Sesijas dokuments

 

A7-0002/2012

21.12.2011

*

ZIŅOJUMS

par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko īsteno ciešāku sadarbību, lai izveidotu vienotu patentaizsardzību, un kas attiecas uz piemērojamo tulkošanas kārtību

( COM(2011)0216 – C7‑0145/2011 – 2011/0094(CNS) )

Juridiskā komiteja

Referents: Raffaele Baldassarre

 

PR_CNS_art55am

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums

       *     Apspriežu procedūra

   ***     Piekrišanas procedūra

  ***I     Parastā likumdošanas procedūra (pirmais lasījums)

 ***II     Parastā likumdošanas procedūra (otrais lasījums)

  ***III     Parastā likumdošanas procedūra (trešais lasījums)

 

(Norādītā procedūra pamatojas uz akta projektā ierosināto juridisko pamatu.)

 

 

 

Grozījumi akta projektā

Izmaiņas, kas ar Parlamenta grozījumiem izdarītas akta projektā, ir iezīmētas treknā slīprakstā. Teksts, kas iezīmēts parastā slīprakstā, tehniskajiem dienestiem norāda tās akta projekta daļas, kurās ierosināti labojumi, lai sagatavotu galīgo teksta redakciju (piemēram, nepārprotami kļūdainas teksta daļas vai to izlaidumi kādā no valodām). Šos ierosinātos labojumus apstiprina attiecīgie tehniskie dienesti.

 

Informācijas bloka, ko ievieto pirms katra grozījuma attiecībā uz spēkā esošu aktu, kuru plānots grozīt ar attiecīgo akta projektu, trešajā un ceturtajā rindā attiecīgi norāda spēkā esošo aktu un tā atbilstīgo teksta vienību. Daļas, kas tiek pārņemtas no tādas spēkā esoša akta teksta vienības, kura netiek grozīta ar attiecīgo akta projektu, bet kuru Parlaments nodomājis grozīt, iezīmē treknrakstā. Iespējamos šādu teksta daļu svītrojumus apzīmē šādi: […].

 

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS

Lpp.

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS...............................5

PASKAIDROJUMS..................................................................................................................13

PROCEDŪRA...........................................................................................................................18

 

 

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko īsteno ciešāku sadarbību, lai izveidotu vienotu patentaizsardzību, un kas attiecas uz piemērojamo tulkošanas kārtību

( COM(2011)0216 – C7‑0145/2011 – 2011/0094(CNS) )

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei ( COM(2011)0216 ),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 118. panta otro daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7‑0145/2011),

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu ( A7-0002/2012 ),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  tādēļ aicina Komisiju grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Tā kā Eiropas Patentu iestāde atbild par Eiropas patentu piešķiršanu, vienota spēka Eiropas patenta tulkošanas kārtībai būtu jābalstās uz pašreizējo Eiropas Patentu iestādes procedūru. Šīs kārtības mērķis būtu panākt vajadzīgo līdzsvaru starp ekonomikas dalībnieku un sabiedrības interesēm procedūru izmaksu un tehniskās informācijas pieejamības ziņā.

(6) Tā kā Eiropas Patentu iestāde atbild par Eiropas patentu piešķiršanu, vienota spēka Eiropas patenta tulkošanas kārtībai būtu jābalstās uz pašreizējo Eiropas Patentu iestādes procedūru. Šīs kārtības mērķis būtu panākt vajadzīgo līdzsvaru starp ekonomikas dalībnieku, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, un sabiedrības interesēm procedūru izmaksu un tehniskās informācijas pieejamības ziņā.

 

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Lai atvieglotu piekļuvi vienota spēka Eiropas patentiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, tādiem pieteicējiem, kuru valoda nav viena no oficiālajām Eiropas Patentu iestādes valodām, jābūt iespējai iesniegt patenta pieteikumu Eiropas Patentu iestādē jebkurā citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā. Kā papildu pasākums attiecībā uz pieteicējiem, kuri iegūst vienota spēka Eiropas patentus un kuru mītnes vieta vai galvenā uzņēmējdarbības vieta ir Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras oficiālā valoda nav viena no oficiālajām Eiropas Patentu iestādes valodām, saskaņā ar Regulas xx/xx [pamatnoteikumi] 12. pantu Eiropas Patentu iestādei būtu jāadministrē shēma, lai papildus atlīdzinātu izmaksas, kas saistītas ar tulkošanu no minētās valodas Eiropas Patentu iestādes lietvedības valodā; šī shēma būtu papildinājums kārtībai, kas jau pašlaik ir spēkā Eiropas Patentu iestādē.

