Sesijas dokuments
2.5.2011
*
ZIŅOJUMS
par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu
( COM(2010)0522 – C7‑0396/2010 – 2010/0276(CNS) )
Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: Diogo Feio
PR_CNS_art55am
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums |
* Apspriežu procedūra *** Piekrišanas procedūra ***I Parastā likumdošanas procedūra (pirmais lasījums) ***II Parastā likumdošanas procedūra (otrais lasījums) ***III Parastā likumdošanas procedūra (trešais lasījums)
(Norādītā procedūra pamatojas uz akta projektā ierosināto juridisko pamatu.) |
Grozījumi akta projektā |
Izmaiņas, kas ar Parlamenta grozījumiem izdarītas akta projektā, ir iezīmētas treknā slīprakstā. Teksts, kas iezīmēts parastā slīprakstā, tehniskajiem dienestiem norāda tās akta projekta daļas, kurās ierosināti labojumi, lai sagatavotu galīgo teksta redakciju (piemēram, nepārprotami kļūdainas teksta daļas vai to izlaidumi kādā no valodām). Šos ierosinātos labojumus apstiprina attiecīgie tehniskie dienesti.
Informācijas bloka, ko ievieto pirms katra grozījuma attiecībā uz spēkā esošu aktu, kuru plānots grozīt ar attiecīgo akta projektu, trešajā un ceturtajā rindā attiecīgi norāda spēkā esošo aktu un tā atbilstīgo teksta vienību. Daļas, kas tiek pārņemtas no tādas spēkā esoša akta teksta vienības, kura netiek grozīta ar attiecīgo akta projektu, bet kuru Parlaments nodomājis grozīt, iezīmē treknrakstā. Iespējamos šādu teksta daļu svītrojumus apzīmē šādi: […].
|
SATURA RĀDĪTĀJS
Lpp.
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS...............................5
JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU.................................25
Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS...............................33
PROCEDŪRA...........................................................................................................................48
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu
( COM(2010)0522 – C7‑0396/2010 – 2010/0276(CNS) )
(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei ( COM(2010)0522 ),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 14. punkta 2. daļu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C7-0396/2010),
– ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,
– ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2011. gada 16. februāra atzinumu[1],
– ņemot vērā Reglamenta 55. un 37. pantu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu ( A7-0179/2011 ),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;
3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;
4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
PARLAMENTA GROZĪJUMI[2]*
Komisijas priekšlikumā
---------------------------------------------------------
PADOMES REGULA (ES) Nr. .../…,
ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 126. panta 14. punkta otro daļu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[3],
ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu,
saskaņā ar īpašo likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1) Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) dalībvalstu ekonomikas politiku koordinēšanai Savienībā būtu jāatbilst stabilu cenu, stabilas un līdzsvarotas valsts finanšu un monetārās sistēmas un ilgtspējīgas maksājumu bilances pamatprincipiem, un, koordinējot šīs politikas, jācenšas panākt ilgtspējīgu izaugsmi un sociālo kohēziju un izpildīt LES un LESD noteiktos uzdevumus, vienlaikus ievērojot Līgumos ietvertās horizontālās klauzulas.
(2) Stabilitātes un izaugsmes paktu sākotnēji veidoja Padomes 1997. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politiku uzraudzības un koordinēšanas stiprināšanu, Padomes 1997. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu, un Eiropadomes 1997. gada 17. jūnija rezolūcija par Stabilitātes un izaugsmes paktu. Regulu (EK) Nr. 1466/97 un Regulu (EK) Nr. 1467/97 grozīja 2005. gadā ar attiecīgi Regulu (EK) Nr. 1055/2005 un Regulu (EK) Nr. 1056/2005. Bez tam Padome 2005. gada 20. martā pieņēma ziņojumu „Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanas uzlabošana”.
(2a) Šai regulai nevajadzētu skart dalībvalstīs un Savienības tiesību aktos atzīto pamattiesību īstenošanu. Tai nevajadzētu skart arī tiesības apspriest, noslēgt un izpildīt koplīgumus, kā arī veikt protesta akcijas saskaņā ar tādiem valsts tiesību aktiem un praksi, kas nav pretrunā Savienības tiesību aktiem.
(2b) Tā kā fragmentāra pieeja līdz šim nav sniegusi rezultātus, euro zonas parādu krīzes novēršanai ir nepieciešams vispusīgs un integrēts risinājums.
(2c) Dalībvalstu politiskā reakcija uz vērtējumiem, lēmumiem, ieteikumiem un brīdinājumiem, kurus tām sniegusi Komisija vai Padome saskaņā ar Eiropas pusgadu, būtu jāņem vērā, i) īstenojot Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvās un korektīvās daļas izpildes procedūras, ii) īstenojot makroekonomiskās nelīdzsvarotības korekcijas pasākumus euro zonā, iii) nodrošinot ar Eiropas Monetārā fonda piešķīrumiem saistīto nosacījumu adekvātu pielāgotību dalībvalstu pamatlikumiem un nodrošinot ekonomikas politiku pareizu virzību, un iv) nodrošinot, ka Eiropas Monetārā fonda sniegtā finansiālā palīdzība dalībvalstīm ļaus vieglāk pielāgoties ekonomikas satricinājumiem, izvairīties no valsts saistību neizpildes, novērst izmaksas, kuras citās valstīs izraisa domino efektu, un nodrošināt finanšu stabilitāti visā euro zonā.
(2d) Komisijai būtu jāuzņemas stingrāka un patstāvīgāka loma, īstenojot pastiprinātas uzraudzības procedūru. Tas attiecas uz konkrētu dalībvalstu novērtējumiem, uzraudzību, īpašiem uzdevumiem, ieteikumiem un brīdinājumiem. Turklāt, veicot pasākumus, kuru rezultātā ir iespējamas sankcijas, Padomes ietekme būtu jāmazina, un gadījumos, kad tas ir iespējams saskaņā ar LESD, Padomē ir jāizmanto apgrieztais kvalificētā vairākuma balsojums. Balsošanā nevajadzētu piedalīties Padomes loceklim, kurš pārstāv attiecīgo dalībvalsti, kā arī Padomes locekļiem, kuri pārstāv tās dalībvalstis, kas neievēro Padomes ieteikumus īstenot korektīvus pasākumus saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu vai nevenšas novērst pārmērīgas makroekonomiskās svārstības.
(3) Stabilitātes un izaugsmes pakta pamatmērķis ir sakārtot valsts finanses un nodrošināt to ilgtspēju, un tas būtu veids, kā nostiprināt nosacījumus stabilām cenām un stiprai, ilgtspējīgai izaugsmei, kas veicina finanšu stabilitāti un darba vietu izveidi. Tādēļ tā īstenošana būtu jāizvērtē saistībā ar tā spēju sasniegt šos mērķus.
(4) Jāstiprina vienota ekonomikas pārvaldības sistēma, tostarp uzlabojot budžeta uzraudzību, saskaņā ar dalībvalstu ekonomiku augsto integrācijas līmeni Eiropas Savienībā, jo īpaši euro zonā.
(4a) Norises ekonomikas jomā ir radījušas jaunas grūtības valstu fiskālās politikas īstenošanā Savienībā un jo īpaši ir pievērsušas uzmanību tam, ka ir jānosaka vienotas obligātās prasības attiecībā uz noteikumiem un procedūrām, kas veido dalībvalstu budžetārās sistēmas.
(4b) Uzlabotās ekonomikas pārvaldības sistēmas pamatā vajadzētu būt vairākām savstarpēji saistītām un saskaņotām politikas nostādnēm, kas būtu vērstas uz ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību un pamatotos uz stabilu Savienības stratēģiju attiecībā uz izaugsmi un nodarbinātību, tajās īpašu uzmanību pievēršot iekšējā tirgus attīstībai un nostiprināšanai un starptautiskās tirdzniecības un konkurētspējas veicināšanai, tās pamatā vajadzētu būt arī efektīvam regulējumam (Stabilitātes un izaugsmes paktam), lai novērstu un koriģētu pārmērīgi lielu budžeta deficītu, vienkāršai sistēmai makroekonomisku svārstību novēršanai un koriģēšanai, obligātām prasībām attiecībā uz valstu budžetārajām sistēmām, stingrākam finanšu tirgus regulējumam un uzraudzībai, tostarp piesardzīgai makrouzraudzībai, ko veic Eiropas Sistēmisko risku kolēģija, un uzticamam un pastāvīgam krīzes pārvarēšanas mehānismam.
(4c) Vienotā tirgus dinamikas panākšana un saglabāšana būtu jāuzskata par vienu no faktoriem, kas ļaus pareizi un netraucēti darboties ekonomikas un monetārajai savienībai.
(4d) Stabilitātes un izaugsmes paktam un Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmai kopumā būtu jāpapildina Savienības izaugsmes un darba vietu radīšanas stratēģija, kas veicina Savienības konkurētspēju, un būtu jāatbilst šai stratēģijai. Šajā sistēmā būtu jāietver arī tādi aspekti kā atbildība par vidi, sociālais progress un stabilitāte, kā arī vienotā tirgus izveide un nostiprināšana. Kopumā šai savstarpējai saistībai nevajadzētu būt tādai, kas rada izņēmumus Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumos.
(4e) Vienlaikus ar ekonomikas pārvaldību būtu jāstiprina arī Savienības ekonomikas pārvaldības demokrātiskā leģitimitāte, kas būtu panākams ar ciešāku un savlaicīgāku Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu iesaisti visās ekonomikas politikas koordinācijas procedūrās.
(4f) Dalībvalstīm būtu jānodrošina tādi fiskāli pasākumi kā valsts fiskālie noteikumi, kuros ievēroti Padomes Direktīvā 2011/.../ES par dalībvalstu budžetāro sistēmu prasībām noteiktie principi un kuros paredzēts, ka jāveido pilnībā neatkarīgas valsts iestādes, kas jāiesaista budžeta veidošanas procesā un vidēja termiņa budžetārajā sistēmā. Valstu budžeta noteikumiem būtu jāpapildina Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktās dalībvalstu saistības. Valstu iestādēm vajadzētu uzņemties nozīmīgāku lomu budžeta uzraudzībā, lai stiprinātu valstu atbildību, veicinātu izpildi, ņemot vērā šo valstu sabiedrības viedokli, un papildinātu ekonomikas un politikas analīzi ES līmenī.
(4g) Svarīga nozīme būtu jāpiešķir Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadam (Eiropas pusgadam), īstenojot LESD 121. panta 1. punktā minēto prasību par to, ka dalībvalstīm ekonomikas politika jāuzskata par vispārsvarīgu jautājumu un tā attiecīgi jākoordinē. Pārredzamība, pārskatatbildība un neatkarīga uzraudzība ir uzlabotas ekonomikas pārvaldības neatņemama daļa. Padomei un Komisijai attiecīgos ekonomikas politikas koordinācijas procedūru posmos būtu jāinformē sabiedrība par savu nostāju un lēmumiem un jāpaskaidro arī to iemesli. Valstu budžetārajās sistēmās būtu jāietver neatkarīgu fiskālo iestāžu lomas noteikšana un nostiprināšana, un tām būtu jānodrošina pārredzamas fiskālās statistikas datu publiskošana.
(4h) Neskarot LESD noteiktās tiesības un saistības, dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro, vajadzētu būt tiesībām piemērot ekonomikas pārvaldību reglamentējošos tiesību aktus.
(4i) Ekonomikas un monetārās savienības darbības pirmajā desmitgadē gūtā pieredze un konstatētās kļūdas liecina par nepieciešamību Savienībā uzlabot ekonomikas pārvaldību, kurai būtu jābalstās uz valstu lielāku atbildību par kopīgi pieņemtiem noteikumiem un politikas virzieniem un stingrāku Savienības līmeņa uzraudzības sistēmu pār valstu ekonomikas politikas virzieniem.
(4j) Piemērojot šo regulu, Komisijai un Padomei būtu jāņem vērā visi būtiskie faktori, attiecīgo dalībvalstu stāvoklis ekonomikas un budžeta jomā un jo īpaši iespējas attiecināt uz šīm dalībvalstīm Eiropas Savienības / Starptautiskā Valūtas fonda pielāgošanas programmu. Turklāt būtu jānosaka arī pārejas posms, lai dalībvalstis varētu pielāgot savu politiku dažiem šīs regulas noteikumiem.
(4k) Līgumiem pievienotā 12. protokola par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru 3. pantā ir paredzēts, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai valstu procedūras budžeta jomā ļautu tām izpildīt Līgumos noteiktās saistības šajā jomā. Tāpēc tām dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, Savienības fiskālās sistēmas mērķi būtu jāiekļauj valsts tiesību aktos, un to sasniegšanai būtu jāizveido atbilstīgas budžeta procedūras un iestādes.
(4l) Pastāvīgais krīzes mehānisms būtu jāpieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un Savienības metodi, lai, no vienas puses, pastiprinātu Parlamenta iesaistīšanos un uzlabotu demokrātisko pārskatatbildību, un, no otras puses, balstītos uz Komisijas kompetenci, neatkarību un objektivitāti.
(4m) Ņemot vērā tirgu svārstības un valsts obligāciju ienesīguma starpību konkrētās dalībvalstīs, kuru naudas vienība ir euro, ir nepieciešama apņēmīga rīcība, lai aizsargātu euro stabilitāti.
(4n) Eiropas Monetārais fonds ir izveidots, lai: segtu dalībvalstu parāda procentuālu daļu, kuru var apmaksāt, neapdraudot nevienas citas dalībvalsts vai euro zonas kopējo finanšu stabilitāti (eirovērtspapīri); palīdzētu ikvienai dalībvalstij, kas nonākusi finansiālās grūtībās, pārvarēt krīzi, kura varētu piemeklēt attiecīgo dalībvalsti (pastāvīgs krīzes pārvarēšanas mehānisms); visbeidzot, izmantotu resursus tādu ieguldījumu finansēšanai, kuri var veicināt ekonomikas izaugsmi (projektu obligācijas).
