Sesijas dokuments

 

A7-0183/2011

6.5.2011

***I

ZIŅOJUMS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību

( COM(2010)0527 – C7‑0301/2010 – 2010/0281(COD) )

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referente: Elisa Ferreira

 

PR_COD_1amCom

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums

  *  Apspriežu procedūra

  ***  Piekrišanas procedūra

  ***I  Parastā likumdošanas procedūra (pirmais lasījums)

  ***II  Parastā likumdošanas procedūra (otrais lasījums)

  ***III  Parastā likumdošanas procedūra (trešais lasījums)

 

(Norādītā procedūra pamatojas uz akta projektā ierosināto juridisko pamatu.)

 

 

 

Grozījumi akta projektā

Izmaiņas, kas ar Parlamenta grozījumiem izdarītas akta projektā, ir iezīmētas treknā slīprakstā. Teksts, kas iezīmēts parastā slīprakstā, tehniskajiem dienestiem norāda tās akta projekta daļas, kurās ierosināti labojumi, lai sagatavotu galīgo teksta redakciju (piemēram, nepārprotami kļūdainas teksta daļas vai to izlaidumi kādā no valodām). Šos ierosinātos labojumus apstiprina attiecīgie tehniskie dienesti.

 

Informācijas bloka, ko ievieto pirms katra grozījuma attiecībā uz spēkā esošu aktu, kuru plānots grozīt ar attiecīgo akta projektu, trešajā un ceturtajā rindā attiecīgi norāda spēkā esošo aktu un tā atbilstīgo teksta vienību. Daļas, kas tiek pārņemtas no tādas spēkā esoša akta teksta vienības, kura netiek grozīta ar attiecīgo akta projektu, bet kuru Parlaments nodomājis grozīt, iezīmē treknrakstā. Iespējamos šādu teksta daļu svītrojumus apzīmē šādi: […].

 

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS

Lpp.

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS  5

PASKAIDROJUMS  23

JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU  26

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS  34

PROCEDŪRA  58

 

 

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību

( COM(2010)0527 – C7‑0301/2010 – 2010/0281(COD) )

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei ( COM(2010)0527 ),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, kā arī 121. panta 6. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7–0301/2010),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2011. gada 16. februāra atzinumu[1],

–  ņemot vērā Reglamenta 55. un 37. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu ( A7-0183/2011 ),

1.  pieņem šeit izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;

2.  aicina Komisiju vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

EIROPAS PARLAMENTA NOSTĀJA

PIRMAJĀ LASĪJUMĀ[2]*

---------------------------------------------------------

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 3. punktu un 121. panta 6. punktu kopā ar 148. panta 3. un 4. punktu un 136. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[3],

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  ▌Dalībvalstu ekonomikas politikas koordinēšana Eiropas Savienībā būtu jāsagatavo kontekstā ar ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm un nodarbinātības pamatnostādnēm, lai varētu labāk sasniegt Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā nospraustos Savienības mērķus un izpildīt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9. pantā noteiktās prasības, un tai būtu jāsaskan ar šādiem pamatprincipiem: stabilas cenas, stabila un ilgtspējīga valsts finanšu un monetārā sistēma un stabila maksājumu bilance.

(1a)  Stingras ekonomikas koordinēšanas mērķim jābūt stabilas ekonomiskas un sociālas savienības izveidei, pamatojoties uz kopienas procedūras principiem.

(1b)  Kā paredzēts LESD, iekšējā tirgus darbībai vajadzētu būt vērstai uz to, lai panāktu ilgtspējīgu Eiropas Savienības attīstību, kuras pamatā ir līdzsvarota ekonomikas izaugsme un cenu stabilitāte, sociāla tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju un ar mērķi panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo kohēziju, kā arī vides kvalitātes augsta līmeņa aizsardzību un uzlabošanu.

(1c)  Eiropadome 2010. gada 17. jūnijā pieņēma jaunu stratēģiju „Eiropa 2020” nodarbinātības un izaugsmes veicināšanai, lai Savienība varētu no krīzes izkļūt spēcīgāka un vērst savu ekonomiku uz gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, ko papildinātu augsta līmeņa nodarbinātība, darba ražīgums un sociāla kohēzija. Turklāt Eiropadome arī nolēma no 2011. gada 1. janvāra uzsākt Eiropas pusgadu politikas jomu koordinēšanai, lai ļautu dalībvalstīm izmantot priekšrocības, ko nodrošina agrīna koordinēšana Savienības līmenī, un pastiprināti uzraudzīt un vienlaicīgi novērtēt gan budžeta pasākumus, gan strukturālās reformas, veicinot izaugsmi un nodarbinātību.

(1d)  LESD 121. panta 2. punktā ir paredzēts pieņemt ekonomikas politikas vispārējas pamatnostādnes, un LESD 148. panta 2. punktā ir paredzēts pieņemt nodarbinātības pamatnostādnes.

(1e)  Lai izstrādātu koordinētu nodarbinātības stratēģiju, kā tas paredzēts LESD, dalībvalstīm un Savienībai būtu jāstrādā atbilstoši pamatprincipiem, ar kuriem veicina kvalificētu, apmācītu un pielāgoties spējīgu darbaspēku, kā arī atbalsta darba tirgu, kas spēj reaģēt uz pārmaiņām ekonomikā.

(2)  Ir jāizdara secinājumi par Ekonomikas un monetārās savienības darbības pirmajos desmit gados gūto pieredzi un jo īpaši ir jāuzlabo Savienības ekonomikas pārvaldība, to balstot uz valstu lielāku atbildību.

(2a)  Dinamiska iekšējā tirgus izveide un uzturēšana būtu jāuzskata par Ekonomikas un monetārās savienības pareizas un raitas darbības elementu.

(2b)  Uzlabotās ekonomikas pārvaldības sistēmas pamatā vajadzētu būt vairākiem savstarpēji saistītiem un saskaņotiem ilgtspējīgas izaugsmes politikas virzieniem, proti, Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijai, Eiropas pusgadam ekonomikas un budžeta politikas koordinācijas stiprināšanai, efektīvai sistēmai pārmērīgu budžeta pozīciju novēršanai un koriģēšanai (Stabilitātes un izaugsmes pakts), stabilai makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas un koriģēšanas sistēmai, stingrākam finanšu tirgus regulējumam un uzraudzībai.

(2c)  Tā kā fragmentāra pieeja euro zonas parādu krīzes novēršanai līdz šim nav devusi cerētos rezultātus, ir nepieciešams vispusīgs un integrēts risinājums.

(2d)  Lai palielinātu ekonomikas izaugsmi un atbalstu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanai, neizlietotās maksājumu apropriācijas būtu jāpārdala kopējām programmām, kuru mērķis ir izaugsme, konkurētspēja un nodarbinātība, un Eiropas Investīciju bankas aizdošanas spēja, kā arī projektu obligāciju tirgus izveide būtu jāizmanto tam, lai Eiropas projektiem piesaistītu finansējumu no citām finanšu iestādēm un privātiem investoriem kapitāla tirgū, piemēram, pensiju fondiem un apdrošinātājiem.

(2e)  Stiprinot ekonomikas pārvaldību, vienlaikus vajadzētu stiprināt Savienības ekonomikas pārvaldības demokrātisko leģitimitāti, ko var panākt ar ciešāku un savlaicīgāku Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu iesaistīšanu visās ekonomikas un budžeta politikas koordinācijas procedūrās.

(2f)  Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadam vajadzētu būt īpaši svarīgam, īstenojot LESD 121. panta 1. punktā minēto prasību, ka dalībvalstis ekonomikas politiku uzskata par kopēju atbildības jomu un to attiecīgi koordinē. Pārredzamība, pārskatatbildība un neatkarīga uzraudzība ir pastiprinātas ekonomikas pārvaldības neatņemama daļa. Padomei un Komisijai būtu jāpublisko un jāpamato sava nostāja un lēmumi ekonomikas un budžeta politikas koordinēšanas procedūru attiecīgos posmos.

(2g)  Komisijai vajadzētu būt lielākai un patstāvīgākai lomai pastiprinātas uzraudzības procedūrā attiecībā uz katrai dalībvalstij specifiskiem novērtējumiem, uzraudzību, uzdevumiem, ieteikumiem un brīdinājumiem. Jo īpaši, veicot pasākumus, kuru rezultātā ir iespējamas sankcijas, Padomes loma būtu jāierobežo, un, kad vien iespējams, Padomē būtu jāizmanto apgrieztais kvalificētā vairākuma balsojums saskaņā ar LESD. Balsošanā nevajadzētu piedalīties Padomes loceklim, kas pārstāv attiecīgo dalībvalsti, un to valstu pārstāvjiem, kuras neievēro Padomes ieteikumus saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu veikt korektīvus pasākumus vai novērst pārmērīgu makroekonomisko nelīdzsvarotību.

(3)  Konkrētāk, būtu jāpastiprina dalībvalstu ekonomikas politikas uzraudzība papildus budžeta uzraudzībai, lai Savienībā novērstu pārmērīgu makroekonomisko nelīdzsvarotību un vājās vietas. ▌

(3a)  Iekšējā nelīdzsvarotība būtu jāaplūko makroekonomiskās nelīdzsvarotības pētījumā, tostarp privātais un valsts parāds, tā izmaiņas un veids (iekšējais vai ārējais) un valsts novēlotie maksājumi, jo īpaši valsts sektora un lielu starptautisko uzņēmumu maksājumi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

(3b)  Būtu jāaplūko arī iekšējā tirgus attīstība, tostarp saikne starp algām un ražīgumu darba tirgū, un tas, vai pastāv juridiski šķēršļi, kas neļauj slēgt tiešas un brīvas vienošanās starp uzņēmumiem un darbiniekiem.

(4)  Lai palīdzētu novērst šādu nelīdzsvarotību un vājās vietas, tiesību aktos jānosaka integrētāka ekonomiskā un sociālā pieeja un detalizēta procedūra.

(4a)  Šajā regulā pašreizējā situācija netiek risināta īstermiņā, bet drīzāk vidējā termiņā un ilgtermiņā, izmantojot strukturālu pieeju.

(4b)  Makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas un korekcijas sistēmai un pabeigtai ekonomikas pārvaldības sistēmai būtu jāpapildina Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģija, kuras mērķis ir veicināt Savienības konkurētspēju un sociālo stabilitāti, un jābūt saderīgām ar to. Tomēr šai savstarpējai saiknei nevajadzētu radīt atkāpes ne no šīs regulas noteikumiem, ne Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.

(4c)  Pastāvīgais krīzes mehānisms būtu jāpieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un Savienības metodi, lai, no vienas puses, pastiprinātu Parlamenta iesaistīšanos un uzlabotu demokrātisko pārskatatbildību un, no otras puses, balstītos uz Komisijas kompetenci, neatkarību un objektivitāti.

(4d)  Tirgus svārstības un vairāku euro zonas dalībvalstu valdības obligāciju peļņas likmju starpība prasa noteiktu rīcību, kas aizsargātu euro stabilitāti.

(4e)  Pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, pilnībā jāatbilst LESD horizontālajiem noteikumiem, proti, LESD 7., 8., 9., 10. un 11. pantam, 153. panta 5. punktam un Līgumam par Eiropas Savienību un LESD pievienotajam protokolam (Nr. 26) par vispārējas nozīmes pakalpojumiem.

(5)  LESD 121. panta 3. un 4. punktā minēto daudzpusējo uzraudzību ir lietderīgi papildināt ar īpašiem noteikumiem, ar kuru palīdzību varētu atklāt, novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību un vājās vietas un kuru procedūru ir ārkārtīgi svarīgi iekļaut ikgadējā daudzpusējās uzraudzības ciklā. Makroekonomiskā nelīdzsvarotība tiek definēta kā situācija, kurā dalībvalstij ir ievērojams tekošā konta deficīts, būtisks konkurētspējas kritums, nozīmīgs un neparasts aktīvu cenu pieaugums, lielas ārējās, valsts sektora vai privātā sektora parādsaistības vai to straujš pieaugums, vai šādu norišu liela iespējamība.

(6)  Ar šo procedūru būtu jāievieš brīdināšanas mehānisms, lai laikus atklātu radušos makroekonomisko nelīdzsvarotību un vājās vietas. Tas būtu jābalsta uz indikatīva un pārredzama rādītāju kopsavilkuma, kurā iekļautu indikatīvas robežvērtības, un ekonomikas novērtējuma.

(7)  Lai rādītāju kopsavilkums būtu efektīvi izmantojams kā pamats makroekonomikas labākai uzraudzībai, tas būtu jāveido no ierobežotas reālo un nominālo ekonomikas, finanšu un strukturālo rādītāju kopas ar attiecīgām indikatīvām robežvērtībām, lai atklātu makroekonomisko nelīdzsvarotību. Simetrija skaitlisko robežvērtību interpretācijā nozīmē to, ka pārmērīgas pozitīvās vai negatīvās vērtības, kā arī līdzīgu rādītāju atšķirīgas izmaiņas dažādās dalībvalstīs nozīmē, ka jāveic detalizētāka pārskatīšana. Rādītāju kopsavilkumam laika gaitā būtu jāmainās, lai tas atspoguļotu makroekonomiskās nelīdzsvarotības mainīgo dabu, cita starpā, ja rodas draudi makroekonomiskajai stabilitātei vai kļūst pieejamāka attiecīgā statistika. Rādītāji nav jāsaprot kā ekonomikas politikas mērķi, bet kā instrumenti, lai ņemtu vērā makroekonomiskās nelīdzsvarotības mainīgo dabu Eiropas Savienībā.

(7a)  Savienības stratēģijā izaugsmei un nodarbinātībai paredzētās makrostrukturālās uzraudzības padziļinātajā pārskatā makroekonomiskās nelīdzsvarotības rādītāji būtu jāpapildina ar pamatrādītājiem, īpašu uzmanību pievēršot stratēģijas galvenajiem mērķiem (nodarbinātībai, jauninājumiem, izglītībai, sociālajai integrācijai, klimatam un enerģētikai).

(7b)  Uzliekot naudassodu par tirdzniecības pārpalikumu vai deficītu, simetrijas kritēriji netiks ņemti vērā.

(8)  Vienas vai vairāku indikatīvo robežvērtību pārsniegšana ne vienmēr norāda uz makroekonomiskās nelīdzsvarotības rašanos, jo ekonomikas politikas veidošanā jāņem vērā savstarpējās saiknes starp makroekonomikas rādītājiem. Secinājumus nevajadzētu izdarīt no rādītāju kopsavilkuma automātiskas nolasīšanas — ekonomiskajam novērtējumam būtu jānodrošina, lai tiktu ņemta vērā visa rādītāju kopsavilkuma un cita informācija un tā kļūtu par neatņemamu vispusīgas analīzes daļu, un šajā sakarībā nelīdzsvarotības analīzē būtu īpaši jāņem vērā arī tās ekonomikas cikla daļas noteikšana, kurā attiecīgajā brīdī ir dalībvalsts, kā arī iespējamais domino efekts, ko nelīdzsvarotība var izraisīt kādā citā dalībvalstī, euro zonā vai visā Eiropas Savienībā.