(9) Lai atvieglotu piekļuvi vienota spēka Eiropas patentiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, tādiem pieteicējiem, kuru valoda nav viena no oficiālajām Eiropas Patentu iestādes valodām, vajadzētu būt iespējai iesniegt patenta pieteikumu Eiropas Patentu iestādē jebkurā citā Savienības oficiālajā valodā. Turklāt maziem un vidējiem uzņēmumiem, fiziskām personām un bezpeļņas organizācijām, kuras saņem vienota spēka Eiropas patentus un kuru mītnes vieta vai galvenā uzņēmējdarbības vieta ir Savienības dalībvalstī, kur oficiālā valoda nav viena no oficiālajām Eiropas Patentu iestādes valodām, būtu jāgūst labums no papildu atlīdzināšanas shēmas, kuru piemēro izmaksām, kas saistītas ar tulkošanu no minētās valodas Eiropas Patentu iestādes lietvedības valodā, papildus tai kārtībai, kas jau pašlaik ir spēkā Eiropas Patentu iestādē. Papildu atlīdzināšanas shēma būtu jāadministrē Eiropas Patentu iestādei saskaņā ar Regulas xx/xx [pamatnoteikumi] 12. pantu.

 

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a) Papildu tulkošanas izmaksu atlīdzināšanas kārtība un apjoms būtu jāparedz tāds, kas principā nodrošinātu tulkošanas izmaksu pilnu kompensāciju; būtu jānosaka maksimālā samaksa par lappusi, lai atspoguļotu normālo vidējo cenu tulkošanas tirgū un izvairītos no ļaunprātīgas izmantošanas.

 

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Lai veicinātu patentu informācijas pieejamību un tehnoloģisko zināšanu izplatīšanu, pēc iespējas drīzāk jābūt pieejamiem patenta pieteikumu un specifikāciju mašīntulkojumiem visās oficiālajās Eiropas Savienības valodās. Mašīntulkojumus izstrādā Eiropas Patentu iestāde, un tie ir ļoti svarīgs rīks, kura nolūks ir uzlabot piekļuvi patentu informācijai un plaši izplatīt tehnoloģiskās zināšanas. No savlaicīgi pieejamiem augstas kvalitātes Eiropas patenta pieteikumu un specifikāciju mašīntulkojumiem visās oficiālajās Eiropas Savienības valodās ieguvēji būtu visi Eiropas patentu sistēmas lietotāji. Mašīntulkojumi ir viena no Eiropas Savienības nākotnes politikas būtiskākajām sastāvdaļām. Šie mašīntulkojumi būtu jāizmanto tikai informatīvos nolūkos, un tiem nebūtu juridiska spēka.

(10) Lai veicinātu patentu informācijas pieejamību un tehnoloģisko zināšanu izplatīšanu, pēc iespējas drīzāk jābūt pieejamiem patenta pieteikumu un specifikāciju mašīntulkojumiem visās oficiālajās Savienības valodās. Mašīntulkojumus izstrādā Eiropas Patentu iestāde, un tie ir ļoti svarīgs rīks, kura nolūks ir uzlabot piekļuvi patentu informācijai un plaši izplatīt tehnoloģiskās zināšanas. No savlaicīgi pieejamiem augstas kvalitātes Eiropas patenta pieteikumu un specifikāciju mašīntulkojumiem visās oficiālajās Savienības valodās ieguvēji būtu visi Eiropas patentu sistēmas lietotāji. Mašīntulkojumi ir viena no Eiropas Savienības nākotnes politikas būtiskākajām sastāvdaļām. Šie mašīntulkojumi būtu jāizmanto tikai informatīvos nolūkos, un tiem nebūtu juridiska spēka. Mašīntulkojumiem vajadzētu būt bez maksas pieejamiem tiešsaistē, tiklīdz ir publicēts patenta pieteikums un piešķirtais patents.

