Paolo De Castro

Priekšsēdētājs

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja

BRISELĒ

Temats:           Atzinums par juridisko pamatu ierosinātajai Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2000/75/EK attiecībā uz vakcināciju pret infekciozo katarālo drudzi (COM(2010)0666 – C7-0032/2011 – 2010/0326(COD))

Godātais priekšsēdētāj!

Juridiskajai komitejai nosūtītajā 2011. gada 10. februāra vēstulē Jūs saskaņā ar Reglamenta 37. panta 2. punktu lūdzāt sniegt atzinumu attiecībā uz nodomu mainīt minētā Komisijas priekšlikuma juridisko pamatu, t.i., Padomes Direktīvas 92/119/EEK 15. panta vietā par juridisko pamatu izmantot LESD 43. panta 2. punktu.

Komiteja izskatīja minēto jautājumu 2011. gada 28. februāra sanāksmē.

Priekšvēsture

Priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko Direktīvu 2000/75/EK groza attiecībā uz vakcināciju pret infekciozo katarālo drudzi, Komisija iesniegusi Padomei 2010. gada 15. novembrī. Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētājs 2010. gada 18. novembrī lūdzis Parlamenta juridisko dienestu sniegt atzinumu attiecībā uz juridiskā pamata spēkā esamību, un Juridiskais dienests 25. novembrī sniedzis atbildi. Pēc tam, 2010. gada 8. decembrī, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētājs nosūtījis Komisijai un Padomei vēstuli, kurā paustas nopietnas bažas par priekšlikuma pieņemšanas procedūru. Viņš arī lūdzis Komisiju atsaukt tās priekšlikumu, bet Padomi — nepieņemt to un gaidīt, kamēr Komisija iesniegs jaunu priekšlikumu. Tika ierosināts, ka jaunajam priekšlikumam būtu jābalstās uz LESD 43. panta 2. punktu. Vēstulē uzsvērts, ka Komisija izmantojusi atvasinātu juridisko pamatu, kas „ ... šķiet pretlikumīgi, ņemot vērā Tiesas judikatūru (jo īpaši tās 2008. gada maija nolēmumu lietā C–133/06)”, un turklāt vēstulē arī norādīts, ka „ ... saskaņā ar Lisabonas līgumu likumdošanas funkciju kopīgi veic Parlaments un Padome, un, tā kā EK līguma 202. pants ir atcelts, Padomei vairs nav autonomas likumdevējvaras. Attiecībā uz tiesību aktiem lauksaimniecības jomā LESD 43. panta 2. punktā ir noteikts, ka tie jāpieņem, izmantojot parasto likumdošanas procedūru.”

Priekšlikums 2010. gada 2. decembrī tika apspriests Padomes izveidotajā galveno veterinārijas amatpersonu darba grupā. Šajā sanāksmē Padomes Juridiskais dienests ieteica delegācijām neizmantot priekšlikumam atvasinātu juridisko pamatu un pauda uzskatu, ka priekšlikumu vajadzētu balstīt uz LESD 43. panta 2. punktu.

Ņemot vērā visus šos apstākļus, Padome nolēma neizmantot Komisijas ierosināto juridisko pamatu. Komisija paskaidrojusi — nav ticams, ka priekšlikumu varētu paspēt atsaukt un aizstāt ar priekšlikumu, kas balstīts uz LESD 43. panta 2. punktu, tik drīz, lai Parlaments un Padome to varētu pieņemt laikus pirms 2011. gada vakcinācijas kampaņas.

Ņemot vērā mērķa steidzamību, Padome minēto priekšlikumu kopā ar 2011. gada 26. janvāra vēstuli nosūtīja Parlamenta priekšsēdētājam, ierosinot abiem likumdevējiem pārveidot priekšlikuma juridisko pamatu, proti, aizstāt to ar LESD 43. panta 2. punktu. Turklāt Padome aicināja Parlamentu pieņemt nostāju par Komisijas priekšlikumu, balstoties uz šo pamatu un izmantojot parasto likumdošanas procedūru. Komisijas pārstāvji ir darījuši zināmu, ka Komisijai nebūtu iebildumu pret šādu pieeju.

