Sesijas dokuments
30.5.2011
***I
ZIŅOJUMS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu integrētas jūrniecības politikas turpmākas izstrādes atbalstam
( COM(2010)0494 – C7-0292/2010 – 2010/0257(COD) )
Transporta un tūrisma komiteja
Referents: Georgios Koumoutsakos
Atzinumu sagatavoja (*):
Maria do Céu Patrão Neves, Zivsaimniecības komiteja
(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 50. pants
PR_COD_1amCom
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums |
* Apspriežu procedūra *** Piekrišanas procedūra ***I Parastā likumdošanas procedūra (pirmais lasījums) ***II Parastā likumdošanas procedūra (otrais lasījums) ***III Parastā likumdošanas procedūra (trešais lasījums)
(Norādītā procedūra pamatojas uz akta projektā ierosināto juridisko pamatu.) |
Grozījumi akta projektā |
Izmaiņas, kas ar Parlamenta grozījumiem izdarītas akta projektā, ir iezīmētas treknā slīprakstā. Teksts, kas iezīmēts parastā slīprakstā, tehniskajiem dienestiem norāda tās akta projekta daļas, kurās ierosināti labojumi, lai sagatavotu galīgo teksta redakciju (piemēram, nepārprotami kļūdainas teksta daļas vai to izlaidumi kādā no valodām). Šos ierosinātos labojumus apstiprina attiecīgie tehniskie dienesti.
Informācijas bloka, ko ievieto pirms katra grozījuma attiecībā uz spēkā esošu aktu, kuru plānots grozīt ar attiecīgo akta projektu, trešajā un ceturtajā rindā attiecīgi norāda spēkā esošo aktu un tā atbilstīgo teksta vienību. Daļas, kas tiek pārņemtas no tādas spēkā esoša akta teksta vienības, kura netiek grozīta ar attiecīgo akta projektu, bet kuru Parlaments nodomājis grozīt, iezīmē treknrakstā. Iespējamos šādu teksta daļu svītrojumus apzīmē šādi: […].
|
SATURA RĀDĪTĀJS
Lpp.
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS 5
PASKAIDROJUMS 31
JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU 32
Zivsaimniecības komitejaS ATZINUMS(*) 42
Budžeta komitejaS ATZINUMS 68
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS 75
Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS 87
PROCEDŪRA 101
(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 50. pants
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu integrētas jūrniecības politikas turpmākas izstrādes atbalstam
( COM(2010)0494 – C7‑0292/2010 – 2010/0257(COD) )
(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei ( COM(2010)0494 ),
– ņemot vērā 294. panta 2. punktu, 43. panta 2. punktu, 74. pantu un 77. panta 2. punktu, 91. panta 1. punktu un 100. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu, 175. pantu, 188. pantu, 192. panta 1. punktu, 194. panta 2. punktu un 195. panta 2. punktu Līgumā par Eiropas Savienības darbību, saskaņā ar kuru Komisija ir iesniegusi priekšlikumu Parlamentam (C–0292/2010),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2011. gada 16. februāra atzinumu[1],
– ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ieteikto juridisko pamatu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. un 37. pantu,
– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Zivsaimniecības komitejas, Budžeta komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus ( A7-0163/2011 ),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1. atsauce
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu, 74. pantu un 77. panta 2. punktu, 91. panta 1. punktu un 100. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu, 175. pantu, 188. pantu, 192. panta 1. punktu, 194. panta 2. punktu un 195. panta 2. punktu, | ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu, 91. panta 1. punktu un 100. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu, 175. pantu, 188. pantu, 192. panta 1. punktu, 194. panta 2. punktu un 195. panta 2. punktu, |
Pamatojums
Šo pantu darbības jomā nekādas darbības nav plānots veikt, un dažām valstīm pieejamās izņēmuma iespējas varētu sarežģīt programmas īstenošanu.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(1) Komisijas 2007. gada 10. oktobra Paziņojumā par integrētu Eiropas Savienības jūrniecības politiku (COM(2007) 575) ir noteikts, ka integrētās jūrniecības politikas primārais mērķis ir izstrādāt un īstenot integrētu, konsekventu un saskaņotu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz okeāniem, jūrām, piekrastes reģioniem un jūrniecības jomām. | (1) Komisijas 2007. gada 10. oktobra Paziņojumā par integrētu Eiropas Savienības jūrniecības politiku (COM(2007)0575) ir noteikts, ka integrētās jūrniecības politikas primārais mērķis ir izstrādāt un īstenot integrētu, saskaņotu, konsekventu, pārredzamu un videi draudzīgu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz okeāniem, jūrām, piekrastes reģioniem, salām un attālākajiem reģioniem un jūrniecības jomām. |
Pamatojums
Ierosinātais teksts ir saskaņā ar 2. un 3. pantā norādītajiem mērķiem. Nedz ierosinātais teksts, nedz arī Komisijas teksts nav tieši citāti.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (4a) Eiropas Parlaments 2010. gada 21. oktobra rezolūcijā par integrēto jūrniecības politiku (IJP) — sasniegtā progresa novērtēšana un jauni uzdevumi1 ir skaidri norādījis, ka „atbalsta Komisijas apliecināto vēlmi nākamo divu gadu laikā IJP finansēšanai piešķirt EUR 50 miljonus, lai turpinātu iesākto darbu, pamatojoties uz politikas, pārvaldības, ilgtspējības un uzraudzības jomās iepriekš īstenotajiem projektiem”. |
| ____________ |
| |
Pamatojums
Būtu jāmin, ka ne vien Padome, bet arī Parlaments atbalsta IJP finansēšanu.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(5) Nepārtraukts Savienības finanšu atbalsts ir vajadzīgs, lai Savienība spētu īstenot un turpmāk izstrādāt integrēto jūrniecības politiku atbilstīgi Eiropas Parlamenta 2008. gada 20. maija rezolūcijai par integrētu jūrniecības politiku, kā arī sasniegt plašos mērķus, kas noteikti Komisijas 2007. gada oktobra Zilajā grāmatā, apliecināti 2009. gada oktobra progresa ziņojumā un apstiprināti Vispārējo lietu padomes 2009. gada 16. novembra secinājumos. | (5) Nepārtraukts Savienības finansējums ir vajadzīgs, lai Savienība spētu īstenot un turpmāk izstrādāt integrēto jūrniecības politiku atbilstīgi Eiropas Parlamenta 2008. gada 20. maija rezolūcijai par integrētu jūrniecības politiku, kā arī sasniegt plašos mērķus, kas noteikti Komisijas 2007. gada oktobra Zilajā grāmatā, apliecināti 2009. gada oktobra progresa ziņojumā un apstiprināti Vispārējo lietu padomes 2009. gada 16. novembra secinājumos. |
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (5a) Pietiekamiem līdzekļiem jābūt pieejamiem, sākot no 2014. gada, lai nodrošinātu, ka integrētās jūrniecības politikas mērķi ir izstrādājami un sasniedzami, nemazinot līdzekļus, kas piešķirti citiem politikas virzieniem, bet vienlaikus veicinot ilgtspējīgu attīstību Savienības jūras reģionos, tai skaitā salās un attālākajos reģionos. Tādēļ tiek uzskatīts, ka šī politika jāiekļauj jaunajā finanšu plānā 2014.–2021. gadam. |
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
5.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (5b) Jūrlietu attīstība, izmantojot integrētajai jūrniecības politikai paredzēto atbalstu, būtiski ietekmēs ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. |
Pamatojums
Integrētās jūrniecības politikas (IJP) konsolidācija ar atbalsta programmas palīdzību sekmēs visas Eiropas Savienības saskaņotu attīstību, kā arī LESD 174. pantā paredzēto ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķu sasniegšanu.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(6) Savienības finansējumam jābūt paredzētam ar nolūku sniegt atbalstu izpētes darbam attiecībā uz darbībām, kuru mērķis ir veicināt integrētās jūrniecības politikas stratēģiskos mērķus, tostarp integrētu jūrniecības pārvaldību visos līmeņos, tādu integrētu jūras baseinu stratēģiju izstrādi un īstenošanu, kas būtu īpaši piemērotas dažādo Eiropas jūras baseinu konkrētajām vajadzībām, cilvēka darbības ilgtspējības robežu noteikšanu atbilstoši Jūras stratēģijas pamatdirektīvai, kas ir integrētās jūrniecības politikas vides pīlārs, pievēršot pienācīgu uzmanību to kopējai ietekmei atbilstoši uz ekosistēmām balstītai pieejai, turpmāku ieinteresēto personu iesaisti integrētas jūrniecības pārvaldības programmās, turpmāku transversālu instrumentu izstrādi integrētai politikas veidošanai, integrētās jūrniecības politikas starptautiskās dimensijas veicināšanu, kā arī ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, nodarbinātību, inovāciju un konkurētspēju. | (6) Savienības finansējumam jābūt paredzētam ar nolūku sniegt atbalstu izpētes darbam attiecībā uz darbībām, kuru mērķis ir veicināt integrētās jūrniecības politikas stratēģiskos mērķus, pievēršot pienācīgu uzmanību to kopējai ietekmei atbilstoši uz ekosistēmām balstītai pieejai, ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei, nodarbinātībai, inovācijai un konkurētspējai piekrastes, salu un attālākajos reģionos, kā arī integrētās jūrniecības politikas starptautiskās dimensijas veicināšanai. |
| (6a) Integrētās jūrniecības politikas stratēģiskie mērķi ietver integrētu jūrniecības pārvaldību visos līmeņos, tādu integrētu jūras baseinu stratēģiju turpmāku izstrādi un īstenošanu, kas pielāgotas dažādo Eiropas jūras baseinu konkrētajām vajadzībām, integrētas politikas veidošanai paredzētu transversālu instrumentu turpmāku izstrādi, orientējoties uz pastāvošo politikas nostādņu un instrumentu sinerģijas un koordinācijas uzlabošanu ar jūrniecību saistītu datu un zināšanu apmaiņas ceļā, ieinteresēto personu ciešāku iesaisti integrētās jūrniecības pārvaldības programmās, jūras un piekrastes resursu aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu, cilvēka darbības ilgtspējības robežu noteikšanu un jūras un piekrastes vides un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību atbilstoši Jūras stratēģijas pamatdirektīvai un Ūdens pamatdirektīvai, kuras veido integrētās jūrniecības politikas vides pīlāru. |
Pamatojums
Šis grozījums izriet no ierosinātajām 2. panta izmaiņām.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (7a) Ir svarīgi, lai programma būtu saskaņota ar citiem Savienības politikas virzieniem, kuri var būt saistīti ar jūrniecību, jo īpaši ar struktūrfondu politiku, Eiropas transporta tīklu politiku, kopējo zivsaimniecības politiku, tūrismu, pasākumiem attiecībā uz vidi un klimata pārmaiņām, pētniecības un attīstības pamatprogrammu un enerģētikas politiku. |
Pamatojums
IJP integrētā pieeja būtu jāizmanto arī, lai konstatētu sinerģijas ar citām Eiropas politikas jomām, kuras var būt saistītas ar jūrniecību.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(8) Programmas īstenošanai trešās valstīs ir jāveicina saņēmējas valsts attīstības mērķu sasniegšana un jābūt saderīgai ar citiem ES sadarbības instrumentiem, tostarp attiecīgo ES politikas jomu mērķiem un prioritātēm. | (8) Programmas īstenošanai trešās valstīs ir jāveicina saņēmējas valsts attīstības mērķu sasniegšana un jābūt saderīgai ar citiem ES sadarbības instrumentiem, tostarp attiecīgo ES politikas jomu mērķiem un prioritātēm, attiecīgo acquis un attiecīgajām starptautiskajām konvencijām. |
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(9) Programmai jāpapildina esošie un nākamie finanšu instrumenti, kuru pieejamību dalībvalstis nodrošina valstu un reģionu līmenī un kuru mērķis ir veicināt okeānu, jūru un piekrastes aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu. | (9) Programmai jāpapildina esošie un nākamie finanšu instrumenti, kuru pieejamību Savienība un dalībvalstis nodrošina valstu un reģionu līmenī un kuru mērķis ir veicināt okeānu, jūru un piekrastes aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu, palīdzot sekmēt efektīvāku sadarbību starp dalībvalstīm un piekrastes, salu un attālākajiem reģioniem un ņemot vērā valsts un vietējo projektu prioritātes un norises gaitu. |
Pamatojums
Papildus IJP finansēšanas aspektam tās panākumu priekšnoteikums ir mērķis veicināt un nostiprināt sadarbību un dialogu starp dalībvalstīm un to piekrastes reģioniem.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (9a) Šo programmu īstenojot, būtu jācenšas nodrošināt, lai nevis tiek veidotas nevajadzīgas dublējošas struktūras, bet gan tiek integrētas pašreizējās nozaru iniciatīvas. |
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
10.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (10a) Turklāt būtu jāsagatavo priekšlikums par tās pagarināšanu pēc 2013. gada, kā arī priekšlikums, kurā būtu paredzēts attiecīgs finansējums. |
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(13) Gada darba programmas, kas paredzētas programmas īstenošanai, jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību. | (13) Lai ņemtu vērā neparedzētus pavērsienus un nodrošinātu sīki izstrādātas, tomēr elastīgas īstenošanas pamatnostādnes, saskaņā ar LESD 290. pantu vajadzētu Komisijai piešķirt pilnvaras pieņemt deleģētus aktus. Konkrētāk, deleģētie akti varētu būt vajadzīgi, lai atjauninātu šīs regulas darbības mērķus un pieņemtu saskaņā ar to izstrādātās darba programmas. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem. |
Pamatojums
Sk. pamatojumu 3. panta 4. punkta c) apakšpunktam (jauns) un 7. panta grozījumiem.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
1. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Ar šo regulu tiek izveidota programma integrētās jūrniecības politikas turpmākas izstrādes un īstenošanas atbalstam (turpmāk „programma”). | Ar šo regulu tiek izveidota programma integrētās jūrniecības politikas turpmākas izstrādes un īstenošanas atbalstam (turpmāk “programma”), kuras galvenais mērķis ir, izmantojot konsekventas un saskaņotas ar jūrniecību saistītas politikas nostādnes un attiecīgu starptautisku sadarbību, iespējami kāpināt ES piekrastes, salu un attālāko reģionu ilgtspējīgu attīstību, ekonomisko izaugsmi un sociālo kohēziju. Programma atbalsta jūru un okeānu ilgtspējīgu izmantošanu un zinātnes atziņu paplašināšanu. |
Pamatojums
Ir skaidri jānorāda galvenais mērķis, kuram jāsaskan ar stratēģiju „Eiropa 2020”.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
1.a pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| Īstenošanas principi |
| 1. Komisija programmu īsteno saskaņā ar Finanšu regulu. Finansiālo palīdzību no šīs programmas piešķir tikai tad, ja cits Savienības finansējums nav pieejams. |
| 2. Pasākumiem, ko atbalsta programma, jāatbilst Savienības 2020. un 2050. gadam izvirzītajiem mērķiem un politikas nostādnēm. Programmu var izmantot visas dalībvalstis, jūrniecības nozares un piekrastes, salu un attālākie reģioni, un tai jārada patiesa Eiropas pievienotā vērtība. Attiecībā uz pasākumu finansēšanu dažādajos jūras baseinos jānodrošina atbilstīgs reģionāls līdzsvars. Programmai jāizvirza mērķis veidot dažādu politikas virzienu sinerģiju, tos labāk koordinējot. |
| 3. Komisijai attiecīgos gadījumos iespējami jācenšas nodrošināt reģionālo un vietējo varas iestāžu, ekonomisko un sociālo partneru, kā arī NVO un pilsoniskās sabiedrības organizāciju aktīvu un efektīvu iesaisti. |
| 4. Programmu īsteno, piemērojot labu pārvaldību un lemšanas procesu pārredzamību, un šī programma cenšas atbalstīt pārredzamību un labu pārvaldību visās saistītajās nozaru politikas jomās Savienības, valsts un reģionu līmenī. |
Pamatojums
Šis teikums ir pārcelts no 7. panta.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
2. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Vispārējie mērķi | Vispārējie mērķi |
Programmai ir šādi vispārējie mērķi: | Programmai ir šādi vispārējie mērķi: |
a) veicināt jūrlietu un piekrastes jautājumu integrētas pārvaldības un integrētu jūras baseinu stratēģiju izstrādi un īstenošanu; | a) veicināt jūrlietu un piekrastes jautājumu integrētas pārvaldības izstrādi un īstenošanu; |
| aa) atbalstīt jūras baseinu stratēģiju izstrādi un īstenošanu; |
b) palīdzēt izstrādāt instrumentus, kas aptvertu ar jūru vai piekrasti saistītu nozaru politiku; | b) palīdzēt izstrādāt tādus starpnozaru instrumentus, proti, jūras teritoriālo plānošanu, kuģošanas uzraudzības un zināšanu par jūru integrēšanu, lai veicinātu sinerģiju un atbalstītu ar jūru vai piekrastes zonām saistītu politiku, jo īpaši ekonomikas attīstības, nodarbinātības, vides aizsardzības, pētniecības, kuģošanas drošības, enerģētikas un videi saudzīgu kuģošanas tehnoloģiju attīstības jomās; |
c) atbalstīt saskaņotu politikas veidošanu un veicināt ilgtspējīgu jūras un piekrastes resursu izmantošanu un ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, inovāciju un nodarbinātību jūrniecības nozarēs un piekrastes reģionos atbilstoši nozaru politikas prioritātēm un darbībām; | c) veicināt jūras vides, jo īpaši tās bioloģiskās daudzveidības, aizsardzību un ilgtspējīgu jūras un piekrastes resursu izmantošanu un turpmāk noteikt jūras vidi ietekmējošas cilvēka darbības ilgtspējības robežas, konkrētāk, saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvu un Ūdens pamatdirektīvu; |
d) turpmāk noteikt jūras vidi ietekmējošas cilvēka darbības ilgtspējības robežas atbilstīgi Jūras stratēģijas pamatdirektīvai; |
|
| da) atbalstīt ilgtspējīgu, jūras videi saudzīgu ekonomisko izaugsmi, nodarbinātību, inovāciju un jaunas tehnoloģijas jūrniecības nozarēs un ES piekrastes, salu un attālākajos reģionos; |
e) uzlabot un stiprināt ārējo sadarbību un koordināciju saistībā ar integrētas jūrniecības politikas mērķiem. | e) uzlabot un stiprināt ārējo sadarbību un koordināciju saistībā ar integrētas jūrniecības politikas mērķiem, pamatojoties uz debašu veicināšanu starptautiskos forumos. Šajā ziņā ir būtiski ratificēt un īstenot ANO Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS) un citus attiecīgus starptautiskus instrumentus; |
| eb) gūt Eiropas jūrniecības nozarei lielāku redzamību. |
Pamatojums
Mērķu kopējai struktūrai jābūt tādai, lai darbības mērķi skaidri atbilstu katram vispārējam mērķim. Mērķiem jāpievieno arī Savienības politikas atbalstīšana jūras tiesību jomā un Eiropas jūrniecības nozares redzamības vairošana.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
3. pants – virsraksts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Konkrēti mērķi | Darbības mērķi |
Pamatojums
Ierosinātais virsraksts labāk atbilst šo mērķu saturam.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Saskaņā ar mērķiem, kas noteikti 2. panta a), b), c) un d) punktā, programma tiecas: | 1. Saskaņā ar mērķi, kas noteikts 2. panta a) punktā (integrēta jūrniecības pārvaldība), programma tiecas: |
a) rosināt dalībvalstis vai reģionus izstrādāt vai ieviest integrētu jūrniecības pārvaldību; | a) rosināt dalībvalstis un ES reģionus izstrādāt, ieviest vai īstenot integrētu jūrniecības pārvaldību; |
b) stimulēt un stiprināt dialogu un sadarbību ar ieinteresētajām personām un to starpā ar integrētu jūrniecības politiku saistītos transversālos jautājumos; | b) stimulēt un stiprināt dialogu un sadarbību, un koordināciju ar dalībvalstīm, ES reģioniem, ieinteresētajām personām, iedzīvotājiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sociālajiem partneriem un to starpā, vienlaikus nodrošinot pilnīgu pārredzamību; |
c) sekmēt sinerģijas izmantošanu, informācijas apmaiņu un labākās prakses apmaiņu attiecībā uz jūrniecības politiku, tostarp jūrniecības pārvaldību un nozaru politikas jomām, kam ir ietekme uz reģionālajām jūrām un piekrastes reģioniem, vai | c) sekmēt sinerģijas izmantošanu, informācijas apmaiņu un metožu, standartu un labākās prakses apmaiņu; |
d) veicināt starpnozaru sadarbības platformu un tīklu izveidi, ņemot vērā nozares, pētnieku aprindu, reģionu, valsts iestāžu un NVO intereses; | d) atbalstīt starpnozaru sadarbības platformas un tīklus, iesaistot valsts iestāžu, vietējo un reģionālo varas iestāžu, nozares, pētnieku aprindu, iedzīvotāju, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru pārstāvjus; |
e) veicināt kopīgu metožu un pieeju izstrādi. |
|
Pamatojums
Mērķu kopējai struktūrai jābūt tādai, lai darbības mērķi skaidri atbilstu vispārējam mērķim. Darbības mērķiem jābūt konkrētākiem.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
3. pants – 1.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.a Saskaņā ar mērķi, kas noteikts 2. panta aa) punktā (jūras baseinu stratēģijas), programma tiecas: |
| a) atbalstīt jūras baseinu integrētu stratēģiju izstrādi un īstenošanu visiem Eiropas jūras baseiniem, ņemot vērā jūras baseinu un zemjūras baseinu īpatnības un spēkā esošās makroreģionālās stratēģijas, jo īpaši tās, kurās jau ir iedibināta informācijas un pieredzes apmaiņa starp dažādām valstīm un kurās jau pastāv funkcionējošas daudznacionālas struktūras; |
| b) stimulēt un nostiprināt dialogu un sadarbību ar dalībvalstīm, reģioniem, ieinteresētajām personām, iedzīvotājiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sociālajiem partneriem un to starpā; |
