<p margin-bottom="0pt" margin-left="70.9pt" margin-right="0pt" margin-top="0pt">par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pārrobežu maksājumiem Kopienā</p>

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pārrobežu maksājumiem Kopienā

(COM(2008)0640 – C6‑0352/2008 – 2008/0194(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0640),

– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C6‑0352/2008),

– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A6–0053/2009),

1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2. prasa Komisijai šo priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi to būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Regula (EK) Nr. 2560/2001 aptver pārrobežu pārskaitījumus un pārrobežu elektronisko maksājumu darījumus. Tā attiecas arī uz pārrobežu čekiem, taču tikai pārskatāmības nolūkos. Saskaņā ar Direktīvas 2007/64/EK mērķi padarīt iespējamus pārrobežu tiešā debeta maksājumus ir ieteicams paplašināt regulas darbības jomu. Attiecībā uz tādiem maksājumu instrumentiem, kuriem galvenokārt vai tikai izmanto papīru, piemēram, čekiem, joprojām nav ieteicams piemērot vienādas maksas principu, jo to būtības dēļ tos nav iespējams apstrādāt tikpat efektīvi kā elektroniskos maksājumus.

(5) Regula (EK) Nr. 2560/2001 aptver pārrobežu pārskaitījumus un pārrobežu elektronisko maksājumu darījumus. Saskaņā ar Direktīvas 2007/64/EK mērķi padarīt iespējamus pārrobežu tiešā debeta maksājumus ir ieteicams paplašināt regulas darbības jomu. Attiecībā uz tādiem maksājumu instrumentiem, kuriem galvenokārt vai tikai izmanto papīru, piemēram, čekiem, joprojām nav ieteicams piemērot vienādas maksas principu, jo to būtības dēļ tos nav iespējams apstrādāt tikpat efektīvi kā maksājumus, kurus apstrādā elektroniski. Vienādas maksas princips būtu jāpiemēro maksājumiem, kuri uzsākti vai pabeigti uz papīra vai skaidrā naudā, ja tos elektroniski apstrādā maksājumu ķēdes garumā, izņemot čekus, kā arī visu veidu maksām, kas ir vai nu tieši, vai netieši saistītas ar maksājumu darījumu, izņemot maksu par valūtas konvertēšanu. Netieša maksa ir, piemēram, maksa par pastāvīga maksājuma uzdevuma izveidošanu vai nodeva par maksājuma kartes — debetkartes vai vīzas kartes — izmantošanu, kurai vajadzētu būt vienādai gan iekšzemes, gan pārrobežu maksājumiem Kopienas teritorijā.

Pamatojums

Regulas (EK) Nr. 2560/2001 ierosinātajā jaunajā pārskatītajā variantā nav noteikumu attiecībā uz pārredzamību; uz šo jautājumu attiecas Direktīva 2007/64/EK. Lai nodrošinātu juridisku skaidrību un noteiktību un izvairītos no atšķirīgas interpretācijas par to, kas ir maksa.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5a) Dalībvalstīm jārisina neskaidrais jautājums par daudzpusējas savstarpējas apmaiņas maksas (MIF) piemērojamību. Ja nav divpusēja nolīguma starp maksājuma saņēmēja un maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, pārejas periodam līdz 2012. gada 31. oktobrim var paredzēt iepriekš noteiktu pagaidu MIF līmeni tiešā debeta maksājumiem EUR 0,088 apjomā. Pārejas perioda beigās būtu jābūt iespējai daudzpusējas savastarpējas apmaiņas maksu saglabāt, ja tiek ievērotas Komisijas vadlīnijas. Šīs Komisijas vadlīnijas būtu jāpieņem līdz 2010. gada 31. martam, un to pamatā jābūt ievērotām tām izmaksām un maksām par pakalpojumiem, kurus savstarpēji veikuši maksājumu pakalpojumu sniedzēji.

Pamatojums

Lai novērstu neskaidrību un noslēgtu debates par MIF.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Tā kā nedrīkstu pieļaut maksājumu tirgu sadrumstalotību, ir lietderīgi piemērot vienādas maksas principu. Šim nolūkam katrai pārrobežu maksājumu darījumu kategorijai būtu jānosaka atbilstošs iekšzemes maksājums ar tādām pašām vai ļoti līdzīgām iezīmēm kā attiecīgajam pārrobežu maksājumam, jo īpaši attiecībā uz ierosināšanas veidu, ātrumu un automatizācijas pakāpi.