Par jautājumu atbildīgā Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja ir paredzējusi mainīt priekšlikuma juridisko pamatu atbilstīgi Padomes ierosinājumam.

I. Apspriežamie juridiskie pamati

Komisijas priekšlikums ir balstīts uz 15. pantu Padomes 1992. gada 17. decembra Direktīvā 92/119/EEK, ar ko ievieš vispārīgus Kopienas pasākumus noteiktu dzīvnieku slimību kontrolei un īpašus pasākumus saistībā ar cūku vezikulāro slimību

OV L 62, 15.03.1993., 69. lpp.

„15. pants

Atkāpjoties no šīs direktīvas vispārīgajiem nosacījumiem, īpaši nosacījumi saistībā ar katras attiecīgās slimības kontroles un izskaušanas pasākumiem:

– cūku vezikulārās eksantēmas gadījumā ir izklāstīti II pielikumā,

– citu I pielikumā uzskaitīto slimību gadījumos nosacījumus pieņem Padome ar kvalificētu balsu vairākumu un pēc Komisijas priekšlikuma.”

Šīs direktīvas I pielikuma nosaukums ir „Slimības, kuru uzliesmojumi obligāti jāizziņo” un šajā uzskaitījumā iekļauts arī infekciozais katarālais drudzis.

Padomes un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ierosinātais juridiskais pamats ir LESD 43. panta 2. punkts, kurā teikts: „2. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju ievieš lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju, kas paredzēta 40. panta 1. punktā, kā arī citus noteikumus, kas vajadzīgi kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanai.” (izcēlums pievienots)

II. Komisijas izvēlētais juridiskais pamats

Komisijas ierosinātais juridiskais pamats ir Padomes Direktīvas 92/119/EEK 15. pants, t.i., tā dēvētais atvasinātais juridiskais pamats. Komisija juridiskā pamata izvēli paskaidrojuma raksta izklāstījusi šādi: „Direktīvas 2000/75/EK juridiskais pamats ir 15. pants Padomes 1992. gada 17. decembra Direktīvā 92/119/EEK, ar ko ievieš vispārīgus Kopienas pasākumus noteiktu dzīvnieku slimību kontrolei un īpašus pasākumus saistībā ar cūku vezikulāro slimību (“pamatdokuments”), kurā paredzēts, ka Padome ar kvalificētu balsu vairākumu un pēc Komisijas priekšlikuma var pieņemt īpašus nosacījumus saistībā ar direktīvas I pielikumā katras uzskaitītās slimības kontroles un izskaušanas pasākumiem. Pamatdokuments, kurā paredzēts šā tiesību akta juridiskais pamats, vēl joprojām ir spēkā, tāpēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā neskar to pilnvaru likumību, kas šajā tiesību aktā piešķirtas Padomei, un tās joprojām ir vienīgi Padomei.” (izcēlums pievienots) Līdzīgs formulējums izmantots SANCO ģenerāldirektorāta vadītāja 2010. gada 15. novembra vēstulē Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētājam: „Direktīvas 2000/75/EK juridiskais pamats [ir atrodams] 15. pantā Padomes 1992. gada 17. decembra Direktīvā 92/119/EEK, kurā paredzēts, ka Padome ar kvalificētu balsu vairākumu un pēc Komisijas priekšlikuma var pieņemt īpašus nosacījumus saistībā ar direktīvas I pielikumā katras uzskaitītās slimības, tostarp arī infekciozā katarāla drudža kontroles un izskaušanas pasākumiem. Pamatdokuments, kurā paredzēts šā tiesību akta juridiskais pamats, vēl joprojām ir spēkā, tāpēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā neskar to pilnvaru likumību. Šā iemesla dēļ Komisijas priekšlikums adresēts vienīgi Padomei.”

