Sesijas dokuments

 

A7-0170/2012

30.5.2012

***I

ZIŅOJUMS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsultatīvo uzraudzību un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos

( COM(2011)0453 – C7-0210/2011 – 2011/0203(COD) )

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referents: Othmar Karas

 

PR_COD_1amCom

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums

  *  Apspriežu procedūra

  ***  Piekrišanas procedūra

  ***I  Parastā likumdošanas procedūra (pirmais lasījums)

  ***II  Parastā likumdošanas procedūra (otrais lasījums)

  ***III  Parastā likumdošanas procedūra (trešais lasījums)

 

(Norādītā procedūra pamatojas uz akta projektā ierosināto juridisko pamatu.)

 

 

 

Grozījumi akta projektā

Izmaiņas, kas ar Parlamenta grozījumiem izdarītas akta projektā, ir iezīmētas treknā slīprakstā. Teksts, kas iezīmēts parastā slīprakstā, tehniskajiem dienestiem norāda tās akta projekta daļas, kurās ierosināti labojumi, lai sagatavotu galīgo teksta redakciju (piemēram, nepārprotami kļūdainas teksta daļas vai to izlaidumi kādā no valodām). Šos ierosinātos labojumus apstiprina attiecīgie tehniskie dienesti.

 

Informācijas bloka, ko ievieto pirms katra grozījuma attiecībā uz spēkā esošu aktu, kuru plānots grozīt ar attiecīgo akta projektu, trešajā un ceturtajā rindā attiecīgi norāda spēkā esošo aktu un tā atbilstīgo teksta vienību. Daļas, kas tiek pārņemtas no tādas spēkā esoša akta teksta vienības, kura netiek grozīta ar attiecīgo akta projektu, bet kuru Parlaments nodomājis grozīt, iezīmē treknrakstā. Iespējamos šādu teksta daļu svītrojumus apzīmē šādi: […].

 

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS

Lpp.

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS  5

PROCEDŪRA  166

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsultatīvo uzraudzību un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos

( COM(2011)0453 – C7-0210/2011 – 2011/0203(COD) )

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei ( COM(2011)0453 ),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 53. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0210/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar Protokolu (Nr. 2) par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu iesniedzis Zviedrijas Parlaments un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu ( A7-0170/2012 ),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI[1]*

attiecībā uz Komisijas priekšlikumu

---------------------------------------------------------

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību uzraudzību un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 53. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas dalībvalstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu[2],

ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinumu[3],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Vairākos gadījumos būtiski grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīva 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu[4] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīva 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību[5] („ieguldījumu sabiedrības un kredītiestādes” turpmāk „iestādes”). Daudzi Direktīvas 2006/48/EK un Direktīvas 2006/49/EK noteikumi ir piemērojami gan kredītiestādēm, gan ieguldījumu sabiedrībām. Skaidrības labad un lai nodrošinātu šo noteikumu saskaņotu piemērošanu, būtu vēlams apvienot šos noteikumus jaunā tiesību aktu kopumā, ko piemēro kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām. Lai uzlabotu to pieejamību, šo direktīvu pielikumu noteikumi būtu jāietver šā jaunā tiesību aktu kopuma pantos.

(2)  Jauno tiesību aktu kopumu būtu jāveido diviem atšķirīgiem juridiskajiem instrumentiem. Direktīvā būtu jāiekļauj noteikumi, kuri reglamentē uzņēmējdarbības atļaušanu, kvalificētas līdzdalības iegādi, uzņēmējdarbības veikšanas brīvības un pakalpojumu sniegšanas brīvības izmantošanu, izcelsmes dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestāžu pilnvaras šajā saistībā, kā arī noteikumi, kuri reglamentē sākumkapitālu un kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību uzraudzības pārskatīšanu. Šīs direktīvas galvenais mērķis un temats ir tādu valsts noteikumu koordinēšana, kuri attiecas uz piekļuvi kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību darbībai, kā arī uz to pārvaldības modalitātēm un to uzraudzības sistēmu. Papildus šiem noteikumiem Direktīva 2006/48/EK un Direktīva 2006/49/EK arī ietver uzraudzības prasības kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām. Šīs prasības būtu jāparedz regulā, kas nosaka vienotas un tieši piemērojamas uzraudzības prasības kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām, jo šādas prasības ir cieši saistītas ar finanšu tirgu darbību saistībā ar kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību turējumā esošo aktīvu skaitu. Tādēļ šī direktīva būtu jālasa kopā ar minēto regulu. Abiem juridiskajiem instrumentiem kopā būtu jāveido tiesiskais regulējums, kas reglamentē banku darbības, kā arī nosaka kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību uzraudzības noteikumus.

(3)  Regulā [ieraksta PB] noteiktās vispārējās uzraudzības prasības papildina ar individuāliem pasākumiem, par ko izlemj kompetentās iestādes, ņemot vērā katrā atsevišķā kredītiestādē un ieguldījumu sabiedrībā jau uzsākto uzraudzības pārbaudi. Direktīvā būtu jānosaka šādu uzraudzības pasākumu loks, un kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai izlemt, kuri pasākumi būtu jāīsteno. Attiecībā uz šādiem individuāliem pasākumiem, kas saistīti ar likviditāti, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā principi, kas izklāstīti likviditātes pamatnostādnēs, kuras publicējusi Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja.

(3a)  Papildus iekšējās likviditātes izmaksu un ieguvumu stingram novērtējumam ir būtiski rosināt iestādes samazināt ārējās izmaksas, ko rada to grūtības vai neveiksmīga darbība. Lai to panāktu, Komisijai būtu jānodrošina, ka, izstrādājot jebkuru turpmāko tiesību aktu, ar ko iestādēm prasa veikt iemaksas noregulējuma fondos un citos fondos, kuru mērķis ir samazināt šādas ārējās izmaksas, kas jāsedz patērētājiem un nodokļu maksātājiem, pilnībā tiek ņemts vērā iesaistīto iestāžu likviditātes riska profils. Tām iestādēm, kuras pilnībā neatbilst šīs direktīvas vai Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulas (ES) Nr. .../2012 [par uzraudzības prasībām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām] noteikumiem attiecībā uz likviditātes risku, būtu jānosaka proporcionāli lielākas iemaksas nekā tām iestādēm, kuras atbilst šiem noteikumiem.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem[6], ļauj ieguldījumu sabiedrībām, kuras saņēmušas atļauju no to izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm un kuras ir to pašu kompetento iestāžu pārraudzībā, brīvi veidot filiāles un sniegt pakalpojumus citās dalībvalstīs. Minētā direktīva tādēļ paredz saskaņot noteikumus, kas reglamentē ieguldījumu sabiedrību darbības atļaušanu un uzņēmējdarbības veikšanu. Tomēr tā nenosaka ne ieguldījumu sabiedrību sākumkapitāla lielumu, ne vienotu uzraudzības sistēmu riskiem, kam pakļautas šīs sabiedrības, un tas būtu jānosaka šajā direktīvā.

(5)  Šai direktīvai būtu jābūt būtiskam instrumentam iekšējā tirgus izveidei kredītiestāžu jomā gan attiecībā uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību, gan attiecībā uz finanšu pakalpojumu sniegšanas brīvību.

(6)  Lai iekšējais tirgus darbotos vienmērīgi, ir vajadzīgas ne vien tiesību normas, bet arī dalībvalstu kompetento iestāžu cieša un regulāra sadarbība, kā arī to piemērotās reglamentācijas un uzraudzības prakses konverģences būtiska uzlabošana.

(7)  Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi)[7], izveidoja EBI. Šajā direktīvā būtu jāņem vērā EBI nozīme un funkcija, kā izklāstīts minētajā regulā, un procedūras, kas jāievēro, uzdodot uzdevumus EBI.

(7a)  Ņemot vērā to, ka ar šo direktīvu tiek nenovēršami paplašinātas EBI pilnvaras un uzdevumi, Komisijai, Padomei un Eiropas Parlamentam būtu nekavējoties jānodrošina atbilstošu cilvēkresursu un finanšu resursu pieejamība.

(8)  Kredītiestāžu uzraudzības koordinēšanas pasākumiem būtu jāattiecas uz visām šādām iestādēm gan nolūkā aizsargāt noguldījumus, gan nolūkā radīt tām vienādus konkurences apstākļus. Tomēr būtu atbilstīgi jāņem vērā objektīvās atšķirības to statūtos un mērķos, kā noteikts attiecīgo valstu tiesību aktos.

(8a)  Lai nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību, uzņēmējdarbības un kredītiestāžu pārrobežu grupu darbības vadīšanai ir nepieciešama pārredzama, paredzama un saskaņota uzraudzības prakse un lēmumi. Tādēļ EBI būtu jāpastiprina izcelsmes dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestāžu uzraudzības prakses saskaņošana. Uzraudzības procesā un lēmumu pieņemšanā būtu jāņem vērā iekšējā tirgus princips attiecībā uz brīvu kapitāla apriti. Uzraudzības kolēģijām būtu jānodrošina kopīga un saskaņota darba programma, kā arī saskaņoti uzraudzības lēmumi. Uzraudzības kolēģiju lēmumiem vajadzētu būt saistošiem visiem grupas locekļiem, kā arī izcelsmes dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestādēm. Izcelsmes dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestāžu sadarbība būtu jāpastiprina, uzlabojot pārredzamību un informācijas apmaiņu.

(9)  Tādēļ pasākumu piemērošanas jomai vajadzētu būt iespējami plašai, aptverot visas iestādes, kuru komercdarbība ir pieņemt no sabiedrības atmaksājamus naudas līdzekļus vai nu kā noguldījumus, vai kā citādi, piemēram, pastāvīgi emitējot obligācijas un citus līdzīgus vērtspapīrus, kā arī piešķirt kredītus no saviem līdzekļiem. Būtu jāparedz izņēmumi attiecībā uz dažām kredītiestādēm, kam šo direktīvu nepiemēro. Šo direktīvu piemēros tikai tām iestādēm, kas noteiktas Regulā [ieraksta PB]. Šīs direktīvas noteikumiem nevajadzētu ietekmēt tādu attiecīgās valsts tiesību aktu piemērošanu, kuri paredz īpašas papildu atļaujas, kas kredītiestādēm ļauj veikt īpašas darbības vai īpašas operācijas.

(10)  Ir lietderīgi īstenot saskaņošanu, kas ir nepieciešama un pietiekama, lai nodrošinātu atļauju piešķiršanas un uzraudzības sistēmu savstarpēju atzīšanu, padarot iespējamu vienotas visā Savienībā atzītas atļaujas piešķiršanu un izcelsmes dalībvalsts uzraudzības principa piemērošanu.

(11)  Savstarpējas atzīšanas princips un izcelsmes dalībvalsts uzraudzības princips paredz, ka dalībvalstu kompetentās iestādes nedrīkst piešķirt atļauju vai tā ir jāatsauc, ja tādi faktori kā darbības programma, darbību veikšanas vieta vai faktiskā darbība skaidri rāda, ka kredītiestāde izvēlējusies kādas dalībvalsts tiesību sistēmu, lai izvairītos no stingrākiem standartiem, kas ir spēkā citā dalībvalstī, kuras teritorijā tā plāno veikt vai veic lielāko daļu darbības. Ja šādu skaidru norāžu nav, bet banku grupas uzņēmumu aktīvu lielākā daļa atrodas citā dalībvalstī, kuras kompetentās iestādes veic vienoto uzraudzību, tad vienotās uzraudzības kompetenci maina tikai ar minēto kompetento iestāžu piekrišanu.

(12)  Kompetentajām iestādēm nevajadzētu kādai kredītiestādei piešķirt vai saglabāt atļauju, kad starp minēto kredītiestādi un citām fiziskām vai juridiskām personām ir tāda veida ciešas saiknes, kas liedz atbilstīgi īstenot to uzraudzības uzdevumu. Kredītiestādēm, kuras jau saņēmušas atļauju, būtu jāpakļaujas kompetento iestāžu prasībām arī attiecībā uz šīm ciešajām saiknēm.

(12a)  Finanšu krīze parādīja, ka pastāv saikne starp banku sektoru un neregulētām jeb „ēnu” banku darbībām. Veicot dažas neregulētas banku darbības, risks tiek saprātīgi nošķirts no banku darbības sektora un līdz ar to tas neapdraud nodokļu maksātājus vai nerada sistēmisku ietekmi. Tomēr, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, ir vajadzīga labāka izpratne par neregulētām banku darbībām, to saistību ar finanšu iestādēm, kā arī par regulējumu pārredzamības nodrošināšanai, sistēmiskā riska mazināšanai un nepareizas prakses izskaušanai. Daļēji to var nodrošināt finanšu iestāžu papildu pārskati, tomēr būs nepieciešams arī īpašs jauns regulējums.

(12b)  Lai cīnītos pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, Savienībai būtu jāsāk pieprasīt juridiskajām personām sniegt pārskatus atsevišķi pa valstīm; līdz ar to nevajadzētu izsniegt darbības atļauju kredītiestādei, kas nesniedz pārskatus par katru valsti atsevišķi.

(13)  Norāde par to, ka uzraudzības iestādes atbilstīgi pilda savus uzraudzības uzdevumus, attiecas uz vienoto uzraudzību, kas būtu jāīsteno attiecībā uz kredītiestādi vai ieguldījumu sabiedrību, kad Savienības tiesību akti paredz šāda veida uzraudzību. Šādos gadījumos iestādēm, kam iesniegts atļaujas pieteikums, būtu jāspēj noteikt iestādes, kuru kompetencē ir veikt šīs kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības vienoto uzraudzību.

(14)  Kredītiestādēm, kam atļaujas piešķirtas to izcelsmes dalībvalstīs, vajadzētu būt tiesībām dažas vai visas šīs direktīvas I pielikumā uzskaitītās darbības veikt visā Savienībā, dibinot filiāles vai sniedzot pakalpojumus.

(15)  Ir lietderīgi savstarpēju atzīšanu attiecināt uz šīs direktīvas I pielikumā uzskaitītajām darbībām, ko veic finanšu iestādes, kuras ir kredītiestāžu meitasuzņēmumi, ja uz šādiem meitasuzņēmumiem attiecas vienotā uzraudzība, ko īsteno attiecībā uz to mātesuzņēmumiem, un tās ievēro noteiktus stingrus nosacījumus.

(16)  Uzņēmēja dalībvalsts no iestādēm, kam kā kredītiestādēm nav piešķirta atļauja izcelsmes dalībvalstīs, un attiecībā uz darbībām, kuras nav uzskaitītas šīs direktīvas I pielikumā, sakarā ar izmantojamām tiesībām veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus drīkstētu prasīt, lai tiek ievēroti tās normatīvo aktu specifiskie noteikumi, ja, pirmkārt, šādi noteikumi jau nav ietverti Regulā [ieraksta PB], ir saderīgi ar Savienības tiesībām un paredzēti vispārējā labuma aizsardzībai, un otrkārt, ja tādi paši noteikumi neattiecas uz šādām iestādēm vai šādām darbībām atbilstīgi šiem tiesību aktiem vai izcelsmes dalībvalsts normatīvajiem aktiem.