 

Grozījums Nr. 5

11.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11b) Pēc pārejas perioda Eiropas Patentu iestādei vajadzētu turpināt publicēt pieteikuma iesniedzēju brīvprātīgi iesniegto Eiropas patenta specifikāciju papildu tulkojumus angļu valodā. Tādējādi tiktu nodrošināta plašāka starptautiskā publicitāte un ierobežota iespēja iespējamiem pārkāpējiem apgalvot, ka tie rīkojušies godprātīgi.

 

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

1. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar šo regulu īsteno ciešāku sadarbību, lai izveidotu vienotu patentaizsardzību, kas atļauta ar Padomes Lēmumu Nr. 2011/167/ES, attiecībā uz piemērojamo tulkošanas kārtību.

1. Ar šo regulu attiecībā uz piemērojamo tulkošanas kārtību īsteno ciešāku sadarbību, lai izveidotu vienotu patentaizsardzību, kas atļauta ar Padomes Lēmumu Nr. 2011/167/ES. Ar to regulē tulkošanas kārtību, ko piemēro Eiropas patentiem, ciktāl tiem ir vienots spēks.

 

2. Šī regula neskar noteikumus, ar kuriem reglamentē valodu lietojumu Savienības iestādēs un kuri izstrādāti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 342. pantu un Padomes Regulu 1/1958.

 

3. Šī regula balstās uz Eiropas Patentu iestādes valodu režīmu un nav uzskatāma par tādu, kas rada īpašu valodu režīmu Savienībā, vai par tādu, kas rada precedentu ierobežotam valodu lietojumam turpmākajos Savienības tiesību instrumentos.

 

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

3. pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Tiklīdz tiek publicēti patentu pieteikumi un specifikācijas, tiešsaistē bez maksas ir pieejami arī patentu pieteikumu un specifikāciju mašīntulkojumi visās Savienības valodās, kā minēts 6. panta 3. punktā.

 

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

3. pants – 2.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b Pēc 6. pantā minētā pārejas perioda un saskaņā ar Regulas xx/xx [pamatnoteikumi] 12. pantu iesaistītās dalībvalstis, ievērojot EPK 143. pantu, uztic Eiropas Patentu iestādei publicēt pilnu papildu tulkojumu angļu valodā, ja pieteikuma iesniedzējs šādu papildu tulkojumu ir brīvprātīgi iesniedzis. Šādu tulkojumu neveic automatizēti.

 

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Gadījumā, ja radies strīds saistībā ar vienota spēka Eiropas patentu, patenta īpašnieks pēc iespējamā pārkāpēja pieprasījuma un izvēles nodrošina patenta pilnu tulkojumu tās iesaistītās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā noticis iespējamais pārkāpums vai kurā ir iespējamā pārkāpēja mītnes vieta.

1. Ja radies strīds saistībā ar vienota spēka Eiropas patentu, patenta īpašnieks pēc iespējamā pārkāpēja pieprasījuma un izvēles nodrošina patenta pilnu tulkojumu tās iesaistītās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā noticis iespējamais pārkāpums vai kurā ir iespējamā pārkāpēja mītnes vieta. Šādu tulkojumu neveic automatizēti.

 

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Gadījumā, ja radies strīds saistībā ar vienota spēka Eiropas patentu, patenta īpašnieks tiesvedības laikā pēc tās tiesas pieprasījuma, kas iesaistīto dalībvalstu teritorijās ir kompetenta izskatīt strīdus par vienota spēka Eiropas patentiem, nodrošina patenta pilnu tulkojumu šīs tiesas lietvedības valodā.

2. Ja radies strīds saistībā ar vienota spēka Eiropas patentu, patenta īpašnieks tiesvedības laikā pēc tās tiesas pieprasījuma, kas iesaistīto dalībvalstu teritorijās ir kompetenta izskatīt strīdus par vienota spēka Eiropas patentiem, nodrošina patenta pilnu tulkojumu šīs tiesas lietvedības valodā. Šādu tulkojumu neveic automatizēti.

 

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Gadījumā, ja radies strīds par prasību par zaudējumu atlīdzību, strīdu iztiesājošā tiesa ņem vērā, ka iespējamais pārkāpējs varētu būt rīkojies nezinot vai, iespējams, viņam nav bijis nopietna pamata zināt, ka viņš ir pārkāpis patentu, pirms viņam bija nodrošināts 1. punktā minētais tulkojums.

