par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2003/71/EK un Direktīvā 2009/138/EK attiecībā uz Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pilnvarām

(COM(2011)0008 – C7-0027/2011 – 2011/0006(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0008),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 50., 53., 62. un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0027/2011),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2011. gada 4. maija atzinumu

     OV C 159, 18.5.2011., 10. lpp.

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2011. gada 5. maija atzinumu

     OV C 218, 23.7.2011., 82. lpp.

– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Juridiskās komitejas atzinumu (A7-0077/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI

*              Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumus apzīmē ar simbolu ▌.

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

ar ko izdara grozījumus Direktīvās 2002/92/EK, 2003/71/EK un 2009/138/EK un Regulā (EK) Nr. 1060/2009 attiecībā uz Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) pilnvarām

Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības padome,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 50., 53., 62. un 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas dalībvalstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās Bankas atzinumu

              OV C 159, 18.5.2011., 10. lpp.

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu

              OV C 218, 23.7.2011., 82. lpp.

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru

             Eiropas Parlamenta .. nostāja.

tā kā:

(-1)     Finanšu krīze 2007. un 2008. gadā ir atklājusi būtiskus trūkumus finanšu uzraudzībā gan attiecībā uz konkrētiem gadījumiem, gan finanšu sistēmu kopumā. Valsts līmeņa uzraudzības modeļi atpaliek no finanšu globalizācijas un integrētās un savstarpēji saistītās realitātes, kas raksturīga šodienas Eiropas finanšu tirgiem, kuros arvien vairāk finanšu uzņēmumu darbojas pārrobežu mērogā. Šī krīze ir atklājusi trūkumus tādās jomās kā sadarbība, koordinācija, Savienības tiesību aktu konsekventa piemērošana un uzticības trūkums starp valstu uzraudzības iestādēm.

(-1a)   Vairākās rezolūcijās, kas pieņemtas pirms finanšu krīzes un krīzes laikā, Eiropas Parlaments prasīja Eiropas mērogā izveidot integrētāku uzraudzības sistēmu, kura visiem dalībniekiem Savienības līmenī nodrošinātu patiesi līdzvērtīgus konkurences nosacījumus un kurā tiktu ņemta vērā pieaugošā Savienības finanšu tirgu integrācija (it īpaši 2000. gada 13. aprīļa rezolūcijā par Komisijas paziņojumu „Finanšu tirgu sistēmas īstenošana – rīcības plāns”, 2002. gada 21. novembra rezolūcijā par pienācīgas uzraudzības noteikumiem Eiropas Savienībā, 2007. gada 11. jūlija rezolūcijā par finanšu pakalpojumu politiku laikposmā no 2005. līdz 2010. gadam – Baltā grāmata, 2008. gada 23. septembra rezolūcijā ar ieteikumiem Komisijai par riska ieguldījumu fondiem un privātā kapitāla fondiem un 2008. gada 9. oktobra rezolūcijā ar ieteikumiem Komisijai par Lamfalussy procesa turpinājumu — uzraudzības struktūra nākotnē un 2009. gada 22. aprīļa nostājā par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II), un 2009. gada 23. aprīļa nostājā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kredītreitinga aģentūrām).

(-1b)   Komisija 2008. gada novembrī pilnvaroja Jacques de Larosière vadīto augsta līmeņa darba grupu sagatavot ieteikumus par to, kā stiprināt Eiropas pārraudzības mehānismus, lai labāk aizsargātu Savienības iedzīvotājus un atjaunotu uzticību finanšu sistēmai. Tās 2009. gada 25. februārī publicētajā galīgajā ziņojumā (de Larosière ziņojums) augsta līmeņa darba grupa ieteica stiprināt uzraudzības sistēmas pamatstruktūru, lai mazinātu turpmāko finanšu krīžu risku un smagumu. Tā ieteica īstenot tālejošas Savienības finanšu nozares uzraudzības sistēmas reformas. De Larosière ziņojumā tika arī ieteikts izveidot Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu (EFUS), ko veidotu trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EUI), proti, banku nozarē, vērtspapīru nozarē un apdrošināšanas un fondēto pensiju nozarē, un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju.

(-1c)   Finanšu stabilitāte ir priekšnosacījums, lai reālā ekonomika nodrošinātu darba vietas, kreditēšanu un izaugsmi. Finanšu krīze ir atklājusi būtiskus trūkumus finanšu uzraudzības sistēmā, kas nespēja paredzēt makrouzraudzības nepilnību negatīvās sekas vai novērst pārmērīgu risku uzkrāšanos finanšu sistēmā.

(1)      Eiropas Parlaments un Padome 2010. gada 24. novembrī pieņēma trīs regulas, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi (EAFPI)), Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi (EBI)) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI)) (kopā sauktas Eiropas uzraudzības iestādes (EUI), kas ir daļa no Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas).

(1a)    Eiropadome 2009. gada 18. un 19. jūnija sanāksmes secinājumos ieteica izveidot Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu, kurā tiktu nodibinātas trīs jaunas EUI. Vēl Eiropadome ierosināja, ka sistēma būtu jāizveido, lai uzlabotu valstu uzraudzības kvalitāti un konsekvenci, stiprinātu pārrobežu grupu uzraudzību un pieņemtu vienotu Eiropas noteikumu kopumu, kas būtu piemērojams visām iekšējā tirgus finanšu iestādēm. Eiropadome uzsvēra, ka EUI būtu arī jāpiešķir uzraudzības pilnvaras attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām, un aicināja Komisiju izstrādāt konkrētus priekšlikumus attiecībā uz to, kā nodrošināt to, lai EFUS būtu nozīmīga loma krīzes situācijās.

(2)      Lai EFUS spētu efektīvi darboties, ir vajadzīgas izmaiņas Savienības tiesību aktos trīs jauno EUI darbības laukā. Šādas izmaiņas ietver EUI atsevišķu pilnvaru darbības jomas noteikšanu, atsevišķu pilnvaru integrāciju pašreizējās procedūrās, kas izveidotas ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, un grozījumus, kas nodrošinātu EUI nevainojamu un efektīvu darbību EFUS kontekstā.

(3)      Līdz ar trīs EUI izveidošanu tāpēc būtu jāizstrādā vienots noteikumu kopums, lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu un vienādu piemērošanu un tādējādi veicinātu iekšējā tirgus darbības vēl lielāku efektivitāti un mikrolīmeņa uzraudzības efektīvāku īstenošanu. Regulās par EFUS izveidi noteikts, ka EUI var izstrādāt tehnisko standartu projektus jomās, kas īpaši noteiktas attiecīgajos tiesību aktos, un šie standartu projekti iesniedzami Komisijai, lai tos pieņemtu ar deleģētajiem vai īstenošanas aktiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. un 291. pantu. Tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvā 201078/ES attiecībā uz Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes), Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes)

             OV L 331, 15.12.2010., 120. lpp.

(4)      Attiecīgajos tiesību aktos jānosaka jomas, kurās EUI ir pilnvaras izstrādāt tehnisko standartu projektus, un šo standartu piemērošanas veidu. Attiecīgajos tiesību aktos būtu jānosaka elementi, nosacījumi un precizējumi, kā tas ir minēts LESD 290. pantā attiecībā uz deleģētājiem aktiem.

(5)      Jomas, kurās izstrādājami tehniskie standarti, jānosaka, pienācīgi līdzsvarojot nepieciešamību izveidot vienotu saskaņotu noteikumu kopumu un nepieciešamību bez vajadzības nesarežģīt regulējumu un piemērošanu. Būtu jāizraugās tikai tās jomas, kurās konsekventi tehniskie noteikumi ievērojami un efektīvi veicinās attiecīgo tiesību aktu pieņemšanas mērķu sasniegšanu, vienlaikus nodrošinot, ka politiskus lēmumus pieņem Eiropas Parlaments, Padome un Komisija saskaņā ar parastajām procedūrām.

(6)      Tehniskajos standartos ietveramajiem jautājumiem jābūt ļoti specializētiem, un tādējādi to izstrādei ir nepieciešamas uzraudzības speciālistu zināšanas. Regulatīvajos tehniskajos standartos, kas pieņemti kā deleģētie akti, jāturpina izstrādāt, precizēt vai noteikt konsekventu saskaņošanas kārtību noteikumiem, kuri ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtajos pamata aktos, kas papildina vai groza dažus nebūtiskus šo tiesību aktu elementus. No otras puses, īstenošanas tehniskajos standartos, kas pieņemti kā īstenošanas akti, jānosaka noteikumi attiecībā uz juridiski saistošu Savienības tiesību aktu vienveidīgu piemērošanu. Tehniskajiem standartiem nevajadzētu būt saistītiem ar politikas izvēli.

(7)      Attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem ir lietderīgi piemērot procedūru, kas noteikta attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantā. Īstenošanas tehniskos standartus pieņem attiecīgi saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantā. Jāatzīst, ka regulatīvos tehniskos standartus pieņem kā deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu un īstenošanas tehniskos standartus pieņem kā īstenošanas aktus saskaņā ar LESD 291. pantu.

(8)      Ar regulatīviem un īstenošanas tehniskiem standartiem būtu jāsekmē vienota finanšu pakalpojumu tiesību aktu noteikumu kopuma pieņemšana, ko apstiprinājusi Eiropadome 2009. gada jūnija secinājumos. Tā kā konkrētas prasības Savienības tiesību aktos nav pilnībā saskaņotas un ņemot vērā piesardzības principu uzraudzības jomā, regulatīvie un īstenošanas tehniskie standarti, ar kuriem izstrādā, precizē vai nosaka šo prasību piemērošanas kārtību, neliedz dalībvalstīm pieprasīt papildu informāciju vai noteikt stingrākas prasības. Tāpēc regulatīvajos un īstenošanas tehniskajos standartos jānosaka, ka dalībvalstis var šādi rīkoties konkrētās jomās, ja šajos tiesību aktos paredzēta šāda rīcības brīvība.

(9)      Kā noteikts regulās par EUI izveidi, pirms regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu iesniegšanas Komisijai EUI vajadzības gadījumā būtu jāorganizē atklāta sabiedriska apspriešana saistībā ar šiem standartiem un jāanalizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumi.

(10)    Jānodrošina, ka regulatīvajos un īstenošanas tehniskajos standartos paredz pārejas pasākumus, ņemot vērā piemērotus izpildes termiņus, gadījumos, kad steidzamas ieviešanas izmaksas ir pārmērīgi augstas salīdzinājumā ar ieguvumiem.

(10a)  Pirms šīs direktīvas pieņemšanas jau kādu laiku tiek veikts tā pirmā pasākumu kopuma sagatavošanas un apspriešanas darbs, ar kuru ir paredzēts īstenot pamatnoteikumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta 2009. gada 25. novembra Direktīvā 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II)

             OV 335, 17.12.2009., 1. lpp.

(10b)  Ņemot vērā šajā direktīvā paredzēto deleģēto aktu un regulatīvo tehnisko standartu visaptverošo raksturu, Eiropas Parlamentam un Padomei vajadzētu būt tiesībām trīs mēnešu laikā no to paziņošanas dienas iebilst pret deleģēto aktu vai regulatīvo tehnisko standartu. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas vajadzētu būt iespējai šo termiņu pagarināt vēl par trīs mēnešiem.

(11)    Regulās par EUI izveidi paredzēts mehānisms strīdu izšķiršanai starp valstu uzraudzības iestādēm. Ja uzraudzības iestāde iebilst pret procedūru vai citas uzraudzības iestādes darbību vai bezdarbību jomās, kuras noteiktas Savienības tiesību aktos saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1903/2010 ▌, Regulu (ES) Nr. 1094/2010 ▌ un Regulu (ES) Nr. 1095/2010 ▌un kurās attiecīgajos tiesību aktos paredzēta vairāku dalībvalstu uzraudzības iestāžu sadarbība, koordinācija vai kopīga lēmumu pieņemšana, kompetentā EUI pēc vienas no iesaistīto uzraudzības iestāžu pieprasījuma palīdz iestādēm panākt vienošanos EUI noteiktajā termiņā, ņemot vērā visus attiecīgajos tiesību aktos noteiktos atbilstīgos termiņus un strīda steidzamību un sarežģītību. Ja neizdodas novērst domstarpības, kompetentajai EUI būtu jāspēj šīs domstarpības izšķirt.

(12)    Saskaņā ar regulām par EUI izveidi nozaru tiesību aktos jāparedz tie gadījumi, kad var piemērot mehānismus valstu uzraudzības iestāžu strīdu izšķiršanai. Ar šo direktīvu jānosaka otrais šādu gadījumu kopums ▌. Direktīva neliedz EUI rīkoties saskaņā ar citām pilnvarām vai veikt uzdevumus, ko paredz regulas, ar ko izveido EUI, tostarp nesaistošu starpniecību un Savienības tiesību aktu konsekventas, iedarbīgas un efektīvas piemērošanas sekmēšanu. Turklāt tajās jomās, kurās ar attiecīgo tiesību aktu jau ir izveidots kāds nesaistošs starpniecības process vai kurās kopīgie lēmumi vienai vai vairākām valstu uzraudzības iestādēm jāpieņem ierobežotā laikā, ir vajadzīgi grozījumi, lai nodrošinātu kopīga lēmumu pieņemšanas procesa skaidrību un pēc iespējas novērstu šā procesa pārtraukumus, kā arī lai vajadzības gadījumā EUI var izšķirt strīdu. Saistošā procedūra strīdu izšķiršanai ir paredzēta tādu situāciju risināšanai, kad valstu uzraudzības iestādes savā starpā nespēj izšķirt ar procedūru saistītus jautājumus vai tādus jautājumus pēc būtības, kas attiecas uz atbilstību Savienības tiesību aktiem.

(13)    Tāpēc direktīvā jāparedz tādas situācijas, kad var rasties vajadzība izšķirt ar procedūru saistītus jautājumus vai jautājumus pēc būtības, kas attiecas uz atbilstību Savienības tiesību aktiem un kurus valstu uzraudzības iestādes pašas nespēj izšķirt. Tādā gadījumā attiecīgajai valstu uzraudzības iestādei būtu jāvēršas ar šo jautājumu pie kompetentās EUI. Konkrētajai EUI būtu jārīkojas saskaņā ar EUI izveides regulu un ar šo direktīvu. EUI vajadzētu būt tiesībām pieprasīt iesaistītajām uzraudzības iestādēm konkrētu darbību veikšanu vai atturēšanos no tās, lai izšķirtu attiecīgo jautājumu un nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem, un šim pieprasījumam ir jābūt juridiski saistošam attiecīgajām uzraudzības iestādēm. Gadījumos, kad attiecīgajā Savienības tiesību aktā paredzēta dalībvalstu rīcības brīvība, konkrētās EUI pieņemtie lēmumi neaizstāj uzraudzības iestāžu pilnvaru īstenošanu atbilstīgi Savienības tiesību aktiem.

(14)    ▌ Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) paredz, ka kopīgi lēmumi jāpieņem par apstiprinājumiem attiecībā uz pieteikumu izmantot iekšēju modeli grupas vai meitasuzņēmuma līmenī, uz pieteikumu izveidot meitasuzņēmumu saskaņā ar minētās direktīvas 238. un 239. pantu un uz grupas uzraudzības iestādes noteikšanu, pamatojoties uz kritērijiem, kas atšķiras no minētās direktīvas 247. pantā noteiktajiem. Visās šajās jomās ar grozījumiem skaidri jāparedz, ka domstarpību gadījumā ▌ EAFPI var izšķirt strīdu, izmantojot Regulā (ES) Nr. 1094/2010 vispārīgi minēto procesu. Šāda pieeja skaidri norāda, ka, lai gan EAFPI nevajadzētu aizstāt uzraudzības iestāžu pilnvaru īstenošanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ir iespēja atrisināt domstarpības un nostiprināt sadarbību, pirms galīgais lēmums tiek pieņemts valsts uzraudzības iestādē vai izdots iestādei. EAFPI būtu jārisina domstarpības kā starpniekam, kad uzraudzības iestādēm ir atšķirīgs viedoklis ▌.

(15)    Jaunajā uzraudzības sistēmā, ko izveido ar EFUS, valstu uzraudzības iestādēm būs cieši jāsadarbojas ar EUI. Attiecīgo tiesību aktu grozījumiem jānodrošina, ka nav juridisku šķēršļu informācijas apmaiņas pienākumiem, kuri ietverti ▌ regulās, ar ko izveido EUI, un ka informācijas sniegšana nerada nevajadzīgu birokrātiju.

(15a)  Uzraudzības procesā iegūtas ziņas par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību aktīviem ir svarīgs līdzeklis no makroekonomiskās uzraudzības viedokļa. Pilnīgs uzņēmuma aktīvu saraksts var būt nozīmīgs, lai uzraudzības iestādes varētu pareizi novērtēt riskus, un būtisks tas jo īpaši var būt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas ir lielas pēc apjoma un iekšējās struktūras un kuru uzņēmējdarbība ir iezīmīga ar rakstura, apmēra un sarežģītības ziņā ievērojamu risku. Tāpēc uzraudzības iestādēm vajadzētu būt tiesīgām pieprasīt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām iesniegt uzraudzības iestādēm visu aktīvu sadalījumu pa posteņiem, ja šāda informācija ir vajadzīga, lai uzraudzības iestādes varētu efektīvi veikt uzraudzības funkciju. Pilnīgs aktīvu saraksts attiecīgajām uzraudzības iestādēm nav svarīgs, lai novērtētu ar finanšu stabilitāti saistītos riskus, ja attiecīgās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības finanšu tirgos ir nenozīmīgas. Tas jo īpaši attiecas uz sabiedrībām, kurām nav ievērojama attiecīgās dalībvalsts kopējā dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas tirgus daļa.

(16)    Jomās, kurās Komisija saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK šobrīd ir pilnvarota pieņemt īstenošanas pasākumus, ja šie pasākumi ir vispārēji piemērojami neleģislatīvi akti, lai papildinātu vai grozītu minētās direktīvas nebūtiskus elementus Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta izpratnē, Komisijai jādod tiesības pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šo pantu vai regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.

(17)    Lai saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības varētu veikt konsekventu tehnisko rezervju aprēķinu, centrālajai iestādei regulāri ir jāaprēķina, jāpublicē un jāatjauno tehniskā informācija par bezriska procentu likmju termiņstruktūru, ņemot vērā finanšu tirgu apsvērumus▌. Bezriska procentu likmju termiņstruktūras aprēķina metodēm vajadzētu būt pārredzamām, lai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības varētu izmantot šo termiņstruktūru savā riska pārvaldības politikā. Tā kā šie uzdevumi ir saistīti ar tehniskiem un apdrošināšanas jautājumiem, tas jāveic EAFPI.

(17a)  Bezriska procentu likmju termiņstruktūra būtu jānosaka, pamatojoties uz visaptverošu un konsekventu pieeju, saskaņā ar kuru izdara pieņēmumus un nosaka parametrus, kas ir pamatā līknei, nodrošinot stabilitāti ilgākā laikposmā un novēršot mākslīgu tehnisko rezervju svārstīgumu un to, ka atbilstošais pašu kapitāls pārsniedz kapitāla prasības. Izvēloties bezriska procenta likmju ekstrapolācijas atskaites punktu, sabiedrībām būtu jāspēj nodrošināt obligāciju atbilstību naudas plūsmai, no kuras, aprēķinot visprecīzāko novērtējumu, atskaita neekstrapolēto likmju vērtību. Tirgus situācijā, kas līdzīga tai, kāda pastāv šīs direktīvas pieņemšanas dienā, bezriska procenta likmju ekstrapolācijas atskaites punktam vajadzētu būt 20 gadiem.

(18)    Lai nodrošinātu, ka tehniskie sākumdati maksātspējas kapitāla prasības (MKP) aprēķināšanai, izmantojot standarta formulu, tiek nodrošināti saskaņoti, piemēram, lai saskaņota pieeja tiktu izmantota attiecībā uz vērtējumiem, jāuzdod EAFPI veikt konkrētus uzdevumus. Vērtējuma aģentūru atzīšana jāpadara atbilstīga Direktīvai 2006/48/EK un jāveic saskaņā ar to, tostarp ar plānoto šīs direktīvas pārskatīšanu, un Regulu (EK) Nr. 1060/2009. Būtu jāizvairās no pārklāšanās ar Regulu (EK) Nr. 1060/2009, un tāpēc ir pamatotas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas funkcijas. EAFPI pēc iespējas efektīvāk jāizmanto EVTI kompetence un pieredze. Detalizēts apraksts, kādā veidā veicami šie uzdevumi, sīkāk jāprecizē pasākumos, kurus nosaka ar deleģēto vai īstenošanas aktu.

(19)    Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK tam, kā nosaka, kad tiek pagarināts atveseļošanās laikposms, ko piemēro MKP pārkāpumu gadījumā, jāprecizē, kādi nosacījumi veido „ārkārtēju kritumu finanšu tirgos”. EAFPI ▌ vajadzētu būt atbildīgajai iestādei, kas nosaka, vai šie nosacījumi ir izpildīti, un Komisijai vajadzētu būt pilnvarām pieņemt pasākumus, izmantojot deleģētos un īstenošanas aktus, kuros norādīts, kādas procedūras jāievēro.

(20)    Lai nodrošinātu starpnozaru konsekvenci un novērstu nesaskaņotību starp to sabiedrību interesēm, kuras „pārstrukturē” aizņēmumus tirgojamos vērtspapīros un citos finanšu instrumentos (iniciatori), un to apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību interesēm, kuras investē šajos vērtspapīros vai instrumentos, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt pasākumus, izmantojot deleģētos aktus attiecībā uz ieguldījumiem pārstrukturētajos aizņēmumos saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK, nosakot ne tikai prasības, bet arī sekas šo prasību pārkāpšanas gadījumā.

(21)    Lai panāktu lielāku konverģenci attiecībā uz uzraudzības iestāžu apstiprinājuma piešķiršanas procedūrām, kas paredzētas Direktīvā 2009/138/EK attiecībā uz sabiedrību īpašajiem parametriem, modeļa maiņas politiku, īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām un kapitāla palielinājuma noteikšanu un atcelšanu, Komisija jāpilnvaro paredzēt pasākumus, izmantojot deleģētos aktus, kuros nosaka kārtību šajās jomās.

(22)    Ir jāveicina starptautiskā konverģence par labu uz riska apsvērumiem balstītam maksātspējas režīmam. Lai ņemtu vērā to, ka kādai trešai valstij varētu būt vajadzīgs ilgāks laiks, lai pieņemtu un ieviestu maksātspējas režīmu, kas pilnībā atbilstu kritērijiem, lai to varētu atzīt par līdzvērtīgu, ir jāprecizē nosacījumi, kuri piemērojami šo trešo valstu režīmiem, lai šīs trešās valstis pagaidām varētu atzīt par līdzvērtīgām. Vēl attiecībā uz trešām valstīm jāuzsver, ka uzraudzība, kas balstīta uz riska apsvērumiem vien, nav pietiekama — tām jāizveido grupas uzraudzības sistēmas, kas līdzinātos Savienībā pastāvošajām sistēmām.

(23)    Lai Eiropas kooperatīvās sabiedrības, kas izveidotas saskaņā ar Padomes 2003. gada 22. jūlija Regulu (EK) Nr. 1435/2003 par Eiropas kooperatīvās sabiedrības (SCE) statūtiem

              OV L 207, 18.8.2003., 1. lpp.

(24)    Ir jāpielāgo minimālās kapitāla prasības minimālā vērtība euro valūtā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām. Šāda nepieciešamība saistīta ar periodisku esošās kapitāla prasības minimālās vērtības pielāgošanu šādām sabiedrībām, ņemot vērā inflāciju .▌

(24a)  MKP aprēķināšanā veselības apdrošināšanas nolūkā būtu jāņem vērā valstu izlīdzināšanas sistēmas un jāatspoguļo valstu tiesību aktos veselības jomā veiktās izmaiņas, jo tās šajos valstu veselības apdrošināšanas tirgos ir apdrošināšanas sistēmas būtiska daļa.