(9)  Balstoties uz daudzpusējo uzraudzības procedūru un brīdināšanas mehānismu, Komisijai, izmantojot iepriekšēju novērtējumu, būtu jāidentificē tās dalībvalstis, par kurām jāveido padziļināts pārskats. Padziļināta pārskata veikšanu nevajadzētu interpretēt kā pieņēmumu, ka pastāv pārmērīga makroekonomiskā nelīdzsvarotība. Padziļinātajā pārskatā būtu jāietver pamatīga nelīdzsvarotības cēloņu analīze un pārskata dalībvalsts spēja tos novērst. Padziļinātais pārskats būtu jāuzskata par standarta procedūru diagnostikas posmā.

(10)  Nevēlamas makroekonomiskās nelīdzsvarotības un vājo vietu uzraudzības un korekcijas procedūrai ar preventīviem un korektīviem elementiem būs vajadzīgi pastiprināti uzraudzības instrumenti, līdzīgi tiem, kurus izmanto daudzpusējā uzraudzības procedūrā. Tajā būtu jāietver biežākas Komisijas misijas dalībvalstīs uzraudzības un statistikas kontroles nolūkā sadarbībā ar Eiropas Centrālo Banku (ECB), ja šādas misijas notiek dalībvalstīs, kurās ir ieviests euro vai kuras piedalās ERM II, un papildu ziņošana no dalībvalsts puses, ja nelīdzsvarotība ir nopietna vai tā un vājās vietas apdraud stabilu Ekonomikas un monetārās savienības darbību. Tā kā misiju mērķim jābūt plašas un līdzsvarotas informācijas iegūšanai par makroekonomisko situāciju, sociālie partneri un citas ieinteresētās personas valstī būtu aktīvi jāiesaista dialogā.

(11)  Novērtējot nelīdzsvarotību, jāņem vērā tās nopietnība, tas, cik lielā mērā tā uzskatāma par pastāvīgu, un iespējamā negatīvā ekonomiskā un finansiālā ietekme uz citām dalībvalstīm. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš dalībvalstīm ar lielu tekošā konta deficītu un zemu konkurētspēju. Būtu jāņem vērā arī attiecīgās dalībvalsts ekonomiskās korekcijas iespējas un tas, cik sekmīgi pildīti iepriekšējie ieteikumi, kas sniegti saskaņā ar šo regulu, un citi ieteikumi, kas sniegti saskaņā ar LESD 121. pantu daudzpusējās uzraudzības ietvaros, īpaši dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes.

(11a)  Nelīdzsvarotības novērtējumā būtu jāņem vērā Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas mērķi un vajadzība izmantot šādu stratēģiju kā instrumentu ilgtspējīgai iekšējai kohēzijai, dodot ieguldījumu tajā, lai Savienība kļūtu par konkurētspējīgāko ekonomiku pasaulē. Būtu jāņem vērā to valstu vidēja termiņa izaugsmes un primārās bilances mērķi, kuru ekonomikas atrodas iedzinēja lomā.

(11b)  Būtu jāņem vērā strukturālie nelīdzsvarotības cēloņi, kas var apdraudēt dalībvalsts finanšu stabilitāti vai ietekmēt Savienības ekonomikas un finanšu stabilitāti.

(11c)  Nelīdzsvarotības novērtējumā būtu jāņem vērā līdzsvarotu publisko finanšu mērķi vidējā termiņā un vajadzība samazināt publisko parādu un stiprināt ekonomikas izaugsmi.

(11d)  Pasākumos, kas ierosināti kādai no dalībvalstīm nelīdzsvarotības novēršanai, būtu jāņem vērā Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas mērķi un vajadzība izmantot šādu stratēģiju kā instrumentu ilgtspējīgas iekšējās kohēzijas nodrošināšanai, kas Savienībai palīdzētu kļūt par konkurētspējīgāko ekonomiku pasaulē. Būtu jāņem vērā to valstu vidēja termiņa izaugsmes un primārās bilances mērķi, kuru ekonomikas atrodas iedzinēja lomā.

(12)  Ja ir konstatēta makroekonomiskā nelīdzsvarotība vai vājās vietas, attiecīgajai dalībvalstij būtu jāsaņem ieteikumi, kuros sniedz norādes par veicamajiem politikas pasākumiem. Tai būtu laikus jāveic nelīdzsvarotības un vājo vietu novēršanai domātie politikas pasākumi un jāizmanto visi pieejamie valsts iestāžu kontrolē esošie politikas instrumenti, un jāiesaista visas attiecīgās valsts ieinteresētās personas. Pasākumi būtu jāpieskaņo attiecīgās dalībvalsts videi un apstākļiem, tiem vajadzētu būt savietojamiem ar vidēja termiņa un ilgtermiņa konverģenci un mērķiem, kas iekļauti Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā, saglabājot iekšējo tirgu, veicinot starptautiskās tirdzniecības sakarus un palielinot konkurētspēju, un tiem būtu jāaptver galvenās ekonomikas politikas jomas, iespējams, tostarp arī fiskālā un atalgojuma politika, darba tirgi, produktu un pakalpojumu tirgi un finanšu sektora regulējums. Ieteikumos būtu jāņem vērā Eiropas Savienības Pamattiesību harta, LESD 153. pants un sociālo partneru sarunas par koplīgumu slēgšanu katrā dalībvalstī.

(12a)  Tādēļ Padomei un Komisijai būtu jāņem vērā sociālo partneru loma, jo īpaši tiesības piedalīties koplīguma noteikumu apspriešanā, un minētās iestādes var tos pieaicināt, lai kopīgi atbalstītu atbilstošas darbības nelīdzsvarotības mazināšanai.

(13)  Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas agrīnie brīdinājumi un ieteikumi dalībvalstīm vai Savienībai attiecas uz makrofinansiāla rakstura riskiem. Tiem būtu arī jānodrošina attiecīga integrācija rādītāju kopsavilkumā un Komisijas kontroles darbības nelīdzsvarotības un vājo vietu uzraudzības kontekstā. Būtu stingri jāievēro Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas neatkarības un konfidencialitātes prasības.

(14)  Ja ir konstatēta nopietna makroekonomiskā nelīdzsvarotība un vājās vietas, tai skaitā tādas, kas apdraud Ekonomikas un monetārās savienības pienācīgu darbību, būtu jāuzsāk pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra, kas var ietvert ieteikumu izdošanu dalībvalstij, pastiprinātas uzraudzības un pārraudzības prasības, un — attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, — izpildes nodrošināšanas iespējas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. […/…], ja ilgstoši netiek veikti korektīvie pasākumi.

(15)  Visām dalībvalstīm, kurām piemērota pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra, būtu jāizstrādā korektīvo pasākumu plāns, kur būtu sīki izklāstīta politika, kuras mērķis ir ieviest Padomes ieteikumus. Korektīvo pasākumu plānam būtu jāatspoguļo nelīdzsvarotības raksturs, tajā būtu jāiekļauj tikai tādi politikas aspekti, kurus valdības iestādes likumīgi kontrolē, un jāietver termiņi, kādos paredzēts ieviest pasākumus. To pēc Komisijas ziņojuma un apspriešanās ar Eiropas Parlamentu būtu jāapstiprina Padomei.

(15a)  Šīs regulas noteikumi pilnībā atbilst Līguma par Eiropas Savienību 3. pantam, LESD horizontālajām klauzulām, proti, 7., 8., 9., 10. un 11. pantam, Pamattiesību hartai, kā arī Līgumu pielikumā pievienotajam 26. protokolam par sabiedriskiem pakalpojumiem un LESD 153. panta 5. punktam.

(15b)  Lai veicinātu pārskatatbildību un valsts atbildību, Padomei, kad tā apspriež un pieņem secinājumus un ieteikumus attiecībā uz šiem svarīgajiem jautājumiem, kas skar Savienības un tās iedzīvotāju intereses, būtu jāsanāk un jāapspriežas publiski.

(15c)  Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz rādītāju kopsavilkumu. Deleģētie akti jo īpaši ir vajadzīgi, lai sagatavotu sarakstu ar atbilstīgiem rādītājiem, kas jāiekļauj rādītāju kopsavilkumā, un lai pielāgotu izmantojamo rādītāju kombināciju, robežvērtības un metodoloģiju. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija sagatavošanās posmā atbilstīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem.

(16)  Ņemot vērā to, ka efektīvu makroekonomiskās nelīdzsvarotības un vājo vietu atklāšanu un novēršanu nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo starp dalībvalstīm pastāv cieši savstarpēji tirdzniecības un finanšu sakari un valstu ekonomikas politika ietekmē Savienību un euro zonu kopumā, un šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(16a)  Piemērojot šo regulu, Padomei un Komisijai būtu pilnībā jāievēro valstu parlamentu un sociālo partneru loma un jāņem vērā atšķirības starp valstu sistēmām, piemēram, algu noteikšanas sistēmām. Īpaši būtu jāņem vērā LESD 152. un 153. pants un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 28. pants. Saskaņā ar LESD 153. panta 5. punktu 153. pants neattiecas uz darba samaksu, uz tiesībām apvienoties, uz tiesībām streikot vai tiesībām pieteikt lokautus.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Priekšmets un definīcijas

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi, lai atklātu, novērstu un koriģētu makroekonomisko nelīdzsvarotību Savienībā. Tā neskar dalībvalstīs un Savienības tiesību aktos atzīto pamattiesību īstenošanu. Tāpat tā neskar tiesības apspriest un noslēgt koplīgumus, nodrošināt to izpildi, kā arī veikt protesta akcijas saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem un praksi, kas ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

a)  „nelīdzsvarotība” ir jebkura tendence, kura rada makroekonomikas norises, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var nelabvēlīgi ietekmēt dalībvalsts ekonomikas vai Ekonomikas un monetārās savienības, vai visas Savienības stabilu darbību;

b)  „pārmērīga nelīdzsvarotība” ir nopietna nelīdzsvarotība, tai skaitā tāda nelīdzsvarotība, kas apdraud stabilu Ekonomikas un monetārās savienības darbību.

II nodaļa

Nelīdzsvarotības un vājo vietu atklāšana

3. pants

Rādītāju kopsavilkums

1. Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu izveido indikatīvu rādītāju kopsavilkumu kā instrumentu, lai veicinātu laicīgu nelīdzsvarotības konstatēšanu un uzraudzību.

2. Rādītāju kopsavilkums, kas sastāv no atbilstošas un atzītas statistisku makroekonomisko un strukturālo rādītāju kopas, dod iespēju salīdzināt dalībvalstis un atspoguļo īstermiņa, strukturālās, kā arī vidēja termiņa un ilgtermiņa tendences. Komisija šiem rādītājiem kā brīdinājuma līmeni nosaka indikatīvas zemākās un augstākās robežvērtības, kuras atbilstošos gadījumos ir simetriskas. Rādītāju kopsavilkumu un it īpaši brīdinājuma robežvērtības ir atšķirīgas euro zonas dalībvalstīm un dalībvalstīm, kuras neietilpst euro zonā, ja to attaisno ekonomikas un monetārās savienības specifiskās īpašības un attiecīgie ekonomiskie apstākļi. Rādītāji un robežvērtības atspoguļo dalībvalstu konverģences procesu. Zemāko vai augstāko robežvērtību pārkāpšana attiecīgā gadījumā liek vienīgi veikt stingrāku uzraudzību, izmantojot padziļinātu pārskatu.

2.a Sagatavojot rādītājus attiecībā uz finanšu tirgus stabilitāti, pienācīgi jāņem vērā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas darbs.

2.b Par plānotajiem rādītājiem, kas raksturo finanšu tirgus stabilitāti, apspriežas ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju.

▌

3.a Par darba tirgus un sociālo jautājumu rādītājiem apspriežas ar Sociālās aizsardzības komiteju attiecīgi saskaņā ar LESD 154. panta 2. punktu un 160. pantu.

3.b Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar -12.b pantu, kuros nosaka sarakstu ar atbilstīgiem rādītājiem, kas jāiekļauj rādītāju kopsavilkumā. Rādītāju sarakstā jāiekļauj šādas rādītāju kopas, kuras var papildināt:

a) iekšējā nelīdzsvarotība, tostarp privātais un valsts parāds, atalgojuma līmenis un peļņas līmenis uz vienu vienību, kā arī darba, resursu un kapitāla ražīguma rādītāji; publiskie un privātie izdevumi pētniecībai un izstrādei; nodarbinātības līmenis un tā izmaiņas, aktīvu cenu svārstības (proti, nekustamajam īpašumam un finanšu tirgos);

b) ārējā nelīdzsvarotība, tostarp reālais IKP pieaugums, reālās izaugsmes piecu gadu slīdošā vidējā vērtība; tekošā konta bilance, īpašu uzmanību pievēršot enerģijas daļai tajā; ārvalstu tiešo ieguldījumu neto pozīcija; eksporta tirgus daļu sadalījuma izmaiņas Savienības un trešo valstu tirgos.

4. Komisija regulāri vērtē rādītāju kopsavilkuma atbilstību, tai skaitā rādītāju sastāvu, noteiktās robežvērtības un izmantotās metodes, un pieņem deleģētus aktus saskaņā ar -12.b pantu, to vajadzības gadījumā pielāgojot, lai saglabātu vai paaugstinātu tā piemērotību nelīdzsvarotības atklāšanai un tās izmaiņu uzraudzībai. Informācija par izmaiņām izmantotajās metodēs, rādītāju kopsavilkuma saturā un saistītajās robežvērtībās ir publiski pieejama.

4. pants

Brīdināšanas mehānisms

1. Komisija atjaunina kopsavilkumā iekļauto rādītāju vērtības katrai dalībvalstij vismaz reizi gadā pirms katra budžeta plānošanas perioda. Atjauninātais rādītāju kopsavilkums ir publiski pieejams.

2. Kopsavilkuma rādītāju atjauninātās vērtības izdod kopā ar Komisijas ziņojumu, kurā ietverts dziļš ekonomikas un finanšu novērtējums, tostarp novērtējums par izmaiņām Savienības makroekonomiskajā nelīdzsvarotībā, un ir sniegts priekšstats par rādītāju dinamiku. Ņem vērā paraugprakses piemērus. Paziņojumā arī norāda, vai zemāko vai augstāko robežvērtību pārkāpšana vienā vai vairākās dalībvalstīs liecina par iespējamu nelīdzsvarotības parādīšanos attiecīgajā dalībvalstī, citā dalībvalstī vai Savienībā kopumā. Ņem vērā visu pieejamo informāciju un secinājumus no rādītāju kopsavilkuma neizdara, pamatojoties tikai uz rādītājiem vien.