(17)  Papildus Regulai [ieraksta PB], kas paredz tieši piemērojamus uzraudzības noteikumus kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām, dalībvalstīm būtu jāgādā, lai nekas netraucētu tāpat kā izcelsmes dalībvalstī veikt darbības, uz kurām attiecas savstarpējā atzīšana, ciktāl šīs darbības nav pretrunā noteikumiem, kas sargā vispārējo labumu uzņēmējā dalībvalstī.

(18)  Noteikumiem, kas reglamentē tādu kredītiestāžu filiāles, kuru galvenie biroji ir ārpus Savienības, visās dalībvalstīs vajadzētu būt vienādiem. Svarīgi paredzēt, ka šie noteikumi nedrīkst būt izdevīgāki par noteikumiem, kas attiecas uz tādu kredītiestāžu filiālēm, kuras atrodas dalībvalstīs. Savienībai vajadzētu slēgt ar trešām valstīm nolīgumus, kas nodrošinātu to, ka piemēro tādus noteikumus, kuri šādām filiālēm nodrošina vienādus apstākļus visā tās teritorijā. Trešās valstīs atļauju saņēmušu kredītiestāžu filiāles nedrīkstētu brīvi sniegt pakalpojumus vai izmantot tiesības veikt uzņēmējdarbību dalībvalstīs, kas nav tās, kur šīs filiāles ir reģistrētas.

(19)  Būtu jānoslēdz nolīgumi starp Savienību un trešām valstīm, lai ļautu praktiski īstenot vienoto uzraudzību tik lielā ģeogrāfiskā apgabalā, cik vien tas ir iespējams.

(20)  Par kredītiestādes finanšu stabilitātes un jo īpaši maksātspējas uzraudzību būtu jāatbild tās izcelsmes dalībvalstij. Tirgus riska uzraudzība būtu jāveic, cieši sadarbojoties izcelsmes un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

(21)  Uzņēmējas dalībvalsts iestādēm būtu jāiegūst informācija par to teritorijā īstenotajām darbībām. Uzraudzības pasākumi būtu jāveic izcelsmes dalībvalsts iestādēm, ja vien uzņēmējas valsts iestādēm nav jāveic piesardzības ārkārtas pasākumi.

(22)  Lai iekšējais banku pakalpojumu tirgus darbotos vienmērīgi, ir vajadzīgas ne vien tiesību normas, bet arī dalībvalstu kompetento iestāžu cieša un regulāra sadarbība, kā arī to piemērotās reglamentācijas un uzraudzības prakses konverģences būtiska uzlabošana. Šajā nolūkā atsevišķu kredītiestāžu problēmu izskatīšanai un savstarpējai informācijas apmaiņai būtu jānotiek ar EBI starpniecību. Šī savstarpējās informēšanas procedūra nekādā gadījumā nevar aizstāt divpusēju sadarbību. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm vienmēr būtu jābūt tiesīgām gan pēc pašu iniciatīvas ārkārtas stāvoklī, gan pēc izcelsmes dalībvalsts iniciatīvas pārbaudīt, vai to teritorijā reģistrētu kredītiestāžu darbība atbilst attiecīgajiem tiesību aktiem un pareizas vadības un grāmatvedības organizācijas principiem, kā arī pietiekamai iekšējai kontrolei.

(22a)  Krīzes noregulējuma plāni (t. s. testamenti) ir svarīgs instruments, lai atvieglotu finanšu iestāžu problēmu efektīvu atrisināšanu. Iestādes neveiksmīgas darbības gadījumā tie palīdzētu mazināt negatīvo ietekmi uz reālo ekonomiku un novērst nepieciešamību iesaistīt nodokļu maksātājus. Īpaša nozīmei tiem vajadzētu būt attiecībā uz sistēmiskām iestādēm un pārrobežu lietu risināšanā. Pienācīgi ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 1093/2010 25. pantu, kurā noteikts, ka „iestāde palīdz un aktīvi piedalās efektīvu un saskaņotu ekonomikas atveseļošanas un noregulējuma plānu un procedūru izstrādē”, dalībvalstīm būtu jāpieprasa iestādēm un to grupām sagatavot un uzturēt noregulējuma plānus iestāžu un grupu līmenī un iesniegt tos noregulējuma iestādēm apstiprināšanai, šajā procesā pilnvērtīgi piedaloties un to koordinējot EBI.

(23)  Ir lietderīgi ļaut savā starpā apmainīties ar informāciju kompetentajām iestādēm un iestādēm vai struktūrām, kuras saskaņā ar savu uzdevumu palīdz nostiprināt finanšu sistēmas stabilitāti. Lai saglabātu nosūtītās informācijas slepenību, šīs informācijas adresātu sarakstam būtu jāpaliek stingri ierobežotam.

(24)  Zināma uzvedība, piemēram, krāpšana vai pārkāpumi, kas saistīti ar iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu, var ietekmēt finanšu sistēmas stabilitāti, kā arī tās integritāti. Būtu jāprecizē nosacījumi, saskaņā ar kuriem šādos gadījumos ir atļauta informācijas apmaiņa.

(25)  Ja ir noteikts, ka informāciju var izpaust vienīgi tad, kad to nepārprotami atļāvušas kompetentās iestādes, šīs iestādes drīkst atļauju piešķirt, ja ir ievēroti stingri nosacījumi.

(26)  Būtu jāatļauj arī informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm un centrālajām bankām un citām struktūrām ar līdzīgu uzdevumu, ciktāl tās darbojas kā monetārās iestādes, kā arī vajadzības gadījumā citām valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par maksājumu sistēmu uzraudzību, un citām valsts pārvaldes struktūrvienībām.

(27)  Nolūkā stiprināt iestāžu uzraudzību un kredītiestāžu klientu aizsardzību, revidentiem vajadzētu būt pienākumam tūlīt informēt kompetentās iestādes, ja viņi, pildot savus uzdevumus, konstatējuši faktus, kas varētu nopietni iespaidot kādas iestādes finanšu stāvokli vai administratīvo un grāmatvedības organizāciju. Šā paša iemesla dēļ dalībvalstīm būtu jāparedz, ka šo pienākumu piemēro visos gadījumos, kad revidents šādus faktus konstatē, pildot savu uzdevumu uzņēmumā, kam ir ciešas saiknes ar kādu kredītiestādi. Revidentu pienākums attiecīgos gadījumos darīt zināmus kompetentajām iestādēm tādus faktus un lēmumus par kādu iestādi, kurus tie konstatē, pildot savu uzdevumu kādā uzņēmumā ārpus finanšu nozares, pats par sevi nedrīkstētu mainīt ne šajā uzņēmumā veicamā uzdevuma būtību, ne to, kā viņiem būtu jāveic savi uzdevumi šajā uzņēmumā. Ja vien nepastāv pamatots iemesls to nedarīt, revidentiem visa informācija, ko tie dara zināmu kompetentajām iestādēm, vienlaicīgi būtu jādara zināma arī attiecīgās iestādes valdei.

(28)  Lai nodrošinātu, ka iestādes, personas, kas faktiski kontrolē to uzņēmējdarbību, un iestāžu vadības struktūru locekļi pilda pienākumus, kuri izriet no šīs direktīvas un no Regulas [ieraksta PB], un lai nodrošinātu vienādus apstākļus visā Savienībā, dalībvalstīm būtu jānosaka efektīvas, samērīgas un preventīvas administratīvās sankcijas un pasākumi. Tāpēc administratīvajām sankcijām un pasākumiem, ko nosaka dalībvalstis, būtu jāatbilst konkrētām pamatprasībām attiecībā uz adresātiem, kritērijiem, kas ņemami vērā, piemērojot sankciju vai pasākumu, sankciju vai pasākumu publicēšanu, galvenajām sankciju piemērošanas pilnvarām un administratīvo finansiālo sankciju līmeņiem.

(29)  It sevišķi kompetentajām iestādēm vajadzētu būt tiesīgām noteikt pietiekami lielas finansiālās sankcijas, kas atsvērtu gaidāmos ieguvumus un spētu atturēt no pienākumu nepildīšanas pat lielākās iestādes un to vadītājus.

(30)  Lai nodrošinātu sankciju konsekventu piemērošanu visās dalībvalstīs, nosakot administratīvo sankciju vai pasākumu veidu un administratīvo finansiālo sankciju līmeni, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus.

(31)  Lai nodrošinātu, ka sankcijām ir atturoša ietekme uz plašu sabiedrību, sankcijas parasti būtu jāpublicē, paredzot izņēmumus konkrētos, precīzi noteiktos apstākļos.

(32)  Lai atklātu iespējamos pārkāpumus, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt nepieciešamajām izmeklēšanas pilnvarām un būtu jāizveido efektīvi mehānismi, kas mudinātu ziņot par iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem. Šiem mehānismiem nevajadzētu skart apsūdzēto personu pienācīgu aizstāvību.

(33)  Šai direktīvai būtu jāattiecas gan uz administratīvajām sankcijām, gan uz pasākumiem, kas paredzēti, lai aptvertu visas darbības, ko veic pēc tam, kad noticis pārkāpums, un lai novērstu turpmākus pārkāpumus, neatkarīgi no tā, vai valsts tiesību aktos tie kvalificēti kā sankcija vai kā pasākums.

(34)  Šai direktīvai nevajadzētu skart nekādus dalībvalstu tiesību noteikumus saistībā ar kriminālsankcijām.

(35)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību rīcībā ir iekšējais kapitāls, kas pēc kvantitātes, kvalitātes un sadales ir piemērots riskiem, kuriem kredītiestādes ir pakļautas vai varētu tikt pakļautas. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kredītiestādes un ieguldījumu sabiedrības izstrādā stratēģijas un procedūras to iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanai un uzturēšanai.

(36)  Kompetentajām iestādēm būtu jāuztic atbildība par to, lai iestādēs būtu laba darba organizācija un pietiekams pašu kapitāls, ņemot vērā riskus, kuriem iestādes ir pakļautas vai varētu tikt pakļautas. Šajā kontekstā, lai noteiktu pietiekamu pašu kapitālu, dalībvalstu kompetentās iestādes var arī ņemt vērā riskus, kas attiecas uz daļu no iestāžu bilances.

(37)  Nolūkā nodrošināt, ka kredītiestādes, kas darbojas vairākās dalībvalstīs, netiek nesamērīgi apgrūtinātas tāpēc, ka atsevišķas dalībvalsts kompetentās iestādes turpina pildīt savus atļauju piešķiršanas un uzraudzības pienākumus, svarīgi ir būtiski uzlabot kompetento iestāžu sadarbību. Tāpēc būtu jāstiprina vienotās uzraudzības iestādes loma. EBI būtu jāatbalsta un jāveicina šāda sadarbība.

(38)  Lai nodrošinātu vispusīgu tirgus disciplīnu visā Savienībā, kompetentajām iestādēm ir lietderīgi publicēt informāciju par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību darbības īstenošanu. Ar šādu informāciju būtu jāpietiek, lai varētu salīdzināt dažādu dalībvalstu kompetento iestāžu pieņemtās pieejas un papildināt regulā noteiktās prasības attiecībā uz tehniskas informācijas izpaušanu, ko īsteno iestādes.

(39)  Iestāžu vienotai uzraudzībai vajadzētu būt vērstai uz iestāžu noguldītāju un ieguldītāju aizsardzību un finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanu. Lai vienotā uzraudzība būtu efektīva, tā būtu jāpiemēro visām banku grupām, arī tām, kuru mātesuzņēmumi nav kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības. Dalībvalstīm būtu jānodrošina kompetentajām iestādēm nepieciešamie juridiskie instrumenti, lai ļautu veikt šādu uzraudzību.

(40)  Attiecībā uz grupām ar diversificētu darbību, kurās mātesuzņēmumi kontrolē vismaz vienu meitasuzņēmumu, kompetentajām iestādēm būtu jāspēj izvērtēt šādā grupā ietilpstošas kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības finanšu stāvokli. Kompetentajām iestādēm vismaz vajadzētu būt līdzekļiem, lai no visiem grupas uzņēmumiem iegūtu informāciju, kas vajadzīga šo iestāžu funkciju veikšanai. Būtu jāizveido sadarbība starp iestādēm, kuras ir atbildīgas par dažādu finanšu sektoru uzraudzību, attiecībā uz uzņēmumu grupām, kas veic dažādas finanšu darbības.

(41)  Dalībvalstīm būtu jābūt tiesīgām atteikt vai anulēt bankas atļauju gadījumos, kad tās uzskata, ka atsevišķas grupas struktūras ir nepiemērotas banku darbības veikšanai tāpēc, ka šādas struktūras nevar efektīvi uzraudzīt. Šajā sakarā, lai nodrošinātu kredītiestāžu atbilstīgu un pareizu vadību, kompetentajām iestādēm būtu jāpiešķir nepieciešamās pilnvaras. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un daudzveidīgu ES banku darbības kultūru, kas pirmām kārtām kalpotu iedzīvotāju vajadzībām, būtu jāveicina maza mēroga banku, piemēram, krājaizdevu sabiedrību un kooperatīvo banku, darbība.

(42)  Kompetento iestāžu pilnvarojumā pienācīgā veidā būtu jāpievērš uzmanība Savienības aspektam. Tādēļ kompetentajām iestādēm būtu pienācīgi jāapsver to pieņemto lēmumu ietekme uz finanšu sistēmas stabilitāti visās pārējās attiecīgajās dalībvalstīs. Ja tas paredzēts attiecīgās valsts tiesību aktos, šim principam būtu jāveicina finanšu stabilitāte Savienībā un tam nevajadzētu kompetentajām iestādēm uzlikt juridisku pienākumu sasniegt konkrētu rezultātu.

(43)  Vairāku iestāžu korporatīvās pārvaldības vājās vietas ir veicinājušas pārmērīga un nepārdomāta riska uzņemšanos banku nozarē, kas radīja atsevišķu iestāžu kļūdas un sistēmiskas problēmas dalībvalstu un pasaules mērogā. Ļoti vispārīgās tiesību aktu normas par iestāžu pārvaldību un korporatīvās pārvaldības sistēmas būtiskas daļas nesaistošais raksturs, kas pamatojas galvenokārt uz brīvprātīgi piemērojamiem rīcības kodeksiem, neveicināja iestāžu atbilstīgas korporatīvās pārvaldības prakses efektīvu īstenošanu. Iestāžu kontroles un līdzsvara efektīvu pasākumu neesība ir radījusi pārvaldības lēmumu pieņemšanas efektīvas pārraudzības trūkumu, ko pastiprināja īstermiņa un pārmērīgi riskantās pārvaldības stratēģijas. Kompetento iestāžu neskaidrā loma iestāžu korporatīvās pārvaldības sistēmu pārraudzīšanā neļāva veikt pietiekamu iekšējās pārvaldības procesu efektivitātes uzraudzību.

