Sesijas dokuments
4.10.2011
***I
ZIŅOJUMS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem
( COM(2010)0498 – C7‑0284/2010 – 2010/0256(COD) )
Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja
Referents: Gabriel Mato Adrover
PR_COD_1amCom
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums |
* Apspriežu procedūra *** Piekrišanas procedūra ***I Parastā likumdošanas procedūra (pirmais lasījums) ***II Parastā likumdošanas procedūra (otrais lasījums) ***III Parastā likumdošanas procedūra (trešais lasījums)
(Norādītā procedūra pamatojas uz akta projektā ierosināto juridisko pamatu.) |
Grozījumi akta projektā |
Izmaiņas, kas ar Parlamenta grozījumiem izdarītas akta projektā, ir iezīmētas treknā slīprakstā. Teksts, kas iezīmēts parastā slīprakstā, tehniskajiem dienestiem norāda tās akta projekta daļas, kurās ierosināti labojumi, lai sagatavotu galīgo teksta redakciju (piemēram, nepārprotami kļūdainas teksta daļas vai to izlaidumi kādā no valodām). Šos ierosinātos labojumus apstiprina attiecīgie tehniskie dienesti.
Informācijas bloka, ko ievieto pirms katra grozījuma attiecībā uz spēkā esošu aktu, kuru plānots grozīt ar attiecīgo akta projektu, trešajā un ceturtajā rindā attiecīgi norāda spēkā esošo aktu un tā atbilstīgo teksta vienību. Daļas, kas tiek pārņemtas no tādas spēkā esoša akta teksta vienības, kura netiek grozīta ar attiecīgo akta projektu, bet kuru Parlaments nodomājis grozīt, iezīmē treknrakstā. Iespējamos šādu teksta daļu svītrojumus apzīmē šādi: […].
|
SATURA RĀDĪTĀJS
Lpp.
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS 5
PASKAIDROJUMS 57
JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU 61
Starptautiskās tirdzniecības komitejas ATZINUMS 69
Budžeta komitejas ATZINUMS 84
Reģionālās attīstības komitejas ATZINUMS 90
PROCEDŪRA 117
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem
( COM(2010)0498 – C7‑0284/2010 – 2010/0256(COD) )
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei ( COM(2010)0498 ),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 42. panta pirmo daļu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0284/2010),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2011. gada 17. februāra atzinumu[1],
– ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu;
– ņemot vērā Reglamenta 55. un 37. pantu,
– ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu, kā arī Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Budžeta komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus ( A7-0321/2011 ),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1. atsauce
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 42. panta pirmo daļu un 43. panta 2. punktu, | ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 42. panta pirmo daļu, 43. panta 2. punktu un 349. pantu, |
Pamatojums
Līguma 349. pants ir vienīgais pants, kurā ir noteikta īpašs režīms, ko piemēro attālākajiem reģioniem. Atsauce vienīgi uz pantiem, kas attiecas uz KLP, negarantē paredzēto īpašo režīmu reģioniem, kuros attālums, atrašanās uz salām, teritorijas mazais izmērs, reljefs, smagais klimats un ekonomiskā atkarība no maza skaita produktu nopietni kavē ekonomisko un sociālo attīstību.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(4) Lai labāk īstenotu Savienības attālāko reģionu labā izveidotā režīma mērķus, POSEI programmās jāiekļauj pasākumi, ar ko garantē lauksaimniecības produktu piegādi un uzglabāšanu, kā arī vietējās lauksaimnieciskās ražošanas attīstību. Ir jātuvina attiecīgo reģionu plānošanas līmenis un jāsistematizē partnerattiecību pieeja starp Komisiju un dalībvalstīm. | (4) Lai labāk īstenotu Savienības attālāko reģionu labā izveidotā režīma mērķus, POSEI programmās jāiekļauj pasākumi, ar ko garantē lauksaimniecības produktu piegādi un uzglabāšanu, kā arī kvalitatīvas vietējās lauksaimnieciskās ražošanas attīstību, ņemot vērā saistībā ar klimata pārmaiņu novēršanu izvirzītās prasības. Ir jātuvina attiecīgo reģionu plānošanas līmenis un jāsistematizē partnerattiecību pieeja starp Komisiju un dalībvalstīm. |
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (4a) Lai netraucētu sasniegt POSEI programmās noteiktos mērķus, Komisijai būtu jāveic ietekmes izpēte vai iespējamo seku sākotnējais novērtējums (izmantojot ANO noteiktos kritērijus) ikreiz, kad notiek sarunas par starptautiskiem tirdzniecības nolīgumiem un var tikt apdraudētas POSEI programmās atbalstītās nozares. Kad ietekmes izpēte vai iespējamo seku sākotnējais novērtējums būs pabeigts, Komisijai tas būtu jānosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. |
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(6) Tādēļ, lai nodrošinātu galveno lauksaimniecības produktu piegādi attālākajiem reģioniem un kompensētu papildu izmaksas, ko rada šo reģionu attālā, izolētā un nomaļā ģeogrāfiskā atrašanās, ir lietderīgi ieviest īpašu piegādes režīmu. Attālāko reģionu īpašās ģeogrāfiskās atrašanās dēļ tiem rodas papildu transporta izmaksas, piegādājot produktus, kas ir būtiski svarīgi cilvēku uzturam, pārstrādei vai kā lauksaimnieciskās ražošanas resursi. Turklāt objektīvi faktori, ko rada izolētai un attālais novietojums, jo īpaši atrašanās uz salām un lauksaimnieciski izmantojamu zemju nelielās platības, uzņēmējiem un ražotājiem attālākajos reģionos rada papildu grūtības, kas būtiski apgrūtina viņu darbību. Šos apgrūtinājumus var mazināt, pazeminot minēto būtiski svarīgo produktu cenas. | (6) Tādēļ, lai nodrošinātu galveno lauksaimniecības produktu piegādi attālākajiem reģioniem un kompensētu papildu izmaksas, ko rada šo reģionu attālā, izolētā un nomaļā ģeogrāfiskā atrašanās, ir lietderīgi ieviest īpašu piegādes režīmu. Attālāko reģionu īpašās ģeogrāfiskās atrašanās dēļ tiem rodas papildu transporta izmaksas, piegādājot produktus, kas ir būtiski svarīgi cilvēku uzturam, pārstrādei vai kā lauksaimnieciskās ražošanas resursi. Turklāt objektīvi faktori, ko rada izolētais un attālais novietojums, jo īpaši atrašanās uz salām un lauksaimnieciski izmantojamu zemju nelielās platības, uzņēmējiem un ražotājiem attālākajos reģionos rada papildu grūtības, kas būtiski apgrūtina viņu darbību. Šos apgrūtinājumus var mazināt, pazeminot minēto būtiski svarīgo produktu cenas. Neskatoties uz to, īpašais piegādes režīms nekādā ziņā nedrīkstētu kaitēt vietējai ražošanai un kavēt tās attīstību. |
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(8) Lai sasniegtu mērķi pazemināt cenas attālākajos reģionos un atvieglinātu papildu izmaksas, ko rada šo reģionu attālais, izolētais un nomaļais ģeogrāfiskais novietojums, vienlaikus saglabājot Savienības izcelsmes produktu konkurētspēju, ir jāpiešķir atbalsts Savienības izcelsmes produktu piegādei attālākajiem reģioniem. Piešķirot šādu atbalstu, ir jāņem vērā papildu izmaksas, kas rodas, transportējot produktus uz attālākajiem reģioniem, un cenas, ko piemēro eksportam uz trešām valstīm, un — attiecībā uz lauksaimnieciskās ražošanas resursiem un pārstrādei paredzētiem produktiem — ar lielo ģeogrāfisko attālumu saistītās papildu izmaksas, jo īpaši atrašanās uz salām un niecīgā teritorija. | (8) Lai sasniegtu mērķi pazemināt cenas attālākajos reģionos, mazinot papildu izmaksas, ko rada šo reģionu attālais, izolētais un nomaļais ģeogrāfiskais novietojums, ir jāpiešķir atbalsts Savienības izcelsmes produktu piegādei attālākajiem reģioniem. Piešķirot šādu atbalstu, ir jāņem vērā papildu izmaksas, kas ir saistītas ar šo produktu transportēšanu uz attālākajiem reģioniem, un cenas, ko piemēro eksportam uz trešām valstīm, un — attiecībā uz lauksaimnieciskās ražošanas resursiem un pārstrādei paredzētiem produktiem — ar lielo ģeogrāfisko attālumu saistītās papildu izmaksas, kuras jo īpaši rada atrašanās uz salām, niecīgā teritorija, kalnainais reljefs, nelabvēlīgais klimats un salu izkliedētība. |
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
8.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (8a) Atbalsts tradicionālajām nozarēm ir īpaši nepieciešams tāpēc, ka tas ļauj saglabāt šo nozaru konkurētspēju Savienības tirgū, ņemot vērā trešo valstu radīto konkurenci, un tāpēc, ka tirdzniecības nolīgumi, kas noslēgti ar Latīņamerikas valstīm un saistībā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas darbību, rada problēmas atsevišķām nozarēm. Izstrādājot savas programmas, dalībvalstīm tomēr būtu jārūpējas arī par lauksaimnieciskās darbības daudzveidības nodrošināšanu attālākajos reģionos, ja tas ir iespējams. |
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(13) Attiecībā uz pārstrādes produktiem ir jāatļauj preču apmaiņa starp attālākajiem reģioniem, lai nodrošinātu tirdzniecību starp tiem. Ir jāņem vērā arī preču plūsmas reģionālās tirdzniecības ietvaros un tradicionālais eksports un preču sūtījumi uz Savienību vai trešām valstīm no attālākajiem reģioniem, un attiecīgi visiem šiem attālākajiem reģioniem jāatļauj pārstrādātu produktu eksportēšana, kas atbilst tradicionālajai tirdzniecības plūsmai. Skaidrības labad ir jāprecizē atsauces laikposms šo tradicionāli eksportēto vai nosūtīto daudzumu noteikšanai. | (13) Attiecībā uz pārstrādes produktiem ir jāatļauj preču apmaiņa starp attālākajiem reģioniem, lai nodrošinātu tirdzniecību starp tiem. Ir jāņem vērā arī preču plūsmas reģionālās tirdzniecības ietvaros un tradicionālais eksports un preču sūtījumi uz Savienību vai trešām valstīm no attālākajiem reģioniem, un attiecīgi visiem šiem attālākajiem reģioniem jāatļauj pārstrādātu produktu eksportēšana, kas atbilst tradicionālajai tirdzniecības plūsmai. Skaidrības labad ir jāprecizē atsauces laikposms šo tradicionāli eksportēto vai nosūtīto daudzumu noteikšanai. Tomēr atsauces laikposma dēļ nedrīkst iestāties attālāko reģionu eksporta stagnācija, kas nozīmē to, ka ir jāparedz atsauces laikposma grozīšana brīdī, kad tiks veikti šīs regulas grozījumi. |
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(17) Tā kā rīsi ir Reinjonas pārtikas režīma pamatelements un tā kā Reinjona pati nesaražo šo produktu pietiekamā daudzumā, lai apmierinātu vietējās vajadzības, ir jāsaglabā atbrīvojums no ievedmuitas šā produkta importēšanai Reinjonā. | (17) Tā kā rīsi ir viens no galvenajiem pārtikas produktiem, ko lieto uzturā Reinjonā, un tā kā rīsu pārstrādes un slīpēšanas rūpniecība tur pastāv daudzus gadus, un tā kā Reinjona pati neaudzē rīsus pietiekamā daudzumā, lai apmierinātu vietējās vajadzības, ir jāsaglabā atbrīvojums no ievedmuitas šā produkta importēšanai Reinjonā. |
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
19. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(19) Lai atbalstītu attālāko reģionu produktu laišanu tirgū, ir jāievieš atbalsts minēto produktu tirdzniecībai ārpus ražošanas reģiona. | (19) Ņemot vērā augstās papildu izmaksas, ko rada lielais attālums no patēriņa tirgiem un nepieciešamība glabāt divreiz, kas ir uzskatāmi par ievērojamiem trūkumiem no attālāko reģionu produktu konkurētspējas iekšējā tirgū viedokļa, ir jāievieš atbalsts minēto produktu tirdzniecībai ārpus ražošanas reģiona, lai atbalstītu attālāko reģionu produktu laišanu tirgū. Šie argumenti pamato nepieciešamību palielināt POSEI programmām paredzēto finansējumu. |
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
22. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(22) Attālāko reģionu lauksaimnieki ir jāmudina piegādāt kvalitatīvus produktus, un ir jāsekmē šo produktu tirdzniecība. Šajā nolūkā varētu būt lietderīgi izmantot Savienības ieviestu grafisko simbolu. | (22) Attālāko reģionu lauksaimnieki ir jāmudina arī turpmāk piegādāt kvalitatīvus produktus, un ir jāsekmē šo produktu tirdzniecība. Šajā nolūkā varētu būt lietderīgi izmantot Savienības ieviestu grafisko simbolu. Ir jāveicina arī citu kvalitātes apliecināšanas veidu izmantošana, piemēram, cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskie nosaukumi, lai palielinātu vietējās ražošanas vērtību un veicinātu tās attīstību. |
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
22.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (22a) Piegādes režīms un pasākumi, ar kuriem atbalsta vietējo ražošanu, pēc iespējas būtu jāīsteno tā, lai nodrošinātu kvalitatīvu lauksaimniecisko ražošanu un inovatīvus produktus, kam ir pievienotā vērtība un kas var apmierināt prasīgos tirgus un pieprasījumu atsevišķos tirgus segmentos. |
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
23.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (23a) Ir jāņem vērā arī papildu izmaksas, kas ietekmē attālāko reģionu lauksaimniecisko ražošanu, jo lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības ir mazas un izkliedētas, tostarp ir lielāks lauksaimnieciskās dīzeļdegvielas patēriņš ne tikai iekārtās, kuras attīsta vilcējspēku, bet arī citās iekārtās, kuras tiek izmantotas dažādu lauksaimniecības materiālu pārvadāšanai starp saimniecībām. |
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
25. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(25) Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 4. punktā un I pielikumā paredzēti gada maksājumu maksimālie apjomi agrovides atbalstam. Lai ņemtu vērā dažu sevišķi jutīgu ganību zonu īpašo vides stāvokli Azoru salās, kā arī ainavu saglabāšanu un lauksaimniecības zemju tradicionālās iezīmes, jo īpaši platības Madeirā, kur notiek audzēšana terasēs, attiecībā uz dažiem īpašiem pasākumiem ir jāparedz iespēja palielināt šīs summas līdz divkāršam apjomam. | (25) Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 4. punktā un I pielikumā paredzēti gada maksājumu maksimālie apjomi agrovides atbalstam. Lai ņemtu vērā dažu sevišķi jutīgu ganību zonu īpašo vides stāvokli Azoru salās, kā arī ainavu saglabāšanu un lauksaimniecības zemju tradicionālās iezīmes, jo īpaši augu kultūras, kuras Madeirā un Kanāriju salās audzē kalnu terasveidīgajās nogāzēs, attiecībā uz dažiem īpašiem pasākumiem ir jāparedz iespēja palielināt šīs summas līdz divkāršam apjomam. |
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
26. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(26) Lai mazinātu attālāko reģionu lauksaimnieciskās ražošanas darbības īpašās grūtības, ko rada to nomaļā, izolētā un attālā ģeogrāfiskā atrašanās, nelielā teritorija, reljefs, klimats un tautsaimniecības atkarība no maza skaita produktu, var noteikt atkāpi no Komisijas konsekventās politikas nepiešķirt valsts atbalstu tādu lauksaimniecības produktu ražošanai, pārstrādei un tirdzniecībai, uz kuriem attiecas Līguma I pielikums. | (26) Lai mazinātu attālāko reģionu lauksaimnieciskās ražošanas darbības īpašās grūtības, ko rada to nomaļā, izolētā un attālā ģeogrāfiskā atrašanās, nelielā teritorija, reljefs, klimats un tautsaimniecības atkarība no maza skaita produktu, var noteikt atkāpi no Komisijas konsekventās politikas nepiešķirt valsts atbalstu tādu lauksaimniecības produktu ražošanai, pārstrādei un tirdzniecībai, uz kuriem attiecas Līguma I pielikums. Lauksaimnieciskajai ražošanai ir svarīga nozīme lauku apgabalu dinamiskas attīstības veicināšanā un iedzīvotāju piesaistīšanā, jo attālāko reģionu lauku apgabalus īpaši skar iedzīvotāju novecošanās, zems iedzīvotāju blīvums un atsevišķus rajonus — depopulācija. |
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
27. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(27) Attālāko reģionu augkopības fitosanitāro stāvokli apgrūtina īpašas problēmas, kas saistītas ar klimatu, un tur līdz šim piemērojamo augu aizsardzības pasākumu nepietiekamība. Tādēļ ir jāīsteno programmas kaitēkļu apkarošanai, tostarp ar bioloģiskām metodēm. Ir jānosaka Savienības finansiālais ieguldījums šādās programmās. | (27) Attālāko reģionu augkopības fitosanitāro stāvokli apgrūtina īpašas problēmas, kas saistītas ar importa pieaugumu, klimatu, un tur līdz šim piemēroto augu aizsardzības pasākumu nepietiekamība. Tādēļ ir jāīsteno programmas kaitēkļu apkarošanai, kā arī apmācības programmas, tostarp bioloģiskas, ilgtspējīgas un videi nekaitīgas metodes. Ir jānosaka Savienības finansiālais ieguldījums šādās programmās. |
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
28. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(28) No saimnieciskā un ekoloģiskā viedokļa ir obligāti jāsaglabā vīna dārzi, kas ir visizplatītākā kultūra Madeiras un Kanāriju salu reģionos un ļoti nozīmīga Azoru salām. Lai atbalstītu ražošanu, šajos reģionos nav jāpiemēro ne atteikšanās piemaksas, ne tirgus mehānismi, kas paredzēti ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007, tomēr Kanāriju salās vajadzētu būt iespējai piemērot krīzes destilācijas pasākumus, ja pastāv ārkārtēji tirgus traucējumi, ko radījušas kvalitātes problēmas. Tāpat tehniskas un sociāli ekonomiskas grūtības nav ļāvušas paredzētajos termiņos pilnīgi pārstrukturēt platības, kas Madeiras un Azoru salu reģionos apstādītas ar to hibrīdšķirņu vīnogulājiem, kuras aizliegtas ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007. No šīm vīnogām ražotais vīns ir paredzēts vienīgi tradicionālam vietējam patēriņam. | (28) No saimnieciskā, sociālā un ekoloģiskā viedokļa ir obligāti jāsaglabā vīnogu audzēšana — vīnogas visizplatītākā kultūra Madeiras un Kanāriju salu reģionos un ļoti nozīmīga Azoru salu reģionā. Lai atbalstītu ražošanu, šajos reģionos nav jāpiemēro ne atteikšanās piemaksas, ne tirgus mehānismi, kas paredzēti ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007, tomēr Kanāriju salās vajadzētu būt iespējai piemērot krīzes destilācijas pasākumus, ja pastāv ārkārtēji tirgus traucējumi, ko radījušas kvalitātes problēmas. Tāpat tehniskas un sociāli ekonomiskas grūtības nav ļāvušas paredzētajos termiņos pilnīgi pārstrukturēt platības, kas Madeiras un Azoru salu reģionos apstādītas ar to hibrīdšķirņu vīnogulājiem, kuras aizliegtas ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007. No šīm vīnogām ražotais vīns ir paredzēts vienīgi tradicionālam vietējam patēriņam. |
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
29.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (29a) Ņemot vērā piena ražošanas nozares unikālo raksturu Azoru salās, kur tā ir galvenais ekonomikas, sociālās stabilitātes, vides kvalitātes un teritorijas apdzīvotības virzītājspēks, POSEI programmas, kuru mērķis ir kopējās lauksaimniecības politikas pielāgošana attālākajiem reģioniem, ir īpaši piemērots instruments, lai vajadzības gadījumā noteiktu pasākumus, kas nepieciešami pašreizējā, no piešķirtajām ražošanas tiesībām izrietošā ražošanas apjoma saglabāšanai. Lēmums par piena kvotu atcelšanu varētu īpaši nelabvēlīgi ietekmēt piena nozari un piena produktus. Tomēr ir pamatots uzskats, ka POSEI programmām ir jāpiešķir finansējums, lai varētu īstenot pasākumus, kas tiek uzskatīti par vajadzīgiem nolūkā mazināt šā režīma atcelšanas nelabvēlīgo ietekmi. |
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
30. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(30) Atbalsts govs piena ražošanai Madeirā un Reinjonā nav bijis pietiekams, lai saglabātu iekšējās un ārējās piegādes līdzsvaru, jo īpaši lielo strukturālo grūtību dēļ, kas iespaido nozari, un tādēļ, ka nozare slikti spēj pielāgoties jauniem ekonomikas apstākļiem. Tādēļ, lai pilnīgāk nodrošinātu vietējo patēriņu, ir jāturpina atļaut atjaunota sterilizēta piena ražošanu, izmantojot Savienības izcelsmes piena pulveri. Lai pareizi informētu patērētāju, ir jāuzliek par pienākumu atjaunota sterilizētā piena iegūšanas veidu no piena pulvera norādīt uz pārdošanas etiķetes. | (30) Atbalsts govs piena ražošanai Madeirā un Reinjonā nav bijis pietiekams, lai saglabātu iekšējās un ārējās piegādes līdzsvaru, jo īpaši lielo strukturālo grūtību dēļ, kas skar šo nozari, un tādēļ, ka nozarei ir grūtības pielāgoties jauniem ekonomikas apstākļiem. Līdz ar toLūi, lai pilnīgāk nodrošinātu vietējā patēriņa vajadzības, ir jāturpina atļaut sterilizēta piena ražošanu, izmantojot Savienības izcelsmes piena pulveri, ja vien šāds pasākums nekavē nedz visas vietēji saražotās produkcijas savākšanu un realizāciju, nedz arī uzsāktos centienus veicināt šādas ražošanas attīstību, vienlaikus par vidēja termiņa mērķi nosakot piena ražošanas pašpietiekamības sasniegšanu Reinjonā. Lai pareizi informētu patērētāju, ir jāuzliek par pienākumu atjaunota sterilizētā piena iegūšanas veidu no piena pulvera norādīt uz pārdošanas etiķetes. Šā noteikuma piemērošanu vajadzētu nodrošināt Martinikā, Gviānā un Gvadelupā, tiklīdz Francija to pieprasīs, argumentējot savu prasību ar vietējo ekonomikas dalībnieku vēlmi izmantot šo noteikumu un ar šo dalībnieku spēju panākt piena nozares attīstību. |
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
31.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (31a) Ir jāsekmē tirdzniecības dinamika starp attālākajiem reģioniem, lai apmierinātu vietējo patēriņu. Ir lietderīgi veicināt katra attālākā reģiona produkcijas, piemēram, Azoru salu piena, liellopu un liellopu bullēnu gaļas, pārpalikuma eksportu uz tiem attālākajiem reģioniem, kuros šādu produktu trūkst, lai padarītu dinamiskāku attālāko reģionu savstarpējo tirdzniecību, vienlaikus gadājot par to, lai šāda tirdzniecība nekaitētu vietējai ražošanai. Ir arī jānodrošina pareizai un taisnīgai tirdzniecībai nepieciešamie apstākļi, jo īpaši attiecībā uz to, kā nodokļu režīms ietekmē tirdzniecību. |
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
34. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(34) Vēsturiski tabakas audzēšanai Kanāriju salās ir liela nozīme. No ekonomikas viedokļa tabakas ražošana joprojām ir viena no galvenajām rūpnieciskajām darbībām reģionā. No sociālā viedokļa tabakas audzēšana ir ļoti darbietilpīga, un to veic mazas saimniecības. Tā kā šī lauksaimniecības kultūra nav pietiekami rentabla, tai draud izzušana. Pašlaik tabaku audzē cigāru amatnieciskai ražošanai tikai mazā platībā Lapalmas salā. Tādēļ ir jāatļauj Spānijai turpināt piešķirt atbalstu papildus Savienības atbalstam, lai varētu saglabāt šo tradicionālo lauksaimniecības kultūru un ar to saistīto amatniecības darbību. Turklāt, lai saglabātu tabakas izstrādājumu ražošanu, neapstrādātas un daļēji apstrādātas tabakas importu Kanāriju salās ir jāturpina atbrīvot no muitas nodokļa, nepārsniedzot gada kvantitatīvo ierobežojumu, kas ir ekvivalents 20 000 tonnām jēltabakas ar izgrieztu vidējo dzīslu. | (34) Vēsturiski tabakas audzēšanai Kanāriju un Azoru salās ir bijusi liela nozīme. No ekonomikas viedokļa tabakas ražošana joprojām ir viena no galvenajām rūpnieciskajām darbībām reģionā. No sociālā viedokļa tabakas audzēšana ir ļoti darbietilpīga, un to veic mazas saimniecības, Azoru salu gadījumā nodrošinot iespēju ievērot augu seku un tādējādi izvairoties no monokultūras audzēšanas un pārmērīgas mēslojuma izmantošanas. Tā kā šī lauksaimniecības kultūra tomēr nav pietiekami rentabla, tai draud izzušana. Pašlaik tabaku mazā platībā audzē tikai vienā no Kanāriju salām — Palmas salā — cigāru amatnieciskai ražošanai un vienā no Azoru salām — Sanmigelas salā — cigāru un cigarillu ražošanai. Tādēļ ir jāatļauj Spānijai un Portugālei arī turpmāk piešķirt atbalstu papildus Savienības atbalstam, lai varētu saglabāt šo tradicionālo lauksaimniecības kultūru un ar to saistīto amatniecības darbību. Turklāt, lai saglabātu tabakas izstrādājumu ražošanu, neapstrādātas un daļēji apstrādātas tabakas importu Kanāriju un Azoru salās ir jāturpina atbrīvot no muitas nodokļa, nepārsniedzot gada kvantitatīvo ierobežojumu, kas ir ekvivalents 20 000 tonnām jēltabakas ar izgrieztu vidējo dzīslu. |