4. Ja radies strīds par prasību par zaudējumu atlīdzību, strīdu iztiesājošā tiesa ņem vērā, vai, jo īpaši, ja piedalās mazais vai vidējais uzņēmums, fiziska persona, bezpeļņas organizācija, universitāte vai publiska pētniecības organizācija, iespējamais pārkāpējs ir rīkojies nezinot vai viņam nebija nopietna pamata zināt, ka viņš ir pārkāpis patentu, pirms viņam bija nodrošināts 1. punktā minētais tulkojums.

 

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

5. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ņemot vērā to, ka Eiropas patenta pieteikumus var iesniegt jebkurā valodā atbilstoši EPK 14. panta 2. punktam, saskaņā ar Regulas xx/xx [pamatnoteikumi] 12. pantu iesaistītās dalībvalstis EPK 143. panta nozīmē uztic Eiropas Patentu iestādei administrēt kompensācijas shēmu, lai pieteicējiem, kuri Eiropas Patentu iestādē iesniedz patenta pieteikumus vienā no oficiālajām Eiropas Savienības valodām, kas nav oficiālā Eiropas Patentu iestādes valoda, atlīdzinātu — nepārsniedzot noteiktus apjomus — visas tulkošanas izmaksas no minētās regulas 13. pantā minētajām maksām.

1. Ņemot vērā to, ka Eiropas patenta pieteikumus var iesniegt jebkurā valodā atbilstoši EPK 14. panta 2. punktam, saskaņā ar Regulas xx/xx [pamatnoteikumi] 12. pantu iesaistītās dalībvalstis EPK 143. panta nozīmē uztic Eiropas Patentu iestādei administrēt kompensācijas shēmu, lai pieteicējiem, kuri Eiropas Patentu iestādē iesniedz patenta pieteikumus vienā no oficiālajām Savienības valodām, kas nav oficiālā Eiropas Patentu iestādes valoda, atlīdzinātu — nepārsniedzot noteiktus apjomus — visas tulkošanas izmaksas no minētās regulas 13. pantā minētajām maksām.

 

2. Šā panta 1. punktā minēto kompensācijas shēmu finansē no maksājumiem, kas minēti Regulas xx/xx [pamatnoteikumi] 13. pantā, un tā ir pieejama vienīgi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, fiziskām personām, bezpeļņas organizācijām, universitātēm un publiskām pētniecības organizācijām, kuru mītnes vai galvenā uzņēmējdarbības vieta ir Savienības dalībvalstī.

 

Grozījums Nr. 13

Proposal for a regulation

5. pants – 1.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b Ar 1. punktā minēto kompensācijas shēmu nodrošina pilnīgu tulkošanas izdevumu atlīdzību līdz maksimālajam apjomam, ko nosaka tā, lai atspoguļotu vidējo tulkošanas tirgus cenu un izvairītos no ļaunprātīgas izmantošanas.

 

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 1.a  daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Šādus tulkojumus neveic automatizēti.

 

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. To piemēro no [tiks noteikta konkrēta diena, kas būs tā pati diena, kad sāk piemērot Padomes Regulu …/…, ar ko īsteno ciešāku sadarbību, lai izveidotu vienotu patentaizsardzību].

2. To piemēro no 2014. gada 1. janvāra vai no dienas, kad stājas spēkā nolīgums par Vienoto patentu tiesu, atkarībā no tā, kura no šīm dienām ir vēlāk.

 

PASKAIDROJUMS

 

1. Ievads

 

Patentu sistēmai, kas labi darbojas un ir spējīga reaģēt uz tās lietotāju reālajām vajadzībām, ir nozīmīga ietekme uz ES ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju. Patiesi, intelektuālo īpašuma tiesību izmantošana, papildus tam, ka tā ir viena no galvenajiem jauninājumu ieviešanas iemesliem[1], dod būtisku ieguldījumu visas iesaistītās teritorijas ekonomiskajā attīstībā[2].

 

Dalībvalstis jau gandrīz pusgadsimtu mēģina sasniegt mērķi nodrošināt patentu vienotu aizsardzību visā ES. Pēc tam, kad neizdevās vienoties par Kopienas patentu, valstu pārstāvji tikās 1973. gadā, lai noslēgtu tā saucamo Minhenes konvenciju[3], kurai pēcāk pievienojās visas pašreizējās Savienības dalībvalstis.

 

Taču Konvencijā paredzētā centralizētā procedūra neļāva novērst galvenos Eiropas patentu sistēmas izveides šķēršļus. Proti, augstu juridiskās nenoteiktības līmeni[4] un ievērojamās izmaksas par patentu apstiprināšanu un uzturēšanu[5].