(4o) Dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, solidāri būtu jāiemaksā fondā valsts parāda daļa ne vairāk kā [...] procentu apmērā (eirovērtspapīri). Kopīga obligāciju emitēšana ļautu palielināt to likviditāti, savukārt solidāra atbildība ir vajadzīga, lai palīdzētu valstīm, kuras saskaras ar arvien lielākām kapitāla palielināšanas grūtībām. Eirovērtspapīriem būtu jāpiešķir lielāka prioritāte nekā dalībvalstu valdību parādiem. Tie varētu sekmēt euro izmantošanu par rezerves valūtas vienību.
(4p) Lai nostiprinātu fiskālo disciplīnu, būtu jāļauj dalībvalstīm, kurām ir uzticama ekonomikas un fiskālā politika, aizņemties maksimālo procentuālo apjomu [...] no to IKP, bet dalībvalstīm ar vājāku ekonomiku vai fiskālo stāvokli būtu jāmaksā papildu/augstāka procentu likme vai arī tām ļautu aizņemties eirovērtspapīrus samazinātā procentuālā apjomā no to IKP. Ārkārtas gadījumos, ja iesaistītajā valstī regulāri ir vērojama ekonomikas vai fiskālās politikas nestabilitāte, tās līdzdalība eirovērtspapīru emitēšanā būtu jāaptur.
(4q) Lai aizsargātu visas euro zonas finanšu stabilitāti, būtu jāizveido Eiropas Monetārais fonds, kurš tiktu vadīts saskaņā ar Savienības noteikumiem un finansēts jo īpaši ar ienākumiem no naudassodiem. Šā fonda izveidei būtu jāpamatojas uz Padomes 2010. gada 9. un 10. maijā pieņemtajiem lēmumiem un Eurogrupas 2010. gada 28. novembra paziņojumu.
(5) Jāstiprina noteikumi par budžeta disciplīnu, kā arī par tās atbilstību un īstenošanu, jo īpaši piešķirot nozīmīgāku lomu budžeta parāda līmenim un attīstībai un vispārējai ilgtspējībai.
(5a) Lai nodrošinātu valsts finanšu ilgtspēju, vienlaikus saglabājot atbilstīgu valsts ieguldījumu līmeni, katrā pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanas posmā būtu labāk jāintegrē parāda kritēriji, tostarp privātā parāda kritēriji, ciktāl šāds parāds valstij varētu radīt netiešas saistības.
(5b) Eiropas vienotā tirgus konsolidācija ir būtisks priekšnoteikums ekonomikas un monetārās savienības stiprināšanai un tās pareizas darbības nodrošināšanai. Tādēļ ir jālikvidē pašreizējie regulatīvie un fiziskie šķēršļi, kas neļauj izveidot vienotu Eiropas dzelzceļa telpu, jo īpaši kravas pārvadājumu jomā.
(5c) Būtu jānodrošina lielāks līdzsvars starp ekonomiskiem apsvērumiem un politiskās rīcības iespējām, tomēr noteikumiem joprojām vajadzētu būt vienkāršiem, pārredzamiem un izpildāmiem.
(5d) Valsts finanšu ilgtspējas, tostarp parāda līmeņa, parāda atmaksas profila (arī maksājumu termiņu) un parāda dinamikas novērtējums būtu vairāk jāņem vērā, pakāpeniski vienādojot dalībvalstu specifiskos vidēja termiņa budžeta mērķus, kas ir jāiekļauj stabilitātes un konverģences programmās.
(5e) Papildus pārmērīga budžeta deficīta procedūrai ir jāizveido skaidra un saskaņota sistēma, ar kuru novērtē un uzrauga parāda dinamiku, tostarp netiešas un iespējamas saistības, piemēram, valsts pensiju fondu līdzekļu ieguldīšanu un valsts garantiju (kas cita starpā var izrietēt no galvenās, procentu vai ieņēmumu plūsmas) sniegšanu finanšu sektorā un valsts un privātās partnerības ieguldījumos, un valsts budžetam gadu gaitā šādu ieguldījumu rezultātā radušās izmaksas.
(5f) Ar valsts un privātā parāda kontroles sistēmu būtu jāatbalsta ilgtermiņa izaugsme, turklāt pienācīgi būtu jāņem vērā tas, ka budžeta politika nav cikliska, un būtu jāuzlabo ieguldījumu priekšnoteikumi un jāattīsta iekšējais tirgus, vienlaikus ievērojot dalībvalstu īpašās prioritātes un vajadzības.
(6) Ieviešot pašreizējo pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, pamatojoties gan uz budžeta deficīta, gan parāda kritēriju, ir nepieciešams skaitlisks rādītājs, kurā ņemts vērā ekonomikas attīstības cikls, lai, pamatojoties uz to, novērtētu, vai valsts parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu pietiekami samazinās un pietiekami strauji tuvojas atsauces jeb salīdzināmajai vērtībai, vai arī īslaicīgas novirzes gadījumā ir uzskatāma par tādu, kas pietiekami samazinās. Novērtējumā būtu jāņem vērā pilnīgi visi atbilstīgie faktori.
(6a) Veidojot piesardzīgu un ilgtspējīgu fiskālo politiku, būtu jānodrošina, ka patiešām tiek sasniegts un saglabāts vidēja termiņa budžeta mērķis. Vidēja termiņa mērķa ievērošana saistībā ar budžeta stāvokli nodrošinātu, ka dalībvalstīm ir izveidota drošības rezerve, lai valsts budžeta deficīts nepārsniegtu atsauces vērtību — 3 % no IKP —, lai īstenotu strauju virzību uz ilgstpējību un vienlaikus atstātu budžeta manevra iespējas, jo īpaši ņemot vērā vajadzību pēc valsts ieguldījumiem.
(7) Lai noteiktu, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, nepietiek tikai ar to, ka tiek konstatēta neatbilstība skaitliskajam parāda samazināšanas rādītājam, bet būtu jāņem vērā visu to attiecīgo faktoru kopums, kas minēti Komisijas paziņojumā atbilstīgi LESD 126. panta 3. punktam. Konkrēti, izvērtējums par cikliskuma un atlikumu un plūsmu korekciju sastāva ietekmi uz parāda attīstību var būt pietiekams rādītājs, lai izslēgtu to, ka, pamatojoties uz parāda kritēriju, konstatē pārmērīga budžeta deficīta esamību.
(7a) Saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvo daļu piesardzīgas un ilgtspējīgas fiskālās politikas izstrādes stimuls būtu pienākums iemaksāt procentus nesošu depozītu, ko uz laiku nosaka dalībvalstij, kuras naudas vienība ir euro un kura nav nodrošinājusi pietiekamu budžeta konsolidāciju. Piemēram, tas būtu gadījums, kad pēc Komisijas sākotnējā brīdinājuma saņemšanas dalībvalsts, lai arī nepārkāpj pārmērīga deficīta aizliegumu, tomēr turpina rīkoties neapdomīgi un potenciāli apdraud Ekonomikas un monetārās savienības raitu darbību, un Padome tāpēc izdod ieteikumu saskaņā ar LESD 121. panta 4. punktu.
(8) Nosakot, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, un šajā nolūkā izmantojot deficīta kritēriju un tā veidošanos, jāņem vērā izdevumu, tostarp valsts ieguldījumu izdevumu, veids, sastāvs un kvalitāte, kā arī citi attiecīgie faktori, kas minēti paziņojumā atbilstīgi LESD 126. panta 3. punktam. Šie faktori vienmēr būtu jāņem vērā, nosakot, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, pamatojoties uz parāda kritēriju un tā pakāpenisku veidošanos.
(8a) Arī tad, ja ir konstatēts pārmērīgs budžeta deficīts, visi attiecīgie faktori būtu jāņem vērā procedūras turpmākajos posmos. Nosakot pārmērīga budžeta deficīta korekcijas termiņu un tā pagarinājumu, jo īpaši būtu pienācīgi jāņem vērā tādu politikas virzienu īstenošana, kuru mērķis ir paātrināt potenciālās izaugsmes tempu vidēji ilgā termiņā, ņemot vērā Savienības kopējo izaugsmes stratēģiju.
(8b) Ņemot vērā attiecīgo faktoru kopumā ietvertās sistēmiskās pensiju reformas, būtiskākajam apsvērumam ir jābūt tam, vai tās veicina vispārējās pensiju sistēmas ilgtermiņa ilgtspēju, vienlaikus nepalielinot risku attiecībā uz budžeta stāvokli vidējā termiņā.
(9) Komisijas ziņojumā atbilstīgi LESD 126. panta 3. punktam pienācīgi jāņem vērā valsts fiskālās sistēmas kvalitāte, jo tai ir izšķirīga loma fiskālās konsolidācijas un ilgtspējīgu valsts finanšu stiprināšanā. Šajā apsvērumā būtu jāiekļauj obligātās prasības, kas noteiktas Padomes Direktīvā [par prasībām dalībvalstu budžetārajām struktūrām], kā arī pārējās saskaņotās prasības attiecībā uz fiskālo disciplīnu.
(10) Lai atbalstītu uzraudzību attiecībā uz atbilstību Padomes ieteikumiem un ziņojumiem, koriģējot pārmērīga budžeta deficīta situācijas, jānosaka gada budžeta mērķi atbilstoši vēlamajam fiskālajam uzlabojumam cikliski koriģētā izteiksmē, neskaitot vienreizējos fiskālos un citus pagaidu pasākumus. Šajā sakarībā par ikgadējo vidējo bāzes vērtību būtu jāuzskata 0,5 % no IKP ikgadējās robežvērtības.
(11) Pasākumu efektivitātes novērtējumā ir noderīgi kā atsauci ievērot atbilstību vispārējo valsts izdevumu mērķiem kopā ar pārējo plānoto konkrēto ieņēmumu pasākumu ieviešanu.
(12) Novērtējot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas termiņa pagarināšanu izņēmuma gadījumā, ▌jāņem vērā smagi ekonomikas vispārējās lejupslīdes gadījumi vai dalībvalstī radušies ārkārtas apstākļi.
(13) Ir lietderīgi pastiprināt finanšu sankcijas un stimulus, lai tiktu nodrošināta atbilstība paziņojumiem, kas izdoti saskaņā ar 126. panta 9. punktu.
(14) Lai nodrošinātu, ka iesaistītās dalībvalstis ievēro Savienības fiskālās uzraudzības sistēmu, saskaņā ar LESD 136. pantu būtu jāizveido uz noteikumiem pamatoti stimuli un sankcijas, nodrošinot godīgus, savlaicīgus un efektīvus mehānismus, kā panākt atbilstību Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.
(14a) Nosakot ekonomiskā un politiskā ziņā iedarbīgākus stimulus un sankcijas, pienācīgi būtu jāņem vērā valstu budžeta deficīta un parāda struktūra (tostarp netiešās saistības), ekonomiskais cikls, lai nebūtu jāpiemēro ciklam pielāgota fiskālā politika, un izaugsmi veicinošu strukturālo reformu īstenošanai nepieciešamā publisko ieņēmumu un izdevumu struktūra.
(14b) Īstenojot uz noteikumiem balstītu sistēmu saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu, Komisijai un Padomei pienācīgi būtu jāņem vērā papildu sistēma, ko veido Eiropas finanšu stabilizācijas instruments vai citi pastāvīgi krīzes mehānismi, kas izveidoti saskaņā ar LESD 136. panta 3. punktu („Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms”). Komisija un Padome var aicināt dalībvalstis turpināt šā mehānisma nepieciešamo piemērošanu līdz pakāpei, ciktāl dalībvalstīm ir tiesības uz šāda mehānisma izmantošanu.
(14c) Jaunā daudzpusējā uzraudzības sistēma un uzlabotie Stabilitātes un izaugsmes pakta instrumenti būtu jāpapildina ar stimuliem un sankcijām, kas paredzētas dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, un šie stimuli un sankcijas būtu jānosaka un jāpiemēro, ņemot vērā ļoti ciešo saistību starp dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro, jo īpaši ņemot vērā saistību starp tām dalībvalstīm, kuras gatavojas kļūt par euro zonas dalībvalstīm, un sevišķu uzmanību vēršot uz vidēja termiņa budžeta mērķiem.
(14d) Padomei un Komisijai attiecīgos ekonomikas politikas koordinācijas procedūru posmos būtu jāinformē sabiedrība par savu nostāju un lēmumiem, vienlaikus pilnībā ievērojot Līguma noteikumus, lai nodrošinātu efektīvu vienādranga spiedienu, un būtu jānodrošina iespēja Eiropas Parlamentam aicināt attiecīgo dalībvalsti izskaidrot atbildīgajā komitejā tās lēmumus un politiku.
(14e) Ikgadējie Komisijas sagatavotie ieteikumi politikas izstrādei būtu jāapspriež Eiropas Parlamentā, pirms šādas diskusijas tiek sāktas Padomē.
(14f) Naudassodi, ko iekasē saskaņā ar šīs regulas 12. pantu, atbilstīgi LESD 311. pantam būtu jāuzskata par citiem ieņēmumiem, un tie būtu jāpiešķir stabilitātes mehānismam, kas paredzēts dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro. Kamēr šāds mehānisms nav izveidots, iekasēto naudassodu summas būtu jānovirza riska dalīšanas finanšu instrumentiem, kuri paredzēti ar ES saistītiem projektiem, kurus finansē Eiropas Investīciju banka saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Līgumiem pievienotajā 5. protokolā par Eiropas Investīciju bankas statūtiem.
(15) Regulā (EK) Nr. 1467/97 minētajās atsaucēs būtu jāņem vērā jaunā pantu numerācija Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Padomes Regulas (EK) Nr. 3625/93 aizstāšana ar Padomes 2009. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 479/2009 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru.