(6) Tā kā nedrīkstētu pieļaut maksājumu tirgu sadrumstalotību, ir lietderīgi piemērot vienādas maksas principu. Šim nolūkam katrai pārrobežu maksājumu darījumu kategorijai būtu jānosaka atbilstošs iekšzemes maksājums ar tādām pašām vai ļoti līdzīgām iezīmēm kā attiecīgajam pārrobežu maksājumam. Jābūt iespējai izmantot šādus kritērijus, lai konkrētam pārrobežu maksājumam noteiktu atbilstošu iekšzemes maksājumu: izmantotā valūta, ierosināšanai izmantotais veids, maksājuma izpilde un pabeigšana, automatizācijas pakāpe, darījuma vērtība, jebkāda maksājuma garantija, klienta statuss, saikne ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, piekrišanas sniegšanas veids vai izmantotais maksājuma instruments, kā noteikts Direktīvas 2007/64/EK 4. panta 23. punktā. Šis kritēriju kopums jāuzskata par papildināmu.

Pamatojums

Regulā sīki jāprecizē tie maksājumu noteikšanas kritēriji, kam ir tādas pašas vai pārrobežu maksājumiem līdzīgas iezīmes, lai nodrošinātu, ka vienā dalībvalstī šo noteikumu interpretācija neatšķiras no interpretācijas kādā citā valstī.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Lai nodrošinātu, ka šīs regulas nepareizas piemērošanas gadījumos ir pieejamas pārsūdzības iespējas, dalībvalstīm būtu jāizveido atbilstošas un efektīvas procedūras sūdzību vai pārsūdzību pieņemšanai un jebkādu strīdu atrisināšanai starp maksājumu pakalpojuma lietotāju un tā maksājumu pakalpojumu sniedzēju. Ir arī svarīgi, lai būtu ieceltas kompetentās iestādes un ārpustiesas pārsūdzības struktūras, attiecīgā gadījumā izmantojot jau pastāvošās procedūras.

Pamatojums

Lai izvairītos no atšķirīgas interpretācijas, kompetentās iestādes vajadzības gadījumā precizē atbilstošā maksājuma jēdzienu.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šī regula attiecas uz pārrobežu maksājumiem, kuru summa sasniedz EUR 50 000 un kuri izteikti euro vai 11. pantā minēto dalībvalstu valūtās.

2. Šī regula attiecas uz pārrobežu maksājumiem, kuru summa sasniedz EUR 50 000 atbilstīgi Direktīvas 2007/64/EK noteikumiem un kuri izteikti euro vai 11. pantā minēto dalībvalstu valūtās.

Pamatojums

Maksājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, jābūt identiskiem tiem, uz kuriem attiecas direktīva par maksājumu pakalpojumiem.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Šī regula neattiecas uz maksājumiem, ko maksājumu pakalpojumu sniedzēji veikuši uz pašu rēķina.

3. Šī regula neattiecas uz maksājumiem, ko maksājumu pakalpojumu sniedzēji veikuši uz pašu rēķina vai citu maksājumu pakalpojumu sniedzēju vārdā.

Pamatojums

Šīs regulas darbības jomā nav ietverti starpbanku pakalpojumi, kuri attiecas vienīgi uz maksājumu pakalpojumu sniedzēju tās maksas politiku, ko tie iekasē no klientiem.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

2. pants - 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) „pārrobežu maksājumi” ir elektroniski maksājumu darījumi, ko ierosina maksātājs vai maksājuma saņēmējs vai ar maksājuma saņēmēja starpniecību un ko veic maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai tā filiāle vienā dalībvalstī, lai maksājuma saņēmējam nodotu naudas summu ar tā maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja filiāles starpniecību citā dalībvalstī;

(1) „pārrobežu maksājumi” ir elektroniski apstrādāti maksājumu darījumi, ko ierosina maksātājs vai maksājuma saņēmējs vai ar maksājuma saņēmēja starpniecību, ja maksātāja un maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēji atrodas dažādās dalībvalstīs;

Pamatojums

Definīcija ir jāvienkāršo un jāsaskaņo ar direktīvu par maksājumu pakalpojumiem: saskaņā ar direktīvas par maksājumu pakalpojumiem 2. panta 1. punktu ir būtiski, kur atrodas maksājumu pakalpojumu sniedzējs, tostarp filiāles.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

2. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) „maksājumu pakalpojumu sniedzējs” ir jebkura no kategorijām, kas minētas Direktīvas 2007/64/EK 1. panta 1. punktā, un juridiskas un fiziskas personas, kas minētas šīs direktīvas 26. pantā;

(5) „maksājumu pakalpojumu sniedzējs” ir jebkura no kategorijām, kas minētas Direktīvas 2007/64/EK 1. panta 1. punktā, un juridiskas un fiziskas personas, kas gūst labumu no atbrīvojuma saskaņā ar šīs direktīvas 26. pantu;

Pamatojums

Pašreizējais formulējums var izraisīt juridisku neskaidrību par nosacījumiem, ar kuriem saskaņā juridiskas vai fiziskas personas var kļūt par maksājumu pakalpojuma sniedzējiem un par to darbību būtību — pārrobežu vai vienīgi iekšzemes —, kurās šīs personas var būt iesaistītas.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

2. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) „maksa” ir jebkāda maksa, ko maksājumu pakalpojumu sniedzējs iekasē no maksājumu pakalpojumu lietotāja un kas ir tieši vai netieši saistīta ar maksājuma darījumu.

(9) „maksa” ir jebkāda maksa, ko maksājumu pakalpojumu sniedzējs iekasē no maksājumu pakalpojumu lietotāja un kas ir tieši saistīta ar maksājuma darījumu.

Pamatojums

Lai nodrošinātu juridisku skaidrību un noteiktību un izvairītos no atšķirīgas interpretācijas par to, kas ir maksa, mēs vēlētos ierosināt grozījumu „maksas” definīcijā, kas sniegta 2. panta 9. apakšpunktā, no definīcijas svītrojot vārdu „netieši”.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

2. pants – 9.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9a) „naudas līdzekļi” ir banknotes un monētas, virtuālā nauda un elektroniskā nauda, kā noteikts Direktīvas 2000/46/EK 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

Pamatojums

Termins „naudas līdzekļi” tiek lietots ierosinātās regulas 2. pantā (definīcijas). Tāpēc tas ir jādefinē, ieviešot direktīvā par maksājumu pakalpojumiem lietoto definīciju (4. panta 15. punkts).

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Maksa, ko maksājumu pakalpojumu sniedzējs iekasē par pārrobežu darījumiem, ir tāda pati kā maksa, ko tas pats pakalpojumu sniedzējs iekasē par tādas pašas vērtības atbilstošiem maksājumiem dalībvalstī, no kuras veic attiecīgo pārrobežu maksājumu.

1. Maksa, ko maksājumu pakalpojumu sniedzējs iekasē no maksājumu pakalpojumu lietotāja par pārrobežu darījumiem, ir tāda pati kā maksa, ko tas pats pakalpojumu sniedzējs iekasē no maksājumu pakalpojuma lietotāja par tādas pašas vērtības atbilstošiem maksājumiem tajā pašā valūtā dalībvalstī, no kuras veic attiecīgo pārrobežu maksājumu.

Pamatojums

Noteikumiem par vienādas maksas principu ir vajadzīgs precīzāks formulējums, lai izvairītos no jebkādas iespējamās neskaidrības.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Novērtējot līmeni maksai par pārrobežu maksājumu, lai nodrošinātu 1. punkta ievērošanu, maksājumu pakalpojumu sniedzējs nosaka atbilstošo iekšzemes maksājumu.

2. Novērtējot līmeni maksai par pārrobežu maksājumu, lai nodrošinātu 1. punkta ievērošanu, maksājumu pakalpojumu sniedzējs nosaka atbilstošo vai līdzīgo iekšzemes maksājumu.

Ja kompetentās iestādes uzskata par nepieciešamu, tās izstrādā vadlīnijas, lai noteiktu atbilstošos iekšzemes maksājumus. Kompetentās iestādes aktīvi sadarbojas, lai nodrošinātu vadlīniju savietojamību, kuras attiecas uz atbilstošajiem iekšzemes maksājumiem.

Pamatojums

Novērtējot maksas līmeni par pārrobežu maksājumu, jāņem vērā atbilstošais iekšzemes maksājums vai, ja tāda nav, tam līdzīgs maksājums.

Ir lietderīgi sīkāk precizēt, kā kompetentās iestādes nosaka atbilstošos maksājumus.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ja dalībvalsts ir paziņojusi par šīs regulas piemērošanas paplašināšanu attiecībā uz šīs dalībvalsts valūtu saskaņā ar 11. pantu, iekšzemes maksājumu attiecīgās dalībvalsts valūtā var uzskatīt par atbilstošu pārrobežu maksājumam, kas izteikts euro.