 

Tas, ka minētie ierobežojumi pastāv vienlaikus, ir izraisījis patentu sistēmas ārkārtīgu sadrumstalotību un nepietiekamu konkurētspēju starptautiskā līmenī. Pietiek minēt to, ka Eiropas patenta apstiprināšana 13 valstīs ir 13 reizes dārgāka nekā ASV un 11 reizes dārgāka nekā Japānā[6].

 

2. Referenta nostāja attiecībā uz tulkošanas kārtību

 

2.1. Iepriekšēji apsvērumi un prioritātes

 

Lai gan pašreizējā priekšlikumā ir paredzēts izmantot Eiropas Patentu iestādes darba valodas un šāda kārtība ir sarežģīta politiskā kompromisa rezultāts, referents uzskata par nepieciešamu aizsargāt un veicināt iespējami plašāku angļu valodas lietojumu, jo tā ir valdošā valoda starptautiskās tirdzniecības attiecībās.

 

Šajā sakarībā ir svarīgi norādīt, ka 77 %[7] no visiem Eiropas Patentu organizācijā iesniegtajiem patentu pieteikumiem jau tiek iesniegti angļu valodā[8]. No šiem datiem ir viegli secināt, ka angļu valoda ir kļuvusi par visbiežāk izvēlēto valodu uzņēmējdarbībā un akadēmiskajā vidē saistībā ar pētniecību tehnoloģiju jomā un jauninājumiem. Šai atziņai var piebilst konstatējumu, ka angļu valoda de facto ir kļuvusi par tehnisko valodu par excellence. To pierāda tas fakts, ka 95 % zinātnisko izdevumu pētniecībā un izstrādē tiek publicēti angļu valodā[9].

 

Referents turklāt uzskata, ka Eiropas MVU joprojām ir zemāks ražīgums un lēnāka attīstība salīdzinājumā ar ASV un jauno tirgus ekonomikas valstu MVU, jo īpaši jauninājumu jomā. Uz šādām problēmām norādīja arī Komisija 2007. gada paziņojumā, kas veltīts tam, lai atsāktu diskusijas par Eiropas patentu sistēmu. Komisija norādīja, kādi ir galvenie cēloņi tik nepilnīgai MVU līdzdalībai patentu tirgū: nepietiekamas konsultācijas, jo īpaši pētniecības posmā, un ļoti bieži pārmērīgas izmaksas[10].

 

Paši MVU, piedaloties apspriedēs par turpmāko Eiropas patentu sistēmu, ir vēlreiz aicinājuši pievērst uzmanību nepieciešamībai sniegt īpašu atbalstu[11], jo īpaši attiecībā uz izmaksām par tulkošanu, pētniecību patentu jomā un juridisko aizsardzību. Tādu pašu nepieciešamību konstatēja apspriešanās laikā attiecībā uz Mazās uzņēmējdarbības aktu, kurā MVU augstās izmaksas un patentu sistēmas juridisko sarežģītību iekļāva starp galvenajiem šķēršļiem Eiropas patentu tirgus pieejamībai, izceļot vajadzību pēc vienkāršotas patentu sistēmas par zemākām un pieņemamām cenām[12].

 

Turklāt šīs jomas akadēmiskās aprindas ir atkārtoti apstiprinājušas vajadzību veikt īpašus pasākumus, lai veicinātu MVU pieeju Eiropas patentu tirgum[13]. Vienlaikus akadēmiskajos pētījumos ir norādīts uz milzīgo negatīvo ietekmi, kādu tulkošanas, patentu apstiprināšanas un uzturēšanas izmaksas rada uz MVU izvēli savu darbību internacionalizēt[14], kas vienlaikus apgrūtina jauninājumu ieviešanu visā ES.

 

Referents pievienojas iepriekš minētajiem mudinājumiem un piekrīt, ka ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai veicinātu MVU pieeju Eiropas patentu tirgum un jauninājumiem. Tādēļ referents ir pārliecināts, ka likumdošanas pasākumi vienotas patentaizsardzības jomā ir teicama izdevība reaģēt uz MVU lūgumiem, jo īpaši jautājumos par izmaksām un juridisko atbalstu.