(16) Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1467/97,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (EK) Nr. 1467/97 groza šādi.
1. Regulas 1. pantu aizstāj ar šādu tekstu:
„1. pants
1. Šī regula paredz noteikumus, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras mērķis ir nepieļaut pārmērīgu valsts budžeta deficītu un, ja tāds rodas, veicināt tā tūlītēju koriģēšanu, saderības ar budžeta disciplīnu novērtēšanai izmantojot valsts budžeta deficīta un valsts parāda kritēriju.
Padome izmanto apgriezto kvalificētā vairākuma balsojumu, lemjot par to ieteikumu un paziņojumu pieņemšanu, kuri pamatojas uz Komisijas oficiālajām nostājām saskaņā ar LESD 126. pantu.
▐
2. Dalībvalsts ar izņēmuma statusu var piemērot noteikumus, kas šajā regulā paredzēti iesaistītajām dalībvalstīm, un šajā gadījumā paziņo par to Komisijai. Šādu paziņojumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Saskaņā ar šo regulu attiecīgo dalībvalsti uzskata par iesaistītu dalībvalsti ar nākamo dienu pēc šādas publikācijas.”
2. Regulas 2. pantu groza šādi.
a) 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:
„1. Valsts budžeta deficīta pārsniegumu pār atsauces jeb salīdzināmo vērtību uzskata par ārkārtēju saskaņā ar LESD 126. panta 2. punkta a) apakšpunkta otro ievilkumu, ja to izraisa ārpus attiecīgās dalībvalsts kontroles esoši ārkārtēji apstākļi, kas ievērojami ietekmē valsts finansiālo stāvokli, vai ja to iemesls ir ekonomikas nopietna lejupslīde.”
b) šajā pantā iekļauj šādu ▌punktu:
„1a. Ja tā pārsniedz atsauces jeb salīdzināmo vērtību, uzskata, ka valsts parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP) pietiekami samazinās un pietiekami strauji tuvojas atsauces jeb salīdzināmajai vērtībai saskaņā ar LESD 126. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ja pēc novērtējuma veikšanas par triju gadu periodu tiek konstatēts, ka atšķirība attiecībā pret atsauces jeb salīdzināmo vērtību pēdējos trijos gados ir pastāvīgi samazinājusies vidēji par vienu divdesmito daļu gadā, kas ir robežvērtība.
Parāda kritērija prasību uzskata par izpildītu arī tad, ja Komisijas sniegtajās budžeta prognozēs ir norādīts, ka nepieciešamais atšķirības samazinājums notiks trīs gadu ilgā laikposmā, ietverot divus gadus pēc pēdējā gada, par kuru ir pieejami dati. Dalībvalstij, kurai piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, no [jānorāda šīs regulas pieņemšanas datums] un trīs gadu laika posmā, sākot no pārmērīga budžeta deficīta koriģēšanas, saskaņā ar parāda kritēriju noteikto prasību uzskata par izpildītu, ja attiecīgā dalībvalsts gūst pietiekamus panākumus atbilstības nodrošināšanā, kā novērtēts attiecīgos Padomes atzinumos par tās stabilitātes vai konverģences programmu.
Ieviešot šo parāda pielāgošanas robežvērtību, ņem vērā 3. punktā minētos katrai valstij atbilstīgos faktorus. Šajā novērtējumā īpašu uzmanību pievērš tam, kurā no ekonomikas cikla posmiem atrodas dalībvalsts.”
c) panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:
„3. Gatavojot ziņojumu saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu, Komisija ņem vērā visus tajā pašā pantā minētos attiecīgos faktorus, ciktāl tiem ir būtiska nozīme, vērtējot attiecīgās dalībvalsts atbilstību deficīta un parāda kritērijiem. Ziņojumā atbilstoši atspoguļo:
– vidēja termiņa ekonomikas stāvokļa attīstību, jo īpaši potenciālo izaugsmi un ar ciklu saistītās norises, inflāciju, politikas virzienu īstenošanu saistībā ar Savienības kopējo izaugsmes stratēģiju, citus mērķus saskaņā ar LESD un pārmērīgu makroekonomisko svārstību novēršanu un koriģēšanu, kā arī privātā sektora neto uzkrājumu stāvokli;
– norises saistībā ar vidēja termiņa budžeta mērķu korekciju (jo īpaši galvenos izdevumus, valsts ieguldījumus un vispārējo valsts finanšu kvalitāti, jo īpaši valstu budžetāro sistēmu efektivitāti), kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. pantā;
– ņem vērā arī norises saistībā ar pašreizējiem valsts izdevumiem, jo īpaši to faktisko stabilitāti;
– ziņojumā atbilstoši analizē arī valsts parāda attīstību vidējā termiņā, tā dinamiku un ilgtspēju (jo īpaši ▌riska faktorus, tai skaitā parāda maksājumu struktūru un parāda denominācijas valūtu, krājumu plūsmas korekciju un tās sastāvu, uzkrātās rezerves un citus finanšu aktīvus; garantijas, īpaši saistībā ar finanšu sektoru; jebkādas netiešās saistības, piemēram, privāto parādu, ciktāl tas valstij varētu radīt netiešas saistības);
– turklāt Komisija katrā ziņā pienācīgi ņem vērā jebkurus citus faktorus, kurus attiecīgā dalībvalsts uzskata par būtiskiem, lai pilnīgi novērtētu atbilstību deficīta un parāda kritērijiem, par ko dalībvalsts paziņojusi Komisijai un Padomei. Šajā kontekstā īpašu uzmanību pievērš finanšu iemaksām, lai veicinātu starptautisko solidaritāti un Savienības politikas mērķu sasniegšanu, kā arī parādam, kas izveidojies divpusēja un daudzpusēja dalībvalstīm sniegta atbalsta veidā saistībā ar finanšu stabilitātes aizsardzību.
Īpašu un nepārprotamu uzmanību pievērš arī finanšu slogam, kas saistīts ar rekapitalizācijas operācijām, citiem īslaicīgiem valsts atbalsta pasākumiem finanšu sektorā ar finansēm saistītu būtisku traucējumu laikā, citām dalībvalstīm piešķirtiem aizņēmumiem un garantijām un Eiropas finanšu stabilitātes instrumentu un Eiropas stabilitātes mehānismu.
Gatavojot ziņojumu, Komisija var prasīt papildu informāciju no attiecīgās dalībvalsts.
Kad, pamatojoties uz parāda kritēriju, novērtē atbilstību, šos būtiskos faktorus procedūras posmos, kuru rezultātā pieņem lēmumu par LESD 126. panta 4., 5. un 6. punktā minētā pārmērīgā budžeta deficīta un parāda esamību, ņem vērā tikai tad, ja valsts parāda attiecība samazinās vidēji trijos gados.”
d) panta 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu:
„4. Komisija un Padome veic līdzsvarotu visu attiecīgo faktoru vispārēju novērtējumu, izvērtējot to, cik lielā apmērā tie ietekmē atbilstības deficīta un parāda kritērija novērtējumu attiecīgajā dalībvalstī. Attiecīgos faktorus uzskata par atbilstīgiem gan procedūras posmiem, kuru rezultātā pieņem lēmumu par LESD 126. panta 4., 5. un 6. punktā minētā pārmērīgā budžeta deficīta un parāda esamību, proti, apstiprina, ka attiecīgajā dalībvalstī jāpiemēro pārmērīga budžeta deficīta procedūra, gan lai izdarītu pretēju secinājumu un attiecīgi veiktu 126. pantā minētos pasākumus, kā norādīts šīs regulas 2. panta 5. un 6. punktā. Novērtējot atbilstību, pamatojoties uz budžeta deficīta kritēriju, ja valsts parāda attiecība pret IKP pārsniedz salīdzināmo vērtību, lemjot par to, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts saskaņā ar LESD 126. panta 4., 5. un 6. punktu, šos faktorus ņem vērā tikai tad, ja vienlaikus ir pilnībā izpildīti divi pamatprincipa nosacījumi — ka pirms šo attiecīgo faktoru ņemšanas vērā vispārējais valsts budžeta deficīts saglabājas tuvu atsauces jeb salīdzināmajai vērtībai un ka atsauces jeb salīdzināmā vērtība tiek pārsniegta tikai īslaicīgi.
da) panta 5. punktu aizstāj ar šādu tekstu:
„5. Visos budžeta novērtējumos, kas veikti saistībā ar pārmērīgu budžeta deficīta novēršanas procedūru, Komisija un Padome pienācīgi ņem vērā pensiju reformu īstenošanu, ar ko ievieš vairāku pīlāru sistēmu, kurā ietverts obligāts, pilnībā finansēts pensiju līmenis un kura veicina pensiju sistēmas ilgtspēju ilgtermiņā, vienlaikus nepalielinot risku budžeta stāvoklim vidējā termiņā un citus izdevumus saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu.”
db) iekļauj šādu punktu:
„5.a Tomēr, kad, pamatojoties uz parāda kritēriju, novērtē atbilstību, šos faktorus ņem vērā procedūras posmos, kuru rezultātā pieņem lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta esamību.”
dc) panta 6. punktu aizstāj ar šādu tekstu:
„6. Ja, ņemot vērā Komisijas nostāju, Padome, pamatojoties uz LESD 126. panta 6. punktu, ir pieņēmusi lēmumu par to, ka dalībvalstī pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, Padome un Komisija arī turpmākajos LESD 126. panta procedūras posmos ņem vērā būtiskos faktorus, kas minēti 3. punktā, jo tie ietekmē situāciju attiecīgajā dalībvalstī, tostarp kā noteikts šīs regulas 3. panta 5. punktā un 5. panta 2. punktā, kurā nosaka pārmērīga budžeta deficīta novēršanas termiņu un vajadzības gadījumā paredz tā pagarināšanu. Šos būtiskos faktorus tomēr neņem vērā, pieņemot Padomes lēmumu saskaņā ar LESD 126. panta 12. punktu par dažu vai visu to lēmumu atcelšanu, ko tā pieņēmusi saskaņā ar LESD 126. panta 6.–9. un 11. punktu.
e) panta 7. punktu aizstāj ar šādu tekstu:
„7. Ja ▌dalībvalstu budžeta deficīta atsauces vērtības pārsniegums atspoguļo pensiju reformas īstenošanu, ar ko ievieš vairāku pīlāru sistēmu, kurā ietverts obligāts, pilnībā finansēts pensiju līmenis, Komisija un Padome, novērtējot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras deficīta ▌rādītāju attīstību, ņem vērā arī reformas izmaksas valsts pārvaldītajam līmenim tiktāl, ciktāl budžeta deficīts ievērojami nepārsniedz līmeni, ko var uzskatīt par tuvu atsauces jeb salīdzināmajai vērtībai, un parāda attiecība nepārsniedz atsauces vērtību, ievērojot nosacījumu, ka tiek saglabāta vispārējā fiskālā stabilitāte. ▌Neto izmaksas ņem vērā arī Padomes lēmumā atbilstīgi LESD 126. panta 12. punktam par dažu vai visu tās lēmumu atcelšanu saskaņā ar LESD 126. panta 6.–9. punktu un 11. punktu, ja budžeta deficīts ir ievērojami un pastāvīgi pazeminājies un ir sasniedzis līmeni, kas tuvojas atsauces jeb salīdzināmajai vērtībai ▌.”
2.a Iekļauj šādu iedaļu:
„1.a IEDAĻA
DIALOGS EKONOMIKAS JOMĀ
2.a pants
Lai sekmētu dialogu starp Savienības iestādēm, jo īpaši starp Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un dalībvalstu parlamentiem un valdībām vai jebkuru citu attiecīgo iestādi, un lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību, Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja, jo īpaši saistībā ar LESD 126. panta 8. punktu, var rīkot publiskas debates un uzklausīšanu par Padomes un Komisijas veikto makroekonomikas un budžeta uzraudzību.”
