Sesijas dokuments
28.3.2012
ZIŅOJUMS
par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras
( COM(2011)0473 – C7-0256/2011 – 2011/2201(DEC) )
Budžeta kontroles komiteja
Referents: Christofer Fjellner
PR_DEC_Com
SATURA RĀDĪTĀJS
Lpp.
1. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija 4
2. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
par Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2010. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu 6
3. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
Par Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras 2010. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu 8
4. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
Par Veselības un patērētāju aizsardzības izpildaģentūras 2010. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu 10
5. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
Par Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras 2010. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu 12
6. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
Par Pētniecības izpildaģentūras 2010. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu........................14
7. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
Par Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras 2010. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu....16
8. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
par kontu slēgšanu saistībā ar Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi, III iedaļa – Komisija 18
9. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras 20
ĀRLIETU KOMITEJAS ATZINUMS.......................................................................................63
ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS.................................................................................66
STARPTAUTISKĀS TIRDZNIECĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS.......................................69
NODARBINĀTĪBAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAS ATZINUMS...............................71
VIDES, SABIEDRĪBAS VESELĪBAS UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA KOMITEJAS ATZINUMS 74
IEKŠĒJĀ TIRGUS UN PATĒRĒTĀJU AIZSARDZĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS.............78
TRANSPORTA UN TŪRISMA KOMITEJAS ATZINUMS....................................................82
REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS.......................................................86
ZIVSAIMNIECĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS.....................................................................89
KULTŪRAS UN IZGLĪTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS......................................................92
PILSOŅU BRĪVĪBU, TIESLIETU UN IEKŠLIETU KOMITEJAS ATZINUMS.....................95
SIEVIEŠU TIESĪBU UN DZIMUMU LĪDZTIESĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS.................97
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS................................................................................100
1. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija
( COM(2011)0473 – C7-0256/2011 – 2011/2201(DEC) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējo budžetu[1],
– ņemot vērā Eiropas Savienības gada pārskatus par 2010. finanšu gadu ( COM(2011)0473 – C7-0256/2011)[2],
– ņemot vērā Komisijas ziņojumu par paveikto darbu attiecībā uz 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu ( COM(2011)0736 ) un Komisijas dienestu darba dokumentus (( SEC(2011)1350 un SEC(2011)1351 )), kas pievienoti šim ziņojumam,
– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 1. jūnija paziņojumu „Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2010. gadā” ( COM(2011)0323 ),
– ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2010. gadā veiktajām iekšējām revīzijām ( COM(2011)0643 ) un Komisijas dienestu darba dokumentu ( SEC(2011)1189 ), kurš pievienots šim ziņojumam,
– ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2010. finanšu gadā, ar iestāžu atbildēm,[3] kā arī tās īpašos ziņojumus,
– ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību[4], kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2010. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,
– ņemot vērā Padomes 2012. gada 21. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par 2010. finanšu gada Eiropas Savienības vispārējā budžeta izpildi (06081/1/2012 – C7-0053/2012),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu, kā arī Euratom līguma 106.a pantu,
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam,[5] un jo īpaši tās 55., 145., 146. un 147. pantu,
– ņemot vērā Reglamenta 76. pantu un VI pielikumu,
– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un pārējo iesaistīto komiteju atzinumus ( A7-0098/2012 ),
A. tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un šos pienākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,
1. sniedz Komisijai apstiprinājumu par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi;
2. izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras, un 2012. gada 10. maija rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar 2010. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšanu Komisijai[6];
3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai un Eiropas Investīciju bankai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).
2. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
par Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2010. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu
( COM(2011)0473 – C7-0256/2011 – 2011/2201(DEC) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējo budžetu[7],
– ņemot vērā Eiropas Savienības gada pārskatus par 2010. finanšu gadu ( COM(2011)0473 – C7-0256/2011)[8],
– ņemot vērā Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2010. finanšu gada pārskatus,
– ņemot vērā Komisijas ziņojumu par paveikto darbu attiecībā uz 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu ( COM(2011)0736 ) un Komisijas dienestu darba dokumentus (( SEC(2011)1350 un SEC(2011)1351 )), kas pievienoti šim ziņojumam,
– ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2010. gadā veiktajām iekšējām revīzijām ( COM(2011)0643 ) un Komisijas dienestu darba dokumentu ( SEC(2011)1189 ), kurš pievienots šim ziņojumam,
– ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2010. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm[9],
– ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību[10], kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2010. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,
– ņemot vērā Padomes 2012. gada 21. februāra ieteikumu par 2010. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām (06084/2012 – C7-0052/2012), un norādot, ka Apvienotā Karaliste, Nīderlande un Zviedrija pirmoreiz atteikušās ieteikt sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu, kā arī Euratom līguma 106.a pantu,
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam,[11] un jo īpaši tās 55., 145., 146. un 147. pantu,
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus,[12] un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi,[13] un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,
– ņemot vērā Komisijas 2005. gada 14. janvāra Lēmumu 2005/56/EK, ar ko izveido Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru Eiropas Kopienas darbību vadīšanai izglītības, audiovizuālajā un kultūras jomā atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr. 58/2003[14],
– ņemot vērā Reglamenta 76. pantu un VI pielikumu,
– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un pārējo iesaistīto komiteju atzinumus ( A7-0098/2012 ),
A. tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un šos pienākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,
1. sniedz Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par aģentūras 2010. finanšu gada budžeta izpildi;
2. izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras;
3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija, un rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).
3. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
par Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras 2010. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu
( COM(2011)0473 – C7-0256/2011 – 2011/2201(DEC) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējo budžetu[15],
– ņemot vērā Eiropas Savienības gada pārskatus par 2010. finanšu gadu ( COM(2011)0473 – C7-0256/2011)[16],
– ņemot vērā Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras 2010. finanšu gada galīgos pārskatus,
– ņemot vērā Komisijas ziņojumu par paveikto darbu attiecībā uz 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu ( COM(2011)0736 ) un Komisijas dienestu darba dokumentus (( SEC(2011)1350 un SEC(2011)1351 )), kas pievienoti šim ziņojumam,
– ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2010. gadā veiktajām iekšējām revīzijām ( COM(2011)0643 ) un Komisijas dienestu darba dokumentu ( SEC(2011)1189 ), kurš pievienots šim ziņojumam,
– ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras 2010. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm[17],
– ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību[18], kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2010. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,
– ņemot vērā Padomes 2012. gada 21. februāra ieteikumu par 2010. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām (06084/2012 – C7-0052/2012), un norādot, ka Apvienotā Karaliste, Nīderlande un Zviedrija pirmoreiz atteikušās ieteikt sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu, kā arī Euratom līguma 106.a pantu,
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam,[19] un jo īpaši tās 55., 145., 146. un 147. pantu,
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus,[20] un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi,[21] un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,
– ņemot vērā Komisijas 2003. gada 23. decembra Lēmumu 2004/20/EK, ar ko izveido izpildaģentūru „Saprātīgas enerģētikas aģentūra”, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 attiecībā uz Kopienas pasākumu enerģētikas jomā pārvaldību[22],
– ņemot vērā Komisijas 2007. gada 31. maija Lēmumu 2007/372/EK par Lēmuma 2004/20/EK grozīšanu, lai Saprātīgas enerģētikas izpildaģentūru pārveidotu par Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūru[23],
– ņemot vērā Reglamenta 76. pantu un VI pielikumu,
– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un pārējo iesaistīto komiteju atzinumus ( A7-0098/2012 ),
A. tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un šos pienākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,
1. sniedz Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par aģentūras 2010. finanšu gada budžeta izpildi;
2. izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras;
3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija, un rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).
4. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
par Veselības un patērētāju aizsardzības izpildaģentūras 2010. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu
( COM(2011)0473 – C7-0256/2011 – 2011/2201(DEC) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējo budžetu[24],
– ņemot vērā Eiropas Savienības gada pārskatus par 2010. finanšu gadu ( COM(2011)0473 – C7-0256/2011)[25],
– ņemot vērā Veselības un patērētāju aizsardzības izpildaģentūras 2010. finanšu gada pārskatus,
– ņemot vērā Komisijas ziņojumu par paveikto darbu attiecībā uz 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu ( COM(2011)0736 ) un Komisijas dienestu darba dokumentus (( SEC(2011)1350 un SEC(2011)1351 )), kas pievienoti šim ziņojumam,
– ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2010. gadā veiktajām iekšējām revīzijām ( COM(2011)0643 ) un Komisijas dienestu darba dokumentu ( SEC(2011)1189 ), kurš pievienots šim ziņojumam,
– ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Veselības un patērētāju aizsardzības izpildaģentūras 2010. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm[26],
– ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību[27], kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2010. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,
– ņemot vērā Padomes 2012. gada 21. februāra ieteikumu par 2010. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām (06084/2012 – C7-0052/2012), un norādot, ka Apvienotā Karaliste, Nīderlande un Zviedrija pirmoreiz atteikušās ieteikt sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu, kā arī Euratom līguma 106.a pantu,
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam,[28] un jo īpaši tās 55., 145., 146. un 147. pantu,
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus,[29] un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi,[30] un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,
– ņemot vērā Komisijas 2004. gada 15. decembra Lēmumu 2004/858/EK, ar kuru izveido Veselības aizsardzības programmas izpildaģentūru Kopienas darbību pārvaldei veselības aizsardzības jomā — atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 58/2003[31],
– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 20. jūnija Lēmumu 2008/544/EK, ar ko groza Lēmumu 2004/858/EK, lai Veselības aizsardzības programmas izpildaģentūru pārveidotu par Veselības un patērētāju izpildaģentūru[32],
– ņemot vērā Reglamenta 76. pantu un VI pielikumu,
– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un pārējo iesaistīto komiteju atzinumus ( A7-0098/2012 ),
A. tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un šos pienākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,
1. sniedz Veselības un patērētāju aizsardzības izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par aģentūras 2010. finanšu gada budžeta izpildi;
2. izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras;
3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija, un rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Veselības un patērētāju aizsardzības izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).
5. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
par Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras 2010. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu
( COM(2011)0473 – C7-0256/2011 – 2011/2201(DEC) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējo budžetu[33],
– ņemot vērā Eiropas Savienības gada pārskatus par 2010. finanšu gadu ( COM(2011)0473 – C7-0256/2011)[34],
– ņemot vērā Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras 2010. finanšu gada pārskatus,
– ņemot vērā Komisijas ziņojumu par paveikto darbu attiecībā uz 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu ( COM(2011)0736 ) un Komisijas dienestu darba dokumentus (( SEC(2011)1350 un SEC(2011)1351 )), kas pievienoti šim ziņojumam,
– ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2010. gadā veiktajām iekšējām revīzijām ( COM(2011)0643 ) un Komisijas dienestu darba dokumentu ( SEC(2011)1189 ), kurš pievienots šim ziņojumam,
– ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras 2010. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm[35],
– ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību[36], kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2010. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,
– ņemot vērā Padomes 2012. gada 21. februāra ieteikumu par 2010. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām (06084/2012 – C7-0052/2012), un norādot, ka Apvienotā Karaliste, Nīderlande un Zviedrija pirmoreiz atteikušās ieteikt sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu, kā arī Euratom līguma 106.a pantu,
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam,[37] un jo īpaši tās 55., 145., 146. un 147. pantu,
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus,[38] un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi,[39] un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,
– ņemot vērā Komisijas 2007. gada 14. decembra Lēmums 2008/37/EK, ar ko izveido Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūru, lai pārvaldītu Kopienas īpašo programmu „Idejas” progresīvas pētniecības jomā, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003[40],
– ņemot vērā Reglamenta 76. pantu un VI pielikumu,
– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un pārējo iesaistīto komiteju atzinumus ( A7-0098/2012 ),
A. tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un šos pienākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,
1. sniedz Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par aģentūras 2010. finanšu gada budžeta izpildi;
2. izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras;
3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija, un rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).
6. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
par Pētniecības izpildaģentūras 2010. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu
( COM(2011)0473 – C7-0256/2011 – 2011/2201(DEC) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējo budžetu[41],
– ņemot vērā Eiropas Savienības gada pārskatus par 2010. finanšu gadu ( COM(2011)0473 – C7-0256/2011)[42],
– ņemot vērā Pētniecības izpildaģentūras 2010. finanšu gada pārskatus,
– ņemot vērā Komisijas ziņojumu par paveikto darbu attiecībā uz 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu ( COM(2011)0736 ) un Komisijas dienestu darba dokumentus (( SEC(2011)1350 un SEC(2011)1351 )), kas pievienoti šim ziņojumam,
– ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2010. gadā veiktajām iekšējām revīzijām ( COM(2011)0643 ) un Komisijas dienestu darba dokumentu ( SEC(2011)1189 ), kurš pievienots šim ziņojumam,
– ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Pētniecības izpildaģentūras 2010. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm[43],
– ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību[44], kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2010. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,
– ņemot vērā Padomes 2012. gada 21. februāra ieteikumu par 2010. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām (06084/2012 – C7-0052/2012), un norādot, ka Apvienotā Karaliste, Nīderlande un Zviedrija pirmoreiz atteikušās ieteikt sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu, kā arī Euratom līguma 106.a pantu,
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam,[45] un jo īpaši tās 55., 145., 146. un 147. pantu,
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus,[46] un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi,[47] un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,
– ņemot vērā Komisijas 2007. gada 14. decembra Lēmumu 2008/46/EK par Pētniecības izpildaģentūras izveidi, lai pārvaldītu dažas pētniecības jomas Kopienas īpašajā programmā „Cilvēki”, „Iespējas” un „Sadarbība”, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003[48],
– ņemot vērā Reglamenta 76. pantu un VI pielikumu,
– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un pārējo iesaistīto komiteju atzinumus ( A7-0098/2012 ),
A. tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un šos pienākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,
1. sniedz Pētniecības izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par aģentūras 2010. finanšu gada budžeta izpildi;
2. izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras;
3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija, un rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Eiropas Pētniecības izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).
7. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
par Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras 2010. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu
( COM(2011)0473 – C7-0256/2011 – 2011/2201(DEC) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējo budžetu[49],
– ņemot vērā Eiropas Savienības gada pārskatus par 2010. finanšu gadu ( COM(2011)0473 – C7-0256/2011)[50],
– ņemot vērā Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras 2010. finanšu gada pārskatus,
– ņemot vērā Komisijas ziņojumu par paveikto darbu attiecībā uz 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu ( COM(2011)0736 ) un Komisijas dienestu darba dokumentus (( SEC(2011)1350 un SEC(2011)1351 )), kas pievienoti šim ziņojumam,
– ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2010. gadā veiktajām iekšējām revīzijām ( COM(2011)0643 ) un Komisijas dienestu darba dokumentu ( SEC(2011)1189 ), kurš pievienots šim ziņojumam,
– ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras 2010. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm[51],
– ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību[52], kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2010. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,
– ņemot vērā Padomes 2012. gada 21. februāra ieteikumu par 2010. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām (06084/2012 – C7-0052/2012), un norādot, ka Apvienotā Karaliste, Nīderlande un Zviedrija pirmoreiz atteikušās ieteikt sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu, kā arī Euratom līguma 106.a pantu,
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam,[53] un jo īpaši tās 55., 145., 146. un 147. pantu,
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus,[54] un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi,[55] un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,
– ņemot vērā Komisijas 2006. gada 26. oktobra Lēmumu 2007/60/EK, ar ko nodibina Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūru saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003[56],
– ņemot vērā Reglamenta 76. pantu un VI pielikumu,
– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un pārējo iesaistīto komiteju atzinumus ( A7-0098/2012 ),
A. tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un šos pienākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,
1. sniedz Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par aģentūras 2010. finanšu gada budžeta izpildi;
2. izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras;
3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija, un rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).
8. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
par kontu slēgšanu saistībā ar Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi, III iedaļa – Komisija
( COM(2011)0473 – C7-0256/2011 – 2011/2201(DEC) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējo budžetu[57],
– ņemot vērā Eiropas Savienības gada pārskatus par 2010. finanšu gadu ( COM(2011)0473 – C7-0256/2011)[58],
– ņemot vērā Komisijas ziņojumu par paveikto darbu attiecībā uz 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu ( COM(2011)0736 ) un Komisijas dienestu darba dokumentus (( SEC(2011)1350 un SEC(2011)1351 )), kas pievienoti šim ziņojumam,
– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 1. jūnija paziņojumu „Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2010. gadā” ( COM(2011)0323 ),
– ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2010. gadā veiktajām iekšējām revīzijām ( COM(2011)0643 ) un Komisijas dienestu darba dokumentu ( SEC(2011)1189 ), kurš pievienots šim ziņojumam,
– ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2010. finanšu gadā, ar iestāžu atbildēm,[59] kā arī tās īpašos ziņojumus,
– ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību[60], kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2010. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,
– ņemot vērā Padomes 2012. gada 21. februāra ieteikumu par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai (06081/1/2012 – C7-0053/2012), un norādot, ka Apvienotā Karaliste, Nīderlande un Zviedrija pirmoreiz atteikušās ieteikt sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu,
– ņemot vērā Padomes 2012. gada 21. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2010. finanšu gada budžeta izpildi (06084/2012 – C7-0052/2012),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu, kā arī Euratom līguma 106.a pantu,
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam,[61] un jo īpaši tās 55., 145., 146. un 147. pantu,
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus,[62] un jo īpaši tās 14. panta 2. un 3. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 76. pantu un VI pielikumu,
– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un pārējo iesaistīto komiteju atzinumus ( A7-0098/2012 ),
A. tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību darbību 318. pantu Komisija iesniedz pārskatus par budžeta izpildi un sagatavo finanšu pārskatu par Savienības aktīviem un pasīviem,
1. apstiprina kontu slēgšanu saistībā ar Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi;
2. izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras, un 2012. gada 10. maija rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar 2010. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšanu Komisijai[63];
3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai un Eiropas Investīciju bankai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).
9. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras
( COM(2011)0473 – C7-0256/2011 – 2011/2201(DEC) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējo budžetu[64],
– ņemot vērā Eiropas Savienības gada pārskatus par 2010. finanšu gadu ( COM(2011)0473 – C7-0256/2011)[65],
– ņemot vērā Komisijas ziņojumu par paveikto darbu attiecībā uz 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu ( COM(2011)0736 ) un Komisijas dienestu darba dokumentus (( SEC(2011)1350 un SEC(2011)1351 )), kas pievienoti šim ziņojumam,
– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 1. jūnija paziņojumu „Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2010. gadā” ( COM(2011)0323 ),
– ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2010. gadā veiktajām iekšējām revīzijām ( COM(2011)0643 ) un Komisijas dienestu darba dokumentu ( SEC(2011)1189 ), kurš pievienots šim ziņojumam,
– ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2010. finanšu gadā, ar iestāžu atbildēm (turpmāk „Gada pārskats”),[66] kā arī tās īpašos ziņojumus,
– ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību[67], ko Revīzijas palāta iesniegusi attiecībā uz 2010. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,
– ņemot vērā Padomes 2012. gada 21. februāra ieteikumu par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai (06081/1/2012 – C7-0053/2012), un norādot, ka Apvienotā Karaliste, Nīderlande un Zviedrija pirmoreiz atteikušās ieteikt sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu,
– ņemot vērā Padomes 2012. gada 21. februāra ieteikumu par 2010. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām (06084/2012 – C7-0052/2012), un norādot, ka Apvienotā Karaliste, Nīderlande un Zviedrija pirmoreiz atteikušās ieteikt sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 317., 318. un 319. pantu, kā arī Euratom līguma 106.a pantu,
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam,[68] un jo īpaši tās 55., 145., 146. un 147. pantu,
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus,[69] un jo īpaši tās 14. panta 2. un 3. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 76. pantu un VI pielikumu,
– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un pārējo iesaistīto komiteju atzinumus ( A7-0098/2012 ),
A. tā kā Eiropā pašlaik valda nopietna fiskālā un finanšu krīze, kas var novest pie uzticības krīzes Savienībā, un tā kā ir ļoti svarīgi, lai Savienība ar Komisijas kā Savienības budžeta izpildītājas palīdzību rādītu piemēru pareizas publiskā sektora pārvaldības jomā; tā kā pareiza publisko finanšu pārvaldība ir nepieciešama, lai Savienība saglabātu savu AAA reitingu, kas ir svarīgs, it īpaši tāpēc, ka Savienība jāpilda saistības nodrošināt garantijas EUR 60 000 000 000 apmērā Eiropas finanšu stabilitātes mehānismam;
B. tā kā 2010. gads bija pirmais pilnais finanšu gads, kad tika īstenoti Lisabonas līguma noteikumi, tika ieviestas jaunas budžeta procedūras, izveidots Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) un Eiropadomes prezidentūra pastāvēja līdzās rotējošajai Padomes prezidentūrai; tā kā tas bija arī jaunās stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanas pirmais gads;
C. tā kā labas pārvaldības nodrošināšanai nepieciešams, lai politikas mērķi tiktu noteikti pirms šo mērķu sasniegšanai paredzēto tiesību instrumentu pieņemšanas, un tā kā ir jāgroza tie spēkā esošie tiesiskie instrumenti, kuri pilnībā neatbilst politikas mērķiem;
D. tā kā gadījumos, kad uz spēles ir likti publiskie līdzekļi, ir jānodrošina atbilsoši pārredzamības, publiskās atbildības un publiskās revīzijas pasākumi; tā kā Revīzijas palāta jau septiņpadsmito gadu pēc kārtas nav varējusi sniegt pozitīvu ticamības deklarāciju par Savienības budžetu;
E. tā kā LESD 287. panta 1. punkta otrajā daļā Revīzijas palātai noteikts pienākums iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei ticamības deklarāciju par pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību, un paredzēts, ka šai deklarācijai var pievienot īpašus izvērtējumus par katru no Savienības galvenajām darbības jomām;
F. tā kā vairāk nekā 90 % no visām kļūdām ir konstatētas nevis Komisijas, bet dalībvalstu iestāžu un galasaņēmēju līmenī (Gada pārskats, 1.22. punkts);
G. tā kā vairākumā gadījumu, kad tika konstatētas kļūdas kohēzijas jomā, dalībvalstu iestādēm bija pietiekami daudz informācijas, lai šīs kļūdas atklātu un izlabotu pirms izdevumu apstiprināšanas Komisijai (Gada pārskats, 4.25. punkts);
H. tā kā, lai novērstu papildu slogu visām dalībvalstīm, ir jānošķir tās dalībvalstu iestādes, kas ir izveidojušas labi funkcionējošas uzraudzības un kontroles sistēmas, un tās dalībvalstu iestādes, kas nodrošinājušas tikai daļēji efektīvas sistēmas;
I. tā kā iemesls tam, ka dalībvalstīm trūkst nopietnas intereses par budžeta apstiprināšanas procedūru, varētu būt Komisijas nepietiekamie centieni publiski, skaidri, nepārprotami un sniedzot pamatojumu identificēt tās dalībvalstis, reģionus un programmas, kurās netiek sasniegti pietiekami labi darbības rezultāti Savienības līdzekļu pārvaldībā;
J. tā kā obligātās dalībvalstu pārvaldības deklarācijas, ko sagatavo un paraksta ministriju līmenī un ko pienācīgi pārbauda neatkarīgs revidents, ir nepieciešamas, lai pretdarbotos dažu dalībvalstu iestāžu atbildības trūkumam attiecībā uz Savienības līdzekļu izlietošanu un pārvaldību;
K. tā kā tas, ka Komisija aizvien vairāk izmanto priekšfinansēšanu, ietekmē Revīzijas palātas veiktās revīzijas, un tā kā Revīzijas palāta savu metodoloģiju varētu pielāgot jaunajiem apstākļiem, lai nodrošinātu savas informācijas noderīgumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;
L. tā kā Savienībai vairāk nekā jebkad agrāk nepieciešams stiprs, neatkarīgs un efektīvs ārējais revidents;
M. tā kā inovatīvu un sarežģītu finanšu instrumentu izmantošana jālīdzsvaro ar pilnīgu pārredzamību, tostarp publicējot visaptverošus datus par visiem galasaņēmējiem, un skaidriem noteikumiem par informācijas sniegšanu, lai novērstu jebkādu apdraudējumu Savienības budžetam un reputācijai;
N. tā kā dalībvalstīm jāsadarbojas ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka apropriācijas tiek izlietotas saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu;
O. tā kā Savienības locekles ir neatkarīgas valstis, nevis reģioni, un tā kā dalībvalstis, pat ja to struktūra ir federāla, ir atbildīgas pārējo pasaules valstu un Savienības priekšā;
P. tā kā, lai nostiprinātu Savienības leģitimitāti, ir jārisina gan noteikumu ievērošanas, gan darbības rezultativitātes jautājumi;
Q. tā kā Revīzijas palātas sagatavotās ticamības deklarācijas nepārtraukta pilnveidošana gadu gaitā ir palīdzējusi identificēt tās jomas, kurās ir jāuzlabo dalībvalstu un Komisijas īstenotā pārvaldība,
R. tā kā Revīzijas palāta diemžēl atkal nav varējusi sniegt pozitīvu ticamības deklarāciju par maksājumu likumību un pareizību,
Komisijas prioritārās darbības
1. aicina Komisiju iesniegt Parlamentam rīcības plānu šādu prioritāru darbību veikšanai:
– finansēšanas vadības instrumentu (FVI) izmantošanas cieša uzraudzība, kā aprakstīts šīs rezolūcijas 21. punktā;
– atbildības ķēdes uzticamības uzlabošana un pastiprināšana, kā aprakstīts šīs rezolūcijas 36. punktā;
– priekšfinansēšanas pastiprinātas izmantošanas izvērtēšana, kā aprakstīts šīs rezolūcijas 55. punktā;
– efektīva sankciju mehānisma izveide kohēzijas politikas jomā, kā aprakstīts šīs rezolūcijas 122. punktā;
Revīzijas palātas sagatavotā ticamības deklarācija
Pārskati — pozitīvs atzinums
2. norāda, ka Savienības 2010. finanšu gada pārskati visos būtiskajos aspektos pareizi atspoguļo tās finanšu stāvokli 2010. gada 31. decembrī un tās darījumus un naudas plūsmas gadā, kurš beidzās minētajā datumā;
3. norāda uz īpašo uzsvaru uz izmaiņām Komisijas grāmatvedības politikā attiecībā uz FVI, kas liecina — neraugoties uz to, ka kopš 2007. gada par pārskatiem ir saņemts negrozīts atzinums, saglabājas būtisku neatbilstību risks; aicina Komisiju reizi gadā pārbaudīt, vai jaunā pieeja patiesi atspoguļo reālo situāciju;
Ieņēmumu likumība un pareizība — pozitīvs atzinums
4. ar gandarījumu norāda, ka 2010. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi;
Saistību likumība un pareizība — pozitīvs atzinums
5. ar gandarījumu norāda, ka 2010. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotās saistības visos būtiskajos aspektos ir likumīgas un pareizas;
Maksājumu likumība un pareizība — pozitīvs atzinums
6. pauž dziļu nožēlu par to, ka maksājumos vēl joprojām tiek konstatēts daudz kļūdu;
7. pieņem, ka Revīzijas palātas negatīvā atzinuma pamatā ir konstatējums, ka uzraudzības un kontroles sistēmas vēl joprojām ir tikai daļēji efektīvas un ka tāpēc iespējamākais maksājumos pieļauto kļūdu īpatsvars tiek lēsts 3,7 % apmērā;
8. atgādina, ka iespējamākais maksājumos pieļauto kļūdu īpatsvars 2009. finanšu gadā tika lēsts 3,3 % apmērā;
9. pauž bažas par šo pieaugumu, jo tas maina pēdējo gadu pozitīvo tendenci; aicina Komisiju panākt to, lai kļūdu īpatsvars konsekventi samazinātos, kā prasīts iepriekšējos ziņojumos par budžeta izpildes apstiprināšanu;
10. skaidro šīs izmaiņas galvenokārt ar iespējamākā kļūdu īpatsvara būtisko pieaugumu kohēzijas, enerģētikas un transporta jomā, kurās tas sasniedza 7,7 %;
Horizontālie jautājumi
Finansēšanas vadības instrumenti (FVI)
11. atgādina, ka Komisija atbalsta FVI pastiprinātu izmantošanu attiecībā uz nākamo daudzgadu finanšu shēmu, neraugoties uz to, ka tā uzskata — FVI izmantošana saistīta ar augstu risku[70]; apzinās, ka FVI drīzāk papildina, nevis aizstāj pašreizējo dotāciju piešķiršanas sistēmu un ka tiem piemīt potenciāla vairākkārtējas izmantošanas priekšrocība;
12. pauž nopietnas bažas par to, ka trūkst informācijas par pašreizējo FVI izmantošanu, kas, šķiet, ietekmē visas politikas jomas (Gada pārskats, 1.31. un 1.33. punkts);
13. pauž nožēlu par to, ka nav noteiktas oficiālas ziņošanas prasības, un atzinīgi vērtē Komisijas centienus no dalībvalstīm iegūt informāciju par FVI pašreizējo izmantošanu saistībā ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF); atzinīgi vērtē Komisijas ievāktās informācijas kopsavilkuma ziņojumu „Finansēšanas vadības instrumentu izveide dalībvalstīs, izmantojot ERAF finansējumu, — stāvoklis 2010. gada 31. decembrī” (kopsavilkuma ziņojums par FVI), ko Komisija iesniegusi Parlamenta Budžeta kontroles komitejai; norāda, ka FVI tika izveidoti, tiem kopumā paredzot saistības aptuveni EUR 8 100 000 000 apmērā, un ka līdz 2010. gada beigām no 2007.–2013. gada darbības programmām tiem bija izmaksāti aptuveni EUR 5 200 000 000 (Gada pārskats, 4.32. punkts);
14. pauž nožēlu par to, ka Komisija ir saņēmusi informāciju tikai par aptuveni 75 % no to saistību kopapjoma, kuras piešķirtas uzņēmumiem paredzētajiem FVI[71]; pauž satraukumu par to, ka no dalībvalstīm saņemtā informācija atšķīrās pilnīguma un precizitātes ziņā un ka dažas dalībvalstis un reģioni nenodrošināja atgriezenisko saikni vai neaizpildīja uzraudzības ziņošanas veidlapas; pieņem, ka tādēļ Komisija nevar izvērtēt visus FVI pēc stāvokļa 2010. gada 31. decembrī;
15. uzsver, ka:
– izveidoto īpašo fondu precīzs skaits un lielums
(Komisija lēš, ka Francijā un Itālijā papildus gandrīz 300 īpašajiem fondiem, par kuriem informācija ir pieejama, tika izveidoti aptuveni 92 īpašie fondi, par kuriem netika saņemti uzraudzības ziņojumi vai bija pieejama tikai daļēja informācija[72]),
– FVI lietderīguma rādītāji ar mērķa vērtībām
(piemēram, mazos un vidējos uzņēmumos veikto ieguldījumu un izveidoto vai saglabāto darbavietu skaits un uzņēmumu vai īpašo fondu līmenī piesaistīto papildu līdzekļu apjoms[73]) un
– FVI efektivitātes un ietaupījumu nodrošināšanas rādītāji
(piemēram, pārvaldības izmaksas, tas, vai šie instrumenti motivē pēc iespējas labāk izmantot līdzekļus, kā arī informācija par izstāšanos no fondiem un atkārtotu iestāšanos tajos un par šo fondu ietekmi arī pēc attiecīgā plānošanas perioda beigām[74])
ir svarīgi un nepieciešami elementi, lai novērtētu FVI izmantošanu, un pauž dziļu nožēlu, ka šī informācija vēl nav pilnībā pieejama;
16. norāda uz Revīzijas palātas galvenokārt kohēzijas jomā veiktajiem konstatējumiem, piemēram, nesamērīgi lielu līdzekļu piešķiršanu FVI, kā rezultātā tika apiets n+2 noteikums (Gada pārskats, 4.4. piemēra a) apakšpunkts), aizkavēšanos un FVI lēnu īstenošanu (Gada pārskats, 4.4. piemēra b) apakšpunkts), nepareiziem likvidācijas noteikumiem (Gada pārskats, 4.4. piemēra c) apakšpunkts), to, ka maksājumi fondiem tika veikti avansa veidā, tiklīdz bija noteikta FVI juridiskā struktūra (Gada pārskats, 4.34. punkts), kā arī problēmām FVI pienācīgas revīzijas nodrošināšanā (Gada pārskats, 4.35. un 4.36. punkts), un pauž nožēlu par šiem konstatējumiem;
17. uzskata, ka šo konstatējumu iemesls ir trūkumi FVI juridiskajā pamatā; pauž bažas par to, ka FVI piemērojamie noteikumi neparedz atbilstošus stimulus FVI efektīvai izmantošanai; pauž bažas arī par to, ka šie noteikumi dalībvalstīm paredz pārāk lielu rīcības brīvību; tomēr atzinīgi vērtē nesenos uzlabojumus FVI juridiskā pamatā izstrādē; uzsver šādus svarīgākos juridiskā pamata — tolaik Padomes regulas[75] — trūkumus:
– nepietiekami noteikumi, lai stimulētu FVI ātru ieviešanu;
– nepietiekami noteikumi attiecībā uz sviras efektu un FVI darbības pagarināšanas prasībām;
– nepietiekami noteikumi, lai novērstu pārmērīgu līdzekļu piešķiršanu;
– nepietiekami noteikumi, lai ieviestu tādu pārvaldības izmaksu kārtību, kas stimulē FVI izmantošanu visefektīvākajā veidā;
– nepietiekami noteikumi par fondu ietekmi, beidzoties plānošanas periodam;
– neskaidri apgrozāmā kapitāla atbilstības kritēriji;
– iespēja nepamatoti piemērot preferenciālu režīmu privātajam sektoram;
18. piekrīt Revīzijas palātas atzinumam, ka līdzekļus, kas iemaksāti atpakaļ finanšu instrumentos, vai ieņēmumus no šiem finanšu instrumentiem nevajadzētu novirzīt citur pirms darbības programmas slēgšanas, bet tie būtu jāiemaksā atpakaļ attiecīgajā finanšu instrumentā (Revīzijas palātas Atzinums Nr. 7/2011[76], 11. lpp.); sagaida, ka šis ieteikums tiks nopietni ņemts vērā likumdošanas procedūrā attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par strukturālajiem instrumentiem ( COM(2011)0615 – 2011/0276(COD) );
19. pauž gandarījumu, ka priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam ( COM(2010)0815 – 2010/0395(COD) ), 130. un 131. pants ļaus noteikt finanšu instrumentu darbības ilgumu; prasa Komisijai sniegt kopsavilkumu par pasākumiem, kuri varētu novērst risku, ko FVI rada Savienības budžetam;
20. norāda, ka FVI tiek izmantoti arī citās politikas jomās; uzskata, ka šo instrumentu pārklāšanās un nekonsekventa izmantošana bez atbilstošas koordinēšanas ir riskanta; tādēļ aicina Revīzijas palātu veikt FVI horizontālu pārbaudi, aptverot visas politikas jomas;
21. aicina Komisiju noteikt FVI izmantošanas ciešu uzraudzību par prioritāru darbību, cita starpā:
– objektīvi un kritiski izvērtējot līdz šim gūto pieredzi FVI izmantošanā kohēzijas politikas jomā attiecībā uz 2007.–2013. gada plānošanas periodu, it īpaši ņemot vērā Revīzijas palātas konstatējumus, tostarp gūto mācību un izdarītos secinājumus, un ziņojot Parlamentam par šīs izvērtēšanas rezultātiem;
– sniedzot riska novērtējumu, kurā atsevišķi ņemts vērā katrs FVI, kā arī FVI izmantotāja riska struktūra;
– pabeidzot informācijas vākšanu no dalībvalstīm par jautājumiem, par kuriem trūkst pilnīgas informācijas, piemēram, par īpašo fondu skaitu un lielumu un attiecīgajiem rādītājiem, kas FVI raksturo no efektivitātes, lietderīguma un taupības viedokļa; izstrādājot mehānismus, lai pastiprinātu dalībvalstu ziņošanas pienākumus;
– katru gadu saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru sniedzot Parlamentam ziņojumu par FVI izmantošanu dalībvalstīs, tai skaitā rādītājus, kas FVI raksturo no efektivitātes, lietderīguma un taupības viedokļa, kā arī par to, kā Komisija koordinē, nodrošina konsekvenci un mazina pārklāšanās risku dažādās politikas jomās;
Komisijas atbildība un tās vadības apliecinājumi
22. atgādina, ka saskaņā ar LESD 317. pantu Komisija uzņemas atbildību par Savienības budžeta izpildi; uzsver, ka saskaņā ar Finanšu regulas 53.b pantu gadījumos, kad Komisija izpilda budžetu, īstenojot dalītu pārvaldību, izpildes uzdevumus deleģē dalībvalstīm;
23. atkārtoti uzsver[77], ka līdz ar to Komisija ir galvenā atbildīgā par attiecīgo Savienības līdzekļu pārvaldību un ka tādēļ tai ir pienākums veikt pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt likumību un pareizību, kā arī pareizu finanšu pārvaldību;
24. uzsver, ka Komisija nevar nodot savu finansiālo atbildību dalībvalstīm pat gadījumos, kad dalībvalstu līmenī tiek konstatēti trūkumi var pārkāpumi pārvaldībā;
25. uzskata, ka jēdziena „dalīta pārvaldība” pareizai izmantošanai jābalstās uz pamatprincipu, kas paredz, ka Savienība dažas no savām pilnvarām deleģē dalībvalstīm un ka dalībvalstu pienākums ir savu darba daļu veikt saskaņā ar Savienības tiesību aktiem; aicina pilnībā īstenot Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[78] 44. punktu; uzskata, ka gada kopsavilkumiem par pieejamām revīzijām un deklarācijām jābūt publiskiem, lai sniegtu ieguldījumu Savienības budžeta pārvaldības uzlabošanā;
26. norāda uz ciešo saikni starp Komisijas galīgo atbildību par budžeta izpildi un budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras nozīmīgumu; uzsver, ka Komisijas galīgā atbildība par budžeta izpildi attiecas arī uz trūkumiem dalībvalstu īstenotajā Savienības līdzekļu pārvaldībā un kontroles sistēmās;
27. uzsver, ka finansiālā atbildība ir un paliek nedalāma, un atgādina par Finanšu regulas 53.b panta 4. punktu, kas paredz: „Lai nodrošinātu to, ka līdzekļus izmanto saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, Komisija piemēro grāmatojumu noskaidrošanas procedūras vai finanšu koriģēšanas mehānismus, kas tai ļauj uzņemties galīgo atbildību par budžeta izpildi” (autora izcēlums);
28. šajā sakarībā uzsver Komisijas vadības apliecinājumu nozīmīgumu; tomēr norāda uz Revīzijas palātas vispārējiem konstatējumiem attiecībā uz Komisijas gada darbības pārskatiem, proti, to, ka tajos nav norādījumu atlikušo kļūdu īpatsvara vai atlikušā riska aprēķināšanai; turklāt norāda uz šo elementu nozīmi, nosakot to, vai ir nepieciešama atruna (Gada pārskats, 1.19. un 1.20. punkts); pauž bažas, ka tas varētu radīt nekonsekvenci starp ģenerāldirektorātiem piemērošanas ziņā;
29. turklāt norāda uz Revīzijas palātas konstatējumiem attiecībā uz šādiem konkrētiem gada darbības pārskatiem:
– nevajadzēja atcelt atrunu par izdevumiem 2. ass lauku attīstības pasākumiem (Gada pārskats, 3.53. punkts); atlikušo kļūdu īpatsvara aprēķināšanai attiecībā uz atbalsta shēmām piemīt vairāki trūkumi (Gada pārskats, 3.54. punkts);
– Reģionu politikas ģenerāldirektorāta (DG REGIO) un Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta (DG EMPL) iesniegtā riskam pakļautās summas aplēse, iespējams, ir pārāk zema (Gada pārskats, 4.3. pielikums);
– Paplašināšanās ģenerāldirektorāta (DG ELARG) gada darbības pārskatā iekļautais atlikušo kļūdu īpatsvara aprēķins attiecas tikai uz 30 % veikto maksājumu (Gada pārskats, 5.33. punkts);
– EuropeAid attīstības un sadarbības ģenerāldirektorāta gada darbības pārskatā sniegts tikai daļēji objektīvs finanšu pārvaldības pareizības novērtējums (Gada pārskats, 5.34. punkts);
– Informācijas sabiedrības un saziņas līdzekļu ģenerāldirektorāta gada darbības pārskatā vajadzēja saglabāt atrunu attiecībā uz Sesto pamatprogrammu (Gada pārskats, 6.47. punkts);
30. atgādina Komisijai, ka visas atrunas ir iekļautas Komisijas kopsavilkuma pārskata pielikumā un uzsver, ka, „pieņemot šo kopsavilkuma pārskatu, Komisija uzņemas vispārēju politisko atbildību par vadības darbu, ko veic tās ģenerāldirektori un dienestu vadītāji, pamatojoties uz ticamības deklarācijām un atrunām, ko tie izteikuši savos gada darbības pārskatos (GDP)”[79];
31. uzsver, ka tādējādi kolēģija un komisāri uzņemas galīgo atbildību par to atrunu ticamību un pilnīgumu, kuras ģenerāldirektori un nodaļu vadītāji izdarījuši deleģēto kredītrīkotāju statusā, un uzsver, ka deleģēšanas fakts nekādā gadījumā neatbrīvo kolēģiju un komisārus no galīgās atbildības;
32. norāda uz Revīzijas palātas konstatējumiem attiecībā uz iekšējā revidenta vispārējo atzinumu; uzskata, ka bez būtiskas pārskatīšanas, atrisinot problēmas, par kurām Revīzijas palāta paudusi bažas, vispārējā atzinuma lietderīgums arī turpmāk būs visai neliels;
33. pauž bažas par Revīzijas palātas konstatējumiem attiecībā uz gada darbības pārskatiem un kopsavilkuma pārskatu (Gada pārskats, 1.17.–1.25. punkts); uzskata, ka konstatētās problēmas nekavējoties jānovērš, lai saglabātu šo dokumentu kā pārskatatbildības instrumentu nozīmīgumu; tomēr atzīst, ka atlikušo kļūdu īpatsvara aprēķināšana ir tikai viena no metodēm, kuras Komisija izmanto riska pakāpes novērtēšanai; aicina Komisiju nodrošināt konsekventas pamatnostādnes, kas būtu jāīsteno visiem ģenerāldirektorātiem;
34. norāda uz Komisijas Zaļo grāmatu par ES korporatīvās vadības satvaru[80] attiecībā uz privāto sektoru; norāda, ka Komisija ir panākusi būtisku progresu atbilstošas korporatīvās vadības ziņā, ņemot vērā notikumus, kas noveda pie Ž. Santēra vadītās Komisijas atkāpšanās 1999. gadā;
35. norāda uz Komisijas 2007. gada 30. maijā pieņemto paziņojumu par Eiropas Komisijas pārvaldību, kurā skatīts jautājums par Komisijas iekšējo darbību un skaidrots, kā šī darbība tiek vadīta un kontrolēta un kā tā tiek saistīta ar ieinteresētajām personām; mudina Komisiju vēl vairāk uzlabot savu korporatīvo vadību un informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par darbībām un pasākumiem, kas veikti:
– iekļaujot tos korporatīvās vadības elementus, kuri prasīti vai ierosināti Savienības uzņēmējdarbības tiesībās attiecībā uz Savienības institūcijām;
– īstenojot pasākumus, kas Komisijas priekšsēdētājam ļautu parakstīt pārskatus un kopā ar tiem iesniegt:
i) to risku un neskaidrību aprakstu, kuri varētu ietekmēt politikas mērķu sasniegšanu, kā arī paziņojumu, kurā Komisijas priekšsēdētājs kopā ar komisāru kolēģiju uzņemas atbildību par riska pārvaldību, un
ii) oficiālu korporatīvās vadības deklarāciju, kurā būtu skaidri noteikts, kādus starptautiskos korporatīvās vadības standartus Komisija apņēmusies ievērot, kā arī — ja ir nepieciešams atkāpties no korporatīvās vadības kodeksa ieteikumiem — objektīvu un pilnīgu šādas nepieciešamības paskaidrojumu („ievēro vai paskaidro” princips);
36. aicina Komisiju par prioritāru darbību uzskatīt atbildības ķēdes uzlabošanu un pastiprināšanu, cita starpā:
– sniedzot Budžeta kontroles komitejai pilnīgu ieskatu dalībvalstu gada kopsavilkumos; pauž nožēlu par to, ka Komisija līdz šim nav sniegusi nekādu informāciju par gada kopsavilkumiem, jo bez jebkādām zināšanām par gada kopsavilkumu saturu tos nekādi nevar uzskatīt par dalībvalstu pārvaldības deklarācijām;
– sniedzot politisku paziņojumu, kurā tā apstiprina savu galīgo un vispārējo atbildību par budžeta izpildi, tostarp par tās budžeta daļas izpildi, kuru izpilda dalītā pārvaldībā;
– nosakot, ka gada darbības pārskatu paraksta arī atbildīgais komisārs;
– gada darbības pārskata sagatavošanā ievērojot objektivitātes principu un nepieļaujot optimistiskas aplēses;
– sniedzot ģenerāldirektorātiem saistošus, pilnīgus un atbilstīgus norādījumus, it īpaši attiecībā uz atlikušo kļūdu īpatsvara un atlikušā riska novērtēšanu saskaņā ar piesardzības principu;
– katrā gada darbības pārskatā sniedzot pilnīgu un ticamu skaidrojumu par saistību starp atlikušo risku vai atlikušo kļūdu īpatsvaru un Revīzijas palātas aprēķināto kļūdu īpatsvaru; aicina Komisiju, cieši sadarbojoties ar Revīzijas palātu, izpētīt iespējas saskaņot savu atlikušo kļūdu īpatsvara aprēķināšanas metodoloģiju ar Revīzijas palātas izmantoto iespējamākā kļūdu īpatsvara aprēķināšanas metodoloģiju;
– pārskatot metodoloģiju, ko iekšējais revidents izmanto sava vispārējā revīzijas atzinuma sagatavošanā, un novēršot Revīzijas palātas konstatētos trūkumus;
– analizējot iespēju vēl vairāk uzlabot Komisijas korporatīvās vadības kārtību, ņemot vērā iepriekš minēto Komisijas Zaļo grāmatu par ES korporatīvās vadības satvaru attiecībā uz privāto sektoru;
Eiropas skolas
37. pauž nožēlu, ka, neraugoties uz Eiropas skolām paredzētajiem būtiskajiem budžeta līdzekļiem, tās joprojām nespēj izpildīt savu galveno uzdevumu — nodrošināt pietiekami daudz vietu apmācībai prasītajās valodās ierēdņu darba vietas vai dzīvesvietas tuvumā, toties ir paplašinājušas savu darbību, tajā iekļaujot citas izglītības jomas;
