Sesijas dokuments

A7-0113/2011

1.4.2011

ZIŅOJUMS

par Komisijas Zaļo grāmatu "Meža aizsardzība un meža informācija ES — gādājot par mežu gatavību klimata pārmaiņām

( 2010/2106(INI) )

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Referents: Kriton Arsenis

Atzinumu sagatavoja(*):

Rareș-Lucian Niculescu, Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 50. pants

PR_INI

SATURA RĀDĪTĀJS

Lpp.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS.................................................3

PASKAIDROJUMS..................................................................................................................18

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinums (*)..............24

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinums................30

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS..................................................................................36

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Komisijas Zaļo grāmatu „Meža aizsardzība un meža informācija ES — gādājot par mežu gatavību klimata pārmaiņām”

( 2010/2106(INI) )

Eiropas Parlaments,

- ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu „Meža aizsardzība un meža informācija ES − gādājot par mežu gatavību klimata pārmaiņām”( COM(2010)0066 ),

- ņemot vērā Padomes 2010. gada 11. jūnija secinājumus par mežu sagatavošanu klimata pārmaiņām,

- ņemot vērā Padomes 2010. gada 15. marta secinājumus par bioloģisko daudzveidību pēc 2010. gada,

- ņemot vērā Komisijas Balto grāmatu „Adaptācija klimata pārmaiņām ― iedibinot Eiropas rīcības pamatprincipus” (COM (2009))147) un 2010. gada 6. maija rezolūciju[1] par to,

- ņemot vērā Ministru konferenci Eiropas mežu aizsardzības jomā (MCPFE) - FOREST EUROPE, vairākas tās rezolūcijas un ekspertu veikumu, sagatavojot mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas (SFM) vadlīnijas, kritērijus un indikatorus,

- ņemot vērā Padomes 1999. gada 26. februāra rezolūciju par ES Meža stratēģiju[2] un Komisijas ziņojumu par tās īstenošanu ( COM(2005)0084 ),

- ņemot vērā ES Mežu rīcības plānu 2006.–2011. gadam (FAP) ( COM(2006)0302 ) un tā īstenošanas termiņa vidus novērtējumu, ko veica ārējā novērtējuma grupa[3],

- ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvu 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību[4], Apkopojošo ziņojumu par biotopu veidu un sugu aizsardzības statusu atbilstīgi Biotopu direktīvas 17. pantam ( COM(2009)0358 ) un 2010. gada 21. septembra rezolūciju par to, kā tiek īstenoti ES tiesību akti par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu[5] un 2009. gada 3. februāra rezolūciju par neskartajām teritorijām Eiropā[6],

- ņemot vērā 2010. gada oktobrī Nagojā notikušās ANO UNEP līgumslēdzējpušu 10. konferences (COP 10) par bioloģisko daudzveidību secinājumus un Aiči mērķus bioloģiskās daudzveidības jomā, jo īpaši apņemšanos ar iedarbīgiem saglabāšanas pasākumiem aizsargāt 17 % sauszemes teritoriju un iekšzemes ūdeņu, kas aptver plašākas teritorijas,

- ņemot vērā pētījumu „Veidojot saziņu Eiropas Savienības mežu jautājumos — sabiedrības priekšstati par mežiem un mežsaimniecību”[7],

- ņemot vērā ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC), Kioto protokolu un Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumu „Labas prakses vadlīnijas attiecībā uz zemes izmantojumu, zemes izmantojuma maiņu un mežsaimniecību (LULUCF)”,

- ņemot vērā Rīcības plānu par biomasas izmantošanu ( COM (2005)0628 ),

- ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (Atjaunojamo energoresursu direktīva)[8], Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/29/EK , ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS direktīva)[9], Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmumu Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (Lēmums par kopīgiem centieniem)[10], Komisijas ziņojumu par ilgtspējības prasībām, kas attiecas uz cietās un gāzveida biomasas izmantošanu elektroenerģijas, siltumenerģijas un dzesēšanas enerģijas ražošanai ( COM (2010)0011 galīgā redakcija), piesārņojuma integrētas novēršanas un kontroles (IPPC) 4. novērtējuma ziņojuma 9. nodaļu „Mežsaimniecība” un sabiedriskās apspriešanas par ziņojuma sagatavošanu attiecībā uz ilgtspējības sistēmu biomasas izmantošanai enerģijas ražošanā rezultātus,

- ņemot vērā Eiropas Klimata pārmaiņu programmu un Klimata politikas ekspertu grupas paveikto saistībā ar LULUCF[11],

- ņemot vērā Eiropas Parlamenta pētījumus Nr. 449.292, novērtējot Zaļo grāmatu par meža aizsardzību un informāciju Eiropas Savienībā, Nr. 440.329 par mežsaimniecību un ES emisiju tirdzniecības sistēmu, Nr. 449.237 par Eiropas stratēģiju meža ungunsgrēku novēršanai un apkarošanai, kā arī sadarbības grupas „Klimata pārmaiņas, bioloģiskā daudzveidība un ilgtspējīga attīstība” apakšgrupas „Meži” 2010. gada 13. jūlijā Briselē notikušās sanāksmes secinājumus;

- ņemot vērā 2000. gada Eiropas Ainavu konvenciju (Florences konvencija),

- ņemot vērā Padomes Direktīvu 1999/105/EK par meža reproduktīvā materiāla tirdzniecību[12] un ES augu veselības režīma pārskatīšanu,

- ņemot vērā Ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomikas pētījuma (TEEB) kopsavilkuma ziņojumu „Vides ekonomikas integrēšana”, kā arī TEEB Klimata jautājumu atjaunināto pārskatu,

- ņemot vērā Padomes 2010. gada 26. aprīļa secinājumus par mežu ugunsgrēku novēršanu Eiropas Savienībā,

- ņemot vērā Padomes 2010. gada 8. un 9. novembra secinājumus par inovatīviem risinājumiem pasākumu finansēšanai katastrofu novēršanas jomā,

- ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvu 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību[13],

- ņemot vērā ziņojumu par Forest Focus regulas galīgo īstenošanu ( COM(2010)0430 ),

- ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras (EVA) Tehnisko ziņojumu Nr. 9/2006 „Eiropas mežu tipi — Ilgtspējīgas mežu pārvaldības ziņošanas un politikas kategorijas un veidi”,

- ņemot vērā Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta ziņojumu par klimata pārmaiņu ietekmi uz Eiropas mežiem un iespējām pielāgoties šīm pārmaiņām[14],

- ņemot vērā Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāta 2009. gada ziņojumu par ES politikas iespējām, lai aizsargātu Eiropas mežus no kaitīgas ietekmes[15],

- ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 9/2004 par mežsaimniecības pasākumiem Lauku attīstības politikā (kā arī Komisijas atbildes par šo ziņojumu),

- ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulu (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus[16],

- ņemot vērā FAO/UNECE/ILO ekspertu tīkla ieteikumus par ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas īstenošanu,

- ņemot vērā MCPFE Helsinku rezolūciju H1, kurā ilgtspējīga mežu apsaimniekošana ir definēta kā „mežu un meža zemju apsaimniekošana un izmantošana tādā veidā un apjomā, ka var saglabāt to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju, vitalitāti un to potenciālu gan tagad, gan nākotnē, īstenojot attiecīgas ekoloģiskas, ekonomiskas un sociālas funkcijas vietējā, valsts un pasaules mērogā, nenodarot kaitējumu citām ekosistēmām”,

- ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

- ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus ( A6-0113/2011 ),

A.       tā kā meži un mežu zeme aizņem vairāk nekā 42 % ES teritorijas un koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecība ar 300 miljardu eiro apgrozījumu nodrošina vairāk nekā 2 miljonus darba vietu lielākoties laukos, sniedzot savu ieguldījumu ekonomiskajā izaugsmē, nodarbinātībā un labklājībā, jo nodrošina kokmateriālus un iespējas tūrisma attīstībai,

B.       tā kā ES meži ir veselas biosfēras, kuras sastāv ne tikai no kokiem, un tās sniedz nenovērtējamus ekosistēmiskos pakalpojumus, tostarp oglekļa uzglabāšanu, ūdens caurteces regulēšanu, ainavu saglabāšanu, augsnes auglības uzturēšanu, augsnes aizsardzību no erozijas un pārtuksnešošanās, aizsardzību pret dabas katastrofām — visi šie pakalpojumi ir ļoti nozīmīgi lauksaimniecībai, lauku attīstībai un Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitātei;

C.       tā kā 40 % ES mežu ir valsts īpašums un aptuveni 60% ES mežu ir privātīpašums, kas pieder vairāk nekā 10 miljoniem meža privātīpašnieku, tādējādi gan privātās, gan valsts ieinteresētās personas atbild par meža aizsardzību un ilgtspējīgu mežu izmantošanu, īstenojot ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu attiecīgajās teritorijās;

D.       tā kā, neraugoties uz satraucošajiem mežu izciršanas rādītājiem dažādās vietās pasaulē, saglabājas ilgtermiņa tendence pieaugt mežu platībām ES un oglekļa daudzums mežu biomasā pieaug; tā kā, neraugoties uz pozitīvo tendenci, Eiropas mežu dabiskās spējas uzkrāt oglekli vēl nebūt nav izmantotas pilnībā un tie var atkal kļūt par emisijas avotu, jo pieaug spiediens palielināt mežistrādes apjomus, un katru gadu aptuveni 500 000 hektāru ES mežu tiek zaudēti meža ugunsgrēku un nelegālās izciršanas dēļ;

E.        tā kā 30 % NATURA 2000 teritorijas ir mežu un cita veida mežu zemju dzīvotnes, kurām ir svarīga nozīme biotopu tīkla savienošanā; un tā kā 66 % Kopienā nozīmīgu dzīvotņu veidu ir nelabvēlīgā saglabātības stāvoklī;

F.        tā kā trešdaļa kopējās ES mežu platības ir kalnu meži un tā kā tie ir nozīmīga dabas ainavas daļa, jo tie sekmē augsnes aizsardzību, regulē ūdensapgādi; tā kā meži būtiski veicina vietējo saimniecisko darbību;

G.       tā kā atlikušo neskarto dabas teritoriju aizsardzība ES līdz 2020. gadam var palīdzēt saglabāt bioloģisko daudzveidību un novērst ekosistēmas pakalpojumu kvalitātes pasliktināšanos;

H.       tā kā tiek prognozēts, ka enerģija, kas iegūta no cietās biomasas un bioatkritumiem 2020. gadā veidos 58 % no ES iegūtās atjaunojamās enerģijas, un kaut gan sagaidāms, ka meža biomasas relatīvā daļa samazināsies, pastāvīgi pieaug pieprasījums pēc koksnes enerģijas iegūšanai; tā kā ir nepieciešama modrība, lai novērstu nelegālu izciršanu un mežsaimniecības intensifikāciju, kas varētu palielināt mežizstrādes apjoma un krājas pieauguma attiecību, dažās dalībvalstīs pat pārsniedzot 100 %, tādējādi kaitējot mērķu sasniegšanai klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības jomā; tā kā no biomasas iegūtā enerģija nedrīkstētu būt atkarīga no meža biomasas;

I.         tā kā meža un tā funkciju aizsardzība ir jāintegrē visos ES politikas virzienos, kas saistīti ar mežiem;

J.        tā kā meži veido dzīvas un evolucionāras ekosistēmas, kuras bieži pārsniedz valstu robežas un kuras var klasificēt dažādi — atbilstīgi bioklimatiskajām zonām vai mežu veidiem, un tā kā, lai palīdzētu ES politisko lēmumu pieņemšanā, EVA ir izstrādājusi īpašu mežu nomenklatūru; tā kā jaunākie zinātniskie sasniegumi visās jomās, piemēram, attiecībā uz „kontinentālo ūdensšķirtni” ir jāņem vērā ES politikas virzienos, kas skar mežu jomu, un šie politikas virzieni ir jāveido tā, lai tie nebūtu pārāk nekonkrēti un tos varētu izmantot;

K.       tā kā dažādi mežu veidi un meža nozare ir pakļauti atšķirīgam un neparedzamam klimata pārmaiņu izraisītam gan biotiskam, gan abiotiskam apdraudējumam, piemēram, kaitēkļiem, vētrām, sausumam un ugunsgrēkiem, mežu pretestības spējas veicināšana kļūst par mežu aizsardzības galveno jautājumu;

L.        tā kā pamatota un salīdzināma informācija par ES mežu stāvokli un klimata pārmaiņu un mežizstrādes paņēmienu ietekmi, tostarp arī par mežu nozīmi klimata pārmaiņu seku mazināšanā un pielāgošanās procesā, ir svarīgs politikas un plānošanas priekšnoteikums;