(25)    Lai labāk atspoguļotu datumu, kas vairumam apdrošināšanas sabiedrību ir finanšu gada beigas (31. decembris), un pāreju starp veco un jauno režīmu padarītu vieglāku, Direktīvā 2009/138/EK attiecīgos transponēšanas, atcelšanas un piemērošanas termiņus pārceļ par diviem mēnešiem.

(26)    Konkrētas ieviešanas pilnvaras, kas noteiktas saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EK Līguma) 202. pantu, jāaizstāj ar atbilstošiem nosacījumiem saskaņā ar LESD 290. pantu.

(27)    Komitoloģijas procedūru pielāgošanu LESD un jo īpaši tā 290. pantam katrā gadījumā veic atsevišķi. Lai ņemtu vērā finanšu tirgu tehnisko attīstību un precizētu prasības, ko paredz direktīvas, kuras groza ar šo direktīvu, Komisija jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Jo īpaši jāpieņem deleģētie akti attiecībā uz informāciju saistībā ar pārvaldības prasībām, novērtēšanu, uzraudzības pārskatiem un informācijas publiskošanu, pašu kapitāla noteikšanu un klasificēšanu, standarta formulu MKP aprēķināšanai (tostarp jebkādas attiecīgās izmaiņas saistībā ar kapitāla palielinājumu) un metožu un pieņēmumu izvēli tehnisko rezervju aprēķināšanai.

(28)    Eiropas Parlamentam un Padomei vajadzētu būt iespējai trīs mēnešu laikā izteikt iebildumus pret deleģēto aktu. Turklāt jāparedz, ka pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu var pagarināt par trīs mēnešiem attiecībā uz būtiskiem problēmjautājumiem. Eiropas Parlamentam un Padomei vajadzētu būt iespējai informēt otru iestādi par lēmumu neizteikt iebildumus. Šāda priekšlaicīga deleģēto aktu apstiprināšana ir īpaši piemērota gadījumos, kad jāievēro termiņi, piemēram, ja pamataktā ir termiņi, saskaņā ar kuriem Komisijai ir jāpieņem deleģētie akti.

(28a)  Ņemot vērā finanšu krīzi un procikliskos mehānismus, kas veicināja krīzes rašanos un saasināja tās sekas, Finanšu stabilitātes padome, Bāzeles Banku uzraudzības komiteja un G20 valstis pieņēma ieteikumus, lai mazinātu finanšu regulējuma procikliskās sekas. Minētie ieteikumi kā finanšu sistēmas būtiskas sastāvdaļas tieši attiecas uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām.

(28b)  Lai panāktu saskaņotu piemērošanu un nodrošinātu makrouzraudzību Savienībā, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (ESRK) būtu lietderīgi izstrādāt principus, kas pielāgoti Savienības ekonomikai, un uzraudzīt cikliskuma mazināšanas rezervju izmantošanu.

(28c)    Finanšu krīze lika saprast, ka finanšu iestādes rupji kļūdījās un nepietiekami novērtēja darījumu partneru kredītriska līmeni, kas saistīts ar ārpusbiržas (OTC) atvasinātajiem finanšu instrumentiem. Tāpēc G20 valstis 2009. gada septembrī aicināja lielākai daļai OTC atvasināto finanšu instrumentu veikt centrālu mijieskaitu, izmantojot centrālā mijieskaita darījumu starpniekiestādi. Turklāt tās aicināja OTC atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kuriem nevar veikt centrālu mijieskaitu, piemērot augstākas kapitāla prasības, lai pienācīgi ņemtu vērā ar tiem saistīto paaugstināto risku.

(28d)  Valsts parāda krīze un euro zonas dalībvalstu vai to valdību vadītāju 2011. gada 26. oktobra paziņojums apliecināja, ka 0 % riska svērums attiecībā uz valsts obligācijām vairs neatbilst faktiskajai ekonomiskajai situācijai. Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, ierosinot risinājumus attiecīgi pēc iespējas ātrāk pielāgot pašu kapitāla aprēķina prasības šāda riska gadījumos, vienlaikus ņemot vērā iespējami destabilizējošo iedarbību, kāda vārētu būt šo priekšlikumu iesniegšanai tirgus spriedzes laikā.

(29)    Lai saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK pāreja uz jauno režīmu noritētu bez traucējumiem, ir jānosaka pakāpeniskas ieviešanas un īpaši pārejas laikposmi.

(30)    Ar pārejas laikposmu piemērošanu būtu jānovērš tirgus darbības traucējumi ▌. Nosakot pārejas laikposmus, būtu jāmudina sabiedrības iespējami drīz ievērot jaunā režīma īpašās prasības.

(31)    Šās direktīvas mērķus, proti, iekšējā tirgus darbības uzlabošanu, nodrošinot augsta līmeņa efektīvu un konsekventu uzraudzības regulējumu un uzraudzību, apdrošinājuma ņēmēju un saņēmēju — un tādējādi uzņēmēju un patērētāju — aizsardzību, finanšu tirgu integritātes, efektivitātes un pienācīgas darbības aizsardzību, finanšu sistēmas stabilitātes saglabāšanu un starptautiskās uzraudzības koordinācijas nostiprināšanu, nav iespējams pietiekamā mērā sasniegt dalībvalstu līmenī, un rīcības vērienīguma dēļ šie mērķi ir labāk sasniedzami Savienības līmenī, tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai, un, kas ir īpaši svarīgi, nenosaka maksātspējas prasības fondēto pensiju sabiedrībām.

(32)    Komisijai līdz 2014. gada 1. janvārim jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par EUI iesniegtajiem tehnisko standartu projektiem, kā paredzēts šajā direktīvā, un jāierosina atbilstoši priekšlikumi.

(33)    Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīvas 2002/92/EK, 2003/41/EK, 2003/71/EK un ▌2009/138/EK un Regula (EK) Nr. 1060/2009,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

-1. pants

Grozījumi Direktīvā 2002/92/EK

Direktīvu 2002/92/EK groza šādi.

(1)       Direktīvas 3. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

„Dalībvalstis regulāri un ne retāk kā reizi ceturksnī dara zināmu Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādei (EAFPI)), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010*, informācijas punkta iegūto informāciju, un EAFPI to publicē savā tīmekļa vietnē.

___________

*OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.”

(2)      Direktīvas 6. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„2. Dalībvalstis informē Komisiju par to vēlmēm būt informētām saskaņā ar šā panta 1. punktu. Komisija savukārt par to informē visas dalībvalstis un EAFPI.”

(3)      Direktīvas 7. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„1. Dalībvalstis izraugās kompetentās iestādes, kam piešķirtas pilnvaras nodrošināt šīs direktīvas ieviešanu. Tās par to informē Komisiju un EAFPI, norādot visu minēto pienākumu sadalījumu.”

(4)      Direktīvas 9. panta nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

„Informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm un EAFPI”

(5)      Direktīvas 9. pantā iekļauj šādu punktu:

„1.a Piemērojot šo direktīvu, kompetentās iestādes sadarbojas ar EAFPI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1094/2010. Kompetentās iestādes nekavējoties sniedz EAFPI visu informāciju, kas tai vajadzīga, lai veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 1094/2010, kā tas noteikts minētās regulas 35. pantā.”

(6)      Direktīvas 12. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„5.      Dalībvalstis ir tiesīgas saglabāt vai pieņemt stingrākus noteikumus attiecībā uz informēšanas prasībām, kas minētas 1. punktā, ja šādi noteikumi ir saskaņā ar Savienības tiesībām.

Dalībvalstis dara Komisijai un EAFPI zināmus savus pirmajā daļā noteiktos noteikumus.

Dalībvalstis regulāri un ne retāk kā reizi divos gados atjaunina šo informāciju, un EAFPI publicē šo informāciju savā tīmekļa vietnē.

Lai, izmantojot visus atbilstošus līdzekļus, iedibinātu augstu pārredzamības līmeni, Komisija nodrošina, ka informācija, ko tā saņem attiecībā uz valstu noteikumiem, tiek arī darīta zināma klientiem un apdrošināšanas starpniekiem.

6.        Lai nodrošinātu vienādus šā punkta piemērošanas nosacījumus, EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka procedūras, kas kompetentajām iestādēm jāievēro, un formātus un paraugus, kas kompetentajām iestādēm jāizmanto, nosūtot attiecīgo informāciju EAFPI un atjauninot to.

EAFPI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.”

1. pants

Grozījumi Direktīvā 2003/71/EK

Direktīvu 2003/71/EK groza šādi.

(1)       Direktīvas 5. panta 4. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

„Ja galīgie piedāvājuma noteikumi nav iekļauti ne pamatprospektā, ne papildinājumā, galīgos noteikumus saistībā ar katru piedāvājumu cik drīz vien iespējams un, ja iespējams, pirms piedāvājuma sākšanās vai pirms pielaides tirdzniecībai dara pieejamus ieguldītājiem un iesniedz izcelsmes dalībvalsts kompetentajā iestādē, un minētā kompetentā iestāde paziņo tos uzņēmējas(-u) dalībvalsts(-u) kompetentajai iestādei un ▌ EVTI. Galīgajos nosacījumos sniedz tikai to informāciju, kas attiecas uz vērtspapīru aprakstu, un tos neizmanto pamatprospekta papildinājumiem. Šādos gadījumos piemēro 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu.”

(2)       Direktīvas 11. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„3.      Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz šo pantu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu informāciju, kas iekļaujama ar atsauci.

EVTI iesniedz šos regulatīvo standartu projektus Komisijai līdz 2014. gada 1. janvārim.

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.”

▌

(3) Direktīvas 13. panta 7. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„7.      Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz prospektu apstiprināšanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, precizējot kārtību, kā piemēro prospektu apstiprināšanas procedūras, un nosacījumus, ar kuriem saskaņā var pielāgot termiņus.

EVTI iesniedz šos regulatīvo standartu projektus Komisijai līdz 2014. gada 1. janvārim.

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.”

(4)       Direktīvas 14. panta 8. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„8.      Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz šo pantu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, precizējot prospektu publicēšanas kārtību šā panta 1.–4. punktā.

EVTI iesniedz šos regulatīvo standartu projektus Komisijai līdz 2014. gada 1. janvārim.

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

▌”

(5)       Direktīvas 15. panta 7. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„7.      Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz šo pantu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, pieņemot sīki izstrādātus noteikumus par to sludinājumu izplatīšanu, ar ko paziņo par nodomu publiski piedāvāt vērtspapīrus vai par pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, jo īpaši, pirms tam, kad prospekts ir darīts pieejams sabiedrībai vai sākta parakstīšanās, un attiecībā uz 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

EVTI iesniedz šos regulatīvo standartu projektus Komisijai līdz 2014. gada 1. janvārim.

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

▌”

(5a)     Direktīvā iekļauj šādu pantu:

„31.a pants

EVTI personāls un resursi

EVTI izvērtē, cik daudz personāla un resursu ir nepieciešams savu pilnvaru un pienākumu īstenošanai atbilstīgi šīs direktīvas noteikumiem, un iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par to ziņojumu.”

2. pants

Grozījumi Direktīvā 2009/138/EK

Direktīvu 2009/138/EK groza šādi.

(-1)     Direktīvas 13. pantā iekļauj šādu punktu:

„(32.a) „licencēts galvenais darījumu partneris” ir galvenais darījumu partneris Eiropas Parlamenta un Padomes .. Regulas (ES) Nr. ../2012 [ETIR] 2. panta 1. punkta 1) apakšpunkta nozīmē, kas ir saņēmis atļauju saskaņā ar šīs direktīvas 10. pantu;”

(1)       Direktīvas 17. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„3.       Saistībā ar III pielikuma A daļas, B daļas un C daļas 1.–27. punktā iekļauto formu sarakstu Komisija saskaņā ar 301.a pantu ▌ var pieņemt deleģētos aktus.”

(1a)     Direktīvā iekļauj šādu pantu:

„25.a pants

Licenču paziņošana, publicēšana un atcelšana un atteikumi piešķirt licences

Ikvienu licenci, licences atcelšanu un atteikumu piešķirt licenci paziņo Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādei (EAFPI)), ko izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010*. Sarakstā iekļauj visu to apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību nosaukumus, kurām piešķirta licence. EAFPI šo sarakstu publicē savā tīmekļa vietnē un to pastāvīgi atjaunina.

____________

* OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.”

(1b)     Direktīvas 29. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„4.      Komisija nodrošina, lai deleģētajos aktos, regulatīvajos un īstenošanas tehniskajos standartos ņemtu vērā proporcionalitātes principu, tādējādi garantējot šīs direktīvas samērīgu piemērošanu, jo īpaši ļoti nelielām apdrošināšanas sabiedrībām.

EAFPI nodrošina, lai regulatīvo tehnisko standartu projektos, kas iesniegti saskaņā ar šīs regulas 10.–14. pantu, īstenošanas tehnisko standartu projektos, kas iesniegti saskaņā ar šīs regulas 15. pantu, un pamatnostādnēs un ieteikumos, kas pieņemti saskaņā ar šīs regulas 16. pantu, ņemtu vērā proporcionalitātes principu, tādējādi garantējot šīs direktīvas samērīgu piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz īpaši mazām apdrošināšanas sabiedrībām.”

(2)       Direktīvas 31. pantu groza šādi:

(a)       Panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„4.       Lai nodrošinātu šā panta 2. punkta noteikumu vienādus piemērošanas nosacījumus, neskarot 35. un 51. pantu, 254. panta 2. punktu un 256. pantu, EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu galvenos aspektus, par kuriem jāizpauž apkopotie statistikas dati, un lai noteiktu šajā pantā minētās izpaužamās informācijas formātu, struktūru, satura rādītāju un ikgadējās publicēšanas datumu.

EAFPI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

▌”

(3)       Direktīvas 33. pantu papildina ar šādām daļām:

„Ja uzraudzības iestāde ir informējusi uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestādes par to, ka tā plāno veikt pārbaudes uz vietas saskaņā ar pirmās daļas noteikumiem, un ja šai uzraudzības iestādei faktiski tiek liegtas tiesības veikt šādas pārbaudes vai ja šīm uzraudzības iestādēm faktiski tiek liegtas tiesības piedalīties pārbaudēs saskaņā ar otro daļu, uzraudzības iestādes var vērsties ar šo jautājumu EAFPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 [EAFPI] 19. panta 1.–3. punktu un 6. punktu. Šādā gadījumā EAFPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 21. pantu EAFPI ir tiesības piedalīties pārbaudēs uz vietas, ja tās kopīgi veic divas vai vairāk uzraudzības iestādes.”

(4)       Direktīvas 35. pantu groza šādi:

(-a)      Panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktu aizstāj ar šādu punktu:

„i)       iepriekš noteiktos laikposmos; turklāt attiecīgajām uzraudzības iestādēm ir tiesības aprobežot regulāri iesniedzamos uzraudzības pārskatus ar tādas informācijas sniegšanu, kas gada laikā mainās ievērojami, ja:

–         izņēmumi no pienākuma regulāri iesniegt uzraudzības pārskatus ir pieļaujami tikai attiecībā uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuru kopējā tirgus daļa nav lielāka par 20 % no konkrētās dalībvalsts vai nu dzīvības, vai nedzīvības apdrošināšanas tirgus, un

–         katru gadu tiek iesniegts vismaz viens pilns pārskats.”

(-aa) Panta 2. punktu papildina ar šādām daļām:

„Dalībvalstis pieprasa apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām kā daļu no regulāri iesniedzamajiem pārskatiem vai kā īpašu pārskatu attiecīgajām uzraudzības iestādēm iesniegt visu aktīvu sadalījumu pa posteņiem tikai tādā gadījumā, ja šāda informācija ir vajadzīga, lai attiecīgās uzraudzības iestādes varētu efektīvi veikt savu uzraudzības funkciju, it īpaši attiecībā uz finanšu stabilitāti.

Attiecīgās uzraudzības iestādes ir tiesīgas atbrīvot apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības no pienākuma iesniegt uzraudzības pārskatus pa posteņiem, ja šo sabiedrību kopējā tirgus daļa nav lielāka par 20 % no konkrētās dalībvalsts vai nu dzīvības, vai nedzīvības apdrošināšanas tirgus.”

(a)       Panta 6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„6.      Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz šo pantu, EAFPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, precizējot 1.–4. punktā minēto informāciju un termiņus.

EAFPI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.

6.a      Lai uzlabotu 2. punkta piemērošanas saskanību un konsekvenci, EAFPI atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1094/2010 16. pantam izstrādā pamatnostādnes, ar kurām nosaka tirgus daļas aprēķina kritērijus, ņemot vērā proporcionalitātes principu un finanšu stabilitātes aspektus.

Šīs pamatnostādnes izmanto arī, lai atbrīvotu no pienākuma regulāri iesniegt uzraudzības pārskatus grupu līmenī, ja šādi atbrīvojumi mutatis mutandis tiek piemēroti saskaņā ar 254. panta 2. punkta pirmo daļu.

Šos kritērijus pārskata vismaz reizi piecos gados.

▌

7.        Lai nodrošinātu šā panta vienādas piemērošanas nosacījumus, EAFPI ir tiesīga izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, nosakot standarta veidlapas, formātu un procedūras, kādā veidā informācija iesniedzama uzraudzības iestādēm. Vajadzības gadījumā procedūras var ietvert prasības par iesniegtās informācijas apstiprināšanu, ko veic apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūra,

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.”

(5)       Direktīvas 37. pantu groza šādi:

(a)       Panta 6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„6.       Saskaņā ar 301.a pantu Komisija pieņem deleģētos aktus, sīkāk precizējot, kādos apstākļos var noteikt kapitāla palielinājumu.

6.a      Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz kapitāla palielinājumu, EAFPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, nosakot kapitāla palielinājuma aprēķināšanas metodes.

EAFPI iesniedz regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.

▌

6.b      Lai nodrošinātu šā panta vienveidīgu piemērošanu, EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus par procedūrām, kas jāievēro attiecībā uz lēmumu pieņemšanas kārtību, lai noteiktu, aprēķinātu un atceltu kapitāla palielinājumu.

EAFPI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.”

(6)       Regulas 38. panta 2. punktam pievieno šādas daļas:

„Ja uzraudzības iestāde ir informējusi uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestādes par to, ka tā plāno veikt pārbaudi uz vietas saskaņā ar pirmās daļas noteikumiem, un ja šai uzraudzības iestādei faktiski tiek liegtas tās tiesības veikt šādu pārbaudi uz vietas, uzraudzības iestāde var vērsties ar šo jautājumu EAFPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. panta 1.–3. punktu un 6. punktu. Šādā gadījumā EAFPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 21. pantu EAFPI ir tiesības piedalīties pārbaudēs uz vietas, ja tās kopīgi veic divas vai vairāk uzraudzības iestādes.”

(7)       Direktīvas 50. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„50. pants

Regulatīvie tehniskie standarti

1.        Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz šo iedaļu, EAFPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai sīkāk precizētu:

a)     direktīvas 41., 44., 46. un 47. pantā minēto sistēmu elementus un jo īpaši jomas, uz kurām jāattiecina apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību aktīvu un pasīvu pārvaldība un investīciju politika, kā norādīts 44. panta 2. punktā;

b)     funkcijas, kas norādītas 44., 46., 47. un 48. pantā;

c)      prasības, kas izklāstītas 42. pantā, un funkcijas, kas uz tām attiecas;

d)     nosacījumus, ar kādiem var izmantot ārpakalpojumus, jo īpaši, ja tos sniedz pakalpojumu sniedzēji, kas atrodas trešās valstīs.

EAFPI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.

2.        Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz 45. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto novērtējumu, EAFPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, ar ko sīkāk precizē šā novērtējuma kritērijus.

EAFPI iesniedz regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.”

(8)       Direktīvas 51. panta 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

           „Tomēr, neskarot informācijas sniegšanu, kas obligāta saskaņā ar jebkurām citām tiesiskajām vai reglamentējošām prasībām, dalībvalstis ir tiesīgas nodrošināt, ka, kaut gan ir darīta zināma informācija par 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā minētās maksātspējas kapitāla prasības apjomu, informācija par kapitāla palielinājumu vai to konkrēto parametru ietekmi, kuri apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai ir jāizmanto atbilstīgi 110 pantam, nav jāatklāj atsevišķi pārejas laikposmā, kas beidzas ne vēlāk kā 2017. gada 31.oktobrī.”

(9)       Direktīvas 52. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„52. pants

Informācija Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādei un tās ziņojumi

1.        Dalībvalstis pieprasa uzraudzības iestādēm ik gadu sniegt šādu informāciju EAFPI:

a)        kapitāla vidējais palielinājums vienai sabiedrībai un uzraudzības iestādes noteikto kapitāla palielinājuma gadījumu sadalījums iepriekšējā gadā, ko aprēķina procentuāli no maksātspējas kapitāla prasības, šo rādītāju atspoguļojot atsevišķi:

i)       apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām;

ii)      dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām;

iii)     nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām;

iv)     apdrošināšanas sabiedrībām, kuras veic gan dzīvības, gan nedzīvības apdrošināšanas darbības;

v)      pārapdrošināšanas sabiedrībām;

b)     katrai šā punkta a) apakšpunktā norādītajai izpaustajai informācijai — attiecīgi saskaņā ar 37. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu noteiktā kapitāla palielinājuma proporcija.

2.        EAFPI ik gadu publisko šādu informāciju:

a)      visām dalībvalstīm kopā — kapitāla palielinājuma kopējais sadalījums, ko aprēķina procentuāli no maksātspējas kapitāla prasības; un to norāda pēc šāda iedalījuma:

i)       visas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības;

ii)      dzīvības apdrošināšanas sabiedrības;

iii)     nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības;

iv)     apdrošināšanas sabiedrības, kuras veic gan dzīvības, gan nedzīvības apdrošināšanas darbības;

v)      pārapdrošināšanas sabiedrības;

b)     katrai dalībvalstij atsevišķi — kapitāla palielinājuma gadījumu sadalījums, ko aprēķina procentuāli no maksātspējas kapitāla prasības, aptverot visas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības katrā dalībvalstī;

c)      katrai šā punkta a) un b) apakšpunktā norādītajai izpaustajai informācijai — attiecīgi saskaņā ar 37. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu noteikto kapitāla palielinājuma gadījumu proporcija.

3.        EAFPI sniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai 2. punktā norādīto informāciju, kā arī ziņojumu, kurā aprakstīta uzraudzības konverģences pakāpe, ar kādu dažādu dalībvalstu uzraudzības iestādes izmanto kapitāla palielinājumu.”

(10)     Direktīvas 56. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“56. pants

Maksātspējas un finanšu stāvokļa ziņojums — deleģētie akti un īstenošanas akti

Saskaņā ar 301.a pantu ▌ Komisija pieņem deleģētos aktus, kuros sīkāk precizē izpaužamo informāciju atbilstīgi 3. iedaļas noteikumiem.

Lai nodrošinātu šīs iedaļas vienādus piemērošanas nosacījumus, EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus par procedūrām, kas jāievēro, un formātiem un paraugiem, kas jāizmanto.

EAFPI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt otrajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.”

(11)     Direktīvas 58. panta 8. punktu aizstāj ar šādu pantu:

„8.       Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz šo iedaļu, EAFPI ir tiesīga izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektus, izveidojot pilnīgu sarakstu ar informāciju, kas minēta 59. panta 4. punktā un ko savā paziņojumā iekļauj ierosinātie līdzdalības ieguvēji, neskarot 58. panta 2. punkta noteikumus.

Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz šo iedaļu un lai ņemtu vērā turpmāko attīstību, EAFPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, precizējot 59. panta 1. punktā noteikto kritēriju pielāgojumus.

EAFPI iesniedz otrajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt pirmajā un otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.

8.a      Lai nodrošinātu šīs direktīvas vienveidīgu piemērošanu, EAFPI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, nosakot kopīgas procedūras, formātus un paraugus, kas jāizmanto, lai veiktu 60. pantā izklāstīto apspriešanos attiecīgo uzraudzības iestāžu starpā.

Komisija piešķir pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.”

(11a)  Direktīvā iekļauj šādu pantu:

„65.a pants

Sadarbība ar EAFPI

Dalībvalstis nodrošina, lai šīs direktīvas piemērošanas nolūkā uzraudzības iestādes sadarbotos EAFPI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1094/2010.

Dalībvalstis nodrošina, lai uzraudzības iestādes EAFPI nekavējoties sniegtu visu informāciju, kas nepieciešama pienākumu veikšanas nolūkā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1094/2010.”

(12)     Direktīvas 69. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

„Šādu informāciju izpauž vienīgi tad, ja tas vajadzīgs konsultatīvajai uzraudzībai. Dalībvalstis tomēr nosaka, ka informāciju, ko saņem saskaņā ar 65. pantu un 68. panta 1. punktu, un informāciju, ko iegūst 33. pantā minētajās pārbaudēs uz vietas, drīkst izpaust tikai ar tās uzraudzības iestādes nepārprotamu piekrišanu, kura šo informāciju sniegusi, vai ar tās dalībvalsts uzraudzības iestādes nepārprotamu piekrišanu, kurā veikta pārbaude uz vietas.”

(12a)   Direktīvas 70. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„70. pants

Informācijas nodošana centrālajām bankām, monetārajām iestādēm, maksājumu sistēmu uzraudzības iestādēm un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai

1.        Neskarot šo iedaļu, uzraudzības iestāde savu pienākumu izpildei paredzēto informāciju drīkst sniegt šādām iestādēm:

a)     centrālām bankām, kas ietilpst Eiropas Centrālo banku sistēmā (ieskaitot ECB), un citām struktūrām ar līdzīgu monetāro iestāžu statusu , ja šī informācija ir būtiska šo iestāžu attiecīgo tiesību aktos noteikto uzdevumu izpildei, tostarp monetārās politikas īstenošanai un ar to saistītās likviditātes nodrošināšanai, norēķinu, mijieskaita un vērtspapīru norēķinu sistēmu uzraudzībai un finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanai;

b)     attiecīgā gadījumā citām valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par maksājumu sistēmu pārraudzību un

c)      Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK), ja konkrētā informācija ir būtiska tās uzdevumu izpildei.

2.        Šīs iestādes vai struktūras ir tiesīgas arī paziņot uzraudzības iestādēm šādu informāciju, kas tām var būt vajadzīga 67. panta izpildei. Uz šādu informāciju attiecas dienesta noslēpuma neizpaušanas noteikumi, kas paredzēti šajā iedaļā.

3.        Ārkārtas situācijās, tostarp situācijā, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1094/2010 18. pantā, dalībvalstis atļauj kompetentajām iestādēm nekavējoties paziņot informāciju centrālajām bankām, kas ietilpst Eiropas Centrālo banku sistēmā (ieskaitot ECB), ja attiecīgā informācija ir būtiska tiesību aktos šīm iestādēm noteikto uzdevumu izpildei, tostarp monetārās politikas īstenošanai un ar to saistītās likviditātes nodrošināšanai, norēķinu, mijieskaita un vērtspapīru norēķinu sistēmu uzraudzībai un finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanai, un ESRK, ja attiecīgā informācija ir būtiska tās uzdevumu izpildei.”

(13)     Direktīvas 71. pantu groza šādi:

(a)       Panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„2.       Dalībvalstis nodrošina, ka, veicot savus pienākumus, uzraudzības iestādes saskaņā ar šo direktīvu pieņemto normatīvo un administratīvo aktu prasību piemērošanā ievēro konverģenci attiecībā uz uzraudzības instrumentiem un uzraudzības darbību praksi. Šim nolūkam dalībvalstis nodrošina, ka

a)      uzraudzības iestādes piedalās EAFPI darbībās;

b)     uzraudzības iestādes ņem vērā EAFPI pamatnostādnes un ieteikumus un, ja tās to nedara, tad min iemeslus;

c)      dalībvalsts piešķirtais pilnvarojums uzraudzības iestādēm neattur tās pildīt pienākumus kā EAFPI loceklēm vai saskaņā ar šo direktīvu.”

(b)       Svītro 3. punktu.

(14)     Direktīvas 75. pantu groza šādi:

(-a)      Panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta aizstāj ar šādu apakšpunktu:

„b)       pasīvus novērtē, lai noteiktu summu, par kādu tos varētu nodot vai izpildīt darījumā starp informētām, ieinteresētām un neatkarīgām pusēm. Pasīvu vērtības samazinājumā neņem vērā informāciju par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību aktīviem.”

(a)       Panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„2. Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz aktīvu un pasīvu novērtēšanu, EAFPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, precizējot:

a)        1. punktā norādītajā aktīvu un pasīvu novērtēšanā izmantojamās metodes un pieņēmumus;

b)        starptautiskos grāmatvedības standartus, ko apstiprinājusi Komisija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002 un kas atbilst 1. punktā minētajai aktīvu un pasīvu novērtēšanas pieejai;

c)        novērtēšanas pieejas, ja noteiktās tirgus cenas nav pieejamas vai neatbilst 1. punktā norādītajai aktīvu un pasīvu novērtēšanas pieejai;

d)        alternatīvas novērtēšanas metodes, ko izmanto, ja starptautiskie grāmatvedības standarti, ko apstiprinājusi Komisija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002

                    OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.

EAFPI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.”

(14a)   Direktīvas 76. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„2.      Tehnisko rezervju vērtība atbilst attiecīgā brīža summai, kas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām būtu jāmaksā, ja tām būtu nekavējoties jānodod apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības citai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai. Tehnisko rezervju samazinājumu neietekmē apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību aktīvi.”

(14b)   Direktīvas 77. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

„2.      Visprecīzākais novērtējums atbilst nākotnes naudas plūsmu ar varbūtību svērtajam vidējam aritmētiskajam, ņemot vērā naudas laika vērtību (nākotnes naudas plūsmas sagaidāmā pašreizējā vērtība) un izmantojot attiecīgo bezriska procentu likmju termiņstruktūru. Attiecīgajā bezriska procenta likmju termiņstruktūrā, ko izmanto, lai samazinātu apdrošināšanas aktīvu vērtību, neņem vērā informāciju par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību aktīviem.”

(15)     Direktīvā iekļauj šādus pantus:

77.a pants

„Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes izstrādātā tehniskā informācija

1.        Atbilstošu bezriska procentu likmju termiņstruktūru, ko izmanto, lai aprēķinātu 77. panta 2. punktā noteikto visprecīzāko novērtējumu, nosaka un publicē EAFPI attiecībā uz katru atbilstošo valūtu vismaz reizi ceturksnī. Šīs sadaļas VII nodaļas noteikumus piemēro, pamatojoties uz visprecīzāko novērtējumu.

▌

2.        Ja EAFPI, cieši sadarbojoties ar ESRK, novēro finanšu tirgos spriedzes situāciju attiecībā uz kādu konkrētu valūtu un ja EAFPI apliecina, ka šīs pagaidu un ārkārtas situācijas rezultātā varbūtība, ka sabiedrības pārdos lielu un ievērojamu savu fiksēto ienākumu vērtspapīru portfeli, ir lielāka par varbūtību, ka tās to nepārdos, par katru attiecīgo valūtu tiek publicēta pielāgota beztermiņa procentu likmju termiņstruktūra tik pat bieži kā attiecīgā, 1. punktā minētā bezriska procenta likmju termiņstruktūra.

Pielāgojumu aprēķina, ņemot vērā tās starpības daļu, kas pastāv starp procentu likmi, ko varētu nopelnīt no reprezentatīvajā portfelī iekļautajiem aktīviem, kurus apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ir investējušas, un bezriska pamata procentu likmju termiņstruktūras likmēm. Šo daļu nesaista ar sagaidāmo zaudējumu reālistisku novērtējumu vai neparedzētu kredīta risku attiecībā uz aktīviem vai jebkādu citu risku.

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ir tiesīgas izmantot šo pielāgoto atbilstošo bezriska procentu likmju termiņstruktūru, lai aprēķinātu visprecīzāko novērtējumu tikai attiecībā uz noteiktiem ļoti nelikvīdiem pasīviem, kas noteikti saskaņā ar 86. pantu.

Šajā gadījumā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības publisko informāciju par pielāgotās bezriska procentu likmju termiņstruktūras izmantošanu un monetāro ietekmi uz to finanšu stāvokli.

3.        EAFPI veic 1. un 2. daļā minētos uzdevumus pārredzamā, objektīvā un uzticamā veidā.

77.b pants

Ekstrapolācija

EAFPI, nosakot bezriska procenta likmju termiņstruktūras likmes, izmanto informāciju, ko iegūst no attiecīgajiem finanšu instrumentiem, un to konsekventi ņem vērā. To darot, tiek ievēroti attiecīgo finanšu instrumentu termiņi, ja šo finanšu instrumentu un obligāciju tirgus ir uzskatāms par apjomīgu, likvīdu un pārredzamu. Attiecībā uz termiņiem, kas pastāv attiecīgo finanšu instrumentu un obligāciju tirgos, kuri vairs nav uzskatāmi par apjomīgiem, likvīdiem un pārredzamiem, bezriska procentu likmju termiņstruktūru ekstrapolē.

Attiecībā uz katru valūtu ekstrapolēto pamata bezriska procentu likmju termiņstruktūras daļu pamato ar nākotnes kursu, kas pakāpeniski vienādojas, pārejot no vienas procentu likmes vai šādu likmju kopuma attiecībā uz ilgāko termiņu, kāds attiecīgajiem finanšu instrumentiem un obligācijām šajā valūtā pastāv apjomīgā un likvīdā tirgū, uz galīgo nākotnes kursu.

Ekstrapolētā pamata bezriska procentu likmju termiņstruktūras daļa izlīdzinoši pāriet uz galīgo nākotnes kursu tādā veidā, lai attiecībā uz termiņu, kurš par 10 gadiem pārsniedz otrajā daļā minētos ilgākos termiņus, ekstrapolētās nākotnes likmes neatšķirtos vairāk nekā par trim bāzes punktiem no galīgās nākotnes likmes.”

(16)     Direktīvas 86. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„86. pants

Regulatīvie tehniskie standarti

Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz tehnisko rezervju aprēķināšanas metodēm, EAFPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, precizējot:

a)      aktuāra un statistikas metodiku, pēc kuras aprēķina visprecīzāko novērtējumu, kas minēts 77. panta 2. punktā;

b)     metodiku, principus un paņēmienus attiecīgās bezriska procentu likmes termiņstruktūras noteikšanai, ar ko aprēķina visprecīzāko novērtējumu, kas minēts 77. panta 2. punktā;

c)      apstākļus, kādos aprēķina tehniskās rezerves kopumā vai kā visprecīzākā novērtējuma un riska rezerves summu, kā arī metodes, kuras izmanto gadījumā, ja tehniskās rezerves aprēķina kopumā, kā minēts 77. panta 4. punktā;

d)     metodes un pieņēmumus, ko izmanto riska rezerves aprēķināšanā, tostarp izmantojamā pašu kapitāla summas noteikšanu, kas vajadzīga, lai atbalstītu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības un kapitāla vērtības likmes kalibrēšanu, kā minēts 77. panta 5. punktā;

da)   sīki izstrādātus nelikviditātes prēmijas aprēķināšanas metodoloģijas kritērijus un tās metodoloģijas kritērijus, ko izmanto ļoti nelikvīdu pasīvu noteikšanai, kā minēts 77.a pantā;

e)      darījumu veidus, uz kuru pamata jāsadala apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības, lai aprēķinātu tehniskās rezerves, kas minētas 80. pantā;

f)      standartus, kas jāievēro attiecībā uz tehnisko rezervju aprēķinā izmantoto datu atbilstības, pilnīguma un precizitātes nodrošināšanu, un īpašus nosacījumus, ar kādiem visprecīzākā novērtējuma aprēķinam būtu atbilstīgi izmantot tuvinājumus, tostarp individuālas pieejas, kā minēts 82. pantā;

g)      metodiku, kas jāizmanto, aprēķinot 81. pantā minēto darījumu partnera saistību nepildīšanas pielāgojumu, ar ko paredzēts izlīdzināt paredzamos zaudējumus darījumu partnera saistību nepildīšanas dēļ;

h)      vajadzības gadījumā — vienkāršotas metodes un paņēmienus, ar ko aprēķināt tehniskās rezerves, lai nodrošinātu to, ka a) un d) apakšpunktā minētās aktuāra un statistikas metodes ir pielāgotas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību, tostarp kaptīvo apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību, risku veidam, pakāpei un sarežģītībai;

▌

EAFPI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.

▌”

(17)     Direktīvas 92. pantu groza šādi:

(a)    Panta nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

„92. pants

Regulatīvie un īstenošanas tehniskie standarti”

(b)    Panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„1.         Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz pašu kapitāla noteikšanu, EAFPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, precizējot:

a)      kritērijus ▌, lai piešķirtu uzraudzības iestāžu apstiprinājumu par papildu pašu kapitālu saskaņā ar 90. pantu;

b)     rīcību attiecībā uz līdzdalību saskaņā ar 212. panta 2. punkta trešo daļu finanšu iestādēs un kredītiestādēs attiecībā uz pašu kapitāla noteikšanu.

▌

EAFPI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.”

(ba)     Pantam pievieno šādu punktu:

„2.a       Lai nodrošinātu 90. panta vienādas piemērošanas nosacījumus, EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus par procedūrām, kas jāievēro, un formātiem un paraugiem, kas jāizmanto, uzraudzības iestādēm sniedzot apstiprinājumu izmantot papildu pašu kapitālu.

EAFPI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

▌”

(18)     Direktīvas 97. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“97. pants

Regulatīvie tehniskie standarti

1.        Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz pašu kapitāla klasificēšanu, EAFPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, precizējot:

a)      to pašu kapitāla posteņu sarakstu, ietverot 96. pantā minētos, ko uzskata par atbilstīgiem 94. pantā izklāstītajiem kritērijiem — šajā sarakstā katram pašu kapitāla postenim ir precīzs to pazīmju apraksts, pēc kurām noteikta tā klasifikācija;

b)     metodes, ko izmanto uzraudzības iestādes, apstiprinot novērtēšanas un klasificēšanas metodes pašu kapitāla posteņiem, kas nav iekļauti a) apakšpunktā norādītajā sarakstā.

EAFPI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.

Komisija regulāri pārbauda un vajadzības gadījumā atjaunina 1. punkta a) apakšpunktā minēto sarakstu, ņemot vērā norises tirgū.

▌”

(19)     Direktīvas 99. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„99. pants

Regulatīvie tehniskie standarti par pašu kapitāla atbilstību

1.        Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz pašu kapitāla atbilstības kritērijiem, EAFPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, precizējot:

a)      kvantitatīvus ierobežojumus, kas minēti 98. panta 1. un 2. punktā;

b)     pielāgojumus, kas jāveic, lai atspoguļotu to pašu kapitāla posteņu pārnesamības nepietiekamību, kurus var izmantot vienīgi, lai segtu zaudējumus, kas rodas saistībā ar atsevišķu pasīvu segmentu vai atsevišķiem riskiem (norobežotie līdzekļi).

EAFPI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu Komisijai projektus līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.

▌”

(19a)   Direktīvā iekļauj šādu pantu:

„106.a pants

Likmju starpības riska apakšmoduļa aprēķins — simetriskās pielāgošanas mehānisms

1.        Likmju starpības riska apakšmodulī, kuru aprēķina saskaņā ar standarta formulu, iekļauj simetrisku pielāgojumu atšķirīgām kapitāla prasībām, ko piemēro, lai segtu obligāciju un citu to fiksēto ienākumu vērtspapīru cenu līmeņa izmaiņu risku, kuriem ir līdzīgi naudas plūsmas parametri.

2.        Simetrisku pielāgojumu standarta starpības kapitāla prasībām, kas kalibrētas atbilstīgi 104. panta 4. punktam un sedz obligāciju un citu to fiksēto ienākumu vērtspapīru cenu līmeņa izmaiņu risku, kuriem ir līdzīgi naudas plūsmas parametri, nosaka, pamatojoties uz attiecīgā fiksēto ienākumu vērtspapīru indeksa pašreizējā līmeņa un šā indeksa svērtā vidējā aritmētiskā līmeņa funkciju. Svērto vidējo aritmētisko vērtību aprēķina attiecīgam laikposmam, kurš ir viens un tas pats visām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām.

3.        Veicot simetrisku pielāgojumu standarta starpības kapitāla prasībām, ko piemēro, lai segtu obligāciju un citu to fiksēto ienākumu vērtspapīru cenu līmeņa izmaiņu risku, kuriem ir līdzīgi naudas plūsmas parametri, piemērojamā standarta starpības kapitāla prasība nedrīkst par 25 procentiem pārsniegt vai būt zemāka par standarta starpības kapitāla prasību.

4.        Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kas piemēro attiecīgo 77.a panta 2. punktā minēto pielāgoto bezriska procenta likmju termiņstruktūru, neveic attiecībā uz standarta starpības kapitāla prasībām īstenoto simetrisko pielāgojumu, ja pielāgojuma rezultātā saskaņā ar 106. a pantu starpības kapitāla prasības līmenis ir mazāks par standarta starpības kapitāla prasības līmeni.”

(19b)  Direktīvas 105. panta 6. punktā pēc otrās daļas iekļauj šādu daļu:

„Ja atvasināto instrumentu līguma mijieskaitu veic licencēts galvenais darījumu partneris, attiecīgā darījumu partnera saistību nepildīšanas riska kapitāla prasībām ir jābūt mazākām nekā tad, ja mijieskaits tiek veikts citā veidā.”

(20)     Direktīvā iekļauj šādu pantu:

„109.a pants

Saskaņoti tehniskie sākumdati standarta formulas aprēķināšanai:

1.        Šīs direktīvas 105. panta 5. un 6. punktā minētā tirgus riska moduļa un darījumu partneru saistību nepildīšanas riska moduļa aprēķināšanā, lai noteiktu saistību nepildīšanas varbūtību, var izmantot ārējo kredītu novērtējumu, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a)     ārējo kredītu novērtējumu veic ārēja kredīta novērtēšanas institūcija (ĀKNI);

b)     ĀKNI ir kredītreitingu aģentūra, kas reģistrēta vai licencēta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1060/2009, vai, ja ĀKNI nav reģistrēta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1060/2009, tās atbilstību novērtē EUI, proti, tās apvienotā komiteja, kas izveidota atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (apvienotā komiteja) 54. pantam, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1060/2009 6.–13. pantā noteiktās metodoloģiskās prasības;

c)      ārējos kredītu novērtējumus saskaņā ar 2. punktu veic apvienotā komiteja, kas izmanto objektīvu kredītu kvalitātes pakāpes skalu.

2.        Šā panta pirmā punkta piemērošanas nolūkā apvienotā komiteja:

a)     padara publiski pieejamu atbilstīgo ĀKNI sarakstu;

b)     pārbauda, vai individuālie kredītu novērtējumi ir pieejami uz līdzvērtīgiem nosacījumiem vismaz divām iestādēm, kurām ir pamatota ieinteresētība šajos individuālajos kredītu novērtējumos;

c)      neskarot Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (apvienotā komiteja) 56. pantu, ārējos kredītu novērtējumus veic atbilstoši objektīvu kredītu kvalitātes pakāpes skalai, piemērojot 111. panta 1. punkta n) apakšpunktā konkrēti noteiktās pakāpes.

Lai novērstu pārmērīgu paļāvību uz ĀKNI, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, īstenojot riska pārvaldību, pārbauda ārējo kredītu novērtējumu pareizību ar papildu novērtējumu palīdzību, ja tas ir iespējams, nolūkā nepieļaut automātisku pārliecību par ārējo novērtējumu pareizību.

EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus par procedūrām, kas jāievēro, lai pārbaudītu ārējos kredītu novērtējumus.

EAFPI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt trešajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

1.a      Sekmējot 105. panta 5. punktā minētā tirgus riska moduļa aprēķināšanu, EAFPI:

a)     publicē to reģionālo valdību un vietējo varas iestāžu sarakstu, ar kurām veiktos riska darījumus pielīdzina riska darījumiem, kas noslēgti ar tās jurisdikcijas centrālo valdību, kur tās reģistrētas, ar nosacījumu, ka nepastāv šādu riska darījumu atšķirības, kuras izriet no šo iestāžu īpašajām tiesībām iekasēt ieņēmumus, un pastāv īpašas iestāžu vienošanās, kuru mērķis ir mazināt saistību nepildīšanas risku;

b)     precizē pielāgojumus, kas jāveic attiecībā uz valūtām, kuras ir piesaistītas euro, lai aprēķinātu 105. panta 5. punkta e) apakšpunktā minēto valūtas riska apakšmoduli, piemērojot 111. panta 1. punkta p) apakšpunktā konkrēti minētos kritērijus un

c)      precizē 106. panta 2. punktā minēto atbilstošo akciju indeksu, aprēķina 106. pantā paredzēto simetrisko pielāgojumu, piemērojot 111. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās metodes, pieņēmumus un standarta parametrus un 111. panta 1. panta 1. punkta o) apakšpunktā sīki izstrādātos kritērijus, un vienu reizi mēnesī publicē šos abus informācijas kopumus, un

d)     precizē 106.a panta 2. punktā minēto atbilstošo fiksēto ienākumu vērtspapīru indeksu, aprēķina 106. pantā paredzēto simetrisko pielāgojumu, piemērojot 111. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās metodes, pieņēmumus un standarta parametrus un 111. panta 1. panta 1. punkta o) apakšpunktā sīki izstrādātos kritērijus, un reizi mēnesī publicē šos abus informācijas kopumus.

1.b      Lai novērstu pārmērīgu paļāvību uz ĀKNI, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, īstenojot riska pārvaldību, pārbauda ārējo kredītu novērtējumu pareizību ar papildu novērtējumu palīdzību, ja tas ir iespējams, nolūkā nepieļaut automātisku riska pārvaldības atkarību no ārējiem novērtējumiem.

2.        Lai sekmētu 105. panta 4. punktā minēto veselības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļa aprēķināšanu, EAFPI atbilstīgi attiecīgo dalībvalstu uzraudzības iestāžu veiktajiem aprēķiniem publicē standartnovirzes attiecībā uz konkrētiem dalībvalstu normatīvajiem aktiem, kuri paredz veselības apdraudējuma prasījumu maksājumu sadalījumu starp apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām un kuri atbilst šādiem kritērijiem:

a)     veselības apdraudējuma prasījumu maksājumu sadalījuma mehānisms ir pārredzams un pilnībā precizēts pirms tā pārskata gada sākuma, uz kuru tas attiecas;

b)     veselības apdraudējuma prasījumu maksājumu sadalījuma mehānisms, to apdrošināšanas sabiedrību skaits, kas ir veselības apdraudējuma izlīdzināšanas sistēmas (VAIS) dalībnieces, kā arī darbības veida, uz ko attiecas VAIS, riska faktori nodrošina to, ka visu VAIS dalībnieču darbības veidu, uz ko attiecas VAIS, ikgadējo zaudējumu svārstība tiek būtiski samazināta ar VAIS palīdzību gan attiecībā uz apdrošināšanas prēmijām, gan uz rezervju risku;

c)      veselības apdrošināšana, uz ko attiecas VAIS, ir obligāta un darbojas kā daļēja vai pilnīga alternatīva veselības apdrošināšanai, ko sniedz tiesību aktos paredzētās sociālā nodrošinājuma sistēmas;

d)     ja veselības apdrošināšanas sabiedrības, kas ir VAIS dalībnieces, nepilda savas saistības, viena vai vairākas valdības garantē tādu apdrošinājuma ņēmēju prasību pilnīgu izpildi, kas ir saistītas ar apdrošināšanas darbību, uz ko attiecas VAIS.

Komisija ir tiesīga pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 301.a pantu, nosakot papildu kritērijus.”

(21)     Direktīvas 111. pantu aizstāj ar šādu:

„111. pants

Regulatīvie tehniskie standarti attiecībā uz 103.–109. pantu

1.        Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz 101. pantu un 103.–109. pantu, EAFPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, precizējot:

a)        standarta formulu atbilstīgi 101. pantam un 103.–109. pantam;

b)        jebkurus apakšmoduļus, kas nepieciešami vai kas precīzāk nosedz riskus, uz kuriem attiecas 104. pantā minētie attiecīgie riska moduļi, kā arī jebkuri turpmākie atjauninājumi;

c)        metodes, pieņēmumus un standarta parametrus, kas jākalibrē atbilstoši 101. panta 3. punktā minētajam uzticības intervālam un jāizmanto, aprēķinot 104., 105. un 304. pantā norādītās pamata maksātspējas kapitāla prasības katru riska moduli vai apakšmoduli, simetriskās pielāgošanas mehānisms un mēnešu skaitā izteikts attiecīgais laikpos, kā minēts 106. un 106.a pantā, kā arī attiecīga pieeja 304. pantā minētās metodes iekļaušanai maksātspējas kapitāla prasībā, aprēķinot to pēc standarta formulas;

d)        korelācijas parametrus, vajadzības gadījumā iekļaujot IV pielikumā noteiktos parametrus, un procedūras šo parametru atjaunināšanai;

e)        ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības izmanto riska mazināšanas metodes, — metodes un pieņēmumus, kas jāizmanto, lai novērtētu attiecīgās sabiedrības riska profila pārmaiņas un pielāgotu maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu;

f)         kvalitatīvos kritērijus, kas jāizpilda ar e) apakšpunktā minētajām riska mazināšanas metodēm, lai nodrošinātu to, ka risks ir faktiski nodots trešai personai;

fa)       metodi, kas jāizmanto, lai aprēķinātu kapitāla prasību attiecībā uz darījumu partneru saistību neievērošanas risku, ja ar licencētiem galvenajiem darījumu partneriem ir noslēgti riskanti darījumi, kā minēts 105. pantā. Šie parametri ir jānosaka, lai saskaņā ar Direktīvu 2012/xx/ES (KPD IV) nodrošinātu konsekventu rīcību, ja kredītiestādes un ieguldījumu uzņēmumi veic šādus darījumus;

g)        metodes un parametrus, kas jāizmanto, novērtējot 107. pantā minēto kapitāla prasību operacionālajam riskam, ietverot 107. panta 3. punktā noteiktos procentus;

h)        metodes un pielāgojumus, kas jāizmanto, lai atspoguļotu riska diversifikācijas samazināto apjomu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām saistībā ar norobežotiem līdzekļiem;

i)         metodes, kas jāizmanto, aprēķinot 108. pantā minēto pielāgojumu tehnisko rezervju zaudējumu vai atlikto nodokļu segšanas spējai;

j)         standarta parametru apakšgrupu dzīvības, nedzīvības un veselības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļos, ko var aizstāt ar sabiedrības īpašajiem parametriem, kā norādīts 104. panta 7. punktā;

k)        kritērijus saistībā ar standartizētām metodēm, kas jāizmanto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, aprēķinot j) apakšpunktā norādītos sabiedrības īpašos parametrus un citus kritērijus attiecībā uz izmantoto datu pilnīgumu, precizitāti un atbilstību, kas jāievēro pirms uzraudzības iestāžu apstiprinājuma saņemšanas kopā ar kārtību, kas jāievēro šāda apstiprinājuma saņemšanai;

l)         īpašu apakšmoduļu un riska moduļu vienkāršotus aprēķinus, kā arī kritērijus, kas jāievēro apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, ietverot kaptīvās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, lai tās būtu tiesīgas izmantot katru no šiem vienkāršošanas veidiem, kā norādīts 109. pantā;

m)       pieeju, kas jāizmanto attiecībā uz saistītajām sabiedrībām 212. panta nozīmē maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā, jo īpaši aprēķinot kapitāla vērtspapīru riska apakšmoduli, kas minēts 105. panta 5. punktā, ņemot vērā varbūtējo samazinājumu šo saistīto sabiedrību vērtības nepastāvībā, kas rodas no šo ieguldījumu stratēģiskā rakstura, kā arī ietekmi, kādu dalības sabiedrība atstāj uz šīm saistītajām sabiedrībām;

n)        ▌ ārējo kredītu novērtēšanas institūciju sadalījumu un kredīta novērtējuma piesaistīšanu kredīta kvalitātes pakāpju skalai, kura minēta 109.a panta 1. punkta a) apakšpunktā;

o)        sīki izstrādātus kritērijus 109.a panta 1.a punkta c) apakšpunktā minētā akciju indeksa noteikšanai un fiksētu ienākumu vērtspapīru indeksu, kas minēts 109.a panta 1.a punkta d) apakšpunktā;

p)        sīki izstrādātus kritērijus attiecībā uz pielāgojumu valūtām, kas ir piesaistītas euro, lai sekmētu 109.a panta 1.a punkta b) apakšpunktā minētā valūtas riska apakšmoduļa aprēķināšanu;

q)        nosacījumus, lai iedalītu kategorijās 109.a panta 1.a punkta a) apakšpunktā minētās reģionālās valdības un vietējās varas iestādes;

r)        sīki izstrādātus kritērijus, kas jāizpilda valsts tiesību aktu sagatavošanā, metodoloģiju un prasības standartnovirzes aprēķināšanai, lai sekmētu 109.a panta 2. punktā minētā veselības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļa aprēķināšanu.

EAFPI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.

Lai nodrošinātu šā panta vienādas piemērošanas nosacījumus, EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus par procedūrām, kas jāievēro, un formātiem un paraugiem, kas jāizmanto, saistībā ar:

a)        šā panta d) apakšpunktā minēto korelācijas parametru atjaunošanu;

b)        uzraudzības iestāžu apstiprinājuma saņemšanu, lai varētu izmantot k) apakšpunktā minētos sabiedrības īpašos parametrus.

EAFPI iesniedz īstenošanas šos tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisija ir pilnvarota pieņemt ceturtajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

2.        Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz maksātspējas kapitāla prasību, EAFPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, nosakot kvantitatīvus ierobežojumus un aktīvu atbilstības kritērijus, lai ņemtu vērā riskus, kas nav pietiekami segti ar apakšmoduli.

EAFPI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.

Šādus regulatīvos tehniskos standartus piemēro aktīviem, ar ko sedz tehniskās rezerves, izņemot aktīvus, kuri ir attiecināmi uz dzīvības apdrošināšanas līgumiem, ja to ieguldījumu risku sedz apdrošinājuma ņēmēji. Komisija pārskata šos regulatīvos tehniskos standartus atkarībā no standarta formulas un finanšu tirgu attīstības.”

(22)     Direktīvas 114. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„114. pants

Regulatīvie un īstenošanas tehniskie standarti attiecībā uz maksātspējas kapitāla prasību iekšējiem modeļiem

1.        Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz maksātspējas kapitāla prasības pilnīgu un daļēju iekšējo modeli, EAFPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, precizējot:

b)        pielāgojumus 120.–125. pantā minētajiem standartiem, ņemot vērā daļējā iekšējā modeļa ierobežoto piemērošanas jomu;

c)        politiku, ar kuru saskaņā maina 115. pantā minēto iekšējo modeli;

d)        veidu, kādā daļēju iekšēju modeli pilnībā iekļauj maksātspējas kapitāla prasības standarta formulā, kas minēta 113. panta 1. punkta c) apakšpunktā, un prasības alternatīvu integrācijas metožu izmantošanai.

EAFPI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.

Lai nodrošinātu šā panta vienveidīgu piemērošanu, EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus par procedūrām, kas jāievēro, un formātus un paraugus, kas jāizmanto, saistībā ar:

a)        iekšējā modeļa apstiprināšanu saskaņā ar 112. pantu un

b)        procedūru, ar kuru apstiprina būtiskas iekšējā modeļa izmaiņas un izmaiņas politikā, ar kuru saskaņā maina 115. pantā minēto iekšējo modeli.

EAFPI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt ceturtajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.”

(23)     Direktīvas 127. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„127. pants

Regulatīvie tehniskie standarti attiecībā uz 120.–109. pantu

Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz 120.–126. pantu un uzlabotu riska profila labāku novērtēšanu, kā arī apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību uzņēmējdarbības vadību, EAFPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, precizējot iekšēju modeļu izmantošanu visā Savienībā.

EAFPI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.”

(24)     Direktīvas 129. pantu groza šādi:

(a)       Panta 1. punkta i), (ii) un (iii) punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

„i)       EUR 2.300.000 nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, ietverot kaptīvās apdrošināšanas sabiedrības, izņemot gadījumu, kad ir nosegti visi vai daži no riskiem, kas minēti vienā no kategorijām, kas uzskaitītas I pielikuma A daļas apdrošināšanas veidos no 10. līdz 15., un šajā gadījumā minimālā vērtība ir EUR 3 500 000,

ii)       EUR 3 500 000 dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, tostarp kaptīvām apdrošināšanas sabiedrībām;

iii)        EUR 3 500 000 pārapdrošināšanas sabiedrībām, izņemot kaptīvās pārapdrošināšanas sabiedrības, kuru gadījumā minimālā kapitāla prasība nav mazāka par EUR 1 100 000.”

(b)       Panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

„Laikposmā, kas beidzas ne vēlāk kā 2014.gada 31.decembrī, dalībvalstis ļauj savām uzraudzības iestādēm prasīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai pirmajā daļā minēto procentu piemērošanu tikai attiecībā uz sabiedrības maksātspējas kapitāla prasību, ko aprēķina atbilstīgi VI nodaļas 4. iedaļas 2. apakšiedaļai.”

(c)       Panta 4. punktā pēc pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

„Lai aprēķinātu 3. punktā minētos ierobežojumus, sabiedrībām neliek aprēķināt maksātspējas kapitāla prasību par ceturksni.”

▌

(d)       Panta 5. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

„5.      Komisija līdz 2017.gada 31.oktobrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komitejai, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2004/9/EK*, ziņojumu par dalībvalstu noteikumiem un uzraudzības iestāžu praksi, ko tās īsteno atbilstīgi 1. līdz 4. punktam.

___________

* OV L 3, 7.1.2004., 34. lpp.”

(27)     Direktīvas 130. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„130. pants

Regulatīvie tehniskie standarti

Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz minimālā kapitāla prasību, EAFPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, precizējot 128. un 129. pantā minētās minimālā kapitāla prasības aprēķināšanu.”

EAFPI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.”

(28)     Direktīvas 131. panta pirmajā daļā datumus „2012. gada 31. oktobris” un „2013. gada 31. oktobris” aizstāj attiecīgi ar „2012. gada 31. decembris” un „2013. gada 31. decembris”.

(29)     Direktīvas 135. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„135. pants

Regulatīvie un īstenošanas tehniskie standarti attiecībā uz kvalitātes prasībām

1.        Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz 132. panta 2. un 4. punktu, EAFPI var izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektus, precizējot kvalitatīvas prasības šādās jomās:

a)        ieguldījumu risku noteikšana, mērīšana, uzraudzība un pārvaldība ▌ saistībā ar 132. panta 2. punkta pirmo daļu;

b)        to īpašo risku noteikšana, mērīšana, uzraudzība un pārvaldība ▌, kas izriet no ieguldījumiem atvasinātajos instrumentos un aktīvos, kas minēti 132. panta 4. punkta otrajā daļā, un tā apmēra noskaidrošana, kādā šādu aktīvu izmantošana ir uzskatāma par riska samazināšanu vai efektīvu portfeļa pārvaldību, kā minēts 132. panta 4. punkta trešajā daļā.

EAFPI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.

1.a      Lai nodrošinātu 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunkta vienādas piemērošanas nosacījumus, EAFPI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus par ziņošanas procedūrām, kas jāievēro, un formātiem un paraugiem, kas jāizmanto.

EAFPI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

2.        Saskaņā ar 301.a pantu ▌Komisija pieņem deleģētos aktus, ar kuriem nosaka:

a)        prasības, kas jāievēro uzņēmumiem, kuri pārstrukturē aizņēmumus tirgojamos vērtspapīros un citos finanšu instrumentos (iniciatori), lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai būtu atļauts ieguldīt šādos vērtspapīros vai instrumentos, kas izlaisti pēc 2011. gada 1. janvāra, tostarp prasības, kas nodrošina, ka iniciators saglabā neto ekonomiskās intereses, kas nav mazākas par 5 %;

b)        kvalitatīvas prasības, kas jāievēro apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuras iegulda šādos vērtspapīros vai instrumentos;

c)        tādu apstākļu sīki izstrādātu aprakstu, kādos var noteikt kapitāla palielinājumu, ja tiek pārkāptas šā punkta a) un b) apakšpunktā noteiktās prasības, neskarot 101. panta 3. punktu ▌.

2.a      Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz 2. punkta c) apakšpunktu, EAFPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, precizējot šajā apakšpunktā minētā kapitāla palielinājuma aprēķināšanas metodes.

EAFPI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.

(30) Direktīvas 138. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

▌„4.    Ārkārtēja finanšu tirgu krituma gadījumā, par ko ir paziņojusi EAFPI saskaņā ar šo punktu, un apspriežoties ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1092/2010, uzraudzības iestāde var pagarināt 3. punkta otrajā daļā noteikto laikposmu, nosakot atbilstīgu laikposmu, ņemot vērā visus būtiskos faktorus, tostarp tehnisko rezervju vidējo termiņu.”

Ja tehnisko rezervju vidējais termiņš pārsniedz 12 gadus, vienu šā termiņa trešdaļu uzskata par atbilstošu, lai pirmajā daļā minēto periodu noteiktu ne lielāku par septiņiem gadiem.

Neskarot ▌ Regulas (ES) Nr. 1094/2010 18. pantu, šā punkta izpratnē EAFPI pēc attiecīgās uzraudzības iestādes lūguma vai pēc savas iniciatīvas ir tiesīga pieņemt lēmumu, nosakot, ka pastāv ārkārtējs finanšu tirgu kritums. Par ārkārtēju finanšu tirgu kritumu uzskata tādu situāciju, kad visā Savienībā ir vērojams neparedzēts, straujš un pārmērīgs kritums finanšu tirgos, kas atšķiras no ekonomisko ciklu kritumiem ▌.

EAFPI vismaz reizi mēnesī pārskata, vai iepriekšējā daļā minētie nosacījumi joprojām ir piemērojami pārskata dienā ▌. Šim nolūkam EAFPI pēc attiecīgās uzraudzības iestādes lūguma vai pēc savas iniciatīvas var pieņemt lēmumu, nosakot, ka vairs nepastāv ārkārtējs finanšu tirgus kritums.

▌

Attiecīgās uzraudzības iestādes, neskarot to kompetenci, informē uzraudzības iestāžu kolēģijas par savu lēmumu atteikt piektajā daļā minētā laikposma pagarināšanu.

Ja uzraudzības iestāžu kolēģijā ir atšķirīgi viedokļi par attiecīgās uzraudzības iestādes atteikumu pagarināt piektajā daļā minēto laikposmu, grupas uzraudzības iestāde vai jebkuras citas uzraudzības iestādes ir tiesīgas apspriesties ar EAFPI. Ar EAFPI var apspriesties viena mēneša laikā, un par to jāinformē visas attiecīgās uzraudzības iestādes. Ja apspriešanās ar EAFPI ir notikusi, attiecīgā uzraudzības iestāde pienācīgi apsver šādu ieteikumu, pirms pieņem savu lēmumu. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. panta 2. punktu EAFPI šajā posmā darbojas kā starpnieks.

Ja līdz šā panta septītajā daļā noteiktā laikposma beigām kolēģijā nav panākta vienošanās un grupas uzraudzības iestāde vai jebkura cita attiecīgā uzraudzības iestāde par attiecīgās uzraudzības iestādes atteikumu ir informējusi EAFPI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu, attiecīgā uzraudzības iestāde atliek savu lēmumu un gaida lēmumu, ko EAFPI ir tiesīga pieņemt saskaņā ar šīs regulas 19. panta 3. punktu, un savu lēmumu pieņem saskaņā ar EAFPI lēmumu.

Sestajā un septītajā daļā minēto laikposmu uzskata par samierināšanas laikposmu šīs regulas 19. panta 2. punkta izpratnē. EAFPI pieņem lēmumu divu mēnešu laikā. Pēc minētā laikposma vai tad, ja ir panākta attiecīgo uzraudzības iestāžu vienošanās, EAFPI vairs šādus jautājumus neizskata.

Attiecīgā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ik pēc trim mēnešiem iesniedz savai uzraudzības iestādei progresa ziņojumu, kurā izklāstīti veiktie pasākumi un panāktais progress, lai nodrošinātu maksātspējas kapitāla prasības segšanai paredzētā atbilstīgā pašu kapitāla līmeņa atjaunošanu vai riska profila samazināšanu, lai garantētu atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai.

Pagarinājumu, kas minēts pirmajā daļā, anulē, ja progresa ziņojumā redzams, ka maksātspējas kapitāla prasības segšanai paredzētā atbilstīgā pašu kapitāla līmeņa atjaunošanā vai riska profila samazināšanā, lai nodrošinātu atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai, nav bijis būtiska progresa laikā no dienas, kad konstatēta neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai, līdz progresa ziņojuma iesniegšanas dienai.

▌”

(31)     Direktīvas 143. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„143. pants

Regulatīvie tehniskie standarti attiecībā uz 138. panta 4. punktu

1.        Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz 138. panta 4. punktu, EAFPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, precizējot faktorus un kritērijus, kas jāņem vērā, lai piemērotu 138. panta 4. punktu, tostarp maksimālo ▌ laika periodu (ko izsaka mēnešos), kas ir vienāds visām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kā noteikts 138. panta 4. punkta pirmajā daļā.

EAFPI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.

1.a      Lai nodrošinātu 138. panta 4. punkta vienādas piemērošanas nosacījumus, EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, precizējot, kādas procedūras jāievēro EAFPI, nosakot, ka ir iestājies ārkārtējs finanšu tirgus kritums saskaņā ar 138. panta 4. punktu.

EAFPI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

2.        Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz 138. panta 2. punktu, 139. panta 2. punktu un 141. pantu, EAFPI var izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektus, precizējot sanācijas plānu, kas minēts 138. panta 2. punktā, un finanšu shēmu, kas minēta 139. panta 2. punktā, un ņemot vērā 141. pantu, pienācīgi cenšoties izvairīties no procikliskas ietekmes.

EAFPI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.”

(31a)   Direktīvas 149. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„1.      Ja apdrošināšanas sabiedrība paredzējusi mainīt 147. pantā minēto informāciju, pārmaiņas izdarāmas saskaņā ar 147. un 148. pantā paredzēto procedūru.”

(32)     Aiz direktīvas 155. panta 3. punkta pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

„Turklāt izcelsmes vai uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestāde var vērsties ar šo jautājumu EAFPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. panta 1.–4. punktu un 6. punktu. Šādā gadījumā EAFPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu.”

(32a)   Direktīvas 155. panta 9. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„9.      Dalībvalstis informē Komisiju un EAFPI par to gadījumu skaitu un veidu, kuros ir bijis atteikums saskaņā ar 146. un 148. pantu vai kuros veikti pasākumi saskaņā ar šā panta 3. un 4. punktu.”

(33)     Aiz direktīvas 158. panta 2. punkta pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

„Turklāt izcelsmes vai uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestāde var vērsties ar šo jautājumu EAFPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. panta 1.–4. punktu un 6. punktu. Šādā gadījumā EAFPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu.”

(33a)   Direktīvas 159. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„159. pants

Statistikas dati par pārrobežu darbībām

Visas apdrošināšanas sabiedrības informē kompetento uzraudzības iestādi mītnes dalībvalstī par prēmiju, prasījumu un komisijas maksu apmēru, neatskaitot pārapdrošināšanu atsevišķi attiecībā uz darījumiem, ko tās veic, izmantojot tiesības veikt uzņēmējdarbību, un tiem darījumiem, ko tās veic saskaņā ar brīvību sniegt pakalpojumus, saistībā ar katru dalībvalsti šādā veidā:

a)        a) attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanu atbilstoši uzņēmējdarbības veidiem, kas noteikti attiecīgajā deleģētajā aktā;

b)        b) attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu atbilstoši katram I–IX uzņēmējdarbības veidam, kas noteikts attiecīgajā deleģētajā aktā.

Attiecībā uz I pielikuma A daļas 10. kategoriju, neiekļaujot pārvadātāja atbildību, attiecīgā sabiedrība informē uzraudzības iestādi arī par prasījumu iesniegšanas biežumu un vidējām izmaksām.

Izcelsmes dalībvalsts uzraudzības iestāde pirmajā un otrajā daļā norādīto informāciju saprātīgā termiņā apkopotā veidā pēc attiecīgo visu citu dalībvalstu pieprasījuma nosūta to uzraudzības iestādēm.”

(34)     Direktīvas 172. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„172. pants

Līdzvērtība attiecībā uz pārapdrošināšanas sabiedrībām

1.        Saskaņā ar 301.a pantu ▌ Komisija pieņem deleģētos aktus, precizējot kritērijus, lai novērtētu, vai uzraudzības režīms, ko trešā valsts piemēro attiecībā uz to sabiedrību pārapdrošināšanas darījumiem, kuru galvenais birojs atrodas minētajā trešā valstī, ir līdzvērtīgs I sadaļā noteiktajam.

2.        Ja trešā valsts ir izpildījusi saskaņā ar 1. punktu pieņemtos kritērijus, Komisija atbilstīgi 301.a pantam un ar atbalstu, ko EAFPI sniedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 33. panta 2. punktu, ir tiesīga pieņemt lēmumu par to, ka uzraudzības režīms, ko trešā valsts piemēro attiecībā uz to sabiedrību pārapdrošināšanas darījumiem, kuru galvenais birojs atrodas minētajā trešā valstī, ir līdzvērtīgs I sadaļā noteiktajam.

Šos lēmumus regulāri pārskata, ņemot vērā jebkādas nozīmīgas pārmaiņas I sadaļā noteiktajā uzraudzības režīmā un trešās valsts uzraudzības režīmā.

EAFPI pirmajā daļā minēto trešo valstu sarakstu publicē un atjaunina savā tīmekļa vietnē.

3.        Ja saskaņā ar 2. punktu trešās valsts uzraudzības režīms ir atzīts par līdzvērtīgu šajā direktīvā noteiktajam uzraudzības režīmam, ar tām sabiedrībām noslēgtajiem pārapdrošināšanas līgumiem, kuru galvenais birojs atrodas šajā trešā valstī, attiecina tādus pašus nosacījumus, kā apdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti ar sabiedrībām, kuras licencētas saskaņā ar šo direktīvu.

4.        Atkāpjoties no 2. punkta un arī tad, ja atbilstīgi 1. punktam precizētie kritēriji nav izpildīti, Komisija saskaņā ar 301.a pantu uz noteiktu laiku ar atbalstu, ko EAFPI sniedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 33. panta 2. punktu, ir tiesīga pieņemt lēmumu par to, ka uzraudzības režīms, ko trešā valsts piemēro attiecībā uz to sabiedrību pārapdrošināšanas darījumiem, kuru galvenais birojs atrodas šajā trešā valstī, pagaidām ir līdzvērtīgs I sadaļā noteiktajam, ja šī trešā valsts ir izpildījusi vismaz vienu no šiem nosacījumiem:

a)        trešā valsts ir rakstiski uzņēmusies saistības iepretim Eiropas Savienībai pieņemt un piemērot uzraudzības režīmu, ko pirms šā noteiktā laikposma beigām saskaņā ar 2. punktu var novērtēt kā līdzvērtīgu;

b)        trešā valsts ir izstrādājusi konverģences programmu, lai izpildītu a) apakšpunktā minētās saistības;

c)        trešā valsts a) apakšpunktā minēto saistību izpildei ir piešķīrusi pietiekami daudz resursu;

d)        trešā valstī spēkā esošā maksātspējas režīma pamatā ir risks un aktīvu un pasīvu ekonomiskais novērtējums;

e)        trešā valsts ir noslēgusi vienošanās par konfidenciālas uzraudzības informācijas apmaiņu saskaņā ar 264. pantu;

f)         trešajai valstij ir neatkarīga uzraudzības sistēma, kuras pamatā ir Starptautiskās Apdrošināšanas uzraudzītāju asociācijas (IAIS) pieņemtie pamatprincipi, principi un standarti;

g)        trešā valsts ir noteikusi profesionālās konfidencialitātes pienākumus visām personām, kas rīkojas uzraudzības iestāžu vārdā, jo īpaši attiecībā uz informācijas apmaiņu ar EAFPI un 13. panta 10. punktā definētajām uzraudzības iestādēm.

Pieņemot lēmumus par pagaidu līdzvērtību, ņem vērā Komisijas ziņojumus, ko tā izstrādā saskaņā ar 177. panta 2. punktu Minētos lēmumus regulāri pārskata, pamatojoties uz attiecīgās trešās valsts progresa ziņojumiem, ko reizi sešos mēnešos iesniedz novērtēšanai Komisijai un EAFPI.

EAFPI pirmajā daļā minēto trešo valstu sarakstu publicē un atjaunina savā tīmekļa vietnē.

Komisija atbilstīgi 301.a pantam var pieņemt deleģētos aktus, precizējot pirmajā daļā noteiktos nosacījumus.

5.        Šā panta 4. punktā minētais laikposms ir pieci gadi no 2014. gada 1. janvāra vai līdz dienai, kad saskaņā ar 2. punktu attiecīgās trešās valsts uzraudzības režīms tiek atzīts par līdzvērtīgu I sadaļā noteiktajam, atkarībā no tā, kurš brīdis ir agrāks.

Šo laikposmu var pagarināt lielākais par vienu gadu, ja šāds laika periods ir nepieciešams EAFPI un Komisijai, lai veiktu līdzvērtības novērtējumu 2. punkta piemērošanas nolūkā.

6.        Ar tām sabiedrībām noslēgtajiem pārapdrošināšanas līgumiem, kuru galvenais birojs atrodas trešā valstī, kuras uzraudzības režīms saskaņā ar 4. punktu ir atzīts par pagaidām līdzvērtīgu, piemēro 3. punktā noteiktos nosacījumus. Šīs direktīvas 173. pantu piemēro arī pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuru galvenais birojs atrodas trešā valstī, kuras uzraudzības režīms saskaņā ar 4. punktu ir atzīts par pagaidām līdzvērtīgu.

▌”

(35a)   Direktīvas 176. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„176. pants

„Informācija, ko dalībvalstis sniedz Komisijai un EAFPI

Dalībvalstu uzraudzības iestādes informē Komisiju, EAFPI un citu dalībvalstu uzraudzības iestādes par visām atļaujām, kas piešķirtas tiešam vai netiešam meitasuzņēmumam, kura vienu vai vairākus mātesuzņēmumus reglamentē kādas trešās valsts tiesību akti.

Šajā informācijā ietver arī norādi par attiecīgās grupas struktūru.

Gadījumā, ja sabiedrība, uz kuru attiecas trešās valsts tiesību akti, iegūst līdzdalību Kopienā licencētā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, kas padarītu šo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību par šīs trešās valsts sabiedrības meitasuzņēmumu, izcelsmes dalībvalsts uzraudzības iestādes informē Komisiju, EAFPI un pārējo dalībvalstu uzraudzības iestādes.”

(35b)   Direktīvas 177. panta 1. punktu aizstāj ar šādu pantu:

„1.      Dalībvalstis informē Komisiju un EAFPI par visām lielākajām grūtībām, ar kādām saskaras to apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, reģistrējot savu uzņēmējdarbību trešā dalībvalstī un darbojoties tajā vai veicot darbības šajā valstī.”

(36)     Direktīvas 210. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„2.       Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz ierobežoto pārapdrošināšanu, EAFPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros precizē to risku uzraudzību, vadību un kontroli, kas rodas ierobežotas pārapdrošināšanas darījumos.

EAFPI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.

2.a      Lai nodrošinātu 1. punkta vienādas piemērošanas nosacījumus, EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus par ziņošanas procedūrām, kas jāievēro, un formātiem un paraugiem, kas jāizmanto.

EAFPI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.”

(37)     Direktīvas 211. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

„2.       Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz 211. panta 1. punktu, EAFPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros precizē šādus kritērijus, kas paredzēti, piešķirtu uzraudzības iestāžu apstiprinājumu:

a)        licences piemērošanas jomu;

b)        obligātos nosacījumus, kas ietverami visos noslēgtajos līgumos;

c)        īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības vadītāju 42. pantā minētās atbilstības un piemērotības prasības;

d)        atbilstības un piemērotības prasības, kas izvirzītas akcionāriem vai dalībniekiem, kuriem ir būtiska līdzdalība īpašam nolūkam dibinātā sabiedrībā;

e)        stabilas administratīvās un grāmatvedības procedūras, piemērotus iekšējās kontroles mehānismus un riska vadības prasības;

f)         grāmatvedības, konsultatīvās uzraudzības un statistiskās informācijas prasības;

g)        maksātspējas prasības.

EAFPI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.

2.a      Lai nodrošinātu 211. panta 1. un 2. punkta vienādas piemērošanas nosacījumus, EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus par procedūrām, kas jāievēro, un formātus un paraugus, kas jāizmanto, uzraudzības iestādēm apstiprinot īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības.

EAFPI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

2.b      Lai nodrošinātu 211. panta 1. un 2. punkta vienādas piemērošanas nosacījumus, EAFPI ir tiesīga izstrādāt īstenošanas tehniskos standartu projektus par procedūrām, kas jāievēro, un formātus un paraugus, kas jāizmanto, īstenojot sadarbību un informācijas apmaiņu uzraudzības iestāžu starpā, ja īpašam nolūkam dibinātā sabiedrība, kas uzņemas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību riskus, ir dibināta dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kur apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir licencēta.

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

3.        Uz īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, kas licencētas līdz 2012. gada 31. decembrim, attiecas tās dalībvalsts tiesību akti, kura licencējusi īpašam nolūkam dibināto sabiedrību. Tomēr uz jebkuru jaunu darbību, ko īpašam nolūkam dibinātā sabiedrība uzsākusi pēc minētās dienas, attiecas 1., 2. un 2.a punkts.”

(37a)   Direktīvas 212. panta 1. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

„e) „uzraudzības iestāžu kolēģija” ir pastāvīga, bet elastīga struktūrvienība, kas atbildīga par sadarbību, koordināciju un tādu lēmumu pieņemšanas veicināšanu, kas saistīti ar tādas grupas uzraudzību, kuras dalībnieki ir:

–         grupas uzraudzības iestāde;

–         uzraudzības iestādes, kas uzrauga grupas sabiedrības, taču nav grupas uzraudzības iestādes, un

-          EAFPI, kas šajā definīcijā tiek uzskatīta par uzraudzības iestādi.”

(38)     Direktīvas 216. pantu groza šādi.

(a)       Panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

„Šādā gadījumā uzraudzības iestāde paskaidro savu lēmumu gan grupas uzraudzības iestādei, gan galējam mātesuzņēmumam Savienības līmenī. „Grupas uzraudzības iestāde sniedz paziņojumu uzraudzības iestāžu kolēģijai saskaņā ar 248. panta 1. punkta a) apakšpunktu.”

(b)      Panta 4. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

„Uzraudzības iestāde paskaidro šādus lēmumus gan sabiedrībai, gan grupas uzraudzības iestādei. Grupas uzraudzības iestāde sniedz paziņojumu uzraudzības iestāžu kolēģijai saskaņā ar 248. panta 1. punkta a) apakšpunktu.”

(c)       Panta 7. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„7.       EAFPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu apstākļus, ar kuriem saskaņā var pieņemt 1. punktā minēto lēmumu. EAFPI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.”

(39)     Direktīvas 217. pantu groza šādi.

(a)       Panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

„Šādā gadījumā uzraudzības iestādes paskaidro savu vienošanos gan grupas uzraudzības iestādei, gan galējam mātesuzņēmumam Savienības līmenī. Grupas uzraudzības iestāde informē uzraudzības iestāžu kolēģiju saskaņā ar 248. panta 1. punkta a) apakšpunktu.”

(b)       Panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„3. Saskaņā ar 301.a pantu Komisija pieņem deleģētos aktus, lai precizētu apstākļus, ar kuriem saskaņā var pieņemt 1. punktā minēto lēmumu.”

(40)     Direktīvas 227. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„227. pants

Trešo valstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību līdzvērtība

1.        Saskaņā ar 233. pantu aprēķinot tādas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības grupas maksātspēju, kas ir līdzdalībniece trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, minēto trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību tikai šā aprēķina vajadzībām uzskata par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistīto sabiedrību.

Ja trešā valsts, kurā atrodas minētās sabiedrības galvenais birojs, tomēr pieprasa tās licencēšanu un nosaka tai maksātspējas režīmu, kas atbilst vismaz I sadaļas VI nodaļā noteiktajam, dalībvalstis ir tiesīgas reglamentēt, ka attiecībā uz minēto sabiedrību aprēķinā vērā ņem konkrētās trešās valsts noteikto maksātspējas kapitāla prasību un minētās prasības izpildei paredzēto atbilstošo pašu kapitālu.

2.        Ja neviens lēmums nav pieņemts saskaņā ar 4. vai 6. punktu, pārbaudi par to, vai trešās valsts režīms ir vismaz līdzvērtīgs, veic grupas uzraudzības iestāde pēc līdzdalības sabiedrības pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas. Grupas uzraudzības iestādei palīdz EAFPI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 33. panta 2. punktu.

To veicot, grupas uzraudzības iestāde ar EAFPI atbalstu apspriežas ar citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm, pirms tiek pieņemts lēmums par līdzvērtīgumu. Šādu lēmumu pieņem saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar 3. punktu. Grupas uzraudzības iestāde nepieņem nevienu lēmumu attiecībā uz trešo valsti, kas būtu pretrunā visiem agrāk par šo valsti pieņemtajiem lēmumiem, izņemot, ja ir jāņem vērā nozīmīgas izmaiņas I sadaļas VI nodaļā noteiktajā uzraudzības režīmā un trešās valsts uzraudzības režīmā.

Ja uzraudzības iestādes nepiekrīt lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar otro daļu, tās var ar attiecīgo jautājumu vērsties EAFPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. panta 1.–3. punktu un 6. punktu trīs mēnešu laikā pēc tam, kad grupas uzraudzības iestāde ir paziņojusi attiecīgo lēmumu. Šādā gadījumā EAFPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas minētajā pantā.

▌

3.        Saskaņā ar 301.a pantu Komisija var pieņemt deleģētos aktus, kuros precizē kritērijus, ko izmanto, lai novērtētu, vai trešās valsts uzraudzības režīms atbilst I sadaļas VI nodaļā norādītajam.”

4.        Ja trešā valsts ir izpildījusi saskaņā ar 3. punktu pieņemtos kritērijus, Komisija atbilstīgi 301.a pantam un ar atbalstu, ko EAFPI sniedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 33. panta 2. punktu, ir tiesīga pieņemt lēmumu par to, ka attiecīgās trešās valsts uzraudzības režīms atbilst I sadaļas VI nodaļā noteiktajam.

Šos lēmumus regulāri pārskata, ņemot vērā jebkādas pārmaiņas uzraudzības režīmā, kas norādīts I sadaļas VI nodaļā, un trešās valsts uzraudzības režīmā.

EAFPI pirmajā daļā minēto trešo valstu sarakstu publicē un atjaunina savā tīmekļa vietnē.

▌

5.        Atkāpjoties no 4. punkta un arī tad, ja atbilstīgi 3. punktam precizētie kritēriji nav izpildīti, Komisija saskaņā ar 301.a pantu uz noteiktu laiku ar atbalstu, ko EAFPI sniedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 33. panta 2. punktu, ir tiesīga pieņemt lēmumu par to, ka uzraudzības režīms, ko trešā valsts piemēro attiecībā uz sabiedrībām, kuru galvenais birojs atrodas minētajā trešā valstī, ir pagaidām līdzvērtīgs I sadaļas IV nodaļā noteiktajam, ja šī trešā valsts ir izpildījusi vismaz šādus nosacījumus:

a)        trešā valsts ir uzņēmusies rakstiskas saistības iepretim Eiropas Savienībai pieņemt un piemērot uzraudzības režīmu, ko pirms šā noteiktā laikposma beigām saskaņā ar 2. punktu var novērtēt kā līdzvērtīgu;

b)        trešā valsts ir izstrādājusi konverģences programmu, lai izpildītu a) apakšpunktā minētās saistības;

c)        trešā valsts minēto saistību izpildei ir piešķīrusi pietiekami daudz resursu;

d)        trešā valstī spēkā esošā maksātspējas režīma pamatā ir risks un aktīvu un pasīvu ekonomiskais novērtējums;

e)        trešā valsts ir noslēgusi vienošanās par konfidenciālas uzraudzības informācijas apmaiņu saskaņā ar 264. pantu;

f)         trešajai valstij ir neatkarīga uzraudzības sistēma, kuras pamatā ir IAIS pieņemtie pamatprincipi, principi un standarti;

g)        trešā valsts ir noteikusi profesionālās konfidencialitātes pienākumus visām personām, kas rīkojas uzraudzības iestāžu vārdā, jo īpaši attiecībā uz informācijas apmaiņu ar EAFPI un 13. panta 10. punktā definētajām uzraudzības iestādēm.

Pieņemot lēmumus par pagaidu līdzvērtību, ņem vērā Komisijas ziņojumus, kas izstrādāti saskaņā ar 177. panta 2. punktu. Minētos lēmumus regulāri pārskata, pamatojoties uz attiecīgās trešās valsts progresa ziņojumiem, ko reizi sešos mēnešos iesniedz novērtēšanai Komisijai un EAFPI.

EAFPI pirmajā daļā minēto trešo valstu sarakstu publicē un atjaunina savā tīmekļa vietnē.

Komisija atbilstīgi 301.a pantam ir tiesīga pieņemt deleģētos aktus, precizējot pirmajā daļā noteiktos nosacījumus.

6.        Šā panta 5. punktā minētais laikposms ir pieci gadi no 2014. gada 1. janvāra vai līdz dienai, kad saskaņā ar 4. punktu attiecīgās trešās valsts uzraudzības režīms tiek atzīts par līdzvērtīgu I sadaļā izklāstītajam, atkarībā no tā, kurš brīdis ir agrāks.

Šo laikposmu var pagarināt lielākais par vienu gadu, ja šāds laika periods ir nepieciešams EAFPI un Komisijai, lai veiktu līdzvērtības novērtējumu 4. punkta piemērošanas nolūkā.

7.        Ja saskaņā ar šā panta 5. punktu tiek pieņemts lēmums, ka trešās valsts uzraudzības režīms ir pagaidām līdzvērtīgs, šī trešā valsts tiek uzskatīta par līdzvērtīgu 1. punkta otrās daļas piemērošanas nolūkā.”

(40a)   Direktīvas 231. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„231. pants

Grupas iekšējais modelis

1.        Gadījumā, ja tiek saņemts pieteikums atļaujai aprēķināt konsolidēto grupas maksātspējas kapitāla prasību, kā arī grupas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību maksātspējas kapitāla prasību, pamatojoties uz iekšējo modeli, ko iesniedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība un tās saistītās sabiedrības vai kopīgi apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības saistītās sabiedrības, attiecīgās uzraudzības iestādes sadarbojas, lai nolemtu par šīs atļaujas piešķiršanu vai nepiešķiršanu un paredzētu noteikumus un nosacījumus, ja tādi vajadzīgi, ar kuriem šādu atļauju izdod.

Pirmajā daļā minēto pieteikumu iesniedz grupas uzraudzības iestādei.

Grupas uzraudzības iestāde nekavējoties informē citus uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļus un nosūta tiem pilnībā aizpildītu pieteikumu.”

2.        Attiecīgās uzraudzības iestādes dara visu, ko tās ir pilnvarotas darīt, lai panāktu kopīgu lēmumu par pieteikumu sešu mēnešu laikā pēc dienas, kad grupas uzraudzības iestāde ir saņēmusi pilnībā aizpildītu pieteikumu.

3.        Ja 2. punktā minētajā sešu mēnešu laikposmā kāda no attiecīgajām uzraudzības iestādēm ir nodevusi jautājumu EAFPI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu, grupas uzraudzības iestāde atliek lēmuma pieņemšanu un gaida lēmumu, ko EAFPI ir tiesīga pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem savu lēmumu saskaņā ar EAFPI lēmumu. Šo lēmumu uzskata par noteicošo, un to piemēro attiecīgās uzraudzības iestādes.

Ja darba grupas lēmumu, kas ierosināts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 41. panta 2. un 3. punktu un 44. panta 1. punkta trešo daļu, noraida, galīgo lēmumu pieņem grupas uzraudzības iestāde. Šo lēmumu uzskata par noteicošo, un to piemēro attiecīgās uzraudzības iestādes. Sešu mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas termiņu minētās regulas 19. panta 2. punkta nozīmē.

EAFPI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EAFPI pēc sešu mēnešu laikposma beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas.

4.        Lai nodrošinātu 2. punktā minētās kopīgā lēmuma pieņemšanas procedūras vienādas piemērošanas nosacījumus attiecībā uz 1. punktā minēto pieteikumu par atļauju, EAFPI ir tiesīga izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus nolūkā veicināt kopīgu lēmumu pieņemšanu.

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

5.        Ja attiecīgās uzraudzības iestādes ir pieņēmušas 2. punktā minēto kopīgo lēmumu, grupas uzraudzības iestāde iesniedz pieteikuma iesniedzējam dokumentu, norādot pilnīgu pamatojumu.

6.        Ja sešu mēnešu laikā pēc tam, kad grupa ir iesniegusi pilnībā izpildītu pieteikumu, nav pieņemts kopīgs lēmums, grupas uzraudzības iestāde pati pieņem lēmumu par pieteikumu.

Pieņemot lēmumu, grupas uzraudzības iestāde pienācīgi ņem vērā citu iesaistīto uzraudzības iestāžu uzskatus un iebildumus, kas izteikti paredzētajā termiņā.

Grupas uzraudzības iestāde pieteikuma iesniedzējam un citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm nodod dokumentu, kurā izklāstīts pilnībā pamatots lēmums.

Šo lēmumu uzskata par noteicošo, un to piemēro attiecīgās uzraudzības iestādes.

7.        Ja kāda no attiecīgajām uzraudzības iestādēm uzskata, ka tās uzraudzībā esošās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska profils ievērojami atšķiras no pieņēmumiem, kas nosaka grupas līmenī apstiprināto iekšējo modeli, un kamēr minētā sabiedrība pienācīgi neņem vērā uzraudzības iestādes apsvērumus, šī iestāde saskaņā ar 37. pantu minētā iekšējā modeļa piemērošanas rezultātā ir tiesīga noteikt kapitāla palielinājumu šīs apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai.

Izņēmuma gadījumos, ja šāds kapitāla palielinājums nebūtu lietderīgs, uzraudzības iestāde var pieprasīt attiecīgajai sabiedrībai aprēķināt tās maksātspējas kapitāla prasību, pamatojoties uz standarta formulu, kas minēta I sadaļas VI nodaļas 4. iedaļas 1. un 2. apakšiedaļā. Saskaņā ar 37. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu uzraudzības iestāde minētā iekšējā modeļa piemērošanas rezultātā ir tiesīga noteikt kapitāla palielinājumu šīs apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai.

Uzraudzības iestāde izskaidro lēmumus, kas minēti pirmajā un otrajā apakšpunktā gan apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, gan citiem uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem.

EAFPI ir tiesīga pieņemt pamatnostādnes, lai nodrošinātu šā punkta konsekventu un saskaņotu piemērošanu.”

(40b)   Direktīvas 232. panta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

„Direktīvas 37. panta 1.–5. punktu, kā arī deleģētos aktus, regulatīvos un īstenošanas tehniskos standartus, kas pieņemti saskaņā ar 37. panta 6. un 7. punktu, piemēro mutatis mutandis.”

(40c)   Direktīvas 233. panta 6. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

„Direktīvas 37. panta 1.–5. punktu, kā arī deleģētos aktus, regulatīvos un īstenošanas tehniskos standartus, kas pieņemti saskaņā ar 37. panta 6. un 7. punktu, piemēro mutatis mutandis.”

▌

(44)     Direktīvas 234. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„234. pants

Regulatīvie tehniskie standarti attiecībā uz 220.–229. pantu un 230.–233. pantu

Lai nodrošinātu konsekventu šī panta noteikumu saskaņošanu, EAFPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, ar kuriem precizē 220.–229. pantā norādītos tehniskos principus un metodes un 230.–233. panta piemērošanu, atspoguļojot īpašu juridisko sistēmu ekonomisko būtību.

EAFPI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.”

(45)     Direktīvas 237. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“237. pants

Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības meitasuzņēmums — lēmums par pieteikumu

1.        Ja tiek saņemti pieteikumi atļaujas saņemšanai saskaņā ar 238. un 239. pantu, attiecīgās uzraudzības iestādes sadarbojas un apspriežas uzraudzības iestāžu kolēģijā, lai nolemtu piešķirt vai nepiešķirt pieprasīto atļauju un vajadzības gadījumā noteiktu citus noteikumus un nosacījumus, kas būtu jāattiecina uz šādu atļauju.

Pirmajā daļā minēto pieteikumu iesniedz tikai tai uzraudzības iestādei, kura ir licencējusi meitasuzņēmumu. Minētā uzraudzības iestāde nekavējoties informē citus uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļus un tiem pārsūta pilnībā aizpildīto pieteikumu.

2.        Attiecīgās uzraudzības iestādes dara visu, ko tās ir pilnvarotas darīt, lai pieņemtu kopīgu lēmumu par pieteikumu triju mēnešu laikā pēc tam, kad visas grupas uzraudzības iestāžu kolēģijas iestādes ir saņēmušas pilnībā aizpildītus pieteikumus.

3.        Ja 2. punktā minētajā trīs mēnešu laikposmā kāda no attiecīgajām uzraudzības iestādēm ir nodevusi jautājumu EAFPI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu, grupas uzraudzības iestāde atliek lēmuma pieņemšanu un gaida lēmumu, ko pieņem EAFPI saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem savu lēmumu saskaņā ar EAFPI lēmumu. Šo lēmumu uzskata par noteicošo, un to piemēro attiecīgās uzraudzības iestādes.

Ja darba grupas lēmumu, kas ierosināts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 41. panta 2. un 3. punktu un 44. panta 1. punkta trešo daļu, noraida, galīgo lēmumu pieņem grupas uzraudzības iestāde. Šo lēmumu uzskata par noteicošo, un to piemēro attiecīgās uzraudzības iestādes. Trīs mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas termiņu minētās regulas 19. panta 2. punkta nozīmē.

EAFPI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EAFPI pēc trīs mēnešu laikposma beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas.

4.        Lai nodrošinātu 2. punktā minētās kopīgā lēmuma pieņemšanas procedūras vienādas piemērošanas nosacījumus attiecībā uz 1. punktā minēto pieteikumu atļaujai, EAFPI ir tiesīga izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus nolūkā veicināt kopīgu lēmumu pieņemšanu.

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

5.        Ja attiecīgās uzraudzības iestādes ir pieņēmušas 2. punktā minēto kopīgo lēmumu, uzraudzības iestāde, kas ir licencējusi meitasuzņēmumu, dara pieteikuma iesniedzējam zināmu dokumentu, kurš satur pilnīgu pamatojumu. Kopīgo lēmumu uzskata par galīgu, un to piemēro attiecīgās uzraudzības iestādes.

6.        Ja 2. punktā noteiktajā trīs mēnešu laikposmā nav pieņemts kopīgs iesaistīto uzraudzības iestāžu lēmums, grupas uzraudzības iestāde pati pieņem lēmumu par piemērošanu.