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
34.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (34a) Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par tādas ietekmes novērtējumu, kāda uz Savienības audzētāju ienākumiem varētu būt visām jaunām tarifu koncesijām, ko piemēro banānu importam. Šim ziņojumam vajadzības gadījumā būtu jāpievieno tiesību akta priekšlikums, ar kuru koriģē šajā regulā paredzētās summas, lai Savienības ražotājiem kompensētu negūtos ienākumus. |
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
35. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(35) Šīs regulas īstenošana nedrīkst apdraudēt attālāko reģionu līdz šim izmantoto īpašo atbalstu. Tādēļ, lai izpildītu attiecīgos pasākumus, dalībvalstu rīcībā ir jābūt attiecīgām atbalsta summām, kuru Savienība jau piešķīrusi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 247/2006. | (35) Lai nodrošinātu šīs regulas mērķu izpildi un jo īpaši lauksaimnieciskās ražošanas saglabāšanu un vajadzīgo attīstību attālākajos reģionos, ir jāpārskata atbalsta summas, kuras Savienība jau piešķīrusi attālākajiem reģioniem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 247/2006. |
Pamatojums
Attiecībā uz spēkā esošajām subsīdijām nav ņemti vērā atsevišķi faktori, jo īpaši ārēji faktori, kas nosaka attālāko reģionu lauksaimnieciskās ražošanas attīstību.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
35.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (35a) Banānu audzēšanas ienesīgums attālākajos reģionos periodiski krītas, jo vairākkārt samazināja importētājiem banāniem paredzēto vienoto muitas nodevu. Līdz ar to vienmēr ir jāizvērtē Savienības piešķirto muitas nodokļu atvieglojumu ietekme, lai noskaidrotu iespējas pārskatīt Savienības ražotājiem piešķirto atbalstu. |
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
35.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (35b) Nolūkā pilnīgi īstenot šajā regulā minētos mērķus, ir jānodrošina, lai ar POSEI programmu palīdzību varētu mazināt nelabvēlīgās sekas, kādas varētu būt lauksaimniecības reformām, un lai kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanā paredzētās izmaiņas attālākajos reģionos piemērotu selektīvi un pakāpeniski, ņemot vērā šo reģionu īpatnības. |
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
36. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(36) Kops 2006. gada pieprasījums pēc galvenajiem produktiem ir pieaudzis dažos attālākajos reģionos, jo īpaši Azoru salās un Francijas Aizjūras departamentos ganāmpulka palielināšanās un demogrāfiskā spiediena pieauguma dēļ Tātad ir jāpalielina tā dalībvalstu budžeta daļa, kuru tās var izmantot īpašajam piegādes režīmam attiecīgajos attālākajos reģionos. | (36) Kopš 2006. gada pieprasījums pēc galvenajiem produktiem ir pieaudzis dažos attālākajos reģionos, jo īpaši Azoru salās un Francijas aizjūras departamentos ganāmpulka palielināšanās un demogrāfiskā spiediena dēļ. Tātad ir reāli jāpalielina īpašajam piegādes režīmam paredzētais finansējums, lai neapdraudētu pašreizējo vietējai ražošanai nepieciešamo atbalstu — POSEI programmu galveno mērķi. |
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
36.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (36a) Lai novērstu nelabvēlīgu ietekmi uz īpašo atbalstu, kas ar šo regulu piešķirts attālākajiem reģioniem, Komisijai būtu jāuzlabo Savienības kopējo politikas nostādņu saskaņotība ar nozaru politikas virzieniem. Šī politikas jomu saskaņošana varētu notikt, piemēram, veicot ietekmes analīzi. |
Pamatojums
Šī nozaru politika (reģionālā, attīstības, pētniecības politika) ir jāīsteno, nodrošinot saskaņu ar POSEI pasākumiem, tirdzniecības politiku, lauksaimniecības vai zivsaimniecības politiku. Tādēļ, pastāvot aizdomām, ka kāds no tirdzniecības nolīgumiem varētu nelabvēlīgi ietekmēt attālākos reģionus, attiecībā uz tiem ir jāveic īpaši ietekmes pētījumi.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
36.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (36b) Pēc attālākā reģiona statusa piešķiršanas Majotas teritorijai Komisijai būtu jānāk klajā ar jaunu priekšlikumu atbilstīgi palielināt aizjūras departamentiem paredzēto finansējumu, ņemot vērā Majotas jauno statusu un iekļautjot priekšlikumā īpašus noteikumus attiecībā uz Majotu. |
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
36.c apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (36c) Tā kā pēdējā regula par POSEI programmām, proti, Regula (EK) Nr. 247/2006, tika pieņemta, ievērojot PTO apstiprinātās piekļuves tiesības Eiropas tirgum saskaņā ar tarifu EUR 176 par tonnu, budžetā nosakot POSEI programmu finansējumu, nav ņemtas vērā PTO nolīgumos par banānu tirdzniecību iekļautās tiesības un citi samazinājumi, kas piešķirti tirdzniecības nolīgumos ar Andu un Centrālamerikas valstīm. Tādēļ agrīnā stadijā ir jāveic jauna aktualizēta, visaptveroša un ārēja ietekmes izpēte un, ja tājā atklāj nelabvēlīgu ietekmi uz Savienības banānu ražotājiem, ir jāmaina programmās POSEI pieejamie finanšu līdzekļi tā, lai ieviestu atlīdzināšanu un atbilstīgus pasākumus, ar kuriem palielina banānu ražotāju konkurētspēju attālākajos Savienības reģionos. |
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
37. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(37) Komisijai vajadzētu būt pilnvarām pieņem deleģētus tiesību aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai papildinātu vai grozītu dažus šīs regulas nebūtiskus elementus. Ir jānosaka nozares, attiecībā uz kurām šīs pilnvaras var izmantot, kā arī nosacījumus, ar kādiem deleģēšana īstenojama. | (37) Lai nodrošinātu ar šo regulu noteiktā režīma pienācīgu īstenošanu, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai tā varētu papildināt vai grozīt dažus šīs regulas nebūtiskus elementus. Īpaši svarīgi ir tas, lai Komisija sagatavošanas darbā pienācīgi apspriestos, tostarp arī ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētus aktus, ir jānodrošina punktuāla un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei. |
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
38. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(38) Lai nodrošinātu POSEI režīma vienādu īstenošanu dalībvalstīs nolūkā novērst konkurences izkropļojumus un diskrimināciju starp ekonomikas dalībniekiem, Komisijai ir jābūt pilnvarām pieņemt īstenošanas aktus saskaņā ar Līguma 291. panta 2. punktu. Tādēļ vajadzētu piešķirt Komisijai īstenošanas pilnvaras saskaņā ar minēto noteikumu konkrēti attiecībā uz vienādajiem nosacījumiem, ar kādiem produktus, uz kuriem attiecina īpašo piegādes režīmu, ieved, izved un laiž apgrozībā attālākajos reģionos, attiecībā uz vienādajiem programmu īstenošanas nosacījumiem, kā arī attiecībā uz minimālajām pārbaužu prasībām, kas dalībvalstīm jāpiemēro. | (38) Lai nodrošinātu POSEI režīma vienādu īstenošanu dalībvalstīs nolūkā novērst konkurences izkropļojumus un diskrimināciju starp ekonomikas dalībniekiem, Komisijai vajadzētu būt īstenošanas pilnvarām konkrēti attiecībā uz vienādajiem nosacījumiem, ar kādiem produktus, uz kuriem attiecina īpašo piegādes režīmu, ieved, izved un laiž apgrozībā attālākajos reģionos, attiecībā uz vienādajiem programmu īstenošanas nosacījumiem, kā arī attiecībā uz minimālajām pārbaužu prasībām, kas dalībvalstīm jāpiemēro. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu1. |
| _______________ |
| 1 OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. |
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
39. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(39) [Apsvērums attiecībā uz īstenošanas pasākumu kontroli. Jāizpilda pēc tam, kad pieņemta regula par kontroli, kura minēta LESD 291. panta 2. punktā; pašlaik to apspriež Eiropas Parlaments un Padome], | svītrots |
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
a) nodrošināt attālāko reģionu apgādi ar produktiem, kas būtiski cilvēka uzturam vai pārstrādei un kā lauksaimnieciskās ražošanas resursus, tādējādi atvieglinot papildu izmaksas, ko rada šo reģionu attālā, izolētā un nomaļā ģeogrāfiskā atrašanās; | a) nodrošināt attālāko reģionu apgādi ar produktiem, kas būtiski cilvēka uzturam vai pārstrādei un kā lauksaimnieciskās ražošanas resursus, tādējādi samazinot papildu izmaksas, ko rada šo reģionu attālā, izolētā un nomaļā ģeogrāfiskā atrašanās, vienlaikus nekaitējot vietējai ražošanai un tās attīstībai; |
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) saglabāt un attīstīt attālāko reģionu lauksaimniecisko ražošanu, ieskaitot vietējo produktu ražošanu, pārstrādi un laišanu tirdzniecībā. | b) attālākajos reģionos ilgtspējīgā veidā panākt pastāvīgu atbalstu tā sauktajām dzīvnieku un augu sugu diversifikācijas nozarēm un attīstīt tās, tostarp vietējo produktu ražošanu, pārstrādi un laišanu tirdzniecībā, būtiski uzlabojot vietējo iedzīvotāju pašapgādi, palielinot iekšējo ražošanu un samazinot importa apjomu — galvenokārt tāpēc, ka nav jāsedz ar transportu saistītās papildizmaksas. |
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ba) arī turpmāk nodrošināt attālāko reģionu tā saukto tradicionālo lauksaimniecības nozaru, tostarp vietējo produktu un izstrādājumu ražošanas, pārstrādes un realizācijas, attīstību un uzlabot to konkurētspēju, vienlaikus nodrošinot, ka no šo nozaru produktiem un apakšproduktiem gūtie ieņēmumi tiek taisnīgi sadalīti starp ražotājiem, pārstrādātājiem un izplatītājiem; |
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – bb apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| bb) atbalstīt pētniecību un inovācijas, jo īpaši lai varētu izveidoties tāda lauksaimnieciskā ražošana, kas būtu ilgtspējīga un kurai būtu augsta pievienotā vērtība. |
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
2. pants – 2.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.a Šā panta 1. punktā minētie mērķi tiek īstenoti, ņemot vērā globālu ilgtspējīgu attīstību un vienlaikus nodrošinot gan nekaitīgumu no vides viedokļa, gan atbilstošus ienākumus ražotājiem un lauksaimniekiem. Šos mērķus cenšas sasniegt arī nolūkā nodrošināt lauksaimnieku un pārstrādātāju pastāvīgu apmācību, lai veicinātu kvalitatīvu, efektīvu un ilgtspējīgu lauksaimniecības nozaru attīstību. |
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) īpaši pasākumi, lai palīdzētu vietējai lauksaimnieciskajai ražošanai, kā paredzēts IV nodaļā. | b) īpaši pasākumi, lai palīdzētu vietējai lauksaimnieciskajai ražošanai, kas minēta IV nodaļā, ievērojot 2. pantā noteiktos mērķus. |
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Pasākumiem, kas veikti saskaņā ar POSEI programmām, jāatbilst Savienības tiesību aktiem un jāsaskan ar pārējām Savienības politikas jomām un pasākumiem, kas veikti saskaņā ar tām. | 1. Pasākumiem, kas veikti saskaņā ar POSEI programmām, jāatbilst Savienības tiesību aktiem un jāsaskan ar pārējām Savienības politikas jomām un pasākumiem, kas veikti saskaņā ar tām. Tomēr ir jāņem vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pants, kurā ir paredzēta atšķirīga reglamentējuma piemērošana attālākajiem reģioniem, lai veicinātu to attīstību un taisnīgu integrāciju Savienībā, īstenojot īpašas programmas un instrumentus, kas pielāgoti to konkrētajai situācijai. |
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Jānodrošina tas, ka pasākumi, kas veikti saskaņā ar POSEI programmām, saskan ar tiem, kas īstenoti ar pārējo kopējās lauksaimniecības politikas instrumentu palīdzību, jo īpaši ar pasākumiem, kas saistīti ar kopīgām tirgus organizācijām, lauku attīstību, produktu kvalitāti, dzīvnieku labturību un vides aizsardzību. | 2. Jānodrošina tas, ka pasākumi, kas veikti saskaņā ar POSEI programmām, saskan ar tiem, kas īstenoti ar pārējo kopējās lauksaimniecības politikas instrumentu palīdzību, jo īpaši ar pasākumiem, kas saistīti ar kopīgām tirgus organizācijām, lauku attīstību, produktu kvalitāti, dzīvnieku labturību, vides aizsardzību un tirdzniecības politiku. |
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
5. pants – da apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| da) reģionālo uzraudzības komiteju izveide nolūkā izvērtēt katra pasākuma efektivitāti un izpildes līmeni, oficiāli un plānoti apspriežoties ieinteresētajām personām. |
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Attiecībā uz 29. panta 2. un 3. punktā minētā finanšu piešķīruma dalībvalstis iesniedz Komisijai POSEI programmas projektu. | 1. POSEI programmas izveidoja saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 247/2006, un tās īsteno saistībā ar 29. panta 2. un 3. punktā minēto finanšu piešķīrumu. |
Pamatojums
Tā kā nav nepieciešams iesniegt jaunas POSEI programmas, Komisijas ierosinātais formulējums var būt maldinošs. Grozījuma mērķis ir precizēt, ka programmas, kas ir iesniegtas saskaņā ar Regulu Nr. 247/2006, būs spēkā arī turpmāk.
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – 2. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Programmas projektā ir prognozētās piegādes bilances projekts, kurā norādīti produkti, to daudzumi un Savienības piegādes atbalsta summa, pievienojot vietējās ražošanas atbalsta programmas projektu. | Visās programmās ir iekļauta prognozētās piegādes bilance, kurā norādīti produkti, to daudzumi un Savienības piegādes atbalsta summa, pievienojot vietējās ražošanas atbalsta programmu. |
Pamatojums
Tā kā nav nepieciešams iesniegt jaunas POSEI programmas, Komisijas ierosinātais formulējums var būt maldinošs. Grozījuma mērķis ir precizēt, ka programmas būs spēkā arī turpmāk.
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – 3. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Komisija novērtē ierosināto POSEI programmas un lemj par tās apstiprināšanu ar īstenošanas aktu. | svītrots |
Pamatojums
Grozījums veikts, lai nodrošinātu atbilstību pārējiem referenta ierosinātajiem grozījumiem 6. pantā.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Atkarībā no POSEI programmās ietverto pasākumu izpildes ikgadējās novērtēšanas, dalībvalstis var iesniegt Komisijai priekšlikumus šo programmu grozīšanai saskaņā ar 29. panta 2. un 3. punktā minēto finanšu piešķīrumu, lai labāk pielāgotu tās attālāko reģionu prasībām un ierosinātajai stratēģijai. Komisija ar īstenošanas aktu pieņem vienādus sīki izstrādātus noteikumus par programmas grozījumu priekšlikumu iesniegšanu. | 2. Atkarībā no POSEI programmās ietverto pasākumu izpildes ikgadējās novērtēšanas, dalībvalstis pēc apspriešanās ar attiecīgajiem sociālajiem un ekonomiskajiem dalībniekiem var iesniegt Komisijai priekšlikumus šo programmu grozīšanai saskaņā ar 29. panta 2. un 3. punktā minēto finanšu piešķīrumu, lai labāk pielāgotu tās attālāko reģionu prasībām un ierosinātajai stratēģijai. Komisija izvērtē grozījumu priekšlikumus un pieņem lēmumu par to apstiprināšanu. Komisija ar īstenošanas aktu pieņem sīki izstrādātus vienotus noteikumus par programmas grozījumu priekšlikumu iesniegšanu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
Pamatojums
Grozījums veikts, lai nodrošinātu atbilstību citiem grozījumiem šajā pašā pantā.
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
6. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Lai ņemtu vērā ierosināto grozījumu dažādos veidus, kā arī termiņu, kurā tie jāpiemēro, Komisija ar deleģētu aktu nosaka grozījumu apstiprināšanas procedūru. | 3. Lai ņemtu vērā ierosināto grozījumu dažādos veidus, kā arī termiņu, kurā tie jāpiemēro, Komisija ar deleģētu aktu nosaka grozījumu apstiprināšanas procedūru. Komisija ir jāpilnvaro pieņemt šos deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu. |
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
7. pants – 2.a daļa (jauna)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| Šajā pantā paredzētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Ar šo ievieš īpašu piegādes režīmu attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, kas uzskaitīti Līguma I pielikumā un kam attālākajos reģionos ir būtiska nozīme cilvēku uzturā, citu produktu ražošanā un kā lauksaimnieciskās ražošanas resursiem. | 1. Ir jāievieš īpašs piegādes režīms attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, kas uzskaitīti Līguma I pielikumā un kam attālākajos reģionos ir būtiska nozīme cilvēka patēriņā, citu produktu ražošanā vai kā lauksaimnieciskās ražošanas resursiem, vienmēr ņemot vērā nepieciešamību vienkāršot administratīvajām iestādēm un jo īpaši galapatērētājiem paredzētās procedūras un nekad neapšaubot POSEI programmu efektivitāti un tai piešķirto attiecīgo finanšu līdzekļu lietderību. |
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
9. pants – 3.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 3.a Šā panta 3. punktu neattiecina uz pārstrādātiem produktiem tajos aizjūras departamentos, kuros tiek izmantotas izejvielas, kam piemēro īpašo piegādes režīmu, ja šos produktus pārsūta starp aizjūras departamentiem. |
Pamatojums
Ņemot vērā to, kādas ir transporta izmaksas starp aizjūras departamentiem, būtu jāpastāv iespējai piešķirt papildu atbalstu īpašam piegādes režīmam tādas lauksaimniecības dzīvnieku barības pārsūtīšanai uz Gviānu, kura ražota Francijai piederošajās Antiļu salās.
Šis atbalsts dotu Gviānai iespēju efektīva pārstrādes mehānisma izveides laikā saņemt produktus, kuru izmaksas ir līdzīgas produktu izmaksām Gvadelupā vai Martinikā.
Līdzīgu atbalstu varētu nākotnē izveidot arī produktiem, kuri ražoti Reinjonā un kurus pārsūta uz Majotu.
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
9. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Īpašo piegādes režīmu attiecina vienīgi uz produktiem, kuriem ir laba, tirdzniecībai piemērota kvalitāte. | 4. Īpašo piegādes režīmu attiecina vienīgi uz produktiem, kuriem ir laba, tirdzniecībai piemērota kvalitāte. Precēm, kas ievestas no trešām valstīm, ir jāatbilst Eiropas Savienības fitosanitārajām un veterinārajām normām. |
Pamatojums
Ir jāgarantē, lai preces, ko ieved no trešām valstīm un attiecībā uz kurām piemēro īpašo piegādes režīmu, atbilstu tām pašām fitosanitārajām un veterinārajām normām, kuras nosaka Eiropas ražotājiem, lai izvairītos no tā, ka vietējā ražošana cieš negodīgas konkurences dēļ.
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
10. pants – d apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
d) attiecīgā gadījumā — vajadzību neradīt šķēršļus vietējās ražošanas potenciālai attīstībai. | d) vajadzību nodrošināt vietējās ražošanas līdzsvaru un neradīt šķēršļus tās potenciālai attīstībai. |
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
11. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Lai garantētu, ka ekonomikas dalībnieki var pilnībā īstenot tiesības piedalīties īpašajā piegādes režīmā, Komisija ar deleģētu aktu nosaka, ar kādiem nosacījumiem ekonomikas dalībnieki ierakstāmi reģistrā, un, ja vajadzīgs, uzliek par pienākumu iemaksāt nodrošinājumu par sertifikātu izdošanu. | 2. Lai garantētu, ka ekonomikas dalībnieki var pilnībā īstenot tiesības piedalīties īpašajā piegādes režīmā, Komisija ar deleģētu aktu nosaka, ar kādiem nosacījumiem ekonomikas dalībnieki ierakstāmi reģistrā, un, ja vajadzīgs, uzliek par pienākumu iemaksāt nodrošinājumu par sertifikātu izdošanu. Komisija ir jāpilnvaro pieņemt šos deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu. |
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
11. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Komisija ar īstenošanas aktu pieņem visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis vienādi piemēro šo pantu, jo īpaši attiecībā uz sertifikātu režīma īstenošanu, izņemot sertifikātu nodrošinājuma iemaksu, un attiecībā uz ekonomikas dalībnieku saistībām reģistrējoties. | 3. Komisija ar īstenošanas aktu pieņem visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis vienādi piemēro šo pantu, jo īpaši attiecībā uz sertifikātu režīma īstenošanu, izņemot sertifikātu nodrošinājuma iemaksu, un attiecībā uz ekonomikas dalībnieku saistībām reģistrējoties. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
12. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Labums no īpašā piegādes režīma, ko sniedz atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa vai saņemtais atbalsts, ir atkarīgs no saimnieciskā izdevīguma faktiskas pārneses uz galaizmantotāju, kas katrā attiecīgā gadījumā var būt vai nu patērētājs, ja produkti ir paredzēti tiešajam patēriņam, vai arī pēdējais pārstrādātājs vai iepakotājs, ja produkti paredzēti pārstrādes vai iepakošanas rūpniecībai, vai, visbeidzot, arī lauksaimnieks, ja produkti paredzēti lopbarībai vai kā lauksaimnieciskās ražošanas resursi. | 1. Labums no īpašā piegādes režīma, ko sniedz atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa vai saņemtais atbalsts, ir atkarīgs no saimnieciskā izdevīguma faktiskas pārneses uz galaizmantotāju, kas katrā attiecīgā gadījumā var būt vai nu patērētājs, ja produkti ir paredzēti tiešajam patēriņam, vai arī pēdējais pārstrādātājs vai iepakotājs, ja produkti paredzēti pārstrādes vai iepakošanas rūpniecībai, vai, visbeidzot, arī lauksaimnieks, ja produkti paredzēti lopbarībai vai kā lauksaimnieciskās ražošanas resursi. Saimnieciskā izdevīguma faktiska pārnese ir jāpierāda katrā izstrādājuma pārdošanas posmā. |
Pamatojums
Katrā pārdošanas posmā dažādiem uzņēmumiem ir jānodrošina no īpašā piegādes režīma iegūtā saimnieciskā izdevīguma tālāknodošana, tostarp arī pārdošanas izplatītājiem, ja galīgais izmantotājs ir patērētājs.