3. Ziņojumā norāda dalībvalstis, kuras pēc Komisijas ieskatiem var skart vai apdraudēt makroekonomiskā nelīdzsvarotība.

3.a Ziņojumu laicīgi nosūta Eiropas Parlamentam un tā kompetentajām komitejām, kā arī Eiropas sociālajiem partneriem.

4. Daudzpusējās uzraudzības ietvaros saskaņā ar LESD 121. panta 3. punktu Padome apspriežas un izdara secinājumus par Komisijas ziņojumu. Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var rīkot publiskas debates par Komisijas ziņojumu. Eurogrupa apspriež ziņojumu tādā mērā, kādā tas tieši vai netieši attiecas uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro. Desmit dienu laikā Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var ziņojumu noraidīt. Ja nelīdzsvarotība ir pārmērīga, attiecīgā gadījumā jāiesaistās Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai un/vai kompetentajai Eiropas uzraudzības iestādei.

4.a Šā panta 2. punktā minētais ziņojums ir neatņemama sastāvdaļa procedūrām, analīzei un ieteikumiem, kas izstrādāti kontekstā ar Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu, kurš aprakstīts Regulas (EK) Nr. 1466/97 1-A iedaļā, kā arī ziņojumam jābūt saskaņā ar minētajām procedūrām, analīzi un ieteikumiem.

4.b Ja rodas ārkārtas situācija, 1.–4.a punktā noteikto procedūru attiecīgi pielāgo un tai pienācīgi pievēršas nākamajā ziņojumā, kas minēts 2. punktā.

5. pants

Padziļinātais pārskats

1. Ņemot vērā 4. panta 4. punktā minēto apspriešanos Eiropas Parlamentā, Padomē un Eurogrupā, Komisija sagatavo padziļinātu pārskatu par katru dalībvalsti, kuru pēc Komisijas ieskatiem var skart vai apdraudēt nelīdzsvarotība. Šis novērtējums veido standarta procedūru. Tajā iekļauj vērtējumu, vai attiecīgajās dalībvalstīs pastāv nelīdzsvarotība, vai šī nelīdzsvarotība ir pārmērīga, cik nopietna tā ir, un aplūko arī dalībvalstu savstarpējo ietekmi. Padziļinātajā pārskatā sīki izpēta situāciju attiecīgajā dalībvalstī, jo īpaši dalībvalstu atšķirīgās sākotnējās pozīcijas; tajā aplūko plašu ekonomikas mainīgo lielumu klāstu un ņem vērā katras valsts īpatnības saistībā ar darba attiecībām un sociālo dialogu. Pārskatu saskaņā ar -12. pantu veic kopā ar uzraudzības misijām attiecīgajā dalībvalstī sadarbībā ar ECB, ja dalībvalstī ir ieviests euro vai tā piedalās ERM II.

2. Padziļinātais pārskats ir publiski pieejams. Tajā īpaši ņem vērā turpmāk minēto:

a)  ja nepieciešams — ▌ieteikumus vai aicinājumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121., 126. un 148. pantu un ▌šīs regulas 6., 7., 8. un 10. pantu, un šādu ieteikumu rezultātus;

aa)  atklātās nelīdzsvarotības izcelsmi, tostarp ciešus savstarpējus tirdzniecības un finanšu sakarus starp dalībvalstīm, valstu ekonomikas politiku izraisīto domino efektu un Savienības un euro zonas politiku asimetrisko ietekmi;

ab)  ārkārtējus ekonomikas apstākļus, kas var izraisīt vai padziļināt šādu nelīdzsvarotību;

b)  pārskatā aplūkotās dalībvalsts plānotos politikas pasākumus, kas ietverti tās stabilitātes un konverģences programmā un valsts reformu programmā;

ba)  rādītājus saistībā ar Savienības stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai. Šie rādītāji visvairāk attiecas uz nodarbinātību (tostarp ilgtermiņa un jauniešu bezdarbu), jauninājumiem, izglītību, sociālo integrāciju, klimatu un enerģētiku;

c)  jebkādus Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas brīdinājumus un ieteikumus saistībā ar sistēmiskajiem riskiem, kurus mēģināts novērst, vai tiem, kuri attiecas uz pārskata dalībvalsti. Ievēro Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas konfidencialitātes prasības.

2.a Normālos apstākļos padziļinātā pārskata rezultātus Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz saistībā ar Eiropas pusgadu.

6. pants

Preventīvie pasākumi

1. Ja, balstoties uz savu šīs regulas 5. pantā minēto padziļināto pārskatu, Komisija uzskata, ka dalībvalstī pastāv nelīdzsvarotība, tā dara to zināmu Eiropas Parlamentam un Padomei un, ja nelīdzsvarotība ir saistīta ar izmaiņām citā dalībvalstī — informē arī šo dalībvalsti. Padome pēc Komisijas ieteikuma var nosūtīt attiecīgajai dalībvalstij nepieciešamos ieteikumus saskaņā ar procedūru, kas minēta LESD 121. panta 2. punktā. Komisijas ieteikums ir uzskatāms par pieņemtu Padomē, ja vien tā ar kvalificētu balsu vairākumu to nenoraida desmit dienu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas Komisijā.

2. Padome šos ieteikumus dara zināmus Eiropas Parlamentam. Padomes ieteikumi ir publiski pieejami.

2.a Padomes un Komisijas ieteikumi netiek attiecināti uz jomām, kuras nepārprotami nav Savienības kompetencē, piemēram, algu noteikšanu. Padome un Komisija vislielāko nozīmi piešķir dalībvalstu darba tirgu praksei un tradīcijām, kam vajadzētu būt izšķirošajam aspektam, apkopojot visus ieteikumus, kas varētu ietekmēt sociālo partneru atbildību vai to īpašo stāvokli sociālajā dialogā.

3. Padome pēc Komisijas ieteikuma vismaz reizi gadā pirms budžeta plānošanas perioda pārskata šos ieteikumus, un, ja nepieciešams, tā var tos grozīt saskaņā ar 1. punktu.

III NODAĻA

Pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra

7. pants

Pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras uzsākšana

1. Ja, balstoties uz 5. pantā minēto padziļināto pārskatu, Komisija uzskata, ka attiecīgajā dalībvalstī pastāv pārmērīga nelīdzsvarotība, tā dara to zināmu Eiropas Parlamentam un Padomei. Ja nelīdzsvarotība ir saistīta ar ekonomiskām un finansiālām izmaiņām citā dalībvalstī, informē arī šo dalībvalsti. Komisija informē arī attiecīgās Eiropas uzraudzības iestādes un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, kas veic nepieciešamās darbības.

2. Padome pēc Komisijas ieteikuma un ņemot vērā publiskās debates Eiropas Parlamentā, saskaņā ar LESD 121. panta 4. punktu var pieņemt ieteikumu, kurā paziņo, ka pastāv pārmērīga nelīdzsvarotība, un iesaka attiecīgajai dalībvalstij uzsākt korektīvus pasākumus.

Komisijas ieteikums ir uzskatāms par pieņemtu Padomē, ja vien tā ar kvalificētu balsu vairākumu to nenoraida desmit dienu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas Komisijā. Attiecīgā dalībvalsts var pieprasīt sasaukt Padomes ārkārtas sanāksmi, lai nobalsotu par šo lēmumu.

Ieteikumā ir izklāstīts nelīdzsvarotības raksturs un norādīts politikas ieteikumu kopums, kas jāievēro, un termiņš, kādā attiecīgajām dalībvalstīm ir jāiesniedz korektīvo pasākumu plāns. Padome saskaņā ar LESD 121. panta 4. punktu var publiskot savus ieteikumus.

8. pants

Korektīvo pasākumu plāns

1. Visas dalībvalstis, kurās ir uzsākta pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra, iesniedz Padomei un Komisijai korektīvo pasākumu plānu termiņā, kas noteikts ieteikumos saskaņā ar 7. pantu, vai vēlākais divu mēnešu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas. Korektīvo pasākumu plānā minēti konkrēti politikas pasākumi, ko attiecīgā dalībvalsts ir veikusi vai plāno veikt, un to termiņi. Korektīvo pasākumu plānā ņem vērā politikas pasākumu sociālo ietekmi, un tas ir saskaņā ar ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm un nodarbinātības pamatnostādnēm.

1.a Korektīvo pasākumu plāns ir saskaņots ar Stabilitātes un izaugsmes paktu, stabilitātes un konverģences programmām, valstu reformu programmām un vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķiem, proti, konverģenci un Savienības stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai.

2. Divu mēnešu laikā pēc korektīvo pasākumu plāna iesniegšanas, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, Padome izvērtē korektīvo pasākumu plānu. Ja to atzīst par pietiekamu, Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, to atbalsta, pieņemot ieteikumu, kurā uzskaitīti vajadzīgie konkrētie pasākumi un termiņi to veikšanai, un nosaka uzraudzības termiņu, pievēršot pienācīgu uzmanību nosūtīšanas kanāliem un atzīstot, ka ir iespējamas lielas nobīdes laikā starp korektīvo pasākumu pieņemšanu un faktisko nelīdzsvarotības novēršanu.

Ja veiktie vai korektīvo pasākumu plānā paredzētie pasākumi vai to īstenošanas termiņi netiek uzskatīti par pietiekamiem ieteikumu īstenošanai, Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, pieņem dalībvalstij paredzētu ieteikumu, parasti aicinot dalībvalsti divu mēnešu laikā iesniegt jaunu korektīvo pasākumu plānu. Jauno korektīvo pasākumu plānu pārbauda saskaņā ar šajā punktā noteikto procedūru.

Komisijas priekšlikumi ir uzskatāmi par pieņemtiem Padomē, ja vien tā ar kvalificētu balsu vairākumu tos nenoraida desmit dienu laikā pēc šo priekšlikumu pieņemšanas Komisijā. Attiecīgā dalībvalsts var pieprasīt sasaukt Padomes ārkārtas sanāksmi, lai nobalsotu par šo lēmumu.

3. Korektīvo pasākumu plāns, Komisijas paziņojums un 2. punktā minētais Padomes aicinājums ir publiski pieejami.

9. pants

Korektīvo pasākumu uzraudzība

1. Komisija uzrauga ▌korektīvo pasākumu plāna īstenošanas gaitu attiecīgajā dalībvalstī. Tālab dalībvalsts regulāri nosūta Padomei un Komisijai progresa ziņojumus, kuru biežumu nosaka Padome 7. panta 2. punktā minētajā ieteikumā.

Pēc dalībvalsts progresa ziņojuma saņemšanas Eurogrupas priekšsēdētājs un atbildīgais komisārs par to ziņo Eiropas Parlamentam.

2. Padome publisko dalībvalstu progresa ziņojumus.

3. Lai uzraudzītu korektīvo pasākumu plāna īstenošanu, Komisija veic uzraudzības misijas attiecīgajā dalībvalstī sadarbībā ar ECB, ja šādas misijas attiecas uz dalībvalstīm, kurās ir ieviests euro vai kuras piedalās ERM II. Misiju mērķis ir plašas un objektīvas informācijas iegūšana par makroekonomisko situāciju. Tādēļ attiecīgā gadījumā dialogā tiek aktīvi iesaistīti sociālie partneri un citas ieinteresētās personas valstī.

4. Ja neatkarīgi no dalībvalsts ekonomikas apstākļi būtiski mainās, Padome pēc Komisijas ieteikuma var grozīt saskaņā ar 7. pantu pieņemtos ieteikumus, ievērojot tajā pašā pantā noteikto procedūru. Attiecīgā dalībvalsts iesniedz pārskatītu korektīvo pasākumu plānu, ko novērtē saskaņā ar 8. pantā minēto procedūru.

10. pants

Korektīvo pasākumu novērtējums

1. Balstoties uz Komisijas ziņojumu, Padome novērtē, vai attiecīgā dalībvalsts ir veikusi ieteiktos korektīvos pasākumus, ievērojot ieteikumu, kas sniegts saskaņā ar 8. panta 2. punktu.

1.a Pamatojoties uz LESD 121. panta 3. punktu, Komisija izstrādā papildu ziņojumu, ja ir sagatavots novērtējums par to, vai makroekonomiskā nelīdzsvarotība Savienībā ir samazinājusies vai nē, ņemot vērā dažus Savienības mēroga aspektus, piemēram, pieprasījumu Savienībā, tirgus iespējas, kreditēšanas apstākļus, nodokļu nosacījumus ieguldījumiem, finansiālo atbalstu atpalikušākajiem reģioniem u.c. Komisijas ziņojums ir uzskatāms par pieņemtu Padomē, ja vien tā ar kvalificētu balsu vairākumu to nenoraida desmit dienu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas Komisijā.

2. Komisijas ziņojums ir publiski pieejams.

3. Padome novērtējumu veic termiņā, ko tā noteikusi savos ieteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 8. panta 2. punktu, un novērtējums ir publiski pieejams.

4. Ja tā uzskata, ka dalībvalsts nav veikusi ieteiktos korektīvos pasākumus, Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem ▌ ieteikumu, atzīstot neatbilstību un nosakot jaunu termiņu korektīvo pasākumu veikšanai ▌. Komisija dod dalībvalstij iespēju desmit dienu laikā sniegt paskaidrojumu par konstatēto neatbilstību. Sagatavojot ieteikumu, Komisija ņem vērā dalībvalsts paskaidrojumu. Komisijas ieteikums ir uzskatāms par pieņemtu Padomē, ja vien tā ar kvalificētu balsu vairākumu to nenoraida desmit dienu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas Komisijā. Attiecīgā dalībvalsts var pieprasīt sasaukt Padomes ārkārtas sanāksmi, lai nobalsotu par šo lēmumu.

4.a Pēc Komisijas ieteikuma atbilstoši 4. punktam Padome pieņem pārskatītus ieteikumus saskaņā ar 7. pantu, nosakot tālāku termiņu korektīvajiem pasākumiem, kurus vēlreiz vērtē saskaņā ar šo pantu.

5. Ja Padome pēc Komisijas ieteikuma secina, ka dalībvalsts ir veikusi ieteiktos korektīvos pasākumus, pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru pagaidām atliek. Uzraudzība turpinās atbilstoši laika grafikam, kas iekļauts saskaņā ar 8. panta 2. punktu pieņemtajā ieteikumā. Padome publisko iemeslus procedūras pagaidu atlikšanai, atzīstot dalībvalsts veiktos koriģējošos politikas pasākumus. Komisijas ieteikums ir uzskatāms par pieņemtu Padomē, ja vien tā ar kvalificētu balsu vairākumu to nenoraida desmit dienu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas Komisijā.

