Sesijas dokuments
20.6.2012
***I
ZIŅOJUMS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību
( COM(2011)0890 – C7‑5070/2011 – 2011/0455(COD) )
Juridiskā komiteja
Referente: Dagmar Roth-Behrendt
PR_COD_1amCom
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums |
* Apspriežu procedūra *** Piekrišanas procedūra ***I Parastā likumdošanas procedūra (pirmais lasījums) ***II Parastā likumdošanas procedūra (otrais lasījums) ***III Parastā likumdošanas procedūra (trešais lasījums)
(Norādītā procedūra pamatojas uz akta projektā ierosināto juridisko pamatu.) |
Grozījumi akta projektā |
Izmaiņas, kas ar Parlamenta grozījumiem izdarītas akta projektā, ir iezīmētas treknā slīprakstā. Teksts, kas iezīmēts parastā slīprakstā, tehniskajiem dienestiem norāda tās akta projekta daļas, kurās ierosināti labojumi, lai sagatavotu galīgo teksta redakciju (piemēram, nepārprotami kļūdainas teksta daļas vai to izlaidumi kādā no valodām). Šos ierosinātos labojumus apstiprina attiecīgie tehniskie dienesti.
Informācijas bloka, ko ievieto pirms katra grozījuma attiecībā uz spēkā esošu aktu, kuru plānots grozīt ar attiecīgo akta projektu, trešajā un ceturtajā rindā attiecīgi norāda spēkā esošo aktu un tā atbilstīgo teksta vienību. Daļas, kas tiek pārņemtas no tādas spēkā esoša akta teksta vienības, kura netiek grozīta ar attiecīgo akta projektu, bet kuru Parlaments nodomājis grozīt, iezīmē treknrakstā. Iespējamos šādu teksta daļu svītrojumus apzīmē šādi: […].
|
SATURA RĀDĪTĀJS
Lpp.
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS 5
PASKAIDROJUMS 66
Budžeta komitejaS ATZINUMS 71
Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS 82
Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS 107
PROCEDŪRA 125
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību
( COM(2011)0890 – C7‑5070/2011 – 2011/0455(COD) )
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei ( COM(2011)0890 ),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. pantu 2. punktu un 336. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam ir iesniegusi priekšlikumu (C7–0507/2011),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Tiesas 2012. gada 22. marta atzinumu[1],
– ņemot vērā Revīzijas palātas 2012. gada 1. marta[2] atzinumu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus ( A7-0156/2012 ),
1. uzskata, ka politiskas vienošanās nepanākšana par personāla samazināšanu Savienības iestādēs un struktūrās vājinātu tā budžeta prerogatīvas saistībā ar citām procedūrām, piemēram, ikgadējo budžeta procedūru un gaidāmajām sarunām par 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmu; izrādīs stingru pretestību mēģinājumiem aizsteigties priekšā šādu sarunu rezultātiem;
2. uzskata, ka Komisijas priekšlikums uzskatāms par problemātisku no sociālā taisnīguma viedokļa, jo ar to galvenokārt mēģināts veikt ietaupījumus, kaitējot zemāku kategoriju darbiniekiem;
3. pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;
4. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
5. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1. apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (-1) Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībai ir jāpapildina administratīvo procedūru noteikumi attiecībā uz mērķa sasniegšanu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 298. pantā, nodrošinot, ka Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām savu uzdevumu veikšanā ir pieejams atvērtas, efektīvas un neatkarīgas Eiropas administrācijas atbalsts. |
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(1) Eiropas Savienība un tās vairāk nekā 50 iestādes un aģentūras būtu jānodrošina ar augstas kvalitātes Eiropas publisko pārvaldi, kas nodrošinātu tās uzdevumu veikšanu atbilstoši augstākajiem iespējamajiem standartiem saskaņā ar Līgumiem, lai apmierinātu gan iekšējās, gan ārējās vajadzības, ar kurām tā saskarsies nākotnē. | (1) Eiropas Savienība un tās vairāk nekā 50 iestādes un aģentūras būtu jāturpina nodrošināt ar augstas kvalitātes Eiropas publisko pārvaldi, kas nodrošinātu tās mērķu, politikas un pasākumu īstenošanu un uzdevumu veikšanu atbilstoši augstākajiem iespējamajiem standartiem saskaņā ar Līgumiem, lai apmierinātu gan iekšējās, gan ārējās vajadzības, ar kurām tā saskarsies nākotnē, un kalpotu Savienības pilsoņiem. |
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(2) Līdz ar to ir jānodrošina sistēma tāda ražīguma un integritātes ziņā augstas kvalitātes personāla pieņemšana darbā no dalībvalstu pilsoņiem, kas atlasīti pēc visplašākā iespējamā ģeogrāfiskā principa, un lai šis personāls varētu pildīt savus pienākumus pēc iespējas efektīvāk un lietderīgāk. | (2) Līdz ar to ir jānodrošina sistēma augsti kvalificēta un daudzvalodīga personāla piesaistīšanai, pieņemšanai darbā un saglabāšanai no dalībvalstu pilsoņiem, kas atlasīti pēc visplašākā iespējamā ģeogrāfiskā principa un ņemot vērā dzimumu līdzsvaru, ir neatkarīgs un stingri ievēro visaugstākos profesionālos standartus, lai šis personāls varētu pildīt savus pienākumus pēc iespējas efektīvāk un lietderīgāk. Šajā sakarībā ir nepieciešams novērst pašreizējās iestāžu grūtības pieņemt darbā ierēdņus vai darbiniekus no atsevišķām dalībvalstīm |
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
2.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (2a) Tā kā Eiropas civildienests ir ļoti neliela struktūra, ņemot vērā Savienības mērķus un iedzīvotāju skaitu, Savienības iestāžu un aģentūru darbinieku skaita samazināšana nedrīkstētu kaitēt šo iestāžu un aģentūru uzdevumu, pienākumu un funkciju izpildei saskaņā ar Līgumos noteiktajām saistībām un pilnvarām. Tādēļ ir nepieciešama katras iestādes un aģentūras personāla izmaksu lielāka pārredzamība saistībā ar visām tajās nodarbināto darbinieku kategorijām. |
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
2.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (2b) No Eiropas civildienesta sagaida atbilstību profesionālās ētikas visaugstākajiem standartiem un vienmēr saglabās neatkarību. Tālab būtu papildus jāprecizē Civildienesta noteikumu II sadaļa, kurā ir paredzēta tiesību un pienākumu struktūra. Ja ierēdņi tīši vai netīši neievēro šajos Civildienesta noteikumos noteiktos pienākumus vai bijušie ierēdņi nav ievērojuši tos, viņi saucami pie disciplināras atbildības. |
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
2.c apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (2c) Darbinieku pieņemšana darbā būtu jānodrošina, pēc visplašākā ģeogrāfiskā principa izraugoties no visu dalībvalstu pilsoņiem. Šajā nolūkā Komisijai būtu regulāri jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par iespējamo līdzsvara trūkumu starp valstspiederībām. Pēc piecu gadu novērtējuma perioda iestādēm būtu jānodrošina iespēja veikt korektīvus pasākumus, ja ir novērots tāds ilgstošs un būtisks līdzsvara trūkums starp šo iestāžu ierēdņu valstspiederībām, kas nav pamatots ar objektīviem kritērijiem. Korektīvie pasākumi būtu jānosaka ar Komisijas pieņemtajiem deleģētajiem aktiem un jāīsteno attiecīgajai iestādei, balstoties uz vispārējiem izpildes noteikumiem, kurus tā pieņēmusi iepriekš. Ar šiem pasākumiem nekādā gadījumā nedrīkst noteikt citus darbā pieņemšanas kritērijus, kā tikai tos, kuru pamatā ir nopelni. |
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(3) Plašākam mērķim vajadzētu būt cilvēkresursu pārvaldības optimizācijai Eiropas civildienestā, ko raksturo kompetence, neatkarība, uzticība, objektivitāte un pastāvība, kā arī kultūras un valodu daudzveidība. | (3) Plašākam mērķim vajadzētu būt cilvēkresursu pārvaldības optimizācijai Eiropas civildienestā, ko raksturo izcilība, kompetence, neatkarība, uzticība, objektivitāte un pastāvība, kā arī kultūras un valodu daudzveidība un piesaistoši darbā pieņemšanas nosacījumi. |
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
3.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (3a) Lai gan ar šo regulu ieviestie Civildienesta noteikumu grozījumi radīs zināmus ietaupījumus Savienības budžetā, tiem nekādā gadījumā nevajadzētu aizsteigties priekšā gaidāmajiem lēmumiem par izmaiņām Savienības iestāžu un aģentūru personāla komplektēšanā, kas ietilpst vienīgi budžeta lēmējiestādes uzdevumos. |
Pamatojums
Eiropas Parlaments kā budžeta lēmējiestāde ir atbildīgs par jebkuru lēmumu, kas saistīts ar ES iestāžu administratīvo budžetu un štatu sarakstu saistībā ar ikgadējo budžeta procedūru. Jebkuram mērķim par darbinieku skaita samazināšanu nevajadzētu aizsteigties priekšā ne budžeta lēmējiestādes lēmumiem šajā sakarībā, ne arī sarunu rezultātiem par 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmu. Tieši tādēļ ir ļoti būtiski, ka tiek pamatīgi novērtēta personāla ievērojamas samazināšanas ietekme uz iestāžu darba kvalitāti, pirms mēs varam uzņemties jebkādas politiskas saistības šajā jomā.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
3.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (3b) Ierēdņiem būtu jānosaka deviņu mēnešu pārbaudes laiks. Lemjot par ierēdņa iecelšanu, iecēlējinstitūcijai būtu jābalstās ne tikai uz ziņojumu par pārbaudes laiku, bet jāņem vērā arī tas, kā pārbaudāmais veic savus Civildienesta noteikumos paredzētos pienākumus. Būtu jānodrošina, ka ziņojums par pārbaudāmo tiek sagatavots vismaz piecus mēnešus pēc pārbaudes laika uzsākšanas, ja pārbaudāmā darba pienākumu izpilde nepārprotami izrādījusies neatbilstoša. Pretējā gadījumā ziņojums būtu jāsagatavo, pārbaudes laikam beidzoties. |
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(4) Lai garantētu, ka Eiropas Savienības ierēdņu un citu darbinieku pirktspēja attīstās paralēli dalībvalstu centrālo valdību civildienesta ierēdņu pirktspējai, nepieciešams saglabāt daudzgadu mehānisma principu algām, kas zināms kā „metode”, pagarinot tā piemērošanu līdz 2022. gada beigām un pārskatot to piektā gada beigās. Pretruna starp metodes mehānismu, kurš vienmēr pēc būtības bijis administratīvs, un to, ka Padome vienpusēji pieņem metodes rezultātu, iepriekš izraisīja sarežģījumus un neatbilst Lisabonas līgumam. Tādējādi, pieņemot šos Civildienesta noteikumu grozījumus, likumdevējiem ir jāļauj izlemt par metodi, ar kuru ik gadu tiktu automātiski pārskatītas visas algas, pensijas un pabalsti. Šādas pārskatīšanas pamatā būs katras dalībvalsts pieņemtie politiskie lēmumi par algu korekcijām tās civildienesta ierēdņiem valsts līmenī. | (4) Lai garantētu, ka Eiropas Savienības ierēdņu un citu darbinieku pirktspēja attīstās paralēli dalībvalstu centrālo valdību civildienesta ierēdņu pirktspējai, nepieciešams saglabāt daudzgadu mehānisma principu algām, kas zināms kā „metode”. Pretruna starp metodes mehānismu, kurš vienmēr pēc būtības bijis administratīvs, un to, ka Padome vienpusēji pieņem metodes rezultātu, iepriekš izraisīja sarežģījumus un neatbilst Lisabonas līgumam. Tādējādi, pieņemot šos Civildienesta noteikumu grozījumus, likumdevējiem ir jāļauj izlemt par metodi, ar kuru ik gadu tiktu automātiski pārskatītas visas algas, pensijas un pabalsti. Šādas pārskatīšanas pamatā būs katras dalībvalsts pieņemtie politiskie lēmumi par algu korekcijām tās civildienesta ierēdņiem valsts līmenī. |
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(6) Iespējamās priekšrocības Eiropas Savienības ierēdņiem un citiem darbiniekiem metodes piemērošanas rezultātā būtu jālīdzsvaro, turpinot piemērot īpašās nodevas sistēmu, kas pārdēvējama par „solidaritātes nodevu”. Kaut arī īpašās nodevas likme, kas bija spēkā laikposmā no 2004. līdz 2012. gadam, laika gaitā pakāpeniski palielinājās un sasniedza vidēji 4,23 %, pašreizējos apstākļos šķiet atbilstīgi palielināt solidaritātes nodevu līdz vienotai likmei 6 % apmērā, lai ņemtu vērā sarežģīto ekonomisko kontekstu un tā ietekmi uz publiskajām finansēm visā Eiropas Savienībā. Šāda solidaritātes nodeva būtu jāpiemēro visiem Eiropas Savienības ierēdņiem un citiem darbiniekiem tajā pašā laikposmā kā pati "metode". | (6) Iespējamās priekšrocības Eiropas Savienības ierēdņiem un citiem darbiniekiem metodes piemērošanas rezultātā būtu jālīdzsvaro, turpinot piemērot īpašās nodevas sistēmu, kas pārdēvējama par „solidaritātes nodevu”. Kaut arī īpašās nodevas likme, kas bija spēkā laikposmā no 2004. līdz 2012. gadam, laika gaitā pakāpeniski palielinājās un sasniedza vidēji 4,23 %, pašreizējos apstākļos šķiet atbilstīgi palielināt solidaritātes nodevu līdz vienotai likmei 6 % apmērā, lai palīdzētu finansēt no Savienības budžeta Savienības izaugsmi un nodarbinātības politiku un ņemtu vērā sarežģīto ekonomisko kontekstu un tā ietekmi uz publiskajām finansēm visā Eiropas Savienībā. Šāda solidaritātes nodeva būtu jāpiemēro visiem Eiropas Savienības ierēdņiem un citiem darbiniekiem tajā pašā laikposmā kā pati „metode”. |
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(7) Demogrāfisko pārmaiņu un attiecīgo iedzīvotāju mainīgās vecuma struktūras dēļ ir jāpalielina pensionēšanās vecums, taču piemērojot pārejas pasākumus attiecībā uz tiem Eiropas Savienības ierēdņiem un citiem darbiniekiem, kas jau strādā. Šie pārejas pasākumi ir vajadzīgi, lai ņemtu vērā to ierēdņu iegūtās tiesības, kuri jau strādā un kuri veikuši iemaksas Eiropas Savienības ierēdņu abstraktajā pensiju fondā. | (7) Demogrāfisko pārmaiņu un attiecīgo iedzīvotāju mainīgās vecuma struktūras dēļ ir jāpalielina pensionēšanās vecums, taču piemērojot pārejas pasākumus attiecībā uz tiem Eiropas Savienības ierēdņiem un citiem darbiniekiem, kas jau strādā. Šie pārejas pasākumi ir vajadzīgi, lai ņemtu vērā to ierēdņu iegūtās tiesības, kuri jau strādā un kuri veikuši iemaksas Eiropas Savienības ierēdņu abstraktajā pensiju fondā. Pensionēšanās vecums ir arī jāpadara elastīgāks, atvieglojot darbinieku iespējas brīvprātīgi turpināt strādāt līdz 67 gadu vecumam un ārkārtējos apstākļos ļaujot strādāt līdz 70 gadu vecumam. |
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(11) Ņemot vērā šo lūgumu, paaugstināšanai uz augstāku pakāpi būtu jānotiek ar nosacījumu, ka tiek veikti pienākumi, kuru nozīmība pamato ierēdņa iecelšanu minētajā augstākajā pakāpē. | (11) Ņemot vērā šo lūgumu, paaugstināšanai uz augstāku pakāpi būtu jānotiek ar nosacījumu, ka tiek parādīta personīga lojalitāte, uzlabotas prasmes un kompetences un veikti pienākumi, kuru nozīmība pamato ierēdņa iecelšanu minētajā augstākajā pakāpē. |
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(13) Nolūkā pašreizējās AST personāla darbības jomās karjeras struktūru vēl vairāk pielāgot dažādiem atbildības līmeņiem un kā nepieciešams ieguldījums administratīvo izmaksu samazināšanā būtu jāievieš jauna funkciju grupa „AST/SC” sekretāriem un administratīvajiem darbiniekiem. Algas un amatā paaugstināšanas kvotas veido piemērotu atbilsmi starp atbildības līmeni un atalgojuma līmeni. Šādā veidā būs iespējams saglabāt stabilu un vispusīgu Eiropas civildienestu. | (13) Nolūkā pašreizējās AST personāla darbības jomās karjeras struktūru vēl vairāk pielāgot dažādiem atbildības līmeņiem un kā nepieciešams ieguldījums administratīvo izmaksu samazināšanā būtu jāievieš jauna funkciju grupa „AST/SC” sekretāriem un administratīvajiem darbiniekiem. Algas un amatā paaugstināšanas kvotām būtu jāveido piemērotu atbilsme starp atbildības līmeni un atalgojuma līmeni. Šādā veidā būs iespējams saglabāt stabilu un vispusīgu Eiropas civildienestu. Komisijai būtu jānovērtē un jāziņo par šīs jaunās funkciju grupas ieviešanas darbības jomu un ietekmi, jo īpaši ņemot vērā sieviešu situāciju, lai būtu iespējams saglabāt stabilu un vispusīgu Eiropas civildienestu. |
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(14) Iestādēs piemērotais darba laiks būtu jāsaskaņo ar to darba laiku, kas ir spēkā dažās Eiropas Savienības dalībvalstīs, lai kompensētu darbinieku skaita samazinājumu iestādēs. Minimālā iknedēļas darba stundu skaita ieviešana nodrošinās to, ka iestādēs nodarbinātais personāls spēs veikt darba slodzi, kas izriet no Eiropas Savienības politikas mērķiem, vienlaikus saskaņojot darba nosacījumus iestādēs, lai visā Eiropas Savienības civildienestā panāktu solidaritāti. | (14) Iestādēs piemērotais darba laiks būtu jāsaskaņo, lai kompensētu darbinieku skaita samazinājumu iestādēs. Veicot šo saskaņošanu, būtu jāņem vērā darba laiks, kas noteikts dalībvalstu civildienestos. Minimālā iknedēļas darba stundu skaita ieviešana nodrošinās to, ka iestādēs nodarbinātais personāls spēs veikt darba slodzi, kas izriet no Eiropas Savienības politikas mērķiem, vienlaikus saskaņojot darba nosacījumus iestādēs, lai visā Eiropas Savienības civildienestā panāktu solidaritāti. |
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
19. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(19) Līgumdarbinieku nodarbināšanai būtu jāparedz elastīgāka sistēma. Eiropas Savienības iestādēm tādējādi būtu jādod iespēja pieņemt līgumdarbiniekus uz laiku, kas nepārsniedz sešus gadus, lai veiktu uzdevumus ierēdņu vai pagaidu darbinieku uzraudzībā. Turklāt, lai arī vairākums ierēdņu joprojām tiks iecelti amatā, pamatojoties uz atklātiem konkursiem, iestādēm būtu jāatļauj rīkot iekšējus konkursus, kas ir atklāti arī līgumdarbiniekiem. | (19) Līgumdarbinieku nodarbināšanai būtu jāparedz elastīgāka sistēma. Eiropas Savienības iestādēm tādējādi būtu jādod iespēja pieņemt līgumdarbiniekus uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, lai veiktu uzdevumus ierēdņu vai pagaidu darbinieku uzraudzībā. Turklāt, lai arī vairākums ierēdņu joprojām tiks iecelti amatā, pamatojoties uz atklātiem konkursiem, iestādēm būtu jāatļauj rīkot iekšējus konkursus, kas ir atklāti arī līgumdarbiniekiem. |
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
20.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (20a) Tāpat kā uz visiem citiem darbiniekiem, kuru darbību reglamentē Civildienesta noteikumi, arī uz aģentūru darbiniekiem attiecas ES pensiju shēma. Aģentūras, kuru darbības pamatā ir pilnīgs pašfinansējums, pašlaik maksā darba devēja iemaksas šajā shēmā. Lai nodrošinātu budžeta pārredzamību un līdzsvarotāku sloga sadalījumu, aģentūrām, kuras daļēji tiek finansētas no Eiropas Savienības vispārēja budžeta, būtu jāmaksā daļa no darba devēja iemaksām, kura atbilst proporcijai starp aģentūras ieņēmumiem bez subsīdijas no Eiropas Savienības vispārējā budžeta un aģentūras kopējiem ieņēmumiem. Tā kā, paredzot šo jauno noteikumu, var būt vajadzīgs attiecīgā regulējuma pielāgojums par aģentūru iekasējamo maksu, minētais noteikums būtu jāpiemēro tikai no 2016. gada 1. janvāra. Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāiesniedz priekšlikumi par šo noteikumu pielāgošanu. |
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
22. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(22) Eiropas Savienības Tiesā ir jāizveido un jāpārvalda visu to pieņemto noteikumu reģistrs, ar kuriem īsteno Civildienesta noteikumus. Šis reģistrs, kuru var izmantot visas iestādes un aģentūras, nodrošinās pārredzamību un veicinās saskanīgu Civildienesta noteikumu piemērošanu. | (22) Eiropas Savienības Tiesā ir jāizveido un jāpārvalda visu to pieņemto noteikumu, tostarp izņēmumu apstiprinājumu, reģistrs, ar kuriem īsteno Civildienesta noteikumus. Šis reģistrs, kuru var izmantot visas iestādes un aģentūras, nodrošinās pārredzamību un veicinās saskanīgu Civildienesta noteikumu piemērošanu. |
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
26. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(26) Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina attiecīgo dokumentu vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei, | (26) Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, ir jānodrošina visu attiecīgo dokumentu vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei, |
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
1. pants – 1.a punkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
1.d pants – 4. punkts – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.a. Ar šādu tekstu aizstāj 1.d panta 4. punkta pirmo daļu: |
| „4. „1. punkta persona ar invalīds uzskata, ja tai ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai sensoriski traucējumi, kuri mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var kavēt šo personu pilnīgu un efektīvu iekļaušanos sabiedrībā vienlīdzīgi ar citiem cilvēkiem. Traucējumus nosaka saskaņā ar 33. pantā paredzēto kārtību.” |
Pamatojums
Ar grozījumu ir mēģināts saskaņot Civildienesta noteikumu 1.d pantā paredzēto personu definējumu, kurām ir invaliditāte, ar definīciju, kas izmantota ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 1. pantā.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
1. pants – 1.b punkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
1.d pants – 4. punkts – 3.a daļa (jauna))
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.b Regulas 1.d panta 4. punktam pievieno šādu daļu: |
| „Vienlīdzīgas attieksmes princips neliedz iestāžu iecēlējinstitūcijām turpināt vai pieņemt pasākumus, kuros paredzētas īpašas priekšrocības nolūkā atvieglot mazāk pārstāvētajam dzimumam profesionālās darbības veikšanu vai nolūkā novērst vai mazināt diskrimināciju profesionālajā karjerā.” |
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
1. pants – 1.c punkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
1.e pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.c. Noteikumu 1.e panta 1. punktu aizstāj ar šādu: |
| „1. Aktīvā nodarbinātībā iesaistītiem ierēdņiem ir pieejami iestāžu pieņemtie sociālie pasākumi, tostarp īpašie pasākumi, kas paredzēti darba un privātās dzīves saskaņošanai, un pakalpojumi, ko sniedz sociālās labklājības struktūras, kuras minētas 9. pantā. Bijušiem ierēdņiem ir pieeja īpašiem ierobežotiem sociālas dabas pasākumiem.” |
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
1. pants – 3. punkts
Civildienesta noteikumi
6. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Ar katru iestādi saistītā budžeta nodaļai pievienotajā štatu sarakstā norāda amatu skaitu katrā pakāpē un funkciju grupā. | 1. Ar katru iestādi saistītā budžeta nodaļai pievienotajā štatu sarakstā norāda amatu skaitu katrā pakāpē un funkciju grupā. |
Katras iestādes štatu saraksts atspoguļo mērķus, kas izklāstīti daudzgadu finanšu shēmā un iestāžu nolīgumā par tās īstenošanu. |
|
2. Neskarot principu par paaugstinājumu amatā, balstoties uz nopelniem, kā noteikts 45. pantā, šis saraksts nodrošina, ka katrai iestādei vakanto amatu skaits katrā štatu saraksta pakāpē katra gada 1. janvārī atbilst ierēdņu skaitam zemākajā pakāpē, kas ir faktiski nodarbināti iepriekšējā gada 1. janvārī, reizinot to ar I pielikuma B punktā minētajai pakāpei paredzētajām likmēm. Šīs likmes piemēro piecus gadus ilgā laikposmā no 2013. gada 1. janvāra. | 2. Neskarot principu par paaugstinājumu amatā, balstoties uz nopelniem, kā noteikts 45. pantā, šis saraksts nodrošina, ka katrai iestādei vakanto amatu skaits katrā štatu saraksta pakāpē katra gada 1. janvārī atbilst ierēdņu skaitam zemākajā pakāpē, kas ir faktiski nodarbināti iepriekšējā gada 1. janvārī, reizinot to ar I pielikuma B punktā minētajai pakāpei paredzētajām likmēm. Šīs likmes piemēro piecus gadus ilgā laikposmā no 2013. gada 1. janvāra. |
3. Noteikumu I pielikuma B punktā paredzētās likmes pārskata piecu gadu laikposma beigās, sākot ar 2013. gada 1. janvāri un balstoties uz ziņojumu, ko Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegusi Komisija, kā arī Komisijas priekšlikumu. | 3. Noteikumu I pielikuma B punktā paredzētās likmes pārskata piecu gadu laikposma beigās, sākot ar 2013. gada 1. janvāri un balstoties uz ziņojumu, ko Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegusi Komisija, kā arī Komisijas priekšlikumu. |
Eiropas Parlaments un Padome pieņem lēmumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 336. pantu. | Eiropas Parlaments un Padome pieņem lēmumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 336. pantu. |
4. Pēc tā paša piecu gadu laikposma beigām Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par noteikumu īstenošanu attiecībā uz funkciju grupu AST/SC un par pārejas noteikumu īstenošanu, kas paredzēti XIII pielikuma 30. pantā, ņemot vērā to, kā ir attīstījusies nepieciešamība pēc personāla, kas pilda sekretāra un administratīvos uzdevumus visās iestādēs, kā arī to, kā ir attīstījušās pastāvīgās un pagaidu amata vietas funkciju grupā AST un līgumdarbinieku skaits funkciju grupā II. | 4. Pēc tā paša piecu gadu laikposma beigām Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par noteikumu īstenošanu attiecībā uz funkciju grupu AST/SC un par pārejas noteikumu īstenošanu, kas paredzēti XIII pielikuma 30. pantā, ņemot vērā to, kā ir attīstījusies nepieciešamība pēc personāla, kas pilda sekretāra un administratīvos uzdevumus visās iestādēs, kā arī to, kā ir attīstījušās pastāvīgās un pagaidu amata vietas funkciju grupās AST un AST/SC. |
Pamatojums
Iestādēm jāatstāj izvēles iespējas attiecībā uz ietaupījumu veikšanas metodēm un resursiem, attiecībā uz kuriem var veikt ietaupījumus. Ir arī būtiski, lai amatu saraksts tiktu piesaistīts iestāžu budžetiem, kuru pamatā ir ES vispārējais budžets, kas savukārt atbilst daudzgadu finanšu shēmai.