M.      tā kā meža ugunsgrēki un tīša dedzināšana, kura bieži tiek veikta ļaunprātīgu motīvu dēļ, iznīcina vairāk nekā 400 000 hektāru meža, jo īpaši, bet ne tikai, Vidusjūras reģionā, kā rezultātā tiek zaudētas cilvēku dzīvības, īpašumi, darba vietas, bioloģiskā daudzveidība un mežu aizsargājošās funkcijas; tā kā reģenerācija pēc ugunsgrēka ir īpaši sarežģīta visu veidu mežos, un NATURA 2000 tīkla gadījumā tas kavē to mērķu sasniegšanu, kuru dēļ šis tīkls tika izveidots;

N.       tā kā iepriekšminētajā Baltajā grāmatā par pielāgošanos klimata pārmaiņām meži noteikti par vienu no galvenajām darbības jomām, uzsverot, ka ES mežsaimniecības stratēģija jāatjaunina, pielāgojot to ar klimatu saistītiem aspektiem;

O.       tā kā tikai 5 % Eiropas mežu platības šobrīd ir senmeži, primārie meži un meži, kurus nav skārusi cilvēka darbība; tā kā šo mežu mazā platība un visu veidu vēl palikušo mežu pieaugošā sadrumstalošana palielina mežu neaizsargātību pret klimata pārmaiņu ietekmi un daļēji izskaidro daudzu Eiropā nozīmīgu mežā mītošu sugu ilgstoši nelabvēlīgo stāvokli;

P.        tā kā aizsargājošās mežu funkcijas uzlabošana jāiekļauj ES un dalībvalstu civilās aizsardzības stratēģijās, jo īpaši saistībā ar klimata izraisītām ārkārtējām parādībām, piemēram, ugunsgrēkiem un plūdiem;

Q.       tā kā TEEB (Ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomika) ziņojumā parādīts, ka nenoliedzami ekonomiski izdevīgi ir ieguldīt valsts līdzekļus ekosistēmā pamatotu pieeju izstrādāšanā, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un mazinātu to ietekmi, īpaši uzmanību veltot „zaļajai” infrastruktūrai, piemēram, mežu atjaunošanai un saglabāšanai;

R.       tā kā jārespektē dažādas valsts, reģionālās un vietējās mežu apsaimniekošanas sistēmas, kā arī jāsniedz tām atbalsts, lai veicinātu to pielāgošanās spējas;

S.        tā kā Eiropas mežu kapacitāte efektīvi piesaistīt CO2, NH3 un NOX joprojām nav pietiekami izmantota un koksne no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem varētu tikt izmantota klimata pārmaiņu mazināšanā, kalpojot kā otrreizēji pārstrādājams, oglekli bagātīgi uzkrājošs aizvietotājs tiem materiāliem, kuru ražošana ir ļoti energointensīva, piemēram, metāla kausējumi, plastmasa un betons, kurus plaši izmanto būvniecībā, kā arī citās nozarēs;

T.        tā kā Komisijas apkopotā informācija liecina, ka Eiropas dienviddaļā vasaras divreiz ātrāk kļūs siltākas nekā pārējās Eiropas daļās un nokrišņu daudzums vasarās desmit gados samazināsies par 5 %;

U.       tā kā ES FAP ir četri mērķi — uzlabot konkurētspēju ilgtermiņā, aizsargāt vidi, sniegt ieguldījumu dzīves kvalitātes uzlabošanā un atbalstīt savstarpēju koordināciju, un tā kā būtiski panākumi ir vērojami galvenokārt pirmā mērķa sasniegšanā;

V.       tā kā ar Forest Europe procesu ir panākts brīvprātīgs Eiropas konsenss jautājumos par ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu; tā kā esošajos apstākļos ilgtspējīga mežu apsaimniekošana nav pilnībā atzīta un netiek konsekventi īstenota;

W.      tā kā Forest Europe procesā tika veikta visaptveroša sagatavošanās sarunām par juridiski saistošu instrumentu un nākamajā konferencē 2011. gada jūnijā Oslo šajā saistībā gaidāmi lēmumi;

X.       tā kā ir beidzies Mežu ugunsgrēku novēršanas regulas[17] un Forest Focus regulas[18] darbības termiņš, un tā rezultātā ziņošana ir ad hoc un nav atbilstīga finansējuma;

Y.       tā kā veicot ģenētisko atlasi vajadzētu censties uzlabot meža ekosistēmas pielāgošanās spējas;

Z.        tā kā Eiropas līmenī vajadzīgs vairāk informācijas par mežu ietekmi uz laikapstākļiem;

AA.    tā kā Komisijas iepriekšminētajā 2009. gada ziņojumā „ES politiskie risinājumi Eiropas mežu aizsardzībai no kaitīgas ietekmes” ir noteikti un izpētīti četri politiski risinājumi, kas paredz pašreizējās pieejas turpināšanu, atvērto koordinēšanas metodi, pastiprinātu uzraudzību un mežu pamatdirektīvas ieviešanu,

1.        atzinīgi vērtē Komisijas Zaļo grāmatu „Meža aizsardzība un meža informācija ES — gādājot par mežu gatavību klimata pārmaiņām”; uzskata, ka būtu jānostiprina ES mežu stratēģija saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem, lai uzlabotu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un saglabāšanu;

2.        tomēr uzsver, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas savienību 5. pantu ES var iejaukties jomās, kurās ir pierādīts, ka dalībvalstis nevar pienācīgi īstenot ierosinātās rīcības mērķus;

3.        atzinīgi vērtē Komisijas viedokli, ka meži jāuzskata par vislielāko ieguldījumu klimata krīzes novēršanā; uzsver, ka ilgtspējīga mežu apsaimniekošana Eiropas Savienībai ir ļoti svarīga, lai sasniegtu tās mērķus klimata jomā un sniegtu vajadzīgos ekosistēmu pakalpojumus, piemēram, bioloģisko daudzveidību, aizsardzību pret dabas katastrofām, CO2 uztveršanu no atmosfēras;

4.        atgādina, ka meži veido biosfēru, kas sastāv ne tikai no kokiem, tādējādi to pretoties spēja ir atkarīga ne vien no koku, bet visu dzīvo meža organismu, jo īpaši meža dzīvnieku bioloģiskās daudzveidības, un ka meži ir izšķiroši nozīmīgi, lai Eiropas sabiedrības varētu pielāgoties klimata pārmaiņām;

5.        atgādina, ka meži ir galvenā oglekļa piesaistītājsistēma un tiem ir izšķirīga nozīme klimata pārmaiņu novēršanā; uzsver, ka tādēļ ir svarīgi, lai ES paplašinātu stratēģiju mežu noplicināšanu izraisošo faktoru, piemēram, ugunsgrēku un atmosfēras piesārņojuma, apkarošanai;

6.        ir pārliecināts, ka ekoloģiskā ilgtspēja ir priekšnoteikums, lai varētu turpināties ES mežu ekonomiskās un sociālās funkcijas;

7.        uzsver mežu bioloģiskās daudzveidības nozīmi, pielāgojoties klimata pārmaiņām, un nepieciešamību papildināt zināšanas par mežu bioloģiskās daudzveidības rādītājiem, tostarp par mežu ģenētisko kapacitāti, lai veicinātu pielāgošanos;

8.        izsaka atzinību Komisijai par biotisko un abiotisko apdraudējumu izsmeļošu analīzi tās Zaļajā grāmatā un norāda, ka papildus jāizvērtē citi faktori, kas tieši saistīti ar klimata pārmaiņu ietekmi uz mežiem, piemēram, defoliācija, atgādinot, ka pēdējo 20 gadu laikā Dienvideiropas mežos koku vainagu defoliācija ir divkāršojusies, tādējādi kā tiešas sekas izraisot oglekļa piesaistes procesu kapacitātes un efektivitātes samazināšanos un mazinot mežu pretoties spēju sausuma vai karstuma periodos priekšlaicīgas koku lapu nobiršanas dēļ;

9.        atzīst nozīmīgo ieguldījumu ilgtspējīgā mežsaimniecībā, ko sniedz vispārējās sertifikācijas sistēmas, piemēram, Mežu uzraudzības padome (FSC) un Mežu sertificēšanas shēmu novērtēšanas programma (PEFC);

ES Mežu stratēģija un Mežu rīcības plāns

10.      uzsver, ka jāatjaunina iepriekšminētā ES Mežu stratēģija un Mežu rīcības plāns, tajos iekļaujot klimata pārmaiņu dimensiju un plašākus mežu aizsardzības jautājumus; atgādina, ka pirms šādas pārskatīšanas ir jārīko visaptverošas mežsaimniecības politikai veltītas debates ar dalībvalstīm un visām ieinteresētajām personām, uz kurām attiecas ierosinātie pasākumi;

11.      atzinīgi vērtē sasniegumus ES centienos panākt Eiropas koksnes apstrādes un pārstrādes nozaru konkurētspēju pasaulē;

12.      aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus, lai sasniegtu FAP mērķus attiecībā uz vidi un dzīves kvalitāti, kuru īstenošana patlaban ir kavējas;

13.      aicina Komisiju veikt analīzi par ES politikas jomām, kas skar ES mežus, analīzi, lai pārliecinātos, vai šīs politikas jomas ir saskaņotas un garantē mežu aizsardzību;

14.      aicina Komisiju veikt pašreiz pieejamā mežu un mežsaimniecības finansējuma analīzi un pārdalīt esošo finansējumu, kas negatīvi ietekmē mežu bioloģisko daudzveidību, saskaņā ar iepriekšminētajiem Padomes 2010. gada marta secinājumiem;

15.      aicina Komisiju un dalībvalstis paātrināt to pasākumu īstenošanu, kas izklāstīti Komisijas 2008. gada 27. februāra paziņojumā par novatorisku un ilgtspējīgu koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecību ES ( COM(2008)113 galīgā redakcija), ņemot vērā, ka pārmērīga reglamentēšana samazinās koksnes izstrādājumu konkurētspēju salīdzinājumā ar neatjaunojamiem un energoietilpīgiem materiāliem;

16.      uzsver, ka mežu aizsardzības pasākumos ir jābūt atspoguļotai pārrobežu situācijai attiecībā uz biotisko un abiotisko apdraudējumu, atbilstīgi tā veidam, bioklimatiskajai zonai un reģionālajiem apstākļiem; turklāt uzsver, ka dalībvalstīm un reģioniem jāveic pasākumi, lai atbalstītu, koordinētu un papildinātu politikas iniciatīvas jomās ar ES pievienoto vērtību un saskaņā ar EVA izstrādāto mežu nomenklatūru;

17.      uzsver, ka mežu aizsardzība ir atkarīga no dalībvalstu, reģionu, koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecības uzņēmumu, kā arī valsts un privāto mežu īpašnieku ilgtermiņa saistībām;

18.      uzskata, ka ziemeļu meži (taiga) un Vidusjūras reģiona meži ir ļoti vērtīgi gan Eiropas bioloģiskajai daudzveidībai, gan kā oglekli absorbējošas ekosistēmas, un tiem jānodrošina pastiprināta aizsardzība;

19.      uzskata, ka ilgtermiņa mežsaimniecības plānošanai jābūt elastīgai, pielāgojamai un līdzdalīgai, ņemot vērā visus iespējamos scenārijus un pieļaujot daudzējādas iespējas turpmākai attīstībai, un nodrošinot reālu un uzticamu pamatu apsaimniekošanas lēmumu pieņemšanas atbalstam; turklāt uzskata, ka ES līmenī tam jāizveidojas par pastāvīgu „Mežu forumu”, lai nodrošinātu mežu aizsardzību ilgtermiņā;

Ilgtspējīga mežu apsaimniekošana

20.      atzinīgi vērtē Forest Europe panākumus, veicinot mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu (SFM) un panākot Eiropas konsensu par SFM pamatnostādnēm, kritērijiem un indikatoriem; tomēr atzīmē, ka pašreizējā kontekstā SFM netiek konsekventi īstenota;

21.      atgādina, ka SFM mērķis ir līdzsvarot mežu aizsardzību un mežu rūpniecisko izmantošanu, nodrošinot, ka atbilstīgi valsts, reģionālajām un vietējām prioritātēm turpinās mežu ekonomiskās, sociālās un vides funkcijas; ar bažām norāda uz to, ka pieaugošā tendence vērtēt mežus tikai no ekonomiskā viedokļa, aizmirstot par vides un sociālajiem aspektiem nav savienojama ar SFM principiem;

22.      aicina Komisiju sniegt priekšlikumus, papildinot iepriekšminēto Mežistrādes Regulu (EK) 995/2010, lai nodrošinātu, ka visi Eiropas tirgū laistie kokmateriāli vai koksnes izstrādājumi tiek iegūti no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem;

