīs ziņas jāiesniedz. Šādā gadījumā Komisija var pagarināt 7. pantā minēto termiņu, par to informējot dalībvalstis.
10. pants
Termiņus, kas minēti 5. panta 1. punktā un 7. pantā, Komisija var pagarināt pēc pašas iniciatīvas vai, ja vajadzīgs, pēc Iestādes lūguma, ja vien to pietiekami pamato dokumentācijas raksturs, neskarot 6. panta 1. punktu un 8. panta 1. punktu. Šādā gadījumā Komisija, ja vajadzīgs, informē pieteicēju par šo pagarinājumu, kā arī par iemesliem, kuri to pamato.
Termiņus, kas minēti 5. panta 1. punktā un 7. pantā, Komisija var pagarināt pēc pašas iniciatīvas vai, ja vajadzīgs, pēc Iestādes lūguma, ja vien to pietiekami pamato jautājuma būtība, neskarot 6. panta 1. punktu un 8. panta 1. punktu. Šādā gadījumā Komisija informē pieteicēju un dalībvalstis par šo pagarinājumu, kā arī par iemesliem, kuri to pamato.
Pamatojums
Pieteikuma iesniedzējs vienmēr jāinformē par jebkuru termiņa pagarinājumu. Jāinformē arī dalībvalstis.
11. panta 1.a daļa (jauna)
Komisija nodrošina atļauju piešķiršanas procedūras pārredzamību, darot zināmus atklātībai visus pieteikumus un visus attiecīgos ar jautājumu saistītos materiālus darot pieejamus sabiedrībai.
Pamatojums
Pārredzamība ir izšķirošs nosacījums, lai patērētāji uzticētos tam, kā ES risina ar pārtiku saistītos jautājumus.
12. panta 1. punkta 1. daļa
1. No pieteikuma iesniedzēja iesniegtajām ziņām konfidenciāli izskatāmas var būt tās, kuru publicēšana var jūtami kaitēt iesniedzēja stāvoklim attiecībā pret konkurenci.
1. Pieteikuma iesniedzēja iesniegtās ziņas var izskatīt konfidenciāli vienīgi tad, ja šo ziņu publicēšana var jūtami kaitēt iesniedzēja stāvoklim konkurences ziņā.
Pamatojums
Pārredzamība ir izšķirošs nosacījums, lai patērētāji uzticētos tam, kā ES risina ar pārtiku saistītos jautājumus. Tomēr dažreiz, iespējams, ir pamats informāciju izskatīt konfidenciāli.
12. panta 1. punkta 2. daļas ievaddaļa
Nekādā gadījumā par konfidenciālu neuzskata šādu informāciju:
Nekādā gadījumā par konfidenciālu nekad nedrīkst uzskatīt šādu informāciju:
Pamatojums
Pārredzamība ir izšķirošs nosacījums, lai patērētāji uzticētos tam, kā ES risina ar pārtiku saistītos jautājumus. Tomēr dažreiz, iespējams, ir pamats informāciju izskatīt konfidenciāli.
12. panta 3. punkts
3. Komisija nosaka, kādas ir tās ziņas, attiecībā uz kurām jāievēro konfidencialitāte, un informē par to pieteikuma iesniedzēju.
3. Komisija nosaka, kādas ir tās ziņas, attiecībā uz kurām jāievēro konfidencialitāte, un par to attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju un dalībvalstis..
Pamatojums
Jāinformē arī dalībvalstis.
12. panta 6.a punkts (jauns)
6.a Zinātniskos datus un citu pieteikuma iesniedzēja sniegto informāciju nedrīkst izmantot turpmākā pieteikuma iesniedzēja labā piecus gadus pēc atļaujas izsniegšanas dienas, ja vien turpmākais pieteikuma iesniedzējs nav vienojies ar iepriekšējo pieteikuma iesniedzēju, ka šādus datus un informāciju drīkst izmantot un ka attiecīgās daļās kopīgi tiek segtas izmaksas, šādos gadījumos:
a) iepriekšējais pieteikuma iesniedzējs iepriekšējā pieteikuma iesniegšanas laikā ir norādījis, ka uz zinātniskajiem datiem un citu informāciju attiecas autortiesības; un
b) iepriekšējam pieteikuma iesniedzējam iepriekšējā pieteikuma iesniegšanas laikā bijušas ekskluzīvas tiesības atsaukties uz datiem, uz kuriem attiecas autortiesības; un
c) pārtikas piedevas izmantošanai nebūtu bijis iespējams saņemt atļauju, ja iepriekšējais pieteikuma iesniedzējs nebūtu iesniedzis datus, uz kuriem attiecas autortiesības.