Grozījums 4. punktā ir tehnisks pielāgojums. Tā kā tas ir saistīts ar ziņošanas pienākumiem attiecībā uz funkciju grupu AST/SC noteikumu īstenošanu, norāde par vajadzību un amatu attīstību būtu jāattiecina arī uz šo funkciju grupu.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
1. pants – 5.a punkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
11. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 5.a Noteikumu 11. pantu aizstāj ar šādu: |
| „11. pants |
| Ierēdnis veic savus pienākumus un darbojas vienpusīgi tikai Savienības interesēs; ierēdnis nepieprasa, kā arī nepieņem norādes no jebkuras valdības, iestādes, organizācijas vai personas, kura nedarbojas iestādē. Ierēdnis pilda tam piešķirtos pienākumus objektīvi un neitrāli un atbilstoši tā uzticības pienākumam pret Savienību. |
| Ierēdnis bez iecēlējinstitūcijas atļaujas no valdības vai jebkura cita avota ārpus iestādes, kurai viņš/viņa pieder, nedrīkst pieņemt nekādus apbalvojumus, goda zīmes, labvēlību, dāvanas vai jebkāda veida samaksu, izņemot samaksu par pakalpojumiem, kas sniegti līdz pieņemšanai darbā, vai kas nopelnīti dienesta laikā par militāro dienestu vai kādu citu valsts dienestu. |
| Pirms ierēdņa pieņemšanas darbā, iecēlējinstitūcija pārbauda, vai kandidātam ir kāda personīga ieinteresētība, kas mazina viņa neatkarību, vai kāds cits interešu konflikts. Tālab kandidāts, izmantojot īpašu veidlapu, informē iecēlējinstitūciju par jebkuru faktisku vai iespējamu interešu konfliktu. Iecēlējinstitūcija ņem to vērā noteiktā kārtībā sagatavotā pamatotā atzinumā. |
| Šo pantu pēc analoģijas piemēro attiecībā uz ierēdņiem, kas atgriežas dienestā no atvaļinājuma personisku iemeslu dēļ.” |
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
1. pants – 5.b punkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
16. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 5.b Noteikumu 16. pantu aizstāj ar šādu: |
| „16. pants |
| Arī pēc aiziešanas no dienesta ierēdnim ir pienākums ievērot godīgumu un diskrētumu attiecībā uz dažu amatu vai labumu pieņemšanu. |
| Ierēdņi, kuri vēlas iesaistīties algotā vai nealgotā profesionālajā darbībā divu gadu laikā pēc aiziešanas no dienesta, par to informē savas iestādes, izmantojot īpašu veidlapu. Ja šī darbība ir saistīta ar darbu, ko ierēdnis veicis pēdējos trīs darba gadu laikā un kas var radīt pretrunas ar šīs iestādes likumīgajām interesēm, iecēlējinstitūcija, ņemot vērā dienesta intereses, var vai nu aizliegt ierēdnim to veikt, vai arī sniegt savu apstiprinājumu, piemērojot jebkādus nosacījumus, ko tā uzskata par atbilstošiem. Pēc apspriedes ar Apvienoto komiteju iestāde paziņo par savu lēmumu 30 darba dienu laikā no dienas, kad tā tika informēta. Ja līdz šā perioda beigām šāds paziņojums nav sniegts, to uzskata par nešaubīgu piekrišanu. |
| Bijušajiem augstākā līmeņa ierēdņiem, kā tas paredzēts īstenošanas noteikumos, iecēlējinstitūcija principā aizliedz 12 mēnešu laikā pēc aiziešanas no darba iesaistīties lobēšanā un advokāta darbībā attiecībā uz viņu bijušās iestādes darbiniekiem par labu viņu uzņēmējdarbībai, klientiem vai darba devējiem par jautājumiem, par kuriem viņi bija atbildīgi pēdējo trīs gadu laikā dienestā. |
| Ierēdni neatvaļina personisku iemeslu dēļ, ja nolūks ir iesaistīties apmaksātā vai neapmaksātā darbībā, kas ir saistīta ar Savienības iestāžu lobēšanu vai padomu sniegšanu attiecībā uz lobēšanu, vai varētu radīt reālās vai iespējamas pretrunas ar dienesta likumīgajām interesēm. |
| Atbilstīgi 2000. gada 18. decembra Regulai (EK) Nr. 25/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti*, visas iestādes ik gadu publicē informāciju par šā panta īstenošanu, tostarp izskatīto lietu sarakstu.” |
| ____________ |
| * OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp. |
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
2. pants – 6.a punkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
19. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 6.a Noteikumu 19. pantu aizstāj ar šādu: |
| „19. pants |
| Ierēdņi bez iecēlējinstitūcijas atļaujas ne uz kāda pamata nevienā tiesvedībā neizpauž informāciju, kuru tie ir uzzinājuši, veicot savus pienākumus. Atļauju noraida vienīgi tad, ja to paredz Savienbas intereses, un tiktāl, cik tas attiecas uz attiecīgo ierēdni, šāda noraidīšana nerada krimināltiesiskas sekas. Ierēdnim šis pienākums ir saistošs arī pēc atbrīvošanas no amata. |
| Pirmās daļas noteikumi neattiecas uz ierēdni vai bijušo ierēdni, kurš sniedz pierādījumus Eiropas Savienības Tiesai vai iestādes Disciplinārlietu kolēģijai jautājumos par Eiropas Savienības darbinieku vai bijušo darbinieku. |
| Ierēdņu pienākumi attiecībā uz Eiropas Parlamenta izveidotajām izmeklēšanas komitejām tiek paredzēti regulā, ko pieņem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 226. pantu.” |
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
1. pants – 6.b punkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
21.a pants – 2.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 6.b Noteikumiem pievieno šādu 21.a pantu: |
| „2.a Attiecīgā vadība vai iestāde neveic nekādus ierobežojumus pret ierēdni, kurš informē savu vadību par rīkojumiem, kurus viņš uzskata par nepareiziem vai tādiem, kas var izraisīt nopietnus sarežģījumus.” |
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
2. pants – 6.c punkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
22.c pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 6.c Aiz 22.b panta iekļauj šādu pantu: |
| „22.c pants |
| Atbilstīgi 24. un 90. pantam ikviena iestāde paredz neatkarīgu procedūru ierēdņu sūdzību izskatīšanai par to, kā pret viņiem ir izturējušies pēc tam, kad viņi ir izpildījuši savas saistības saskaņā ar 22.a vai 22.b pantu, vai šo saistību izpildes rezultātā. Attiecīgā iestāde nodrošina, ka šādas sūdzības izskata konfidenciāli, un atbilstoši apstākļiem — pirms 90. panta noteikto izpildes termiņu beigām. |
| Ikviena iestāde paredz iekšējus noteikumus cita starpā par: |
| – informācijas sniegšanu 22.a panta 1. punktā vai 22.b panta minētajiem ierēdņiem ), kā tiek izskatīti jautājumi, par kuriem viņi ziņojuši, |
| – par šo ierēdņu likumīgo interešu un privātuma aizsardzību un |
| – procedūru to sūdzību izskatīšanai, kas minētas šā panta pirmajā daļā.” |
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
1. pants – 8. punkts
Civildienesta noteikumi
27. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
27. pants | 27. pants |
Iecelšana amatā ir virzīta uz to, lai iestāde saņemtu pakalpojumus, ko sniedz visspējīgākie, visefektīvākie un visgodīgākie ierēdņi, kas iecelti amatā, ņemot vērā pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko teritoriju, un izraudzīti no Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Neviens amats nav rezervēts kādas konkrētas dalībvalsts valstspiederīgajiem. | Iecelšana amatā ir virzīta uz to, lai iestāde saņemtu pakalpojumus, ko sniedz visspējīgākie, visefektīvākie un visgodīgākie ierēdņi, kas iecelti amatā, ņemot vērā pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko teritoriju, un izraudzīti no Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Neviens amats nav rezervēts kādas konkrētas dalībvalsts valstspiederīgajiem. |
Savienības pilsoņu vienlīdzības princips ļauj katrai iestādei pieņemt koriģējošus pasākumus, ņemot vērā novēroto ilgstošo un būtisko līdzsvara trūkumu starp ierēdņu pārstāvētajām valstspiederībām, kam pamatā nav objektīvu kritēriju. Šie korekcijas pasākumi nekad nedrīkst izpausties darbā pieņemšanas kritērijos, izņemot tos, kas tiek pamatoti ar personiskajām īpašībām. Pirms šādu koriģējošu pasākumu pieņemšanas attiecīgās iestādes iecēlējinstitūcija pieņem vispārējus noteikumus, lai šis punkts varētu sākt darboties saskaņā ar 110. pantu. | Piecu gadu posma laikā, kas sākas 2013. gada 1. janvārī, Komisija izvērtē 1. punkta īstenošanu un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par iespējamo līdzsvara trūkumu starp ierēdņu pārstāvētajām valstspiederībām. |
| Pēc šā termiņa paiešanas Savienības pilsoņu vienlīdzības princips ļauj iestādei īstenot koriģējošus pasākumus, ņemot vērā novēroto ilgstošo un būtisko līdzsvara trūkumu starp ierēdņu pārstāvētajām valstspiederībām, kam pamatā nav objektīvu kritēriju un kas neatbilst turpmākajās daļās paredzētajai procedūrai. |
Beidzoties piecu gadu periodam, skaitot no 2013. gada 1. janvāra, Komisija sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par minētā punkta piemērošanu. | Pēc otrajā daļā minētā laikposma beigām var pieņemt koriģējošus pasākumus saskaņā ar 110.a un 110.b pantā noteikto procedūru. |
| Pirms iestāde īsteno šādus koriģējošs pasākumus, attiecīgās iestādes iecēlējinstitūcija pieņem vispārējus noteikumus saskaņā ar 110. pantu. Šādi koriģējoši pasākumi nekad nedrīkst radīt darbā pieņemšanas kritērijus, izņemot tos, kuru pamatā ir nopelni. |
| Reizi trīs gados Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par trešās daļas īstenošanu. |
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
1. pants – 9. punkts
Civildienesta noteikumi
29. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
9. Noteikumu 29. panta 1. punktam pievieno šādu daļu: | 9. Noteikumu 29. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: |
| „1. Pirms iecelšanas vakantajā amatā iestādē iecēlējinstitūcija vispirms ņem vērā: |
| a) vai amatu var aizpildīt: |
| i) pārceļot amatā vai |
| ii) ieceļot amatā saskaņā ar 45.a pantu, vai |
| iii) paaugstinot amatā |
| iestādē; |
„Saglabājot principu, ka lielāko daļu ierēdņu ieceļ amatā, pamatojoties uz atklātiem konkursiem, iecēlējinstitūcija, atkāpjoties no b) apakšpunkta, var nolemt rīkot iestādes iekšējo konkursu, kas ir atklāts arī līgumdarbiniekiem, kā noteikts Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 3.a un 3.b pantā.”; | b) vai ir saņemti pieprasījumi pārcelt amatā no tās pašas pakāpes ierēdņiem citās iestādēs, un/vai rīkot iestādes iekšēju konkursu, kas ir atklāts vienīgi ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem, kā definēts Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbinātības kārtības 2. pantā, |
| un pēc tam ievēro konkursu kārtību, pamatojoties uz kvalifikāciju vai pārbaudījumiem, vai gan uz kvalifikāciju, gan pārbaudījumiem. Konkursa kārtība noteikta III pielikumā. |
| Līdzīgu kārtību var ievērot, lai veidotu rezervi turpmākai iecelšanai amatā. |
| Saglabājot principu, ka lielāko daļu ierēdņu ieceļ amatā, pamatojoties uz atklātiem konkursiem, iecēlējinstitūcija, atkāpjoties no b) apakšpunkta, var nolemt rīkot iestādes iekšējo konkursu, ko var atklāt arī līgumdarbiniekiem, kā noteikts Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 3.a un 3.b pantā ar nosacījumu, ka viņi ir strādājuši kā līgumdarbinieki vismaz trīs gadus attiecīgajā iestādē uz konkursa dalības pieteikumu iesniegšanas dienu.” |
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
1. pants – 10. punkts
Civildienesta noteikumi
31. pants – 2. punkts – pirmais teikums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Neskarot 29. panta 2. punktu, ierēdņus ieceļ amatā tikai SC 1, AST 1 līdz AST 4 vai AD 5 līdz AD 8 pakāpē. | Neskarot 29. panta 2. punktu, ierēdņus ieceļ amatā tikai SC 1 līdz SC 3, AST 1 līdz AST 4 vai AD 5 līdz AD 8 pakāpē. |
Pamatojums
Iestādēm būtu jāpiešķir iespēja lemt par dienesta pakāpi, kāda tiek noteikta, pieņemot darbiniekus AST/SC funkciju grupā, piemēram, atkarībā no viņu pieredzes, tāpat kā tas ir attiecībā uz funkciju grupām AST un AD.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
1.pants – 11.a punkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
34. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 11.a Noteikumu 34. pantu aizstāj ar šādu: |
| „34. pants |
| 1. Pirms apstiprināšanas amatā ierēdņiem ir deviņu mēnešu pārbaudes laiks. Lēmumu par ierēdņa iecelšanu pieņem, balstoties uz 3. punktā minēto ziņojumu, kā arī — uz iecēlējinstitūcijas rīcībā esošajiem faktoriem, kas ļauj spriest par pārbaudāmā uzvedību attiecībā uz II sadaļu. |
| Ja pārbaudes laikā slimības, 58. pantā definētas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai nelaimes gadījuma dēļ ierēdnis nespēj veikt pienākumus vienu nepārtrauktu mēnesi vai ilgāk, tad iecēlējinstitūcija pārbaudes laiku drīkst attiecīgi pagarināt. Kopējais pārbaudes laiks nedrīkst būt ilgāks par 15 mēnešiem. |
| 2. Ziņojumu par pārbaudāmo pirms pārbaudes laika beigām var sagatavot jebkurā laikā, bet ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārbaudes laika uzsākšanas, ja viņa darbs izrādās acīmredzami neatbilstošs. |
| Ziņojumu dara zināmu attiecīgajai personai, kurai astoņu dienu laikā ir tiesības iesniegt piezīmes. Pārbaudāmā tiešais priekšnieks ziņojumu un piezīmes tūlīt nosūta iecēlējinstitūcijai, kura trīs nedēļu laikā saņem Apvienotās referentu komitejas atzinumu par veicamajiem pasākumiem. Iecēlējinstitūcija var lemt pārbaudāmo atlaist pirms pārbaudes laika beigām, par to brīdinot vienu mēnesi iepriekš, vai atļaut turpināt atlikušo pārbaudes laiku un pārcelt ierēdni citā nodaļā. |
| 3. Vismaz vienu mēnesi pirms pārbaudes laika beigām sagatavo ziņojumu par pārbaudāmā spēju veikt viņa amata pienākumus, kā arī par viņa darba efektivitāti un uzvedību darbā. Ziņojumu dara zināmu pārbaudāmajam, kuram astoņu dienu laikā ir tiesības iesniegt piezīmes. |
| Ja ziņojumā ieteikts pārbaudāmo atlaist, [...] pārbaudāmā tiešais priekšnieks nekavējoties pārsūta ziņojumu un komentārus iecēlējiestādei, kas trīs nedēļu laikā apspriežas ar ziņojumu komiteju par veicamajām darbībām. |
| Pārbaudāmo, kurš nav bijis atbilstošs, lai ieņemtu amatu, atbrīvo no tā. [...] |
| [...] |
| 4. Izņemot gadījumus, kad pārbaudāmajam ir iespēja tūlīt stāties citā darbā, atbrīvotais pārbaudāmais saņem kompensāciju trīs mēneša pamatalgu apmērā, ja nostrādāts vairāk nekā gads, divu mēneša pamatalgu apmērā, ja nostrādāti vismaz seši mēneši, un vienas mēneša pamatalgas apmērā, ja nostrādāti mazāk nekā seši mēneši. |
| 5. Šā panta 2., 3. un 4. punkts neattiecas uz ierēdņiem, kuri pirms pārbaudes laika beigām lūdz tos atbrīvot no amata."; |
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
1. pants – 12. punkts
Civildienesta noteikumi
37. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
12. Noteikumu 37. panta b) punkta otrajā ievilkumā vārdu „iestādēm” aizstāj ar vārdiem „iestāžu iecēlējinstitūcijām”. | 12. Noteikumu 37. pantu aizstāj ar šādu: |
| „37. pants |
| Pārcelts ierēdnis ir štata ierēdnis, kas, pamatojoties uz iecēlējinstitūcijas lēmumu: |
| a) dienesta interesēs ir pārcelts: |
| – pagaidu darbā ārpus attiecīgās iestādes vai |
| – uz laiku palīdzēt personai, kas ieņem kādu no amatiem, kuri minēti Kopienu dibināšanas līgumos, vai kas ir vēlēts priekšsēdētājs kādai no Kopienu iestādēm vai struktūrām vai vēlēts priekšsēdētājs kādai no Eiropas Parlamenta vai Reģionu komitejas politiskajām grupām, vai grupā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā; vai |
| b) ir nodots citu Eiropas Savienības iestāžu rīcībā, vai |
| c) ir pārcelts uz noteiktu laiku strādāt amatā, kas iekļauts to amatu sarakstā, kurus finansē no asignējumiem pētniecībai un ieguldījumiem, un ko budžeta iestādes ir klasificējušas kā pagaidu amatu. |
| Ierēdnis pēc paša lūguma un ar nosacījumu, ka dienestam nav sevišķas intereses, var uz laiku tikt pārcelts: |
| – kādas dalībvalsts civildienestā; |
| – nodots tādas organizācijas rīcībā, kas paredzēta Savienības interešu sekmēšanai un iekļauta sarakstā, ko sastāda, Savienības iestādēm vienojoties, pēc apspriešanās ar Civildienesta noteikumu komiteju. |
| Pārcelts ierēdnis turpina izmantot visas tiesības saskaņā ar 38. un 39. pantā iekļautajiem nosacījumiem un tam joprojām ir visi tā pienākumi kā pamatiestādes ierēdnim. Tomēr, ievērojot 77. panta trešās daļas noteikumus attiecībā uz pensijām, ierēdņiem pārcelšanas laikā atbilstīgi a) apakšpunkta otrajam ievilkumam piemēro tādus pašus noteikumus, kā tādas pašas pakāpes ierēdņiem amatā, uz kuru viņš pārcelts. |
| Aktīvā nodarbinātībā iesaistīts ierēdnis vai personīgu iemeslu dēļ atvaļinājumā esošs ierēdnis var pieteikties vai tam var piedāvāt pārcelšanu dienesta interesēs. Ierēdni pārceļot, atvaļinājumu personisku iemeslu dēļ pārtrauc."; |
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
1. pants – 12.a punkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
38. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 12.a Noteikumu 38. pantu aizstāj ar šādu: |
| „38. pants |
| Pārcelšanu dienesta interesēs regulē šādi noteikumi: |
| a) lēmumu par pārcelšanu pieņem iecēlējinstitūcija, uzklausot attiecīgo ierēdni; |
| b) pārcelšanas ilgumu nosaka iecēlējinstitūcija, un dienesta interesēs to var pārtraukt jebkurā laikā; |
| c) ik pēc sešiem mēnešiem attiecīgais ierēdnis var pieprasīt šīs pārcelšanas pārtraukšanu; |
| d) pārceltam ierēdnim atbilstīgi 37. panta a) apakšpunkta pirmajam ievilkumam ir tiesības saņemt diferencētu algu, ja amatā, kurā viņš pārcelts, kopējais atalgojums ir mazāks nekā viņa pakāpes un līmeņa amatā pamatiestādē; tāpat pārceltajam ierēdnim ir tiesības saņemt atlīdzību par jebkādiem papildu izdevumiem, kas rodas saistībā ar pārcelšanu; |
| e) pārceltais ierēdnis atbilstīgi 37. panta a) apakšpunkta pirmajam ievilkumam turpina maksāt pensiju iemaksas, pamatojoties uz to algu, ko par aktīvu nodarbinātību saņem viņa pakāpes un līmeņa ierēdņi pamatiestādē; |
| f) pārceltajam ierēdnim saglabā amatu, viņa tiesības uz izvirzīšanu augstākā līmenī un viņa tiesības uz paaugstinājumu; viņš piedalās pamatiestādes amatā paaugstināšanas procedūrā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā citi šīs iestādes ierēdņi; |
| g) kad pārcelšana beidzas, ierēdni nekavējoties atjauno iepriekšējā amatā.” |
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
1. pants – 12.b punkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
40. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 12.b Noteikumu 40. pantu aizstāj ar šādu: |
| „1. Štata ierēdnim ārkārtas apstākļos un pēc viņa lūguma var piešķirt atvaļinājumu personisku iemeslu dēļ. Atvaļinājuma personisku iemeslu dēļ laikā turpina piemērot 12.b pantu. |
| 1a. Ierēdnim nepiešķir atvaļinājumu personisku iemeslu dēļ, ja nolūks ir iesaistīties apmaksātā vai neapmaksātā darbībā, kas ir saistīta ar Savienības iestāžu lobēšanu vai konsultāciju sniegšanu attiecībā uz lobēšanu, vai varētu radīt reālās vai iespējamas pretrunas ar dienesta likumīgajām interesēm. |
| 2. Neskarot 15. panta noteikumus, šāds atvaļinājums nedrīkst būt ilgāks par vienu gadu. Atvaļinājumu var pagarināt par laika posmiem. |
| Pagarinājums nedrīkst būt ilgāks par vienu gadu. Kopējais atvaļinājuma personisku iemeslu dēļ ilgums nedrīkst pārsniegt sešus gadus visā ierēdņa karjeras laikā. |
| Tomēr, ja ierēdnis pieprasa šādu atvaļinājumu, lai: |
| i) audzinātu bērnu, kurš tiek uzskatīts par ierēdņa apgādājamo VII pielikuma 2. panta 2. punkta nozīmē un kuram ir nopietna garīga vai fiziska invaliditāte, ko atzinis iestādes ārsts, un kuram nepieciešama pastāvīga aprūpe vai uzraudzība; vai |
| ii) pavadītu savu laulāto, kurš arī ir Savienības ierēdnis vai cits darbinieks, kuram pieprasa, lai tas savu pienākumu pildīšanas laikā apmestos uz pastāvīgu dzīvi tādā attālumā no pieprasītāja ierēdņa darba vietas, ka viņu kopējā dzīvesvietas nodibināšana šādā vietā traucētu pieprasītāja ierēdņa pienākumu pildīšanu; vai |
| iii) palīdzētu savam laulātajam, radiniekam augšupējā līnijā, radiniekam lejupējā līnijā, brālim vai māsai medicīniski apstiprinātas smagas slimības vai invaliditātes gadījumā, |
| atvaļinājumu var neierobežoti pagarināt, ja katra pagarinājuma laikā joprojām tiek izpildīti nosacījumi, kas garantē atvaļinājuma piešķiršanu. |
| 3. Atvaļinājuma laikā ierēdnim nav tiesību uz paaugstinājumu augstākā līmenī vai paaugstinājumu augstākā pakāpē; ierēdņa dalību sociālās nodrošināšanas programmā, kas paredzēta 7 un 7 pantos, un apdrošināšanu pret riskiem saskaņā ar programmu pārtrauc. |
| Taču ierēdnis, kurš nav iesaistīts algotā darbā, ne vēlāk kā tajā mēnesī, kas seko mēnesim, kurā sākas viņa atvaļinājums personisku iemeslu dēļ, var pieprasīt, lai uz viņu arī turpmāk tas attiektos saskaņā ar šiem pantiem, ar nosacījumu, ka viņš sedz pusi no iemaksām, kādas jāveic, lai nodrošinātu apdrošināšanu pret 72 panta 1. punktā un 73. panta 1. punktā minētajiem riskiem viņa atvaļinājuma pirmā gada laikā un visas izmaksas šā atvaļinājuma atlikušajā laika posmā. Segums saskaņā ar 73. pantu ir pieejams tikai tad, ja segums ir iegūts saskaņā ar 72. pantu. Iemaksas aprēķina, ievērojot ierēdņa pēdējo pamatalgu. Turklāt ierēdnis, kurš pierāda, ka viņš nevar iegūt tiesības saņemt pensiju pēc nevienas citas pensiju programmas, var pieprasīt, lai uz viņu arī turpmāk attiektos tiesības uz pensiju vismaz vienu gadu ar nosacījumu, ka viņš izdara iemaksas, kas vienādas ar trīskārtīgu 83. panta 2. punktā noteikto likmi; iemaksas aprēķina, ievērojot ierēdņa pakāpes un līmeņa pamatalgu. |
| 4. Atvaļinājumu personisku iemeslu dēļ regulē šādi noteikumi: |
| a) to piešķir iecēlējinstitūcija pēc attiecīgā ierēdņa lūguma; |
| b) atvaļinājuma pagarinājuma pieteikumu iesniedz divus mēnešus pirms atvaļinājuma beigām; |
| c) ierēdņa amatā var norīkot citu personu; |
| d) beidzoties atvaļinājumam, ierēdnis atbilstoši viņa pakāpei jāatjauno iepriekšējā amatā, kurš tobrīd ir brīvs viņa funkciju grupā, ar noteikumu, ka ierēdnis atbilst tāda amata prasībām. Ja ierēdnis no piedāvātā amata atsakās, tad tam saglabājas darbā atjaunošanas tiesības līdz laikam, kad atbrīvojas cits viņa pakāpei atbilstošs amats attiecīgajā funkciju grupā, atkal ievērojot iepriekšminēto nosacījumu; ja no piedāvātā amata atsakās otrreiz, tad pēc apspriedes ar Apvienoto komiteju ierēdnim var lūgt iesniegt iesniegumu par atbrīvošanu no amata. Līdz sekmīgai atjaunošanai amatā vai pārcelšanai attiecīgais ierēdnis turpina būt bezalgas atvaļinājumā personisku iemeslu dēļ.” |
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
1. pants – 13. punkts
Civildienesta noteikumi
42.a pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
13. Noteikumu 42.a pantu groza šādi: | 13. Noteikumu 42.a pantu aizstāj ar šādu: |
| „42.a pants |
a) pirmās daļas otrajā teikumā vārdu "iestāžu" aizstāj ar vārdiem "katras iestādes iecēlējinstitūcijas"; | Ierēdnis ir tiesīgs saņemt ne vairāk kā sešu mēnešu bērna kopšanas atvaļinājumu par katru bērnu, nesaņemot pamatalgu, ko var izmantot pirmo divpadsmit gadu laikā pēc bērna piedzimšanas vai adopcijas. Atvaļinājuma laiku var divkārt pagarināt vientuļiem vecākiem, kas atzīti saskaņā ar katras iestādes iecēlējinstitūcijas pieņemtajiem vispārējiem īstenošanas noteikumiem, kā arī vecākiem, kuru bērni ir aprūpējami invaliditātes vai nopietnas slimības dēļ, ko apliecina ārsta izziņa. Minimālais vienā reizē ņemtais atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi. |
b) trešās daļas pēdējā teikumā vārdu "pielīdzina" aizstāj ar vārdu "pārskata". | Bērna kopšanas atvaļinājuma laikā turpinās ierēdņa dalība sociālajā nodrošinājuma shēmā; saglabājas pensiju tiesību iegūšana, apgādājamā bērna pabalsts un pabalsts izglītībai. Ierēdnis saglabā savu amatu un turpina būt tiesīgs saņemt izvirzīšanu augstākam līmenim vai paaugstinājumu augstākā pakāpē. Atvaļinājumu var izmantot kā pilna laika vai nepilna laika atvaļinājumu. Ja bērna kopšanas atvaļinājumu izmanto nepilna laika atvaļinājuma veidā, pirmajā punktā paredzēto maksimālo periodu divkāršo. Bērna kopšanas atvaļinājuma laikā ierēdnis ir tiesīgs saņemt pabalstu EUR 911,73 apmērā mēnesī vai 50 % no šīs summa, ja izmanto nepilna laika atvaļinājumu, bet ierēdnis nedrīkst veikt citu algotu darbu. Iestāde pilnībā sedz 72. un 73. pantā paredzētās iemaksas sociālā nodrošinājuma shēmā, un tās aprēķina, pamatojoties uz ierēdņa pamatalgu. Tomēr nepilna laika atvaļinājuma gadījumā šis noteikums attiecas tikai uz starpību starp pilnu pamatalgu un proporcionāli samazinātu pamatalgu. Ierēdņa iemaksu par faktiski saņemto pamatalgas daļu aprēķina, izmantojot tos pašus procentus, ja ierēdnis strādātu pilnas slodzes darbu. |
| Pabalstu EUR 1215,63 apmērā mēnesī vai 50 % no šīs summas, ja ierēdnis ir nepilna laika atvaļinājumā, maksā pirmajā punktā minētajiem vientuļajiem vecākiem, kā arī vecākiem, kuru bērni ir aprūpējami invaliditātes vai nopietnas slimības dēļ, ko apliecina ārsta izziņa, un bērna kopšanas atvaļinājuma pirmos trīs mēnešus, ja šo atvaļinājumu izmanto tēvs dzemdību atvaļinājuma laikā vai jebkurš no vecākiem tūlīt pēc dzemdību atvaļinājuma, vai adopcijas atvaļinājuma laikā vai tūlīt pēc tā. |
| Bērna kopšanas atvaļinājumu var pagarināt vēl par sešiem mēnešiem, pabalsta apmēru ierobežojot līdz 50 % no otrajā daļā minētās summas. Vientuļajiem vecākiem, kā minēts pirmajā daļā, bērna kopšanas atvaļinājumu var pagarināt vēl par divpadsmit mēnešiem, pabalsta apmēru ierobežojot līdz 50 % no trešajā daļā minētās summas. |
| Šajā pantā minētās summas pielīdzina atbilstīgi atalgojumam.”, |
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
1. pants – 14. punkts
Civildienesta noteikumi
43. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
14. Noteikumu 43. pantu groza šādi: | 14. Noteikumu 43. pantu aizstāj ar šādu: |
a) pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus "katra iestāde" aizstāj ar vārdiem "katras iestādes iecēlējinstitūcija"; | „43. pants |