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
12. pants – 1.a punkts (jauns)
| |
Texte proposé par la Commission | Amendement |
| 1.a Dalībvalstis cenšas veicināt ekonomiskā izdevīguma un to priekšrocību faktisku pārnesi uz galapatērētāju, kas piešķirtas, īstenojot īpašo piegādes režīmu, tostarp piemēro labvēlīgāku nodokļu politiku vienādā mērā gan importētajiem produktiem, gan pārstrādes produktiem, kas satur saskaņā ar spēkā esošo kārtību importētas izejvielas. |
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
12. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Lai nodrošinātu 1. punkta vienādu piemērošanu, Komisija ar īstenošanas aktu pieņem sīki aprakstītus noteikumus tā piemērošanai un jo īpaši nosacījumus, ar kādiem dalībvalstis kontrolē saimnieciskā izdevīguma faktisku pārnesi uz galaizmantotāju. | 2. Lai nodrošinātu 1. punkta vienādu piemērošanu, Komisija ar īstenošanas aktu pieņem sīki aprakstītus noteikumus tā piemērošanai un jo īpaši nosacījumus, ar kādiem dalībvalstis kontrolē saimnieciskā izdevīguma faktisku pārnesi uz galaizmantotāju. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Produktus, uz ko attiecas īpašais piegādes režīms, var eksportēt uz trešām valstīm vai pārsūtīt uz pārējo Savienību tikai saskaņā ar vienādiem nosacījumiem, kurus Komisija nosaka ar īstenošanas aktu un kuros ietilpst ievedmuitas nodokļa maksāšana vai saņemtā 9. pantā minētā atbalsta atmaksāšana. | 1. Produktus, uz ko attiecas īpašais piegādes režīms, var eksportēt uz trešām valstīm vai pārsūtīt uz pārējo Savienību tikai saskaņā ar tehniskajiem nosacījumiem, kurus Komisija nosaka ar īstenošanas aktu un kuros ietilpst ievedmuitas nodokļa maksāšana vai saņemtā 9. pantā minētā atbalsta atmaksāšana. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
Pamatojums
Komisijai īstenošanas pilnvaras piešķir, lai nodrošinātu vienādu nosacījumu pieņemšanu. Formulējums ir divnozīmīgs un, lai panāktu saprotamību, ir jāprecizē Komisijas pilnvaru apjoms nolūkā nodrošināties, ka netiek radītas jaunas tiesības un/vai pienākumi.
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
13. pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
a) eksportē saistībā ar tradicionālu eksportu uz trešām valstīm vai pārsūta saistībā ar tradicionāliem sūtījumiem uz pārējo Savienību, ievērojot attiecīgo daudzumu ierobežojumu. Šos daudzumus nosaka Komisija ar īstenošanas aktu, pamatojoties uz sūtījumu vai eksporta vidējo apjomu 1989., 1990. un 1991. gadā; | a) eksportē uz trešām valstīm vai pārsūta uz pārējo Savienību, ievērojot daudzuma ierobežojumus, kas noteikti saskaņā ar tradicionālo nosūtīšanu un tradicionālo eksportu. Šos daudzumus nosaka Komisija ar īstenošanas aktu, pamatojoties uz sūtījumu vai eksporta vidējo apjomu trīs visveiksmīgākajos gados laikposmā pēc 1989. gada; |
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
13. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) eksportē saistībā ar reģionālu tirdzniecību uz trešām valstīm, ievērojot galamērķus un nosacījumus, ko Komisija noteikusi ar īstenošanas aktu; | b) eksportē saistībā ar reģionālu tirdzniecību uz trešām valstīm; |
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
13. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
c) pārsūta no Azoru salām uz Madeiru vai no Madeiras uz Azoru salām; | svītrots |
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
13. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
| |
Texte proposé par la Commission | Amendement |
| ca) pārsūta starp Azoru salu, Madeiras un Kanāriju salu reģionu; |
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
13. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
| |
Texte proposé par la Commission | Amendement |
d) pārsūta no Madeiras uz Kanāriju salām vai no Kanāriju salām uz Madeiru. | svītrots |
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
13. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| Uz šā punkta a) apakšpunktu attiecināmos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
13. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Šajā nodaļā jēdziens „reģionāla tirdzniecība” ir tirdzniecība, ko Francijas Aizjūras departamenti, Azoru salas, Madeira un Kanāriju salas veic, izvedot produktus uz trešām valstīm, kuras Komisija noteikusi ar īstenošanas aktu. | 3. Šajā nodaļā jēdziens „reģionāla tirdzniecība” ir tirdzniecība, ko Francijas aizjūras departamenti, Azoru salas, Madeira un Kanāriju salas veic, izvedot produktus uz tādu ģeogrāfisko un okeāna teritoriju trešām valstīm, kurās attālākie reģioni atrodas, kā arī uz valstīm, ar kurām jau izsenis pastāv tirdzniecības sakari. Šo valstu sarakstu nosaka Komisija īstenošanas aktā, ņemot vērā dalībvalstu objektīvās prasības, pēc tam, kad ir veiktas konsultācijas ar attiecīgajām nozarēm. Minēto sarakstu var grozīt reizi divos gados pēc dalībvalstu pieprasījuma. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
Pamatojums
To valstu saraksts, ar kurām attālākiem reģioniem ir reģionālās tirdzniecības sakari, ir jāgroza atbilstoši izmaiņām šo zonu eksportā.
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
13. pants – 6. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
6. Lai sadalītu labumu, ko saņem no īpašā piegādes režīma piemērošanas reģionālai un tradicionālai tirdzniecībai, Komisija ar deleģētu aktu nosaka, kādi ir nosacījumi, kas jāievēro, veicot pārstrādes darbības, lai to rezultātā iegūtos produktus varētu izvest saskaņā ar tradicionālu eksportu vai tirgot saskaņā ar reģionālu tirdzniecību. | 6. Lai sadalītu labumu, ko saņem no īpašā piegādes režīma piemērošanas reģionālai un tradicionālai tirdzniecībai, Komisija ar deleģētu aktu nosaka, kādi ir nosacījumi, kas jāievēro, veicot pārstrādes darbības, lai to rezultātā iegūtos produktus varētu izvest saskaņā ar tradicionālu eksportu vai tirgot saskaņā ar reģionālu tirdzniecību. Komisija ir jāpilnvaro pieņemt šos deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu. |
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
17. pants – 1. punkts – 2. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Lai nodrošinātu šā noteikuma vienādu piemērošanu, Komisija ar īstenošanas aktu pieņem minimālās pārbaužu prasības, kas dalībvalstīm jāpiemēro. | Lai nodrošinātu šā noteikuma vienādu piemērošanu, Komisija ar īstenošanas aktu pieņem minimālās pārbaužu prasības, kas dalībvalstīm jāpiemēro. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
17. pants – 2. punkts – 2. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Lai nodrošinātu, ka ekonomikas dalībnieki, kuri piedalās īpašajā piegādes režīmā, pilda savas saistības, Komisija ar deleģētu aktu nosaka vajadzīgos nosacījumus pirmās daļas piemērošanai un attiecīgā ekonomikas dalībnieka jaunu pieteikumu izskatīšanu. | Lai nodrošinātu, ka ekonomikas dalībnieki, kuri piedalās īpašajā piegādes režīmā, pilda savas saistības, Komisija ar deleģētu aktu nosaka vajadzīgos nosacījumus pirmās daļas piemērošanai un attiecīgā ekonomikas dalībnieka jaunu pieteikumu izskatīšanu. Komisija ir jāpilnvaro pieņemt šos deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu. |
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
18. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. POSEI programmās iekļauti īpaši pasākumi vietējās lauksaimnieciskās ražošanas labā, kuri ietilpst Līguma III sadaļas trešās daļas piemērošanas jomā un kuri ir vajadzīgi, lai nodrošinātu vietējās lauksaimnieciskās ražošanas nepārtrauktību un attīstību katrā attālākajā reģionā. | 1. POSEI programmās iekļauti īpaši pasākumi vietējās lauksaimnieciskās ražošanas atbalstam, kuri ietilpst Līguma trešās daļas III sadaļas piemērošanas jomā un kuri ir vajadzīgi, lai nodrošinātu vietējās lauksaimnieciskās ražošanas nepārtrauktību un attīstību katrā attālākajā reģionā, vienmēr ņemot vērā nepieciešamību vienkāršot administratīvajām iestādēm un jo īpaši galapatērētājiem paredzētās procedūras un nekad neapšaubot POSEI programmas efektivitāti un tai piešķirto attiecīgo finanšu līdzekļu lietderību. |
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Programmas daļā, kas veltīta pasākumiem vietējās lauksaimnieciskās ražošanas labā, ietilpst vismaz šādi elementi: | 2. Programmas daļās, kas veltītas pasākumiem vietējās lauksaimnieciskās ražošanas atbalstam un kas atbilst 2. pantā norādītajiem mērķiem, ietilpst vismaz šādi elementi: |
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) ierosinātās stratēģijas apraksts, izvēlētās prioritātes un vispārējie kvantitatīvie darbības mērķi, kā arī novērtējums, kurā uzrādīta sagaidāmā ietekme uz ekonomiku, vidi un sabiedrību, ieskaitot ietekmi uz nodarbinātību; | b) ierosinātās stratēģijas apraksts, izvēlētās prioritātes un vispārējie kvantitatīvie darbības mērķi, kā arī novērtējums, kurā uzrādīta sagaidāmā ietekme uz ekonomiku, vidi un sabiedrību, tostarp ietekmi uz nodarbinātību un uz vietējo produktu kvalitāti; |
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
e) atbalsta piešķiršanas nosacījumi, attiecīgie produkti un to apjomi; | svītrots |
Pamatojums
Šī norma ir lieka, jo tā satur atsauci uz šā paša panta 4. punktā reglamentētajiem jautājumiem.
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – f apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
f) atbalsta apjoms, kas noteikts katram pasākumam vai darbībai, lai sasniegtu vienu vai vairākus programmā noteiktus mērķus. | f) atbalsta apjoms, kas noteikts katram pasākumam, un provizoriskā summa, kura paredzēta katrai darbībai, lai sasniegtu vienu vai vairākus programmā noteiktus mērķus. |
Pamatojums
Ir jāturpina veicināt pēc iespējas lielāku elastīgumu attiecībā uz POSEI programmas pārvaldību, kā tas ir pieņemts kopš Regulas Nr. 247/2006 stāšanās spēkā.
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
18. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Komisija ar īstenošanas aktu pieņem vienādus noteikumus par 2. punktā minēto atbalstu izmaksāšanu. | 3. Komisija ar īstenošanas aktu pieņem tehniskos nosacījumus par 2. punktā minēto atbalstu izmaksāšanu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
18. pants – 4. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
c) individuālais atbalsts; | c) vienas atbalsta vienības summa; |
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
18. pants – 4. punkts – 2. daļa – d apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
d) atbalsta maksimālā summa. | svītrots |
Pamatojums
Augstākā apjoma noteikšana attiecībā uz katru darbību var ierobežot programmu pārvaldību.
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
18. pants – 4. punkts – 3. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Lai atbalstītu produktu tirdzniecību reģionā, kur tos ražo, Komisija ar deleģētu aktu pieņem noteikumus par tā atbalsta summas noteikšanu, kuru piešķir par tirdzniecību, un, ja vajadzīgs, maksimālos daudzumus, uz kādiem šis atbalsts var attiekties. | Lai atbalstītu produktu tirdzniecību reģionā, kur tos ražo, Komisija ar deleģētu aktu pieņem noteikumus par tā atbalsta summas noteikšanu, kuru piešķir par tirdzniecību, un, ja vajadzīgs, maksimālos daudzumus, uz kādiem šis atbalsts var attiekties. Komisija ir jāpilnvaro pieņemt šos deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu. |
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
18. pants – 4. punkts – 3.a daļa (jauna)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| Dalībvalstis var veikt iepriekšējus maksājumus par visām POSEI programmas darbībām, ar kurām atbalsta vietējo ražošanu. |
Pamatojums
Šīs normas mērķis ir uzlabot tā atbalsta efektivitāti, ko nodrošina attālāko reģionu vietējiem ražotājiem paredzētie pasākumi.
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
18. pants – 4.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 4.a Dalībvalstis pēc saņēmēju projekta pieņemšanas var tiem izsniegt apstiprinājumu, lai atvieglotu bankas priekšfinansējuma saņemšanu. |
Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
20. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Lai uzlabotu informētību par attālāko reģionu augstas kvalitātes lauksaimniecības produktiem un veicinātu to patēriņu svaigā vai pārstrādātā veidā, Komisija ar deleģētu aktu nosaka, ar kādiem nosacījumiem izmantojams grafiskais simbols, kā arī tā atveides un atveidotā simbola izmantošanas nosacījumus. | 3. Lai uzlabotu informētību par attālāko reģionu augstas kvalitātes lauksaimniecības produktiem un veicinātu to patēriņu svaigā vai pārstrādātā veidā, Komisija ar deleģētu aktu nosaka, ar kādiem nosacījumiem izmantojams grafiskais simbols, kā arī tā atveides un atveidotā simbola izmantošanas nosacījumus. Komisija ir jāpilnvaro pieņemt šos deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu. |
Grozījums Nr. 79
Regulas priekšlikums
20. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Lai nodrošinātu šā panta vienādu piemērošanu, Komisija ar īstenošanas aktu pieņem sīki aprakstītus noteikumus attiecībā uz grafiskā simbola ieviešanu, kā arī pārbaužu un uzraudzības minimālās prasības, kas dalībvalstīm jāpiemēro. | 4. Lai nodrošinātu šā panta vienādu piemērošanu, Komisija ar īstenošanas aktu pieņem sīki aprakstītus noteikumus attiecībā uz grafiskā simbola ieviešanu, kā arī pārbaužu un uzraudzības minimālās prasības, kas dalībvalstīm jāpiemēro. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
21. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 4. punkta, minētās regulas I pielikumā paredzēto gada maksimālo pieļaujamo apjomu, par ko ir iespējams saņemt Savienības atbalstu, var palielināt līdz divkāršam apjomam Azoru salu ezeru aizsardzības pasākumiem, kā arī ainavas un lauksaimniecības zemju tradicionālo iezīmju aizsardzības pasākumiem, jo īpaši, lai saglabātu akmens sienas, kas balsta terases Madeirā. | 1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 4. punkta, minētās regulas I pielikumā paredzēto gada maksimālo pieļaujamo apjomu, par ko ir iespējams saņemt Savienības atbalstu, var palielināt līdz divkāršam apjomam Azoru salu ezeru aizsardzības pasākumiem, kā arī ainavas, bioloģiskās daudzveidības un lauksaimniecības zemju tradicionālo iezīmju aizsardzības pasākumiem un pasākumiem, ar kuriem attālākajos reģionos saglabā akmens sienas. |
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
22. pants – 3.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 3.a Lai palielinātu attālāko reģionu lauksaimniecības izstrādājumu konkurētspēju tirgū un veicinātu lauku saimniecību spēju pārvarēt dabas katastrofu sekas un dabas faktoru apdraudējumu, visus vienas apakšnozares uzņēmumus mudina apdrošināties pret dabas katastrofām — tādējādi kooperatīvi, lauksaimnieku apvienība un jebkura cita lauksaimniecības struktūra pretēji aizliegumam tomēr drīkst saņemt valsts atbalstu, kuru izsniedz, lai sekmētu iespējas apdrošināties pret lauksaimniecības riskiem. |
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
23. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Francijas un Portugāles iestādes iesniedz Komisijai attiecīgi Francijas Aizjūras departamentu un Azoru salu un Madeiras augu vai augu produktu kaitēkļu apkarošanas programmas. Programmās jo īpaši norāda mērķus, kas jāsasniedz, pasākumi, kas jāveic, to ilgumu un izmaksas. Programmas, kas iesniegtas saskaņā ar šo pantu, neattiecas uz banānu aizsardzību. | 1. Dalībvalstu iestādes iesniedz Komisijai attālāko reģionu augu vai augu produktu kaitēkļu apkarošanas programmas. Programmās jo īpaši norāda mērķus, kas jāsasniedz, pasākumi, kas jāveic, to ilgumu un izmaksas. |
Pamatojums
Attiecībā uz visiem attālākajiem reģioniem ir jāpiemēro augu produktu kaitēkļu apkarošanas programmas, jo kaitēkļi izplatās aizvien vairāk — galvenokārt tāpēc, ka attīstītās tirdzniecība un mainās klimatiskie apstākļi. Fitosanitāro vielu trūkuma dēļ, lai novērstu šo izplatību, kā jebkad agrāk ir nepieciešama šādu darbību veicināšana. Programma jāpiemēro visiem augu izstrādājumiem.
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
23. pants – 3. punkts – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Lai īstenotu programmas, Komisija ar deleģētu aktu nosaka 2. punktā minēto Savienības finansiālo līdzdalību, Savienības finansējumam atbilstīgos pasākumus, kā arī atbalsta apjomu. | 3. Lai īstenotu programmas, Komisija deleģētos aktos nosaka 2. punktā minēto Savienības finansiālo līdzdalību, Savienības finansējumam atbilstīgos pasākumus, kā arī atbalsta apjomu. Komisiju pilnvaro pieņemt šos deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu. |
Grozījums Nr. 84
Regulas priekšlikums
23. pants – 3. punkts – 2. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Šāda līdzdalība var segt līdz 60 % no kompensējamajiem izdevumiem Francijas Aizjūras departamentos un līdz 75 % no kompensējamajiem izdevumiem Azoru salās un Madeirā. Maksājumu veic, pamatojoties uz Francijas un Portugāles iestāžu iesniegtajiem dokumentiem. Vajadzības gadījumā Komisija var organizēt izmeklēšanu, ko tās vārdā veic Padomes Direktīvas 2000/29/EK 21. pantā minētie eksperti. | Šāda līdzdalība var segt līdz 75 % no kompensējamajiem izdevumiem. Maksājumu veic, pamatojoties uz dalībvalstu iestāžu iesniegtiem dokumentiem. Vajadzības gadījumā Komisija var organizēt izmeklēšanu, ko tās vārdā veic Padomes Direktīvas 2000/29/EK 21. pantā minētie eksperti. |
Pamatojums
Pēdējos gados attālākajos reģionos ir ieviesies lielāks skaits kaitēkļu. Daudzus no tiem ir grūti iznīcināt, un tie ievērojami ietekmē ražotāju ienākumus. Daudzu reģionu klimatiskie apstākļi veicina tādu parazītu izplatību, kuru skaits ir ievērojami pieaudzis preču lielākas tirdzniecības dēļ.
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
24. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Kanāriju salām nepiemēro pasākumus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.v, 103.w un 103.y pantā. | 3. Kanāriju salām nepiemēro pasākumus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 85.g, 85.h, 85.i, 85.j, 85.k, 85.m, 103.v, 103.w un 103.y pantā. |
Pamatojums
Vīnkopība ir lauksaimniecības nozare, kas veicina lauku apvidus saglabāšanu salās. Referents vēlas, lai attiecībā uz Kanāriju salām turpmāk nepiemērotu normas, kurās ir paredzēti vīnogulāju audzēšanas ierobežojumi, jo pēdējos gados tā ir samazinājusies. Normu par tā saucamajiem nelikumīgajiem vīnogulāju stādījumiem nepiemērošanas ietekme uz pussalas vīnkopības nozari būtu niecīga, jo tikai 14,7 % no Kanāriju salās patērētā vīna ir vietējais vīns.
Grozījums Nr. 86
Regulas priekšlikums
25. pants – 4. punkts – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 114. panta 2. punkta, no Savienības izcelsmes piena pulvera atjaunota sterilizēta piena ražošanu Madeirā un Francijas aizjūras departamentā Reinjonā atļauj atbilstīgi vietējā patēriņa vajadzībām, ciktāl šis pasākums nodrošina, ka uz vietas ražoto pienu savāc un ka tam ir noiets. Šis produkts paredzēts tikai vietējam patēriņam. | 4. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 114. panta 2. punkta, no Savienības izcelsmes piena pulvera atjaunota sterilizēta piena ražošanu Madeirā un Francijas aizjūras departamentā Reinjonā atļauj atbilstīgi vietējā patēriņa vajadzībām, ciktāl šis pasākums nodrošina, ka uz vietas ražoto pienu savāc un ka tam ir noiets. Ja attiecīgā dalībvalsts pierāda šāda pasākuma lietderību no Francijas aizjūras departamentu Martinikas un Gvadelupas viedokļa, Komisijai ir tiesības vajadzības gadījumā pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 33. pantu, lai šo pasākumu attiecinātu arī uz šiem departamentiem. Šis produkts paredzēts tikai vietējam patēriņam. |
Grozījums Nr. 87
Regulas priekšlikums
26. pants – 1. punkts – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Tikmēr, kamēr jaunu vīriešu kārtas vietējo liellopu skaits nav sasniedzis pietiekamu daudzumu, lai nodrošinātu vietējās gaļas ražošanas saglabāšanu un attīstību Francijas Aizjūras departamentos un Madeirā, ir iespējams importēt liellopus no trešām valstīm nobarošanai uz vietas un patēriņam Francijas Aizjūras departamentos un Madeirā, nepiemērojot kopējā muitas tarifa ievedmuitas nodokli. Komisija ar īstenošanas aktu pieņem vajadzīgos pasākumus, lai piemērotu šo daļu un jo īpaši kārtību, kādā piešķir atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa par jaunu vīriešu kārtas liellopu importēšanu Francijas Aizjūras departamentos un Madeirā. | 1. Tikmēr, kamēr vietējo lielopu bullēnu skaits nav sasniedzis pietiekamu daudzumu, lai nodrošinātu vietējās gaļas ražošanas saglabāšanu un attīstību Francijas aizjūras departamentos un Madeirā, ir iespējams importēt liellopus no trešām valstīm nobarošanai uz vietas un patēriņam Francijas aizjūras departamentos un Madeirā, nepiemērojot kopējā muitas tarifa ievedmuitas nodokli. Komisija ar īstenošanas aktu pieņem vajadzīgos pasākumus, lai piemērotu šo daļu un jo īpaši kārtību, kādā piešķir atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa par liellopu bullēnu importēšanu uz Francijas aizjūras departamentiem un Madeiru. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
Grozījums Nr. 88
Regulas priekšlikums
26. pants – 2. punkts – 2. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Lai ņemtu vērā vietējās lopkopības nozares specifiskās īpašības un šīs nozares produkcijas izmantošanu, Komisija ar deleģētu aktu nosaka, ar kādiem nosacījumiem atbrīvo no ievedmuitas nodokļa. | Lai ņemtu vērā vietējās lopkopības nozares specifiskās īpašības un šīs nozares produkcijas izmantošanu, Komisija ar deleģētu aktu nosaka, ar kādiem nosacījumiem atbrīvo no ievedmuitas nodokļa. Komisiju pilnvaro pieņemt šos deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu. |
Grozījums Nr. 89
Regulas priekšlikums
26. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Ja piemēro Regulas (EK) Nr. 73/2009 52. pantu un 53. panta 1. punktu, Portugāles iestādes var samazināt valstij noteikto maksimāli pieļaujamo daudzumu tiesībām uz maksājumiem par aitas un kazas gaļu un uz piemaksu par zīdītājgovīm. Tādā gadījumā ar Komisijas īstenošanas aktu atbilstīgo atbalsta summu no maksimālajiem apjomiem, kas noteikti, piemērojot Regulas (EK) Nr. 73/2009 52. pantu un 53. panta 1. punktu, pārnes uz finanšu piešķīrumu, kurš minēts šīs regulas 29. panta 2. punkta otrajā ievilkumā. | 3. Ja piemēro Regulas (EK) Nr. 73/2009 52. pantu un 53. panta 1. punktu, Portugāles iestādes var samazināt valstij noteikto maksimāli pieļaujamo daudzumu tiesībām uz maksājumiem par aitas un kazas gaļu un uz piemaksu par zīdītājgovīm. Tādā gadījumā ar Komisijas īstenošanas aktu atbilstīgo atbalsta summu no maksimālajiem apjomiem, kas noteikti, piemērojot Regulas (EK) Nr. 73/2009 52. pantu un 53. panta 1. punktu, pārnes uz finanšu piešķīrumu, kurš minēts šīs regulas 29. panta 2. punkta otrajā ievilkumā. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
Grozījums Nr. 90
Regulas priekšlikums
27. pants – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Spānijai ir atļauts piešķirt atbalstu tabakas ražošanai Kanāriju salās. Šā atbalsta piešķiršana nedrīkst radīt ražotāju savstarpēju diskrimināciju šajās salās. | Spānijai ir atļauts piešķirt atbalstu tabakas ražošanai Kanāriju salās, ņemot vērā šīs ražošanas īpatnības un ierobežotās iespējas palielināt vietējās lauksaimniecības daudzveidību. Piešķirot šo atbalstu, šajās salās nedrīkst pieļaut atsevišķu ražotāju diskrimināciju. |
Grozījums Nr. 91
Regulas priekšlikums
28. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Komisija ar īstenošanas aktu pieņem vajadzīgos pasākumus 1. punkta piemērošanai un jo īpaši kārtību, kādā piešķir atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa par tabakas importēšanu Kanāriju salās. | 2. Komisija ar īstenošanas aktu pieņem vajadzīgos pasākumus 1. punkta piemērošanai un jo īpaši kārtību, kādā piešķir atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa par tabakas importēšanu Kanāriju salās. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
Grozījums Nr. 92
Regulas priekšlikums
29. pants – 1. punkts
| |
Texte proposé par la Commission | Amendement |
1. Šajā regulā paredzētie pasākumi, izņemot 21. pantu, veido intervenci, kas paredzēta, lai stabilizētu lauksaimniecības tirgus Padomes Regulas (EK) Nr. 1290/200513 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē. | 1. Šajā regulā paredzētie pasākumi, izņemot 21. pantu, ir intervences pasākumi, kas paredzēti, lai stabilizētu lauksaimniecības tirgus un nodrošinātu tiešos maksājumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1290/200513 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta nozīmē. |
Grozījums Nr. 93
Regulas priekšlikums
29. pants – 2. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Katram finanšu gadam Savienība finansē III un IV nodaļā paredzētos pasākumus par šādām gada summām: | 2. Katru finanšu gadu Savienība finansē III un IV nodaļā paredzētos pasākumus par šādām minimālajām gada summām: |
Grozījums Nr. 94
Regulas priekšlikums
29. pants – 2. punkts – 1. ievilkums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Francijas Aizjūras departamentiem 278,41 miljoni euro | Francijas aizjūras departamentiem 308,21 miljoni euro |
Grozījums Nr. 95
Regulas priekšlikums
29. pants – 2. punkts – 2. ievilkums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Azoru salām un Madeirai 106,21 miljoni euro | Azoru salām un Madeirai 117,61 miljoni euro |
Grozījums Nr. 96
Regulas priekšlikums
29. pants – 2. punkts – 3. ievilkums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Kanāriju salām 268,42 miljoni euro | Kanāriju salām 297,12 miljoni euro |
Grozījums Nr. 97
Regulas priekšlikums
29. pants – 3. punkts – 1. ievilkums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Francijas Aizjūras departamentiem 24,8 miljoni euro | Francijas aizjūras departamentiem 26,9 miljoni euro |
Pamatojums
Īpašā piegādes režīma augšējā apjoma palielinājuma mērķis attiecībā uz Franciju ir reaģēt uz lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas nozares izaugsmes prognozēm. Komisijas priekšlikums par palielinājumu izrādījās nepietiekams, ņemot vērā šīs valsts veiktās aplēses.