| c) sekmēt sinerģijas izmantošanu, informācijas apmaiņu un metožu, standartu un labākās prakses apmaiņu. |
Pamatojums
Mērķu kopējai struktūrai jābūt tādai, lai darbības mērķi skaidri atbilstu vispārējam mērķim. Darbības mērķiem jābūt konkrētākiem.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Saskaņā ar mērķi, kas noteikts 2. panta b) punktā, programma veicina šādus pasākumus: | 2. Saskaņā ar mērķi, kas noteikts 2. panta b) punktā (instrumenti), programma tiecas: |
a) vienota vide informācijas apmaiņai ES jūrniecības jomā, kura veicina starpnozaru un pārrobežu pārraudzības darbības un stiprina jūras telpas drošu un nebīstamu izmantošanu, ņemot vērā attiecīgo nozaru politikas attīstības tendences pārraudzības jautājumos un attiecīgā gadījumā dodot ieguldījumu to nepieciešamajā attīstībā; | a) palīdzēt veidot tādu vienotu vidi informācijas apmaiņai ES jūrniecības jomā, kura veicina starpnozaru un pārrobežu pārraudzības darbības un stiprina jūras telpas drošu, nebīstamu un videi draudzīgu izmantošanu, ņemot vērā attiecīgo nozaru politikas attīstības tendences pārraudzības jautājumos; |
b) jūras teritoriālā plānošana un integrēta piekrastes zonas pārvaldība, kas ir pamatinstrumenti uz ekosistēmām balstītai pārvaldībai un ilgtspējīgai jūras apgabalu un piekrastes reģionu attīstībai; | b) sekmēt dalībvalstu sadarbību jūras teritoriālās plānošanas jomā, integrētu piekrastes zonu pārvaldību un jūras un sauszemes savienojumu attīstību, piemēram, izstrādājot eksperimentālus un citus pasākumus, kuros vēja enerģijas ģenerēšana būtu apvienota ar zivjaudzēšanu; |
c) visaptveroši un publiski pieejami augstas kvalitātes dati par jūru un zināšanu bāze, kas veicina apmaiņu ar šiem datiem, to atkārtotu izmantošanu un izplatīšanu dažādās lietotāju grupās un nodrošina jūrniecības informācijas vizualizēšanu, izmantojot tīmekļa rīkus. | c) palīdzēt izstrādāt visaptverošu un publiski pieejamu datubāzi par jūru un augstas kvalitātes zināšanu bāzi, kas veicina apmaiņu ar šiem datiem, to atkārtotu izmantošanu un izplatīšanu dažādās lietotāju grupās un nodrošina jūrniecības informācijas vizualizēšanu, ar tīmekļa rīku starpniecību, ja vien iespējams, un izmantojot šim nolūkam jau izstrādātas programmas. |
Pamatojums
Mērķu kopējai struktūrai jābūt tādai, lai darbības mērķi skaidri atbilstu vispārējam mērķim. Darbības mērķiem jābūt konkrētākiem.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
3. pants – 2.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.a Saskaņā ar mērķi, kas noteikts 2. panta d) punktā (vides aizsardzība un ilgtspējīga izmantošana), programma tiecas: |
| a) palīdzēt noteikt un izstrādāt jūras vidi ietekmējošas cilvēka darbības ilgtspējības robežas; |
| b) veicināt metožu un standartu izstrādi; |
| c) veicināt koordināciju starp dalībvalstīm un citiem dalībniekiem ekosistēmiskās pieejas un piesardzības principa īstenošanā; |
| d) sekmēt pasākumus, kas mazina klimata pārmaiņu ietekmi uz jūras, piekrastes un salu vidi, īpašu uzmanību pievēršot teritorijām, kas šajā aspektā ir vismazāk aizsargātas; |
| e) atbalstīt jūras un piekrastes vides apstākļu uzlabošanu un novērst, un samazināt piesārņojumu, tostarp jūras piegružojumu; |
| f) veicināt ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu; |
| g) veicināt pētījumus, kuru nolūks ir izvērtēt apdraudētu ekosistēmu pašreizējo stāvokli, tādējādi sniedzot pamatu reģionāla un valsts līmeņa plānošanai un tādu nepilnību konstatēšanai tiesību aktos, kas attiecas uz nelegālu, nereglamentētu un nepaziņotu zveju. |
Pamatojums
Mērķu kopējai struktūrai jābūt tādai, lai darbības mērķi skaidri atbilstu vispārējam mērķim. Darbības mērķiem jābūt konkrētākiem.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
3. pants – 2.b punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.b Saskaņā ar mērķi, kas noteikts 2. panta da) punktā (izaugsme, nodarbinātība un inovācija), programma tiecas: |
| a) veicināt iniciatīvas, kas sekmē izaugsmi un nodarbinātību jūrniecības nozarē un piekrastes un salu reģionos; |
| b) atbalstīt mācību, izglītības un karjeras iespējas jūrniecības profesijās, piemēram, arodizglītību tiem, kuri ir atbildīgi par kuģiem un kuģošanu; |
| c) atbalstīt pasākumus, kuru mērķis ir padarīt jūrniecības profesijas pievilcīgākas un jūrniecības nozarēs veicināt jauniešu mobilitāti; |
| d) sekmēt attiecīgu pētniecību un izstrādi un veicināt zaļās tehnoloģijas, jūras atjaunojamās enerģijas avotus, videi draudzīgu kuģošanu un tuvsatiksmes kuģošanu; |
| e) atbalstīt pasākumus, kuru mērķis ir izstrādāt un atbalstīt piekrastes, jūras un salu tūrisma stratēģiju; |
Pamatojums
Mērķu kopējai struktūrai jābūt tādai, lai darbības mērķi skaidri atbilstu vispārējam mērķim. Darbības mērķiem jābūt konkrētākiem.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
3. pants – 3. un 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Saskaņā ar 2. panta e) punktā noteikto mērķi un nozaru politikas papildināšanas nolūkos programma tiecas uzlabot un stiprināt sadarbību, īstenojot integrētas starpnozaru darbības ar: | 3. Saskaņā ar 2. panta e) punktā noteikto mērķi (starptautiskā dimensija), programma tiecas: |
| a) veicināt starptautisko jūrniecības pārvaldību un sadarbību ar trešām valstīm, pamatojoties uz tiesiskumu un pasaulē veicinot pievienošanos UNCLOS; |
| aa) veicināt starptautisku nolīgumu parakstīšanu, ratificēšanu un īstenošanu; |
| b) papildināt nozaru politiku, apmaiņā ar labu praksi pilnveidojot sadarbību, un attiecīgos nepieciešamības gadījumos pastiprināt starptautiska līmeņa dialogu kompetentajos forumos; |
| c) pastiprināt sadarbību, lai veiktu integrētu starpnozaru sadarbību ar: |
a) trešām valstīm, tostarp tām, kas robežojas ar kādu Eiropas jūras baseinu; | – trešām valstīm, it īpaši tām, kas robežojas ar kādu Eiropas jūras baseinu; |
b) dalībniekiem trešās valstīs; | – attiecīgā nepieciešamības gadījumā — citiem dalībniekiem trešās valstīs, piemēram, reģionālām iestādēm, pētniecības iestādēm, NVO un uzņēmumiem; |
c) starptautiskiem partneriem un organizācijām, konkrēti, saistībā ar starptautisku apņemšanos atjaunot ekosistēmas un citiem attiecīgiem nolīgumiem. | – starptautiskiem partneričem, organizācijām un instrumentiem, konkrēti, saistībā ar starptautisku apņemšanos atjaunot ekosistēmas un citiem attiecīgiem nolīgumiem. |
4. Konkrētos mērķos, kas izklāstīti 3. punktā, īsteno saskaņā ar konkrētajiem mērķiem, kas izklāstīti 1. un 2. punktā, un atbilstoši ES sadarbības instrumentiem, ņemot vērā nacionālo un reģionālo attīstības stratēģiju mērķus. | Šos darbības mērķus īsteno saskaņā ar ārējām attiecībām un ES pievienošanās dokumentiem, ņemot vērā nacionālo un reģionālo attīstības stratēģiju mērķus. Ir jāatbalsta tādu vides standartu piemērošana trešās valstīs, kas ir vismaz līdzvērtīgi Savienībā piemērotajiem standartiem. |
Pamatojums
Mērķu kopējai struktūrai jābūt tādai, lai darbības mērķi skaidri atbilstu vispārējam mērķim. Darbības mērķiem jābūt konkrētākiem.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
3. pants – 4.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 4.a Saistībā ar 2. panta eb) punktā noteikto mērķi (redzamība) ar šo programmu atbalsta instrumentus, kas paredzēti informācijas par integrētu pieeju jūrlietām izplatīšanai un paziņošanai valsts un privātā sektora ieinteresētajām personām. |
Pamatojums
Mērķu kopējai struktūrai jābūt tādai, lai darbības mērķi skaidri atbilstu vispārējam mērķim. Darbības mērķiem jābūt konkrētākiem.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
3. pants – 4.c punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 4.c Lai ņemtu vērā tādu notikumu gaitu, kāda šīs regulas pieņemšanas laikā nebija paredzama, Komisija šajā pantā var izdarīt grozījumus ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar 13. pantu un ievērojot 13.a un 13.b panta noteikumus. |
Pamatojums
Darbības mērķiem jābūt sīki izstrādātiem un konkrētiem, tomēr ir nepieciešama zināma elastība. Tāpēc jābūt iespējai īstenošanas periodā šos mērķus grozīt. Tā kā darbības mērķi ir vispārēji piemērojami nebūtiski šī tiesību akta elementi, jāpiemēro LESD 290. pants par deleģētajiem aktiem.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
4. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Programma var sniegt finansiālu palīdzību darbībām, ko veic saskaņā ar 2. un 3. pantā izklāstītajiem mērķiem, piemēram: | Programma var sniegt finansiālu palīdzību tālāk minēto veidu darbībām, ko veic saskaņā ar 2. un 3. pantā izklāstītajiem mērķiem: |
a) pētījumiem un sadarbības programmām; | a) pētījumiem, zinātniskajai izpētei un operatīvās sadarbības programmām, tostarp izglītības, profesionālās sagatavošanas un atkalapmācības programmām; |
b) publiskas informācijas un labākās prakses apmaiņai, izpratnes veidošanai un saistītām saziņas un izplatīšanas darbībām, tostarp publicitātes kampaņām un pasākumiem, un tīmekļa vietņu izstrādei un uzturēšanai; | b) publiskas informācijas un labākās prakses apmaiņai, izpratnes veidošanai un saistītām saziņas un izplatīšanas darbībām, tostarp publicitātes kampaņām un pasākumiem, un tīmekļa vietņu, kā arī attiecīgu sociālo tīklu un datubāzu izstrādei un uzturēšanai; |
c) konferencēm, semināriem, darbsemināriem un ieinteresēto personu forumiem; | c) konferencēm, semināriem, darbsemināriem, ieinteresēto personu forumiem un apmācības pasākumiem attiecīgām profesionāļu grupām; |
d) nozīmīga apjoma datu apkopošanai, uzraudzībai un publiskas piekļuves nodrošināšanai šiem datiem, informācijai par labāko praksi un datubāzei par Savienības finansētiem reģionāliem projektiem, attiecīgā gadījumā izmantojot sekretariātu, kas izveidots vienam vai vairākiem šādiem mērķiem; | d) nozīmīga apjoma datu apkopošanai, uzraudzībai un publiskas piekļuves nodrošināšanai šiem datiem, informācijai par labāko praksi un datubāzēm par Savienības finansētiem reģionāliem projektiem, attiecīgā gadījumā izmantojot sekretariātu, kas izveidots vienam vai vairākiem šādiem mērķiem, par prioritāriem nosakot projektus, kas saistīti ar datu vākšanu un apstrādi atbilstīgi kopīgiem vienotiem standartiem; |
e) darbībām, kas saistītas ar transversāliem instrumentiem, tostarp izmēģinājuma projektiem. | e) darbībām, kas saistītas ar transversāliem instrumentiem, tostarp izmēģinājuma projektiem. |
Pamatojums
Iespējamo darbību sarakstam jābūt izsmeļošam.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Programmā paredzēto finansiālo palīdzību var piešķirt fiziskām vai juridiskām personām, kas var būt privāto vai publisko tiesību subjekti, tostarp Savienības aģentūrām. | 1. Programmā paredzēto finansiālo palīdzību var piešķirt fiziskām vai juridiskām personām, kas var būt privāto vai publisko tiesību subjekti. |
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
6. pants – 1.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.a Programmai jāsniedz labums ES dalībvalstīm un to ieinteresētajām personām. |
Pamatojums
Saskaņā ar primāro mērķi, ko ierosināts iekļaut 1. pantā, izaugsmei Savienībā jābūt prioritātei, savukārt trešās valstis un to ieinteresētās personas nevajadzētu izslēgt no iespējamo labuma guvēju saraksta.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Programmas palīdzību var saņemt trešās valstis, ieinteresētās personas trešās valstīs un starptautiskas organizācijas vai struktūras, kas īsteno vienu vai vairākus no vispārējiem vai konkrētajiem mērķiem, kuri noteikti 2. un 3. pantā. | 2. Programmas palīdzību, ievērojot 2. panta e) punktu un 3. panta 3. punktu, var saņemt trešās valstis, ieinteresētās personas trešās valstīs, starptautiskas organizācijas, NVO vai citas struktūras, kas īsteno vienu vai vairākus no vispārējiem un darbības mērķiem, kuri noteikti 2. un 3. pantā. |
Pamatojums
Saskaņā ar primāro mērķi, ko ierosināts iekļaut 1. pantā, izaugsmei Savienībā jābūt prioritātei, savukārt trešās valstis un to ieinteresētās personas nevajadzētu izslēgt no iespējamo labuma guvēju saraksta.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
6. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Tiesības piedalīties procedūrā precizē attiecīgajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus. | 3. Tiesības piedalīties procedūrā nosaka darba programmā un precizē attiecīgajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus. |
Pamatojums
Noteikumi par atbilstību ir vispārējas piemērošanas noteikumi, kas papildina šo tiesību aktu. Tāpēc tie jānosaka ar deleģētajiem aktiem.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
7. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Īstenošanas kārtība | Darba programmas |
1. Komisija programmu īsteno saskaņā ar Finanšu regulu. |
|
2. Lai īstenotu programmu, Komisija saskaņā ar 2. un 3. pantā noteiktajiem mērķiem pieņem gada darba programmas atbilstīgi 13. panta 2. punktā minētajai procedūrai. | 2. Kā pamatu šīs programmas īstenošanai Komisija saskaņā ar 2. un 3. pantā noteiktajiem mērķiem ar deleģēto aktu palīdzību pieņem vienu vai vairākas darba programmas piemērotiem laikposmiem saskaņā ar 13. pantu un ievērojot 13.a un 13.b panta noteikumus. |
3. Attiecībā uz dotācijām gada darba programmā sīki norāda šādu informāciju: | 3. Attiecībā uz dotācijām darba programmās sīki norāda šādu informāciju: |
a) gada prioritātes, sasniedzamie mērķi un paredzamie rezultāti, ko radīs finanšu gadā piešķirtās apropriācijas; | a) attiecīgā laikposma prioritātes, sasniedzamie mērķi un paredzamie rezultāti, ko radīs katrā finanšu gadā piešķirtās apropriācijas; |
b) darbību nosaukums un priekšmets; | b) darbību nosaukums un priekšmets; |
c) īstenošanas nosacījumi; | c) īstenošanas nosacījumi; |
d) galvenie atlases un piešķiršanas kritēriji, kas jāizmanto priekšlikumu atlasē; | d) galvenie atlases un piešķiršanas kritēriji, kas jāizmanto priekšlikumu atlasē; |
e) attiecīgā gadījumā apstākļi, kādos dotāciju var piešķirt bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, pamatojoties uz kādu no izņēmumiem, kas norādīti Komisijas Regulas (EK, EURATOM) Nr. 2342/2002 168. pantā; |
|
f) maksimālais budžets un maksimālā iespējamā līdzfinansējuma likme katrai darbībai, un — ja paredzētas dažādas likmes — katrai likmei piemērojamie kritēriji; | f) maksimālais budžets un maksimālā iespējamā līdzfinansējuma likme katrai darbībai, un — ja paredzētas dažādas likmes — katrai likmei piemērojamie kritēriji; |
g) uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus grafiks. | g) uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus grafiks. |
4. Attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumiem gada darba programmā sīki norāda šādu informāciju: | 4. Attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumiem darba programmās sīki norāda šādu informāciju: |
a) darbību nosaukums un priekšmets; | a) darbību nosaukums un priekšmets; |
b) katras darbības maksimālais budžets; | b) katras darbības maksimālais budžets; |
c) darbību mērķis; | c) darbību mērķis; |
d) īstenošanas nosacījumi; | d) īstenošanas nosacījumi; |
e) orientējošs grafiks iepirkumu procedūru uzsākšanai. | e) orientējošs grafiks iepirkumu procedūru uzsākšanai. |
5. Darbības, kas minētas 9. pantā, gada darba programmā nenorāda. | 5. Darbības, kas minētas 9. pantā, darba programmās nenorāda. |
Pamatojums
Uzskaitītie elementi ir vispārējas piemērošanas noteikumi, kas papildina šo tiesību aktu. Tāpēc tie jānosaka ar deleģētajiem aktiem. Ņemot vērā to, ka šīs programmas darbības laiks ir tikai 2,5 gadi, nevajadzētu noteikt, ka Komisija var izstrādāt vienīgi gada programmas, ja citi plānošanas periodi ir piemērotāki.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Programmai iedalītie budžeta resursi Eiropas Savienības vispārējā budžetā ir iekļauti kā gada apropriācijas. Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina pieejamās gada apropriācijas, nepārsniedzot finanšu shēmas robežas. | 2. Programmai iedalītie budžeta resursi Eiropas Savienības vispārējā budžetā ir iekļauti kā gada apropriācijas. Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina pieejamās gada apropriācijas un attiecīgās budžeta izdevumu kategorijas, nepārsniedzot līdzšinējās finanšu shēmas robežas, lai netiktu apdraudēta pašreizējo programmu un pasākumu īstenošana un nebūtu nepieciešama līdzekļu pārvietošana pašreizējā finanšu plāna attiecīgajā pozīcijā. |
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
8. pants – 2.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.a Programmai piešķirtos budžeta resursus gūst no rezerves, kas pieejama 2007.–2013. gadam paredzētā daudzgadu finanšu plāna 2. izdevumu kategorijā, neskarot budžeta lēmējinstitūcijas lēmumu. |
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
8.a pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 8.a pants |
| Izdevumu jomas dažādiem mērķiem |
| Finansējumu, kas norādīts 8. pantā, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar 13. pantu un ievērojot 13.a un 13.b pantā paredzētos noteikumus, novirza šādām jomām: |
| a) integrēta jūrniecības pārvaldība un ar jūras baseiniem saistīti pasākumi; |
| b) integrētas jūrniecības politikas izstrādes līdzekļi; |
| c) integrētās jūrniecības politikas starptautiskās dimensijas veicināšana un Eiropas jūrniecības nozares redzamības uzlabošana; |
| d) jūrniecības darbību ilgtspējības robežu noteikšana, izmantojot Jūras stratēģijas pamatdirektīvu un īstenojot ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, darba vietu radīšanu un inovāciju. |
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
10. pants – 6. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
6. Komisija veic visus citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai pārliecinātos, vai finansētās darbības tiek veiktas pienācīgi un saskaņā ar šīs regulas un Finanšu regulas noteikumiem. | 6. Komisija pārbauda, vai finansētās darbības tiek veiktas pienācīgi, ir saderīgas ar citu nozaru politikas nostādņu un instrumentu pasākumiem un ir saskaņā ar šīs regulas un Finanšu regulas noteikumiem. |
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
12. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Novērtēšana | Ziņojumi, novērtējums un pagarinājums |
| Eiropas Parlaments un Padome regulāri un laikus saņem informāciju par Komisijas darbu. |
Ne vēlāk kā 2014. gada 31. decembrī Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei retrospektīvā novērtējuma ziņojumu. | Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei: |
| a) progresa ziņojumu — ne vēlāk kā 2012. gada 31. decembrī. Progresa ziņojumā iekļauj vērtējumu par programmas ietekmi uz citām Savienības politikas nostādnēm; |
| b) retrospektīvā novērtējuma ziņojumu — ne vēlāk kā 2014. gada 31. decembrī; |
| Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu par programmas pagarināšanu pēc 2013. gada ar attiecīgu finansējumu. |
Pamatojums
Ziņojumu sniegšana ir izšķiroši svarīgs atbildīgas īstenošanas elements, un tās nozīme ir jānostiprina. Pirms iesniegt tiesību akta priekšlikumu par sekojošām IJP programmām, ir jāiesniedz progresa ziņojums.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
13. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Padomdevēja komiteja | Deleģēšana |
1. Padomdevēja komiteja palīdz Komisijai sagatavot 7. panta 2. punktā paredzētās gada darba programmas. | 1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas minētas 3. panta 4.c punktā, 7. pantā un 8.a pantā, Komisijai piešķir uz 8. panta 1. punktā minēto laiku. |
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu. | 2. Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto tiesību aktu, tā vienlaikus par to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. |
| 3. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot 13.a un 13.b pantā paredzētos noteikumus. |
Pamatojums
Leģislatīvajos aktos ir skaidri jāizklāsta nosacījumi, ar kādiem notiek pilnvaru deleģēšana.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
13.a pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 13.a pants Deleģējuma atsaukšana |
| 1. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā brīdī atsaukt 3. panta 4.b punktā un 7. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. |
| 2. Iestāde, kura ir uzsākusi iekšējo procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atsaukt pilnvaru deleģējumu, cenšas laikus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas, kā arī atsaukšanas iespējamos iemeslus. |
| 3. Ar atsaukšanas lēmumu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu likumību. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
Pamatojums
Leģislatīvajos aktos ir skaidri jāizklāsta nosacījumi, ar kādiem notiek pilnvaru deleģēšana.