 

2.2. Ierosinātie grozījumi

 

2.2.1. Vienota spēka Eiropas patenta tulkošanas kārtība

 

Referents vēlas saglabāt noteikumu, ka valodu režīms jābalsta uz Eiropas Patentu organizācijas darba valodām atbilstoši Komisijas ietekmes novērtējumam[15] un saskaņā ar Padomes Lēmumu 2011/167/ES, ar ko atļauj ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi.

 

Tādēļ referents kritizē tāda instrumenta izvēli kā ciešāka sadarbība jomā, kas ir būtiska iekšējam tirgum. Tādējādi, cerot tuvākajā laikā uz visu ES dalībvalstu dalību, referents vēlas norādīt, ka iepriekš izvēlētajam valodu režīmam nevajadzētu radīt ierobežota valodu režīma precedentu nevienam citam Savienības tiesību instrumentam nākotnē (skatīt 8. grozījumu).

 

Ņemot vērā jau minētos datus, referents arī uzskata, ka patentu sistēmai vajadzētu būt orientētai uz angļu valodas lietojumu. Šajā sakarībā referents apzinās grūtības, ko pārāk strauja pāreja uz monolinguālu patentu sistēmu radītu Eiropas Patentu iestādei un daļai šīs sistēmas lietotāju.

 

Tomēr referents uzskata, ka lietotājiem būtu jāpiedāvā iespēja sistēmu virzīt uz angļu valodas lietojumu, lai nolemtu, kā labāk publiskot un aizsargāt savus izgudrojumus. Tādēļ referents pēc pārejas perioda, kas noteikts regulas 6. pantā, ierosina uzticēt Eiropas Patentu iestādei pēc iespējas agrāk publicēt pieteikuma iesniedzēja iesniegto brīvprātīgi un par saviem līdzekļiem tulkoto Eiropas patenta specifikāciju angļu valodā (skatīt 7. un 10. grozījumu).

 

Referents uzskata, ka tādējādi pieteikuma iesniedzējs varētu labāk publiskot savu izgudrojumu, vienlaikus sevi pasargājot no tā, ka kāds iespējams pārkāpējs ļaunprātīgi varētu neievērot godprātības klauzulu (skatīt 4. panta 4. punktu)[16].

 

2.2.2. Īpaši pasākumi MVU labā

 

Referents tāpat kā sistēmas lietotāji uzskata, ka prioritātei jābūt izmaksu samazināšanai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, vienlaikus uzlabojot tiem sniegto juridisko aizsardzību (skatīt 1. grozījumu).

 

Attiecībā uz pēdējo aspektu referents atzinīgi vērtē priekšlikuma 4. pantā iekļauto noteikumu, kura mērķis ir saglabāt paļāvību uz iespējamā pārkāpēja godprātību. Taču referents arī uzskata par nepieciešamu šādu noteikumu jo īpaši attiecināt uz MVU (13. grozījums). Tiešām, ņemot vērā MVU ierobežotos finanšu un organizatoriskos līdzekļus, jo īpaši patentējamā izgudrojuma pētniecības un novērtēšanas laikā, ir jānošķir mazie un lielie uzņēmumi, kad tiek izvērtēta iespējamā pārkāpēja ļaunprātība.

 

Turpretī attiecībā uz izmaksu samazināšanu MVU, referents uzskata, ka kompensācijas shēma, kas paredzēta priekšlikuma 5. pantā, jāizmanto vienīgi to papildu izmaksu segšanai, kas radušies MVU, kuru mītnes vieta vai galvenā uzņēmējdarbības vieta ir Savienības dalībvalstī (skatīt 2. un 14. grozījumu). Lai nodrošinātu to, ka izmaksu atlīdzību piemēro arī privātpersonām, pētniecības centriem un universitātēm, referents uzskata par pienācīgu kompensācijas shēmas izmantotāju skaitā iekļaut fiziskās personas un bezpeļņas organizācijas (skatīt 2. un 14. grozījumu).

 

Turklāt referents uzskata, ka ir nepieciešams skaidrāk noteikt maksimālo atlīdzības summu, kas minēta 5. panta 1. punktā, lai varētu segt visus tulkošanas izdevumus (skatīt 3. grozījumu). Vienlaikus referents uzskata, ka ir nepieciešams kompensācijas shēmu balstīt uz tehnisko tulkojumu tirgus cenām, lai izvairītos no iespējas, ka pieteikumu iesniedzēji to ļaunprātīgi izmanto (skatīt 14. grozījumu).