5.a Ja Padome pēc Komisijas ieteikuma saskaņā ar 10. panta 4. punktu vai 8. panta 2. punktu secina, ka dalībvalsts nav veikusi ieteiktos korektīvos pasākumus, Padomes lēmumu īsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. .../2011.

6. Padome saskaņā ar 1.–5. punktā noteikto procedūru regulāri izvērtē, vai uz attiecīgo dalībvalsti joprojām var attiecināt procedūras pagaidu atlikšanu.

11. pants

Pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras izbeigšana

Pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru izbeidz, ja Padome pēc Komisijas ieteikuma secina, ka dalībvalstī vairs nepastāv pārmērīga nelīdzsvarotība 2. panta b) apakšpunkta nozīmē.

IV NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

11.a pants

Parlamentu tikšanās

Ja Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja un dalībvalsts ir uzaicinātas uz sanāksmi, lai izklāstītu nostāju, nepieciešamo darbību vai atkāpes no prasību izpildes, sanāksmi sasauc vienā no šādām iestādēm:

a) Eiropas Parlamentā,

b) attiecīgās dalībvalsts parlamentā vai

c) rotācijas kārtā apstiprinātās prezidentvalsts parlamentā.

 

-12. pants

Dialogs un uzraudzības apmeklējumi

1. Komisija atbilstoši šīs Regulas mērķiem nodrošina pastāvīgu dialogu ar dalībvalstu iestādēm. Lai īstenotu regulāru dialogu un nepieciešamības gadījumā — uzraudzību, Komisijas pārstāvji apmeklē visas dalībvalstis.

2. Organizējot dialoga vai uzraudzības apmeklējumus, Komisija vajadzības gadījumā attiecīgajām dalībvalstīm nosūta savus pagaidu secinājumus, lai tās varētu izteikt komentārus.

3. Saistībā ar dialoga apmeklējumiem Komisija pārskata dalībvalsts tā brīža ekonomisko situāciju un konstatē ar šīs regulas mērķu izpildi saistītos riskus vai iespējamās grūtības.

4. Saistībā ar uzraudzības apmeklējumiem Komisija pārrauga procesus un pārliecinās, ka pasākumi tiek veikti saskaņā ar Padomes vai Komisijas lēmumiem atbilstoši šīs regulas mērķiem.

Uzraudzības apmeklējumus veic vienmēr, kad ir sniegti ieteikumi. Komisija var uzaicināt ECB pārstāvjus vai citu attiecīgo iestāžu pārstāvjus piedalīties uzraudzības apmeklējumos.

5. Komisija regulāri informē Ekonomikas un finanšu komiteju par dialoga un uzraudzības apmeklējumu rezultātiem.

6. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai sekmētu dialogu un uzraudzības apmeklējumu norisi. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis nodrošina brīvprātīgu visu attiecīgo iestāžu palīdzību, lai sagatavotu un īstenotu dialogu un uzraudzības apmeklējumus.

-12.a pants

Dialogs par makroekonomisko nelīdzsvarotību un budžeta uzraudzību

Lai rosinātu Eiropas Savienības iestāžu, jo īpaši Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas, no vienas puses, un dalībvalstu parlamentu, valdību un citu attiecīgo struktūru, no otras puses, dialogu un lai nodrošinātu labāku pārredzamību un lielāku atbildību, Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var organizēt publiskas debates par Padomes un Komisijas īstenoto makroekonomikas un budžeta uzraudzību.

-12.b pants

Deleģējuma īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šā panta nosacījumus.

2. Regulas 3. panta 3.b un 4. punktā minētās pilnvaras piešķir Komisijai uz četriem gadiem, sākot no …[4]* . Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām vēlākais sešus mēnešus pirms četru gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina par tāda paša ilguma periodiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome pret šādu pagarinājumu nav izteikuši iebildumus vismaz trīs mēnešus pirms katra perioda beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 3. panta 3.b un 4. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar atsaukšanas lēmumu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai lēmumā norādītā vēlākā laikā. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu likumību.

4. Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto tiesību aktu, tā vienlaikus to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 3. panta 3.b un 4. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja triju mēnešu laikā pēc Eiropas Parlamenta un Padomes informēšanas par šo aktu nav saņemti iebildumi no Eiropas Parlamenta vai Padomes vai ja līdz minētā termiņa beigām Komisija ir saņēmusi informāciju gan no Eiropas Parlamenta, gan no Padomes par to, ka iebildumi netiks celti. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosinājuma šo periodu pagarina par trim mēnešiem.

-12.c pants

Pārskatīšana

1. Komisija līdz ...[5]** un turpmāk reizi trijos gados publicē ziņojumu par šīs regulas piemērošanu.

Ziņojumā cita starpā novērtē:

a) vai rādītāju kopsavilkuma rādītāji un robežvērtības nodrošina iespējamās nelīdzsvarotības atklāšanu un palīdz uzraudzīt tās izmaiņas,

b) kādi panākumi gūti ekonomikas politikas virzienu efektīvā koordinēšanā atbilstoši LESD.

2. Ziņojumu un tam pievienotos priekšlikumus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

12. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula ir saistoša kopumā un to tieši piemēro visās dalībvalstīs.

12.a pants

Ziņojums

1. Turpmāk Komisija katru gadu publicē ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un iesniedz to Eiropas Parlamentam.

2. Ziņojumu un tam pievienotos priekšlikumus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei saistībā ar Eiropas pusgadu.

[Vietas nosaukums],

Eiropas Parlamenta vārdā —  Padomes vārdā —

priekšsēdētājs  priekšsēdētājs

PASKAIDROJUMS

-Seši referenti pievērsīsies sešiem likumdošanas priekšlikumiem par ekonomikas pārvaldību, kurus Komisija pieņēma 2010. gada 29. septembrī, ar patiesu atbildību un ar mērķi nodrošināt visu tiesību aktu saskaņotību. Tiesību aktu pakete ir ļoti nozīmīga ES nākotnei un it īpaši euro zonai. Parlaments vēlas uzlabot Komisijas priekšlikumus, lai izveidotu saturīgu un saskanīgu sistēmu nākamajām desmitgadēm, nodrošinot savietojamību starp fiskālo disciplīnu un ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības mērķiem Savienībā un dalībvalstīs. Tikai šāda nosacījuma ievērošana nodrošinās Savienības un euro stabilitāti un ilgtspēju.

-Šā uzdevuma risināšana notiek īpaši sarežģītā laikā Savienībai un euro zonai, kurām jārisina izaugsmes, nodarbinātības un iekšējo atšķirību problēmas, ko nozīmīgi pastiprina liela starptautiska mēroga krīze, taču šis ir arī īstais laiks grozīt, pabeigt un labot pastāvošo modeli, ņemot vērā pagātnes un pašreizējos faktus. Eiropas Parlaments un Padome pirmo reizi piedalās koplēmuma procedūrā, kurā lemj par makroekonomikas attīstību un fiskālo disciplīnu Eiropas Savienībā. Referenti skaidri apzinās, ka saskaņā ar jaunajām pilnvarām, kas paredzētas Lisabonas līgumā, Padomei ir vajadzīga Parlamenta piekrišana, lai panāktu galīgu vienošanos.

-Līdztekus ekonomiskās pārvaldības uzlabošanai ir jāpalielina pieņemto lēmumu demokrātiskā leģitimitāte, kas visā procesā pieprasa ciešāku un savlaicīgāku ne tikai attiecīgo ieinteresēto personu iesaistīšanu, bet jo īpaši dalībvalstu parlamentu un Eiropas Parlamenta iesaistīšanu.

-Referenti uzsver, ka jaunā Eiropas Ekonomikas pusgada pamatregulējums ir jāiekļauj tiesību aktos un ne tikai kā rīcības kodekss, ko atbalsta Padome. „Pusgadam” būs jākļūst par vienu no galvenajiem instrumentiem, lai nodrošinātu saskaņotību starp Stabilitātes un izaugsmes paktu, stabilitātes un konverģences programmām un valstu reformu programmām, un visiem minētajiem — ar vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķiem, proti, konverģenci un Savienības stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai. Ar stabilitātes un izaugsmes paktu un pilnīgu ekonomisko pārvaldības sistēmu jāatbalsta ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas, un tiem jāatbilst šīm stratēģijām, lai uzlabotu visu dalībvalstu konkurētspēju un sociālo stabilitāti visos Savienības reģionos.

-Makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršana un koriģēšana ir spēcīgs instruments, lai pievērstos vājajiem punktiem, kas rodas no vidēja termiņa un ilgtermiņa strukturālajām tendencēm, no pieaugošajām atšķirībām Savienībā (un it īpaši euro zonā) un atsevišķu dalībvalstu politikas domino efekta. Šīs pieejas sarežģītība un novitāte prasīs rādītāju kopsavilkuma izveidi ar ierobežotu, bet pietiekamu rādītāju kopumu (par ko jāvienojas Padomei un Parlamentam) un ar definētām augstākajām un zemākajām robežvērtībām; rādītāju kopsavilkumu neinterpretē automātiski, bet drīzāk tas jāpapildina ar pilnīgu ekonomisko analīzi, dialogu „uz vietas” un uzraudzības misijām.

-Sankcijas nosaka par krāpniecību vai par nepamatotu nevēlēšanos rīkoties atbilstoši ieteikumiem, par kuriem panākta vienošanās, nevis par nespēju sasniegt ieteiktos mērķus. Vērtē visu valstij noteikto sankciju reālo efektivitāti, kā arī to kumulatīvo un prociklisko raksturu un ierobežo to kopējo apjomu. Iekasētie naudassodi jāiekļauj pastāvīga krīzes pārvaldības mehānisma fondā. Stimuli jāaplūko kā papildinājums sankcijām, un abiem jāiekļaujas mehānismā.

-Uzlabotās ekonomikas pārvaldības sistēmu nevar nošķirt no stingrāka finanšu tirgus regulējuma un uzraudzības (ieskaitot makrouzraudzību, ko veic Eiropas Sistēmisko risku kolēģija);

-Ekonomikas un monetārās savienības darbības pirmajā desmitgadē gūtā pieredze skaidri liecina, ka ir jāuzlabo ekonomikas pārvaldības sistēma, kas jābalsta uz valstu lielāku atbildību par kopīgi pieņemtajiem noteikumiem un politikas nostādnēm un uz stingrāku ES uzraudzības sistēmu valstu ekonomikas politikas jomā — diviem elementiem, kas ir tādas sistēmas pamatā, kura nodrošina ilgtspējīgu un līdzsvarotu visas Savienības izaugsmi. Referenti tāpēc iestājas par pārvaldības sistēmas plašu reformu, izmantojot Kopienas (Savienības) metodi.

JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU

Sharon Bowles

Priekšsēdētāja

Ekonomikas un monetārā komiteja

BRISELĒ

Temats:  Atzinums par juridisko pamatu priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību ( COM(2010)0527 – C7 0301/2010 – 2010/0281(COD) ).

Cienījamā priekšsēdētāja!

Juridiskajai komitejai 2011. gada 4. martā nosūtītajā vēstulē Jūs saskaņā ar Reglamenta 37. panta 2. punktu prasījāt sniegt atzinumu par juridisko pamatu dažādiem likumdošanas priekšlikumiem, par kuriem Jūsu vadītajā komitejā kā atbildīgajā komitejā un/vai Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā ir iesniegti grozījumi, lai mainītu juridisko pamatu.

Komiteja izskatīja minēto jautājumu 2011. gada 12. aprīļa sanāksmē.

Ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopuma mērķis ir atrisināt nepieciešamību pēc ekonomikas politikas plašākas koordinācijas un ciešākas uzraudzības Ekonomikas un monetārajā savienībā.

Šo tiesību aktu kopumu veido seši likumdošanas priekšlikumi.

Priekšlikumi ir atsevišķi analizēti pielikumā. Vieglākas pārskatāmības labad komitejas secinājumi par katram attiecīgajam tiesību aktam atbilstošo juridisko pamatu ir norādīti tūlīt aiz tiesību akta.

 

– Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko un sociālo nelīdzsvarotību ( COM(2010)0527 , 2010/0281 (COD) )

 

Vienīgais šā regulas priekšlikuma mērķis ir paplašināt ekonomikas uzraudzības procedūru, kā to atļauj LESD 121. panta 6. punkta noteikumi. Tādējādi šis juridiskais pamats šķiet piemērots.

 

– Priekšlikums Padomes Direktīvai par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām ( COM(2010)0523 galīgā redakcija, 2010/0277(NLE) )

 

Šā regulas priekšlikuma galvenais mērķis veicināt fiskālo atbildību, nosakot minimālās prasības attiecībā uz dalībvalstu sistēmām, kā arī nodrošināt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras efektivitāti. Tādējādi Komisijas ierosinātais juridiskais pamats, proti, LESD 126. panta 14. punkta trešā daļa, šķiet piemērots.

 

– Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu ( COM(2010)0526 , 2010/0280(COD) )

 

Šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt dalībvalstu ekonomikas politiku pastiprinātu koordināciju. Tādējādi LESD 121. panta 6. punkts šķiet piemērots juridiskais pamats šim priekšlikumam.

 

– Priekšlikums Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu ( COM(2010)0522 galīgā versija, 2010/0276(CNS) )

 

Ņemot vērā to, ka šā priekšlikuma galvenais mērķis ir izstrādāt detalizētus noteikumus, kuri jāievēro, piemērojot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, vienīgais piemērotais juridiskais pamats ir LESD 126. panta 14. punkts.

 

– Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu euro zonā ( COM(2010)0524 , 2010/0278(COD) )

 

Uzskatām, ka LESD 121. panta 6. punkts, kas jāskata saistībā ar 136. pantu, veido piemērotu juridisko pamatu šim priekšlikumam.

 

– Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai euro zonā ( COM(2010)0525 , 2010/0279(COD) )

 

Ņemot vērā šā priekšlikuma mērķi, proti, pastiprināt makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanu euro zonā, LESD 121. panta 6. punkts, kas jāskata saistībā ar 136. pantu, veido piemērotu juridisko pamatu šim priekšlikumam.

 

2011. gada 12. aprīļa sanāksmē Juridiskā komiteja vienprātīgi[6] nolēma pieņemt iepriekš minētos ieteikumus.

Ar cieņu

Klaus-Heiner Lehne

PielikumsPielikums

 

 

Temats: Juridiskais pamats priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko un sociālo nelīdzsvarotību ( COM(2010)0527 , 2010/0281 (COD) ).

 

Ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopumā ir iekļauti seši priekšlikumi, kuru mērķis saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” un Eiropas pusgadu ir pastiprināt ekonomikas politikas koordināciju un uzraudzību Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS). Šis jaunais uzraudzības posms apvienos saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu[7] un ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm īstenotās darbības.