38. atzīst, ka būtiska problēma ir saistīta ar lēmumu pieņemšanu un Eiropas skolu konvencijas struktūru finansēšanu; tādēļ prasa Komisijai kopā ar dalībvalstīm apsvērt iespēju pārskatīt šo konvenciju un līdz 2012. gada 31. decembrim ziņot par šajā jomā sasniegto progresu; starplaikā aicina Komisiju pielikt vairāk pūļu, lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus, atbilstīgāk izmantojot piešķirtos budžeta līdzekļus;
Komisijas administrācija
39. aicina Komisiju precizēt savus pārvietošanas plānus, ar to saistītās izmaksas, atbrīvoto un papildus iegūto biroja telpu skaitu, kā arī to darbinieku skaitu katrā no ģenerāldirektorātiem, kurus skars šī pārvietošana;
40. norāda, ka 2010. gadā elastīgā darba laika un pēc brīvprātības principa izmantojomā kompensējošā atvaļinājuma apstiprināšanas procedūras laikā Komisija saviem darbiniekiem apstiprināja aptuveni 90 000 papildu atvaļinājuma dienas, kas pielīdzināms 445 darbavietām, neraugoties uz to, ka Civildienesta 56. pantā noteikts, ka AD5/AST5 darbinieku nostrādātās virsstundas netiek kompensētas; prasa precizēt kompensējošā atvaļinājuma kopējās izmaksas, kas jāsedz nodokļu maksātājiem;
Dalībvalstu atbildība
41. atgādina, ka saskaņā ar LESD 317. pantu Komisija gan uzņemas atbildību par Savienības budžeta izpildi, tomēr sadarbojas šajā jomā ar dalībvalstīm;
42. uzsver, ka abās politikas jomās, kurās parasti ir visaugstākais kļūdu īpatsvars, proti, „Kohēzija, transports un enerģētika” un „Lauksaimniecība un dabas resursi”, budžetu izpilda dalītā pārvaldībā, un pauž nožēlu par to, ka aplēstais iespējamākais kļūdu īpatsvars tajās ir attiecīgi 7,7 % un 2,3 %;
43. šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas dokumentu, kurā analizētas kļūdas, par kurām Revīzijas palāta ziņojusi attiecībā uz laikposmu no 2006. līdz 2009. finanšu gadam, un norāda uz šajā analīzē pirmoreiz uzsvērto faktu, ka ERAF un Kohēzijas fonda jomā trīs dalībvalstīs (Spānijā, Itālijā un Apvienotajā Karalistē) konstatētās kļūdas veido 59 % no šajā laikposmā konstatēto skaitliski izmērāmo kļūdu kopējā apjoma un ESF jomā četrās dalībvalstīs (Spānijā, Portugālē, Apvienotajā Karalistē un Vācijā) pieļautās kļūdas veido 68 % no kopējā to skaitliski izmērāmo kļūdu apjoma, kuras šajā periodā konstatētas kohēzijas politikas jomā[81]; norāda, ka ERAF un Kohēzijas fonda jomā visvairāk no Itālijā konstatētajām kļūdām pieļautas Kalabrijā, Kampānijā un Apūlijā un ka no Spānijā konstatēto kļūdu kopējā apjoma 75 % veido kļūdas, kas pieļautas neliela skaita darbības programmu īstenošanā Andalūzijas, Valensijas un Kastīlijas-Lamančas reģionā[82]; apzinās, ka Spānijā un Itālijā konstatētās kļūdas arī veido būtisku daļu no 2010. finanšu gada vispārējā kļūdu līmeņa;
44. norāda, ka Itālijā konstatētās problēmas attiecībā uz ERAF „ir saistītas ar sistēmiskiem trūkumiem, kas identificēti revīzijas un pārvaldības iestāžu līmenī,” un „ar publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu un projektu atlasi, tostarp retrospektīvo projektu atbilstību kritērijiem”[83]; turklāt norāda, ka Spānijā attiecīgo problēmu iemesls ir sarežģītā pārvaldības un kontroles sistēma, kas „praksē var novest pie neskaidra atbildības sadalījuma, kā arī efektīvas uzraudzības trūkuma no pārvaldības iestādes puses”[84];
45. atgādina, ka Grieķijas, Itālijas un Spānijas finanšu ministri tika uzaicināti uz viedokļu apmaiņu Parlamenta Budžeta kontroles komitejā; pauž nožēlu, ka neviens no uzaicinātajiem ministriem neieradās, lai ar komitejas locekļiem apspriestu Revīzijas palātas konstatējumus nolūkā uzlabot struktūrfondu pārvaldību un vajadzības gadījumā arī juridisko pamatu;
46. atgādina Komisijai izteiktos vairākkārtējos aicinājumus saskaņā ar savu galīgo un vispārējo atbildību par Savienības budžeta izpildi iesniegt priekšlikumu par dalībvalstu obligāto pārvaldības deklarāciju ieviešanu, kuras sagatavotu, publiskotu un pienācīgi pārbaudītu atbildīgā revīzijas iestāde; norāda, ka dalībvalstu obligātajās pārvaldības deklarācijās būtu jāiekļauj pilnīga informācija par Savienības līdzekļu izlietojumu;
47. ierosina noteikt, ka ģenerāldirektorātu līmenī parakstītām dalībvalstu deklarācijām ir jāatbilst starptautiskiem revīzijas standartiem, ka šīs deklarācijas Revīzijas palātai jāizmanto savā revīzijas darbā un ka tām cita starpā jābalstās uz to iestāžu deklarācijām, kurām ir deleģētas pārvaldības pilnvaras;
48. norāda uz būtiskajām atšķirībām dalībvalstu administratīvās darbības rezultātos ieņēmumu un izdevumu jomā, īstenojot dalīto pārvaldību, it īpaši pārkāpumu, krāpšanas gadījumu un kļūdu atklāšanā un finanšu pārraudzībā gan muitas jomā, gan Savienības līdzekļu izlietošanā; uzskata — ja dalībvalstis pienācīgi veiktu savus pienākumus tikai muitas jomā vien, Savienība savā budžetā varētu ieplānot papildu (neto) ieņēmumus vismaz EUR 100 000 000 apmērā; norāda, ka Komisija administratīvās darbības rezultātus uzrauga, vien reaģējot uz notiekošo, turklāt tikai uz katru atsevišķo gadījumu, un līdz ar to neveic pietiekamu tendenču analīzi, lai identificētu riska jomas; aicina Komisiju piemērot tendenču analīzes metodi, lai identificētu finanšu risku, un veikt pasākumus dalībvalstu administratīvās darbības rezultātu uzlabošanai;
Bulgārija un Rumānija
49. ar dziļām bažām norāda uz Komisijas starpposma ziņojumu par Bulgārijas progresu, kas sasniegts sadarbības un pārbaudes mehānisma ietvaros; pauž bažas par joprojām nestabilo Bulgārijas tiesību sistēmas stāvokli; norāda, ka pašlaik notiek tiesas procesi 27 krimināllietās, kas ierosinātas pret 28 tiesnešiem; prasa paskaidrojumus par virkni iespējamu krāpšanas gadījumu saistībā ar Savienības līdzekļu izmantošanu Bulgārijā, kuru dēļ tika apturēti maksājumi 2008. gadā, bet attiecībā uz kuriem prokuratūra pārtraukusi izmeklēšanu, lai gan citās dalībvalstīs līdzīgos gadījumos un pamatojoties uz tādiem pašiem faktiem, izmeklēšana turpinās; pauž pārsteigumu, ka visos krāpšanas gadījumos, kuros iesaistīti Savienības līdzekļi un par kuriem tika ierosināta lieta tiesā, kriminālvajāšana tika aizstāta ar administratīvu sodu un ka svarīgā krāpšanas lietā, kurā bija iesaistīti Savienības līdzekļi, apelācijas sūdzības izskatīšana tiesā tika novilcināta vairāk nekā 18 mēnešus; turklāt pauž nožēlu par to, ka tika ignorēts Komisijas ieteikums nesniegt atļauju Valsts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu identifikācijas un konfiskācijas komitejai sākt vecāko amatpersonu un politiķu līdzekļu proaktīvu pārbaudi; pauž bažas par to, ka Bulgārijā par normu nav noteikta vienota, ātra un sistemātiska pilnu spriedumu publicēšana; aicina Komisiju izdarīt spiedienu uz attiecīgajām tiesu iestādēm, lai tās palielinātu pūliņus reformu veikšanā un Komisijas ieteikumu pēc iespējas drīzākā īstenošanā; šajā sakarībā aicina Komisiju atklāt informāciju par to, cik liels finansējums Bulgārijai piešķirts reformu atbalstīšanai, un novērtēt, cik lielā mērā šie maksājumi palīdzējuši sasniegt solītos rezultātus; sagaida nopietnus uzlabojumus nākamajā gadā, Komisijai sadarbībā ar Bulgārijas valdību izdarot turpmākus apsvērumus un izstrādājot virkni pasākumu Bulgārijas tiesību sistēmas objektivitātes atjaunošanai;
50. ar bažām norāda uz Komisijas starpposma ziņojumu par Rumānijas progresu, kas sasniegts sadarbības un pārbaudes mehānisma ietvaros; tomēr ar gandarījumu norāda uz pozitīvo augšupejošo tendenci Valsts Objektivitātes aģentūras (VOA) reģistrā attiecībā uz negodīgas iedzīvošanās gadījumu izmeklēšanu un interešu konfliktu identificēšanu; norāda, ka VOA saņēma Savienības finansējumu; tomēr pauž bažas par to, ka netiek veikti vienoti pasākumi, reaģējot uz VOA konstatētajiem gadījumiem, un ka atbildes reakcija bieži vien ir novēlota; atzinīgi vērtē to, ka Valsts Pretkorupcijas direktorāts (VPD) turpināja darboties kā efektīvs prokuratūras dienests augsta līmeņa korupcijas lietās; norāda, ka 2011. gadā palielinājās apsūdzību, tiesu nolēmumu un notiesājošu spriedumu skaits un paātrinājās lietu izskatīšana Augstākajā kasācijas instancē un tiesā, par ko liecina VPD lietās pieņemto galīgo tiesas nolēmumu skaita pieaugums par 85 % salīdzinājumā ar 2010. gadu[85]; pauž bažas par augsta līmeņa korupcijas lietās tiesas pasludināto spriedumu analīzes rezultātiem, kas liecina, ka 60 % gadījumu sprieduma izpilde ir atlikta un ka sods bieži vien ir minimālais likumā paredzētais; pauž izbrīnu par neapmierinošo praksi attiecībā uz pienākumu savlaicīgi publicēt pilnus spriedumus, jo dažās augsta līmeņa korupcijas lietās pilnu spriedumu aizkavētas izstrādes dēļ pagarinās arī pārsūdzības termiņš, kas veicina noilguma iestāšanās risku; aicina Komisiju atklāt informāciju par to, cik liels finansējums Rumānijai piešķirts tiesu sistēmas reformas īstenošanai; sagaida turpmākus uzlabojumus nākamajā gadā; aicina Komisiju palielināt spiedienu uz Rumānijas valdību, lai tā īstenotu Komisijas ieteikumus; sagaida, ka Komisija katrā ziņā aicinās Rumānijas valdību nodrošināt, ka tiek pastiprināti tās centieni konsekventas tiesu prakses iedibināšanā attiecībā uz lietu izskatīšanu publiskā iepirkuma jomā; aicina Komisiju sarunās ar Rumānijas valdību nelokāmi un stingri uzstāt uz to, lai tiktu izpildīti Komisijas ieteikumi un tiktu izstrādāts skaidrāks un plašāks īstenošanas plāns nolūkā sagatavoties Kriminālkodeksa un Kriminālprocesa kodeksa noteikumu īstenošanai; sagaida, ka Rumānija pastiprinās centienus kriminālās darbībās iegūtu līdzekļu konfiskācijas jomā; sagaida arī, ka Komisija sadarbībā ar Rumānijas valdību pieņems virkni pasākumu Rumānijas tiesību sistēmas objektivitātes palielināšanai;
Priekšfinansējums
51. norāda, ka priekšfinansējums tiek uzskatīts par nepieciešamu, lai saņēmēji varētu sākt īstenot apstiprināto darbību;
52. norāda uz Revīzijas palātas konstatējumiem, ka Komisija laikposmā no 2005. līdz 2010. gadam ir būtiski palielinājusi priekšfinansējuma izmantošanu (Gada pārskats, 1.28. punkts); pauž bažas par to, ka nav notikusi priekšfinansējuma noskaidrošana (Gada pārskats, 1.29. punkts un Revīzijas palātas atzinums Nr. 6/2010, 86. punkts);
53. pauž bažas par ietekmi, ko priekšfinansējums radījis galvenokārt politikas jomās „Ārējais atbalsts, attīstība un paplašināšanās” un „Pētniecība un iekšpolitika”; norāda, ka abās šajās politikas jomās ir palielinājusies priekšfinansējuma izmantošana un vispārējais kļūdu līmenis bijis zem 2 %; turklāt norāda uz Revīzijas palātas secinājumiem, ka priekšfinansējuma piešķiršanā netika konstatētas būtiskas kļūdas, toties starpposma un galīgajos maksājumos konstatētais kļūdu līmenis vēl aizvien ir būtisks (Gada pārskats, 5.35. un 6.48. punkts);
54. uzskata, ka, izmaksājot liela apjoma priekšfinansējumu, Komisija uzņemas paaugstinātu finansiālo risku, piemēram, saņēmēju maksātnespējas gadījumos, kā arī paaugstinātu risku attiecībā uz likumību un pareizību, jo saņēmēju deklarēto izmaksu apstiprināšana tiek atlikta uz vēlāku datumu;
55. uzskata, ka pārkāpumu novēršana ir efektīvāka nekā nepareizi izmaksātu summu atgūšana; tādēļ aicina Komisiju par prioritāru darbību noteikt priekšfinansējuma pastiprinātas izmantošanas, kā arī kontroles un revīzijas mehānismu pārskatīšanu,
– informējot Parlamentu par iemesliem, kāpēc Komisija laikposmā no 2005. līdz 2010. gadam ir pastiprināti izmantojusi priekšfinansējumu, un
– dažādajās programmās priekšfinansējumu pielāgojot summai, kas saņēmējiem nepieciešama, lai sāktu īstenot projektu, vienlaikus aizsargājot Savienības finanšu intereses, un atbilstīgi informējot Parlamentu;
Nesamaksātās budžeta saistības
56. atgādina, ka nesamaksātās budžeta saistības ir saistības, kas ir uzņemtas, bet vēl nav izmantotas (t. i., samaksātas), un ka tās raksturīgas galvenokārt daudzgadu budžeta programmām (piemēram, Kohēzijas programmai), kurās saistības budžetā tiek uzņemtas plānošanas perioda pirmajos gados, bet attiecīgie maksājumi tiek veikti pakāpeniski visa plānošanas perioda laikā;
57. norāda, ka augstais nesamaksāto saistību īpatsvars, iespējams, liecina par dalībvalstu grūtībām piešķirto līdzekļu apguvē;
58. norāda, ka 2010. gadā Revīzijas palāta konstatēja, ka nesamaksāto saistību apjoms ir palielinājies gandrīz par 10 %, sasniedzot aptuveni EUR 194 000 000 000 (Gada pārskats, 1.43. punkts un 1.2. attēls) jeb gandrīz triju gadu izdevumus, ņemot vērā pašreizējo izpildes līmeni;
59. uzskata, ka attiecībā uz 2007.–2013. gada plānošanas periodu pastāv risks, ka:
– piešķirtie līdzekļi būs jāiztērē ātrāk nekā parasti, tādējādi palielinot kļūdas risku;
– dalībvalstis var censties 2007.–2013. gada plānošanas perioda beigās izmantot visus piešķirtos līdzekļus, ar tiem līdzfinansējot projektus, kas jau ir īstenoti un finansēti ar dalībvalstu līdzekļiem (t. s. retrospektīvos projektus, kuri neatbilda Savienības pārvaldības un kontroles sistēmas kritērijiem un tādēļ ir vairāk pakļauti kļūdas riskam);
60. aicina Komisiju sniegt informāciju par nesamaksāto saistību apmēru katrā no dalībvalstīm, kā arī par tās sadarbību ar dalībvalstīm, lai identificētu un novērstu riska jomas saistībā ar līdzekļu izmantošanu un tās atbilstību noteikumiem;
Decentralizētajām aģentūrām un kopuzņēmumiem piešķirtais budžeta finansējums
61. norāda, ka 2010. finanšu gadā Savienības iemaksa decentralizēto aģentūru budžetā bija vairāk nekā EUR 620 000 000 un kopuzņēmumu budžetā — vairāk nekā EUR 500 000 000; norāda uz zināmām grūtībām atrast informāciju par Savienības iemaksu aģentūru finansēšanā; aicina Komisiju budžeta izpildes apstiprinātājiestādei reizi gadā sniegt konsolidētu informāciju par katrai aģentūrai/kopuzņēmumam no Savienības vispārējā budžeta piešķirto gada kopējo finansējumu, t. i., par:
– Savienības sākotnējo iemaksu aģentūras/kopuzņēmuma budžetā;
– no pārpalikuma atgūšanas iegūto līdzekļu summu;
– Savienības kopējo iemaksu aģentūras/kopuzņēmuma finansējumā;
– attiecīgā gadījumā Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) iemaksas apmēru;
62. sagaida, ka Komisija pašreizējās finanšu krīzes apstākļos atturēsies no aģentūru budžetu palielināšanas un pat apsvērs iespēju samazināt tajos Savienības finansējuma daļu, pamatojoties uz savu prioritāšu novērtējumu;
63. aicina Komisiju izstrādāt vadlīnijas modeļiem, ko aģentūras/kopuzņēmumi varētu izmantot savu gada darba programmu un gada darbības pārskatu sagatavošanā, lai nodrošinātu sasniegto rezultātu jēgpilnu salīdzināšanu ar nospraustajiem mērķiem;
64. aicina Komisiju sniegt Parlamentam sīki izstrādātu pārskatu par kritērijiem un pārbaudes mehānismiem, kas tiek izmantoti, lai aģentūrās/kopuzņēmumos novērstu interešu konfliktus un darbinieku rotēšanu;
Savienības budžets un finanšu un budžeta krīze
65. pauž bažas par ieilgušo finanšu un budžeta krīzi dalībvalstīs; uzskata, ka šī krīze arī Savienības budžetam rada dažāda veida riskus, piemēram:
– finanšu risku saistībā ar dalībvalstīm piešķirtajiem aizdevumiem;
– finanšu risku saistībā ar ieņēmumiem;
66. atgādina, ka pašlaik sešas dalībvalstis (Grieķija, Īrija, Latvija, Portugāle, Rumānija un Ungārija) tiek uzskatītas par „dalībvalstīm grūtībās”, jo tās saņem aizdevumus, kurus piešķir, izmantojot finansiālās palīdzības mehānismu maksājumu bilances uzlabošanai, aizdevumus, kurus piešķir, izmantojot Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (EFSM), vai palīdzību no Grieķijai paredzētā aizdevumu mehānisma;
67. norāda, ka aizdevumus, ko piešķir, izmantojot finansiālās palīdzības mehānismu maksājumu bilances uzlabošanai (pēc stāvokļa 2010. gada 31. decembrī izmaksāto aizdevumu summa bija aptuveni EUR 12 000 000 000) un EFSM (2010. gada 31. decembrī izmaksātu aizdevumu nebija), garantē ar Savienības budžeta līdzekļiem[86]; turklāt norāda, ka, izmantojot finansiālās palīdzības mehānismu maksājumu bilances uzlabošanai un EFSM, maksimālā atļautā aizdevumu summa ir attiecīgi EUR 50 000 000 000 (Padomes Regulas (EK) Nr. 332/2002[87] 1. panta 1. punkta otrā daļa) un EUR 60 000 000 000[88]; uzsver, ka pieejamo aizdevumu kopsumma (EUR 110 000 000 000) ir gandrīz vienāda ar Savienības gada budžetu, jo Savienības budžeta maksājumu kopsumma 2010. gadā bija aptuveni EUR 122 000 000 000[89];
68. pauž bažas par to, ka Revīzijas palāta pārskatā par 2010. gadu šiem jaunajiem Savienības problēmjautājumiem nav veltījusi pietiekamu uzmanību; īpašu nožēlu pauž par to, ka Revīzijas palāta nav pietiekami uzsvērusi šos riskus attiecībā uz Savienības budžetu; uzsver, ka Revīzijas palātai savā turpmākajā darbā jāvelta būtiska uzmanība jaunajam Eiropas stabilitātes mehānismam;
69. atgādina, ka nav izveidots garantiju fonds budžeta aizsardzībai gadījumā, ja šīs garantijas tiks pieprasītas; tādēļ aicina Komisiju apsvērt nepieciešamību izveidot garantiju fondu iespējamo zaudējumu segšanai — līdzīgu Garantiju fondam ārējai darbībai — ar mērķi aizsargāt Savienības budžetu;
70. uzsver, ka 2011. gada 30. septembrī EFSM ietvaros bija piešķirti aizdevumi par EUR 48 500 000 000 no kopējās pieejamās summas EUR 60 000 000 000 apmērā; mudina Revīzijas palātu līdz 2012. gada beigām sniegt pārskatu par EFSM darbību un it īpaši par tā kontroles mehānismiem, ko izveidojusi Komisija;
71. atgādina, ka Savienības budžetu veido dažādi ieņēmumi; atkārtoti uzsver, ka, neskarot citus ieņēmumus, budžetu pilnībā finansē no pašu resursiem; norāda, ka nacionālā kopienākuma (NKI) resursi veido 73 % no kopējiem ieņēmumiem, ko iegūst no dalībvalstu budžeta[90];
72. uzskata — jo nopietnāka kļūst finanšu situācija dažās dalībvalstīs, jo grūtāk tām ir veikt iemaksas Savienības budžetā; uzskata, ka tas apdraud Savienības budžeta ieņēmumus, ko tā gūst no „dalībvalstīm grūtībās”, kas pat var būt spiestas palielināt savu valsts parādu, lai finansētu Savienības budžetu vai līdzfinansētu atsevišķas atbalsta shēmas;
73. norāda, ka no grūtībās nonākušām dalībvalstīm iegūtie NKI resursi veido tikai aptuveni 6 % no 2010. finanšu gada kopējiem NKI resursiem[91];
74. turklāt norāda, ka attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), struktūrfondu, Kohēzijas fonda un Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzekļu saņemšanu grūtībās nonākušo dalībvalstu līdzfinansējuma īpatsvars tika palielināts; sagaida, ka tiks noteikts augstāks līdzfinansējuma īpatsvars, lai palielinātu ieguldījumus, it īpaši grūtībās nonākušās dalībvalstīs; šajā sakarībā uzsver Komisijas palielināto atbildību kontroles un uzraudzības jomā;
Eiropas Finanšu stabilitātes instruments (EFSI) un Eiropas stabilitātes mehānisms (ESM)
75. kritizē to, ka Padome 2010. gadā izmantoja LESD 122. pantu, lai izveidotu Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu (EFSI), jo šis pants attiecas tikai uz dabas, nevis ekonomikas, katastrofām; pauž bažas par to, ka attiecībā uz EFSI izmantošanu nav paredzēta ne Parlamenta īstenota demokrātiska kontrole, ne tiesības Revīzijas palātai veikt revīziju; asi kritizē to, ka attiecībā uz EFSI nav pat paredzēti nekādi noteikumi par publisko ārējo revīziju;
76. norāda, ka dalībvalstis nesen parakstīja Līgumu par ESM; uzsver 2011. gada 23. marta rezolūcijā[92] izteikto brīdinājumu attiecībā uz pastāvīga ESM izveidi ārpus Savienības institucionālās sistēmas, jo šāds lēmums rada problēmas Savienības iestāžu kontroles mehānisma izmantošanā; piekrīt dažu augstāko revīzijas iestāžu bažām par to, ka šajā līgumā nav pietiekamu noteikumu, lai nodrošinātu efektīvu ārējo revīziju;
77. atkārtoti aicina Padomi un dalībvalstis saistībā ar ESM izmantošanu pienācīgi apsvērt šādus jautājumus:
– paredzēt atbilstošus noteikumus par likumības, pareizības un izpildes publisko ārējo revīziju ESM reglamentējošajos tiesību aktos saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem, ņemot vērā šādus dokumentus:
i) Eiropas Savienības Augstāko revīzijas iestāžu (ARI) kontaktkomiteja 2011. gada 14. oktobra rezolūciju par euro zonas ARI paziņojumu attiecībā uz ESM ārējo revīziju (CC-R-2011-01)[93],
ii) Eiropas Savienības ARI kontaktkomitejas 2011. gada 14. oktobra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Eiropas Komisijai un ES dalībvalstu parlamentiem un valdībām par to, kā Eiropas pusgads un citi nesenie notikumi ES ekonomikas pārvaldībā ietekmē Eiropas Savienības dalībvalstu augstākās revīzijas iestādes un Eiropas Revīzijas palātu[94],
iii) Nīderlandes Revīzijas palātas priekšsēdētāja vēstuli[95] par jautājumiem, kas jāatrisina ar ESM reglamentējošo tiesību aktu palīdzību attiecībā uz Līguma par ESM 30. pantu;
– pieņemt atbilstošus noteikumus par pārskatatbildību un pilnīgu pārredzamību ESM izmantošanā;
– nodrošināt statistikas un citu datu ticamību;
– skaidri noteikt visu to dalībnieku atbildību un ziņošanas pienākumu, kuru parādi būs iesaistīti šā mehānisma izveidē;
– mudināt Komisiju divreiz gadā ziņot Parlamentam un Padomei par risku Savienības budžetam, kas rodas, ar budžeta līdzekļiem sniedzot garantijas EFSM, un prasīt Komisijai paskaidrot, kā defolta gadījumā šī nauda tiktu pārskaitīta Savienības budžetā un pēc tam EFSM;
78. aicina Padomi un dalībvalstis noteikt to, ka Parlaments veic ikvienas vispārējas euroobligāciju emisijas un it īpaši pastāvīgā krīžu novēršanas mehānisma rūpīgu politisko pārbaudi; piekrīt viedoklim, ka Parlamentam šajā mehānismā jābūt iesaistītam kā līdzvērtīgam partnerim;
Pārredzamība
79. uzsver pārredzamības būtisko lomu, lai nodrošinātu pārskatatbildību par publisko līdzekļu izlietošanu, un atgādina, ka pārredzamība ir viens no galvenajiem instrumentiem, lai panāktu izdevumu likumību un pareizību; atkārtoti prasa visus no Savienības budžeta piešķirto līdzekļu maksājumus reģistrēt lietotājdraudzīgā tiešsaistes datubāzē, pienācīgi ievērojot tiesību aktus datu aizsardzības jomā; uzskata, ka līdzekļi no Savienības budžeta būtu jāpiešķir tikai tad, ja to potenciālais saņēmējs piekrīt pamatinformācijas, tai skaitā izmaksātās summas, saņēmēja nosaukuma un maksājuma izmantošanas mērķa, publiskošanai;
80. norāda, ka pašreizējā sistēma kohēzijas politikas jomā nenodrošina ERAF un Kohēzijas fonda līdzekļu saņēmēju pilnīgu pārredzamību; norāda, ka saskaņā ar pašreizējo sistēmu Komisija nodrošina portālu, kurā ir pieejami tie paši saņēmēju saraksti, kas ir pieejami dalībvalstu tīmekļa vietnēs, līdz ar to šie saraksti ir pieejami tikai attiecīgās valsts oficiālajā valodā un to sagatavošanā netiek ievēroti kopīgi kritēriji; sagaida turpmākus tiesību aktus, ar kuriem tiks noteikti kopīgi noteikumi par strukturālajiem instrumentiem ( COM(2011)0615 – 2011/0276 (COD) ), lai nodrošinātu, ka dalībvalstis sniedz datus par ERAF un Kohēzijas fonda līdzekļu galīgajiem saņēmējiem publicēšanai Komisijas tīmekļa vietnē vienā no trim Komisijas darba valodām, un to, ka šie dati tiek sagatavoti, pamatojoties uz kopīgu kritēriju kopumu, lai varētu tos salīdzināt un atklāt kļūdas; atgādina par savu aicinājumu Komisijai iedvesmu smelties no ASV aģentūras, kuras uzdevumus ir nodrošināt pārskatatbildību un pārredzamību attiecībā uz līdzekļu atgūšanu (American Recovery Accountability and Transparency Board) un no tās tīmekļa vietnes (www.recovery.gov);
81. atkārtoti norāda uz Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-92/09 Volker un Markus Schecke GbR un C-93/09 Hartmut Eifert, kas ir būtisks attiecībā uz politikas jomu „Lauksaimniecība un dabas resursi”; aicina Komisiju, ņemot vērā minēto Tiesas spriedumu, pēc iespējas ātrāk iesniegt priekšlikumu jaunai regulai, kurā dalībvalstīm tiktu noteikta prasība publicēt informāciju par juridiskām un fiziskām personām, kas no Eiropas saņem lauksaimniecībai paredzētus maksājumus; uzskata, ka informācijai par līdzekļu saņēmējiem jābūt pieejamai Komisijas oficiālajā tīmekļa vietnē vienā no trim Komisijas darba valodām un ka tai jābūt sagatavotai, pamatojoties uz kopīgu kritēriju kopumu, lai varētu šo informāciju salīdzināt un atklāt kļūdas;
Ticamības deklarācijas metodoloģija
82. ir informēts, ka Revīzijas palāta plāno sniegt Parlamentam vairāk informācijas par politikas jomām „Lauksaimniecība un dabas resursi” un „Kohēzija, enerģētika un transports”; atzinīgi vērtē šo nodomu, jo tas ļaus palielināt pārredzamību un precīzāk identificēt budžeta problēmjomas; uzskata, ka tas ļaus Komisijai, Revīzijas palātai, Parlamentam un citām iesaistītajām pusēm lielāku uzmanību veltīt jomām, kurās ir jāuzlabo pārvaldība, kā arī sniegt attiecīgus ieteikumus; tomēr vēlas uzsvērt, ka ir svarīgi nodrošināt datu salīdzināmību pa gadiem;
83. atzinīgi vērtē Revīzijas palātas veikto Komisijas vadības apliecinājumu ticamības padziļināto novērtējumu, kas iekļauts gan Revīzijas palātas 2010. gada pārskata 1. nodaļā, gan atsevišķās citās nodaļās; atgādina, ka attiecībā uz vadības apliecinājumiem nepieciešams otrs stingrs Revīzijas palātas atzinums; mudina Revīzijas palātu turpināt stiprināt Komisijas vadības apliecinājumu analīzi un ziņot par to aprakstošā veidā;
84. norāda uz priekšfinansējuma pastiprināto izmantošanu; uzskata, ka priekšfinansēšana ir saistīta ar zemāku risku attiecībā uz likumību un pareizību nekā starpposma vai galīgie maksājumi, jo priekšfinansējuma saņemšanai nav nepieciešams izmaksu pamatojums; aicina Revīzijas palātu apsvērt iespēju pielāgot savu revīzijas pieeju, ņemot vērā priekšfinansējuma pastiprināto izmantošanu, lai Parlamentam sniegtu vēl noderīgāku informāciju, galveno uzmanību veltot tiem darījumiem, kas saistīti ar visaugstāko risku;
85. norāda, ka Revīzijas palāta izmanto kopīgu metodoloģiju publiskā iepirkuma kļūdu skaitliskai mērīšanai divās politikas jomās — „Lauksaimniecība un dabas resursi” un „Kohēzija, enerģētika un transports”; pauž nožēlu par to, ka Komisija šajās jomās piemēro dažādas metodoloģijas, neviena no kurām neatbilst Revīzijas palātas metodoloģijai; pauž bažas par to, ka dažādu pieeju izmantošana šajās jomās var apdraudēt dalītas pārvaldības izdevumu pārbaudes un revīzijas uzticamību; tādēļ aicina Komisiju un Revīzijas palātu steidzami saskaņot savas pieejas publiskā iepirkuma kļūdu noteikšanā šajās divās politikas jomās un līdz 2012. gada beigām ziņot kompetentajai Parlamenta komitejai par sasniegto progresu;
Atsevišķi jautājumi
Par budžeta kontroles jautājumiem atbildīgā komisāra loma
86. norāda, ka Komisijā, kas strādāja laikposmā no 2004. līdz 2009. gadam, bija atsevišķs komisārs, kas atbildēja tikai par budžeta kontroli, kā to iepriekš bija prasījis Parlaments; pauž nožēlu par to, ka pašreizējā Komisijā budžeta kontroles jautājumi ir apvienoti ar citām atbildības jomām (nodokļi un muitas savienība); ierosina laikposmā no 2014. līdz 2019. gadam Komisijā atjaunot pilnas slodzes amatu budžeta kontroles komisāram, kurš atbildētu par jautājumiem, kas cita starpā saistīti ar šādām jomām:
– iekšējā revīzija,
– krāpšanas apkarošana,
– sadarbība ar Revīzijas palātu un attiecīgo Parlamenta komiteju,
– sakari ar attiecīgajām budžeta un revīzijas iestādēm dalībvalstīs un visaptverošas iekšējās kontroles sistēmas izveide,
– ikgadējā kopsavilkuma pārskata lietderības pārraudzība un palielināšana, tostarp dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmu pārbaude,
– programmu neatkarīgu novērtējumu pasūtīšana un izvērtēšana un LESD 318. pantā paredzētā Savienības finanšu novērtējuma kā vērtīga instrumenta izmantošana darbības rezultātu uzlabošanai;
Darbības rezultāti: Savienības budžeta izpildes rezultāti
87. atzinīgi vērtē Gada pārskata jauno 8. nodaļu „ES budžeta izpildes rezultāti”, kurā iekļauti Revīzijas palātas konstatējumi attiecībā uz Komisijas darbības rezultātu pašnovērtējumu gada darbības pārskatos;
88. norāda uz Revīzijas palātas secinājumiem attiecībā uz Komisijas ziņošanas par darbības rezultātiem kvalitāti, piemēram, šādiem:
– „pašreizējā vadības plānā nav izvirzīti mērķi un rādītāji, lai mērītu ekonomiskumu un produktivitāti” (Gada pārskats, virsraksts pirms 8.17. punkta);
– „dažās jomās uzdevumi nebija formulēti kvantitatīvā izteiksmē vai arī nebija pietiekami precizēti” (Gada pārskats, virsraksts pirms 8.18. punkta);
– „dažās jomās nav noteikti vidusposma atskaites punkti daudzgadu uzdevumiem” (Gada pārskats, virsraksts pirms 8.20. punkta);
– „apraksts par sasniegumiem politikas jomā sniedza ierobežotu informāciju par koprezultātiem un ietekmi” (Gada pārskats, virsraksts pirms 8.22. punkta);
89. uzskata, ka šie svarīgie secinājumi liecina par to, ka Parlaments nevar pilnībā paļauties uz Komisijas ziņojumiem par darbības rezultātiem; uzskata, ka ticami dati ir labas pārvaldības, politikas pilnveidošanas un parlamentārās uzraudzības pamats; pauž vēlmi, lai Revīzijas palāta turpmāk pilnveidotu savu darbību šajā jomā, iekļaujot Komisijas regulāri sniegto datu par darbības rezultātiem „sertifikāciju”;
90. uzskata, ka darbības rezultāti ir tikpat svarīgi kā likumība un pareizība, un aicina Revīzijas palātu apsvērt iespēju attiecīgajās Gada pārskata nodaļās iekļaut jauno skatījumu uz dažādu politikas grupu darbības rezultātiem;
91. norāda, ka vadības plānos iekļautie mērķi, rādītāji un uzdevumi ir paredzēti galvenokārt efektivitātes sasniegšanai (Gada pārskats, 8.15. punkts); aicina Komisiju uzlabot ziņošanu par darbības rezultātiem, iekļaujot rādītājus, kas raksturotu taupīgumu un efektivitāti, un noteikt atbilstošus uzdevumus daudzgadu mērķu sasniegšanā panāktā progresa novērtēšanai;
92. turklāt aicina Komisiju dalītas pārvaldības jomās kopā ar dalībvalstīm noteikt atbilstošus konsekventi piemērojamus rādītājus, kas raksturotu darbības rezultātus, un pārbaudīt, vai dalībvalstu ziņošana par sasniegtajiem rezultātiem ir obligāta, pilnīga un precīza;
93. norāda uz atkārtoti paustajiem Revīzijas palātas un Komisijas viedokļiem, ka pārvaldības un kontroles sistēmu kvalitāte ļoti atšķiras starp dalībvalstīm un starp dažādām programmām;
94. lai nodrošinātu, ka netiek diskreditētas tās dalībvalstis, kurās uzraudzības un kontroles sistēmas darbojas labi, aicina Komisiju sistemātiski ziņot par atšķirībām kontroles sistēmu efektivitātē un darīt pieejamus skaidrus novērtējumus attiecībā uz dalībvalstu centieniem — vai to trūkumu — konstatēt un novērst nepilnības;
95. aicina Komisiju Parlamenta kompetentajai komitejai un plenārsēdē iesniegt LESD 318. pantā paredzēto Savienības finanšu novērtējumu vienlaikus ar Revīzijas palātas gada pārskatu un aicina Revīzijas palātu tajā pašā laikā iesniegt piezīmes par minēto novērtējumu; uzsver, ka šis novērtējums būtu jāpublicē tādā brīdī, kas ļautu gan Parlamentam, gan Revīzijas palātai to pienācīgi izvērtēt;
96. atgādina, ka LESD 318. pantā noteikts, ka Komisija iesniedz „Savienības finanšu novērtējumu, kura pamatā ir sasniegtie rezultāti”; norāda, ka Komisija 2012. gada 17. februārī pieņēma pirmo LESD 318. pantā paredzēto finanšu novērtējumu attiecībā uz 2010. finanšu gadu;
97. turklāt atgādina, ka Parlaments rezolūcijā par apstiprinājuma sniegšanu Komisijai attiecībā uz 2009. finanšu gada budžeta izpildi[96] ierosināja, ka:
– Komisijai vajadzētu „iecelt „izpildes vērtētāju”[..], lai tādējādi [novērtējuma] ziņojumam būtu konkrēts atbildīgais” (rezolūcijas 199. punkts);
– būtu jāizveido skaidra un pārredzama saikne starp darbības rādītājiem, juridisko un/vai politisko pamatu, izdevumu summu un sasniegtajiem rezultātiem (rezolūcijas 200. punkts);
– Iekšējās revīzijas dienestam būtu jāveic pārskata sagatavošanā izmantojamās metodoloģijas revīzija, kā arī jānovērtē paveiktais darbs (rezolūcijas 200. punkts);
– būtu jādara pieejami Komisijas dienestu izmantotie darbības rezultātu rādītāji (rezolūcijas 200. punkts);
98. pauž nožēlu, ka Komisija nav spējusi pilnībā izpildīt šos ieteikumus saskaņā ar LESD 318. pantu sagatavotajā pirmajā finanšu novērtējumā; turklāt norāda, ka pirmais finanšu novērtējums ir divās politikas jomās („Kultūra un izglītība” un „Pētniecība”) sagatavoto novērtēšanas ziņojumu kopsavilkums; uzskata, ka pirmajā finanšu novērtējumā ietvertie jautājumi un tā saturs neatbilst tam, ko varētu sagaidīt no LESD paredzēta novērtēšanas ziņojuma;
99. aicina Komisiju turpināt uzlabot LESD 318. pantā paredzētā finanšu novērtējuma saturu un it īpaši noteikt šī novērtējuma pievienoto vērtību salīdzinājumā ar parastajiem novērtējumiem, ko veic saskaņā ar Finanšu regulu (27. pants) un tās īstenošanas kārtību (Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002[97] 21. pants);
100. pilnībā atbalsta Komisijas nodomu strādāt „pie tā, lai nodrošinātu lielāku koordināciju, informācijas apmaiņu un saskaņotību gan ar Komisiju, gan dalībvalstīm attiecībā uz plānošanu, organizēšanu un uz uzraudzības un novērtēšanas izmantošanu nākamajā finanšu shēmā”[98];
101. atzinīgi vērtē Revīzijas palātas nodomu sagatavot piezīmes par pirmo Savienības finanšu novērtējumu, kas sagatavots saskaņā ar LESD 318. pantu[99];
102. atkārtoti aicina Komisiju pārskatīt instruktāžu un apmācību, ko tā sniedz personālam attiecībā uz Civildienesta noteikumu II sadaļu „Ierēdņu tiesības un pienākumi”, lai nodrošinātu, ka visi darbinieki ir pilnībā iepazinušies ar šīs sadaļas noteikumiem un it īpaši ar pienākumiem, kas izklāstīti Civildienesta noteikumu 22.a pantā;
Kohēzija, enerģētika un transports — negatīvs secinājums
103. pauž bažas par kļūdu īpatsvara palielināšanos līdz 7,7 % politikas jomā „Kohēzija, enerģētika un transports”, neraugoties uz maksājumu termiņu pārtraukšanas pastiprinātu izmantošanu; pauž nopietnas bažas par to, ka 58 % no kļūdu skartajiem darījumiem dažas kļūdas varēja tikt atklātas un novērstas (Gada pārskats, 4.25. punkts);
104. aicina Revīzijas palātu Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda, kā arī enerģētikas un transporta jomā konstatēto kļūdu īpatsvaru uzrādīt atsevišķi, nevis apkopotā veidā;
105. pauž nožēlu, ka gadu no gada lielu daļu no konstatētajām kļūdām veido publiskā iepirkuma noteikumu neievērošana; saskata plašākās sekas un uzskata to par pazīmi, ka ir apdraudēta iekšējā tirgus darbība; aicina Komisiju turpināt pašreizējo publiskā iepirkuma reformu, pienācīgi ņemot vērā šos uztraucošos rezultātus, un bargi reaģēt uz pārkāpumiem, jo arī Revīzijas palāta ir konstatējusi gadījumus, kad Savienības direktīvas nav pareizi transponētas attiecīgās valsts tiesību aktos, kas reglamentē publisko iepirkumu (Gada pārskats, 4.27. punkts);
106. pauž nopietnas bažas par to, ka revīzijas iestādes ir tikai daļēji efektīvas; pauž satraukumu par to, ka revīzijas iestāžu pieeja tik ļoti atšķiras, ka revīziju rezultātus nav iespējams apkopot, lai valsts līmenī iegūtu vispārēju atzinumu par katru fondu (Gada pārskats, 4.41. punkts); aicina Komisiju atklāt, kā tā konsolidē informāciju, kas saņemta no revīzijas iestādēm, un kā tā nodrošina konsekvenci, lai savos gada darbības pārskatos Parlamentam sniegtu ticamu informāciju;
107. aicina Revīzijas palātu saskaņā ar LESD 287. panta 4. punkta otro daļu sniegt atzinumu par dalībvalstu revīzijas iestāžu neatkarību attiecībā uz dalīto pārvaldību;
108. prasa Komisijai informēt Parlamentu gadījumos, kad tā plāno paļauties uz dalībvalstu izraudzītajām revīzijas iestādēm saskaņā ar 73. pantu Regulā (EK) Nr. 1083/2006 un tādējādi samazināt savu uz vietas veicamo revīziju skaitu; aicina Revīzijas palātu cieši uzraudzīt šo procesu un veikt tā rezultātu pārbaudi;
109. mudina Revīzijas palātu apsvērt iespēju reaģēt uz aktuālo problēmu, kas saistīta ar to, ka līdzekļi tiek izlietoti vairāku gadu periodā un ka Revīzijas palāta savas revīzijas veic reizi gadā; uzsver, ka līdzekļu izlietošanas laikā kļūdu īpatsvaram piemīt tendence būt augstākam nekā tad, kad tiek slēgti konti, jo tad jau ir veikta izdevumu kontrole visos līmeņos;
Komisijas īstenotā uzraudzības loma kohēzijas politikas jomā
110. apzinās, ka Komisija var (tomēr tai nav pienākums) piemērot dažāda veida sankcijas dalībvalstīm, kas neievēro attiecīgos noteikumus (sk. tabulu);
| Maksājumu termiņa pārtraukšana uz noteiktu laiku | Maksājuma apturēšana | Dalībvalstu apstiprinātas finanšu korekcijas | Dalībvalstu neapstiprinātas finanšu korekcijas |
Sekas | Kredītrīkotājs aizkavē maksājumu, ilgākais, par sešiem mēnešiem. | Komisāru kolēģija aptur maksājumu uz nenoteiktu laiku. | Dalībvalstīm tiek ļauts atkārtoti izmantot „atbrīvotos” līdzekļus, kā rezultātā tās nezaudē līdzekļus. | Tiek pilnībā vai daļēji atcelta Savienības iemaksa (neto samazinājums). |
Nosacījumi | Pierādījumi ļauj prezumēt būtiskus trūkumus vadības un kontroles sistēmas darbībā. | Vadības un kontroles sistēmā ir nopietnas nepilnības vai deklarētie izdevumi ir saistīti ar nopietnu neatbilstību. | Dalībvalsts piekrīt finanšu korekcijām, kas izriet no Komisijas, Revīzijas palātas vai jebkura cita Savienības revidenta veiktām revīzijām. | Dalībvalsts nepiekrīt finanšu korekcijām, kas izriet no Komisijas, Revīzijas palātas vai jebkura cita Savienības revidenta veiktām revīzijām. |
Juridiskais pamats (Regula (EK) Nr. 1083/2006) | 91. pants | 92. pants | 98. pants | 99. pants |
111. atzinīgi vērtē Komisijas sniegto skaidrojumu[100] par jēdzienu „būtisks trūkums” un „nopietns trūkums” nošķiršanu; norāda, ka vērtēšana, kuras rezultātā notiek šāda klasificēšana, balstās uz norādījumu COCOF 08/0019/01-EN, izmantojot tajā izklāstītās pamatprasības;
112. pauž nožēlu par to, ka Komisijai nav pilnvaru uzlikt sodu dalībvalstīm vai reģioniem, kas atkārtoti nepareizi izmanto struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļus;
Pārtraukšanas un apturēšanas efektivitāte
113. atgādina par savu prasību attiecībā uz „pārtraukšanas un apturēšanas sistemātisku aktivizēšanu” neatkarīgi no jebkādiem politiskiem apsvērumiem (ziņojums par 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu[101], 194.–196. punkts);
114. norāda, ka attiecībā uz 2010. gadu Komisija pārtraukšanu ir izmantojusi biežāk, jo DG REGIO pārtrauca 49 maksājumu termiņus (sk. DG REGIO gada darbības pārskatu, 42.–44. lpp.) un DG EMPL — 14 maksājumu termiņus (sk. DG EMPL gada darbības pārskatu, 50. lpp.); norāda arī, ka Komisija 2010. gadā neapturēja nevienu maksājumu no ERAF un Kohēzijas fonda, savukārt apturēja sešus maksājumus no ESF;
115. pauž nožēlu par kļūdu īpatsvara palielināšanos kohēzijas un it īpaši reģionālās politikas jomā, neraugoties uz maksājumu termiņa pārtraukšanas pastiprināto izmantošanu un to, ka Komisija ir identificējusi dalībvalstis un reģionus, kuros konstatēts visvairāk kļūdu; atgādina Komisijai par tās rīcības plānu, lai pastiprinātu Komisijai uzticēto uzraudzības lomu, īstenojot strukturālo darbību dalītu pārvaldību[102]; aicina Komisiju analizēt trūkumus tajās dalībvalstīs un reģionos, kuros visbiežāk konstatēts augsts kļūdu īpatsvars, un pildīt savu uzraudzības lomu, raugoties, lai tiktu īstenoti rīcības plānā minētie pasākumi;
116. lai šīs sankcijas padarītu efektīvākas un lai novērstu jebkādu risku, ka maksājumi tiek atsākti pārāk ātri, aicina Komisiju tos atsākt tikai tad, ja uz vietas veiktas revīzijas ceļā ir savākti pienācīgi pierādījumi tam, ka konstatētie trūkumi ir novērsti;
117. norāda, ka DG REGIO 2010. gada decembrī atsāka 24 % no pārtrauktajiem maksājumiem (12 no 2010. gadā pārtrauktajiem 49 maksājumiem, no kuriem visi tika pārtraukti 2010. gada oktobrī[103]); uzskata, ka maksājumu atsākšana decembrī var pastiprināt maksājumu nelīdzsvarotību visa gada garumā, kas savukārt palielina kļūdas risku maksājumu pārvaldībā un ierobežo laiku, kas Revīzijas palātai atvēlēts šo maksājumu pārbaudei; aicina Komisiju informēt Parlamentu par to, cik daudzos no šiem 12 gadījumiem finansējums būtu bijis zaudēts saskaņā ar n+2/n+3 noteikumu, ja maksājumi būtu bijuši atsākti 2011. gadā;
Finanšu korekciju efektivitāte
118. vēlas uzsvērt būtisko atšķirību starp dalībvalstu veiktajām finanšu korekcijām, kuru rezultāts nav neto samazinājums, un finanšu korekcijām, kuras veic Komisija ar iekasēšanas rīkojumu palīdzību un kuru rezultāts ir neto samazinājums; uzskata, ka dalībvalstu veiktajām finanšu korekcijām ir „virtuāls raksturs” un neliela sankcionējošā ietekme; atzinīgi vērtē uzlabojumus attiecībā uz Eiropas Savienības gada pārskatu 6. piezīmi un aicina Komisiju turpināt uzlabot sniegto informāciju, piemēram, salīdzinot finanšu korekcijas un atgūtās summas ar atbilstošajām maksājumu summām;
119. pauž nopietnas bažas par šādiem faktiem:
– 2010. gadā veiktās finanšu korekcijas radīja neto samazinājumu tikai aptuveni 20 % no visiem gadījumiem (sk. Eiropas Savienības gada pārskatus, 68. lpp.), jo projektus, kas tiek atzīti par neatbilstošiem, var aizstāt ar citiem projektiem, iespējams, arī ar „retroaktīviem projektiem”, lai gan tie rada paaugstinātu risku no likumības un pareizības viedokļa un tiem nav Savienības līmeņa pievienotās vērtības;
– vairākumā gadījumu ar finanšu korekcijām tiek novērsti trūkumi dalībvalstu kontroles sistēmās, nevis konkrētos projektos, kas nozīmē to, ka sistēmas trūkumu finansiālās sekas gulstas uz dalībvalstu nodokļu maksātājiem, kuri jau ir veikuši iemaksu Savienības budžetā;
– finanšu korekciju izpildes līmenis attiecībā uz 2000.–2006. gada plānošanas laikposmu ir samazinājies no 62 % līdz 58 % (sk. Eiropas Savienības gada pārskatus, 71. lpp.), galvenokārt ERAF un Kohēzijas fonda līdzekļu zemā izlietojuma līmeņa dēļ;
120. uzskata, ka iepriekš minētie fakti nopietni apdraud finanšu korekciju efektivitāti; pauž bažas, ka iespēja aizstāt neattaisnotus izdevumus liek dalībvalstīm iesniegt citus, iespējams, retrospektīvus projektus, kas pat var radīt negatīvas sekas — palielināt apdraudējumu Savienības budžetam no likumības un pareizības viedokļa;
Secinājumi par Komisijas īstenoto uzraudzības lomu
121. aicina Komisiju, it īpaši DG REGIO, pilnībā izmantot spēkā esošos sankciju mehānismus; tomēr uzskata, ka 2007.–2013. gada tiesiskais regulējums dalībvalstīm nesniedz pietiekamus stimulus ievērot attiecīgos noteikumus, kā arī nenodrošina Komisiju ar pietiekami efektīviem instrumentiem, lai tā varētu atlīdzināt par noteikumu ievērošanu vai sankcionēt par to neievērošanu;
122. tādēļ aicina Komisiju par prioritāru darbību noteikt atbalsta sniegšanu Parlamentam darbā, kuru tas parastās likumdošanas procedūras ietvaros veic attiecībā uz priekšlikumu regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par strukturālajiem instrumentiem ( COM(2011)0615 – 2011/0276(COD) ), nolūkā izveidot efektīvus sankciju mehānismus, lai Komisija varētu pilnībā uzņemties savu galīgo un vispārējo atbildību par budžeta izpildi, šajos mehānismos cita starpā paredzot šādus elementus:
– padarīt neto samazinājumus par noteikumu attiecībā uz Komisijas noteiktajām finanšu korekcijām un atcelt iespēju deklarēt retrospektīvus projektus;
– likt dalībvalstīm, cik vien iespējams, atgūt no galasaņēmējiem neattaisnotos izdevumus, lai tie un nevis nodokļu maksātāji uzņemtos neattaisnoto izdevumu sekas, un iesniegt Parlamentam informāciju par Komisijas atgūtajām summām, ja tas ir iespējams;
– ļaut Komisijai stimulēt dalībvalstis ne tikai ievērot attiecīgos noteikumus, bet arī efektīvi, lietderīgi un saimnieciski īstenot kohēzijas politiku;
– nodrošināt, ka attiecībā uz visiem līdzekļiem ir pieejamas visas paredzētās sankcijas (pārtraukšana, apturēšana, finanšu korekcijas un sods), pieļaujot minimālas to mīkstināšanas iespējas gadījumos, kad tiek atklāti noteikumu pārkāpumi;
– ļaut Komisijai uzlikt sodu dalībvalstīm vai pārtraukt darbības programmas tajās dalībvalstīs vai reģionos, kas atkārtoti nepareizi izmanto struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļus;
– ierosināt lietu, ja dalībvalstīm pastāvīgi neizdodas izpildīt savus pienākumus, kas noteikti LESD 258. pantā;
– nosūtīt Komisijai visus attiecīgos datus un cita veida informāciju, kas tai nepieciešama, lai uzraudzītu to, kā dalībvalstis izmanto tām piešķirtos līdzekļus;
Lauksaimniecība un dabas resursi — secinājums ar piezīmēm
123. atzinīgi vērtē to, ka tiešajos maksājumos, kam piemēro integrēto administrācijas un kontroles sistēmu (IAKS) un kas 2010. gadā bija 77 % no KLP kopējiem izdevumiem, netika konstatētas būtiskas kļūdas (Gada pārskats, 3.55. punkts un Komisijas atbilde uz šo punktu);
124. atzinīgi vērtē to, ka Komisijai ir izdevies iespējamāko kļūdu īpatsvaru saglabāt 2,3 % līmenī (Gada pārskats, 3.1. pielikums), un mudina Komisiju censties šo īpatsvaru samazināt vēl vairāk;
125. atgādina, ka IAKS jānodrošina lauksaimniekiem veikto maksājumu pareizība un izsekojamība; tomēr norāda, ka IAKS efektivitāti negatīvi ietekmē datubāzēs iekļautie neprecīzie dati, nepilnīgas vispārējās pārbaudes un neprecīzi vai nepilnīgi novērstas novirzes (Gada pārskats, 3.29. punkts); aicina Komisiju nodrošināt, ka visas datubāzes ir atjauninātas un visas novirzes ir pienācīgi novērstas;
126. norāda uz Revīzijas palātas sniegto atbilstīguma kļūdas piemēru Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) līdzekļu izmantošanā[104] saistībā ar barterdarījumu, izmantojot intervences krājumus; norāda, ka kopējā no ES budžeta sedzamā summa par 9894 tonnu sviesta piegādi saistībā ar šo darījumu bija aptuveni EUR 900 000[105]; pauž nopietnas bažas par šo darbību finanšu pārvaldības pareizību; aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka barterdarījumi — ja tos nolems izmantot arī turpmāk — ir pārredzami un rentabli;
127. norāda, ka īpaši bieži kļūdas tiek konstatētas lauku attīstības izdevumos (aptuveni EUR 11 483 000 000[106]), jo kļūdas tika konstatētas 40 (jeb 50 %) no 80 atlasītajiem darījumiem, un ka 21 (jeb 52 %) no šiem darījumiem tika konstatētas skaitliski izmērāmas kļūdas (Gada pārskats, 3.19. punkts);
128. norāda, ka grāmatojumu noskaidrošanas procedūra kopumā ir izrādījusies efektīva Savienības budžeta finanšu interešu aizsardzībā, jo tiek izslēgti izdevumi, kas nav veikti saskaņā ar Savienības noteikumiem;
129. mudina Komisiju turpināt samazināt atbilstības pārbaudes procedūras ilgumu, vienlaikus nodrošinot to, ka tiek saglabātas dalībvalstu tiesības uz aizstāvību; aicina Komisiju uzlabot saikni starp piemērotajām finanšu korekcijām un nelikumīgo maksājumu faktisko summu; aicina dalībvalstis sadarboties ar Komisiju, savlaicīgi sniedzot visu nepieciešamo informāciju;
130. atzinīgi vērtē Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 8/2011 „Nepamatoto maksājumu atgūšana saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku” iekļauto konstatējumu, ka pēdējos gados ir uzlabojusies ar maksājumu atgūšanu un finanšu korekcijām saistīto sistēmu darbība; atkārtoti pauž uzskatu, ka, cik vien iespējams, no galasaņēmējiem jāatgūst nepamatotie lauksaimniecības maksājumi, lai novērstu divkāršu slogu nodokļu maksātājiem; aicina Komisiju veikt turpmākus pasākumus, lai samazinātu interpretācijas iespējas un dalībvalstīs izmantotās prakses daudzveidību un stingri pārbaudītu dalībvalstu sistēmas līdzekļu atgūšanai;
131. pauž stingru uzskatu, ka Revīzijas palātas, Komisijas un dalībvalstu iestāžu trīspusējās sanāksmes būtu jāpaplašina, tās rīkojot arī lauksaimniecības un dabas resursu politikas jomā, lai veicinātu izdevumu pārvaldībai un kontrolei piemērojamo noteikumu saskaņotu interpretāciju un piemērošanu, tādējādi pēc iespējas novēršot pārpratumus;
Ārējais atbalsts, attīstība un paplašināšanās — secinājums ar piezīmēm
132. norāda uz Revīzijas palātas secinājumu, ka uzraudzības un kontroles sistēmas ārējā atbalsta, attīstības un paplašināšanās jomā tikai daļēji efektīvi nodrošina maksājumu pareizību (Gada pārskats, 5.36. punkts);
133. norāda, ka Revīzijas palāta iespējamāko kļūdu īpatsvaru kopumā lēš 1,7 % apmērā (Gada pārskats, 5.13. punkts); tomēr pauž nožēlu, ka starpposma un galīgajos maksājumos konstatēts būtisks kļūdu īpatsvars, kas saskaņā ar komisāra Andra Piebalga teikto ir aptuveni 5 %[107] un būtu pat vēl lielāks, ja aprēķinos netiktu iekļauts budžeta atbalsts; norāda arī, ka visas skaitliski izmērāmās kļūdas tika konstatētas starpposma un galīgajos maksājumos (Gada pārskats, 5.13. punkts); pauž nožēlu par to, ka Komisija savās pārbaudēs nebija atklājusi divas trešdaļas galīgajos maksājumos konstatēto kļūdu (Gada pārskats, 5.16. punkts);
134. uzskata — tas, ka vispārējais iespējamākais kļūdu īpatsvars ir zem būtiskuma sliekšņa, proti, 2 %, ir izskaidrojams ar priekšfinansējuma un budžeta atbalsta īpatsvaru kopējos darbības izdevumos; norāda, ka šis īpatsvars ir palielinājies no 66 % 2008. finanšu gadā līdz 75 % 2010. finanšu gadā[108];
135. atgādina, ka priekšfinansējumam ir dažāds riska profils, kas nematerializējas ticamības deklarācijas vajadzībām veiktajā revīzijā; uzskata, ka pārkāpumu novēršana ir efektīvāka nekā nepareizi izmaksātu summu atgūšana;
136. atgādina, ka ticamības deklarācijas vajadzībām veiktajā revīzijā nematerializējas arī galvenie ar budžeta atbalstu saistītie riski (risks attiecībā uz atbalsta efektivitāti un krāpšanas un korupcijas risks); aicina Komisiju stingri uzraudzīt šos riskus;
137. atzinīgi vērtē Revīzijas palātas apgalvojumu, ka „EuropeAid ir izveidojis visaptverošu kontroles stratēģiju un turpinājis ievērojami uzlabot pārraudzības un kontroles sistēmu struktūru un darbību” (Gada pārskats, 5.3. pielikums);
138. norāda — Revīzijas palāta uzskata, ka „ģenerāldirektora deklarācijā un gada darbības pārskatā tikai daļēji objektīvi novērtēta finanšu pārvaldības pareizība attiecībā uz Eiropas Attīstības fondiem un Eiropas Savienības vispārējo budžetu” (Gada pārskats, 5.33. punkts, autora izcēlums);
139. aicina Komisiju mudināt EuropeAid pēc iespējas drīzāk pabeigt darbu pie tās „atlikušās kļūdas” līmeņa aprēķināšanas metodoloģijas, kura var saglabāties pēc visu pārbaužu veikšanas, un paziņot šos rezultātus pārējiem ārējo attiecību ģenerāldirektorātiem, lai panāktu nepieciešamos uzlabojumus Komisijas vadības apliecinājumos attiecībā uz ārējo atbalstu, attīstību un paplašināšanos;
140. norāda — ja Savienības delegāciju vadītāji attiecīgajā delegācijā ir vienīgie EĀDD darbinieki, viņi savas prombūtnes gadījumā pat uz laiku nedrīkst deleģēt kredītrīkotāja pilnvaras attiecībā uz Savienības delegācijas administratīvajiem izdevumiem; turklāt norāda, ka tas varētu radīt praktiska rakstura grūtības uzņēmējdarbības nepārtrauktības ziņā un papildu risku attiecīgajā Savienības delegācijā; tādēļ prasa Komisijai atļaut Savienības delegāciju vadītājiem uz laiku deleģēt savas kredītrīkotāja pilnvaras;
141. aicina Komisiju atļaut delegāciju vadītāju vietniekiem — kas, ja tādi ir, parasti ir no dalībvalstīm — pārstāvēt delegācijas vadītāju viņa prombūtnes laikā visos jautājumos, izņemot Savienības delegācijas pārvaldīto darbības izdevumu izlietošanu, jo pilnvaras šajā jomā var deleģēt tālāk tikai Komisijas darbiniekiem;
142. norāda uz Revīzijas palātas konstatējumiem, kas izklāstīti Gada pārskata 5.3. piemērā; pauž nopietnas bažas par „līdzfinansētu darbību attiecināmības elastīgo interpretāciju” jeb „nosacīto pieeju” attiecībā uz ANO organizācijām, kura rada vienu un to pašu izdevumu dubultas finansēšanas risku; uzskata, ka tas arī mazina Revīzijas palātas aprēķināto kļūdu īpatsvaru; pauž nopietnas bažas arī par „paplašinātajiem attiecināmības kritērijiem”, ko piemēro saskaņā ar Finanšu un administratīvo pamatnolīgumu (FAFA) un partnerības pamatnolīgumiem ar Komisijas partneriem un kas arī rada vienu un to pašu izdevumu dubultas finansēšanas risku; neatlaidīgi aicina Komisiju pārtraukt šīs abas prakses; sagaida, ka ANO aģentūras starpvaldību organizācijām — līdzekļu devējām — piešķirs līdzīgas piekļuves tiesības attiecībā uz iekšējās revīzijas pārskatiem, kādas ir piešķirtas ANO dalībvalstīm; šajā sakarībā norāda, ka nepieciešams turpmāks progress, lai uzlabotu ziņošanu par ES līdzekļu izmantošanu, sniedzot informāciju par rezultātiem, nevis darbībām;
143. atzinīgi vērtē Komisijas piešķirto pārskatīto pilnvarojumu, ar ko EIB tiek sniegta budžeta garantija zaudējumu riskiem, ko rada aizdevumi un garantijas projektiem ārpus Savienības; uzsver, ka Savienības garantija, ko tā sniegusi EIB, neapšaubāmi ietilpst Revīzijas palātas veicamās pārbaudes jomā;
144. norāda, ka informācija par EuropeAid[109] un DG ECHO[110] piešķirtajiem līgumiem nav sagatavota, izmantojot vienu un to pašu modeli; mudina Komisiju izmantot vienotu modeli attiecībā uz datubāzēm, kas satur informāciju par abu šo ģenerāldirektorātu piešķirtajiem līgumiem, saskaņā ar kuru obligāti būtu jāsniedz šāda informācija: līguma numurs/atsauce, līguma virsraksts, temats/ intervences joma, līgumslēdzēja vārds un tautība, intervences valsts, summa, līguma veids un darbības ilgums (norādot gan sākuma, gan beigu datumu);
Haiti
145. atgādina par zemestrīci Haiti un tās katastrofālajām sekām; pauž nožēlu par grūtībām, kas konstatētas humanitārās un attīstības palīdzības apvienošanā (palīdzības sniegšanas, atjaunošanas un attīstības saistīšanā); uzskata, ka Komisijai būtu jāierobežo humanitārās palīdzības sniegšana, tā vietā pūliņus un finansējumu novirzot atjaunošanai un attīstībai;
146. pauž nožēlu par Savienības delegācijas un DG ECHO pārstāvniecības darbības nepietiekamo koordināciju; atbalsta visu Savienību pārstāvošo dalībnieku darbības pastiprinātu koordināciju; tādēļ mudina Komisiju nodrošināt labāku humanitārās palīdzības un attīstības palīdzības saskaņotību un savstarpējo papildināmību gan politikas izstrādes līmenī, gan praksē;
147. pauž nožēlu par to, ka projekti nav ilgtspējīgi, un uzsver, ka par projektu mērķi galvenokārt būtu jānosaka darbavietu izveide un ilgtspējīga izaugsme, kas Haiti valstij ļautu palielināt pašai savus ieņēmumus, tādējādi samazinot atkarību no ārvalstu palīdzības; tādēļ aicina Komisiju iesniegt Parlamentam to projektu sarakstu, kas Haiti ir īstenoti pēdējos 15 gados, un sīki izstrādātu pašreizējās situācijas novērtējumu, lai konstatētu, cik ilgtspējīgi tie šajā laikposmā ir bijuši;
148. norāda uz Savienības atbalsta atpazīstamības trūkumu Haiti; uzskata — lai palielinātu atpazīstamību, projektu dokumentos būtu jāuzrāda ne tikai Eiropas Savienības karogs, bet arī nosaukums, nevis tikai Komisijas vai DG ECHO nosaukums, kas vidusmēra Haiti iedzīvotājam ir daudz mazāk atpazīstami;
Pētniecība un citas iekšpolitikas jomas — secinājums ar piezīmēm
149. norāda uz Revīzijas palātas secinājumu, ka uzraudzības un kontroles sistēmas pētniecības un citu iekšējo nozaru politikas jomā tikai daļēji efektīvi nodrošina maksājumu pareizību (Gada pārskats, 6.49. punkts);
150. kā specifisku šīs politikas grupas iezīmi min to, ka lielākā daļa darbības izdevumu (72 %, Gada pārskats, 6.1. tabula) tiek izmantoti kā priekšfinansējums un tādēļ ir jāievēro tikai neliels skaits noteikumu — pretstatā starpposma un galīgajiem maksājumiem —, un norāda, ka šī specifiskā iezīme samazina vispārējo kļūdu līmeni;
151. īpašas bažas pauž par priekšfinansējuma īpatsvaru mūžizglītības programmā, kurā to atļauts izmantot 100 % apmērā no budžetā paredzētajām projekta izmaksām (Gada pārskats, 6.9. punkts) un kurā 93 % no visiem 2010. gadā veiktajiem maksājumiem bija priekšfinansējums (Gada pārskats, 6.1. tabula);
152. norāda, ka būtisks kļūdu īpatsvars tika konstatēts līdzekļu saņēmējiem izmaksātajos starpposma un galīgajos maksājumos un ka priekšfinansējuma ietekmes dēļ Revīzijas palātas lēstais iespējamākais kļūdu īpatsvars ir 1,4 % (Gada pārskats, 6.12. punkts); turklāt norāda, ka Revīzijas palāta atsevišķi nepublicē starpposma un galīgo maksājumu kļūdu īpatsvaru;
153. pieņem zināšanai, ka saskaņā ar Komisijas[111] aprēķiniem Sestās pamatprogrammas reprezentatīvais kļūdu īpatsvars daudzgadu laikposmā, neņemot vērā priekšfinansējumu, ir 3,4 % un Septītās pamatprogrammas provizoriskais reprezentatīvais kļūdu īpatsvars ir nedaudz virs 4 %; pieņem zināšanai arī to, ka Sestās pamatprogrammas atlikušo kļūdu — kļūdu, kuras paliek pēc tam, kad Komisijas dienesti veikuši korekcijas un atguvuši maksājumus — īpatsvars attiecībā uz daudzgadu laikposmu ir aptuveni 2,4 % attiecībā uz Septīto pamatprogrammu Komisijai vēl nav bijis pietiekami daudz laika, lai novērtētu atgūšanas un korekciju pilno ietekmi daudzgadu laikposmā;
154. uzsver riska dalīšanas finanšu mehānisma būtisko lomu pašreizējās finanšu krīzes novēršanā; aicina Komisiju palielināt atbalstu, ko šī mehānisma ietvaros piešķir universitātēm un pētniecības organizācijām ieguldījumu veikšanai Eiropas nozīmes publiskā un privātā sektora partnerībās un pētniecības infrastruktūras projektos, lai īstenotu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus inteliģentas sabiedriskās politikas jomā;
155. norāda, ka Komisija cenšas pēc iespējas vairāk vienkāršot savas ex ante pārbaudes procedūras, lai atvieglotu maksājumu apstrādi, kā rezultātā varētu tikt ievērotas tikai administratīvās prasības un veiktas tikai aritmētiskās pārbaudes; pauž bažas par to, ka pat šaubu gadījumos par deklarēto izmaksu attiecināmību tika veikts tikai neliels skaits ex ante pārbaužu (Gada pārskats, 6.17. punkts un 6.2. piemērs); uzstāj, ka ir jārīkojas, lai novērstu šo situāciju;
156. uzskata, ka jārod līdzsvars starp maksājumu atvieglošanu un deklarēto izmaksu attiecināmības pārbaudi; tādēļ aicina Komisiju mainīt savu ex ante pārbaužu stratēģiju un piemērot uz risku balstītu pieeju, lai efektīvāk novērstu īpašos riskus, kas saistīti ar izmaksu deklarācijām, un augsta riska gadījumā paplašinātu ex ante pārbaudes procedūras, iekļaujot tajās uz vietas veicamās pārbaudes;
157. pauž nopietnas bažas par to, ka revīzijas apliecinājumi vēl joprojām ir tikai daļēji efektīvi (Gada pārskats, 6.22. punkts); atgādina, ka revīzijas apliecinājumi ir viens no svarīgākajiem Komisijas ex ante pārbaudes elementiem; aicina Komisiju iedibināt praksi oficiāli sazināties ar ārējiem revidentiem, neuzticamu revīzijas apliecinājumu gadījumā sniedzot komentārus un lūdzot paskaidrojumus;
158. atzinīgi vērtē to, ka Komisijas ex post revīzijas stratēģija tiek vērtēta kā efektīva kļūdu noteikšanā un novēršanā (Gada pārskats, 6.30. punkts); turklāt atzinīgi vērtē to, ka Komisijas procedūras nepamatoti izlietotu maksājumu atgūšanai ir atbilstošas un ka Komisija ir biežāk izmantojusi korektīvos pasākumus, piemēram, līgumu darbības pirmstermiņa pārtraukšanu un soda piemērošanu;
159. pauž nopietnas bažas par to, ka atlikušo kļūdu īpatsvara aprēķināšana pamatojas uz pieņēmumiem, kas patiesībā ne vienmēr ir pareizi, piemēram, uz vienā izmaksu deklarācijā konstatēto kļūdu ekstrapolāciju uz citām tā paša saņēmēja izmaksu deklarācijām; piekrīt Revīzijas palātas uzskatam, ka uz atlikušo kļūdu īpatsvaru nevar pilnībā paļauties (Gada pārskats, 6.32. punkts); uzskata, ka tas liek apšaubīt arī ģenerāldirektoru izdarīto atrunu uzticamību, jo atlikušo kļūdu īpatsvars ir viens no galvenajiem rādītājiem, ko izmanto, lai nolemtu par atrunas izdarīšanu;
Skatījums no konkrētu politikas jomu perspektīvas
Skatījums no attīstības politikas perspektīvas
160. uzskata, ka pašreizējā budžeta un ekonomikas krīze daudzās dalībvalstīs prasa, lai Savienība vairāk nekā jebkad agrāk efektivizētu sniegto atbalstu un tā ietekmi; ņemot to vērā, pauž bažas par Revīzijas palātas konstatēto[112], proti, ka 2010. gadā pārraudzības un kontroles sistēmas ārējās palīdzības un attīstības jomā atkal tikai daļēji efektīvi nodrošināja maksājumu pareizību, ka divas trešdaļas skaitliski izmērāmo kļūdu tika konstatētas galīgajos maksājumos un ka Komisijas pārbaudēs šīs kļūdas nebija atklātas;
161. tomēr atzīst Komisijas pašreizējos centienus uzlabot pārraudzības un kontroles sistēmu struktūru un izmantošanu un paaugstināt CRIS pārvaldības informācijas sistēmā ievadīto datu kvalitāti; atzinīgi vērtē to, ka kopumā 2010. gada maksājumos ārējā atbalsta un attīstības jomā nav bijis būtisku kļūdu un lēstais kļūdu īpatsvars ir mazāks nekā 2009. gadā; mudina Komisiju izstrādāt saskaņotu metodoloģiju ārējo attiecību ģenerāldirektorātiem atlikušo kļūdu īpatsvara aprēķināšanai, vēl vairāk uzlabot tās ārējās revīziju sistēmu un turpināt ievērot pēc iespējas augstākus kontroles standartus;
162. it īpaši mudina Komisiju uzlabot ex ante kontroles, pārraudzības un ziņojumu sniegšanas, uzraudzības un uz riska novērtējumu balstītas revīzijas funkcijas Savienības delegācijās, kur tika atklāta lielākā daļa kļūdu, stiprināt šo delegāciju darbības un finanšu nodaļu spējas, palielināt resursus, kas ir delegāciju rīcībā svarīgāko pārraudzības pasākumu veikšanai, un sistematizēt pārraudzību kopumā, tostarp ieviešot daudzgadu pārraudzību un novērtējuma plānus, kā arī uzlabojot vadlīnijas pārraudzības jomā;
163. aicina Komisiju rast konstruktīvus risinājumus organizatoriskām problēmām, kuras radīja DG DEV un DG AIDCO apvienošanās 2010. gada beigās; mudina Komisiju un EĀDD, kas sāka darboties 2010. gada decembrī, nekavējoties pabeigt darbības regulējuma izstrādi, nosakot katras šīs iestādes, tostarp delegāciju, lomu un pienākumus ārējās palīdzības plānošanas un īstenošanas ciklā;
164. uzskata, ka jaunajiem finanšu instrumentiem, kas ietverti nākamajā daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam, ir pilnībā jāliecina par Parlamenta plašākajām likumdošanas un pārbaudes tiesībām, kuras tam noteiktas Lisabonas līgumā, un ka Parlaments ir jāiesaista plānošanas procesā kā līdzvērtīgs Padomes partneris;
165. mudina Komisiju vēl vairāk uzlabot tā atbalsta efektivitāti, ko Savienība sniedz pamatizglītības jomā Subsahāras Āfrikā un Dienvidāzijā[113], it īpaši nosakot reālistiskus rādītājus un mērķus rezultātu efektīvai uzraudzībai, nodrošinot, ka delegācijas norīko darbiniekus ar pietiekamu kompetenci un darba stāžu nozaru politikas dialoga uzturēšanai ar partnervalstu valdībām un citiem līdzekļu devējiem, un lielāku uzmanību pievēršot izglītības kvalitātei un saņēmējvalstu valdību spējai tikt galā ar bērnu skaita pieaugumu skolās;
166. pauž sašutumu par liela mēroga krāpšanas gadījumiem, kurus Mali, Mauritānijā, Džibutijā un Zambijā 2010. gada beigās atklāja Vispasaules fonds AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanai, un pauž bažas par ievērojamu naudas summu, piemēram, no ES 2010. gada iemaksas Vispasaules fondā, eventuālu izsaimniekošanu; mudina Komisiju ciešāk sadarboties ar Vispasaules fondu, lai atbalstītu un uzraudzītu intervences pasākumus valstu līmenī, tādējādi novēršot šādu korupcijas gadījumu atkārtošanos un uzlabojot Vispasaules fonda pārskatatbildību un darbības efektivitāti;
167. atkārtoti prasa vairāk iesaistīt partnervalstu parlamentus un apspriesties ar šo valstu pilsonisko sabiedrību un vietējām iestādēm, izstrādājot un pārskatot ar attīstības sadarbības instrumentu (DCI) saistītos valstu stratēģijas dokumentus un daudzgadu indikatīvās programmas;
Skatījums no nodarbinātības un sociālo lietu politikas perspektīvas
168. norāda, ka 18 % izdevumu Savienības kohēzijas politikas jomā ir saistīti ar nodarbinātību un sociālo jautājumu risināšanu, lielākā daļa šīs politikas jomas izdevumu, proti, 94 %, ir Eiropas Sociālā fonda izdevumi (ESF);
169. tādēļ saistībā ar ESF piešķirtajiem līdzekļiem atzinīgi vērtē to, ka saistību apropriācijas ir izlietotas 100 % apmērā (EUR 10,8 miljardi) un maksājumu apropriācijas — 87,9 % apmērā (EUR 7,1 miljards); apzinās, ka zemais maksājumu apropriāciju izlietojuma līmenis ir izskaidrojams ar to, ka dažu saistību uzņemšanās notika tikai pēdējā ceturksnī; pieņem zināšanai Komisijas centienus uzlabot finanšu pārvaldību;
170. pieņem zināšanai Revīzijas palātas aplēsi, ka 2010. gadā kļūdu īpatsvars saistībā ar izdevumiem kohēzijas, enerģētikas un transporta jomā bija 7,7 %; pauž pārsteigumu par Revīzijas palātas konstatējumu, ka Savienības direktīvas nav pienācīgi transponētas dalībvalstu tiesību aktos par publisko iepirkumu; tādēļ sagaida, ka Komisija labāk uzraudzīs šo transponēšanas procesu un pārbaudīs finansiāli atbalstāmo projektu atbilstību prasībām; uzskata, ka publiskais iepirkums mazākā mērā attiecas uz ESF;
171. pieņem zināšanai Komisijas centienus, rīkojot divpusēju un daudzpusēju apmācību, panākt, ka dalībvalstis sistemātiski apmāca, informē un konsultē līdzekļu saņēmējus un īstenošanas struktūras un sniedz tiem norādījumus, lai samazinātu kļūdu īpatsvaru, veicot maksājumus; pauž nožēlu, ka dalībvalstis acīmredzot pašas netiek ar to galā;
172. atkārtoti prasa uzlikt dalībvalstīm par pienākumu ziņot par finansēšanas instrumentu izmantošanu un piekrīt Revīzijas palātas prasībai, ka Komisijai regulāri jākontrolē ESF izmantošana;
173. atgādina — ir jānodrošina, ka dalībvalstis pienācīgi izlieto finanšu līdzekļus, un maksājumu pārtraukšana un apturēšana ir iedarbīgs paņēmiens šajā ziņā;
174. pauž bažas par to, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi daudzas kļūdas saistībā ar finanšu inženierijas instrumentiem;
175. pauž nožēlu, ka Komisija līdz šim tikai daļēji īstenojusi Revīzijas palātas ieteikumus izmantot ESF, lai novērstu priekšlaicīgu skolas pamešanu;
176. atgādina, ka Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta pienākums ir veikt attiecīgus pasākumus krāpniecības un korupcijas novēršanai, jo tas pārvalda līdzekļu izlietojumu; atzinīgi vērtē ciešo sadarbību ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF); aicina panākt, ka ESF pieļautos krāpniecības gadījumus tālāk iztiesā un piemēro sankcijas arī dalībvalstu tiesu iestādes;
177. atzinīgi vērtē Komisijas centienus saņemt vispusīgus pārskatus no visām dalībvalstīm, to revīzijas iestādēm sagatavojot pārbaudes ziņojumus un gada ziņojumu kopsavilkumus, un uzskata, ka Komisijai ir jāpaplašina savas pārbaudes funkcijas, lai tā varētu ziņot Parlamentam par Savienības finansējuma pievienoto vērtību;
178. uzsver ESF mērķgrupu un projektu veicinātāju īpašās vajadzības; ierosina par projektu līdzfinansējumu uzskatīt arī brīvprātīgu darbu bezpeļņas organizācijās un materiālos ieguldījumus; aicina projektu veicinātājus precīzi izpētīt ESF administratīvās izmaksas katrā dalībvalstī un katrā projektā;
179. uzsver to, ka Globalizācijas fonds līdz šim ir finansējis 21 projektu par kopējo summu EUR 105 miljoni, lai gan maksimālā piešķiramo līdzekļu summa ir EUR 500 miljoni; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstis izstrādā un iesniedz aizvien labāk sagatavotus projektus; mudina Komisiju efektīvi atbalstīt dalībvalstis, tām izstrādājot projektus un iesniedzot tos Globalizācijas fondam, lai palīdzētu darba ņēmējiem atrast jaunas darba vietas un attīstīt jaunas prasmes, kad viņi ir zaudējuši darbu saistībā ar nozīmīgām strukturālām izmaiņām pasaules tirdzniecības sistēmā vai pasaules finanšu un ekonomikas krīzes dēļ;
180. aicina Revīzijas palātu pārbaudīt arī citas budžeta pozīcijas, kas attiecas uz sociālo jomu un nodarbinātību, un noskaidrot, kāpēc pieejamais finansējums nav izmantots pilnībā;
181. aicina Revīzijas palātu kļūdu īpatsvaru Eiropas Reģionālās attīstības fondā un ESF noteikt atsevišķi, nevis sniegt apvienotus datus;
182. sagaida no Komisijas sīki izstrādātus ziņojumus par izmēģinājuma projektiem;
Skatījums no iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības politikas perspektīvas
183. ar gandarījumu konstatē, ka ir uzlabojusies maksājumu apropriāciju izpilde 12. sadaļā; tomēr norāda uz 17 02 04. budžeta pozīcijas zemo izpildes līmeni, kas negatīvi ietekmē vidējo izpildes līmeni patērētāju aizsardzības politikas jomā; uzsver, ka Komisijai, lai uzlabotu budžeta izpildi, ir jābalstās uz efektīvākiem mehānismiem, prognozējot vajadzīgos maksājumus; atzinīgi vērtē Komisijas paveikto šajā jomā 2011. gadā;
184. uzsver, ka ir jāsekmē patērētāju izglītošana finanšu jomā, lai uzlabotu viņu zināšanas par finanšu pakalpojumiem; tādēļ, neraugoties uz iepriekš norādītajiem budžeta izpildes trūkumiem un ņemot vērā nesenos uzlabojumus šajā sakarā, atkārtoti pauž atbalstu izmēģinājuma projektam „Finanšu tirgu pārredzamība un stabilitāte”, kas apstiprināts 2010. gadā; mudina Komisiju noskaidrot labākos veidus piešķirto līdzekļu izlietošanai;
185. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu organizēt darbseminārus dalībvalstīs, lai aplūkotu problēmas, kas jārisina valsts pārvaldes iestādēm, īstenojot tiesību aktus iekšējā tirgus jomā un uzraugot to izpildi; uzskata, ka tas labvēlīgi ietekmēs īstenošanas rādītājus;
186. vēlreiz aicina Komisiju izvērtēt pašreizējo MVU finansēšanas programmu efektivitāti un apsvērt iespēju izveidot jaunus kopīgus finanšu instrumentus;
187. atzinīgi vērtē to, ka Komisija lielu nozīmi piešķir tādiem alternatīviem problēmu risināšanas mehānismiem kā SOLVIT un EU Pilot, un aicina Komisiju pielikt papildu pūles šajā virzienā; uzsver, ka SOLVIT efektivitāte ir pierādīta, risinot iedzīvotāju problēmas, piemēram, saistībā ar profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un darba tiesībām; atkārtoti pauž savu atbalstu atsevišķas budžeta pozīcijas izveidošanai, kura būtu paredzēta SOLVIT, portālam „Tava Eiropa” un pārējiem palīglīdzekļiem, ko izmanto, lai pietuvinātu iekšējo tirgu iedzīvotājiem, un pienācīga finansējuma nodrošināšanai; atzinīgi vērtē pilnveidoto portālu „Tava Eiropa” — centralizētas piekļuves tīmekļa vietni, kas nodrošina piekļuvi informācijai par tiesībām dažādās jomās un palīdzības dienestiem; uzskata, ka ir jāsekmē sabiedrībai paredzētās informācijas sniegšana portālā „Tava Eiropa” un ka šis portāls plašāk jāpopularizē Savienības iedzīvotāju un uzņēmumu vidū;
188. atzinīgi vērtē nepārtraukto finansiālo atbalstu Eiropas patērētāju centru (ECC) tīklam, kā arī pasūtīto pētījumu ar mērķi izvērtēt tā efektivitāti; aicina Komisiju likt lietā minētajā pētījumā izdarītos secinājumus un attiecīgi rīkoties, lai ne tikai uzlabotu sniedzamo pakalpojumu kvalitāti, bet arī nodrošinātu ECC tīklam stabilu finansējumu; uzsver, ka ir svarīgi plašāk informēt patērētājus par ECC tīkla pakalpojumiem; ļoti atzinīgi vērtē Komisijas darbību šajā sakarā, piemēram, kampaņas plašsaziņas līdzekļos un meklētājprogrammu optimizēšanu;
189. aicina Komisiju pielikt papildu pūles, lai panāktu, ka dalībvalstis sniedz precīzus pārskatus par tradicionālajiem pašu resursiem, un uzlabot dalībvalstu muitas uzraudzību, lai novērstu kļūdas, nosakot iegūto tradicionālo pašu resursu apmērus, kā tas norādīts Revīzijas palātas ieteikumā (2.21. punkts); tādēļ mudina Komisiju turpināt darbu pie tiesiskā regulējuma vienkāršošanas, it īpaši lai novērstu vēl neatrisinātās problēmas dažās kontroles sistēmās;
190. uzsver, ka sarežģītie noteikumi ir būtisks kļūdu iemesls nodaļā „Pētniecība un citas politikas jomas”; prasa Komisijai apsvērt dažādas iespējas, kā samērot vienkāršošanu un kontroli, lai mazinātu administratīvo slogu maziem un vidējiem uzņēmumiem; uzsver, ka publiskā iepirkuma noteikumi ir ļoti sarežģīti, un tādēļ iesaka tos vienkāršot, lai samazinātu kļūdu biežumu;
191. pauž bažas par to, ka Komisijas pārraudzības un kontroles sistēmas nav pilnībā efektīvas; norāda, ka Komisija nebija pamanījusi dažas no Revīzijas palātas atklātajām kļūdām, un tādēļ uzsver, ka ir jāpieliek pūles, lai uzlabotu pašreizējās kontroles sistēmas;
192. atzīst Komisijas pūliņus, ieviešot Modernizēto muitas kodeksu; norāda uz šā procesa pārāk lēno gaitu un mudina Komisiju noteikt reālistiskāku termiņu;
193. atkārtoti prasa Komisijai katru gadu Parlamentam un Padomei nosūtīt izdevumu sīkāku aprakstu par katru budžeta pozīciju, ņemot vērā piezīmes par attiecīgo pozīciju;
194. neraugoties uz pamatotu Revīzijas palātas kritiku[114]1, uzskata, ka MVU garantiju mehānisms ir ļoti svarīgs finanšu instruments, lai vēl vairāk stiprinātu amatniecības uzņēmumu un mazumtirgotāju potenciālu; mudina Komisiju, cik vien iespējams, kāpināt MVU garantiju mehānisma pievienoto vērtību un turpināt plašā mērogā sekmēt jauninājumus un uzņēmējdarbību Savienībā;
195. pieņem zināšanai Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 13/2011 „Vai ar 42. muitas procedūras kontroli tiek novērsta un atklāta PVN nemaksāšana”; aicina Komisiju izdarīt turpmākas izmaiņas Savienības tiesiskajā regulējumā, lai nepieļautu, ka PVN nemaksāšana rada lielus zaudējumus dalībvalstu budžetam; turklāt, lai panāktu muitas iestāžu vienādu pieeju, pārvaldot atbrīvojumus no PVN, aicina dalībvalstis efektīvāk uzlabot sadarbību un informācijas apmaiņu;
196. atgādina par dalībvalstu atbildību saskaņā ar LESD 317. pantu un to pienākumu uzlabot kontroles sistēmas, pirmkārt, attiecībā uz pārvaldības pārbaudēm, kuras veic, pirms dalībvalstis apliecina Komisijai izdevumus, un, otrkārt, attiecībā uz pamatnostādnēm par gada kopsavilkumiem, kas ir vērtīgs drošuma apliecinājums;
197. attiecībā uz stratēģijas „Eiropa 2020” budžetu aicina Komisiju turpināt strādāt kopā ar Parlamentu un Padomi un panākt, ka turpmākajā plānošanā Savienībā tiek ievēroti vienkāršošanas, pareizas finanšu pārvaldības un atbildības principi; aicina dalībvalstis un Komisiju galveno uzmanību pievērst mērķiem, kuri atbilst SMART kritērijiem, proti, ir konkrēti, izvērtējami, sasniedzami, atbilstīgi un kuru sasniegšanas grafiks sakrīt ar Savienības izdevumu programmu plānošanu, un vienlaikus ņemt vērā iespējamo ar īstenošanu saistīto risku;
Skatījums no transporta un tūrisma politikas perspektīvas
198. konstatē, ka galīgi pieņemtajā un vēlāk finanšu gada laikā grozītajā 2010. gada budžetā Transporta un tūrisma komitejas kompetencē esošajiem politikas virzieniem kopumā bija paredzēti EUR 2 640 819 360 saistību apropriācijās un EUR 1 895 014 386 maksājumu apropriācijās; konstatē arī, ka no šīm summām:
– EUR 1 012 440 000 saistību apropriācijās un EUR 890 594 000 maksājumu apropriācijās — Eiropas transporta tīklam (TEN-T),
– EUR 16 876 000 saistību apropriācijās un EUR 15 375 000 maksājumu apropriācijās — drošam transportam,
– EUR 63 940 000 saistību apropriācijās un EUR 30 257 000 maksājumu apropriācijās — programmai „Marco Polo”,
– EUR 165 788 360 saistību apropriācijās un EUR 128 447 410 maksājumu apropriācijās — transporta aģentūrām,
– EUR 896 035 000 saistību apropriācijās un EUR 455 135 000 maksājumu apropriācijās — programmai „Galileo”,
– EUR 427 740 000 saistību apropriācijās un EUR 346 880 476 maksājumu apropriācijās — transportam saistībā ar Septīto pētniecības un attīstības pamatprogrammu, tostarp ilgtspējīgai mobilitātei pilsētās, kas noteikta par vienu no prioritātēm,
– EUR 4 600 000 saistību apropriācijās un EUR 3 520 000 maksājumu apropriācijās — tūrismam;
199. ņem vērā to, ka 2010. finanšu gada budžeta izpildes pārbaudes procesā Revīzijas palāta bija nolēmusi galvenokārt pievērsties kohēzijas un enerģētikas politikai, nevis transporta politikai;
200. pauž gandarījumu par to, ka ir palielinājies saistību apropriāciju izlietojums TEN-T nozīmīgiem projektiem; aicina dalībvalstis nodrošināt šīm Savienības saistībām atbilstīgu līdzfinansējumu no valsts budžeta; atgādina, ka Parlaments atbalstīja Savienības finansējuma palielināšanu; mudina dalībvalstis, īstenojot pamattīkla pārrobežu projektus, darīt visu iespējamo, lai panāktu līdzsvarotas un Savienības vērienīgajām iecerēm atbilstošas vienošanās par finansējumu;
201. aicina Komisiju (kā jau tiek darīts TEN-T fondu gadījumā) katru gadu iesniegt to tūrisma un transporta infrastruktūras projektu sarakstus, kas tiek līdzfinansēti ar Kohēzijas fonda un reģionālo fondu līdzekļiem, un tādējādi citām iestādēm un nodokļu maksātājiem nodrošināt viegli pieejamu un pārredzamu informāciju par Savienības piešķirto līdzfinansējumu;
202. pauž gandarījumu par to, ka 2010. gadā Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāts ir pārskatījis TEN-T daudzgadu programmas (2007–2013) prioritāros projektus, izvērtējot tīkla izveides ziņā panākto progresu; uzskata, ka pārskatīšanas rezultātā ir definēts princips, saskaņā ar kuru finansējums būtu jāpiešķir atkarībā no tā, kādus reālus ieguvumus sniegtu attiecīgo projektu īstenošana, tā nodrošinot pieejamo finanšu resursu optimālu izmantošanu; aicina Komisiju šo rezultātu nosacījuma pārskatīšanas metodi attiecināt arī uz citiem ģenerāldirektorātiem un citām Savienības politikas jomām un aicina citas Parlamenta komitejas izvirzīt šo pašu prasību;
203. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus par TEN-T un šim tīklam paredzēto finansēšanas instrumentu (sauktu par „Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu”), uzsver Eiropas mēroga pievienoto vērtību, ko nodrošina labāks līdzekļu izlietojums, un atbalsta jaunā priekšlikuma mērķiem atbilstīgās budžeta saistības, kuras Komisija ir uzņēmusies; atbalsta to, ka tiek rasti novatoriski finansējuma avoti, kas nodrošinātu patiešām laikietilpīgo un dārgo Eiropas transporta infrastruktūras projektu savlaicīgu īstenošanu;
204. ir gandarīts par ierosmi projektu finansēšanai izmantot projektu obligācijas un prasa, lai Komisija nodrošinātu kontroli pār to, cik efektīvi šis jaunais instruments tiek izmantots un cik plaša ir tā veicinošā ietekme; uzskata, ka ļoti izdevīgs ir priekšlikums Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta kontekstā ar transportu saistītās infrastruktūras vajadzībām piešķirt EUR 10 000 000 000 no Kohēzijas fonda, tā veicinot gan struktūrpolitikas un kohēzijas politikas efektivitāti, gan lielāku pievienoto vērtību, ko tās nodrošina; pieprasa uzlabot kārtību, kādā tiek pārvaldīta un kontrolēta no Kohēzijas fonda piešķirto līdzekļu izmantošana, tā garantējot, ka šie līdzekļi tiek izlietoti pareizi un efektīvi;
205. pauž nožēlu, ka tikai nedaudz ir palielinājies drošam transportam paredzēto maksājumu apropriāciju izlietojums (65 %); ņem vērā to, ka 2010. gada budžetā norādītā summa ir tā pati, kuru Komisija bija ierosinājusi provizoriskajā budžeta projektā; aicina Komisiju sniegt izsmeļošu skaidrojumu tam, kādēļ šīs apropriācijas nav pilnībā izmantotas, kā arī sīki izklāstīt to, kādus pasākumus tā plāno veikt, lai nodrošinātu, ka šī problēma turpmāk vairs neveidojas;
206. ir gandarīts par to, ka ir palielinājies drošam transportam, pasažieru tiesībām un programmai „Marco Polo II” piešķirto maksājumu apropriāciju izlietojums; tomēr norāda, ka 14 % no programmai „Marco Polo II” piešķirtajām apropriācijām ir pārvietoti uz citām budžeta pozīcijām; norāda, ka ir pārvietota arī daļa no programmas „SESAR” budžeta pozīcijā iekļautajiem līdzekļiem, un vēlas atgādināt, ka šī programma ir ļoti nozīmīga spēcīgākai Savienības rūpniecības politikai;
207. atzinīgi vērtē programmām „EGNOS” un „Galileo” paredzēto maksājumu apropriāciju izlietojumu, attiecībā uz kuru ir saglabājusies 2009. gadā konstatētā progresīvā tendence; uzsver šajā nozarē veikto ieguldījumu nozīmi, jo tie veicina Savienības politikas īstenošanu arī visās pārējās jomās, sevišķi ilgtspējīgu loģistikas un transporta nozaru attīstību, kā arī transporta drošību; ir gandarīts par to, ka 2011. gada 20. oktobrī orbītā veiksmīgi ir palaisti pirmie divi funkcionējošie „Galileo” satelīti, jo tas ir fundamentāls solis ceļā uz abu programmu īstenošanu; aicina garantēt atbilstošu finansējumu un to, ka tiek izstrādāti un ieviesti ilgtspējīgi un ar šīm programmām īstenojami novatoriski lietojumi un pakalpojumi, tā maksimāli izmantojot šo programmu piedāvātās iespējas;
208. ņem vērā īpašo ziņojumu „Vai ERAF līdzfinansētie tūrisma projekti bija efektīvi?”, kurā konstatēts, ka tūrisms ir pati svarīgākā Savienības pakalpojumu nozare; atzinīgi vērtē Revīzijas palātas secinājumu, proti, ka, īstenojot lielāko daļu projektu, ir sasniegti rezultāti vairākos līmeņos, piemēram, ir radītas vai saglabātas darba vietas, nodrošinātas tūristu uzņemšanas iespējas vai veicināts tūrisma pieaugums; aicina Komisiju ņemt vērā Revīzijas palātas ieteikumus attiecībā uz tūrisma projektiem atvēlēto ERAF līdzekļu pārvaldību un kontroli un, izmantojot attiecīgos Lisabonas līguma noteikumus, izstrādāt tūrisma nozarē īstenojamu daudzgadu programmu, kas ietvertu ar atbilstošu finansējumu nodrošinātas budžeta pozīcijas;
209. ar gandarījumu atzīmē, ka Revīzijas palāta uzskata, ka Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras gada pārskati visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi; ir noraizējies par pārnesto saistību apropriāciju apjomu (14,5 %); aicina Komisiju izsmeļoši paskaidrot to, kādēļ šīs apropriācijas ir pārnestas;
210. prasa katra finanšu gada budžetam pievienot īpašu pārskatu par neizmantotajām apropriācijām, kas pārnestas no iepriekšējiem finanšu gadiem, norādot iemeslus, kādēļ attiecīgie līdzekļi nav izlietoti, un paskaidrojot, kā un kad tie tiks izmantoti;
Skatījums no pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu politikas perspektīvas
211. pauž nožēlu par brīvības, drošības un tiesiskuma telpai paredzētā budžeta saistību izpildes līmeņa samazināšanos (94,8 % 2010. gadā salīdzinājumā ar 97,7 % 2009. gadā), kā arī par maksājumu izpildes līmeņa nelielo samazināšanos (88,7 % 2010. gadā salīdzinājumā ar 89,6 % 2009. gadā);
212. atzinīgi vērtē to, ka ir izdevies ievērojami samazināt atcelto maksājumu īpatsvaru (no 8,5 % 2009. gadā līdz 2,8 % 2010. gadā); pauž nožēlu par to, ka ir palielinājies pārnesto līdzekļu īpatsvars (no 1,9 % 2009. gadā līdz 8,5 % 2010. gadā), galvenokārt Ārējo robežu fondā, Eiropas Atgriešanās fondā un SIS II veikto pārnesumu dēļ; aicina Komisiju samazināt maksājumu pārnešanas līmeni brīvības, drošības un tiesiskuma telpai paredzētajā budžetā;
213. atzinīgi vērtē augstos izpildes rādītājus trijos no četriem „Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldības” fondiem; pieņem zināšanai pamatojumu, ko Komisija sniegusi saistībā ar zemāku izpildes līmeni Ārējo robežu fondā, proti, ka 2010. gadā netika apstiprinātas to piecu valstu gada programmas, kuras 2010. gadā pirmo reizi iesaistījās šā fonda darbībā;
Skatījums no kultūras un izglītības politikas perspektīvas
214. atzinīgi vērtē centienus vēl vairāk vienkāršot procedūras un veicināt izglītības un kultūras programmu pieejamību un norāda, ka 2010. gadā Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA) bija nodrošinājusi e-veidlapas lielākajai daļai pasākumu un programmu, it īpaši Mūžizglītības programmai, programmai „Kultūra” un programmai „Eiropa pilsoņiem”; ir gandarīts par vienreizēju maksājumu un lēmumu par stipendijām plašāku izmantošanu; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt pareizu samēru starp procedūru elastību un vajadzīgajām pārbaudēm;
215. pauž nožēlu, ka valstu aģentūras nebija pilnībā īstenojušas primāros kontroles pasākumus attiecībā uz Mūžizglītības programmu, jo iesniegtie dati nebija salīdzināmi un savlaicīgi nebija veikts minimālais skaits pārbaužu, un tā rezultātā programmu finansējums netika pienācīgi apgūts; aicina Komisiju turpināt darbu, lai nodrošinātu, ka visas valstu aģentūras veic savus pienākumus;
216. ar gandarījumu norāda, ka Komisija ir uzlabojusi kontroles sistēmas un ka politikas jomā „Kultūra un izglītība”, kas ir daļa no politikas jomas „Pētniecība un citu iekšējo nozaru politika”, būtiskas kļūdas netika konstatētas;
217. pauž prieku par ievērojamiem uzlabojumiem kavēto maksājumu ziņā un ar gandarījumu norāda, ka EACEA 94 % maksājumu ir veikusi noteiktajā termiņā; atgādina, ka jebkādi maksājumu kavējumi tieši ietekmē saņēmēju, it īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, tiesības un līdz ar to arī programmu veiksmīgu īstenošanu; tomēr atgādina, ka lielākā dotācijas daļa būtu jāizmaksā pēc iespējas drīzāk un jebkurā gadījumā — dotāciju periodā, lai nepalielinātu organizācijas atkarību no banku apstiprinātiem aizdevumiem, jo EACEA procentus neuzskata par attaisnotām izmaksām;
218. norāda, ka Komisija ir izsludinājusi uzaicinājumu uz konkursu saistībā ar Eiropas TV tīklu, kā paredzēts 2009. un 2010. gada budžetā; tādēļ ir ļoti nobažījies par Komisijas 2010. gada lēmumu bez Parlamenta un Padomes piekrišanas slēgt šo projektu un līdzekļus novirzīt citur; prasa publiskot visus ar TV tīklu saistītos līgumus un ieteikumus un atlases komitejas veiktos vērtējumus;
Skatījums no vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma politikas perspektīvas
219. uzskata, ka ar vidi, sabiedrības veselību un pārtikas nekaitīgumu saistīto budžeta pozīciju izpildes līmenis kopumā ir apmierinošs; šajā sakarā atgādina, ka tikai 0,76 % no Savienības budžeta ir paredzēti tiem politikas instrumentiem, kuri attiecas uz Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atbildības jomu;
Vides un klimata politika
220. uzsver, ka kopējais budžeta izpildes līmenis vides un klimata pasākumu jomā bija 99,26 %; turklāt norāda, ka maksājumu izpildes līmenis bija 84,1 %;
221. atzinīgi vērtē LIFE+ darbības budžeta izpildi 99,4 % apmērā; norāda, ka 2010. gadā EUR 240 000 000 bija paredzēti projektu dotācijām, EUR 9 300 000 — NVO darbības atbalstam, EUR 42 500 000 tika izmantoti pasākumiem, kuru mērķis ir atbalstīt Komisijas lomu politikas un tiesību aktu ierosināšanā un īstenošanas uzraudzībā, un EUR 14 500 000 tika izmantoti administratīvam atbalstam;
222. uzsver dalībvalstīm piešķirtā indikatīvā un galīgā LIFE+ finansējuma atšķirības, kā arī no dažādām dalībvalstīm saņemto priekšlikumu skaita atšķirības; mudina Komisiju turpināt centienus nodrošināt ikgadēju apmācību valsts iestādēm un rīkot seminārus katrā dalībvalstī, lai sniegtu vispārīgu informāciju par LIFE+ mērķiem un par to, kā sagatavot sekmīgu priekšlikumu;
223. atzīst, ka ES Rīcības programmas cīņai pret klimata pārmaiņām īstenošanai trūkst juridiska pamata; atzinīgi vērtē pilnas summas (EUR 15 000 000) pārskaitīšanu ilgtspējīgas enerģijas finansēšanas iniciatīvas finanšu instrumentam, lai izstrādātu piemērotus finansēšanas instrumentus, kuri ievērojami stimulētu energoefektivitātes un atjaunojamo energoavotu izmantošanas projektus;
224. pieņem zināšanai Revīzijas palātas apsvērumus par ex post revīzijām, kuras Komisija kopš 2006. gada ir veikusi, izmantojot ar risku saistītus kritērijus; atzinīgi vērtē to, ka DG ENV 2011. gadā nolēma mainīt paraugu ņemšanas metodiku, izmantojot arī nejauši atlasītus paraugus, lai iegūtu rezultātus, ko varētu vieglāk vispārināt attiecībā uz visu projektu;
225. atzinīgi vērtē DG CLIMA izstrādāto rīcības plānu par tādu valsts drošības pasākumu uzlabošanu, kas tika novērtēti kā nepieciešami, kad ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) valsts reģistros tika konstatēti nozīmīgi drošības trūkumi;
226. norāda, ka saskaņā ar 2010. gada budžetu tika īstenoti septiņi izmēģinājuma projekti un viena sagatavošanas darbība;
227. uzsver, ka izpildes līmenis ieguldījumiem starptautiskās darbībās vides jomā, kuru mērķis ir segt obligātās un brīvprātīgās iemaksas starptautisko konvenciju, protokolu un nolīgumu īstenošanā, ir atkarīgs no maiņas kursa svārstībām, jo lielākā daļa iemaksu ir jāveic ASV dolāros;
Sabiedrības veselība un pārtikas nekaitīgums
228. atzinīgi vērtē 99,7 % izpildes līmeni saistību apropriācijām sabiedrības veselības jomā (neieskaitot apropriācijas, kas paredzētas Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram un Eiropas Zāļu aģentūrai); norāda, ka pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku veselības un labturības un augu veselības jomā saistību izpildes līmenis ir 95,3 %;
229. uzsver sabiedrības veselības programmas svarīgumu; tāpēc atzinīgi vērtē saistību apropriāciju izpildes līmeni, kas ir apmierinošs — gandrīz 100 %; apzinās, ka zemāku izpildes līmeni maksājumu apropriācijām (95,1 %) izraisa novēloti maksājumu pieprasījumi no dotāciju saņēmējiem vai līgumu nosacījumu pagarināšana;
230. uzsver, ka ir svarīgi uzlabot sabiedrības informētību par tabakas patēriņa kaitīgo ietekmi; uzskata, ka 2010. gadā pieejamās summas izmantošana pilnā apjomā ir HELP kampaņas panākums;
231. pieņem zināšanai Revīzijas palātas apsvērumus par Veselības un patērētāju izpildaģentūru, kas ir Komisijas administratīvā vienība; aicina izpildaģentūru pārskatīt sava budžeta plānošanu un ziņošanas instrumentus, lai ievērojami samazinātu pārnesto summu apjomu un tādējādi ievērotu Savienības budžeta gada pārskata principu; pieņem zināšanai arī Komisijas gada pārskatu par 2010. gadā veiktajām iekšējām revīzijām un mudina izpildaģentūru sadarbībā ar attiecīgo ģenerāldirektorātu risināt norādītās problēmas, piemēram, attiecībā uz IT pārvaldību un arhitektūru;
232. pieņem zināšanai, ka 17 04. budžeta nodaļas „Pārtikas un barības nekaitīgums, dzīvnieku veselība, dzīvnieku labturība un augu veselība” izpildes līmenis ir 95,3 %; apzinās, ka pilnīga izpilde nebija iespējama, jo, pirmkārt, notika tikai nedaudzi dzīvnieku slimību uzliesmojumi, tādēļ nebija pilnā apmērā jāizmanto ārkārtas situācijām plānotais finansējums, un, otrkārt, nebija nepieciešams iepirkt ārkārtas vakcīnas;
233. attiecībā uz izskaušanas pasākumiem norāda, ka dalībvalstu iesniegtie galīgie izmaksu kompensāciju pieprasījumi bieži vien bija mazāki nekā sākotnēji prognozēts; turklāt norāda, ka bija nepieciešams veikt vairāk revīziju, jo iepriekš bija augsts kļūdu līmenis, kas kavēja arī maksājumu izpildi šajā jomā;
234. pauž nožēlu par to, ka augu veselības pasākumiem paredzēto maksājumu izpilde bija zemāka, jo dalībvalstis kavējās iesniegt nepieciešamos dokumentus vai iesniedza nepilnīgu dokumentāciju; aicina dalībvalstis uzlabot procedūras šajā jomā;
Skatījums no ārlietu politikas perspektīvas
235. norāda, ka lielākā daļa Revīzijas palātas atklāto skaitliski neizmērāmo kļūdu attiecas uz trūkumiem iepirkuma procedūrās un līgumu pagarināšanā; tāpat kā iepriekšējās budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrās pauž bažas par to, ka krāpšana un nepareiza pārvaldība būtiski ietekmē tieši šīs divas jomas;
236. ņem vērā, ka pārraudzības un kontroles sistēmas politikas jomā „Ārējā darbība, attīstība un paplašināšanās” ir uzskatāmas tikai par daļēji efektīvām, un aicina Komisiju un EĀDD rīkoties un veikt visus vajadzīgos pasākumus situācijas uzlabošanai, nodrošinot maksājumu pareizību;
237. atgādina — nav apliecinājuma tam, ka Ticamības deklarācijas vajadzībām veiktā revīzija būtu ietvērusi lielākos ar budžeta atbalstu saistītos riskus (proti, risku attiecībā uz to, cik atbalsts ir efektīvs, kā arī krāpšanas un korupcijas risku); aicina Komisiju stingri uzraudzīt šos riskus;
238. uzskata, ka līdz ar centieniem uzlabot situāciju attiecībā uz maksājumu pareizību Komisijai būtu arī sistemātiski jāvērtē visi intervences pasākumi, raugoties no izmaksu un ieguvumu attiecības viedokļa, kā savā Īpašajā ziņojumā[115] ieteikusi Revīzijas palāta; uzstāj, ka Parlaments kā viena no budžeta lēmējiestādēm ir jāinformē par šādu novērtējumu rezultātiem, tostarp par to novērtējumu rezultātiem, kas veikti attiecībā uz KĀDP darbībām;
239. tomēr uzsver, ka izmaksu un ieguvumu attiecību pašu par sevi ne vienmēr var uzskatīt par pietiekamu kritēriju, kas ļauj izvērtēt, vai palīdzības pasākumi, kurus Savienība veikusi kādā no trešām valstīm, ir bijuši atbilstīgi; patiesībā ir pārliecināts, ka būtu sistemātiski jāvērtē palīdzības efektivitāte Savienības ārpolitikas mērķu kontekstā un, veicot šādu vērtēšanu, būtu jāņem vērā arī papildu kritēriji, piemēram, tādi kā Savienības stratēģiskās intereses, nepieciešamība pēc Savienības klātbūtnes attiecīgajā teritorijā vai tādu projektu un darbību īstenošana, kas sekmē Savienības vērtības un pamatprincipus;
240. piekrīt Revīzijas palātas viedoklim, proti, ka daudzos un dažādos Savienības palīdzības pasākumus atsevišķos gadījumos varētu optimizēt un palīdzību varētu padarīt iedarbīgāku, to labāk koordinējot ar dalībvalstīm, kuru ārējā darbība būtu jāuzskata par papildinošu, nevis konkurējošu; tādēļ prasa strādāt intensīvāk, lai nodrošinātu Savienībā esošo līdzekļu devēju koordināciju, koordināciju ar trešām valstīm un ar starptautiskajām organizācijām;
Skatījums no reģionālās attīstības politikas perspektīvas
241. norāda, ka reģionālās politikas jomā budžets izpildīts labi — izmaksāti EUR 30 557 000 000 — un ka lielākā daļa 2010. gada maksājumu bija galvenokārt un pirmoreiz saistīti ar 2007.–2013. gada programmu īstenošanu (starpposma maksājumi EUR 25 550 000 000 apmērā salīdzinājumā ar EUR 9 420 000 000 2009. gadā);
242. pauž nožēlu, ka reģionālā politika ietilpa to Savienības finansēto politikas jomu grupā, kurās tiek konstatēts daudz kļūdu — tās tika atklātas 49 % no Revīzijas palātas revidētajiem 243 maksājumiem; tomēr norāda, ka tikai dažām no šīm kļūdām būs finansiāla ietekme un ka 49 % biežums ir zemāks nekā attiecīgais rādītājs laikposmā no 2000. līdz 2006. gadam; uzsver, ka kļūdu īpatsvars ir samazinājies salīdzinājumā ar 2000.–2006. gada plānošanas laikposmā konstatētajiem kļūdu īpatsvariem; aicina Komisiju un dalībvalstis, īstenojot dalīto pārvaldību, nodrošināt kļūdu īpatsvara pastāvīgas samazināšanās tendenci;
243. atgādina, ka kļūdas tiek pieļautas tad, kad darījumu neveic saskaņā ar tiesību aktiem un regulatīvajiem noteikumiem, tādējādi padarot deklarētos (un atlīdzinātos) izdevumus par nelikumīgiem; norāda arī, ka kļūda ne vienmēr nozīmē to, ka līdzekļi ir pazuduši, zaudēti vai izšķērdēti vai ka ir notikusi krāpšana;
244. norāda, ka no aplēstā kļūdu skaita liels īpatsvars ir publiskā iepirkuma noteikumu un atbilstības noteikumu neievērošanai (attiecīgi 31 % un 43 %); šajā sakarībā norāda uz Revīzijas palātas ieteikumu noteikt jomas, kurās nepieciešama turpmāka vienkāršošana; tādēļ prasa izanalizēt nepieciešamību pastiprināt tehnisko palīdzību un jebkurā gadījumā — nepieciešamību saglabāt finanšu kontroles elementu pilnīgu darbības jaudu; uzsver, ka Komisijai ir jāvienkāršo noteikumi, lai nodrošinātu lietotājam vieglāk izmantojamas procedūras un neatņemtu drosmi potenciālajiem projektu dalībniekiem; aicina dalībvalstis vienkāršot savus valsts tiesību aktus, kuri ļoti bieži palielina administratīvo slogu, kas nav prasīts Savienības tiesību aktos; tādēļ uzskata, ka jāveic rūpīgs darbs, lai vēl vairāk samazinātu šo kļūdas īpatsvaru;
245. pauž nožēlu par trūkumiem finansēšanas vadības instrumentu īstenošanā, proti, par regulatīvo prasību neievērošanu, piešķirot finansējumu no darbības programmām fondiem, kas šos instrumentus īsteno, kā arī par nepilnīgajām ziņošanas un pārbaudes prasībām; norāda, ka vēl vairāk jāpalielina finanšu inženierijas instrumentu potenciāls, lai varētu sagatavot kvalitatīvus stratēģiskos projektus, nodrošināt privātā sektora dalībnieku, it īpaši MVU, līdzdalību un kapitāla izmantošanu Savienības projektos; aicina Komisiju vienkāršot šos instrumentus reglamentējošos noteikumus, jo to pašreizējā sarežģītība ierobežo to izmantošanu; iesaka veikt padziļinātu analīzi, lai noskaidrotu šo instrumentu patieso ietekmi, un izstrādāt pamatnostādnes to piemērošanas uzlabošanai; aicina dalībvalstis pildīt savus ziņošanas pienākumus;
246. norāda, ka daudzos kļūdaino darījumu gadījumos dalībvalstu iestāžu rīcībā bija pietiekama informācija, lai šīs kļūdas noteiktu un pirms izdevumu apstiprināšanas veiktu koriģējošus pasākumus; ņemot vērā to, ka lielākā daļa kļūdu tiek pieļautas pirmā līmeņa kontrolē, aicina Komisiju pastiprināt palīdzību pārvaldības iestādēm, izmantojot īpašus konkrētajam mērķim veltītus seminārus, norādošas piezīmes, labākās prakses apmaiņu un par pārvaldību atbildīgo ierēdņu apmācību; norāda, ka ir jāievieš vadības iestādēm paredzēto apmācības pasākumu faktiskās nodošanas pastāvīga uzraudzība, lai pārbaudītu, vai zināšanas tiek faktiski nodotas, īpašu uzmanību pievēršot tam, kas notiek vietējā līmenī; prasa ieviest koriģējošus mehānismus, tai skaitā sankcijas acīmredzamas nolaidības gadījumos;
247. atzinīgi vērtē Komisijas paskaidrojumu, kurā teikts, ka pirmoreiz lielākā daļa kļūdu ir koncentrētas tikai trijās dalībvalstīs un tikai dažās darbības programmās;
Skatījums no sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības politikas perspektīvas
248. atgādina Revīzijas palātai un Komisijai, ka saskaņā ar LESD 8. pantu vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšana ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem, kas jāievēro ikvienā Eiropas Savienības darbībā; tādēļ aicina Revīzijas palātu katrā attiecīgā gadījumā budžeta izpildi vērtēt dzimumu līdztiesības kontekstā;
249. pauž nožēlu par to, ka gada pārskatā nav nedz Revīzijas palātas apsvērumu, nedz attiecīgu Komisijas atbilžu par dzimumu līdztiesības principa ievērošanai atbilstīgu budžeta izlietojumu;
250. uzsver — lai sagatavotu dzimumu līdztiesības principam atbilstošu budžetu, kas šādu līdztiesību arī nodrošinātu, budžeta izpilde cita starpā ir jāpārbauda arī dzimumu līdztiesības kontekstā, jo tā var noskaidrot, kādu rezultātu ir devuši dzimumu līdztiesībai atvēlētie izdevumi, un jo īpaši to, vai attiecīgo izdevumu sadalījums starp vīriešiem un sievietēm ir proporcionāls un vai budžets būtu jāgroza, lai labāk nodrošinātu vīriešu un sieviešu atšķirīgās vajadzības;
Skatījums no starptautiskās tirdzniecības politikas perspektīvas
251. vērš uzmanību uz to, ka ir jānodrošina Savienības finansiālo interešu efektīva aizsardzība saistībā ar makrofinansiālo palīdzību; uzskata, ka Komisijai ir jānodrošina pienācīgas pārbaudes un Revīzijas palātai ir jānodrošina pienācīgas revīzijas saistībā ar šo instrumentu;
252. uzsver, ka saistībā ar tirdzniecības atbalsta stratēģiju piešķirtie Savienības līdzekļi ir jāizmanto efektīvi un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem un regulām, lai līdzekļu saņēmējus labāk integrētu tādā pasaules tirdzniecības sistēmā, kuras pamatā ir noteikumi, un veicinātu nabadzības izskaušanu;
253. uzsver, ka būtu jāatbalsta Savienības uzņēmējdarbības centri Ķīnā, Taizemē un Indijā; vienlaikus uzskata, ka ir jāievieš pietiekama kontrole, lai nodrošinātu šo centru labu un efektīvu darbību;
Skatījums no zivsaimniecības politikas perspektīvas
254. pieņem zināšanai Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai „Eiropas Savienības gada pārskati — 2010. finanšu gads”[116] un Revīzijas palātas gada pārskatu par 2010. finanšu gada budžeta izpildi[117]; uzsver, ka šajā ziņojumā un pārskatā ir maz piezīmju par jūrlietu un zivsaimniecības jomu;
255. pauž pateicību DG MARE par iesniegtajiem papildu dokumentiem un uzskata par apmierinošu jūrlietu un zivsaimniecības jomas budžeta pozīciju izpildes vispārējo līmeni 2010. gadā;
256. uzsver, ka vispārējais budžeta izpildes līmenis saistību apropriāciju jomā ir 97,20 % un maksājumu apropriāciju jomā — 79,23 %; tomēr konstatē ļoti zemu budžeta izpildes līmeni 11.02. nodaļā „Zivsaimniecības tirgi” un pieņem zināšanai Komisijas sniegto paskaidrojumu attiecībā uz zivsaimniecības programmu īstenošanu attālāko reģionu atbalstam;
257. ar gandarījumu pieņem zināšanai DG MARE nodomu uzlabot dalībvalstu līdzfinansētajām darbībām pieejamo apropriāciju izpildi un mudina attiecīgos Komisijas dienestus turpināt iesākto darbu;
258. norāda uz DG MARE sāktajiem centieniem iekšējās revīzijas jomā un prasa, lai Komisija pēc iespējas efektīvāk un ātrāk turpina pārvaldīt visus projektus un lietas;
259. konstatē, ka DG MARE joprojām atturīgi attiecas pret pārvaldības un kontroles sistēmām, kas paredzētas Zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumenta (ZVFI) darbības programmām Vācijā — iesaiņojuma rūpnīca; norāda, ka runa ir par senu un sarežģītu programmu, kas sākta 2001. gadā, un aicina Komisiju ātri slēgt šo lietu, vienlaikus rūpējoties par Savienības interešu aizsardzību;
260. atzinīgi vērtē to, ka DG MARE palielinājis kontroles efektivitāti starptautisko nolīgumu jomā ka ir panākta vienošanās nošķirt maksājumus, kas saistīti tikai ar komerciālo darbību (EUR 104 017 795 jeb 72 % no kopsummas), no maksājumiem, kas saistīti ar nozares atbalstu (EUR 40 211 849 jeb 28 % no kopsummas);
261. uzsver, ka, izmantojot pēc iespējas detalizētākas matricas, ir efektīvi jāuzrauga Savienības finansētās darbības, ar kuru palīdzību tiek sniegts nozares atbalsts saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem; uzsver arī to, ka jāprasa, lai tiktu palielināts nozares atbalsta īpatsvars; pauž pārliecību, ka ar laiku šo nolīgumu komerciālajai daļai ir jāpiemēro nosacījums sniegt efektīvu, pietiekami kontrolētu un būtisku atbalstu nozarei;
262. prasa Parlamentu ciešāk iesaistīt zivsaimniecības politikā — jo tam ir būtiska loma likumdošanā un budžeta jomā —, it īpaši attiecībā uz starptautiskajiem zivsaimniecības nolīgumiem un dažādām ar tiem saistītajām sanāksmēm (piemēram, apvienotajām komitejām vai divpusējām sarunām ar trešām valstīm);
263. prasa, lai Revīzijas palāta sagatavo īpašus pārskatus par kopējās zivsaimniecības politikas prioritārajām jomām, ņemot vērā daudzos likumdošanas priekšlikumus un ziņojumus, kas iesniegti kā daļa no kopējās zivsaimniecības politikas reformas paketes, tostarp jautājumos, kuri attiecas uz šīs politikas ārējo dimensiju.
7.2.2012
Ārlietu komitejas atzinums
Budžeta kontroles komitejai
par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija
( COM(2011)0473 – C7‑0256/2011 – 2011/2201(DEC) )
Atzinumu sagatavoja: Annemie Neyts-Uyttebroeck
IEROSINĀJUMI
Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. norāda uz Revīzijas palātas gada pārskatā pausto viedokli, proti, ka 2010. gadā veiktajos maksājumos nav būtisku kļūdu, tomēr ir konstatētas skaitļos izsakāmas kļūdas attiecībā uz starpposma un galīgo izdevumu atbilstību;
2. norāda arī uz to, ka lielākā daļa skaitļos neizsakāmo kļūdu, kuras konstatējusi Revīzijas palāta, attiecas uz nepilnībām iepirkuma procedūrās un līgumu pagarināšanas darbībās; tāpat kā iepriekšējās budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrās pauž bažas par to, ka krāpšana un nepareiza pārvaldība būtiski ietekmē tieši šīs divas jomas;
3. ņem vērā, ka pārraudzības un kontroles sistēmas ārējā atbalsta, attīstības un paplašināšanās politikas jomā ir uzskatāmas tikai par daļēji efektīvām, un aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) rīkoties un veikt visus vajadzīgos pasākumus situācijas uzlabošanai, nodrošinot maksājumu pareizību;
4. atgādina — nav apliecinājuma tam, ka Ticamības deklarācijas vajadzībām veiktā revīzija būtu ietvērusi lielākos ar budžeta atbalstu saistītos riskus (proti, risku attiecībā uz to, cik atbalsts ir efektīvs, kā arī krāpšanas un korupcijas risku); aicina Komisiju stingri uzraudzīt šos riskus;
5. tomēr uzskata, ka atšķirībā no Savienības nozaru politikas jomām Savienības ārējai darbībai ir raksturīgs risks un ka, ņemot vērā apstākļus, kādos šī palīdzība tiek sniegta, atsevišķos gadījumos var izskaidrot konstatētās nepilnības, kas jānovērš ar konkrētu atbildības stratēģiju palīdzību;
6. atzinīgi vērtē Revīzijas palātas konstatējumu[118], ka „EuropeAid ir izveidojis visaptverošu kontroles stratēģiju un turpinājis ievērojami uzlabot pārraudzības un kontroles sistēmu koncepciju un īstenošanu”;
7. uzskata, ka līdz ar centieniem uzlabot situāciju attiecībā uz maksājumu pareizību Komisijai būtu arī sistemātiski jāvērtē visi intervences pasākumi, raugoties no izmaksu un ieguvumu attiecības viedokļa, kā Īpašajā ziņojumā[119] ieteikusi Revīzijas palāta; uzstāj, ka Parlaments kā viena no budžeta lēmējiestādēm ir jāinformē par šādu novērtējumu rezultātiem, tostarp par to novērtējumu rezultātiem, kas veikti attiecībā uz KĀDP darbībām;
8. tomēr uzsver, ka izmaksu un ieguvumu attiecību pašu par sevi ne vienmēr var uzskatīt par pietiekamu kritēriju, kas ļauj izvērtēt, vai palīdzības pasākumi, kurus Savienība veikusi kādā no trešām valstīm, ir bijuši atbilstīgi; patiesībā ir pārliecināts, ka būtu sistemātiski jāvērtē palīdzības efektivitāte Savienības ārpolitikas mērķu kontekstā un, veicot šādu vērtēšanu, būtu jāņem vērā arī papildu kritēriji, piemēram, tādi kā Savienības stratēģiskās intereses, nepieciešamība pēc Savienības klātbūtnes attiecīgajā teritorijā vai tādu projektu un darbību īstenošana, kas sekmē Savienības vērtības un pamatprincipus;
9. piekrīt Revīzijas palātas viedoklim, proti, ka daudzos un dažādos Savienības palīdzības pasākumus atsevišķos gadījumos varētu optimizēt un palīdzību varētu padarīt iedarbīgāku, to labāk koordinējot ar dalībvalstīm, kuru ārējā darbība būtu jāuzskata par papildinošu, nevis konkurējošu; tādēļ prasa strādāt intensīvāk, lai nodrošinātu Savienībā esošo līdzekļu devēju koordināciju, koordināciju ar trešām valstīm un ar starptautiskajām organizācijām;
10. uzsver, ka Savienības ārējā darbība varētu kļūt vēl rezultatīvāka un efektīvāka, ja Savienības delegāciju personāls cieši un elastīgi sadarbotos neatkarīgi no tā, kuras iestādes darbinieki tie ir; tādēļ aicina Komisiju un Savienības augsto pārstāvi/ Komisijas priekšsēdētāja vietnieci nevilcinoties veikt visus administratīvos un reglamentējošos pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu un uzlabotu visa Savienības iestāžu personāla sadarbību Savienības delegāciju struktūrā neatkarīgi no tā, vai tie ir Komisijas vai EĀDD darbinieki.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums | 6.2.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 45 1 0 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Bastiaan Belder, Frieda Brepoels, Elmar Brok, Jerzy Buzek, Arnaud Danjean, Michael Gahler, Marietta Giannakou, Anna Ibrisagic, Liisa Jaakonsaari, Ioannis Kasoulides, Tunne Kelam, Nicole Kiil-Nielsen, Evgeni Kirilov, Wolfgang Kreissl-Dörfler, Eduard Kukan, Vytautas Landsbergis, Krzysztof Lisek, Ulrike Lunacek, Barry Madlener, Mario Mauro, Kyriakos Mavronikolas, Francisco José Millán Mon, Alexander Mirsky, María Muñiz De Urquiza, Ria Oomen-Ruijten, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Cristian Dan Preda, Libor Rouček, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Nikolaos Salavrakos, Jacek Saryusz-Wolski, Charles Tannock, Boris Zala | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Elena Băsescu, Véronique De Keyser, Tanja Fajon, Elisabeth Jeggle, Doris Pack, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Indrek Tarand, Traian Ungureanu, Ivo Vajgl | |||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Marije Cornelissen, Rui Tavares | |||
1.3.2012
Attīstības komitejas atzinums
Budžeta kontroles komitejai
par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija
( COM(2011)0473 – C7-0256/2011 – 2011/2201(DEC) )
Atzinumu sagatavoja: Thijs Berman
IEROSINĀJUMI
Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. uzskata, ka pašreizējā budžeta un ekonomikas krīze daudzās dalībvalstīs prasa, lai Savienība vairāk nekā jebkad agrāk efektivizētu sniegto atbalstu un tā ietekmi; ņemot to vērā, pauž bažas par Revīzijas palātas konstatēto[120], proti, ka 2010. gadā pārraudzības un kontroles sistēmas ārējās palīdzības un attīstības jomā atkal tikai daļēji efektīvi nodrošināja maksājumu pareizību, ka divas trešdaļas skaitļos izsakāmo kļūdu tika konstatētas galīgajos maksājumos un ka Komisijas pārbaudēs šīs kļūdas nebija atklātas;
2. tomēr atzīst Komisijas pašreizējos centienus uzlabot pārraudzības un kontroles sistēmu struktūru un izmantošanu un paaugstināt CRIS pārvaldības informācijas sistēmā ievadīto datu kvalitāti; atzinīgi vērtē to, ka kopumā 2010. gada maksājumos ārējā atbalsta un attīstības jomā nav bijis būtisku kļūdu un lēstais kļūdu īpatsvars ir mazāks nekā 2009. gadā; mudina Komisiju izstrādāt saskaņotu metodoloģiju ārējo attiecību ģenerāldirektorātiem atlikušo kļūdu īpatsvara aprēķināšanai, vēl vairāk uzlabot tās ārējās revīziju sistēmu un turpināt ievērot pēc iespējas augstākus kontroles standartus;
3. it īpaši mudina Komisiju uzlabot ex ante kontroles, pārraudzības un ziņojumu sniegšanas, uzraudzības un uz riska novērtējumu balstītas revīzijas funkcijas Savienības delegācijās, kur tika atklāta lielākā daļa kļūdu, stiprināt šo delegāciju darbības un finanšu nodaļu spējas, palielināt resursus, kas ir delegāciju rīcībā svarīgāko pārraudzības pasākumu veikšanai, un sistematizēt pārraudzību kopumā, tostarp ieviešot daudzgadu pārraudzību un novērtējuma plānus, kā arī uzlabojot vadlīnijas pārraudzības jomā;
4. aicina Komisiju rast konstruktīvus risinājumus organizatoriskām problēmām, kuras radīja DG DEV un DG AIDCO apvienošanās 2010. gada beigās; mudina Komisiju un EĀDD, kas sāka darboties 2010. gada decembrī, nekavējoties pabeigt darbības regulējuma izstrādi, nosakot katras šīs iestādes, tostarp delegāciju, lomu un pienākumus ārējās palīdzības plānošanas un īstenošanas ciklā;
5. uzskata, ka jaunajiem finanšu instrumentiem, kas ietverti nākamajā daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam, ir pilnībā jāliecina par Parlamenta plašākajām likumdošanas un pārbaudes tiesībām, kuras tam noteiktas Lisabonas līgumā, un ka Parlaments ir jāiesaista plānošanas procesā kā līdzvērtīgs Padomes partneris;
6. mudina Komisiju vēl vairāk uzlabot tā atbalsta efektivitāti, ko Savienība sniedz pamatizglītības jomā Subsahāras Āfrikā un Dienvidāzijā[121], it īpaši nosakot reālistiskus rādītājus un mērķus rezultātu efektīvai uzraudzībai, nodrošinot, ka delegācijas norīko darbiniekus ar pietiekamu kompetenci un darba stāžu nozaru politikas dialoga uzturēšanai ar partnervalstu valdībām un citiem līdzekļu devējiem, un lielāku uzmanību pievēršot izglītības kvalitātei un saņēmējvalstu valdību spējai tikt galā ar bērnu skaita pieaugumu skolās;
7. pauž sašutumu par liela mēroga krāpšanas gadījumiem, kurus Mali, Mauritānijā, Džibutijā un Zambijā 2010. gada beigās atklāja Vispasaules fonds AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanai, un pauž bažas par ievērojamu naudas summu, piemēram, no ES 2010. gada iemaksas Vispasaules fondā, eventuālu izsaimniekošanu; mudina Komisiju ciešāk sadarboties ar Vispasaules fondu, lai atbalstītu un uzraudzītu intervences pasākumus valstu līmenī, tādējādi novēršot šādu korupcijas gadījumu atkārtošanos un uzlabojot Vispasaules fonda pārskatatbildību un darbības efektivitāti;
8. atkārtoti prasa vairāk iesaistīt partnervalstu parlamentus un apspriesties ar šo valstu pilsonisko sabiedrību un vietējām iestādēm, izstrādājot un pārskatot ar attīstības sadarbības instrumentu (DCI) saistītos valstu stratēģijas dokumentus un daudzgadu indikatīvās programmas.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums | 29.2.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 27 0 0 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Ricardo Cortés Lastra, Nirj Deva, Leonidas Donskis, Filip Kaczmarek, Franziska Keller, Gay Mitchell, Norbert Neuser, Bill Newton Dunn, Maurice Ponga, Birgit Schnieber-Jastram, Michèle Striffler, Eleni Theocharous, Patrice Tirolien, Ivo Vajgl, Daniël van der Stoep, Anna Záborská, Iva Zanicchi, Gabriele Zimmer | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Enrique Guerrero Salom, Isabella Lövin, Gesine Meissner, Cristian Dan Preda, Bart Staes, Patrizia Toia | |||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Joseph Cuschieri, Zita Gurmai, Claudiu Ciprian Tănăsescu | |||
31.1.2012
Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinums
Budžeta kontroles komitejai
par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija
( COM(2011)0473 – C7-0256/2011 – 2011/2201(DEC) )
Atzinumu sagatavoja: Peter Šťastný
IEROSINĀJUMI
Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. pauž nopietnas bažas par Revīzijas palātas secinājumu, ka pārraudzības un kontroles sistēmas kopumā nav efektīvas, turklāt pat tādā mērā, ka maksājumos, kuri ir pakārtoti pārskatiem par 2010. gada 31. decembrī slēgto gadu, ir būtisks kļūdu līmenis;
2. pauž nožēlu, ka Revīzijas palātas aplēstais iespējamākais kļūdu īpatsvars attiecībā uz visu maksājumu kopumu 2010. gadā ir palielinājies salīdzinājumā ar pozitīvajām tendencēm, kas šajā jomā bija vērojamas kopš 2006. gada;
3. pauž dziļas bažas par to, ka lielākā daļa skaitļos neizsakāmo kļūdu, kas konstatētas saistībā ar ārējo palīdzību, attīstību un paplašināšanos, ir kļūdas iepirkuma procedūrās un Komisijas veiktajā līgumu pagarināšanā; ir tikpat ļoti noraizējies par to, ka divas trešdaļas šajās politikās jomās atrasto kļūdu attiecās uz galīgajiem maksājumiem un Komisijas pārbaudēs tās nebija konstatētas;
4. vērš uzmanību uz to, ka ir jānodrošina Savienības finansiālo interešu efektīva aizsardzība saistībā ar makrofinansiālo palīdzību; uzskata, ka Komisijai ir jānodrošina pienācīgas pārbaudes un Revīzijas palātai ir jānodrošina pienācīgas revīzijas saistībā ar šo instrumentu;
5. uzsver, ka saistībā ar tirdzniecības atbalsta stratēģiju piešķirtie Savienības līdzekļi ir jāizmanto efektīvi un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem un regulām, lai līdzekļu saņēmējus labāk integrētu tādā pasaules tirdzniecības sistēmā, kuras pamatā ir noteikumi, un veicinātu nabadzības izskaušanu;
6. uzsver, ka būtu jāatbalsta Savienības uzņēmējdarbības centri Ķīnā, Taizemē un Indijā; vienlaikus uzskata, ka ir jāievieš pietiekama kontrole, lai nodrošinātu šo centru labu un efektīvu darbību.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums | 26.1.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 25 0 3 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | William (The Earl of) Dartmouth, Laima Liucija Andrikienė, María Auxiliadora Correa Zamora, Christofer Fjellner, Yannick Jadot, Metin Kazak, Bernd Lange, Emilio Menéndez del Valle, Vital Moreira, Paul Murphy, Cristiana Muscardini, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Niccolò Rinaldi, Helmut Scholz, Peter Šťastný, Gianluca Susta, Keith Taylor, Jan Zahradil, Paweł Zalewski | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Josefa Andrés Barea, George Sabin Cutaş, Mário David, Albert Deß, Syed Kamall, Silvana Koch-Mehrin, Inese Vaidere | |||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Jutta Haug, Jean Roatta | |||
15.2.2012
Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinums
Budžeta kontroles komitejai
par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija
( COM(2011)0473 - C7-0256/2011 - 2011/2201(DEC) )
Atzinumu sagatavoja: Csaba Őry
IEROSINĀJUMI
Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. norāda, ka 18 % izdevumu Savienības kohēzijas politikas jomā ir saistīti ar nodarbinātību un sociālo jautājumu risināšanu, lielākā daļa šīs politikas jomas izdevumu, proti, 94 %, ir Eiropas Sociālā fonda izdevumi (ESF);
2. tādēļ saistībā ar ESF piešķirtajiem līdzekļiem atzinīgi vērtē to, ka saistību apropriācijas ir izlietotas par 100 % (EUR 10,8 miljardi) un maksājumu apropriācijas — par 87,9 % (EUR 7,1 miljards); apzinās, ka zemais maksājumu apropriāciju izlietojuma līmenis ir izskaidrojams ar to, ka dažu saistību uzņemšanās notika tikai pēdējā ceturksnī; pieņem zināšanai Komisijas centienus uzlabot finanšu pārvaldību;
3. pieņem zināšanai Revīzijas palātas aplēsi, ka 2010. gadā kļūdu īpatsvars saistībā ar izdevumiem kohēzijas, enerģētikas un transporta jomā bija 7,7 %; pauž pārsteigumu par Revīzijas palātas konstatējumu, ka Savienības direktīvas nav pienācīgi transponētas dalībvalstu tiesību aktos par publisko iepirkumu; tādēļ sagaida, ka Komisija labāk uzraudzīs šo transponēšanas procesu un pārbaudīs finansiāli atbalstāmo projektu atbilstību prasībām; uzskata, ka publiskais iepirkums mazākā mērā attiecas uz ESF;
4. pieņem zināšanai Komisijas centienus, rīkojot divpusēju un daudzpusēju apmācību, panākt, ka dalībvalstis sistemātiski apmāca, informē un konsultē līdzekļu saņēmējus un īstenošanas struktūras un sniedz tiem norādījumus, lai samazinātu kļūdu īpatsvaru, veicot maksājumus; pauž nožēlu, ka dalībvalstis acīmredzot pašas netiek ar to galā;
5. atkārtoti prasa uzlikt dalībvalstīm par pienākumu ziņot par finansēšanas instrumentu izmantošanu un piekrīt Revīzijas palātas prasībai, ka Komisijai regulāri jākontrolē ESF piesaistīšana;
6. atgādina — ir jānodrošina, ka dalībvalstis pienācīgi izlieto finanšu līdzekļus, un maksājumu pārtraukšana un apturēšana ir iedarbīgs paņēmiens šajā ziņā;
7. pauž bažas par to, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi daudzas kļūdas saistībā ar finanšu inženierijas instrumentiem;
8. pauž nožēlu, ka Komisija līdz šim tikai daļēji īstenojusi Revīzijas palātas ieteikumus izmantot ESF, lai novērstu priekšlaicīgu skolas pamešanu;
9. atgādina, ka Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta pienākums ir veikt attiecīgus pasākumus krāpniecības un korupcijas novēršanai, jo tas pārvalda līdzekļu izlietojumu; atzinīgi vērtē ciešo sadarbību ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF); aicina panākt, ka ESF pieļautos krāpniecības gadījumus tālāk iztiesā un piemēro sankcijas arī dalībvalstu tiesu iestādes;
10. atzinīgi vērtē Komisijas centienus saņemt vispusīgus pārskatus no visām dalībvalstīm, to revīzijas iestādēm sagatavojot pārbaudes ziņojumus un gada ziņojumu kopsavilkumus, un uzskata, ka Komisijai ir jāpaplašina savas pārbaudes funkcijas, lai tā varētu ziņot Parlamentam par Savienības finansējuma pievienoto vērtību;
11. uzsver ESF mērķgrupu un projektu veicinātāju īpašās vajadzības; ierosina par projektu līdzfinansējumu uzskatīt arī brīvprātīgu darbu bezpeļņas organizācijās un materiālos ieguldījumus; aicina projektu veicinātājus precīzi izpētīt ESF administratīvās izmaksas katrā dalībvalstī un katrā projektā;
12. uzsver to, ka Globalizācijas fonds līdz šim ir finansējis 21 projektu par kopējo summu EUR 105 miljoni, lai gan maksimālā piešķiramo līdzekļu summa ir EUR 500 miljoni; šajā sakarībā atzinīgi vērtē aizvien pieaugošo tendenci dalībvalstīm izstrādāt un iesniegt pienācīgi sagatavotus projektus; mudina Komisiju efektīvi atbalstīt dalībvalstis, tām izstrādājot projektus un iesniedzot tos Globalizācijas fondam, lai palīdzētu darba ņēmējiem atrast jaunas darba vietas un attīstīt jaunas prasmes, kad viņi ir zaudējuši darbu saistībā ar nozīmīgām strukturālām izmaiņām pasaules tirdzniecības sistēmā vai pasaules finanšu un ekonomikas krīzes dēļ;
13. aicina Revīzijas palātu pārbaudīt arī citas budžeta pozīcijas, kas attiecas uz sociālo jomu un nodarbinātību, un noskaidrot, kāpēc pieejamais finansējums nav izmantots pilnībā;
14. aicina Revīzijas palātu kļūdu īpatsvaru Eiropas Reģionālās attīstības fondā un ESF noteikt atsevišķi, nevis sniegt apvienotus datus;
15. sagaida no Komisijas sīki izstrādātus ziņojumus par izmēģinājuma projektiem.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums | 13.2.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 35 5 0 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Regina Bastos, Pervenche Berès, Vilija Blinkevičiūtė, Philippe Boulland, Alejandro Cercas, Derek Roland Clark, Marije Cornelissen, Frédéric Daerden, Karima Delli, Thomas Händel, Marian Harkin, Roger Helmer, Nadja Hirsch, Ádám Kósa, Jean Lambert, Veronica Lope Fontagné, Olle Ludvigsson, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Csaba Őry, Siiri Oviir, Rovana Plumb, Konstantinos Poupakis, Sylvana Rapti, Licia Ronzulli, Elisabeth Schroedter, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Jutta Steinruck, Traian Ungureanu, Andrea Zanoni, Inês Cristina Zuber | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Georges Bach, Tamás Deutsch, Sergio Gutiérrez Prieto, Anthea McIntyre, Antigoni Papadopoulou, Evelyn Regner | |||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Phil Bennion, Zuzana Brzobohatá, Anna Záborská | |||
24.1.2012
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinums
Budžeta kontroles komitejai
par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija
( COM(2011)0473 - C7-0256/2011 - 2011/2201(DEC) )
Atzinumu sagatavoja: Jutta Haug
IEROSINĀJUMI
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. uzskata, ka ar vidi, sabiedrības veselību un pārtikas nekaitīgumu saistīto budžeta pozīciju izpildes līmenis kopumā ir apmierinošs; šajā sakarā atgādina, ka tikai 0,76 % no Savienības budžeta ir paredzēti tiem politikas instrumentiem, kuri attiecas uz Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atbildības jomu;
Vide un klimata pasākumi
2. uzsver, ka kopējais budžeta izpildes līmenis vides un klimata pasākumu jomā bija 99,26 %; turklāt norāda, ka maksājumu izpildes līmenis bija 84,1 %;
3. atzinīgi vērtē LIFE+ darbības budžeta izpildi 99,4 % apmērā; norāda, ka 2010. gadā EUR 240 000 000 bija paredzēti projektu dotācijām, EUR 9 300 000 — NVO darbības atbalstam, EUR 42 500 000 tika izmantoti pasākumiem, kuru mērķis ir atbalstīt Komisijas lomu politikas un tiesību aktu ierosināšanā un īstenošanas uzraudzībā, un EUR 14 500 000 tika izmantoti administratīvam atbalstam;
4. uzsver dalībvalstīm piešķirtā indikatīvā un galīgā LIFE+ finansējuma atšķirības, kā arī no dažādām dalībvalstīm saņemto priekšlikumu skaita atšķirības; mudina Komisiju turpināt centienus nodrošināt ikgadēju apmācību valsts iestādēm un rīkot seminārus katrā dalībvalstī, lai sniegtu vispārīgu informāciju par LIFE+ mērķiem un par to, kā sagatavot sekmīgu priekšlikumu;
5. atzīst, ka trūkst juridiska pamata, lai īstenotu ES Rīcības programmu cīņai pret klimata pārmaiņām; atzinīgi vērtē pilnas summas (EUR 15 000 000) pārskaitīšanu ilgtspējīgas enerģijas finansēšanas iniciatīvas finanšu instrumentam, lai izstrādātu piemērotus finansēšanas instrumentus, kuri ievērojami stimulētu energoefektivitātes un atjaunojamo energoavotu izmantošanas projektus;
6. pieņem zināšanai Revīzijas palātas apsvērumus par ex-post revīzijām, kuras Komisija kopš 2006. gada ir veikusi, izmantojot ar risku saistītus kritērijus; atzinīgi vērtē to, ka Vides ģenerāldirektorāts 2011. gadā nolēma mainīt paraugu ņemšanas metodiku, izmantojot arī nejauši atlasītus paraugus, lai iegūtu rezultātus, ko varētu vieglāk vispārināt attiecībā uz visu projektu;
7. atzinīgi vērtē Klimata politikas ģenerāldirektorāta izstrādāto rīcības plānu par tādu valsts drošības pasākumu uzlabošanu, kas tika novērtēti kā nepieciešami, kad ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) valsts reģistros tika konstatēti nozīmīgi drošības trūkumi;
8. norāda, ka saskaņā ar 2010. gada budžetu tika īstenoti septiņi izmēģinājumprojekti un viena sagatavošanas darbība;
9. uzsver, ka izpildes līmenis ieguldījumiem starptautiskās darbībās vides jomā, kuru mērķis ir segt obligātās un brīvprātīgās iemaksas starptautisko konvenciju, protokolu un nolīgumu īstenošanā, ir atkarīgs no maiņas kursa svārstībām, jo lielākā daļa iemaksu ir jāveic ASV dolāros;
Sabiedrības veselība un pārtikas nekaitīgums
10. atzinīgi vērtē 99,7 % izpildes līmeni saistību apropriācijām sabiedrības veselības jomā (neieskaitot apropriācijas, kas paredzētas Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram un Eiropas Zāļu aģentūrai); norāda, ka pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku veselības un labturības un augu veselības jomā saistību izpildes līmenis ir 95,3 %;
11. uzsver sabiedrības veselības programmas svarīgumu; tāpēc atzinīgi vērtē saistību apropriāciju izpildes līmeni, kas ir apmierinošs — gandrīz 100 %; apzinās, ka zemāku izpildes līmeni maksājumu apropriācijām (95,1 %) izraisa novēloti maksājumu pieprasījumi dotāciju saņēmējiem vai līgumu nosacījumu pagarināšana;
12. uzsver, ka ir svarīgi uzlabot sabiedrības informētību par tabakas patēriņa kaitīgo ietekmi; uzskata, ka 2010. gadā pieejamās summas izmantošana pilnā apjomā ir HELP kampaņas panākums;
13. pieņem zināšanai Revīzijas palātas apsvērumus par Veselības un patērētāju izpildaģentūru, kas ir Komisijas administratīva vienība; aicina izpildaģentūru pārskatīt sava budžeta plānošanu un ziņošanas instrumentus, lai ievērojami samazinātu pārnesto summu apjomu un tādējādi ievērotu Savienības budžeta gada pārskata principu; pieņem zināšanai arī Komisijas gada pārskatu par 2010. gadā veiktajām iekšējām revīzijām un mudina izpildaģentūru sadarbībā ar attiecīgo ģenerāldirektorātu risināt norādītās problēmas, piemēram, attiecībā uz IT pārvaldību un arhitektūru;
14. pieņem zināšanai, ka 17 04. budžeta nodaļas „Pārtikas un barības nekaitīgums, dzīvnieku veselība, dzīvnieku labturība un augu veselība” izpildes līmenis ir 95,3 %; apzinās, ka pilnīga izpilde nebija iespējama, jo, pirmkārt, notika tikai nedaudzi dzīvnieku slimību uzliesmojumi, tādēļ nebija pilnā apmērā jāizmanto ārkārtas situācijām plānotais finansējums, un, otrkārt, nebija nepieciešams iepirkt ārkārtas vakcīnas;
15. attiecībā uz izskaušanas pasākumiem norāda, ka dalībvalstu iesniegtie galīgie izmaksu kompensāciju pieprasījumi bieži vien bija mazāki nekā sākotnēji prognozēts; turklāt norāda, ka bija nepieciešams veikt vairāk revīziju, jo iepriekš bija augsts kļūdu līmenis, kas kavēja arī maksājumu izpildi šajā jomā;
16. pauž nožēlu par to, ka augu veselības pasākumiem paredzēto maksājumu izpilde bija zemāka, jo dalībvalstis kavējās iesniegt nepieciešamos dokumentus vai iesniedza nepilnīgu dokumentāciju; aicina dalībvalstis uzlabot procedūras šajā jomā;
17. pamatojoties uz pieejamo informāciju, uzskata, ka Komisijai var sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu attiecībā uz izdevumiem vides politikas, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma jomā 2010. finanšu gadā.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums | 24.1.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 55 1 0 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Elena Oana Antonescu, Kriton Arsenis, Paolo Bartolozzi, Milan Cabrnoch, Martin Callanan, Nessa Childers, Yves Cochet, Esther de Lange, Anne Delvaux, Bas Eickhout, Jill Evans, Karl-Heinz Florenz, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Julie Girling, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Karin Kadenbach, Christa Klaß, Holger Krahmer, Jo Leinen, Peter Liese, Zofija Mazej Kukovič, Linda McAvan, Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Vladko Todorov Panayotov, Gilles Pargneaux, Andres Perello Rodriguez, Sirpa Pietikäinen, Mario Pirillo, Pavel Poc, Frédérique Ries, Dagmar Roth-Behrendt, Kārlis Šadurskis, Daciana Octavia Sârbu, Horst Schnellhardt, Richard Seeber, Theodoros Skylakakis, Bogusław Sonik, Salvatore Tatarella, Anja Weisgerber, Åsa Westlund, Glenis Willmott, Sabine Wils, Marina Yannakoudakis | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Jutta Haug, Bill Newton Dunn, Rovana Plumb, Michèle Rivasi, Eleni Theocharous, Anna Záborská, Andrea Zanoni | |||
1.3.2012
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinums
Budžeta kontroles komitejai
par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija
( COM(2011)0473 - C7-0256/2011 - ( 2011/2201(DEC) )
Atzinumu sagatavoja: Cristian Silviu Buşoi
IEROSINĀJUMI
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. ar gandarījumu konstatē, ka ir uzlabojusies maksājumu apropriāciju izpilde 12. sadaļā; tomēr norāda uz 17 02 04. budžeta pozīcijas zemo izpildes līmeni, kas negatīvi ietekmē vidējo izpildes līmeni patērētāju aizsardzības politikas jomā; uzsver, ka Komisijai, lai uzlabotu budžeta izpildi, ir jābalstās uz efektīvākiem mehānismiem, prognozējot vajadzīgos maksājumus; atzinīgi vērtē Komisijas paveikto šajā jomā 2011. gadā;
2. uzsver, ka ir jāsekmē patērētāju izglītošana finanšu jomā, lai uzlabotu viņu zināšanas par finanšu pakalpojumiem; tādēļ, neraugoties uz iepriekš norādītajiem budžeta izpildes trūkumiem un ņemot vērā nesenos uzlabojumus šajā sakarā, atkārtoti pauž atbalstu izmēģinājuma projektam „Finanšu tirgu pārredzamība un stabilitāte”, kas apstiprināts 2010. gadā; mudina Komisiju noskaidrot labākos veidus piešķirto līdzekļu izlietošanai;
3. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu organizēt darbseminārus dalībvalstīs, lai aplūkotu problēmas, kas jārisina valsts pārvaldes iestādēm, īstenojot tiesību aktus iekšējā tirgus jomā un uzraugot to izpildi; uzskata, ka tas labvēlīgi ietekmēs īstenošanas rādītājus;
4. atkārtoti aicina Komisiju izvērtēt pašreizējo MVU finansēšanas programmu efektivitāti un apsvērt iespēju izveidot jaunus kopīgus finanšu instrumentus;
5. atzinīgi vērtē to, ka Komisija lielu nozīmi piešķir tādiem alternatīviem problēmu risināšanas mehānismiem kā SOLVIT un EU Pilot, un aicina Komisiju pielikt papildu pūles šajā virzienā; uzsver, ka SOLVIT efektivitāte ir pierādīta, risinot iedzīvotāju problēmas, piemēram, saistībā ar profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un darba tiesībām; atkārtoti pauž savu atbalstu atsevišķas budžeta pozīcijas izveidošanai, kura būtu paredzēta SOLVIT, portālam „Tava Eiropa” un pārējiem palīglīdzekļiem, ko izmanto, lai pietuvinātu iekšējo tirgu iedzīvotājiem, un pienācīga finansējuma nodrošināšanai; atzinīgi vērtē pilnveidoto portālu „Tava Eiropa” — centralizētas piekļuves tīmekļa vietni, kas nodrošina piekļuvi informācijai par tiesībām dažādās jomās un palīdzības dienestiem; uzskata, ka ir jāsekmē sabiedrībai paredzētās informācijas sniegšana portālā „Tava Eiropa” un ka šis portāls plašāk jāpopularizē Savienības iedzīvotāju un uzņēmumu vidū;
6. atzinīgi vērtē nepārtraukto finansiālo atbalstu Eiropas patērētāju centru (ECC) tīklam, kā arī pasūtīto pētījumu ar mērķi izvērtēt tā efektivitāti; aicina Komisiju likt lietā minētajā pētījumā izdarītos secinājumus un attiecīgi rīkoties, lai ne tikai uzlabotu sniedzamo pakalpojumu kvalitāti, bet arī nodrošinātu ECC tīklam stabilu finansējumu; uzsver, ka ir svarīgi plašāk informēt patērētājus par ECC tīkla pakalpojumiem; ļoti atzinīgi vērtē Komisijas darbību šajā sakarā, piemēram, kampaņas plašsaziņas līdzekļos un meklētājprogrammu optimizēšanu;
7. aicina Komisiju pielikt papildu pūles, lai panāktu, ka dalībvalstis sniedz precīzus pārskatus par tradicionālajiem pašu resursiem, un uzlabot dalībvalstu muitas uzraudzību, lai novērstu kļūdas, nosakot iegūto tradicionālo pašu resursu apmērus, kā tas norādīts Revīzijas palātas ieteikumā (2.21. punkts); tādēļ mudina Komisiju turpināt darbu pie tiesiskā regulējuma vienkāršošanas, jo īpaši lai novērstu vēl neatrisinātās problēmas dažās kontroles sistēmās;
8. uzsver, ka sarežģītie noteikumu ir nozīmīgs kļūdu avots nodaļā „Pētniecība un citas politikas jomas”; prasa Komisijai apsvērt dažādas iespējas, kā samērot vienkāršošanu un kontroli, lai mazinātu administratīvo slogu maziem un vidējiem uzņēmumiem; uzsver, ka publiskā iepirkuma noteikumi ir ļoti sarežģīti, un tādēļ iesaka tos vienkāršot, lai samazinātu kļūdu biežumu;
9. pauž bažas par to, ka Komisijas pārraudzības un kontroles sistēmas nav pilnībā efektīvas; norāda, ka Komisija nebija pamanījusi dažas no Revīzijas palātas atklātajām kļūdām, un tādēļ uzsver, ka ir jāpieliek pūles, lai uzlabotu pašreizējās kontroles sistēmas;
10. atzīst Komisijas pūliņus, ieviešot Modernizēto muitas kodeksu; norāda uz šā procesa pārāk lēno gaitu un mudina Komisiju noteikt reālistiskāku termiņu;
11. atkārtoti prasa Komisijai katru gadu Parlamentam un Padomei nosūtīt izdevumu sīkāku aprakstu par katru budžeta pozīciju, ņemot vērā piezīmes par attiecīgo pozīciju;