(44)  Lai novērstu kaitīgo ietekmi, ko var radīt nepilnīgi izstrādāti korporatīvās pārvaldības pasākumi attiecībā uz atbilstošu riska pārvaldību, dalībvalstīm būtu jāievieš principi un standarti, lai nodrošinātu, ka vadības struktūras veic efektīvu pārraudzību, veicinātu atbilstošu riska kultūru visos kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību līmeņos un ļautu kompetentajām iestādēm uzraudzīt iekšējās vadības pasākumu piemērotību. Šie principi un standarti būtu jāpiemēro, ņemot vērā iestāžu darbību būtību, mērogu un sarežģītību.

(44a)  Dalībvalstīs izmanto dažādas vadības struktūras — galvenokārt, vienlīmeņa un/vai divlīmeņu vadības struktūru. Divlīmeņu vadības struktūrā vadības lēmumu pieņemšanas kontroles un uzraudzības funkciju veic uzraudzības padome, bet vadības funkciju veic valde. Vienlīmeņa vadības struktūrā abas funkcijas veic viena struktūrvienība. Ar šajā direktīvā izmantotajām definīcijām ir mēģināts ietvert visas pastāvošās struktūras, īpaši neatbalstot nevienu no tām. Definīcijām ir tīri funkcionāls raksturs, lai paredzētu noteikumus konkrēta iznākuma sasniegšanai neatkarīgi no valsts tiesību aktiem uzņēmējdarbības jomā, kurus iestādēm piemēro katrā dalībvalstī. Tādēļ definīcijām nevajadzētu skart kompetenču vispārējo sadalījumu saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem uzņēmējdarbības jomā.

(44b)  Ar jēdzienu „vadības struktūra” būtu jāsaprot struktūra, kas veic izpildes un uzraudzības funkcijas. Vadības struktūras kompetence un uzbūve katrā dalībvalstī ir atšķirīga. Dalībvalstīs, kurās vadības struktūrai ir tikai viens līmenis, vadības uzdevumus veic valde. Dalībvalstīs ar divlīmeņu sistēmu uzraudzības funkciju, kas būtu jāveic valdei, veic atsevišķa uzraudzības padome, kurai nav izpildfunkciju, savukārt izpildfunkciju veic valde, kura atbild par uzņēmuma ikdienas vadību. Līdz ar to dažādām vadības struktūras vienībām tiek uzticēti atšķirīgi uzdevumi.

(45)  Lai efektīvi pārraudzītu vadības pasākumus un lēmumus, iestādes vadības struktūrai būtu jāvelta pietiekami ilgs laiks tās funkciju veikšanai un jāspēj izprast iestādes uzņēmējdarbība, tās galvenie riski, kā arī uzņēmējdarbības un riska stratēģijas nozīme. Ieņemot pārāk daudzus vadošos amatus vienlaicīgi, vadības struktūras loceklim nebūtu iespējams veltīt pietiekamu laiku pārraudzības uzdevumu veikšanai. Tāpēc būtu jāierobežo tas, cik daudz pilnvarojumu iestādes vadības struktūras loceklim var būt vienlaicīgi dažādās saimnieciskajās vienībās.

(46)  To, ka valdes pietiekami neuzrauga vadības lēmumus, var daļēji skaidrot ar grupas domāšanas tendenci. Šo tendenci cita starpā izraisa tas, ka valžu sastāvā trūkst daudzveidības. Lai sekmētu neatkarīgus viedokļus un lēmumu kritisku apstrīdēšanu, pārstāvjiem iestāžu vadības struktūrās tāpēc būtu jābūt pietiekami dažāda vecuma, dzimuma, ģeogrāfiskās izcelsmes, ar pietiekami dažādu izglītību un profesionālo kvalifikāciju, lai būtu pārstāvēti dažādi uzskati un pieredze. Lai nodrošinātu sabiedrības atbilstošu atspoguļojumu, īpaši liela nozīme ir dzimumu līdzsvaram. Par daudzveidību veicinošu faktoru būtu uzskatāma arī iestādes darbinieku pārstāvība vadības struktūrā, nodrošinot būtisku papildu dimensiju un patiesas zināšanas par iestādes iekšējo darbību. Daudzveidīgākas valdes varētu efektīvāk pārraudzīt vadību un tādējādi veicināt iestāžu riska pārraudzības un noturības uzlabošanos. Tāpēc daudzveidībai vajadzētu būt vienam no valdes veidošanas kritērijiem.

(46a)  Lai uzlabotu atbilstību tiesību aktiem un korporatīvo pārvaldību, dalībvalstīm būtu jāizveido efektīvi un uzticami mehānismi, kas veicinātu ziņošanu kompetentajām iestādēm par Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulas (ES) Nr. .../2012 [par uzraudzības prasībām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām] noteikumu un to dalībvalstu noteikumu, ar kuriem īsteno šo direktīvu, iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem. Darbinieki, kuri ziņo par viņu iestādē izdarītajiem pārkāpumiem, būtu efektīvi jāaizsargā un viņiem būtu jānodrošina pilnīga anonimitāte.

(47)  Atalgojuma politika, kas veicina pārmērīga riska uzņemšanos, var kaitēt kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību atbilstošai un efektīvai riska pārvaldībai. G20 valstis apņēmās īstenot Finanšu stabilitātes padomes (FSP) principus pamatotai kompensāciju piešķiršanai un standartu īstenošanai (FSP principi un standarti), kas novērš nepilnīgi izstrādāto atalgojuma shēmu varbūtējo kaitīgo ietekmi uz pareizu riska pārvaldību un kontrolē darbinieku rīcību, uzņemoties risku. Šīs direktīvas mērķis ir īstenot starptautiskus principus un standartus Eiropas līmenī, uzliekot kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām pienākumu izveidot un uzturēt tādu atalgojuma politiku un praksi, kas atbilst efektīvas riska pārvaldības principiem un kas attiecas uz tādām personāla kategorijām, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību riska profilu.

(48)  Lai nodrošinātu, ka kredītiestādēs un ieguldījumu sabiedrībās ir piemērota atalgojuma politika, būtu jānosaka skaidri pārvaldības principi un atalgojuma politikas struktūra. Jo īpaši atalgojuma politikas struktūra būtu jāpielāgo kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības gatavībai uzņemties risku, vērtībām un ilgtermiņa interesēm. Šajā nolūkā uz izpildi balstīto atalgojuma komponentu novērtējums būtu jābalsta uz ilgāka termiņa darbību, un tajā jāņem vērā ar darbību saistītais pašreizējais un nākotnes risks. Jebkurā gadījumā atalgojuma mainīgajai daļai nevajadzētu pārsniegt tā nemainīgo daļu, lai novērstu pārmērīgu riska uzņemšanos. Atalgojuma nemainīgā daļa būtu jānosaka tādā veidā, lai nodokļu vai cita veida ieturējumu paaugstināšanas gadījumā darbinieks joprojām saņemtu pienācīgu atalgojumu. Lai nodrošinātu atalgojuma politikas sistēmas integrāciju kredītiestādes riska pārvaldībā, vadības struktūrai, pildot uzraudzības funkciju, būtu jāpieņem un regulāri jāpārskata piemērojamā atalgojuma politika. Atalgojuma noteikumi samērīgi atspoguļo atšķirības starp dažāda veida kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām atbilstoši to lielumam, iekšējai organizācijai un darbības veidam, apmēram un sarežģītībai, un attiecībā uz atsevišķu veidu ieguldījumu sabiedrībām prasība ievērot visus principus varētu nebūt samērīga.

(49)  Nepilnīgi izstrādāta atalgojuma politika un stimulu shēmas var nevēlami paaugstināt kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību risku, tādēļ tie nekavējoties būtu jāuzlabo un, ja nepieciešams, būtu jāveic atbilstīgi koriģējoši pasākumi. Tādējādi ir lietderīgi nodrošināt, ka kompetentās iestādes ir pilnvarotas attiecīgajām saimnieciskajām vienībām piemērot kvalitatīvus vai kvantitatīvus pasākumus, kuru mērķis ir risināt uzraudzības pārskatīšanā konstatētās problēmas atalgojuma politikas jomā.

(50)  Piemērojot atalgojuma noteikumus, nevajadzētu skart LESD 153. panta 5. punktā garantēto pamattiesību pilnīgu ievērošanu, vispārējos valsts līgumu un darba tiesību principus, piemērojamos tiesību aktus par akcionāru tiesībām un līdzdalību un attiecīgās iestādes vadības struktūras vispārējo atbildību, kā arī attiecīgā gadījumā sociālo partneru tiesības slēgt un īstenot koplīgumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem un tradīcijām.

(51)  Kredītriska un tirgus riska kapitāla prasībām būtu jāpamatojas uz ārējiem kredītreitingiem tikai tiktāl, cik tas vajadzīgs. Ja kredītrisks ir būtisks, iestādēm būtu jācenšas izmantot pieejas, kas balstītas uz iekšējiem reitingiem, vai iekšējos modeļus. Tomēr standartizētus paņēmienus, kuru piemērošanas gadījumā paļaujas uz ārējiem reitingiem, var izmantot tad, ja kredītrisks nav tik būtisks, un tas parasti attiecas uz gadījumiem, kad iesaistītas ne pārāk sarežģītas iestādes, nebūtiska riska darījumu kategorijas, vai situācijām, kurās iekšējo pieeju izmantošana būtu pārāk apgrūtinoša.

(51a)  Nosakot kapitāla prasību direktīvas satvaru, kas bija viens no pīlāriem, uz kuriem balstījās pārmērīga paļaušanās uz ārējiem kredītreitingiem, būtu jāņem vērā dokumenti, kas attiecas uz pārmērīgu paļaušanos uz ārējiem kredītreitingiem, proti, G20 sanāksmju secinājumi, FSP principi un Eiropas Komisijas priekšlikumi, ar kuriem groza Regulu (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām, Direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) un Direktīvu 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem. Tādēļ pat regulējošo kapitāla prasību aprēķināšanā bankas būtu jāmudina izmantot iekšējos, nevis ārējos kredītreitingus.

(51b)  Būtu jāsamazina pārmērīga paļaušanās uz ārējiem kredītreitingiem un pakāpeniski jānovērš visas šo reitingu izmantošanas automātiskās sekas. Tādēļ regulējumā būtu jānosaka prasība kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām ieviest pienācīgus kredītu piešķiršanas kritērijus un noteikt ar kredītiem saistīto lēmumu pieņemšanas procedūras. Ārējos kredītreitingus šajā procesā var izmantot kā vienu no faktoriem, taču kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām nevajadzētu (mehāniski) paļauties tikai uz tiem, un ārējiem kredītreitingiem nevajadzētu kļūt par noteicošo faktoru.

(51c)  Kredītreitingu aģentūras atzīšanai par ārēju kredītu novērtēšanas institūciju (ĀKNI) nevajadzētu vēl vairāk noslēgt tirgu, kurā tā jau dominē trīs galvenās aģentūras. EBI un centrālajām bankām, neatvieglojot procesu vai nepazeminot prasības, būtu jānodrošina, ka vairāk kredītreitingu aģentūru tiek atzītas par ĀKNI, tādējādi atvērot tirgu citām aģentūrām.

(52)  Attiecībā uz likviditātes uzraudzību atbildība būtu jāuzņemas izcelsmes dalībvalstij, tiklīdz kļūs piemērojami detalizēti likviditātes seguma prasību kritēriji. Tādēļ, lai ieviestu uzraudzību, ko īsteno izcelsmes dalībvalsts, līdz tam šajā nozarē būtu jāveic uzraudzības koordinēšana. Lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību, izcelsmes valsts un uzņēmējas valsts iestādēm būtu jāturpina sadarboties likviditātes jomā.

(53)  Ja grupā vienas iestādes likvīdi aktīvi saspringtos apstākļos atbildīs cita grupas locekļa likviditātes vajadzībām, kompetentajām iestādēm būtu jāatbrīvo iestāde no likviditātes seguma prasībām un tā vietā būtu jāpiemēro konsolidētas prasības.

(54)  Pasākumiem, kas īstenoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. aprīļa Direktīvu 2001/24/EK par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju[8], nevajadzētu būt pretrunā pasākumiem, kas īstenoti, pamatojoties uz šo direktīvu. Uzraudzības pasākumi nedrīkstētu izraisīt diskrimināciju dažādu dalībvalstu kreditoru starpā.

(54a)  Ņemot vērā Eiropas sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) ieteikumus, Komisija būtu jāpilnvaro ar deleģēto aktu palīdzību veikt izmaiņas riska svēršanā vai citos uzraudzības pasākumos, lai reaģētu uz tiem notikumiem tirgū, kuri rada makroprudenciālu risku. EBI, sadarbojoties ar ESRK, būtu jāpieņem arī pamatnostādnes par makroprudenciālo intervenci, ko veic uzraudzības iestādes atsevišķu dalībvalstu līmenī, jāpārskata visi šāda veida pasākumi un attiecīgā gadījumā jāziņo Komisijai, ja veiktie pasākumi nav bijuši pamatoti. Komisija var pieprasīt atcelt nepamatotos pasākumus.

(55)  Ņemot vērā finanšu krīzi un procikliskos mehānismus, kas veicināja krīzes rašanos un saasināja tās sekas, FSP, BCBS un G20 valstis pieņēma ieteikumus, lai mazinātu finanšu regulējuma procikliskās sekas. BCBS 2010. gada decembrī izdeva jaunus globālus normatīvos standartus par banku kapitāla pietiekamību, starp tiem arī noteikumus, kas paredz nodrošināt kapitāla saglabāšanas rezervi un pretciklisku kapitāla rezervi.

(56)  Tādēļ ir lietderīgi prasīt kredītiestādēm un attiecīgajām ieguldījumu sabiedrībām papildus citām pašu kapitāla prasībām uzturēt kapitāla saglabāšanas rezervi un pretciklisku kapitāla rezervi, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes un ieguldījumu sabiedrības ekonomikas izaugsmes laikā uzkrāj pietiekamu kapitāla bāzi, lai varētu absorbēt zaudējumus spriedzes laikā. Pretciklisko kapitāla rezervi izveidotu, ja tiktu nospriests, ka kredīta un citu kategoriju aktīvu, kas būtiski ietekmē kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību riska profilu, kopējais pieaugums saistīts ar sistēmas mēroga riska rašanos, un šo rezervi izmantotu stresa periodos.