 

2.2.3. Mašīntulkojumi un pārejas kārtība

 

Referents cer, ka Eiropas Patentu iestāde strauji attīstīs mašīntulkošanu. Mašīntulkojumiem patiešām būs svarīga loma, jo tie dos iespēju pašā procedūras sākumā izplatīt patentu informāciju, tādējādi sniedzot nozīmīgu atbalstu pētniecības posmā, jo īpaši palīdzot individuāliem pētniekiem un MVU.

 

Šajā sakarībā referents uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt mašīntulkojumus bez maksas un uzreiz pieejamus, lai izvairītos no izmaksām pieteikumu iesniedzējiem un sistēmas lietotājiem par sistēmas izstrādi un īstenošanu (skatīt 4. un 9. grozījumu).

 

Vienlaikus referents uzskata, ka atsevišķu valstu patentēšanas iestāžu pārstāvju iesaistīšana varētu atvieglot mašīntulkojumu kvalitātes novērtēšanu (skatīt 6. un 16. grozījumu).

 

Šajā sakarībā referents nevar iedomāties nevienu iemeslu, kādēļ tulkojumu kvalitātes pārbaudīšana būtu jāveic tikai pēc sešiem gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Tādēļ referents vēlas grozīt šo noteikumu, ļaujot uzsākt vērtēšanu jau pēc trim gadiem pēc regulas stāšanās spēkā (skatīt 16. grozījumu).

 

Ar tādu pašu mērķi, proti, nodrošināt augsta līmeņa tulkojumus, referents groza noteikumus par pārejas periodu tā, lai mašīntulkojumu kvalitāte būtu atkarīga vienīgi no ekspertu novērtējuma. Lai to nodrošinātu, referents groza noteikumu tā, ka Komisija var ierosināt pagarināt pārejas periodu, pamatojoties uz neatkarīgo ekspertu komitejas novērtējumu (skatīt 17. un 18. grozījumu).

 

2.2.4. Stāšanās spēkā

 

Referents uzskata, ka vienotai patentu aizsardzības kārtībai jāattīstās paralēli vienotas tiesiskās sistēmas attīstībai.

 

Tāpēc referents ierosina grozīt tekstu, lai nodrošinātu, ka regula stājas spēkā tikai tad, kad nolīgums par jurisdikcijas sistēmu ir ratificēts vismaz deviņās dalībvalstīs, starp kurām ir tās trīs dalībvalstis, kurās ir lielākais skaits Eiropas patentu pieteikumu (skatīt 19. grozījumu). Šāds grozījums turklāt ļauj izvairīties no tā, ka atsevišķas dalībvalstis varētu radīt konstitucionāla vai politiska rakstura ratifikācijas procesa šķēršļus, kad tiek ratificēts nolīgums jurisdikcijas jomā, un tādējādi varētu kavēt regulas stāšanos spēkā.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Ciešāka sadarbība vienotas patentaizsardzības izveides jomā attiecībā uz piemērojamo tulkošanas kārtību

Atsauces

COM(2011)0216 – C7-0145/2011 – 2011/0094(CNS)

Datums, kad notika apspriešanās ar EP

30.5.2011

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

7.6.2011

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Raffaele Baldassarre

11.4.2011

 

 

 

Izskatīšana komitejā

21.6.2011

11.10.2011

21.11.2011

 

Pieņemšanas datums

20.12.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

17

4

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Raffaele Baldassarre, Luigi Berlinguer, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Marielle Gallo, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Klaus-Heiner Lehne, Antonio López-Istúriz White, Antonio Masip Hidalgo, Alajos Mészáros, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Alexandra Thein, Diana Wallis, Rainer Wieland, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Philipp Albrecht, Jean-Marie Cavada, Luis de Grandes Pascual, Vytautas Landsbergis, Kurt Lechner, Eva Lichtenberger, Arlene McCarthy

Iesniegšanas datums

9.1.2012

 