Grozījums Nr. 98
Regulas priekšlikums
29. pants – 3. punkts – 2. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Komisija ar īstenošanas aktu nosaka vienādus nosacījumus, ar kādiem dalībvalstis var grozīt to finanšu resursu izmantojumu, kas katru gadu piešķirti dažādiem produktiem, uz kuriem attiecas īpašais piegādes režīms. | Komisija ar īstenošanas aktu nosaka vienādus nosacījumus, ar kādiem dalībvalstis var grozīt to finanšu resursu izmantojumu, kas katru gadu piešķirti dažādiem produktiem, uz kuriem attiecas īpašais piegādes režīms. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
Grozījums Nr. 99
Regulas priekšlikums
29. pants – 3.a punkts (jauns)
| |
Texte proposé par la Commission | Amendement |
| 3.b Komisija raugās, lai atbalsta sadalījums starp vienas un tās pašas dalībvalsts attālākajiem reģioniem būtu samērīgs un nediskriminētu vienu vai vairākus minētos reģionus. |
Grozījums Nr. 100
Regulas priekšlikums
29. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Lai nodrošinātu saprātīgu un proporcionālu piešķīrumu izpētes, demonstrēšanas projektu, mācību un tehniskās palīdzības pasākumu finansēšanai, Komisija ar deleģētu aktu nosaka gada maksimālo apjomu, kādu var piešķirt par šiem pasākumiem. | 4. Lai nodrošinātu saprātīgu un proporcionālu piešķīrumu izpētes, demonstrēšanas projektu, mācību un tehniskās palīdzības pasākumu finansēšanai, Komisija ar deleģētu aktu nosaka gada maksimālo apjomu, kādu var piešķirt par šiem pasākumiem. Komisija ir jāpilnvaro pieņemt šos deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu. |
Grozījums Nr. 101
Regulas priekšlikums
29. pants – 4.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 4.a Ņemot vērā nelabvēlīgās sekas, kādas Eiropas banānu ražotājiem rada pakāpeniskā muitas nodevu samazināšana, kas ir paredzēta Ženēvas daudzpusējā nolīgumā un brīvās tirdzniecības nolīgumā ar Andu valstīm, Centrālamerikas valstīm un citiem reģioniem, Savienības attālāko reģionu banānu audzētājiem izmaksā zaudējumiem pielāgotu atlīdzību. Tās apmērs ir EUR 30 000 000 gadā, un tā attiecas uz visām Savienības valstīm, kurās audzē banānus. |
Pamatojums
Amendement 102
Regulas priekšlikums
29. pants – 4.b punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 4.c Turpmāk Komisija iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par tādas ietekmes novērtējumu, kāda uz Savienības audzētāju ienākumiem varētu būt visām jaunām tarifu koncesijām, ko piemēro Savienībā ievestajiem banāniem. Šim ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu, ar kuru groza 2. punktā paredzētās summas, lai Savienības ražotājiem kompensētu negūtos ienākumus. |
Amendement 103
Regulas priekšlikums
30. pants – 1.a daļa (jauna)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| Dalībvalstis nedrīkst piegādei paredzēto atbalstu sniegt tikai tad, ja tiek noteikts kāds konkrēts nodokļu režīms vai panāktas tiešas vai netiešas fiskālās sekas, jo saskaņā ar 12. pantā noteikto principu šā atbalsta radītais saimnieciskais izdevīgums ir pilnībā jāpārnes uz galapatērētāju. |
Grozījums Nr. 104
Regulas priekšlikums
31. pants – virsraksts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Paziņojumi un pārskati | Paziņojumi, pārskati un ietekmes pētījumi |
Grozījums Nr. 105
Regulas priekšlikums
31. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 31. jūlijā iesniedz Komisijai pārskatu par šajā regulā paredzēto pasākumu īstenošanu iepriekšējā gadā. | 2. Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 30. septembrī iesniedz Komisijai pārskatu par šajā regulā paredzēto pasākumu īstenošanu iepriekšējā gadā. |
Pamatojums
Praksē izrādījās, ka minētā ziņojuma iesniegšanas termiņš ir jāpagarina.
Grozījums Nr. 106
Regulas priekšlikums
31. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Komisija ne vēlāk kā 2015. gada 30. jūnijā un pēc tam ik pēc pieciem gadiem iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispārēju pārskatu, kurā norāda to darbību ietekmi, tostarp arī banānu nozarē, kas veiktas, piemērojot šo regulu, vajadzības gadījumā pārskatam pievienojot attiecīgus priekšlikumus. | 3. Komisija ne vēlāk kā 2015. gada 30. jūnijā un pēc tam ik pēc pieciem gadiem iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispārēju pārskatu, kurā norāda to darbību ietekmi, tostarp arī uz banānu un piena nozari, kas veiktas, piemērojot šo regulu, vajadzības gadījumā pārskatam pievienojot attiecīgus priekšlikumus. |
Grozījums Nr. 107
Regulas priekšlikums
31. pants – 3.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 3.a Komisija regulāri veic īpašus sākotnējos ietekmes pētījumus par to, vai ar trešām valstīm vai trešiem tirdzniecības tirgiem uzsāktas divpusējas vai daudzpusējas tirdzniecības sarunas un nozīmīgas izmaiņas, par kurām ir panākta vienošanās kopējās lauksaimniecības politikas jomā, ietekmē ražošanu attālākajos reģionos. Komisija, veicot savus ietekmes novērtējumus, piemēro Apvienoto Nāciju Organizācijas definētos kritērijus. Vajadzības gadījumā šiem pētījumiem vai novērtējumiem pievieno priekšlikumus par finansējuma pārskatīšanu un vietējai ražošanai paredzēto atbalsta pasākumu grozīšanu, ņemot vērā izmaiņas, kas pieņemtas tirdzniecības sarunās, vai nozīmīgas izmaiņas kopējā lauksaimniecības politikā. |
Grozījums Nr. 108
Regulas priekšlikums
31. pants – 3.b punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 3.b Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kurā būtu izvērtēta iespējamā ES un Mercosur valstu nolīguma noslēgšanas ietekme uz attālāko reģionu vietējo ražošanu. Šim ziņojumam pievieno likumdošanas priekšlikumu, kurā Savienības attālāko reģionu ražotājiem paredz attiecīgajā laikā pienākošos kompensāciju par zaudētajiem ienākumiem. |
Grozījums Nr. 109
Regulas priekšlikums
31. pants – 3.c punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 3.c Ņemot vērā piena kvotu režīma atcelšanas paredzamo nozīmīgo ietekmi uz attālāko reģionu piena nozari, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs atcelšanas ietekmes izvērtējumu. Šim ziņojumam pievieno likumdošanas priekšlikumu, kurā Savienības attālāko reģionu ražotājiem paredz attiecīgajā laikā pienākošos kompensāciju par zaudētajiem ienākumiem. |
Grozījums Nr. 110
Regulas priekšlikums
31. pants – 3.d punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 3.d Komisija paredz īpašu nodaļu analīzēs, pētījumos un novērtējumos, kurus tā veic saistībā ar tirdzniecības nolīgumiem un kopējo lauksaimniecības politiku, ja tiek aplūkota joma, kas ir īpaši svarīga no attālāko reģionu viedokļa. |
Grozījums Nr. 111
Regulas priekšlikums
31.a pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 31.a pants Attālāko reģionu saraksta papildināšana Pēc katras Eiropas Savienības attālāko reģionu saraksta papildināšanas palielina POSEI programmām paredzētos budžeta līdzekļus. |
Grozījums Nr. 112
Regulas priekšlikums
33. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Deleģētie akti | Deleģējuma īstenošana |
1. Komisijai uz nenoteiktu laiku tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šajā regulā minētos deleģētos aktus. | 1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šā panta nosacījumus. |
Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei. |
|
2. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 1. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. | 2. Šīs regulas 6. panta 3. punktā, 11. panta 2. punktā, 13. panta 6. punktā, 17. panta 2. punktā, 18. panta 4. punktā, 20. panta 3. punktā, 23. panta 3. punktā, 26. panta 2. punktā un 29. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģējumu Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ..*. Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome šādam pagarinājumam neiebilst ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. |
Iestāde, kura ir sākusi iekšēju procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atsaukt pilnvaru deleģēšanu, vēlākais vienu mēnesi pirms galīgā lēmuma pieņemšanas informē otro likumdevēju iestādi un Komisiju, norādot deleģētās pilnvaras, kuras ir jāatsauc, un atsaukšanas pamatojumu. |
|
Ar atsaukšanas lēmumu izbeidz minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā vai nu nekavējoties, vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neietekmē jau spēkā esošo deleģēto tiesību aktu derīgumu. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
|
|
3. Eiropas Parlaments un Padome var izteikt iebildumus par deleģēto aktu divu mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu var pagarināt par vienu mēnesi. | 3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 6. panta 3. punktā, 11. panta 2. punktā, 13. panta 6. punktā, 17. panta 2. punktā, 18. panta 4. punktā, 20. panta 3. punktā, 23. panta 3. punktā, 26. panta 2. punktā un 29. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu likumību. |
Ja pēc minētā termiņa ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus pret deleģēto aktu vai ja pirms šīs dienas gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par to, ka ir pieņēmuši lēmumu neizteikt iebildumus, deleģētais akts stājas spēkā tā noteikumos paredzētajā dienā. |
|
Ja Eiropas Parlaments vai Padome izsaka iebildumus attiecībā uz deleģēto aktu, tas spēkā nestājas. Iestāde, kura pauž iebildumus pret deleģēto aktu, norāda šādu iebildumu iemeslus. |
|
|
|
| 3.a Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto tiesību aktu, tā vienlaikus to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. |
| 3.b Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 6. panta 3. punktu, 11. panta 2. punktu, 13. pantu 6. punktu, 17. panta 2. punktu, 18. panta 4. punktu, 20. panta 3. punktu, 23. panta 3. punktu, 26. panta 2. punktu un 29. panta 4. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā pēc tā paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka tie iebildumus neizteiks. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. |
| _______________ |
| * Šīs regulas spēkā stāšanās datums. |
Grozījums Nr. 113
Regulas priekšlikums
34. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Īstenošanas akti — komiteja | Komiteja |
[Jāizpilda pēc tam, kad pieņemta regula par kontroli, kas minēta LESD 291. panta 2. punktā; pašlaik to apspriež Eiropas Parlaments un Padome]. | 1. Komisijai palīdz Tiešo maksājumu komiteja, kas izveidota saskaņā ar 2003. gada 29. septembra Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003* 144. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulas (ES) Nr. 182/2011** nozīmē. |
| 2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. |
| _______________ |
| * OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. |
| ** OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. |
Grozījums Nr. 114
Regulas priekšlikums
35. pants – 2.a daļa (jauna)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| Ja šo regulu piemēro ar 2012. gada 1. janvāri, dalībvalstīm nav līdz 2012. gada 1. augustam jāiesniedz jauna programma, kas paredzēta piemērošanai 2013. gadā, jo tas apgrūtinātu sarunas ar Komisijas dienestiem. Programmu stabilitāte ir izdevīga visiem dalībniekiem, jo tā nodrošina juridisko noteiktību un turpmāko ieguldījumu pareizu plānošanu. |
PASKAIDROJUMS
Konteksts
Attālākām un salu teritorijām paredzētās īpašās fakultatīvās programmas (POSEI) sāka īstenot 1991. gadā, lai palīdzētu Francijas aizjūras departamentiem, un pēc gada tās attiecināja arī uz Portugāles un Spānijas attālākajiem reģioniem. Šo pasākumu šobrīd piemēro deviņiem reģioniem: Francijai piederošajai Gvadelupai, Gviānai, Martinikai, Reinjonai, Santbartelmī un Santmartēnai; Portugāles teritorijām — Azoru salām un Madeirai, un Spānijas teritorijai Kanāriju salām. Ir paredzēts pievienot desmito reģionu, proti, Francijas departamentu Majotu.
Šīm programmām minētajos reģionos vienlaikus ir gan lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes nozares saglabāšanas, gan to attīstīšanas loma. Ja POSEI programmas netiktu piemērotas, līdzekļus saņemošo nozaru dzīvotspēja tagad būtu apdraudēta ekonomisko grūtību dēļ, ar kurām šie reģioni saskaras un kuras rada to ģeogrāfiskais stāvoklis un ierobežotās iespējas dažādot savu ekonomisko darbību.
POSEI divi atšķirīgi režīmi. No vienas puses — īpašais piegādes režīms, kas ir paredzēts šo teritoriju apgādei ar mājlopu barību, pārstrādes rūpniecības apgādei un tiešajam patēriņam. Saskaņā ar īpašo piegādes režīmu paredzētajam atbalstam atkarībā no valsts tiek noteikts maksimālais apjoms, lai novērstu jebkādu negodīgu konkurenci ar salās audzētajiem produktiem. No otras puses, otrā POSEI nodaļa, kas ir viskonsekventākā un kurā tiek piešķirti aptuveni 80 % no kopējā atbalsta apjoma, attiecas uz pasākumiem, ar kuriem atbalsta vietējos lauksaimniecības produktus, kam ir noteicošā loma ekonomiskās darbības saglabāšanā un dzīvotspējas nodrošināšanā.
Tiesību akti, kas attiecas uz POSEI, ir grozīti divas reizes. Pirmā reforma tika veikta 2001. gadā, un galvenā šajā sakarībā veiktā izmaiņa bija jaunas aprēķina metodes noteikšana attiecībā uz īpašajā piegādes režīmā sniegto atbalstu, jo šajā metodē vairs netika iekļauts Savienības atmaksāto līdzekļu (eksporta atbalsta) apjoms, tā vietā par pamatu ņemot papildu izmaksas, ko rada attālums, izolētība un attālāko reģionu mazā platība. Veicot šo reformu, tika arī ieviesta provizoriskā piegādes bilance.
POSEI otrā reforma, kas līdz šim ir visvērienīgākā, notika 2006. gadā un ir uzskatāma par 180o lielu pavērsienu attiecībā uz programmu agrāko sagatavošanas praksi, jo par to izstrādi pilnībā kļuva atbildīgas reģionālās iestādes. Pēc tam vairākkārt tika grozīta Regula (EK) Nr. 247/2006, lai pārsvarā iekļautu grozījumus, kas attiecas uz pēdējo banānu audzēšanas nozarei paredzētā atbalsta režīma reformu, ko iekļāva POSEI, un uz cukura nozares reformu. Cita starpā — pēc tam, kad bija izstrādāts pārskats par kopējās lauksaimniecības politikas „veselību”, tiešajam atbalstam paredzēto budžetu iekļāva POSEI programmā, kas patlaban ir uzskatāms par kopējās lauksaimniecības politikas pirmo pīlāru attālākajos reģionos.
Komisijas priekšlikuma kopsavilkums
Komisijas priekšlikums groza Regulu (EK) Nr. 247/2006 par palīdzību attālākajiem reģioniem, lai galvenokārt pārstrādātu dažādās pārskatītās tiesību aktu redakcijas, kas ir izstrādātas pēdējos gados. Šā priekšlikuma mērķis ir pielāgot regulu Lisabonas līgumā paredzētajām jaunajām normām par deleģētajiem aktiem un īstenošanas aktiem.
Papildus tam priekšlikumā ir mēģināts vienkāršot un padarīt skaidrāku regulas tekstu, kurā ir reglamentēti visi Eiropas Savienības deviņiem attālākajiem reģioniem paredzētie īpašie lauksaimniecības atbalsta pasākumi. Komisija arī izmanto šo vienkāršošanu, lai ieviestu atsevišķus grozījumus tiesību aktos, ņemot vērā problēmas, kas pēdējos gados konstatētas, īstenojot īpašo piegādes režīmu.
Galvenie ierosinātie grozījumi ir šādi:
– palielināt par 20 % Francijā un Portugālē piemērotajam īpašajam piegādes režīmam paredzēto maksimālo apjomu;
–par īpašā piegādes režīma nosacījumu izvirzīt šķēršļu nepieļaušanu vietējās ražošanas attīstībai;
– precizēt procedūru, saskaņā ar kuru programmas un to grozījumus apstiprināšanas nolūkā iesniedz Komisijai, lai veicinātu elastīgumu un tās labāk pielāgotu patiesajām vajadzībām;
– ļaut arī Francijas aizjūras teritorijām reeksportēt pārstrādātos produktus, izmantojot izejvielas, kuras ieved saistībā ar īpašo piegādes režīmu, neatmaksājot priekšrocību;
– iekļaut šajās programmās tiešā atbalsta pasākumu sarakstu, lai nodrošinātu labu budžeta pārvaldību;
– Komisijas papildus tam uzskata par lietderīgu norādīt veidu, kā tiek noteikta atbalsta summa pasākumiem, kurus piemēro vietējiem produktiem, — agrāk to pamataktā nenorādīja.
Referenta nostāja
Kā to atzīst pēc Komisijas pieprasījuma izstrādātā novērtējuma ziņojuma par POSEI režīmu autori, attālāko reģionu lauksaimnieciskās ražošanas un rūpniecības ienesīgums ir atkarīgs no šā režīma. Šajā krīzes periodā, kurā minētie reģioni saskaras ar bezdarba līmeni, kas bieži vien ir augstāks par vidējo valstī, ir jāturpina ne tikai šā režīma piemērošana, bet arī tas pēc iespējas jānostiprina.
Referents pauž nožēlu par to, ka no šā priekšlikuma ir svītrota atsauce uz Līgumā attālākajiem reģioniem paredzēto juridisko pamatu, un tāpēc ierosina to tajā ierakstīt no jauna. Līguma 349. pants ir vienīgais pants, kas attiecas uz šiem reģioniem un kurā ir paredzēts tiem nodrošināt tādas īpašas attieksmes saglabāšanu, ko varētu turpmāk apstrīdēt, ja šī juridiskā atsauce netiek iekļauta.
Komisija un Revīzijas palāta savā 2010. gada ziņojumā par POSEI darbību uzsver šā režīma lietderību, lai mazinātu grūtības, ar kurām šie reģioni saskaras.
Tomēr šīm programmām paredzētā finanšu dotācija (deviņiem jauniem reģioniem kopā 653 miljoni euro) izrādījās nepietiekama, par ko liecina tas, ka lauksaimniecības aktivitāte sāk mazināties un ka dažus lēmumus pieņēma valsts līmenī, lai vairāk veicinātu POSEI, piešķirot valsts atbalstu. Strukturālās problēmas un pieaugošais spiediens, ko rada trešo valstu importa konkurence, negatīvi ietekmē daudzas nozares.
Banānu nozarei, kurā tiek iegūta ievērojama daļa no attālākos reģionos, jo īpaši Kanāriju salās (25 % no kopējās reģiona ražošanas) saražotajiem lauksaimniecības galaproduktiem, nāksies saskarties ar ietekmi, ko rada tarifa koncesijas, kuras Savienība ir piešķīrusi banānu eksportam no Latīņamerikas valstīm. Tas, cik nozīmīga ir šī nozare, kas līdztekus tomātu un cukura nozarei ir uzskatāma par vienu no retajām šo salu eksportspējīgām nozarēm, varētu viegli pamatot nepieciešamību pārskatīt saskaņā ar POSEI piešķirtās dotācijas, lai kompensētu zaudējumus, kurus minētās koncesijas varētu radīt salu ražotājiem. Tomēr arī citām nozarēm, piemēram, tomātu, cukura un ruma nozarei, nāksies izturēt ievērojamu ārējo spiedienu, kura sekas Komisijai būtu pareizi jāizvērtē. Katra šā reģiona īpatnības vēl vairāk palielina tā ražošanas neaizsargātību pret trešo valstu importa pieaugumu, jo papildus izmaksām, kas saistītas ar attālumu un izolētību, ir jāņem vērā izmaksas, ko rada stingrās normas, kas jāpiemēro pārtikas nekaitīguma un vides jomā.
Salās audzējamo augu un ražošanas iespēju klāsts ir ierobežots, kas arī ir uzskatāms par nozīmīgu argumentu, lai noteiktu vispiemērotākos pasākumus, ar kuriem mazina zemkopju un lopkopju ienākumu krišanos, ņemot vērā arī pēdējo gadu centienus piedāvāt augstas kvalitātes produktus.
Referents uzskata, ka kompetentajām iestādēm, pārvaldot programmas, arī turpmāk ir jābūt ievērojamai rīcības brīvībai, jo pasākumus pielāgot reālajām vajadzībām visefektīvāk var tieši reģionālajā līmenī. Ir svarīgi nodrošināt šo elastību un vairāk apspriesties ar attiecīgajām nozarēm.
Attiecībā uz divām lielajām POSEI programmas nodaļām (īpašais piegādes režīms un vietējās ražošanas atbalsta pasākumi) referents uzskata, ka tajās nevajadzētu veikt nozīmīgus grozījumus. Tomēr referents uzstājīgi prasa dalībvalstīm cik vien iespējams uzlabot vietējās ražošanas atbalsta pasākumu plānošanu, lai palielinātu dažādām nozarēm piešķirtā atbalsta efektivitāti. Dalībvalstīm turklāt īpaša uzmanība būtu jāvelta iespējamo negatīvo ietekmi uz vietējo ražošanu, kādu varētu radīt īpašā piegādes režīma neatbilstoša piemērošana.
Pēdējos gados attālāko reģionu augu kultūras ir cietušas no kaitēkļu masveida pieplūduma sekām, ko izraisīja tirdzniecības apjoma pieaugums. Ražotāji ir spiesti cīnīties ar parazītu skaita pieaugumu, kura dēļ ir jāpastiprina fitosanitārās programmas un to piemērošana Kanāriju salās un lietošana attiecībā uz banānu stādījumiem, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību uzlabot ilgtspējīgu praksi.
Pēc referenta domām, Savienībai ir jāpastiprina arī robežkontrole, lai pārbaudītu no trešām valstīm ievestās preces, kuru audzēšanā un ražošanā būtu jāievēro tās pašas prasības, kas veterinārajā un fitosanitārajā jomā ir noteiktas attālāko reģionu zemkopjiem un lopkopjiem, tādējādi novēršot negodīgu konkurenci ar vietējo ražošanu.
JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU
Paolo De Castro
Priekšsēdētājs
Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja
BRISELĒ
Temats: atzinums par juridisko pamatu priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem [ COM(2010)0498 ]
Priekšsēdētāja kungs!
Juridiskajai komitejai 2011. gada 8. jūnijā nosūtītajā vēstulē Jūs saskaņā ar Reglamenta 37. pantu prasījāt izskatīt jautājumu par minētā priekšlikuma juridiskā pamata papildināšanu.