b) pirmās daļas otrajā teikumā vārdus "Katra iestāde" aizstāj ar vārdiem "Katras iestādes iecēlējinstitūcija". | Par katra ierēdņa spējām, efektivitāti un uzvedību darbā vismaz reizi gadā sastāda periodisku ziņojumu, kā to noteikusi katra iestāde saskaņā ar 110. pantu. Saskaņā ar īstenošanas noteikumiem šajā ziņojumā var formulēt ierēdņa darba izpildes pakāpi. Ja darba izpilde ir neapmierinoša, to norāda ziņojumā. Ja novērtētais ierēdnis nepiekrīt ziņojumam un pēc viņa pieprasījuma, novērtētāja vai cita šā izdevuma veikšanai iecēlējinstitūcijas ieceltā ierēdņa tiešais priekšnieks pārskata sākotnējo ziņojumu. Šī pārskatīšana ir jāpieprasa pirms sūdzības iesniegšanas, kā tas minēts 90. panta 2. punktā. |
| Attiecībā uz 5. pakāpi AST funkciju grupas ierēdņiem ziņojumā var ietvert atzinumu par to, vai, pamatojoties uz darba izpildi, ierēdnis spēj veikt pārvaldnieka funkcijas. |
| Ierēdnis ir jāiepazīstina ar šo ziņojumu. Tam ir tiesības sniegt par to jebkādas atsauksmes, kuras tas uzskata par vajadzīgām." |
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
1. pants – 14.a punkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
44. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 14.a Noteikumu 44. pantu aizstāj ar šādu: |
| “44. pants |
| Ierēdnis, kurš divus gadus ir atradies vienā savas pakāpes līmenī, automātiski paaugstina uz nākamo šīs pakāpes līmeni, ja vien pēdējā ikgadējā ziņojumā, kā noteikts 43. pantā, viņa darba izpildes rādītāji nav novērtēti kā neapmierinoši. Ne vēlāk kā pēc četriem gadiem ierēdni paaugstina uz nākamo viņa pakāpes līmeni, ja vien nav piemērota 51. panta 1. punktā noteiktā procedūra." |
| Ja ierēdnis ir iecelts par nodaļas vadītāju, direktoru vai ģenerāldirektoru tajā pašā pakāpē un ja 43. panta nozīmē pirmo deviņu mēnešu laikā pēc iecelšanas amatā viņš savus pienākumus ir pildījis apmierinoši, ar atpakaļejošu datumu ierēdni paaugstina par vienu līmeni šajā pakāpē, tiklīdz amatā iecelšana stājas spēkā. Šā paaugstinājuma rezultātā palielina ierēdņa mēneša pamatalgu, kas procentuāli atbilst apjomam starp pirmo un otro līmeni šajā pakāpē. Ja palielinājums ir mazāks vai ierēdnis tobrīd jau ir savas pakāpes pēdējā līmenī, viņš saņem pamatalgas paaugstinājumu, nodrošinot, ka palielinājums starp pirmo un otro līmeni stājas spēkā līdz viņa nākamajam paaugstinājumam amatā.” |
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
1. pants – 15. punkts – a apakšpunkts
Civildienesta noteikumi
45. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
a) panta 1. punktā aiz otrā teikuma iekļauj šādu teikumu: | a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu: |
„Ja vien netiek piemērota 4. pantā un 29. panta 1. punktā paredzētā procedūra, ierēdņus var paaugstināt amatā tikai tad, ja viņi ieņem amatu, kas atbilst vienam no amatu veidiem, kas izklāstīti I pielikuma A punktā, nākamajā augstākā pakāpē.”; | „1. Par paaugstināšanu amatā lemj iecēlējinstitūcija, ņemot vērā 6. panta 2. punktu. To īsteno, norīkojot ierēdni nākamajā augstākā pakāpē viņam atbilstošajā funkciju grupā. AST 9 kategorijas ierēdņus var paaugstināt amatā kategorijā AST 10 tikai saskaņā ar procedūru, kas noteikta 4. pantā un 29. panta 1. punktā. Paaugstināšanu amatā veic, izvēloties tikai no to ierēdņu vidus, kuri ir nostrādājuši ne mazāk kā divus gadus savā pakāpē, ņemot vērā uz paaugstinājumu pretendējošo ierēdņu salīdzinošās īpašības. Veicot nopelnu salīdzinošo vērtējumu, iecēlējinstitūcija balstās uz ziņojumiem par ierēdņiem, citu valodu lietošanu savu pienākumu izpildē, nevis tās valodas lietošanu, par kuru ierēdnis ir sniedzis pierādījumus, ka viņam ir labas zināšanas saskaņā ar 28. panta f) daļu un, ja nepieciešams, veicamo uzdevumu līmeni."; |
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
1. pants – 15.a punkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
45.a pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 15.a Noteikumu 45.a pantā 2. punktu aizstāj ar šādu: |
| „2. Iecēlējinstitūcija sastāda to AST ierēdņu saraksta projektu, kuri izvēlēti dalībai iepriekšminētajā apmācību programmā, pamatojoties uz 43. pantā minētajiem ikgadējiem ziņojumiem un viņu izglītības un apmācības līmeni un ņemot vērā dienestu vajadzības. Šo projektu iesniedz apvienotai komitejai, lai izteiktu savu atzinumu. |
| Šī komiteja drīkst uzklausīt ierēdņu, kuri ir pieteikušies dalībai iepriekšminētajā apmācību programmā, un iecēlējinstitūcijas pārstāvjus. Ar balsu vairākumu tā sniedz pamatotu atzinumu par saraksta projektu, ko ierosinājusi iecēlējinstitūcija. Iecēlējinstitūcija pieņem ierēdņu sarakstu, kuri ir tiesīgi piedalīties iepriekšminētajā apmācību programmā.” |
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – 19. apakšpunkts
Civildienesta noteikumi
51. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
19. Noteikumu 51. pantu groza šādi: | 19. Noteikumu 51. pantu aizstāj ar šādu: |
a) panta 1. punkta pirmajā teikumā vārdus "Katra iestāde" aizstāj ar vārdiem "Katras iestādes iecēlējinstitūcija"; | „51. pants |
b) panta 6. punkta pirmās daļas pirmajā un pēdējā teikumā vārdus "1. pakāpes" aizstāj ar vārdiem "AST 1 pakāpes". | 1. Katras iestādes iecēlējinstitūcija nosaka kārtību nekompetences gadījumu identificēšanai, risināšanai un novēršanai savlaicīgā un atbilstošā veidā. |
| Jebkurā gadījumā ierēdni, kurš, pamatojoties uz 43. pantā minētiem secīgiem neapmierinošiem gada ziņojumiem, joprojām neuzlabo savu profesionālo kompetenci, pazemina par vienu pakāpi. Ja turpmākajos divos ikgadējos ziņojumos darbība joprojām novērtēta neapmierinoši, ierēdni atbrīvo no amata. |
| 2. Jebkurā priekšlikumā par ierēdņa pazemināšanu pakāpē vai atbrīvošanu no amata norāda iemeslus, uz kuriem tas pamatojas, un to dara zināmu attiecīgajam ierēdnim. Iecēlējinstitūcijas priekšlikumu nodod 9. panta 6. punktā minētajai Apvienotajai komitejai. |
| 3. Ierēdnim ir tiesības saņemt pilnu personas lietu un nokopēt visus ar procedūru saistītos dokumentus. Ierēdnim ir vismaz piecpadsmit, bet ne vairāk kā 30 dienas laika no priekšlikuma saņemšanas datuma, lai sagatavotos aizstāvībai. Viņam var palīdzēt persona pēc viņa izvēles. Ierēdnis var iesniegt rakstiskus komentārus. Viņu uzklausa Apvienotā padomdevēja komiteja. Ierēdnis var arī izsaukt lieciniekus. |
| 4. Iestādi Apvienotajā komitejā pārstāv ierēdnis, kuru šim nolūkam ir izvēlējusies iecēlējinstitūcija. Šim ierēdnim ir tādas pašas tiesības kā attiecīgajam ierēdnim. |
| 5. Ņemot vērā priekšlikumu atbilstoši 2. punktam un jebkādu ierēdņa vai liecinieku rakstisku un mutisku paziņojumu, Apvienotā padomdevēja komiteja ar balsu vairākumu sniedz pamatotu atzinumu, norādot pasākumus, kurus tā uzskata par piemērotiem, ņemot vērā pēc tās pieprasījuma pamatotos faktus. Šo atzinumu tā nosūta iecēlējinstitūcijai un attiecīgajam ierēdnim divu mēnešu laikā no dienas, kurā tā saņēmusi šo lietu. Priekšsēdētājs nebalso par Apvienotās padomdevējas komitejas lēmumiem, izņemot procesuālās lietās vai ja balsu skaits ir neizšķirts. |
| 6. Ierēdnis, kurš atbrīvots no amata nekompetences dēļ, 7. punktā noteiktajā laikā ir tiesīgs saņemt mēneša atbrīvošanas pabalstu, kas ir vienlīdzīgs AST 1. pakāpes pirmā līmeņa ierēdņa mēneša pamatalgai. Šajā pašā laikā ierēdņi ir tiesīgi saņemt arī 67. pantā paredzētos ģimenes pabalstus. Apgādnieka pabalstu aprēķina, pamatojoties uz AST 1 pakāpes ierēdņa mēneša pamatalgu saskaņā ar VII pielikuma 1. pantu. |
| Pabalstu nemaksā, ja ierēdnis atkāpjas no amata pēc 1., 2. un 3. punktā minētās procedūras uzsākšanas vai ja viņš ir tiesīgs uz tūlītēju pilnas pensijas saņemšanu. Ja ierēdnis ir tiesīgs uz bezdarbnieka pabalstu atbilstoši valsts bezdarba shēmai, šā pabalsta apmēru atvelk no iepriekš minētā pabalsta. |
| 7. Šā panta 6. punktā minētie maksājumi jāveic šādā laikposmā: |
| a) trīs mēnešus, ja ierēdnis ir nostrādājis mazāk nekā piecus gadus, datumā, kurā pieņemts lēmums par atbrīvošanu no amata; |
| b) sešus mēnešus, ja ierēdnis ir nostrādājis vismaz piecus gadus, bet ne vairāk kā desmit gadus; |
| c) deviņus mēnešus, ja ierēdnis ir nostrādājis vismaz 10 gadu, bet ne vairāk kā 20 gadu; |
| d) 12 mēnešus, ja ierēdnis ir nostrādājis vairāk nekā 20 gadu. |
| 8. Ierēdņi, kuri ir pazemināti pakāpē nekompetences dēļ, pēc sešiem mēnešiem var pieprasīt dzēst visas atsauces uz šo notikumu no viņu personas lietas. |
| 9. Ierēdņiem ir tiesības saņemt pamatotu izdevumu atlīdzību, kas radušies pēc viņu iniciatīvas procedūras laikā, tostarp maksas, kas maksājamas aizstāvības padomdevējam, kurš nestrādā iestādē, ja šajā pantā paredzētā procedūra beidzas, nepieņemot lēmumu par ierēdņa atbrīvošanu no amata vai pazemināšanu pakāpē."; |
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
1. pants – 20. punkts
Civildienesta noteikumi
52. pants – b apakspunkts – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Tomēr ierēdnis pēc sava lūguma un ja iecēlējinstitūcija uzskata to par attaisnotu dienesta interesēs, drīkst turpināt strādāt līdz 67 gadu vecumam, un šādā gadījumā ierēdni automātiski pensionē tā mēneša pēdējā dienā, kurā viņš sasniedz šo vecumu. | Tomēr ierēdnis pēc sava lūguma un ja iecēlējinstitūcija uzskata to par attaisnotu dienesta interesēs, drīkst turpināt strādāt līdz 67 gadu vecumam vai izņēmuma gadījumos līdz 70 gadu vecumam, un šādā gadījumā ierēdni automātiski pensionē tā mēneša pēdējā dienā, kurā viņš sasniedz šo vecumu. |
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
1. pants – 21. punkts – d apakšpunkts
Civildienesta noteikumi
55. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Katras iestādes iecēlējinstitūcija var ieviest elastīga darba laika kārtību. Ierēdņi, uz kuriem attiecas 44. panta otrās daļas noteikumi, paši pārvalda savu darba laiku bez šādas kārtības izmantošanas. | 4. Katras iestādes iecēlējinstitūcija var ieviest elastīga darba laika kārtību. Saskaņā ar šo kārtību, ierēdņiem AD/AST 9 vai augstākā pakāpē kompensācija par avansā nostrādātajām stundām netiek piešķirta pilnu darba dienu veidā. |
| Šo kārtību neattiecina uz ierēdņiem, attiecība uz kuriem piemēro 44. panta otrās daļas noteikumus. Šie ierēdņi organizē savu darba laiku, vienojoties ar saviem priekšniekiem. |
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
1. pants – 22. punkts – a apakšpunkts (jauns)
55.a pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (a) Panta 2. punkta pirmajai daļai pievieno šādu apakšpunktu: |
| „ba) lai rūpētos par bērnu, kamēr tas sasniedz 14 gadu vecumu, ja ierēdnis audzina bērnu viens"; |
Pamatojums
Vecākiem, kas vieni audzina bērnus, neatkarīgi no bērna vecuma atbilstīgi Eiropas Parlamenta 2011. gada 25. oktobra rezolūcijai par vientuļo māšu stāvokli būtu jāpiešķir tiesības strādāt nepilnu darba laiku.
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
1. pants – 22. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
55.a pants – 2. punkts – bb apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (aa) Panta 2. punkta pirmajai daļai pievieno šādu apakšpunktu: |
| „(bb) lai aprūpētu bērnu līdz 14 gadu vecumam, ja darba laika samazinājums nav lielāks par 5 % no parastā darba laika ilguma. Šajā gadījumā IV.a pielikuma 3. pantu nepiemēro.”; |
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
1. pants – 23. punkts
Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi
56. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Kā paredzēts VI pielikumā, virsstundas, ko nostrādājuši SC 1 līdz SC 6 pakāpes un AST 1 līdz AST 4 pakāpes ierēdņi, viņiem dod tiesības saņemt kompensācijas atvaļinājumu vai atlīdzību, ja attiecīgā darba noteikumi neparedz kompensācijas atvaļinājumu mēnesī, kas seko mēnesim, kurā tika nostrādātas virsstundas. | Kā paredzēts VI pielikumā, virsstundas, ko nostrādājuši SC 1 līdz SC 6 pakāpes un AST 1 līdz AST 4 pakāpes ierēdņi, viņiem dod tiesības saņemt kompensācijas atvaļinājumu vai atlīdzību, ja attiecīgā darba noteikumi neparedz kompensācijas atvaļinājumu divu mēnešu laikā, kas seko mēnesim, kurā tika nostrādātas virsstundas. |
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
1. pants – 26.a pants (jauns)
Civildienesta noteikumi
58. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 26.a Noteikumu 58. pantu aizstāj ar šādu: |
| „58. pants |
| Ierēdnes papildus 57. pantā paredzētajam atvaļinājumam pēc medicīniskas izziņas uzrādīšanas ir tiesīgas saņemt divdesmit nedēļu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums sākas ne agrāk kā sešas nedēļas pirms izziņā norādītās iespējamās dzemdību dienas un beidzas ne agrāk kā 14 nedēļas pēc dzemdībām. Vairāku bērnu vai priekšlaicīgu dzemdību, vai bērna ar invaliditāti vai nopietnu slimību piedzimšanas gadījumā atvaļinājums ir 24 nedēļas. Šajos noteikumos priekšlaicīgas dzemdības ir dzemdības, kas notiek pirms grūtniecības 34. nedēļas beigām. |
| Grūtniecības laikā nedrīkst pārtraukt ierēdņu un citu darbinieku, tostarp reģistrēto deputāta palīgu, līgumus. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā esošu sieviešu, tostarp reģistrēto deputāta palīgu līgumus nedrīkst pārtraukt līdz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma beigām.”; |
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
1. pants – 31. punkts – b apakšpunkts
Civildienesta noteikumi
66. pants
Komisijas ierosinātais teksts | |||||
Mēneša pamatalgas katrai pakāpei un līmenim funkciju grupā AST/SC ir norādītas šajā tabulā: | |||||
| Punkts | ||||
Pakāpe | 1 | 2 | 3 | 4 | 5 |
SC 6 | 3844,31 | 4005,85 | 4174,78 | 4290,31 | 4349,59 |
SC 5 | 3397,73 | 3540,50 | 3689,28 | 3791,92 | 3844,31 |
SC 4 | 3003,02 | 3129,21 | 3260,71 | 3351,42 | 3397,73 |
SC 3 | 2654,17 | 2765,70 | 2881,92 | 2962,10 | 3003,02 |
SC 2 | 2345,84 | 2444,41 | 2547,14 | 2617,99 | 2654,17 |
SC 1 | 2160,45 | 2251,24 | 2313,87 | 2345,84 |
|
| |||||
Grozījums | |||||
Mēneša pamatalgas katrai pakāpei un līmenim funkciju grupā AST/SC ir norādītas šajā tabulā: | |||||
| Punkts | ||||
Pakāpe | 1 | 2 | 3 | 4 | 5 |
SC 6 | 4349,59 | 4532,36 | 4722,82 | 4854,21 | 4921,28 |
SC 5 | 3844,31 | 4005,85 | 4174,78 | 4290,31 | 4349,59 |
SC 4 | 3397,73 | 3540,50 | 3689,28 | 3791,92 | 3844,31 |
SC 3 | 3003,02 | 3129,21 | 3260,71 | 3351,42 | 3397,73 |
SC 2 | 2654,17 | 2765,70 | 2881,92 | 2962,10 | 3003,02 |
SC 1 | 2345,84 | 2444,41 | 2547,14 | 2617,99 | 2654,17 |
Pamatojums
Sākuma kategorijām visās amata grupas būtu jānodrošina piemērota personāla pieņemšana darbā. Attiecībā uz AST/SC amata grupu runa ir par sekretārēm/-iem, kas reprezentē plašu tautību un valodu prasmju diapazonu, lai apmierinātu prasības par daudznacionālu un daudzvalodīgu civildienestu un saglabātu personāla ģeogrāfiskās izcelsmes līdzsvaru. Iespējamiem ietaupījumiem ir jābūt līdzsvarā ar iestāžu pienākumu nepārtraukti nodrošināt augsta līmeņa pakalpojumus. Turklāt lielākā daļa no darbā pieņemtajiem sekretāriem ir sievietes, un tieši viņām visvairāk būtu jācieš no ietaupījumu izraisītā sloga. Tas varētu traucēt dzimumu līdztiesības principa īstenošanu. Tādējādi ar grozījumu tiek noteikta sākuma kategorija AST/SC amata grupai vienu nevis divas pakāpes zemāk nekā AST I kategorijai.
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
1. pants – 32.a punkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
67. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 32.a Noteikumu 67. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: |
| „3. Apgādājamā bērna pabalstu var divkāršot ar īpašu pamatotu lēmumu, kuru iecēlējinstitūcija pieņem, pamatojoties uz medicīniskiem dokumentiem, kuri apliecina, ka bērnam ir invaliditāte vai ilgstoša slimība, kuras dēļ ierēdnim ir liels finansiālais slogs.”. |
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
1. pants – 32.b punkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
67.a pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 32.b Aiz 67. panta iekļauj šādu pantu: |
| „67.a pants |
| Lai nodrošinātu pieņemšanu darbā, ņemot vērā visplašāko ģeogrāfisko teritoriju, iestādes cenšas savu darbinieku bērniem piedāvāt no valodas un kultūras viedokļa daudzveidīgu izglītību. |
| Eiropas skolu finansēšana jāveic, izmantojot arī maksājumus no Savienības budžeta. |
| Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, attiecas arī uz Eiropas skolām. |
| Komisija sniedz savu iepriekšēju piekrišanu par jaunu Eiropas skolu atrašanās vietu. |
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
1. pants – 39. punkts
Civildienesta noteikumi
83.a pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Aģentūras, kas nesaņem subsīdijas no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, veic iemaksas šajā budžetā pilnā apmērā, lai finansētu programmu. Aģentūras, kuras daļēji finansē no minētā budžeta maksā daļu no darba devēja iemaksām, kura atbilst proporcijai starp aģentūras ieņēmumiem bez subsīdijas no Eiropas Savienības vispārējā budžeta un aģentūras kopējiem ieņēmumiem. | Aģentūras, kas nesaņem subsīdijas no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, veic iemaksas šajā budžetā pilnā apmērā, lai finansētu programmu. Sākot no 2016. gada 1. janvāra, aģentūras, kuras daļēji finansē no minētā budžeta maksā daļu no darba devēja iemaksām, kura atbilst proporcijai starp aģentūras ieņēmumiem bez subsīdijas no Eiropas Savienības vispārējā budžeta un aģentūras kopējiem ieņēmumiem. |
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
1. pants – 43. punkts – a apakšpunkts
Civildienesta noteikumi
I pielikums – A iedaļa – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Funkciju grupa AST | 2. Funkciju grupa AST |
Vecākais asistents | Vecākais asistents |
Veic administratīva, tehniska rakstura darbības vai apmācības, kuru veikšanai ir nepieciešams augsts patstāvības līmenis, kā arī ir atbildīgs par būtiskiem jautājumiem personāla vadības, budžeta izpildes vai politiskās koordinācijas jomās. | kas veic administratīvas, tehniskas vai mācību darbības, kurām nepieciešama augsta autonomijas pakāpe, un kuram ir būtiski pienākumi personāla pārvaldības, budžeta īstenošanas vai politiskās koordinācijas jomā. |
| AST 10 līdz AST 11: |
Asistents | Asistents |
Veic administratīva, tehniska rakstura darbības vai apmācības, kuru veikšanai ir nepieciešams noteikts patstāvības līmenis, jo īpaši attiecībā uz normatīvā regulējuma un noteikumu vai vispārīgu norādījumu piemērošanu, vai strādā par institūcijas locekļa personīgo palīgu, par institūcijas locekļa biroja vadītāja personīgo palīgu vai par ģenerāldirektora (tā vietnieka), vai līdzvērtīga augstākā līmeņa vadītāja personīgo palīgu. | veic vienkāršākas (AST 1 līdz AST 4) un sarežģītākas (AST 5 līdz AST 9) administratīva, tehniska rakstura darbības vai mācības, kuru veikšanai ir nepieciešams noteikts patstāvības līmenis, jo īpaši attiecībā uz normatīvā regulējuma un noteikumu vai vispārīgu norādījumu īstenošanu, vai strādā par iestādes locekļa personīgo palīgu, par iestādes locekļa privātā biroja vadītāja personīgo palīgu vai par ģenerāldirektora (tā vietnieka) vai līdzvērtīga augstākā līmeņa vadītāja personīgo palīgu. |
| AST 1 līdz AST 9 |
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
1. pants – 43. punkts – a apakšpunkts
Civildienesta noteikumi
I pielikums – A iedaļa – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Funkciju grupa AST/SC | 3. Funkciju grupa AST/SC |
| Vecākais sekretārs/administratīvais darbinieks1 |
| veic administratīvus un sekretāra uzdevumus, biroja vadību un citus līdzvērtīgus uzdevumus, kuru veikšanai nepieciešams augsts patstāvības līmenis |
| SC 5 līdz SC 6 |
Sekretārs/administratīvais darbinieks | Sekretārs/administratīvais darbinieks |
veic administratīvus un sekretāra uzdevumus, biroja vadību un citus līdzvērtīgus uzdevumus, kuru veikšanai nepieciešams noteikts patstāvības līmenis | veic administratīvus un sekretāra uzdevumus, biroja vadību un citus līdzvērtīgus uzdevumus, kuru veikšanai nepieciešams noteikts patstāvības līmenis. |
SC 1 līdz SC 6 | SC 1 līdz SC 4 |
| _____________ |
| 1 Ierēdņa pirmā iecelšana vecākā sekretāra/ administratīvā darbinieka amatā var notikt tikai saskaņā ar Civildienesta noteikumu 4. panta un 29. panta 1. punktā paredzēto procedūru. |
|
|
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
1. pants – 46.a punkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
V pielikums – 6. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 46.a Noteikumu V pielikuma 6. pantu aizstāj ar šādu: |
| „6. pants |
| Papildus ikgadējam atvaļinājumam pēc darbinieka lūguma var piešķirt īpašu atvaļinājumu. Proti, īpašu atvaļinājumu piešķir šādos gadījumos: |
| – ierēdņa laulību gadījumā: četras dienas, |
| – ierēdņa dzīves vietas maiņas gadījumā: līdz divām dienām, |
| – laulātā nopietnas slimības gadījumā: līdz trim dienām, |
| – laulātā nāves gadījumā: četras dienas, |
| –augšupejošā radinieka nopietnas slimības gadījumā – līdz divām dienām, |
| - augšupejoša radinieka nāves gadījumā: divas dienas, |
| - bērna laulību gadījumā: divas dienas, |
| bērna piedzimšanas gadījumā: 10 dienas, kas jāizmanto četrpadsmit nedēļu laikā pēc piedzimšanas, |
| – bērna ar invaliditāti vai nopietni slima bērna piedzimšanas gadījumā: 20 dienas, kas jāizmanto četrpadsmit nedēļu laikā pēc piedzimšanas, |
| – sievas nāves gadījumā grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā: dienu skaits, kas atbilst atlikušajam grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam; ja mirusī sieva nav ierēdne, atlikušo dzemdību atvaļinājuma laiku nosaka, pēc analoģijas piemērojot Civildienesta noteikumu 58. pantu; |
| – nopietnas bērna slimības gadījumā: līdz divām dienām, |
| – ļoti smagas bērna slimības gadījumā, ko apliecina ārsts, vai bērna līdz 12 gadu vecumam hospitalizācijas gadījumā: līdz piecām dienām, |
| – bērna nāves gadījumā: četras dienas, |
| bērna adopcijas gadījumā: 20 nedēļas, bet bērna invalīda adopcijas gadījumā 24 nedēļas. |
| Katrs adoptētais bērns dod tiesības tikai uz vienu īpašā atvaļinājuma periodu, ko adoptētāji vecāki var dalīt savā starpā, ja abi ir ierēdņi. To piešķir tikai tad, ja ierēdņa laulātais vismaz uz pusslodzi strādā algotu darbu. Ja laulātais nestrādā Savienības iestādēs, un viņam pienākas salīdzināms atvaļinājums, no ierēdnim pienākošā atvaļinājuma atskaita attiecīgu dienu skaitu. |
| Nepieciešamības gadījumā iecēlējinstitūcija var piešķirt papildu īpašo atvaļinājumu gadījumos, kad tās valsts tiesību akti, kurā notiek adopcijas procedūra un kura nav adoptētāja ierēdņa dienesta vieta, pieprasa viena vai abu adoptētāju vecāku klātbūtni, |
| – īpašu 10 dienu garu atvaļinājumu piešķir, ja ierēdnis neiegūst pilnu īpašo atvaļinājumu 20 vai 24 nedēļu garumā atbilstoši šā ievilkuma pirmajam teikumam; šo papildu īpašo atvaļinājumu piešķir tikai vienreiz par katru adoptēto bērnu. |
| Iestāde var piešķirt īpašu atvaļinājumu arī kvalifikācijas celšanas gadījumā termiņos, kas norādīti iestādes sagatavotajā kvalifikācijas celšanas programmā atbilstīgi Civildienesta noteikumu 24.a pantam. Turklāt īpašu atvaļinājumu ierēdņiem var piešķirt ārkārtēja darba gadījumos, kas pārsniedz ierēdņa parastos pienākumus. Šādu īpašu atvaļinājumu piešķir ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc tam, kad iecēlējinstitūcija pieņēmusi lēmumu par ierēdņa darba ārkārtas raksturu. |
| Šajā pantā ierēdņa neprecēto partneri uzskata par laulāto, ja ir izpildīti VII pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta pirmie trīs nosacījumi. |
| Ja īpašais atvaļinājums tiek piešķirts saskaņā ar šo iedaļu, ceļā pavadīto laiku nosaka ar īpašu lēmumu, ņemot vērā konkrētās vajadzības.”. |
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
1. pants – 47. punkts
Civildienesta noteikumi
V pielikums – 7. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
To ierēdņu, kuri ir tiesīgi saņemt ekspatriācijas vai ārvalstnieka pabalstu, ikgadējam atvaļinājumam pieskaita ceļā pavadīto laiku, kura pamatā ir ģeogrāfiskais attālums starp dienesta vietu un izcelsmes vietu un kuru aprēķina šādi: | Ierēdņi, kuriem ir tiesības saņemt ekspatriācijas vai ārvalstnieka pabalstu, ir tiesības saņemt divarpus dienu ilgu papildatvaļinājumu, lai apmeklētu savu mājvietu. |
– no 250 līdz 600 km: viena diena ceļošanai mājup, | Pirmā daļa attiecas uz ierēdņiem, kuru dienesta vieta atrodas dalībvalstu teritorijās. Ja dienesta vieta ir ārpus šīm teritorijām, atvaļinājuma laiku mītnes zemes apmeklēšanai nosaka ar īpašu lēmumu, ņemot vērā konkrētās vajadzības. |
– no 601 līdz 1200 km: divas dienas ceļošanai mājup, |
|
–vairāk nekā 1200 km: trīs dienas ceļošanai mājup. |
|
Iepriekšējie noteikumi attiecas uz ierēdņiem, kuru dienesta vieta atrodas dalībvalstu teritorijās. Ja dienesta vieta ir ārpus šīm teritorijām, ceļā pavadīto laiku nosaka ar īpašu lēmumu, ņemot vērā konkrētās vajadzības. |
|
Ja īpašais atvaļinājums tiek piešķirts saskaņā ar iepriekš minēto 2. iedaļu, ceļā pavadīto laiku nosaka ar īpašu lēmumu, ņemot vērā konkrētās vajadzības.". |
|
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
1 pants – 49. punkts – c apakšpunkts
Civildienesta noteikumi