Pamatojums
Lai vielu iekļautu Kopienas sarakstā, nepieciešami padziļināti toksikoloģiski pētījumi. Saprotams, ka atbildīgi ražotāji, kas veic šos pētījumus, ieguldot lielus finanšu līdzekļus šajā procesā, vismaz kādā noteiktā laikposmā vēlas baudīt priekšrocības, kas saistītas ar atļaujas piešķiršanu.
14. panta 2.a punkts (jauns)
2.a Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, pienācīgi ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.
Pamatojums
Šis grozījums ir nepieciešams, lai saskaņotu tekstu ar jaunā komitoloģijas lēmuma noteikumiem.
Rūpes par vidi
Saskaņā ar Kārdifas procesu vides aspekti jāintegrē visos ES tiesību aktos.
Tas īpaši atbilst šim tiesību aktam, jo tas, ko cilvēks apēd, nepaliek viņa organismā, bet nonāk dabas vidē un kļūst par dabiskās aprites daļu. Tāpēc, lemjot par atļaujas piešķiršanu, jāņem vērā negatīvā ietekme uz vidi. Tāpēc šī regula jāpamato arī ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 175. pantu.
Pārredzamība
Pārredzamība ir izšķirošs nosacījums, lai patērētāji uzticētos tam, kā ES risina ar pārtiku saistītos jautājumus. Tāpēc Komisijai jānodrošina atļauju piešķiršanas procedūras pārredzamība, darot zināmus atklātībai visus pieteikumus un visus attiecīgos ar jautājumu saistītos materiālus darot pieejamus sabiedrībai. Ražotāji, kuri iesniedz pieteikumus atļauju saņemšanai, vienmēr tieši jāinformē par jautājumiem, kas tieši attiecas uz viņu iesniegumu.
Komisijai jāspēj bez grūtībām izskaidrot apsvērumus, ar kādiem lēmums pamatots. Pārredzams šāda veida izskaidrojums būs noderīgs patērētājiem, ražotājiem un dalībvalstu varas iestādēm. Tāpēc Komisijai vienmēr jādara zināmi atklātībai lēmumu priekšlikumi, jāpamato šie priekšlikumi un jāizskaidro apsvērumi, ar kādiem priekšlikumi pamatoti. Lēmumiem nepieņemt lēmumu arī jābūt zināmiem sabiedrībai.
Ja pieņemtā regula atšķiras no Komisijas sākotnējā priekšlikuma Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejai, Komisija turklāt izskaidro galīgā lēmuma pamatojumu.
Pārtikas nekaitīgums
Ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes rīcībā esošos resursus un tās atzinumam piemērojamos kvalitātes standartus, Komisijas priekšlikums, ierosinot sešu mēnešu termiņu, nav pārdomāts, jo šādā laikposmā ir sarežģīti sagatavot atzinumu par pieteikumu. Tāpēc, rūpējoties par pārtikas nekaitīgumu, ir ierosināts pagarināt šo termiņu, lai atzinuma sagatavošanai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes rīcībā būtu deviņi mēneši.
Ir svarīgi, lai vielu lietošana pārtikā atbilstu jaunākajiem zinātniskajiem atklājumiem. Turklāt noteiktām patērētāju grupām ir svarīgi, lai vielas un to lietošanas veidi, kas vairs netiek praktizēti, būtu dzēsti no saraksta. Tāpēc regulāri jāpārskata visas atļaujas lietot pārtikas piedevas, pārtikas fermentus un pārtikas aromatizētājus.
Jaunā komitoloģijas procedūra
Sakarā ar jauno komitoloģijas procedūru Komisijas priekšlikumam ir ierosināti vairāki grozījumi.
Miroslav Ouzký
Priekšsēdētājs
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
BRISELE
Par atzinumu attiecībā uz juridisko pamatu priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem ( OV vēl nav publicēts.
Priekšsēdētāja kungs!
Jūs 2007. gada 28. februāra vēstulē lūdzāt Juridisko komiteju saskaņā ar Reglamenta 35. panta 2. punktu izvērtēt, vai minētā Komisijas priekšlikuma juridiskais pamats ir likumīgs un atbilstīgs.
Komiteja izskatīja minēto jautājumu 2007. gada 20. marta sanāksmē.