23.      mudina dalībvalstis un Komisiju turpināt centienus, lai izskaustu nelegālu izciršanu un šādi iegūtas koksnes tirdzniecību, jo ar šādu rīcību tās palīdzēs cīnīties pret atmežošanu, mežu degradāciju un bioloģiskās daudzveidības izzušanu;

24.      aicina pastiprināt saikni starp Valsts mežu programmām un Mežsaimniecības rīcības plānu, sniedzot strukturētus ziņojumus Pastāvīgajai Mežsaimniecības komitejai;

25.      uzskata, ka SFM ir izķiroši svarīga, lai ES meži varētu turpināt pildīt ekonomiskās, ekoloģiskās un sociālās funkcijas; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt Forest Europe procesu, nosakot, ka SFM īstenošana ir obligāta ES; turklāt uzskata, ka šāda apņemšanās palīdzētu mežsaimniecībai pārņemt ilgtspējības principus un tas būtu vislabākais atbalsts Forest Europe procesam, kā arī ir apsvērtas iespējas noslēgt juridiski saistošus nolīgumus starp Forest Europe un ANO Mežu forumu;

26.      iestājas par to, lai SFM tiktu aktīvi īstenota saistībā ar ilgtermiņa valsts mežu programmām, kurās iekļautas valsts un reģionālās prioritātes un paredzēti izmērāmi mērķi un novērtēšanas kritēriji, kā arī ņemts vērā klimata pārmaiņu izraisītais pieaugošais apdraudējums mežam;

27.      uzsver, ka lauku attīstības plānus un darbības programmas nevar uzskatīt par līdzvērtīgām Valsts mežu programmām; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai valsts mežu programmās tiktu ņemti vērā pētījumos par klimata pārmaiņu ietekmi uz dzeramā ūdens krājumiem, ekosistēmām un bioloģisko daudzveidību izdarītie secinājumi un ieteikumi, un lai lauku attīstības stratēģijas un programmas būtu saskaņotas ar meža programmām, bioloģiskās daudzveidības stratēģijām un rīcības plāniem atjaunojamās enerģijas jomā;

28.      atzīmē, ka visām bioklimatiskajām zonām, ilgtspējīgas apsaimniekošanas sistēmām un mežu veidiem pielāgošanās spējas nosakošie galvenie faktori ir kopīgi — ģenētiskā daudzveidība, dabiskā reģenerācija un strukturālā, kā arī sugu dažādība visu mežā dzīvojošo organismu starpā; atzīmē, ka SFM nodrošina ekonomisko dzīvotspēju saimnieciskas nozīmes mežiem, bet tā netiek noteikta par obligātu attiecībā uz tiem mežiem, kas pilda citas primārās funkcijas, kas nav saistītas ar koksnes ražošanu;

29.      uzskata, ka ilgtermiņa mežu aizsardzība ir atkarīga no tādu mežu ekosistēmu izveidošanas vai uzturēšanas, kurās ir ļoti daudzveidīgs kokaudzes sastāvs, koku vecums un struktūra;

30.      aicina Komisiju sniegt ieteikumus par veidu, kā pielāgot valsts civilās aizsardzības sistēmas, lai pārvarētu klimata pārmaiņu ietekmi uz mežiem; īpaši mudina Komisiju rīkoties, lai paplašinātu Eiropas mežu ugunsdzēsības taktisko rezervi resursu un jaudas ziņā;

31.      brīdina no mežu resursu neierobežotas komerciālas izmantošanas, kas — jo īpaši dabīgo mežu gadījumā — ļoti bieži noved pie to neatgriezeniskas iznīcināšanas;

32.      ņemot vērā agromežsaimniecības koku nozīmi CO2 izolēšanā, uzskata, ka tie būtu jāvērtē tāpat kā visas neražojošās tradicionālās mežu zemes saistībā ar cīņu pret klimata pārmaiņām;

Vispārēji priekšlikumi

33.      aicina Komisiju turpināt darbu pie Baltās grāmatas par mežu aizsardzību ES, ņemot vērā Zaļās grāmatas sabiedriskās apspriešanas rezultātus, plaši saprasto nepieciešamību sagatavoties klimata pārmaiņām, pētījumu par politikas iespējamiem virzieniem un pētījumu par pielāgošanās klimata pārmaiņām iespējām; uzskata, ka Baltajā grāmatā, līdztekus tam, ka tiek apstiprināta meža nozīme ekonomikā koksnes un citu meža produktu un pakalpojumu dēļ, uzmanība jāpievērš Eiropas mežu uzturēšanai un palielināšanai, jo tie palīdz Eiropas sabiedrībai mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām; turklāt uzskata, ka ir jānodrošina augstāks aizsardzības līmenis ļoti kvalitatīvām dzīvotnēm un mežiem, kas veic aizsargājošās funkcijas attiecībā uz plūdiem, nogruvumiem, ugunsgrēkiem, pārtuksnešošanos, bioloģiskās daudzveidības zaudēšanu un ārkārtēju laika apstākļu izraisītām katastrofām; uzskata, ka Komisijas priekšlikumos noteikti jāiekļauj atbilstīgs finansējums, zināšanu apmaiņa, kā arī pētniecības un informācijas veicināšana;

34.      atkārtoti apliecina savu viedokli, ka jāpalielina ES mežu aizsardzībai paredzētais finansējums, izmantojot Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) lauku attīstības pīlāru; norāda, ka, ņemot vērā klimata pārmaiņu radītās jaunās problēmas, ir skaidrs, ka mežu aizsardzībai vajadzīgs lielāks finansējums un jaunas atbalsta formas;

35.      mudina Komisiju veikt rūpīgu izpēti un ziņot Parlamentam un Padomei par iespējām ieviest maksājumus par ekosistēmiskajiem pakalpojumiem, ar kuriem tiktu atzīta to ekonomiskā vērtība un atlīdzināts par mežu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un mežu ekosistēmu atjaunošanu; norāda uz to, cik liela nozīme ir tam, lai uzņēmējdarbības aprindās tiktu atzīta uzticamība, publicitāte un citas finansiālas priekšrocības, ko dod piedalīšanās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un mežu aizsardzībā;

36.      mudina Komisiju iesniegt likumdošanas priekšlikumu par meža ugunsgrēku novēršanu, kurā būtu paredzēts finansējums profilakses plāniem un riska novērtējumam, Eiropas meža ugunsgrēku informācijas sistēmai (EFFIS), aizdegšanās noteikšanai, infrastruktūrai, apmācībai un izglītībai, mežu atjaunošanai pēc ugunsgrēkiem, tostarp apsverot iespēju noteikt 30 gadu ilgu aizliegumu veikt celtniecības darbus teritorijā, kas cietusi no meža ugunsgrēka;

37.      mudina Komisiju iesniegt likumdošanas priekšlikumu, kas aizliedz celtniecību teritorijā, kur noticis ugunsgrēks, kuru, kā pierādīts, izraisījusi dedzināšana;

38.      aicina likvidēt juridiskos šķēršļus ilgtspējīgai pārvaldībai;

39.      norāda, ka jāizveido nepieciešamā finanšu shēma, lai atbalstītu meža ugunsgrēku dzēšanu, un aicina arī nodrošināt lielāku elastību attiecībā uz Solidaritātes fonda mobilizāciju;

40.      mudina Komisiju iesniegt likumdošanas priekšlikumu par mežu informāciju, kurā ņemtu vērā ar klimatu saistīto apdraudējumu un nepieciešamību vākt un izplatīt atbilstīgus, saskaņotus un salīdzināmus datus par mežu segumu, bioloģisko daudzveidību, biotisku un abiotisku apdraudējumu, kā arī zemes izmantojumu saistībā ar UNFCCC, Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (CBD) un vides pārskatiem; turklāt aicina Komisiju apkopot un uzraudzīt indikatorus, kas saistīti ar meža aizsargājošajām funkcijām, piemēram, augsnes saglabāšanu un ūdens kapacitāti;

41.      aicina Komisiju atbalstīt meža ietekmes uz reģionālajiem laikapstākļiem zinātnisko izpēti Eiropas Savienībā, lai informētu meža apsaimniekošanas stratēģiju izstrādātājus par izmaiņām saistībā ar mežu platībām, veidu un atrašanās vietu un šo izmaiņu ietekmi;

42.      aicina Komisiju un dalībvalstis, lai nodrošinātu noturību pret klimata pārmaiņām, izstrādāt un izplatīt paraugprakses pamatnostādnes, kuru pamatā būtu ilgtspējīgas pārvaldības principi pielāgoti privāto mežu īpašnieku un valsts mežu, kā arī vietējo kopienu vajadzībām; turklāt atzīmē, cik svarīgi ir apmainīties ar labāko praksi par to, kā uzņēmumi un ražošanas nozares var dot ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanā un veicināt izpratni par aprites ciklu un kā tās var veidot saikni starp bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un peļņas radīšanu; uzsver nepieciešamību pastiprināt saziņas un informācijas politiku, lai nodrošinātu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, informētu sabiedrību un veicinātu ilgtspējīgu mežu resursu izmantošanu;

43.      uzsver nepieciešamību veltīt lielākas pūles koordinācijai un informēšanai jautājumos par mežu aizsardzību; uzskata, ka jādara vairāk, lai nodrošinātu ES iekšienē īstenoto pasākumu atbilstību ārpolitikas paziņojumiem saistībā ar meža nozari (sadarbība, attīstība, eksotisku koku sugu tirdzniecība u. c.);

44.      uzskata, ka meži ir cilvēces kopējs kultūras un vides mantojums un ievērības cienīgi koki ir jāizsargā neatkarīgi no tā, vai tie atrodas mežā, vai ārpus tā; šajā sakarā aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt atbilstīgas stratēģijas to aizsardzībai, tostarp apsverot iespēju izveidot „Meža mantojuma novērošanas centrus”; turklāt mudina dalībvalstis saistībā ar valsts politikas virzieniem veicināt vienlīdzīgu un visai sabiedrībai nodrošinātu piekļuvi mežam un dabas teritorijām, izprotot, ka sabiedrības tiesības piekļūt mežiem un dabas teritorijām (allemansrätten), ko īsteno vairākās dalībvalstīs, sniedz daudzus ieguvumus attiecībā uz demokrātisku piekļuvi atpūtai, ļauj novērtēt ekosistēmas un veicina cieņas pilnu attieksmi pret dabas mantojumu;

45.      lai sasniegtu stratēģijas „ES 2020” mērķus attiecībā uz valstu mežu rīcības plāniem, prasa katrai dalībvalstij vai reģionam izstrādāt meža stratēģiju, kurā paredzēts apmežot upju krastus, vākt lietusūdeni, veikt lauksaimniecisko darbību un apkopot pētījumu rezultātus, lai noteiktu piemērotākās tradicionālās augu vai koku sugas un sugas, kas vislabāk spēj pielāgoties sausumam;

Pētniecība mežu jomā

46.      uzsver — lai gan Eiropai nenoliedzami ir zinātība mežsaimniecības jomā, kura izriet no senas tradicionālas mežsaimniecības prakses, ir jāpalielina finansējums pētniecībai par klimata pārmaiņu ietekmi uz mežiem; uzskata, ka, ņemot vērā zinātniskas pārliecības trūkumu attiecībā uz termiņiem un mežu apdraudējuma apjomu atšķirīgās teritorijās, ir nepieciešams paredzēt finansējumu klimata pētījumiem atbilstīgi konkrētām vajadzībām un risinājumiem, kas būtu piemērojami atšķirīgām bioklimatiskajām zonām, lai tādējādi uzlabotu attiecīgo zināšanu bāzi;

47.      prasa dalībvalstīm īstenot kopējas ilgtermiņa pētniecības programmas, lai uzlabotu izpratni par ietekmi un neaizsargātību un atbalstītu pielāgošanās pasākumus meža nozarē; aicina Komisiju atbalstīt tādu projektu iekļaušanu daudzgadu pētniecības un tehnoloģijas attīstības plānā, kas saistīti ar zināšanām par meža ekosistēmām un to spēju pielāgoties klimata pārmaiņu sekām;

48.      aicina Komisiju izstrādāt rīcības plānu Eiropas Savienības mežu aizsardzībai, lai novērstu klimata pārmaiņu izraisīto kaitēkļu vairošanos un slimību izplatību;

49.      aicina dalībvalstis veicināt klimata pārmaiņu un to ietekmes uz mežu zinātnisko izpēti, veicināt plašāku izpratni par meža daudzveidīgo nozīmi un par to, ka ir svarīgi nodrošināt meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu, atbalstīt meža nozarē strādājošo sākotnējo un turpmāko apmācību, liekot uzsvaru uz zināšanām, kas varētu būt nepieciešamas saistībā ar klimata pārmaiņu ietekmi (bioloģiskās daudzveidības veicināšana, postījumu novēršana un mežu atjaunošana), un veicināt zināšanu un pieredzes apmaiņu;