 

Šie priekšlikumi ir izstrādāti, lai novērstu pašreizējās sistēmas trūkumus, kuri kļuva zināmi pasaules ekonomikas un finanšu krīzes laikā. Divi no aplūkojamajiem priekšlikumiem attiecas uz pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru un pamatojas uz LESD 126. panta 14. punktu. Pārējie četri attiecas uz daudzpusējo uzraudzības procedūru, un to juridiskais pamats ir LESD 121. panta 6. punkts; divi no šiem priekšlikumiem ( COM(2010)0524 un COM(2010)0525 ) pamatojas uz LESD 121. panta 6. punktu, kas jāskata saistībā ar 136. pantu.

 

Priekšlikumus izstrādāja pēc tam, kad Komisija nāca klajā ar diviem paziņojumiem[8] un kad Eiropadomē 2010. gada jūnijā tika panākta vienošanās par nepieciešamību pastiprināt dalībvalstu ekonomikas politiku koordinēšanu. Ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopums tika iesniegts 2010. gada 29. septembrī.

 

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (turpmāk „priekšlikums”) papildina daudzpusējo uzraudzības procedūru, kas paredzēta stratēģijā „Eiropa 2020”, ieviešot pilnīgi jaunu elementu — „pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru”. Paskaidrojuma rakstā ir teikts, ka ar šo priekšlikumu nosaka „mehānismu, kā konstatēt un risināt makroekonomiskās nelīdzsvarotības problēmas”[9]. Priekšlikums jāanalizē, izmantojot regulu par izpildes nodrošināšanas pasākumiem makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanai; abos tiesību aktos ir iekļauts pilnvērtīgs makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas un koriģēšanas mehānisms.

 

Ar atbildīgās Ekonomikas un monetārās komitejas un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas iesniegtajiem grozījumiem tiek mēģināts mainīt juridisko pamatu, ko veido viens pats LESD 121. panta 6. punkts, uz tādu juridisko pamatu, ko veidotu 121. panta 6. punkts un 148. panta 3. un 4. punkts vai 121. panta 6. punkts kopā ar 136. pantu.

 

Priekšvēsture

 

Komisija uzsver paskaidrojuma rakstā[10], ka ES ir vajadzīga stingrāka ekonomikas uzraudzība, kurai būtu jāaptver visas attiecīgās ekonomikas jomas. Tādēļ „makroekonomiskā nelīdzsvarotība jāapskata kopsakarā ar fiskālo politiku un izaugsmi veicinošām reformām”. Ir iespējams iezīmēt tendenci, ko raksturo, no vienas puses, plašāka ekonomikas uzraudzība, kas sniegtos tālāk par budžeta uzraudzību, lai novērstu pārmērīgu makroekonomisko nelīdzsvarotību, un, no otras puses, plašāka fiskālā uzraudzība.

 

Makroekonomiskās nelīdzsvarotības nepieļaušanas un koriģēšanas mehānisms sastāv no diviem priekšlikumu kopumiem.

 

Pirmais pasākumu kopums ir iekļauts regulas priekšlikumā par pārmērīgas budžeta nelīdzsvarotības novēršanas procedūru (EIP), kura nolūks ir izveidot sistēmu makroekonomiskās nelīdzsvarotības konstatēšanai un risināšanai. Tajā paredzēti regulāri nelīdzsvarotības risku vērtējumi, kas ļauj novērst makroekonomisko nelīdzsvarotību, un noteikumi, kuri ļauj veikt korektīvas darbības.

 

Otrā regulas priekšlikumā apskatīts, kā nodrošināt to pasākumu izpildi, kas paredzēti pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai. Tas attiecas tikai uz euro zonas dalībvalstīm un veido stimulu dalībvalstīm risināt makroekonomiskās nelīdzsvarotības jau agrīnā posmā un nodrošināt attiecīgus korektīvos pasākumus nepieciešamības gadījumā.

 

Ierosinātie juridiskie pamati

 

121. panta 6. punkts

 

6. Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, var paredzēt sīki izstrādātus noteikumus 3. un 4. punktā minētās daudzpusējās uzraudzības procedūras īstenošanai[11].

 

121. panta 3. punkts

 

Lai labāk koordinētu dalībvalstu ekonomikas politiku un nodrošinātu stabilo ekonomisko konverģenci, Padome, pamatojoties uz Komisijas ziņojumiem, pārrauga ekonomikas attīstību visās dalībvalstīs un visā Savienībā, ekonomikas politikas atbilsmi 2. punktā minētajām vispārējām pamatnostādnēm, kā arī regulāri izvērtē to kopumā. Lai notiktu šāda daudzpusēja uzraudzība, dalībvalstis Komisijai dara zināmus svarīgos pasākumus, ko tās veikušas ekonomikas politikas jomā, kā arī sniedz citu informāciju, kuru uzskata par vajadzīgu.

 

148. panta 3. un 4. punkts

 

3. Katra dalībvalsts iesniedz Padomei un Komisijai gada ziņojumu par galvenajiem pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu nodarbinātības politiku, ievērojot 2. punktā minētās nodarbinātības pamatnostādnes.

 

4. Padome, pamatojoties uz 3. punktā minētajiem ziņojumiem un saņēmusi Nodarbinātības komitejas viedokli, katru gadu pārbauda dalībvalstu nodarbinātības politikas īstenošanu, ņemot vērā pamatnostādnes nodarbinātības jomā. Padome pēc Komisijas ieteikuma var sniegt ieteikumus dalībvalstīm, ja tā šīs pārbaudes iznākumā uzskata to par vajadzīgu.

 

136. pants

 

1. Lai nodrošinātu pienācīgu ekonomiskās un monetārās savienības darbību, saskaņā ar attiecīgiem Līgumu noteikumiem Padome, ievērojot kādu no 121. un 126. pantā minētajām atbilstīgajām procedūrām, izņemot to, kas noteikta 126. panta 14. punktā, pieņem noteikumus attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro:

a)  lai stiprinātu to budžeta disciplīnas un koordināciju un uzraudzību;

b)  lai tām noteiktu ekonomikas politikas pamatnostādnes, vienlaikus nodrošinot to atbilstību visai Savienībai pieņemtajām pamatnostādnēm, kā arī to uzraudzību.

2. Balsošanā par 1. punktā noteiktajiem pasākumiem piedalās tikai tie Padomes locekļi, kas pārstāv dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro.

Minēto locekļu kvalificēto balsu vairākumu nosaka saskaņā ar 238. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

 

Eiropas Savienības Tiesas pieeja

 

Judikatūra liecina, ka principā tiesību akts ir jāpamato tikai uz vienu juridisko pamatu. Ja, izvērtējot kāda Savienības tiesību akta mērķi un saturu, atklājas, ka tam ir divējādi mērķi vai tas saistīts ar divām jomām, uz kurām attiecas atšķirīgu pamatu darbības joma, un vienu mērķi vai jomu var identificēt kā galveno vai svarīgāko mērķi vai jomu, toties otru kā mazāk svarīgu, attiecīgajam tiesību aktam ir jābūt vienam pamatam, proti, tam, kuru nepieciešams izvēlēties sakarā ar galveno vai svarīgāko mērķi vai jomu[12].

Vienīgi tad, ja izņēmuma kārtā tiek konstatēts, ka tiesību aktam vienlaikus ir vairāki mērķi vai vairākas nedalāmi saistītas sastāvdaļas un nevienu no tiem nevar uzskatīt par sekundāru un pakārtotu otram, šāds tiesību akts jāpamato ar vairākiem atbilstīgiem juridiskajiem pamatiem[13].

 

Ierosināto juridisko pamatu analīze

 

Saskaņā ar attiecīgā priekšlikuma 3. apsvērumu, mērķis ir pastiprināt dalībvalstu ekonomikas politikas uzraudzību, „lai novērstu pārmērīgu makroekonomisko nelīdzsvarotību un palīdzētu tās skartajām dalībvalstīm izstrādāt korektīvo pasākumus plānus, pirms šīs atšķirības nostiprinās.” Lai šo mērķi sasniegtu, tiek iekļauti noteikumi, kā makroekonomisko nelīdzsvarotību konstatēt (II nodaļa, 3.–5. pants), novērst (II nodaļa, 6. pants) un koriģēt (III nodaļa, 7.–11. pants).

 

Ierosinātajā regulā paredzēta nelīdzsvarotības risku regulāra novērtēšana, kas balstās uz rādītāju kopsavilkumu un padziļinātas analīzes veikšanu atsevišķi pa valstīm. Ja nepieciešams, Padome varētu paredzēt īpašus ieteikumus katrai dalībvalstij, attiecībā uz kuru konstatēta spēcīga nelīdzsvarotība (vai tās iespējamība). Turklāt Padome var norādīt, ka pastāv spēcīga nelīdzsvarotība vai tāda, kas pakļauj riskam Ekonomikas un monetāro savienību. Šādā gadījumā tiek sākta pārmērīgas nelīdzsvarotības procedūra; Padome var ieteikt attiecīgajai dalībvalstij noteiktā termiņā veikt korektīvus pasākumus un iesniegt korektīvo pasākumu plānu.

 

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, izrādās, ka vienīgais šā regulas priekšlikuma mērķis ir paplašināt ekonomikas uzraudzības procedūru, kā to atļauj LESD 121. panta 6. punkta noteikumi. Priekšlikuma juridiskais pamats tādējādi, šķiet, izvēlēts pareizi.

Turklāt nav nepieciešams pievienot papildu pantus, kas minēti grozījumos, ko iesniedza atbildīgajās komitejās.

 

Pirmkārt, ņemot vērā to, ka 121. panta 6. punktā jau ir atsauce uz 3. punktu, nav nepieciešams pievienot 121. panta 3. punktu kā vēl vienu juridisko pamatu.

 

Otrkārt, LESD 148. pants ir IX sadaļā „Nodarbinātība”. Šis noteikums ļauj Padomei pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu ar vienprātīgu lēmumu noteikt pamatnostādnes, ko dalībvalstīm ir pienākums ievērot savā nodarbinātības politikā. 148. panta 3. un 4. punkts ļauj Padomei pārbaudīt „dalībvalstu nodarbinātības politikas īstenošanu, ņemot vērā pamatnostādnes nodarbinātības jomā”, un sniegt ieteikumus dalībvalstīm. Stingri ņemot, tas nav juridisks pamats tiesību aktu pieņemšanai.

 

Tādēļ 148. panta 3. un 4. punkts nevar būt pienācīgs juridiskais pamats ierosinātajai regulai, kuras atzītais mērķis jebkurā gadījumā ir ekonomikas uzraudzības paplašināšana.

 

Treškārt, neviena ierosinātā tiesību akta daļa neattaisno LESD 136. panta noteikšanu par juridisko pamatu.

 

Secinājums

 

Ņemot vērā minētos apsvērumus, šķiet, ka LESD 121. panta 6. punkts veido piemērotu juridisko pamatu šim priekšlikumam.

 

23.3.2011

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību

( COM(2010)0527 – C7‑0301/2010 – 2010/0281(COD) )

Atzinumu sagatavoja: Pervenche Berès

 

 

ĪSS PAMATOJUMS

Vispārēja informācija

Komisija 2010. gada 29. septembrī iesniedza tiesību aktu kopumu, ar kuru pastiprina ekonomikas pārvaldību ES un eurozonā. Šo kopumu veido seši tiesību aktu priekšlikumi — četros no tiem tiek regulēti fiskāli jautājumi, tostarp Stabilitātes un izaugsmes pakta reforma, kamēr ar divām jaunām regulām reglamentē tādu problēmu konstatēšanu un risināšanu, kas saistītas ar makroekonomiskās nelīdzsvarotības rašanos ES un eurozonā.

Divos pēdējos minētajos priekšlikumos, lai paplašinātu ES ekonomikas uzraudzību attiecībā uz nefiskālām jomām, Komisija ierosina virkni jaunu elementu, kas saistīti ar makroekonomiskās nelīdzsvarotības uzraudzību un korekciju. Šo elementu profilaktiskajā daļā paredzēta nelīdzsvarotības risku regulāra novērtēšana, kas balstās uz rādītāju kopsavilkumu un padziļinātas analīzes īstenošanu pa valstīm. Ja nepieciešams, Padome katrai dalībvalstij, attiecībā uz kuru konstatēta spēcīga nelīdzsvarotība vai tāda, kas pakļauj riskam visas Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) darbību, varētu paredzēt īpašus ieteikumus. Turklāt „korektīvā daļā”, kā norādīts priekšlikumā par „izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai euro zonā”, paredzēts, ka pret euro zonas dalībvalstīm, attiecībā uz kurām konstatēts, ka tās nenodrošina attiecīgo ieteikumu ievērošanu, var uzsākt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru un pret tām pat varētu vērst sankcijas ikgadēja naudassoda veidā.

Apsvērumi

Komisijas priekšlikumi satur daudzas pamatotas idejas. Kopumā atzinuma sagatavotāja piekrīt Komisijas uzskatam, ka ir nepieciešams izstrādāt jaunu strukturētu procedūru nevēlamas makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanai un koriģēšanai ikvienā dalībvalstī. Atzinuma sagatavotāja atgādina, ka Komisijas paziņojumā „EMU@10” jau norādīts, ka atšķirības starp dalībvalstīm pieauga jau pirms krīzes un ka Eiropas Parlaments rezolūcijā par EMU@10 pamatīgi iztirzājis šo jautājumu. Tālab mehānisma izstrādāšana šādu atšķirību un nelīdzsvarotības novērošanai un novēršanai ir vairāk nekā atzinīgi vērtējams. Tomēr atzinuma sagatavotāja uzskata, ka nepieciešami vairāki labojumi, lai nodrošinātu, ka nelīdzsvarotība un atšķirības starp dalībvalstīm tiek konstatētas un efektīvi novērstas vai galu galā koriģētas. Tāpēc atzinuma sagatavotāja ierosinājusi virkni grozījumu Komisijas priekšlikumā par „makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanu un koriģēšanu” un par „izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai euro zonā”, kuros apskata turpmāk minētos aspektus.

ES uzraudzības sistēmai papildus vispārīgiem ekonomiskiem un finansiāliem aspektiem būtu jāaptver arī nodarbinātības un sociālie aspekti. Tāpēc par uzraudzības sistēmas juridisko pamatu profilaktiskajā daļā jābūt arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 148. pantam, un attiecīgajā regulā vienādā mērā jārisina jautājumi, kas saistīti gan ar makroekonomiskās, gan sociālās nelīdzsvarotības novēršanu un koriģēšanu. Šādā veidā tiks nodrošināta integrētāka ekonomiskā un sociālā pieeja.