Atbildīgās komitejas referente Åsa Westlund ierosina mainīt juridisko pamatu minētajam regulas priekšlikumam no EK Līguma 95. panta uz 95. un 175. pantu.
Juridiskais pamats
Visi Kopienas akti ir jāpamato ar Līgumā (vai citā tiesību aktā, kuru paredzēts īstenot) noteiktu juridisko pamatu. Juridiskais pamats definē Kopienas kompetences ratione materiae un nosaka, kā šī kompetence ir jāīsteno, t. i., nosaka likumdošanas instrumentus, kurus var izmantot, un lēmumu pieņemšanas procedūra.
Ņemot vērā juridiskā pamata nozīmi, tā izvēle ir būtiska, it īpaši Parlamentam, jo juridiskais pamats nosaka Parlamenta ietekmi uz likumdošanas procesu vai to, ka šādas ietekmes nav.
Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi juridiskā pamata izvēle nav subjektīva, bet „tai jābūt pamatotai uz objektīviem faktoriem, kas pakļauti izskatīšanai tiesā” Lieta 45/86 Komisija/Padome, 1987. g., Recueil, 1439. lpp., 5. punkts. Lieta C-300/89 Komisija/Padome, 1991. g., Recueil, I-287. lpp., 10. punkts. Lieta C-377/98 Nīderlande/Eiropas Parlaments un Padome, 2001. g., Recueil, I-7079. lpp., 27. punkts.
Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesu judikatūru Līguma vispārīgs pants ir pietiekami juridisks pamats, pat ja attiecīgā pasākuma mērķis pakārtotā veidā ir tāds pats kā Līguma konkrēta panta mērķis Lieta C-377/98 Nīderlande/Eiropas Parlaments un Padome, 2001. g., Recueil, I-7079. lpp., 27.–28. punkts; lieta C‑491/01 British American Tobacco (Investments) un Imperial Tobacco, 2002, Recueil, I-11453. lpp., 93.–94. punkts.
Tomēr, ja pieņem, ka mērķi aizsargāt cilvēku veselību un izveidot iekšējo tirgu un nodrošināt tā darbību ir savstarpēji cieši saistīti un neviens no tiem nav sekundārs un netiešs attiecībā uz citiem, var uzskatīt, ka būtu jāizmanto abi juridiskie pamati, ņemot vērā, ka tāda pati lēmumu pieņemšanas procedūra (koplēmums) ir paredzēta 95. pantā un 175. panta 1. punktā Lieta C-165/87 Komisija/Padome, 1988. g., Recueil, 5545. lpp., 11. punkts.
Atbildīgā komiteja ierosina kā priekšlikuma regulas juridisko pamatu izmantot EK Līguma 175. 175. panta 1. punkts 1. Saskaņā ar 251. pantā minēto procedūru un pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju Padome pieņem lēmumu par Savienības turpmāko rīcību, lai sasniegtu 174. pantā minētos mērķus. 95. pants 1. Atkāpjoties no 94. panta un ja Līgumā ir noteikts citādi, šādus noteikumus piemēro 14. pantā minēto mērķu sasniegšanai. Saskaņā ar 251. pantā minēto procedūru un pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju Padome paredz pasākumus, lai tuvinātu dalībvalstu normatīvos vai administratīvos aktus. 2. Šī panta 1. punkts neattiecas uz fiskāliem pasākumiem, pasākumiem, kas saistīti ar personu pārvietošanos, un pasākumiem, kas saistīti ar nodarbinātu personu tiesībām un interesēm. 3. Šī panta 1. punktā paredzētajos priekšlikumos, kuri attiecas uz veselības aizsardzību, drošību, vides aizsardzību un patērētāju tiesību aizsardzību patērētāju tiesību aizsardzību, Komisija par galveno uzskata augstu aizsardzības līmeni, īpašu uzmanību pievēršot visiem atklājumiem, kas pamatojas uz zinātnes faktiem. Attiecīgo pilnvaru robežās Eiropas Parlaments un Padome arī mēģina sasniegt šo mērķi. 4. Ja pēc tam, kad Padome vai Komisija ir noteikusi harmonizēšanas pasākumu, kāda dalībvalsts uzskata par vajadzīgu atstāt spēkā savus noteikumus 30. pantā minēto būtisko iemeslu dēļ vai ar nolūku aizsargāt vidi vai darba vidi, tā dara Komisijai zināmus šos noteikumus, kā arī pamatojumu to atstāšanai spēkā. 