Komisija kā juridisko pamatu ierosinājusi LESD 42. panta pirmo daļu un 43. panta 2. punktu, kuri abi iekļauti LESD Trešās daļas ar nosaukumu „Savienības iekšpolitika un rīcība” III sadaļā „Lauksaimniecība un zivsaimniecība”.
Ir ierosināts papildināt juridisko pamatu ar LESD 349. pantu, kas iekļauts LESD Septītajā daļā „Vispārīgi un nobeiguma noteikumi”, kuras pantos ir noteikta procedūra īpašu pasākumu pieņemšanai, kuru mērķis jo īpaši paredzēt nosacījumus Līgumu piemērošanai attiecība uz Savienības attālākajiem reģioniem.
I. Priekšvēsture
Ar šo priekšlikumu Komisija ir uzsākusi 2006. gada 30. janvāra Regulas (EK) Nr. 247/2006, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem[2] pārstrādāšanas procedūru, lai nodrošinātu skaidrību un atbilstību Lisabonas līgumam jo īpaši attiecībā uz deleģētajiem aktiem un īstenošanas aktiem saskaņā ar LESD 290. un 291. pantu.
Regulas (EK) Nr. 247/2006 juridiskie pamati bija EK līguma 36. un 37. pants un 299. panta 2. punkts, kas attiecīgi atbilst LESD līguma 42., 43. un 349. pantam.
Regulai (EK) Nr. 247/2006 ir pievienota Komisijas regula[3], kas pieņemta, balstoties uz pamatakta 25. pantu, kurā paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par akta piemērošanu, un šī Komisijas regula ir grozīta trīs reizes — pēdējo reizi 2009. gadā.
Attiecīgajos atzinumos par priekšlikumu Reģionālās attīstības komiteja un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ieteikušas papildināt juridisko pamatu ar LESD 349. pantu.
II – attiecīgie LESD panti
Komisijas priekšlikumā kā juridiskie pamati ierosināti šādi panti (ar pievienoto izcēlumu norādīti darbības noteikumi):
39. pants
1. Kopējās lauksaimniecības politikas mērķi ir:
a) celt lauksaimniecības ražīgumu, veicinot tehnikas attīstību un panākot lauksaimniecības ražošanas racionālu attīstību un ražošanas faktoru, jo īpaši darbaspēka, optimālu izmantojumu;
b) šādi panākt pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem, jo īpaši palielinot lauksaimniecībā nodarbināto personu individuālos ienākumus;
c) stabilizēt tirgus;
d) nodrošināt krājumu pieejamību;
e) panākt, ka patērētāji piedāvātos produktus saņem par samērīgām cenām.
2. Veidojot kopējo lauksaimniecības politiku un īpašas metodes tās piemērošanai, jāņem vērā:
a) lauksaimniecības īpatnības, ko rada lauksaimniecības sociālā struktūra un dažādu lauksaimniecības reģionu struktūras un dabas apstākļu atšķirības;
b) vajadzība pakāpeniski īstenot attiecīgus pielāgojumus;
c) tas, ka dalībvalstīs lauksaimniecības nozare ir cieši saistīta ar visu tautsaimniecību.
40. pants
1. Lai sasniegtu mērķus, kas izvirzīti 39. pantā, izveido lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju.
Šai organizācijai, atkarībā no produktiem, uz kuriem tā attiecas, ir šādas formas:
a) kopīgi konkurences noteikumi;
b) dažādo valstu tirgus organizāciju obligāta koordinācija;
c) Eiropas tirgus organizācija.
2. Lauksaimniecības tirgu kopīgā organizācija, kas izveidota saskaņā ar šā panta 1. punktu, var aptvert visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu 39. pantā izvirzītos mērķus, jo īpaši cenu regulēšanu, atbalstu dažādu produktu ražošanai un tirdzniecībai, glabāšanas un pārvadāšanas noteikumus un kopīgus paņēmienus importa un eksporta stabilizācijai.
Kopīgā organizācija darbojas vienīgi 39. pantā izvirzīto mērķu sasniegšanai un nepieļauj ražotāju un patērētāju diskrimināciju Savienībā.
Kopējā cenu politika pamatojas uz kopīgiem kritērijiem un vienādām aprēķinu metodēm.
42. pants
Šā Līguma nodaļa par konkurenci attiecas uz lauksaimniecības produktu ražošanu un tirdzniecību tikai tiktāl, ciktāl to noteicis Eiropas Parlaments atbilstīgi 43. panta 2. punktam un saskaņā ar minētajos punktos paredzēto procedūru, ievērojot 39. pantā izvirzītos mērķus.
Padome pēc Komisijas priekšlikuma var atļaut piešķirt atbalstu:
a) lai aizsargātu uzņēmumus, kuriem traucējumus rada strukturāli vai dabas apstākļi;
b) saskaņā ar ekonomikas attīstības programmām.
43. pants
1. Komisija iesniedz priekšlikumus par kopējas lauksaimniecības politikas izstrādi un ieviešanu, tostarp paredzot aizstāt valstu lauksaimniecības tirgu organizācijas ar vienu no 40. panta 1. punktā paredzētajām kopīgās organizācijas formām, kā arī priekšlikumus par to, kā īstenot šajā sadaļā izklāstītos pasākumus.
Izstrādājot šos priekšlikumus, ņem vērā šajā sadaļā iztirzāto lauksaimniecības jautājumu savstarpējo atkarību.
2. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju izveido lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju, kas paredzēta 40. panta 1. punktā, kā arī citus noteikumus, kas vajadzīgi kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanai.
3. Padome pēc Komisijas priekšlikuma paredz pasākumus par cenu, nodevu, atbalsta un kvantitatīvo ierobežojumu noteikšanu, kā arī par zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu.
4. Valstu tirgus organizācijas saskaņā ar 2. punktu var aizstāt ar tirgus kopīgo organizāciju, kas paredzēta 40. panta 1. punktā, ja:
a) tām dalībvalstīm, kas neatbalsta šo pasākumu un kam ir pašām savas organizācijas konkrētām ražošanas nozarēm, lauksaimniecības tirgu kopīgā organizācija piedāvā līdzvērtīgus attiecīgo ražotāju nodarbinātības un dzīves līmeņa aizsargpasākumus, ņemot vērā iespējamus pielāgojumus un specializāciju, kas būs vajadzīga laika gaitā;
b) šāda organizācija tirdzniecībai Savienībā nodrošina līdzīgus nosacījumus tiem, kas pastāv attiecīgās valsts tirgū.
5. Ja kādām izejvielām ievieš lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju, pirms tā ieviesta attiecīgajiem pārstrādes produktiem, tad no trešām valstīm var importēt Savienībā tās izejvielas, ko izmanto pārstrādes produktiem, kurus paredz eksportēt uz trešām valstīm.
Ir ierosināts juridisko pamatu papildināt ar šo pantu:
349. pants
Ņemot vērā Gvadelupas, Franču Gviānas, Martinikas, Reinjonas, Senbertelemī, Senmartēnas, Azoru salu, Madeiras salu un Kanāriju salu struktūras sociālo un ekonomisko stāvokli, ko vēl vairāk apgrūtina tādi faktori kā attālums, tas, ka tās ir salas, maza teritorija, sarežģīts reljefs un klimats, tautsaimniecības atkarība no dažiem ražojumiem, kas, nemainoties un cits citu papildinot, nopietni kavē to attīstību, Padome pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu paredz īpašus pasākumus, lai izstrādātu nosacījumus Līgumu piemērošanai minētajiem reģioniem, tostarp kopēju politiku. Ja attiecīgos īpašos pasākumus pieņem Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, tā arī pieņem lēmumu, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu.
Pirmajā daļā minētie pasākumi jo īpaši skar muitas un tirdzniecības politiku, fiskālo politiku, brīvās tirdzniecības zonas, lauksaimniecības un zivsaimniecības politiku, nosacījumus izejvielu un plaša patēriņa preču piegādei, valsts atbalstu un nosacījumus, lai piekļūtu struktūrfondiem un Savienības horizontālajām programmām.
Padome paredz pirmajā daļā minētos pasākumus, ņemot vērā tālāko reģionu īpatnības un grūtības un neietekmējot Savienības tiesiskā regulējuma integritāti un saskaņu, tostarp iekšējo tirgu un kopējo politiku.
Ierosinātie juridiskie pamati
LESD 42. panta pirmajā daļā paredzēts, ka Parlaments un Padome atbilstīgi LESD 43. panta 2. punktam nosaka, ciktāl noteikumi par konkurenci attiecas uz lauksaimniecības produktu ražošanu un tirdzniecību. To darot, Parlaments un Padome ņem vērā kopējās lauksaimniecības politikas mērķus, kas noteikti 39. pantā.
LESD 43. panta 2. punktā ir paredzēts kopējās lauksaimniecības politikas vispārējais juridiskais pamats, ar ko Parlamentam un Padomei ir jāizveido lauksaimniecības tirgu kopīgā organizācija, kā noteikts LESD 40. pantā, izmantojot parasto likumdošanas procedūru.
LESD 349. pantā ir paredzēts juridiskais pamats nosacījumiem, kādos piemēro Līgumu noteikumus, tostarp kopējo politiku, kā Padome pieņem arī lēmumu, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, pieņem īpašus pasākumus attiecībā uz šiem reģioniem. Saskaņā ar šo pantu Padome pieņem pasākumus, bet ar Parlamentu notiek vienīgi apspriešanās. Tomēr ir svarīgi norādīt, ka saskaņā ar ES līguma 16. panta 3. punktu Padome pasākumus pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, ja LESD 349. pantā nav paredzēts citādi.
Judikatūra attiecībā uz juridisko pamatu
Ar judikatūru ir iedibināts, ka „Kopienas tiesību akta juridiskā pamata izvēlei jābūt balstītai uz objektīviem faktoriem, ko iespējams pārskatīt tiesā, un šie faktori jo īpaši aptver tiesību akta mērķi un saturu”[4]. Tāpēc nepareiza juridiskā pamata izvēle var būt par iemeslu tiesību akta atcelšanai.
Attiecībā uz pasākumu, kam vienlaicīgi ir vairāki mērķi vai vairāki komponenti, kuri ir nesaraujami saistīti un visi ir vienādā mērā svarīgi, Tiesa uzskata, ka šāds pasākums jābalsta ar vairākiem atbilstošiem juridiskiem pamatiem, ja tādēļ ir jāpiemēro Līguma dažādi noteikumi[5].
V. Ierosinātās regulas mērķis un saturs
Komisijas priekšlikuma paskaidrojuma rakstā ir norādīts, ka tā galvenais mērķis ir saskaņot Regulu (EK) Nr. 247/2006 ar LESD.
Attiecībā uz deleģētajiem aktiem saskaņā ar šo priekšlikumu likumdevējam tiek saglabātas tiesības pieņemt būtiskus elementus īpašajā režīmā attiecībā uz dažiem attālāko reģionu lauksaimniecības produktiem, lai pārvarētu grūtības, kuras rada šo reģionu izolētā un nomaļā ģeogrāfiskā atrašanās (Salu un nomaļo reģionu īpašu iespēju (POSEI) programmas)). Šā režīma vispārīgās nostādnes un vispārīgos principus nosaka likumdevējs. Saskaņā ar LESD 290. pantu likumdevējs uztic Komisijai papildināt vai grozīt dažus nebūtiskus elementus. Ar Komisijas pieņemtu deleģētu aktu tātad var noteikt papildu elementus, kas vajadzīgi likumdevēja noteiktā režīma pareizai darbībai. Priekšlikumā ir noteikts, ka tālab Komisija, izmantojot deleģētos aktus, var pieņemt nosacījumus un pasākumus, kas paredzēti POSEI programmās.
Dalībvalstīm saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 291. pantu ir jāīsteno likumdevēja noteiktais režīms. Atbilstoši Komisijas viedoklim tomēr šķiet, ka būtu nepieciešams nodrošināt POSEI programmas režīma vienādu īstenošanu dalībvalstīs, lai novērstu konkurences izkropļojumus un diskrimināciju starp tirgus dalībniekiem. Atbilstoši priekšlikumam likumdevējs tālab saskaņā ar Līguma 291. pantu 2. punktu piešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz noteiktiem programmas aspektiem.
Priekšlikuma pirmie pieci apsvērumi ir šādi (izcēlums pievienots):
(1)Lai mazinātu grūtības, ko rada to Savienības attālāko reģionu īpašā situācija, kuri uzskaitīti Līguma 349. pantā, ar Padomes 2006. gada 30. janvāra Regulu (EK) Nr. 247/2006, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem, noteikti īpaši pasākumi lauksaimniecības jomā[6]. Šie pasākumi konkrēti noteikti ar katram reģionam izstrādātām atbalsta programmām, kuras ir būtisks instruments šo reģionu apgādei ar lauksaimniecības produktiem. To jauno grozījumu dēļ, kuri izrādījušies vajadzīgi pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, ir jāatceļ Regula (EK) Nr. 247/2006 un jāaizstāj tā ar jaunu tekstu.
(2)Jānosaka galvenie mērķi, kuru sasniegšanu veicina Savienības attālāko reģionu labā izveidotais režīms.
(3)Jāprecizē saturs salu un nomaļo reģionu īpašu iespēju programmām (turpmāk POSEI programmas), kuras, piemērojot subsidiaritātes principu, jānosaka dalībvalstīm, uz kurām tās ģeogrāfiskajā ziņā attiecas vistiešākajā veidā, un dalībvalstīm tās jāiesniedz Komisijai apstiprināšanai.
(4)Lai labāk īstenotu Savienības attālāko reģionu labā izveidotā režīma mērķus, POSEI programmās jāiekļauj pasākumi, ar ko garantē lauksaimniecības produktu piegādi, kā arī uzglabāšanu, kā arī vietējās lauksaimnieciskās ražošanas attīstību. Ir jātuvina attiecīgo reģionu plānošanas līmenis un jāsistematizē partnerattiecību pieeja starp Komisiju un dalībvalstīm.
(5)Piemērojot subsidiaritātes principu un ievērojot elastību, kas ir pamatā plānošanas pieejai, kura pieņemta režīmam attālāko reģionu labā, dalībvalstu iestādes var ierosināt programmas grozījumus, lai pielāgotu šo programmu attālāko reģionu realitātei. Tādā pašā garā programmu grozīšanas procedūra jāpielāgo katra grozījumu veida piemērotības līmenim.
Priekšlikuma 2. pantā, kura nosaukums ir „Mērķi”, ir paredzēts, ka tiesību aktu ir mēģināts veicināt šādu mērķu sasniegšanu (izcēlums pievienots):
a) [nodrošināt] attālāko reģionu apgādi ar produktiem, kas būtiski cilvēka uzturam vai pārstrādei un kā lauksaimnieciskās ražošanas resursus, tādējādi atvieglinot papildu izmaksas, ko rada šo reģionu attālā, izolētā un nomaļā ģeogrāfiskā atrašanās;
b) [saglabāt un attīstīt] attālāko reģionu lauksaimniecisko ražošanu, ieskaitot vietējo produktu ražošanu, pārstrādi un laišanu tirdzniecībā.
Papildus noteikumu iekļaušanai par deleģētajiem un īstenošanas aktiem, priekšlikumā ir iekļauti arī noteikti mazāk nozīmīgi aktualizējoši grozījumi, lai ņemtu vērā izmaiņas Savienības tiesību aktos un 2006. gada regulas praktisko īstenošanu.
Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojuma projektā ir iekļauti 74 grozījumi Komisijas ierosinātajā tekstā, un ar pirmo no šiem grozījumiem ir piedāvāts par papildu juridisko pamatu noteikt LESD 349. pantu. Turklāt 19. grozījumā ir norādīts, ka šīs LESD pants būtu jāņem vērā, piešķirot „atšķirīga regulējuma piemērošanu attālākajiem reģioniem, lai veicinātu to attīstību un taisnīgu integrāciju Savienībā, īstenojot īpašas programmas un instrumentus, kas pielāgoti to īpašajai situācijai”. Pārējie ziņojuma projektā iekļautie grozījumi pamatā attiecas deleģēto un īstenošanas aktu tehniskajiem noteikumiem.
VI – Atbilstoša juridiskā pamata noteikšana
Ņemot vērā to, ka Regula (EK) Nr. 247/2006, kura ir jāpārstrādā ar priekšlikumu, daļēji bija balstīta uz pantu EK līgumā, kas atbilda LESD 349. pantam, un ka priekšlikuma mērķis un saturs tieši attiecas uz attālākajiem reģioniem paredzētu īpašu pasākumu darbības jomu un saturu, kā arī uz šo pasākumu īstenošanu, pilnīgi noteikti LESD 349. pants ir jāiekļauj juridiskajā pamatā.
Lai gan LESD 349. pants atšķirībā no LESD 43. panta 2. punkta neparedz parastās likumdošanas procedūras piemērošanu, ar to nosaka, ka Padomei lēmums ir jāpieņem ar kvalificētu balsu vairākumu. Tādējādi abi šie panti no procedūras viedokļa nav nesaderīgi.
VII – Secinājums un ieteikums
Ņemot vērā iepriekš veikto analīzi, LESD 349. pantam līdzās LESD 42. panta pirmajai daļai un 43. panta 2. punktam ir jāveido ierosinātās regulas juridiskais pamats.
Juridiskā komiteja 2011. gada 11. jūlija sanāksmē atbilstīgi ar 21 balsi „par”, nevienam neatturoties[7], nolēma sniegt šādu ieteikumu — priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem [ COM(2010)0498 ] būtu jābalsta uz LESD 42. panta pirmo daļu, LESD 43. panta 2. punktu un LESD 349. pantu.
Ar cieņu
Klaus-Heiner LEHNE
29.6.2011
Starptautiskās tirdzniecības komitejas ATZINUMS
Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem
( COM(2010)0498 – C7–0284/2010 – 2010/0256(COD) )
Atzinumu sagatavoja: Marielle De Sarnez
ĪSS PAMATOJUMS
Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. septembra priekšlikums Regulai, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem, ir sagatavots ar mērķi pārstrādāt POSEI režīmu (attālu un salu reģionu īpašo attīstības problēmu pārvarēšanas programma), uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 247/006, lai ņemtu vērā Lisabonas līguma stāšanos spēkā. Pamatojoties uz šo regulu, notiek to pārstādes produktu brīva tirdzniecība, uz kuriem attiecas īpašais piegādes režīms starp attālākiem Kopienas reģioniem, un tiek palielināts īpašā piegādes režīma maksimālais gada apjoms Francijai un Portugālei.
·Priekšvēsture
Kopš 1990. gada tiek veikti īpaši pasākumi, tostarp lauksaimniecības politikas jomā, ar mērķi sniegt atbalstu deviņiem attālākiem reģioniem (Gvadelupai, Francijas Gviānai, Martinikai, Reinjonai, Senbartelemī, Senmartēnas, Azoru, Madeiras un Kanāriju salām), ņemot vērā to īpašās iezīmes: attālumu, nošķirtību, mazo teritoriju, reljefu, klimatu, atkarību no ierobežota skaita produktu. Šo režīmu grozīja 2001. un 2006. gadā, lai ņemtu vērā kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) 2003. gada reformu un Eiropas Komisijas 2004. gadā izstrādāto stratēģiju attālākiem reģioniem.
·POSEI rezultāti
POSEI režīms ir devis iespēju paplašināt augkopības produktu daudzveidību, atjaunot banānu nozari pēc ciklona Dīns un uzlabot dažādu nozaru stāvokli.
Īpašā piegādes režīma pasākumi ir ļāvuši aizsargāt vietējās ražošanas struktūras un izveidot papildu darba vietas.
Ražošanas atbalsta pasākumi ir ļāvuši ierobežot lauksaimniecības darbības samazināšanos, īpaši banānu un cukura ražošanas sarukumu.
·Vai POSEI nodrošina pietiekamu attālāko reģionu aizsardzību?
Ženēvas nolīgums un nolīgums, kas noslēgts ar Andu un Centrālamerikas valstīm, apdraud attālāko reģionu līdzsvaru.
Šie nolīgumi tika apspriesti ar valstīm, kurās ražošanas izmaksas ir daudz zemākas nekā attālākajos reģionos, īpaši tāpēc, ka šajās valstīs fitosanitārās normas atšķiras no Eiropas tiesību aktos noteiktajām. Pastāv risks, ka šo valstu lauksaimniecības produkti varētu masveidā ieplūst Eiropas tirgū, kas līdz šim bija galvenais aizjūras lauksaimniecības produktu noieta tirgus, un apdraudēt banānu, cukura un ruma ražošanas nozares.
·Referenta ierosinājumi
1. ierosinājums: iekļaut LESD 349. pantu — jaunā teksta pamatā ir tikai LESD 42. un 43. pants, kas attiecas uz KLP. Savukārt LESD 349. pants dod iespēju pieņemt īpašus pasākumus attālākiem reģioniem, ņemot vērā to īpatnības, īpaši lauksaimniecības jomā.
2. ierosinājums: vairāk iesaistīt vietējās iestādes, lai uzlabotu programmu piemērotību reālajām attālāko reģionu prasībām — 6. panta 2. punkts: 31. pants un 10. pants. Programmā ir pilnīgāk jāievēro vietējo ieinteresēto pušu reālās vēlmes, tādēļ ir jāpiešķir papildtermiņš, kas jāizmanto šo pušu labākai iesaistīšanai, lai nodrošinātu lielāku skaitu dziļāku diskusiju par programmas efektivitāti.
3. ierosinājums: veicināt reģionālo tirdzniecību, dodot iespēju piešķirt atbalstu transportam un tādējādi papildinot īpašo piegādes režīmu — 9. pants.
No izejvielām iegūtu tādu pārstrādes produktu pārsūtīšana starp aizjūras departamentiem, kas ir saņēmuši atbalstu no īpašā piegādes režīma, ir iespējama. Savukārt, ja ir nepieciešams veicināt tirdzniecību starp reģioniem un dot iespēju jaunu nozaru attīstībai attālākajos reģionos, ir nepieciešams noteikt ar šo produktu pārvadāšanu saistīto izmaksu kompensācijas sistēmu. Tas radīs ievērojamas reģionālās attīstības iespējas.
4. ierosinājums: padarīt skaidrāku 18. panta formulējumu, piedāvājot jaunus noteikumus saistībā ar pasākumos sadalīto (katru no tiem var sadalīt darbībās) POSEI programmu obligāto saturu. Finanšu modelī ir precīzi norādīti finanšu piešķīrumi.
5. ierosinājums: banānu nozari iekļaut augu kaitēkļu apkarošanas programmās — 23 panta 1. punkts.
6. ierosinājums: palielināt īpašam piegādes režīmam ierosināto maksimālo apmēru attiecībā uz POSEI Francijai, kurš paredzēts izejvielu importam dzīvnieku barības ražošanai — 29. pants. Šāds palielinājums dotu iespēju ņemt vērā izaugsmes prognozes lopkopības nozarē aizjūras departamentos un attīstību, kas notiek lopkopības nozarē, atkarībā no papildizmaksu un piegādes avotu izmaiņām.
7. ierosinājums: pieprasīt, lai Eiropas Komisija sistemātiski novērtē tirdzniecības nolīgumu ietekmi uz attālākiem reģioniem (29. un 31. pants), izmantojot iepriekšējus ietekmes pētījumus un iespēju nodrošināt atbilstīgu kompensāciju attālākiem reģioniem, īpaši banānu nozarē.