3. Regulas 3. pantu groza šādi.
-a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:
1. Pēc tam, kad Komisija pieņem ziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu, 10 dienu laikā Ekonomikas un finanšu komiteja sniedz atzinumu saskaņā ar LESD 126. panta 4. punktu.
a) panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:
„2. Pilnībā ņemot vērā 1. punktā minēto atzinumu, Komisija, ja tā uzskata, ka pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, nosūta atzinumu un ieteikumu Padomei saskaņā ar LESD 126. panta 5. un 6. punktu un informē Eiropas Parlamentu un attiecīgās dalībvalsts parlamentu.”
b) ▌3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:
„3. Saskaņā ar LESD 126. panta 6. punktu Padome pieņem lēmumu par to, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, divos mēnešos pēc paziņošanas datumiem, kā tas noteikts Regulas (EK) Nr. 479/2009 3. panta 2. un 3. punktā. Ja Padome nolemj, ka pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, tā vienlaicīgi sniedz ieteikumus attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu.”
c) panta 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu:
„4. Padomes ieteikumā, ko tā sniedz saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu, paredz ne vairāk kā sešu mēnešu termiņu, kurā attiecīgajai dalībvalstij efektīvi jārīkojas. Ja situācija ir nopietna, termiņu, kādā efektīvi jārīkojas, var samazināt uz trim mēnešiem. Padomes ieteikumā nosaka arī termiņu pārmērīgā budžeta deficīta novēršanai, kam jābūt pilnībā novērstam nākamajā gadā pēc tā konstatēšanas, ja vien nepastāv īpaši apstākļi. Padome ieteikumā pieprasa, lai dalībvalsts sasniedz gada budžeta mērķus, kas, pamatojoties uz prognozi, kura izmantota ieteikuma sagatavošanai, tās cikliski koriģētajā bilancē samazina deficītu par vismaz 0,5 % no IKP, neskaitot vienreizējos un citus īslaicīgus pasākumus ar tiešu vai netiešu ietekmi uz budžetu, lai tādējādi nodrošinātu pārmērīga budžeta deficīta korekciju ieteikumā norādītajā termiņā.”
d) šajā pantā iekļauj šādu ▌punktu:
„4.a Saskaņā ar 4. punktā norādīto termiņu attiecīgā dalībvalsts ziņo Komisijai un Padomei par veiktajiem pasākumiem, atsaucoties uz Padomes ieteikumu atbilstīgi LESD 126. panta 7. punktam. Ziņojumā ietver valsts izdevumu un diskrecionāro ieņēmumu mērķus, tostarp to līmeni un virzību, atbilstoši Padomes ieteikumam, kas sniegts saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu, kā arī informāciju par veiktajiem pasākumiem un paredzēto pasākumu veidu mērķu sasniegšanai. Komisija var prasīt, lai dalībvalsts sniedz papildu ziņojumu. Ziņojumu dara publiski pieejamu.”
da) iekļauj šādu punktu:
„4.b Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja var uzaicināt attiecīgās dalībvalsts pārstāvi, lai tas komitejā izskaidro konkrētās valsts ekonomikas un budžeta politiku un pasākumus, kādus plānots veikt, lai novērstu pārmērīga budžeta deficīta situāciju. Attiecīgā dalībvalsts var arī prasīt, lai šajā pašā nolūkā to uzaicina sniegt informāciju Eiropas Parlamentā.”
e) panta 5. punktu aizstāj ar šādu tekstu:
„5. Ja ir uzsākta efektīva darbība atbilstīgi ieteikumam, kas sniegts saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu, un ja ekonomikā pēc ieteikuma pieņemšanas negaidīti norisinās notikumi, kuriem ir ļoti negatīva ietekme uz valsts finansēm, Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, var lemt par pārskatīta ieteikuma pieņemšanu saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu. Ar pārskatīto ieteikumu, ņemot vērā attiecīgos šīs regulas 2. panta 3. punktā norādītos faktorus, cita starpā drīkst pagarināt budžeta deficīta korekcijas termiņu par standartermiņu viens gads. Padome izvērtē negaidītu un ekonomikai negatīvu notikumu esamību, kuriem ir ļoti negatīva ietekme uz valsts finansēm, salīdzinājumā ar ekonomikas prognozēm savā ieteikumā. Ja notiek vispārēja nopietna ekonomikas lejupslīde, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. pantā, Padome pēc Komisijas ieteikuma var izlemt pieņemt pārskatītu ieteikumu atbilstīgi LESD 126. panta 7. punktam ar nosacījumu, ka tādējādi netiek apdraudēta fiskālā ilgtspējība.”
4. Regulas 4. pantu groza šādi:
a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:
„1. Jebkuru lēmumu nākt klajā ar saviem ieteikumiem, kad ir konstatēts, ka izpaliek efektīva rīcība saskaņā ar LESD 126. panta 8. punktu, Padome pieņem tūlīt pēc tam, kad beidzies termiņš, kas noteikts šīs regulas 3. panta 4. punktā. Pēc Komisijas ieteikuma Padome vienlaikus iesniedz oficiālu ziņojumu Eiropadomei.”
b) panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:
„2. Padome, lemjot par to, vai ieteikumiem, ko tā izdevusi saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu, seko efektīva rīcība, ņem vērā attiecīgās dalībvalsts iesniegto ziņojumu atbilstīgi šīs regulas 3. panta 4.a punktam un tā piemērošanu, kā arī citus attiecīgās dalībvalsts valdības publiski paziņotos lēmumus.
Ja saskaņā ar 126. panta 8. punktu Padome konstatē, ka attiecīgā dalībvalsts nav efektīvi rīkojusies, tā ziņo par to Eiropadomei.
Saskaņā ar 10.a pantu Komisija var uz vietas organizēt dialogu vai veikt uzraudzības apmeklējumus. Attiecībā uz iesaistītajām dalībvalstīm un dalībvalstīm, kuras piemēro VKM II, šādus apmeklējumus veic sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku. Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par apmeklējumu rezultātiem un iegūtos konstatējumus publisko.
2.a Eiropas Parlamentu informē par šā panta 1. un 2. punktā minētajām situācijām.”
5. Regulas 5. pantu groza šādi.
a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:
„1. Jebkādu lēmums mudināt attiecīgo iesaistīto dalībvalsti īstenot pasākumus budžeta deficīta samazināšanai saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu Padome pieņem divu mēnešu laikā pēc Padomes lēmuma, kurā tā konstatē, ka nav veikta efektīva rīcības saskaņā ar 126. panta 8. punktu. Padome paziņojumā pieprasa, lai dalībvalsts sasniedz gada budžeta mērķus, kas, pamatojoties uz prognozi, kura izmantota paziņojuma sagatavošanai, tās cikliski koriģētajā bilancē samazina deficītu par vismaz 0,5 % no IKP, neskaitot vienreizējos un citus īslaicīgus pasākumus ar tiešu vai netiešu ietekmi uz budžetu, lai tādējādi nodrošinātu pārmērīga budžeta deficīta korekciju paziņojumā norādītajā termiņā. Padome var norādīt arī pasākumus, lai veicinātu šo mērķu sasniegšanu.”
b) šajā pantā iekļauj šādu 1.a punktu:
„1.a Pēc Padomes paziņojuma saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu attiecīgā dalībvalsts ziņo Eiropas Parlamentam, Komisijai un Padomei par pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz Padomes paziņojumu. Ziņojumā ietver valsts izdevumu un diskrecionāro ieņēmumu mērķus, tostarp to līmeni un virzību, kā arī informāciju par pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz konkrētiem Padomes ieteikumiem, lai palīdzētu Padomei vajadzības gadījumā pieņemt lēmumu saskaņā ar šīs regulas 6. panta 2. punktu. Komisija, saskaņā ar 10.a pantu veicot apmeklējumu, uzrauga un izvērtē korekcijas pasākumus, kas veikti, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu, un sagatavo ziņojumu Padomei. Ziņojumu dara publiski pieejamu.”
ba) iekļauj šādu punktu:
„1.b Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja var uzaicināt attiecīgo dalībvalsti komitejā izskaidrot konkrētās valsts ekonomikas un budžeta politiku un pasākumus, kādus plānots veikt, lai novērstu pārmērīga budžeta deficīta situāciju. Attiecīgā dalībvalsts var arī prasīt, lai šajā pašā nolūkā to uzaicina sniegt informāciju Eiropas Parlamentā.”
c) panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:
„2. Ja ir veikta efektīva rīcība atbilstīgi ieteikumam saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu un ja pēc minētā ieteikuma pieņemšanas norisinās negaidīti nelabvēlīgi ekonomikas notikumi, kas lielā mērā negatīvi ietekmē valsts finanses, tad Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, var nolemt pieņemt pārskatītu ieteikumu saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu. Ar pārskatīto ieteikumu, ņemot vērā attiecīgos šīs regulas 2. panta 3. punktā norādītos faktorus, cita starpā drīkst pagarināt budžeta deficīta korekcijas termiņu, parasti par vienu gadu. Padome izvērtē negaidītu un ekonomikai negatīvu notikumu esamību, kuriem ir ļoti negatīva ietekme uz valsts finansēm, salīdzinājumā ar ekonomikas prognozēm savā ieteikumā. Ja notiek vispārēja nopietna ekonomikas lejupslīde, Padome pēc Komisijas ieteikuma var izlemt pieņemt pārskatītu ieteikumu atbilstīgi LESD 126. panta 7. punktam ar nosacījumu, ka šāds pārskatītais ieteikums neapdraud fiskālo ilgtspēju.”
6. Regulas 6. pantu aizstāj ar šādu tekstu:
„6. pants
1. Padomei lēmumā par to, vai paziņojumam, ko tā izdevusi saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu, seko efektīva rīcība, jāņem vērā attiecīgās dalībvalsts paziņojums, ko tā sniegusi saskaņā ar šīs regulas 5. panta 1.a punktu, un tā īstenošana, kā arī citi attiecīgās dalībvalsts valdības publiski paziņotie lēmumi un 5. panta 1.a punktā minētā Komisijas ziņojuma rezultāti.
2. Gadījumos, kad izpildās nosacījumi LESD 126. panta 11. punkta piemērošanai, Padome piemēro sankcijas saskaņā ar LESD 126. panta 11. punktu. Jebkuru šādu lēmumu pieņem ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Padomes lēmuma, ar kuru tā aicina attiecīgo iesaistīto dalībvalsti veikt pasākumus saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu.”
7. Regulas 7. pantu aizstāj ar šādu pantu:
„7. pants
„Ja iesaistītā dalībvalsts nerīkojas atbilstīgi attiecīgajiem Padomes lēmumiem saskaņā ar LESD 126. panta 7. un 9. punktu, Padome lēmumu piemērot sankcijas saskaņā ar LESD 126. panta 11. punktu parasti pieņem 16 mēnešu laikā pēc paziņošanas termiņu beigām, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 479/2009 3. panta 2. un 3. punktā. Ja piemēro šīs regulas 3. panta 5. punktu vai 5. panta 2. punktu, attiecīgi groza 16 mēnešu termiņu. Paātrinātu procedūru izmanto tīši ieplānota deficīta gadījumā, ko Padome uzskata par pārmērīgu. Eiropas Parlaments atbildīgā komiteja var aicināt attiecīgo dalībvalsti iesniegt ziņojumu tā atbildīgajai komitejai.”
7.a Regulā iekļauj šādu pantu:
„7.a pants
Parlamentu sanāksmes
Ikreiz, kad tiek rīkota sanāksme starp Eiropas Parlamenta atbildīgo komiteju un kādu no dalībvalstīm, lai tā izskaidrotu savu nostāju, vajadzīgo rīcību vai novirzi no šīs regulas prasību izpildes, sanāksmi sasauc viena no šīm struktūrām:
a) Eiropas Parlaments,
b) attiecīgās dalībvalsts parlaments vai
c) rotācijas kārtā apstiprinātās prezidentvalsts parlaments.”
8. Regulas 8. pantu aizstāj ar šādu tekstu:
„8. pants
Jebkuru lēmumu pastiprināt sankcijas saskaņā ar LESD 126. panta 11. punktu Padome pieņem ne vēlāk kā divus mēnešus pēc ziņojumu iesniegšanas datumiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 479/2009. Jebkuru lēmumu atcelt dažus vai visus savus lēmumus saskaņā ar LESD 126. panta 12. punktu Padome pieņem pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu ne vēlāk kā divus mēnešus pēc ziņojumu iesniegšanas datumiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 479/2009.”
9. Regulas 9. panta trešajā punktā atsauci „6. pantā” aizstāj ar atsauci „6. panta 2. punktā”.
10. Regulas 10. pantu groza šādi.
a) 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu tekstu:
„1. Komisija un Padome regulāri uzrauga rīcības īstenošanu, ko veic:”
aa) iekļauj šādu punktu:
„1.a Saskaņā ar šā panta 1. punktu Komisija un Padome ziņo Eiropas Parlamentam par iegūto informāciju.”
b) Panta 3. punktā atsauci „Regulu (EK) Nr. 3605/93” aizstāj ar atsauci „Regulu (EK) Nr. 479/2009”.
10.a Regulā iekļauj šādu pantu:
„10.a pants
1. Komisija saskaņā ar šīs Regulas mērķiem nodrošina pastāvīgu dialogu ar dalībvalstu iestādēm. Lai uzturētu regulāru dialogu un nepieciešamības gadījumā īstenotu uzraudzību, Komisijas pārstāvji apmeklē visas dalībvalstis.
Komisija pēc saviem ieskatiem var uzaicināt Eiropas Centrālās bankas vai citu attiecīgo iestāžu pārstāvjus piedalīties sarunu un uzraudzības apmeklējumos.
2. Sagatavojot sarunu vai uzraudzības apmeklējumus, Komisija vajadzības gadījumā attiecīgajai dalībvalstij nosūta pagaidu secinājumus, lai tā varētu sniegt komentārus.
3. Saistībā ar sarunu apmeklējumiem Komisija pārskata dalībvalsts faktisko ekonomisko stāvokli un nosaka ar šīs regulas mērķu izpildi saistītos riskus vai grūtības.
4. Saistībā ar uzraudzības apmeklējumiem Komisija pārrauga attiecīgos procesus un pārliecinās, vai pasākumi tiek veikti saskaņā ar Padomes vai Komisijas lēmumiem atbilstoši šīs regulas mērķiem. Uzraudzības apmeklējumus veic tikai īpašos gadījumos, kad pastāv ievērojami riski vai grūtības saistībā ar šo mērķu sasniegšanu.
5. Komisija informē Ekonomikas un finanšu komiteju par uzraudzības apmeklējumu iemesliem.
6. Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas sekmē sarunu un uzraudzības apmeklējumu norisi. Pēc Komisijas pieprasījuma vai brīvprātīgi dalībvalstis nodrošina visu attiecīgo valsts iestāžu palīdzību, lai sagatavotu un īstenotu sarunu un uzraudzības apmeklējumus.”
11. Regulas 11. pantu aizstāj ar šādu tekstu:
„11. pants
Ja Padome nolemj piemērot sankcijas iesaistītajai dalībvalstij saskaņā ar LESD 126. panta 11. punktu, tā parasti pieprasa naudassodu. Padome var nolemt papildināt šo naudassodu ar citiem pasākumiem, kas minēti LESD 126. panta 11. punktā.
Trīs mēnešu laikā pēc 1. punktā minēto sankciju paziņošanas Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja var aicināt attiecīgo dalībvalsti, lai tā komitejā izskaidro, kāpēc, neraugoties uz saņemtajiem brīdinājumiem, pārmērīgais budžeta deficīts nav novērsts. Attiecīgā dalībvalsts var arī prasīt, lai šajā pašā nolūkā to uzaicina sniegt informāciju Eiropas Parlamentā.”