5. Turklāt, neskarot 4. punktu, ja pēc tam, kad Padome vai Komisija paredzējusi saskaņošanas pasākumu, kāda dalībvalsts uzskata, ka tai jāievieš savi noteikumi, kas pamatojas uz jauniem zinātnes datiem vides vai darba vides aizsardzības jomā un ir saistīti ar īpašu problēmu, kas šai dalībvalstij radusies pēc saskaņošanas pasākuma paredzēšanas, tā dara Komisijai zināmus plānotos noteikumus, kā arī pamatojumu to ieviešanai. 6. Komisija sešos mēnešos pēc 4. un 5. punktā minētās paziņošanas apstiprina vai noraida attiecīgos valsts noteikumus, iepriekš pārbaudot, vai tie nav patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis vai slēpts ierobežojums tirdzniecībā starp dalībvalstīm un nerada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai. Ja šajā laikā Komisija lēmumu nav pieņēmusi, 4. un 5. punktā minētos noteikumus uzskata par apstiprinātiem. Komisija var informēt attiecīgo dalībvalsti, ka šajā punktā minēto laiku var vēl pagarināt uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja to attaisno jautājuma sarežģītība un cilvēku veselība netiek apdraudēta. 7. Ja saskaņā ar 6. punktu dalībvalstij ļauj atstāt spēkā vai ieviest savus noteikumus, atkāpjoties no saskaņošanas pasākuma, Komisija tūlīt pārliecinās, vai ir jāiesaka pielāgošanās šim pasākumam. 8. Ja kāda dalībvalsts norāda uz kādu īpašu veselības aizsardzības problēmu jomā, kur iepriekš noteikti saskaņošanas pasākumi, tā vērš uz to Komisijas uzmanību, un Komisija nekavējoties apsver, vai ir Padomei jāiesaka attiecīgi pasākumi. 9. Atkāpjoties no 226. un 227. pantā minētās procedūras, Komisija un jebkura dalībvalsts var tieši vērsties Eiropas Savienības Tiesā, ja uzskata, ka cita dalībvalsts nepareizi īsteno šajā pantā paredzētās pilnvaras. 10. Attiecīgos gadījumos iepriekš minētajos saskaņošanas pasākumos paredz drošības klauzulu, kas ļauj dalībvalstīm viena vai vairāku 30. pantā minētu, ar ekonomiku nesaistītu iemeslu dēļ veikt provizoriskus pasākumus, uz kuriem attiecas Savienības kontroles procedūra. 174. panta 1. punkts 1. Kopienas vides aizsardzības politikas veicina šādu mērķu sasniegšanu: — saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti; — aizsargāt cilvēku veselību; — apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus; — starptautiskā līmenī veicināt pasākumus, kas vērsti uz reģiona vai pasaules mēroga vides problēmu risināšanu.
— saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti;
— aizsargāt cilvēku veselību;
— apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus;
— starptautiskā līmenī veicināt pasākumus, kas vērsti uz reģiona vai pasaules mēroga vides problēmu risināšanu.
Priekšlikuma regulai mērķis un saturs un tā juridiskā pamata novērtēšana
1. pants noteic šo:
„1. Šajā Regulā attiecībā uz pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem, pārtikas aromatizētājiem un pārtikas aromatizētāju izejvielām, kurus lieto vai kuri paredzēti lietošanai pārtikas produktu sastāvā vai uz tiem (še turpmāk „vielas”), ir noteikta vienota novērtēšanas un atļauju piešķiršanas procedūra (še turpmāk „vienotā procedūra”), kas veicina šo vielu brīvu apriti Kopienā.
2. Vienotā procedūra nosaka reglamentētu kārtību, kādā atjaunina to vielu sarakstu, kuru laišana tirgū Kopienā ir atļauta saskaņā ar Regulām (EK) Nr. XXX/2005, (EK) Nr. YYY/2005 un (EK) Nr. ZZZ/2005 (še turpmāk „pārtikas ražošanas nozaru tiesību akti”).
3. Kritēriji, saskaņā ar kuriem vielas var iekļaut 2. pantā paredzētajā Kopienas sarakstā, 7. pantā minētās regulas saturs un, ja vajadzīgs, pagaidu noteikumi attiecībā uz iesāktajām procedūrām noteikti katras attiecīgās pārtikas ražošanas nozares tiesību aktos.”