12. neraugoties uz pamatotu Revīzijas palātas kritiku[122]1, uzskata, ka MVU garantiju mehānisms ir ļoti svarīgs finanšu instruments, lai vēl vairāk stiprinātu amatniecības uzņēmumu un mazumtirgotāju potenciālu; mudina Komisiju, cik vien iespējams, kāpināt MVU garantiju mehānisma pievienoto vērtību un turpināt plašā mērogā sekmēt inovācijas un uzņēmējdarbību Savienībā;
13. pieņem zināšanai Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 13/2011 „Vai ar 42. muitas procedūras kontroli tiek novērsta un atklāta PVN nemaksāšana”; aicina Komisiju izdarīt turpmākas izmaiņas Savienības tiesiskajā regulējumā, lai nepieļautu, ka PVN nemaksāšana rada lielus zaudējumus dalībvalstu budžetam; turklāt, lai panāktu muitas iestāžu vienādu pieeju, pārvaldot atbrīvojumus no PVN, aicina dalībvalstis efektīvāk uzlabot sadarbību un informācijas apmaiņu;
14. atgādina par dalībvalstu atbildību saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu un to pienākumu uzlabot kontroles sistēmas, pirmkārt, attiecībā uz pārvaldības pārbaudēm, kuras veic, pirms dalībvalstis apliecina Komisijai izdevumus, un, otrkārt, attiecībā uz pamatnostādnēm par gada kopsavilkumiem, kas ir vērtīgs drošuma apliecinājums;
15. attiecībā uz stratēģijas „Eiropa 2020” budžetu aicina Komisiju turpināt strādāt kopā ar Parlamentu un Padomi un panākt, ka turpmākajā plānošanā Savienībā tiek ievēroti vienkāršošanas, pareizas finanšu pārvaldības un atbildības principi; aicina dalībvalstis un Komisiju galveno uzmanību pievērst mērķiem, kuri atbilst SMART kritērijiem, proti, ir konkrēti, izvērtējami, sasniedzami, atbilstīgi un kuru sasniegšanas grafiks sakrīt ar Savienības izdevumu programmu plānošanu, un vienlaikus ņemt vērā iespējamo ar īstenošanu saistīto risku.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums | 29.2.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 38 1 1 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Pablo Arias Echeverría, Adam Bielan, Cristian Silviu Buşoi, Jorgo Chatzimarkakis, Sergio Gaetano Cofferati, Anna Maria Corazza Bildt, António Fernando Correia De Campos, Cornelis de Jong, Christian Engström, Vicente Miguel Garcés Ramón, Evelyne Gebhardt, Louis Grech, Małgorzata Handzlik, Malcolm Harbour, Philippe Juvin, Sandra Kalniete, Eija-Riitta Korhola, Edvard Kožušník, Kurt Lechner, Phil Prendergast, Mitro Repo, Heide Rühle, Matteo Salvini, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Emilie Turunen, Bernadette Vergnaud | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Raffaele Baldassarre, Simon Busuttil, Jürgen Creutzmann, Frank Engel, Marielle Gallo, Anna Hedh, María Irigoyen Pérez, Olle Schmidt, Laurence J.A.J. Stassen, Marc Tarabella, Kyriacos Triantaphyllides, Wim van de Camp | |||
7.2.2012
Transporta un tūrisma komitejas atzinums
Budžeta kontroles komitejai
par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija
( COM(2011)0473 – C7‑0256/2011 – 2011/2201(DEC) )
Atzinumu sagatavoja: Inés Ayala Sender
IEROSINĀJUMI
Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. konstatē, ka galīgi pieņemtajā un vēlāk finanšu gada laikā grozītajā 2010. gada budžetā Transporta un tūrisma komitejas kompetencē esošajiem politikas virzieniem kopumā bija paredzēti EUR 2 640 819 360 saistību apropriācijās un EUR 1 895 014 386 maksājumu apropriācijās; turklāt konstatē, ka šīs summas bija iedalītas šādi:
– EUR 1 012 440 000 saistību apropriācijās un EUR 890 594 000 maksājumu apropriācijās — Eiropas transporta tīklam (TEN-T),
– EUR 16 876 000 saistību apropriācijās un EUR 15 375 000 maksājumu apropriācijās — drošam transportam,
– EUR 63 940 000 saistību apropriācijās un EUR 30 257 000 maksājumu apropriācijās — programmai „Marco Polo”,
– EUR 165 788 360 saistību apropriācijās un EUR 128 447 410 maksājumu apropriācijās — transporta aģentūrām,
– EUR 896 035 000 saistību apropriācijās un EUR 455 135 000 maksājumu apropriācijās — programmai „Galileo”,
– EUR 427 740 000 saistību apropriācijās un EUR 346 880 476 maksājumu apropriācijās — transportam saistībā ar Septīto pētniecības un attīstības pamatprogrammu, tostarp ilgtspējīgai mobilitātei pilsētās, kas noteikta par vienu no prioritātēm,
– EUR 4 600 000 saistību apropriācijās un EUR 3 520 000 maksājumu apropriācijās — tūrismam;
2. ņem vērā to, ka 2010. finanšu gada budžeta izpildes pārbaudes procesā Revīzijas palāta bija nolēmusi galvenokārt pievērsties kohēzijas un enerģētikas politikai, nevis transporta politikai;
3. pauž gandarījumu par to, ka ir palielinājies saistību apropriāciju izlietojums TEN-T nozīmīgiem projektiem; aicina dalībvalstis nodrošināt šīm Savienības saistībām atbilstīgu līdzfinansējumu no valsts budžeta; atgādina, ka Parlaments atbalstīja Savienības finansējuma palielināšanu; mudina dalībvalstis, īstenojot pamattīkla pārrobežu projektus, darīt visu iespējamo, lai panāktu līdzsvarotas un Savienības vērienīgajām iecerēm atbilstošas vienošanās par finansējumu;
4. aicina Komisiju (kā jau tiek darīts TEN-T fondu gadījumā) katru gadu iesniegt to tūrisma un transporta infrastruktūras projektu sarakstus, kas tiek līdzfinansēti ar Kohēzijas fonda un reģionālo fondu līdzekļiem, un tādējādi citām iestādēm un nodokļu maksātājiem nodrošināt viegli pieejamu un pārredzamu informāciju par Savienības piešķirto līdzfinansējumu;
5. pauž gandarījumu par to, ka 2010. gadā Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāts ir pārskatījis TEN-T daudzgadu programmas (2007–2013) prioritāros projektus, izvērtējot tīkla izveides ziņā panākto progresu; uzskata, ka pārskatīšanas rezultātā ir definēts princips, saskaņā ar kuru finansējums būtu jāpiešķir atkarībā no tā, kādus reālus ieguvumus sniegtu attiecīgo projektu īstenošana, tā nodrošinot pieejamo finanšu resursu optimālu izmantošanu; aicina Komisiju šo rezultātu nosacījuma pārskatīšanas metodi attiecināt arī uz citiem ģenerāldirektorātiem un citām Savienības politikas jomām un aicina citas Parlamenta komitejas izvirzīt šo pašu prasību;
6. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus par TEN-T un šim tīklam paredzēto finansēšanas instrumentu (sauktu par „Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu”), uzsver Eiropas mēroga pievienoto vērtību, ko nodrošina labāks līdzekļu izlietojums, un atbalsta jaunā priekšlikuma mērķiem atbilstīgās budžeta saistības, kuras Komisija ir uzņēmusies; atbalsta to, ka tiek rasti novatoriski finansējuma avoti, kas nodrošinātu patiešām laikietilpīgo un dārgo Eiropas transporta infrastruktūras projektu savlaicīgu īstenošanu;
7. ir gandarīts par ierosmi projektu finansēšanai izmantot projektu obligācijas un prasa, lai Komisija nodrošinātu kontroli pār to, cik efektīvi šis jaunais instruments tiek izmantots un cik plaša ir tā veicinošā ietekme; uzskata, ka ļoti izdevīgs ir priekšlikums Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta kontekstā ar transportu saistītās infrastruktūras vajadzībām piešķirt EUR 10 000 000 000 no Kohēzijas fonda, tā veicinot gan struktūrpolitikas un kohēzijas politikas efektivitāti, gan lielāku pievienoto vērtību, ko tās nodrošina; pieprasa uzlabot kārtību, kādā tiek pārvaldīta un kontrolēta no Kohēzijas fonda piešķirto līdzekļu izmantošana, tā garantējot, ka šie līdzekļi tiek izlietoti pareizi un efektīvi;
8. pauž nožēlu, ka tikai nedaudz ir palielinājies drošam transportam paredzēto maksājumu apropriāciju izlietojums (65 %); ņem vērā to, ka 2010. gada budžetā norādītā summa ir tā pati, kuru Komisija bija ierosinājusi provizoriskajā budžeta projektā; aicina Komisiju sniegt izsmeļošu skaidrojumu tam, kādēļ šīs apropriācijas nav pilnībā izmantotas, kā arī sīki izklāstīt to, kādus pasākumus tā plāno veikt, lai nodrošinātu, ka šī problēma turpmāk vairs neveidojas;
9. ir gandarīts par to, ka ir palielinājies drošam transportam, pasažieru tiesībām un programmai „Marco Polo II” piešķirto maksājumu apropriāciju izlietojums; tomēr norāda, ka 14 % no programmai „Marco Polo II” piešķirtajām apropriācijām ir pārvietoti uz citām budžeta pozīcijām; norāda, ka ir pārvietota arī daļa no SESAR programmas budžeta pozīcijā iekļautajiem līdzekļiem, un vēlas atgādināt, ka šī programma ir ļoti nozīmīga spēcīgākai Savienības rūpniecības politikai;
10. atzinīgi vērtē programmām „EGNOS” un „Galileo” paredzēto maksājumu apropriāciju izlietojumu, attiecībā uz kuru ir saglabājusies 2009. gadā konstatētā progresīvā tendence; uzsver šajā nozarē veikto ieguldījumu nozīmi, jo tie veicina Savienības politikas īstenošanu arī visās pārējās jomās, sevišķi ilgtspējīgu loģistikas un transporta nozaru attīstību, kā arī transporta drošību; ir gandarīts par to, ka 2011. gada 20. oktobrī orbītā veiksmīgi ir palaisti pirmie divi funkcionējošie „Galileo” satelīti, jo tas ir fundamentāls solis ceļā uz abu programmu īstenošanu; aicina garantēt atbilstošu finansējumu un to, ka tiek izstrādāti un ieviesti ilgtspējīgi un ar šīm programmām īstenojami novatoriski lietojumi un pakalpojumi, tā maksimāli izmantojot šo programmu piedāvātās iespējas;
11. ņem vērā īpašo ziņojumu „Vai ERAF līdzfinansētie tūrisma projekti bija efektīvi?”, kurā konstatēts, ka tūrisms ir pati svarīgākā Savienības pakalpojumu nozare; atzinīgi vērtē Revīzijas palātas secinājumu, proti, ka, īstenojot lielāko daļu projektu, ir sasniegti rezultāti vairākos līmeņos, piemēram, ir radītas vai saglabātas darba vietas, nodrošinātas tūristu uzņemšanas iespējas vai veicināts tūrisma pieaugums; aicina Komisiju ņemt vērā Revīzijas palātas ieteikumus attiecībā uz tūrisma projektiem atvēlēto ERAF līdzekļu pārvaldību un kontroli un, izmantojot attiecīgos Lisabonas līguma noteikumus, izstrādāt tūrisma nozarē īstenojamu daudzgadu programmu, kas ietvertu ar atbilstošu finansējumu nodrošinātas budžeta pozīcijas;
12. ar gandarījumu konstatē — Eiropas Revīzijas palāta uzskata, ka Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras gada pārskati visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi; ir noraizējies par pārnesto saistību apropriāciju apjomu (14,5 %); aicina Komisiju izsmeļoši paskaidrot to, kādēļ šīs apropriācijas ir pārnestas;
13. prasa katra finanšu gada budžetam pievienot īpašu pārskatu par neizmantotajām apropriācijām, kas pārnestas no iepriekšējiem finanšu gadiem, norādot iemeslus, kādēļ attiecīgie līdzekļi nav izlietoti, un paskaidrojot, kā un kad tie tiks izmantoti;
14. uzklausījis Komisijas paskaidrojumus par apropriāciju nepietiekamo izlietojumu, ierosina, lai attiecībā uz Transporta un tūrisma komitejas kompetences jomām Parlaments sniegtu Komisijai apstiprinājumu par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums | 6.2.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 26 4 1 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Inés Ayala Sender, Georges Bach, Philip Bradbourn, Antonio Cancian, Michael Cramer, Christine De Veyrac, Saïd El Khadraoui, Ismail Ertug, Knut Fleckenstein, Jacqueline Foster, Mathieu Grosch, Jim Higgins, Dieter-Lebrecht Koch, Georgios Koumoutsakos, Eva Lichtenberger, Marian-Jean Marinescu, Gesine Meissner, Olga Sehnalová, Brian Simpson, Laurence J.A.J. Stassen, Keith Taylor, Silvia-Adriana Ţicău, Giommaria Uggias, Artur Zasada, Roberts Zīle | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Burkhard Balz, Spyros Danellis, Michel Dantin, Dominique Riquet, Anna Rosbach | |||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Ioan Enciu | |||
29.2.2012
Reģionālās attīstības komitejas atzinums
Budžeta kontroles komitejai
par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija
( COM(2011)0473 - C7-0256/2011 - 2011/2201(DEC) )
Atzinumu sagatavoja: Tamás Deutsch
IEROSINĀJUMI
Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. norāda, ka reģionālās politikas jomā budžets izpildīts labi — izmaksāti EUR 30 557 000 000 — un ka lielākā daļa 2010. gada maksājumu bija galvenokārt un pirmoreiz saistīti ar 2007.–2013. gada programmu īstenošanu (starpposma maksājumi EUR 25 550 000 000 apmērā salīdzinājumā ar EUR 9 420 000 000 2009. gadā);
2. pauž nožēlu, ka reģionālā politika ietilpa to Savienības finansēto politikas jomu grupā, kurās tiek konstatēts daudz kļūdu — tās tika atklātas 49 % no Revīzijas palātas revidētajiem 243 maksājumiem; tomēr norāda, ka tikai dažām no šīm kļūdām būs finansiāla ietekme un ka 49 % biežums ir zemāks nekā attiecīgais rādītājs laikposmā no 2000. līdz 2006. gadam; uzsver, ka kļūdu īpatsvars ir samazinājies salīdzinājumā ar 2000.–2006. gada plānošanas laikposmā konstatētajiem kļūdu īpatsvariem; aicina Komisiju un dalībvalstis, īstenojot dalīto pārvaldību, nodrošināt kļūdu īpatsvara pastāvīgas samazināšanās tendenci;
3. atgādina, ka kļūdas tiek pieļautas tad, kad darījumu neveic saskaņā ar tiesību aktiem un regulatīvajiem noteikumiem, tādējādi padarot deklarētos (un atlīdzinātos) izdevumus par nelikumīgiem; norāda arī, ka kļūda ne vienmēr nozīmē to, ka līdzekļi ir pazuduši, zaudēti vai izšķērdēti vai ka ir notikusi krāpšana;
4. norāda uz Revīzijas palātas un Komisijas atšķirīgajām pieejām kļūdu apjoma noteikšanā; prasa saskaņot attiecīgo metodoloģiju, lai nodrošinātu pārredzamību;
5. norāda uz precizitātes trūkumu Revīzijas palātas ziņojumā par visiespējamāko kļūdu biežumu pēdējos gados un atsaucēm vai nu uz zemāko, vai vidējo kļūdas robežu, ko aprēķinājusi Revīzijas palāta; šajā sakarībā prasa piemērot skaidru un konsekventu metodoloģiju, lai nodrošinātu datu salīdzināmību un gada laikā notikušo izmaiņu ticamu analīzi;
6. norāda, ka no aplēstā kļūdu skaita liels īpatsvars ir publiskā iepirkuma noteikumu un atbilstības noteikumu neievērošanai (attiecīgi 31 % un 43 %); šajā sakarībā norāda uz Revīzijas palātas ieteikumu noteikt jomas, kurās nepieciešama turpmāka vienkāršošana; tādēļ prasa izanalizēt nepieciešamību pastiprināt tehnisko palīdzību un jebkurā gadījumā — nepieciešamību saglabāt finanšu kontroles elementu pilnīgu darbības jaudu; uzsver, ka Komisijai ir jāvienkāršo noteikumi, lai nodrošinātu lietotājam vieglāk izmantojamas procedūras un neatņemtu drosmi potenciālajiem projektu dalībniekiem; aicina dalībvalstis vienkāršot savus valsts tiesību aktus, kuri ļoti bieži palielina administratīvo slogu, kas nav prasīts Savienības tiesību aktos; tādēļ uzskata, ka jāveic rūpīgs darbs, lai vēl vairāk samazinātu šo kļūdas īpatsvaru;
7. pauž nožēlu par trūkumiem finansēšanas vadības instrumentu īstenošanā, proti, par regulatīvo prasību neievērošanu, piešķirot finansējumu no darbības programmām fondiem, kas šos instrumentus īsteno, kā arī par nepilnīgajām ziņošanas un pārbaudes prasībām; norāda, ka vēl vairāk jāpalielina finanšu inženierijas instrumentu potenciāls, lai varētu sagatavot kvalitatīvus stratēģiskos projektus, nodrošināt privātā sektora dalībnieku, it īpaši MVU, līdzdalību un kapitāla izmantošanu Savienības projektos; aicina Komisiju vienkāršot šos instrumentus reglamentējošos noteikumus, jo to pašreizējā sarežģītība ierobežo to izmantošanu; iesaka veikt padziļinātu analīzi, lai noskaidrotu šo instrumentu patieso ietekmi, un izstrādāt pamatnostādnes to piemērošanas uzlabošanai; aicina dalībvalstis pildīt savus ziņošanas pienākumus;
8. norāda, ka daudzos kļūdaino darījumu gadījumos dalībvalstu iestāžu rīcībā bija pietiekama informācija, lai šīs kļūdas noteiktu un pirms izdevumu apstiprināšanas veiktu koriģējošus pasākumus; ņemot vērā to, ka lielākā daļa kļūdu tiek pieļautas pirmā līmeņa kontrolē, aicina Komisiju pastiprināt palīdzību pārvaldības iestādēm, izmantojot īpašus konkrētajam mērķim veltītus seminārus, norādošas piezīmes, labākās prakses apmaiņu un par pārvaldību atbildīgo ierēdņu apmācību; norāda, ka ir jāievieš vadības iestādēm paredzēto apmācības pasākumu faktiskās nodošanas pastāvīga uzraudzība, lai pārbaudītu, vai zināšanas tiek faktiski nodotas, īpašu uzmanību pievēršot tam, kas notiek vietējā līmenī; prasa ieviest koriģējošus mehānismus, tai skaitā sankcijas acīmredzamas nolaidības gadījumos;
9. atzinīgi vērtē Komisijas paskaidrojumu, kurā teikts, ka pirmoreiz lielākā daļa kļūdu ir koncentrētas tikai trijās dalībvalstīs un tikai dažās darbības programmās.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums | 28.2.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 38 2 0 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Luís Paulo Alves, Catherine Bearder, Jean-Paul Besset, Victor Boştinaru, John Bufton, Salvatore Caronna, Nikos Chrysogelos, Ryszard Czarnecki, Francesco De Angelis, Tamás Deutsch, Rosa Estaràs Ferragut, Danuta Maria Hübner, Filiz Hakaeva Hyusmenova, María Irigoyen Pérez, Seán Kelly, Mojca Kleva, Constanze Angela Krehl, Petru Constantin Luhan, Riikka Manner, Iosif Matula, Erminia Mazzoni, Ana Miranda, Wojciech Michał Olejniczak, Younous Omarjee, Monika Smolková, Ewald Stadler, Csanád Szegedi, Nuno Teixeira, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák, Hermann Winkler, Joachim Zeller, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Vasilica Viorica Dăncilă, Ivars Godmanis, James Nicholson, Elisabeth Schroedter, László Surján, Michael Theurer, Patrice Tirolien | |||
1.3.2012
Zivsaimniecības komitejas atzinums
Budžeta kontroles komitejai
par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija
( COM(2011)0473 – C7-0256/2011 – 2011/2201(DEC) )
Atzinumu sagatavoja: Guido Milana
IEROSINĀJUMI
Zivsaimniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. pieņem zināšanai Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai „Eiropas Savienības gada pārskati — 2010. finanšu gads”[123] un Revīzijas palātas gada pārskatu par 2010. finanšu gada budžeta izpildi[124]; uzsver, ka šajā ziņojumā un pārskatā ir maz piezīmju par jūrlietu un zivsaimniecības jomu;
2. pauž pateicību Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorātam par iesniegtajiem papildu dokumentiem un uzskata par apmierinošu jūrlietu un zivsaimniecības jomas budžeta pozīciju izpildes vispārējo līmeni 2010. gadā;
3. uzsver, ka vispārējais budžeta izpildes līmenis saistību apropriāciju jomā ir 97,20 % un maksājumu apropriāciju jomā — 79,23 %; tomēr konstatē ļoti zemu budžeta izpildes līmeni 11.02. nodaļā „Zivsaimniecības tirgi” un pieņem zināšanai Komisijas sniegto paskaidrojumu attiecībā uz zivsaimniecības programmu īstenošanu attālāko reģionu atbalstam;
4. ar gandarījumu pieņem zināšanai Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāta nodomu uzlabot dalībvalstu līdzfinansētajām darbībām pieejamo apropriāciju izpildi un mudina attiecīgos Komisijas dienestus turpināt iesākto darbu;
5. norāda uz Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāta sāktajiem centieniem iekšējās revīzijas jomā un prasa, lai Komisija pēc iespējas efektīvāk un ātrāk turpina vadīt visus projektus un lietas;
6. konstatē, ka Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts joprojām atturīgi attiecas pret pārvaldības un kontroles sistēmām, kas paredzētas Zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumenta (ZVFI) darbības programmām Vācijā — iesaiņojuma rūpnīca; norāda, ka runa ir par senu un sarežģītu programmu, kas sākta 2001. gadā, un aicina Komisiju ātri slēgt šo lietu, vienlaikus rūpējoties par Savienības interešu aizsardzību;
7. atzinīgi vērtē to, ka Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts palielinājis kontroles efektivitāti starptautisko nolīgumu jomā ka ir panākta vienošanās nošķirt maksājumus, kas saistīti tikai ar komerciālo darbību (EUR 104 017 795 jeb 72 % no kopsummas), no maksājumiem, kas saistīti ar nozares atbalstu (EUR 40 211 849 jeb 28 % no kopsummas);
8. uzstāj, ka efektīvi jāseko līdzi Savienības finansētajām darbībām, kas paredzētas nozares atbalstam saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, izveidojot pēc iespējas detalizētākas tabulveida matricas, kā arī uzstāj, ka ir jāveicina attīstība, sniedzot atbalstu nozarei; pauž pārliecību, ka ar laiku šo nolīgumu komerciālajai daļai ir jāpiemēro nosacījums sniegt efektīvu, pietiekami kontrolētu un būtisku atbalstu nozarei;
9. prasa Parlamentu ciešāk iesaistīt zivsaimniecības politikā — jo tam ir būtiska loma likumdošanā un budžeta jomā —, it īpaši attiecībā uz starptautiskajiem zivsaimniecības nolīgumiem un dažādām ar tiem saistītajām sanāksmēm (piemēram, apvienotajām komitejām vai divpusējām sarunām ar trešām valstīm);
10. prasa Revīzijas palātai sagatavot īpašus pārskatus par kopējās zivsaimniecības politikas prioritārajām jomām, ņemot vērā daudzos likumdošanas priekšlikumus un ziņojumus, kas iekļauti šīs politikas reformas paketē, tostarp attiecībā uz tās ārējo dimensiju;
11. ņemot vērā pieejamos datus, uzskata, ka Komisijai var sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu attiecībā uz 2010. gada izdevumiem jūrlietu un zivsaimniecības jomā.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums | 29.2.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 16 0 0 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Antonello Antinoro, Alain Cadec, Carmen Fraga Estévez, Pat the Cope Gallagher, Marek Józef Gróbarczyk, Ian Hudghton, Iliana Malinova Iotova, Werner Kuhn, Isabella Lövin, Gabriel Mato Adrover, Guido Milana, Maria do Céu Patrão Neves, Crescenzio Rivellini, Ulrike Rodust, Struan Stevenson | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Jean-Paul Besset, Izaskun Bilbao Barandica, Jens Nilsson, Ioannis A. Tsoukalas | |||
1.3.2012
Kultūras un izglītības komitejas atzinums
Budžeta kontroles komitejai
par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija
( COM(2011)0473 – C7-0256/2011 – 2011/2201(DEC) )
Atzinumu sagatavoja: Morten Løkkegaard
IEROSINĀJUMI
Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. atzinīgi vērtē centienus vēl vairāk vienkāršot procedūras un veicināt izglītības un kultūras programmu pieejamību un norāda, ka 2010. gadā Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA) bija nodrošinājusi e-veidlapas lielākajai daļai pasākumu un programmu, it īpaši Mūžizglītības programmai, programmai „Kultūra” un programmai „Eiropa pilsoņiem”; ir gandarīts par vienreizēju maksājumu un lēmumu par stipendijām plašāku izmantošanu; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt pareizu samēru starp procedūru elastību un vajadzīgajām pārbaudēm;
2. pauž nožēlu, ka valstu aģentūras nebija pilnībā īstenojušas primāros kontroles pasākumus attiecībā uz Mūžizglītības programmu, jo iesniegtie dati nebija salīdzināmi un savlaicīgi nebija veikts minimālais skaits pārbaužu, un tā rezultātā programmu finansējums netika pienācīgi apgūts; aicina Komisiju turpināt darbu, lai nodrošinātu, ka visas valstu aģentūras veic savus pienākumus;
3. ar gandarījumu norāda, ka Komisija ir uzlabojusi kontroles sistēmas un ka politikas jomā „Kultūra un izglītība”, kas ir daļa no politikas grupas „Pētniecība un citu iekšējo nozaru politika”, būtiskas kļūdas netika konstatētas;
4. pauž prieku par ievērojamiem uzlabojumiem kavēto maksājumu ziņā un ar gandarījumu norāda, ka EACEA 94 % maksājumu ir veikusi noteiktajā termiņā; atgādina, ka jebkādi maksājumu kavējumi tieši ietekmē saņēmēju, it īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, tiesības un līdz ar to arī programmu veiksmīgu īstenošanu; tomēr atgādina, ka lielākā dotācijas daļa būtu jāizmaksā pēc iespējas drīzāk un jebkurā gadījumā dotācijas finansētajā periodā, lai nepalielinātu organizācijas atkarību no banku apstiprinātiem aizdevumiem, jo EACEA procentus neuzskata par attaisnotām izmaksām;
5. norāda, ka Komisija ir izsludinājusi uzaicinājumu uz konkursu saistībā ar Eiropas TV tīklu, kā paredzēts 2009. un 2010. gada budžetā; tādēļ ir ļoti nobažījies par Komisijas 2010. gada lēmumu bez Parlamenta un Padomes piekrišanas slēgt šo projektu un līdzekļus novirzīt citur; prasa publiskot visus ar TV tīklu saistītos līgumus un ieteikumus un atlases komitejas veiktos vērtējumus.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums | 29.2.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 25 2 1 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Malika Benarab-Attou, Lothar Bisky, Piotr Borys, Jean-Marie Cavada, Silvia Costa, Mary Honeyball, Petra Kammerevert, Emma McClarkin, Emilio Menéndez del Valle, Marek Henryk Migalski, Katarína Neveďalová, Gianni Pittella, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Marietje Schaake, Marco Scurria, Emil Stoyanov, Hannu Takkula, László Tőkés, Helga Trüpel, Gianni Vattimo, Marie-Christine Vergiat, Milan Zver | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Heinz K. Becker, Nadja Hirsch, Seán Kelly, Iosif Matula, Georgios Papanikolaou, Olga Sehnalová, Rui Tavares | |||
10.2.2012
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinums
Budžeta kontroles komitejai
par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija
( 2011/2201(DEC) )
Atzinumu sagatavoja: Wim van de Camp
IEROSINĀJUMI
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. pauž nožēlu par brīvības, drošības un tiesiskuma telpai paredzētā budžeta saistību izpildes līmeņa samazināšanos (94,8 % 2010. gadā salīdzinājumā ar 97,7 % 2009. gadā), kā arī par maksājumu izpildes līmeņa nelielo samazināšanos (88,7 % 2010. gadā salīdzinājumā ar 89,6 % 2009. gadā);
2. atzinīgi vērtē to, ka ir izdevies ievērojami samazināt atcelto maksājumu īpatsvaru (no 8,5 % 2009. gadā līdz 2,8 % 2010. gadā); pauž nožēlu par to, ka ir palielinājies pārnesto līdzekļu īpatsvars (no 1,9 % 2009. gadā līdz 8,5 % 2010. gadā), galvenokārt Ārējo robežu fondā, Eiropas Atgriešanās fondā un SIS II veikto pārnesumu dēļ; aicina Komisiju samazināt maksājumu pārnešanas līmeni brīvības, drošības un tiesiskuma telpai paredzētajā budžetā;
3. atzinīgi vērtē augstos izpildes rādītājus trijos no četriem „Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldības” fondiem; pieņem zināšanai pamatojumu, ko Komisija sniegusi saistībā ar zemāku izpildes līmeni Ārējo robežu fondā, proti, ka 2010. gadā netika apstiprinātas to piecu valstu gada programmas, kuras 2010. gadā pirmo reizi iesaistījās šā fonda darbībā.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums | 9.2.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 49 1 0 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Jan Philipp Albrecht, Sonia Alfano, Emine Bozkurt, Arkadiusz Tomasz Bratkowski, Simon Busuttil, Carlos Coelho, Rosario Crocetta, Ioan Enciu, Frank Engel, Cornelia Ernst, Monika Flašíková Beňová, Hélène Flautre, Kinga Gál, Kinga Göncz, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Anna Hedh, Salvatore Iacolino, Sophia in ‘t Veld, Lívia Járóka, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Timothy Kirkhope, Monica Luisa Macovei, Svetoslav Hristov Malinov, Véronique Mathieu, Anthea McIntyre, Nuno Melo, Louis Michel, Antigoni Papadopoulou, Georgios Papanikolaou, Jacek Protasiewicz, Carmen Romero López, Csaba Sógor, Axel Voss, Renate Weber, Josef Weidenholzer, Cecilia Wikström, Auke Zijlstra | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Alexander Alvaro, Edit Bauer, Anna Maria Corazza Bildt, Cornelis de Jong, Ana Gomes, Petru Constantin Luhan, Ulrike Lunacek, Hubert Pirker, Raül Romeva i Rueda, Kārlis Šadurskis | |||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Elisabeth Morin-Chartier, Antonyia Parvanova | |||
30.1.2012
Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinums
Budžeta kontroles komitejai
par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija
( COM(2011)0473 – C7-0256/2011 – 2011/2201(DEC) )
Atzinumu sagatavoja: Barbara Matera
IEROSINĀJUMI
Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. atgādina Revīzijas palātai un Komisijai, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. pantu vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšana ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem, kas jāievēro ikvienā Eiropas Savienības darbībā; tādēļ aicina Revīzijas palātu katrā attiecīgā gadījumā budžeta izpildi vērtēt dzimumu līdztiesības kontekstā;
2. pauž nožēlu par to, ka gada pārskatā nav nedz Revīzijas palātas apsvērumu, nedz attiecīgu Komisijas atbilžu par dzimumu līdztiesības principa ievērošanai atbilstīgu budžeta izlietojumu;
3. uzsver — lai sagatavotu dzimumu līdztiesības principam atbilstošu budžetu, kas šādu līdztiesību arī nodrošinātu, budžeta izpilde cita starpā ir jāpārbauda arī dzimumu līdztiesības kontekstā, jo tā var noskaidrot, kādu rezultātu ir devuši dzimumu līdztiesībai atvēlētie izdevumi, un jo īpaši to, vai attiecīgo izdevumu sadalījums starp vīriešiem un sievietēm ir proporcionāls un vai budžets būtu jāgroza, lai labāk nodrošinātu vīriešu un sieviešu atšķirīgās vajadzības.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums | 25.1.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 27 3 0 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Regina Bastos, Emine Bozkurt, Andrea Češková, Marije Cornelissen, Iratxe García Pérez, Mikael Gustafsson, Mary Honeyball, Lívia Járóka, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Nicole Kiil-Nielsen, Silvana Koch-Mehrin, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Constance Le Grip, Astrid Lulling, Barbara Matera, Antonyia Parvanova, Raül Romeva i Rueda, Joanna Senyszyn, Marc Tarabella, Angelika Werthmann, Marina Yannakoudakis | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Izaskun Bilbao Barandica, Anne Delvaux, Christa Klaß, Mariya Nedelcheva, Katarína Neveďalová, Antigoni Papadopoulou, Sirpa Pietikäinen, Rovana Plumb | |||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | William (The Earl of) Dartmouth | |||
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums | 26.3.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 19 6 0 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Marta Andreasen, Inés Ayala Sender, Andrea Češková, Tamás Deutsch, Martin Ehrenhauser, Jens Geier, Gerben-Jan Gerbrandy, Ingeborg Gräßle, Iliana Ivanova, Bogusław Liberadzki, Monica Luisa Macovei, Jan Mulder, Eva Ortiz Vilella, Aldo Patriciello, Crescenzio Rivellini, Petri Sarvamaa, Bart Staes, Georgios Stavrakakis, Søren Bo Søndergaard, Michael Theurer | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Amelia Andersdotter, Zuzana Brzobohatá, Christofer Fjellner, Edit Herczog, Ivailo Kalfin, Marian-Jean Marinescu, Véronique Mathieu, Olle Schmidt, Barbara Weiler | |||