12. Regulas 12. pantu aizstāj ar šādu tekstu:
„12. pants
1. Naudassoda summu nosaka nemainīgais komponents, kas līdzinās 0,2 % no IKP, un mainīgais komponents. Mainīgo komponentu nosaka, pamatojoties uz Padomes novērtējumu par to, vai iesaistītā dalībvalsts ir rīkojusies efektīvi. Ja Padome uzskata, ka attiecīgā dalībvalsts ir rīkojusies efektīvi, mainīgo komponentu nepiemēro. Lēmumu par mainīgā komponenta nepiemērošanu pieņem ar kvalificētu vairākumu. Ja tiek uzskatīts, ka attiecīgā dalībvalsts nav rīkojusies efektīvi, mainīgo komponentu parasti pielīdzina vienai desmitdaļai no starpības starp budžeta deficītu procentos no IKP iepriekšējā gadā un valsts budžeta deficīta atsauces jeb salīdzināmo vērtību vai — ja neatbilstība budžeta disciplīnai ietver parāda kritēriju — valsts bilanci procentos no IKP, ko būtu vajadzējis sasniegt tajā pašā gadā atbilstoši paziņojumam saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu.
2. Katru nākamo gadu, kamēr lēmums par to, ka pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, nav atcelts, Padome izvērtē, vai attiecīgā iesaistītā dalībvalsts ir rīkojusies efektīvi, atsaucoties uz Padomes paziņojumu saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu. Šajā ikgadējā novērtējumā Padome lemj saskaņā ar LESD 126. panta 11. punktu pastiprināt sankcijas, ja vien attiecīgā iesaistītā dalībvalsts nav izpildījusi Padomes paziņojumā noteiktās prasības. Ja tiek nolemts pieprasīt papildu naudassodu, to aprēķina tāpat kā 1. punktā minēto naudassoda mainīgo komponentu.
3. Jebkura atsevišķa 1. un 2. punktā minētā naudassoda augšējā robežvērtība nedrīkst pārsniegt 0,2 % no IKP.”
13. Regulas 13. pantu atceļ un atsauci uz to 15. pantā aizstāj ar atsauci „12. pantu”.
14. Regulas 16. pantu aizstāj ar šādu tekstu:
„16. pants
Naudassodus, ko iekasē saskaņā ar šīs regulas 12. pantu, atbilstīgi LESD 311. pantam uzskata par citiem ieņēmumiem, un tos piešķir stabilitātes mehānismam, kas paredzēts dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro. Kamēr šāds mehānisms nav izveidots, iekasēto naudassodu summas novirza riska dalīšanas finanšu instrumentiem, kas paredzēti ar ES saistītiem projektiem, kurus finansē Eiropas Investīciju banka saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Līgumiem pievienotajā 5. protokolā par Eiropas Investīciju bankas statūtiem.”
14.a Regulā iekļauj šādu pantu:
„17.a pants
1. Komisija līdz …[4]* un turpmāk reizi trijos gados publicē ziņojumu par šīs regulas piemērošanu.
2. Ziņojumu un tam pievienotos priekšlikumus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.
3. Ja ziņojumā ir norādīti šķēršļi, kuru dēļ pienācīgi netiek piemērotas Līgumu normas un noteikumi, ar kuriem reglamentē Ekonomikas un monetāro savienību, tajā ietver ieteikumus Eiropadomei.
4. Regulas 2. panta 1.a punktu nepiemēro dalībvalstīm, uz kurām šīs regulas pieņemšanas dienā attiecas pārmērīga budžeta deficīta procedūra, ja attiecīgā dalībvalsts ievēro stabilitātes vai konverģences programmu un ar to saistītos Padomes atzinumus. 2. panta 1.a punktu sāk piemērot pēc minētās procedūras atcelšanas.”
15. Visā regulas tekstā atsauces uz 104. pantu aizstāj ar atsaucēm uz 126. pantu.
16. Pielikuma 2. punkta I slejā atsauces „Padomes Regulas (EK) Nr. 3605/93 4. panta 2. un 3. punkts” aizstāj ar atsaucēm „Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2009 3. panta 2. un 3. punkts”.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Dalībvalstij, kurai piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, no [jānorāda šīs regulas pieņemšanas datums] un trīs gadu laika posmā, sākot no pārmērīga budžeta deficīta koriģēšanas, saskaņā ar parāda kritēriju noteikto prasību uzskata par izpildītu, ja attiecīgā dalībvalsts gūst pietiekamus panākumus atbilstības nodrošināšanā, kā novērtēts attiecīgos Padomes atzinumos par tās stabilitātes vai konverģences programmu.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
[…],
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU
Sharon Bowles
Ekonomikas un monetārā komitejas
priekšsēdētājai
BRISELĒ
Temats: atzinums par juridisko pamatu priekšlikumam Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu
Cienījamā priekšsēdētāja!
Juridiskajai komitejai 2011. gada 4. martā nosūtītajā vēstulē Jūs saskaņā ar Reglamenta 37. panta 2. punktu prasījāt sniegt atzinumu par juridisko pamatu dažādiem likumdošanas priekšlikumiem, par kuriem Jūsu vadītajā komitejā kā atbildīgajā komitejā un/vai Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā ir iesniegti grozījumi, lai mainītu juridisko pamatu.
Komiteja izskatīja minēto jautājumu 2011. gada 12. aprīļa sanāksmē.
Ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopuma mērķis ir nodrošināt ekonomikas politikas plašāku koordināciju un ciešāku uzraudzību Ekonomikas un monetārajā savienībā.
Šo tiesību aktu kopumu veido seši likumdošanas priekšlikumi.
Priekšlikumi ir atsevišķi analizēti pielikumā. Vieglākas pārskatāmības labad komitejas secinājumi par katram attiecīgajam tiesību aktam atbilstošo juridisko pamatu ir norādīti tūlīt aiz tiesību akta.
– Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (( COM(2010)0527 , 2010/0281 (COD) )
Vienīgais šā regulas priekšlikuma mērķis ir paplašināt ekonomikas uzraudzības procedūru, kā to atļauj LESD 121. panta 6. punkta noteikumi. Tādējādi šis juridiskais pamats šķiet piemērots.
– Priekšlikums Padomes direktīvai par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām ( COM(2010)0523 galīgā redakcija, 2010/0277 (NLE) )
Šā regulas priekšlikuma galvenais mērķis ir veicināt fiskālo atbildību, nosakot obligātās prasības attiecībā uz dalībvalstu sistēmām, kā arī nodrošināt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras efektivitāti. Tādējādi Komisijas ierosinātais juridiskais pamats, proti, LESD 126. panta 14. punkta trešā daļa, šķiet piemērots.
– Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (( COM (2010)0526 , 2010/0280 (COD) )
Šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt dalībvalstu ekonomikas politiku pastiprinātu koordināciju. Tādējādi LESD 121. panta 6. punkts šķiet piemērots juridiskais pamats šim priekšlikumam.
– Priekšlikums Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu ( COM(2010)0522 galīgā versija, 2010/0276 (CNS) )
Ņemot vērā to, ka šā priekšlikuma galvenais mērķis ir noteikt sīki izstrādātus noteikumus, kuri jāievēro, piemērojot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, vienīgais piemērotais juridiskais pamats ir LESD 126. panta 14. punkts.
– Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu euro zonā ( COM(2010)0524 , 2010/0278(COD) )
Uzskatām, ka LESD 121. panta 6. punkts, kas jāskata saistībā ar 136. pantu, veido piemērotu juridisko pamatu šim priekšlikumam.
– Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai euro zonā (( COM(2010)0525 , 2010/0279 (COD))
Ņemot vērā šā priekšlikuma mērķi, proti, pastiprināt makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanu euro zonā, LESD 121. panta 6. punkts, kas jāskata saistībā ar 136. pantu, veido piemērotu juridisko pamatu šim priekšlikumam.
Juridiskā komiteja 2011. gada 12. aprīļa sanāksmē pieņēma vienprātīgu[5] lēmumu par šiem ieteikumiem.
Ar cieņu
Klaus-Heiner Lehne
Pielikums
Temats: Juridiskais pamats priekšlikumam Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu ( COM(2010)0522 galīgā redakcija, 2010/0276 (CNS) )
Ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopums sastāv no sešiem priekšlikumiem, kuru mērķis saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” un Eiropas pusgadu ir stiprināt ekonomikas politikas koordināciju un uzraudzību Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS). Šis jaunais uzraudzības posms apvienos saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu un Ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm īstenotās darbības.
Divi no iesniegtajiem priekšlikumiem attiecas uz pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Juridiskais pamats šiem abiem priekšlikumiem ir LESD 126. panta 14. punkts. Četri priekšlikumi attiecas uz daudzpusējo uzraudzības procedūru, un to juridiskais pamats ir LESD 121. panta 6. punkts. Divi no šiem priekšlikumiem pamatojas uz LESD 121. panta 6. punktu, kas jāskata saistībā ar 136. pantu.
Šie priekšlikumi ir izstrādāti, lai novērstu pašreizējās sistēmas trūkumus, kuri kļuva zināmi pasaules ekonomikas un finanšu krīzes laikā. Saskaņā ar Komisijas nostāju sistēma ir jānostiprina, lai „fiksētu makroekonomisko stabilitāti un valsts finanšu ilgtspējību, radot priekšnoteikumus stabilai ražošanai un nodarbinātības pieaugumam”[6].
Priekšlikumus izstrādāja pēc tam, kad Komisija nāca klajā ar diviem paziņojumiem[7] un kad Eiropadomes 2010. gada jūnija sanāksmē tika panākta vienošanās par nepieciešamību stiprināt dalībvalstu ekonomikas politiku koordināciju. Ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopums tika iesniegts 2010. gada 29. septembrī.
Priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu, pašlaik izskata Ekonomikas un monetārajā komitejā, un referents ir Diogo Feio. Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja gatavo atzinumu (atzinuma sagatavotājs ir David Casa). Eiropas Parlaments rīkojas saskaņā ar apspriežu procedūru.
Regulas Nr. 1467/97 juridiskais pamats ir LESD 126. panta 14. punkts.
Grozījumi atbildīgajā komitejā (ECON) ir iesniegti nolūkā mainīt juridisko pamatu, ko veido viens pats 121. panta 14. punkts, uz tādu juridisko pamatu, ko veido 121. panta 14. punkts kopā ar 136. pantu.
Priekšvēsture
Padomes 1997. gada 7. jūlija Regula Nr. 1467/97 ir uzskatāma par Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvo daļu. Šajā regulā ir iekļauti noteikumi par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas procedūru, kas jau ir definēta LESD 126. pantā.
Šī procedūra ir paredzēta, lai valstu budžeta politikās novērstu būtiskas kļūdas, kas var apdraudēt valsts finanšu ilgtspēju un, iespējams, Eiropas Monetāro savienību. Tāpēc dalībvalstu pienākums ir nepieļaut pārmērīgu valsts budžeta deficītu, kuru konstatē, pamatojoties uz tādiem diviem svarīgiem kritērijiem kā deficīts un parāds. Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, ar kuru tiek ieviests pārmērīga deficīta aizliegums, sastāv no vairākiem secīgi īstenojamiem pasākumiem. Šīs sistēmas atbalstam ir izveidoti īstenošanas mehānismi, ar kuriem paredz finansiālas sankcijas šīs regulas noteikumu neievērošanas gadījumā.
Saskaņā ar Komisijas paskaidrojuma rakstu[8] ir nepieciešama Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvās daļas reforma, lai novērstu vairākus trūkumus, kas kļuva zināmi ekonomikas un finanšu krīzes laikā. Tāpēc priekšlikumā ir izcelti šādi turpmāk minētie pasākumi.
– Ir jāievieš „pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras parāda kritērijs”. Parāda palielināšanās ir jāuzrauga stingrāk, turklāt nosacījumiem attiecībā uz parāda un deficīta palielināšanos jābūt vienādiem.
– Īstenošanas process ir jāstiprina „attiecībā uz euro zonas dalībvalstīm ieviešot jaunu finanšu sankciju kopumu, kurš tiktu piemērots procesa sākumā saskaņā ar pakāpenisku pieeju”. (..) „Lai samazinātu piesardzību īstenošanas procesa laikā, jauno ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras secīgajiem posmiem saistīto sankciju ieviešanai ir paredzēts „reversās balsošanas” mehānisms.”
Ierosinātais juridiskais pamats
Komisijas priekšlikums pamatojas uz LESD 126. panta 14. punktu šādā redakcijā:
126. panta 14. punkts
Citi noteikumi, kas attiecas uz šajā pantā aprakstītās procedūras īstenošanu, ir izklāstīti Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kurš pievienots Līgumiem.
Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Centrālo banku ar vienprātīgu lēmumu pieņem attiecīgus noteikumus, kas pēc tam aizstāj minēto Protokolu.
Padome pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, kā arī ievērojot šo punktu, pieņem sīki izstrādātus noteikumus un definīcijas, lai piemērotu minēto Protokolu.
Saskaņā ar ECON komitejā iesniegto grozījumu ierosinātais juridiskais pamats ir LESD 126. panta 14. punkts, kas jāskata saistībā ar LESD 136. pantu.
136. pants
1. Lai nodrošinātu pienācīgu ekonomiskās un monetārās savienības darbību, saskaņā ar attiecīgiem Līgumu noteikumiem Padome, ievērojot kādu no 121. un 126. pantā minētajām atbilstīgajām procedūrām, izņemot to, kas noteikta 126. panta 14. punktā, pieņem noteikumus attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro:
a) lai stiprinātu to budžeta disciplīnas un koordināciju un uzraudzību;
b) lai tām noteiktu ekonomikas politikas pamatnostādnes, vienlaikus nodrošinot to atbilstību visai Savienībai pieņemtajām pamatnostādnēm, kā arī to uzraudzību.