VII pielikums – 8. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Ierēdņi, kas ir tiesīgi saņemt ekspatriācijas vai ārvalstnieka pabalstu, 2. punktā noteiktā ierobežojuma ietvaros katru kalendāro gadu ir tiesīgi saņemt vienotas likmes maksājumu, kas ir atbilst ceļa izdevumiem no dienesta vietas līdz 7. pantā definētajai izcelsmes vietai pašiem, bet gadījumos, kad viņi ir tiesīgi saņemt apgādnieka pabalstu, arī par laulāto un apgādājamiem 2. panta nozīmē. | 1. AST/SC 1 līdz AST/SC 6, AST 1 līdz AST 8 un AD 5 līdz AD 8 pakāpes ierēdņi, kas ir tiesīgi saņemt ekspatriācijas vai ārvalstnieka pabalstu, 2. punktā noteiktā ierobežojuma ietvaros katru kalendāro gadu ir tiesīgi saņemt vienotas likmes maksājumu, kas ir atbilst ceļa izdevumiem no dienesta vietas līdz 7. pantā definētajai izcelsmes vietai pašiem, bet gadījumos, kad viņi ir tiesīgi saņemt apgādnieka pabalstu, arī par laulāto un apgādājamiem 2. panta nozīmē. |
| Pirmās daļas noteikumi attiecas arī uz ierēdņiem citās dienesta pakāpēs, kuriem ir tiesības saņemt vai nu ekspatriācijas vai nu ārvalstnieka pabalstu un apgādnieka pabalstu. |
Ja gan vīrs, gan sieva ir Eiropas Savienības ierēdņi, katram no viņiem ir tiesības par sevi un par apgādājamajām personām saņemt vienotas likmes maksājumu par ceļa izdevumiem saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem; katrs apgādājamais ir tiesīgs saņemt tikai vienu maksājumu. Maksājumu par apgādājamajiem bērniem nosaka pēc vīra vai sievas lūguma, pamatojoties uz viena laulātā izcelsmes vietu. | Ja gan vīrs, gan sieva ir Eiropas Savienības ierēdņi, katram no viņiem ir tiesības par sevi un par apgādājamajām personām saņemt vienotas likmes maksājumu par ceļa izdevumiem saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem; katrs apgādājamais ir tiesīgs saņemt tikai vienu maksājumu. Maksājumu par apgādājamajiem bērniem nosaka pēc vīra vai sievas lūguma, pamatojoties uz viena laulātā izcelsmes vietu. |
Ja ierēdnis attiecīgajā gadā stājas laulībā un līdz ar to iegūst tiesības saņemt apgādnieka pabalstu, ceļa izdevumus, kas izmaksājami laulātajam, aprēķina proporcionāli laikam no laulību noslēgšanas datuma līdz gada beigām. | Ja ierēdnis attiecīgajā gadā stājas laulībā un līdz ar to iegūst tiesības saņemt apgādnieka pabalstu, ceļa izdevumus, kas izmaksājami laulātajam, aprēķina proporcionāli laikam no laulību noslēgšanas datuma līdz gada beigām. |
Grozījumi aprēķina pamatos, kas var rasties ģimenes stāvokļa izmaiņu dēļ pēc attiecīgo summu izmaksas datuma, neuzliek par pienākumu attiecīgajam ierēdnim atmaksāt saņemtās summas. | Grozījumi aprēķina pamatos, kas var rasties ģimenes stāvokļa izmaiņu dēļ pēc attiecīgo summu izmaksas datuma, neuzliek par pienākumu attiecīgajam ierēdnim atmaksāt saņemtās summas. |
Ceļa izdevumus neatlīdzina par bērniem, kas visa kalendārā gada laikā ir jaunāki par diviem gadiem. | Ceļa izdevumus neatlīdzina par bērniem, kas visa kalendārā gada laikā ir jaunāki par diviem gadiem. |
2. Vienotas likmes maksājumu aprēķina, par pamatu ņemot atlīdzību par ģeogrāfisko attālumu kilometros no ierēdņa dienesta vietas līdz izcelsmes vietai. | 2. Vienotas likmes maksājumu aprēķina, par pamatu ņemot atlīdzību par ģeogrāfisko attālumu kilometros no ierēdņa dienesta vietas līdz izcelsmes vietai. |
Ja 7. pantā definētā izcelsmes vieta atrodas ārpus Savienības dalībvalstu teritorijām, kā arī ārpus tām valstīm un teritorijām, kas uzskaitītas Līguma par Eiropas Savienības darbību II pielikumā, un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu teritorijām, vienotās likmes maksājumam par pamatu izmanto atlīdzību par ģeogrāfisko attālumu kilometros no ierēdņa dienesta vietas līdz tās dalībvalsts galvaspilsētai, kuras pilsonis viņš ir. Ierēdņi, kuru izcelsmes vieta atrodas ārpus Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijām, kā arī ārpus tām valstīm un teritorijām, kas uzskaitītas Līguma par Eiropas Savienības darbību II pielikumā, un ārpus Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu teritorijām un kuri nav kādas dalībvalsts pilsoņi, nav tiesīgi saņemt vienotas likmes maksājumu. | Ja 7. pantā definētā izcelsmes vieta atrodas ārpus Savienības dalībvalstu teritorijām, kā arī ārpus tām valstīm un teritorijām, kas uzskaitītas Līguma par Eiropas Savienības darbību II pielikumā, un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu teritorijām, vienotās likmes maksājumam par pamatu izmanto atlīdzību par ģeogrāfisko attālumu kilometros no ierēdņa dienesta vietas līdz tās dalībvalsts galvaspilsētai, kuras pilsonis viņš ir. Ierēdņi, kuru izcelsmes vieta atrodas ārpus Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijām, kā arī ārpus tām valstīm un teritorijām, kas uzskaitītas Līguma par Eiropas Savienības darbību II pielikumā, un ārpus Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu teritorijām un kuri nav kādas dalībvalsts pilsoņi, nav tiesīgi saņemt vienotas likmes maksājumu. |
Attāluma atlīdzība ir | Attāluma atlīdzība ir |
EUR 0 par kilometru, ja attālums ir no 0 līdz 200 km, | EUR 0 par kilometru, ja attālums ir no 0 līdz 200 km, |
EUR 0,3790 par kilometru, ja attālums ir no 201 līdz 1000 km, | EUR 0,3790 par kilometru, ja attālums ir no 201 līdz 1000 km, |
EUR 0,6316 par kilometru, ja attālums ir no 1001 līdz 2000 km, | EUR 0,6316 par kilometru, ja attālums ir no 1001 līdz 2000 km, |
EUR 0,3790 par kilometru tad, ja attālums ir šādās robežās: 2001 līdz 3000 1000 km, | EUR 0,3790 par kilometru, ja attālums ir no 2001 līdz 3000 km, |
EUR 0,1262 par kilometru, ja attālums ir no 3001 līdz 4000 km, | EUR 0,1262 par kilometru, ja attālums ir no 3001 līdz 4000 km, |
EUR 0,0609 par kilometru, ja attālums ir no 4001 līdz 10000 km, | EUR 0,0609 par kilometru, ja attālums ir no 4001 līdz 10000 km, |
EUR 0 par kilometru tad, ja attālums pārsniedz 10000 km. | EUR 0 par kilometru tad, ja attālums pārsniedz 10000 km. |
Iepriekš norādītajai attāluma atlīdzībai pievieno vienotas likmes piemaksu šādā apmērā: | Iepriekš norādītajai attāluma atlīdzībai pievieno vienotas likmes piemaksu šādā apmērā: |
EUR 189,48, ja ģeogrāfiskais attālums starp darba vietu un izcelsmes vietu ir robežās no 600 km līdz 1 200 km, | EUR 189,48, ja ģeogrāfiskais attālums starp darba vietu un izcelsmes vietu ir robežās no 600 km līdz 1 200 km, |
EUR 378,93, ja ģeogrāfiskais attālums starp darba vietu un izcelsmes vietu pārsniedz 1 200 km. | EUR 378,93, ja ģeogrāfiskais attālums starp darba vietu un izcelsmes vietu pārsniedz 1 200 km. |
Iepriekš minētās attāluma atlīdzības un vienotas likmes piemaksas pārskata katru gadu tādā pašā mērā kā atalgojumu. | Iepriekš minētās attāluma atlīdzības un vienotas likmes piemaksas pārskata katru gadu tādā pašā mērā kā atalgojumu. |
3. Ierēdnis, kurš kalendārā gada gaitā kāda iemesla dēļ, izņemot nāves iestāšanos, pārtrauc dienestu vai kurš daļu no gada atrodas atvaļinājumā personisku iemeslu dēļ, ja viņš šajā gadā ir aktīvi nodarbināts kādas Eiropas Savienības iestādes dienestā mazāk par deviņiem mēnešiem attiecīgajā gadā, ir tiesīgs saņemt tikai daļu no 1. un 2. punktā paredzētā vienotas likmes maksājuma, ko aprēķina proporcionāli aktīvā nodarbinātībā pavadītajam laikam. | 3. Ierēdnis, kurš kalendārā gada gaitā kāda iemesla dēļ, izņemot nāves iestāšanos, pārtrauc dienestu vai kurš daļu no gada atrodas atvaļinājumā personisku iemeslu dēļ, ja viņš šajā gadā ir aktīvi nodarbināts kādas Eiropas Savienības iestādes dienestā mazāk par deviņiem mēnešiem attiecīgajā gadā, ir tiesīgs saņemt tikai daļu no 1. un 2. punktā paredzētā vienotas likmes maksājuma, ko aprēķina proporcionāli aktīvā nodarbinātībā pavadītajam laikam. |
4. Iepriekšējie noteikumi attiecas uz ierēdņiem, kuru dienesta vieta atrodas dalībvalstu teritorijās. Ierēdņi, kuru dienesta vieta atrodas ārpus dalībvalstu teritorijas, ir tiesīgi katru kalendāro gadu saņemt atlīdzību par ceļa izdevumiem uz viņu izcelsmes vietu vai atlīdzību par ceļa izdevumiem uz kādu citu vietu, kas nepārsniedz ceļa izdevumus uz viņu izcelsmes vietu, un, ja viņi ir tiesīgi saņemt apgādnieka pabalstu, arī ceļa izdevumu atlīdzību par laulāto un citām apgādājamām personām 2. panta nozīmē. Taču ja laulātais un 2. panta 2. punktā minētās personas nedzīvo kopā ar ierēdni viņa dienesta vietā, viņiem ir tiesības katru kalendāro gadu saņemt atlīdzību par ceļa izdevumiem no izcelsmes vietas uz dienesta vietu vai uz kādu citu vietu, kas nepārsniedz iepriekšminētā brauciena izmaksas. | 4. Iepriekšējie noteikumi attiecas uz ierēdņiem, kuru dienesta vieta atrodas dalībvalstu teritorijās. Ierēdņi, kuru dienesta vieta atrodas ārpus dalībvalstu teritorijas, ir tiesīgi katru kalendāro gadu saņemt atlīdzību par ceļa izdevumiem uz viņu izcelsmes vietu vai atlīdzību par ceļa izdevumiem uz kādu citu vietu, kas nepārsniedz ceļa izdevumus uz viņu izcelsmes vietu, un, ja viņi ir tiesīgi saņemt apgādnieka pabalstu, arī ceļa izdevumu atlīdzību par laulāto un citām apgādājamām personām 2. panta nozīmē. Taču ja laulātais un 2. panta 2. punktā minētās personas nedzīvo kopā ar ierēdni viņa dienesta vietā, viņiem ir tiesības katru kalendāro gadu saņemt atlīdzību par ceļa izdevumiem no izcelsmes vietas uz dienesta vietu vai uz kādu citu vietu, kas nepārsniedz iepriekšminētā brauciena izmaksas. |
Šos ceļa izdevumus atmaksā kā vienotas likmes maksājumu, par pamatu ņemot lidojuma izmaksas klasē, kas ir nākamā augstākā pēc ekonomiskās klases.”; | Šos ceļa izdevumus atmaksā kā vienotas likmes maksājumu, par pamatu ņemot lidojuma izmaksas klasē, kas ir nākamā augstākā pēc ekonomiskās klases.”; |
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
1 pants – 52. punkts – a apakšpunkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
X pielikums – 6. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (a) Noteikumu 6. pantu aizstāj ar šādu: |
| „6. pants |
| Ierēdnim katru kalendāro gadu ir tiesības uz gadskārtējo atvaļinājumu trīs darbadienas par katru nostrādāto mēnesi."; |
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
1 pants – 52. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
X pielikums – 8. pants – 1.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (aa) Direktīvas 8. pantam pievieno šādu daļu: |
| „Ierēdņi, kuri saskaņā ar Civildienesta noteikumu 24.a pantu piedalās kvalifikācijas celšanas kursos un kuriem saskaņā ar šā panta pirmo daļu ir piešķirts atpūtas atvaļinājums, parasti apvieno uzturēšanos, kas paredzēta kvalifikācijas celšanai, ar savu atpūtas atvaļinājumu.”; |
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
1 pants – 53. punkts
Civildienesta noteikumi
XI pielikums – 7. nodaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
7. NODAĻA | svītrots |
NOBEIGUMA NOTEIKUMI UN ATKĀRTOTAS IZSKATĪŠANAS KLAUZULA |
|
Article 14 |
|
1. Šā pielikuma noteikumi ir piemērojami no 2013. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. decembrim. |
|
2. Tos pārskata piektā gada beigās, jo īpaši ņemot vērā budžeta apsvērumus. Šajā nolūkā Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei un vajadzības gadījumā priekšlikumu grozīt šo pielikumu, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 336. pantu.” |
|
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
1. pants – 55. punkts – i apakšpunkts
Civildienesta noteikumi
XIII pielikums – 30. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(b) ierēdņi, kas nav minēti a) apakšpunktā un kas līdz 2004. gada 1. maijam atradās bijušajā B kategorijā vai kas līdz 2004. gada 1. maijam atradās bijušajā C vai D kategorijā un ir kļuvuši par AST funkciju grupas dalībniekiem, bez ierobežojuma tiek klasificēti kā asistenti; | (b) ierēdņi, kas nav minēti a) apakšpunktā un kas līdz 2004. gada 1. maijam atradās bijušajā B kategorijā vai kas līdz 2004. gada 1. maijam atradās bijušajā C vai D kategorijā un ir kļuvuši par AST funkciju grupas dalībniekiem, kā arī ierēdņi, kas pieņemti darbā kopš 2004. gada 1. maija bez ierobežojuma tiek klasificēti kā asistenti; |
Pamatojums
Ar priekšlikumu noteikts ierobežojums AST grupas karjerai tiem asistentiem pārejas periodos, kas pieņemti darbā pēc 2004. gada 1. maija AST 7 kategorijā. Lai piedalītos AST konkursos, viņiem bija nepieciešams ievērojami augstāks izglītības līmenis, nekā iepriekš tika pieprasīts attiecībā uz agrākajām B, C un D kategorijām, turklāt pirms pirmās paaugstināšanas amatā viņiem bija jāpierāda trešās valodas zināšanas. Viņu karjeras izredzes tajā laikā, kad viņi tika pieņemti darbā, bija saistītas ar iespēju sasniegt AST 11 kategoriju (kā tas arī bija bijušās B kategorijas gadījumā un attiecībā uz bijušās C un D kategorijas ierēdņiem, kas nokārtojuši atestācijas procedūru). Visbeidzot nevajadzētu būt atšķirīgai attieksmei vai atšķirībām augstākās kategorijas piešķiršanā atkarībā no tā, kādā konkursā viņi piedalījušies. Tālab ar grozījumu ir mēģināts noteikt ierobežojumu attiecībā uz viņu karjeru, nepārsniedzot AST 9 kategoriju.
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
1. pants – 55. punkts – i apakšpunkts
Civildienesta noteikumi
XIII pielikums – 30. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(e) ierēdņi, kas nav minēti a) līdz d) apakšpunktos, tiek klasificēti atbilstoši konkursa pakāpei piemērotu kandidātu sarakstā, no kura tie tika iecelti amatā. Ierēdņi, kuri ir izturējuši AST 3 vai augstākas pakāpes konkursu, tiek klasificēti kā asistenti, bet visi pārējie ierēdņi tiek klasificēti kā administratīvie asistenti pārejas posmā. Atbilstības tabula, kas norādīta šā pielikuma 13. panta 1. punktā, tiek piemērota pēc analoģijas neatkarīgi no datuma, kurā ierēdnis tika iecelts amatā. | svītrots |
Pamatojums
Skatīt 60. grozījuma pamatojumu. Ir arī jānorāda, ka nevajadzētu būt atšķirīgai attieksmei vai atšķirībām augstākās kategorijas piešķiršanā atkarībā no tā, kādā konkursā viņi piedalījušies.
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
1. pants – 55. punkts – i apakšpunkts
Civildienesta noteikumi
XIII pielikums – 30. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Atkāpjoties no 2. punkta e) apakšpunkta, ierēdņus, kas saskaņā ar konkursu tika iecelti amatā pakāpē, kas ir zemāka nekā AST 3, iecēlējinstitūcija līdz 2015. gada 31. decembrim dienesta interesēs un atbilstoši amatam, kādā ierēdnis atradās 2012. gada 31. decembrī, var klasificēt kā asistentus. Katra iecēlējinstitūcija izstrādā noteikumus, lai nodrošinātu šā panta izpildi saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu. Taču kopējais to administratīvo asistentu pārejas posmā skaits, kas gūst labumu no šā noteikuma, nepārsniedz 5 % no kopējā administratīvo asistentu pārejas posmā skaita 2013. gada 1. janvārī. | svītrots |
Pamatojums
Šīs grozījums izriet no 60. un 61. grozījuma. Skatīt 13. un 14. grozījuma pamatojumu.
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
1. pants – 55. punkts – i apakšpunkts
Civildienesta noteikumi
XIII pielikums – 30. pants – 7. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
7. Ierēdņi, kuriem atbilstoši Civildienesta noteikumu 55. panta 2. punkta e) apakšpunktam un Civildienesta noteikumu IVa pielikuma 4. pantam tika piešķirta atļauja strādāt nepilnu darba laiku periodā, kas sākas pirms 2013. gada 1. janvāra un turpinās pēc šā datuma, ir tiesīgi turpināt strādāt nepilnu darba laiku saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem ar nosacījumu, ka šāda darba maksimālais kopējais laika periods ir pieci gadi. | 7. Ierēdņi, kuriem atbilstoši Civildienesta noteikumu 55.a panta 2. punkta e) apakšpunktam un Civildienesta noteikumu IVa pielikuma 4. pantam tika piešķirta atļauja strādāt nepilnu darba laiku periodā, kas sākas pirms 2013. gada 1. janvāra un turpinās pēc šā datuma, ir tiesīgi turpināt strādāt nepilnu darba laiku saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem ar nosacījumu, ka šāda darba maksimālais kopējais laika periods ir pieci gadi. |
Pamatojums
Pareizā savstarpējā norāde ir 55.a panta 2. punkta e) apakšpunkts. Ar grozījumu šī kļūda tiek labota.
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
1. pants – 55. punkts – i apakšpunkts
Civildienesta noteikumi
XIII pielikums – 30. pants – 7.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 7.a Ierēdņiem, kuru pensionēšanās vecums saskaņā ar šā pielikuma 22. pantu ir mazāks par 65 gadiem, Civildienesta noteikumu 55.a panta 2. punkta e) apakšpunktā minētais trīs gadu termiņš var pārsniegt pensionēšanās vecumu, tomēr nepārsniedzot 65 gadu vecumu. |
Pamatojums
Ar šo grozījumu ierēdņi, kuru pensionēšanās vecums saskaņā ar pārejas noteikumiem ir mazāks par 65 gadiem un kuri vēlas turpināt darbu līdz šā vecuma sasniegšanai, pirms pensionēšanās ir tiesīgi strādāt nepilnu darba laiku.
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
1. pants – 55. punkts – i apakšpunkts
Civildienesta noteikumi
XIII pielikums – 31. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
31. Atkāpjoties no Civildienesta noteikumu II pielikuma 1. panta ceturtās daļas pirmā teikuma, līdz 2017. gada 1. janvārim AST/SC funkciju grupas pārstāvību Personāla komitejā nodrošināt nav nepieciešams. | svītrots |
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
1. pants – 55. punkts – i apakšpunkts
Civildienesta noteikumi
XIII pielikums – 31.a pants (jauns)
| |||
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums | ||
| 31.a pants | ||
| Atkāpjoties no Civildienesta noteikumu 40. panta 2. punkta otrās daļas, atvaļinājuma personisku iemeslu dēļ maksimālais ilgums ir šāds: | ||
|
| Atvaļinājums sācies pirms: | Maksimālais ilgums |
|
| 01.01.2013. g. | 15 gadi |
|
| 01.01.2015. g. | 12 gadi |
|
| 01.01.2017. g. | 9 gadi |
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
2. pants – 10.a punkts (jauns)
Nodarbināšanas kārtība
16. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 10.a Direktīvas 16. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: |
| „Attiecībā uz atvaļinājumiem, darba laiku, virsstundām, darbu maiņās, darba gatavību darbavietā vai mājās un valsts svētku dienām pēc analoģijas piemēro Civildienesta noteikumu 42.a, 42.b un 55. līdz 61. pantu. Īpašais atvaļinājums un bērna kopšanas un ģimenes atvaļinājums nevar pārsniegt līguma termiņu. Turklāt Civildienesta noteikumu 41., 42., 45. un 46. pantu pēc analoģijas piemēro pagaidu darbiniekiem, kas minēti Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 29. pantā, neatkarīgi no tā, kura datumā viņi pieņemti darbā."; |
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
2. pants – 10.b punkts (jauns)
Nodarbināšanas kārtība
16. pants – 4.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 10.b Nodarbināšanas kārtības 16. pantam pievieno šādu daļu: |
| "Otrais un trešais apakšpunkts nav piemērojams līgumdarbiniekiem, kuru līgums ir spēkā uz nenoteiktu laiku." |
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
2. pants – 11.a punkts (jauns)
Nodarbināšanas kārtība
17. pants – 4.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 11.a. Nodarbināšanas kārtības 17. pantā aiz ceturtās daļas iekļauj šādu daļu: |
| „Bērna kopšanas atvaļinājumu un tā apmaksu piešķir sievietēm, kuras šajā atvaļinājumā dodas pirms līguma darbības beigām.” |
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
2. pants – 19. punkts
Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība
47. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
19. Nodarbināšanas kārtības 47. panta a) punktu aizstāj ar šādu punktu: | 19. Noteikumu 47. pantu aizstāj ar šādu: |
| „47. pants |
| Izņemot nāves iestāšanās gadījumus, pagaidu darbinieku darba tiesiskās attiecības beidzas: |
„tā mēneša beigās, kurā darbinieks sasniedz 65 gadu vecumu, vai izņēmuma gadījumos tajā datumā, kas noteikts saskaņā ar Civildienesta noteikumu 52. panta b) punkta otro daļu; vai”; | a) tā mēneša beigās, kurā darbinieks sasniedz 65 gadu vecumu, vai piemērojamos gadījumos tajā datumā, kas noteikts saskaņā ar 50.c panta 2. punktu; vai |
| b) ja līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku: |
| i) ja darbinieku iesauc bruņotajos spēkos un atbilstoši ar iestādi noslēgtajam līgumam viņa pienākumi bija tādi, ka, militārajam dienestam beidzoties, nav izredžu viņu nodarbināt iepriekšējā statusā. Šādā gadījumā darbinieks saņem pabalstu, kura lielums vienāds ar viņa pamatalgu, kam pieskaitīti ģimenes pabalsti, ko aprēķina pēc likmes divas dienas par katru pilnu nostrādāto mēnesi; |
| ii) tā paziņošanas termiņa beigās, kas paredzēts līgumā, kas darbiniekam vai iestādei dod iespēju to izbeigt ātrāk. Paziņošanas termiņš nav īsāks kā viens mēnesis par katru dienesta gadu, minimālajam termiņam neesot īsākam par vienu mēnesi un maksimālajam termiņam nepārsniedzot trīs mēnešus. Pagaidu darbiniekiem, kuru līgumi ir atjaunoti, šis periods ir ne vairāk kā seši mēneši. Tomēr paziņošanas termiņā neieskaita grūtniecības, ko pienācīgi apliecina ārsta izziņa, un grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu vai slimības atvaļinājumu ar noteikumu, ka slimības atvaļinājums nepārsniedz trīs mēnešus. Turklāt grūtniecības, ko apliecina ārsta izziņa, dzemdību atvaļinājuma vai slimības atvaļinājuma laikā atkarībā no iepriekšminētā ierobežojuma to aptur. Ja līgumu izbeidz pēc iestādes iniciatīvas, darbiniekam ir tiesības saņemt kompensāciju, kas vienāda ar vienu trešo daļu no viņa pamatalgas par laika posmu starp datumu, kurā beidzas viņa pienākumu pildīšana, un datumu, kurā beidzas viņa darba līgums; |
| iii) ja darbinieks vairs neatbilst 12. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem, paredzot iespēju saskaņā ar minēto noteikumu atļaut izņēmumu. Ja izņēmumu atļauj, piemēro šā b) apakšpunkta ii) punktā minēto paziņošanas periodu; vai |
| c) ja līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku: |
| i) līgumā paredzētā paziņošanas termiņa beigās; paziņošanas termiņš ir vismaz viens mēnesis par katru pilnu dienesta gadu, bet ne īsāks kā trīs mēneši un ne ilgāks kā 10 mēneši. Tomēr paziņošanas termiņā neieskaita grūtniecības, ko pienācīgi apliecina ārsta izziņa, un grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu vai slimības atvaļinājumu ar noteikumu, ka slimības atvaļinājums nepārsniedz trīs mēnešus. Turklāt grūtniecības, ko pienācīgi apliecina ārsta izziņa, dzemdību atvaļinājuma vai slimības atvaļinājuma laikā, ņemot vērā iepriekšminēto ierobežojumu, to aptur; vai |
| ii) ja darbinieks vairs neatbilst 12. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem, paredzot iespēju saskaņā ar minēto noteikumu atļaut izņēmumu. Ja izņēmumu neatļauj, piemēro šā c) apakšpunkta ii) punktā minēto paziņošanas periodu.”; |
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
2. pants – 19.a punkts (jauns)
Nodarbināšanas kārtība
48. pants – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 19.a Nodarbināšanas kārtības 48. panta b) punktu aizstāj ar šādu: |
| „b) ja darbinieks, kura līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku, nevar atsākt savu pienākumu izpildi, pamatojoties uz apmaksātu atvaļinājumu slimības dēļ, kā noteikts 16. pantā. Šajā gadījumā ir tiesības saņemt atlīdzību, kas vienāda ar viņa pamatalgu un ģimenes pabalstiem par divām dienām nostrādāta darba mēnesī.” |
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
2. pants – 21. punkts
Nodarbināšanas kārtība
53. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Gadījumos, kad tiek organizēta ārējā atlases procedūra, 2. panta f) punktā minētie pagaidu darbinieki tiek pieņemti darbā tikai SC 1, AST 1 līdz AST 4 vai AD 5 līdz AD 8 pakāpēs. Tomēr aģentūra, ja nepieciešams, var atļaut rīkot AD 9, AD 10, AD 11 pakāpes vai, izņēmuma gadījumā, AD 12 pakāpes konkursu. Kopējais AD 9 līdz AD 12 pakāpēs darbā pieņemto pagaidu darbinieku skaits aģentūrā nedrīkst pārsniegt 20 % no kopējā AD funkciju grupā darbā pieņemto pagaidu darbinieku skaita piecu gadu periodā. | Gadījumos, kad tiek organizēta ārējā atlases procedūra, 2. panta f) punktā minētie pagaidu darbinieki tiek pieņemti darbā tikai SC 1 līdz SC 3, AST 1 līdz AST 4 vai AD 5 līdz AD 8 pakāpēs. Tomēr aģentūra, ja nepieciešams, var atļaut rīkot AD 9, AD 10, AD 11 pakāpes vai, izņēmuma gadījumā, AD 12 pakāpes konkursu. Kopējais AD 9 līdz AD 12 pakāpēs darbā pieņemto pagaidu darbinieku skaits aģentūrā nedrīkst pārsniegt 20 % no kopējā AD funkciju grupā darbā pieņemto pagaidu darbinieku skaita piecu gadu periodā. |
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
2. pants – 29. punkts
Nodarbināšanas kārtība
88. pants – 1. daļa – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Nodarbināšanas kārtības 88. panta pirmās daļas b) apakšpunktā vārdus „trīs gadus” aizstāj ar vārdiem „sešus gadus”. | Nodarbināšanas kārtības 88. panta pirmās daļas b) apakšpunktā vārdus „trīs gadus” aizstāj ar vārdiem „piecus gadus”. |
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
2. pants – 33.a punkts (jauns)
Nodarbināšanas kārtība
132.a pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 33.a Nodarbināšanas kārtībā iekļauj šādu pantu: |
| „132.a pants |
| Saskaņā ar 125. panta 1. punktā minētajiem īstenošanas noteikumiem un pēc attiecīgā deputāta vai deputātu nepārprotama pieprasījuma, reģistrētiem Parlamenta deputātu palīgiem var izmaksāt tikai vienu reizi vai nu iekārtošanās pabalstu, vai nu pārcelšanās pabalstu, ja ir iesniegts pierādījums tam, ka dzīvesvietas maiņa ir bijusi nepieciešama. Pabalsta summa nepārsniedz deputāta palīga viena mēneša pamatalgu.”; |
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
2. pants – 33.b punkts (jauns)
Nodarbināšanas kārtība
139. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 33.b Nodarbināšanas kārtības 139. panta b) punktu aizstāj ar šādu: |
| „b) tā mēneša beigās, kurā reģistrēts deputāta palīgs sasniedz 65 gadu vecumu, vai izņēmuma gadījumos tajā datumā, kas noteikts saskaņā ar Civildienesta noteikumu 52. panta b) punkta otro daļu;” |
Pamatojums
Parlamenta deputātu palīgiem būtu izņēmuma kārtā jādod iespēja strādāt līdz 67 gadu vecumam.