Pamatojums

Ar šo noteikumu būtu iespējams šīs regulas darbības jomu paplašināt attiecībā uz ES dalībvalstīm, kuru valūta nav euro.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

3. pants – 4. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Pārskaitījumiem un tiešajiem debeta maksājumiem piemēro Direktīvas 2007/64/EK 52. panta 2. punkta noteikumus.

Pamatojums

Šis papildinājums ir nepieciešams, lai nodrošinātu juridisku skaidrību un saskaņotību ar Direktīvu 2007/64/EK.

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

3. pants – 5. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Šo regulu piemēro elektroniskiem maksājumiem, tostarp maksājumiem, kuri uzsākti vai pabeigti uz papīra vai skaidrā naudā, ja darījumu apstrādā elektroniski.

Regulu piemēro visu veidu maksām, kas saistītas ar pamatlīgumu un saskaņā ar to veiktajiem maksājumu darījumiem. Maksas, piemēram, maksa par pastāvīga maksājuma uzdevuma izveidošanu vai nodeva par maksājuma kartes izmantošanu, ir tādas pašas gan iekšzemes, gan pārrobežu maksājumu darījumiem Kopienā.

Šo regulu nepiemēro maksai par valūtas konvertēšanu.

Pamatojums

Ir būtiski, lai šīs regulas noteikumi, kas attiecas uz vienādu maksu, būtu skaidri noteikti līgumā.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs attiecīgā gadījumā paziņo maksājumu pakalpojumu lietotājam tā starptautisko bankas konta numuru (IBAN) un savu bankas identifikācijas kodu (BIC).

1. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs attiecīgā gadījumā paziņo maksājumu pakalpojumu lietotājam tā unikālo identifikatoru (piemēram, IBAN) un savu bankas unikālo identifikatoru (piemēram, BIC).

Turklāt attiecīgā gadījumā maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksājumu pakalpojumu lietotāja konta izrakstos vai tā pielikumā norāda tā IBAN numuru un savu BIC kodu.

Turklāt attiecīgā gadījumā maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksājumu pakalpojumu lietotāja konta izrakstos vai tā pielikumā norāda tā unikālo identifikatoru (piemēram, IBAN) un savu bankas unikālo identifikatoru (piemēram, BIC).

Maksājumu pakalpojumu sniedzējs neprasa no maksājumu pakalpojuma lietotāja maksu par informācijas sniegšanu saskaņā ar šo punktu.

Pamatojums

Lai nodrošinātu saskanību ar direktīvu par maksājumu pakalpojumiem (PSD), atsauce uz IBAN un BIC regulā par pārrobežu maksājumiem jāaizstāj ar atsauci uz unikālajiem identifikatoriem.

Lai saskaņotu regulu ar direktīvu par maksājumu pakalpojumiem (32. panta 1. punkts), jāprecizē, ka maksājumu pakalpojumu lietotājam šīs informācijas saņemšana ir bez maksas.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Attiecīgā gadījumā, ņemot vērā attiecīgā maksājuma darījuma veidu, attiecībā uz maksātāja ierosinātiem darījumiem maksātājs pēc pieprasījuma savam maksājumu pakalpojumu sniedzējam paziņo maksājuma saņēmēja IBAN numuru un maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja BIC kodu.

2. Attiecīgā gadījumā, ņemot vērā attiecīgā maksājuma darījuma veidu, attiecībā uz maksātāja ierosinātiem darījumiem maksātājs pēc pieprasījuma savam maksājumu pakalpojumu sniedzējam paziņo maksājuma saņēmēja un maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja unikālos identifikatorus (piemēram, IBAN, BIC).

Pamatojums

Lai nodrošinātu saskanību ar direktīvu par maksājumu pakalpojumiem (PSD), atsauce uz IBAN un BIC regulā par pārrobežu maksājumiem jāaizstāj ar atsauci uz unikālajiem identifikatoriem.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Attiecīgā gadījumā, ņemot vērā attiecīgā maksājuma darījuma veidu, attiecībā uz maksājuma saņēmēja ierosinātiem darījumiem maksājuma saņēmējs pēc pieprasījuma savam maksājumu pakalpojumu sniedzējam paziņo maksātāja IBAN numuru un maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja BIC kodu.