50.      uzskata, ka koordinēšanai un finansēšanai jānotiek ES līmenī, ņemot vērā nepieciešamību pēc efektīviem pētījumiem par meža ekosistēmu aizsargspējām, prognozējošiem pētījumiem un pētījumiem par stratēģijām klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai attiecībā uz visu mežsaimniecības un koksnes ražošanas nozari;

KLP 2. pīlārs

51.      norāda uz to, ka diskusijās par KLP pēc 2013. gada jāņem vērā tas, ka meži veic izšķiroši svarīgas vides funkcijas un palīdz sasniegt lauku attīstības un valstu ekonomikas mērķus sociālajā un ekonomiskajā jomā; tādēļ aicina dalībvalstis un reģionus, sagatavojot lauku attīstības programmas, pilnībā sadarboties ar mežsaimniecības iestādēm un plašāku sabiedrību, lai nodrošinātu ES politikas virzienu saskaņotību, ņemot vērā, ka dažos gadījumos mežsaimniecība var būt neatkarīga lauku ekonomikas nozare;

52.      atgādina, ka mežam ir būtiska nozīme sociālekonomisko un vides sabiedrisko labumu nodrošināšanā sabiedrības labklājībai un attīstībai, jo īpaši lauku reģionos; aicina Komisiju izstrādāt politikas pieeju, kurā būtu atzīta šī nozīme, vienlaikus ievērojot īpašnieku tiesības;

53.      atzinīgi vērtē to, ka pēdējā Komisijas paziņojumā par KLP reformu[19] atzīts, ka lauksaimniekiem ir svarīga nozīme kā neaizstājamiem dalībniekiem meža ugunsgrēku novēršanā, kā meža ekosistēmu sargiem, kuri aizsargā tās pret apdraudējumiem bioloģiskajai daudzveidībai, piemēram, grauzējiem, un, kas ir būtiskākais — kā teritorijas galvenajiem balstiem, jo viņu dzīvesveida turpināšana ir efektīvākais veids, kā novērst apdzīvotības sarukšanu;

54.      atkārtoti norāda, ka lauku ražotājiem, ražotāju grupām un valsts iestādēm jābūt tiesīgām piedalīties KLP otrā pīlāra mežsaimniecības pasākumos; uzskata, ka Eiropas Savienībai ar dalībvalstu lauku attīstības programmu starpniecību jāturpina atbalstīt mežu stādīšana, vienlaicīgi pārliecinoties, ka šīs iniciatīvas netraucē tirgus darbību, ka apmežošanas programmās ir izmantots vietējais, pret kaitēkļiem un ugunsgrēkiem izturīgais materiāls un ka tās veicina bioloģisko daudzveidību; turklāt uzsver, ka mežu stādīšanas centienos prioritāte jāpiešķir tām koku sugām, kas būtiski uzlabo augsnes kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, vienlaikus ievērojot stādīšanas vietas iezīmes, vietējās sugas un nepieciešamību pēc jauktajiem mežiem;

55.      tāpat kā Padome savos 2010. gada jūnija secinājumos vērš uzmanību uz to, ka mežu atstāšana novārtā var radīt nopietnas problēmas, jo turpmāk varētu nebūt iespējams nodrošināt, ka meži turpina pildīt savas funkcijas;

56.      uzskata, ka jāveicina un jāatbalsta ražotāju un meža apsaimniekošanas struktūru, kuras praktizē SFM, asociāciju veidošanās, jo īpaši teritorijās, kurām raksturīgi mazi meži, jo tas palīdzēs līdzsvarot tos daudzos labumus un pakalpojumus, kurus mežs var nodrošināt; uzskata, ka šādas asociācijas un struktūras nostiprinātu mežu īpašnieku tirgus pozīciju koksnes tirdzniecības ķēdē, palīdzot nodrošināt un radīt līdzvērtīgus konkurences apstākļus, vienlaikus palīdzot risināt ekonomiskās krīzes, starptautiskās konkurences un klimata pārmaiņu problēmas, kā arī palīdzētu cīņā pret mežu nelegālu izciršanu;

57.      atkārtoti uzstāj, ka jāpalielina palīdzība tiem privātajiem dalībniekiem, kas strādā, lai aizsargātu meža sugu, dzīvotņu un ekosistēmisko pakalpojumu bioloģisko daudzveidību, un ka tajā jāiekļauj arī brīvprātīgās aizsardzības metodes un teritorijas, kas savienotas ar NATURA 2000, jo bioloģiskā daudzveidība ir izsķiroši svarīga, lai uzturētu, attīstītu un pielāgotu lauksaimniecību;

58.      prasa aizstāt uz rēķiniem pamatotu atlīdzības sistēmu ar standarta sistēmu vai platībatkarīgu sistēmu;

59.      aicina izstrādāt labas mežsaimniecības prakses standartus, lai tie būtu kā atbalsta atskaites punkts, īstenojot ikvienu pasākumu mežsaimniecības jomā;

60.      aicina lauku attīstības programmās iekļaut obligātus meža vides uzlabošanas un NATURA 2000 pasākumus un paredzēt platībatkarīgu atbalstu NATURA 2000 tīklam tiešo maksājumu veidā;

61.      aicina iekļaut jaunu KLP pasākumu — meža identificēta ģenētiskā materiāla in situ vai ex situ saglabāšanu;

62.      stingri noraida intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu attiecībā uz meža ģenētiskajiem resursiem;

63.      mudina Komisiju un dalībvalstis garantēt, lai visi ES finansētie mežsaimniecības un mežu aizsardzības projekti būtu ar ilgtermiņa perspektīvu;

Civilā aizsardzība un ugunsgrēku novēršana

64.      ir pārliecināts par to, ka meža ugunsgrēku novēršana ir izmaksu ziņā daudz efektīvāka nekā dzēšana;

65.      vērš uzmanību uz steidzamo nepieciešamību īstenot nesen pieņemtos[20] ieteikumus par dabas vai cilvēka izraisītu katastrofu novēršanu, it īpaši tos, kas attiecas uz atbalsta sniegšanu apmežošanas/meža atjaunošanas shēmām, piešķirot prioritāti vietējām sugām un jauktu koku mežiem, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību un uzlabotu izturību pret ugunsgrēkiem, vētrām un slimībām; vērš uzmanību arī uz papildu grūtībām, ar ko saskaras salas un attālākie reģioni cīņā ar ugunsgrēkiem; aicina nodrošināt īpašu attieksmi pret šiem reģioniem, izmantojot dažādos pieejamos finanšu instrumentus, tostarp Solidaritātes fondu;

66.      uzskata, ka meža ugunsgrēku novēršana ar ainavu plānošanas un savienojamības, infrastruktūras un izglītības palīdzību stingri jānostiprina Eiropas Savienības meža aizsardzības un pielāgošanas un civilās aizsardzības politikā;

67.      norāda, ka neauglīgās teritorijās un reģionos, kas pakļauti pārtuksnešošanās riskam, mežu atjaunošana ar produktīvām sugām dos labumu iedzīvotājiem un nodrošinās viņu iesaistīšanos audžu saglabāšanā un cīņā pret ugunsgrēkiem;

68.      uzsver to, ka sabiedrības drošībai neapstrīdami svarīgas ir mežu teritorijas, kas aizsargā cilvēku dzīvotnes no dabas parādību negatīvās ietekmes;

Ziņošana par emisijām un to uzskaite

69.      uzskata, ka emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) pašreizējā formātā ir nesavienojama ar LULUCF uzskaiti, galvenokārt tāpēc, ka atšķiras ETS noteiktās ikgadējās prasības par rūpniecisko iekārtu atbilstību un ilgākais laika periods, kas nepieciešams, lai notiktu izmaiņas oglekļa uzkrājumā un tās varētu novērot; un tādēļ šīs sistēmas nevajadzētu saistīt; šajā sakarā aicina Komisiju pārskatīt iespējas, kā no LULUCF pasākumiem vislabāk nodrošināt finansējumu oglekļa taupīšanai;

70.      atzīst problēmas, kas saistītas ar priekšlikumu par LULUCF iespējamo iekļaušanu lēmumā par kopīgiem centieniem noteiktajos dalībvalstu mērķos; it īpaši pauž bažas par to, ka atšķirības starp uzskaites precizitāti un augstas pakāpes dabiskajām novirzēm var apdraudēt lēmumā paredzēto atbilstības sistēmu; tāpēc aicina atsevišķi noteikt mērķus attiecībā uz LULUCF;

71.      pauž apņēmību attiecībā uz „ES 2020” mērķu sasniegšanu atjaunojamās enerģijas jomā un saistībā ar 2°C klimata pārmaiņu mērķi; tomēr pauž bažas, ka īsie termiņi, kas izmantoti spēkā esošajā SEG emisijas aprēķina metodoloģijā, un no tā izrietošais pieņēmums par oglekļa neitrālu koksnes biomasas emisiju, var apdraudēt šo mērķu sasniegšanu; aicina Komisiju apspriesties ar IPCC un izveidot tādu SEG emisijas aprēķina metodoloģiju, kas attiektos uz ilgākiem laika posmiem un biomasas radītām emisijām no zemes izmantošanas, zemes izmantojuma maiņas un mežu apsaimniekošanas, novērtējot oglekļa plūsmu valsts līmenī un integrējot dažādas mežsaimniecības fāzes (stādīšana, retināšana un ciršana);

72.      uzskata, ka pašreizējie Komisijas izstrādātie biodegvielas kritēriji nav piemēroti koksnes biomasas gadījumā un prasa izstrādāt jaunus juridiski saistošus ilgtspējības kritērijus attiecībā uz to biomasu, kuras izmantošana enerģijas ieguvei tiek veicināta; uzskata, ka Komisijai jāiepazīstas ar Forest Europe darbu un atzinumiem, lai izstrādātu kritērijus, kuros ņemts vērā iespējamais atjaunojamās enerģijas tirgus izkropļojumu risks, kuros nebūtu pieņēmuma par oglekļa neitralitāti, būtu ņemtas vērā netiešās emisijas, un kuri netraucētu „ES 2020” mērķu sasniegšanu atjaunojamās enerģijas un bioloģiskās daudzveidības jomā; atzīmē, ka kritēriju detalizētu īstenošanu būtu jāļauj realizēt vietējā līmenī, ņemot vērā konkrētās vietas apstākļus;

73.      aicina piemērot mežu definīcijas, kas balstītas uz meža klasifikāciju, kuras pamatā ir ekoloģiskie kritēriji, piemēram, EVA 2007. gadā ierosināto klasifikāciju, lai norādītu uz atšķirību starp oglekli daudz uzkrājušiem seniem mežiem, intensīvi apsaimniekotām monokultūru audzēm un citiem meža veidiem, tostarp Vidusjūras krūmājiem, atbilstīgi biomēm un augšanas posmiem;

74.      uzsver, cik svarīgi ir aizsargāt mežu daudzveidību ES visos to augšanas posmos, lai nodrošinātu mežu bioloģisko daudzveidību un bioloģisko daudzveidību mežos, jo katrs meža augšanas posms nodrošina priekšnosacījumus turpmāko posmu attīstībai, un, ja nenotiek dažādo posmu saskaņota aizsardzība, turpmāko posmu attīstība ir nopietni apdraudēta;

Ārējā dimensija

75.      aicina Komisiju un dalībvalstis veikt darbu starptautiskā līmenī, lai izstrādātu jaunu ANO mežu definīciju, kas precizē dabisko mežu definīcijas atbilstīgi biomēm un norāda uz atšķirībām starp autohtoniem mežiem un mežiem, kuros dominē trīs monokultūras un nevietējās izcelsmes sugas; šajā sakarā atzīmē — ES esot lielākajai valsts atbalsta piešķīrējai jaunattīstības valstīs (mežu nozarei, saņemot vairāk nekā 600 miljonus eiro 2003. gadā), šī definīcija būtiski veicinās politikas virzienu saskaņotību un izmaksu lietderību; pauž nožēlu, ka Zaļajā grāmatā nav atspoguļots progress attiecībā uz nepieciešamību saskaņot ES darbības gan Savienībā, gan ārpus tās un panākt globālu juridiski saistošu nolīgumu ANO Mežu foruma ietvaros;

76.      norāda, cik liela nozīme ir globālai sadarbībai — gan administratīvā, gan pētījumu līmenī — standartu noteikšanā un labas prakses un tehnoloģijas, kā arī zinātības nodošanā, jo īpaši saistībā ar REDD (atmežošanas un meža degradācijas radīto emisiju samazināšanas) sistēmu; turklāt norāda, ka taisnīgu REDD sniegto labumu sadali nevar panākt bez aktīvas sadarbības un labas prakses apmaiņas; uzsver GMES (globālās uzraudzības videi un drošībai) programmas nozīmi apmežoto platību kartēšanā, uzraudzībā un reģistrēšanā Eiropas un starptautiskā mērogā un ieguldījumu, ko šādi gūtā informācija var sniegt ANO sarunās par klimata pārmaiņām;

0

0 0

77.      uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

PASKAIDROJUMS

ES mežu stāvoklis un apsaimniekošana

ES meži un citas meža zemes aizņem vairāk nekā 42 % no ES teritorijas[21].