2. Balsošanā par 1. punktā noteiktajiem pasākumiem piedalās tikai tie Padomes locekļi, kas pārstāv dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro.
Minēto locekļu kvalificēto balsu vairākumu nosaka saskaņā ar 238. panta 3. punkta a) apakšpunktu.
Eiropas Savienības Tiesas pieeja
Saskaņā ar Tiesas praksi vairākumā gadījumu tiesību akts pamatojas tikai uz vienu juridisko pamatu. Ja, izvērtējot kāda Savienības tiesību akta mērķi un saturu, atklājas, ka tam ir divējāds mērķis vai tas saistīts ar divām jomām, uz kurām attiecas atšķirīgu juridisko pamatu darbības joma, un vienu mērķi vai jomu var apzināt kā galveno vai svarīgāko mērķi vai jomu, toties otru kā mazāk svarīgu, attiecīgā tiesību aktā ir jābūt vienam pamatam, proti, tam, kuru nepieciešams izvēlēties atbilstoši galvenajam vai svarīgākajam mērķim vai jomai.[9]
Vienīgi tad, ja izņēmuma kārtā tiek konstatēts, ka tiesību aktam vienlaikus ir vairāki mērķi vai vairākas nedalāmi saistītas sastāvdaļas un nevienu no tiem nevar uzskatīt par sekundāru un pakārtotu otram, šāds tiesību akts jāpamato ar vairākiem atbilstīgiem juridiskajiem pamatiem. [10]
Juridiskā pamata analīze
LESD 126. pants ir viens no LESD VIII sadaļas 1. nodaļas „Ekonomikas politika” pantiem. Šajā pantā ir noteikumi, kuri Komisijai un Padomei ir jāievēro, piemērojot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Saskaņā ar šo procedūru Padome un Komisija uzrauga valstu budžetu deficītu un izdod ieteikumus.
126. panta 14. punktā ir noteikts, ka Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru (ņemot vērā Komisijas priekšlikumu un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu) pieņem papildu noteikumus par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru.
VIII sadaļas 4. nodaļā ir ietverti īpaši noteikumi dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro. Tādējādi Padome saskaņā ar 136. pantu lemj par īpašiem noteikumiem dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro:
– lai stiprinātu to budžeta disciplīnas un koordināciju un uzraudzību;
– lai tām noteiktu ekonomikas politikas pamatnostādnes.
136. pantā ir uzsvērts, ka šos noteikumus pieņem saskaņā ar kādu no 121.[11] un 126. pantā minētajām atbilstīgajām procedūrām, izņemot to, kas noteikta 126. panta 14. punktā.
Šķiet, ka saskaņā ar LESD 126. panta 14. punktu, kas jāskata saistībā ar 136. pantu, likumdevējas iestādes var nostiprināt LESD 121. un 126. pantā[12] paredzēto koordināciju un uzraudzību, kā arī izstrādāt detalizētus noteikumus par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras piemērošanu.
Priekšlikuma analīze. Ierosināto tiesību aktu mērķis un saturs
Kā jau tika minēts, vairākumā gadījumu tiesību akts pamatojas tikai uz vienu juridisko pamatu. Vienīgi tad, ja izņēmuma kārtā tiek konstatēts, ka tiesību aktam vienlaikus ir vairāki mērķi vai vairākas nedalāmi saistītas sastāvdaļas un nevienu no tiem nevar uzskatīt par sekundāru un pakārtotu otram, šāds tiesību akts jāpamato ar vairākiem atbilstīgiem juridiskajiem pamatiem[13].
Ņemot vērā pašreizējo priekšlikumu, ir nepieciešami grozījumi, kas uzlabotu mehānismu, kurš izveidots saskaņā Regulu Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu.
Paskaidrojuma rakstā saistībā ar paredzēto reformu ir ierosināti šādi svarīgi pasākumi:
a) jāievieš pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras parāda kritērijs. Šis pasākums ir ierosināts, ņemot vērā maznozīmīgo ietekmi, kāda līdz šim ir bijusi parāda kritērijam, lai gan principā nosacījumi attiecībā uz abiem kritērijiem (deficītu un parādu) ir vienādi;
b) jāievieš euro zonas dalībvalstīm paredzētu jaunu finanšu sankciju kopums, lai novērstu pārmērīga vispārēja deficīta veidošanos un lai gadījumos, kad tāds rodas, nekavējoties tiktu sekmēta tā korekcija;
c) jāizveido skaidrāka un elastīgāka sistēma saistībā ar Komisijas iespējamiem ieteikumiem.
Jāsecina, ka šo priekšlikumu galvenais mērķis ir novērst un koriģēt pārmērīgu budžeta deficītu, nepieļaut būtiskas kļūdas budžeta politikā un izstrādāt detalizētus noteikumus, kuri jāievēro, piemērojot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru.
Tādējādi ir skaidrs, ka 126. panta 14. punkts ir piemērots pašreizējā priekšlikuma juridiskais pamats.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāizskata jautājums par to, vai šā priekšlikuma mērķi ir nedalāmi saistīti, neuzskatot, ka viens no tiem ir pakārtots otram. Tomēr, ja tiek konstatēts pretējais, ir iespējami vairāki juridiskie pamati.
Regulas priekšlikuma preambulas 14. apsvērumā ir uzsvērts, ka „lai nodrošinātu, ka iesaistītās dalībvalstis ievēro Savienības fiskālās uzraudzības sistēmu, saskaņā ar Līguma 136. pantu jāizveido uz noteikumiem pamatotas sankcijas”. Lai gan šķiet, ka uz noteikumiem pamatotas sankcijas ir saskaņā ar šo priekšlikumu izveidotās sistēmas svarīga sastāvdaļa un ka tās sekmē pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras efektīvu piemērošanu, nevar apgalvot, ka šis ir ierosinātās regulas pats galvenais mērķis.
Secinājums
Ņemot vērā iepriekšminēto, ir skaidrs, ka šā priekšlikuma vienīgais atbilstošais juridiskais pamats ir LESD 126. panta 14. punkts.
21.3.2011
Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS
Ekonomikas un monetārajai komitejai
par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu
( COM(2010)0522 – C7‑0396/2010 – 2010/0276(CNS) )
Atzinumu sagatavoja: David Casa
ĪSS PAMATOJUMS
Vispārēja informācija
Komisija 2010. gada 29. septembrī iesniedza tiesību aktu kopumu, ar kuru pastiprina ekonomikas pārvaldību ES un euro zonā. Šo kopumu veido seši tiesību aktu priekšlikumi — četros no tiem tiek regulēti fiskāli jautājumi, tostarp Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) reforma, kamēr ar divām jaunām regulām reglamentē tādu problēmu konstatēšanu un risināšanu, kas saistītas ar makroekonomiskās nelīdzsvarotības rašanos ES un euro zonā.
Komisija ierosina palielināt dalībvalstu atbilstību SIP noteikumiem un uzlabot fiskālās politikas saskaņošanu. Atbilstīgi tā sauktajai preventīvajai Stabilitātes un izaugsmes pakta daļai tiek grozīta Regula (EK) Nr. 1466/97, kuras mērķis ir „stiprināt budžeta stāvokļa un ekonomikas politikas uzraudzību un koordināciju”, lai panāktu, ka uzplaukuma periodos dalībvalstis īstenotu apdomīgu fiskālo politiku vajadzīgo rezervju nodrošināšanai krīzes periodiem. Turklāt saskaņā ar tā saukto SIP korektīvo daļu grozījumos, kas attiecas uz Regulu Nr. 1467/97 par „pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu” tiek ierosināts rūpīgāk sekot līdzi parāda attīstībai uz tādiem pašiem pamatiem kā tas ir budžeta deficīta gadījumos.
Tiek ierosināta arī direktīva, ar kuru noteiktu prasības dalībvalstu budžeta sistēmām fiskālās atbildības veicināšanai, nosakot prasību minimumu valstu fiskālajām sistēmām un nodrošinot to atbilstību Līguma prasībām. Lai atbalstītu SIP preventīvās un korektīvās daļas izmaiņas, Komisija ierosināja arī īstenošanas mehānismu stiprināšanu euro zonas dalībvalstīm.
Apsvērumi
Šis atzinuma projekts attiecas uz Komisijas priekšlikumu, ar kuru groza Regulu Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu, un kurā referents piedāvā šādas galvenās izmaiņas:
– Budžeta uzraudzībai vienmēr ir jāatbilst ES vispārējiem mērķiem, īpaši LESD 9. panta prasībām, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa un atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, kā arī ar sociālās atstumtības apkarošanu.
– Uzraugot atbilstību budžeta disciplīnas noteikumiem un pieņemot attiecīgos lēmumus, ir jāpievērš īpaša uzmanība ne tikai nopietnai ekonomiskai, bet arī sociālai lejupslīdei, kas var ietekmēt valdību finansiālo stāvokli.
– To dalībvalstu iespējas novirzīties no attiecīgajiem vidēja termiņa budžeta mērķiem, kuras īsteno strukturālās reformas, nedrīkst saistīt ar pensiju reformām, kuru mērķis ir noteiktu modeļu veicināšana. Tā vietā ir jāatļauj izmantot šīs iespējas tām dalībvalstīm, kuras īsteno strukturālās reformas, kas palīdz saglabāt vai radīt darba vietas un samazināt nabadzību.
– Naudas sodus, kas iekasēti no dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas attiecīgos ieteikumus, ir jāizmanto, lai atbalstītu Eiropas Savienības ilgtermiņa ieguldījumu un nodarbinātības mērķus, un tos nedrīkst vienkārši izdalīt tām dalībvalstīm, uz kurām neattiecas pārmērīga deficīta procedūra, kā to ierosina Komisija.
– Ekonomikas pārvaldības stiprināšanai ir jānotiek vienlaikus ar Eiropas pārvaldības demokrātiskās leģitimitātes stiprināšanu. Šajā ziņā Eiropas Parlamenta nozīmi ir jāpastiprina visā uzraudzības procesā. Turklāt ticamai un pārredzamai uzraudzības sistēmai nepieciešamie priekšnoteikumi ir regulāras apspriedes ar sociālajiem partneriem un ciešāka valstu parlamentu iesaistīšanās.