(57)  Lai nodrošinātu, ka pretcikliskā rezerve pienācīgi atspoguļo pārmērīga kredītu pieauguma risku banku nozarē, kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām būtu jāaprēķina savai iestādei piemērota rezerve, kura atbilst to pretcikliskās rezerves likmju svērtajam vidējam rādītājam, ko piemēro valstīs, kurās šīs iestādes ir pakļautas kredītriskam. Tādēļ katrai dalībvalstij būtu jāieceļ iestāde, kas ir atbildīga par pretcikliskās kapitāla rezerves apjoma noteikšanu reizi ceturksnī saistībā ar šajā dalībvalstī pastāvošajiem riskiem. Nosakot rezerves apjomu, būtu jābalstās uz ESRK norādījumiem par rezervju aprēķināšanu. Izstrādājot ESRK norādījumus par rezervju aprēķināšanu, būtu jāņem vērā kredīta apjoma pieaugums un kredītu summas attiecības pret IKP izmaiņas dalībvalstīs. EBI būtu jāprecizē kopīgie noteikumi par pretcikliskās rezerves ieviešanu. ESRK, pamatojoties uz diskusijām ar izraudzīto iestāžu pārstāvjiem un pašas veikto analīzi, būtu arī jāsniedz norādījumi par to, kādi citi mainīgie lielumi varētu būtu svarīgi pretcikliskās rezerves likmju noteikšanai vai kādi rādītāji būtu svarīgi finanšu stabilitātes raksturošanai vienā vai vairākās dalībvalstīs.

(58)  Lai veicinātu starptautisku konsekvenci pretcikliskās kapitāla rezerves apjoma noteikšanā, BCBS būtu jāizstrādā metodoloģija, pamatojoties uz kredītu summas attiecību pret IKP. Tā būtu jāizmanto kā kopīgs sākumpunkts ESRK lēmumiem par norādījumiem rezerves aprēķināšanai, bet tā nedrīkstētu izraisīt rezerves automātisku noteikšanu vai paredzēt saistības ESRK. ESRK varētu jo īpaši ņemt vērā strukturālos mainīgos lielumus un banku nozares pakļautību jebkādiem citiem riska faktoriem, kas saistīti ar finanšu stabilitātes apdraudējumu.

(59)  Lai nodrošinātu saskaņotu piemērošanu un makrouzraudzības pārraudzību Savienībā, ESRK ir lietderīgi izstrādāt principus, kas ir pielāgoti Savienības ekonomikai, un ESRK būtu jābūt atbildīgai par to piemērošanas uzraudzību. Šai direktīvai nevajadzētu kavēt ESRK īstenot jebkādu rīcību, ko tā uzskata par vajadzīgu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu[9].

(59a)  Valūtas savienībā ietilpstošu valstu parāda dinamika atšķiras no to valstu parāda dinamikas, kurām ir pašām sava valūta. Tādēļ būtu jāpārskata tiesību aktos noteiktā visu dalībvalstu valsts parāda 0 % riska svēruma saglabāšana un gadījumos, kad tiek konstatēta neatbilstība Stabilitātes un izaugsmes paktam saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97 un Regulu (EK) Nr. 1467/97, būtu jāpiemēro disciplinārs pasākums, ierobežojot vai atceļot šā riska svēruma piemērošanu, lai novērstu pārmērīgu makroekonomisko nelīdzsvarotību un nodrošinātu Stabilitātes un izaugsmes pakta ievērošanu.

(60)  Ir lietderīgi pēc iespējas labāk koordinēt dalībvalstu lēmumus par pretcikliskās rezerves likmēm. Šajā sakarībā ESRK, ja to prasa valsts iestādes, varētu veicināt diskusijas starp šīm iestādēm par to ierosinātajām rezerves likmēm. Lai veicinātu faktoru, uz kuriem ieceltās iestādes pamato šos lēmumus, konsekventu izmantošanu un lai nodrošinātu, ka pretcikliskās rezerves likmju noteikšana atbilst iekšējā tirgus pamatprincipiem, ieceltajām iestādēm arī būtu jāpaziņo ESRK un EBI, ja tās ņem vērā citus mainīgos rādītājus nekā kredīta un IKP attiecības novirzi no tās ilgtermiņa attīstības tendencēm un attiecīgās ESRK pamatnostādnes un ja tā rezultātā nosaka rezerves likmi, kas ir augstāka nekā būtu gadījumā, ja šie mainīgie rādītāji nebūtu ņemti vērā. Šāda paziņošana būtu vajadzīga, lai ESRK un EB varētu novērtēt šo mainīgo rādītāju būtību un rezerves likmes noteikšanas atbilstību iekšējā tirgus principiem.

(60a)  Jautājumi, kuri attiecas uz sistēmiskām iestādēm un sistēmiskiem riskiem, kas saistīti ar šīm iestādēm, būtu konsekventi jārisina Eiropas iekšējā tirgus, nevis atsevišķu šā tirgus daļu ietvaros. Šajā sakarībā EBI, apspriežoties ar ESRK un ņemot vērā FSP kritērijus un pasaules līmeņa sistēmisko iestāžu sarakstu, būtu jāidentificē pasaules, Eiropas un iekšzemes līmeņa sistēmiskās iestādes, kas darbojas Eiropas Savienībā. Atkarībā no šo iestāžu lieluma, sarežģītības, aizvietojamības un citiem faktoriem, kas rada sistēmisko nozīmīgumu, kompetentajām iestādēm būtu jāprasa EBI izveidotajā sarakstā iekļautajām sistēmiskajām iestādēm uzturēt atbilstīgu sistēmisko rezervi 1–3,0 % vai ārkārtas apstākļos 10,0 % apmērā no to pakļautības riskam kopējā apjoma. Ja sistēmiska iestāde pilnībā neizpilda sistēmiskās rezerves prasību, kompetentās iestādes var ierobežot peļņas sadali saistībā ar kopējo 1. līmeņa pašu kapitālu, ierobežot maksājumus par papildu 1. līmeņa instrumentiem un ierobežot atalgojuma mainīgo daļu un diskrecionāros pensijas pabalstus. ESRK būtu jāpārskata sistēmisko iestāžu identificēšanas kritēriji un procedūra, kā arī sistēmiskās rezerves noteikšana un jāizdod ieteikumi, kas pamatojas uz pašas pieredzi un starptautisko standartu un prakses pilnveidošanu. Komisijai vajadzētu būtu pilnvarotai pēc apspriešanās ar EBI un ESRK pārskatīt noteikumus par sistēmisku iestāžu identificēšanu un sistēmiskās rezerves likmju noteikšanu. EBI attiecībā uz visām sistēmiski svarīgām iestādēm būtu jānodrošina konsekvence sadarbībā starp trešo valstu kompetentajām iestādēm un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

(61)  Ja kredītiestāde vai ieguldījumu sabiedrība pilnībā nenodrošina atbilstību prasībām par kapitāla saglabāšanas rezervi un jebkādu papildu pretciklisko rezervi, tai būtu jāpiemēro pasākumi, kas ir izstrādāti, lai nodrošinātu, ka iestāde laikus atjauno pašu kapitāla līmeni. Lai saglabātu kapitālu, ir lietderīgi piemērot samērīgus ierobežojumus attiecībā uz peļņas diskrecionāru sadali, tai skaitā dividenžu maksājumiem un mainīgā atalgojuma maksājumiem. Lai nodrošinātu, ka šādām iestādēm vai sabiedrībām ir uzticama stratēģija, kā atjaunotu pašu kapitāla līmeni, tām būtu jāprasa izstrādāt un ar kompetentajām iestādēm saskaņot kapitāla saglabāšanas plānu, kurā ir noteikts, kā tiks piemēroti sadales ierobežojumi un citi pasākumi, ko iestāde vai sabiedrība plāno īstenot, lai nodrošinātu atbilstību visām ar rezervēm saistītajām prasībām.

(62)  Tehniskajiem standartiem finanšu pakalpojumu jomā būtu jānodrošina konsekventa saskaņošana un noguldītāju, ieguldītāju un patērētāju atbilstīga aizsardzība Savienībā. EBI ir struktūra, kam ir specializētas zināšanas, tādēļ būtu efektīvi un lietderīgi tai uzticēt ar politikas izvēlēm nesaistītu regulatīvu un īstenošanas tehnisko standartu projektu izstrādi un to iesniegšanu Komisijai. EBI, izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektus, būtu jānodrošina efektīvas administratīvās un ziņošanas procedūras.

(63)  Komisijai būtu jāpieņem EBI izstrādātie regulatīvo tehnisko standartu projekti tādās jomās kā būtiskas līdzdalības atļaušana un iegāde kredītiestādēs, informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm, uzņēmējdarbības veikšanas brīvības un pakalpojumu sniegšanas brīvības izmantošana, uzraudzības sadarbība, pārvaldība, kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību atalgojuma politika un iekšējie kontroles mehānismi, kā arī jaukto finanšu kontrolakciju sabiedrību uzraudzība un uzraudzības pārskatīšana, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu un Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu. EBI un Komisijai būtu jānodrošina, ka visas iesaistītās iestādes minētos standartus un prasības var piemērot atbilstoši savai un savas darbības būtībai, mērogam un sarežģītības pakāpei.

(64)  Komisija būtu arī jāpilnvaro pieņemt īstenošanas tehniskos standartus tādās jomās kā būtiskas līdzdalības atļaušana un iegāde kredītiestādēs, informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm, uzraudzības sadarbība, īpašas uzraudzības prasības un informācijas atklāšana, ko īsteno uzraudzības iestādes, pieņemot īstenošanas aktus saskaņā ar LESD 291. pantu un Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu. EBI būtu jāuztic īstenošanas tehnisko standartu izstrāde iesniegšanai Komisijā.

(65)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[10].

(66)  Lai precizētu prasības, kas noteiktas šajā direktīvā, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā skaidrot šajā direktīvā lietotās definīcijas un terminus, paplašināt pielikumā pievienoto tādu darbību sarakstu, kurām nepieciešama savstarpēja atzīšana, uzlabot informācijas apmaiņu attiecībā uz kredītiestāžu filiālēm un pielāgot noteikumus, kas attiecas uz to iekšējo kārtību, procesiem un mehānismiem. Īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, pienācīgi apspriestos, tostarp arī ekspertu līmenī.

(67)  Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina, lai attiecīgos dokumentus vienlaicīgi, laikus un atbilstīgi nosūtītu Eiropas Parlamentam un Padomei.

(68)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II)[11] ņem vērā, kad kredītiestādē iegādājas kvalificētu līdzdalību.

(68a)  Atsaucoties uz LESD 345. pantu, kurā noteikts, ka Līgumi nekādi neietekmē dalībvalstu tiesību aktus, kas reglamentē īpašumtiesību sistēmu, šīs direktīvas noteikumi nedz atbalsta, nedz diskriminē īpašumtiesību veidus, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

(69)  Atsauces spēkā esošajos valstu normatīvajos un administratīvajos aktos uz direktīvām, ko atceļ ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu.

(70)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīva 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK[12], Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU)[13], Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu[14], Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos[15] un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par Direktīvas 2003/41/EK un Direktīvas 2009/65/EK grozījumiem atsaucas uz Direktīvas 2006/48/EK un Direktīvas 2006/49/EK noteikumiem, kas attiecas uz pašu kapitāla prasībām un tagad ir noteikti Regulā [ieraksta PB]. Tādēļ atsauces minētajās direktīvās uz Direktīvu 2006/48/EK un Direktīvu 2006/49/EK būtu jāuzskata par atsaucēm uz noteikumiem, kas reglamentē pašu kapitāla prasības minētajā regulā.

(71)  Lai varētu izstrādāt tehniskos standartus ar mērķi nodrošināt, ka iestādes, kas ietilpst finanšu konglomerātā, konsolidēti piemēro atbilstīgas aprēķinu metodes, nosakot vajadzīgo kapitālu, būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 2002/87/EK.

(72)  Lai kāpinātu iekšējā banku pakalpojumu tirgus efektivitāti un lai Savienības pilsoņiem nodrošinātu atbilstošu pārredzamības līmeni, nepieciešams nodrošināt, ka kompetentās iestādes publisko informāciju par šīs direktīvas īstenošanas veidiem tā, lai būtu iespējams izdarīt pamatotus salīdzinājumus.

(73)  Attiecībā uz likviditātes pārraudzību vajadzētu būt laikposmam, kurā dalībvalstis veic pāreju uz regulatīvo režīmu, saskaņā ar kuru piemēro sīki izstrādātus likviditātes seguma prasību kritērijus.

(74)  Šīs direktīvas nolūkos veiktajai personas datu apstrādei būtu pilnībā jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[16] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[17].

(75)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, paredzēt noteikumus par piekļuvi kredītiestāžu uzņēmējdarbības veikšanai, kā arī kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību uzraudzību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka paredzētās darbības mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Eiropas Savienības (turpmāk „Savienība”) līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(76)  Pienākums transponēt šo direktīvu valstu tiesību aktos būtu jāattiecina uz tiem noteikumiem, kuros ir būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējām direktīvām.

(77)  Tādēļ būtu jāatceļ Direktīva 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīva 2006/49/EK,

I sadaļa



Priekšmets, darbības joma un definīcijas

1. pants



Priekšmets

Ar šo direktīvu paredz noteikumus, ar kuriem dalībvalstīm prasa panākt kopējus rezultātus šādās jomās:

a)  piekļuve kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību (turpmāk „iestādes”) uzņēmējdarbības veikšanai;

b)  uzraudzības pilnvaras un instrumenti iestāžu uzraudzībai, ko īsteno kompetentās iestādes;

c)  iestāžu uzraudzība, ko īsteno kompetentās iestādes atbilstoši noteikumiem, kuri paredzēti Regulā [ieraksta PB];

d)  publicēšanas prasības kompetentajām iestādēm iestāžu regulējuma un uzraudzības jomā.

2. pants



Darbības joma

1.Šīs direktīvas 34. pantu un VII sadaļas 3. nodaļu piemēro finanšu kontrolakciju sabiedrībām, jauktām finanšu kontrolakciju sabiedrībām un jauktas darbības kontrolakciju sabiedrībām, kuru galvenais birojs ir Savienībā.

2. Iestādes, kam šo direktīva nepiemēro saskaņā ar šā panta 3. punktu, tomēr izņemot centrālās bankas, 34. panta un VII sadaļas 3. nodaļas vajadzībām uzskata par finanšu iestādēm.