Meži nodrošina iztiku miljoniem strādnieku, uzņēmēju un 16 miljoniem meža īpašnieku. Koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecība nodrošina vairāk nekā 2 miljonus darba vietu, lielākoties MVU, un tās apgrozījums ir 300 miljardi eiro. Mežu apsaimniekošanā ir nodarbināti 350 000 cilvēku[22]. Turklāt 40 % ES meža ir valsts īpašumā.

Mežizstrādes apjoma un krājas pieauguma attiecība ir stabila aptuveni 60 % robežās[23]. Tiek prognozēts, ka šī attiecība dažās valstīs varētu palielināties, pārsniedzot 100 %, tādējādi izraisot koksnes krājas samazināšanos pēc 2020. gada[24].

Eiropas mežus var iedalīt piecās bioklimatiskajās zonās — boreālā, okeāniskā mērena klimata zona, kontinentāla mērena klimata zona, Vidusjūras un kalnu zona[25], kas atbilst mežu tipoloģijai, ko izstrādāja EVA , lai palīdzētu politikas lēmumu pieņemšanā[26].

Eiropas meži un mežsaimniecība tiek pārvaldīti ar dažādiem reģionāliem un valsts modeļiem, kas sagrupēti atbilstīgi orientācijai — vai nu uz ražošanu, vai aizsargāšanu[27]. Meži nodrošina gan resursus, gan ekosistēmiskās funkcijas.

Apdraudējums mežam

Klimata pārmaiņu izraisītais apdraudējums iedalāms divās kategorijās — abiotiskais (vētras, vējgāzes, sausums, ugunsgrēku riska palielināšanās) un biotiskais (kaitēkļi, sēnīšu slimības). Šo apdraudējumu ietekme savstarpēji pastiprina viena otru, piemēram, kaitēkļu gadījumā — paaugstinātas gaisa temperatūras dēļ garāki kļūst vairāku patogēnu sugu vairošanās cikli.

Vasarā, trūkstot nokrišņiem, tiek ietekmēta meža ražība visās zonās, izņemot boreālo zonu. Tiek prognozēts, ka visā kontinentālajā Eiropā samazināsies gan skujkoku mežu platība, gan ražība. Sagaidāms, ka zemākās teritorijās parastā egle vairs nebūs izmantojama koksnes iegūšanai un dižskābardis izzudīs Vidusjūras zonā. Kalnu zonā sausuma izraisītais stress ietekmē visu galveno koku sugu augšanu un dzīvotspēju. Visā Eiropā krasi samazināsies tādu meža produktu, kas nav koksne, pieejamība, piemēram, sēņu, korķa un augu pieejamība.

Nav vēl zināms, kā boreālos mežus ietekmēs kaitēkļu masveida ekspansija ziemeļu virzienā. Turklāt siltāku ziemu dēļ un jutības pret vējgāzēm dēļ, samazinās meža izstrādāšanas iespējas. Sagaidāms, ka šajā pašā zonā līdz 2100. gadam bērzu meži saruks līdz pat 1/10 daļai no to pašreizējās platības[28], [29].

Visā kontinentālajā Eiropā pieaug meža ugunsgrēku apdraudējums, jo īpaši Vidusjūras zonā, līdztekus neparedzamiem kaitēkļu invāzijas uzliesmojumiem, kas skartu visas sugas. Ir arī sagaidāms, ka minētajā zonā pilnībā izzudīs dižskābarži.

Kaitēkļu invāzijas uzliesmojumi ietekmēs visus skujkoku mežus.

Mežu sadrumstalotība, kas palielina savvaļas teritoriju saskari ar urbānajām zonām, ir viens no galvenajiem kontinentālo mežu apdraudējumiem.

Šī apdraudējuma ietekmē meži izkalst un mainās sugu kompozīcija.

Ir ļoti maz pētījumu par apdraudējumu plašai sabiedrībai, ja tiek zaudētas aizsargājošās funkcijas, ko nodrošina mežs. Kalnu zonā, samazinoties iespējām absorbēt ūdeni no virsotnēm, ir sagaidāms, ka tiks traucētas daudzas aizsargājošās funkcijas (jo īpaši attiecībā uz plūdiem un ūdens kvalitāti). Vidusjūras zonā ugunsgrēki un plūdi veicinās eroziju, jo tiks samazināta augu reģenerācija un tādējādi vēl smagāka kļūs pārtuksnešošanās problēma.

Enerģētikas nozares pieprasījums pēc koksnes biomasas ir jauns apdraudējums mežiem un tradicionālajai koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecībai. Pieņēmumā, ka koksnes biomasas enerģija ir oglekļa neitrāla[30], tiek ignorēti ilgie laika periodi, kas nepieciešami, lai no jauna absorbētu „oglekļa parādu”, kas atkarīgi no koku ražīguma, kā arī zemes iepriekšējā izmantojuma un apsaimniekošanas[31]. Šis apdraudējums ir saistīts arī ar līdzīgiem trūkumiem UNFCCC/LULUCF noteikumos.

ES nostāja

Kopējās politikas, kuras ietekmē mežus, ir KLP (8 miljardi eiro 2. pīlārā), vides politika (visvairāk bioloģiskās daudzveidības un ūdens jomā), enerģētikas, rūpniecības, tirdzniecības, pētniecības un kohēzijas politika, tostarp reģionālās politikas un solidaritātes fonds, un bieži starp šiem politikas virzieniem nav saskaņotības mežu jautājumos.

Padomes un Eiropas Parlamenta apņemšanās aizsargāt mežus ir pausta regulās par ugunsgrēku novēršanu(2158/1992), par monitoringu (2152/2003), kā arī par pienākumiem tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (995/2010), kas pieņemtas saskaņā ar LES 175. pantu — tagad LESD 192. pantu[32]. Mežu aizsardzība ir saistīta arī ar dabas un cilvēka izraisīto katastrofu novēršanu[33] un adaptācijas[34] klimata pārmaiņām stratēģiju[35].

Sakarā ar 1998. gadā pieņemto ES Mežu stratēģiju 2006. gadā tika izstrādāts nesaistošais ES Mežu rīcības plāns (FAP)[36], kura mērķi ir:

1.  ilgtermiņa konkurētspējas uzlabošana

2.  vides aizsardzība un vides stāvokļa uzlabošana

3.  dzīves kvalitātes uzlabošana

4.  koordinācijas un komunikācijas sekmēšana

FAP termiņa vidus novērtējumā Komisija secina, ka, lai gan daudz sasniegts 1. mērķa pasākumu jomā, tomēr visi pārējie pasākumi tiek īstenoti nepietiekami[37]. Galvenās nepilnības ir aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jomā — 66 % meža dzīvotņu ir nelabvēlīgi slikts/neatbilstīgs stāvoklis[38]. Tikpat kā nekas nav darīts izglītības un informācijas jomā, kā arī attiecībā uz aizsargājošajām funkcijām, kā arī pilsētu, piepilsētu mežiem.

Tas ir pretrunā ar Eiropas pilsoņu prioritātēm. Saskaņā ar Komisijas pētījumu par sabiedrības priekšstatiem par mežu, par vissvarīgākajiem jautājumiem atzīti meža saglabāšana un aizsardzība (44 %), nākamajās vietās ierindojoties meža veselībai un piesārņojumam (15,4 %), klimata pārmaiņām (12,5 %), kā arī ekonomiskajai izmantošanai (8 %)[39].

FAP koordinācijas un saziņas pasākumu īstenošana vilcinās, jo Pastāvīgajai mežsaimniecības komitejai nav pilnībā iesniegtas Valsts Meža programmas (NFP).

Forest Europe procesā piedalās visas ES dalībvalstis, un pēdējo 20 gadu laikā, pateicoties šim procesam, ir izstrādātas kopējas pieejas SFM.

Šim darbam turpinoties, aktīva un preventīva SFM, kurā ņemtas vērā valsts un reģionālās prioritātes, varētu kļūt saistoša ES līmenī. Ņemot vērā Forest Europe zinātnisko darbību augstā līmenī, SFM piemērošana nebūs saistīta ar lielām izmaksām un administratīvo slogu.

Attiecībā uz politiku biomasas jautājumos: „ES mēroga rīcība var nodrošināt, ka tiek īstenota vispārēja vides aizsardzība, vienlaikus nepieļaujot iekšējā tirgus traucējumus”[40].

Referents uzskata, ka šī rīcība jāīsteno juridiski saistošu ilgtspējības kritēriju veidā, kuru pamatā būtu pieņēmuma par oglekļa neitralitāti pārskatīšana un zinātniskajām atziņām atbilstīga SEG emisijas aprēķināšanas metodoloģija, kurā ņemts vērā uz koksnes biomasu attiecināmais daudzgadu cikls un emisiju izmaiņas, kas saistītas ar izmaiņām zemes izmantojumā un meža apsaimniekošanā. Jāizstrādā arī zemes izmantojuma netiešas maiņas faktori attiecībā uz biomasu.

Ņemot vērā iepriekšminēto, ir apšaubāma labas prakses vadlīniju attiecībā uz zemes izmantojumu, zemes izmantojuma maiņu un mežsaimniecību (LULUCF) iekļaušana ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS), jo šī tirdzniecības sistēma tika izstrādāta, galvenokārt ņemot vērā rūpniecisko iekārtu ikgadējās emisijas, tāpēc varētu rasties problēmas ar abu sistēmu savietojamību.

Starptautiskā mērogā ES ir jāstrādā, lai tiktu ieviestas dažādas mežu definīcijas atbilstīgi biomu pieejai, kurās ņemta vērā bioloģiskā daudzveidība, augsne, kā arī sociālā dimensija, un kuras izstrādātas ar mērķi, lai aizsargātu senus mežus ar lieliem oglekļa uzkrājumiem. Ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai finansējums bioloģiskās daudzveidības un mežu degradācijas radītās emisijas mazināšanas sistēmas (REDD+) jomā netiktu novirzīts apšaubāmiem projektiem.

Meža informācija — lēmumu pieņemšanas pamats

Nav pietiekamas meža informācijas, jo trūkst finansējuma, kā arī nav saistošu ziņošanas prasību, kas bija noteiktas ar Regulu 2152/2003, kuras darbības termiņš ir beidzies. Šī regula ir jāievieš no jauna, ņemot vērā to, ka nepieciešama informācija saistībā ar klimata pārmaiņu radīto apdraudējumu, kā arī pieaugošajām prasībām pēc informācijas Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (CBD) vajadzībām un UNFCCC, lai precīzi atainotu meža bioloģisko daudzveidību un izmaiņas oglekļa krājumos. Informācijas vākšana ES mērogā jāveic, pamatojoties uz saderīgiem mehānismiem, saskaņotām definīcijām un salīdzināmiem datiem no Valsts Meža inventarizācijas un citiem attiecīgiem avotiem.

Meža informācija ir nepieciešama arī vides pārskatu sagatavošanai, iniciatīvai „IKP un ne tikai”, kā arī maksājumu par ekosistēmiskajiem pakalpojumiem (PES) īstenošanai.

Adaptācijas kapacitātes veicināšana ar mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu (SFM)

Parasti tiek nošķirta raksturīgā (ekosistēmas) kapacitāte, kas atkarīga no meža ģenētiskās daudzveidības, tostarp augsnes bioloģiskās daudzveidības, un mežsaimniecības nozares sociālekonomiskā kapacitāte zinātības un kapitāla intensitātes veidā.

Referents atzīst ES mežsaimniecības adaptācijas kapacitāti, tomēr atzīmējot, ka tā visupirms ir atkarīga no mežu raksturīgās kapacitātes — ex-post atbildes reakcijas dažādu apdraudējumu gadījumā varbūt ir iespējamas, bet nav ekonomiski realizējamas nedz valsts, nedz privātajam sektoram.

SFM, kas vērsta uz koksnes ilgtermiņa ražību, tiek praktizēta vairākās, bet nebūt ne visās ES dalībvalstīs. Aktīva un preventīva SFM nodrošina sistēmu, kurā tiek respektētas valstu un reģionālās prioritātes.