Saistībā ar iepriekšminēto tiesību akti, kas balstīti uz LESD 148. pantu, jo īpaši pamatnostādnes attiecībā uz dalībvalstu nodarbinātības politiku, būtu jāņem vērā, novērtējot nelīdzsvarotību, un tie jāpapildina ar īpašiem instrumentiem sociālās nelīdzsvarotības konstatēšanai un novēršanai. Tāpēc Nodarbinātības komiteja (EMCO) un Sociālās aizsardzības komiteja (SPC) būtu aktīvi jāiesaista attiecīgajās uzraudzības procedūrās.

Komisijai atbilstoši LESD 290. pantam deleģēto aktu veidā būtu jāparedz un regulāri jāaktualizē rādītāju kopsavilkumus, kuri kalpotu kā instruments agrīnai nelīdzsvarotības konstatēšanai un pārraudzībai. Galvenajiem kritērijiem būtu jāaptver svarīgi nodarbinātības, bezdarba, nabadzības un nodokļu politikas aspekti.

Nelīdzsvarotības korekcijas sistēmai ne tikai jāveicina euro zonas dalībvalstu budžeta disciplīna. Tikpat svarīgi ir to izveidot tādā veidā, lai izvairītos no asimetrisku satricinājumu rašanās un arī veicinātu pastāvīgu izaugsmi un darbavietu radīšanu. Tādēļ sistēmai jādarbojas, lai atbalstītu ES mērķu īstenošanu izaugsmes un darbavietu jomā, piemēram, to mērķu īstenošanā, kas pieņemti saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020”.

Turklāt ar koriģēšanas sistēmu, tostarp arī gadījumos, kad jākoriģē pārmērīga nelīdzsvarotība, nevar paredzēt tikai naudassodus (sankcijas), bet tai jāparedz arī stimuli. Ikviens lēmums, ar kuru kādai dalībvalstij paredz sankciju vai uzliek naudassodu, jāpakļauj ietekmes novērtējumam sociālajā aspektā.

Naudassodus, kas iekasēti no dalībvalstīm, kuras neievēro tām paredzētos attiecīgos ieteikumus, būtu jāizmanto, lai atbalstītu ES ilgtermiņa mērķu īstenošanu ieguldījumu un darbavietu jomā, un, iekasējot naudassodus, iegūtās summas vajadzētu piešķirt ne tikai tām dalībvalstīm, kuras netiek pakļautas jebkādai pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūrai, kā to ierosina Komisija.

Visbeidzot, atzinuma sagatavotāja uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi nostiprināt Eiropas Parlamenta lomu visā uzraudzības procesā kopumā. Turklāt regulāra apspriešanās ar sociālajiem partneriem un intensīvāka valstu parlamentu iesaistīšana ir nepieciešams priekšnoteikums uzticamas un pārredzamas uzraudzības sistēmas izveidošanai.

GROZĪJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

 

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

virsraksts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšlikums – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību

Priekšlikums – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko un sociālo nelīdzsvarotību

Pamatojums

ES uzraudzības sistēmai papildus vispārīgiem ekonomiskiem un finansiāliem aspektiem jāaptver arī nodarbinātības un sociālie aspekti. Tāpēc ierosinātajā regulā jāapskata gan makroekonomiskā, gan sociālā nelīdzsvarotība ES.

 

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

1. atsauce

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 6. punktu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 6. punktu saistībā ar 148. panta 3. un 4. punktu,

 

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1a) Lai izstrādātu koordinētu nodarbinātības stratēģiju, kā tas paredzēts Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), dalībvalstīm un Savienībai būtu jāstrādā atbilstoši pamatprincipiem, ar kuriem veicina kvalificētu, apmācītu un pielāgoties spējīgu darbaspēku, kā arī atbalsta darba tirgu, kas spēj reaģēt uz pārmaiņām ekonomikā.

 

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1b) Kā paredzēts LESD, iekšējā tirgus darbībai vajadzētu būt vērstai uz to, lai panāktu stabilu Eiropas Savienības attīstību, kuras pamatā ir līdzsvarota ekonomiskā izaugsme un cenu stabilitāte, sociālā tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju un kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo kohēziju, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu.

 

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

1.c apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1c) LESD paredzēts, ka, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta līmeņa nodarbinātības veicināšanu, atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu un sociālās atstumtības apkarošanu.

 

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

1.d apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1d) Eiropadomes 2010. gada 17. jūnija sanāksmē pieņēma jaunu stratēģiju darbavietu un izaugsmes veicināšanai, lai ES no krīzes varētu izkļūt spēcīgāka un vērst savu ekonomiku uz gudru, noturīgu un iekļaujošu izaugsmi, ko papildinātu augsta līmeņa nodarbinātība, darba ražīgums un sociāla kohēzija. Turklāt Eiropadome ir nolēmusi no 2011. gada 1. janvāra uzsākt Eiropas pusgadu politikas jomu koordinēšanai, lai ļautu dalībvalstīm izmantot priekšrocības, ko nodrošina agrīna koordinēšana Savienības līmenī, un pastiprināti uzraudzīt un vienlaicīgi novērtēt gan budžeta pasākumus, gan strukturālās reformas, veicinot izaugsmi un nodarbinātību.

 

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Ir jāizmanto pieredze, kas gūta Ekonomikas un monetārās savienības darbības pirmajos desmit gados.

(2) Ir jāizmanto tā pieredze attiecībā uz makroekonomisko un sociālo nelīdzsvarotību, kas gūta Ekonomikas un monetārās savienības darbības pirmajos desmit gados.

 

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Konkrētāk, ir jāpastiprina dalībvalstu ekonomikas politikas uzraudzība papildus budžeta uzraudzībai, lai novērstu pārmērīgu makroekonomisko nelīdzsvarotību un palīdzētu tās skartajām dalībvalstīm izstrādāt korektīvo pasākumus plānus, pirms šīs atšķirības nostiprinās. Uzraudzības paplašināšanai jānoris vienlaikus ar fiskālās uzraudzības padziļināšanu.

(3) Konkrētāk, ir jāpastiprina dalībvalstu ekonomikas politikas uzraudzība papildus budžeta uzraudzībai, lai novērstu pārmērīgu makroekonomisko un sociālo nelīdzsvarotību, palīdzētu tās skartajām dalībvalstīm izstrādāt korektīvo pasākumus plānus, pirms šīs atšķirības nostiprinās, veicinātu daudzpusēji pastiprinošas attīstības stratēģijas un sekmētu progresa pārraudzīšanu Savienības izaugsmes un nodarbinātības mērķu īstenošanai. Uzraudzības paplašināšanai jānoris vienlaikus ar fiskālās uzraudzības padziļināšanu.

 

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Lai palīdzētu risināt šo nelīdzsvarotību, tiesību aktos jānosaka detalizēta procedūra.

(4) Lai palīdzētu novērst šo nelīdzsvarotību, tiesību aktos jānosaka integrētāka ekonomiskā un sociālā pieeja un detalizēta procedūra.

 

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a) Pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, pilnībā jāatbilst LESD horizontālajiem noteikumiem, proti, LESD 7., 8., 9., 10. un 11. pantam kopā ar LESD 153. panta 5. punktu un Līgumam par Eiropas Savienību un LESD pievienoto protokolu (nr. 26) par vispārējas nozīmes pakalpojumiem.

 

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Līguma 121. panta 3. un 4. punktā minēto daudzpusējo uzraudzību ir lietderīgi papildināt ar īpašiem noteikumiem, lai atklātu, novērstu un koriģētu makroekonomisko nelīdzsvarotību.

(5) LESD 121. panta 3. un 4. punktā minēto daudzpusējo uzraudzību ir lietderīgi papildināt ar īpašiem noteikumiem, lai atklātu, novērstu un koriģētu makroekonomisko nelīdzsvarotību, kas paredzētu gan stimulus, gan sodanaudas.

 

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5a) Ir lietderīgi LESD 148. pantā norādīto apvienoto gada ziņojumu papildināt ar īpašiem instrumentiem sociālās nelīdzsvarotības atklāšanai un novēršanai.

 

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Šīs procedūras pamatā jābūt brīdināšanas mehānismam, lai laikus atklātu radušos makroekonomisko nelīdzsvarotību. Tā būtu jābalsta uz indikatīva un pārredzama rādītāju kopsavilkuma izmantošanu kopā ar ekonomisko novērtējumu.

(6) Šīs procedūras pamatā jābūt brīdināšanas mehānismam, lai laikus atklātu radušos makroekonomisko un sociālo nelīdzsvarotību. Tā jābalsta uz indikatīva un pārredzama rādītāju kopsavilkuma izmantošanu kopā ar ekonomisko un sociālo novērtējumu, jo īpaši attiecībā uz konkurētspēju, konverģenci un solidaritāti.

 

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a) Lai rezultātu pārskatu varētu izmantot nelīdzsvarotības agrīnai konstatēšanai un uzraudzībai, pilnvaras aktu pieņemšanai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jāpiešķir Komisijai, kura sagatavotu tādu attiecīgu rādītāju sarakstu, kas jāiekļauj pārskatā, un pielāgotu izmantojamo rādītāju kombināciju, kā arī robežvērtības un metodoloģiju. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darbu laikā pienācīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī un ar sociālajiem partneriem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētus aktus, būtu jānodrošina, ka attiecīgie dokumenti vienlaikus, savlaicīgi un regulāri tiek nosūtīti Eiropas Parlamentam un Padomei.

 

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Rādītāju kopsavilkums jāveido no ierobežotas ekonomikas un finanšu rādītāju kopas ar attiecīgām indikatīvām robežvērtībām, lai atklātu makroekonomisko nelīdzsvarotību. Rādītāju kopsavilkuma elementi laika gaitā var mainīties, cita starpā, ja rodas draudi makroekonomiskajai stabilitātei vai kļūst pieejamāka attiecīgā statistika.

(7) Rādītāju kopsavilkums jāveido no ierobežotas reālo un nominālo ekonomikas, sociālo un finanšu rādītāju kopas ar attiecīgām indikatīvām robežvērtībām, kas attiektos uz konkurētspēju un makroekonomiskās un sociālās nelīdzsvarotības atklāšanu. Rādītāju kopsavilkuma elementi būtu vajadzības gadījumā jāgroza ar deleģētiem aktiem, cita starpā, ja rodas draudi makroekonomiskajai un sociālajai stabilitātei vai kļūst pieejamāka attiecīgā statistika.

 

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Vienas vai vairāku robežvērtību pārsniegšana ne vienmēr norāda uz makroekonomiskās nelīdzsvarotības rašanos, jo ekonomikas politikas veidošanā jāņem vērā savstarpējās saiknes starp makroekonomikas rādītājiem. Ekonomiskajam novērtējumam jānodrošina, lai tiktu ņemta vērā visa rādītāju kopsavilkuma un cita informācija un tā kļūtu par neatņemamu vispusīgas analīzes daļu.

(8) Vienas vai vairāku robežvērtību pārsniegšana ne vienmēr norāda uz makroekonomiskās vai sociālās nelīdzsvarotības rašanos, jo ekonomikas politikas veidošanā jāņem vērā savstarpējās saiknes starp makroekonomikas un sociālajiem rādītājiem, kā arī precīzu ekonomikas cikla stadiju. Ekonomiskajam novērtējumam jānodrošina, lai tiktu ņemta vērā visa rādītāju kopsavilkuma un cita informācija un tā kļūtu par neatņemamu vispusīgas analīzes daļu.

 

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Balstoties uz daudzpusējo uzraudzības procedūru un brīdināšanas mehānismu, Komisijai jāidentificē tās dalībvalstis, kurās jāveido padziļinātais pārskats. Padziļinātajā pārskatā jāietver pamatīga nelīdzsvarotības cēloņu analīze dalībvalstī, kurā veido pārskatu. Tas būtu jāapspriež Padomē un — attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro — arī Eurogrupā.

(9) Balstoties uz daudzpusējo uzraudzības procedūru un brīdināšanas mehānismu, Komisijai jāidentificē tās dalībvalstis, kurās jāveido padziļinātais pārskats. Padziļinātajā pārskatā jāietver pamatīga nelīdzsvarotības iekšējo un ārējo cēloņu analīze dalībvalstī, kurā veido pārskatu, kā arī eurozonā. Tam vajadzētu būt balstītam uz detalizētu pētījumu par plašu ekonomikas rādītāju klāstu un tajā būtu jāņem vērā katras valsts īpatnības attiecībā uz darba attiecībām un sociālo dialogu. Tas būtu jāapspriež Eiropas Parlamentā, Padomē un — attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro — arī Eurogrupā.

 

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Nevēlamas makroekonomiskās nelīdzsvarotības uzraudzības un korekcijas procedūrai ar preventīviem un korektīviem elementiem būs vajadzīgi pastiprināti uzraudzības instrumenti, līdzīgi tiem, kurus izmanto daudzpusējas uzraudzības procedūrā. Tas var ietvert biežākas Komisijas misijas dalībvalstīs uzraudzības nolūkā un papildu ziņošanu no dalībvalstu puses, ja nelīdzsvarotība ir nopietna vai tā apdraud stabilu Ekonomikas un monetārās savienības darbību.

(10) Nevēlamas makroekonomiskās un sociālās nelīdzsvarotības uzraudzības un korekcijas procedūrai ar preventīviem un korektīviem elementiem vajadzīgi pastiprināti uzraudzības instrumenti, līdzīgi tiem, kurus izmanto daudzpusējā uzraudzības procedūrā, un analīze par to, kā makroekonomisko stāvokli ietekmē nodarbinātība, balstoties uz vispārējo novērtēšanas sistēmu, tostarp nodarbinātības rādītāju pārraudzību. Tas var ietvert biežākas Komisijas misijas dalībvalstīs uzraudzības nolūkā un papildu ziņošanu no dalībvalstu puses, ja nelīdzsvarotība ir nopietna vai tā apdraud stabilu Ekonomikas un monetārās savienības darbību vai sociālo kohēziju.

 

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Novērtējot nelīdzsvarotību, jāņem vērā tās nopietnība, tas, cik lielā mērā tā uzskatāma par pastāvīgu, un iespējamā negatīvā ekonomiskā un finansiālā ietekme uz citām dalībvalstīm. Būtu jāņem vērā arī attiecīgās dalībvalsts ekonomisko korekciju iespējas un tas, cik sekmīgi pildīti iepriekšējie ieteikumi, kas izdoti saskaņā ar šo regulu, un citi ieteikumi, kas izdoti saskaņā ar Līguma 121. pantu daudzpusējās uzraudzības ietvaros, īpaši vispārējās pamatnostādnes dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikai.