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
2. pants – 33.c punkts (jauns)
Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība
139. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 33.c Nodarbināšanas kārtības 139. panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu. |
| „d) ņemot vērā, ka savstarpēja uzticēšanās starp deputātu un reģistrēto deputāta palīgu ir darba attiecību pamats, līgumā norādītā paziņošanas termiņa beigās, saskaņā ar kuru reģistrētais deputāta palīgs vai Eiropas Parlaments pēc pieprasījuma, ko iesniedz Eiropas Parlamenta deputāts vai deputāti, kam reģistrētais deputātu palīgs tika pieņemts palīdzēt, ir tiesīgs līgumu lauzt pirms termiņa. Paziņošanas termiņš nav īsāks kā viens mēnesis par katru dienesta gadu, minimālajam termiņam neesot īsākam par vienu mēnesi un maksimālajam termiņam nepārsniedzot trīs mēnešus. Tomēr paziņošanas termiņā neieskaita grūtniecības, ko pienācīgi apliecina ārsta izziņa, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu vai slimības atvaļinājumu ar noteikumu, ka slimības atvaļinājums nepārsniedz trīs mēnešus. Turklāt grūtniecības, ko pienācīgi apliecina ārsta izziņa, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai slimības atvaļinājuma laikā, ievērojot minētos ierobežojumu, to aptur;”; |
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
2. pants – 33.d punkts (jauns)
Nodarbināšanas kārtība
139. pants – 3.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 33.d Nodarbināšanas kārtības 139. pantā iekļauj šādu punktu: |
| „3a. Nodarbināšanas kārtības 125. panta 1. punktā minētie īstenošanas noteikumi paredz samierināšanas procedūru, kuru piemēro pirms tiek izbeigts Parlamenta deputāta akreditēta palīga līgums pēc Eiropas parlamenta deputāta vai deputātu pieprasījuma, kam palīdzēt viņš/viņa tika pieņemts darbā, vai attiecīgajam Parlamenta deputāta palīgam saskaņā ar 1. punkta d) apakšpunktu vai 3. punktu.”; |
PASKAIDROJUMS
Visās iestādēs un aģentūrās, kas atrodas dažādās darbavietās ES teritorijās, un tās delegācijās trešās valstīs ir nodarbināti aptuveni 55 000 ierēdņi un citi darbinieki. Salīdzinājumā ar valsts vai vietējām administrācijām dažās dalībvalstīs šis skaitlis ir ļoti neliels un relatīvi kļūst pat vēl mazāks, ja ņemam vērā to, ka Eiropas iestādes apkalpo apmēram 501 miljonu ES pilsoņu.
Civildienesta noteikumi un Eiropas civildienests 2004. gadā tika pakļauti būtiskai reformai, kuras mērķis bija modernizēt civildienestu un padarīt to rentablāku. Šī reforma līdz 2020. gada beigām nodrošinās EUR 8 miljardus ietaupījumu. Komisijas priekšlikuma galvenais iemesls un būtība ir izstrādāt jaunu metodi amatalgu un pensiju korekcijām, tostarp izņēmuma klauzulas piemērošanai, un noteikt īpašu nodevu. Tas ir nepieciešams, jo 2012. gadā beidzas Civildienesta attiecīgo noteikumu darbības termiņš, kā arī lai atbilstoši reaģētu uz Tiesas spriedumu lietā C–40/10[3].
Kaut gan sakarā ar iepriekš minētā termiņa izbeigšanos nepieciešamajās izmaiņas varēja aprobežoties ar iesniegto priekšlikumu Civildienesta noteikumu grozīšanai, Komisija tomēr nolēma iesniegt vēl virkni papildu priekšlikumu. Tie visi attiecas uz dažādu citu ietaupījumu pasākumu veidiem, kas jāpiemēro kopā ar jauno metodi un īpašo nodevu.
Referente uzskata, ka pašreizējai reformai vajadzētu skart tikai tos jautājumus, kuros obligāti jāizdara izmaiņas. Tam par iemeslu ir apstāklis, ka pamatīga Civildienesta noteikumu reforma, kas nodrošināja ievērojamus ietaupījumus, tika īstenota tikai dažus gadus atpakaļ, un tas rezultāti vēl arvien ir jūtami. Turklāt ir nepieciešams stingri ievērot jau ierosināto izmainu pieņemšanas grafiku. Ir jāņem vērā, ka ir ļoti svarīgi ievērot pēdējo iespējamo termiņu (2012. gada beigas) Eiropas Parlamenta un Padomes vienošanās panākšanai. Pretējā gadījumā, beidzoties metodes un īpašās nodevas termiņam, ne tikai netiks panākti jauni ietaupījumi, bet ES budžetam radīsies pat radīsies papildu izdevumi.
Vēl nepieciešama pēdējā piezīme pašreizējā priekšlikuma vispārējā kontekstā. Prasības par to, ka ES administrācijai jāizdara ietaupījumi, kļuva arvien uzstājīgākas, sākoties finanšu krīzei Eiropā. Tomēr saistībā ar šīm prasībām, kaut arī tās vērtējamas nopietni un pienācīgi vērā ņemamas, nevar ignorēt galvenos apsvērumus attiecībā uz Eiropas civildienesta mērķiem un lomu. Ir ļoti svarīgi, ka jāatrod līdzsvars starp ietaupījumiem un nepieciešamību nodrošināt to, ka iestādes veic savus uzdevumus un īsteno pienākumus saskaņā ar to saistībām un pilnvarām atbilstīgi Līgumiem. Lai pildītu Līgumos paredzētās saistības, iestādēm ir obligāti nepieciešams nepārtraukti spēt pieņemt darbā un saglabāt personālu, balstoties uz vērtībām, nopelniem un spējām, tas ir, personālu, kas ir neatkarīgs, savā darbā vadās no Eiropas idejas un tās vērtībām, augsti kvalificēts, daudznacionāls un daudzvalodīgs[4], kā arī ir gatavs pārvietoties un pastāvīgi strādāt ārvalstīs.
1. Priekšlikuma būtiski elementi
Referente atzinīgi vērtē to, ka Komisija savu priekšlikumu ir iesniegusi pirms metodes un īpašās nodevas spēkā esamības termiņa beigšanās.
It īpaši referente piekrīt priekšlikumam attiecībā uz to, ka metodes pamatā ir nominālas algas izmaiņas (reālu algas izmaiņu vietā) visās dalībvalstīs nevis tikai dažās no tām, un cer ka Komisija spēs rast praktisku risinājumu problēmai, kas saistīta ar savlaicīgu attiecīgo datu iegūšanu no 27 dalībvalstīm. Referente uzsver arī, ka izņēmuma klauzulai būtu jāattiecas uz finanšu krīzi. Visbeidzot referente piekrīt īpašās nodevas palielināšanai, kas pārdēvēta par „solidaritātes nodevu”, par 6 %, kā to ierosina Komisija.
2. Ietaupījumi
2.1 Personāla samazināšana par 5 %
Komisija ierosina samazināt personālu par 5 % ikvienā iestādē un aģentūrā, kas atbilst saistībām izdarīt ietaupījumus, kas paredzēti priekšlikumā par daudzgadu finanšu shēmu[5]. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar apstiprināto štatu sarakstu[6] iestādes un aģentūras 2011. gadā kopumā varēja nodarbināt 46 678 darbinieku (ierēdņus un citus darbiniekus, izņemot līgumdarbiniekus), tas nozīmētu personāla samazinājumu par 1334 darbiniekiem visās kategorijās un papildu samazinājumu par apmēram 400 līgumdarbiniekiem. Šiem samazinājumiem jānotiek līdz 2018. gadam tādā veidā, ka vairs netiek aizstāts noteikts skaits no iestādēm „dabiski” aizejošo darbinieku (piemēram, pensionēšanas vai līguma beigšanās dēļ).
Ir jānorāda, ka priekšlikumā ir paredzēta automātiska personāla samazināšana par 5 % ikvienā iestādē un aģentūrā. Ir jāpiekrīt Komisijai, ka tas ir veids, kā iespējams iegūt ietaupījumus, bet tomēr ir nepareizi pieprasīt, lai to automātiski piemērotu uz visām iestādēm. Tas izrādīsies nereāli. Dažām iestādēm varētu būt nepieciešams ar Līgumiem noteikto papildu kompetenču vai iespējamo paplašināšanos dēļ labākajā gadījumā iesaldēt personāla skaitu, kamēr citām iestādēm nākotnē varbūt pat būs nepieciešams reāls personāla palielinājums[7]. Tālab būs nepieciešami katram konkrētam gadījumam atbilstoši risinājumi.
Komisijas priekšlikumā ir paredzēts, ka jāizveido saikne starp daudzgadu finansu shēmu un iestāžu štatu sarakstu, izdarot grozījumus Civildienesta noteikumu 6. pantā. Tādā veida ir jānodrošina iestāžu un aģentūru saistību īstenošana samazināt personāla skaitu par 5 %. Tomēr Civildienesta noteikumos jau ir paredzēts, ka „[a]r katru iestādi saistītā budžeta nodaļai pievienotajā štatu sarakstā norāda amatu skaitu katrā pakāpē un funkciju grupā”. No šā noteikuma skaidri izriet, ka iestādēm to štatu sarakstos ir jāievēro budžeta saistības, kas izriet no iestāžu budžeta, kas savukārt balstīti uz ES vispārējo budžetu, bet tas savukārt — uz daudzgadu finansu shēmu. Nav iemesla veidot papildu saikni ar Civildienesta noteikumiem un ES finansu shēmu. Turklāt būtu arī jānorāda, ka daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorija aptver „Iestāžu administratīvos izdevumus”, kas daudzkārt pārsniedz ar personālu saistītos izdevumus.
Tālab, kaut arī referente uzskata , ka iestādēm būtu jānodrošina nepieciešamie ietaupījumi, precīzas metodes un resursu izvēle, attiecībā uz kuriem izdarāmi ietaupījumi, ir jāatstāj iestāžu pašu ziņā. Tās vislabāk spēj precīzi norādīt un izlemt, kur jāveic samazinājumi, neapdraudot to pienācīgu darbību. Tālab atbilstošas saistības būtu piemērotākas.
Tāpēc iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ referente ierosina, neievērot šo priekšlikumu.
2.2 Nodarbinātības nosacījumi
Referente norāda, ka citi Komisijas ierosinātie taupīšanas pasākumi ir saistīti ar nodarbinātības nosacījumiem un ietver, piemēram, šādus pasākumus:
a) grozījumus attiecībā uz darba laiku:
- darba laika pagarināšanu, kā minimālo darba stundu skaitu nosakot 40 stundas, bet neparedzot par to atalgojuma kompensāciju,
- ik gadu ceļošanai mājup paredzēto dienu skaita samazināšanu līdz 3 dienām;
b) grozījumus pensiju sistēmā:
- pensionēšanās vecuma palielināšanu no 63 līdz 65 gadiem, paredzot iespēju turpināt darbu līdz 67 gadu vecumam;
- pirmstermiņa pensionēšanās vecuma palielināšana no 55 līdz 58 gadiem,
- to ierēdņu daļas samazināšana, kuri izmanto pirmstermiņa pensionēšanās priekšrocības, no 10 % līdz 5 % visās iestādēs;
c) grozījumus attiecībā uz pabalstiem un tiesībām:
- ikgadējā mājup ceļošanai paredzētā pabalsta samazināšanu,
- noteikumu pielāgošanu attiecībā uz pārcelšanās izmaksu atlīdzināšanu,
- noteikumu pielāgošanu attiecībā uz komandējumu izmaksu atlīdzināšanu.
Daži no šiem pasākumiem ir jāvērtē saistībā ar nesen notikušajiem pielāgojumiem attiecībā uz nodarbinātības nosacījumiem dalībvalstīs, jo īpaši pensionēšanas vecuma palielināšanu, kas atspoguļo pašreizējās demogrāfiskās tendences visā ES. Citus pasākumus, kaut arī ar to palīdzību var veikt ietaupījumus, nevar patiešām uzskatīt par ierosināto grozījumu galvenajiem jautājumiem.
Īpašs priekšlikums ir iesniegts, lai iestādēm dotu iespēju ieviest elastīgu darba laiku, kas tiek uzskatīts par modernas personāla politikas instrumentu. Referente uzskata, ka Komisijas priekšlikumā ir iekļauta pareiza pieeja, bet izpētīs, vai šādus noteikumus nebūtu nepieciešams ierobežot, attiecinot tos tikai uz konkrētām personāla kategorijām.
2.3 Dokumentu kopums, kas attiecas uz asistentu (AST) karjeru
2004. gada reforma izveidoja jaunu struktūru AST grupas darbinieku karjerai. Tomēr šķiet[8], ka attiecībā uz AST grupas amatalgu struktūru un karjeras sistēmu ir nepieciešami papildu pielāgojumi.
Sākotnēji Komisija ierosināja attiecībā uz personālu, kas pilda sekretāru līmeņa funkcijas, aizstāt ar līgumpersonālu. Sākotnējās viedokļu apmaiņas gaitā 2011. gada jūlijā Juridiskajā komitejā ar Komisiju un tās priekšsēdētāja vietnieku M. Šefčovič kļuva skaidrs, kas šis priekšlikums ir saistīts ar apdraudējumu, ka netiks apmierinātas iestāžu vajadzības nodrošināt personālu ar noteiktu profilu (piemēram, lingvistisko), un tādējādi šis priekšlikums nebūtu akceptējams. Tas kļuva skaidrs arī Komisijas īstenotā sociālā dialoga gaitā pēc formālā priekšlikuma pieņemšanas.
Visbeidzot Komisija nolēma ierosināt jaunu AST/CC kategoriju ar mērķi ieviest zemāka līmeņa karjeru personām ar vienkāršākiem uzdevumiem un pienākumiem. Tiek ierosināts, ka šī jaunā grupa sāks pildīt dienestu kategorijā, kas ir par divām zemāka nekā AST 1 kategorija. Būtu jāuzsver, ka referente, nevēršoties pret AST/SC grupas ieviešanu principā, nevar akceptēt tik zemu kategoriju, uzsākot karjeru. Ir nepieciešams, lai sākotnējās kategorijas visās grupās garantētu to, ka iestādes varēs pieņemt darbā piemērotu personālu. Šajā īpašajā gadījumā ir obligāti jāgarantē, ka iestādes spēs pieņemt darbā sekretārus/-es (vairumā gadījumu — sievietes), kas reprezentē plašu tautību un valodu prasmju diapazonu, lai atbilstu prasībām par daudznacionālu un daudzvalodīgu personālu, un šis nosacījums saglabāsies kā absolūtais pamats daudznacionālām ES iestādēm, kas kalpo 27 dalībvalstu pilsoņiem. Šajā sakarībā ģeogrāfiskā līdzsvara saglabāšana iestādēs ir svarīgs faktors, no kura nevar atteikties un kuru īpaši jācenšas ievērot. Iestāžu spēja nepārtraukti nodrošināt augsta līmeņa pakalpojumus šajā gadījumā ir jānovērtē attiecībā pret iespējamiem ietaupījumiem. Svarīgi ir arī pienācīgi garantēt dzimumu līdztiesības principa ievērošanu. Tādēļ referente ierosina noteikt sākuma kategoriju AST/SC amata grupai vienu nevis par divām, bet par vienu zemāka nekā AST I kategorijai.
Attiecībā uz AST amata grupu referenta vērš uzmanību uz diviem priekšlikuma elementiem. Pirmkārt, ir noteikts ierobežojums AST grupas karjerai tiem AST 7 kategorijas asistentiem pārejas periodos, kas pieņemti darbā pēc 2004. gada 1. maija. Referente norāda, ka tas ir pielīdzināms darbā pieņemšanas noteikumu pārkāpšanai, jo šī asistentu grupai bija perspektīvas karjerā sasniegt AST 11 kategoriju. Lai to šo noteikumu padarītu mazāk stingru, par robežu varētu noteikt AST 9 kategoriju. Otrkārt, referente ierosina rūpīgi pārbaudīt AST amatu grupas karjeras ierosināto pārstrukturēšanu, saskaņā ar kuru abas augstākās kategorijas tiek rezervētas personālam, kam jāveic ļoti atbildīgi pienākumi.
3. Īpaši jautājumi
Referente ir nolēmusi ziņojuma projektā pievērsties dažiem jautājumiem, kas skar tikai atsevišķas iestādes un kurus jau zināmu laiku ir nepieciešams atrisināt. Tas skar uz grozījumu, ar kuru ievieš īpašus noteikumus attiecībā uz deputātu palīgu pensionēšanos. Lai nodrošinātu iestāžu saistību izpildi būt darba devējam, kas īsteno līdztiesīgu iespēju politiku, referente ierosina grozījumu, lai ņemtu vērā to darbinieku situāciju, kuriem ir invaliditāte.
21.3.2012
Budžeta komitejaS ATZINUMS
Juridiskajai komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību
( COM(2011)0890 – C7‑0507/2011 – 2011/0455(COD) )
Atzinumu sagatavoja: George Lyon
ĪSS PAMATOJUMS
Vispārēja informācija
Pašreizējā ekonomikas kontekstā būtu jāatbalsta iespēja modernizēt ES Civildienesta noteikumus, lai labāk atspoguļotu demogrāfisko un ekonomisko realitāti Eiropā. Tomēr ir svarīgi, lai principi, kas nostiprina stabilu un modernu cilvēkresursu politiku ES iestādēs, pamatotos uz nepieciešamību nodrošināt atlīdzību atbilstoši veiktā darba rezultātiem un kvalitātei un ievērot ģeogrāfisko līdzsvaru. Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka, īstenojot jaunās reformas, šiem principiem būtu jāpievērš galvenā uzmanība, un jebkurām izmaiņām ir jānodrošina ES sistēmas taisnīgums, jāatspoguļo valstu pārvaldes konsolidācijas centieni un nosacījumi, kurus piedāvā citas starptautiskas organizācijas.
Šajā sakarībā atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, ar kuru pēc pienācīga sociālā dialoga īstenošanas, šķiet, ir panākts apmierinošs līdzsvars starp nepieciešamību nodrošināt turpmāku efektivitāti un ietaupījumus atbilstoši valsts finanšu konsolidācijai ES dalībvalstīs, kā arī nepieciešamību iestādēm piesaistīt augsti kvalificētus un neatkarīgus darbiniekus, kas spēj efektīvi un prasmīgi īstenot ES politiku.
Ar nozīmīgo Civildienesta noteikumu reformu 2004. gadā, ar kuru ieviesa izmaiņas visās Eiropas civildienesta jomās, jau tika panākti ietaupījumi EUR 3 miljardu apmērā, paredzot turpmākus ietaupījumus 5 miljardu apmērā līdz 2020. gadam. Administratīvie izdevumi ES veido tikai 5,8 % no daudzgadu finanšu shēmas 2007.-2013. gadam, kas savukārt ir aptuveni 1 % no ES IKP.
Budžeta komitejas kompetence
Atzinuma sagatavotājs norāda, ka priekšlikuma visi galvenie elementi, t.i., izmaiņas pensijās, nedēļas darba laiks, jauna solidaritātes nodeva, jauna algu un pensiju koriģēšanas metode, izmaiņas karjeras attīstības sistēmā utt., ir skaidri regulēti jaunajās tiesību normās. Tomēr atzinuma sagatavotājs uzskata, ka, kaut arī par šiem elementiem tiks pieņemts lēmums šajā likumdošanas procedūrā, ierosinātā samazināšana par 5 % attiecībā uz visu iestāžu un struktūrvienību personālu ietilpst Budžeta komitejas (BUDG) uzdevumos.
Budžeta komiteja Eiropas Parlamentā ir atbildīga par jebkuru lēmumu, kas saistīts ar ES iestāžu administratīvo budžetu un štatu sarakstu saistībā ar ikgadējo budžeta procedūru. Jebkuram mērķim par darbinieku skaita samazināšanu nevajadzētu aizsteigties priekšā ne budžeta lēmējiestādes lēmumiem, ne arī drīzumā gaidāmajiem sarunu rezultātiem par 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmu, kas arī ietilpst Budžeta komitejas uzdevumos Eiropas Parlamentā.
Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka, ņemot vērā Horvātijas pievienošanos, jaunos uzdevumus, kas izriet no Lisabonas līguma, un ekonomisko krīzi, nepieciešams veikt uzmanīgu un rūpīgu visu iestāžu un struktūrvienību pārbaudi, lai novērtētu, kā ierosinātā personāla samazināšana ietekmēs programmu īstenošanas līmeni un kvalitāti un, vispārīgāk runājot, — iestāžu darba kvalitāti, pirms mēs varam uzņemties jebkādas politiskas saistības šajā jomā.
Atzinuma sagatavotāja ierosinātie grozījumi ir paredzēti, lai sniegtu precizējumus šajā sakarībā un nodrošinātu Budžeta komitejas prerogatīvu aizsardzību, kā arī neaizsteigtos priekšā lēmumiem saistībā ar citām procedūrām.
Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ierosinātos likumdošanas grozījumus pēc būtības būtu jāizskata Juridiskajai komitejai, kas ir par jautājumu atbildīga komiteja. Tomēr, lai minētā komiteja būtu labāk informēta, pieņemot turpmākos lēmumus, šajā tekstā tiek sniegts ierosināto pasākumu ietekmes uz budžetu precīzs novērtējums.
Visbeidzot, atzinuma sagatavotājs ir pārliecināts, ka turpināsies cieša sadarbība starp Juridisko komiteju un Budžeta komiteju, ja procedūras gaitā vēlāk būtu jāapsver grozījumi, kuri ievērojami ietekmē budžetu.
Komisijas priekšlikuma ietekmes uz budžetu īss apraksts
Komisijas priekšlikums ietekmē budžetu tādējādi, ka laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam kopumā tiks ietaupīti EUR 1010 miljoni, no kuriem 80 % tiks iegūti, par 5 % samazinot personālu, kas nav paredzēts Komisijas oficiālajā priekšlikumā. Turklāt ir paredzēti „ilgtermiņa” ietaupījumi EUR 1022 miljoni gadā, saglabājot nemainīgu ietaupījumu īstenošanas ātrumu (no 2060. gada un turpmāk). Šādu ietaupījumu avots ir norādīts turpmāk (atbilstoši Komisijas izmantotajai metodei likumdošanas finanšu pārskatā, kas pievienots priekšlikumam).
Administratīvo izdevumu paredzēto ietaupījumu tāme īstermiņā un ilgtermiņā
(Izņemot daudzgadu finanšu shēmas darbībai paredzētas budžeta kategorijas, piemēram, aģentūras)
| Ietekme uz budžetu V kategorijā (EUR miljoni) | ||
Ietaupījumu kopapjoms 2013-2020
| Ikgadējie ietaupījumi, saglabājot nemainīgu ietaupīšanas ātrumu (ilgtermiņā) | ||
Personāla samazināšana par 5 % | Atalgojums | 832 | 195 |
Pensijas | 2 | 144 | |
Kopā | 834 | 339 | |
Jauna karjeras struktūra asistentiem | Atalgojums | 85 | 64 |
Pensijas | 5 | 86 | |
Kopā | 90 | 150 | |
Jauna funkciju grupa sekretāriem (AST/SC) | Atalgojums | 97 | 213 |
Pensijas | 0 | 160 | |
Kopā | 97 | 373 | |
Pensionēšanās vecuma palielināšana | Atalgojums | 0 | -49 |
Pensijas | 2 | 207 | |
Kopā | 2 | 158 | |
Ceļa izdevumi | Atalgojums | 18 | 2 |
Pensijas | 0 | 0 | |
Kopā | 18 | 2 | |
Visi pasākumi | Atalgojums | 1.032 | 425 |
Pensijas | 9 | 597 | |
Kopā | 1.041 | 1.022 | |
Visbeidzot, atzinuma sagatavotājs vēlas izteikt bažas par to, ka priekšlikums tiek izskatīts, ievērojot ļoti saspringtu grafiku, kā arī par to, ka pastāv reāla, bet nevēlamā iespēja, ka līdz 2012. gada beigām netiks panākta vienošanās par priekšlikumu un tādējādi visas algas iestādēs palielināsies par 5,5 %, jo vairs nebūs spēkā pašreizējā īpašā nodeva. Tas būtu pretrunā vēlamajam reformu rezultātam un izraisītu neērtu situāciju visām iestādēm un personālam attiecībā pret ES pilsoņiem, kurus smagi ietekmējusi krīze, un tālab mums būtu jāpieliek visas iespējamās pūles, lai nepieļautu šādu situāciju.