Aktīva rīcība adaptācijas veicināšanai ir dabiskās reģenerācijas, ģenētiskās daudzveidības, struktūras daudzveidības un sugu kompozīcijas palielināšana, lai uzlabotu meža pretošanās spēju neatkarīgi no tā, kāds ir meža veids un apsaimniekošanas orientācija[41].

Starp papildu pasākumiem var būt īpašas ievākšanas un transporta tehnoloģijas boreālajos reģionos un degvielas uzkrāšanas pārvaldība Vidusjūras reģionā.

Referents uzskata, ka visu ekosistēmu pretošanās spēju nostiprināšana ir izmaksu ziņā vislietderīgākais risinājums attiecībā uz klimata pārmaiņām, kas pilda gan mazināšanas, gan adaptācijas funkcijas[42], [43], [44], [45], [46], un galvenā prasība pārvaldības struktūrām ir paplašināt visu iesaistīto personu attiecīgo zināšanu bāzi. Nekavējoties ir jāsāk visu ieinteresēto personu sadarbība, ņemot vērā visus iespējamos scenārijus, lai nodrošinātu saskaņotību attiecībā uz visu Eiropas sabiedrību adaptācijas vajadzībām.

ES turpmākā rīcība mežu aizsardzībai

Klimata pārmaiņu dēļ ir skaidrs, ka dalībvalstu politikas virzieni nav pietiekami, lai nodrošinātu mežu aizsardzību.

Savstarpēja atbilstība ir izšķiroši svarīga — ikvienam ES finansējumam, neatkarīgi no tā, pie kāda instrumenta tas pieder, jāpalīdz klimata pārmaiņu izraisīto problēmu risināšanā un arī jāņem vērā bioloģiskā daudzveidība[47], [48], ūdens apsaimniekošanas jautājumi un savvaļas dabas saglabāšana[49].

Referents atbalsta to, lai valsts meža programmas (NFP) būtu obligātas, jo tā varētu nodrošināt savstarpēju atbilstību, kā arī turpināt darbu pie Forest Europe konsensa par SFM. NFP būtu jāizstrādā 5 gadu periodiem, pamatojoties uz precīziem un izmērāmiem ex-ante un ex-post novērtēšanas kritērijiem un uz adaptīvas un preventīvas mežu apsaimniekošanas integrāciju. Komisijai ir jāizstrādā NFP pamatnostādnes, lai NFP būtu integrētas plašākā mežu adaptācijas sistēmā.

Ņemot vērā apdraudējuma apjomu un kopējo ES meža platības apjomu, KLP 2. pīlāra finansējums mežiem būtu jāpalielina, atkarībā no tā, vai ir pieņemtas NFP un operatīvās vadības plāni, kuros iestrādātas ES stratēģijas bioloģiskās daudzveidības jomā nostādnes un SFM mežsaimniecības projekti ilgtermiņā. Tiesības uz finansējumu jāpiešķir arī sabiedrības pārstāvjiem un ražotāju grupām, pārejot uz platībatkarīgu līdzekļu piešķiršanu un piešķirot finansējumu arī in-situ un ex-situ saglabāšanas pasākumiem.

Aktīva SFM būtu nepārprotami jāintegrē pētniecībā un praksē, kā arī tai jāpiešķir prioritāte, kā arī jāņem vērā, ka 40 % ES meža pieder valstij. Sugu saglabāšanas un ataudzēšanas prakse jāīsteno arī attiecībā uz saistītajām mikrobioloģiskajām un sēnīšu sugām. Aktīvi jāsekmē mikorizālās simbiozes pētniecība.

Skaidri jānosaka maksājumi par ekosistēmiskajiem pakalpojumiem (PES), ņemot vērā nākamos finanšu plānus, izmantojot veiksmīgo projektu pieredzi mežu un ūdens jomā[50].

Civilās aizsardzības politikai arī ir jāveicina meža aizsargājošās funkcijas, tostarp izvēršot apmežošanu, lai novērstu plūdus, ugunsgrēkus un eroziju.

Meža ugunsgrēku novēršanas regula ir jāatjauno nekavējoties, nosakot tajā vairāk nekā vien pašreizējos ar lauku attīstību saistītos noteikumus, un uzmanību pievēršot ainavu pārvaldībai, kā arī uguni izturošu vietējo sugu pakāpeniskai ieviešanai, piemēram, Quercus Spp.

Meža adaptācijas un pretošanās spējām ir jāvelta īpaša uzmanība, veidojot ES fondu adaptācijai klimata pārmaiņām.

Ir jāpārskata Direktīva 105/1995, kuras prasības saistībā ar KLP rēķinatkarīgo sistēmu var vairāk veicināt ražīgumu nevis adaptāciju, lai tādējādi atvieglotu noteikumus par vietējo sugu tirdzniecību. Meža ģenētisko resursu in-situ saglabāšana ir galvenais kopējais pasākums, kas dos iespēju plaukt kopienām un nozarēm, kuras atkarīgas no meža resursiem.

8.12.2010

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinums (*)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par Komisijas Zaļo grāmatu „Meža aizsardzība un meža informācija ES — gādājot par mežu gatavību klimata pārmaiņām”

( 2010/2106(INI) )

Atzinumu sagatavoja (*): Rareş-Lucian Niculescu

(*) Iesaistītā komiteja – Reglamenta 50. pants

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē Komisijas Zaļo grāmatu „Meža aizsardzība un meža informācija ES — gādājot par mežu gatavību klimata pārmaiņām”; uzsver ciešo saikni starp mežsaimniecību un lauksaimniecību, jo šīs abas jomas lielā mēra skar minētā parādība; uzskata, ka ES mežu stratēģija ir jāstiprina ar mērķi uzlabot mežu apsaimniekošanu un saglabāšanu, ka šādai stratēģijai jāattiecas gan uz mežu aizsardzību, gan ilgtspējīgu koksnes resursu izmantošanu, jo meži palīdz novērst klimata pārmaiņas un risināt jaunos uzdevumu, un ka šādas stratēģijas mērķim jābūt mežu augsta līmeņa pretestībai;

2.  norāda, ka atbilstoši subsidiaritātes principam mežu politikai joprojām jābūt galvenokārt dalībvalstu atbildības jomai, kuru papildus atbalsta Eiropas Savienība; norāda uz nepieciešamību pasākumus īstenot atbilstošā līmenī — vietējā, reģionālā, dalībvalstu vai Eiropas Savienības līmenī; uzsver, ka šāda pamatstratēģija sekmētu dalībvalstu un Kopienas pasākumu koordinēšanu un uzlabotu Eiropas Savienības tēlu starptautiskajās sarunās par klimata pārmaiņu novēršanu;

3.  uzskata, ka Eiropas Savienībai jārīkojas, lai atbalstītu, koordinētu un papildinātu dalībvalstu iniciatīvas mežu politikas jomā, ņemot vērā atšķirīgos apstākļus dalībvalstīs, un ka šī politika jāievieš ar mērķi nodrošināt ilgspējīgu mežu nozares attīstību, uzlabot Eiropas pilsoņu dzīves kvalitāti un sekmēt lauku teritoriju attīstību, izveidojot saskaņotu struktūru visiem labumiem un pakalpojumiem, ko mežs sniedz ekonomikas, sociālajā, kultūras un vides jomā;

4.  norāda, ka klimata pārmaiņām būs atšķirīga ietekme uz dažādu veidu mežiem Eiropā, tādēļ pielāgošanās un seku mazināšanas stratēģijas jādefinē reģionālā un vietējā līmenī, tās koordinējot Savienības līmenī, ja attiecīgajā gadījumā Kopienas rīcībai ir vērā ņemama pievienotā vērtība; uzskata, ka šajās stratēģijās uzmanība jāpievērš reģionos atšķirīgajiem apstākļiem, kas skar mežu nozari, un jo īpaši jāņem vērā dažādas iespējas un draudi mežu videi Eiropas ziemeļu un dienvidu daļā;

5.  atzīmē, ka meži sedz 45 % Eiropas Savienības teritorijas, ka meži kopā ar primārās uz koksnes resursiem balstītās rūpniecības uzņēmumiem nodrošina aptuveni 2,5 miljonus darbavietu un EUR 300 miljardu lielu apgrozījumu, ka meži nav svarīgi tikai vides ziņā, bet tie arī veicina sociālo un ekonomikas mērķu sasniegšanu, piemēram, saistībā ar koksnes nodrošināšanu, vispārējo dzīves apstākļu uzlabošanu, lauksaimniecības kultūru un attīstošos lauku teritoriju aizsardzību un ka meži ir svarīgs ieņēmumu avots ne tikai lauku kopienām, bet arī dalībvalstu ekonomikai, jo ieņēmumi tiek gūti no ilgspējīgas koksnes ieguves un ar mežsaimniecību, medniecību, zvejniecību, tūrismu un ogu lasīšanu saistītām darbībām, turklāt atzīmē, ka mežiem ir būtiska nozīme aizsardzībā pret mežu ugunsgrēkiem un sausumiem, pārtuksnešošanos un augsnes eroziju;

6.  uzskata, ka mežsaimniecība ir lielā mērā saistīta ar lauksaimniecību, jo Eiropā lielākā daļa mežu īpašnieku ir arī lauksaimnieki; tomēr atzīst, ka mežsaimniecība ir neatkarīga lauku ekonomikas nozare, jo īpaši tajos apvidos, kuros nevar nodarboties ar lauksaimniecību vai kuri ir īpaši nozīmīgi dabas saglabāšanai un atpūtai;

7.  uzsver, ka, tā kā tiesību akti mežu jomā skar miljoniem mazo mežu īpašnieku, mežu politikai vienmēr būtu jālīdzsvaro īpašnieku īpašumtiesības ar prasībām par sabiedrisko preču piegādāšanu;

8.  uzskata, ka lauksaimniecība un mežsaimniecība var darboties integrēti, ka ražošanas aspekti ir būtiski, taču tie nav pretrunā ne mežu aizsardzībai, ne citiem ieguvumiem, ko meži sniedz, un ka ir jāsaglabā pienācīgs līdzsvars starp šīm abām nozarēm, un jānodrošina mijiedarbība starp tām, piemēram, efektīvāk piešķirot pieejamos līdzekļus; norāda, ka mežu aizsardzība kalpo dažādiem politikas mērķiem; norāda, ka lielākā daļa Eiropas pasākumu saistībā ar mežsaimniecību pašreiz tiek finansēti no KLP otrā pīlāra līdzekļiem un ka tādēļ ES finansējums lauksaimniecībai jāturpina vismaz iepriekšējā līmenī, turklāt šajā jomā būtu jāmeklē arī citi instrumenti;

9.  norāda, ka meži ir galvenā oglekļa piesaistītājsistēma un tādēļ tiem ir būtiska nozīme cīņā pret klimata pārmaiņām; tādēļ uzskata, ka Eiropas Savienībai ir ļoti svarīgi sākt kopēju stratēģiju, lai apkarotu tādus faktorus kā ugunsgrēki un gaisa piesārņojums, kuri izraisa mežu vides pasliktināšanos;

10. atzīmē, ka klimata pārmaiņas spēcīgi ietekmē lauksaimniecību un meža ekosistēmas un šo pārmaiņu izraisīto dabas parādību skaits, biežums, nodarītie postījumi un intensitāte nepārtraukti pieaug, jo kaitējums mežiem, ko rada, piemēram, mežu ugunsgrēki un kaitēkļi, kā arī vērienīga un nekontrolēta mežu izciršana, notiek daudzviet pasaulē; tomēr norāda, ka saskaņā ar pētījumu par mežu stāvokli 2007. gadā mežu platība Eiropā pēdējo 15 gadu laikā ir palielinājusies par aptuveni 13 miljoniem hektāru; atzīmē, ka mežiem ir svarīga nozīme ūdens caurteces regulēšanā, ūdens kvalitātes garantēšanā, avotu aizsardzībā, ainavas saglabāšanā, augsnes auglības saglabāšanā un aizsardzībā pret augsnes eroziju (jo īpaši kalnu reģionos) un pārtuksnešošanos (jo īpaši sausajos reģionos), un visiem šiem aspektiem ir saikne ar lauksaimniecību;

11. norāda, ka lauksaimniecības saglabāšanai un attīstībai būtiska ir sugu daudzveidība un ka mežiem ir galvenā nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas problēmas risināšanā; uzsver, ka bioloģiskā daudzveidība, ko garantē mežu ekosistēmas, un šo ekosistēmu ekoloģiskās funkcijas tiek uzskatītas par cilvēces matojuma daļu;