GROZĪJUMI
Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(1) Dalībvalstu ekonomikas politiku koordinēšanai Savienībā saskaņā ar Līgumu jāatbilst stabilu cenu, stabilas valsts finanšu un monetārās sistēmas un stabilas maksājumu bilances pamatprincipiem. | (1) Dalībvalstu ekonomikas politikas koordinēšanai Savienībā saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) jāatbilst augsta nodarbinātības līmeņa un sociālās kohēzijas, stabilu cenu, stabilas valsts finanšu un monetārās sistēmas un stabilas maksājumu bilances pamatprincipiem. |
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (1a) LESD noteikts, ka, formulējot un īstenojot savu politiku un darbības, Eiropas Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu un ar sociālās atstumtības apkarošanu. |
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (1b) Pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, ir pilnībā jāatbilst LESD horizontālajiem noteikumiem, proti, LESD 7., 8., 9., 10. un 11. pantam un LESD 153. panta 5. punktam, kā arī Līgumam par Eiropas Savienību un LESD pievienotajam 26. protokolam par sabiedriskiem pakalpojumiem. |
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
3. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(3) Stabilitātes un izaugsmes pakta pamatmērķis ir sakārtotas valsts finanses kā līdzeklis, lai nostiprinātu nosacījumus stabilām cenām un stiprai, ilgtspējīgai izaugsmei, kas veicina finanšu stabilitāti un darba vietu izveidi. | (3) Stabilitātes un izaugsmes pakta pamatmērķis ir sakārtotas valsts finanses kā līdzeklis, lai nostiprinātu nosacījumus stabilām cenām un stiprai, ilgtspējīgai izaugsmei, kas veicina finanšu stabilitāti un darba vietu izveidi, un tādēļ tam ir jāsekmē ilgtermiņa ieguldījumi gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes panākšanai. |
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
4.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (4a) Uzlabotajai budžeta uzraudzības sistēmai tomēr ir jāpalīdz sasniegt Eiropas Savienības izaugsmes un nodarbinātības mērķus un nopietnas ekonomikas lejupslīdes vai ievērojama bezdarba pieauguma laikā tā ir jāpapildina ar ekonomikas stimulēšanu, ar darba vietu aizsardzību un izveidi un sociālo kohēziju, vienlaikus ievērojot konkrētas dalībvalsts īpašās prioritātes un vajadzības. |
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
4.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (4b) Ekonomikas pārvaldības uzlabošanai ir jānotiek vienlaikus ar Eiropas pārvaldības demokrātiskās leģitimitātes stiprināšanu, kura jāsasniedz ar lielāku un ātrāku Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu iesaistīšanos ekonomikas politikas saskaņošanas procedūrās, pilnībā izmantojot LESD instrumentus, jo īpaši vispārējās pamatnostādnes dalībvalstu ekonomikas politikai un pamatnostādnes dalībvalstu nodarbinātības politikai. |
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
12. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(12) Novērtējot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas termiņa pagarināšanu, īpaši jāņem vērā vispārējas nopietnas ekonomikas lejupslīdes. | (12) Novērtējot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas termiņa pagarināšanu, īpaši jāņem vērā nopietna ekonomikas lejupslīde vai ievērojams bezdarba pieaugums. |
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1467/97
2. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
„1. Valsts budžeta deficīta pārsniegumu pār atsauces jeb salīdzināmo vērtību uzskata par ārkārtēju saskaņā ar Līguma 126. panta 2. punkta a) apakšpunkta otro rindkopu, ja to izraisa kādi ārkārtēji apstākļi ārpus attiecīgās dalībvalsts kontroles un ja tie ievērojami ietekmē valsts finansiālo stāvokli, vai ja to iemesls ir ekonomikas nopietna lejupslīde.” | „1. Valsts budžeta deficīta pārsniegumu pār atsauces jeb salīdzināmo vērtību uzskata par ārkārtēju saskaņā ar LESD 126. panta 2. punkta a) apakšpunkta otro rindkopu, ja to izraisa kādi ārkārtēji apstākļi ārpus attiecīgās dalībvalsts kontroles un ja tie ievērojami ietekmē valsts finansiālo stāvokli, vai ja to iemesls ir nopietna ekonomikas lejupslīde vai ievērojams bezdarba pieaugums.” |
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1467/97
2. pants – 1.a punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
„1.a Ja tā pārsniedz atsauces jeb salīdzināmo vērtību, uzskata, ka valsts parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP) pietiekami samazinās un pietiekami strauji tuvojas atsauces jeb salīdzināmajai vērtībai saskaņā ar Līguma 126. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ja atšķirība attiecībā pret atsauces jeb salīdzināmo vērtību pēdējos trīs gados ir pastāvīgi samazinājusies par vienu divdesmito daļu gadā. Trīs gadu laika posmā no [jānorāda šīs regulas spēkā stāšanās datums] ņem vērā šā indikatora retroaktīvo būtību tā pielietojumā. | „1.a Ja tā pārsniedz atsauces jeb salīdzināmo vērtību, uzskata, ka valsts parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP) pietiekami samazinās un pietiekami strauji tuvojas atsauces jeb salīdzināmajai vērtībai saskaņā ar Līguma 126. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ja atšķirība attiecībā pret atsauces jeb salīdzināmo vērtību pēdējos trijos gados ir pastāvīgi samazinājusies vidēji par vienu divdesmito daļu gadā, kas ir atsauces rādītājs pēc novērtējuma veikšanas par triju gadu periodu. Triju gadu laika posmā no …* ņem vērā šā indikatora retroaktīvo būtību tā pielietojumā.” |
| ____________ * OV: lūdzu, ievietojiet šīs regulas spēkā stāšanās datumu. |
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1467/97
2. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
„3. Gatavojot paziņojumu saskaņā ar Līguma 126. panta 3. punktu, Komisija ņem vērā visus tajā pašā pantā minētos attiecīgos faktorus. Paziņojumā atbilstoši jāatspoguļo vidēja termiņa ekonomikas stāvokļa attīstība (jo īpaši potenciālā izaugsme, dominējošie cikliskie nosacījumi, inflācija, pārmērīgas makroekonomiskās svārstības) un vidēja termiņa budžeta stāvokļa attīstība (jo īpaši fiskālās konsolidācijas centieni “labajos laikos”, valsts investīcijas, politiku ievie啾na kopējas Savienības izaugsmes stratēģijas kontekstā un vispārējā valsts finanšu kvalitāte, jo īpaši saderība ar Padomes Direktīvu […] par dalībvalstu budžeta sistēmu prasībām). Paziņojumā atbilstoši analizē arī parāda attīstība vidējā termiņā (tajā jo īpaši atspoguļo riska faktorus, tai skaitā parāda maksājumu struktūru un parāda denominācijas valūtu, krājumu plūsmas darbības, uzkrātās rezerves un citus valsts aktīvus; garantijas, īpaši saistībā ar finanšu sektoru; tiešās un netiešās saistības, kas attiecas uz sabiedrības novecošanos, un privātā parāda lielumu, ciktāl tas valstij varētu radīt netiešas saistības). Turklāt Komisija pienācīgi ņem vērā jebkurus citus faktorus, kurus attiecīgā dalībvalsts uzskata par būtiskiem, lai pilnīgi un kvalitatīvi novērtētu, kādā mērā pārsniegta atsauces jeb salīdzināmā vērtība, ko dalībvalsts paziņojusi Komisijai un Padomei. Šajā kontekstā īpašu uzmanību pievērš finanšu iemaksām, lai veicinātu starptautisko solidaritāti un Savienības politikas mērķu, tai skaitā finanšu stabilitātes, sasniegšanu.” | „3. Gatavojot paziņojumu saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu, Komisija ņem vērā visus tajā pašā pantā minētos attiecīgos faktorus. Paziņojumā atbilstoši jāatspoguļo vidēja termiņa sociālās jomas un ekonomikas stāvokļa attīstība (jo īpaši potenciālā izaugsme, dominējošie cikliskie nosacījumi, nabadzības līmenis, ienākumu nevienlīdzība, bezdarba līmenis, inflācija, pārmērīgas makroekonomiskās svārstības) un vidēja termiņa budžeta stāvokļa attīstība (jo īpaši fiskālās konsolidācijas centieni “labajos laikos”, valsts investīcijas, politikas nostādņu ievie啾na Eiropas Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas kontekstā un vispārējā valsts finanšu kvalitāte, jo īpaši saderība ar Padomes Direktīvu […] par dalībvalstu budžeta sistēmu prasībām). Paziņojumā atbilstoši analizē arī parāda attīstība vidējā termiņā (tajā jo īpaši atspoguļo riska faktorus, tai skaitā parāda maksājumu struktūru un parāda denominācijas valūtu, krājumu plūsmas darbības, uzkrātās rezerves un citus valsts aktīvus; garantijas, īpaši saistībā ar finanšu sektoru; tiešās un netiešās saistības, kas attiecas uz sabiedrības novecošanos, un privātā parāda lielumu, ciktāl tas valstij varētu radīt netiešas saistības). Turklāt Komisija pienācīgi ņem vērā jebkurus citus faktorus, kurus attiecīgā dalībvalsts uzskata par būtiskiem, lai pilnīgi un kvalitatīvi novērtētu, kādā mērā pārsniegta atsauces jeb salīdzināmā vērtība, ko dalībvalsts paziņojusi Komisijai un Padomei. Šajā kontekstā īpašu uzmanību pievērš finanšu iemaksām, lai veicinātu starptautisko solidaritāti un Savienības politikas mērķu, tai skaitā finanšu stabilitātes, sasniegšanu.”
|
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1467/97
2. pants – 5. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (da) panta 5. punktu aizstāj ar šādu tekstu: |
| 5. Visos budžeta novērtējumos, kas veikti saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta un parāda novēršanas procedūru, Komisija un Padome pienācīgi ņem vērā pensiju vai sociālās drošības sistēmas nozīmīgu strukturālo reformu īstenošanu, kas veicina Savienības ilgtspējīgas izaugsmes mērķu sasniegšanu vai to reformu īstenošanu, kuras veic saskaņā ar Padomes ieteikumiem, kas sniegti atbilstīgi LESD 121. pantam. |
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1467/97
2. pants – 7. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
„7. Ja pastāv pārmērīgs dalībvalstu budžeta deficīts vai parāda kritērija nosacījumu pārkāpumi saskaņā ar Līguma 126. panta 2. punkta b) apakšpunktu atspoguļo pensiju reformas īstenošanu, ar ko ievieš vairāku pīlāru sistēmu, kurā ietverts obligāts, pilnībā finansēts pensiju līmenis, Komisija un Padome, novērtējot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras deficīta un parāda rādītāju attīstību, ņem vērā arī reformas izmaksas valsts pārvaldītajam līmenim. Ja parāda attiecība pārsniedz atsauces jeb salīdzināmo vērtību, reformas izmaksas ņem vērā tikai tad, ja budžeta deficīts saglabājas tuvu atsauces jeb salīdzināmajai vērtībai. Šādā nolūkā piecus gadus, sākot ar šādas reformas stāšanos spēkā, pievērš uzmanību tās neto izmaksām, kas atspoguļojas deficīta un parāda attīstībā, pamatojoties uz lineāri regresīvu skalu. Turklāt neatkarīgi no tā, kad reforma stājas spēkā, tās neto izmaksas, kas atspoguļojas parāda attīstībā, ņem vērā piecu gadu pārejas perioda laikā, sākot ar [šīs regulas spēkā stāšanās datums — jāieraksta) un pamatojoties uz to pašu lineāri regresīvo skalu. Šādi aprēķinātas neto izmaksas ņem vērā arī Padomes lēmumā atbilstīgi Līguma 126. panta 12. punktu par dažu vai visu tās lēmumu atcelšanu saskaņā ar Līguma 126. panta 6.–9. punktu un 11. punktu, ja budžeta deficīts ir ievērojami un pastāvīgi pazeminājies un ir sasniedzis līmeni, kas tuvojas atsauces jeb salīdzināmajai vērtībai, un ja parāda kritērija prasību neizpildīšanas gadījumā parāds ir sācis samazināties. Turklāt tādu pašu uzmanība pievērš tam, lai samazinātu šīs tīrās izmaksas, kas rodas, daļēji vai pilnībā atceļot iepriekš minēto pensiju reformu.” | „7. Ja pastāv pārmērīgs dalībvalstu budžeta deficīts vai parāda kritērija nosacījumu pārkāpumi saskaņā ar LESD 126. panta 2. punkta b) apakšpunktu atspoguļo pensiju reformas īstenošanu, Komisija un Padome, novērtējot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras deficīta un parāda rādītāju attīstību, ņem vērā arī šo reformu izmaksas. Ja parāda attiecība pārsniedz atsauces jeb salīdzināmo vērtību, reformu kopējās izmaksas ņem vērā tikai tad, ja budžeta deficīts saglabājas tuvu atsauces jeb salīdzināmajai vērtībai. Šādā nolūkā sākot ar šādu reformu stāšanos spēkā, pievērš uzmanību to neto izmaksām, kas atspoguļojas deficīta un parāda attīstībā, pamatojoties uz lineāri regresīvu skalu. Turklāt neatkarīgi no tā, kad reformas stājas spēkā, to neto izmaksas, kas atspoguļojas parāda attīstībā, ņem vērā, sākot ar [šīs regulas spēkā stāšanās datums — jāieraksta] un pamatojoties uz to pašu lineāri regresīvo skalu. Šādi aprēķinātas neto izmaksas ņem vērā arī Padomes lēmumā atbilstīgi LESD 126. panta 12. punktu par dažu vai visu tās lēmumu atcelšanu saskaņā ar LESD 126. panta 6.–9. punktu un 11. punktu, ja budžeta deficīts ir ievērojami un pastāvīgi pazeminājies un ir sasniedzis līmeni, kas tuvojas atsauces jeb salīdzināmajai vērtībai, un ja parāda kritērija prasību neizpildīšanas gadījumā parāds ir sācis samazināties. Turklāt tādu pašu uzmanību pievērš tam, lai samazinātu šīs tīrās izmaksas, kas rodas, daļēji vai pilnībā atceļot iepriekš minētās pensiju reformas.” |
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants – 3. punkts – c apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1467/97
3. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
„4. Padomes ieteikums, ko tā iesniedz saskaņā ar Līguma 126. panta 7. punktu, paredz ne ilgāk kā sešu mēnešu termiņu, kurā attiecīgajai dalībvalstij efektīvi jārīkojas. Padomes ieteikums arī nosaka termiņu pārmērīgā budžeta deficīta novēršanai, kam jābūt pilnībā novērstam nākamajā gadā pēc tā konstatēšanas, ja vien nepastāv īpaši apstākļi. Padome ieteikumā pieprasa, lai dalībvalsts sasniedz gada budžeta mērķus, kas, pamatojoties uz prognozi, kura izmantota ieteikuma sagatavošanai, tās cikliski koriģēto bilanci gadā uzlabo par vismaz 0,5 % no IKP, neskaitot vienreizējos un citus īslaicīgus pasākumus, lai tādējādi nodrošinātu pārmērīga budžeta deficīta korekciju ieteikumā norādītajā termiņā.” | „4. Padomes ieteikums, ko tā iesniedz saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, paredz ne ilgāk kā sešu mēnešu termiņu, kurā attiecīgajai dalībvalstij efektīvi jārīkojas. Padomes ieteikums arī nosaka termiņu pārmērīgā budžeta deficīta novēršanai, kam jābūt pilnībā novērstam nākamajā gadā pēc tā konstatēšanas, ja vien nepastāv īpaši apstākļi. Pilnībā ņemot vērā LESD 9. panta prasības, jo īpaši saistībā ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu un sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī Eiropas Savienības izaugsmes un nodarbinātības mērķus, Padome ieteikumā pieprasa, lai dalībvalsts sasniedz gada budžeta mērķus, kas, pamatojoties uz prognozi, kura izmantota ieteikuma sagatavošanai, tās cikliski koriģēto bilanci gadā uzlabo par vismaz 0,5 % no IKP, neskaitot vienreizējos un citus īslaicīgus pasākumus, lai tādējādi nodrošinātu pārmērīga budžeta deficīta korekciju ieteikumā norādītajā termiņā.” |