Pieņemot lēmumu, grupas uzraudzības iestāde pienācīgi ņem vērā:

a)        citu iesaistīto uzraudzības iestāžu uzskatus un iebildumus, kas izteikti paredzētajā termiņā;

b)        citu kolēģijā ietilpstošo uzraudzības iestāžu iebildumus, kas izteikti paredzētajā termiņā.

Lēmumā norāda pilnīgu pamatojumu un skaidrojumu par jebkādām būtiskām novirzēm no attiecīgās uzraudzības iestādes nostājas. Grupas uzraudzības iestāde lēmuma kopiju nodod pieteikuma iesniedzējam un citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm. Lēmumu uzskata par galīgu, un to piemēro attiecīgās uzraudzības iestādes.”

(45a)   Direktīvas 238. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

„4. Uzraudzības iestāžu kolēģija dara visu, ko tā ir pilnvarota darīt, lai panāktu vienošanos par ierosinājumu, ko izteikusi uzraudzības iestāde, kura ir licencējusi meitasuzņēmumu, vai par citiem iespējamiem pasākumiem.

Šo vienošanos uzskata par noteicošo, un to piemēro attiecīgās uzraudzības iestādes.”

(46)     Direktīvas 238. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„5.       „Ja uzraudzības iestāde un grupas uzraudzības iestāde nespēj pieņemt kopīgu lēmumu, jebkurš uzraudzītājs var viena mēneša laikā no uzraudzības iestādes priekšlikuma izteikšanas ar šo jautājumu vērsties EAFPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu. Šādā gadījumā EAFPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu, un pieņem lēmumu viena mēneša laikā pēc lietas nodošanas izskatīšanai. Viena mēneša laikposmu uzskata par samierināšanas termiņu minētās regulas 19. panta 2. punkta nozīmē. Jautājumu nenodod EAFPI pēc šajā daļā minētā viena mēneša perioda beigām vai pēc vienošanās, kas saskaņā ar 4. punktu panākta ar uzraudzības iestāžu kolēģiju.

Uzraudzības iestāde, kas licencējusi attiecīgo meitasuzņēmumu, atliek lēmuma pieņemšanu un gaida lēmumu, ko pieņem EAFPI saskaņā ar minētās regulas 19. pantu un pieņem savu lēmumu saskaņā ar EAFPI lēmumu.

Šo lēmumu uzskata par noteicošo, un to piemēro attiecīgās uzraudzības iestādes.

Lēmumā norāda pilnīgu tā pamatojumu.

Lēmumu iesniedz meitasuzņēmumam un uzraudzības iestāžu kolēģijai.”

(47)     Direktīvas 239. pantam pievieno šādu punktu:

„4.       „Ja kāda no attiecīgajām uzraudzības iestādēm nepiekrīt sanācijas plāna apstiprināšanai šā panta 1. punktā minētā četru mēnešu perioda termiņā vai ierosināto pasākumu apstiprināšanai šā panta 2. punktā minētā viena mēneša termiņā, jebkura uzraudzības iestāde ar šo jautājumu ir tiesīgs vērsties EAFPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu. Šādā gadījumā EAFPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu, un pieņem lēmumu viena mēneša laikā pēc lietas nodošanas izskatīšanai. Jautājumu nenodod EAFPI pēc šajā daļā minētā attiecīgi četru mēnešu vai viena mēneša termiņa beigām vai pēc vienošanās, kas panākta uzraudzības iestāžu kolēģijā saskaņā ar šā panta 1. punkta otro daļu vai 2. punkta otro daļu. Attiecīgi četru mēnešu vai viena mēneša laikposmu uzskata par samierināšanas termiņu minētās regulas 19. panta 2. punkta nozīmē.

Uzraudzības iestāde, kas licencējusi attiecīgo meitasuzņēmumu, atliek lēmuma pieņemšanu un gaida lēmumu, ko pieņem EAFPI saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem savu lēmumu saskaņā ar EAFPI lēmumu. Šo lēmumu uzskata par noteicošo, un to piemēro attiecīgās uzraudzības iestādes.

Lēmumā norāda pilnīgu tā pamatojumu.

Lēmumu iesniedz meitasuzņēmumam un uzraudzības iestāžu kolēģijai.”

(48)     Direktīvas 241. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„241. pants

Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības meitasuzņēmums — deleģētie akti

Saskaņā ar 301.a pantu ▌ Komisija pieņem deleģētos aktus, kuros nosaka:

a)        kritērijus, kas jāpiemēro, novērtējot, vai ir izpildīti 236. panta nosacījumi;

b)        piemērojamos kritērijus, novērtējot, kādas situācijas ir jāuzskata par ārkārtas situācijām, kā noteikts 239. panta 2. punktā;

c)        procedūras, kas jāievēro uzraudzības iestādēm, apmainoties ar informāciju, īstenojot savas tiesības un veicot savus pienākumus saskaņā ar 237.–240. pantu.”

(49)     Direktīvas 242. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„1.      Līdz 2014. gada 31. decembrim Komisija veic novērtējumu par III sadaļas piemērošanu, jo īpaši par uzraudzības iestāžu sadarbību uzraudzības iestāžu kolēģijā un kolēģijas darbības efektivitāti un par uzraudzības praksi, nosakot kapitāla palielinājumus, un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kam attiecīgā gadījumā pievieno šīs direktīvas grozījumu priekšlikumus.”

(50)     Direktīvas 242. panta 2. punktu groza šādi.

(a)       datumu „2015. gada 31. oktobrim” aizstāja ar datumu „2015. gada 31. decembrim”;

(b)       e) apakšpunktu svītro.

(51)     Direktīvas 244. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„4.       Saskaņā ar 301.a pantu ▌ Komisija pieņem deleģētos aktus attiecībā uz nozīmīgas riska koncentrācijas definīciju un konstatēšanu ▌ 2. un 3. punkta piemērošanas nolūkā.

Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz riska koncentrācijas uzraudzību, EAFPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, precizējot nozīmīgas riska koncentrācijas konstatēšanu un atbilstīgo sliekšņu noteikšanu 3. punkta piemērošanas nolūkā.

EAFPI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.

4.a      Lai nodrošinātu šā panta vienādas piemērošanas nosacījumus, EAFPI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, nosakot standarta veidlapas, formātus un procedūras, saskaņā ar kuriem šāda riska koncentrācija ir jāpaziņo, piemērojot 2. punktu.

EAFPI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.”

(52)     Direktīvas 245. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

„4.       Saskaņā ar 301.a pantu un, piemērojot 2. un 3. punktu, Komisija var pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz nozīmīga grupas iekšējā darījuma definīciju.”

Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz grupas iekšējo darījumu uzraudzību, EAFPI ir tiesīga izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektus, precizējot nozīmīga grupas iekšējā darījuma noteikšanu 3. punkta piemērošanas nolūkā.

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.

4.a      Lai nodrošinātu šā panta vienveidīgu piemērošanu, EAFPI ir tiesīga izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, nosakot standarta veidlapas, formātu un procedūras, kādā veidā šādi grupas iekšējie darījumi paziņojami, piemērojot 2. punktu.

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt ceturtajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.”

(53)     Direktīvas 247. panta 3.-7. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

„3.      Īpašos gadījumos attiecīgās uzraudzības iestādes pēc jebkuras iestādes pieprasījuma var pieņemt kopīgu lēmumu atkāpties no 2. punktā noteiktajiem kritērijiem, ja to piemērošana ir neatbilstīga, ņemot vērā grupas struktūru un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību darījumu relatīvo nozīmi dažādās valstīs, un par grupas uzraudzības iestādi izraudzīties citu uzraudzības iestādi.

Šajā nolūkā jebkura no attiecīgajām uzraudzības iestādēm var pieprasīt diskusiju uzsākšanu par to, vai 2. punktā norādītie kritēriji ir atbilstīgi. Šāda diskusija nenotiek biežāk kā reizi gadā.

Attiecīgās uzraudzības iestādes dara visu, ko tās ir pilnvarotas darīt, lai panāktu kopīgu lēmumu par grupas uzraudzības iestādes izvēli trīs mēnešu laikā no diskusijas pieprasījuma. Pirms lēmuma pieņemšanas attiecīgās uzraudzības iestādes dod grupai iespēju izteikt savu viedokli.

Izraudzītā grupas uzraudzības iestāde iesniedz kopīgo lēmumu grupas dalībniekiem, norādot pilnīgu pamatojumu.”

4.        Ja 3. punkta trešajā daļā minētajā triju mēnešu laikposmā kāda no attiecīgajām uzraudzības iestādēm ir nodevusi jautājumu EAFPI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. panta 1.–3. punktu un 6. punktu, attiecīgās uzraudzības iestādes atliek kopīgā lēmuma pieņemšanu un gaida lēmumu, ko var pieņemt EAFPI saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem savu kopīgo lēmumu saskaņā ar EAFPI lēmumu. Šo kopīgo lēmumu uzskata par noteicošo, un to piemēro attiecīgās uzraudzības iestādes. Trīs mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas termiņu minētās regulas 19. panta 2. punkta nozīmē.

EAFPI pieņem savu lēmumu atsauces mēneša laikā, kas minēts pirmajā daļā. Jautājumu nenodod EAFPI pēc trīs mēnešu laikposma beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas. Izraudzītā grupas uzraudzības iestāde iesniedz kopīgo lēmumu grupas dalībniekiem un uzraudzības iestāžu kolēģijai, norādot pilnīgu pamatojumu.

▌

6.        Ja netiek pieņemts kopīgs lēmums ▌, grupas uzraudzības iestādes uzdevumu veic uzraudzības iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar šā panta 2. punktu. ▌

7.        EAFPI vismaz reizi gadā informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par visām nozīmīgākajām grūtībām 2., 3. un 6. punkta piemērošanā.

Ja rodas nopietnas grūtības šā panta 2. un 3. punktā noteikto kritēriju piemērošanā, saskaņā ar 301.a pantu Komisija pieņem deleģētos aktus, sīkāk precizējot šos kritērijus.”

(54)     Direktīvas 248. pantu groza šādi.

(a)       Panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

„Ja grupas uzraudzības iestāde neveic 1. punktā minētos uzdevumus vai uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi nesadarbojas tā, kā noteikts minētajā punktā, jebkura no iesaistītajām uzraudzības iestādēm var vērsties ar šo jautājumu EAFPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. panta 1.–3. punktu un 6. punktu. Šādā gadījumā EAFPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minētās regulas 19. pantu.”

(aa)     Panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

„3. Uzraudzības iestāžu kolēģijā iekļauj grupas uzraudzības iestādi, visu to dalībvalstu uzraudzības iestādes, kurās atrodas visu meitasuzņēmumu galvenais birojs, un EAFPI.”

(b)       Panta 4. punkta otro daļu ▌ aizstāj ar šādu daļu:

„Ja rodas viedokļu atšķirības jautājumā par koordinēšanas pasākumiem, ikviens kolēģijas loceklis var ar attiecīgo jautājumu vērsties EAFPI un lūgt palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. panta 1.–3. punktu un 6. punktu. Šādā gadījumā EAFPI ir tiesīgs rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minētās regulas 19. pantu. Šo lēmumu atzīst par noteicošo un to piemēro attiecīgā uzraudzības iestāde.

▌”;

(ba)     Šā panta 5. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

„Neskarot grupas uzraudzības iestādes un citu uzraudzības iestāžu tiesības un pienākumus, kas tām noteikti ar šo direktīvu, grupas uzraudzības iestādei un citām uzraudzības iestādēm vai EAFPI koordinēšanas pasākumos var paredzēt papildu uzdevumus, ja tas uzlabo grupas uzraudzības efektivitāti un nevājina uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļu uzraudzības darbības, kas katrai no šīm iestādēm ir jāveic individuāli.”

(c)       Panta 6. un 7. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

„6.       EAFPI izstrādā uzraudzības iestāžu kolēģiju operacionālās darbības pamatnostādnes, pamatojoties uz vispārējiem pārskatiem par šo kolēģiju darbu, lai novērtētu to savstarpējās konverģences līmeni. Minētos pārskatus veic vismaz reizi trijos gados. Dalībvalstis nodrošina, ka grupas uzraudzības iestāde reizi gadā nosūta EAFPI informāciju par kolēģijas darbību un konstatētajām grūtībām pārskatos aplūkotajās jomās.

Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz uzraudzības iestāžu koordināciju, EAFPI ir tiesīga izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros nosaka uzraudzības iestāžu kolēģiju operacionālo darbību, pamatojoties uz pirmajā daļā minētajām pamatnostādnēm.

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.

7.        Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz uzraudzības iestāžu koordināciju, EAFPI 1.–6. punkta piemērošanas nolūkā izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, precizējot pasākumus grupas uzraudzības koordinēšanai, tostarp nozīmīgas filiāles definīciju.

EAFPI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.”

(55)     Direktīvas 249. pantu groza šādi.

(a)       Panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

„Lai nodrošinātu vienādu uzraudzības iestādēm, tostarp grupas uzraudzības iestādei, sniedzamās būtiskās informācijas apjomu, tās, neskarot minēto iestāžu attiecīgos pienākumus un neatkarīgi no tā, vai tās ir reģistrētas tajā pašā dalībvalstī, viena otrai sniedz šādu informāciju, ar ko citas iestādes varētu veikt uzraudzības uzdevumus un tiktu veicināta to izpilde saskaņā ar šo direktīvu. Šajā sakarā attiecīgās uzraudzības iestādes un grupas uzraudzības iestāde nekavējoties paziņo viena otrai visu svarīgo informāciju, līdzko tā ir pieejama, vai apmainās ar informāciju pēc pieprasījuma. Šajā daļā minētā informācija satur ziņas par grupas un uzraudzības iestāžu rīcību un grupas sniegto informāciju.”

(b)       Pantā iekļauj šādu punktu:

„1.a     Ja uzraudzības iestāde nav paziņojusi attiecīgo informāciju vai sadarbības pieprasījums, jo īpaši pieprasījums pēc informācijas apmaiņas, ir noraidīts vai divu nedēļu laikā nav izpildīts, uzraudzības iestādes var vērsties ar šo jautājumu EAFPI.

Ja iestādes ir vērsušās ar šo jautājumu EAFPI, neskarot LESD 258. panta nosacījumus, EAFPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. panta 1.–3. punktu un 6. punktu.”

▌

(c)       Panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„3.       Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz uzraudzības iestāžu koordināciju, EAFPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, precizējot:

–         informāciju, kas grupas uzraudzības iestādei sistemātiski jāapkopo un jāizplata citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm vai kas citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm jānosūta grupas uzraudzības iestādei;

–         informāciju, kas ir būtiska vai svarīga uzraudzībai grupas līmenī, ņemot vērā uzraudzības pārskatu konverģences uzlabošanu.

EAFPI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.”

(d)       Pantam pievieno šādu punktu:

„4.       Lai nodrošinātu vienveidīgu piemērošanu attiecībā uz uzraudzības iestāžu koordināciju, EAFPI ir tiesīga izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, nosakot standarta veidlapas, formātu un procedūras, saskaņā ar kuriem grupas uzraudzības iestādei iesniedz informāciju, kā arī sadarbības un informācijas apmaiņas kārtību starp uzraudzības iestādēm, kā norādīts šajā pantā.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

▌”

(56a)   Direktīvas 250. pantu groza šādi:

„250. pants

Apspriešanās uzraudzības iestāžu starpā

1.        Neskarot 248. pantu, ja lēmums ir svarīgs citu uzraudzības iestāžu uzraudzības uzdevumu veikšanai, attiecīgās uzraudzības iestādes pirms šāda lēmuma pieņemšanas savstarpēji apspriežas uzraudzības iestāžu kolēģijā par šādiem jautājumiem:

a)        pārmaiņas grupas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību akcionāru struktūrā, organizatoriskajā vai vadības struktūrā, kurām vajadzīgs uzraudzības iestāžu apstiprinājums vai licence, un

b)        uzraudzības iestāžu veiktās lielākās sankcijas vai ārkārtēji pasākumi, tostarp kapitāla palielinājuma noteikšana maksātspējas kapitāla prasībai saskaņā ar 37. pantu un jebkādu ierobežojumu noteikšana attiecībā uz iekšējā modeļa izmantošanu, lai aprēķinātu maksātspējas kapitāla prasību saskaņā ar I sadaļas VI nodaļas 4. iedaļas 3. apakšiedaļu.

Piemērojot b) apakšpunktu, vienmēr notiek apspriešanās ar grupas uzraudzības iestādi.

Konsultēšanās nolūkā par pienākumu palielināt kapitālu saskaņā ar 37. pantu, 238. panta 4. un 5. punktā minētā procedūra tiek piemērota mutatis mutandis, taču tikai grupas uzraudzības iestāde ir tiesīga ar šo jautājumu vērsties EAFPI.

Turklāt attiecīgās uzraudzības iestādes savstarpēji apspriežas pirms lēmuma pieņemšanas, ja minētais lēmums ir pamatots ar informāciju, kas saņemta no citām uzraudzības iestādēm.”

▌

(58)     Direktīvas 255. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

„Ja citai uzraudzības iestādei izteikts pieprasījums veikt pārbaudi saskaņā ar šo punktu divu nedēļu laikā nav izpildīts vai ja uzraudzības iestādei faktiski tiek liegtas tās tiesības piedalīties pārbaudē saskaņā ar šā punkta trešo daļu, pieprasītāja iestāde ar šo jautājumu var vērsties EAFPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. panta 1., 2. un 6. punktu. Šādā gadījumā EAFPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu.”

(58a)   Direktīvas 255. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

„Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 21. pantu EAFPI ir tiesības piedalīties pārbaudēs uz vietas, ja tās kopīgi veic divas vai vairāk uzraudzības iestādes.”

(59)     Direktīvas 256. pantu groza šādi:

(a)       Panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„1. Dalībvalstis pieprasa apdrošināšanas un pārapdrošināšanas dalības sabiedrībām, kā arī apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu kontrolakciju sabiedrībām ik gadus publiskot ziņojumu par maksātspēju un finanšu stāvokli grupas līmenī. Direktīvas 51., 53., 54. un 55. pantu piemēro mutatis mutandis.”

(b)       Panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„4. Saskaņā ar 301.a pantu ▌ Komisija pieņem deleģētos aktus, sīkāk precizējot izpaužamo informāciju ▌ attiecībā uz vienoto maksātspējas un finanšu stāvokļa ziņojumu.”

(c)       Pantam pievieno šādu punktu:

„5. Lai nodrošinātu vienādus piemērošanas nosacījumus attiecībā uz grupas maksātspēju un finanšu stāvokļa ziņojumu, EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus par procedūrām, kas jāievēro, un formātiem un paraugiem, kas jāizmanto informācijas izpaušanai attiecībā uz grupas maksātspēju un finanšu stāvokļa ziņojumiem, kā norādīts šajā pantā.

EAFPI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.”

(59a)   Direktīvā iekļauj šādu pantu:

„256.a pants

Grupas struktūra

Dalībvalstis pieprasa apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām katru gadu publiskot informāciju par juridisko struktūru un pārvaldības un organizatorisko struktūru apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas grupas līmenī, tostarp par visām regulētajām un neregulētajām sabiedrībām un būtiskām filiālēm, kas ietilpst grupā.”

(60)     Direktīvas 258. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„3. „Saskaņā ar 301.a pantu ▌ Komisija ir tiesīga pieņemt deleģētos aktus 1. un 2. punktā minēto izpildes pasākumu koordinēšanai.”

(61)     Direktīvas 259. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„259. pants

EAFPI ziņojumi

1.        EAFPI katru gadu informē Eiropas Parlamentu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 50. pantu.

2.        EAFPI cita starpā ziņo par visu atbilstīgo un nozīmīgo uzraudzības un uzraudzītāju darbību un sadarbības pieredzi saskaņā ar III sadaļu, jo īpaši pievēršoties šādiem jautājumiem:

a)        grupas uzraudzības iestādes iecelšana, grupas uzraudzības iestāžu skaits un to ģeogrāfiskā izplatība;

b)        kolēģiju darbs, jo īpaši uzraudzības iestāžu iesaistīšanās un saistības, ja šīs iestādes nav grupas uzraudzības iestādes.

3.        EAFPI, piemērojot šā panta 1. punktu, attiecīgā gadījumā var arī ziņot par galvenajām atziņām, kas gūtas no 248. panta 6. punktā minētajiem pārskatiem.”

(62)     Direktīvas 260. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„1. Direktīvas 213. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajā gadījumā attiecīgās uzraudzības iestādes pārbauda, vai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kuru mātesuzņēmuma galvenais birojs atrodas ārpus Savienības, uzrauga trešās valsts uzraudzības iestādes un vai šī uzraudzība ir līdzvērtīga tai, kas paredzēta šajā sadaļā par grupas līmenī veiktu uzraudzību pār 213. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām.

Ja nav pieņemts nekāds lēmums saskaņā ar 3. un 5. punktu, pārbaudi veic tā uzraudzības iestāde, kura būtu grupas uzraudzības iestāde, ja būtu jāpiemēro 247. panta 2. punkta kritēriji (turpmāk — „izraudzītā grupas uzraudzības iestāde”) pēc mātesuzņēmuma vai jebkuru Savienībā licencētu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību pieprasījuma vai pēc pašu iniciatīvas, ja vien Komisija jau iepriekš nav izdarījusi secinājumu par iesaistītās trešās valsts uzraudzības režīma līdzvērtību. Izraudzītā grupas uzraudzības iestāde sadarbojas ar EAFPI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 33. panta 2. punktu.

To darot, pirms lēmuma par līdzvērtību pieņemšanas minētā izraudzītā grupas uzraudzības iestāde ar EAFPI atbalstu apspriežas ar citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm. Šādu lēmumu pieņem saskaņā ar kritērijiem, kas pieņemti atbilstīgi 2. punktam. Izraudzītā grupas uzraudzības iestāde attiecībā uz trešo valsti nepieņem nevienu lēmumu, kas būtu pretrunā visiem agrāk par šo valsti pieņemtajiem lēmumiem, izņemot, ja ir jāņem vērā nozīmīgas izmaiņas I sadaļas noteiktajā uzraudzības režīmā un trešās valsts uzraudzības režīmā.

Ja uzraudzības iestādes nepiekrīt lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar trešo daļu, tās var ar attiecīgo jautājumu vērsties EAFPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. panta 1.–3. punktu un 6. punktu trīs mēnešu laikā pēc tam, kad izraudzītā grupas uzraudzības iestāde ir paziņojusi attiecīgo lēmumu. Šādā gadījumā EAFPI ir tiesīga rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu.

2.        Saskaņā ar 301.a pantu ▌ Komisija ir tiesīga pieņemt deleģētos aktus, precizējot vērtējuma kritērijus attiecībā uz to, vai trešās valsts ▌ uzraudzības režīms grupu uzraudzībai ir līdzvērtīgs šajā sadaļā noteiktajam.

3.        Ja trešā valsts ir izpildījusi saskaņā ar 2. punktu pieņemtos kritērijus, Komisija atbilstīgi 301.a pantam un ar EAFPI atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 33. panta 2. punktu var pieņemt lēmumu par to, ka attiecīgās trešās valsts uzraudzības režīms atbilst šajā sadaļā noteiktajam.

Šo Komisijas lēmumu regulāri pārskata, lai ņemtu vērā jebkādas pārmaiņas šajā sadaļā paredzētajā uzraudzības režīmā un trešās valsts uzraudzības režīmā.

EAFPI pirmajā daļā minēto visu trešo valstu sarakstu publicē un atjaunina savā tīmekļa vietnē.

4. Ja Komisija nepieņem 3. vai 5. punktā paredzēto lēmumu, tiek piemērots 262. pants.

5.        Atkāpjoties no 3. punkta un arī tad, ja atbilstīgi 2. punktam precizētie kritēriji nav izpildīti, Komisija saskaņā ar 301.a pantu uz noteiktu laiku ar atbalstu, ko EAFPI sniedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 33. panta 2. punktu, ir tiesīga pieņemt lēmumu par to, ka uzraudzības režīms, ko trešā valsts piemēro sabiedrībām, kuru galvenais birojs atrodas minētajā trešā valstī, pagaidām ir līdzvērtīgs I sadaļā paredzētajam, ja šī trešā valsts ir izpildījusi vismaz vienu no šiem nosacījumiem:

a)        trešā valsts ir uzņēmusies rakstiskas saistības iepretim Eiropas Savienībai pieņemt un piemērot uzraudzības režīmu, ko pirms šā laikposma beigām saskaņā ar 3. punktu var novērtēt kā līdzvērtīgu;

b)        trešā valsts ir izstrādājusi konverģences programmu, lai izpildītu a) apakšpunktā minētās saistības;

c)        trešā valsts a) apakšpunktā minēto saistību izpildei ir piešķīrusi pietiekami daudz resursu;

d)        trešā valstī spēkā esošā maksātspējas režīma pamatā ir risks un aktīvu un pasīvu ekonomiskais novērtējums;

e)        trešā valsts ir noslēgusi vienošanās par konfidenciālas uzraudzības informācijas apmaiņu saskaņā ar 264. pantu;

f)         trešajai valstij ir neatkarīga uzraudzības sistēma, kuras pamatā ir IAIS pieņemtie pamatprincipi, principi un standarti;

g)        trešā valsts ir noteikusi profesionālās konfidencialitātes pienākumus visām personām, kas rīkojas uzraudzības iestāžu vārdā, jo īpaši attiecībā uz informācijas apmaiņu ar EAFPI un 13. panta 10. punktā definētajām uzraudzības iestādēm.

Pieņemot lēmumus par pagaidu līdzvērtību, ņem vērā Komisijas ziņojumus saskaņā ar 177. panta 2. punktu. Minētos lēmumus regulāri pārskata, pamatojoties uz attiecīgās trešās valsts progresa ziņojumiem, ko reizi sešos mēnešos iesniedz novērtēšanai Komisijai un EAFPI.

EAFPI pirmajā daļā minēto visu trešo valstu sarakstu publicē un atjaunina savā tīmekļa vietnē.

Komisija atbilstīgi 301.a pantam ir tiesīga pieņemt deleģētos aktus, precizējot pirmajā daļā noteiktos nosacījumus.

6. Šā panta 5. punktā minētais laikposms ir pieci gadi no dienas, kas minēta 310. pantā, vai līdz dienai, kad saskaņā ar 3. punktu attiecīgās trešās valsts uzraudzības režīms tiek atzīts par līdzvērtīgu šajā sadaļā noteiktajam, atkarībā no tā, kurš brīdis ir agrāk.

Šo laikposmu var pagarināt lielākais par vienu gadu, ja šāds laika periods ir nepieciešams EAFPI un Komisijai, lai veiktu līdzvērtības novērtējumu 3. punkta piemērošanas nolūkā.

7. Ja saskaņā ar 5. punktu tiek pieņemts lēmums, ka trešās valsts uzraudzības režīms pagaidām ir līdzvērtīgs, dalībvalstis drīkst piemērot 261. pantu. EAFPI līdz 2014. gada 1. janvārim pieņem pamatnostādnes, lai nodrošinātu šā punkta konsekventu un saskaņotu piemērošanu dalībvalstīs. Dalībvalstis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu atbilstību minētajām pamatnostādnēm. Ja dalībvalsts pieņem lēmumu attiecībā uz kādu grupu nepiemērot 261. pantu, arī citas dalībvalstis attiecībā uz šo grupu nav tiesīgas piemērot šo pantu.”

(63)     Direktīvas 262. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

„1. Ja 260. pantā minētās līdzvērtīgās uzraudzības nav vai ja dalībvalsts nepiemēro 261. pantu, jo ir atzīta pagaidu līdzvērtība saskaņā ar 260. panta 7. punktu, šī dalībvalsts apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām piemēro vai nu:

a)        direktīvas 218.–235. pantu un 244.–258. pantu mutatis mutandis,

b)        vai vienu no metodēm, kas norādītas šā panta 2. punktā.

▌”

(66)     Direktīvas 300. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

„Summas, kas šajā direktīvā izteiktas euro, pārskata ik pēc pieciem gadiem, paaugstinot euro izteikto bāzes summu atbilstīgi procentuālajām izmaiņām visu dalībvalstu saskaņotajā patēriņa cenu indeksā, ko publicē Eiropas Savienības Statistikas birojs laikposmā no 2012. gada 31. oktobra līdz pārskatīšanas dienai un ko noapaļo līdz EUR 100 000 daudzkārtnim.”

(67)     Svītro direktīvas 301. panta 2. un 3. punktu.

(68)     Direktīvā iekļauj šādus ▌ pantus:

„301.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.        Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šā panta nosacījumus.

▌

1.a      Direktīvas 17., 37., 50., 56., 109.a, 172., 216., 217., 227., 241., 244., 245., 247., 256., 258. un 260. pantā minēto pilnvaru deleģējumu Komisijai piešķir uz četru gadu laikposmu no .. Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām vēlākais sešus mēnešus pirms četru gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments un Padome šādam pagarinājumam neiebilst ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

1.b      Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 17., 37., 50., 56., 109.a, 172., 216., 217., 227., 241., 244., 245., 247., 256., 258. un 260. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu likumību.

2.        Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā vienlaikus to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.        Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar 17., 37., 50., 56., 109.a, 172., 216., 217., 227., 241., 244., 245., 247., 256., 258. un 260. pantu stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešu laikā pēc to paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām Eiropas Parlaments un Padome ir informējuši Komisiju, ka iebildumu neizteiks. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

▌

301.b pants

„Saullēkta” klauzula

Pirmo reizi pieņemot regulatīvos tehniskos standartus, kas paredzēti 35. panta 6. punktā, 37. panta 6.a punktā, 50. pantā, 58. panta 8. punktā, 75. panta 2. punktā, 86. pantā, 92. panta 1. punktā, 97. panta 1. punktā, 99. panta 1. punktā, 111. panta 1. un 2. punktā, 114. panta 1. punktā, 127. un 130. pantā, 135. panta 1. un 2.a punktā, 143. panta 1. un 2. punktā, 210. panta 2. punktā, 211. panta 2. punktā, 234. pantā, 245. panta 4. punktā, 248. panta 6. un 7. punktā, 249. panta 3. punktā un pārejas laikposmu, kas nedrīkst būt ilgāks par diviem gadiem pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ..*, Komisija ievēro deleģēto aktu pieņemšanas procedūru, kas noteikta 301.a pantā. Jebkādus grozījumus šādos deleģētajos aktos vai pēc pārejas laikposma beigām jaunus regulatīvos tehniskos standartus pieņem saskaņā ar attiecīgajos pantos noteiktajām procedūrām.”

(69)     Direktīvas 304. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„Komisija Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komitejai un Eiropas Parlamentam vēlākais līdz 2015. gada 31. decembrim ziņo par šā panta 1. punktā noteiktās pieejas piemērošanu un par uzraudzības iestāžu praksi, kas veikta saskaņā ar šā panta 1. punktu, attiecīgā gadījumā pievienojot atbilstīgus priekšlikumus. Šajā ziņojumā jo īpaši pievēršas šīs pieejas izmantošanas pārrobežu ietekmei, lai novērstu regulējuma arbitrāžu no apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību puses.”

(70)     Direktīvā iekļauj šādu iedaļu:

„3. IEDAĻA

Apdrošināšana un pārapdrošināšana

308.a pants

Pakāpeniska direktīvas ieviešana

1.        Laikā no 2013. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības un uzraudzības iestādes veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai no 2014. gada 1. janvāra nodrošinātu atbilstību valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, ar ko īsteno šo direktīvu.

2.        No 2013. gada 1. janvāra dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādes ir pilnvarotas:

a)        pieņemt lēmumus par:

i)         sabiedrību īpašo parametru apstiprināšanu saskaņā ar 104. panta 7. punktu;

ii)       papildu pašu kapitāla apstiprināšanu saskaņā ar 90. pantu;

iii)      to pašu kapitāla posteņu klasifikācijas apstiprināšanu, kas noteikti 95. panta trešajā punktā;

iv)       daļēja vai pilnīga iekšējā modeļa apstiprināšanu saskaņā ar 112. un 113. pantu;

v)        īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, kas ir jāizveido šo valstu teritorijās;

vi)       pastarpinātas apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības papildu pašu kapitāla apstiprināšanu saskaņā ar 226. panta 2. punktu;

vii)      direktīvas 228. pantā minēto lēmumu;

viii)    grupas iekšējā modeļa apstiprināšanu saskaņā ar 231. un 233. panta 5. punktu;

ixi)     atļaujas piešķiršanu, ievērojot 238. un 239. pantu, saskaņā ar 236. pantu.

b)        noteikt grupas uzraudzības līmeni un apmēru saskaņā ar III sadaļas I nodaļas 2. un 3. iedaļu;

c)        noteikt metodi grupas maksātspējas aprēķināšanai saskaņā ar 220. pantu;

d)        noteikt līdzvērtību un pagaidu līdzvērtību saskaņā ar 227. un 260. pantu;

e)        iecelt grupas uzraudzības iestādi saskaņā ar 247. pantu;

f)         izveidot uzraudzības iestāžu kolēģiju saskaņā ar 248. pantu;

g)        izdarīt 262. un 263. pantā noteiktos konstatējumus un

h)        noteikt tiesību neievērošanas iespējas un pārejas periodus saskaņā ar 308.a panta 3. punktu un 308.b pantu.

Dalībvalstis attiecīgajām uzraudzības iestādēm nosaka pienākumu izskatīt iesniegumus, kurus apstiprināšanas vai atļaušanas nolūkā ir iesniegušas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības saskaņā ar 3. punktu. Lēmumi, kurus pieņem uzraudzības iestādes par apstiprināšanas vai atļaušanas nolūkā iesniegtiem pieteikumiem, nestājas spēkā pirms 310. pantā minētā datuma.

3.        Neskarot 308.b pantu, no 2013. gada 1. jūlija apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības:

a)        aprēķina aptuveno maksātspējas kapitāla prasību, minimālā kapitāla prasību, pašu līdzekļu apmēru, kā arī nosaka bilanci saskaņā ar šo direktīvu un sniedz šo informāciju attiecīgajām uzraudzības iestādēm;

b)        reizi gadā uzraudzības iestādēm sniedz 35. pantā minēto informāciju par finanšu gadu, kas beidzas pēc 2013. gada 1. jūlija vai vēlāk.

Šā punkta a) apakšpunktā minētās bilances atsauces datums šīs informācijas sniegšanai ir finanšu gada pirmā diena, kas sākas 2012. gada 1. jūlijā vai vēlāk, bet līdz 2013. gada 1. jūlijam.

Uzraudzības iestādes ir tiesīgas neņemt vērā b) apakšpunktā paredzēto prasību apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas pilnībā neievēro pienākumu izveidot atbilstošas sistēmas un struktūras saskaņā ar 35. panta 5. punktu, ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām joprojām jāpilda šo iestāžu attiecīgajās uzraudzības teritorijās spēkā esošās ziņošanas prasības pirms 309. panta 1. punktā minētā termiņa.

▌

308.b pants

Pārejas laikposmi

1.        Dalībvalstis tām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām vai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas grupām, kuru kopējā bilance nepārsniedz 25 miljardus euro un kas 310. pantā noteiktajā datumā nav nodrošinājušas atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai, šīs prasības izpildei ir tiesīgas atvēlēt laiku līdz diviem gadiem ar nosacījumu, ka šādas sabiedrības vai grupas saskaņā ar 138. panta 2. punktu un 142. pantu ir iesniegušas attiecīgajām uzraudzības iestādēm apstiprināšanai pasākumus, ko tās ierosina veikt šai sakarībā.

2.        Dalībvalstis tām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuras 310. pantā noteiktajā datumā pilnībā nav pilnībā izpildījušas prasību izveidot atbilstīgas sistēmas un struktūras saskaņā ar 35. panta 5. punktu un 55. panta 1. punktu, šīs prasības izpildei ir tiesīgas atvēlēt laiku līdz diviem gadiem.

3.        Šajā laikposmā dalībvalstis tām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuras pilnībā nepilda prasību publiskot 51. pantā un 53.–55. pantā minēto informāciju, ir tiesīgas atļaut publiskot un regulārajos uzraudzības ziņojumos iekļaut tikai to informāciju, ko īstenošanas sistēmas un struktūras spēj nodrošināt.

4.        Dalībvalstis tām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas grupām, kuras 310. pantā noteiktajā datumā pilnībā nav izpildījušas prasību izveidot atbilstīgas sistēmas un struktūras saskaņā ar 254. pantu, šīs prasības izpildei ir tiesīgas atvēlēt laiku līdz diviem gadiem.

5.        Šajā laikposmā dalībvalstis tām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas grupām, kuras pilnībā nepilda prasību publiskot 256. pantā minēto informāciju, ir tiesīgas atļaut publiskot un regulārajos uzraudzības ziņojumos iekļaut tikai to informāciju, ko īstenošanas sistēmas un struktūras spēj nodrošināt.

6.        Neskarot 94. pantu, pašu pamatkapitāla posteņi, kas pieņemti pirms ..* un ko varētu izmantot, lai saskaņā ar Direktīvas 73/239/EEK 16. panta 3. punktu, Direktīvas 2002/13/EK 1. pantu, Direktīvas 2002/83/EK 27. panta 3. punktu un Direktīvas 2005/68/EK 36. panta 3. punktu segtu vismaz līdz 50 % no maksātspējas normas, ir klasificējami kā 1. līmeņa pašu pamatkapitāla posteņi uz 10 gadiem no 310. pantā minētā datuma.

7.        Neskarot 94. pantu, pašu pamatkapitāla posteņi, kas pieņemti pirms ..* un ko varētu izmantot, lai saskaņā ar Direktīvas 73/239/EEK 16. panta 3. punktu, Direktīvas 2002/13/EK 1. pantu, Direktīvas 2002/83/EK 27. panta 3. punktu un Direktīvas 2005/68/EK 36. panta 3. punktu segtu līdz 25 % no maksātspējas normas, ir klasificējami kā 2. līmeņa pašu pamatkapitāla posteņi uz 10 gadiem no 310. panta minētā datuma.

8.        Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas veic ieguldījumus tirgojamos vērtspapīros vai citos finanšu instrumentos, pamatojoties uz to aizdevumu pārstrukturizāciju, kas izsniegti līdz 2011. gada 1. janvārim, no 2014. gada 31. decembra piemēro 135. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktās prasības, taču tikai tādā gadījumā, ja pēc 2014. gada 31. decembra tiek pievienoti jauni vai aizstāti esošie pamata riska darījumi.

9.        Standarta parametrus, kurus piemēro kapitāla vērstpapīriem, ko sabiedrības ir iegādājušās vai nu 2013. gada 31. decembrī, vai līdz tam, aprēķinot akciju riska apakšmoduli saskaņā ar standarta formulu bez 304. pantā paredzētās iespējas, nosaka kā šādus vidējos svērtos lielumus:

a)        standarta parametru, ko izmanto, aprēķinot akciju riska apakšmoduli saskaņā ar 304. pantu, un

b)        standarta parametru, ko izmanto, aprēķinot kapitāla vērtspapīru riska apakšmoduli saskaņā ar standarta formulu bez 304. pantā paredzētās iespējas.

Pirmās daļas b) apakšpunktā minētā parametra svērums palielinās vismaz lineāri katra gada beigās no 0 % gada laikā, sākot ar 2014. gada 1. janvāri, līdz 100 % 7 gadu laikā pēc 2014. gada 1. janvāra.

Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 301.a pantu, sīkāk precizējot, kādi kritēriji ir jāievēro, to skaitā akcijas, attiecībā uz kurām nosaka pārejas laikposmu.

Lai nodrošinātu šā pārejas perioda vienādas ieviešanas nosacījumus, EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus par procedūrām, kas jāievēro, lai piemērotu šo punktu.

EAFPI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt ceturtajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

10.      Ja ..* dalībvalstis piemēro Direktīvas 2003/41/EK 4. panta normas līdz Direktīvas 2003/41/EK 17.–17.c panta grozījumu pieņemšanai, tās arī turpmāk ir tiesīgas piemērot normatīvos un administratīvos aktus, ko šīs valstis ir pieņēmušas, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 2002/83/EK 1.–19. pantam, 27.–30. pantam, 32.–35. pantam un 37.–67. pantam, ņemot vērā to redakciju, kāda ir spēkā Direktīvas 2002/83/EK pēdējā piemērošanas dienā.

11.      Trešās valstis, kuras piemēro tiesību aktus, kas ir atzīti par līdzvērtīgiem šai direktīvai, ir tiesīgas ieviest pārejas laikposmus, kas atbilst 1.–10. punktā noteiktajiem.

12.      Dalībvalstis ir tiesīgas paredzēt iespēju galīgajam apdrošināšanas un pārapdrošināšanas mātesuzņēmumam līdz pat septiņus gadus ilgā laikposmā pēc 309. panta 1. punktā minētā datuma pieprasīt grupas daļai piemērojamā iekšējā grupas modeļa apstiprināšanu, ja gan sabiedrība, gan tās galīgais mātesuzņēmums atrodas vienā dalībvalstī un ja minētā grupas daļa ir uzskatāma par atsevišķu vienību, kurai ir no pārējās grupas ievērojami atšķirīgs riska profils.

308.c pants

Atbilstības pielāgojums attiecībā uz atsevišķām dzīvības apdrošināšanas saistībām

1.        Atkāpjoties no 75.–77. panta dalībvalstis ir tiesīgas dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām atļaut attiecīgās bezriska procentu likmju termiņstruktūras likmju aprēķinu, lai aprēķinātu visprecīzāko novērtējumu attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas saistībām, veicot atbilstības pielāgojumu, kas paredzēts 2. un 3. punktā, ja vien ir ievērota turpmāko tādu nosacījumu ievērošana, kas attiecas uz dzīvības apdrošināšanas saistībām un tās sedzošajiem aktīviem:

a)    dzīvības apdrošināšanas sabiedrība ir piešķīrusi aktīvu portfeli, kas satur obligācijas un citus aktīvus ar līdzīgiem naudas plūsmas raksturlielumiem un kam ir jāsedz dzīvības apdrošināšanas saistību portfeļa visprecīzākais novērtējums, un saglabā šo aktīva portfeļa funkciju visā saistību termiņa garumā, izņemot gadījumus, kad ir ilgstoši jānodrošina naudas plūsmas vienādība starp aktīviem un saistībām, ja naudas plūsmas ir būtiski mainījušās, piemēram, nespējas apmaksāt obligācijas situācijā;

b)    dzīvības apdrošināšanas portfelis, kuram piemēro atbilstības pielāgojumu, un piešķirto aktīvu portfelis ir precīzi nodalīti, pārvaldīti un organizēti atsevišķi no pārējām dzīvības apdrošināšanas sabiedrības darbībām, un tos nevar izmantot citām vajadzībām;

c)     turpmākās piešķirto aktīvu portfeļa naudas plūsmas ir tādas pašas kā visas turpmākās dzīvības apdrošināšanas saistību portfeļa naudas plūsmas un tiek īstenotas tajā pašā valūtā — jebkāda neatbilstība nerada būtiskus apdraudējumus attiecībā uz riskiem, kas ir raksturīgi dzīvības apdrošināšanas uzņēmējdarbībā, kurai piemēro atbilstības pielāgojumu;

d)    dzīvības apdrošināšanas līgumi, no kuriem izriet dzīvības apdrošināšanas saistības, nav turpmāku apdrošināšanas prēmijas maksājumu iemesls;

e)     vienīgie parakstītie riski, kas saistīti ar dzīvības apdrošināšanas saistību portfeli, ir ilgdzīvošanas risks, izdevumu un pārskatīšanas risks, un dzīvības apdrošināšanas saistību pamatā esošajos līgumos nav paredzētas nekādas iespējas polises turētājam vai ir paredzēta tikai atpirkšanas iespēja, ja atpirkšanas vērtība nav lielāka par aktīvu vērtību, kas noteikta saskaņā ar 75. pantu, aptverot dzīvības apdrošināšanas saistības brīdī, kad tiek izmantota atpirkšanas iespēja;

f)     piešķirto aktīvu portfeļa aktīvu naudas plūsmas ir fiksētas;

g)    piešķirto aktīvu portfeļa aktīvu naudas plūsmas nedrīkst mainīt nedz aktīvu noteicēji, nedz jebkāda trešā puse;

h)    piešķirto aktīvu portfeļa aktīvu kredītu kvalitāte nedrīkst būt zemāka par optimālo kredīta kvalitātes līmeni, ko nosaka saskaņā ar 7. punktu;

i)     dzīvības apdrošināšanas sabiedrība publisko atbilstības pielāgojuma piemērošanu saskaņā ar šo pantu un monetāro ietekmi uz tās finanšu stāvokli;

j)         dzīvības apdrošināšanas sabiedrības darbības, attiecībā uz kurām saskaņā ar šo pantu tiek piemērots atbilstības pielāgojums, tiek veiktas tikai tajā dalībvalstī, kurā sabiedrība ir licencēta;

k)        uzraudzības iestāde ir apstiprinājusi atbilstības pielāgojuma piemērošanu dzīvības apdrošināšanas saistību portfelim, ja ir nodrošināta a)–j) apakšpunktā minēto prasību ievērošana.

Ja f) apakšpunktā minēto dzīvības apdrošināšanas saistību naudas plūsmas ir atkarīgas no inflācijas, dzīvības apdrošināšanas sabiedrības ir tiesīgas izmantot aktīvus ar nosacījumu, ka naudas plūsmas ir fiksētas, izņemot atkarības no inflācijas gadījumus, un ka šajos aktīvos ir ņemta vērā dzīvības apdrošināšanas saistību naudas plūsmās iekļautā inflācija.

2.        Attiecībā uz visām valūtām un visiem termiņiem atbilstības pielāgojumu aprēķina saskaņā ar šādiem principiem:

a)        atbilstības pielāgojums ir vienāds ar starpību starp šādiem lielumiem:

i)         ikgadējo faktisko likmi, kas aprēķināta kā vienota diskonta likme, ja to piemēro dzīvības apdrošināšanas saistību portfeļa naudas plūsmām, iegūst vērtību, kura ir vienāda ar saskaņā ar 75. pantu novērtēto piešķirto aktīvu portfeļa vērtību, un

ii)       ikgadējo faktisko likmi, kas aprēķināta kā vienota diskonta likme, ja to piemēro dzīvības apdrošināšanas saistību portfeļa naudas plūsmām, iegūst vērtību, kura ir vienāda ar dzīvības apdrošināšanas saistību portfeļa visprecīzākā novērtējuma vērtību, attiecībā uz ko tiek ņemta vērā laika vērtība, izmantojot pamata bezriska procenta likmju termiņstruktūru;

b)        atbilstības pielāgojumā neiekļauj pamata starpību, kas atspoguļo riskus, par kuriem arī turpmāk atbild dzīvības apdrošināšanas sabiedrības;

c)        atbilstības pielāgojums nodrošina pareizos vadības stimulus, ņemot vērā vismaz piešķirto aktīvu kredītu kvalitāti.

3.        Šā panta 2. punkta b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā pamata starpību:

a)        dinamiskā procesā nepārtraukti novērtē, un tā ir vienāda ar šādu lielumu summu:

i)         kredīta starpību, kas atbilst aktīvu nepietiekamības varbūtībai, un

ii)       kredīta starpību, kas atbilst sagaidāmajam zaudējumam, ko rada aktīvu vērtības samazināšana.

b)        tā nav mazāka par 75 % no ilgtermiņa vidējās starpības salīdzinājumā ar tāda paša termiņa aktīvu pamata bezriska procenta likmi, kredīta kvalitāti un aktīvu klasi, kas pastāv finanšu tirgos.

Nepietiekamības varbūtību, kas minēta a) apakšpunkta i) punktā, pamato ar ilgtermiņa saistību neizpildes statistiku, kas attiecas uz aktīviem saistībā ar to termiņu, kredīta kvalitāti un aktīvu klasi.

4.        Dzīvības apdrošināšanas sabiedrības, kas piemēro 2. un 3. punktā noteiktās aprēķina metodes, nedrīkst piemērot cita veida pielāgojumus bezriska procentu likmju termiņstruktūrai. Dzīvības apdrošināšanas sabiedrības, kas dzīvības apdrošināšanas saistību portfelim piemēro atbilstības pielāgojumu, nedrīkst no jauna izmantot metodi, kurā netiek ņemts vērā atbilstības pielāgojums. Ja dzīvības apdrošināšanas sabiedrība, kas piemēro atbilstības pielāgojumu, vairs nespēj ievērot 1. punktā paredzētos nosacījumus, tā nekavējoties informē uzraudzības iestādi un veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai šos nosacījumus atkal ievērotu. Ja šāda sabiedrība nespēj no jauna nodrošināt šo nosacījumu ievērošanu divu mēnešu laikā, tā izbeidz atbilstības pielāgojuma piemērošanu visām tās dzīvības apdrošināšanas saistībām un atkārtoti spēj piemērot atbilstības pielāgojumu pēc 24. mēnešu perioda.

5.        Dzīvības apdrošināšanas sabiedrība, kas piemēro šajā pantā noteikto atbilstības pielāgojumu, nedrīkst piemērot pielāgoto, attiecīgo, 77.a pantā minēto bezriska procentu likmju termiņstruktūru vai 106.a pantā minēto simetriskā pielāgojuma mehānismu.

6.        Saskaņā ar 301.a pantu Komisija pieņem deleģētos aktus, kuros sīkāk precizē:

a)        kritērijus, kas dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām ir jāizpilda, lai tās saskaņā ar tiesību aktiem varētu piemērot šajā pantā minēto atbilstības pielāgojumu;

b)        kritērijus, lai apstiprinātu un pārbaudītu 1. punktā noteikto prasību ievērošanu;

c)        pieņēmumi un metodes, kurus piemēro, veicot 3. punktā minētās pamata starpības aprēķinu;

d)        kritērijus, ar kuriem pārbauda 2. punkta c) apakšpunktā noteikto prasību ievērošanu.

7.        Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu saistībā ar aktīvu kredīta kvalitāti, EAFPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, ar kuriem 1. punkta h) apakšpunkta piemērošanas nolūkā precizē to piešķirto aktīvu kredīta kvalitāti, kurai ir jābūt augstākai par minimālo kvalitāti, ko vispārīgi uzskata par investīciju kategoriju, tostarp attiecīgā gadījumā atbilstošus ierobežojumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu visas sabiedrības kopējo aktīvu atbilstošu kredīta kvalitāti.

EAFPI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.

8.        Ja dzīvības apdrošināšanas sabiedrības aprēķina visas tehniskās rezerves vai būtisku to daļu ar bezriska procenta likmju termiņstruktūru, kurā iekļauj arī atbilstības pielāgojumu, kas ir lielāks par nulli, tās uzraudzības iestādei katru gadu iesniedz šādu rakstveida informāciju:

a)        atbilstības pielāgojuma samazinājuma līdz nullei ietekmes aprakstu;

b)        ja atbilstības pielāgojuma samazinājuma līdz nullei rezultātā netiek ievērota maksātspējas kapitāla prasība — analīzi par sabiedrības iecerēm šādā situācijā atjaunot tā atbilstošā pašu kapitāla līmeni, ar ko izpilda maksātspējas kapitāla prasību, vai samazināt riska profilu, lai nodrošinātu maksātspējas kapitāla prasības ievērošanu;

c)        to dzīvības apdrošināšanas saistības reglamentējošo tehnisko normu apjomu, attiecībā uz kurām tiek piemērots atbilstības pielāgojums.

9.        EAFPI ciešā sadarbībā ar ESRK un pēc sabiedriskas apspriešanas novērtē 77.a, 77.b, 106., 106.a, 304. panta un šā panta 1.–8. punkta piemērošanu, tostarp deleģētos un īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar minētajām normām. Šo novērtējumu veic attiecībā uz ilgtermiņa garantijām dzīvības apdrošināšanas produktos, dzīvības apdrošināšanas sabiedrību kā ilgtermiņa investoru rīcību un plašākā nozīmē finanšu stabilitāti. Pamatojoties uz šo novērtējumu, Komisija līdz 2012. gada 1. janvārim nosūta ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei vai attiecīgā gadījumā līdz 2019. gada 1. janvārim par atbilstības pielāgojumu.

Ziņojumā galveno uzmanību pievērš jo īpaši ietekmei, kāda ir:

a)        Eiropas dzīvības apdrošināšanas tirgus darbībai un stabilitātei;

b)        iekšējam tirgum un jo īpaši konkurencei un līdzvērtīgiem konkurences apstākļiem Eiropas dzīvības apdrošināšanas tirgos;

c)        polises turētāja aizsardzībai;

d)        apjomam, kādā dzīvības apdrošināšanas sabiedrības turpina darboties kā ilgtermiņa investori;

e)        ikgadējā ienesīguma produktu pieejamībai un izcenojumiem;

f)         citu (konkurējošo) produktu pieejamībai un izcenojumiem;

g)        sabiedrību ilgtermiņa stratēģijām attiecībā uz produktiem, kuriem piemēro tos reglamentējošos 1.–7. punktu saistībā ar citām ilgtermiņa garantijām;

h)        patērētāju izvēlei un patērētāju informētībai par risku;

i)         pietiekami dažādotām un nepietiekami dažādotām dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām un

j)         cita veida ietekmei uz reālo ekonomiku.

Papildus tam ziņojumu izstrādā, izmantojot uzraudzības pieredzi, kas iegūta, piemērojot 77.a, 77.b, 106., 106.a, 304. panta un šā panta 1.–8. punkta piemērošanu, tostarp deleģētos un īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar minētajām normām.

Attiecīgā gadījumā ziņojumiem pievieno atbilstošus leģislatīvo aktu priekšlikumus.

10.      Ja 9. punktā minētajā ziņojumā ir izdarīts secinājums, ka atbilstības pielāgojums nav lietderīgs solis, lai nodrošinātu labi darbojošos un stabilu dzīvības apdrošināšanas tirgu un šīs direktīvas pamatā esošo principu ievērošanu, Komisija saskaņā ar 301.a pantu pieņem deleģētos aktus, lai šo pantu aizvietotu ar šādiem pārejas noteikumiem, kas reglamentē atbilstības pielāgojuma piemērošanu:

308.d pants

Pārejas pasākumi attiecībā uz atbilstības pielāgojumu dažu dzīvības apdrošināšanas saistību gadījumā

1.        Atkāpjoties no 75.–77. panta dalībvalstis ir tiesīgas apdrošināšanas sabiedrībām atļaut attiecīgās bezriska procentu likmju termiņstruktūras likmju aprēķinu, lai aprēķinātu visprecīzākā novērtējumu attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas saistībām, veicot atbilstīgu pielāgojumu, kas paredzēts 2. un 3. punktā, ja vien ir ievērota turpmāko tādu nosacījumu ievērošana, kas attiecas uz dzīvības apdrošināšanas saistībām un tās sedzošajiem aktīviem:

a)    dzīvības apdrošināšanas sabiedrība ir piešķīrusi aktīvu portfeli, kas satur obligācijas un citus aktīvus ar līdzīgiem naudas plūsmas raksturlielumiem un kam ir jāsedz dzīvības apdrošināšanas saistību portfeļa visprecīzākais novērtējums, un saglabā šo aktīva portfeļa funkciju visā saistību termiņa garumā, izņemot gadījumus, kad ir ilgstoši jānodrošina naudas plūsmas vienādība starp aktīviem un saistībām, ja naudas plūsmas ir būtiski mainījušās, piemēram, nespējas apmaksāt obligācijas situācijā;

b)    dzīvības apdrošināšanas portfelis, kuram piemēro atbilstības pielāgojumu, un piešķirto aktīvu portfelis ir precīzi nodalīti, pārvaldīti un organizēti atsevišķi no pārējām dzīvības apdrošināšanas sabiedrības darbībām un tos nevar izmantot citām vajadzībām;

c)     turpmākās piešķirto aktīvu portfeļa naudas plūsmas ir tādas pašas kā visas turpmākās dzīvības apdrošināšanas saistību portfeļa naudas plūsmas un tiek īstenotas tajā pašā valūtā — jebkāda neatbilstība nerada būtiskus apdraudējumus attiecībā uz riskiem, kas ir raksturīgi dzīvības apdrošināšanas uzņēmējdarbībā, kurai piemēro atbilstības pielāgojumu;

d)    dzīvības apdrošināšanas līgumi, no kuriem izriet dzīvības apdrošināšanas saistības, nav turpmāku apdrošināšanas prēmijas maksājumu iemesls;

e)     vienīgie parakstītie riski, kas saistīti ar dzīvības apdrošināšanas saistību portfeli, ir ilgdzīvošanas risks, izdevumu un pārskatīšanas risks; dzīvības apdrošināšanas saistību pamatā esošajos līgumos nav paredzētas nekādas iespējas polises turētājam vai ir paredzēta tikai atpirkšanas iespēja, ja atpirkšanas vērtība nav lielāka par aktīvu vērtību, kas noteikta saskaņā ar 75. pantu, aptverot dzīvības apdrošināšanas saistības brīdī, kad tiek izmantota atpirkšanas iespēja;

f)     piešķirto aktīvu portfeļa aktīvu naudas plūsmas ir fiksētas;

g)    piešķirto aktīvu portfeļa aktīvu naudas plūsmas nevar mainīt nedz aktīvu noteicēji, nedz jebkāda trešā puse;

h)    piešķirto aktīvu portfeļa aktīvu kredītu kvalitāte nedrīkst būt zemāka par optimālo kredīta kvalitātes līmeni, ko nosaka saskaņā ar 7. punktu;

i)     dzīvības apdrošināšanas sabiedrība publisko atbilstības pielāgojuma piemērošanu saskaņā ar šo pantu un monetāro ietekmi uz tās finanšu stāvokli;

j)         dzīvības apdrošināšanas sabiedrības darbības, attiecībā uz kurām saskaņā ar šo pantu tiek piemērots atbilstības pielāgojums, tiek veiktas tikai tajā dalībvalstī, kurā sabiedrība ir licencēta;

k)        uzraudzības iestāde ir apstiprinājusi atbilstības pielāgojuma piemērošanu apdrošināšanas saistību portfelim, ja ir nodrošināta a)–j) apakšpunktā minēto prasību ievērošana.

Ja f) apakšpunktā minēto dzīvības apdrošināšanas saistību naudas plūsmas ir atkarīgas no inflācijas, dzīvības apdrošināšanas sabiedrības ir tiesīgas izmantot aktīvus ar nosacījumu, ka naudas plūsmas ir fiksētas, izņemot atkarības no inflācijas gadījumus, un ka šajos aktīvos ir ņemta vērā dzīvības apdrošināšanas saistību naudas plūsmās iekļautā inflācija.

2.        Attiecībā uz visām valūtām un visiem termiņiem atbilstības pielāgojumu aprēķina saskaņā ar šādiem principiem:

a)        atbilstības pielāgojums ir vienāds ar šādu starpību:

i)         ikgadējo faktisko likmi, kas aprēķināta kā vienota diskonta likme, ja to piemēro dzīvības apdrošināšanas saistību portfeļa naudas plūsmām, iegūst vērtību, kura ir vienāda ar saskaņā ar 75. pantu novērtēto piešķirto aktīvu portfeļa vērtību, un

ii)       ikgadējo faktisko likmi, kas aprēķināta kā vienota diskonta likme, ja to piemēro dzīvības apdrošināšanas saistību portfeļa naudas plūsmām, iegūst vērtību, kura ir vienāda ar dzīvības apdrošināšanas saistību portfeļa visprecīzākā novērtējuma vērtību, attiecībā uz ko tiek ņemta vērā laika vērtība, izmantojot pamata bezriska procenta likmju termiņstruktūru.

b)        atbilstības pielāgojumā neiekļauj pamata starpību, kas atspoguļo riskus, par kuriem arī turpmāk atbild dzīvības apdrošināšanas sabiedrības;

c)        atbilstības pielāgojums nodrošina pareizos vadības stimulus, ņemot vērā vismaz piešķirto aktīvu kredītu kvalitāti.

3.        Šā panta 2. punkta b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā pamata starpību:

a)        dinamiskā procesā nepārtraukti novērtē, un tā ir vienāda ar šādu lielumu summu:

i)         kredīta starpību, kas atbilst aktīvu nepietiekamības varbūtībai, un

ii)       kredīta starpību, kas atbilst sagaidāmajam zaudējumam, ko rada aktīvu vērtības samazināšana.

b)        tā nav mazāka par 75 % no ilgtermiņa vidējās starpības salīdzinājumā ar tāda paša termiņa aktīvu pamata bezriska procenta likmi, kredīta kvalitāti un aktīvu klasi, kas pastāv finanšu tirgos.

Nepietiekamības iespējamību, kas minēta a) apakšpunkta i) daļā, pamato ar ilgtermiņa saistību neizpildes statistiku, kas attiecas uz aktīviem saistībā ar to termiņu, kredīta kvalitāti un aktīvu klasi.

4.        Dzīvības apdrošināšanas sabiedrības, kas piemēro 2. un 3. punktā noteiktās aprēķina metodes, nedrīkst piemērot cita veida pielāgojumus bezriska procentu likmju termiņstruktūrai. Dzīvības apdrošināšanas sabiedrības, kas piemēro atbilstības pielāgojumu dzīvības apdrošināšanas saistību portfelim, nedrīkst no jauna izmantot metodi, kurā netiek ņemts vērā atbilstības pielāgojums. Ja dzīvības apdrošināšanas sabiedrība, kas piemēro atbilstības pielāgojumu, vairs nespēj ievērot 1. punktā paredzētos nosacījumus, tā nekavējoties informē uzraudzības iestādi un veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai šos nosacījumus atkal ievērotu. Ja šāda sabiedrība nespēj no jauna nodrošināt šo nosacījumu ievērošanu divu mēnešu laikā, tā izbeidz atbilstības pielāgojuma piemērošanu visām tās dzīvības apdrošināšanas saistībām un atkal spēj piemērot atbilstības pielāgojumu pēc 24. mēnešu perioda.

5.        Dzīvības apdrošināšanas sabiedrība, kas piemēro šajā pantā noteikto atbilstības pielāgojumu, nedrīkst piemērot pielāgoto, attiecīgo, 77.a pantā minēto bezriska procentu likmju termiņstruktūru vai 106.a pantā minēto simetriskā pielāgojuma mehānismu.

6.        Saskaņā ar 301.a pantu Komisija pieņem deleģētos aktus, kuros sīkāk precizē:

a)        kritērijus, kas dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām ir jāizpilda, lai tās saskaņā ar tiesību aktiem varētu piemērot šajā pantā minēto atbilstības pielāgojumu;

b)        kritērijus, lai apstiprinātu un pārbaudītu 1. punktā noteikto prasību ievērošanu;

c)        pieņēmumi un metodes, kurus piemēro, veicot 3. punktā minēto pamata starpības aprēķinu;

d)        kritērijus, ar kuriem pārbauda 2. punkta c) apakšpunktā noteikto prasību ievērošanu.

7.        Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu saistībā ar aktīvu kredīta kvalitāti, EAFPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, ar kuriem 1. punkta h) apakšpunkta piemērošanas nolūkā precizē to piešķirto aktīvu kredīta kvalitāti, kurai ir jābūt augstākai par minimālo kvalitāti, ko vispārīgi uzskata par investīciju kategoriju, tostarp attiecīgā gadījumā atbilstošus ierobežojumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu visas sabiedrības kopējo aktīvu atbilstošu kredīta kvalitāti.

EAFPI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.

8.        Ja dzīvības apdrošināšanas sabiedrības aprēķina visas tehniskās rezerves vai būtisku to daļu ar bezriska procenta likmju termiņstruktūru, kurā iekļauj arī atbilstības pielāgojumu, kas ir lielāks par nulli, tās uzraudzības iestādei katru gadu iesniedz šādu rakstveida informāciju:

a)        atbilstības pielāgojuma samazināšanas līdz nullei ietekmes aprakstu;

b)        ja atbilstības pielāgojuma samazinājuma līdz nullei rezultātā netiek ievērota maksātspējas kapitāla prasība — analīzi par sabiedrības iecerēm šādā situācijā atjaunot tā pašu kapitāla līmeni, kas atbilst maksātspējas kapitāla prasībai, vai samazināt riska profilu, lai nodrošinātu atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai;

c)        to dzīvības apdrošināšanas saistības reglamentējošo tehnisko normu apjomu, attiecībā uz kurām tiek piemērots atbilstības pielāgojums.

9.        Attiecībā uz visām valūtām un visiem termiņiem procentu likmes aprēķina kā vidējo svērto:

a)        šā panta 1.–8. punktā minēto likmi un

b)        attiecīgās tās bezriska procenta likmju termiņstruktūras termiņa procentu likmi, kas noteikta saskaņā ar 75., 76. un 77. pantu.

Procenta likmju svērums palielinās vismaz lineāri katra gada beigās no vienas septītās daļas pirmajā šā panta piemērošanas gadā līdz 100 % septiņu gadu laikā pēc šīs direktīvas piemērošanas sākuma datuma.”

(72)     Direktīvas 309. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„1.       „Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu 4., 10., 13., 14. panta, 17. panta 3. punkta, 18., 23., 26.–32., 34.–49., 51.–55. panta, 58. panta 8. punkta, 67., 68., 71., 72., 74.–85., 87.–91., 93.–96., 98., 100.–110., 112., 113., 115.–126., 128., 129., 131.–134., 136.–142., 143., 144., 146., 148., 162.–167., 172., 173., 178., 185., 190., 192., 210.–233., 235.–240., 243.–258., 260.–263., 265., 266., 303. un 304. panta un III un IV pielikuma prasības līdz [..]. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šās direktīvas atbilstības tabulu.”

(73)     Direktīvas 310. panta pirmajā daļā datumu „2012. gada 1. novembra” aizstāj ar datumu „2014. gada 1. janvāra”.

(73a)   Direktīvā iekļauj šādu pantu:

„310.a pants

EVTI personāls un resursi

EVTI izvērtē, cik daudz personāla un resursu nepieciešams šo pilnvaru un pienākumu īstenošanai atbilstīgi šīs direktīvas noteikumiem, un iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par to ziņojumu.”

(74)     Direktīvas 311. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„311. pants

Spēkā stāšanās

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Direktīvas 308.a un 308.b pantu piemēro no 2013. gada 1. janvāra.

Direktīvas 1.–3., 5.–9., 11., 12., 15., 16. pantu, 17. panta 2. punktu, 19.–22., 24., 25., 33., 57. pantu, 58. panta 1.–7. punktu, 59.–66., 69., 70., 73., 145., 147., 149.–161., 168.–171., 174.–177., 179.–184., 186.–189., 191., 193.–209., 267.–300., 302., 305.–308. pantu un I, II, V, VI un VII pielikumu piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Komisija ir tiesīga pieņemt deleģētos aktus, regulatīvos un īstenošanas tehniskos standartus pirms trešajā daļā minētā datuma.”

(75)     Direktīvas III pielikuma A daļā 28. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„28.     jebkurā gadījumā un kā alternatīva 1.–27. un 29. punktā uzskaitītajām nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību uzņēmējdarbības formām — Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) forma, kā definēts Regulā (EK) Nr. 2157/2001(1)”

(76)     Direktīvas III pielikuma A daļā iekļauj 29. punktu:

„29.     ciktāl attiecīgā dalībvalsts ļauj kooperatīvām sabiedrībām veikt nedzīvības apdrošināšanas uzņēmējdarbību, un kā alternatīva 1.–28. punktā uzskaitītajām nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību uzņēmējdarbības formām — Eiropas kooperatīvās sabiedrības (SCE) forma, kā definēts Padomes Regulā (EK) Nr. 1435/2003.”

(77)     III pielikuma B daļas 28. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„28.     jebkurā gadījumā un kā alternatīva 1.–27. un 29. punktā uzskaitītajām dzīvības apdrošināšanas sabiedrību uzņēmējdarbības formām — Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) forma, kā definēts Regulā (EK) Nr. 2157/2001.”

(78)     II pielikuma B daļā pievieno šādu atsauci:

„29.     ciktāl attiecīgā dalībvalsts ļauj kooperatīvām sabiedrībām veikt dzīvības apdrošināšanas uzņēmējdarbību, un kā alternatīva 1.–28. punktā uzskaitītajām dzīvības apdrošināšanas sabiedrību uzņēmējdarbības formām — Eiropas kooperatīvās sabiedrības (SCE) forma, kā definēts Regulā (EK) Nr. 1435/2003.”

(79)     Direktīvas III pielikuma C daļā 28. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„28.     jebkurā gadījumā un kā alternatīva 1.–27. un 29. punktā uzskaitītajām pārapdrošināšanas sabiedrību uzņēmējdarbības formām — Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) forma, kā definēts Regulā (EK) Nr. 2157/2001.”

(80)     Direktīvas III pielikuma A daļā iekļauj šādu punktu:

„29.     ciktāl attiecīgā dalībvalsts ļauj kooperatīvām sabiedrībām veikt pārapdrošināšanas uzņēmējdarbību, un kā alternatīva 1.–28. punktā uzskaitītajām pārapdrošināšanas sabiedrību uzņēmējdarbības formām — Eiropas kooperatīvās sabiedrības (SCE) forma, kā definēts Regulā (EK) Nr. 1435/2003.”

(81)     Direktīvas atbilstības tabulā, VII pielikumā, izdara šādas izmaiņas:

a)        Ailītē „Šajā direktīvā” iekļauj 13. panta 27. punktu, kas atbilst Direktīvas 73/239/EEK 5. panta d) apakšpunktam.

b)        Ailītē „Šajā direktīvā” atsauces uz 210. panta 1. punkta f) un ▌ g) apakšpunktu aizstāj attiecīgi ar atsaucēm uz 212. panta 1. punkta f) apakšpunktu un ▌ g) apakšpunktu.

2.a pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1060/2009

Regulu (EK) Nr. 1060/2009 groza šādi.

Regulas 2. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„3.      Kredītreitingu aģentūra iesniedz reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar šo regulu, kas ir nosacījums, lai to atzītu par ārējo kredītu novērtēšanas institūciju (ĀKNI), kā noteikts Direktīvas 2006/48/EK 81. pantā vai Direktīvas 2009/138/EK 109.a pantā, ja vien tā neizsniedz tikai kredītreitingus, kas minēti 2. punktā.”

2.b pants

Pārskatīšana

Komisija līdz 2015. gada 1. janvārim un pēc tam katru gadu Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu ar attiecīgiem priekšlikumiem, kurā tā sīki apraksta, vai EUI saskaņā ar Direktīvām 2002/92/EK, 2003/71/EK un 2009/138/EK ir iesniegušas regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu projektus un vai šādu regulatīvo vai īstenošanas tehnisko standartu iesniegšana ir obligāta vai brīvprātīga.

3. pants

Transponēšana

1.        Dalībvalstīs līdz 2012. gada 31. decembrim stājas spējā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šās direktīvas 1. panta 1., 3., 6., 8., 9., 12., 13., 24., 25., 28., 30., 32., 33., 37., 40.–43., 45., 46., 47., 53.–55., 57., 59., 62., 63., 66. un 75.–80. punkta prasības Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstu, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Dalībvalstis minētos pasākumus piemēro no 2013. gada 1. janvāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2.        Dalībvalstis dara Komisijai zināmus galvenos noteikumus tiesību aktos, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. pants

Spēkā stāšanās

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas 2. panta 15., 20. un 59.a punktu piemēro no 2013. gada 1. janvāra.

5. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

[vieta]

Eiropas Parlamenta vārdā –                                        Padomes vārdā –

priekšsēdētāja                                                        priekšsēdētāja

[…]                                                                       […]