12. uzsver, ka jāatjaunina 1998. gada ES Mežu stratēģija un 2006. gada Mežu rīcības plāns, tajos iekļaujot klimata pārmaiņu dimensiju un plašākus mežu aizsardzības jautājumus;

13. uzskata, ka mežu aktīvai apsaimniekošanai ir svarīga nozīme „ES 2020” stratēģijas īstenošanā un ka tā ir šīs stratēģijas nozīmīgs elements, jo veicina izaugsmi un rada darbavietas, kā arī tai ir svarīga nozīme ES Enerģētikas stratēģijas īstenošanā, un ka mežiem ir liels, pašreiz pietiekami neizmantots potenciāls kā atjaunojamās enerģijas avotam un dabīgi atjaunojamu materiālu ražotājam; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu sākt publisku apspriešanos par lauksaimniecības un mežsaimniecības nozīmi klimata pārmaiņu novēršanas mērķu sasniegšanā;

14. aicina Komisiju ierosināt veidus, kā optimizēt oglekļa emisiju samazināšanu, aizstājot ražojumus un būvmateriālus, kuru izgatavošana rada lielas oglekļa emisijas, un optimizējot oglekļa piesaisti, palielinot koksnes izmantošanu; uzskata, ka mežu iekļaušana Kopienas ES ETS palielina mežsaimniecības nozares ieguldījumu klimata pārmaiņu novēršanā, šai nozarei nodrošinot piekļuvi oglekļa kreditēšanas tirgus mehānismiem;

15. norāda, ka Komisijai steidzami jānovērš to tiesību aktu mērķu neatbilstība, kuri skar mežsaimniecības un lauksaimniecības politiku; aicina saskaņot ne tikai dažādus ES politikas virzienus, jo īpaši attiecībā uz mežsaimniecību un lauksaimniecību, bet arī atjaunojamo enerģijas resursu, bioloģiskās daudzveidības, rūpniecības, pētniecības un stratēģijas „ES 2020” politikas virzienus;

16. atgādina, ka lauksaimnieki veicina mežu resursu palielināšanos, stādot kokus, ieviešot noslāņotas agromežsaimniecības sistēmas vai apmežojot sliktā stāvoklī esošas vai efektīvai lauksaimniecības darbībai nepiemērotas teritorijas, kā arī veicinot konkrētu aizsardzības sistēmu izveidi un nosakot izturīgas sugas; uzskata, ka Eiropas Savienībai ar dalībvalstu lauku attīstības programmu starpniecību jāturpina atbalstīt mežu stādīšana, vienlaicīgi pārliecinoties, ka šīs iniciatīvas netraucē tirgus darbību;

17. uzskata, ka mežu īpašniekiem īpaša uzmanība būtu jāpievērš savvaļas sugām, kuras dabiski iederas īpašajos biotopos, ko veido meži, jo tas palīdz saglabāt bioloģisko daudzveidību;

18. uzskata, ka koordinēšanai un finansēšanai jānotiek ES līmenī, ņemot vērā nepieciešamību pēc efektīviem pētījumiem par meža ekosistēmu aizsargspējām, prognozējošiem pētījumiem un pētījumiem par stratēģijām klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai attiecībā uz visu mežsaimniecības un koksnes ražošanas nozari;

19. uzskata, ka meži ražo augstvērtīgas sabiedriskās preces, par kurām tirgus atlīdzība līdz šim nav bijusi pietiekama, un ka Eiropas Savienībai ar piemērotiem finanšu instrumentiem ir jānodrošina mežu īpašniekiem atbalsts, informācija un stimuli, kompensējot viņiem par centieniem veikt pasākumus mežu ģenētiskās daudzveidības saglabāšanai; atgādina Parlamenta nostāju par nepieciešamību pēc atbilstoša līmeņa finansējuma ES mežu pasākumiem, lai varētu atalgot lauksaimniekus un mežsaimniekus par šo sabiedrisko preču piegādi, tostarp par to, ka viņi ņem vērā ar koksnes izmantošanu saistīto uzglabāšanas un aizstāšanas ietekmi; uzsver, ka šādi Eiropas stimulējošie mehānismi nedrīkst traucēt kokmateriālu, papīra, celulozes un enerģijas ražošanas tirgus nevainojamai darbībai;

20. uzskata, ka Eiropas Savienība var atbalstīt, koordinēt un papildināt dalībvalstu pasākumus, lai noteiktu paraugprakses pamatnostādnes, lai uzlabotu mežu spēju pretoties klimata pārmaiņu ietekmei, un ka šādas pamatnostādnes ir jāpielāgo mežu īpašnieku un vietējo kopienu vajadzībām un tām jābalstās uz ilgtspējīgas pārvaldības principiem; uzsver, ka pārmērīga reglamentēšana samazinās koksnes izstrādājumu konkurētspēju salīdzinājumā ar neatjaunojamiem un energoietilpīgiem materiāliem, piemēram, plastmasu, alumīniju un betonu un tādēļ ES būs grūtāk sasniegt klimata mērķus;

21. uzskata, ka ir jāuzlabo un jāveicina mežu īpašnieku organizāciju darbība, lai īstenotu ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, jo tas ir galvenais līdzeklis, lai līdzsvarotu daudzo preču un pakalpojumu piegādes, ko mežs var sniegt, vienlaicīgi nodrošinot pamatu, lai varētu pielāgoties klimata pārmaiņām, un ka šīm organizācijām arī jāuzlabo pašreiz neizmantotās koksnes potenciāls un jāstiprina mežu īpašnieku tirgus pozīcija koksnes tirdzniecības ķēdē; uzskata, ka Eiropā ir jāveicina mežu īpašnieku organizāciju tīkla veidošana, lai sekmētu informācijas un paraugprakses apmaiņu un saskaņotu piegādes;

22. uzskata, ka ES jāatbalsta ilgtspējīga mežu apsaimniekošana, finansējot šādu apsaimniekošanu veicinošus Savienības nozīmes mežsaimniecības pasākumus, un ka ir jāveicina meža apsaimniekošanas struktūru izveide, jo īpaši reģionos, kuriem raksturīgi mazi meži, un tādēļ īpaša uzmanība jāpiešķir šajā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, kuri vairumā gadījumu ir mazie un vidējie uzņēmumi un kuri ir jāmudina veikt modernizēšanu un restrukturizēšanu, lai tie varētu stāties pretī jaunajiem uzdevumiem, ko rada klimata pārmaiņas, cīņa pret nelegālu izciršanu, ekonomikas krīze un konkurence starptautiskā tirgū;

23. tāpat uzsver lauksaimnieku svarīgo nozīmi mežu ugunsgrēku profilaksē; tādēļ uzskata par nepieciešamu nodrošināt, ka lauksaimniecība saglabā savu vietu kā būtiska nodarbe, lai novērstu ražošanas apturēšanu un iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku teritorijās, jo tas varētu ievērojami pasliktināt situāciju saistībā ar mežu ugunsgrēkiem;

24. norāda, ka ilgstošs sausums, kas ir klimata pārmaiņu sekas, aizvadītajos gados ir veicinājis meža ugunsgrēku skaita palielināšanos atsevišķās dalībvalstīs; atgādina par saviem ieteikumiem saistībā ar mežu ugunsgrēkiem, kas jau pausti atzinumā par dabas un cilvēka izraisīto katastrofu novēršanu, jo īpaši attiecībā uz nepieciešamību pēc dalībvalstu solidaritātes, ieguvumiem no Eiropas darba grupas un Eiropas datubāzes, kurā apkopoti dati par ekonomikas un sociālajām katastrofām, tostarp precizētas paaugstināta riska teritorijas; atgādina, cik svarīgi ir mežu stādīšanas un atjaunošanas projektos priekšroku dot vietējām sugām, sugu daudzveidībai un jaukta tipa mežiem; tāpat atgādina savus ierosinājumus saistībā ar Eiropas Solidaritātes fonda darbības uzlabošanu un nepieciešamību palielināt darbības jaudu un koordinēšanu starp dažādiem Kopienas instrumentiem dabas katastrofu novēršanas jomā;

25. vērš uzmanību uz papildu grūtībām, ar ko saskaras salas un attālākie reģioni cīņā ar ugunsgrēkiem; prasa nodrošināt īpašu attieksmi pret šiem reģioniem, piemērojot dažādus pieejamos finanšu instrumentus, tostarp Solidaritātes fondu;

26. uzsver, ka klimata pārmaiņu seku mazināšanai nepieciešams ieviest pasākumus ieguldījumu finansiālās stabilitātes sekmēšanai mežsaimniecībā, piemēram, nodrošinot palīdzību apdrošināšanas jomā;

27. atbalsta ES līmeņa pasākumus saistībā ar mežu uzraudzības sistēmas izveidi, informācijas nodrošināšanu par mežiem, jo tas varētu palīdzēt uzlabot mežu apsaimniekošanu, un gan biotisku, gan abiotisku draudu pārnacionālu uzraudzību.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

12.11.2010

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinums

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par Komisijas Zaļo grāmatu „Meža aizsardzība un meža informācija ES — gādājot par mežu gatavību klimata pārmaiņām”

( 2010/2106(INI) )

Atzinumu sagatavoja: Lena Ek

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā augoši koki izolē no atmosfēras oglekli un ir nozīmīgs oglekļa plūsmu avots un krātuve un tā kā pieaug Eiropas mežu platība, tiek lēsts, ka šobrīd Eiropā oglekļa daudzums mežu biomasā pieaug ar ātrumu 116 miljoni MT gadā;

B.  tā kā saskaņā ar ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (UNECE) datiem saglabājas ilgtermiņa tendence pieaugt mežu platībām Eiropas Savienībā;

C. tā kā Eiropas mežu un citu meža zemju kopējā platība ir 177 miljoni hektāru, aizņemot 42 % no tās sauszemes teritorijas;

D. tā kā Eiropā ievērojami atšķiras dažādo mežu reģionu dabas apstākļi — no subarktiskā līdz Vidusjūras klimatam un no Alpu joslas līdz zemienēm, ieskaitot applūstošos līdzenumus un deltas;

E.  tā kā meži nodrošina iztiku miljoniem strādnieku, uzņēmēju un mežu īpašnieku un dod ievērojamu ieguldījumu saimnieciskajā izaugsmē, darba vietu radīšanā un labklājības veidošanā;

F.  tā kā 2005. gadā šīs nozares apgrozījums bija aptuveni 380 miljardi eiro, kas atbilst apmēram 9 % IKP Eiropā;

G. tā kā meža ilgtspējīga apsaimniekošana, ieskaitot mežu aizsardzību, ir izšķiroši svarīga, lai saglabātu mežu dažādību, veselību un noturīgumu;

H. tā kā aktīvi un ilgtspējīgi apsaimniekoti meži ir viens no iedarbīgākajiem veidiem, kā uzglabāt CO2 no atmosfēras;

I.   tā kā mežu nozare ir īpaši nozīmīga lauku apgabalos un 350 000 uzņēmumi uz mežiem balstītajā rūpniecībā nodarbina apmēram 3 miljonus cilvēku, t. i., 8,6 % no kopējā ražošanas darbaspēka Eiropā,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas viedokli, ka meži ir uzskatāmi par vienu no galvenajiem instrumentiem, lai noteiktu, kādi faktori veicina klimata pārmaiņas, piemēram, piesaistot CO2 no atmosfēras; uzsver, ka ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai, ieskaitot mežu aizsardzību un mežu atjaunošanu, kas pielāgota atšķirīgajiem apstākļiem visā Eiropā, ir izšķirošā nozīme, lai ES varētu sasniegt savus klimata mērķus un lai tiktu aizsargāta mežu bioloģiskā daudzveidība, kas nodrošina daudzus ekosistēmas pakalpojumus (lietotāju apgāde ar koka konstrukciju būvelementiem, kā arī pakalpojumi, kas saistīti ar oglekļa uzglabāšanu un aizsardzību pret dabas katastrofām) un kultūras pakalpojumus (ilgtspējīga tūrisma veidā), kas sabiedrībai ir būtiski;

2.  uzskata, ka spēcīga politika cīņai pret klimata pārmaiņām pilnībā ir savienojama ar iecerēm tālāk attīstīt mežrūpniecību kā svarīgu rūpniecības nozari Eiropā; uzskata, ka mežrūpniecība būtu jāattīsta tālāk, lai tā arī nākotnē dotu ieguldījumu noturīgā ekonomikas izaugsmē, jaunu darbavietu radīšanā un cīņā pret klimata pārmaiņām;