3. Šo direktīvu nepiemēro:

1)  piekļuvei ieguldījumu sabiedrību uzņēmējdarbības veikšanai, ciktāl to reglamentē Direktīva 2004/39/EK,

2)  centrālajām bankām,

3)  pasta nodaļu pārvedumu daļām,

4)  Beļģijā — „Institut de Réescompte et de Garantie – Herdiscontering- en Waarborginstituut”,

5)  Dānijā — „Dansk Eksportfinansieringsfond”, „Danmarks Skibskreditfond A/S” un „KommuneKredit”,

6)  Vācijā — „Kreditanstalt für Wiederaufbau”, uzņēmumiem, kuri saskaņā ar „Wohnungsgemeinnützigkeitsgese” ir atzīti par valsts mājokļu attīstības politikas struktūrām un faktiski neiesaistās banku darījumos, un uzņēmumiem, kuri saskaņā ar minēto likumu ir atzīti par bezpeļņas mājokļu attīstības uzņēmumiem,

7)  Grieķijā — „Ταμείο Παρακαταθηκών και Δανείων” („Tamio Parakatathikon kai Danion”),

8)  Spānijā — „Instituto de Crédito Oficial”,

9)  Francijā — „Caisse des dépôts et consignations”,

10)  Īrijā — „credit unions” un „friendly societies”,

11)  Itālijā — „Cassa depositi e prestiti”,

12)  Latvijā — „krājaizdevu sabiedrībām”, uzņēmumiem, kas atbilstīgi Krājaizdevu sabiedrību likumam atzīti par kooperatīvajām sabiedrībām, kuras sniedz finanšu pakalpojumus vienīgi saviem biedriem,

13)  Lietuvā — „kredito unijos”, kas nav “Centrinė kredito unija”,

14)  Ungārijā — „Magyar Fejlesztési Bank Rt.” un „Magyar Export-Import Bank Rt.”,

15)  Nīderlandē — „Netherlandse Investeringsbank voor Ontwikkelingslanden NV”, „NV Noordelijke Ontwikkelingsmaatschappij”, „NV Industriebank Limburgs Instituut voor Ontwikkeling en Financiering” un „Overijsselse Ontwikkelingsmaatschappij NV”,

16)  Austrijā — uzņēmumiem, kas atzīti par valsts dzīvokļu celtniecības apvienībām, un „Österreichische Kontrollbank AG”,

17)  Polijā — „Spóldzielcze Kasy Oszczędnościowo — Kredytowe” un „Bank Gospodarstwa Krajowego”,

18)  Portugālē — „Caixas Económicas”, kas pastāvēja 1986. gada 1. janvārī, izņemot tās, kas reģistrētas kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību, un izņemot „Caixa Económica Montepio Geral”,

19)  Somijā — „Teollisen yhteistyön rahasto Oy/Fonden för industriellt samarbete AB” un „Finnvera Oyj/Finnvera Abp”,

20)  Zviedrijā —„Svenska Skeppshypotekskassan”,

21)  Apvienotajā Karalistē — „National Savings Bank”, „Commonwealth Development Finance Company Ltd”, „Agricultural Mortgage Corporation Ltd”, „Scottish Agricultural Securities Corporation Ltd”, „Crown Agents for overseas governments and administrations”, „credit unions” un „municipal banks”,

22)  Slovēnijā — „SID-Slovenska izvozna in razvojna banka, d.d. Ljubljana”.

3.a  EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu kritērijus, kas jāizpilda, lai iestāde tiktu iekļauta 3. punktā minētajā sarakstā, un kritērijus gadījumu veidiem, uz kuriem var attiekties dalībvalstu tiesību akti, kā noteikts 3. panta 2. punktā. Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

3. pants



Aizliegums uzņēmumiem, kas nav kredītiestādes, no plašas sabiedrības pieņemt noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus

1.Personām vai uzņēmumiem, kas nav kredītiestādes, dalībvalstis liedz pieņemt noguldījumus vai citus atmaksājamus līdzekļus no plašas sabiedrības.

2. Šā panta 1. punkts neattiecas uz noguldījumu vai citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšanu, ko veic dalībvalstis, dalībvalstu reģionālās valdības vai pašvaldības vai starptautiskās publiskās organizācijas, kurās viena vai vairākas dalībvalstis ir locekles, vai uz gadījumiem, kas nepārprotami paredzēti kādas valsts vai Savienības tiesību aktos, ja uz šīm darbībām attiecas noteikumi un kontrole, kas paredz noguldītāju un ieguldītāju aizsardzību un ko piemēro minētajos gadījumos.

4. pants



Definīcijas

1.Piemēro Regulas [ieraksta PB] 4. pantā norādītās definīcijas.

2. Šajā direktīvā piemēro arī šādas definīcijas:

(a) „pakalpojumu palīguzņēmums” ir uzņēmums, kura galvenā darbība ir nekustamā īpašuma iegūšana īpašumā vai pārvaldīšana, datu apstrādes pakalpojumu vadība vai jebkāda cita līdzīga darbība, kas papildina vienas vai vairāku kredītiestāžu galveno darbību;

(b)„pārmērīgas aizņemto līdzekļu izmantošanas risks” ir risks, kas rodas no iestādes neaizsargātības, kuru izraisījusi faktiska vai iespējama aizņemto līdzekļu izmantošana, kā dēļ var būt nepieciešami neparedzēti korektīvi pasākumi attiecībā uz uzņēmējdarbības plānu, tostarp aktīvu augsta riska pārdošana, kas var radīt zaudējumus vai atlikušo aktīvu vērtības korekcijas;

(c)„iekšējie paņēmieni” ir paņēmieni, kas minēti Regulas [ieraksta PB] 138. panta 1. punktā, 216. un 220. pantā, 301. panta 2. punktā, 277. un 352. pantā un 254. panta 3. punktā;

(ca)  „sistēmiska iestāde” ir iestāde, kuras neveiksmīga vai nepareiza darbība var radīt sistēmisku risku pasaules, Eiropas vai iekšzemes līmenī;

 

(cb)  „sistēmisks risks” ir finanšu sistēmas smagu darbības traucējumu risks, kam var būt nopietna negatīva ietekme uz visu finanšu sistēmu un reālo ekonomiku;

 

(cc)  „vadības struktūra” ir iestādes struktūrvienība vai struktūrvienības, kuras ieceltas saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, kurām ir piešķirtas pilnvaras noteikt iestādes stratēģiju, mērķus un vispārējo darbības virzienu un kuras uzrauga un kontrolē vadības lēmumu pieņemšanu. Vadības struktūrā ietilpst personas, kas faktiski vada iestādes darbību.

 

It īpaši atsauce uz vadības struktūru ietver pirmajā daļā minētās struktūras vai struktūru vadības un uzraudzības funkcijas. Ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem vadības struktūras vadības un uzraudzības funkcijas uztic dažādām struktūrām vai dažādiem vienas struktūras locekļiem, dalībvalsts nošķir atbildīgās struktūras vai vadības struktūras locekļus saskaņā ar saviem tiesību aktiem, ja vien direktīvā nav noteikts citādi. Šajā direktīvā „vadības funkcija” nozīmē iestādes stratēģijas, mērķu un vispārējā darbības virziena noteikšanu un „uzraudzības funkcija” nozīmē vadības lēmumu pieņemšanas uzraudzību un kontroli.

(cd)  „modeļa risks” ir iespējamie zaudējumi, kas iestādei var rasties uz iekšējo modeļu iznākumiem balstīta lēmuma pieņemšanas rezultātā, pieļaujot kļūdu šādu modeļu aprakstīšanā vai kalibrēšanā, kuras rezultātā modelī netiek iekļauti būtiski mainīgie lielumi vai tiek aprēķinātas pārāk zemas vai pārāk augstas attiecīgo mainīgo lielumu vērtības. Modeļa risku var izteikt, izmantojot modeļu uzticamības kvalitatīvos vai kvantitatīvos rādītājus, iznākuma korelāciju ar ievades mainīgajiem lielumiem un iespējamos zaudējumus, kas var rasties, ja modeļa pamatā esošie pieņēmumi izrādās nepareizi.

II sadaļa



Kompetentās iestādes

5. pants



Kompetento iestāžu izraudzīšanās un pilnvaras

1.  Dalībvalstis izraugās kompetentās iestādes, kuras veic šajā direktīvā paredzētos pienākumus. Par to dalībvalstis informē Komisiju un EBI, norādot visu pienākumu sadalījumu.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes uzrauga iestāžu un attiecīgā gadījumā finanšu kontrolakciju sabiedrību un jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību darbību, lai novērtētu atbilstību šīs direktīvas un Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulas (ES) Nr. .../2012 [par uzraudzības prasībām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām] prasībām.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka ir noteikti attiecīgi pasākumi, lai ļautu kompetentajām iestādēm iegūt informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu iestāžu un attiecīgā gadījumā finanšu kontrolakciju sabiedrību un jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību atbilstību 2. punktā minētajām prasībām, un izmeklēt iespējamus šo prasību neievērošanas gadījumus.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir kompetence, resursi, darbotiesspēja un neatkarība, kas nepieciešama, lai veiktu šajā direktīvā un Regulā [ieraksta PB] noteiktās uzraudzības un izmeklēšanas funkcijas. Kompetentajām iestādēm piešķir visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas ir vajadzīgas to funkciju izpildei.

5.  Dalībvalstis pieprasa, lai iestādes savas izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm sniegtu visu informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu to atbilstību noteikumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu un Regulu [ieraksta PB]. Dalībvalstis arī nodrošina, ka iestāžu iekšējās kontroles mehānismi, kā arī administratīvās un grāmatvedības procedūras ļauj jebkurā laikā pārbaudīt to atbilstību šādiem noteikumiem.

6.  Dalībvalstis nodrošina, ka iestādes reģistrē visus savus darījumus, kā arī dokumentu sistēmas un procesus, kam piemēro šo direktīvu un Regulu [ieraksta PB], tā, lai kompetentās iestādes varētu jebkurā laikā pārbaudīt atbilstību šīs direktīvas un Regulas [ieraksta PB] prasībām.

6.a  Dalībvalstis ieceļ vienu vai vairākas noregulējuma iestādes noregulējuma plānu pārraudzībai un apstiprināšanai, kā noteikts šajā direktīvā un Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulā (ES) Nr. .../2012 [par konsultatīvās uzraudzības prasībām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām]. Dalībvalstis par šo iestāžu izraudzīšanos informē Komisiju un EBI, norādot to pienākumu sadalījumu.

6.b  Ja krīzes novēršanas iestāde nav neviena no 1. punktā minētajām kompetentajām iestādēm, dalībvalstis nodrošina to ciešu sadarbību noregulējuma plānu sagatavošanā.

6. pants



Darbības koordinēšana dalībvalstīs

Ja dalībvalstī ir vairāk nekā viena kompetentā iestāde, kas atbild par kredītiestāžu, ieguldījumu sabiedrību un finanšu iestāžu uzraudzību, dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai šādas iestādes darbotos koordinēti.

7. pants



Sadarbība ar EBI un tās starpniecības pilnvaras un sadarbība Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS) ietvaros

Veicot savus pienākumus, kompetentās iestādes saskaņā ar šo direktīvu un Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulu (ES) Nr. .../2012 [par uzraudzības prasībām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām] pieņemto normatīvo un administratīvo aktu piemērošanā ņem vērā konverģenci attiecībā uz uzraudzības instrumentiem un uzraudzības praksi. Šajā nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka:

 

(-a)  kompetentās iestādes kā EFUS dalībnieces sadarbojas uzticēšanās un savstarpējas cieņas gaisotnē, jo īpaši attiecībā uz atbilstīgas un uzticamas informācijas plūsmas nodrošināšanu starp šīm iestādēm un citiem EFUS dalībniekiem, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā paredzēto lojālas sadarbības principu;

 

(a)  kompetentās iestādes piedalās EBI darbībā un attiecīgā gadījumā uzraudzītāju kolēģijās;

 

(b)  kompetentās iestādes pieliek visas pūles, lai ievērotu pamatnostādnes un ieteikumus, ko sniedz EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu, kā arī brīdinājumus un ieteikumus, kurus sniedz ESRK saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 16. pantu;

 

(c)  kompetentajām iestādēm piešķirtais valsts pilnvarojums netraucē tām pildīt pienākumus kā EBI vai attiecīgā gadījumā kā ESRK loceklēm vai saskaņā ar šo direktīvu un Regulu [ieraksta PB];

 

(ca)  kompetentās iestādes cieši sadarbojas ar ESRK.

 

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 81. pantā noteikto pārskatu, kas jāpublicē līdz 2014. gada 2. janvārim, un ņemot vērā izmaiņas, kuras kompetentās iestādes var izdarīt uzraudzības procedūrās, EBI papildus uzraudzībai šajā direktīvā un Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulā (ES) Nr. .../2012 [par uzraudzības prasībām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām] noteiktajos gadījumos nosaka standarta portfeļus un metodes, lai nodrošinātu uzraudzības prakses konverģences novērtēšanu.

 

Kompetento iestāžu strīdu izšķiršanai pārrobežu gadījumos visā šīs direktīvas tekstā piemēro Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu.

 

Ņemot vērā šajā direktīvā paredzēto EBI pilnvaru un uzdevumu nenovēršamu paplašināšanu, EBI nekavējoties iesniedz pārskatītu pieprasījumu attiecībā uz tās gada un daudzgadu budžetu.

8. pants



Uzraudzības Eiropas dimensija

Kompetentās iestādes vienā dalībvalstī savu vispārējo pienākumu pildīšanā, pamatojoties uz attiecīgā laikā pieejamo informāciju, pienācīgi apsver savu lēmumu iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti visās citās attiecīgajās dalībvalstīs, un jo īpaši ārkārtas situācijās.

 

III sadaļa



Prasības attiecībā uz pieeju kredītiestādes darbības veikšanai

1. nodaļa



Vispārīgās prasības attiecībā uz pieeju kredītiestādes darbības veikšanai

9. pants



Atļauja

1.  Dalībvalstis prasa, lai kredītiestādes pirms darbības sākšanas saņemtu atļauju. Neskarot 10. līdz 14. pantu, dalībvalstis nosaka prasības attiecībā uz šādu atļauju piešķiršanu un paziņo tās EBI.

2.  EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus:

(a)  norādot informāciju, kas jāsniedz kompetentajām iestādēm kredītiestādes atļaujas pieteikumā, kā arī 10. pantā paredzētajā darbības programmā;

(b)  precizējot nosacījumus 13. pantā noteiktās prasības ievērošanai;

(c)  precizējot prasības, kas attiecas uz akcionāriem un dalībniekiem, kuriem ir kvalificēta līdzdalība;

(d)  norādot šķēršļus, kas varētu kavēt kompetentās iestādes uzraudzības pienākumu efektīvu izpildi, kā noteikts 14. pantā.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

3.  EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus par šādas informācijas sniegšanai paredzētajām tipveida veidlapām, paraugiem un procedūrām.

Komisija ir piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

4.  EBI iesniedz 2. un 3. punktā minētos tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 31. decembrim.

10. pants



Darbības programma un organizatoriskā struktūra

Dalībvalstis prasa, lai kopā ar atļaujas pieteikumu iesniedz darbības programmu, kurā izklāstīti paredzētās uzņēmējdarbības veidi un kredītiestādes organizatoriskā struktūra.

11. pants



Ekonomiskās vajadzības

Dalībvalstis neprasa, lai atļaujas pieteikumus izskatītu saistībā ar tirgus ekonomiskajām vajadzībām.

12. pants



Sākumkapitāls

1.  Neskarot citus valsts tiesību aktos paredzētus vispārējus nosacījumus, kompetentās iestādes nepiešķir atļauju, ja kredītiestādei nav atsevišķa pašu kapitāla vai ja sākumkapitāls ir mazāks par EUR 5 miljoniem.

2.  Sākumkapitālu veido kapitāls un rezerves, kā minēts Regulas [ieraksta PB] 24. panta a) līdz e) apakšpunktā.

3.  Dalībvalstis var nolemt, ka kredītiestādes, kuras neatbilst nosacījumam par atsevišķu pašu kapitālu un kuras pastāvēja 1979. gada 15. decembrī, var turpināt savu uzņēmējdarbību. Tās var atbrīvot šādas kredītiestādes no pienākuma pildīt 13. panta 1. punkta pirmās daļas prasību.

4.  Ievērojot turpmāk paredzētos nosacījumus, dalībvalstis var piešķirt atļauju īpašu kategoriju kredītiestādēm, kuru sākumkapitāls ir mazāks par 1. punktā noteikto:

(a)  sākumkapitāls nav mazāks par EUR 1 miljonu;

(b)  attiecīgās dalībvalstis paziņo Komisijai un EBI iemeslus, kāpēc tās izmanto šo iespēju.

13. pants



Efektīva uzņēmējdarbības vadība un galvenā biroja atrašanās vieta

1.  Kompetentās iestādes piešķir kredītiestādei atļauju vienīgi tad, ja kredītiestādes uzņēmējdarbību faktiski vada vismaz divas personas.

Tās nepiešķir atļauju, ja šīm personām nav pietiekami labas reputācijas vai pietiekamu zināšanu, prasmju un pieredzes šādu pienākumu veikšanai.

2.  Visas dalībvalstis prasa, lai

(a)  ikvienai kredītiestādei, kas ir juridiskā persona un kam saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir juridiskā adrese, galvenais birojs atrastos tajā pašā dalībvalstī, kur ir tās juridiskā adrese;

(b)  ikvienai citai kredītiestādei galvenais birojs atrastos dalībvalstī, kas tai piešķīrusi atļauju un kur tā faktiski darbojas.

14. pants



Akcionāri un dalībnieki

1.  Kompetentās iestādes nepiešķir atļauju sākt kredītiestādes darbību, ja tās nav informētas par tādu akcionāru vai dalībnieku, tiešu vai netiešu, fizisku vai juridisku personu, identitāti, kuriem ir kvalificēta līdzdalība, un par šīs līdzdalības apjomu.

Nosakot, vai ir izpildīti kritēriji kvalificētai līdzdalībai, ņem vērā balsstiesības, kas minētas Direktīvas 2004/109/EK 9. un 10. pantā, kā arī minētās direktīvas 12. panta 4. un 5. punktā noteiktos nosacījumus par balsstiesību summēšanu.

Dalībvalstis neņem vērā balsstiesības vai kapitāla daļas, kuras var būt ieguldījumu sabiedrību vai kredītiestāžu turējumā kā rezultāts finanšu instrumentu riska parakstīšanai vai finanšu instrumentu izvietošanai, pamatojoties uz stingri noteiktām saistībām, kā minēts Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A iedaļas 6. punktā, ar nosacījumu, ka šīs tiesības netiek īstenotas vai citādi izmantotas, lai iesaistītos emitenta vadībā, un ka tās viena gada laikā pēc līdzdalības iegūšanas tiek nodotas.

2.  Kompetentās iestādes nepiešķir atļauju, ja, ņemot vērā vajadzību nodrošināt kredītiestādes pareizu un piesardzīgu vadību, tās nav pārliecinātas par akcionāru vai dalībnieku piemērotību.

3.  Ja starp kredītiestādi un citām fiziskajām vai juridiskajām personām pastāv ciešas saiknes, kompetentās iestādes atļauju piešķir vienīgi tad, ja šīs saiknes tām netraucē efektīvi īstenot uzraudzības funkcijas.

Kompetentās iestādes nepiešķir atļauju tad, ja kādas trešās valsts normatīvie un administratīvie akti, kas reglamentē vienu vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas, ar kurām kredītiestādei ir ciešas saiknes, vai šo normatīvo un administratīvo aktu piemērošanas grūtības traucē tām efektīvi īstenot uzraudzības funkcijas.

Kompetentās iestādes prasa, lai kredītiestādes tām sniegtu informāciju, kas vajadzīga, lai nepārtraukti uzraudzītu atbilstību šajā punktā minētajiem nosacījumiem.

15. pants



Atteikums piešķirt atļauju

Pieņemot lēmumu nepiešķirt atļauju, kompetentā iestāde pieteikuma iesniedzējam par šo lēmumu un tā pieņemšanas iemesliem paziņo sešu mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas vai, ja pieteikums nav pilnīgs, sešus mēnešus pēc tam, kad pieteikuma iesniedzējs ir nosūtījis informāciju, kas vajadzīga lēmuma pieņemšanai.

Jebkurā gadījumā lēmumu pieņem 12 mēnešos pēc pieteikuma saņemšanas.

16. pants



Iepriekšēja konsultēšanās ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm

1.  Pirms atļaujas piešķiršanas kredītiestādei kompetentā iestāde apspriežas ar citas attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja

(a)  attiecīgā kredītiestāde ir meitasuzņēmums kredītiestādei, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī;

(b)  attiecīgā kredītiestāde ir meitasuzņēmums tādas kredītiestādes mātesuzņēmumam, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī;

(c)  attiecīgo kredītiestādi kontrolē tās pašas fiziskās vai juridiskās personas, kuras kontrolē kredītiestādi, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī.

2.  Pirms atļaujas piešķiršanas kredītiestādei kompetentā iestāde apspriežas ar attiecīgās dalībvalsts kompetento iestādi, kas ir atbildīga par apdrošināšanas uzņēmumu vai ieguldījumu sabiedrību uzraudzību, ja:

(a)  attiecīgā kredītiestāde ir meitasuzņēmums apdrošināšanas uzņēmumam vai ieguldījumu sabiedrībai, kam atļauja piešķirta Savienībā;

(b)  attiecīgā kredītiestāde ir meitasuzņēmums tāda apdrošināšanas uzņēmuma vai tādas ieguldījumu sabiedrības mātesuzņēmumam, kam atļauja piešķirta Savienībā;

(c)  attiecīgo kredītiestādi kontrolē tā pati fiziskā vai juridiskā persona, kura kontrolē apdrošināšanas uzņēmumu vai ieguldījumu sabiedrību, kam atļauja piešķirta Savienībā.

3.  Šā panta 1. un 2. punktā minētās attiecīgās kompetentās iestādes jo īpaši savstarpēji apspriežas, izvērtējot akcionāru piemērotību un tās pašas grupas citas saimnieciskās vienības vadībā iesaistīto vadības struktūras locekļu reputāciju un pieredzi. Tās apmainās ar visu informāciju attiecībā uz akcionāru piemērotību un vadības struktūras locekļu reputāciju un pieredzi, kas ir svarīga kā atļaujas piešķiršanai, tā arī nolūkā pastāvīgi izvērtēt to, kā tiek ievērota atbilstība darbības nosacījumiem.

17. pants



Citā dalībvalstī atļautu kredītiestāžu filiāles

Uzņēmējas dalībvalstis nevar prasīt atļauju vai dotāciju kapitālu citās dalībvalstīs atļautu kredītiestāžu filiālēm. Šādu filiāļu izveidi un uzraudzību veic saskaņā ar 35. pantu, 36. panta 1. līdz 3. punktu, 37. pantu, 40. līdz 46. pantu, 49. pantu, 73. pantu un 74. pantu.

18. pants



Atļaujas anulēšana

Kompetentās iestādes var anulēt kredītiestādei piešķirtu atļauju vienīgi kādā no turpmāk minētajiem gadījumiem, ja šāda iestāde:

(a)  nav izmantojusi atļauju 12 mēnešu laikā, nepārprotami atsakās no tās vai ilgāk par sešiem mēnešiem nav veikusi darījumus, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav noteikusi, ka šādos gadījumos atļauja zaudē spēku;

(b)  ir saņēmusi atļauju, iesniedzot nepatiesas ziņas vai ar citiem nelikumīgiem līdzekļiem;

(c)  vairs neatbilst nosacījumiem, ar kādiem atļauja piešķirta;

(d)  vairs nenodrošina pietiekamu pašu kapitālu, vai arī vairs nevar paļauties, ka tā pildīs savus pienākumus pret kreditoriem, un, jo īpaši, tā vairs negarantē tai uzticēto aktīvu drošību;

(e)  atbilst kādam no citiem gadījumiem, kuros attiecīgās valsts tiesību akti paredz atļaujas anulēšanu;

(f)  izdara kādu no 67. panta 1. punktā minētajiem pārkāpumiem.

19. pants



Kredītiestāžu nosaukums

Neskarot nekādus uzņēmējas dalībvalsts noteikumus par vārda „banka”, „krājbanka” vai citu banku nosaukumu lietojumu, darbības veikšanas nolūkā kredītiestādes var visā Savienībā lietot to pašu nosaukumu, ko tās lieto dalībvalstī, kurā atrodas to galvenais birojs. Ja var rasties pārpratums, uzņēmēja dalībvalsts var prasīt, lai skaidrības labad nosaukumu papildinātu ar paskaidrojumiem.

20. pants



EBI informēšana par atļaujas piešķiršanu un atļaujas anulēšanu

1.  Kompetentās iestādes ziņo EBI par katru saskaņā ar 9. pantu piešķirto atļauju.

2.  Sarakstu ar visu kredītiestāžu nosaukumiem, kurām ir piešķirta atļauja, publicē EBI tīmekļa vietnē un regulāri atjaunina.

3.  Vienotās uzraudzības iestāde saskaņā ar 14. panta 3. punktu, 73. panta 1. punktu un 104. panta 2. punktu sniedz attiecīgajām kompetentajām iestādēm un EBI visu informāciju par iestāžu grupu, jo īpaši par grupas juridisko un organizatorisko struktūru un tās pārvaldību.

4.  Sarakstā atzīmē visu to kredītiestāžu nosaukumus, kurām nav 12. panta 1. punktā noteiktā kapitāla.

5.  Kompetentās iestādes ziņo EBI par katru atļaujas anulēšanas gadījumu, vienlaikus norādot šāda lēmuma iemeslus.

21. pants



Atbrīvojumi kredītiestādēm, kuras ir pastāvīgi piesaistītas galvenajai iestādei

-1.  Dalībvalstis vai to kompetentās iestādes var pilnībā vai daļēji atbrīvot no 1. punktā izklāstīto prasību ievērošanas vienu vai vairākas kredītiestādes, kas atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī un kas ir pastāvīgi piesaistītas galvenajai iestādei, kura tās uzrauga un kura ir reģistrēta tajā pašā dalībvalstī, ja dalībvalsts tiesību akti paredz, ka:

(a)  galvenās iestādes un tai pastāvīgi piesaistīto iestāžu saistības ir kopīgas un galvenā iestāde pilnībā garantē vairākas sev piesaistīto iestāžu saistības;

 

(b)  galvenās iestādes un visu tai piesaistīto iestāžu maksātspēju un likviditāti uzrauga kā vienotu veselumu, pamatojoties uz šo iestāžu konsolidētajiem pārskatiem; un

 

(c)  galvenās iestādes vadība ir pilnvarota dot norādījumus tai piesaistīto iestāžu vadībai.

 

1.  Kredītiestādi, kas minēta 1. punktā, var atbrīvot no ▐ šīs direktīvas 10. un 12. panta, 13. panta 1. punkta un VII sadaļas 4. nodaļas un Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulas (ES) Nr. .../2012 [par uzraudzības prasībām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām] 2.–4. daļas un 6.–8. daļas noteikumu piemērošanas ar nosacījumu, ka, neskarot šo noteikumu piemērošanu galvenajai iestādei, visam kopumam, ko veido galvenā iestāde un tai piesaistītās iestādes, šos noteikumus piemēro konsolidētā veidā.

 

2.  Ja atbrīvojumus piešķir ▐ saskaņā ar šo pantu, šīs direktīvas 17., 33., 34. un 35. pantu, 36. panta 1. līdz 3. punktu un 39. līdz 46. pantu piemēro visam kopumam, ko veido galvenā iestāde kopā ar tai piesaistītajām iestādēm.

2. nodaļa



Kvalificēta līdzdalība kredītiestādē

22. pants



Informēšana par plānoto līdzdalības iegūšanu un šīs līdzdalības novērtējums

1.  Dalībvalstis prasa, lai jebkura fiziska vai juridiska persona vai šādas personas, kuras rīkojas saskaņoti (turpmāk „potenciālais līdzdalības ieguvējs”), pieņemot lēmumu tieši vai netieši iegūt kvalificētu līdzdalību kādā kredītiestādē vai arī tieši vai netieši turpināt palielināt šādu kvalificētu līdzdalību tiktāl, ka to turējumā esošā balsstiesību vai kapitāla daļa sasniegtu vai pārsniegtu 20 %, 30 % vai 50 % vai kredītiestāde kļūtu par to meitasuzņēmumu (turpmāk „plānotā līdzdalības iegūšana”), kompetentajām iestādēm vispirms rakstveidā paziņotu to, kurā kredītiestādē tās vēlas iegūt vai palielināt kvalificētu līdzdalību, norādot plānotās līdzdalības apjomu un 23. panta 4. punktā minēto attiecīgo informāciju. Dalībvalstīm nav jāpiemēro 30 % robežvērtība, ja tās saskaņā ar Direktīvas 2004/109/EK 9. panta 3. punkta a) apakšpunktu piemēro vienas trešdaļas robežvērtību.

2.  Kompetentās iestādes nekavējoties un jebkurā gadījumā divu darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas, kā arī pēc 3. punktā minētās informācijas iespējamas vēlākas saņemšanas rakstveidā apstiprina saņemšanu potenciālajam līdzdalības ieguvējam.

Pēc rakstveida apstiprinājuma, kas apliecina, ka ir saņemts gan paziņojums, gan visi dokumenti, kurus dalībvalstī pieprasīts šim paziņojumam pievienot, pamatojoties uz 23. panta 4. punktā minēto sarakstu, sniegšanas datuma kompetento iestāžu rīcībā ir ne vairāk kā sešdesmit darbdienas (turpmāk „vērtēšanas periods”), lai veiktu 23. panta 1. punktā paredzēto novērtējumu (turpmāk „novērtējums”).