1., 2. un 3. apsvērums ir formulēti šādi:
„(1) Nekaitīgas un veselīgas pārtikas brīva aprite ir būtisks iekšējā tirgus aspekts, un tā ievērojami uzlabo iedzīvotāju veselību un labklājību, kā arī nostiprina viņu sociālās un ekonomiskās intereses.
(2) Īstenojot Kopienas politiku, jānodrošina augsts cilvēku dzīvības un veselības aizsardzības līmenis.
(3) Lai aizsargātu cilvēku veselību, lietojot pārtikā piedevas, fermentus un aromatizētājus, pirms to laišanas Kopienas tirgū jānovērtē to nekaitīgums.”
Priekšlikuma regulai saturu var rezumēt šādi:
I nodaļa: Vispārīgi principi
Ir izveidota vienota procedūra pārtikas piedevu, fermentu un aromatizētāju novērtēšanai un atļaujas piešķiršanai. Procedūra radīta, lai tā būtu vienkārša, ātra un efektīva, vienlaikus ievērojot labas pārvaldības un juridiskas noteiktības principus. Tā vērsta uz tāda atļauto pārtikas vielu saraksta atjaunināšanu, pamatojoties uz nozaru tiesību aktos noteiktiem kritērijiem, kas jāizveido un jāuztur Komisijai.
II nodaļa: Vienota procedūra
Saskaņā ar ierosināto procedūru pieteikumi par atjaunināšanu jāiesniedz Komisijai, un nav vajadzības tos iepriekš iesniegt valsts iestādei.
Komisija nodod pieteikuma dokumentāciju Iestādei un dalībvalstīm un saņem Iestādes atzinumu, kurš tai jāiesniedz sešu mēnešu laikā.
Lai nodrošinātu, ka atjaunināšanas pasākumi būtu tiesiski saistoši, priekšlikumā paredzēts, ka tos pieņems ar regulas juridisko statusu un saskaņā ar komitejas procedūru.
Atjauninot sarakstu saskaņā ar šo regulas priekšlikumu, jāņem vērā attiecīgie pārējie tiesiskie faktori. Tādējādi, uzsākot lēmuma pieņemšanas procesu, Komisija kā risku pārvaldītāja var ierosināt pasākumu, kas nesakrīt ar tās risku novērtēšanas rezultātiem, par kuras veikšanu ir atbildīga Iestāde. Vajadzības gadījumā Komisijas pienākums būs izklāstīt šīs nesakritības iemeslus. Tas ir saskaņā ar Codex Alimentarius (Pārtikas kodeksa) riska analīzes vispārējiem principiem.
III nodaļa: Dažādi noteikumi
Lai ņemtu vērā katras nozares pārtikas tiesību aktu specifiku, šis priekšlikums dod Komisijai pilnvaras pēc apspriešanās ar Iestādi noteikt dažādas procedūras detaļas un paredz zināmu elastību attiecībā uz sarežģītu un konfidenciālus datus saturošu dokumentāciju.
Visi dati, kas nesatur konfidenciālu informāciju, jānodod sabiedrības rīcībā.
Ja dalībvalstis vai Komisija uzskata, ka pārtikas viela, kuras lietošana atļauta saskaņā ar šo priekšlikumu, bīstami apdraud cilvēka veselību, dzīvnieku veselību vai vidi, paredzēts, ka jāpieņem steidzami pasākumi.
Saskaņā ar paskaidrojuma rakstu „Saistībā ar pasākumiem, ko veic, lai uzlabotu Kopienas tiesību aktus, pamatojoties uz jēdzienu „no lauku saimniecības līdz patērētājam”, Baltajā grāmatā par pārtikas nekaitīgumu Komisija paziņoja par savu nodomu atjaunināt un papildināt esošos tiesību aktus pārtikas piedevu un aromatizētāju jomā, kā arī noteikt īpašus noteikumus attiecībā uz fermentiem. (Baltās grāmatas 11. un 13. darbība.).
Šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt iekšējā tirgus normālu darbību, vienlaikus nodrošinot augstu cilvēka dzīvības un veselības aizsardzības līmeni attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem.