3.  norāda, ka dažās dalībvalstīs mežsaimniecība jau stabili balstās uz ilgtspējas principu, savukārt citās ilgtspējas principi vēl nav pilnā apmērā pieņemti mežsaimniecībā; uzstāj, ka ES ir jānodrošina, lai ikviena dalībvalsts palīdzētu īstenot SFM (meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu) pēc būtības; norāda, ka ES varētu izveidot zinību centru, lai dalībvalstīm sniegtu nepieciešamo informāciju;

4.  norāda, ka Eiropas mežsaimniecības iniciatīvām jābūt vērstām gan uz mežu „pielāgošanos” klimata pārmaiņām, gan uzraudzību un to aizsardzības uzlabošanu, jo īpaši, ja tiek skartas augstvērtīgas dzīvotnes;

5.  norāda uz iespējamo pievienoto vērtību, ko sniedz mežu informācijas koordinēšana Eiropā un klimata pārmaiņu pielāgošanās mērķu, mazināšanas mērķu, atjaunojamās enerģijas mērķu un labas prakses uzraudzība daudzfunkcionālai un ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai, jo īpaši attiecībā uz risināmo uzdevumu pārrobežu raksturu;

6.  aicina panākt kohēziju dažādajās ES politikas jomās attiecībā uz mežsaimniecību, lauksaimniecību, atjaunojamo enerģiju, bioloģisko daudzveidību un citiem ar vidi saistītiem jautājumiem, kā arī — starp rūpniecības un pētniecības politiku un stratēģiju „ES 2020”;

7.  uzsver nepieciešamību palielināt konkurētspēju mežsaimniecības nozarē, kas jāpanāk, izmantojot ieguldījumus inovācijās, pētniecībā un mehānismu izstrādē, ar kuriem izplatīt gūtās zināšanas;

8.  norāda, ka lielākās problēmas, ar ko saskaras Eiropas meži, ir mežu ugunsgrēki, mežu izciršana, bioloģiskās daudzveidības izzušana un tādējādi samazināta mežu pretestības spēja, invazīvo sugu, parazītu un kaitēkļu uzbrukumi, ka arī citas mežu slimības; norāda, ka ES šīs problēmas būtu jārisina, izmantojot sadarbības un informācijas iniciatīvas;

9.  mudina Komisiju, dalībvalstis un reģionālās iestādes ievērojami palielināt mežu lomu aizsardzībā pret plūdiem, zemes nogruvumiem, ugunsgrēkiem, bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ārkārtējām dabas katastrofām, vienlaikus ņemot vērā pretplūdu aizsardzības aspektus, kad tiek izstrādātas informācijas sistēmas un plānotas finansu atbalsta sistēmas mežiem;

10. norāda, cik liela nozīme ir globālai sadarbībai — gan administratīvā, gan pētījumu līmenī — standartu noteikšanā un labas prakses un tehnoloģijas, kā arī zinātības nodošanā, jo īpaši saistībā ar REDD sistēmu; kā arī norāda, ka taisnīgu REDD sniegto labumu sadali nevar panākt bez aktīvas sadarbības un labas prakses apmaiņas; uzsver GMES programmas nozīmi apmežoto platību kartēšanā, uzraudzībā un reģistrēšanā Eiropas un starptautiskā mērogā un ieguldījumu, ko šādi gūtā informācija var sniegt ANO sarunās par klimata pārmaiņām;

11. uzsver nepieciešamību pēc ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas un mežu produktīvo un aizsardzības funkciju saglabāšanas, kā arī kopējās mežu dzīvotspējas, un uzsver nepieciešamību vairot ES mežu pretestības spējas attiecībā pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības izzušanu;

12. uzsver, ka ir jāievēro dažādi mežsaimniecības politikas uzdevumi visā Eiropas Savienībā; īpaši norāda uz dažādām ekosistēmām, atšķirībām mežu īpašumtiesību struktūrā un atšķirībām klimata pārmaiņu radītajās problēmās, ar kurām saskaras dažādās Eiropas daļās; uzsver nepieciešamību veikt mērījumus un uzraudzību piemērotā — vietējā, reģionālajā, dalībvalsts vai ES — līmenī;

13. brīdina no mežu resursu neierobežotas komerciālas izmantošanas, kas — jo īpaši dabīgo mežu gadījumā — ļoti bieži noved pie to neatgriezeniskas iznīcināšanas;

14. uzsver mežu nozīmīgo lomu valstu ekonomikā, jo īpaši reģionālajā attīstībā, sevišķi lauku apvidos, kur mežsaimniecības nozare dod milzīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, darbavietu nodrošināšanā, labklājības celšanā, konkurētspējā un reģionu piesaistīšanas spējā;

15. uzsver, ka, tā kā tiesību akti mežu jomā skar miljoniem mazo mežu īpašnieku, mežu politikai vienmēr būtu jālīdzsvaro īpašnieku īpašumtiesību ievērošana ar prasībām attiecībā uz sabiedrisko preču piegādāšanu;

16. norāda, ka mežsaimniecība ir dabīga integrētas lauku un reģionālās politikas daļa (tas būtu jāņem vērā diskusijās par KLP nākotni pēc 2013. gada) un ka ir arī jānosaka nepieciešamība pēc pasākumiem, kas attiecas uz mežsaimniecību;

17. atzīst, ka daudzos gadījumos apmežotās platībās var izveidot vēja parkus; uzskata, ka atjaunojamo enerģijas avotu projekti un mežu aizsardzības pasākumi savstarpēji viens otru papildina, nevis ir pretrunā;

18. atzīst, cik svarīgi ir uzturēt vai palielināt mežu resursus Eiropas Savienībā, jo paši tajās dalībvalstīs, ko visvairāk skar ekstremāli dabas apstākļi un klimata pārmaiņas, jo ar mežiem un mežu zemēm ir saistītas nozīmīgas sociālās, ekonomiskās un ekoloģiskās priekšrocības; kā arī atzīst to, ka pasākumiem, kuru mērķis ir mežu aizsardzība, būtu jākoncentrējas uz profilaksi un pielāgošanos tādā veidā, ka mežs nezaudē savas ražošanas, ekoloģiskās un sociālās funkcijas;

19. uzskata, ka izejvielas, kuru pamatā ir koksne, var kalpot par aizstājējām energoietilpīgiem materiāliem, piemēram, metāla sakausējumiem, plastmasai un betonam, kurus plaši izmanto celtniecība un citās rūpniecības nozarēs; norāda uz risku, ka pārmērīga reglamentācija varētu mazināt koksnes izstrādājumu konkurētspēju salīdzinājumā ar neatjaunojamu avotu materiāliem;

20. uzsver nepieciešamību koncentrēt uzmanību uz izejvielu un gatavo izstrādājumu piegādes ķēdi, lai nodrošinātu, ka tirdzniecība ir legāla, kā arī nodrošinātu mežu aizsardzību; uzsver, ka piegādes ķēdes pārvaldība varētu palīdzēt panākt taisnīgākus konkurences apstākļus, kur izšķirošā loma var būt ieinteresēto personu dalībai un sadarbības centieniem;

21. aicina saglabāt modrību un rūpīgi uzraudzīt mežu resursus, lai nodrošinātu, ka sakarā ar bioenerģijas stratēģijām un jebkādiem biomasas ražas pieaugumiem netiktu mazinātas mežu oglekļa uzglabāšanas spējas un netiktu traucēta ar klimata pārmaiņām saistīto mērķu sasniegšana;

22. uzsver to, ka sabiedrības drošībai neapstrīdami svarīgas ir mežu teritorijas, kas aizsargā cilvēku dzīvotnes no dabas parādību negatīvās ietekmes;

23. norāda uz to, cik liela nozīme ir ticamības atzīšanai uzņēmējdarbības aprindās, publicitātei un citām finansiālajām priekšrocībām, ko dod piedalīšanās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un mežu aizsardzībā;

24. uzsver nepieciešamību pastiprināt saziņas un informācijas politiku, lai nodrošinātu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, pielāgotos klimata pārmaiņām, informētu sabiedrību un veicinātu noturīgu mežu resursu izmantošanu;

25. norāda, cik svarīgi ir apmainīties ar labāko praksi par to, kā uzņēmumi un ražošanas nozares var dot ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanā ar aprites cikla skatījuma starpniecību un kā tās var veidot saikni starp bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un peļņas radīšanu;

26. norāda, ka Eiropai ir nenoliedzama zinātība mežsaimniecības jomā, kura izriet no senas tradicionālas mežsaimniecības prakses; tomēr aicina uz turpmāku rīcību pētniecībā, apmācībā, saziņā un informācijā attiecībā uz risku, kam klimata pārmaiņas pakļauj mežus un mežsaimniecības nozari, kā arī aicina reģionālās iestādes un dalībvalstis sadarbībā ar ieinteresētajām personām un Komisiju veikt ilgtermiņa plānošanu; uzskata, ka vēl ir jāturpina pētījumi par to, kā dažāda tipa meži absorbē oglekļa dioksīdu;

27. aicina uz turpmāku rīcību pētniecībā, izglītībā un informācijā attiecībā uz risku, kam klimata pārmaiņas pakļauj mežus un mežsaimniecības nozari, kā arī aicina mežsaimniecību, reģionus un dalībvalstis veikt ilgtermiņa plānošanu; uzsver, ka nepieciešama labāka Eiropas un valstu pētniecības programmu koordinēšana attiecībā uz risku, kam klimata pārmaiņas pakļauj mežus un mežsaimniecības nozari; aicina Komisiju izskatīt iespēju izveidot atsauces tīmekļa vietni, tajā digitāli kartējot mežu teritorijas un to atļautos izmantošanas veidus, NATURA teritorijas un retas ekosistēmas, lai valdības dienestiem, iedzīvotājiem un uzņēmumiem nodrošinātu labāku informāciju;

28. uzsver, ka mežu pielāgošanās spējām var būt labvēlīga ietekme uz mežu masīviem un mežrūpniecību saistība ar klimata pārmaiņu globālajām sekām; tādēļ aicina palielināt finanšu atbalstu pētījumiem par pielāgošanās spējām;

29. uzsver nepieciešamību veltīt lielākas pūles koordinācijai un informēšanai Eiropas Savienībā un starp ES un dalībvalstīm; pauž viedokli, ka viens no veidiem, kā to panākt, varētu būt, ja kāda vienota struktūra Komisijā uzņemtos aktīvu koordinējošo lomu attiecībā uz visām Savienības darbībām, kas saistītas ar mežsaimniecību; aicina Komisiju to izpētīt un piedāvāt priekšlikumu šādas funkcijas izveidei kādā no ģenerāldirektorātiem;

30. uzsver nepieciešamību izstrādāt stratēģiju finanšu instrumentiem, kas orientēti uz ES mērķiem attiecībā uz mežsaimniecību, ieskaitot labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm; aicina Komisiju līdz 2011. gada beigām iepazīstināt ar pētījumu;

31. uzskata, ka tādu resursu rūpnieciska izmantošana, kas piegādā koksni kā izejvielu ķīmiskajai rūpniecībai vai kā pusfabrikātu būvmateriāliem, būtu pamatā jāierobežo, aprobežojoties tikai ar mežu stādījumiem; brīdina par negatīvajam sekām, kas rodas, privatizējot dalībvalstu dabas bagātības, tostarp mežus;

32. aicina Komisiju apkopot un uzraudzīt rādītājus Eiropas un valstu mērogā par mežiem un to funkcijām (piem., mežu segums, reģenerācijas spējas, ūdens kapacitāte augsnē, erozijas ātrums, mežu atjaunošanas teritorijas utt.);

33. norāda, ka neauglīgās teritorijās un reģionos, kas pakļauti pārtuksnešošanās riskam, mežu atjaunošana ar produktīvām sugām dos labumu iedzīvotājiem un nodrošinās viņu iesaistīšanos audžu saglabāšanā un cīņā pret ugunsgrēkiem;

34. atzīst, ka Vidusjūras reģiona valstīs meži ir ļoti svarīgi sakarā ar to spēju pazemināt temperatūru un līdzsvarot ūdens apriti, un tāpēc uzskata, ka pirms mežu atjaunošanas būtu jāveic zinātniski pētījumi, lai konstatētu, kuras sugas un teritorijas ir vislabāk piemērotas augsnes saglabāšanai un lietusūdens piesaistīšanai;

35. mudina dalībvalstis un Komisiju turpināt veltīt centienus tam, lai izskaustu nelegālu izciršanu un šādi iegūtas koksnes tirdzniecību, jo ar šādu rīcību tās palīdzēs cīnīties pret atmežošanu, mežu degradāciju un bioloģiskās daudzveidības izzušanu;

36. ņemot vērā agromežsaimniecības koku nozīmi CO2 izolēšanā, uzskata, ka tie būtu jāvērtē tāpat kā visas neražojošās tradicionālās mežu zemes saistība ar cīņu pret klimata pārmaiņām.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS