par priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Kopienas un Gvinejas-Bisavas Republikas partnerattiecību nolīguma noslēgšanu zivsaimniecības nozarē

(COM(2007)0580 – C6‑0391/2007 – 2007/0209(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2007)0580),

–   ņemot vērā EK līguma 37. pantu un 300. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6‑0391/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51.pantu un 83. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu, kā arī Attīstības komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A6‑0053/2008),

1.  apstiprina grozīto Padomes lēmuma priekšlikumu un apstiprina nolīguma parakstīšanu;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Gvinejas-Bisavas Republikas valdībai un parlamentam.

IEVADS

Kopiena un Gvinejas-Bisavas Republika ir apspriedušas un 2007. gada 23. maijā parafējušas partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē, ar kuru Kopienas zvejniekiem piešķir zvejas iespējas Gvinejas-Bisavas zvejas zonā. Šo partnerattiecību nolīgumu kopā ar protokolu un tā pielikumiem noslēdza uz četriem gadiem, un tas ir pagarināms.

Nolīguma spēkā stāšanās dienā ar to atceļ un aizstāj Eiropas Kopienas un Gvinejas-Bisavas Republikas valdības Zvejniecības nolīgumu par zveju pie Gvinejas-Bisavas krastiem, kurš stājās spēkā 1980. gada 29. augustā un kurš ir viens no Kopienas visvecākajiem noslēgtajiem nolīgumiem.

Iepriekšējā protokola, kas pievienots Eiropas Kopienas un Gvinejas-Bisavas Zvejniecības nolīgumam, piemērošanas termiņš beidzās 2007. gada 15. jūnijā, un tas pēc tam tika pagarināts uz vienu gadu

Padomes 2006. gada 11. jūlija Lēmums 2006/511/EK un Padomes 2006. gada 10. oktobra Regula (EK) Nr. 1491.

Turpmākajā tabulā sniegts iepriekšējo protokolu kopsavilkums no 1980. gada, kad stājās spēkā pirmais pamatnolīgums.

ZVEJNIECĪBAS PROTOKOLI EK/GVINEJA-BISAVA 1980.–2007. g.

NOVĒRTĒJUMS

Lai varētu sākt sarunas par jaunu protokolu, neatkarīgu konsultantu grupa veica un 2005. gada decembrī pabeidza padziļinātu 2001.–2006. gada protokola izvērtējumu.

Provizoriskajā novērtējumā secināts, ka atbilstoši Eiropas flotu vajadzībām Zvejniecības nolīgums ar Gvineju-Bisavu palīdz saglabāt tās zvejas ar traļiem un tunzivju zvejas nozaru dzīvotspēju, kuru Kopiena veic Atlantijas okeānā, sniedzot Kopienas kuģiem un ar šo kuģu darbību saistītajiem nozaru segmentiem stabilu un vidējā termiņā pārskatāmu tiesisko regulējumu.

Attiecībā uz Gvinejas-Bisavas interešu ievērošanu nolīgumā novērtējumā secināts, ka Zvejniecības nolīgums palīdz stiprināt zivsaimniecības nozares iestāžu darbību, uzlabojot eksporta kontroli, pētniecību un uzraudzības, kontroles un pārraudzības darbības, un ka nolīgumam turklāt ir ievērojama ietekme uz valsts budžeta un politikas stabilitāti.

Saskaņā ar šo ziņojumu galvenās problēmas nolīguma īstenošanā ir tieši saistītas ar ievērojamiem nozares infrastruktūras trūkumiem Gvinejā-Bisavā un ar grūtībām, kas attiecas uz nelegālu, nedeklarētu un neregulētu zvejas darbību kontroli.

Novērtējuma ziņojumā ieteikts samazināt zvejas intensitāti garneļu zvejas sadaļā un saglabāt tādā pašā apjomā, kā paredzēts 2001.–2006. gada protokolā, zvejas intensitāti zivju un galvkāju zvejas kategorijā. Attiecībā uz tunzivju zveju ziņojumā arī ieteikts saglabāt piekļuves tiesības līdzšinējam skaitam kuģu (seineriem un kuģiem zvejai ar makšķerēm) un paredzēt iespēju samazināt zvejas iespējas kuģiem zvejai ar āķu jedām.

Pamatojoties uz zinātnisko atzinumu, kuru 2006. gada beigās izstrādājis Gvinejas-Bisavas CIPA (Pētniecības centrs zvejniecības jomā), zvejas iespēju analīzi no 2004. gada un dalībvalstu pieprasījumiem, bija iespējams zvejas iespējas garneļu kategorijā un zivju un galvkāju kategorijā jaunajā protokolā saglabāt tādā pašā apjomā, kā paredzēts iepriekšējā protokolā, turpretī zvejas iespējas tunzivju zvejas kuģiem tika pārskatītas, tās samazinot.

NOLĪGUMA, PROTOKOLA UN TĀ PIELIKUMU GALVENIE ELEMENTI

Jaunā partnerattiecību nolīguma galvenais mērķis ir attīstīt ciešāku sadarbību starp Eiropas Kopienu un Gvinejas-Bisavas Republiku, lai izveidotu partnerattiecību struktūru, kurā abu pušu interesēs ir izstrādāt ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un nodrošināt zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Gvinejas-Bisavas zvejas zonā.

Puses ir vienojušās iesaistīties politiskā dialogā par tās interesējošiem zivsaimniecības nozares jautājumiem. Tās turklāt apņemas nodrošināt resursu ilgtspējīgu izmantošanu, Gvinejas-Bisavas Republikas zvejas zonu kontroli un uzraudzību un stiprināt Gvinejas-Bisavas Republikas iestāžu darbību, lai zivsaimniecības politika būtu reāli īstenojama.

Šajā sakarībā Puses vienosies par prioritārajām jomām atbalsta saņemšanai un izvirzīs mērķus, formulēs to sasniegšanai vajadzīgās gada un daudzgadu programmas un noteiks iegūto rezultātu novērtēšanas kritērijus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un atbildīgu nozares pārvaldību. Pamatelementi, kas raksturo stratēģiskās prioritātes, mērķus un darbības rādītājus, kuri jāsniedz saskaņā ar šo protokolu, ir norādīti protokola IV pielikumā.

Finansiālā ieguldījuma apjoms gadā ir EUR 7 000 000 (jeb EUR 28 000 000 kopā četros gados). No šīs summas 35 % jeb EUR 2 450 000 (EUR 9 800 000 četros gados) tiks novirzīti to iniciatīvu atbalstam un īstenošanai, kas izrādītas saistībā ar Gvinejas-Bisavas valdības izstrādāto zivsaimniecības politiku. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un atbildīgu nozares pārvaldību, Puses vienojas galveno uzmanību pievērst šādām atbalsta jomām – zvejas darbību uzraudzība, kontrole un pārraudzība, zinātniskā pētniecība un zvejniecības jomas attīstība.

Turklāt īpaša papildu summa, kuras apmērs gadā būs EUR 500 000 (EUR 2 000 000 četros gados), pirmām kārtām tiks piešķirta ar zvejas produktiem saistīto veterināro nosacījumu uzlabošanai. Tomēr minēto ieguldījumu varēs izmantot arī kontroles un uzraudzības pasākumu atbalstam. Protokolā turklāt paredzēts finanšu mehānisms ar maksimālo piešķīruma apjomu EUR 1 000 000 gadā, lai uzlabotu kuģu īpašniekiem pieejamo zvejas iespēju izmantojumu.

Kuģu īpašniekiem piemērotā nodeva par Gvinejas-Bisavas zvejas zonā nozvejoto tunzivju tonnu ir EUR 35 seineriem un kuģiem ar āķu jedām (iepriekšējā protokolā paredzēto EUR 25 par tonnu vietā) un EUR 25 kuģiem zvejai ar makšķerēm (jeb tāda pati summa kā iepriekšējā protokolā). Avansa maksājumi gadā ir EUR 3150 tunzivju seineriem un kuģiem zvejai ar āķu jedām (par 90 tonnām gadā) un EUR 500 kuģiem tunzivju zvejai ar makšķerēm (par 20 tonnām gadā). Gada maksa zivju un galvkāju traleriem un garneļu traleriem ir attiecīgi EUR 229 par BRT tonnu un EUR 307 par BRT tonnu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo protokolu konstatēts, ka maksu palielinājums ir gandrīz 10 % par licencēm garneļu traleriem un zivju un galvkāju traleriem un gandrīz 33 % un 40 % avansa maksājumiem gadā par licencēm attiecīgi kuģiem tunzivju zvejai ar makšķerēm un tunzivju seineriem un kuģiem zvejai ar āķu jedām. Lēš, ka summa gadā, kuru kuģu īpašnieki samaksās par savu licenču iegūšanu būs ap EUR 1 700 000.

Paredzētās zvejas iespējas ļauj zvejot 19 tunzivju seineriem, 14 kuģiem zvejai ar makšķerēm un 4 kuģiem zvejai ar peldošām āķu jedām (kopējais licenču skaits, kas iepriekšējā protokolā bija 70, nav lielāks par 37), kā arī traleriem garneļu zvejai un traleriem zivju vai galvkāju zvejai, kuriem kopējā reģistrētā bruto tilpība (BRT) katrā no minētajām kategorijām ir 4400 tonnas gadā. Tomēr pēc Kopienas pieprasījuma saistībā ar šo nolīgumu var veikt izpētes zvejas reisus. Atkarībā no rezultāta Puses var pieņemt lēmumu par jaunu zvejas iespēju iedalīšanu Kopienas zvejas kuģiem.

Turpmākajā tabulā jaunais protokols zvejas iespēju aspektā salīdzināts ar iepriekšējo protokolu, kā arī salīdzināts zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm un šo iespēju izmantojuma vidējais apmērs no 2004.–2006. gadam.

ZVEJAS IESPĒJAS 2007-2011

Attiecībā uz garneļu un galvkāju zvejas kategorijām Gvineja-Bisava ir apņēmusies ievērot noteikumus, kas minēti protokolam pievienotajā pārvaldības plānā (III pielikums), samazinot zvejas piepūli un it īpaši — saglabājot 2007. gadā esošos nolīgumus ar trešām valstīm un Eiropas Kopienu; izvairoties pārcelt uz 2008. un nākamajiem gadiem trešām valstīm 2007. gada 1. janvārī piešķirtās, bet neizmantotās zvejas iespējas; šajās kategorijās nepiešķirot nekādas zvejas iespējas fraktēšanai; pārtraucot un formāli atsakoties no jebkuriem nolīgumiem ar Eiropas sabiedrībām vai asociācijām/uzņēmumiem. Turklāt II pielikuma 1. un 2. tehniskajā lapā, kas piemērojamas zivju un galvkāju traleriem un garneļu traleriem, paredzēta iespēja izmantot bioloģisko atjaunošanos. Attiecībā uz garneļu zveju Gvineja-Bisava paredz arī apņemšanos samazināt minimālo atļauto linuma acs izmēru līdz 40–50 mm atbilstoši apakšreģionā spēkā esošajiem tiesību aktiem.

Ir izveidota apvienotā komiteja, ko veido Kopienas un Gvinejas-Bisavas pārstāvji un kuras uzdevums ir kontrolēt nolīguma piemērošanu un it īpaši uzraudzīt un novērtēt šī partnerattiecību nolīguma devumu Gvinejas-Bisavas zivsaimniecības politikas īstenošanā.

Partnerattiecību nolīgumā turklāt paredzēts veicināt ekonomisko, zinātnisko un tehnisko sadarbību zivsaimniecības nozarē un ar to saistītajās jomās.

Šī nolīguma darbības laikā Kopiena un Gvineja-Bisava pastāvīgi vērtē resursu stāvokli Gvinejas-Bisavas zvejas zonā. Tādēļ ik gadu pārmaiņus Kopienā un Gvinejā-Bisavā tiek rīkota kopēja zinātniska sanāksme.

Kopienas kuģi, kam atļauta zveja Gvinejas-Bisavas zonā, ir pakļauti stingram kontroles režīmam, un par jebkuru iebraukšanu zonā vai izbraukšanu no tās jāpaziņo atbildīgajai ministrijai. Protokola I pielikumā ietverti noteikumi par formalitātēm attiecībā uz zvejas licenču pieprasīšanu un izdošanu, nozvejas datu paziņošanas kārtību, novērotājiem uz kuģa, kontroles procedūrām, kuģu aizturēšanu, pārkraušanu citā kuģī un satelītnovērošanu. Traleriem regulāri veic tehnisko apskati.

Uz ES kuģiem nodarbināto jūrnieku tiesības ir tādas, kā noteikts Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā.

Attiecībā uz jūrnieku nodarbināšanu I pielikumā noteikts, ka katrs tralera īpašnieks apņemas nodarbināt noteiktu skaitu Bisavas-Gvinejas zvejnieku (3-6 zvejnieki, atkarībā no kuģu bruto tilpības).

Kopienas kuģi zvejas darbības drīkst veikt ūdeņos, kas atrodas tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijām.

REFERENTA SECINĀJUMI

Referents uzskata, ka nolīgums, protokols un tā pielikumi ir labvēlīgi abām pusēm un ļaus veicināt partnerattiecības, kas pamatotas uz iepriekšēju apspriešanos, abpusēju izdevīgumu un atbildīgas zvejniecības un zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas principiem Gvinejas-Bisavas zvejas zonās.

Zvejniecības nolīgumam ir būtiska nozīme arī Gvinejas-Bisavas ekonomiskajā un politiskajā stabilitātē, ciktāl tas palīdz nodrošināt svarīgu šīs valsts budžeta līdzekļu proporcionalitāti.

Referents Zivsaimniecības komitejas vārdā iesaka Parlamentam apstiprināt šo priekšlikumu Padomes regulai ar ierosinātajiem grozījumiem, kas uzsver nozīmi, kāda piemīt labākai Eiropas Parlamenta informētībai un tā lomas pastiprināšanai.