[1] Sk. Gambardella et al. (2006): „Study on evaluating the knowledge economy - What are patents actually worth? The value of patents for today's economy and society”, sk. tīmekļa adresi: http://ec.europa.eu/internal_market/indprop/docs/patent/studies/patentstudy-report_en.pdf. Pētījums norāda uz spēcīgu saikni starp intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanu un jauninājumu ieviešanu, empīriski parādot, ka jauninājumu ieviešana ir cieši atkarīga no to aizsardzības līmeņa.
[2] Sk. Arora, A. un Gambardella, D. (2010): „Ideas for rent: an overview of markets for technology”, Industrial and Corporate Change, 19(3): 775-803.
[3] Minhenes konvencijai, ko parakstīja 1973. gada 5. oktobrī, līdz šim ir pievienojušās 38 valstis. Konvencija ļāva 1977. gada 7. oktobrī izveidot Eiropas Patentu organizāciju, kuru veido divas struktūras: Eiropas Patentu iestāde un Administratīvā padome. Konvencija ļauj piešķirt Eiropas patentu, izmantojot vienotu patentu piešķiršanas procedūru. Eiropas patenta saņēmējs ir atbildīgs par to, lai tas tiktu atzīts konvencijas dalībvalstīs, pamatojoties uz šo valstu noteikumiem un procedūrām šajā jomā.
[4] Kopējās izmaksas par paralēli ierosinātajām lietām 4 dalībvalstīs, kurās pašlaik ir visvairāk strīdu par patentiem (Vācija, Francija, Apvienotā Karaliste un Nīderlande), ir no EUR 310 000 līdz EUR 1 950 000 pirmajā instancē un starp EUR 320 000 un EUR 1 390 000 pārsūdzības instancē.
[5] Kopējās izmaksas par viena Eiropas patenta apstiprināšanu sasniedz vidēji EUR 12 500, ja to apstiprina tikai 13 dalībvalstīs, un vairāk nekā EUR 32 000, ja to apstiprina visā ES. Sal. van Pottelsberghe, Bruno un François Didier (2006): The Cost Factor in Patent Systems, Universitè Libre de Bruxelles, Working Paper WP-CEB 06-002.
[6] Sk. SEC(2010)0796 : Komisijas ietekmes novērtējums attiecībā uz Eiropas Savienības patenta tulkošanas kārtību, 9.–11. lpp.
[7] Sk. v. Pottelsberghe, Bruno (2010): Europe should stop taxing innovation. Bruegel Policy Brief, 2010/02, 6. lpp.
[8] Saskaņā ar Komisijas ietekmes novērtējumā sniegtajiem datiem kopējais patentu pieteikumu īpatsvars angļu valodā tomēr sasniedz tikai 45 % no kopējā skaita (sk. SEC(2010)0796 , 21. lpp). Tādēļ ir jāprecizē, ka Komisijas iegūtie dati attiecas vienīgi uz eiropiešu iesniegtajiem pieteikumiem. Taču, ņemot vērā to, ka vienotās patentaizsardzības pieteikumus var iesniegt arī pieprasītāji no trešām valstīm, kopējie dati labāk atbilst reālajai situācijai.
[9] Sk. van Pottelsberghe, Bruno (2010), op. cit., 7. lpp.
[10] COM(2007)0165 , 13. lpp.
[11] Sk. Komisijas ziņojums par apspriešanās pagaidu rezultātiem. Skatīt: http://ec.europa.eu/internal_market/indprop/patent/consultation_en.htm.
[12] Sk. Apspriešanā piedalījās šādi dalībnieki: BDI (Bundesverband der deutschen Industrie), DIHK (Deutscher Industrie- und Handelskammertag), CBI (Confederation of British Industries) un UEAPME (European Association of Craft, Small and Medium-Sized Enterprises). Piekļuve tīmeklī: http://ec.europa.eu/enterprise/policies/sme/small-business-act/.
[13] Sk. Van Pottelsberghe, B. and Danguy, J.(2010): Patent fees for a sustainable EU (community) patent system; Van Pottelsberghe, B. and Francois, D. (2009): The cost factor in patent systems, Journal of Industry, Competition and Trade, 2009:9(4), 329 - 355.
[14] Sal. Harhoff, D., Hoisl, K., van Pottelsberghe, B. (2009): Languages, fees and the international scope of patenting, Ecore Discussion Paper, Nr. 50.
[15] Sal. op. cit., 23.–25. lpp.
[16] Regulas priekšlikumā ir paredzēts, ka kompetentajai tiesai ir jānovērtē lietas visi apstākļi, tostarp pārejas laikā iesniegtie tulkojumi kopā ar vienota spēka pieprasījumu (skatīt 8. apsvērumu).