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
13.b pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 13.b pants Iebildumi pret deleģētajiem aktiem |
| 1. Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu divu mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. |
| 2. Ja pēc 1. punktā minētā laikposma beigām ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas stājas spēkā dienā, kas tajā noteikta. Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas var stāties spēkā pirms minētā laikposma beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. |
| 3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome 1. punktā minētajā laikposmā izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, iebildumus pamato. |
Pamatojums
Leģislatīvajos aktos ir skaidri jāizklāsta nosacījumi, ar kādiem notiek pilnvaru deleģēšana.
PASKAIDROJUMS
Integrētā jūrniecības politika iestājas par integrētu pieeju okeānu, jūru un piekrastes apsaimniekošanai un pārvaldībai, kā arī veicina sadarbi starp visiem ar jūru saistītajiem ES politikas virzieniem. Ierosinātā finansējuma — 50 miljonu eiro mērķis ir turpināt darbu, kas tika iesākts 2007. gadā.
Integrētās jūrniecības politikas pamati ir izstrādāti. Eiropas Parlaments 2007.[2], 2008.[3] un 2010. gadā[4] pieņēma rezolūcijas, reaģējot uz Komisijas Zaļo grāmatu[5] un tās Paziņojumu par integrētu Eiropas Savienības jūrniecības politiku ( COM(2007)0575 ). Ar sagatavošanas darbību un izmēģinājuma projektu starpniecību tika finansētas vairākas iniciatīvas, kurām bija noteikts ierobežots laikposms — divi vai trīs gadi atkarībā no to veida.
Regula paredz programmu stabilai sistēmai, ar kuru varētu turpināt atbalstīt šīs iniciatīvas no 2011. līdz 2013. gadam.
Ziņojuma projektā tiek izskatīti šādi galvenie jautājumi:
-programmas mērķu precizēšana;
-skaidra nostāja attiecībā uz tās finansēšanu;
-likumdevēju lielāka iesaiste turpmākajā lēmumu pieņemšanā ar deleģēto aktu un ziņojumu sniegšanas starpniecību.
JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU
|
| |
| EIROPAS PARLAMENTS | 2009 - 2014 |
Juridiskā komiteja
priekšsēdētājs
27.5.2011
Brian Simpson
priekšsēdētājs
Transporta un tūrisma komiteja
Briselē
Temats: atzinums par juridisko pamatu priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido programmu integrētas jūrniecības politikas turpmākas izstrādes atbalstam ( COM(2010)0494 – C7 0292/2010 – 2010/0257(COD) (COD)),
Priekšsēdētāja kungs!
Jūs 2011. gada 18. aprīļa vēstulē lūdzāt Juridisko komiteju saskaņā ar Reglamenta 37. panta 2. punktu sniegt atzinumu par juridiskā pamata maiņu priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu integrētas jūrniecības politikas turpmākas izstrādes atbalstam („priekšlikums”) no LESD 43. panta 2. punkta, 74. panta un 77. panta 2. punkta, 91. panta 1. punkta un 100. panta 2. punkta, 173. panta 3. punkta, 175., 188. panta, 192. panta 1. punkta, 194. panta 2. punkta un 195. panta 2. punkta uz LESD 43. panta 2. punktu, 91. panta 1. punktu un 100. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu, 175., 188. pantu, 192. panta 1. punktu, 194. panta 2. punktu un 195. panta 2. punktu. Ar Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas (ENVI) iesniegtajiem grozījumiem ierosinātajam juridiskajam pamatam pievienoja LESD 165. panta 4. punktu un 166. panta 4. punktu.
Komiteja izskatīja minēto jautājumu 2011. gada 24. maija sanāksmē.
I. Vispārīga informācija
Komisija iesniedza priekšlikumu 2010. gada 29. septembrī, turpinot darbu pie Komisijas 2007. gada oktobra paziņojuma par integrētu jūrniecības politiku (tā dēvētā „Zilā grāmata”)[6] un pie 2009. gada 15. oktobra progresa ziņojuma par Eiropas Savienības integrēto jūrniecības politiku[7], kā arī atsaucoties uz Padomes 2009. gada 16. novembra secinājumiem, kuros Komisiju aicināta iesniegt attiecīgus nepieciešamos priekšlikumus integrētās jūrniecības politikas darbību finansēšanai no pašreizējā finanšu plāna, paredzot to stāšanos spēkā līdz 2011. gadam.
Integrētā jūrniecības politika („IJP) veicina starpnozaru pieeju jūrniecības pārvaldībai. Tā palīdz identificēt sinerģiju starp visām ES politikas jomām, kas attiecas uz okeāniem, jūrām, piekrastes reģioniem un jūrniecības jomām, konkrēti, vides, jūras transporta, enerģētikas, pētniecības, rūpniecības, zivsaimniecības un reģionālo politiku.
„Zilajai grāmatai” pievienotajā rīcības plānā ir izklāstītas vairākas darbības, ko Komisija ierosinājusi kā pirmo soli Savienībai paredzētās IJP īstenošanā. Līdz 2010. gada beigām integrētās jūrniecības politikas darbības finansēja, pamatojoties tikai uz Finanšu regulas 49. panta 6. punkta a) un b) apakšpunktu un tās Īstenošanas kārtības 42. pantu, kuri nodrošina izmēģinājuma programmu un sagatavošanās projektu finansēšanu. Tomēr šis bija pagaidu risinājums, un darbībām spēkā esošā finanšu plāna atlikušajā laikposmā (2011.–2013. gads) ir vajadzīgs turpmāks finansiāls atbalsts.
Tādēļ priekšlikuma mērķis ir nodrošināt pietiekamu finansējumu IJP tālākai attīstībai un īstenošanai un, izveidojot finansējumu, fiksēt stabilu finanšu shēmu laikposmam no 2011. gada līdz 2013. gadam.
Eiropas Parlaments 2010. gada 21. oktobra rezolūcijā par integrēto jūrniecības politiku (IJP) — sasniegtā progresa novērtēšana un jauni uzdevumi ( 2010/2040(INI) ) jau norādīja, ka „atbalsta Komisijas apliecināto vēlmi nākamo divu gadu laikā IJP finansēšanai piešķirt EUR 50 miljonus, lai turpinātu iesākto darbu, pamatojoties uz politikas, pārvaldības, ilgtspējības un uzraudzības jomās iepriekš īstenotajiem projektiem”.
II. Komisijas ierosinātie juridiskie pamati
Priekšlikuma paskaidrojuma rakstā Komisija norāda, ka Līgumā nav skaidra juridiskā pamata, uz kura varētu pamatot Savienības IJP. Tomēr IJP attiecas uz daudzām ES nozaru politikas jomām, kas ietekmē jūras un piekrastes reģionus. Tādēļ ierosinātais juridiskais pamats attiecas uz LESD 43. panta 2. punktu, 74. pantu un 77. panta 2. punktu, 91. panta 1. punktu un 100. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu, 175. pantu, 188. pantu, 192. panta 1. punktu, 194. panta 2. punktu un 195. panta 2. punktu, kuros rakstīts šādi:
„43. panta 2. punkts
2. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju ievieš lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju, kas paredzēta 40. panta 1. punktā, kā arī citus noteikumus, kas vajadzīgi kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanai.”
„74. pants
Padome paredz pasākumus, lai nodrošinātu administratīvu sadarbību starp dalībvalstu attiecīgām struktūrvienībām jomās, uz kurām attiecas šī sadaļa, kā arī starp šīm struktūrvienībām un Komisiju. Tā pieņem lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma, ievērojot 76. pantu, un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.”
„77. panta 2. punkts
2. Piemērojot 1. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz pasākumus par:
a) kopēju vīzu un citu īstermiņa uzturēšanās atļauju politiku;
b) kontroli, kādu veic attiecībā uz personām, kas šķērso ārējās robežas;
c) nosacījumiem, ar kādiem trešo valstu pilsoņiem ir īslaicīga ceļošanas brīvība Savienības teritorijā;
d) jebkādiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai pakāpeniski ieviestu integrētu ārējo robežu pārvaldības sistēmu;
e) to, lai, šķērsojot iekšējās robežas, netiktu veikta nekāda personu kontrole neatkarīgi no to pilsonības.”
„91. panta 1. punkts
1. Lai īstenotu 90. pantu, kā arī ievērojot transporta nozares īpatnības, Padome pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka:
a) kopīgus noteikumus, ko piemēro starptautiskiem pārvadājumiem uz kādu dalībvalsti vai no tās, vai cauri vienai vai vairākām dalībvalstīm;
b) nosacījumus, ar kādiem pārvadātāji, kas nav attiecīgās dalībvalsts rezidenti, tajā drīkst sniegt pārvadāšanas pakalpojumus;
c) pasākumus, kas pastiprina transporta drošību;
d) citus attiecīgus noteikumus.”
„100. panta 2. punkts
2. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt attiecīgus noteikumus par jūras transportu un gaisa transportu. Tie pieņem lēmumu pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju.”
„173. panta 3. punkts
1. Savienība un dalībvalstis nodrošina vajadzīgos apstākļus Savienības rūpniecības konkurētspējai.
Lai to panāktu, saskaņā ar atvērtu un konkurētspējīgu tirgu sistēmu to rīcības mērķis ir:
— paātrināt rūpniecības pielāgošanos strukturāliem pārveidojumiem;
— veicināt tādas vides veidošanu, kas labvēlīga iniciatīvai un uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, attīstībai visā Savienībā;
— veicināt tādas vides veidošanu, kas ir labvēlīga uzņēmumu sadarbībai;
— veicināt jauninājumu, pētniecības un tehnoloģijas attīstības politikas radītā rūpniecības potenciāla labāku izmantojumu.
2. ....
3. Savienība veicina šā panta 1. punktā izvirzīto mērķu sasniegšanu, īstenojot politiku un veicot darbības saskaņā ar citiem Līgumu noteikumiem. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju var noteikt īpašus pasākumus, lai atbalstītu rīcību, ko dalībvalstīs veic 1. punktā minēto mērķu sasniegšanai, neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu.
Šo sadaļu Savienība nevar izmantot, lai ieviestu pasākumus, kas varētu radīt konkurences izkropļojumus vai kuros paredzēti nodokļu noteikumi vai noteikumi attiecībā uz nodarbinātu personu tiesībām un interesēm.”
„175. pants
Dalībvalstis īsteno un koordinē savu ekonomikas politiku tā, lai turklāt sasniegtu 174. pantā[8] noteiktos mērķus. Savienības politikas un rīcības noteikšanā un īstenošanā, kā arī iekšējā tirgus ieviešanā, ņem vērā 174. pantā izvirzītos mērķus, kā arī veicina to sasniegšanu.
Šo mērķu sasniegšanu Savienība atbalsta arī ar darbībām, ko tā veic, izmantojot struktūrfondus (Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Virzības nodaļu, Eiropas Sociālo fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu), Eiropas Investīciju banku un citus pastāvošos finanšu instrumentus.
Komisija reizi trijos gados Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai iesniedz ziņojumu par panākumiem, kas gūti ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzijā, un par to, kā dažādie šajā pantā paredzētie līdzekļi to veicinājuši. Vajadzības gadījumā šim ziņojumam pievieno attiecīgus priekšlikumus.
Ja izrādās, ka vajadzīga īpaša rīcība, kas nav fondu kompetencē, un neskarot pasākumus, par kuriem lēmumi pieņemti saskaņā ar Savienības politiku citās jomās, Eiropas Parlaments un Padome to var paredzēt saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju.”
„188. pants
Padome pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju pieņem 187. pantā[9] minētos noteikumus.
Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju pieņem noteikumus, kas minēti 183., 184. un 185. pantā[10]. Lai pieņemtu papildprogrammas, vajadzīga attiecīgo dalībvalstu vienošanās.”
„192. panta 1. punkts
1. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju pieņem lēmumu par to, kā jārīkojas Savienībai, lai sasniegtu 191. pantā[11] minētos mērķus.”
„194. panta 2. punkts
1. Saistībā ar iekšējā tirgus izveidi un darbību un attiecībā uz vajadzību saglabāt un uzlabot vidi, Savienības enerģētikas politika, dalībvalstīm savstarpēji solidarizējoties, tiecas:
a) nodrošināt enerģijas tirgus darbību;
b) nodrošināt energoapgādes drošību Savienībā;
c) veicināt energoefektivitāti un taupību, kā arī jaunu un neizsīkstošu enerģijas veidu attīstību; kā arī
d) veicināt enerģijas tīklu savstarpēju savienojamību.
2. Neskarot citus Līgumu noteikumus, Eiropas Parlaments un Padome saskaņa ar parasto likumdošanas procedūru nosaka vajadzīgos pasākumus, lai sasniegtu 1. punktā minētos mērķus. Šādus pasākumus paredz pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju.
Tie neietekmē dalībvalstu tiesības paredzēt nosacījumus savu energoresursu izmantošanai, izvēlēties kādu no energoavotiem, kā arī noteikt savas energoapgādes struktūru, neskarot 192. panta 2. punkta c) apakšpunktu.”
„195. panta 2. punkts
1. Savienība papildina dalībvalstu darbības tūrisma nozarē, jo īpaši, lai veicinātu Savienības uzņēmumu konkurētspēju šajā jomā.
Lai to panāktu, Savienības rīcības mērķis ir:
a) veicināt labvēlīgas vides radīšanu uzņēmumu attīstībai šajā nozarē;
b) attīstīt dalībvalstu sadarbību, jo īpaši, apmainoties ar labu praksi.
2. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka īpašus pasākumus, lai papildinātu dalībvalstu rīcību šajā punktā izklāstīto mērķu sasniegšanai, neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu.”
III. Eiropas Savienības Tiesas pieeja
Savienības pasākuma juridiskais pamats jāizvēlas, balstoties uz objektīviem faktoriem, ko var tiesiski kontrolēt; būtiskākie tādi faktori ir attiecīgā pasākuma mērķis un saturs.
Principā tiesību aktam jāpamatojas tikai uz viena juridiskā pamata. Ja, izvērtējot kāda Savienības tiesību akta mērķi un saturu, atklājas, ka tam ir divas sastāvdaļas, kas attiecas uz divām atšķirīgu juridisko pamatu darbības jomām, un ja vienu mērķi vai sastāvdaļu var atzīt par galveno vai svarīgāko, savukārt otru par palīgrakstura mērķi vai sastāvdaļu, attiecīgajam tiesību aktam ir jābūt vienam juridiskajam pamatam, proti, tam, kuru nepieciešams izvēlēties sakarā ar galveno vai svarīgāko mērķi vai sastāvdaļu[12].
Vienīgi tad, ja izņēmuma kārtā tiek konstatēts, ka tiesību aktam vienlaikus ir vairāki mērķi vai vairākas nedalāmi saistītas sastāvdaļas un nevienu no tiem nevar uzskatīt par sekundāru un pakārtotu otram, šāds tiesību akts jāpamato ar vairākiem atbilstīgiem juridiskajiem pamatiem[13].
IV. Ierosināto juridisko pamatu analīze
Priekšlikuma 1. apsvērums atgādina, ka IJP primārais mērķis ir „izstrādāt un īstenot integrētu, konsekventu un saskaņotu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz okeāniem, jūrām, piekrastes reģioniem un jūrniecības jomām”.
Šā mērķa sasniegšanai ir vajadzīgs turpmāks finansiāls Savienības atbalsts. Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt tādu pietiekamu finansiālu pamatu pasākumiem, kas paredzēts tālākas IJP attīstības un īstenošanas veicināšanai.
Priekšlikuma 2. un 3. punktā ir izvirzīti vispārīgi un konkrēti mērķi, kuriem jāpievērš galvenā uzmanība IJP tālākas attīstības un īstenošanas atbalsta pasākumu programmā.
Priekšlikuma 4. un 5. pantā ir paredzēti noteikumi par darbībām, kas ir tiesīgas saņemt finansiālu palīdzību, un par finansiālās palīdzības veidiem. Priekšlikuma 6. pantā ir nosaukti finansiālā atbalsta saņēmēji. Turpmākie priekšlikuma noteikumi cita starpā attiecas uz īstenošanas pasākumiem, budžeta resursiem un šajā programmā finansēto darbību uzraudzību un novērtēšanu.
Piedāvātie juridiskie pamati ir vairāki. Lai izlemtu, vai šāds vairāku juridisko pamatu apvienojums ir attaisnots, būtu jākonstatē, ka ierosinātais tiesību akts izņēmuma kārtā ir vienlaikus vērsts uz vairāku mērķu īstenošanu vai tam ir vairāki nešķirami saistīti elementi, no kuriem neviens attiecībā uz otru nav sekundārs vai netiešs. Nedrīkstētu rasties arī konflikts starp likumdošanas procedūrām, kuras vajadzīgas, lai pieņemtu tiesību aktu, pamatojoties uz katru atsevišķo Līguma normu, kas veido daļu no vairākajiem juridiskajiem pamatiem.
LESD 43. panta 2. daļa ietilpst III sadaļā „Lauksaimniecība un zivsaimniecība”. Tā dod iespēju saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru apstiprināt pasākumus, kas vajadzīgi kopējās lauksaimniecības un zivsaimniecības politikas īstenošanai (LESD 38.–40. pants). Priekšlikuma 2. panta b) un c) apakšpunktā un 3. panta 2. punktā ir norādīts, ka viens no vispārējiem mērķiem ir veicināt jūras un piekrastes resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Tādējādi šķiet, ka uz šā mērķa īstenošanu vērsto pasākumu attiecīgais juridiskais pamats varētu būt LESD 43. panta 2. punkts.
LESD 74. pants un 77. panta 2. punkts attiecas uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. LESD 74. pants dod iespēju Padomei pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu administratīvu sadarbību starp dalībvalstīm jomās, uz kurām attiecas Līguma attiecīgā sadaļa. Šie pasākumi tiek apstiprināti saskaņā ar konsultāciju procedūru. Pasākumus attiecībā uz kopējo vīzu, robežpārbaužu un patvēruma politiku 77. panta 2. punktā ir paredzēts pieņemt saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Šajā sakarā būtu jānorāda, ka: i) integrētā jūrniecības politikā šo konkrēto pantu darbības jomā pasākumi nav paredzēti; ii) dažām valstīm pieejamās izņēmuma iespējas brīvības, drošības un tiesiskuma jomā varētu sarežģīt programmas īstenošanu un juridiski (arī loģiski) šķiet neiespējams apvienot tādu juridisko pamatu, kam vajadzīga visu dalībvalstu līdzdalība, ar tādiem juridiskiem pamatiem, kas atsevišķām dalībvalstīm atstāj iespējas tiem pievienoties vai nepievienoties; iii) LESD 74. pantā ir norādīta īpaša likumdošanas procedūra, kas nav saderīga ar citiem juridiskajiem pamatiem paredzēto procedūru[14]. Jāsecina, ka šajā gadījumā atbilstīgu juridisko pamatu nesniedz ne LESD 74. pants, ne 77. panta 2. daļa.
LESD 91. panta 1. punkts un 100. panta 2. punkts ietilpst VI sadaļā par kopējo transporta politiku. Likumdevējai iestādei 91. pants paver iespēju noteikt noteikumus, ko piemēro starptautiskiem pārvadājumiem uz kādu dalībvalsti vai no tās, vai cauri vienai vai vairākām dalībvalstīm, kā arī jebkādus attiecīgus noteikumus par transporta drošību. Konkrēti, 100. panta 2. punktā ir minēti „attiecīgi noteikumi par jūras transportu un gaisa transportu”. Lai gan priekšlikuma 2. un 3. pants būtībā neattiecas uz jūras transportu un priekšlikumā nav konkrētu atsauču uz jūras transportu, šis jautājums attiecas uz integrētas jūrniecības pārvaldības jomu un to varētu ietekmēt jūrniecības jomas transversālie instrumenti. Uz tiem abiem attiecas priekšlikuma mērķi.
LESD 173. panta 3. punktā galvenā uzmanība ir pievērsta Savienības rūpniecības konkurētspējas pasākumiem. Ar to nodrošina īpašus pasākumus, kuru mērķis ir cita starpā paātrināt rūpniecības pielāgošanos strukturāliem pārveidojumiem un veicināt iniciatīvai un uzņēmumu (jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu) attīstībai visā Savienībā, kā arī uzņēmumu sadarbībai labvēlīgas vides veidošanu. Jānorāda, ka priekšlikuma mērķis atbilst šai normai, jo īpaši saistībā ar mērķi atbalstīt saskaņotu politikas izstrādi un ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes, inovācijas un nodarbinātības veicināšanu jūrniecības nozarēs. Tādēļ šis mērķis būtu jāuzskata par vienu no priekšlikuma galvenajiem mērķiem.
LESD 175. pants ietilpst XVIII sadaļā „Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija”. Tas paver iespēju, ja ir vajadzīga īpaša rīcība, kas nav jau izveidotu struktūrfondu kompetencē, apstiprināt pasākumus saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Ar šo rīcību būtu jātiecas mazināt dalībvalstu dažādo reģionu attīstības līmeņa atšķirības.
Priekšlikumā ((2. panta c) apakšpunktā)) ir uzsvērta nepieciešamība veicināt inovāciju un nodarbinātību jūrniecības nozarēs un piekrastes reģionos, atbalstīt labākās prakses apmaiņu un veidot sadarbības platformas un tīklus ((3. panta 1. punkta d) apakšpunkts)), tādējādi pakāpeniski samazinot attīstības līmeņa atšķirības jūrniecības jomā. Arī komitejā iesniegtā grozījumā (14. grozījums) priekšlikuma pamatmērķis ir izteikts šādi: „izmantojot konsekventas un saskaņotas ar jūrniecību saistītas politikas nostādnes un attiecīgu starptautisku sadarbību, iespējami kāpināt ES piekrastes, salu un attālāko reģionu ilgtspējīgu attīstību, ekonomisko izaugsmi un sociālo kohēziju.”
LESD 192 panta 1. punktā tiek atļauts veikt pasākumus, izmantojot parasto likumdošanas procedūru, ar mērķi īstenot 191. pantā noteikto Savienības politiku attiecībā uz vides kvalitātes saglabāšanu, aizsargāšanu un uzlabošanu un dabas resursu apdomīgu un racionālu izmantošanu. Priekšlikumā ir iekļautas vairākas atsauces uz jūras un piekrastes resursu ilgtspējīgas izmantošanas veicināšanu un uz to cilvēka darbību ilgtspējības robežu noteikšanu, kurām ir ietekme uz jūras vidi (2. panta c) un d) apakšpunkti). Turklāt priekšlikumā ir atsauces uz jūras teritoriālo plānošanu un integrētu piekrastes zonas pārvaldība, kas ir instruments uz ekosistēmām balstītai pārvaldībai un ilgtspējīgai jūras apgabalu un piekrastes reģionu attīstībai.
LESD 194. panta 2. punktā ir ietverti pasākumi, kas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru jāapstiprina Savienības enerģētikas politikas jomā. 194. panta 1. punktā ir minēta energoefektivitāte un taupība, jaunu un neizsīkstošu enerģijas veidu attīstība un enerģijas tīklu savstarpēja savienojamība. Ar komitejā iesniegtajiem grozījumiem priekšlikuma vispārējo mērķu sarakstam tika pievienota enerģētikas politika. Turklāt 2. pantā uzsvērts, ka jūras un piekrastes resursi jāizmanto ilgtspējīgi.
Visbeidzot, LESD 195. panta 2. punkts attiecas uz Savienības rīcību, kuras mērķis ir papildināt dalībvalstu darbības tūrisma nozarē, radot labvēlīgu vidi uzņēmumu attīstībai šajā nozarē un attīstot dalībvalstu sadarbību, jo īpaši izmantojot labas prakses apmaiņu. Jānorāda, ka šīs programmas mērķi palīdzēs īstenot Savienības darbības šajā jomā.
Juridiskā komiteja 2011. gada 24. maijā attiecīgi vienbalsīgi[15] nolēma par pamatu Komisijas priekšlikumam izveidot programmu integrētas jūrniecības politikas turpmākas izstrādes atbalstam ieteikt LESD 43. panta 2. punktu, 91. panta 1. punktu, 100. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu, 175. pantu, 188. pantu, 192. panta 1. punktu, 194. panta 2. punktu un 195. panta 2. punktu un norādīt, ka 74. pants un 77. panta 2. punkts šajā gadījumā nav piemēroti kā juridiskais pamats.
Ar cieņu
Klaus-Heiner Lehne
6.4.2011
Zivsaimniecības komitejaS ATZINUMS(*)
Transporta un tūrisma komitejai
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu integrētas jūrniecības politikas turpmākas izstrādes atbalstam
( COM(2010)0494 – C7‑0292/2010 – 2010/0257(COD) )
Atzinumu sagatavoja (*): Maria do Céu Patrão Neves
(*) Iesaistītā komiteja – Reglamenta 50. pants
ĪSS PAMATOJUMS
1. IJP pamats
Iepazīstināšana ar Zaļo grāmatu integrētai jūrniecības politikai (IJP) 2006. gada 7. jūnijā iezīmēja sākumu vienota iestāžu skatījuma pieņemšanai uz okeāniem līdz ar integrētu pieeju jūrniecības darbībām, un pamatmērķis ir paplašināt okeānu ilgtspējīgu izmantošanu, nenodarot kaitējumu ne jūrniecības ekonomikas un piekrastes reģionu izaugsmei, ne jūras ekosistēmu saglabāšanai.
Kopš tā laika IJP ir pierādījusi savu vērtību kā jauna un daudzsološa pieeja Eiropas jūrām un piekrastes teritorijām, galveno uzmanību vēršot uz optimālu un ilgtspējīgu visu veidu jūrniecības darbības attīstību Savienībā.
2. Okeānu daudzveidība
Lai IJP būtu atbilstīga, ir nepieciešams atzīt okeānu daudzveidību. Tam ir vajadzīga tāda politika, kura nodrošina samērīgu, integrētu un organizētu pieeju dažādai jūras videi.
Šī okeānu daudzveidība ir izšķirīgs faktors tādās jomās kā Savienības konkurētspēja, ilgtspējīga attīstība, drošība Eiropā jūrā un uz sauszemes, enerģija un pārtikas piegāde, kuras ir stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu vidū. Pēdējā laikā nozīmīga ir arī jūras vēja parku izveide, ieguldījumi saistībā ar viļņu enerģijas tehnoloģiju, piekrastes akvakultūra un daudzas citas „zilās tehnoloģijas” izpausmes. Iepriekš minētā parādība līdz ar citiem tradicionālākiem okeāna izmantošanas veidiem, piemēram, transportu (katru gadu Eiropas jūras ostās ienāk vairāk nekā 350 miljoni pasažieru un 3,5 miljoni tonnu preču) un zivsaimniecību (Savienības zivsaimniecības nozare ir trešā lielākā pasaulē ar 6,9 miljoniem tonnu gada nozveju) padara IJP par pamata un obligātu prioritāti Savienības izaugsmes procesā.
Papildus iepriekš minētajam okeāni ir arī būtiski sociālkulturālās attīstības faktori, kas tieši vai netieši ietekmē daudzus Eiropas pilsoņus, jo vairāk nekā puse Eiropas iedzīvotāju dzīvo 50 km attālumā no piekrastes.
3. IJP – rīcības plāns
Pēc iepazīstināšanas ar Zaļo grāmatu integrētajai jūrniecības politikai 2006. gadā Komisija 2007. gada 10. oktobrī publicēja paziņojumu „Integrēta Eiropas Savienības jūras politika” ( SEC(2007)1278 ). Tajā ir ierosināts nozares darbību kopums visās galvenajās intervences jomās saistībā ar jūru, tostarp attiecībā uz transportu, zivsaimniecību, vidi, enerģētiku, rūpniecību, nodarbinātību, pētniecību, ārējām darbībām utt., un uzsvērta nepieciešamība veicināt sinerģijas, izmantojot integrētu pieeju dažādiem nozaru politikas virzieniem.
Kopienas iestādes, dalībvalstis un reģioni tad uzsāka pārvaldības struktūru izveides procesu, lai nodrošinātu, ka jūras politika vairs netiek skatīta atsevišķi un tiek attīstīta, balstoties uz dinamisku saikni ar citām politiskās iejaukšanās jomām saskaņā ar augšupejošu stratēģiju. Tajā pašā laikā tiek veicināti un īstenoti tādi starpnozaru instrumenti kā jūras teritoriālā plānošana, integrēta uzraudzība un jūras vides pētniecība un tiek paustas cerības, ka tas sniegs būtisku ieguldījumu jūras un piekrastes pārvaldībā.
4. Zivsaimniecības nozare kā neatņemama IJP sastāvdaļa
Zivsaimniecībā un akvakultūrā ir īpašas prasības un iezīmes attiecībā uz jūras vides izmantošanu un zivju krājuma atjaunošanās un pieaugšanas apstākļu saglabāšanu. Tam ir vajadzīgas pētniecības programmas un virkne citu pasākumu, kas būtu jāiekļauj IJP sistēmā.
Tā kā zivsaimniecības jomā Eiropas Savienībai ir liela ietekme pasaulē un ES ir lielākais no zivju izejmateriāliem ražoto pārstrādāto produktu tirgus, Savienībai ir jānodrošina zvejas ilgtspējība un rentabilitāte, jo zveja joprojām ir vissenākā cilvēku darbība jūrā.
Mūsdienās Eiropā zivis kā produkts ar augstu uzturvērtību joprojām ir viena no svarīgākajām uztura sastāvdaļām.
Neskatoties uz to, ka atsevišķi krājumi tiek pārzvejoti, kas ir jāmaina, zivsaimniecības nozarei saistībā ar darbību jūrā joprojām ir īpaša nozīme, un tiek pausta cerība, ka KZP reforma padarīs to ilgtspējīgāku un rentablāku ekonomiskā izteiksmē.
5. Atzinuma sagatavotājas apsvērumi
Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka IJP vajadzētu būt Eiropas stratēģiskajai proritātei, šajā sakarībā atbalstot virkni prioritāšu, kas ierosinātas Komisijas stratēģijā kā rīcības plāns, kurš papildina paziņojumu „Integrēta Eiropas Savienības jūrniecības politika”.
Šajā rīcības plānā ir paredzēti izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības saistībā ar IJP, taču finansējums bija pieejams tikai līdz 2010. gadam. Šajā sakarībā atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē regulas priekšlikumu, kas nodrošinātu vajadzīgo juridisko pamatu finansēšanas darbībām saistībā ar IJP īstenošanu no 2011. gada janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim. Šādi līdz turpmākās Kopienas shēmas piemērošanai būs iespējams nodrošināt vajadzīgo finansiālo atbalstu, lai turpinātu jau uzsākto darbu un citus projektus, kas var izrādīties būtiski 2009. gada 15. oktobra progresa ziņojumā noteikto pamatnostādņu īstenošanai.
Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka ierosinātā summa — EUR 50 miljoni —, lai gan pirmajā mirklī šķiet nepietiekama, ir saprātīgs pamats priekšlikuma 4. pantā minēto darbību finansēšanai, tomēr vēlas vērst uzmanību uz šo līdzekļu izcelsmi. Ar iesniegto 8. panta grozījumu ir paredzēts precizēt ierosinātā finansējuma avotus un nepieļaut zivsaimniecībai jau paredzēto līdzekļu izmantošanu.
Turklāt atzinuma sagatavotāja ierosina dokumenta projektā izmantot deleģētos aktus, jo tie ir nepieciešami ikgadējo darba programmu pieņemšanai un savukārt var precizēt to, kas ir noteikts pašā regulā: prioritāšu izvēli, mērķus, gaidāmos rezultātus un piešķirtos finanšu līdzekļus kopumā. Šīm programmām būtu sekundāra politiska ievirze, ko nevar pieņemt ar īstenošanas aktiem.
GROZĪJUMI
Zivsaimniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1. atsauce
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu, 74. pantu un 77. panta 2. punktu, 91. panta 1. punktu un 100. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu, 175. pantu, 188. pantu, 192. panta 1. punktu, 194. panta 2. punktu un 195. panta 2. punktu, | ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu, 91. panta 1. punktu un 100. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu, 175. pantu, 188. pantu, 192. panta 1. punktu, 194. panta 2. punktu un 195. panta 2. punktu, |
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(1) Komisijas 2007. gada 10. oktobra Paziņojumā par integrētu Eiropas Savienības jūrniecības politiku (COM(2007) 575) ir noteikts, ka integrētās jūrniecības politikas primārais mērķis ir izstrādāt un īstenot integrētu, konsekventu un saskaņotu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz okeāniem, jūrām, piekrastes reģioniem un jūrniecības jomām. | (1) Komisijas 2007. gada 10. oktobra Paziņojumā par integrētu Eiropas Savienības jūrniecības politiku ( COM(2007) 575 ) ir noteikts, ka integrētās jūrniecības politikas primārais mērķis ir izstrādāt un īstenot koordinētu un saskaņotu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz okeāniem, jūrām, salu un piekrastes reģioniem un jūrniecības jomām. |
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (5a) Eiropas Parlaments 2010. gada 21. oktobra rezolūcijā par integrēto jūrniecības politiku (IJP) — sasniegtā progresa novērtēšana un jauni uzdevumi1 ir skaidri norādījis, ka „atbalsta Komisijas apliecināto vēlmi nākamo divu gadu laikā IJP finansēšanai piešķirt EUR 50 miljonus, lai turpinātu iesākto darbu, pamatojoties uz politikas, pārvaldības, ilgtspējības un uzraudzības jomās iepriekš īstenotajiem projektiem”. |
| _____________________ |
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(6) Savienības finansējumam jābūt paredzētam ar nolūku sniegt atbalstu izpētes darbam attiecībā uz darbībām, kuru mērķis ir veicināt integrētās jūrniecības politikas stratēģiskos mērķus, tostarp integrētu jūrniecības pārvaldību visos līmeņos, tādu integrētu jūras baseinu stratēģiju izstrādi un īstenošanu, kas būtu īpaši piemērotas dažādo Eiropas jūras baseinu konkrētajām vajadzībām, cilvēka darbības ilgtspējības robežu noteikšanu atbilstoši Jūras stratēģijas pamatdirektīvai, kas ir integrētās jūrniecības politikas vides pīlārs, pievēršot pienācīgu uzmanību to kopējai ietekmei atbilstoši uz ekosistēmām balstītai pieejai, turpmāku ieinteresēto personu iesaisti integrētas jūrniecības pārvaldības programmās, turpmāku transversālu instrumentu izstrādi integrētai politikas veidošanai, integrētās jūrniecības politikas starptautiskās dimensijas veicināšanu, kā arī ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, nodarbinātību, inovāciju un konkurētspēju. | (6) Savienības finansējumam jābūt paredzētam ar nolūku sniegt atbalstu izpētes darbam attiecībā uz darbībām, kuru mērķis ir veicināt integrētās jūrniecības politikas stratēģiskos mērķus, tostarp integrētu jūrniecības pārvaldību visos līmeņos, tādu integrētu jūras baseinu stratēģiju izstrādi un īstenošanu, kas būtu īpaši piemērotas dažādo Eiropas jūras baseinu konkrētajām vajadzībām, turpmāku transversālu instrumentu izstrādi integrētai politikas veidošanai, jūras un piekrastes resursu aizsargāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu un cilvēka darbības ilgtspējības robežu noteikšanu atbilstoši Jūras stratēģijas pamatdirektīvai un Ūdens resursu pamatdirektīvai, kas ir integrētās jūrniecības politikas vides pīlārs, pievēršot pienācīgu uzmanību to kopējai ietekmei atbilstoši uz ekosistēmām balstītai pieejai, turpmāku ieinteresēto personu — jo īpaši zivsaimniecības nozares pārstāvju — iesaisti integrētas jūrniecības pārvaldības programmās, turpmāku transversālu instrumentu izstrādi integrētai politikas veidošanai, jūras vides izmantošanas tiesību taisnīga sadalījuma standartu izstrādi, integrētās jūrniecības politikas starptautiskās dimensijas veicināšanu, kā arī ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, nodarbinātību, inovāciju un konkurētspēju Eiropas piekrastes, salu un attālākajos reģionos. |
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (7a) Programmai jābūt saskaņotai ar citiem ES politikas virzieniem, kuri var būt saistīti ar jūrniecību, jo īpaši ar struktūrfondiem, Eiropas transporta tīkliem, kopējo zivsaimniecības politiku, tūrismu, pasākumiem vides un klimata pārmaiņu jomā, pētniecības un attīstības pamatprogrammu un enerģētikas politiku. |
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
7.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (7b) Programmai būtu jāveicina piekrastes reģionu un salu ekonomikas dinamiska izaugsme un konkurētspēja, jo īpaši zivsaimniecības un akvakultūras jomā. |
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(8) Programmas īstenošanai trešās valstīs ir jāveicina saņēmējas valsts attīstības mērķu sasniegšana un jābūt saderīgai ar citiem ES sadarbības instrumentiem, tostarp attiecīgo ES politikas jomu mērķiem un prioritātēm. | (8) Programmas īstenošanai trešās valstīs ir jāveicina saņēmējas valsts attīstības mērķu sasniegšana un jābūt saderīgai ar citiem ES sadarbības instrumentiem, tostarp attiecīgo ES politikas jomu mērķiem un prioritātēm, un jāpapildina arī citi ES sadarbības instrumenti, piemēram, spēkā esošie zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi un attīstības programmas, un jābūt saskaņotai ar šiem instrumentiem. Ar šo programmu būtu jāatbalsta tāda starptautiskā jūrniecības pārvaldība, kuras pamatā būtu tiesiskums, atbilstoši Savienības saistībām pret Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS) veicinot vispārēju pievienošanos šai konvencijai. |
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(9) Programmai jāpapildina esošie un nākamie finanšu instrumenti, kuru pieejamību dalībvalstis nodrošina valstu un reģionu līmenī un kuru mērķis ir veicināt okeānu, jūru un piekrastes aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu. | (9) Programmai jāpapildina esošie un nākamie finanšu instrumenti, kuru pieejamību dalībvalstis nodrošina valstu un reģionu līmenī un kuru mērķis ir veicināt okeānu, jūru un piekrastes aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu, un jāveicina ilgtspējīga attīstība un ekonomikas izaugsme Eiropas piekrastes, salu un attālākajos reģionos, jo īpaši apvidos, kas ir ļoti atkarīgi no jūrniecības darbībām. |
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (9a) Šo programmu īstenojot, būtu jācenšas nodrošināt, lai nevis tiek veidotas nevajadzīgas dublējošas struktūras, bet gan tiek integrētas pašreizējās nozaru iniciatīvas. |
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
12.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (12a) Lai ņemtu vērā neparedzētus pavērsienus un nodrošinātu sīki izstrādātas, tomēr elastīgas īstenošanas pamatnostādnes, saskaņā ar LESD 290. pantu vajadzētu Komisijai piešķirt pilnvaras pieņemt deleģētus aktus. Konkrētāk, deleģētie akti varētu būt vajadzīgi, lai atjauninātu šīs regulas darbības mērķus un pieņemtu saskaņā ar to izstrādātās darba programmas. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētus aktus, būtu jānodrošina, lai attiecīgos dokumentus vienlaikus, savlaicīgi un regulāri nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. |
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Ar šo regulu tiek izveidota programma integrētās jūrniecības politikas turpmākas izstrādes un īstenošanas atbalstam (turpmāk “programma”). | Ar šo regulu tiek izveidota programma integrētās jūrniecības politikas turpmākas izstrādes un īstenošanas atbalstam (turpmāk „programma”), kuras galvenais mērķis ir maksimalizēt jūru un okeānu ilgtspējīgu izmantošanu, neapdraudot ilgtspējīgas jūrniecības ekonomikas un piekrastes reģionu izaugsmi un nemazinot jūras ekosistēmas aizsardzību, tostarp attālākajos reģionos, un nodrošinot sociālo kohēziju un zinātnes atziņu paplašināšanu. |
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
2. pants – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
a) veicināt jūrlietu un piekrastes jautājumu integrētas pārvaldības un integrētu jūras baseinu stratēģiju izstrādi un īstenošanu; | a) veicināt IJP integrētas pārvaldības ilgtspējīgu attīstību un īstenošanu; |
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
2. pants – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) palīdzēt izstrādāt instrumentus, kas aptvertu ar jūru vai piekrasti saistītu nozaru politiku; | b) palīdzēt izveidot/izstrādāt un ieviest instrumentus, kas aptvertu ar jūru vai piekrasti saistītu nozaru politiku un kam būtu nozīme tādās jomās kā ilgtspējīga izaugsme, inovācija un nodarbinātība, vides uzraudzība, kuģošanas drošība un pārtikas un enerģijas piegāde, ņemot vērā jūras un sauszemes savienojumus, jo īpaši šīs nozares mazāk aizsargātajiem partneriem; |
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
2. pants – ba apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ba) ievērojot attiecīgo jūras teritoriju īpatnības, izstrādāt reģioniem pielāgotas pārvaldības pieejas; |
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
2. pants – c apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
c) atbalstīt saskaņotu politikas veidošanu un veicināt ilgtspējīgu jūras un piekrastes resursu izmantošanu un ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, inovāciju un nodarbinātību jūrniecības nozarēs un piekrastes reģionos atbilstoši nozaru politikas prioritātēm un darbībām; | c) atbalstīt saskaņotu politikas veidošanu un veicināt jūras un piekrastes resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu un ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, inovāciju un nodarbinātību jūrniecības nozarēs un piekrastes reģionos, jo īpaši apvidos, kas ir ļoti atkarīgi no jūrniecības darbībām, atbilstoši nozaru politikas prioritātēm un darbībām; |
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
2. pants – d apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
d) turpmāk noteikt jūras vidi ietekmējošas cilvēka darbības ilgtspējības robežas atbilstīgi Jūras stratēģijas pamatdirektīvai; | d) turpmāk noteikt jūras vidi un jūras piesārņojumu ietekmējošas cilvēka darbības ilgtspējības robežas atbilstīgi Ūdens resursu pamatdirektīvai un Jūras stratēģijas pamatdirektīvai; |
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
2. pants – e apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
e) uzlabot un stiprināt ārējo sadarbību un koordināciju saistībā ar integrētas jūrniecības politikas mērķiem. | e) uzlabot un stiprināt ārējo sadarbību un koordināciju saistībā ar integrētas jūrniecības politikas mērķiem, pamatojoties uz datu vākšanu, informācijas apmaiņu par paraugpraksi un veicinot debates starptautiskos forumos. Šajā ziņā ir būtiski ratificēt un īstenot ANO Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS) un attiecīgās starptautiskās konvencijas. |
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
2. pants – ea apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ea) visos līmeņos un kopsakarā ar visiem integrētās jūrniecības politikas un saistīto nozaru politikas aspektiem atbalstīt pārredzamību un labu pārvaldību un nodrošināt vispusīgu informāciju un lēmumu pieņemšanas procesu pārredzamību. |
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
2. pants – eb apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| eb) sekmēt ekosistēmas saudzējošu un piesardzīgu pieeju piemērošanu visās jūras un jūrniecības nozares politikas jomās. |
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Saskaņā ar mērķiem, kas noteikti 2. panta a), b), c) un d) punktā, programma tiecas: | Saskaņā ar mērķiem, kas noteikti 2. panta a), b), c) un d) punktā, programmai vajadzētu |
| 1) attiecībā uz jūrniecības politikas integrētu pārvaldību: |
a) rosināt dalībvalstis vai reģionus izstrādāt vai ieviest integrētu jūrniecības pārvaldību; | a) rosināt dalībvalstis un reģionus izstrādāt, ieviest un īstenot integrētu jūrniecības pārvaldību, radot taisnīgus pamatnosacījumus visiem iesaistītajiem un nodrošinot viņu interešu iespējami labāko līdzsvaru; |
b) stimulēt un stiprināt dialogu un sadarbību ar ieinteresētajām personām un to starpā ar integrētu jūrniecības politiku saistītos transversālos jautājumos; | b) stimulēt un stiprināt dialogu un sadarbību ar ieinteresētajām personām un to starpā visos pārvaldības līmeņos, kā arī ar pilsonisko sabiedrību un jūrniecības profesiju pārstāvjiem par transversāliem jautājumiem, kas saistīti ar integrētu jūrniecības politiku, vienlaikus nodrošinot pilnīgu pārredzamību; |
c) sekmēt sinerģijas izmantošanu, informācijas apmaiņu un labākās prakses apmaiņu attiecībā uz jūrniecības politiku, tostarp jūrniecības pārvaldību un nozaru politikas jomām, kam ir ietekme uz reģionālajām jūrām un piekrastes reģioniem, vai | c) sekmēt sinerģijas izmantošanu, informācijas apmaiņu un labākās prakses apmaiņu attiecībā uz jūrniecības politiku, tostarp jūrniecības pārvaldību un nozaru politikas jomām, kam ir ietekme uz reģionālajām jūrām un piekrastes reģioniem, un jo īpaši uz apvidiem, kas ir ļoti atkarīgi no jūrniecības darbībām, vai; |
| d) atbalstīt saskaņošanu un centienus rast sinerģijas starp jūrniecības politiku un citiem ES politikas virzieniem; |
d) veicināt starpnozaru sadarbības platformu un tīklu izveidi, ņemot vērā nozares, pētnieku aprindu, reģionu, valsts iestāžu un NVO intereses; | e) veicināt starpnozaru sadarbības platformu un tīklu izveidi, iesaistot ar jūrniecības darbībām saistītu nozaru pārstāvjus, pētnieku aprindas, reģionus, valsts iestādes, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un NVO, vienlaikus sekmējot atbildīgu praksi attiecībā uz visām darbībām, kas saistītas ar IJP, lai nodrošinātu aizsardzību pret cilvēka darbību nelabvēlīgo ietekmi uz jūras vidi, kā arī šo nelabvēlīgo ietekmi ierobežotu, nodrošinātu ekosistēmu saglabāšanu un jūras un piekrastes reģionu ilgtspējīgu izaugsmi; |
e) veicināt kopīgu metožu un pieeju izstrādi. | f) veicināt kopīgu metožu un pieeju izstrādi, kas nodrošinātu jūras dabas resursu un platību taisnīgu izmantošanu; |
| g) veicināt pasākumus, kas paaugstinātu informētību un vairotu izpratni par okeānu daudzējādo nozīmi; |
| h) izstrādāt standartus, kas nodrošinātu, ka visas lietotāju intereses ir taisnīgi pakļautas visas sabiedrības interesēm; |
| i) sekmēt pētniecību, kuras mērķis ir novērtēt apdraudēto ekosistēmu pašreizējo stāvokli, tādējādi nodrošinot pamatu plānošanai reģionālā un valsts mērogā; |
| j) veicināt atjaunojamo jūras enerģijas avotu izmantošanu. |
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Saskaņā ar mērķi, kas noteikts 2. panta b) punktā, programma veicina šādus pasākumus: | 2) attiecībā uz sinerģiju izveidi daudznozaru darbībai un daudznozaru politikas virzienu izveidi: |
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
a) vienota vide informācijas apmaiņai ES jūrniecības jomā, kura veicina starpnozaru un pārrobežu pārraudzības darbības un stiprina jūras telpas drošu un nebīstamu izmantošanu, ņemot vērā attiecīgo nozaru politikas attīstības tendences pārraudzības jautājumos un attiecīgā gadījumā dodot ieguldījumu to nepieciešamajā attīstībā; | a) informācijas apmaiņai ES jūrniecības jomā nodrošināt vienotu vidi, kura veicina starpnozaru un pārrobežu pārraudzības darbības, un stiprināt jūras telpas drošu un nebīstamu izmantošanu, ņemot vērā attiecīgo nozaru politikas attīstības tendences pārraudzības jautājumos un attiecīgā gadījumā dodot ieguldījumu to nepieciešamajā attīstībā, tostarp ietverot Eiropas krasta apsardzes dienesta izveidi; |
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) jūras teritoriālā plānošana un integrēta piekrastes zonas pārvaldība, kas ir pamatinstrumenti uz ekosistēmām balstītai pārvaldībai un ilgtspējīgai jūras apgabalu un piekrastes reģionu attīstībai; | b) īstenot jūras teritoriālo plānošanu un integrētu piekrastes zonas pārvaldību, kā arī sauszemes un jūras savienojumu attīstīšanu, kas ir tādi pamatinstrumenti uz ekosistēmām balstītai pārvaldībai un ilgtspējīgai jūras apgabalu, piekrastes reģionu un salu attīstībai — īpašu uzmanību pievēršot teritorijām, kuras ir vismazāk aizsargātas pret klimata pārmaiņām —, kas palīdz īstenot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumus; |
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
c) visaptveroši un publiski pieejami augstas kvalitātes dati par jūru un zināšanu bāze, kas veicina apmaiņu ar šiem datiem, to atkārtotu izmantošanu un izplatīšanu dažādās lietotāju grupās un nodrošina jūrniecības informācijas vizualizēšanu, izmantojot tīmekļa rīkus. | c) izveidot/izstrādāt visaptverošus un publiski pieejamus datus par jūru un augstas kvalitātes zināšanu bāzi par jūras ekonomiku, kas veicina apmaiņu ar šiem datiem, to atkārtotu izmantošanu un izplatīšanu dažādās lietotāju grupās, nepieļaujot informācijas dublēšanos un, kad vien iespējams, izmantojot šajā nolūkā jau izstrādātās programmas, piemēram, 1) INSPIRE — Telpiskās informācijas infrastruktūra Eiropas Kopienā un 2) GMES — Globālā vides un drošības novērošanas iniciatīva; |
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ca) apmaiņa ar jūrniecības pētījumu datiem. |
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
3. pants – 3. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Saskaņā ar 2. panta e) punktā noteikto mērķi un nozaru politikas papildināšanas nolūkos programma tiecas uzlabot un stiprināt sadarbību, īstenojot integrētas starpnozaru darbības ar: | 3) attiecībā uz Jūras stratēģijas pamatdirektīvas īstenošanu: |
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
3. pants – 3. punkts– a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
a) trešām valstīm, tostarp tām, kas robežojas ar kādu Eiropas jūras baseinu; | a) noteikt robežas cilvēka ilgtspējīgai rīcībai, kas ietekmē jūras vidi; |
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
3. pants – 3. punkts– b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) dalībniekiem trešās valstīs; | b) integrēt un saskaņot darbības, kas veicina mazāk piesārņojošu tehnoloģiju izmantošanu. |
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
3. pants – 3.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 3.a Attiecībā uz IJP ārējo dimensiju programma veicina starptautisko nolīgumu parakstīšanu, ratificēšanu un īstenošanu. |
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
3. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Konkrētos mērķos, kas izklāstīti 3. punktā, īsteno saskaņā ar konkrētajiem mērķiem, kas izklāstīti 1. un 2. punktā, un atbilstoši ES sadarbības instrumentiem, ņemot vērā nacionālo un reģionālo attīstības stratēģiju mērķus. | 4. attiecībā uz Eiropas jūrniecības telpas kartēšanu un jūras baseinu pārvaldību: |
| a) veicināt Eiropas jūrniecības telpas atlanta izstrādi, nosakot dažādos Eiropas jūrniecības reģionos īstenotās jūrniecības darbības un norādot iespējamos interešu konfliktus šo teritoriju izmantošanā; |
| b) atbalstīt jūrniecības pārvaldības stratēģiju izveidi, balstoties uz reģioniem pielāgotu pieeju okeāniem, t. i., ņemot vērā dažādu jūras baseinu iezīmes un īpatnības; |
| c) radīt sinerģijas starp vietējām iestādēm, valsts iestādēm un ES, lai nodrošinātu Savienības dažādo jūras un piekrastes teritoriju optimālu pārvaldību, līdztekus novēršot interešu konfliktus. |
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
3. pants – 4.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 4.a Attiecībā uz izaugsmi, nodarbinātību un inovāciju programmas uzdevumi ir šādi: |
| a) veicināt tehnoloģiju attīstību un zināšanu izmantošanu nolūkā ieviest ekoloģiski ilgtspējīgāku praksi saistībā ar darbībām, kas skar jūras vidi; |
| b) garantēt vairāk un labāku darba vietu radīšanu jūrniecības darbību jomā, kā arī augstākus ienākumus un labākus sociālos apstākļus (veselība, drošība utt.) tiem, kuri iesaistīti jūrniecības darbībās, piemēram, zivsaimniecībā; |
| c) atbalstīt jaunu ar jūrlietām saistītu saimnieciskās darbības veidu radīšanu un attīstību; |
| d) veicināt profesionālo kvalifikāciju iegūšanu jūrniecības darbību jomā, tostarp zivsaimniecībā, piedāvājot plašāku jūrlietu apmācības klāstu un uzlabojot prasmes un kvalifikācijas. |
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
3. pants – 4.b punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 4.b attiecībā uz IJP ārējās dimensijas veicināšanu: |
| a) iekļaut horizontālos IJP mērķus Savienības noslēgtajos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos; |
| b) attīstīt stratēģijas un darbības sadarbībai ar trešām valstīm, NVO vai citām starptautiskām organizācijām, lai aizsargātu/atjaunotu jūras ekosistēmas; |
| c) starptautiskie partneri un organizācijas, jo īpaši attiecībā uz starptautiskām saistībām atjaunot ekosistēmas un citiem attiecīgiem nolīgumiem, tostarp starptautiskiem nolīgumiem, kas izstrādāti, lai aizsargātu īpaši ekoloģiski jutīgas jūras teritorijas, kā arī citiem aizsardzības pasākumiem, kas saistīti ar jūras darbību pārvaldību, nodrošina, ka parakstītājas trešās valstis, kuras atrodas piekrastes reģionā, arī ievēro Eiropas Savienībā pieņemtās aizsardzības saistības un standartus. |
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
3. pants – 4.c punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 4.c Attiecībā uz IJP ārējās dimensijas darbību veicināšanu programmas uzdevumi ir šādi: |
| a) iekļaut horizontālos IJP mērķus Savienības noslēgtajos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos; |
| b) izstrādāt stratēģijas un pasākumus sadarbībai ar trešām valstīm vai citām starptautiskām organizācijām nolūkā aizsargāt un atjaunot jūras ekosistēmas, ietverot datu vākšanas un datu apmaiņas programmu veicināšanu. |
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
4. pants – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
a) pētījumiem un sadarbības programmām; | a) projektiem, tostarp izmēģinājuma projektiem, pētījumiem, tostarp likumdošanas nepilnību konstatēšanas pētījumiem attiecībā uz izdevīgajiem karogiem un nelikumīgu, nereglamentētu un nereģistrētu zveju, un sadarbības programmām, makroreģionālām stratēģijām, kā arī darbībai saistībā ar vispusīgu instrumentu klāstu; |
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
4. pants – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) publiskas informācijas un labākās prakses apmaiņai, izpratnes veidošanai un saistītām saziņas un izplatīšanas darbībām, tostarp publicitātes kampaņām un pasākumiem, un tīmekļa vietņu izstrādei un uzturēšanai; | b) publiskas informācijas un labākās prakses apmaiņai, izpratnes veidošanai un saistītām saziņas un izplatīšanas darbībām, tostarp publicitātes kampaņām un pasākumiem, un tīmekļa vietņu, kā arī attiecīgu sociālo tīklu un datubāzu izstrādei un uzturēšanai; |
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
4. pants – ba apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ba) apmaiņai ar labāko praksi kuģošanas uzraudzības jomā, ietverot Eiropas krasta apsardzes dienesta izveidi; |
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
4. pants – d apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
d) nozīmīga apjoma datu apkopošanai, uzraudzībai un publiskas piekļuves nodrošināšanai šiem datiem, informācijai par labāko praksi un datubāzei par Savienības finansētiem reģionāliem projektiem, attiecīgā gadījumā izmantojot sekretariātu, kas izveidots vienam vai vairākiem šādiem mērķiem; | d) nozīmīga apjoma datu apkopošanai, uzraudzībai un publiskas piekļuves nodrošināšanai šiem datiem, informācijai par labāko praksi un datubāzei par Savienības finansētiem reģionāliem projektiem, attiecīgā gadījumā izmantojot sekretariātu, kas izveidots vienam vai vairākiem šādiem mērķiem, par prioritāriem nosakot projektus, kas saistīti ar datu vākšanu un apstrādi atbilstīgi kopīgi apstiprinātiem vienotiem standartiem; |
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Programmas palīdzību var saņemt trešās valstis, ieinteresētās personas trešās valstīs un starptautiskas organizācijas vai struktūras, kas īsteno vienu vai vairākus no vispārējiem vai konkrētajiem mērķiem, kuri noteikti 2. un 3. pantā. | 2. Programmas palīdzību var saņemt trešās valstis, ieinteresētās personas trešās valstīs, starptautiskas organizācijas, NVO vai citas struktūras, kas īsteno vienu vai vairākus no vispārējiem vai konkrētajiem mērķiem, kuri noteikti 2. un 3. pantā. |
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
6. pants – 3.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 3.a Programma uzlabo piekrastes un salu kopienu dzīvi. |
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Komisija programmu īsteno saskaņā ar Finanšu regulu. | 1. Programmu īsteno saskaņā ar Finanšu regulu. |
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
7. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Lai īstenotu programmu, Komisija saskaņā ar 2. un 3. pantā noteiktajiem mērķiem pieņem gada darba programmas atbilstīgi 13. panta 2. punktā minētajai procedūrai. | 2. Kā pamatu šīs programmas īstenošanai Komisija saskaņā ar 2. un 3. pantā noteiktajiem mērķiem ar deleģēto aktu palīdzību pieņem vienu vai vairākas darba programmas piemērotiem laikposmiem saskaņā ar 13. pantu un atbilstīgi 13.a un 13.b panta noteikumiem. |
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
7. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
a) gada prioritātes, sasniedzamie mērķi un paredzamie rezultāti, ko radīs finanšu gadā piešķirtās apropriācijas; | a) attiecīgā laikposma prioritātes, sasniedzamie mērķi un paredzamie rezultāti, ko radīs katrā finanšu gadā piešķirtās apropriācijas; |
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
7. pants – 3. punkts – ga apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ga) iespējamā sinerģija ar citiem ES finansēšanas instrumentiem. |
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
7. pants – 4. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumiem gada darba programmā sīki norāda šādu informāciju: | 4. Attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumiem darba programmās sīki norāda šādu informāciju: |
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
7. pants – 4. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ea) iespējamā sinerģija ar citiem ES finansēšanas instrumentiem. |
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Programmai iedalītie budžeta resursi Eiropas Savienības vispārējā budžetā ir iekļauti kā gada apropriācijas. Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina pieejamās gada apropriācijas, nepārsniedzot finanšu shēmas robežas. | 2. Programmai iedalītie budžeta resursi Eiropas Savienības vispārējā budžetā ir iekļauti kā gada apropriācijas. Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina pieejamās gada apropriācijas, nepārsniedzot finanšu shēmas robežas, konkrēti, pamatojoties uz noteikto rezervi, kas minēta 2. izdevumu kategorijā (dabas resursu aizsardzība un pārvaldība). |
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
12. pants – virsraksts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Novērtēšana | Ziņošana un novērtēšana |
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
12. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Ne vēlāk kā 2014. gada 31. decembrī Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei retrospektīvā novērtējuma ziņojumu. | Eiropas Parlaments un Padome regulāri un laikus saņem informāciju par Komisijas darbu. |
| Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei: |
| a) progresa ziņojumu — ne vēlāk kā 2012. gada 31. decembrī; |
| b) retrospektīvā novērtējuma ziņojumu — ne vēlāk kā 2014. gada 31. decembrī; |
| c) attiecīgā gadījumā Komisija iesniedz regulas priekšlikumu par programmas pagarināšanu laikposmā pēc 2013. gada. |
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
13. pants – virsraksts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Padomdevēja komiteja | Deleģēšana |
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Padomdevēja komiteja palīdz Komisijai sagatavot 7. panta 2. punktā paredzētās gada darba programmas. | 1. Pilnvaras pieņemt 7. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz 8. panta 1. punktā norādīto laikposmu. |
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
13. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus. | 2. Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā vienlaikus par to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. |
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
13. pants – 2.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.a Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot 13.a un 13.b pantā paredzētos noteikumus. |
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
13.a pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 13.a pants |
| Deleģējuma atsaukšana |
| 1. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā brīdī atsaukt 7. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. |
| 2. Iestāde, kura ir uzsākusi iekšējo procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atsaukt pilnvaru deleģējumu, cenšas laikus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas, kā arī atsaukšanas iespējamos iemeslus. |
| 3. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu likumību. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
13.b pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 13.b pants |
| Iebildumi pret deleģētajiem aktiem |
| 1. Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu divu mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. |
| 2. Ja pēc 1. punktā minētā laikposma beigām ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas stājas spēkā dienā, kas tajā noteikta. Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas var stāties spēkā pirms minētā termiņa beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par nodomu neizteikt iebildumus. |
| 3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome 1. punktā minētajā laikposmā izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 296. pantu iestāde, kas izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, iebildumus pamato. |
PROCEDŪRA
Virsraksts | Programma integrētas jūrniecības politikas turpmākas izstrādes atbalstam | ||||||
Atsauces | COM(2010)0494 – C7-0292/2010 – 2010/0257(COD) | ||||||
Atbildīgā komiteja | TRAN | ||||||
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē | PECH 7.10.2010 |
|
|
| |||
Komiteju iesaistīšanas procedūra - datums, kad paziņoja plenārsēdē | 10.3.2011 |
|
|
| |||
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums | Maria do Céu Patrão Neves 25.11.2010 |
|
| ||||
Izskatīšana komitejā | 1.12.2010 | 1.2.2011 | 15.3.2011 |
| |||
Pieņemšanas datums | 4.4.2011 |
|
|
| |||
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 20 0 0 | |||||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Josefa Andrés Barea, Kriton Arsenis, Alain Cadec, João Ferreira, Carmen Fraga Estévez, Pat the Cope Gallagher, Marek Józef Gróbarczyk, Iliana Malinova Iotova, Werner Kuhn, Isabella Lövin, Gabriel Mato Adrover, Guido Milana, Britta Reimers, Ulrike Rodust, Struan Stevenson, Jarosław Leszek Wałęsa | ||||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Jean-Paul Besset, Izaskun Bilbao Barandica, Chris Davies | ||||||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Philippe Boulland, Nuno Teixeira | ||||||
18.3.2011
Budžeta komitejaS ATZINUMS
Transporta un tūrisma komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu integrētas jūrniecības politikas turpmākas izstrādes atbalstam
( COM(2010)0494 – C7‑0292/2010 – 2010/0257(COD) )
Atzinumu sagatavoja: Dominique Riquet
ĪSS PAMATOJUMS
Integrētā jūrniecības politika (IJP) veicina visu to ES politikas virzienu sinerģiju, kuri attiecas uz okeāniem, jūrām, piekrastes reģioniem un jūrniecības nozarēm.
Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības jūrniecības politikas jomā tika pabeigti 2010. gadā (2011. gadam saistību apropriācijas nav paredzētas). Laikposmam no 2011. līdz 2013. gadam IJP ir nepieciešama daudzgadu finanšu shēma, ieviešot divas jaunas budžeta pozīcijas (11 09 05 un 11 01 07 04 04). Šādas programmas izveide dos Komisijai iespēju kopā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām turpināt jau iesākto izpētes darbu, kā arī attīstīt un precizēt IJP īstenošanas iespējas. Pašlaik šīs politikas attīstības un īstenošanas finansēšana ilgtermiņā nav garantēta.
Šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt integrēto jūrniecības politiku ar stabilu finanšu plānu laikposmam no 2011. līdz 2013. gadam, izveidojot finansējumu EUR 50 miljonu apmērā. Eiropas Parlaments 2010. gada 21. oktobra rezolūcijā „Par integrēto jūrniecības politiku — sasniegtā progresa novērtēšana un jauni uzdevumi” ( 2010/2040(INI) ) jau paziņoja, ka „atbalsta Komisijas apliecināto vēlmi nākamo divu gadu laikā IJP finansēšanai piešķirt EUR 50 miljonus, lai turpinātu iesākto darbu, pamatojoties uz politikas, pārvaldības, ilgtspējības un uzraudzības jomās iepriekš īstenotajiem projektiem”. Komisijas ierosinātā summa ir samērīga un to vajadzētu uzskatīt par nepieciešamo minimumu.
Priekšlikuma juridiskajā pamatā ir jāiekļauj 165. un 166. pants par izglītību, profesionālo sagatavošanu un jaunatni, lai būtu iespējams veidot sadarbības programmas šajās jomās.
Ar šo atzinumu tiek precizēti, papildināti un nostiprināti programmas mērķi. Tajā jo īpaši ir ierosināts vispārējos mērķos iekļaut arī ilgtspējīgas attīstības veicināšanu, jūras un piekrastes resursu aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu un stratēģiju veidošanu konkrētiem jūru baseiniem; rosināts arī, ka mērķus vajadzētu pamatot ar konkrētākiem noteikumiem attiecībā uz izdevumiem un ka Eiropas Parlamentu vajadzētu pienācīgi iesaistīt īstenošanas procesā. Jo nekonkrētāki ir mērķi un izdevumu kritēriji, jo vairāk Parlamentam jāiesaistās īstenošanas procesā.
GROZĪJUMI
Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
10.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (10a) Turklāt programmas novērtēšanas posmā jāsagatavo priekšlikums par tās pagarināšanu pēc 2013. gada, to papildinot ar attiecīga finansējuma priekšlikumu. |
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
2. pants – ea apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ea) veicināt konkurējošu jūrniecības darbību saskaņotu plānošanu, jūras apgabalu stratēģisku pārvaldību, kopējo drošības līmeni, uzraudzības darbību kvalitāti un tiesību aktu īstenošanu. |
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
7. pants – 3. punkts – e apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
e) attiecīgā gadījumā apstākļi, kādos dotāciju var piešķirt bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, pamatojoties uz kādu no izņēmumiem, kas norādīti Komisijas Regulas (EK, EURATOM) Nr. 2342/2002 168. pantā; | svītrots |
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
8. pants – virsraksts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Budžeta resursi | Budžeta resursi un maksimālie izdevumi dažādiem mērķiem |
|
|
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1. a) integrēta jūrniecības pārvaldība — EUR 2,5 miljoni; b) ar jūru baseiniem saistīti pasākumi — EUR 4,6 miljoni; c) integrētas politikas veidošanas instrumenti — EUR 33,0 miljoni; d) IJP starptautiskās dimensijas veicināšana — EUR 0,6 miljoni; e) jūrniecības darbību ilgtspējības robežu noteikšana, īstenojot Jūras stratēģijas pamatdirektīvu — EUR 5,1 miljons; f) ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme, nodarbinātība un inovācija — EUR 1,5 miljoni; g) Eiropas jūrniecības nozares redzamības palielināšana — EUR 2,3 miljoni. |
| Šīs summas ir norādītas orientējoši un tās var pārdalīt starp mērķiem atkarībā no vajadzībām. |
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
8. pants - 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Programmai iedalītie budžeta resursi Eiropas Savienības vispārējā budžetā ir iekļauti kā gada apropriācijas. Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina pieejamās gada apropriācijas, nepārsniedzot finanšu shēmas robežas. | 2. Programmai iedalītie budžeta resursi Eiropas Savienības vispārējā budžetā ir iekļauti kā gada apropriācijas. Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina pieejamās gada apropriācijas, kā arī atbilstošās izdevumu kategorijas, nepārsniedzot līdzšinējās finanšu shēmas robežas, lai netiktu apdraudēta pašreizējo programmu un pasākumu īstenošana un nebūtu nepieciešama līdzekļu pārvietošana pašreizējā finanšu plāna attiecīgajā pozīcijā. |
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
8. pants – 2.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.a Līdzfinansējuma kritēriji ir precīzi noteikti. |
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
8. pants – 2.b punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.b Programmai piešķirtos budžeta resursus gūst no rezerves, kas pieejama 2007.–2013. gadam paredzētā daudzgadu finanšu plāna 2. izdevumu kategorijā, neskarot budžeta lēmējinstitūcijas lēmumu. |
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
12. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Ne vēlāk kā 2014. gada 31. decembrī Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei retrospektīvā novērtējuma ziņojumu. | 1. Līdz 2012. gada 30. jūnijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei termiņa vidusposma ziņojumu par integrētās jūrniecības politikas īstenošanu. Komisija vienlaikus iesniedz arī priekšlikumu par šīs programmas pagarināšanu, paredzot attiecīgu finansējumu pēc 2013. gada. |
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
12. pants – 1.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.a Termiņa vidusposma pārskats par integrētās jūrniecības politikas īstenošanu ietver precīzu novērtējumu par to, kā šī programma ietekmē citas Savienības politikas jomas. |
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Padomdevēja komiteja palīdz Komisijai sagatavot 7. panta 2. punktā paredzētās gada darba programmas. | 1. Padomdevēja komiteja palīdz Komisijai sagatavot 7. panta 2. punktā paredzētās gada darba programmas, iesaistot šajā procesā Eiropas Parlamentu. |
PROCEDŪRA
Virsraksts | Programma integrētas jūrniecības politikas turpmākas izstrādes atbalstam | ||||||
Atsauces | COM(2010)0494 – C7-0292/2010 – 2010/0257(COD) | ||||||
Atbildīgā komiteja | TRAN | ||||||
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē | BUDG 7.10.2010 |
|
|
| |||
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums | Dominique Riquet 20.10.2010 |
|
| ||||
Pieņemšanas datums | 16.3.2011 |
|
|
| |||
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 36 1 0 | |||||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Damien Abad, Alexander Alvaro, Reimer Böge, Lajos Bokros, Giovanni Collino, Jean-Luc Dehaene, Isabelle Durant, James Elles, Göran Färm, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazábal Rubial, Salvador Garriga Polledo, Jens Geier, Ivars Godmanis, Estelle Grelier, Lucas Hartong, Monika Hohlmeier, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Anne E. Jensen, Jan Kozłowski, Alain Lamassoure, Giovanni La Via, Barbara Matera, Miguel Portas, Vladimír Remek, Dominique Riquet, László Surján, Helga Trüpel, Derek Vaughan, Angelika Werthmann, Jacek Włosowicz | ||||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | François Alfonsi, Gerben-Jan Gerbrandy, Edit Herczog, Paul Rübig, Georgios Stavrakakis | ||||||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Marit Paulsen | ||||||
17.3.2011
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
Transporta un tūrisma komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu integrētas jūrniecības politikas turpmākas izstrādes atbalstam
( COM(2010)0494 – C7‑0292/2010 – 2010/0257(COD) )
Atzinumu sagatavoja: Corinne Lepage
ĪSS PAMATOJUMS
Integrētā jūrniecības politika veicina visu to ES politikas nostādņu sinerģiju, kuras attiecas uz okeāniem, jūrām, piekrastes reģioniem un jūrniecības jomām.
Pagaidām šīs politikas attīstības un īstenošanas finansēšana ilgākā laikposmā nav garantēta. IJP darbība ir finansēta, balstoties vienīgi uz finanšu regulas 49. panta 6. punkta a) un b) apakšpunktu un uz tās īstenošanas noteikumu 32. pantu, kuros ir paredzēta izmēģinājuma programmu un sagatavošanas darbību finansēšana. Šāda situācija nav pieņemama, un tā var apdraudēt integrētās jūrniecības politikas turpmāko pastāvēšanu, jo IJP nebūs it nekādu līdzekļu pasākumu finansēšanai spēkā esošā finanšu plāna atlikušajā posmā (2011.–2013. g.).
Šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt stabilu finansiālu pamatu integrētai jūrniecības politikai laikposmam no 2011. līdz 2013. gadam, paredzot kopējo finansējumu EUR 50 000 000 apmērā. Eiropas Parlaments 2010. gada 21. oktobra rezolūcijā par integrēto jūrniecības politiku (IJP) — sasniegtā progresa novērtēšana un jauni uzdevumi ( 2010/2040(INI) ) jau norādīja, ka „atbalsta Komisijas apliecināto vēlmi nākamo divu gadu laikā IJP finansēšanai piešķirt EUR 50 miljonus, lai turpinātu iesākto darbu, pamatojoties uz politikas, pārvaldības, ilgtspējības un uzraudzības jomās iepriekš īstenotajiem projektiem”. Komisijas ierosinātā summa ir samērīga un tā jānosaka par minimumu.
Priekšlikuma juridiskajā pamatā ir jāiekļauj 165. un 166. pants par izglītību, profesionālo sagatavošanu un jaunatni, lai būtu iespējams veidot sadarbības programmas šajās jomās.
Ar šo atzinumu tiek precizēti, papildināti un nostiprināti programmas mērķi. Atzinumā jo īpaši ir ierosināts vispārējo mērķu vidū iekļaut ilgtspējīgas attīstības veicināšanu, jūras un piekrastes resursu aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī stratēģiju veidošanu konkrētiem jūru baseiniem. Atzinumā ir ierosināts arī padarīt skaidrāku izklāstu kopumā un papildināt konkrētos mērķus, kas pārdēvēti par „darbības” mērķiem.
GROZĪJUMI
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1. atsauce
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu, 74. pantu un 77. panta 2. punktu, 91. panta 1. punktu un 100. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu, 175. pantu, 188. pantu, 192. panta 1. punktu, 194. panta 2. punktu un 195. panta 2. punktu, | ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu, 74. pantu un 77. panta 2. punktu, 91. panta 1. punktu un 100. panta 2. punktu, 165. panta 4. punktu un 166. panta 4. punktu, 173. panta 3. punktu, 175. pantu, 188. pantu, 192. panta 1. punktu, 194. panta 2. punktu un 195. panta 2. punktu, |
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(6) Savienības finansējumam jābūt paredzētam ar nolūku sniegt atbalstu izpētes darbam attiecībā uz darbībām, kuru mērķis ir veicināt integrētās jūrniecības politikas stratēģiskos mērķus, tostarp integrētu jūrniecības pārvaldību visos līmeņos, tādu integrētu jūras baseinu stratēģiju izstrādi un īstenošanu, kas būtu īpaši piemērotas dažādo Eiropas jūras baseinu konkrētajām vajadzībām, cilvēka darbības ilgtspējības robežu noteikšanu atbilstoši Jūras stratēģijas pamatdirektīvai, kas ir integrētās jūrniecības politikas vides pīlārs, pievēršot pienācīgu uzmanību to kopējai ietekmei atbilstoši uz ekosistēmām balstītai pieejai, turpmāku ieinteresēto personu iesaisti integrētas jūrniecības pārvaldības programmās, turpmāku transversālu instrumentu izstrādi integrētai politikas veidošanai, integrētās jūrniecības politikas starptautiskās dimensijas veicināšanu, kā arī ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, nodarbinātību, inovāciju un konkurētspēju. | (6) Savienības finansējumam jābūt paredzētam ar nolūku sniegt atbalstu izpētes darbam attiecībā uz darbībām, kuru mērķis ir veicināt integrētās jūrniecības politikas stratēģiskos mērķus, tostarp integrētu jūrniecības pārvaldību visos līmeņos, tādu integrētu jūras baseinu stratēģiju izstrādi un īstenošanu, kas būtu īpaši piemērotas dažādo Eiropas jūras baseinu konkrētajām vajadzībām, cilvēka darbības ilgtspējības robežu noteikšanu un Jūras stratēģijas pamatdirektīvas īstenošanu, kas ir integrētās jūrniecības politikas vides pīlārs, pievēršot pienācīgu uzmanību to kopējai ietekmei atbilstoši uz ekosistēmām balstītai pieejai, turpmāku ieinteresēto personu iesaisti integrētas jūrniecības pārvaldības programmās, turpmāku transversālu instrumentu izstrādi integrētai politikas veidošanai, integrētās jūrniecības politikas starptautiskās dimensijas veicināšanu, kā arī ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, nodarbinātību, inovāciju un konkurētspēju. |
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
2. pants – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
a) veicināt jūrlietu un piekrastes jautājumu integrētas pārvaldības un integrētu jūras baseinu stratēģiju izstrādi un īstenošanu; | a) īstenot jūrlietu un piekrastes jautājumu integrētu pārvaldību; |
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
2. pants – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) palīdzēt izstrādāt instrumentus, kas aptvertu ar jūru vai piekrasti saistītu nozaru politiku; | b) palīdzēt izstrādāt starpnozaru instrumentus, lai atbalstītu ar jūru vai piekrastes zonām saistītu politiku jo īpaši ekonomikas attīstības, nodarbinātības, vides aizsardzības, pētniecības, kuģošanas drošības, enerģētikas politikas un videi saudzīgu kuģošanas tehnoloģiju attīstības jomās; |
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
2. pants – c apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
c) atbalstīt saskaņotu politikas veidošanu un veicināt ilgtspējīgu jūras un piekrastes resursu izmantošanu un ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, inovāciju un nodarbinātību jūrniecības nozarēs un piekrastes reģionos atbilstoši nozaru politikas prioritātēm un darbībām; | c) veicināt jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, ilgtspējīgu attīstību, inovāciju un nodarbinātību jūrniecības nozarēs un piekrastes reģionos atbilstoši nozaru politikas prioritātēm un darbībām; |
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
2. pants – ca apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ca) izpētīt nelikumīgu jūrniecības darbību, proti, izdevīgo karogu izmantošanas un nelegālas, nereglamentētas un nereģistrētas zvejas ietekmi uz ekonomiku, ilgtspējību un nodarbinātību jūrniecības nozarēs un piekrastes reģionos; |
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
2. pants – d apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
d) turpmāk noteikt jūras vidi ietekmējošas cilvēka darbības ilgtspējības robežas atbilstīgi Jūras stratēģijas pamatdirektīvai; | d) veicināt jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un jūras un piekrastes resursu ilgtspējīgu izmantošanu un turpmāk noteikt jūras vidi ietekmējošas cilvēka darbības ilgtspējības robežas; |
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
2. pants – da apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| da) izstrādāt stratēģijas konkrētiem jūru baseiniem; |
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
2. pants – e apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
e) uzlabot un stiprināt ārējo sadarbību un koordināciju saistībā ar integrētas jūrniecības politikas mērķiem; | e) uzlabot integrētās jūrniecības politikas ārējo dimensiju un tās ievērošanu attālākajos reģionos; |
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
2. pants – ea apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ea) veicināt labākus apstākļus jūras un piekrastes videi un samazināt piesārņojumu, jo īpaši fosfātu un nitrātu piesārņojumu, kuru rada cilvēku ikdienas darbības; |
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
3. pants – virsraksts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Konkrēti mērķi | Darbības mērķi |
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Saskaņā ar mērķiem, kas noteikti 2. panta a), b), c) un d) punktā, programma tiecas: | 1. Lai ieviestu 2. panta a) punktā minēto jūrlietu un piekrastes jautājumu integrēto pārvaldību, programma tiecas jo īpaši: |
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
a) rosināt dalībvalstis vai reģionus izstrādāt vai ieviest integrētu jūrniecības pārvaldību; | a) rosināt dalībvalstis un reģionus izstrādāt un ieviest integrētu jūrniecības pārvaldību; |
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
c) sekmēt sinerģijas izmantošanu, informācijas apmaiņu un labākās prakses apmaiņu attiecībā uz jūrniecības politiku, tostarp jūrniecības pārvaldību un nozaru politikas jomām, kam ir ietekme uz reģionālajām jūrām un piekrastes reģioniem, vai | c) sekmēt sinerģijas izmantošanu, informācijas apmaiņu un labākās prakses apmaiņu attiecībā uz jūrniecības politiku, tostarp jūrniecības pārvaldību un nozaru politikas jomām, kam ir ietekme uz reģionālajām jūrām un piekrastes reģioniem; |
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
d) veicināt starpnozaru sadarbības platformu un tīklu izveidi, ņemot vērā nozares, pētnieku aprindu, reģionu, valsts iestāžu un NVO intereses; | d) veicināt starpnozaru sadarbības platformu un tīklu izveidi, tostarp iesaistot vietējo un reģionālo varas iestāžu, nozares, pētnieku aprindu, sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības un NVO pārstāvjus, un veicināt informācijas izplatīšanu par notiekošajiem pētniecības projektiem; |
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
e) veicināt kopīgu metožu un pieeju izstrādi; | e) veicināt pārrobežu sadarbību un kopīgu metožu izstrādi un atbalstīt reģionālās stratēģijas, ņemot vērā jūras baseinu konkrētās iezīmes; |
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ea) nodrošināt, ka tiek piemēroti līdzvērtīgi un pietiekama līmeņa vides standarti; |
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Saskaņā ar mērķi, kas noteikts 2. panta b) punktā, programma veicina šādus pasākumus: | 2. Lai izstrādātu starpnozaru instrumentus, kas minēti 2. panta b) punktā, programma jo īpaši veicina šādus pasākumus: |
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
a) vienota vide informācijas apmaiņai ES jūrniecības jomā, kura veicina starpnozaru un pārrobežu pārraudzības darbības un stiprina jūras telpas drošu un nebīstamu izmantošanu, ņemot vērā attiecīgo nozaru politikas attīstības tendences pārraudzības jautājumos un attiecīgā gadījumā dodot ieguldījumu to nepieciešamajā attīstībā; | a) vienota vide informācijas apmaiņai ES jūrniecības jomā, kura veicina starpnozaru un pārrobežu pārraudzības darbības un stiprina jūras telpas drošu, nebīstamu un videi draudzīgu izmantošanu, ņemot vērā attiecīgo nozaru politikas attīstības tendences pārraudzības jautājumos un attiecīgā gadījumā dodot ieguldījumu to nepieciešamajā attīstībā; |
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) jūras teritoriālā plānošana un integrēta piekrastes zonas pārvaldība, kas ir pamatinstrumenti uz ekosistēmām balstītai pārvaldībai un ilgtspējīgai jūras apgabalu un piekrastes reģionu attīstībai; | b) jūras teritoriālā plānošana un integrēta piekrastes zonas pārvaldība, kas ir pamatinstrumenti uz ekosistēmām balstītai pārvaldībai un ilgtspējīgai jūras apgabalu un piekrastes reģionu attīstībai, jo īpaši pievēršot uzmanību pret klimata pārmaiņām vismazāk aizsargātajām teritorijām; |
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
3. pants – 2.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.a Lai atbalstītu 2. panta c) punktā minēto ilgtspējīgo attīstību, inovāciju un nodarbinātību, programma veicina jo īpaši šādus pasākumus: |
| a) atbalstu jauniem veidiem ilgtspējīgā ekonomiskā attīstībā un nodarbinātībā jūrniecības nozarē un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā piekrastes zonās; |
| b) atbalstu neizsīkstošas jūras enerģijas avotiem; |
| c) pasākumus jūrniecības profesiju pievilcības veicināšanai un jo īpaši jūras bioloģiskās daudzveidības jomā, kā arī vispār jūrniecībā strādājošu jaunu cilvēku starpvalstu mobilitātes veicināšanai. |
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
3. pants – 2.b punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.b Lai atbalstītu jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un 2. panta d) punktā minēto jūras un piekrastes resursu ilgtspējīgu izmantošanu, programma veicina jo īpaši šādus pasākumus: |
| a) Jūras stratēģijas pamatdirektīvas ieviešanu un jo īpaši ilgtspējības robežu noteikšanu tādām cilvēka darbībām (tostarp darbībām, kas ar jūras vidi nav tieši saistītas, bet to tieši ietekmē), kurām ir ietekme uz jūras vidi; |
| b) informācijas apmaiņas un brīdinājumu platformas saistībā ar jūrniecības drošību, piemēram, saistībā ar naftas un gāzes ieguvi atklātā jūrā, izpēti un transportēšanu ar tankkuģiem vai darbībām ar cauruļvadiem; tiek veicināta arī trešo valstu līdzdalība šādās platformās; |
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
3. pants – 2.c punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.c Lai izstrādātu 2. panta da) punktā norādītās stratēģijas konkrētiem jūru baseiniem, programma palīdz organizēt un atbalsta konkrētu jūras baseinu stratēģiju izstrādi. |
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
3. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Saskaņā ar 2. panta e) punktā noteikto mērķi un nozaru politikas papildināšanas nolūkos programma tiecas uzlabot un stiprināt sadarbību, īstenojot integrētas starpnozaru darbības ar: | 3. Lai pastiprinātu integrētās jūrniecības politikas ārējo dimensiju, kas minēta 2. panta e) punktā un nozaru politikas papildināšanas nolūkos, programma tiecas uzlabot un stiprināt sadarbību, īstenojot integrētas starpnozaru darbības ar: |
a) trešām valstīm, tostarp tām, kas robežojas ar kādu Eiropas jūras baseinu; | a) trešām valstīm, tostarp tām, kas robežojas ar kādu Eiropas jūras baseinu, jo īpaši attiecībā uz to, lai nodrošinātu tādu vides standartu piemērošanu šajās valstīs, kas nav zemāki par Savienības piemērotajiem; |
b) dalībniekiem trešās valstīs; | b) dalībniekiem trešās valstīs; |
c) starptautiskiem partneriem un organizācijām, konkrēti, saistībā ar starptautisku apņemšanos atjaunot ekosistēmas un citiem attiecīgiem nolīgumiem. | c) starptautiskiem partneriem un organizācijām, konkrēti, saistībā ar starptautisku apņemšanos atjaunot ekosistēmas un citiem attiecīgiem nolīgumiem. |
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
3. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Konkrētos mērķos, kas izklāstīti 3. punktā, īsteno saskaņā ar konkrētajiem mērķiem, kas izklāstīti 1. un 2. punktā, un atbilstoši ES sadarbības instrumentiem, ņemot vērā nacionālo un reģionālo attīstības stratēģiju mērķus. | 4. Darbības mērķus, kas izklāstīti 3. punktā, īsteno saskaņā ar darbības mērķiem, kas izklāstīti 1., 2., 2.a, 2.b un 2.c punktā, un atbilstoši ES sadarbības instrumentiem, ņemot vērā nacionālo un reģionālo attīstības stratēģiju mērķus. |
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
4. pants – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
a) pētījumiem un sadarbības programmām; | a) pētījumiem, ietverot pētījumus par tiesību aktu nepilnību konstatēšanu saistībā ar izdevīgiem karogiem un nelegālu, nereglamentētu un nereģistrētu zveju, un sadarbības programmām, tostarp izglītības un profesionālās apmācības programmām; |
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
4. pants – ea apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ea) darbībām, kas saistītas ar videi saudzīgu kuģošanas tehnoloģiju izstrādi un popularizēšanu, kas jāveic ciešā sadarbībā ar attiecīgajiem Komisijas dienestiem; |
PROCEDŪRA
Virsraksts | Programma integrētas jūrniecības politikas turpmākas izstrādes atbalstam | ||||||
Atsauces | COM(2010)0494 – C7-0292/2010 – 2010/0257(COD) | ||||||
Atbildīgā komiteja | TRAN | ||||||
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē | ENVI 7.10.2010 |
|
|
| |||
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums | Corinne Lepage 17.11.2010 |
|
| ||||
Izskatīšana komitejā | 24.1.2011 |
|
|
| |||
Pieņemšanas datums | 16.3.2011 |
|
|
| |||
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 53 0 1 | |||||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | János Áder, Elena Oana Antonescu, Kriton Arsenis, Pilar Ayuso, Sandrine Bélier, Sergio Berlato, Martin Callanan, Nessa Childers, Chris Davies, Bas Eickhout, Edite Estrela, Elisabetta Gardini, Julie Girling, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Dan Jørgensen, Karin Kadenbach, Christa Klaß, Holger Krahmer, Jo Leinen, Corinne Lepage, Peter Liese, Linda McAvan, Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Miroslav Ouzký, Vladko Todorov Panayotov, Gilles Pargneaux, Antonyia Parvanova, Andres Perello Rodriguez, Sirpa Pietikäinen, Pavel Poc, Vittorio Prodi, Frédérique Ries, Anna Rosbach, Oreste Rossi, Daciana Octavia Sârbu, Carl Schlyter, Horst Schnellhardt, Richard Seeber, Theodoros Skylakakis, Bogusław Sonik, Salvatore Tatarella, Åsa Westlund, Glenis Willmott, Marina Yannakoudakis | ||||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Christofer Fjellner, Jutta Haug, Miroslav Mikolášik, Bill Newton Dunn, Bart Staes, Eleni Theocharous, Thomas Ulmer, Marita Ulvskog, Anna Záborská | ||||||
24.3.2011
Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS
Transporta un tūrisma komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu integrētas jūrniecības politikas turpmākas izstrādes atbalstam
( COM(2010)0494 – C7‑0292/2010 – 2010/0257(COD) )
Atzinumu sagatavoja: Rosa Estaràs Ferragut
ĪSS PAMATOJUMS
Piekrastes reģioni ir nozīmīgi ekonomiskas izaugsmei Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs. Daudzi no tiem ir svarīgi zvejas centri un importa/eksporta punkti, kā arī pievilcīgi tūrisma ceļamērķi.
Komisija, Padome un Parlaments ir snieguši vairākus atzinumus par jauno koncepciju „Integrēta jūrniecības politika” un par to, kādiem vajadzētu būt tās mērķiem. Šī pieeja ir gan sarežģīta, gan nepieciešama. Galvenais mērķis ir izmantot visu jūrniecības resursu potenciālu ilgspējīgā veidā, lai sniegtu labumu visai Eiropas Savienībai.
Šajā posmā integrētas jūrniecības politikas izstrādei un īstenošanai jābūt konsolidētai, piešķirot pietiekamus finanšu resursus un nodrošinot sagatavošanas darbību un izmēģinājuma projektu nepārtrauktību. Tāpēc atzinuma sagatavotāja bez iebildumiem atbalsta Komisijas iesniegto priekšlikumu regulai. Ņemot vērā dažādos kontaktus, kurus viņa ir nodibinājusi, viņa arī uzskata, ka piešķirtās naudas daudzums ir pietiekams mērķiem, kas īstenoti pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas pēdējo trīs gadu laikā. Visas pazīmes liecina, ka tiks panākta vienprātība un tiks piešķirti EUR 50 miljoni laikposmam no 2011. līdz 2013. gadam.
Atzinuma sagatavotāja vēlas arī uzsvērt, ka ir nepieciešams nodrošināt pietiekamu un nepārtrauktu finansējumu nākamajai daudzgadu finanšu shēmai no 2014. gada. Nākamā finanšu plāna noteikšana ir sākta, un, ņemot vērā, ka integrētās jūrniecības politika ir viena no ES prioritātēm, konsekvence pieprasa, ka šai politikai savlaicīgi jāpiešķir pienācīgi līdzekļi. Šai daudzgadu līdzekļu piešķiršanai nevajadzētu kaitēt citiem jau konsolidētiem ES politikas virzieniem.
Finansējot dažādos pasākumus saskaņā ar šo programmu, vajadzētu ņemt vērā reģionālā līdzsvara līmeni, piešķirot pieejamos līdzekļus. Atzinuma sagatavotāja uzsver šo jautājumu regulas 2. panta grozījumā.
Pārējie grozījumi (2., 3., 4., 10. un 11. pantā) ir paredzēti, lai precizētu dažus regulas mērķus ar nolūku saskaņot tos ar integrēto jūrniecības politiku, precizēt dažu finansēšanai atbilstīgo darbību saturu un veicināt Komisijas atbildību par programmas īstenošanas uzraudzību un kontroli.
GROZĪJUMI
Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(5) Nepārtraukts Savienības finanšu atbalsts ir vajadzīgs, lai Savienība spētu īstenot un turpmāk izstrādāt integrēto jūrniecības politiku atbilstīgi Eiropas Parlamenta 2008. gada 20. maija rezolūcijai par integrētu jūrniecības politiku, kā arī sasniegt plašos mērķus, kas noteikti Komisijas 2007. gada oktobra Zilajā grāmatā, apliecināti 2009. gada oktobra progresa ziņojumā un apstiprināti Vispārējo lietu padomes 2009. gada 16. novembra secinājumos. | (5) Nepārtraukts Savienības finansējums ir vajadzīgs, lai Savienība spētu īstenot un turpmāk izstrādāt integrēto jūrniecības politiku atbilstīgi Eiropas Parlamenta 2008. gada 20. maija rezolūcijai par integrētu jūrniecības politiku, kā arī sasniegt plašos mērķus, kas noteikti Komisijas 2007. gada oktobra Zilajā grāmatā, apliecināti 2009. gada oktobra progresa ziņojumā un apstiprināti Vispārējo lietu padomes 2009. gada 16. novembra secinājumos. |
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (5a) Pietiekamiem līdzekļiem jābūt pieejamiem, sākot no 2014. gada, lai nodrošinātu, ka integrētās jūrniecības politikas mērķi varētu tikt izstrādāti un sasniegti, neierobežojot līdzekļus, kas piešķirti citiem politikas virzieniem, bet vienlaikus veicinot ilgtspējīgu attīstību Savienības jūras reģionos, tai skaitā salās un attālākajos reģionos. |
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
5.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (5b) Jūrlietu attīstība, izmantojot integrētajai jūrniecības politikai paredzēto atbalstu, būtiski ietekmēs ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. |
Pamatojums
Integrētās jūrniecības politikas (IJP) konsolidācija ar atbalsta programmas palīdzību sekmēs visas Eiropas Savienības saskaņotu attīstību, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pantā paredzēto ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķu sasniegšanu.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(6) Savienības finansējumam jābūt paredzētam ar nolūku sniegt atbalstu izpētes darbam attiecībā uz darbībām, kuru mērķis ir veicināt integrētās jūrniecības politikas stratēģiskos mērķus, tostarp integrētu jūrniecības pārvaldību visos līmeņos, tādu integrētu jūras baseinu stratēģiju izstrādi un īstenošanu, kas būtu īpaši piemērotas dažādo Eiropas jūras baseinu konkrētajām vajadzībām, cilvēka darbības ilgtspējības robežu noteikšanu atbilstoši Jūras stratēģijas pamatdirektīvai, kas ir integrētās jūrniecības politikas vides pīlārs, pievēršot pienācīgu uzmanību to kopējai ietekmei atbilstoši uz ekosistēmām balstītai pieejai, turpmāku ieinteresēto personu iesaisti integrētas jūrniecības pārvaldības programmās, turpmāku transversālu instrumentu izstrādi integrētai politikas veidošanai, integrētās jūrniecības politikas starptautiskās dimensijas veicināšanu, kā arī ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, nodarbinātību, inovāciju un konkurētspēju. | (6) Savienības finansējumam jābūt paredzētam ar nolūku sniegt atbalstu izpētes darbam attiecībā uz darbībām, kuru mērķis ir veicināt integrētās jūrniecības politikas stratēģiskos mērķus un teritoriālo kohēziju šajā konkrētajā kontekstā. Šie mērķi ietver integrētu jūrniecības pārvaldību visos līmeņos, tādu integrētu jūras baseinu stratēģiju izstrādi un īstenošanu, kas būtu īpaši piemērotas dažādo Eiropas jūras baseinu, piekrastes, salu un attālāko reģionu konkrētajām vajadzībām, cilvēka darbības ilgtspējības robežu noteikšanu atbilstoši Jūras stratēģijas pamatdirektīvai un ES Ūdens pamatdirektīvai, kuras ir integrētās jūrniecības politikas vides pīlārs, pievēršot pienācīgu uzmanību to kopējai ietekmei atbilstoši uz ekosistēmām balstītai pieejai, turpmāku ieinteresēto vietējo un reģionālo personu iesaisti integrētas jūrniecības pārvaldības vairāklīmeņu programmās, tādu turpmāku transversālu instrumentu un tādas starpnozaru pieejas izstrādi integrētai politikas veidošanai, kuru mērķis ir, apmainoties ar datiem un zināšanām jūrniecības jomā, uzlabot pašreizējās politikas un instrumentu sinerģiju un koordinēšanu, integrētās jūrniecības politikas starptautiskās dimensijas veicināšanu, kā arī ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, nodarbinātību, inovāciju un konkurētspēju. |
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(7) Tā kā ne uz visām integrētas jūrniecības politikas prioritātēm un mērķiem attiecas citi Savienības instrumenti, tādi kā Kohēzijas fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Zivsaimniecības fonds, Septītā pamatprogramma pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem, Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA) un Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments, ir vajadzīga programma, lai sniegtu atbalstu turpmākai integrētas jūrniecības politikas izstrādei (turpmāk “programma”). | (7) Tā kā ne uz visām integrētas jūrniecības politikas prioritātēm un mērķiem attiecas citi Savienības instrumenti, tādi kā Kohēzijas fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Zivsaimniecības fonds, Septītā pamatprogramma pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem, Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA) un Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments, ir vajadzīga programma, lai sniegtu atbalstu turpmākai integrētas jūrniecības politikas izstrādei (turpmāk “programma”), un instrumenti, kuriem jebkurā gadījumā jābūt labāk saskaņotiem ar jūrniecības politikas stratēģiju, lai šajā kontekstā sasniegtu lielāku efektivitāti un produktivitāti . |
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (7a) Ir svarīgi, lai Programma būtu saskaņota ar citiem Savienības politikas virzieniem, kuri var būt saistīti ar jūrniecību, jo īpaši ar struktūrfondiem, Eiropas transporta tīklu, kopējo zivsaimniecības politiku, tūrismu, ar vidi un klimata pārmaiņām saistītiem pasākumiem, pētniecības un attīstības pamatprogrammu un enerģētikas politiku. |
Pamatojums
IJP integrētā pieeja būtu jāizmanto arī, lai noteiktu sinerģijas ar citām Eiropas politikas jomām, kuras var būt saistītas ar jūrniecību.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
8.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (8a) Komisijas 2004. gada 26. maija paziņojumā „Ciešāka partnerība attālāko reģionu attīstībai” (COM(2004) 0343) ir norādīts, ka attālākajiem reģioniem vajadzētu būt par saikni starp Savienību un citām pasaules valstīm un ka tiem būtu jāpieņem reģionālas jūrniecības stratēģijas, kas ar kaimiņvalstu ciešākas iesaistes starpniecību veicinātu to reģionālo integrāciju. |
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
8.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (8b) Baltijas jūras makroreģionālā stratēģija un Atlantijas reģiona jūrniecības stratēģija ir labs pamats jūras reģionu turpmākai attīstībai; papildus šīm stratēģijām var izstrādāt citas stratēģijas, piemēram, Ziemeļjūras baseinam. |
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(9) Programmai jāpapildina esošie un nākamie finanšu instrumenti, kuru pieejamību dalībvalstis nodrošina valstu un reģionu līmenī un kuru mērķis ir veicināt okeānu, jūru un piekrastes aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu. | (9) Programmai jāpapildina esošie un nākamie finanšu instrumenti, kuru pieejamību Savienība un dalībvalstis nodrošina valstu un reģionu līmenī un kuru mērķis ir veicināt okeānu, jūru un piekrastes aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu un palīdzēt sekmēt ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm un piekrastes reģioniem. |
Pamatojums
Papildus IJP finansēšanas aspektam tās panākumu priekšnoteikums ir mērķis veicināt un nostiprināt sadarbību un dialogu starp dalībvalstīm un to piekrastes reģioniem.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(15) Lai nodrošinātu Savienības finansējuma efektīvu izmantošanu, regulāri jānovērtē darbības, ko finansē saskaņā ar šo regulu. | (15) Lai nodrošinātu Savienības finansējuma efektīvu izmantošanu, regulāri jānovērtē darbības, ko finansē saskaņā ar šo regulu, īpašu uzmanību pievēršot to teritoriālajai nozīmei. |
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
2. pants – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
a) veicināt jūrlietu un piekrastes jautājumu integrētas pārvaldības un integrētu jūras baseinu stratēģiju izstrādi un īstenošanu; | a) veicināt jūrlietu un piekrastes jautājumu integrētas vairāklīmeņu pārvaldības un integrētu Savienības visu jūras baseinu stratēģiju izstrādi un īstenošanu, nodrošinot tādu partneru kā reģionālo un vietējo iestāžu, ekonomisko un sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju (turpmāk tekstā — „partneri”) aktīvu un efektīvu iesaistīšanos; |
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
2. pants – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) palīdzēt izstrādāt instrumentus, kas aptvertu ar jūru vai piekrasti saistītu nozaru politiku; | b) palīdzēt izstrādāt instrumentus, kas aptvertu jūru, piekrasti un sauszemi un jūru un radītu sinerģisku ietekmi, nodrošinot šīs politikas un ar to saistīto instrumentu labāku koordināciju; |
Pamatojums
Jāietver atsauce uz saistību ar sauszemi un jūru, lai IJP varētu saistīt ar teritoriālās attīstības politikas jomām. Piekrastes reģionus nedrīkst atdalīt no to kontinentālās daļas.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
2. pants – c apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
c) atbalstīt saskaņotu politikas veidošanu un veicināt ilgtspējīgu jūras un piekrastes resursu izmantošanu un ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, inovāciju un nodarbinātību jūrniecības nozarēs un piekrastes reģionos atbilstoši nozaru politikas prioritātēm un darbībām; | c) atbalstīt saskaņotu politikas veidošanu, iesaistot reģionālās un vietējās iestādes, un īstenot ilgtspējīgu jūras un piekrastes resursu izmantošanu kopā ar ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, inovāciju un nodarbinātību jūrniecības nozarēs un piekrastes un salu reģionos, jo īpaši attālākajos reģionos, atbilstoši Savienības tiesību aktiem un starptautiskajām saistībām; |
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
2. pants – d apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
d) turpmāk noteikt jūras vidi ietekmējošas cilvēka darbības ilgtspējības robežas atbilstīgi Jūras stratēģijas pamatdirektīvai; | d) turpmāk noteikt jūras vidi un jūras piesārņojumu, kā arī piekrastes, salu un attālākos reģionus ietekmējošas cilvēka darbības ilgtspējības robežas atbilstīgi Jūras stratēģijas pamatdirektīvai un ES Ūdens pamatdirektīvai; |
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
2. pants – da apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| da) veicināt gan attālāko reģionu reģionālo integrāciju, šo reģionu ģeogrāfiskajā zonā izmantojot integrētu jūrniecības politikas pieeju, gan attālāko jūras reģionu aktīvu iesaistīšanu un sekmēt šo reģionu, attālāko reģionu un salu reģionu saikni ar ekonomikas centriem kontinentālajā daļā; |
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
2. pants – 1.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| Programmas vispārējie mērķi jāīsteno tādā veidā, lai uzturētu pietiekamu reģionālo līdzsvaru dažādo jūras baseinu finansēšanas darbībās. |
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
a) rosināt dalībvalstis vai reģionus izstrādāt vai ieviest integrētu jūrniecības pārvaldību; | a) palīdzēt dalībvalstīm vai reģioniem izstrādāt vai ieviest integrētu vairāklīmeņu jūrniecības pārvaldību; |
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) stimulēt un stiprināt dialogu un sadarbību ar ieinteresētajām personām un to starpā ar integrētu jūrniecības politiku saistītos transversālos jautājumos; | b) visos pārvaldības līmeņos stimulēt un stiprināt ieinteresēto personu un partneru dialogu un to savstarpējo sadarbību , kā arī dialogu un sadarbību ar pilsonisko sabiedrību un jūrniecības profesiju pārstāvjiem par jautājumiem, kas saistīti ar integrētu jūrniecības politiku; |
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
c) sekmēt sinerģijas izmantošanu, informācijas apmaiņu un labākās prakses apmaiņu attiecībā uz jūrniecības politiku, tostarp jūrniecības pārvaldību un nozaru politikas jomām, kam ir ietekme uz reģionālajām jūrām un piekrastes reģioniem, vai | c) sekmēt sinerģijas izmantošanu, informācijas apmaiņu un labākās prakses apmaiņu attiecībā uz jūrniecības politiku, tostarp jūrniecības pārvaldību, un uz nozaru politikas jomām, kam ir ietekme uz reģionālajām jūrām un piekrastes, salu un attālākajiem reģioniem, vai |
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ca) sekmēt koordinēšanu un centienus konstatēt sinerģiju starp jūrniecības politiku un citām ES politikas jomām, jo īpaši struktūrfondiem, Eiropas transporta tīkliem, kopējo zivsaimniecības politiku, tūrismu, pasākumiem attiecībā uz vidi un klimata pārmaiņām, pētniecības un attīstības pamatprogrammu un enerģētikas politiku; |
Pamatojums
IJP integrētā pieeja būtu jāizmanto arī, lai noteiktu sinerģijas ar citām Eiropas politikas jomām, kuras var būt saistītas ar jūrniecību.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
d) veicināt starpnozaru sadarbības platformu un tīklu izveidi, ņemot vērā nozares, pētnieku aprindu, reģionu, valsts iestāžu un NVO intereses; | d) veicināt starpnozaru sadarbības platformu un tīklu izveidi, ņemot vērā nozares, pētnieku aprindu, reģionālo un vietējo iestāžu un citu valsts iestāžu, kā arī NVO intereses; |
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) jūras teritoriālā plānošana un integrēta piekrastes zonas pārvaldība, kas ir pamatinstrumenti uz ekosistēmām balstītai pārvaldībai un ilgtspējīgai jūras apgabalu un piekrastes reģionu attīstībai; | b) jūras teritoriālā plānošana, integrēta piekrastes zonas pārvaldība un sauszemes un jūras savienojumu attīstība, kas veicina teritoriālo sadarbību vai pamatojas uz esošām teritoriālām sadarbības struktūrām un ir pamatinstrumenti uz ekosistēmām balstītai pārvaldībai un ilgtspējīgai jūras apgabalu un piekrastes reģionu attīstībai; |
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
4. pants – aa apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| aa) konsultācijām ar attiecīgajām ieinteresētajām personām reģionālā un vietējā līmenī par jautājumiem, kas saistīti ar jebkuru paredzēto pasākumu īpašajām vajadzībām, kā arī teritoriālo nozīmi; |
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
4. pants – d apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
d) nozīmīga apjoma datu apkopošanai, uzraudzībai un publiskas piekļuves nodrošināšanai šiem datiem, informācijai par labāko praksi un datubāzei par Savienības finansētiem reģionāliem projektiem, attiecīgā gadījumā izmantojot sekretariātu, kas izveidots vienam vai vairākiem šādiem mērķiem; | d) nozīmīga apjoma datu apkopošanai, uzraudzībai un publiskas piekļuves nodrošināšanai šiem datiem, informācijai par labāko praksi un datubāzei par Savienības finansētiem reģionāliem projektiem; |
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
4. pants – e apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
e) darbībām, kas saistītas ar transversāliem instrumentiem, tostarp izmēģinājuma projektiem. | e) darbībām, kas saistītas ar transversāliem instrumentiem, tostarp izmēģinājuma projektiem un makroreģionālām stratēģijām. |
Pamatojums
Jāiekļauj makroreģionālās stratēģijas, jo īpaši Baltijas jūras, Donavas un Atlantijas stratēģijas, kurās ietverts svarīgs jūrniecības aspekts.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
10. pants – 6. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
6. Komisija veic visus citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai pārliecinātos, vai finansētās darbības tiek veiktas pienācīgi un saskaņā ar šīs regulas un Finanšu regulas noteikumiem. | 6. Komisija izvērtē programmas teritoriālo nozīmi, lai pārliecinātos, vai finansētās darbības tiek veiktas pienācīgi, ir saderīgas ar citu nozaru politiku un instrumentu pasākumiem un ir saskaņā ar šīs regulas un Finanšu regulas noteikumiem. |
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
11. pants – 1. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Komisija nodrošina to, ka saskaņā ar šo programmu finansētu darbību īstenošanā Savienības finanšu intereses tiek aizsargātas ar šādiem līdzekļiem: | (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) |
PROCEDŪRA
Virsraksts | Programma integrētas jūrniecības politikas turpmākas izstrādes atbalstam | ||||||
Atsauces | COM(2010)0494 – C7-0292/2010 – 2010/0257(COD) | ||||||
Atbildīgā komiteja | TRAN | ||||||
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē | REGI 7.10.2010 |
|
|
| |||
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums | Rosa Estaràs Ferragut 28.10.2010 |
|
| ||||
Izskatīšana komitejā | 28.2.2011 |
|
|
| |||
Pieņemšanas datums | 22.3.2011 |
|
|
| |||
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 43 1 1 | |||||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Luís Paulo Alves, Charalampos Angourakis, Sophie Auconie, Victor Boştinaru, Zuzana Brzobohatá, Francesco De Angelis, Tamás Deutsch, Rosa Estaràs Ferragut, Danuta Maria Hübner, Juozas Imbrasas, María Irigoyen Pérez, Seán Kelly, Evgeni Kirilov, Constanze Angela Krehl, Petru Constantin Luhan, Ramona Nicole Mănescu, Riikka Manner, Iosif Matula, Erminia Mazzoni, Miroslav Mikolášik, Franz Obermayr, Jan Olbrycht, Markus Pieper, Tomasz Piotr Poręba, Monika Smolková, Georgios Stavrakakis, Csanád Szegedi, Nuno Teixeira, Michail Tremopoulos, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák, Joachim Zeller, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska | ||||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Andrea Cozzolino, Karima Delli, Jens Geier, Ivars Godmanis, Karin Kadenbach, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Vilja Savisaar-Toomast, Elisabeth Schroedter, László Surján | ||||||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Vladko Todorov Panayotov, Britta Reimers, Ivo Strejček | ||||||
PROCEDŪRA
Virsraksts | Programma integrētas jūrniecības politikas turpmākas izstrādes atbalstam | |||
Atsauces | COM(2010)0494 – C7-0292/2010 – 2010/0257(COD) | |||
Datums, kad to iesniedza EP | 29.9.2010 |
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē | TRAN 7.10.2010 |
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē | BUDG 7.10.2010 | ENVI 7.10.2010 | ITRE 7.10.2010 | REGI 7.10.2010 |
| PECH 7.10.2010 |
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums | ITRE 25.10.2010 |
|
|
|
Iesaistītā(-s) komiteja(-s) Datums, kad paziņoja plenārsēdē | PECH 10.3.2011 |
|
|
|
Referents(-i) Iecelšanas datums | Georgios Koumoutsakos 10.11.2010 | Georgios Koumoutsakos 10.11.2010 |
|
|
(Reglamenta 51. pants — Komiteju apvienoto sanāksmju procedūra) Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
| |||
Juridiskā pamata apstrīdēšana Datums, kad JURI komiteja sniedza atzinumu | JURI 24.5.2011 |
|
|
|
Izskatīšana komitejā | 15.3.2011 | 11.4.2011 |
|
|
Pieņemšanas datums | 12.4.2011 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 36 0 2 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Antonio Cancian, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Saïd El Khadraoui, Ismail Ertug, Carlo Fidanza, Knut Fleckenstein, Jacqueline Foster, Mathieu Grosch, Jim Higgins, Juozas Imbrasas, Ville Itälä, Dieter-Lebrecht Koch, Georgios Koumoutsakos, Werner Kuhn, Eva Lichtenberger, Marian-Jean Marinescu, Gesine Meissner, Hubert Pirker, Vilja Savisaar-Toomast, Olga Sehnalová, Brian Simpson, Dirk Sterckx, Keith Taylor, Silvia-Adriana Ţicău, Giommaria Uggias, Thomas Ulmer, Peter van Dalen, Artur Zasada, Roberts Zīle | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Philip Bradbourn, Spyros Danellis, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Guido Milana, Dominique Riquet | |||
PROCEDŪRA
Virsraksts | Programma integrētas jūrniecības politikas turpmākas izstrādes atbalstam | |||
Atsauces | COM(2010)0494 – C7-0292/2010 – 2010/0257(COD) | |||
Datums, kad to iesniedza EP | 29.9.2010 |
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē | TRAN 7.10.2010 |
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē | BUDG 7.10.2010 | ENVI 7.10.2010 | ITRE 7.10.2010 | REGI 7.10.2010 |
| PECH 7.10.2010 |
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums | ITRE 25.10.2010 |
|
|
|
Iesaistītā(-s) komiteja(-s) Datums, kad paziņoja plenārsēdē | PECH 10.3.2011 |
|
|
|
Referents(-i) Iecelšanas datums | Georgios Koumoutsakos 10.11.2010 | Georgios Koumoutsakos 10.11.2010 |
|
|
(Reglamenta 51. pants — Komiteju apvienoto sanāksmju procedūra) Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
| |||
Juridiskā pamata apstrīdēšana Datums, kad JURI komiteja sniedza atzinumu | JURI 24.5.2011 |
|
|
|
Izskatīšana komitejā | 15.3.2011 | 11.4.2011 |
|
|
Pieņemšanas datums | 12.4.2011 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 36 0 2 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Antonio Cancian, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Saïd El Khadraoui, Ismail Ertug, Carlo Fidanza, Knut Fleckenstein, Jacqueline Foster, Mathieu Grosch, Jim Higgins, Juozas Imbrasas, Ville Itälä, Dieter-Lebrecht Koch, Georgios Koumoutsakos, Werner Kuhn, Eva Lichtenberger, Marian-Jean Marinescu, Gesine Meissner, Hubert Pirker, Vilja Savisaar-Toomast, Olga Sehnalová, Brian Simpson, Dirk Sterckx, Keith Taylor, Silvia-Adriana Ţicău, Giommaria Uggias, Thomas Ulmer, Peter van Dalen, Artur Zasada, Roberts Zīle | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Philip Bradbourn, Spyros Danellis, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Guido Milana, Dominique Riquet | |||
Iesniegšanas datums | 30.5.2011 | |||