GROZĪJUMI
Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1. atsauce
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 42. panta pirmo daļu un 43. panta 2. punktu, | – ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 42. panta pirmo daļu, 43. panta 2. punktu un 349. pantu, |
Pamatojums
Pašlaik POSEI režīmam ir divējāds juridiskais pamats — divi LESD panti, kas veltīti KLP (bijušais 36. un 37. pants) un īpašais attālākajiem reģioniem veltītais pants (bijušā 299. panta 2. punkts). Tomēr regulas pārstrādāšanas priekšlikumā juridiskais pamats ir tikai divi jaunie KLP panti (42. panta 1. punkts un 43. panta 2. punkts), un nav pieminēts īpaši attālākajiem reģioniem paredzētais 349. pants. Nepietiek ar vienu vienīgu atsauci uz KLP pantiem, lai pieņemtu pasākumus, kas īpaši veltīti attālākajiem reģioniem.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (4a) Lai netraucētu sasniegt POSEI atbalstītos mērķus, Komisija veic iepriekšēju ietekmes izpēti nolūkā noskaidrot iespējamās sekas (izmantojot ANO noteiktos kritērijus) ikreiz, kad notiek sarunas par starptautiskiem tirdzniecības nolīgumiem un var rasties apdraudējums POSEI atbalstītajām nozarēm. Pēc to pabeigšanas Komisija nosūta šos iepriekšējas ietekmes izpētes rezultātus Eiropas Parlamentam, Padomei, attālākajos reģionos ievēlētajām vietējām vai reģionālā līmeņa pārvaldes iestādēm pirms attiecīgo starptautisko nolīgumu noslēgšanas. |
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
8.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (8a) Atbalsts tradicionālajām nozarēm ir vēl jo vairāk vajadzīgs tāpēc, ka tas ļauj saglabāt produktu kvalitāti un to konkurētspēju Savienības tirgū ar trešām valstīm un tāpēc, ka ir parakstīti jauni tirdzniecības nolīgumi ar Latīņamerikas valstīm un saistībā ar dalību Pasaules Tirdzniecības organizācijā, kas rada problēmas šīm nozarēm. Komisijai un dalībvalstīm tomēr vajadzētu raudzīties, lai tā dēvētajām tradicionālajām nozarēm piešķirtais atbalsts nekavētu pārējo nozaru attīstību, kuras nodrošina izmantojamo dzīvnieku un augu dažādību. |
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
36.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (36a) Lai novērstu negatīvu ietekmi uz īpašo atbalstu, kas ar šo regulu piešķirts attālākiem reģioniem, Komisijai jāuzlabo kopējās Savienības politikas saskaņotība ar nozaru politikas virzieniem. Šī politikas saskaņotības uzlabošana varētu notikt, piemēram, ar ietekmes analīzes palīdzību. |
Pamatojums
Nozaru politika (reģionu, attīstības, pētniecības politika) ir jāīsteno, nodrošinot saskaņu ar POSEI pasākumiem, tirdzniecības politiku, lauksaimniecības vai zivsaimniecības politiku. Tādēļ, pastāvot aizdomām, ka kāds no tirdzniecības nolīgumiem varētu negatīvi ietekmēt attālākos reģionus, ir jāveic īpaši ietekmes pētījumi.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
36.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (36b) Tā kā beidzamā regula par atbalsta programmu POSEI, respektīvi, regula (EK) Nr. 247/2006, tika pieņemta, ņemot vērā PTO apstiprinātās piekļuves tiesības Eiropas tirgum saskaņā ar tarifu EUR 176 tonnā, POSEI budžeta dotācijā nav ņemtas vērā PTO nolīgumos par banānu tirdzniecību iekļautās tiesības un citi samazinājumi, kas piešķirti tirdzniecības nolīgumos ar Andu un Centrālamerikas valstīm. Tādēļ laikus ir jāveic jauna aktualizēta, visaptveroša un ārēja ietekmes izpēte, un ja tā atklāj negatīvu ietekmi uz Eiropas Savienības banānu ražotājiem, ir jāmaina programmā POSEI pieejamie finanšu resursi tā, lai ieviestu atlīdzināšanu un atbilstīgus pasākumus, kas paredzēti banānu ražotāju konkurētspējas palielināšanai attālākajos Savienības reģionos. |
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Jānodrošina tas, ka pasākumi, kas veikti saskaņā ar POSEI programmām, saskan ar tiem, kas īstenoti ar pārējo kopējās lauksaimniecības politikas instrumentu palīdzību, jo īpaši ar pasākumiem, kas saistīti ar kopīgām tirgus organizācijām, lauku attīstību, produktu kvalitāti, dzīvnieku labturību un vides aizsardzību. | 2. Jānodrošina tas, ka pasākumi, kas veikti saskaņā ar POSEI programmām, saskan ar tiem, kas īstenoti ar pārējo kopējās lauksaimniecības politikas instrumentu palīdzību, jo īpaši ar pasākumiem, kas saistīti ar kopīgām tirgus organizācijām, lauku attīstību, produktu kvalitāti, dzīvnieku labturību, vides aizsardzību un tirdzniecības politiku. |
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Atkarībā no POSEI programmās ietverto pasākumu izpildes ikgadējās novērtēšanas, dalībvalstis var iesniegt Komisijai priekšlikumus šo programmu grozīšanai saskaņā ar 29. panta 2. un 3. punktā minēto finanšu piešķīrumu, lai labāk pielāgotu tās attālāko reģionu prasībām un ierosinātajai stratēģijai. Komisija ar īstenošanas aktu pieņem vienādus sīki izstrādātus noteikumus par programmas grozījumu priekšlikumu iesniegšanu. | 2. Atkarībā no POSEI programmās ietverto pasākumu izpildes ikgadējās novērtēšanas, dalībvalstis var ne vēlāk kā katra gada 30. septembrī iesniegt Komisijai priekšlikumus nākamajam gadam šo programmu grozīšanai saskaņā ar 29. panta 2. un 3. punktā minēto finanšu piešķīrumu, lai labāk pielāgotu tās attālāko reģionu prasībām un ierosinātajai stratēģijai. Komisija ar īstenošanas aktu pieņem vienādus noteikumus par programmas grozījumu priekšlikumu iesniegšanu. |
Pamatojums
Ar šo grozījumu ir paredzēts grozījumu iesniegšanas termiņu pārcelt no 30. jūnija uz 30. septembri, jo gada programmu izpildes termiņš ir n+1. gada 30. jūnijs. Tādējādi būtu iespējams piesaistīt vietējās ieinteresētās puses, piemēram, lauksaimniecības kameras, reģionālās padomes, vispārējās padomes, un ņemt vērā secinājumus par iepriekšējo tirdzniecības gadu.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
9. pants – 3.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 3.a Šā panta 3. punktu nepiemēro pārstrādes produktiem tajos aizjūras departamentos, kuros tiek izmantotas izejvielas, kam piemēro īpašo piegādes režīmu, ja šos produktus pārsūta starp aizjūras departamentiem. |
Pamatojums
Ņemot vērā to, kādas ir transporta izmaksas starp aizjūras departamentiem, vajadzētu pastāvēt iespējai piešķirt papildu atbalstu īpašam piegādes režīmam tādas dzīvnieku barības pārsūtīšanai uz Gviānu, kura ražota Francijas Antiļās.
Šis atbalsts dotu Gviānai iespēju efektīva pārstrādes mehānisma izveides laikā saņemt produktus, kuru izmaksas ir līdzīgas produktu izmaksām Gvadelupā un Martinikā.
Līdzīgu atbalstu varētu nākotnē izveidot arī produktiem, kuri ražoti Reinjonā un kurus pārsūta uz Majotu.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
10. pants – d apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
d) attiecīgā gadījumā — vajadzību neradīt šķēršļus vietējās ražošanas potenciālai attīstībai. | d) vajadzību atbalstīt vietējās ražošanas attīstību. |
Pamatojums
Lai samazinātu attālāko reģionu atkarību pārtikas piegādes jomā, ir jāatbalsta vietējā ražošana. Vietējās ražošanas atbalsta pasākumi ir saistīti ar īpašo piegādes režīmu, lai gan šo abu režīmu mērķi ir atšķirīgi. Veicinot vietējās ražošanas attīstību, netiek nodarīts kaitējums POSEI iekšējai saskaņai attiecībā uz šiem abiem pīlāriem.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
13. pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
a) eksportē saistībā ar tradicionālu eksportu uz trešām valstīm vai pārsūta saistībā ar tradicionāliem sūtījumiem uz pārējo Savienību, ievērojot attiecīgo daudzumu ierobežojumu. Šos daudzumus nosaka Komisija ar īstenošanas aktu, pamatojoties uz sūtījumu vai eksporta vidējo apjomu 1989., 1990. un 1991. gadā; | a) eksportē saistībā ar tradicionālu eksportu uz trešām valstīm vai pārsūta saistībā ar tradicionāliem sūtījumiem uz pārējo Savienību, ievērojot attiecīgo fiksēto daudzumu ierobežojumu. Šos daudzumus nosaka Komisija ar īstenošanas aktu, pamatojoties uz sūtījumu vai eksporta vidējo apjomu, par vidējo pārbaudīto atsauci ņemot trīs labākos gadus kopš 1989. gada; |
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
13. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Šajā nodaļā jēdziens „reģionāla tirdzniecība” ir tirdzniecība, ko Francijas Aizjūras departamenti, Azoru salas, Madeira un Kanāriju salas veic, izvedot produktus uz trešām valstīm, kuras Komisija noteikusi ar īstenošanas aktu. | 3. Šajā nodaļā jēdziens „reģionāla tirdzniecība” ir tirdzniecība, ko Francijas Aizjūras departamenti, Azoru salas, Madeira un Kanāriju salas veic, izvedot produktus uz trešām valstīm, kuras pieder šo reģionu ģeogrāfiskajai un okeāniskajai telpai, kā arī uz vēsturiski saistītām trešām valstīm. |
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
e) atbalsta piešķiršanas nosacījumi, attiecīgie produkti un to apjomi; | svītrots |
Pamatojums
Nav nepieciešams precizēt šā panta formulējumu.
POSEI programmas ir sadalītas pasākumos, un piešķirtais finansējums ir noteikts finanšu modelī. Katru no šiem pasākumiem ir iespējams sadalīt vairākās darbībās.
Tā 2. punkts attiecas uz pasākumiem. Tiek piedāvāts svītrot e) apakšpunktu, kurš attiecas uz katras darbības detaļām. Šis punkts dublējas ar 4. punktu, kurš attiecas uz darbībām.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – f apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
f) atbalsta apjoms, kas noteikts katram pasākumam vai darbībai, lai sasniegtu vienu vai vairākus programmā noteiktus mērķus. | f) atbalsta apjoms, kas noteikts katram pasākumam, lai sasniegtu vienu vai vairākus programmā noteiktus mērķus. |
Pamatojums
Šā panta 2. punkts attiecas uz pasākumiem, tādēļ tiek ierosināts šajā punktā svītrot atsauci uz darbībām.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
18. pants – 4. punkts – c apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
c) individuālais atbalsts; | c) atbalsta vienības apmērs; |
Pamatojums
Lielākas skaidrības labad tiek ierosināts c) apakšpunktā vārdus „individuālais atbalsts” aizstāt ar vārdiem „atbalsta vienības apmērs”.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
18. pants – 4. punkts – d apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
d) atbalsta maksimālā summa. | svītrots |
Pamatojums
Pašlaik finansējuma maksimālo apmēru nosaka pasākumam, nevis darbībai. Tādēļ tiek ierosināts svītrot d) apakšpunktu, saskaņā ar kuru ir obligāti jānosaka „atbalsta maksimālā summa” darbībai. Tas nav nepieciešams, jo atbalsta vienības apmērs un tā piešķiršanas nosacījumi jau ir noteikti.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
21. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 4. punkta, minētās regulas I pielikumā paredzēto gada maksimālo pieļaujamo apjomu, par ko ir iespējams saņemt Savienības atbalstu, var palielināt līdz divkāršam apjomam Azoru salu ezeru aizsardzības pasākumiem, kā arī ainavas un lauksaimniecības zemju tradicionālo iezīmju aizsardzības pasākumiem, jo īpaši, lai saglabātu akmens sienas, kas balsta terases Madeirā. | 1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 4. punkta, minētās regulas I pielikumā paredzēto gada maksimālo pieļaujamo apjomu, par ko ir iespējams saņemt Savienības atbalstu, var palielināt līdz divkāršam apjomam Azoru salu ezeru aizsardzības pasākumiem, kā arī ainavas, bioloģiskās daudzveidības un lauksaimniecības zemju tradicionālo iezīmju aizsardzības pasākumiem, jo īpaši, lai saglabātu akmens sienas, kas balsta terases Madeirā. |
Pamatojums
Aizjūras departamentos ir koncentrēti 80 % ES bioloģiskās daudzveidības, tādēļ ir nepieciešams ainavu saglabāšanas darbībā iekļaut pasākumus bioloģiskās daudzveidības atbalstam.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
22. pants – 4.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 4.a Lai palielinātu attālāko reģionu konkurētspēju tirgū un veicinātu lauku saimniecību ilgtspējību, saskaroties ar dabas katastrofu sekām un risku, ir jānodrošina, lai visas apakšnozares būtu apdrošinātas pret dabas katastrofu risku. Šajā nolūkā kooperatīviem, lauksaimnieku apvienībām un visām pārējām ar lauksaimniecību saistītām struktūrām piemēro izņēmumu attiecībā uz aizliegumu saņemt valsts atbalstu, kas paredzēts, lai veicinātu pieteikšanos uz lauksaimniecības apdrošināšanu. |
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
23. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Francijas un Portugāles iestādes iesniedz Komisijai attiecīgi Francijas Aizjūras departamentu un Azoru salu un Madeiras augu vai augu produktu kaitēkļu apkarošanas programmas. Programmās jo īpaši norāda mērķus, kas jāsasniedz, pasākumi, kas jāveic, to ilgumu un izmaksas. Programmas, kas iesniegtas saskaņā ar šo pantu, neattiecas uz banānu aizsardzību. | 1. Francijas un Portugāles iestādes iesniedz Komisijai attiecīgi Francijas Aizjūras departamentu un Azoru salu un Madeiras augu vai augu produktu kaitēkļu apkarošanas programmas. Programmās jo īpaši norāda mērķus, kas jāsasniedz, pasākumi, kas jāveic, to ilgumu un izmaksas. |
Pamatojums
Tiek ierosināts noteikt, ka šīs programmas var attiecināt arī uz banāniem, jo banānu audzētājiem, tostarp Gvadelupā un Martinikā, ir jācīnās ar melno cerkosporiozi (mycosphaerella fijiensis), kas ir grūti apkarojama banānkoku slimība, turklāt ir vajadzīgi vēl vismaz pieci pētījumu gadi, lai radītu pret slimībām izturīgus banānkokus, kuru augļiem būtu labas garšas īpašības.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
27. pants – pirmā daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Spānijai ir atļauts piešķirt atbalstu tabakas ražošanai Kanāriju salās. Šā atbalsta piešķiršana nedrīkst radīt ražotāju savstarpēju diskrimināciju šajās salās. | Spānijai ir atļauts piešķirt atbalstu tabakas ražošanai Kanāriju salās, ņemot vērā šīs ražošanas īpatnības un ierobežotās iespējas palielināt vietējās lauksaimniecības daudzveidību. Šā atbalsta piešķiršana nedrīkst radīt ražotāju savstarpēju diskrimināciju šajās salās. |
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
29. pants – 3. punkts – pirmais ievilkums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Francijas Aizjūras departamentiem 24,8 miljoni euro | Francijas Aizjūras departamentiem 26,9 miljoni euro |
Pamatojums
Ja tiktu saglabāts pārāk zems īpašā piegādes režīma maksimālā apmēra ierobežojums, nebūtu iespējams rīkoties atkarībā no papildu izmaksu un piegādes avotu izmaiņām. Tādēļ ir nepieciešams palielināt ierosināto maksimālā apmēra ierobežojumu, lai ņemtu vērā izaugsmes prognozes aizjūras departamentu lopkopības nozarē, un nodrošināt pašlaik notiekošo attīstību ar lopkopību saistītajās nozarēs.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
29. pants – 4.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 4.a Ņemot vērā tās negatīvās sekas, ko Eiropas banānu ražotājiem rada pakāpeniskā muitas nodevu samazināšana pēc tam, kad stājās spēkā daudzpusējie Ženēvas nolīgumi un brīvās tirdzniecības nolīgumi ar Andu un Centrālamerikas valstīm un citiem reģioniem, Eiropas attālāko reģionu banānu ražotājiem ir jāizmaksā pienācīga kompensācija. Šīs kompensācijas apmērs ir 30 miljoni euro gadā visām Eiropas valstīm, kas ražo banānus. |
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
31. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 31. jūlijā iesniedz Komisijai pārskatu par šajā regulā paredzēto pasākumu īstenošanu iepriekšējā gadā. | 2. Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 30. septembrī iesniedz Komisijai pārskatu par šajā regulā paredzēto pasākumu īstenošanu iepriekšējā gadā. |
Pamatojums
Tas dotu iespēju iekļaut ziņojumā informāciju, kas saņemta no vietējām ieinteresētām pusēm, piemēram, lauksaimniecības kameras, reģionālās padomes, vispārējās padomes, un ņemt vērā secinājumus par iepriekšējo tirdzniecības gadu.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
31. pants – 2.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.a Ja ir paredzēts veikt būtiskus kopējās lauksaimniecības politikas grozījumus vai ja Savienība uzsāk ar trešām valstīm, trešām reģionālām organizācijām vai starptautiskām organizācijām tirdzniecības sarunas, kas var ietekmēt POSEI atbalstītās lauksaimniecības nozares, Komisijai regulāri ar noteiktu intervālu ir jāveic iepriekšēja konkrētās ietekmes izpēte par to, kāda varētu būt ietekme uz attālāko reģionu lauksaimniecību. Šo pētījumu rezultātus iesniedz Eiropas Parlamentam, nepieciešamības gadījumā pievienojot atbilstīgus priekšlikumus par kompensēšanu.
|
Pamatojums
Šī nozaru politika (reģionālo, attīstības, pētniecības politiku) ir jāīsteno, nodrošinot saskaņu ar POSEI pasākumiem, tirdzniecības politiku, lauksaimniecības vai zivsaimniecības politiku. Tādēļ, pastāvot aizdomām, ka kāds no tirdzniecības nolīgumiem varētu negatīvi ietekmēt attālākos reģionus, ir jāveic īpaši ietekmes pētījumi.
PROCEDŪRA
Virsraksts | Īpaši pasākumi lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem | |||
Atsauces | COM(2010)0498 – C7-0284/2010 – 2010/0256(COD) | |||
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē | AGRI 7.10.2010 |
|
|
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē | INTA 7.10.2010 |
|
|
|
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums | Marielle De Sarnez 26.10.2010 |
|
|
|
Izskatīšana komitejā | 24.5.2011 |
|
|
|
Pieņemšanas datums | 21.6.2011 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 23 1 0 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Laima Liucija Andrikienė, Kader Arif, David Campbell Bannerman, Daniel Caspary, Marielle De Sarnez, Christofer Fjellner, Yannick Jadot, Bernd Lange, David Martin, Emilio Menéndez del Valle, Vital Moreira, Paul Murphy, Cristiana Muscardini, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Niccolò Rinaldi, Tokia Saïfi, Helmut Scholz, Peter Šťastný, Keith Taylor, Iuliu Winkler, Pablo Zalba Bidegain, Paweł Zalewski | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Josefa Andrés Barea, Catherine Bearder, George Sabin Cutaş, Maria Eleni Koppa, Elisabeth Köstinger, Jörg Leichtfried | |||
12.9.2011
Budžeta komitejas ATZINUMS
Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem
( COM(2010)0498 – C7‑0284/2010 – 2010/0256(COD) )
Atzinumu sagatavoja: Giovanni La Via
ĪSS PAMATOJUMS
Savienības īpašo pasākumu mērķis lauksaimniecības atbalstam attālākajos reģionos (POSEI) ir novērst grūtības, kuras rada šo reģionu nošķirtība, izolētība, nelielā teritorija, topogrāfija un īpašais klimats, kas savukārt ir par iemeslu dažādiem, īpaši ar lauksaimniecības un tās produktu rūpnieciskās pārstrādes nozares konkurētspēju saistītiem sociāli ekonomiskiem šķēršļiem.
Ar šo atzinumu tiek mēģināts atbalstīt un pilnveidot POSEI programmas mērķus. Jo īpaši tajā tiek ierosināts, ka ir nepieciešams neliels pasākumu finansējuma palielinājums, lai atrisinātu grūtības, ko radījusi to īpašā situācija, kas pasliktinājusies pašreizējās saimnieciskās un finanšu krīzes un pieaugoša spiediena dēļ, kuram pakļautas attiecīgās nozares. Šis palielinājums jo īpaši nodrošinātu to, ka šie reģionu varētu turpināt attiecīgu pasākumu īstenošanu, lai sekmētu noturīgu attīstību, lauksaimniecības un tās resursu aizsardzību un ilgstošu izmantošanu. Ir vajadzīgs ņemt vērā, ka bezdarba līmenis šajos reģionos ir divreiz lielāks nekā ES un dalībvalstīs, pie kurām šie reģioni pieder. Turklāt to specifiskuma un neaizsargātības dēļ tautsaimniecības atlabšanai tajos nepieciešama pastiprināta un ilgtermiņa uzmanība.
Eiropas Komisija un Revīzijas palāta savā ziņojumā par POSEI programmas darbību 2010. gadā uzsver šīs shēmas lietderību, lai pārvarētu grūtības, kas raksturīgas šiem reģioniem. Tomēr šīm programmām piešķirtie resursi (deviņiem reģioniem pavisam 653 miljoni euro) ir nepietiekami, ko apliecina tas, ka lauksaimniecības ražošanas apjomi samazinās, un valsts mērogā tiek pieņemti noteikti lēmumi, lai palīdzētu POSEI programmas darbībai ar valsts atbalstu. Strukturālās problēmas un pieaugošais spiediens, ko rada trešo valstu konkurence šo valstu importa dēļ, ir saistītas vairāku nozaru slikto novērtējumu.
GROZĪJUMI
Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
34.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (34a) Finansējums banānu nozarei būtu jāpalielina, ņemot vērā īpašos pasākumus, lai palīdzētu attāliem un salu reģioniem (POSEI), nolūkā mazināt negatīvo ietekmi uz Savienības ražotājiem, ko radīs gaidāmais muitas nodevu samazinājums banānu importam Savienībā. Līdz ar to vienmēr ir jāizvērtē Savienības piešķirto tarifu atvieglojumu ietekme, lai noteiktu iespējas pārskatīt Savienības ražotājiem piešķirto atbalstu. |
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
34.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 34.b Komisijai būtu jāiesniedz Parlamentam un Padomei ziņojums par tādas ietekmes novērtējumu, kāda varētu būt jauniem tarifu atvieglojumiem banānu importam attiecībā uz ienākumiem, kurus gūst Savienības audzētāji. Šim ziņojumam vajadzības gadījumā būtu jāpievieno tiesību akta priekšlikums, ar kuru pielāgo šajā regulā paredzētās summas, lai Eiropas ražotājiem kompensētu negūtos ienākumus. |
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
36. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(36) Kopš 2006. gada pieprasījums pēc galvenajiem produktiem ir pieaudzis dažos attālākajos reģionos, jo īpaši Azoru salās un Francijas Aizjūras departamentos ganāmpulka palielināšanās un demogrāfiskā spiediena pieauguma dēļ. Tātad ir jāpalielina tā dalībvalstu budžeta daļa, kuru tās var izmantot īpašajam piegādes režīmam attiecīgajos attālākajos reģionos. | (36) Kopš 2006. gada pieprasījums pēc galvenajiem produktiem ir pieaudzis dažos attālākajos reģionos, jo īpaši Azoru salās un Francijas Aizjūras departamentos ganāmpulka palielināšanās un demogrāfiskā spiediena pieauguma dēļ. Tātad ir jāpalielina POSEI programmām atvēlētais ikgadējais budžeta līdzekļu piešķīrums un tā dalībvalstu budžeta daļa, kuru tās var izmantot īpašajam piegādes režīmam attiecīgajos attālākajos reģionos. |
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
36.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 36.a Pēc attālāka reģiona statusa piešķiršanas Majotas teritorijai Komisijai būtu jānāk klajā ar jaunu priekšlikumu attiecīgi palielināt aizjūras departamentiem paredzēto budžetu, kurā tiktu ņemts vērā Majotas jaunais statuss un būtu iekļauti īpaši noteikumi attiecībā uz Majotu. |
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
21. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 4. punkta, minētās regulas I pielikumā paredzēto gada maksimālo pieļaujamo apjomu, par ko ir iespējams saņemt Savienības atbalstu, var palielināt līdz divkāršam apjomam Azoru salu ezeru aizsardzības pasākumiem, kā arī ainavas un lauksaimniecības zemju tradicionālo iezīmju aizsardzības pasākumiem, jo īpaši, lai saglabātu akmens sienas, kas balsta terases Madeirā. | 1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 4. punkta, minētās regulas I pielikumā paredzēto gada maksimālo pieļaujamo apjomu, par ko ir iespējams saņemt Savienības atbalstu, var palielināt līdz divkāršam apjomam Azoru salu ezeru aizsardzības pasākumiem, kā arī ainavas un lauksaimniecības zemju tradicionālo iezīmju aizsardzības pasākumiem, jo īpaši, lai saglabātu akmens sienas attālākajos reģionos. |
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
29. pants – 2. punkts – labā sleja – 1. rinda
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
278,41 miljons euro | 308,21 miljons euro |
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
29. pants – 2. punkts – labā sleja – 2. rinda
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
106,21 miljons euro | 117,61 miljons euro |
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
29. pants – 2. punkts – labā sleja – 3. rinda
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
268,42 miljons euro | 297,12 miljons euro |
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
29. pants – 3. punkts – labā sleja – 1. rinda
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
24,8 miljons euro | 26,9 miljons euro |
PROCEDŪRA
Virsraksts | Īpaši pasākumi lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem | |||
Atsauces | COM(2010)0498 – C7-0284/2010 – 2010/0256(COD) | |||
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē | AGRI 7.10.2010 |
|
|
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē | BUDG 7.10.2010 |
|
|
|
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums | Giovanni La Via 4.10.2010 |
|
|
|
Pieņemšanas datums | 8.9.2011 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 20 5 0 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Damien Abad, Alexander Alvaro, Marta Andreasen, Francesca Balzani, Reimer Böge, Andrea Cozzolino, Jean-Luc Dehaene, Göran Färm, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazábal Rubial, Jens Geier, Estelle Grelier, Jutta Haug, Anne E. Jensen, Alain Lamassoure, Giovanni La Via, Claudio Morganti, Nadezhda Neynsky, Helga Trüpel, Angelika Werthmann, Jacek Włosowicz | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Maria Da Graça Carvalho, Jan Mulder, Peter Šťastný, Georgios Stavrakakis | |||
1.7.2011
Reģionālās attīstības komitejas ATZINUMS
Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem
( COM(2010)0498 – C7‑0284/2010 – 2010/0256(COD) )
Atzinumu sagatavoja: Elie Hoarau
ĪSS PAMATOJUMS
Bija jāpaiet 30 gadiem, lai Eiropas Kopienā tiktu radīts un apstiprināts attālāko reģionu jēdziens; Tiesas 1978. gada spriedums Hansen lietā, Eiropas Parlamenta 1987. gada G. Ligios ziņojums, Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas nostāja bija galvenie šā procesa veicinātāji. Sākot no 1989. gada, sāka ņemt vērā attālāko reģionu īpatnības, izstrādājot atbilstošu tiesisko regulējumu tādu pasākumu apstiprināšanai, ar kuriem varētu labāk un taisnīgāk integrēt attālākos reģionus Eiropas Kopienā. Amsterdamas līgumā tika konsolidēts attālākajiem reģioniem paredzēto īpašo pasākumu tiesiskais pamats. Lisabonas līgumā tika apstiprināts, ka attālākajiem reģioniem ir raksturīga pārmērīga nošķirtība no lielā Kopienas tirgus un pastāvīgi ierobežojumi, kuru ietekmē tie atrodas savdabīgā situācijā Eiropas Savienībā, ar ko ir attaisnojama tiem piemērotu pasākumu īstenošana.