(11) Novērtējot nelīdzsvarotību, jāņem vērā tās nopietnība, tas, cik lielā mērā tā uzskatāma par pastāvīgu, un jo īpaši iespējamā negatīvā ekonomiskā, sociālā un finansiālā ietekme uz citām dalībvalstīm. Ir jāsaprot nelīdzsvarotības strukturālais vai īstermiņa raksturs, kā arī tās cēloņi valsts vai Savienības līmenī vai ārēju iemeslu dēļ. Būtu pienācīgi jāņem vērā savstarpējā saikne starp politikas izvēlēm dažādās dalībvalstīs, kā arī t.s. domino efekts. Jāņem vērā arī attiecīgās dalībvalsts ekonomisko korekciju iespējas un tas, cik sekmīgi pildīti iepriekšējie ieteikumi, kas sniegti saskaņā ar šo regulu, un citi ieteikumi, kas sniegti saskaņā ar LESD 121. un 148. pantu daudzpusējās uzraudzības ietvaros, īpaši vispārējās pamatnostādnes dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikai un pamatnostādnes dalībvalstu nodarbinātības politikai, ka arī šo ieteikumu izraisītās sekas.

 

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Ja ir konstatēta makroekonomiskā nelīdzsvarotība, attiecīgajai dalībvalstij jānosūta ieteikumi, kuros sniedz norādes par veicamajiem politikas pasākumiem. Attiecīgajai dalībvalstij nelīdzsvarotības novēršanai domātie politikas pasākumi jāveic laikus un jāizmanto visi pieejamie valsts iestāžu kontrolē esošie politikas instrumenti. Tie jāpieskaņo attiecīgās dalībvalsts videi un apstākļiem, un tiem jāaptver galvenās ekonomikas politikas jomas, iespējams, tostarp arī fiskālo un atalgojuma politiku, darba tirgus, produktu un pakalpojumu tirgus un finanšu sektora sistēmu.

(12) Ja ir konstatēta makroekonomiskā un sociālā nelīdzsvarotība, attiecīgajai dalībvalstij būtu jāsaņem ieteikumi, kuros sniedz norādes par veicamajiem politikas pasākumiem. Attiecīgajai dalībvalstij nelīdzsvarotības novēršanai domātie politikas pasākumi būtu jāveic laikus un jāizmanto visi attiecīgie valsts iestāžu kontrolē esošie politikas instrumenti. Tiem būtu jābalstās uz ciešu dialogu ar sociāliem partneriem un citām ieinteresētajām personām dalībvalstīs un tajos pilnībā būtu jāņem vērā ierobežojumi, ko valdības rīcībai rada šo ieinteresēto personu pamattiesības. Tie jāpieskaņo attiecīgās dalībvalsts videi un apstākļiem, un tiem jāaptver galvenās ekonomikas politikas jomas, iespējams, tostarp arī fiskālo un nodokļu politiku, darba tirgus, produktu un pakalpojumu tirgus un finanšu sektora sistēmu. Tas būtu jāveic saskaņā ar LESD 9. pantu un lai veicinātu augstu nodarbinātības līmeni, garantētu adekvātu sociālās aizsardzības līmeni un vērstos pret sociālu atstumtību.

 

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Laicīgi Eiropas Sistēmisko risku padomes brīdinājumi un ieteikumi dalībvalstīm vai Savienībai attiecas uz makrofinansiāla rakstura riskiem. Tie var arī būt par pamatu attiecīgai rīcībai nelīdzsvarotības uzraudzības kontekstā.

(13) Laicīgi Eiropas Sistēmisko risku padomes brīdinājumi un ieteikumi dalībvalstīm vai Savienībai attiecas vienīgi uz makrofinansiāla rakstura riskiem. Tie var arī būt par pamatu attiecīgai rīcībai nelīdzsvarotības uzraudzības kontekstā.

 

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Ja ir konstatēta nopietna makroekonomiskā nelīdzsvarotība, tostarp nelīdzsvarotība, kas apdraud Ekonomikas un monetārās savienības pienācīgu darbību, būtu jāuzsāk pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra, kas var ietvert ieteikumu izdošanu dalībvalstij, pastiprinātas uzraudzības un pārraudzības prasības un – attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, – izpildes iespējas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. […/…] , ja ilgstoši netiek veikti korektīvie pasākumi.

(14) Ja ir konstatēta nopietna makroekonomiskā un sociālā nelīdzsvarotība, tai skaitā nelīdzsvarotība, kas apdraud Ekonomikas un monetārās savienības vai sociālās kohēzijas pienācīgu darbību, jāuzsāk pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra, kas var ietvert ieteikumu izdošanu dalībvalstij, pastiprinātas uzraudzības un pārraudzības prasības un — attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, — izpildes iespējas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. […/…], ja ilgstoši netiek veikti korektīvie pasākumi.

 

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Visām dalībvalstīm, kurām piemērota pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra, būtu jāizveido korektīvo pasākumu plāns, kurā būtu sīki izklāstīta politika, kuras mērķis ir ieviest Padomes ieteikumus. Korektīvo pasākumu plānā būtu jāietver termiņi, kādos paredzēts ieviest pasākumus. To pēc Komisijas ziņojuma apstiprina Padome.

(15) Visām dalībvalstīm, kurām piemērota pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra, būtu jāizveido korektīvo pasākumu plāns, kurā būtu sīki izklāstīta politika, kuras mērķis ir ieviest Padomes ieteikumus. Korektīvo pasākumu plānā būtu jāatspoguļo nelīdzsvarotības raksturs, tajā jāiekļauj tikai tādi politikas aspekti, kurus valdības iestādes likumīgi kontrolē un būtu jāietver termiņi, kādos paredzēts ieviest pasākumus. To pēc Komisijas ziņojuma un apspriešanās ar Eiropas Parlamentu būtu jāapstiprina Padomei.

 

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Ņemot vērā to, ka efektīvu makroekonomiskās nelīdzsvarotības konstatēšanu un novēršanu nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo starp dalībvalstīm pastāv cieši savstarpēji tirdznieciski un finansiāli sakari un valstu ekonomikas politika ietekmē Savienību un euro zonu kopumā, un šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

(16) Ņemot vērā to, ka efektīvu makroekonomiskās un sociālās nelīdzsvarotības konstatēšanu un novēršanu nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo starp dalībvalstīm pastāv cieši savstarpēji tirdznieciski un finansiāli sakari un valstu ekonomikas politika ietekmē Savienību un euro zonu kopumā, un šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

 

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

1. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā regulā izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi, lai atklātu, novērstu un koriģētu makroekonomisko nelīdzsvarotību Savienībā.

Šajā regulā izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi, lai atklātu, novērstu un koriģētu makroekonomisko un sociālo nelīdzsvarotību Savienībā.

Pamatojums

ES uzraudzības sistēmai papildus vispārīgiem ekonomiskiem un finansiāliem aspektiem jāaptver arī nodarbinātības un sociālie aspekti. Tāpēc ierosinātajā regulā jāapskata gan makroekonomiskā, gan sociālā nelīdzsvarotība ES.

 

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

2. pants – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) „nelīdzsvarotība” ir makroekonomikas norises, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var nelabvēlīgi ietekmēt dalībvalsts ekonomikas vai Ekonomikas un monetārās savienības, vai visas Savienības stabilu darbību kopumā.

a) „nelīdzsvarotība” ir makroekonomikas vai sociālas norises, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var nelabvēlīgi ietekmēt ekonomikas vai sociālās kohēzijas darbību, konkurētspēju un konverģenci dalībvalstī vai eurozonas un visas Savienības stabilu darbību kopumā.

 

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

2. pants – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) „pārmērīga nelīdzsvarotība” ir nopietna nelīdzsvarotība, tai skaitā tāda nelīdzsvarotība, kas apdraud stabilu Ekonomikas un monetārās savienības darbību.

b) „pārmērīga nelīdzsvarotība” ir nopietna nelīdzsvarotība, tai skaitā tāda nelīdzsvarotība, kas apdraud stabilu Ekonomikas un monetārās savienības darbību vai sociālo kohēziju.

 

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm izveido indikatīvu rādītāju kopsavilkumu kā instrumentu, lai veicinātu laicīgu nelīdzsvarotības konstatēšanu un uzraudzību.

1. Komisija tiek pilnvarota pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem un saskaņā ar –12. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai veicinātu laicīgu nelīdzsvarotības konstatēšanu un uzraudzību, izstrādājot rādītāju kopsavilkumu ar to kritēriju uzskatījumu, kurus nepieciešamības gadījumā var grozīt, lai iekļautu jaunus nelīdzsvarotības rādītājus un labāk novērtētu konkurētspēju vai pārmērīgu iekšējo un ārējo nelīdzsvarotību.

 

1.a Radītāju kopsavilkumā ir iekļauts to uzskaitījums, kā noteikts pielikumā.

 

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Rādītāju kopsavilkumu izveido no dalībvalstu makroekonomikas un makrofinansiālo rādītāju kopas. Komisija var noteikt indikatīvas zemākās un augstākās robežvērtības šiem rādītājiem kā brīdinājuma līmeni. Robežvērtības, ko piemēro dalībvalstīs, kuru naudas vienība ir euro, var būt atšķirīgas no tām, kuras piemēro citās dalībvalstīs.

2. Rādītāju kopsavilkumu izveido no rādītājiem, kuri ir būtiski, lai noteiktu iespējamās makroekonomiskās, makrofinansiālās un sociālās nelīdzsvarotības risku dalībvalstīs vai to starpā. Komisija nosaka indikatīvas simetriskas zemākās un augstākās robežvērtības šiem rādītājiem kā brīdinājuma līmeni, ņemot vērā dalībvalstu sākotnējos rādītājus, kā arī vidējo rādītāju visā Savienībā un eurozonā un to attīstību laika gaitā. Robežvērtības, ko piemēro dalībvalstīs, kuru naudas vienība ir euro, var būt atšķirīgas no tām, kuras piemēro citās dalībvalstīs.

 

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

3. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Komisija regulāri novērtē rādītāju kopsavilkuma atbilstību, tai skaitā rādītāju sastāvu, noteiktās robežvērtības un izmantotās metodes, un, ja nepieciešams, izdara izmaiņas, lai saglabātu vai paaugstinātu tā piemērotību, nelīdzsvarotības atklāšanai un tās attīstības uzraudzībai. Izmaiņas izmantotajās metodēs, rādītāju kopsavilkuma saturā un saistītajās robežvērtībās ir publiski pieejamas.

4. Komisija regulāri novērtē rādītāju kopsavilkuma atbilstību, tai skaitā rādītāju sastāvu, noteiktās robežvērtības un izmantotās metodes, un tai piešķir pilnvaras pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar –12. pantu, nolūkā vajadzības gadījumā izdarīt izmaiņas, lai saglabātu vai paaugstinātu tā piemērotību, nelīdzsvarotības atklāšanai un tās attīstības uzraudzībai.

 

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Atjaunināto rādītāju kopsavilkumu izdod kopā ar Komisijas paziņojumu, kurā ietverts ekonomikas un finanšu novērtējums, kas sniedz priekšstatu par rādītāju dinamiku un kurā nepieciešamības gadījumā izmantoti arī jebkādi citi ekonomikas un finanšu rādītāji atbilstoši atklātajai nelīdzsvarotībai. Paziņojumā norāda, vai zemāko vai augstāko robežvērtību pārkāpšana vienā vai vairākās dalībvalstīs liecina par iespējamu nelīdzsvarotības parādīšanos.

2. Atjaunināto rādītāju kopsavilkumu izdod kopā ar Komisijas paziņojumu, kurā ietverts ekonomikas, sociāla stāvokļa un finanšu rūpīgs novērtējums, īpaši attiecībā uz konkurētspēju un konverģenci, kas sniedz priekšstatu par rādītāju dinamiku un kurā nepieciešamības gadījumā izmantoti arī jebkādi citi ekonomikas, sociālie un finanšu vai strukturālie rādītāji atbilstoši atklātajai nelīdzsvarotībai. Ņem vērā paraugprakses piemērus. Paziņojumā arī norāda, vai zemāko vai augstāko robežvērtību pārkāpšana vienā vai vairākās dalībvalstīs liecina par iespējamu nelīdzsvarotības parādīšanos attiecīgajā dalībvalstī, citā dalībvalstī vai Savienībā kopumā. Ņem vērā visu pieejamo informāciju un secinājumus no rādītāju kopsavilkuma neizdara, pamatojoties tikai uz rādītājiem vien.

 

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Daudzpusējās uzraudzības ietvaros saskaņā ar Līguma 121. panta 3. punktu Padome apspriežas un izdara secinājumus par Komisijas paziņojumu. Eurogrupa apspriež ziņojumu tādā mērā, kādā tas tieši vai netieši attiecas uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro.

4. Daudzpusējās uzraudzības ietvaros saskaņā ar LESD 121. panta 3. punktu un nodarbinātības politikas īstenošanas pārbaudes ietvaros saskaņā LESD 148. panta 4. punktu Padome apspriežas un izdara secinājumus par Komisijas ziņojumu pēc konsultēšanās ar Nodarbinātības komiteju un sociālajiem partneriem. Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var rīkot publiskas debates par Komisijas ziņojumu. Eurogrupa apspriež ziņojumu tādā mērā, kādā tas tieši vai netieši attiecas uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro.

 

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ņemot vērā 4. panta 4. punktā minēto Padomes un Eurogrupas apspriešanos, Komisija sagatavo padziļinātu pārskatu par katru dalībvalsti, kuru — pēc Komisijas ieskatiem — skar vai apdraud nelīdzsvarotība. Šajā novērtējumā izsver, vai attiecīgajā dalībvalstī pastāv nelīdzsvarotība un vai šī nelīdzsvarotība ir pārmērīga.

1. Ņemot vērā 4. panta 4. punktā minēto Padomes un Eurogrupas apspriešanos, Komisija sagatavo padziļinātu pārskatu par katru dalībvalsti, kuru — pēc Komisijas ieskatiem — skar vai apdraud nelīdzsvarotība. Šajā novērtējumā izsver, vai attiecīgajā dalībvalstī pastāv nelīdzsvarotība un vai šī nelīdzsvarotība ir pārmērīga. Padziļinātais pārskats ir balstīts uz detalizētu pētījumu par plašu ekonomikas mainīgo lielumu klāstu un tajā tiek ņemtas vērā katras valsts īpatnības saistībā ar darba attiecībām un sociālo dialogu.