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants – 3. punkts – e apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1467/97
3. pants – 5. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
„5. Ja ir veikti efektīvi pasākumi, lai izpildītu ieteikumu, kas izdots saskaņā ar Līguma 126. panta 7. punktu, un ja pēc minētā ieteikuma pieņemšanas norisinās negaidīti nelabvēlīgi ekonomikas notikumi, kas lielā mērā negatīvi ietekmē valsts finanses, tad Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, var nolemt pieņemt pārskatītu ieteikumu, kas izdots saskaņā ar Līguma 126. panta 7. punktu. Ar pārskatīto ieteikumu, ņemot vērā attiecīgos šīs regulas 2. panta 3. punktā minētos faktorus, cita starpā drīkst pagarināt budžeta deficīta korekcijas termiņu par standartermiņu viens gads. Padome izvērtē negaidītu un ekonomikai negatīvu notikumu esamību, kuriem ir ļoti negatīva ietekme uz valsts finansēm, salīdzinājumā ar ekonomikas prognozēm savā ieteikumā. Padome pēc Komisijas ieteikuma var izlemt pieņemt pārskatītu ieteikumu atbilstīgi Līguma 126. panta 7. punktam arī tad, ja notiek vispārēja nopietna ekonomikas lejupslīde.” | „5. Ja ir veikti efektīvi pasākumi, lai izpildītu ieteikumu, kas izdots saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu, un ja pēc minētā ieteikuma pieņemšanas norisinās negaidīti nelabvēlīgi ekonomikas vai sociālās jomas notikumi, kas lielā mērā negatīvi ietekmē valsts finanses, tad Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, var nolemt pieņemt pārskatītu ieteikumu, kas izdots saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu. Ar pārskatīto ieteikumu, ņemot vērā attiecīgos šīs regulas 2. panta 3. punktā minētos faktorus, cita starpā drīkst pagarināt budžeta deficīta korekcijas termiņu par standartermiņu viens gads. Padome izvērtē tādu negaidītu un ekonomikai vai sociālajai jomai nelabvēlīgu notikumu esamību, kuriem ir ļoti negatīva ietekme uz valsts finansēm, salīdzinājumā ar ekonomikas prognozēm savā ieteikumā. Padome pēc Komisijas ieteikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu var izlemt pieņemt pārskatītu ieteikumu atbilstīgi LESD 126. panta 7. punktam arī tad, ja notiek nopietna ekonomikas lejupslīde vai ievērojams bezdarba pieaugums.” |
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants – 5. punkts – a apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1467/97
5. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
„1. Jebkāds Padomes lēmums mudināt attiecīgo iesaistīto dalībvalsti īstenot pasākumus budžeta deficīta samazināšanai saskaņā ar Līguma 126. panta 9. punktu Padomei jāpieņem divu mēnešu laikā pēc Padomes lēmuma, kurā tā konstatē, ka nav veikta efektīva rīcības saskaņā ar 126. panta 8. punktu. Padome paziņojumā pieprasa, lai dalībvalsts sasniedz gada budžeta mērķus, kas, pamatojoties uz prognozi, kura izmantota paziņojuma sagatavošanai, tās cikliski koriģēto bilanci gadā uzlabo par vismaz 0,5 % no IKP, neskaitot vienreizējos un citus īslaicīgus pasākumus, lai tādējādi nodrošinātu pārmērīga budžeta deficīta korekciju paziņojumā norādītajā termiņā. Padome norāda arī pasākumus, lai veicinātu šo mērķu sasniegšanu.” | „1. Jebkurš Padomes lēmums mudināt attiecīgo iesaistīto dalībvalsti īstenot pasākumus budžeta deficīta samazināšanai saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu, Padomei jāpieņem pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu divu mēnešu laikā pēc Padomes lēmuma, kurā tā konstatē, ka izpaliek efektīva rīcība saskaņā ar 126. panta 8. punktu. Padome paziņojumā pieprasa, lai dalībvalsts sasniedz gada budžeta mērķus, kas, pamatojoties uz prognozi, kura izmantota paziņojuma sagatavošanai, tās cikliski koriģēto bilanci gadā uzlabo par vismaz 0,5 % no IKP, neskaitot vienreizējos un citus īslaicīgus pasākumus, lai tādējādi nodrošinātu pārmērīga budžeta deficīta korekciju paziņojumā norādītajā termiņā. Padome norāda arī pasākumus, lai veicinātu šo mērķu sasniegšanu.” |
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants – 5. punkts – c apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1467/97
5. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
„2. Ja ir veikta efektīva rīcība atbilstīgi paziņojumam saskaņā ar Līguma 126. panta 9. punktu un ja pēc minētā paziņojuma pieņemšanas norisinās negaidīti nelabvēlīgi ekonomikas notikumi, kas lielā mērā negatīvi ietekmē valsts finanses, tad Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, var nolemt pieņemt pārskatītu paziņojumu saskaņā ar 126. panta 9. punktu. Ar pārskatīto ieteikumu, ņemot vērā attiecīgos šīs regulas 2. panta 3. punktā minētos faktorus, cita starpā drīkst pagarināt budžeta deficīta korekcijas termiņu par standartermiņu viens gads. Padome izvērtē negaidītu un ekonomikai negatīvu notikumu esamību, kuriem ir ļoti negatīva ietekme uz valsts finansēm, salīdzinājumā ar ekonomikas prognozēm savā ieteikumā. Padome pēc Komisijas ieteikuma var izlemt pieņemt pārskatītu ieteikumu atbilstīgi Līguma 126. panta 9. punktam arī tad, ja notiek vispārēja nopietna ekonomikas lejupslīde.” | „2. Ja ir veikta efektīva rīcība atbilstīgi paziņojumam saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu un ja pēc minētā paziņojuma pieņemšanas norisinās negaidīti nelabvēlīgi ekonomikas vai sociālās jomas notikumi, kas lielā mērā negatīvi ietekmē valsts finanses, tad Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, var nolemt pieņemt pārskatītu paziņojumu saskaņā ar 126. panta 9. punktu. Ar pārskatīto ieteikumu, ņemot vērā attiecīgos šīs regulas 2. panta 3. punktā minētos faktorus, cita starpā drīkst pagarināt budžeta deficīta korekcijas termiņu par standartermiņu viens gads. Padome izvērtē tādu negaidītu un ekonomikai vai sociālajai jomai nelabvēlīgu notikumu esamību, kuriem ir ļoti negatīva ietekme uz valsts finansēm salīdzinājumā ar ekonomikas prognozēm savā ieteikumā. Padome pēc Komisijas ieteikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu var izlemt pieņemt pārskatītu ieteikumu atbilstīgi LESD 126. panta 9. punktam arī tad, ja notiek nopietna ekonomikas lejupslīde vai ievērojams bezdarba pieaugums. |
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants – 6. punkts
Regula (EK) Nr. 1467/97
6. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Gadījumos, kad izpildās nosacījumi Līguma 126. panta 11. punkta piemērošanai, Padome piemēro sankcijas saskaņā ar 126. panta 11. punktu. Jebkuru šādu lēmumu pieņem ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc Padomes lēmuma, ar kuru tā aicina attiecīgo iesaistīto dalībvalsti veikt pasākumus saskaņā ar 126. panta 9. punktu.” | 2. Gadījumos, kad izpildīti nosacījumi LESD 126. panta 11. punkta piemērošanai, Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu piemēro sankcijas saskaņā ar LESD 126. panta 11. punktu, pilnībā ņemot vērā Eiropas Savienības izaugsmes un nodarbinātības mērķus un LESD 9. panta prasības, jo īpaši saistībā ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu un sociālās atstumtības apkarošanu. Jebkuru šādu lēmumu pieņem ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc Padomes lēmuma, ar kuru tā aicina attiecīgo iesaistīto dalībvalsti veikt pasākumus saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu.” |
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants – 7. punkts
Regula (EK) Nr. 1467/97
7. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
7. Regulas 7. pantā atsauci “Regulas (EK) Nr. 3605/93 4. panta 2. un 3. punktu” aizstāj ar atsauci “Regulas (EK) Nr. 479/2009 3. panta 2. un 3. punktu”. | 7. Regulas 7. pantu aizstāj ar šādu tekstu: |
| 7. Ja iesaistītā dalībvalsts nespēj rīkoties saskaņā ar secīgajiem Padomes lēmumiem atbilstīgi LESD 126. panta 7. un 9. punktam, Padome savu lēmumu piemērot sankcijas saskaņā ar LESD 126. panta 11. punktu parasti pieņem sešpadsmit mēnešu laikā pēc ziņošanas termiņu beigām atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 479/2009. 3. panta 2. un 3. punktam, pilnībā ņemot vērā Eiropas Savienības izaugsmes un nodarbinātības mērķus un LESD 9. panta prasības, jo īpaši saistībā ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu un sociālās atstumtības apkarošanu. Ja piemēro šīs regulas 3. panta 5. punktu vai 5. panta 2. punktu, attiecīgi groza sešpadsmit mēnešu termiņu. Paātrinātu procedūru izmanto tīši ieplānota deficīta gadījumā, ko Padome uzskata par pārmērīgu. |
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants – 8. punkts
Regula (EK) Nr. 1467/97
8. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Jebkuru lēmumu pastiprināt sankcijas saskaņā ar Līguma 126. panta 11. punktu Padome pieņem ne vēlāk kā divus mēnešus pēc ziņojumu iesniegšanas datumiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 479/2009. Jebkuru lēmumu atcelt kādu no saviem lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 126. panta 12. punktu, pieņem pēc iespējas ātrāk un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā divus mēnešus no ziņojumu iesniegšanas datumiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 479/2009.” | Jebkuru lēmumu pastiprināt sankcijas saskaņā ar LESD 126. panta 11. punktu Padome pieņem pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu ne vēlāk kā divus mēnešus pēc ziņojumu iesniegšanas datumiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 479/2009. Jebkuru lēmumu atcelt kādu no saviem lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar LESD 126. panta 12. punktu, pieņem pēc iespējas ātrāk un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā divus mēnešus no ziņojumu iesniegšanas datumiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 479/2009.” |
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants – 10. punkts – a apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1467/97
10. pants – 1.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.a Saskaņā ar šā panta 1. punktu Komisija un Padome ziņo Eiropas Parlamentam par iegūto informāciju. |
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants – 14. punkts
Regula (EK) Nr. 1467/97
16. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Šīs regulas 12. pantā minētie naudassodi ir citi ienākumi, kas minēti Līguma 311. pantā, un tos saņem iesaistītās dalībvalstis, kam nav pārmērīga budžeta deficīta, kā tas noteikts saskaņā ar Līguma 126. panta 6. punktu, un pret kurām nav ierosināta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra Regulas (ES) Nr. [.../...] izpratnē, samērīgi savai daļai no kopējā nacionālā kopienākuma (NKI) uz to tiesīgajām dalībvalstīm.” | Šīs regulas 12. pantā minētie naudassodi ir citi ienākumi, kas minēti LESD 311. pantā, un tos izmanto Eiropas Savienības ilgtermiņa ieguldījumu un nodarbinātības mērķu sasniegšanai ar Eiropas Savienības finanšu stabilitātes mehānisma palīdzību.” |
PROCEDŪRA
Virsraksts | Grozījumu izdarīšana Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu | ||||||
Atsauces | COM(2010)0522 – C7-0396/2010 – 2010/0276(CNS) | ||||||
Atbildīgā komiteja | ECON | ||||||
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē | EMPL 13.12.2010 |
|
|
| |||
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums | David Casa 21.10.2010 |
|
| ||||
Izskatīšana komitejā | 1.12.2010 | 25.1.2011 |
|
| |||
Pieņemšanas datums | 16.3.2011 |
|
|
| |||
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 39 4 1 | |||||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Regina Bastos, Edit Bauer, Jean-Luc Bennahmias, Pervenche Berès, Mara Bizzotto, Philippe Boulland, David Casa, Alejandro Cercas, Marije Cornelissen, Frédéric Daerden, Karima Delli, Proinsias De Rossa, Frank Engel, Sari Essayah, Richard Falbr, Ilda Figueiredo, Nadja Hirsch, Stephen Hughes, Liisa Jaakonsaari, Danuta Jazłowiecka, Martin Kastler, Ádám Kósa, Patrick Le Hyaric, Veronica Lope Fontagné, Olle Ludvigsson, Elizabeth Lynne, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Csaba Őry, Rovana Plumb, Konstantinos Poupakis, Sylvana Rapti, Licia Ronzulli, Elisabeth Schroedter, Jutta Steinruck, Traian Ungureanu | ||||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Georges Bach, Raffaele Baldassarre, Sven Giegold, Thomas Händel, Antigoni Papadopoulou, Evelyn Regner | ||||||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Liam Aylward, Fiona Hall | ||||||
PROCEDŪRA
Virsraksts | Grozījumu izdarīšana Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu | ||||||
Atsauces | COM(2010)0522 – C7-0396/2010 – 2010/0276(CNS) | ||||||
Datums, kad notika apspriešanās ar EP | 29.11.2010 | ||||||
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē | ECON 13.12.2010 | ||||||
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē | BUDG 13.12.2010 | EMPL 13.12.2010 |
|
| |||
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums | BUDG 20.10.2010 |
|
|
| |||
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums | Diogo Feio 21.9.2010 |
|
| ||||
Juridiskā pamata apstrīdēšana JURI komitejas atzinuma datums | JURI 12.4.2011 |
|
|
| |||
Izskatīšana komitejā | 26.10.2010 | 24.1.2011 | 22.3.2011 |
| |||
Pieņemšanas datums | 19.4.2011 |
|
|
| |||
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 29 7 10 | |||||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Burkhard Balz, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Nikolaos Chountis, George Sabin Cutaş, Rachida Dati, Leonardo Domenici, Derk Jan Eppink, Diogo Feio, Elisa Ferreira, Vicky Ford, Ildikó Gáll-Pelcz, José Manuel García-Margallo y Marfil, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Liem Hoang Ngoc, Wolf Klinz, Jürgen Klute, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Philippe Lamberts, Astrid Lulling, Arlene McCarthy, Íñigo Méndez de Vigo, Ivari Padar, Alfredo Pallone, Anni Podimata, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Edward Scicluna, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Ivo Strejček, Kay Swinburne, Marianne Thyssen, Ramon Tremosa i Balcells, Corien Wortmann-Kool | ||||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Marta Andreasen, Herbert Dorfmann, Robert Goebbels, Carl Haglund, Krišjānis Kariņš, Barry Madlener, Thomas Mann, Claudio Morganti, Andreas Schwab | ||||||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Karima Delli | ||||||
Iesniegšanas datums | 2.5.2011 | ||||||