Apstiprinot saņemšanu, kompetentās iestādes potenciālajam līdzdalības ieguvējam dara zināmu vērtēšanas perioda beigu datumu.

3.  Vērtēšanas perioda laikā, bet ne vēlāk kā vērtēšanas perioda piecdesmitajā darbdienā, kompetentās iestādes vajadzības gadījumā var pieprasīt papildu informāciju, kas vajadzīga, lai pabeigtu novērtējumu. Šo pieprasījumu veic rakstveidā, konkrēti norādot, kāda papildu informācija ir vajadzīga.

Vērtēšanas periods tiek pārtraukts no dienas, kad kompetentās iestādes pieprasa informāciju, līdz dienai, kad tiek saņemta potenciālā līdzdalības ieguvēja atbilde. Pārtraukums nedrīkst pārsniegt divdesmit darbdienas. Kompetentajām iestādēm ir tiesības atkārtoti pieprasīt papildu vai precīzāku informāciju, taču šī iemesla dēļ vērtēšanas periodu pārtraukt nedrīkst.

4.  Kompetentās iestādes drīkst pagarināt 3. punkta otrajā daļā minēto pārtraukumu līdz trīsdesmit darbdienām, ja potenciālais līdzdalības ieguvējs atrodas vai tiek regulēts ārpus Savienības vai ir fiziska vai juridiska persona, kura nav pakļauta uzraudzībai saskaņā ar šo direktīvu vai Direktīvām 2009/65/EK, 2009/138/EK vai 2004/39/EK.

5.  Ja kompetentās iestādes pēc novērtējuma pabeigšanas nolemj iebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu, tās divu darbdienu laikā, nepārsniedzot vērtēšanas periodu, rakstveidā informē potenciālo līdzdalības ieguvēju un dara zināmu minētā lēmuma pamatojumu. Ja to paredz attiecīgās valsts tiesību akti, pēc potenciālā līdzdalības ieguvēja pieprasījuma var publicēt attiecīgu atklātu paziņojumu par lēmuma pamatojumu. Tas neliedz dalībvalstij ļaut kompetentajai publicēt šādu informāciju arī tad, ja potenciālais līdzdalības ieguvējs to nav pieprasījis.

6.  Ja kompetentās iestādes vērtēšanas perioda laikā rakstveidā neiebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu, to uzskata par apstiprinātu.

7.  Kompetentās iestādes var noteikt maksimālo termiņu, kurā jāpabeidz plānotā līdzdalības iegūšana, un vajadzības gadījumā to var pagarināt.

8.  Attiecībā uz paziņojumu sniegšanu kompetentajām iestādēm un šo iestāžu sniegto apstiprinājumu balsstiesību vai kapitāla tiešai vai netiešai iegūšanai dalībvalstis nedrīkst piemērot stingrākas prasības par šajā direktīvā noteiktajām.

▐

10.  EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros noteiktas 24. pantā minētā attiecīgo kompetento iestāžu konsultāciju procesa kopīgas procedūras, veidlapas un paraugi.

  Komisija ir piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu

11.  EBI iesniedz 9. un 10. punktā minētos tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 31. decembrim.

23. pants



Novērtēšanas kritēriji

1.  Lai nodrošinātu kredītiestādes, kurā plānots iegūt līdzdalību, pārdomātu un piesardzīgu vadību un ņemot vērā potenciālā līdzdalības ieguvēja iespējamo ietekmi uz kredītiestādi, kompetentās iestādes, izvērtējot 22. panta 1. punktā prasīto paziņojumu un 22. panta 3. punktā minēto informāciju, novērtē potenciālā līdzdalības ieguvēja piemērotību un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību atbilstoši šādiem kritērijiem:

(a)  potenciālā līdzdalības ieguvēja reputācija;

(b)  jebkuras personas, kura plānotās līdzdalības iegūšanas rezultātā vadīs kredītiestādes darbību, reputācija un pieredze;

(c)  potenciālā līdzdalības ieguvēja finanšu stabilitāte, jo īpaši saistībā ar veiktās un plānotās uzņēmējdarbības veidu kredītiestādē, kurā plānots iegūt līdzdalību;

(d)  vai kredītiestāde spēs pildīt un turpmāk pildīs uzraudzības prasības, pamatojoties uz šo direktīvu un Regulu [ieraksta PB], kā arī attiecīgā gadījumā uz citām direktīvām, sevišķi Direktīvu 2009/110/EK un Direktīvu 2002/87/EK, un, jo īpaši, vai uzņēmumu grupas, kuras sastāvā tā iekļausies, struktūra ļauj īstenot efektīvu uzraudzību, nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un noteikt kompetento iestāžu pilnvaru sadalījumu;

(e)  vai nav pamata aizdomām, ka saistībā ar plānoto līdzdalības iegūšanu tiek veikta vai ir veikta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai terorisma finansēšana Direktīvas 2005/60/EK[18] 1. panta nozīmē vai ir mēģināts veikt šādas darbības, vai ka plānotā līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku.

2.  Kompetentās iestādes var iebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu tikai tad, ja tām ir pamatots iemesls tā rīkoties, jo nav izpildīti 1. punktā norādītie kritēriji, vai ja potenciālā līdzdalības ieguvēja iesniegtā informācija ir nepilnīga.

3.  Dalībvalstis neizvirza nekādus priekšnoteikumus attiecībā uz iegūstamo līdzdalības apjomu un neļauj attiecīgās valsts kompetentajām iestādēm izvērtēt plānoto līdzdalības iegūšanu no tirgus ekonomisko vajadzību aspekta.

4.  Dalībvalstis dara zināmu atklātībai sarakstu ar informāciju, kas vajadzīga novērtējuma veikšanai un kas kompetentajām iestādēm ir jāsaņem, kad tām iesniedz 22. panta 1. punktā minēto paziņojumu. Prasītā informācija ir samērīga un atbilst potenciālā līdzdalības ieguvēja un plānotās līdzdalības iegūšanas veidam. Dalībvalstis nepieprasa informāciju, kas nav būtiska uzraudzības novērtējuma veikšanai.

5.  Neatkarīgi no 22. panta 2., 3. un 4. punkta, ja kompetentajai iestādei ir paziņots par diviem vai vairākiem priekšlikumiem iegūt vai palielināt kvalificētu līdzdalību vienā un tai pašā kredītiestādē, kompetentā iestāde visu potenciālo līdzdalības ieguvēju priekšlikumus izskata nediskriminējošā veidā.

24. pants



Kompetento iestāžu sadarbība

1. Veicot novērtēšanu, attiecīgās kompetentās iestādes strādā, savstarpēji pilnībā konsultējoties, ja potenciālais līdzdalības ieguvējs ir:

(a) citā dalībvalstī vai citā, ar plānoto līdzdalības iegūšanu nesaistītā nozarē atļauju saņēmusi kredītiestāde, dzīvības apdrošināšanas uzņēmums, apdrošināšanas uzņēmums, pārapdrošināšanas uzņēmums, ieguldījumu sabiedrība vai pārvaldības sabiedrība Direktīvas 2009/65/EK 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē (turpmāk „PVKIU pārvaldības sabiedrība”);

(b) citā dalībvalstī vai citā, ar plānoto līdzdalības iegūšanu nesaistītā nozarē atļauju saņēmušas kredītiestādes, dzīvības apdrošināšanas uzņēmuma, apdrošināšanas uzņēmuma, pārapdrošināšanas uzņēmuma, ieguldījumu sabiedrības vai PVKIU pārvaldības sabiedrības mātesuzņēmums;

(c) citā dalībvalstī vai citā, ar plānoto līdzdalības iegūšanu nesaistītā nozarē licencēta fiziska vai juridiska persona, kura kontrolē kredītiestādi, dzīvības apdrošināšanas uzņēmumu, apdrošināšanas uzņēmumu, pārapdrošināšanas uzņēmumu, ieguldījumu sabiedrību vai PVKIU pārvaldības sabiedrību.

2. Kompetentās iestādes bez nepamatotas kavēšanās sniedz cita citai jebkuru informāciju, kas ir būtiska vai noderīga novērtēšanai. Šajā sakarā kompetentās iestādes cita citai pēc pieprasījuma paziņo visu noderīgo informāciju un pēc savas ierosmes — visu būtisko informāciju. Kompetentā iestāde, kas izsniegusi atļauju kredītiestādei, kurā plānots iegūt līdzdalību, savā lēmumā norāda ikvienu par potenciālo līdzdalības ieguvēju atbildīgās kompetentās iestādes pausto viedokli vai atrunu.

25. pants



Paziņojums par atsavināšanu

Dalībvalstis pieprasa jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kura pieņēmusi lēmumu tieši vai netieši nodot kvalificētu līdzdalību kredītiestādē, vispirms rakstveidā paziņot par to kompetentajām iestādēm, norādot tām savas plānotās līdzdalības apjomu. Šāda persona paziņo kompetentajām iestādēm arī par to, vai tā pieņēmusi lēmumu samazināt savu kvalificēto līdzdalību tā, ka tās turējumā esošo balsstiesību vai kapitāla daļa samazinātos līdz 20 %, 30 % vai 50 %, vai arī tā, ka kredītiestāde vairs nebūtu tās meitasuzņēmums. Dalībvalstīm nav jāpiemēro 30 % robežvērtība, ja tās saskaņā ar Direktīvas 2004/109/EK 9. panta 3. punkta a) apakšpunktu piemēro vienas trešdaļas robežvērtību.

26. pants



Pienākums sniegt informāciju un sankcijas

1.  Kredītiestādes informē kompetentās iestādes, līdzko uzzina par katru tādu līdzdalības iegūšanu vai atsavināšanu to kapitālā, kuras dēļ līdzdalība pārsniedz kādu no 22. panta 1. punktā un 25. pantā minētajām robežvērtībām vai kļūst mazāka par tām.

Regulētā tirgū biržā kotētas kredītiestādes, kuras ir minētas sarakstā, ko publicē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 47. pantu, vismaz reizi gadā kompetentajām iestādēm dara zināmus to akcionāru un dalībnieku vārdus un uzvārdus vai nosaukumus, kuriem ir kvalificēta līdzdalība, un šādas līdzdalības apjomu, kas norādīts, piemēram, informācijā, kuru saņem akcionāru un dalībnieku gada pilnsapulcē, vai saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro fondu biržu sarakstos iekļautiem uzņēmumiem.

2.  Dalībvalstis prasa, lai gadījumā, ja 22. panta 1. punktā minēto personu ietekme var kaitēt kredītiestādes pārdomātai un piesardzīgai vadībai, kompetentās iestādes veiktu piemērotus pasākumus šādas situācijas novēršanai. Šādi pasākumi var būt pavēles, sankcijas saskaņā ar 65. līdz 69. pantu pret vadības struktūras locekļiem un vadītājiem vai attiecīgo kredītiestādes akcionāru vai dalībnieku akcijām vai daļām atbilstīgo balsstiesību īstenošanas apturēšana.

Līdzīgus pasākumus piemēro fiziskām un juridiskām personām, kas neizpilda pienākumu iepriekš sniegt informāciju, kā noteikts 22. panta 1. punktā un saskaņā ar 65. līdz 69. pantu.

Ja līdzdalība ir iegūta pretēji kompetento iestāžu iebildumam, dalībvalstis neatkarīgi no visām citām sankcijām, kas jāpieņem, paredz vai nu atbilstīgo balsstiesību atcelšanu, vai balsojuma atzīšanu par nederīgu, vai arī iespēju to anulēt.

27. pants



Kvalificētas līdzdalības kritēriji

Nosakot, vai kvalificētas līdzdalības kritēriji ir izpildīti saistībā ar 22., 25. un 26. pantu, ņem vērā balsstiesības, kas minētas Direktīvas 2004/109/EK 9. un 10. pantā, kā arī minētās direktīvas 12. panta 4. un 5. punktā noteiktos nosacījumus par balsstiesību summēšanu.

 

Nosakot, vai 26. pantā minētie kvalificētas līdzdalības kritēriji ir izpildīti, dalībvalstis neņem vērā balsstiesības vai kapitāla daļas, kuras var būt ieguldījumu sabiedrību vai kredītiestāžu turējumā kā rezultāts finanšu instrumentu riska parakstīšanai un/vai finanšu instrumentu izvietošanai, pamatojoties uz stingri noteiktām saistībām, kā minēts Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A iedaļas 6. punktā, ar nosacījumu, ka šīs tiesības, no vienas puses, netiek īstenotas vai citādi izmantotas, lai iesaistītos emitenta pārvaldībā, un, no otras puses, ka tās viena gada laikā pēc līdzdalības iegūšanas tiek nodotas.

 

 

IV sadaļa



Ieguldījumu sabiedrību sākumkapitāls

28. pants



Ieguldījumu sabiedrību sākumkapitāls

1.  Ieguldījumu sabiedrību sākumkapitālu veido vienīgi Regulas [ieraksta PB] 24. panta a) līdz e) apakšpunktā minētie elementi.

2.  Visu pārējo ieguldījumu sabiedrību, kuras nav minētas 29. līdz 31. pantā, sākumkapitāls ir EUR 730 000.

 

29. pants



Sākumkapitāls attiecībā uz īpašiem ieguldījumu sabiedrību veidiem

1.  Ieguldījumu sabiedrībai, kura neveic nekādus darījumus ar finanšu instrumentiem uz sava rēķina vai neparakstās uz finanšu instrumentu emisijām, pamatojoties uz stingri noteiktām saistībām, bet kuras turējumā ir klientu nauda vai vērtspapīri un kura sniedz vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem pakalpojumiem, sākumkapitāls ir EUR 125 000:

(a)  ieguldītāju rīkojumu pieņemšana un pārsūtīšana attiecībā uz finanšu instrumentiem;

(b)  ieguldītāju rīkojumu izpilde attiecībā uz finanšu instrumentiem;

(c)  atsevišķu finanšu instrumentu ieguldījumu portfeļu pārvaldība.

2.  Kompetentās iestādes drīkst atļaut ieguldījumu sabiedrībai, kura izpilda ieguldītāju rīkojumus attiecībā uz finanšu instrumentiem, turēt šādus instrumentus uz sava rēķina, ja izpildīti šādi nosacījumi:

(a)  šādu pozīciju iemesls ir vienīgi sabiedrības nespēja precīzi izpildīt ieguldītāju rīkojumus;

(b)  šādu pozīciju kopējā tirgus vērtība nepārsniedz 15 % no sabiedrības sākumkapitāla;

(c)  sabiedrība izpilda Regulas [ieraksta PB] 87. līdz 90. pantā un Ceturtajā sadaļā noteiktās prasības;

(d)  šādām pozīcijām ir gadījuma un pagaidu raksturs, un tās pastāv vienīgi uz laiku, kas vajadzīgs minētā darījuma veikšanai.