1989. gadā pirmoreiz tika atzīts attālāko reģionu īpašais stāvoklis ES, un šim gadam ir arī būtiska nozīme attiecībā uz POSEI programmas. POSEI bija pirmā ES izstrādātā programma attālāko reģionu problemātikas risināšanai.
Iepriekš minētais atbilst uzskatam, ka 349. pantam (bijušajam 299. panta 2. punktam) kopā ar 42. panta pirmo daļu un 43. panta 2. punktu ir jāveido POSEI regulas tiesiskais pamats.
Ar 349. pantu Reģionālās attīstības komitejai piešķir īpašu un redzamu lomu visu ar to saistīto dokumentu vai regulu izskatīšanā. Tieši tāpēc gan šā dokumenta priekšvēsture, gan šī regula ir ļoti svarīga Reģionālās attīstības komitejas locekļiem.
Kāpēc būtu jāsniedz īpašs atbalsts lauksaimniecībai attālākajos reģionos?
Lauksaimniecība ir stratēģiska tautsaimniecības nozare attālākajos reģionos divējādā ziņā. No vienas puses, tā ir svarīgākais nodarbinātības un ekonomikas attīstības faktors šajos reģionos, un tajā darbojas liela daļa aktīvo iedzīvotāju. No otras puses, lauksaimniecība un tās dažādošana ir cieši saistīta ar pārtikas nodrošinājumu — šim jēdzienam ir vēl jo lielāka nozīme, jo attālākie reģioni ir nošķirti reģioni, kas atrodas uz salām un ir atdalīti no Eiropas kontinenta.
Nospraustie mērķi.
Attālākajos reģionos un to attīstības stratēģijā galvenā nozīme ir pašpietiekama pārtikas nodrošinājuma līmeņa pieaugumam, tālab ir jāsamazina lauksaimniecības ražojumu imports un vienlaikus jāpalielina un jādažādo vietējā lauksaimnieciskā ražošana.
Tomēr ir jāsaprot, ka šo problēmjautājumu nevar atrisināt, aizstājot tradicionālās nozares (banāni, cukurs, rums) ar jaunām nozarēm. Ražošanas un lauksaimniecības dažādošanā var gūt sekmes, ja norit sekmīgs darbs tradicionālajās nozarēs. Atbalsts tradicionālajām nozarēm ir vēl jo vairāk nepieciešamās, jo tas ļauj uzturēt to konkurētspēju Eiropas tirgū, ņemot vērā Latīņamerikas un ĀKK valstu radīto konkurenci. Šajās valstīs ir ievērojami zemākas ražošanas un atalgojuma izmaksas, turklāt tās var krasi samazināt izmaksas, ko attālākajiem reģioniem tikpat kā nav iespējas izdarīt tāpēc, ka tie atrodas uz salām, tālu no Eiropas lielā tirgus, un to reģionālās administratīvās struktūras dēļ. Tomēr no tradicionālo nozaru produktiem un blakusproduktiem gūtie ieņēmumi ir taisnīgi jāsadala starp lauksaimniekiem, pārstrādātājiem un izplatītājiem, lai viņi varētu sev nodrošināt pienācīgus iztikas līdzekļus.
Novērtējums un veicamās izmaiņas.
Iepriekšējās POSEI programmas (kopš 2006. gada) var uzskatīt par sekmīgām, par ko liecina Eiropas Revīzijas palātas ziņojums un Eiropas Komisijas uzdevumā sagatavotais ziņojums, kas publicēts 2010. gadā. Tāpēc ir jāsaglabā šis instruments, kā arī tam raksturīgā pārvaldības elastība, kas ir garantējusi tā panākumus, un jānodrošina tam pastāvīgs atbalsts. Šajā sakarībā referents vēlas uzsvērt, ka Eiropas Komisijai ir jāveic ietekmes novērtējums ikreiz, kad tiek parakstīti starptautiski tirdzniecības nolīgumi un var rasties apdraudējums POSEI atbalstītajām nozarēm.
Tomēr ir nepieciešams skaidrāk noteikt POSEI mērķus un tos rūpīgāk pielāgot attālāko reģionu problēmām. Tālab atsevišķi no pārējiem POSEI paredzētajiem mērķiem ir jāparedz vietējās lauksaimniecības attīstība un importa samazinājums.
Vēl POSEI mērķi ir jāpapildina ar jaunu sadaļu, kurā būtu iekļautas pētniecības un apmācības programmas, kas var veicināt tādas ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas radīšanu un attīstību, kurai ir augsta pievienotā vērtība. Saistībā ar to ir jāsaskaņo POSEI programma ar pēdējo Komisijas paziņojumu 2008. gadā par attālākajiem reģioniem paredzēto jauno stratēģiju.
Ir svarīgi panākt, lai ievēlētie vietējo pašvaldību vadītāji, kas atbildīgi par attālāko reģionu lauksaimniecību, visos attālākajos reģionos un jo īpaši Francijā būtu pēc iespējas ciešāk iesaistīti POSEI programmas īstenošanā. POSEI darbība galvenokārt noris vietējā līmenī, tāpēc ievēlētajiem pārstāvjiem ir jādod iespēja uzņemties attiecīgo atbildību.
Visbeidzot, Eiropas Komisijai ir regulāri jāveic centralizēts POSEI programmas novērtējums, lai panāktu nosprausto mērķu reālu un efektīvu īstenošanu.
GROZĪJUMI
Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1. atsauce
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 42. panta pirmo daļu un 43. panta 2. punktu, | – ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 349. pantu, 42. panta pirmo daļu un 43. panta 2. punktu, |
Pamatojums
Ir jāpaplašina regulas juridiskais pamats, tajā iekļaujot Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantu, kurš attiecas tieši uz Eiropas Savienības attālākajiem reģioniem.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(4) Lai labāk īstenotu Savienības attālāko reģionu labā izveidotā režīma mērķus, POSEI programmās jāiekļauj pasākumi, ar ko garantē lauksaimniecības produktu piegādi un uzglabāšanu, kā arī vietējās lauksaimnieciskās ražošanas attīstību. Ir jātuvina attiecīgo reģionu plānošanas līmenis un jāsistematizē partnerattiecību pieeja starp Komisiju un dalībvalstīm. | (4) Lai labāk īstenotu Savienības attālāko reģionu labā izveidotā režīma mērķus, POSEI programmās jāiekļauj pasākumi, ar ko garantē lauksaimniecības produktu piegādi un uzglabāšanu, kā arī kvalitatīvas vietējās lauksaimnieciskās ražošanas attīstību, ņemot vērā prasības saistībā ar klimata pārmaiņu novēršanu. Ir jātuvina attiecīgo reģionu plānošanas līmenis un jāsistematizē partnerattiecību pieeja starp Komisiju, dalībvalstīm un attālākajos reģionos ievēlētajām administratīvo apgabalu vai reģionu pārvaldes iestādēm. |
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (4.a) Lai netraucētu sasniegt POSEI noteiktos mērķus, Komisijai ir jāveic ietekmes izpēte vai iepriekšējs novērtējums nolūkā noskaidrot iespējamās sekas (izmantojot ANO noteiktos kritērijus) ikreiz, kad notiek sarunas par starptautiskiem tirdzniecības nolīgumiem un var rasties apdraudējums POSEI atbalstītajām nozarēm. Pirms attiecīgo starptautisko nolīgumu noslēgšanas Komisija nosūta minētās ietekmes izpētes vai iespējamo seku iepriekšēja novērtējuma rezultātus Eiropas Parlamentam, Padomei, attālākajos reģionos ievēlētajām administratīvo apgabalu vai reģionu pārvaldes iestādēm. |
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(6) Tādēļ, lai nodrošinātu galveno lauksaimniecības produktu piegādi attālākajiem reģioniem un kompensētu papildu izmaksas, ko rada šo reģionu attālā, izolētā un nomaļā ģeogrāfiskā atrašanās, ir lietderīgi ieviest īpašu piegādes režīmu. Attālāko reģionu īpašās ģeogrāfiskās atrašanās dēļ tiem rodas papildu transporta izmaksas, piegādājot produktus, kas ir būtiski svarīgi cilvēku uzturam, pārstrādei vai kā lauksaimnieciskās ražošanas resursi. Turklāt objektīvi faktori, ko rada izolētai un attālais novietojums, jo īpaši atrašanās uz salām un lauksaimnieciski izmantojamu zemju nelielās platības, uzņēmējiem un ražotājiem attālākajos reģionos rada papildu grūtības, kas būtiski apgrūtina viņu darbību. Šos apgrūtinājumus var mazināt, pazeminot minēto būtiski svarīgo produktu cenas. | (6) Neskarot vietējo ražošanu un tās attīstību, ir jāievieš īpašs apgādes režīms, lai nodrošinātu galveno lauksaimniecības produktu piegādi attālākajiem reģioniem un kompensētu papildu izmaksas, ko rada šo reģionu attālā, izolētā un nomaļā ģeogrāfiskā atrašanās. Attālāko reģionu īpašās ģeogrāfiskās atrašanās dēļ tiem rodas papildu transporta izmaksas, piegādājot produktus, kas ir būtiski svarīgi cilvēku uzturam, pārstrādei vai kā lauksaimnieciskās ražošanas resursi. Turklāt objektīvi faktori, ko rada izolētais un attālais novietojums, jo īpaši atrašanās uz salām un lauksaimnieciski izmantojamu zemju nelielās platības, uzņēmējiem un ražotājiem attālākajos reģionos rada papildu grūtības, kas būtiski apgrūtina viņu darbību. Šos apgrūtinājumus var mazināt, pazeminot minēto būtiski svarīgo produktu cenas. |
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(8) Lai sasniegtu mērķi pazemināt cenas attālākajos reģionos un atvieglinātu papildu izmaksas, ko rada šo reģionu attālais, izolētais un nomaļais ģeogrāfiskais novietojums, vienlaikus saglabājot Savienības izcelsmes produktu konkurētspēju, ir jāpiešķir atbalsts Savienības izcelsmes produktu piegādei attālākajiem reģioniem. Piešķirot šādu atbalstu, ir jāņem vērā papildu izmaksas, kas rodas, transportējot produktus uz attālākajiem reģioniem, un cenas, ko piemēro eksportam uz trešām valstīm, un — attiecībā uz lauksaimnieciskās ražošanas resursiem un pārstrādei paredzētiem produktiem — ar lielo ģeogrāfisko attālumu saistītās papildu izmaksas, jo īpaši atrašanās uz salām un niecīgā teritorija. | (8) Lai efektīvi sasniegtu mērķi pazemināt cenas attālākajos reģionos, samazinot papildu izmaksas, ko rada šo reģionu attālais, izolētais un nomaļais ģeogrāfiskais novietojums, vienlaikus saglabājot attālāko reģionu produktu konkurētspēju, ir jāpiešķir atbalsts Savienības izcelsmes produktu piegādei attālākajiem reģioniem. Piešķirot šādu atbalstu, ir jāņem vērā papildu izmaksas, kas ir saistītas ar šo produktu transportēšanu uz attālākajiem reģioniem, un cenas, ko piemēro eksportam uz trešām valstīm, un — attiecībā uz lauksaimnieciskās ražošanas resursiem un pārstrādei paredzētiem produktiem — ar lielo ģeogrāfisko attālumu saistītās papildu izmaksas, jo īpaši atrašanās uz salām un niecīgā teritorija. |
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
8.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (8.a) Atbalsts tradicionālajām nozarēm ir vēl jo vairāk vajadzīgs tāpēc, ka tas ļauj nodrošināt produktu kvalitāti un konkurētspēju Savienības tirgū, ņemot vērā trešo valstu radīto konkurenci, un tāpēc, ka ir parakstīti jauni tirdzniecības nolīgumi ar Latīņamerikas valstīm, kā arī saistībā ar dalību Pasaules Tirdzniecības organizācijā, kas rada problēmas šīm nozarēm. Komisijai un dalībvalstīm tomēr vajadzētu raudzīties, lai tā dēvētajām tradicionālajām nozarēm piešķirtais atbalsts nekavētu pārējo nozaru attīstību, kuras nodrošina izmantojamo dzīvnieku un augu dažādību.
|
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(14) Tomēr ir jāveic atbilstīgi pasākumi, lai Azoru salās varētu īstenot cukura pārstrādes nozares vajadzīgo pārstrukturēšanu. Veicot šos pasākumus, ir jāņem vērā, ka ir jānodrošina noteikts produkcijas un pārstrādes līmenis, lai cukura nozare Azoru salās būtu dzīvotspējīga. Ņemot vērā iepriekš minēto, ierobežotā laikposmā — piecus gadus — izņēmuma kārtā ir jāatļauj cukura nosūtīšana no Azoru salām uz pārējo Savienības teritoriju apjomā, kas pārsniedz tradicionālās plūsmas, piemērojot pakāpeniski samazinātus gada ierobežojumus. Tā kā cukura daudzums, ko var nosūtīt tālāk, būs proporcionāls apjomam, kas ir noteikti nepieciešams, lai nodrošinātu vietējās cukura ražošanas un pārstrādes dzīvotspēju, un tas nepārsniegs šo apjomu, cukura īslaicīgai nosūtīšanai no Azoru salām nebūs negatīva ietekme uz Savienības iekšējo tirgu. | (14) Tomēr ir jāveic atbilstīgi pasākumi, lai Azoru salās varētu īstenot cukura pārstrādes nozares vajadzīgo pārstrukturēšanu. Veicot šos pasākumus, ir jāņem vērā, ka ir jānodrošina noteikts produkcijas un pārstrādes līmenis, lai cukura nozare Azoru salās būtu dzīvotspējīga. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāatļauj cukura nosūtīšana no Azoru salām uz pārējo Savienības teritoriju apjomā, kas pārsniedz tradicionālās plūsmas. Tā kā cukura daudzums, ko var nosūtīt tālāk, būs atbilstošs apjomam, kas ir noteikti nepieciešams, lai nodrošinātu vietējās cukura ražošanas un pārstrādes dzīvotspēju, un tas nepārsniegs šo apjomu, cukura nosūtīšanai no Azoru salām nebūs negatīva ietekme uz Savienības iekšējo tirgu. |
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(17) Tā kā rīsi ir Reinjonas pārtikas režīma pamatelements un tā kā Reinjona pati nesaražo šo produktu pietiekamā daudzumā, lai apmierinātu vietējās vajadzības, ir jāsaglabā atbrīvojums no ievedmuitas šā produkta importēšanai Reinjonā. | (17) Tā kā rīsi ir viens no galvenajiem pārtikas produktiem, ko lieto uzturā Reinjonā, un rīsu pārstrādes un apstrādes rūpniecība tur pastāv ilgus gadus, un tā kā Reinjona pati neražo rīsus pietiekamā daudzumā, lai apmierinātu vietējās vajadzības, ir jāsaglabā atbrīvojums no ievedmuitas šā produkta importēšanai Reinjonā. |
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
22. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(22) Attālāko reģionu lauksaimnieki ir jāmudina piegādāt kvalitatīvus produktus, un ir jāsekmē šo produktu tirdzniecība. Šajā nolūkā varētu būt lietderīgi izmantot Savienības ieviestu grafisko simbolu. | (22) Attālāko reģionu lauksaimnieki ir jāmudina arī turpmāk piegādāt kvalitatīvus produktus, un ir jāsekmē šo produktu tirdzniecība. Šajā nolūkā varētu būt lietderīgi izmantot Savienības ieviestu grafisko simbolu. Būtu jāveicina arī tādu kvalitātes norāžu izmantošana kā marķējums vai reģistrēti izcelsmes apzīmējumi un nosaukumi, lai pievērstu uzmanību attālāko reģionu ražojumiem. |
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
27. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(27) Attālāko reģionu augkopības fitosanitāro stāvokli apgrūtina īpašas problēmas, kas saistītas ar klimatu, un tur piemēroto augu aizsardzības pasākumu nepietiekamība. Tādēļ ir jāīsteno programmas kaitēkļu apkarošanai, tostarp ar bioloģiskām metodēm. Ir jānosaka Savienības finansiālais ieguldījums šādās programmās. | (27) Attālāko reģionu augkopības fitosanitāro stāvokli apgrūtina īpašas problēmas, kas saistītas ar klimatu, un tur līdz šim piemērojamo augu aizsardzības pasākumu nepietiekamība. Tādēļ ir jāīsteno programmas kaitēkļu apkarošanai, kā arī pētniecības un apmācības programmas, kuru pamatā galvenokārt ir bioloģiskas, ilgtspējīgas un videi nekaitīgas metodes. Ir jānosaka Savienības finansiālais ieguldījums šādās programmās. |
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
28. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(28) No saimnieciskā un ekoloģiskā viedokļa ir obligāti jāsaglabā vīna dārzi, kas ir visizplatītākā kultūra Madeiras un Kanāriju salu reģionos un ļoti nozīmīga Azoru salām. Lai atbalstītu ražošanu, šajos reģionos nav jāpiemēro ne atteikšanās piemaksas, ne tirgus mehānismi, kas paredzēti ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007, tomēr Kanāriju salās vajadzētu būt iespējai piemērot krīzes destilācijas pasākumus, ja pastāv ārkārtēji tirgus traucējumi, ko radījušas kvalitātes problēmas. Tāpat tehniskas un sociāli ekonomiskas grūtības nav ļāvušas paredzētajos termiņos pilnīgi pārstrukturēt platības, kas Madeiras un Azoru salu reģionos apstādītas ar to hibrīdšķirņu vīnogulājiem, kuras aizliegtas ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007. Šo vīnu dārzu ražotais vīns ir paredzēts vienīgi tradicionālam vietējam patēriņam. | (28) No saimnieciskā, sociālā un ekoloģiskā viedokļa ir obligāti jāsaglabā vīnogulāju stādījumi, kas ir visizplatītākā kultūra Madeiras un Kanāriju salu reģionos un ļoti nozīmīga Azoru salām. Lai atbalstītu ražošanu, šajos reģionos nav jāpiemēro ne atteikšanās piemaksas, ne tirgus mehānismi, kas paredzēti ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007, tomēr Kanāriju salās vajadzētu būt iespējai piemērot krīzes destilācijas pasākumus, ja pastāv ārkārtēji tirgus traucējumi, ko radījušas kvalitātes problēmas. Tāpat tehniskas un sociāli ekonomiskas grūtības nav ļāvušas paredzētajos termiņos pilnīgi pārstrukturēt platības, kas Madeiras un Azoru salu reģionos apstādītas ar to hibrīdšķirņu vīnogulājiem, kuras aizliegtas ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007. No šīm vīnogām ražotais vīns ir paredzēts vienīgi tradicionālam vietējam patēriņam. |
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
30. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(30) Atbalsts govs piena ražošanai Madeirā un Reinjonā nav bijis pietiekams, lai saglabātu iekšējās un ārējās piegādes līdzsvaru, jo īpaši lielo strukturālo grūtību dēļ, kas iespaido nozari, un tādēļ, ka nozare slikti spēj pielāgoties jauniem ekonomikas apstākļiem. Tādēļ, lai pilnīgāk nodrošinātu vietējo patēriņu, ir jāturpina atļaut atjaunota sterilizēta piena ražošanu, izmantojot Savienības izcelsmes piena pulveri. Lai pareizi informētu patērētāju, ir jāuzliek par pienākumu atjaunota sterilizētā piena iegūšanas veidu no piena pulvera norādīt uz pārdošanas etiķetes. | (30) Atbalsts govs piena ražošanai Madeirā un Reinjonā nav bijis pietiekams, lai saglabātu iekšējās un ārējās piegādes līdzsvaru, jo īpaši lielo strukturālo grūtību dēļ, kas iespaido šo nozari, un tādēļ, ka tai ir grūti pielāgoties jauniem ekonomikas apstākļiem. Tādēļ, lai pilnīgāk nodrošinātu vietējo patēriņu, ir jāturpina atļaut atjaunota sterilizēta piena ražošanu, izmantojot Savienības izcelsmes piena pulveri, ja vien šāds pasākums kopumā neapdraud vietējā līmenī saražotā piena savākšanu un noietu un darbu, kas ieguldīts šīs ražošanas attīstības veicināšanā, kuras vidēja termiņa mērķis ir panākt Reinjonā piena nozares saimniecisko patstāvību. Lai pareizi informētu patērētāju, ir jāuzliek par pienākumu atjaunota sterilizētā piena iegūšanas veidu no piena pulvera norādīt uz pārdošanas etiķetes. Šīs normas piemērošanu vajadzētu nodrošināt Martinikā, Francijas Gviānā un Gvadelupā, kolīdz to būs pieprasījusi Francija, pamatojot savu prasību ar vietējo tirgus dalībnieku vēlmi izmantot šo normu un apliecinot viņu gatavību panākt piena nozares attīstību. |
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
35. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(35) Šīs regulas īstenošana nedrīkst apdraudēt attālāko reģionu līdz šim izmantoto īpašo atbalstu. Tādēļ, lai izpildītu attiecīgos pasākumus, dalībvalstu rīcībā ir jābūt attiecīgām atbalsta summām, kuru Savienība jau piešķīrusi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 247/2006. | (35) Lai nodrošinātu šīs regulas mērķu izpildi un jo īpaši lauksaimnieciskās darbības saglabāšanu un vajadzīgo attīstību attālākajos reģionos, ir jāpārskata atbalsta summas, kuras Savienība jau piešķīrusi attālākajiem reģioniem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 247/2006. |
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
36. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(36) Kops 2006. gada pieprasījums pēc galvenajiem produktiem ir pieaudzis dažos attālākajos reģionos, jo īpaši Azoru salās un Francijas Aizjūras departamentos ganāmpulka palielināšanās un demogrāfiskā spiediena pieauguma dēļ Tātad ir jāpalielina tā dalībvalstu budžeta daļa, kuru tās var izmantot īpašajam piegādes režīmam attiecīgajos attālākajos reģionos. | (36) Kopš 2006. gada pieprasījums pēc galvenajiem produktiem ir pieaudzis dažos attālākajos reģionos, jo īpaši Azoru salās un Francijas aizjūras departamentos ganāmpulka palielināšanās un demogrāfiskā spiediena pieauguma dēļ. Tātad ir jāpalielina POSEI programmām atvēlētais ikgadējais budžeta līdzekļu piešķīrums un tā dalībvalstu budžeta daļa, kuru tās var izmantot īpašajam piegādes režīmam attiecīgajos attālākajos reģionos. |
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
a) nodrošināt attālāko reģionu apgādi ar produktiem, kas būtiski cilvēka uzturam vai pārstrādei un kā lauksaimnieciskās ražošanas resursus, tādējādi atvieglinot papildu izmaksas, ko rada šo reģionu attālā, izolētā un nomaļā ģeogrāfiskā atrašanās; | a) nodrošināt attālāko reģionu apgādi ar produktiem, kas būtiski cilvēka uzturam vai pārstrādei un kā lauksaimnieciskās ražošanas resursus, tādējādi samazinot papildu izmaksas, ko rada šo reģionu attālā, izolētā un nomaļā ģeogrāfiskā atrašanās, tajā pašā laikā nekaitējot vietējai ražošanai un tās attīstībai; |
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) saglabāt un attīstīt attālāko reģionu lauksaimniecisko ražošanu, ieskaitot vietējo produktu ražošanu, pārstrādi un laišanu tirdzniecībā. | b) attālākajos reģionos ilgtspējīgā veidā panākt pastāvīgu atbalstu nozarēm, kuras nodrošina izmantojamo dzīvnieku un augu dažādību, un attīstīt tās, ieskaitot vietējo produktu ražošanu, pārstrādi un laišanu tirdzniecībā, tādējādi būtiski uzlabojot vietējo iedzīvotāju pašapgādi, palielinot iekšējo ražošanu un samazinot importa apjomu. |
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ba) turpināt tradicionālo lauksaimniecības nozaru, tostarp vietējo produktu ražošanas, pārstrādes un realizācijas, attīstību un uzlabot to konkurētspēju attālākajos reģionos, nodrošinot, ka no šo nozaru produktiem un apakšproduktiem gūtie ieņēmumi tiek taisnīgi sadalīti starp ražotājiem, pārstrādātājiem un izplatītājiem; |
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – bb apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| bb) atbalstīt pētniecību un inovācijas, jo īpaši lai veicinātu tādas ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas attīstību, kurai ir augsta pievienotā vērtība. |
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
2. pants – 2.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.a Panta 1. punktā minētie mērķi ir jāīsteno, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību, kas vienlaikus nekaitē videi, un jāgarantē pienācīgi ieņēmumi ražotājiem un lauksaimniekiem. Šie mērķi ir arīdzan jāīsteno tā, lai nodrošinātu pastāvīgu apmācību lauksaimniekiem un pārstrādātājiem, tādējādi veicinot kvalitatīvu, ienesīgu un ilgtspējīgu lauksaimniecības nozaru attīstību. |
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) īpaši pasākumi, lai palīdzētu vietējai lauksaimnieciskajai ražošanai, kā paredzēts IV nodaļā. | b) īpaši pasākumi, lai palīdzētu vietējai lauksaimnieciskajai ražošanai, kā paredzēts IV nodaļā un atbilstīgi 2. pantā minētajiem mērķiem. |
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