 

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) ja nepieciešams, vai pārskata dalībvalsts ir veikusi atbilstīgus pasākumus, atsaucoties uz Padomes ieteikumiem vai aicinājumiem, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 121., 126. un 126. pantu un saskaņā ar šīs regulas 6., 7., 8. un 10. pantu;

a) ja nepieciešams — vai pārskatā aplūkotā dalībvalsts ir veikusi atbilstīgus pasākumus, atsaucoties uz Padomes ieteikumiem vai aicinājumiem, kas sniegti saskaņā ar LESD 121., 126. un 148. pantu un saskaņā ar šīs regulas 6., 7., 8. un 10. pantu, un šādu ieteikumu ekonomiskās, sociālās un citas svarīgas sekas;

 

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja, balstoties uz savu šīs regulas 5. pantā minēto padziļināto pārskatu, Komisija uzskata, ka dalībvalstī pastāv nelīdzsvarotība, tā dara to zināmu Padomei. Padome pēc Komisijas ieteikuma var nosūtīt attiecīgajai dalībvalstij nepieciešamos ieteikumus saskaņā ar procedūru, kas minēta Līguma 121. panta 2. punktā.

1. Ja, balstoties uz savu šīs regulas 5. pantā minēto padziļināto pārskatu, Komisija uzskata, ka dalībvalstī pastāv nelīdzsvarotība, tā dara to zināmu Eiropas Parlamentam un Padomei. Padome pēc Komisijas ieteikuma un pēc konsultēšanās ar Eiropas Parlamentu var nosūtīt attiecīgajai dalībvalstij nepieciešamos ieteikumus saskaņā ar procedūru, kas minēta LESD 121. panta 2. punktā.

 

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Normālos apstākļos padziļinātā pārskata rezultātus Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz saistībā ar Eiropas pusgadu politikas koordinācijai.

 

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Padome šos ieteikumus dara zināmus Eiropas Parlamentam. Padomes ieteikumi ir publiski pieejami.

2. Padome šos ieteikumus dara zināmus dalībvalstu parlamentiem. Padomes ieteikumi ir publiski pieejami.

 

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

6. pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Padomes un Komisijas ieteikumi netiek attiecināti uz jomām, kuras nepārprotami nav Savienības kompetencē, piemēram, algu noteikšanu. Padome un Komisija vislielāko nozīmi piešķir valstu darba tirgu praksei un tradīcijām, kam vajadzētu būt izšķirošajiem aspektiem, lai apkopotu visus ieteikumus, kas varētu ietekmēt sociālo partneru atbildību vai to īpašo stāvokli sociālajā dialogā.

 

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja, balstoties uz 5. pantā minēto padziļināto pārskatu, Komisija uzskata, ka attiecīgajā dalībvalstī pastāv pārmērīga nelīdzsvarotība, tā dara to zināmu Padomei.

1. Ja, balstoties uz 5. pantā minēto padziļināto pārskatu, Komisija uzskata, ka attiecīgajā dalībvalstī pastāv pārmērīga nelīdzsvarotība, tā dara to zināmu Eiropas Parlamentam un Padomei.

 

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Padome pēc Komisijas ieteikuma saskaņā ar Līguma 121. panta 4. punktu var izdot ieteikumu, kurā paziņo, ka pastāv pārmērīga nelīdzsvarotība, un iesaka attiecīgajai dalībvalstij uzsākt korektīvus pasākumus. Šajā ieteikumā izklāstīts nelīdzsvarotības raksturs un sīki aprakstīti veicamie korektīvie pasākumi un termiņš, kādā attiecīgajai dalībvalstij tie jāveic. Padome saskaņā ar Līguma 121. panta 4. punktu var publiskot savus ieteikumus.

2. Padome pēc Komisijas ieteikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu saskaņā ar LESD 121. panta 4. punktu var sniegt ieteikumu, kurā paziņo, ka pastāv pārmērīga nelīdzsvarotība, un iesaka attiecīgajai dalībvalstij uzsākt korektīvus pasākumus. Šajā ieteikumā izklāstīts nelīdzsvarotības raksturs un sīki aprakstīti veicamie korektīvie pasākumi un termiņš, kādā attiecīgajai dalībvalstij tie jāveic. Padome saskaņā ar LESD 121. panta 4. punktu var publiskot savus ieteikumus.

 

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Visas dalībvalstis, kurās ir uzsākta pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra, iesniedz Padomei un Komisijai korektīvo pasākumu plānu termiņā, kas noteikts ieteikumos saskaņā ar 7. pantu. Korektīvo pasākumu plānā minēti konkrēti politikas pasākumi, ko attiecīgā dalībvalsts ir veikusi vai plāno veikt, un to termiņi.

1. Visas dalībvalstis, kurās ir uzsākta pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra, iesniedz Padomei un Komisijai korektīvo pasākumu plānu termiņā, kas noteikts ieteikumos saskaņā ar LESD 7. pantu. Korektīvo pasākumu plānā izmanto visus attiecīgos valsts iestāžu kontrolē esošos politikas instrumentus, ņemot vērā iedzīvotāju, sociālo partneru un citu valstu ieinteresēto personu pamattiesības. Korektīvo pasākumu plānā minēti konkrēti politikas pasākumi, ko attiecīgā dalībvalsts ir veikusi vai plāno veikt, un to termiņi.

 

Grozījums  42

Regulas priekšlikums

9. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Ja ekonomikas apstākļi mainās, Padome pēc Komisijas ieteikuma var grozīt saskaņā ar 7. pantu pieņemtos ieteikumus, ievērojot tajā pašā pantā noteikto procedūru. Attiecīgā dalībvalsts iesniedz pārskatītu korektīvo pasākumu plānu, ko novērtē saskaņā ar 8. pantā minēto procedūru.

4. Ja ekonomikas apstākļi mainās, Padome pēc Komisijas ieteikuma un pēc konsultēšanās ar Eiropas Parlamentu var grozīt saskaņā ar 7. pantu pieņemtos ieteikumus, ievērojot tajā pašā pantā noteikto procedūru. Attiecīgā dalībvalsts iesniedz pārskatītu korektīvo pasākumu plānu, ko novērtē saskaņā ar 8. pantā minēto procedūru.

 

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

12. pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-12. pants

 

Deleģēšanas īstenošana

 

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šā panta nosacījumus.

 

2. Regulas 3. panta 1. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģējumu Komisijai piešķir no …* uz četriem gadiem. Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām vēlākais deviņus mēnešus pirms četru gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome šādam pagarinājumam neiebilst ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

 

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 3. panta 1. un 4. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā šajā lēmumā norādītajā dienā. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu derīgumu.

 

4. Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

 

5. Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar 3. panta1. un 4. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja triju mēnešu laikā pēc Eiropas Parlamenta un Padomes informēšanas par šo aktu nav saņemti iebildumi no Eiropas Parlamenta vai Padomes vai ja līdz minētā termiņa beigām Komisija ir saņēmusi informāciju gan no Eiropas Parlamenta, gan no Padomes par to, ka iebildumi netiks celti. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosinājuma minēto termiņu pagarina par trīs mēnešiem.

 

_____

* Šīs regulas spēkā stāšanās diena.

 

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

-12.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-12.a pants

 

Pārskatīšana

 

1. Komisija līdz ..* un turpmāk reizi trijos gados publicē ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Ziņojumā cita starpā sniedz novērtējumu tam:

 

a) vai rādītāju kopsavilkumā rādītāji un robežvērtības nodrošina iespējamās nelīdzsvarotības atklāšanu un palīdz uzraudzīt to attīstību;

 

b) kādi panākumi gūti ekonomikas politikas virzienu efektīvā koordinēšanā atbilstoši LESD.

 

2. Ziņojumu un tam pievienotos priekšlikumus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

 

______

*OV, lūdzu, norādiet datumu: xxx gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

 

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

pielikums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

PIELIKUMS

 

Rādītāju uzskaitījums to kopsavilkumā, kas minēts 3. pantā, var aptvert šādus rādītāju kopumus attiecībā uz:

 

1) ražojumu un pakalpojumu tirgiem (inflācija, norēķinu kontu atlikums, publiskie un privātie izdevumi pētniecības un izstrādes jomā, mājokļi, lauksaimniecība un enerģijas cenu izmaiņas);

 

2) kapitāla tirgiem (kredītu pieaugums, valsts parāds un privātie parādi, valsts un privātie ieguldījumi, tiešo ārvalstu ieguldījumu ārvalstu aktīvu neto pozīcija);

 

3) darba tirgiem (nodarbinātības un bezdarba līmenis, vērtējot pa dzimumiem un vecuma grupām, algu un kompensāciju līmenis, ieguldījumi izglītībā un nabadzības samazināšanā);

 

4) nodokļiem (likmes darbaspēka un kapitāla aplikšanai ar nodokļiem);

 

5) fiskālo, ekonomikas, sociālo un vides noturīgumu;

 

6) kopējo pieprasījumu un piedāvājumu;

 

7) iekšējām ienākumu atšķirībām;

 

8) nodarbināto ienākumu daļu kopējā IKP un peļņu uz vienu vienību;

 

i) kapitāla un enerģijas cenu pieaugumu;

 

j) eksporta tirgus daļu izmaiņām Savienībā un trešo valstu tirgos un ārvalstu aktīvu neto pozīcijām;

 

k) trešo valstu ārvalstu tiešo ieguldījumu plūsmām.

 

 

 

PROCEDŪRA

 

Virsraksts

Makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršana un koriģēšana

Atsauces

COM(2010)0527 – C7-0301/2010 – 2010/0281(COD)

Atbildīgā komiteja

ECON

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

21.10.2010

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Pervenche Berès

21.10.2010

 

 

Izskatīšana komitejā

1.12.2010

25.1.2011

 

 

Pieņemšanas datums

16.3.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

36

2

8

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Regina Bastos, Edit Bauer, Jean-Luc Bennahmias, Pervenche Berès, Mara Bizzotto, Philippe Boulland, David Casa, Alejandro Cercas, Marije Cornelissen, Frédéric Daerden, Karima Delli, Proinsias De Rossa, Frank Engel, Sari Essayah, Richard Falbr, Ilda Figueiredo, Thomas Händel, Nadja Hirsch, Stephen Hughes, Liisa Jaakonsaari, Danuta Jazłowiecka, Martin Kastler, Ádám Kósa, Patrick Le Hyaric, Veronica Lope Fontagné, Olle Ludvigsson, Elizabeth Lynne, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Csaba Őry, Rovana Plumb, Konstantinos Poupakis, Sylvana Rapti, Licia Ronzulli, Elisabeth Schroedter, Jutta Steinruck, Traian Ungureanu

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Raffaele Baldassarre, Sven Giegold, Gesine Meissner, Antigoni Papadopoulou, Evelyn Regner

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Liam Aylward, Fiona Hall, Jacek Włosowicz

 

 

PROCEDŪRA

Virsraksts

Makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršana un koriģēšana

Atsauces

COM(2010)0527 – C7-0301/2010 – 2010/0281(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

29.9.2010

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

21.10.2010

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

21.10.2010

EMPL

21.10.2010

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

BUDG

20.10.2010

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Elisa Ferreira

21.9.2010

 

 

Juridiskā pamata apstrīdēšana

       JURI komitejas atzinuma datums

JURI

12.4.2011

 

 

 

Izskatīšana komitejā

26.10.2010

24.1.2011

22.3.2011

 

Pieņemšanas datums

19.4.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

42

4

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Burkhard Balz, Udo Bullmann, Nikolaos Chountis, George Sabin Cutaş, Rachida Dati, Leonardo Domenici, Derk Jan Eppink, Diogo Feio, Markus Ferber, Elisa Ferreira, Vicky Ford, Ildikó Gáll-Pelcz, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Liem Hoang Ngoc, Gunnar Hökmark, Wolf Klinz, Jürgen Klute, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Philippe Lamberts, Astrid Lulling, Arlene McCarthy, Íñigo Méndez de Vigo, Ivari Padar, Alfredo Pallone, Anni Podimata, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Edward Scicluna, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Ivo Strejček, Kay Swinburne, Marianne Thyssen, Ramon Tremosa i Balcells, Corien Wortmann-Kool

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marta Andreasen, Herbert Dorfmann, Robert Goebbels, Carl Haglund, Krišjānis Kariņš, Barry Madlener, Claudio Morganti, Andreas Schwab

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Karima Delli, Monika Hohlmeier

Iesniegšanas datums

29.4.2011

 

 

[1] Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
[2]* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.
[3]  OV C […], […], […] lpp.
[4]*  OV lūdzu, ievietojiet datumu: šīs regulas spēkā stāšanās diena.
[5]**  OV lūdzu, ievietojiet datumu: xxx gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. 
[6] Galīgajā balsojumā piedalījās: priekšsēdētājs Klaus-Heiner Lehne, priekšsēdētāja vietniece Evelyn Regner, Piotr Borys, Sergio Gaetano Cofferati, Christian Engström, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sajjad Karim, Kurt Lechner, Eva Lichtenberger, Antonio López-Istúriz White, Arlene McCarthy, Antonio Masip Hidalgo, Alajos Mészáros, Angelika Niebler, Bernhard Rapkay, Alexandra Thein, Diana Wallis, Rainer Wieland, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka.
[7] Stabilitātes un izaugsmes paktā ietilpst Padomes 1997. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu, Padomes 1997. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu un Eiropadomes 1997. gada 17. jūnija Rezolūcija par Stabilitātes un izaugsmes paktu.
[8] Komisijas 2010. gada 12. maija paziņojums „Pastiprināta ekonomikas politikas koordinēšana” un 2010. gada 30. jūnija paziņojums „Ekonomikas politikas koordinēšanas uzlabošana stabilitātei, izaugsmei un nodarbinātībai — instrumenti labākai ES ekonomikas pārvaldībai”.
[9] Paskaidrojuma raksts. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko un sociālo nelīdzsvarotību ( COM(2010)0527 , 2010/0281 (COD) ).
[10] Turpat.
[11] 121. panta 4. punktā ir noteikts, ka, ja, īstenojot 3. punktā minēto procedūru, atklājas, ka dalībvalsts ekonomikas politika nesaskan ar 2. punktā minētajām vispārējām pamatnostādnēm vai traucē pareizi darboties ekonomikas un monetārai savienībai, Komisija attiecīgai dalībvalstij var adresēt brīdinājumu. Pēc Komisijas ieteikuma vajadzīgos ieteikumus attiecīgajai dalībvalstij var izteikt Padome. Pēc Komisijas priekšlikuma Padome var pieņemt lēmumu savus ieteikumus darīt zināmus atklātībā. Piemērojot šo punktu, Padome pieņem lēmumu, neņemot vērā attiecīgās dalībvalsts Padomes locekļa balsojumu. Pārējo Padomes locekļu kvalificēto balsu vairākumu nosaka saskaņā ar 238. panta 3. punkta a) apakšpunktu.  
[12] Lieta C-91/05, Komisija/Padome [2008], ECR I- 3651.
[13] Lieta C-338/01, Komisija/Padome [2004], ECR I- 4829.