GROZĪJUMI
Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1
Normatīvās rezolūcijas projekts
1.a punkts (jauns)
| |
Normatīvās rezolūcijas projekts | Grozījums |
| 1.a uzskata, ka politiskas vienošanās nepanākšana par personāla samazināšanu Savienības iestādēs un struktūrās vājinātu tās budžeta prerogatīvas saistībā ar citām procedūrām, piemēram, ikgadējo budžeta procedūru un gaidāmajām sarunām par 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmu; izrādīs stingru pretestību mēģinājumiem aizsteigties priekšā šādu sarunu rezultātiem; |
Pamatojums
Eiropas Parlaments kā budžeta lēmējiestāde ir atbildīgs par jebkuru lēmumu, kas saistīts ar ES iestāžu administratīvo budžetu un štatu sarakstu saistībā ar ikgadējo budžeta procedūru. Jebkuram mērķim par darbinieku skaita samazināšanu nevajadzētu aizsteigties priekšā ne budžeta lēmējiestādes lēmumiem šajā sakarībā, ne arī sarunu rezultātiem par 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmu. Tieši tādēļ ir ļoti būtiski, ka tiek pamatīgi novērtēta personāla ievērojamas samazināšanas ietekme uz iestāžu darba kvalitāti, pirms mēs varam uzņemties jebkādas politiskas saistības šajā jomā.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
1.b punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.b uzskata, ka Komisijas priekšlikums uzskatāms par problemātisku no sociālā taisnīguma viedokļa, jo ar to galvenokārt mēģināts veikt ietaupījumus, kaitējot zemāku kategoriju darbiniekiem; |
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(1) Eiropas Savienība un tās vairāk nekā 50 iestādes un aģentūras būtu jānodrošina ar augstas kvalitātes Eiropas publisko pārvaldi, kas nodrošinātu tās uzdevumu veikšanu atbilstoši augstākajiem iespējamajiem standartiem saskaņā ar Līgumiem, lai apmierinātu gan iekšējās, gan ārējās vajadzības, ar kurām tā saskarsies nākotnē. | (1) Eiropas Savienība un tās vairāk nekā 50 iestādes un aģentūras būtu jānodrošina ar augstas kvalitātes Eiropas publisko pārvaldi, kas nodrošinātu tās uzdevumu, tostarp no Līgumiem izrietošo jauno uzdevumu, veikšanu atbilstoši augstākajiem iespējamajiem standartiem saskaņā ar Līgumiem, lai apmierinātu gan iekšējās, gan ārējās vajadzības, ar kurām tā saskarsies nākotnē, jo īpaši iespējami pievienojoties papildu valstīm. |
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(2) Līdz ar to ir jānodrošina sistēma tāda ražīguma un integritātes ziņā augstas kvalitātes personāla pieņemšana darbā no dalībvalstu pilsoņiem, kas atlasīti pēc visplašākā iespējamā ģeogrāfiskā principa, un lai šis personāls varētu pildīt savus pienākumus pēc iespējas efektīvāk un lietderīgāk. | (2) Līdz ar to ir jānodrošina sistēma personāla pieņemšana darbā no dalībvalstu pilsoņiem, kuriem ir visaugstākā līmeņa prasmes un kompetence un kas atlasīti pēc visplašākā iespējamā ģeogrāfiskā principa, un lai šis personāls varētu pildīt savus pienākumus pēc iespējas efektīvāk un lietderīgāk, jo īpaši izmantojot atbilstošu karjeras attīstības sistēmu, kas paredz atlīdzību par darba rezultātiem, lojalitāti un veikuma kvalitāti. |
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
3.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (3a) Lai gan ar šo regulu ieviestie Civildienesta noteikumu grozījumi radīs zināmus ietaupījumus Savienības budžetā, tiem nekādā gadījumā nevajadzētu aizsteigties priekšā gaidāmajiem lēmumiem par izmaiņām Savienības iestāžu un aģentūru personāla komplektēšanā, kas ietilpst vienīgi budžeta lēmējiestādes uzdevumos. |
Pamatojums
Eiropas Parlaments kā budžeta lēmējiestāde ir atbildīgs par jebkuru lēmumu, kas saistīts ar ES iestāžu administratīvo budžetu un štatu sarakstu saistībā ar ikgadējo budžeta procedūru. Jebkuram mērķim par darbinieku skaita samazināšanu nevajadzētu aizsteigties priekšā ne budžeta lēmējiestādes lēmumiem šajā sakarībā, ne arī sarunu rezultātiem par 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmu. Tieši tādēļ ir ļoti būtiski, ka tiek pamatīgi novērtēta personāla ievērojamas samazināšanas ietekme uz iestāžu darba kvalitāti, pirms mēs varam uzņemties jebkādas politiskas saistības šajā jomā.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(6) Iespējamās priekšrocības Eiropas Savienības ierēdņiem un citiem darbiniekiem metodes piemērošanas rezultātā būtu jālīdzsvaro, turpinot piemērot īpašās nodevas sistēmu, kas pārdēvējama par „solidaritātes nodevu”. Kaut arī īpašās nodevas likme, kas bija spēkā laikposmā no 2004. līdz 2012. gadam, laika gaitā pakāpeniski palielinājās un sasniedza vidēji 4,23 %, pašreizējos apstākļos šķiet atbilstīgi palielināt solidaritātes nodevu līdz vienotai likmei 6 % apmērā, lai ņemtu vērā sarežģīto ekonomisko kontekstu un tā ietekmi uz publiskajām finansēm visā Eiropas Savienībā. Šāda solidaritātes nodeva būtu jāpiemēro visiem Eiropas Savienības ierēdņiem un citiem darbiniekiem tajā pašā laikposmā kā pati „metode”. | (6) Iespējamās priekšrocības Eiropas Savienības ierēdņiem un citiem darbiniekiem metodes piemērošanas rezultātā būtu jālīdzsvaro, turpinot piemērot īpašās nodevas sistēmu, kas pārdēvējama par „solidaritātes nodevu”. Kaut arī īpašās nodevas likme, kas bija spēkā laikposmā no 2004. līdz 2012. gadam, laika gaitā pakāpeniski palielinājās un sasniedza vidēji 4,23 %, pašreizējos apstākļos šķiet atbilstīgi palielināt solidaritātes nodevu līdz vienotai likmei 6 % apmērā, lai palīdzētu finansēt Savienības politiku izaugsmei un nodarbinātībai no Savienības budžeta un ņemtu vērā sarežģīto ekonomisko kontekstu un tā ietekmi uz publiskajām finansēm visā Eiropas Savienībā. Šāda solidaritātes nodeva būtu jāpiemēro visiem Eiropas Savienības ierēdņiem un citiem darbiniekiem tajā pašā laikposmā kā pati „metode”. |
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(11) Ņemot vērā šo lūgumu, paaugstināšanai uz augstāku pakāpi būtu jānotiek ar nosacījumu, ka tiek veikti pienākumi, kuru nozīmība pamato ierēdņa iecelšanu minētajā augstākajā pakāpē. | (11) Ņemot vērā šo lūgumu, paaugstināšanai uz augstāku pakāpi būtu jānotiek ar nosacījumu, ka tiek parādīta personīga lojalitāte, uzlabotas prasmes un kompetences un veikti pienākumi, kuru nozīmība pamato ierēdņa iecelšanu minētajā augstākajā pakāpē. |
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(14) Iestādēs piemērotais darba laiks būtu jāsaskaņo ar to darba laiku, kas ir spēkā dažās Eiropas Savienības dalībvalstīs, lai kompensētu darbinieku skaita samazinājumu iestādēs. Minimālā iknedēļas darba stundu skaita ieviešana nodrošinās to, ka iestādēs nodarbinātais personāls spēs veikt darba slodzi, kas izriet no Eiropas Savienības politikas mērķiem, vienlaikus saskaņojot darba nosacījumus iestādēs, lai visā Eiropas Savienības civildienestā panāktu solidaritāti. | (14) Iestādēs piemērotais darba laiks būtu jāsaskaņo ar to darba laiku, kas ir spēkā dažās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Minimālā iknedēļas darba stundu skaita ieviešana nodrošinās to, ka iestādēs nodarbinātais personāls spēs veikt darba slodzi, kas izriet no Eiropas Savienības politikas mērķiem, vienlaikus saskaņojot darba nosacījumus iestādēs, lai visā Eiropas Savienības civildienestā panāktu solidaritāti. |
Pamatojums
ES civildienesta lielums jānosaka saistībā ar sarunām par daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam un atbilstoši ikgadējām budžeta procedūrām. Lai gan pašreizējie dalībvalstu īstenotie fiskālās konsolidācijas centieni apstiprinātu, ka nepieciešama ES administratīvo izdevumu pagaidu samazināšana, šis samazinājums nebūtu ne jāpiemēro visām iestādēm, ne arī tam būtu jākļūst nepārejošam, ņemot vērā to, ka palielinās Savienībai piešķirtās kompetences un uzdevumi.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
1. pants – 3. punkts
Civildienesta noteikumi
6. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Ar katru iestādi saistītā budžeta nodaļai pievienotajā štatu sarakstā norāda amatu skaitu katrā pakāpē un funkciju grupā. | 1. Ar katru iestādi saistītā budžeta nodaļai pievienotajā štatu sarakstā norāda amatu skaitu katrā pakāpē un funkciju grupā. |
Katras iestādes štatu saraksts atspoguļo mērķus, kas izklāstīti daudzgadu finanšu shēmā un iestāžu nolīgumā par tās īstenošanu. |
|
Pamatojums
Šāda pienākuma paredzēšana ir lieka, jo šis pienākums jau ir iekļauts LESD 312. pantā.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
1. pants – 8. punkts
Civildienesta noteikumi
27. pants – 1 un 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Iecelšana amatā ir virzīta uz to, lai iestāde saņemtu pakalpojumus, ko sniedz visspējīgākie, visefektīvākie un visgodīgākie ierēdņi, kas iecelti amatā, ņemot vērā pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko teritoriju, un izraudzīti no Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Neviens amats netiek rezervēts kādas konkrētas dalībvalsts pilsoņiem. | Iecelšana amatā ir virzīta uz to, lai iestāde saņemtu pakalpojumus, ko sniedz visprasmīgākie, viskompetentākie, visspējīgākie, visefektīvākie un visgodīgākie ierēdņi, kas iecelti amatā, ņemot vērā pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko teritoriju, un izraudzīti no Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Neviens amats netiek rezervēts kādas konkrētas dalībvalsts pilsoņiem. |
Savienības pilsoņu vienlīdzības princips ļauj katrai iestādei pieņemt koriģējošus pasākumus, ņemot vērā novēroto ilgstošo un būtisko līdzsvara trūkumu starp ierēdņu pārstāvētajām valstspiederībām, kam pamatā nav objektīvu kritēriju. Šie korekcijas pasākumi nekad nedrīkst izpausties darbā pieņemšanas kritērijos, izņemot tos, kas tiek pamatoti ar personiskajām īpašībām. Pirms šādu koriģējošu pasākumu pieņemšanas attiecīgās iestādes iecēlējinstitūcija pieņem vispārējus noteikumus, lai šis punkts varētu sākt darboties saskaņā ar 110. pantu. | Savienības pilsoņu vienlīdzības princips ļauj katrai iestādei pieņemt koriģējošus pasākumus, ņemot vērā novēroto ilgstošo un būtisko līdzsvara trūkumu starp ierēdņu pārstāvētajām valstspiederībām, kā arī sadalījumu katrā kategorijā un funkciju grupā atsevišķi, kam pamatā nav objektīvu kritēriju. Šie korekcijas pasākumi nekad nedrīkst izpausties darbā pieņemšanas kritērijos, izņemot tos, kas tiek pamatoti ar personiskajām īpašībām. Pirms šādu koriģējošu pasākumu pieņemšanas attiecīgās iestādes iecēlējinstitūcija pieņem vispārējus noteikumus, lai šis punkts varētu sākt darboties saskaņā ar 110. pantu. |
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
1. pants – 10. punkts
Civildienesta noteikumi
31. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Neskarot 29. panta 2. punktu, ierēdņus ieceļ amatā tikai SC 1, AST 1 līdz AST 4 vai AD 5 līdz AD 8 pakāpē. | Neskarot 27. pantu un 29. panta 2. punktu, ierēdņus ieceļ amatā tikai SC 1, AST 1 līdz AST 4 vai AD 5 līdz AD 8 pakāpē. |
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
1. pants – 14.a punkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
44. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 14.a Noteikumu 44. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu: |
| Ierēdnis, kura darba stāžs ir divi gadi vienā amata kategorijā automātiski tiek paaugstināts par vienu pakāpi tajā pašā amata kategorijā, izņemot tos ierēdņus, kuru kategorija atbilst AD 12 vai AST 10 kategorijai vai ir augstākā par to un kuru pienākumos neietilpst personāla vadība, jo tos paaugstina par vienu pakāpi attiecīgajā funkciju grupā pēc trim gadiem. |
PROCEDŪRA
Virsraksts | Civildienesta noteikumi un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība | |||
Atsauces | COM(2011)0890 – C7-0507/2011 – 2011/0455(COD) | |||
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē | JURI 19.1.2012 |
|
|
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē | BUDG 19.1.2012 |
|
|
|
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums | George Lyon 25.1.2012 |
|
|
|
Pieņemšanas datums | 21.3.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 30 3 3 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Marta Andreasen, Richard Ashworth, Reimer Böge, Zuzana Brzobohatá, James Elles, Göran Färm, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazábal Rubial, Salvador Garriga Polledo, Jens Geier, Ivars Godmanis, Ingeborg Gräßle, Carl Haglund, Lucas Hartong, Jutta Haug, Monika Hohlmeier, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Anne E. Jensen, Ivailo Kalfin, Sergej Kozlík, Jan Kozłowski, Alain Lamassoure, Giovanni La Via, George Lyon, Claudio Morganti, Nadezhda Neynsky, Potito Salatto, Helga Trüpel, Derek Vaughan, Jacek Włosowicz | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, María Muñiz De Urquiza, Georgios Papastamkos, Georgios Stavrakakis, Gianluca Susta | |||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Eva Ortiz Vilella | |||
20.3.2012
Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS
Juridiskajai komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību
( COM(2011)0890 – C7‑0507/2011 – 2011/0455(COD) )
Atzinumu sagatavoja: Ingeborg Gräßle
GROZĪJUMI
Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(2) Līdz ar to ir jānodrošina sistēma tāda ražīguma un integritātes ziņā augstas kvalitātes personāla pieņemšana darbā no dalībvalstu pilsoņiem, kas atlasīti pēc visplašākā iespējamā ģeogrāfiskā principa, un lai šis personāls varētu pildīt savus pienākumus pēc iespējas efektīvāk un lietderīgāk. | (2) Līdz ar to ir jānodrošina sistēma tāda ražīguma un integritātes ziņā augstas kvalitātes personāla pieņemšana darbā no dalībvalstu pilsoņiem, kas atlasīti pēc visplašākā iespējamā ģeogrāfiskā principa, un lai šis personāls varētu pildīt savus pienākumus pēc iespējas efektīvāk un lietderīgāk. Šajā sakarā ir nepieciešams novērst pašreizējās iestāžu grūtības pieņemt darbā ierēdņus vai darbiniekus no konkrētām valstīm — Vācijas, Apvienotās Karalistes, Austrijas vai Nīderlandes —, ko rada salīdzinājumā ar citām nozarēm mazāk pievilcīgi un ne tik konkurētspējīgi darba apstākļi. |
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
2.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (2a) Ņemot vērā to, ka Eiropas civildienests, vērtējot to saskaņā ar Savienības mērķiem un tās iedzīvotāju skaitu, ir ļoti neliela struktūra, ņemot vērā Savienības mērķus un iedzīvotāju skaitu, Savienības iestāžu un aģentūru darbinieku skaita samazināšana nedrīkstētu kaitēt šo iestāžu un aģentūru uzdevumu, pienākumu un funkciju izpildei saskaņā ar līgumos noteiktajām saistībām un pilnvarām. Tādēļ ir nepieciešama katras iestādes un aģentūras personāla izmaksu lielāka pārredzamība saistībā ar visām tajās nodarbināto darbinieku kategorijām. |
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(3) Plašākam mērķim vajadzētu būt cilvēkresursu pārvaldības optimizācijai Eiropas civildienestā, ko raksturo kompetence, neatkarība, uzticība, objektivitāte un pastāvība, kā arī kultūras un valodu daudzveidība. | (3) Plašākam mērķim vajadzētu būt cilvēkresursu pārvaldības optimizācijai Eiropas civildienestā, ko raksturo izcilība, kompetence, neatkarība, uzticība, objektivitāte un pastāvība, kā arī kultūras un valodu daudzveidība un piesaistoši darbā pieņemšanas nosacījumi. |
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(13) Nolūkā pašreizējās AST personāla darbības jomās karjeras struktūru vēl vairāk pielāgot dažādiem atbildības līmeņiem un kā nepieciešams ieguldījums administratīvo izmaksu samazināšanā būtu jāievieš jauna funkciju grupa „AST/SC” sekretāriem un administratīvajiem darbiniekiem. Algas un amatā paaugstināšanas kvotas veido piemērotu atbilsmi starp atbildības līmeni un atalgojuma līmeni. Šādā veidā būs iespējams saglabāt stabilu un vispusīgu Eiropas civildienestu. | (13) Nolūkā pašreizējās AST personāla darbības jomās karjeras struktūru vēl vairāk pielāgot dažādiem atbildības līmeņiem un kā nepieciešams ieguldījums administratīvo izmaksu samazināšanā būtu jāievieš jauna funkciju grupa „AST/SC” sekretāriem un administratīvajiem darbiniekiem. Algas un amatā paaugstināšanas kvotām būtu jāveido piemērotu atbilsme starp atbildības līmeni un atalgojuma līmeni. Šādā veidā būs iespējams saglabāt stabilu un vispusīgu Eiropas civildienestu. Komisijai būtu jānovērtē un jāziņo par šīs jaunās funkciju grupas ieviešanas darbības jomu un ietekmi, jo īpaši ņemot vērā sieviešu situāciju, lai būtu iespējams saglabāt stabilu un vispusīgu Eiropas civildienestu. |
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
18. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(18) Dažiem darbiniekiem ir bieži jādodas komandējumos uz citām viņu iestādes galvenajām darba vietām. Noteikumos par komandējumiem šīs situācijas pašreiz nav adekvāti ņemtas vērā. Tāpēc šie noteikumi būtu jāpielāgo, lai šādos gadījumos ļautu kompensēt dzīvošanas izmaksas, balstoties uz vienotas likmes summu. | (18) Dažiem darbiniekiem ir bieži jādodas komandējumos uz citām viņu iestādes galvenajām darba vietām. Noteikumos par komandējumiem šīs situācijas pašreiz nav adekvāti ņemtas vērā. Tāpēc šie noteikumi būtu jāpielāgo, lai šādos gadījumos ļautu kompensēt vienotas likmes summu, balstoties uz vidējām dzīvošanas izmaksām konkrētajā vietā. |
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
20. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(20) Būtu jāparedz pārejas kārtība, lai jaunos noteikumus un pasākumus varētu piemērot pakāpeniski, vienlaikus ievērojot to darbinieku iegūtās tiesības un pamatotās gaidas, kuri bija nodarbināti pirms šo Civildienesta noteikumu grozījumu stāšanās spēkā. | (20) Būtu jāparedz pārejas kārtība, lai jaunos noteikumus un pasākumus varētu piemērot pakāpeniski, vienlaikus ievērojot to darbinieku iegūtās tiesības un pamatotās gaidas, kuri bija nodarbināti pirms šo grozīto Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā. |
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
21. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(21) Vienkāršošanas un konsekventas personāla politikas interesēs Komisijas pieņemtie noteikumi, lai īstenotu Civildienesta noteikumus, pēc analoģijas būtu jāpiemēro aģentūrām. Tomēr, lai nodrošinātu, ka vajadzības gadījumā varētu ņemt vērā aģentūru īpašo situāciju, aģentūrām vajadzētu būt tiesīgām pieprasīt Komisijas atļauju pieņemt īstenošanas noteikumus, kas atkāpjas no tiem noteikumiem, kurus pieņēmusi Komisija, vai arī vispār nepiemērot Komisijas noteikumus. | (21) Vienkāršošanas un konsekventas personāla politikas interesēs Komisijas pieņemtie noteikumi, lai īstenotu Civildienesta noteikumus, pēc analoģijas būtu jāpiemēro aģentūrām. Tomēr, lai nodrošinātu, ka vajadzības gadījumā varētu ņemt vērā aģentūru īpašo situāciju, aģentūrām vajadzētu būt tiesīgām pieprasīt Komisijas atļauju pieņemt īstenošanas noteikumus, kas atkāpjas no tiem noteikumiem, kurus pieņēmusi Komisija. |
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
22. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(22) Eiropas Savienības Tiesā ir jāizveido un jāpārvalda visu to pieņemto noteikumu reģistrs, ar kuriem īsteno Civildienesta noteikumus. Šis reģistrs, kuru var izmantot visas iestādes un aģentūras, nodrošinās pārredzamību un veicinās saskanīgu Civildienesta noteikumu piemērošanu. | (22) Eiropas Savienības Tiesā ir jāizveido un jāpārvalda visu to pieņemto noteikumu, tostarp apstiprināto izņēmumu, reģistrs, ar kuriem īsteno Civildienesta noteikumus. Šis reģistrs, kuru var izmantot visas iestādes un aģentūras, nodrošinās pārredzamību un veicinās saskanīgu Civildienesta noteikumu piemērošanu. |
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
26. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(26) Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina attiecīgo dokumentu vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei, | (26) Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, ir jānodrošina attiecīgo dokumentu vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei, |
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
1. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Civildienesta noteikumi
5. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Amatus, uz kuriem attiecas Civildienesta noteikumi, klasificē, atbilstoši to pienākumu būtībai un svarīgumam, kas ir tiem piekritīgi, pārvaldnieku funkciju grupā (turpmāk – „AD”), asistentu funkciju grupā (turpmāk – „AST”) un sekretāru un administratīvo darbinieku funkciju grupā (turpmāk – „AST/SC”). | 1. Amatus, uz kuriem attiecas Civildienesta noteikumi, klasificē, atbilstoši to pienākumu būtībai un svarīgumam, kas ir tiem piekritīgi, pārvaldnieku funkciju grupā (turpmāk – „AD”), asistentu funkciju grupā (turpmāk – „AST”) un sekretariāta un administratīvo darbinieku funkciju grupā (turpmāk – „AST/SC”). |
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
1. pants – 5.a punkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
11.a pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 5.a Noteikumu 11.a panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu: |
| „1. Ierēdnis, pildot savus pienākumus, ja vien turpmāk nav noteikts citādi, nedrīkst aplūkot jautājumus, kuros tam ir tieša vai netieša personīga interese, kaitējot viņa neatkarībai, jo īpaši ģimenes vai finansiālās intereses, vai jebkāds cits interešu konflikts, kas cita starpā saistīts ar iepriekšējos piecos gados veiktajiem darba pienākumiem. Visiem jaunieceltajiem ierēdņiem pirms darba uzsākšanas iestādē, kurai viņi pieder, būs jāaizpilda izsmeļoša “interešu deklarācijas” veidlapa, kurā jānorāda informācija par iepriekšējiem darba devējiem un iepriekšējiem klientiem vismaz pēdējo piecu gadu laikā. |
| Termins „interešu konflikts” tiek lietots atbilstoši ESAO definīcijai, saskaņā ar kuru tas apzīmē konfliktu starp ierēdņa sabiedriskajiem pienākumiem un personīgajām interesēm, ja ierēdnim ir personīgas intereses, kas var nepienācīgi ietekmēt viņa oficiālo pienākumu pildīšanu un atbildību. Turklāt ir jāatzīst, ka interešu konflikts pastāv arī situācijās, kurās kādreizējie ierēdņi var izmantot dienesta laikā iestādēs iegūto informāciju, zinātību, ietekmi un sakarus, lai atbalstītu paši savas vai savu turpmāko darba devēju vai „klientu” finanšu intereses”; |
Pamatojums
Civildienesta noteikumiem ir jābūt stingrākiem attiecībā uz interešu konflikta novēršanu un pārvaldīšanu, un tajos jāsamazina interpretēšanas iespējas. Pašreizējā redakcija nav konsekventa attiecībā uz pasākumiem, kurus iestādes īstenojušas šajā jomā, un mazina ES pilsoņu uzticību ES iestādēm, aģentūrām un citām struktūrām.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
1. pants – 5.b punkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
12.b pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 5.b Noteikumu 12.b panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu: |
| „1. Saskaņā ar 15. pantu ierēdnim, kurš vēlas iesaistīties ārējā apmaksātā vai neapmaksātā darbībā vai veikt uzdevumu ārpus Savienības, vispirms jāsaņem iecēlējinstitūcijas atļauja. Atļauju atsaka tikai tad, ja attiecīgā darbība vai uzdevums traucē veikt ierēdņa pienākumus vai liek apšaubīt viņa neatkarību un lojalitāti iestādei, vai neatbilst iestādes interesēm."; |
Pamatojums
Pēdējo gadu laikā ir saņemtas ziņas par daudziem interešu konflikta gadījumiem un iespējamiem interešu konfliktiem ES iestādēs. Civildienesta noteikumiem ir jābūt stingrākiem attiecībā uz interešu konflikta novēršanu un pārvaldīšanu, un tajos jāsamazina interpretēšanas iespējas.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
1. pants – 6.a punkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
22.c pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 6.a Aiz 22.b panta iekļauj šādu pantu: |
| „22.c pants |
| Ikviena iestāde paredz neatkarīgu procedūru ierēdņu sūdzību izskatīšanai par to, kā pret viņiem ir izturējušies pēc tam, kad viņi ir izpildījuši savas saistības saskaņā ar 22.a un/vai 22.b pantu, un/vai šo saistību izpildes rezultātā. Attiecīgā iestāde nodrošina, ka šādas sūdzības tiek izskatītas konfidenciāli divu mēnešu laikā. Ja šo termiņu nav iespējams ievērot, attiecīgā iestāde rakstiski informē sūdzības iesniedzēju(-us) par aizkavēšanās iemesliem. |
| Ikviena iestāde paredz iekšējas vadlīnijas attiecībā uz ziņošanu par pārkāpumiem, cita starpā paredzot noteikumus par: |
| – informācijas sniegšanu 22.a panta 1. punktā un/vai 22.b panta minētajiem ierēdņiem („ziņotāji par pārkāpumiem”), kā tiek izskatīti jautājumi, par kuriem viņi ziņojuši, |
| – ziņotāju par pārkāpumiem likumīgo interešu un privātuma aizsardzību un |
| – neatkarīgo procedūru to sūdzību izskatīšanai, kas minētas šā panta pirmajā daļā. |
| Attiecībā uz šādām vadlīnijām ir spēkā šīs regulas A pielikumā noteiktie principi. |
| „A pielikums |
| 1. pants |
| 1. Ierēdnim, kuram tā pienākumu veikšanas laikā vai saistībā ar to kļūst zināmi fakti vai rodas patiesa pārliecība par nelikumīgu darbību, citu ierēdņu neatbilstību ar fundamentāliem ētikas principiem saistītos jautājumos, izšķērdību un/vai riskiem, kas rada kaitējumu Eiropas Savienības interesēm, ir tiesības ziņot un sniegt informāciju vai nu savam tiešajam priekšniekam vai ģenerāldirektoram, vai personām līdzvērtīgā amatā, vai tieši Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), ja attiecīgais jautājums ir OLAF kompetencē. Katrai iestādei ir arī jānodrošina komunikācijas kanāls, kas ļauj anonīmi veikt divpusēju ziņojumu apmaiņu saskaņā ar šo pantu. |
| 2. Katra iestāde nodrošina, ka visi ierēdņi, kas sniedz informāciju atbilstoši 1. punkta nosacījumiem (ziņotāji), saņem tūlītēju apstiprinājumu, ka informācija ir saņemta, un četru nedēļu laikā tiek informēti par aptuveno paziņotā jautājuma analīzei nepieciešamo laiku, kas nevar būt ilgāks par sešiem mēnešiem. Ja šis laika posms tiek pārsniegts, ziņotājs saņem informāciju par iemesliem, kāpēc nepieciešams papildu laiks, un par plānoto kopējo izskatīšanas ilgumu. Tas pats ir spēkā arī attiecībā uz katru secīgo trīs mēnešu posmu. |
| 3. Ja sākotnējā analīze rada pamatu uzskatīt, ka attiecīgais jautājums ir saistīts ar OLAF kompetences jomām, lieta tiek pārsūtīta OLAF. Ziņotājs nekavējoties tiek informēts par lietas pārsūtīšanu. Attiecībā uz ziņotāju un to, kā tiek apstrādāti ziņojumi par pārkāpumiem, OLAF ir tādas pašas saistības kā sākotnējam adresātam un viņa iestādei. |
| 4. Katra iestāde nodrošina maksimālu ziņotāja identitātes konfidencialitāti. Attiecīgās iestādes un/vai OLAF atbildībā ir arī tūlītēji informēt ziņotāju par jebkādiem pārkāpumiem vai riskiem saistībā ar anonimitāti un konfidencialitāti. |
| 5. Katra iestāde nodrošina katra ziņojuma par pārkāpumiem analīzi. Analīzei jābūt pilnīgai, adekvātai, ātrai, pienācīgi dokumentētai, tā jāveic kompetentajām iestādēm, un nav pieļaujams, ka to ietekmē personas, kuras ziņotājs apsūdz vai tur aizdomās. Ziņotājam ir tiesības saņemt pienācīgu informāciju un tikt uzklausītam pirms analīzes pabeigšanas. Ziņotājam arī jāsaņem informācija par galīgo rezultātu un viņam ir tiesības piekļūt saistītajiem dokumentiem. |
| 6. Visa procesa laikā, kamēr tiek izskatīta lieta par ziņotajiem pārkāpumiem, ir jāievēro visu iesaistīto personu procesuālas, privātuma un datu aizsardzības tiesības, kā arī iestāžu konfidencialitāte. |
| 7. Pret ierēdni nevērš nekādus ierobežojumus tā iemesla dēļ, ka viņš ir ziņojis par pārkāpumiem, vai to darbību dēļ, ko ziņojums ir izraisījis attiecīgajā iestādē, un šī iestāde aizsargā ierēdni pret visiem ierobežojumiem, ko rada vai var radīt citu ierēdņu vai trešo pušu rīcība. Ja ziņotājs cieš ierobežojumus un nevar izslēgt saikni starp šiem ierobežojumiem un viņa ziņojumu, iestādei ir pienākums pierādīt, ka šādas saiknes nav. |
| 8. Ierēdņa nepienācīga iejaukšanās ziņojuma izskatīšanas lietā (piemēram, manipulācija ar analīzi vai jebkāda rīcība, kas rada ierobežojumus ziņotājam) pakļauj attiecīgo ierēdni disciplināratbildībai. Disciplināratbildībai pakļauti ir arī ierēdņi, kas ļaunprātīgi izmanto ziņojumu procesu, ja ir iespējams pierādīt, ka apzināti ir ierosināta nepamatota lieta vai sniegta nepatiesa informācija. |
| 9. Iestādei jāizveido iekšējā atbalsta sistēma, kas sniedz neatkarīgus, konfidenciālus padomus iespējamajiem ziņotājiem, un pārskatāmi un konstruktīvi jāinformē darbinieki par tās ziņojumu sniegšanas politiku. Jāievieš mehānismi, ar kuru palīdzību ziņotājiem anonīmi paziņots par konkrētajos gadījumos veiktajiem pasākumiem, piemēram, risku noteikšanu, ļaunprātīgas rīcības novēršanu, sankcijām par ļaunprātīgu rīcību, represiju novēršanu un sankcijām par ļaunprātīgu ziņošanu. |
| 10. Iestādes pārrauga un regulāri novērtē šā panta piemērošanu, un veic preventīvos pasākumus, nodrošina apmācību par riska apzināšanos un ziņošanu par pārkāpumiem nolūkā veicināt vislabāko praksi šo nosacījumu piemērošanā. Jāizveido saskaņota reģistrācijas, izsekošanas un informācijas sniegšanas izsekošanas sistēma, neskarot 6. punkta nosacījumus. |
| 11. Šis pants ir piemērojams arī jebkurā gadījumā, kurā ierēdnis izmanto savas tiesības atbilstoši Civildienesta noteikumu 21.a panta nosacījumiem vai kurā ierēdnim ir pienākums ziņot par jebkuru no šī panta 1. punktā minētajiem jautājumiem. |
| 2. pants |
| 1. Ziņotājam, kurš patiesi uzskata, ka viņa tiesības Civildienesta noteikumu 22.a panta kontekstā nav ievērotas vai ka AD 14 un augstākas pakāpes ierēdņi un/vai viņa iestādes vai OLAF pārstāvji ir pārkāpuši likumu, ir tiesības ziņot un sniegt atbilstošu informāciju Komisijas vai Revīzijas palātas (ja attiecīgajā gadījumā tiek skartas Revīzijas palātas kompetences jomas), vai Eiropas Parlamenta vai Padomes priekšsēdētājam vai Eiropas Ombudam. |
| 2. Ziņotājam, kurš godīgi uzskata, ka nav ievērotas viņa tiesības saskaņā ar Civildienesta noteikumu 22.b panta 1. un 3. punktu, ir tiesības ziņot un sniegt pamatojošu informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas kaitē Eiropas Savienības interesēm , vai par ierēdņu un/vai iestādes locekļu iespējamu noziedzīgu rīcību jebkuru Eiropas Parlamenta deputātu un Revīzijas palātas locekli (ja jautājums attiecas uz Revīzijas palātas atbildības jomām). |
| 3. Civildienesta noteikumu 22.a pantā noteiktās tiesības un pienākumi ir piemērojami attiecīgi ziņotājiem un saskaņā ar Civildienesta noteikumu 22.b pantu sniegtās informācijas saņēmējiem. Šādam saņēmējam, kurš iegūst atbilstoši šā panta nosacījumiem sniegto informāciju, ir tiesības izjautāt iepriekšējo saņēmēju un/vai jautājumā iepriekš iesaistīto iestādi par to, kā risināts ziņojuma jautājums, un jāsaņem visa informācija, kas nepieciešama lietas izskatīšanai. |
| 4. Ja Savienības tiesību akti piešķir citām, ārpus Savienības iestāžu struktūrām esošām, iestādēm kompetences, kas nepieciešamas konfidenciālai jautājumu vērtēšanai (iestāžu ietvaros), ierēdņi var būt tiesīgi atklāt informāciju, ierēdņi drīkst arī vērsties šajās iestādēs atbilstoši šī panta nosacījumiem. |
| 5. 1., 2. un 4. punktā noteiktajiem informācijas saņēmējiem, ja viņi uzskata par nepieciešamu, ir arī tiesības informēt sabiedrību. |
| 6. Ja ziņotājs ir pakļauts disciplinārām vai citām procedūrām saistībā ar neatbilstību 22.a pantā vai 22.b pantā noteiktajiem saņēmēja ierobežojumiem vai, piemēram, informācijas sniegšanu plašsaziņas līdzekļiem un/vai sabiedrībai, visos pret viņu veiktajos pasākumos jāņem vērā, vai sniegtā informācija ir patiesa vai ziņotājs to uzskatījis par patiesu. Jāņem vērā arī sabiedrības intereses attiecīgajā jautājumā.”; |
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
1. pants – 6.b punkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
24. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 6.b Pēc 24. panta otrās daļas iekļauj šādu teikumu: |
| „Tas neattiecas uz izdevumiem, kas radušies ierēdnim Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai veikto pārbaužu dēļ.”; |
Pamatojums
Nodokļu maksātajiem nebūtu jāuzņemas izdevumi , kas ierēdnim radušies OLAF veikto pārbaužu dēļ.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
1. pants – 8. punkts
Civildienesta noteikumi
27. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Iecelšana amatā ir virzīta uz to, lai iestāde saņemtu pakalpojumus, ko sniedz visspējīgākie, visefektīvākie un visgodīgākie ierēdņi, kas iecelti amatā, ņemot vērā pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko teritoriju, un izraudzīti no Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Neviens amats netiek rezervēts kādas konkrētas dalībvalsts pilsoņiem. | Iecelšana amatā ir virzīta uz to, lai iestāde saņemtu pakalpojumus, ko sniedz visspējīgākie, visefektīvākie un visgodīgākie ierēdņi, kas iecelti amatā, ņemot vērā pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko teritoriju, un izraudzīti no Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Neviens amats netiek tieši vai netieši rezervēts kādas konkrētas dalībvalsts pilsoņiem. |
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
1. pants – 8. punkts
Civildienesta noteikumi
27. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Savienības pilsoņu vienlīdzības princips ļauj katrai iestādei pieņemt koriģējošus pasākumus, ņemot vērā novēroto ilgstošo un būtisko līdzsvara trūkumu starp ierēdņu pārstāvētajām valstspiederībām, kam pamatā nav objektīvu kritēriju. Šie korekcijas pasākumi nekad nedrīkst izpausties darbā pieņemšanas kritērijos, izņemot tos, kas tiek pamatoti ar personiskajām īpašībām. Pirms šādu koriģējošu pasākumu pieņemšanas attiecīgās iestādes iecēlējinstitūcija pieņem vispārējus noteikumus, lai šis punkts varētu sākt darboties saskaņā ar 110. pantu. | Savienības pilsoņu vienlīdzības princips ļauj katrai iestādei pieņemt koriģējošus pasākumus, ņemot vērā novēroto ilgstošo un būtisko līdzsvara trūkumu starp ierēdņu pārstāvētajām valstspiederībām vai dzimumu, kam pamatā nav objektīvu kritēriju. Šie korekcijas pasākumi nekad nedrīkst izpausties darbā pieņemšanas kritērijos, izņemot tos, kas tiek pamatoti ar personiskajām īpašībām. Pirms šādu koriģējošu pasākumu pieņemšanas attiecīgās iestādes iecēlējinstitūcija pieņem vispārējus noteikumus, lai šis punkts varētu sākt darboties saskaņā ar 110. pantu. |
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
1. pants – 9. punkts
Civildienesta noteikumi
29. pants – 1. punkts – 2. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
„Saglabājot principu, ka lielāko daļu ierēdņu ieceļ amatā, pamatojoties uz atklātiem konkursiem, iecēlējinstitūcija, atkāpjoties no b) apakšpunkta, var nolemt rīkot iestādes iekšējo konkursu, kas ir atklāts arī līgumdarbiniekiem, kā noteikts Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 3.a un 3.b pantā”; | „Saglabājot principu, ka lielāko daļu ierēdņu ieceļ amatā, pamatojoties uz atklātiem konkursiem, iecēlējinstitūcija, atkāpjoties no b) apakšpunkta, var nolemt rīkot iestādes iekšējo konkursu, kas ir atklāts arī līgumdarbiniekiem, kā noteikts Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 3.a un 3.b pantā. |
| Līgumdarbinieki var piedalīties šādos iekšējos konkursos ar nosacījumu, ka viņi pierāda labas Savienības vienas valodas zināšanas un apmierinošas divu citu Savienības valodu zināšanas apjomā, kas vajadzīgs viņa pienākumu veikšanai.”; |
Pamatojums
Ar šo grozījumu nodrošina, ka līgumdarbinieki, kas piedalās iekšējos konkursos, spēj pildīt savus pienākumus vismaz trīs valodās atbilstoši ierēdņiem izvirzītajiem nosacījumiem.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
1. pants – 9.a punkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
29. pants – 2.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 9a. Noteikumu 29.a. pantā iekļauj šādu punktu: |
| „2.a Nav atļauti īpaši pielāgoti konkursi, kas paredzēti vienas konkrētas personas pieņemšanai darbā.” |
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
1. pants – 14. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
43. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| aa) Pēc pirmās daļas pirmā teikuma pievieno šādu teikumu: |
| „Šāda ziņojuma pamatā ir pārredzama, skaidri saprotama sistēma, ko izveidojušas iestāde, lai novērtētu ierēdņu darba rezultātus.”; |
Pamatojums
Saskaņā ar Civildienesta noteikumiem vismaz reizi divos gados novērtē spējas, veikumu un izturēšanos darbā. Grozījuma mērķis ir ieviest pārredzamu un skaidri saprotamu vērtēšanas sistēmu.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
1. pants – 14.a punkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
44. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 14.a Noteikumu 44. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu: |
| „Ierēdnis, kurš trīs gadus ir atradies vienā savas pakāpes līmenī, automātiski tiek paaugstināts uz nākamo šīs pakāpes līmeni. Sākot no AD 12 kategorijas, šis automātiskais pakāpes paaugstinājums tiek piešķirts tikai tādā gadījumā, ja uz ierēdni attiecas 2. punkta noteikumi.”; |
Pamatojums
Automātiska paaugstināšana amatā reizi divos gados ar algas pielikumu 650 EUR, ja tā nav saistīta ar nopelniem, rada ievērojamus izdevumus. Termiņa paildzinājums līdz trīs gadiem ir pamatots, jo tas neskar atsevišķus līmeņus. Paaugstināšana amatā no AD 12 pakāpes uz pārvades grupu ir saistīta ar darba rezultātiem un pamatota attiecībā uz amatiem šajā algas kategorijā (no EUR 10 000 mēnesī).