3. pants – 1.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.a Attiecībā uz to attālākajiem reģioniem katra dalībvalsts drīkst pieteikt tikai vienu POSEI programmas. |
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. POSEI programmas izveido tādā ģeogrāfiskajā mērogā, kādu attiecīgā dalībvalsts uzskata par vispiemērotāko. To sagatavo kompetentā iestāde, ko izraudzījusies minētā dalībvalsts, kura, apspriedusies ar kompetentām iestādēm un organizācijām attiecīgajā vietējā līmenī, iesniedz to Komisijai apstiprināšanai saskaņā ar 6. pantu. | 2. POSEI programmas izveido tādā ģeogrāfiskajā mērogā, kādu attiecīgās dalībvalsts izraudzītā iestāde vai iestādes uzskata par vispiemērotāko. |
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
3. pants – 2.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.a Pirms iesniegt POSEI programmas projektus Komisijai apstiprinājuma saņemšanai, par tiem ir jāapspriežas ar attiecīgā ģeogrāfiskā mēroga iestādēm, administratīvo apgabalu vai reģionu kompetentajām pārvaldes iestādēm, kompetentajām organizācijām, attiecīgi pilnvarotajām un/vai nozaru organizācijām. |
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
3. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Dalībvalsts attiecībā uz šiem reģioniem var iesniegt tikai vienu POSEI programmas. | 3. Dalībvalstis iesniedz Komisijai un visām ar POSEI saistītajām organizācijām skaidri formulētu POSEI programmas izveides organizatorisko shēmu. |
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Pasākumiem, kas veikti saskaņā ar POSEI programmām, jāatbilst Savienības tiesību aktiem un jāsaskan ar pārējām Savienības politikas jomām un pasākumiem, kas veikti saskaņā ar tām. | 1. Pasākumiem, kas veikti saskaņā ar POSEI programmām, jāatbilst Savienības tiesību aktiem un jāsaskan ar pārējām Savienības politikas jomām un pasākumiem, kas veikti saskaņā ar tām, neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantu par atšķirīga regulējuma piemērošanu attālākajiem reģioniem, lai veicinātu to attīstību un taisnīgu integrāciju Savienībā, īstenojot īpašas programmas un instrumentus, kas pielāgoti to situācijai. |
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) kā atbalstu pētniecības projektiem, pasākumus pētniecības projektu atbalstam vai pasākumus, par kuriem ir tiesības saņemt Savienības finansējumu saskaņā ar Padomes Lēmumu 2009/470/EK9; | svītrots |
__________________ |
|
9.OV L 155, 18.6.2009., 30. lpp. |
|
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
5. pants – c apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
c) noteikumi, lai nodrošinātu efektīvu un pareizu programmu īstenošanu, tostarp reklāmas, uzraudzības un izvērtēšanas pasākumi, kā arī kvantitatīvu izvērtēšanas rādītāju definīcija; | c) noteikumi, lai nodrošinātu efektīvu un pareizu programmu īstenošanu, tostarp reklāmas, uzraudzības un izvērtēšanas pasākumi, kā arī kvantitatīvu izvērtēšanas rādītāju definīcija, šajos noteikumos citu pasākumu starpā paredzot uzraudzības un novērtēšanas komitejas izveidi vietējās ražošanas atbalsta pasākumu novērtēšanai; |
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
5. pants – d apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
d) to kompetentu iestāžu un struktūru izraudzīšana, kas atbild par programmas īstenošanu, un asociētu attiecīgā līmeņa iestāžu vai struktūru un sociāli ekonomisko partneru izraudzīšana, kā arī veikto apspriežu iznākums. | d) to kompetento iestāžu un struktūru izraudzīšana, kas atbild par programmas īstenošanu, un attiecīgā līmeņa iestāžu, administratīvo apgabalu vai reģionu kompetento pārvaldes iestāžu, iesaistīto struktūru un sociāli ekonomisko partneru izraudzīšana, kā arī veikto apspriežu iznākums. |
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – pirmā daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Attiecībā uz 29. panta 2. un 3. punktā minētā finanšu piešķīruma dalībvalstis iesniedz Komisijai POSEI programmas projektu. | 1. Pamatojoties uz 29. panta 2. un 3. punktā minēto finanšu piešķīrumu, dalībvalstis iesniedz Komisijai POSEI programmas projektu. Komisija šo POSEI programmas projektu uzskata par pieņemamu tikai tad, ja par to ir informēti administratīvo apgabalu vai reģionu ievēlēto pārvaldes iestāžu vadītāji. |
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Atkarībā no POSEI programmās ietverto pasākumu izpildes ikgadējās novērtēšanas, dalībvalstis var iesniegt Komisijai priekšlikumus šo programmu grozīšanai saskaņā ar 29. panta 2. un 3. punktā minēto finanšu piešķīrumu, lai labāk pielāgotu tās attālāko reģionu prasībām un ierosinātajai stratēģijai. Komisija ar īstenošanas aktu pieņem vienādus sīki izstrādātus noteikumus par programmas grozījumu priekšlikumu iesniegšanu. | 2. Atkarībā no POSEI programmās ietverto pasākumu izpildes ikgadējās novērtēšanas, dalībvalstis pēc apspriešanās ar ievēlētajām administratīvo apgabalu vai reģionu pārvaldes iestādēm var iesniegt Komisijai priekšlikumus šo programmu grozīšanai,pamatojoties uz 29. panta 2. un 3. punktā minēto finanšu piešķīrumu, lai labāk pielāgotu tās attālāko reģionu prasībām un ierosinātajai stratēģijai. Komisija ar īstenošanas aktu pieņem sīki izstrādātus vienotus noteikumus par programmas grozījumu priekšlikumu iesniegšanu. |
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
9. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Atbalstu nepiešķir par tādu produktu piegādēm, kuriem īpašais piegādes režīms jau ir piemērots citā attālākajā reģionā. | 3. Saskaņā ar 12. pantu par saimnieciskā izdevīguma pārnesi, atbalstu nepiešķir par tādu produktu piegādēm, kuriem īpašais piegādes režīms jau ir piemērots citā attālākajā reģionā. |
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts – trešā daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Šā punkta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz tirdzniecības plūsmām starp Francijas Aizjūras departamentiem (DOM). | Šā punkta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz tirdzniecības plūsmām starp Francijas aizjūras departamentiem (DOM), kā arī starp DOM un aizjūras teritorijām (TOM). Tomēr, ja notiek tirdzniecība starp Francijas DOM, ir piemērojama 12. pantā paredzētā saimnieciskā izdevīguma pārnese. |
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
13. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
a) eksportē saistībā ar tradicionālu eksportu uz trešām valstīm vai pārsūta saistībā ar tradicionāliem sūtījumiem uz pārējo Savienību, ievērojot attiecīgo daudzumu ierobežojumu. Šos daudzumus nosaka Komisija ar īstenošanas aktu, pamatojoties uz sūtījumu vai eksporta vidējo apjomu 1989., 1990. un 1991. gadā; | a) eksportē uz trešām valstīm vai nosūta uz pārējo Savienību, nepārsniedzot tradicionālajiem sūtījumiem un tradicionālajam eksportam noteikto daudzumu. Šo daudzumu nosaka Komisija ar īstenošanas aktu, pamatojoties uz sūtījumu vai eksporta vidējo apjomu un kā atsauces vērtību izmantojot pārbaudītu vidējo daudzumu trijos labākajos gados laikposmā starp 1989. un 2010. gadu; |
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
13. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) eksportē saistībā ar reģionālu tirdzniecību uz trešām valstīm, ievērojot galamērķus un nosacījumus, ko Komisija noteikusi ar īstenošanas aktu; | b) eksportē saistībā ar reģionālu tirdzniecību uz trešām valstīm; |
Pamatojums
Komisijas piedāvātais formulējums būtiski ierobežotu attālāko reģionu agrorūpniecības nozares izaugsmi, uztiepjot novecojušus daudzumus un tādus eksporta galamērķus, kuri neatspoguļo pašreizējo realitāti.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
13. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
c) pārsūta no Azoru salām uz Madeiru vai no Madeiras uz Azoru salām; | svītrots |
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
13. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ca) pārsūta starp Azoru salu, Madeiras un Kanāriju salu reģioniem; |
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
13. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
d) pārsūta no Madeiras uz Kanāriju salām vai no Kanāriju salām uz Madeiru. | svītrots |
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
13. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Šajā nodaļā jēdziens „reģionāla tirdzniecība” ir tirdzniecība, ko Francijas Aizjūras departamenti, Azoru salas, Madeira un Kanāriju salas veic, izvedot produktus uz trešām valstīm, kuras Komisija noteikusi ar īstenošanas aktu. | 3. Šajā nodaļā jēdziens „reģionāla tirdzniecība” ir tirdzniecība, ko Francijas aizjūras departamenti, Azoru salas, Madeira un Kanāriju salas veic, izvedot produktus uz trešām valstīm ģeogrāfiskās un okeāna teritorijās, kurās šie reģioni ietilpst, kā arī uz vēsturiski saistītām trešām valstīm. |
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
13. pants – 5. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
5. Atkāpjoties no 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta, piecu gadu laikā katru gadu no Azoru salām uz pārējo Savienības teritoriju var pārsūtīt šādu maksimālo cukura (KN kods 1701) daudzumu: | 5. Atkāpjoties no 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta, katru gadu no Azoru salām uz pārējo Savienības teritoriju var pārsūtīt ne vairāk kā 3000 tonnas cukura (KN kods 1701): |
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Programmas daļā, kas veltīta pasākumiem vietējās lauksaimnieciskās ražošanas labā, ietilpst vismaz šādi elementi: | 2. Programmas daļās, kas veltītas pasākumiem vietējās lauksaimnieciskās ražošanas labā un kas atbilst 2. pantā norādītajiem mērķiem, ietilpst vismaz šādi elementi: |
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) ierosinātās stratēģijas apraksts, izvēlētās prioritātes un vispārējie kvantitatīvie darbības mērķi, kā arī novērtējums, kurā uzrādīta sagaidāmā ietekme uz ekonomiku, vidi un sabiedrību, ieskaitot ietekmi uz nodarbinātību; | b) ierosinātās stratēģijas apraksts, izvēlētās prioritātes un vispārējie kvantitatīvie darbības mērķi, kā arī novērtējums, kurā uzrādīta sagaidāmā ietekme uz ekonomiku, vidi un sabiedrību, ieskaitot ietekmi uz nodarbinātību, uz vietējo produktu kvalitāti; |
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – f apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
f) atbalsta apjoms, kas noteikts katram pasākumam vai darbībai, lai sasniegtu vienu vai vairākus programmā noteiktus mērķus. | f) atbalsta apjoms, kas noteikts katram pasākumam, un provizoriskā summa, kura paredzēta katrai darbībai, lai sasniegtu vienu vai vairākus programmā noteiktus mērķus. |
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
18. pants – 4.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 4.a Dalībvalstis pēc projekta apstiprināšanas var izsniegt atbalsta saņēmējiem apstiprinājumu, lai atvieglotu bankas priekšfinansējuma saņemšanu. |
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
20. pants – 2. punkts – pirmā daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Šā panta 1. punktā paredzētā grafiskā simbola izmantošanas nosacījumus ierosina attiecīgās nozaru organizācijas. Attiecīgo valstu iestādes šos priekšlikumus līdz ar atzinumu nosūta Komisijai apstiprināšanai. | 2. Šā panta 1. punktā paredzētā grafiskā simbola izmantošanas nosacījumus ierosina attiecīgās nozaru organizācijas. Attiecīgo valstu iestādes šos priekšlikumus līdz ar atzinumu un pēc apspriešanās ar ievēlētajām administratīvo apgabalu vai reģionu pārvaldes iestādēm nosūta Komisijai apstiprināšanai. |
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
21. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 4. punkta, minētās regulas I pielikumā paredzēto gada maksimālo pieļaujamo apjomu, par ko ir iespējams saņemt Savienības atbalstu, var palielināt līdz divkāršam apjomam Azoru salu ezeru aizsardzības pasākumiem, kā arī ainavas un lauksaimniecības zemju tradicionālo iezīmju aizsardzības pasākumiem, jo īpaši, lai saglabātu akmens sienas, kas balsta terases Madeirā. | 1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 4. punkta, minētās regulas I pielikumā paredzēto gada maksimālo pieļaujamo apjomu, par ko ir iespējams saņemt Savienības atbalstu, var palielināt līdz divkāršam apjomam Azoru salu ezeru aizsardzības pasākumiem, kā arī ainavas un lauksaimniecības zemju tradicionālo iezīmju aizsardzības pasākumiem, jo īpaši, lai saglabātu akmens sienas, kas balsta terases Madeirā un Kanāriju salās. |
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
25. pants – 4. punkts – pirmā daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 114. panta 2. punkta, no Savienības izcelsmes piena pulvera atjaunota sterilizēta piena ražošanu Madeirā un Francijas aizjūras departamentā Reinjonā atļauj atbilstīgi vietējā patēriņa vajadzībām, ciktāl šis pasākums nodrošina, ka uz vietas ražoto pienu savāc un ka tam ir noiets. Šis produkts paredzēts tikai vietējam patēriņam. | Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 114. panta 2. punkta, no Savienības izcelsmes piena pulvera atjaunota sterilizēta piena ražošanu Madeirā un Francijas aizjūras departamentā Reinjonā atļauj atbilstīgi vietējā patēriņa vajadzībām, ciktāl šis pasākums nodrošina, ka uz vietas ražoto pienu savāc un ka tam ir noiets. Ja attiecīgā dalībvalsts pierāda šāda pasākuma lietderību Francijas aizjūras departamentos Martinikā un Gvadelupā, Komisijai ir tiesības vajadzības gadījumā pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 33. pantu, lai minēto pasākumu attiecinātu arī uz šiem departamentiem. Šis produkts paredzēts tikai vietējam patēriņam. |
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
29. pants – 2. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Katram finanšu gadam Savienība finansē III un IV nodaļā paredzētos pasākumus par šādām gada summām: | Katru finanšu gadu Savienība finansē III un IV nodaļā paredzētos pasākumus par šādām minimālajām summām: |
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
29. pants – 2. punkts – 2. sleja – 1. rinda
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
278,41 miljons euro | 306,41 miljons euro |
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
29. pants – 2. punkts – 2. sleja – 2. rinda
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
106,21 miljons euro | 117,21 miljons euro |
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
29. pants – 2. punkts – 2. sleja – 3. rinda
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
268,42 miljoni euro | 295,42 miljoni euro |
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
29. pants – 2.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.a Katru finanšu gadu Savienība finansē III un IV nodaļā paredzētos pasākumus, kuriem ir jāparedz arī faktiskais 20 % palielinājums, ņemot vērā īpašo piegādes režīmu, kas atzīts par nepieciešamu Portugālei un Francijai; |
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
29. pants – 3. punkts – 2. sleja – 1. rinda
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
24,8 miljoni euro | 28,6 miljoni euro |
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
29. pants – 3.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 3.a Pēc attālāka reģiona statusa piešķiršanas Majotai Komisija nāk klajā ar jaunu ierosinājumu attiecīgi palielināt aizjūras departamentiem paredzētās budžeta apropriācijas, ņemot vērā Majotas teritorijas attālākā reģiona statusu, un iekļaut īpašas normas, kas attieksies uz Majotu. |
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
29. pants – 3.b punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 3.b Komisija raugās, lai atbalsta sadalījums starp vienas un tās pašas dalībvalsts attālākajiem reģioniem būtu samērīgs un nenāktu par sliktu vienam vai vairākiem minētajiem reģioniem. |
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
29. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Lai nodrošinātu saprātīgu un proporcionālu piešķīrumu izpētes, demonstrēšanas projektu, mācību un tehniskās palīdzības pasākumu finansēšanai, Komisija ar deleģētu aktu nosaka gada maksimālo apjomu, kādu var piešķirt par šiem pasākumiem. | 4. Lai nodrošinātu saprātīgu un proporcionālu piešķīrumu izpētes, pētniecības un inovāciju programmu, demonstrēšanas projektu, mācību un tehniskās palīdzības pasākumu finansēšanai, Komisija ar deleģētu aktu nosaka gada maksimālo apjomu, kādu var piešķirt par šiem pasākumiem. |
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
31. pants – virsraksts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Paziņojumi un pārskati | Paziņojumi, pārskati un ietekmes pētījumi |
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
31. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 31. jūlijā iesniedz Komisijai pārskatu par šajā regulā paredzēto pasākumu īstenošanu iepriekšējā gadā. | 2. Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 30. septembrī iesniedz Komisijai pārskatu par šajā regulā paredzēto pasākumu īstenošanu iepriekšējā gadā. |
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
31. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Komisija ne vēlāk kā 2015. gada 30. jūnijā un pēc tam ik pēc pieciem gadiem iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispārēju pārskatu, kurā norāda to darbību ietekmi, tostarp arī banānu nozarē, kas veiktas, piemērojot šo regulu, vajadzības gadījumā pārskatam pievienojot attiecīgus priekšlikumus. | 3. Komisija ne vēlāk kā 2015. gada 30. jūnijā un pēc tam ik pēc pieciem gadiem iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispārēju pārskatu, kurā norāda to darbību ietekmi, tostarp arī banānu un piena nozarē, kas veiktas, piemērojot šo regulu, kā arī to darbību ietekmi, kuras veiktas, lai sasniegtu 2. pantā noteiktos mērķus, vajadzības gadījumā pārskatam pievienojot attiecīgus priekšlikumus. Pēc šo novērtējumu pabeigšanas tos tūlīt pārtulko franču, portugāļu un spāņu valodā un nosūta ievēlētajām administratīvo apgabalu vai reģionu pārvaldes iestādēm attālākajos reģionos. |
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
31. pants – 3.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 3.a Ja Savienība uzsāk ar trešām valstīm, trešo reģionu organizācijām vai starptautiskām organizācijām tirdzniecības sarunas, kas var ietekmēt POSEI atbalstītās lauksaimniecības nozares, un ja ir paredzēts būtiski grozīt kopējo lauksaimniecības politiku, ir jāveic ietekmes izpēte vai iepriekšējs novērtējums par to, kā tas varētu ietekmēt attālāko reģionu lauksaimniecību. Minētajos pētījumos vai novērtējumos Komisija izmanto kritērijus, ko ANO ir izstrādājusi šajā jomā. |
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
31. pants – 3.b punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 3.b Pēc ietekmes pētījumiem, kas veikti saskaņā ar 3.a punktu, vajadzības gadījumā ir jāierosina grozījumi ar mērķi labāk pielāgot attālāko reģionu lauksaimniecību jaunajiem apstākļiem. |
PROCEDŪRA
Virsraksts | Īpaši pasākumi lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem | |||
Atsauces | COM(2010)0498 – C7-0284/2010 – 2010/0256(COD) | |||
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē | AGRI 7.10.2010 |
|
|
|
Komiteja, kurai ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē | REGI 7.10.2010 |
|
|
|
Referents Iecelšanas datums | Elie Hoarau 28.10.2010 |
|
|
|
Izskatīšana komitejā | 12.4.2011 |
|
|
|
Pieņemšanas datums | 26.5.2011 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 30 1 1 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | François Alfonsi, Zuzana Brzobohatá, John Bufton, Alain Cadec, Salvatore Caronna, Tamás Deutsch, Elie Hoarau, Danuta Maria Hübner, Juozas Imbrasas, Seán Kelly, Mojca Kleva, Constanze Angela Krehl, Petru Constantin Luhan, Ramona Nicole Mănescu, Iosif Matula, Erminia Mazzoni, Jan Olbrycht, Wojciech Michał Olejniczak, Markus Pieper, Nuno Teixeira, Michail Tremopoulos, Lambert van Nistelrooij, Kerstin Westphal | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Karima Delli, Cornelia Ernst, Karin Kadenbach, James Nicholson, Maurice Ponga, Elisabeth Schroedter, László Surján, Patrice Tirolien, Derek Vaughan | |||
PROCEDŪRA
Virsraksts | Īpaši pasākumi lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem | |||
Atsauces | COM(2010)0498 – C7-0284/2010 – 2010/0256(COD) | |||
Datums, kad to iesniedza EP | 23.9.2010 |
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē | AGRI 7.10.2010 |
|
|
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē | INTA 7.10.2010 | BUDG 7.10.2010 | REGI 7.10.2010 |
|
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums | Gabriel Mato Adrover 27.10.2010 |
|
|
|
Juridiskā pamata apstrīdēšana JURI komitejas atzinuma datums | JURI 11.7.2011 |
|
|
|
Izskatīšana komitejā | 2.5.2011 | 27.6.2011 |
|
|
Pieņemšanas datums | 26.9.2011 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 35 5 1 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | John Stuart Agnew, Richard Ashworth, Liam Aylward, José Bové, Luis Manuel Capoulas Santos, Vasilica Viorica Dăncilă, Michel Dantin, Paolo De Castro, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Robert Dušek, Lorenzo Fontana, Iratxe García Pérez, Sergio Gutiérrez Prieto, Martin Häusling, Esther Herranz García, Peter Jahr, Elisabeth Jeggle, Jarosław Kalinowski, Elisabeth Köstinger, Gabriel Mato Adrover, Mairead McGuinness, Krisztina Morvai, James Nicholson, Rareş-Lucian Niculescu, Wojciech Michał Olejniczak, Georgios Papastamkos, Marit Paulsen, Britta Reimers, Ulrike Rodust, Alfreds Rubiks, Giancarlo Scottà, Czesław Adam Siekierski, Sergio Paolo Francesco Silvestris, Alyn Smith | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Luís Paulo Alves, Spyros Danellis, Vincenzo Iovine, Giovanni La Via, Astrid Lulling, Maria do Céu Patrão Neves, Jacek Włosowicz | |||
Iesniegšanas datums | 4.10.2011 | |||