Lai to paveiktu, ar priekšlikumu iecerēts izveidot vienveidīgu, centralizētu, efektīvu, lietderīgu un pārskatāmu atļauju piešķiršanas procedūru, kuras pamatā ir risku novērtēšana, ko veic Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (saukta par Iestādi), un risku pārvaldība, kurā piedalās Komisija un dalībvalstis saskaņā ar komitejas regulatīvu procedūru. Priekšlikums uzliek Komisijai pienākumu, pamatojoties uz Iestādes zinātniskajiem vērtējumiem, izveidot, turpināt un atjaunināt vispārēju atļauto vielu sarakstu par katru attiecīgās vielas kategoriju. Vielas iekļaušana kādā no šiem sarakstiem nozīmē, ka tās lietošana ir vispārēji atļauta visiem uzņēmējiem Kopienas tirgū.”
Komisija 95. panta izmantošanu pamato šādi: „Šā priekšlikuma mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbības apstākļus, jo produktus, par kuriem būs izsniegta atļauja saskaņā ar ierosināto procedūru, varēs lietot visā Kopienā. Plānotā regula harmonizēs dalībvalstu tiesību normas attiecībā uz pārtikas piedevu, fermentu un aromatizētāju lietošanu, pateicoties atļauto pārtikas vielu sarakstam, ko Komisija izveidos uz šīs regulas pamata.”
Novērtējums
Pamatojoties uz šī regulas priekšlikuma mērķa un satura analīzi, uzskata, ka mērķi aizsargāt cilvēku veselību un izveidot iekšējo tirgu un nodrošināt tā darbību ir viens ar otru nedalāmi saistīti un vienlīdz nozīmīgi. Acīmredzot priekšlikuma mērķis ir saistīts gan ar cilvēku veselības aizsardzību, gan iekšējā tirgus izveidi un darbības uzlabošanu.
Tāpēc uzskata, ka EK Līguma 95. un 175. pantam būtu jākalpo par juridisko pamatu.
Secinājumi
Juridiskā komiteja 2007. gada 20. marta sanāksmē, vienbalsīgi balsojot, attiecīgi nolēma ieteikt EK Līguma 95. un 175. pantam kalpot par juridisko pamatu Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikumam, ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem.
Patiesā cieņā,
Giuseppe Gargani
Virsraksts | Vienota atļauju piešķiršanas procedūra attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem | |||||||
Atsauces | ||||||||
Datums, kad to iesniedza Parlamentam | 28.7.2006 | |||||||
Par jautājumu atbildīgā komiteja | ENVI 5.9.2006 | |||||||
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu | ITRE 5.9.2006 | IMCO 5.9.2006 | AGRI 5.9.2006 |
| ||||
Atzinumu nav sniegusi | ITRE 4.10.2006 | IMCO 13.9.2006 | AGRI 11.9.2006 |
| ||||
Referents(-e/-i/-es) | Åsa Westlund 14.9.2006 |
|
| |||||
Juridiskā pamata apstrīdēšana Datums, kad JURI komiteja sniedza atzinumu | JURI 20.3.2007 |
|
|
| ||||
Izskatīšana komitejā | 26.2.2007 |
|
|
| ||||
Pieņemšanas datums | 11.4.2007 |
|
|
| ||||
Balsojuma rezultāti: | +: –: 0: | 55 0 0 | ||||||
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā | Georgs Andrejevs, Margrete Auken, Liam Aylward, Pilar Ayuso, Johannes Blokland, John Bowis, Frieda Brepoels, Hiltrud Breyer, Dorette Corbey, Chris Davies, Avril Doyle, Mojca Drčar Murko, Anne Ferreira, Karl-Heinz Florenz, Françoise Grossetête, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Gyula Hegyi, Jens Holm, Dan Jørgensen, Christa Klaß, Holger Krahmer, Aldis Kušķis, Peter Liese, Linda McAvan, Alexandru-Ioan Morţun, Roberto Musacchio, Riitta Myller, Péter Olajos, Miroslav Ouzký, Antonyia Parvanova, Vittorio Prodi, Dagmar Roth-Behrendt, Guido Sacconi, Karin Scheele, Horst Schnellhardt, Kathy Sinnott, Antonios Trakatellis, Anja Weisgerber, Åsa Westlund, Glenis Willmott | |||||||
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā | Alfonso Andria, Giovanni Berlinguer, Jens-Peter Bonde, Iles Braghetto, Philip Bushill-Matthews, Christofer Fjellner, Rebecca Harms, Karin Jöns, Kartika Tamara Liotard, Jiří Maštálka, Miroslav Mikolášik, Andres Tarand, Lambert van Nistelrooij | |||||||
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā | Gabriela Creţu | |||||||