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
1. pants – 20. punkts
Civildienesta noteikumi
52. pants – b apakšpunkts – otrais teikums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Tomēr ierēdnis pēc sava lūguma un ja iecēlējinstitūcija uzskata to par attaisnotu dienesta interesēs, drīkst turpināt strādāt līdz 67 gadu vecumam, un šādā gadījumā ierēdni automātiski pensionē tā mēneša pēdējā dienā, kurā viņš sasniedz šo vecumu. | Tomēr ierēdnis pēc sava lūguma un ar nosacījumu, ka iecēlējinstitūcija neceļ nekādus pamatotus iebildumus, drīkst turpināt strādāt līdz 67 gadu vecumam, un šādā gadījumā ierēdni automātiski pensionē tā mēneša pēdējā dienā, kurā viņš/viņa sasniedz šo vecumu. |
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
1. pants – 21. punkts – d apakšpunkts
Civildienesta noteikumi
55. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Katras iestādes iecēlējinstitūcija var ieviest elastīga darba laika kārtību. Ierēdņi, uz kuriem attiecas 44. panta otrās daļas noteikumi, paši pārvalda savu darba laiku bez šādas kārtības izmantošanas. | 4. Katras iestādes iecēlējinstitūcija var ieviest elastīga darba laika kārtību. Darba laiku pēc papildu darba izpildes izlīdzina stundās, un to skaits kalendāra mēnesī nedrīkst pārsniegt astoņas stundas. Pirms papildu darba izpildes jāsaņem attiecīgā ģenerāldirektorāta un Cilvēkresursu ģenerāldirektorāta atļauja. Attiecīgajos pieteikumos jānorāda šādas ārkārtas situācijas iemesli, iesaistīto darbinieku skaits un paredzamais papildu darba apjoms. |
| Ierēdņi, uz kuriem attiecas 44. panta otrās daļas noteikumi, un ierēdņi sākot no AD/AST 9 pakāpes, paši pārvalda savu darba laiku. neiegūstot tiesības uz virsstundu kompensāciju. |
Pamatojums
Ņemot vērā līdzšinējo praksi, šis priekšlikums var radīt līdz 1,2 miljoniem papildu brīvdienu. Ierosinātā grozījuma mērķis ir precizēt noteikumus un tādējādi uz pusi samazināt iespējamo brīvdienu skaitu. Vēl ierosinātā grozījuma mērķis ir nodrošināt, ka nostrādātās virsstundas netiek kompensētas, sākot no pakāpes AD/AST 9 (EUR 7100). Sākot no šā atalgojuma līmeņa papildu darba kompensācija jau ir iekļauta atalgojumā. Tādējādi brīvo dienu iespējamais skaits tiek samazināts tieši par 170 000.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
1. pants – 23. punkts
Civildienesta noteikumi
56. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Kā paredzēts VI pielikumā, virsstundas, ko nostrādājuši SC 1 līdz SC 6 pakāpes un AST 1 līdz AST 4 pakāpes ierēdņi, viņiem dod tiesības saņemt kompensācijas atvaļinājumu vai atlīdzību, ja attiecīgā darba noteikumi neparedz kompensācijas atvaļinājumu mēnesī, kas seko mēnesim, kurā tika nostrādātas virsstundas. | Kā paredzēts VI pielikumā, virsstundas, ko nostrādājuši SC 1 līdz SC 6 pakāpes un AST 1 līdz AST 4 pakāpes ierēdņi, viņiem dod tiesības saņemt kompensācijas atvaļinājumu vai atlīdzību, ja attiecīgā darba noteikumi neparedz kompensācijas atvaļinājumu divu mēnešu laikā, kas seko mēnesim, kurā tika nostrādātas virsstundas. |
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
1. pants – 27. punkts
Civildienesta noteikumi
61. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
27. Noteikumu 61. pantā vārdu „iestādēm” aizstāj ar vārdiem „iestāžu iecēlējinstitūcijām”. | 27. Noteikumu 61. pantu groza šādi: |
| a) vārdu „iestādēm” aizstāj ar vārdiem „iestāžu iecēlējinstitūcijām”; |
| b) pievieno šādu punktu: |
| „Svētku dienas un brīvdienas atbilstīgi iestāžu oficiālajam kalendāram, kopā nedrīkst pārsniegt 14 dienas.”; |
Pamatojums
Pašlaik ir kopumā 18 apmaksātas oficiālās brīvdienas un dienas, kad biroji ir slēgti. 2012. gadā 9 no tām nav oficiālas brīvdienas, līdz ar to tās uzskatāmas par papildu apmaksātā atvaļinājuma dienām. Grozījuma priekšlikums ir samazināt šo dienu skaitu par 4 dienām. Katra papildu brīvā diena visās ES iestādēs izmaksā vairāk nekā 24 miljonus eiro.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
1. pants – 39.a punkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
86. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 39.a Noteikumu 86. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu: |
| „2. Ja iecēlējinstitūcijai vai OLAF kļūst zināmi fakti par pienākumu neievērošanu 1. punkta nozīmē, tās var veikt administratīvo izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai šāda pienākumu neievērošana ir notikusi. Ja administratīvā pārbaude netiek izbeigta piecu gadu laikā, sākot no datuma, kurā iecēlējiestādei vai OLAF ir ziņots par iespējamajiem pārkāpumiem, attiecībā uz pārbaudi iestājas noilgums, un tā tiek izbeigta. |
| Ja administratīvās pārbaudes dēļ ierēdnis ilgāk nekā sešus mēnešus ir atcelts no savu pienākumu pildīšanas, iecēlējiestādei ir tiesības ierosināt disciplinārlietu.”; |
Pamatojums
Administratīvās pārbaudes, kas uzsāktas pret ES ierēdņiem, dažkārt ilgst vairākus gadus, tā arī nepanākot nekādu tiesisku lēmumu. Grozījumā ierosināts noilguma termiņš. Turklāt grozījums, neatkarīgi no administratīvās pārbaudes rezultātiem, atļauj disciplināros pasākumus. Tādējādi ierēdņi ir aizsargāti, no vienas puses ar pakāpenisku sankciju pasākumu kopumu, no otras – ar pārbaudes noilgumu.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
1. pants – 41. punkts
Civildienesta noteikumi
110. pants – 2. punkts – 2. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Šādi īstenošanas noteikumi aģentūrās stājas spēkā deviņus mēnešus pēc to stāšanās spēkā Komisijā vai deviņus mēnešus pēc datuma, kurā Komisija informēja aģentūras par attiecīgā īstenošanas noteikuma pieņemšanu, ņemot vērā vēlāko datumu. Neskatoties uz iepriekšminēto, aģentūra var arī izlemt, ka šādi īstenošanas noteikumi stāsies spēkā ātrāk. | Šādi īstenošanas noteikumi aģentūrās stājas spēkā sešus mēnešus pēc to stāšanās spēkā Komisijā vai sešus mēnešus pēc datuma, kurā Komisija informēja aģentūras par attiecīgā īstenošanas noteikuma pieņemšanu, ņemot vērā vēlāko datumu. Neskatoties uz iepriekšminēto, aģentūra var arī izlemt, ka šādi īstenošanas noteikumi stāsies spēkā ātrāk. |
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
1. pants – 41. punkts
Civildienesta noteikumi
110. pants – 2. punkts – 3. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Izdarot atkāpi, līdz iepriekš minētā deviņu mēnešu termiņa beigām un pēc apspriešanās ar tās Personāla komiteju aģentūra var iesniegt Komisijas piekrišanas saņemšanai īstenošanas noteikumus, kas atšķiras no Komisijas pieņemtajiem. Saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem aģentūra var lūgt Komisijas piekrišanu dažu šo īstenošanas noteikumu nepiemērošanai. Pēdējā gadījumā Komisija tā vietā, lai pieņemtu vai noraidītu lūgumu, var pieprasīt, lai aģentūra Komisijas piekrišanas saņemšanai iesniedz īstenošanas noteikumus, kas atšķiras no Komisijas pieņemtajiem. | Izdarot atkāpi, līdz iepriekš minētā sešu mēnešu termiņa beigām un pēc apspriešanās ar tās Personāla komiteju aģentūra, balstoties uz pieprasījumu, kura norādīts pienācīgs pamatojums, var iesniegt Komisijas piekrišanas saņemšanai īstenošanas noteikumus, kas atšķiras no Komisijas pieņemtajiem. Saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem aģentūra var lūgt Komisijas piekrišanu dažu šo īstenošanas noteikumu nepiemērošanai. Pēdējā gadījumā Komisija tā vietā, lai pieņemtu vai noraidītu lūgumu, var pieprasīt, lai aģentūra Komisijas piekrišanas saņemšanai iesniedz īstenošanas noteikumus, kas atšķiras no Komisijas pieņemtajiem. |
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
1. pants – 41. punkts
Civildienesta noteikumi
110. pants – 2. punkts – 4. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Iepriekšējās daļās minēto deviņu mēnešu termiņu aptur no datuma, kurā aģentūra ir lūgusi Komisijas piekrišanu, līdz datumam, kurā Komisija ir paudusi savu nostāju. | Iepriekšējās daļās minēto sešu mēnešu termiņu aptur no datuma, kurā aģentūra ir lūgusi Komisijas piekrišanu, līdz datumam, kurā Komisija ir paudusi savu nostāju. |
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
1. pants – 42. punkts
Civildienesta noteikumi
110.b pants (jauns) – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei. | 4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei, kā arī informē Eiropas Savienības Tiesu. |
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
1. pants – 47. punkts
Civildienesta noteikumi
V pielikums – 7. pants – pirmā daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
To ierēdņu, kuri ir tiesīgi saņemt ekspatriācijas vai ārvalstnieka pabalstu, ikgadējam atvaļinājumam pieskaita ceļā pavadīto laiku, kura pamatā ir ģeogrāfiskais attālums starp dienesta vietu un izcelsmes vietu un kuru aprēķina šādi: | To ierēdņu, kuri ir tiesīgi saņemt ekspatriācijas vai ārvalstnieka pabalstu, ikgadējam atvaļinājumam pieskaita ceļā pavadīto laiku, kura pamatā ir ģeogrāfiskais attālums starp dienesta vietu un izcelsmes vietu un kuru aprēķina šādi: |
– no 250 līdz 600 km: viena diena ceļošanai mājup, | – no 250 līdz 1000 km: viena diena ceļošanai mājup, |
– no 601 līdz 1200 km: divas dienas ceļošanai mājup, | – vairāk nekā 1000 km: divas dienas ceļošanai mājup, |
– vairāk nekā 1200 km: trīs dienas ceļošanai mājup. |
|
Pamatojums
Trīs apmaksātu dienu paredzēšana ceļošanai mājup ES neatbilst moderno transportlīdzekļu standartiem. Trešās valstīs nodarbinātie ceļošanai mājup saņem tikai divas dienas. Tam, ko var paveikt no jebkuras vietas pasaulē, jābūt iespējamam arī no Briseles.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
1. pants – 49. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
VII pielikums – 12. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| da) Noteikumu 12. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu: |
| „2. Ceļošana ar lidmašīnu |
| Ja dzelzceļa attālums turp un atpakaļ braucienā sasniedz 800 km vai vairāk, ierēdņiem ir tiesības izmantot lidmašīnu. Attiecībā uz lidojumiem, kuru ilgums nepārsniedz astoņas stundas, atlīdzina tikai lidojuma izmaksas ekonomiskajā klasē.”; |
Pamatojums
Pielāgojums dalībvalstu noteikumiem.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
1. pants – 51. punkts – -a apakšpunkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
IX pielikums – 1. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| -a) Noteikumu 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: |
| „2. Gadījumos, kas izmeklēšanas intereses prasa absolūtu slepenību vai tās veikšanai nepieciešams izmantot tādas izmeklēšanas procedūras, kuras ir attiecīgas valsts tiesu iestādes kompetencē, iespēju izteikt komentārus ierēdnim var piešķirt vēlāk, kad ir informēta iecēlējiestāde. Šādos gadījumos disciplinārlietas nevar uzsākt, iekams ierēdnim nav dota iespēja izteikt komentārus.”; |
Pamatojums
Civildienesta noteikumu saskaņošana ar OLAF Regulu Nr. 1073/99, kuru pašreiz apspriež ar Padomi un Komisiju.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
1. pants – 51. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
IX pielikums 25. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ba) Noteikumu 25. pantu aizstāj ar šādu tekstu: |
| „25. pants |
| Ja pret ierēdni ierosina krimināllietu par tiem pašiem nodarījumiem, galīgo lēmumu pieņem tikai pēc tam, kad tiesa, kas izskata lietu, ir pieņēmusi galīgo spriedumu. Ja iespējams un nepieciešams, iecēlējiestādei ir tiesības vērst disciplināros pasākumus pret ierēdni, kura lieta tiek izmeklēta, pirms tiesa, kas izskata lietu, paziņo galīgo spriedumu.”; |
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
1. pants – 52. punkts – -a apakšpunkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
X pielikums – 8. pants – 1.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| -a) Noteikumu 8. pantam pievieno šādu daļu: |
| „Ierēdņi, kuri saskaņā ar Civildienesta noteikumu 24.a pantu piedalās kvalifikācijas celšanas kursos Briselē un kuriem saskaņā ar šā panta pirmo daļu ir piešķirts atpūtas atvaļinājums, parasti apvieno uzturēšanos, kas paredzēta kvalifikācijas celšanai Briselē, ar savu atpūtas atvaļinājumu.”; |
Pamatojums
Grozījuma pieteikuma mērķis ir apvienot īpašos atvaļinājumus trešajās valstīs, kuros dzīves apstākļi ir īpaši apgrūtinoši (līdz papildu piecām reizēm vienā nedēļā), ar mācībām Briselē. Par šo atvaļinājumu un mācībām atmaksā aviobiļešu izdevumus. Mērķis ir samazināt darbinieku prombūtni no viņu attiecīgajām darbavietām trešās valstīs, saskaņojot ceļojumus.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
1. pants – 52. punkts – -a apakšpunkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
X pielikums 9. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| -a) Noteikumu 9. pantu aizstāj ar šādu tekstu: |
| „1. Ikgadējo atvaļinājumu var izmantot visu uzreiz vai arī vairākos posmos, kā ierēdnis vēlas, un saskaņā ar darba pienākumu prasībām. Taču tam jāietver vismaz viens 14 darba dienu periods. Ikgadējā atvaļinājuma ilgums nedrīkst pārsniegt 37 dienas. Tomēr atvaļinājuma ilgumu pagarina par ceļošanai mājup paredzētajām dienām saskaņā ar Civildienesta noteikumu V pielikuma 7. pantu. |
| 2. Atpūtas atvaļinājums, kas paredzēts 8. pantā, kopā ar ceļošanai mājup paredzētajām dienām ik nostrādāto gadu nedrīkst pārsniegt 15 darba dienas, ieskaitot arī ceļošanai paredzētās dienas.”; |
Pamatojums
Grozījuma priekšlikuma mērķis ir samazināt ES darbinieku prombūtnes laiku darba vietā trešās valstīs.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
1. pants – 52. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
X pielikums – 20. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ba) Noteikumu 20. pantu aizstāj ar šādu tekstu: |
| „20. pants |
| Ierēdnim sakarā ar atpūtas atvaļinājumu ir tiesības saņemt atlīdzību par ceļa izdevumiem no savas dienesta vietas līdz atļautajai atvaļinājuma vietai sev un, ja tam ir tiesības uz apgādnieka pabalstu, savam laulātajam un apgādājamajām personām, ja tās dzīvo kopā ar viņu. |
| Gadījumos, kad dzelzceļa satiksme nav pieejama vai nav izmantojama, neatkarīgi no attāluma ceļa izdevumi, uzrādot lidojuma biļetes, tiek atlīdzināti ar īpašu lēmumu. Attiecībā uz lidojumiem, kuru ilgums nepārsniedz astoņas stundas, atlīdzina tikai lidojuma izmaksas ekonomiskajā klasē.”; |
Pamatojums
Pielāgojums dalībvalstu noteikumiem.
PROCEDŪRA
Virsraksts | Civildienesta noteikumi un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība | |||
Atsauces | COM(2011)0890 – C7-0507/2011 – 2011/0455(COD) | |||
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē | JURI 19.1.2012 |
|
|
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē | CONT 19.1.2012 |
|
|
|
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums | Ingeborg Gräßle 12.1.2012 |
|
|
|
Izskatīšana komitejā | 28.2.2012 | 29.2.2012 |
|
|
Pieņemšanas datums | 20.3.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 26 1 2 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Marta Andreasen, Jean-Pierre Audy, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Andrea Cozzolino, Ryszard Czarnecki, Tamás Deutsch, Martin Ehrenhauser, Jens Geier, Gerben-Jan Gerbrandy, Ingeborg Gräßle, Iliana Ivanova, Bogusław Liberadzki, Monica Luisa Macovei, Jan Mulder, Eva Ortiz Vilella, Crescenzio Rivellini, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Theodoros Skylakakis, Bart Staes, Georgios Stavrakakis, Søren Bo Søndergaard, Michael Theurer | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Zuzana Brzobohatá, Jorgo Chatzimarkakis, Derk Jan Eppink, Christofer Fjellner, Monika Hohlmeier, Ivailo Kalfin, Derek Vaughan | |||
24.4.2012
Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS
Juridiskajai komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību
( COM(2011)0890 – C7‑0507/2011 – 2011/0455(COD) )
Atzinumu sagatavoja: Silvana Koch-Mehrin
ĪSS PAMATOJUMS
Sieviešu un vīriešu līdztiesība ir viena no Līgumos nostiprinātajām Eiropas Savienības pamatvērtībām un viens no tās mērķiem[9]. Sieviešu un vīriešu līdztiesības principa integrācija visās Savienības darbībās un struktūrās ir svarīgs Savienības mērķis. ES iestādēm būtu jākļūst par labāko paraugu attiecībā uz dzimumu līdztiesību un sieviešu un vīriešu līdzvērtīgu dalību. Darba un privātās dzīves saskaņošana, kas minēta arī stratēģijā „Eiropa 2020”, ir darba kvalitātes un nodarbinātības palielināšanas pamatfaktors — arī ES civildienestā. Faktiski tas ir būtisks priekšnoteikums mērķu sasniegšanai. Mērķi — paaugstināt abu dzimumu nodarbinātības līmeni līdz 75 % — var sasniegt tikai tad, ja ir pieejami darba un privātās dzīves līdzsvarošanas instrumenti. Ja ES iestādes vēlas efektīvi risināt nākotnes uzdevumus, tām jārod atbilde uz galveno jautājumu — kā vislabāk izmantot ES piedāvāto talantu krātuvi, pilnā mērā izmantot savu darbinieku radošumu un inovācijas spēju, vienlaikus ņemot vērā kā vīriešu, tā sieviešu potenciālu.
Komisijas priekšlikums paredz grozīt Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus. Tā mērķis ir pieņemt visaptverošu pasākumu kopumu, kas nodrošina administratīvo izdevumu samazināšanu un stabilu algu un karjeras sistēmu. Atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, kas tapis pēc plašas apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm un ieinteresētajām personām. Laikā, kad jātaupa budžets, priekšlikumā mēģināts panākt līdzsvaru starp vajadzīgajiem taupības pasākumiem un pilnvērtīgi funkcionējošu civildienestu, kas spēj piesaistīt un saglabāt augsti kvalificētus darbiniekus, kas vēlas pārcelties un daudznacionālā vidē strādāt Eiropas interešu labā.
ES 2004. gadā veica civildienesta reformu, padarot tā noteikumus par vieniem no mūsdienīgākajiem noteikumiem. Tika ieviesta jauna, uz rezultātiem un nopelniem balstīta karjeras struktūra, jauns līgumdarbinieku statuss zemākas pakāpes uzdevumu veikšanai, tika veikta pensiju sistēmas reforma, ieviestas jaunas darba metodes un daži ģimenēm draudzīgi darba nosacījumi, piemēram, noteikumi par bērna kopšanas atvaļinājumu, ģimenes atvaļinājumu un jaunas tiesības strādāt nepilnu darba laiku.
Elastīga darba laika kārtība pirmo reizi tika ieviesta 1986. gadā Komisijā, vēlāk to pilnveidoja 1991. gadā. Tomēr faktiski tikai 2007. gadā Komisijā tika ieviesta elastīga darba laika kārtība. Lai Komisijā ieviestu tāldarbu, tika īstenoti dažādi tāldarba izmēģinājuma projekti. Taču tikai 2009. gada 18. decembrī Komisija pieņēma lēmumu par tāldarba ieviešanu savos dienestos no 2010. līdz 2015. gadam.
Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka neraugoties uz šiem centieniem, ne 2004. gadā ieviestajām izmaiņām, nedz arī pašreizējam Komisijas priekšlikumam nav izdevies panākt veiksmīgu darba un ģimenes dzīves pienākumu saskaņošanu, kas ir vēlamais priekšnoteikums darbinieku labklājībai, vienlaikus nodrošinot ES civildienesta efektīvu darbību un turpmāku modernizāciju.
Elastīga darba laika kārtības galvenais uzdevums ir panākt uz rezultātiem balstītu pārvaldību un uz mērķa sasniegšanu vērstu izpildi, vienlaikus ļaujot darbiniekiem brīvāk organizēt darba laiku. Tomēr pašlaik iespēja noteikt darba kārtību nav pieejama visiem ES civildienesta darbiniekiem.
Tāpēc atzinuma sagatavotāja ierosina, ka visām ES iestādēm būtu jāizvirza obligāta prasība ļaut izmantot elastīga darba laika kārtību, un tas attiektos arī uz vadītājiem. Darba un privātās dzīves līdzsvars vajadzīgs katram darbiniekam, tāpēc nav objektīva iemesla neiekļaut vadītājus. No vadītājiem sagaida, ka viņi rāda paraugu. Šāds izņēmums būtu pretrunā līdztiesīgai attieksmei pret visiem darbiniekiem. Turklāt ir nopietni iemesli pieņemt, ka samazināsies sieviešu iesniegto pieteikumu skaits uz vadošo amatu vietām, ja vadītājas amatā kandidātes zaudēs savas tiesības uz elastīgu darba laiku. Tieši pretēji — sievietes būtu jāmudina pieteikties uz vecāko un vidējo vadītāju amata vietām.
Turklāt katras iestādes iecēlējinstitūcijai jāievieš tāldarbs kā darba kārtības izvēles iespēja, jo ir pierādīts, ka tas ir ļoti izdevīgi. Mūsuprāt, šīs priekšrocības ir: liela patstāvība, plašākas pilnvaras, mazāks stress, lielāka motivācija uzlabot izpildi un mazāks ceļošanas laiks, tādējādi samazinot arī piesārņojumu. Šāda darba kārtība vēlama arī, lai samazinātu izdevumus, saglabātu darbiniekus un labāk saskaņotu darbu un ģimenes dzīvi.