III. Eiropas Savienības Tiesas pieeja

Atsevišķi principi izriet no Tiesas judikatūras. Pirmkārt, ņemot vērā juridiskā pamata sekas gan no materiāltiesiskās kompetences, gan procesuālā viedokļa, pareizai juridiskā pamata izvēlei ir konstitucionāla nozīme

Atzinums Nr. 2/00 Carthagena protokols [2001] Recueil, I‑9713. lpp., 5. punkts; Lieta C–370/07 Komisija/Padome, 46.-49. punkts; atzinums lietā Nr. 1/08, General Agreement on Trade in Services, Recueil I‑11129. lpp., 110. punkts.

Tiesa 2008. gada 6. maija nolēmumā lietā C–133/06 izlēma pret to, ka ES iestādes izmanto atvasinātu juridisko pamatu, formulējot to šādi:

„56.  Iespējas iestādei noteikt atvasinātu juridisko pamatu, lai detalizētāk noteiktu vai vienkāršotu akta pieņemšanas noteikumus, atzīšana nozīmētu tādu likumdošanas pilnvaru piešķiršanu šai iestādei, kas pārsniedz Līgumā paredzētās.

Minētais arī ļautu attiecīgajai iestādei neievērot institucionālā līdzsvara principu, kas nozīmē, ka katra iestāde īsteno savu kompetenci, respektējot citu iestāžu kompetenci (lieta C–70/88, Parlaments/Padome, Recueil, 1990. g., I–2041, 22. punkts).”

No Tiesas nolēmuma izriet, ka ES likumdevējs var pieņemt leģislatīvu aktu, darbojoties vienīgi saskaņā ar Līgumā noteiktajām procedūrām, un nevar pats paredzēt papildu juridisko pamatu un procedūras akta pieņemšanai.

IV. Ierosināto tiesību aktu mērķis un saturs

Priekšlikuma mērķis ir grozīt Padomes 2000. gada 20. novembra Direktīvu 2000/75/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus infekciozā katarāla drudža kontrolei un apkarošanai

OV L 327, 22.12.2000., 74. pp.

Būtu jānorāda, ka tiesību akta juridiskā pamata izvēle nav saistīta ar attiecīgās iestādes pārliecību par sasniedzamo mērķi, bet gan ir jāpamato ar „objektīviem faktoriem, kurus var pārbaudīt tiesā”

Lieta Nr. 45/86 Komisija/Padome, Recueil, 1987. g., 1493. lpp., 11. punkts.

Priekšlikuma mērķis ir noteikt papildu vakcinācijas iespējas pret infekciozo katarālo drudzi un „mazināt minētās slimības radīto slogu lauksaimniecības nozarei” (priekšlikuma 5. apsvērums). Tātad priekšlikums attiecas uz lauksaimniecības politiku un tam būtu jābalstās uz LESD 43. panta 2. punktu.

V. Secinājumi

Komiteja uzskata, ka Direktīvas 92/119/EEK 15. pants nav piemērots juridiskais pamats priekšlikuma pieņemšanai, un tam būtu jābalstās uz LESD 43. panta 2. punktu.

Juridiskā komiteja 2011. gada 28. februāra sanāksmē vienprātīgi

Galīgajā balsojumā piedalījās Klaus-Heiner Lehne (priekšsēdētājs), Raffaele Baldassarre (priekšsēdētāja vietnieks), Evelyn Regner (priekšsēdētāja vietniece), Sebastian Valentin Bodu (priekšsēdētāja vietnieks), Piotr Borys, Françoise Castex, Sergio Gaetano Cofferati, Christian Engström, Eva Lichtenberger, Toine Manders, Antonio Masip Hidalgo, Alajos Mészáros, Bernhard Rapkay, Francesco Enrico Speroni, Alexandra Thein, Cecilia Wikström, Zbigniew Ziobro, Tadeusz Zwiefka.

Ar cieņu

Klaus-Heiner Lehne