3. Attiecīgā gadījumā, ņemot vērā attiecīgā maksājuma darījuma veidu, attiecībā uz maksājuma saņēmēja ierosinātiem darījumiem maksājuma saņēmējs pēc pieprasījuma savam maksājumu pakalpojumu sniedzējam paziņo maksātāja un maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja unikālos identifikatorus (piemēram, IBAN, BIC).

Pamatojums

Lai nodrošinātu saskanību ar direktīvu par maksājumu pakalpojumiem (PSD), atsauce uz IBAN un BIC regulā par pārrobežu maksājumiem jāaizstāj ar atsauci uz unikālajiem identifikatoriem.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Attiecīgā gadījumā, ņemot vērā attiecīgā maksājuma darījuma veidu, attiecībā uz visiem rēķiniem par precēm un pakalpojumiem Kopienā piegādātājs, kas pieņem maksājumus, uz kuriem attiecas šī regula, saviem klientiem paziņo savu IBAN numuru un sava maksājumu pakalpojumu sniedzēja BIC kodu.

4. Attiecīgā gadījumā, ņemot vērā attiecīgā maksājuma darījuma veidu, attiecībā uz visiem rēķiniem par precēm un pakalpojumiem Kopienā piegādātājs, kas pieņem maksājumus, uz kuriem attiecas šī regula, saviem klientiem paziņo savu unikālo identifikatoru (piemēram, IBAN, BIC) un sava maksājumu pakalpojumu sniedzēja unikālo identifikatoru (piemēram, IBAN, BIC).

Pamatojums

Lai nodrošinātu saskanību ar direktīvu par maksājumu pakalpojumiem (PSD), atsauce uz IBAN un BIC regulā par pārrobežu maksājumiem jāaizstāj ar atsauci uz unikālajiem identifikatoriem.

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. Vēlākais no 2012. gada 1. janvāra dalībvalstis atceļ maksājumu pakalpojumu sniedzējiem noteiktos ziņošanas pienākumus, kuru pamatā ir norēķini, maksājumu bilances statistikas jomā.

2. No 2015. gada 1. janvāra dalībvalstis atceļ maksājumu pakalpojumu sniedzējiem noteiktos ziņošanas pienākumus, kuru pamatā ir norēķini, maksājumu bilances statistikas jomā.

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 1.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis prasa kompetentajām iestādēm efektīvi uzraudzīt atbilstību šīs regulas prasībām un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo atbilstību.

Pamatojums

Ir skaidri jānorāda, ka kompetentās iestādes nodrošina atbilstību regulai, ne tikai reaģē uz maksājumu pakalpojumu lietotāju sūdzībām. Kompetentajām iestādēm jābūt spējīgām pēc savas ierosmes iejaukties.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 2.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis par kompetentajām iestādēm var iecelt jau esošās iestādes.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 1.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šim nolūkam dalībvalstis var izmantot pašreizējās procedūras vai tās paplašināt.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

9. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dažādo dalībvalstu kompetentās iestādes un ārpustiesas pārsūdzības struktūras, kas minētas 6. un 8. pantā, aktīvi sadarbojas, risinot pārrobežu strīdus.

Dažādo dalībvalstu kompetentās iestādes un ārpustiesas pārsūdzības struktūras, kas minētas 6. un 8. pantā, aktīvi un paātrināti sadarbojas, risinot pārrobežu strīdus, apmainoties ar informāciju par juridisko praksi to jurisdikcijā vai vajadzības gadījumā nododot citām iestādēm vai struktūrām sūdzību un pārsūdzību procedūras.

Pamatojums

Ir lietderīgi sīkāk precizēt, kā dalībvalstu kompetentās iestādes un ārpustiesas pārsūdzības struktūras sadarbojas pārrobežu strīdu gadījumos.

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

13. Vēlākais līdz 2015. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Eiropas Centrālajai bankai ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, tam pievienojot visus attiecīgos priekšlikumus.

2. Līdz 2012. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Eiropas Centrālajai bankai ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, tam pievienojot visus attiecīgos priekšlikumus.

Pamatojums

Nav nepieciešams noteikt tik ilgu termiņu, lai veiktu novērtējumu un iesniegtu ziņojumu par šīs regulas piemērošanu.

PASKAIDROJUMS

Pārrobežu maksājumu nepilnības un augstās izmaksas kļuva pamanāmas tikai pēc eiro ieviešanas un valūtu maiņas kursu izzušanas starp eiro zonas valstīm.

Ņemot vērā šos apstākļus, 2001. gada 25. jūlijā Komisija izvirzīja priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 2560/2001 par pārrobežu maksājumiem eiro (turpmāk — Regula Nr. 2560). To pieņēma 2001. gada 19. decembrī, un tā stājās spēkā 2001. gada 31. decembrī, nodrošinot, ka maksa par pārrobežu maksājumiem ir tāda pati kā par maksājumiem, kurus veic dalībvalsts iekšienē.

Tas attiecas uz pārskaitījumiem, skaidras naudas izņemšanu bankomātos un maksājumiem ar debetkartēm un kredītkartēm līdz EUR 12 500 Eiropas Ekonomikas zonas valstīs (visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī Īslandē, Lihtenšteinā un Norvēģijā). No 2006. gada 1. janvāra regula attiecas uz pārrobežu maksājumiem līdz EUR 50 000.

Šajā regulā tika noteikts vienādas maksas princips par atbilstošiem iekšzemes (valsts teritorijā) un pārrobežu maksājumiem, un šā principa piemērošana samazināja cenas un palielināja konkurenci maksājumu pakalpojumu tirgū. Šī regula bija vienotās eiro maksājumu telpas (SEPA) izveides pamats.

Priekšlikums par regulas grozījumiem izstrādāts, reaģējot uz straujo maksājumu tirgus attīstību ES, tas ir izstrādāts rūpīgā pārskatīšanas procesā un izrietēja no ziņojuma, kuru 2008. gada februārī sagatavoja Eiropas Komisija.

Regulas Nr. 2560 pārskatīšanas process ietvēra vairākus atšķirīgus aspektus.

Eiropas Komisijas ziņojumā izklāstīts, kā Regulu (EK) Nr. 2560/2001 piemēroja dalībvalstīs un ar kādām praktiskām problēmām tās īstenošanas gaitā saskārās. Tajā secināts, ka jāizstrādā vairāki priekšlikumi, lai risinātu noteiktās problēmas, labāk atspoguļotu tendences mazumtirdzniecības finanšu tirgos un pielāgotu šo regulu nesen pieņemtajai maksājumu pakalpojumu direktīvai (2007/64/EK).

Ziņojumā apstiprināts, ka ar šo regulu sasniegti divi galvenie mērķi. Pirmkārt, tās piemērošana ir būtiski samazinājusi maksu par pārrobežu maksājumiem, jo īpaši par pārskaitījumiem (pārrobežu pārskaitījums EUR 100, kas pirms regulas pieņemšanas vidēji maksāja EUR 24, tagad vidēji maksā EUR 2,50, nepalielinot maksu par iekšzemes pārskaitījumiem). Otrkārt, laikā, kad nav efektīvas un integrētas Eiropas maksājumu pakalpojumu infrastruktūras, regulas pieņemšana mudinājusi finanšu pakalpojumu nozari pielikt vajadzīgās pūles un īstenot „iekšzemes maksājumu telpas” koncepciju attiecībā uz bezskaidras naudas norēķiniem eiro, izveidojot vienoto eiro maksājumu telpu (SEPA), kas ilgtermiņā varētu palīdzēt samazināt izmaksas visiem patērētājiem.

Ziņojumā secināts, ka vajadzētu paplašināt regulas darbības jomu, attiecinot to uz tiešā debeta maksājumiem, ko iepriekš nebija iespējams veikt pārrobežu darījumos. Turklāt saskaņā ar ziņojumu visās dalībvalstīs vajadzētu izveidot kompetentas iestādes un atbilstīgas ārpustiesas pārsūdzības procedūras, lai labāk aizsargātu patērētāju tiesības, risinot ar regulu saistītus strīdus.

Dažās dalībvalstīs paredzēts arī pārskatīt un pakāpeniski atcelt bankām noteiktos ziņošanas pienākumus maksājumu bilances jomā, jo šie pienākumi kavē vienotās eiro maksājumu telpas attīstību, ierobežo iespēju pilnīgi automatizēt pārrobežu maksājumu izpildi un rezultātā paaugstina izmaksas gan bankām, gan patērētājiem.

Pašreizējā Regulas (EK) Nr. 2560/2001 tekstā Komisijas priekšlikums paredz piecus galvenos grozījumus:

· paplašināt vienādas maksas principu, attiecinot to ne tikai uz pārrobežu maksājumiem un atbilstošiem iekšzemes maksājumiem, bet arī tiešā debeta maksājumiem (2. pants, definīcijas);

· precizēt jēdzienu „atbilstošs maksājums” (3. pants);

· pieprasīt dalībvalstīm iecelt kompetentās iestādes un izveidot ārpustiesas pārsūdzības struktūras, lai efektīvi izskatītu sūdzības un strīdus saistībā ar šo priekšlikumu (6.–9. pants);

· pakāpeniski atcelt maksājumu pakalpojumu sniedzējiem noteiktos ziņošanas pienākumus maksājumu bilances statistikas jomā (par summu EUR 50 000 līdz 2010. gada 1. janvārim un pilnīgi atcelt līdz 2012. gadam) (5. pants);

· ieviest klauzulu par pārskatīšanu (12. pants).

Vienotās eiro maksājumu telpas izveidošana un maksājumu pakalpojumu direktīvas (PSD) pieņemšana maina maksājumu ainu Eiropā. Proti, no 2009. gada novembra izplatīts elektronisko maksājumu instruments — tiešais debets — kļūs par pieejamu pārrobežu maksājumu.

Lai izveidotu tādu tiesisko regulējumu, kas pilnīgi atbilstu visiem elektronisko maksājumu instrumentiem Eiropā, un izvairītos no neskaidrības, kura varētu radīt atšķirības starp juridiskiem tekstiem, regulas formulējumu, jo īpaši definīcijas, nepieciešams pielāgot maksājumu pakalpojumu direktīvai (2007/64/EK).

Parlamenta ierosinātie grozījumi paredzēti, lai varētu uzlabot Komisijas priekšlikumu šādi:

· precizēt definīcijas un jēdzienu „atbilstošs maksājums”;

· regulā vajadzētu skaidri norādīt, ka dalībvalstis pieprasa kompetentām iestādēm efektīvi pārraudzīt regulas īstenošanu un veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu tās ievērošanu;

· būtu lietderīgi precizēt to, kā sadarbojas dažādu dalībvalstu kompetentās iestādes un ārpustiesas pārsūdzības struktūras, t. i., sīkāk izstrādāt 9. pantu (pārrobežu sadarbība).

Virsraksts	Pārrobežu maksājumi Kopienā
Atsauces	COM(2008)0640 – C6-0352/2008 – 2008/0194(COD)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	ECON
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 21.10.2008
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Aloyzas Sakalas 3.11.2008
Pieņemšanas datums	20.1.2009
Galīgais balsojums	+: –: 0:	19 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Carlo Casini, Bert Doorn, Monica Frassoni, Giuseppe Gargani, Neena Gill, Klaus-Heiner Lehne, Katalin Lévai, Antonio López-Istúriz White, Manuel Medina Ortega, Hartmut Nassauer, Aloyzas Sakalas, Eva-Riitta Siitonen, Francesco Enrico Speroni, Diana Wallis, Rainer Wieland, Jaroslav Zvěřina, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Eva Lichtenberger, Jacques Toubon

Virsraksts	Pārrobežu maksājumi Kopienā
Atsauces	COM(2008)0640 – C6-0352/2008 – 2008/0194(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	13.10.2008
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 21.10.2008
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 21.10.2008		JURI 21.10.2008
Atzinumu nav sniegusi Lēmuma datums	IMCO 5.11.2008
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums	Margarita Starkevičiūtė 24.9.2008
Izskatīšana komitejā	5.11.2008		11.12.2008	20.1.2009
Pieņemšanas datums	11.2.2009
Galīgais balsojums	+: –: 0:	33 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Mariela Velichkova Baeva, Paolo Bartolozzi, Zsolt László Becsey, Pervenche Berès, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Manuel António dos Santos, Christian Ehler, Elisa Ferreira, Ingo Friedrich, Jean-Paul Gauzès, Donata Gottardi, Benoît Hamon, Karsten Friedrich Hoppenstedt, Sophia in ‘t Veld, Othmar Karas, Wolf Klinz, Astrid Lulling, Sirpa Pietikäinen, John Purvis, Bernhard Rapkay, Dariusz Rosati, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Peter Skinner, Margarita Starkevičiūtė, Ivo Strejček, Ieke van den Burg, Sahra Wagenknecht
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Mia De Vits, Werner Langen, Gianni Pittella, Eva-Riitta Siitonen