Attiecībā uz personu sarakstu, kurām ir tiesības strādāt nepilnu darba laiku, atzinuma sagatavotāja uzskata, ka arī vientuļajiem vecākiem, neatkarīgi no bērna vecuma, būtu jāpiešķir šāda atļauja, un tāpēc šādi vecāki ir jāiekļauj sarakstā.
Vīriešu aktīva līdzdalība un iesaistīšanās saskaņošanas pasākumos ir būtiska, lai panāktu darba un ģimenes dzīves līdzsvaru, jo gan sievietes, gan vīrieši var būt ieguvēji no ģimenei draudzīgas nodarbinātības politikas un vienlīdzīgas iesaistīšanās neapmaksātā darbā un sadzīves pienākumu pildīšanā. Tādēļ pienācīga uzmanība būtu jāvelta dzimumu stereotipu likvidēšanai, piemēram, attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājumu. Nevienlīdzīgi bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanas noteikumi joprojām ir neizdevīgi karjerai. Pašlaik galvenokārt sievietes saskaras ar šo problēmu. Tādēļ atzinuma sagatavotāja ierosina grozīt pieeju attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu. Atzinuma sagatavotāja ierosina arī palielināt bērna kopšanas atvaļinājuma pabalstu, lai abus vecākus mudinātu aktīvi iesaistīties saskaņošanas pasākumos.
GROZĪJUMI
Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(2) Līdz ar to ir jānodrošina sistēma tāda ražīguma un integritātes ziņā augstas kvalitātes personāla pieņemšana darbā no dalībvalstu pilsoņiem, kas atlasīti pēc visplašākā iespējamā ģeogrāfiskā principa, un lai šis personāls varētu pildīt savus pienākumus pēc iespējas efektīvāk un lietderīgāk. | (2) Līdz ar to ir jānodrošina sistēma tāda ražīguma un integritātes ziņā augstas kvalitātes personāla pieņemšanai darbā no dalībvalstu pilsoņiem, kas atlasīti pēc visplašākā iespējamā ģeogrāfiskā principa un pienācīgi ņemot vērā dzimumu līdzsvaru, un lai šis personāls varētu pildīt savus pienākumus pēc iespējas efektīvāk un lietderīgāk. |
Pamatojums
Tā kā 51 % Eiropas iedzīvotāju ir sievietes, šis grozījums vajadzīgs, lai darbā pieņemšanas sistēmā ģeogrāfisko principu papildinātu ar dzimumu līdzsvaru kā objektīvu kritēriju, tādējādi nodrošinot sieviešu un vīriešu līdzvērtīgu dalību un vienlaikus saglabājot kvalifikācijā balstītus principus un augstu efektivitātes standartu.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
2.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (2a) Dzimumu līdztiesība un diskriminācijas aizliegums ir Savienības iestāžu darbības pamatvērtības, un ir jāpanāk labāks dzimumu līdzsvars visu līmeņu sieviešu un vīriešu darbinieku starpā. Dzimumu līdztiesības mērķu sasniegšanai jāizstrādā daudz efektīvāki politikas virzieni, kas ietekmētu pieņemšanu darbā, apmācību dažādās iestādēs un šo iestāžu ikdienas darbu. |
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(9) Vispārpieņemtā aktuārā prakse paredz, ka iepriekšējo novērojumu laikposms no 20 līdz 40 gadiem jāizmanto attiecībā uz procentu likmēm un algu pieaugumu, lai nodrošinātu pensiju shēmu līdzsvaru. Procentu likmju un algu pieauguma mainīgie vidējie lielumi tādējādi būtu jāpagarina līdz 30 gadiem ar astoņu gadu pārejas periodu. | (9) Vispārpieņemtā aktuārā prakse paredz, ka iepriekšējo novērojumu laikposms no 20 līdz 40 gadiem jāizmanto attiecībā uz procentu likmēm un algu pieaugumu, lai nodrošinātu pensiju shēmu līdzsvaru. Procentu likmju un algu pieauguma mainīgie vidējie lielumi tādējādi būtu jāpagarina līdz 30 gadiem ar astoņu gadu pārejas periodu. Pensiju shēmas reformā būtu jāņem vērā jau esošā sieviešu un vīriešu pensijas apmēra atšķirība un šīs reformas potenciālā ietekme uz sieviešu, jo īpaši zemāku kategoriju darbinieču pensiju apmēru. |
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(15) Elastīga darba laika kārtība ir mūsdienīgas un efektīvas publiskās pārvaldes būtisks elements, kas ļauj iestādēs nodrošināt ģimenēm labvēlīgus darba nosacījumus un atbilstošu dzimumu līdzsvaru. Tāpēc Civildienesta noteikumos ir jāievieš skaidra norāde uz šo kārtību. Tāpēc Civildienesta noteikumos ir jāievieš skaidra norāde uz šo kārtību. | (15) Elastīga darba laika kārtība un tāldarba iespēja ir mūsdienīgas un efektīvas publiskās pārvaldes būtiski elementi, kas ļauj iestādēs nodrošināt ģimenēm labvēlīgus darba nosacījumus, jo īpaši viena vecāka ģimenēm, un efektīvu dzimumu līdzsvaru. Tāpēc Civildienesta noteikumos ir jāievieš skaidra norāde uz šo kārtību. |
Pamatojums
Modernizācijas procesā tāldarbu ievieš organizācijas un iestādes, kas lielāku uzmanību pievērš uz rezultātiem balstītai pārvaldībai un uz mērķa sasniegšanu vērstai izpildei un nodrošina elastīgākus darba apstākļus, tādējādi palīdzot līdzsvarot darbu un privāto dzīvi. Mūsuprāt, šīs priekšrocības ir: liela patstāvība, plašākas pilnvaras, mazāks stress, lielāka motivācija uzlabot izpildi un mazāks ceļošanas laiks, tādējādi samazinot arī piesārņojumu. Šāda darba kārtība vēlama arī, lai samazinātu izdevumus un saglabātu darbiniekus.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
1. pants – -1. punkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
1.d pants – 1. punkts – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| -1. Noteikumu 1.d panta 1. punkta pirmo daļu papildina ar šādu teikumu: |
| „Tādēļ iestādēm obligāti jānodrošina, ka 40 % AD amata vietu ieņem sievietes.”; |
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
1. pants – 1.a punkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
1.e pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.a Noteikumu 1.e panta 1. punktu aizstāj ar šādu: |
| '1. Aktīvā nodarbinātībā iesaistītiem ierēdņiem ir pieejami iestāžu pieņemtie sociālie pasākumi, tostarp īpašie pasākumi, kas paredzēti darba un privātās dzīves saskaņošanai, piemēram, bērnu aprūpes iespējas, un pakalpojumi, ko sniedz sociālās labklājības struktūras, kuras minētas 9. pantā. Bijušajiem ierēdņiem ir pieeja īpašiem ierobežotiem sociālajiem pasākumiem.”; |
Pamatojums
Šis grozījums paredzēts, lai ieviestu īpašu atsauci uz pasākumiem, kas paredzēti darba un privātās dzīves saskaņošanai, piemēram, bērnu aprūpes iespējām, lai nodrošinātu ģimenēm labvēlīgus darba apstākļus, kas ir ES civildienesta efektīvas darbības un turpmākas modernizācijas priekšnoteikums.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
1. pants – 8. punkts
Civildienesta noteikumi
27. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Iecelšana amatā ir virzīta uz to, lai iestāde saņemtu pakalpojumus, ko sniedz visspējīgākie, visefektīvākie un visgodīgākie ierēdņi, kas iecelti amatā, ņemot vērā pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko teritoriju, un izraudzīti no Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Neviens amats netiek rezervēts kādas konkrētas dalībvalsts pilsoņiem. | Iecelšana amatā ir virzīta uz to, lai iestāde saņemtu pakalpojumus, ko sniedz visspējīgākie, visefektīvākie un visgodīgākie ierēdņi, kas iecelti amatā, ņemot vērā pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko teritoriju, kā arī pienācīgi ņemot vērā dzimumu līdzsvaru, un izraudzīti no Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Neviens amats netiek rezervēts kādas konkrētas dalībvalsts pilsoņiem. |
Pamatojums
Tā kā 51 % Eiropas iedzīvotāju ir sievietes, šis grozījums vajadzīgs, lai darbā pieņemšanas sistēmā ģeogrāfisko principu papildinātu ar dzimumu līdzsvaru kā objektīvu kritēriju, tādējādi nodrošinot sieviešu un vīriešu līdzvērtīgu dalību un vienlaikus saglabājot kvalifikācijā balstītus principus un augstu efektivitātes standartu.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
1. pants – 13. punkts
Civildienesta noteikumi
42.a pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
13. Noteikumu 42.a pantu groza šādi: | 13. Noteikumu 42.a pantu aizstāj ar šādu: |
| „42.a pants |
(a) pirmās daļas otrajā teikumā vārdu "iestāžu" aizstāj ar vārdiem "katras iestādes iecēlējinstitūcijas"; | Ierēdnis ir tiesīgs saņemt ne vairāk kā sešu mēnešu bērna kopšanas atvaļinājumu par katru bērnu, nesaņemot pamatalgu, ko var izmantot pirmo divpadsmit mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas vai adopcijas. Atvaļinājuma laiku var divkārt pagarināt vientuļiem vecākiem, kas atzīti saskaņā ar katras iestādes iecēlējinstitūcijas pieņemtajiem vispārējiem īstenošanas noteikumiem, kā arī vecākiem, kuru bērni ir aprūpējami invaliditātes vai nopietnas slimības dēļ, ko apliecina ārsta izziņa. Minimālais vienā reizē ņemtais atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi. |
(b) trešās daļas pēdējā teikumā vārdu "pielīdzina" aizstāj ar vārdu "pārskata". | Bērna kopšanas atvaļinājuma laikā turpinās ierēdņa dalība sociālajā nodrošinājuma shēmā; saglabājas pensiju tiesību iegūšana, apgādājamā bērna pabalsts un pabalsts izglītībai. Ierēdnis saglabā savu amatu un turpina būt tiesīgs saņemt izvirzīšanu augstākam līmenim vai paaugstinājumu augstākā pakāpē. Atvaļinājumu var izmantot kā pilna laika vai nepilna laika atvaļinājumu. Ja bērna kopšanas atvaļinājumu izmanto pilna laika atvaļinājuma veidā, pirmajā punktā paredzēto maksimālo periodu divkāršo. Bērna kopšanas atvaļinājuma laikā ierēdņi ir tiesīgi saņemt pabalstu 60 % apmērā no pamatalgas mēnesī, ievērojot nosacījumu, ka šā pabalsta maksimālā summa nepārsniedz EUR 2552,40, vai 50 % no šīs summas, ja izmanto nepilna laika atvaļinājumu, bet ierēdņi nedrīkst veikt citu algotu darbu. Iestāde pilnībā sedz 72. un 73. pantā paredzētās iemaksas sociālā nodrošinājuma shēmā un tās aprēķina, pamatojoties uz ierēdņa pamatalgu. Tomēr nepilna laika atvaļinājuma gadījumā šis noteikums attiecas tikai uz starpību starp pilnu pamatalgu un proporcionāli samazinātu pamatalgu. Ierēdņa iemaksu par faktiski saņemto pamatalgas daļu aprēķina, izmantojot tos pašu procentus, ja ierēdnis strādātu pilnas slodzes darbu.
|
| Pabalstu, kas aprēķināts atbilstīgi otrajam punktam un kas nav mazāks par EUR 1592,50 mēnesī vai 50 % no šīs summas, ja ierēdnis ir nepilna laika atvaļinājumā, maksā pirmajā punktā minētajiem vientuļajiem vecākiem un vecākiem, kuru bērni ir aprūpējami invaliditātes vai nopietnas slimības dēļ, ko apliecina ārsta izziņa, bērna kopšanas atvaļinājuma pirmos trīs mēnešus, ja šo atvaļinājumu izmanto tēvs dzemdību atvaļinājuma laikā vai jebkurš no vecākiem tūlīt pēc dzemdību atvaļinājuma, vai adopcijas atvaļinājuma laikā vai tūlīt pēc tā. |
| Bērna kopšanas atvaļinājumu var pagarināt vēl par sešiem mēnešiem, pabalsta apmēru ierobežojot līdz 50 % no otrajā daļā minētās summas. Vientuļiem vecākiem, kā minēts pirmajā daļā, bērna kopšanas atvaļinājumu var pagarināt vēl par divpadsmit mēnešiem, pabalsta apmēru ierobežojot līdz 50 % no trešajā daļā minētās summas. |
| Šajā pantā minētās summas pielīdzina atbilstīgi atalgojumam.” |
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
1. pants – 21. punkts – d apakšpunkts
Civildienesta noteikumi
55. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
„4. Katras iestādes iecēlējinstitūcija var ieviest elastīga darba laika kārtību. Ierēdņi, uz kuriem attiecas 44. panta otrās daļas noteikumi, paši pārvalda savu darba laiku bez šādas kārtības izmantošanas.”. | „4. Katras iestādes iecēlējinstitūcija ievieš elastīga darba laika kārtību.”. |
Pamatojums
Elastīga darba laika kārtība ļauj saskaņot darbu un privāto dzīvi un ES iestādēs un struktūrās veicina atbilstīgu dzimumu līdzsvaru, vienlaikus nodrošinot obligātā darba laika saistību ievērošanu. Visām ES iestādēm un organizācijām būtu obligāti jānodrošina elastīga darba laika kārtības sistēma. Darba un privātās dzīves līdzsvars vajadzīgs katram darbiniekam; nav objektīvu iemeslu neiekļaut vadītājus. No vadītājiem sagaida, ka viņi rāda paraugu. Šāds izņēmums būtu pretrunā līdztiesīgai attieksmei pret visiem darbiniekiem.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
1. pants – 21. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
55. pants – 4.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (da) Pievieno šādu punktu: |
| „Katras iestādes iecēlējinstitūcija ievieš īpašu kārtību, lai ierēdne pēc bērna kopšanas atvaļinājuma varētu barot bērnu ar krūti vai noslaukt pienu, vismaz divas stundas dienā atbrīvojot ierēdni no darba pienākumu veikšanas. |
| Šos noteikumus piemēro visām pilna darbalaika dienām. Ja ierēdnes darba diena ir īsāka, bērna barošanas vai piena noslaukšanas laiku samazina līdz vismaz vienai stundai. |
| Katras iestādes iecēlējinstitūcija nodrošina bērna barošanai vai piena noslaukšanai piemērotas telpas.”. |
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
1. pants – 21. punkts – db apakšpunkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
55. pants – 4.b punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (db) Pievieno šādu punktu: |
| '4b. Katras iestādes iecēlējinstitūcija ievieš tāldarbu kā darba kārtības izvēles iespēju.”. |
Pamatojums
Katras iestādes iecēlējinstitūcijai jāievieš tāldarbs kā darba kārtības izvēles iespēja, jo ir pierādīts, ka tas ir ļoti izdevīgi. Mūsuprāt, šīs priekšrocības ir: liela patstāvība, plašākas pilnvaras, mazāks stress, lielāka motivācija uzlabot izpildi un mazāks ceļošanas laiks, tādējādi samazinot arī piesārņojumu. Šāda darba kārtība vēlama arī, lai samazinātu izdevumus, saglabātu darbiniekus un labāk saskaņotu darbu un ģimenes dzīvi.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
1. pants – 22. punkts – -a apakšpunkts (jauns)
55.a pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (-a) Panta 2. punkta pirmajai daļai pēc b) apakšpunkta pievieno šādu apakšpunktu: |
| „(ba) lai rūpētos par bērnu neatkarīgi no bērna vecuma, ja ierēdnis ir vientuļais vecāks;”; |
Pamatojums
Vientuļiem vecākiem, neatkarīgi no bērna vecuma, atbilstīgi Eiropas Parlamenta 2011. gada 25. oktobra rezolūcijai par vientuļo māšu stāvokli būtu jāpiešķir tiesības strādāt nepilnu darba laiku.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
1. pants – 22. punkts – -aa apakšpunkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
55.a pants – 2. punkts – bb apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (-aa) Panta 2. punkta pirmajai daļai pievieno šādu apakšpunktu: |
| „(bb) lai aprūpētu bērnu līdz 14 gadu vecumam, ja darba laika samazinājums nav lielāks par 5 % no parastā darba laika ilguma. Šajā gadījumā IV pielikuma 3. pantu nepiemēro.”; |
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
1. pants – 26.a punkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
58. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 26.a Noteikumu 58. pantu aizstāj ar šādu: |
| „58. pants |
| Ierēdnes papildus 57. pantā paredzētajam atvaļinājumam pēc medicīniskas izziņas uzrādīšanas ir tiesīgas saņemt divdesmit nedēļu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums sākas ne agrāk kā sešas nedēļas pirms izziņā norādītās iespējamās dzemdību dienas un beidzas ne agrāk kā 14 nedēļas pēc dzemdībām. Vairāku bērnu vai priekšlaicīgu dzemdību, vai bērna ar invaliditāti vai nopietnu slimību piedzimšanas gadījumā atvaļinājums ir 24 nedēļas. Šajos noteikumos priekšlaicīgas dzemdības ir dzemdības, kas notiek pirms grūtniecības 34. nedēļas beigām. |
| Visu ierēdņu un darbinieku, tostarp Eiropas Parlamenta deputātu asistentu dzemdību atvaļinājuma kopējās izmaksas, sākot ar šāda atvaļinājuma pirmo dienu, sedz no iestādes kopējās sociālā nodrošinājuma shēmas. |
| Grūtniecības laikā nedrīkst pārtraukt ierēdņu un citu darbinieku, tostarp akreditēto parlamentāro asistenšu, līgumus. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā esošu sieviešu, tostarp akreditētu parlamentāro asistenšu līgumus nedrīkst pārtraukt līdz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma beigām.”; |
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
1. pants – 32.a punkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
67. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 32.a Noteikumu 67. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: |
| „3. Apgādājamā bērna pabalstu var divkāršot ar īpašu pamatotu lēmumu, kuru iecēlējinstitūcija pieņem, pamatojoties uz medicīniskiem dokumentiem, kuri apliecina, ka bērnam ir invaliditāte vai ilgstoša slimība, kuras dēļ ierēdnim ir liels finansiālais slogs.”. |
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
1. pants – 46.a punkts (jauns)
Civildienesta noteikumi
V pielikums – 6. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 46.a Noteikumu V pielikuma 6. pantu aizstāj ar šādu: |
| „6. pants |
| Papildus ikgadējam atvaļinājumam pēc darbinieka lūguma var piešķirt īpašu atvaļinājumu. Proti, īpašu atvaļinājumu piešķir šādos gadījumos: |
| – ierēdņa laulību gadījumā — četras dienas; |
| – ierēdņa dzīvesvietas maiņas gadījumā — līdz divām dienām; |
| – laulātā nopietnas slimības gadījumā — līdz trim dienām; |
| – laulātā nāves gadījumā — četras dienas; |
| – augšupēja radinieka nopietnas slimības gadījumā — līdz divām dienām; |
| – augšupēja radinieka nāves gadījumā — divas dienas; |
| – bērna laulību gadījumā — divas dienas; |
| – bērna piedzimšanas gadījumā — 10 dienas, kas jāizmanto četrpadsmit nedēļās pēc bērna piedzimšanas; |
| – bērna ar invaliditāti vai nopietni slima bērna piedzimšanas gadījumā — 20 dienas, kas jāizmanto četrpadsmit nedēļās pēc bērna piedzimšanas; |
| – sievas nāves gadījumā dzemdību atvaļinājuma laikā — tik daudz dienu, cik atlikušas līdz dzemdību atvaļinājuma beigām; ja mirusī sieva nav ierēdne, atlikušo dzemdību atvaļinājuma laiku nosaka, pēc analoģijas piemērojot Civildienesta noteikumu 58. pantu; |
| – bērna nopietnas slimības gadījumā — līdz divām dienām; |
| – ļoti nopietnas bērna slimības gadījumā, ko apliecina ārsta izziņa, vai divpadsmitgadīga vai jaunāka bērna hospitalizācijas gadījumā — līdz piecām dienām; |
| – bērna nāves gadījumā — četras dienas; |
| – bērna adopcijas gadījumā — 20 nedēļas, bērna invalīda adopcijas gadījumā — 24 nedēļas. |
| Katra bērna adopcija dod tiesības tikai uz vienu īpaša atvaļinājuma periodu, ko var sadalīt starp adoptētājiem vecākiem, ja abi ir ierēdņi. To piešķir tikai tad, ja ierēdņa laulātais vismaz uz pusslodzi strādā algotu darbu. Ja laulātais strādā ārpus Savienības un saņem samērojamu atvaļinājumu, attiecīgu dienu skaitu atskaita no atvaļinājuma ilguma, uz ko darbiniekam ir tiesības. |
| Vajadzības gadījumā iecēlējinstitūcija var piešķirt papildu īpašu atvaļinājumu, ja tās attiecīgas valsts tiesību akti, kurā noris adopcijas procedūra un kas nav tā valsts, kurā strādā adoptētājs ierēdnis, prasa viena vai abu adoptētāju vecāku uzturēšanos tajā valstī. |
| Ja ierēdnis šā ievilkuma pirmā teikumā norādīto iemeslu dēļ neizmanto pilnu 20 vai 24 nedēļu ilgu īpašo atvaļinājumu, viņam piešķir 10 dienas ilgu īpašu atvaļinājumu; īpašo papildu atvaļinājumu piešķir tikai vienu reizi par katru adoptēto bērnu. |
| Iestāde var piešķirt īpašu atvaļinājumu arī kvalifikācijas celšanas gadījumā termiņos, kas norādīti iestādes sagatavotajā kvalifikācijas celšanas programmā atbilstīgi Civildienesta noteikumu 24.a pantam. |
| Šajā pantā ierēdņa neprecēto partneri uzskata par laulāto, ja ievēroti pirmie trīs VII pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā uzskaitītie nosacījumi.”; |
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
1. pants – 49. punkts – -a apakšpunkts (jauns)
VII pielikums – 1. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – iv punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (-a) VII pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta iv) punktu svītro; |
Pamatojums
Šāda rīcība diskriminē reģistrētās partnerattiecībās esošus partnerus, kas saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem varētu noslēgt likumīgu laulību, taču tā kā tiesību aktos ir atļauts noslēgt reģistrētas partnerattiecības, viņi izvēlas šo iespēju.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
2. pants – 19. punkts
Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība
47. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
19. Nodarbināšanas kārtības 47. panta a) punktu aizstāj ar šādu punktu: | 19. Nodarbināšanas kārtības 47. pantu aizstāj ar šādu: |
| „47. pants |
| Izņemot nāves iestāšanās gadījumus, pagaidu darbinieku darba tiesiskās attiecības beidzas: |
„tā mēneša beigās, kurā darbinieks sasniedz 65 gadu vecumu, vai izņēmuma gadījumos tajā datumā, kas noteikts saskaņā ar Civildienesta noteikumu 52. panta b) punkta otro daļu; vai”. | a) tā mēneša beigās, kurā darbinieks sasniedz 65 gadu vecumu, vai piemērojamos gadījumos tajā datumā, kas noteikts saskaņā ar 50.c°panta 2. punktu; vai |
| b) ja līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku: |
| i) līgumā norādītajā datumā; |
| ii) tā paziņošanas termiņa beigās, kas paredzēts līgumā, kas darbiniekam vai iestādei dod iespēju to izbeigt ātrāk. Paziņošanas periods nav īsāks kā viens mēnesis par dienesta gadu, vismaz viens mēnesis un ne vairāk kā trīs mēneši. Pagaidu darbiniekiem, kuru līgumi ir atjaunoti, šis periods ir ne vairāk kā seši mēneši. Tomēr paziņošanas termiņā neieskaita grūtniecības, ko apliecina ārsta izziņa, un grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu vai slimības atvaļinājumu ar noteikumu, ka slimības atvaļinājums nepārsniedz trīs mēnešus. Turklāt grūtniecības, ko apliecina ārsta izziņa, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai slimības atvaļinājuma laikā atkarībā no iepriekšminētā ierobežojuma to aptur. Ja līgumu izbeidz pēc iestādes iniciatīvas, darbiniekam ir tiesības saņemt kompensāciju, kas vienāda ar vienu trešo daļu no viņa pamatalgas par laika posmu starp datumu, kurā beidzas viņa pienākumu pildīšana, un datumu, kurā beidzas viņa darba līgums; |
| iii) ja darbinieks vairs neatbilst 12. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem, paredzot iespēju saskaņā ar minēto noteikumu atļaut izņēmumu. Ja izņēmumu atļauj, piemēro šā b) apakšpunkta ii) punktā minēto paziņošanas periodu; vai |
| c) ja līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku: |
| i) līgumā paredzētā paziņošanas termiņa beigās; paziņošanas termiņš ir vismaz viens mēnesis par katru pilnu dienesta gadu, bet ne īsāks kā trīs mēneši un ne ilgāks kā 10 mēneši. Tomēr paziņošanas termiņā neieskaita grūtniecības, ko apliecina ārsta izziņa, un grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu vai slimības atvaļinājumu ar noteikumu, ka slimības atvaļinājums nepārsniedz trīs mēnešus. Turklāt grūtniecības, ko apliecina ārsta izziņa, dzemdību atvaļinājuma vai slimības atvaļinājuma laikā, ņemot vērā iepriekšminēto ierobežojumu, to aptur; vai |
| ii) ja darbinieks vairs neatbilst 12. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem, paredzot iespēju saskaņā ar minēto noteikumu atļaut izņēmumu. Ja izņēmumu neatļauj, piemēro šā c) apakšpunkta ii) punktā minēto paziņošanas periodu.”; |
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
2. pants – 33.a punkts (jauns)
Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība
139. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 33.a Noteikumu 139. panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu: |
| „(d) ņemot vērā, ka savstarpēja uzticēšanās starp deputātu un reģistrēto deputāta palīgu ir viņu darba attiecību pamatā, paziņošanas termiņa beigās, kas ir norādīts līgumā, kas paredz reģistrētajam deputāta palīgam vai Eiropas Parlamentam — pēc pieprasījuma, ko iesniedz Eiropas Parlamenta deputāts vai deputāti, kam reģistrētais deputātu palīgs tika pieņemts palīdzēt — tiesības līgumu lauzt pirms termiņa. Paziņošanas periods nav īsāks kā viens mēnesis par dienesta gadu, vismaz viens mēnesis un ne vairāk kā trīs mēneši. Tomēr paziņošanas termiņā neieskaita grūtniecības, ko pastiprina apliecina ārsta izziņa, un dzemdību atvaļinājumu vai slimības atvaļinājumu ar noteikumu, ka slimības atvaļinājums nepārsniedz trīs mēnešus. Turklāt grūtniecības, ko apliecina ārsta izziņa, dzemdību atvaļinājuma vai slimības atvaļinājuma laikā, ņemot vērā iepriekšminēto ierobežojumu, to aptur;”; |
PROCEDŪRA
Virsraksts | Civildienesta noteikumi un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība | |||
Atsauces | COM(2011)0890 – C7-0507/2011 – 2011/0455(COD) | |||
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē | JURI 19.1.2012 |
|
|
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē | FEMM 19.1.2012 |
|
|
|
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums | Silvana Koch-Mehrin 25.1.2012 |
|
|
|
Izskatīšana komitejā | 27.3.2012 | 24.4.2012 |
|
|
Pieņemšanas datums | 24.4.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 20 5 4 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Emine Bozkurt, Andrea Češková, Iratxe García Pérez, Zita Gurmai, Mikael Gustafsson, Mary Honeyball, Sophia in ‘t Veld, Lívia Járóka, Nicole Kiil-Nielsen, Silvana Koch-Mehrin, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Astrid Lulling, Barbara Matera, Elisabeth Morin-Chartier, Angelika Niebler, Siiri Oviir, Antonyia Parvanova, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Marc Tarabella, Britta Thomsen, Marina Yannakoudakis, Anna Záborská, Inês Cristina Zuber | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Franziska Katharina Brantner, Christa Klaß, Ana Miranda, Mariya Nedelcheva, Katarína Neveďalová | |||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Tamás Deutsch | |||
PROCEDŪRA
Virsraksts | Civildienesta noteikumi un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība | |||
Atsauces | COM(2011)0890 – C7-0507/2011 – 2011/0455(COD) | |||
Datums, kad to iesniedza EP | 13.12.2011 |
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē | JURI 19.1.2012 |
|
|
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē | BUDG 19.1.2012 | CONT 19.1.2012 | AFCO 19.1.2012 | FEMM 19.1.2012 |
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums | AFCO 28.2.2012 |
|
|
|
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums | Dagmar Roth-Behrendt 11.4.2011 |
|
|
|
Izskatīšana komitejā | 25.1.2012 | 1.3.2012 | 27.3.2012 |
|
Pieņemšanas datums | 25.4.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 19 3 2 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Raffaele Baldassarre, Luigi Berlinguer, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Marielle Gallo, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sajjad Karim, Klaus-Heiner Lehne, Jiří Maštálka, Alajos Mészáros, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Dimitar Stoyanov, Rebecca Taylor, Alexandra Thein, Rainer Wieland, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Piotr Borys, Cristian Silviu Buşoi, Vytautas Landsbergis, Eva Lichtenberger, Dagmar Roth-Behrendt | |||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Alejandro Cercas | |||
Iesniegšanas datums | 3.5.2012 | |||