3.  Dalībvalstis var samazināt 1. punktā minēto summu līdz EUR 50 000, ja sabiedrībai nav atļauts turēt klientu naudu vai vērtspapīrus, slēgt darījumus uz sava rēķina vai parakstīties uz finanšu instrumentu emisijām, pamatojoties uz stingri noteiktām saistībām.

4.  Netirdzniecības portfeļa pozīciju turēšanu finanšu instrumentos, lai ieguldītu pašu kapitālu, neuzskata par darījumu saistībā ar šā panta 1. punktā noteiktajiem pakalpojumiem vai 3. punkta nolūkos.

30. pants



Vietējo sabiedrību sākumkapitāls

Vietējām sabiedrībām ir sākumkapitāls EUR 50 000 apmērā, ciktāl tās izmanto uzņēmējdarbības vai pakalpojumu sniegšanas brīvību, kā noteikts ar Direktīvas 2004/39/EK 31. un 32. pantu.

31. pants



Sabiedrības, kas netur klientu naudu vai vērtspapīrus

1.  Sabiedrību, kas minētas Regulas [ieraksta PB] 4. panta 8. punkta c) apakšpunktā, segums ir izteikts šādi:

(a)sākumkapitāls EUR 50 000 apmērā;

(b)  profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, kura attiecas uz visu Savienības teritoriju, vai kāda cita salīdzināma garantija attiecībā uz atbildību, kas rodas profesionālās nolaidības dēļ, un kura ir vismaz EUR 1 000 000 par katru prasību un kopumā EUR 1 500 000 gadā par visām prasībām;

(c)  tāda veida sākumkapitāla un profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas apvienojums, kas garantē nodrošinājuma apjomu, kurš līdzvērtīgs a) vai b) apakšpunktā minētajam nodrošinājuma apjomam.

Pirmajā daļā minētās summas regulāri pārskata Komisija, lai ņemtu vērā izmaiņas Eiropas patēriņa cenu indeksā, ko publicē Eurostat, atbilstoši korekcijām, kuras izdarītas saskaņā ar 4. panta 7. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 9. decembra Direktīvā 2002/92/EK par apdrošināšanas starpniecību[19], brīdī, kad šīs korekcijas izdarītas.

2.  Ja Regulas [ieraksta PB] 4. panta 8. punkta c) apakšpunkta minētā sabiedrība ir arī reģistrēta saskaņā ar Direktīvu 2002/92/EK[20], tā izpilda prasības, kas noteiktas minētās direktīvas 4. panta 3. punktā, un turklāt tai ir viens no šiem seguma veidiem:

(a)  sākumkapitāls EUR 25 000 apmērā;

(b)  profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, kura attiecas uz visu Savienības teritoriju, vai kāda cita salīdzināma garantija attiecībā uz atbildību, kas rodas profesionālās nolaidības dēļ, un kura ir vismaz EUR 500 000 par katru prasību un kopumā EUR 750 000 gadā par visām prasībām;

(c)  tāda veida sākumkapitāla un profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas apvienojums, kas garantē nodrošinājuma apjomu, kurš līdzvērtīgs a) vai b) apakšpunktā minētajam nodrošinājuma apjomam.

32. pants



Iegūto tiesību klauzula

1.  Atkāpjoties no 28. panta 2. punkta, 29. panta 1. punkta, 29. panta 3. punkta un 30. panta, dalībvalstis var turpināt atļaut to ieguldījumu sabiedrību un sabiedrību, kas minētas 30. pantā, darbību, kuras pastāvējušas pirms 1995. gada 31. decembra un kuru pašu kapitāls ir mazāks par sākumkapitāla apjomu, kas noteikts 28. panta 2. punktā, 29. panta 1. punktā, 29. panta 3. punktā un 30. pantā.

Šādu sabiedrību vai ieguldījumu sabiedrību pašu kapitāla apjoms nav mazāks par augstāko atskaites apjomu, ko aprēķina pēc 1993. gada 23. marta. Šis atskaites apjoms ir pašu kapitāla ikdienas vidējais apjoms, kas aprēķināts par sešiem mēnešiem pirms aprēķinu dienas. To aprēķina ik pa sešiem mēnešiem attiecībā uz iepriekšējo periodu.

2.  Ja sabiedrības, uz kuru attiecas 1. punkts, kontroli pārņem fiziska vai juridiska persona, kas nav tā, kura to kontrolējusi iepriekš, šīs sabiedrības pašu kapitāls ir vismaz tādā apjomā, kā noteikts 28. panta 2. punktā, 29. panta 1. punktā, 29. panta 3. punktā un 30. pantā, izņemot gadījumus, kad pēc 1995. gada 31. decembra īpašuma tiesības pirmo reizi nodod mantojuma kārtībā, saskaņā ar kompetentu iestāžu apstiprinājumu un uz laiku, kas nav ilgāks par 10 gadiem pēc tiesību nodošanas.

V sadaļa



Noteikumi par uzņēmējdarbības veikšanas brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību

1. nodaļa



Vispārējie principi

33. pants



Kredītiestādes

Dalībvalstis nosaka, ka šīs direktīvas I pielikumā uzskaitītās darbības saskaņā ar 35. pantu, 36. panta 1., 2. un 3. punktu, 39. panta 1. un 2. punktu un 40. līdz 46. pantu to teritorijā, izveidojot filiāles vai sniedzot pakalpojumus, var veikt ikviena kredītiestāde, kam atļauju piešķīrušas un ko uzrauga citas dalībvalsts kompetentās iestādes, ja atļauja aptver šādas darbības.

34. pants



Finanšu iestādes

1.  Dalībvalstis nosaka, ka šīs direktīvas I pielikumā uzskaitītās darbības saskaņā ar 35. pantu, 36. panta 1., 2. un 3. punktu, 39. panta 1. un 2. punktu un 40. līdz 46. pantu to teritorijā, izveidojot filiāles vai sniedzot pakalpojumus, var veikt ikviena citas dalībvalsts finanšu iestāde, kura ir kredītiestādes meitasuzņēmums vai divu vai vairāk kredītiestāžu kopīgs meitasuzņēmums, kuras dibināšanas dokumenti un statūti ļauj veikt šīs darbības un kura atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

(a)  mātesuzņēmumam vai mātesuzņēmumiem atļauja kā kredītiestādei piešķirta dalībvalstī, kuras tiesību akti reglamentē attiecīgo finanšu iestādi;

(b)  attiecīgās darbības faktiski tiek veiktas tās pašas dalībvalsts teritorijā;

(c)  mātesuzņēmumam vai mātesuzņēmumiem ir vismaz 90 % no balsstiesībām, kas nostiprinātas akcijās finanšu iestādes kapitālā;

(d)  mātesuzņēmums vai mātesuzņēmumi ir kompetentajām iestādēm pierādījuši finanšu iestādes piesardzīgu vadību un ar attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetento iestāžu piekrišanu deklarējuši, ka tie solidāri garantē saistības, ko uzņēmusies attiecīgā finanšu iestāde;

(e)  finanšu iestāde, jo īpaši attiecībā uz konkrētajām darbībām, faktiski ir iekļauta mātesuzņēmuma vai visu mātesuzņēmumu vienotajā uzraudzībā saskaņā ar šīs direktīvas VII sadaļas 3. nodaļu un Regulas [ieraksta PB] pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu (uzraudzības konsolidācija), jo īpaši attiecībā uz Regulas [ieraksta PB] 87. pantā izklāstītajām pašu kapitāla prasībām lielu riska darījumu kontrolei, kā noteikts minētās regulas ceturtajā daļā, un attiecībā uz minētās regulas 84. un 85. pantā paredzēto līdzdalības ierobežošanu.

Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes pārbauda atbilstību šiem nosacījumiem un piešķir attiecīgajai finanšu iestādei atbilstības apliecību, ko iekļauj 35. un 39. pantā minētajā paziņojumā.

2.  Ja 1. punkta pirmajā daļā minētā finanšu iestāde vairs neizpilda kādu no paredzētajiem nosacījumiem, izcelsmes dalībvalsts to paziņo uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, un tad darbībām, ko šī finanšu iestāde veic uzņēmējā dalībvalstī, piemēro attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktus.

3.  Šā panta 1. un 2. punktu attiecīgi piemēro 1. punkta pirmajā daļā minēto finanšu iestāžu meitasuzņēmumiem.

 

2. nodaļa



Kredītiestāžu tiesības veikt uzņēmējdarbību

35. pants



Prasība par paziņošanu un kompetento iestāžu saziņa

1.  Kredītiestāde, kas vēlas izveidot filiāli citas dalībvalsts teritorijā, par to paziņo savas izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

2.  Dalībvalstis prasa, lai kredītiestādes, kas vēlas izveidot filiāli citas dalībvalsts teritorijā, 1. punktā paredzētajā paziņojumā sniegtu visu šādu informāciju:

(a)  dalībvalsts, kuras teritorijā tā plāno izveidot filiāli;

(b)  darbības programma, kurā izklāstīti, inter alia, filiāles paredzētās uzņēmējdarbības veidi un organizatoriskā struktūra;

(c)  tā adrese uzņēmējā dalībvalstī, kur var iegūt dokumentus;

(d)  to personu vārdi, kuras būs atbildīgas par filiāles vadību.

3.  Ja izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ņemot vērā paredzētās darbības, nav iemesla apšaubīt kredītiestādes vadības struktūras piemērotību vai finanšu stāvokli, tās trīs mēnešos pēc visas 2. punktā minētās informācijas saņemšanas šo informāciju dara zināmu uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm un attiecīgi informē kredītiestādi.

Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes arī dara zināmu kredītiestādes pašu kapitāla apmēru un struktūru un pašu kapitāla prasību apmēru, kā paredzēts Regulas [ieraksta PB] 87. pantā.

Atkāpjoties no šā punkta otrās daļas, 34. pantā minētajā gadījumā izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes dara zināmu finanšu iestādes pašu kapitāla apmēru un struktūru un kredītiestādes, kas ir tās mātesuzņēmums, pakļautības riskam kopējo apjomu saskaņā ar Regulas [ieraksta PB] 87. pantu.

4.  Ja izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes atsakās 2. punktā minēto informāciju darīt zināmu uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, tās trīs mēnešos pēc visas informācijas saņemšanas paziņo attiecīgajai kredītiestādei šā atteikuma iemeslus.

Šis atteikums vai atbildes nesniegšana dod tiesības griezties izcelsmes dalībvalsts tiesā.

4.a  Šajā pantā minētā finanšu informācija ietver arī konsolidēto kredītiestādes finanšu informāciju vai, ja attiecīgā kredītiestāde ir citas kredītiestādes meitasuzņēmums ES līmenī, attiecīgā mātesuzņēmuma konsolidēto finanšu informāciju.

5.  EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar šo pantu.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantā.

6.  EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus par šādas informācijas sniegšanai paredzētajām tipveida veidlapām, paraugiem un procedūrām.

Komisija ir piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

7.  EBI iesniedz 5. un 6. punktā minētos tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2014. gada 1. janvārim.

36. pants



Darbības uzsākšana

1.  Pirms kredītiestādes filiāle sāk darboties, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes divos mēnešos pēc 35. pantā minētās informācijas saņemšanas sagatavojas kredītiestādes pārraudzībai saskaņā ar 4. nodaļu un vajadzības gadījumā norāda nosacījumus, ar kuriem vispārējās interesēs šīs darbības veic uzņēmējā dalībvalstī.

2.  Saņemot paziņojumu no uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm vai līdz 1. punktā paredzētā termiņa beigām nesaņemot nekādu paziņojumu no šīm iestādēm, var izveidot filiāli un sākt darbību.

3.  Ja mainās kādi no datiem, ko paziņo saskaņā ar 35. panta 2. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, kredītiestāde par attiecīgajām pārmaiņām rakstiski paziņo izcelsmes dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm vismaz vienu mēnesi pirms to īstenošanas, lai izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes varētu pieņemt lēmumu saskaņā ar 35. pantu un lai uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes varētu pieņemt lēmumu, izklāstot pārmaiņu nosacījumus saskaņā ar šā panta 1. punktu.

4.  Attiecībā uz filiālēm, kuras saskaņā ar to uzņēmējās dalībvalstīs spēkā esošajiem noteikumiem darbību sākušas pirms 1993. gada 1. janvāra, uzskata, ka tām ir piemērota 35. pantā un šā panta 1. un 2. punktā paredzētā kārtība. No 1993. gada 1. janvāra uz tām attiecas šā panta 3. punkts, 33. un 53. pants, kā arī 4. nodaļa.

5.  EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar šo pantu.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantā.

6.  EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus par šādas informācijas sniegšanai paredzētajām tipveida veidlapām, paraugiem un procedūrām.

Komisija ir piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

7.  EBI iesniedz 5. un 6. punktā minētos tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2014. gada 1. janvārim.

37. pants



Informācija par atteikumiem

Dalībvalstis Komisijai un EBI dara zināmu to gadījumu skaitu un veidu, kad ir bijis atteikums saskaņā ar 35. pantu un 36. panta 1., 2. un 3. punktu.

38. pants



Filiāļu kopums

Visas uzņēmējdarbības veikšanas vietas, ko vienā dalībvalstī izveidojusi kredītiestāde, kuras galvenais birojs ir citā dalībvalstī, uzskata par vienu filiāli.

 

3. nodaļa



Pakalpojumu sniegšanas brīvības īstenošana

39. pants



Paziņošanas procedūra

1.Ikviena kredītiestāde, kas vēlas pirmo reizi īstenot pakalpojumu sniegšanas brīvību, darbojoties citas dalībvalsts teritorijā, informē izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes par šīs direktīvas I pielikuma sarakstā uzskaitītajām darbībām, kuras tā paredzējusi veikt.

2.Viena mēneša laikā pēc 1. punktā paredzētā paziņojuma saņemšanas izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes šo paziņojumu nosūta uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

3.Šis pants neietekmē tiesības, ko ieguvušas kredītiestādes, kuras sniedza pakalpojumus jau pirms 1993. gada 1. janvāra.

4.EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar šo pantu.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

5.EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus par šādas informācijas sniegšanai paredzētajām tipveida veidlapām, paraugiem un procedūrām.

Komisija ir piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

6.EBI iesniedz 4. un 5. punktā minētos tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2014. gada 1. janvārim.

4. nodaļa



Uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu pilnvaras

40. pants



Ziņojumu iesniegšanas prasības

Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes drīkst noteikt, ka visas kredītiestādes, kurām ir filiāles to teritorijā, regulāri ziņo uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm par savu darbību šajās uzņēmējās dalībvalstīs.

 

Šādus ziņojumus drīkst pieprasīt vienīgi informācijas vai statistiskām vajadzībām un 52. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā, un tiem piemēro stingru uzņēmējdarbības konfidencialitāti.

 

Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes jo īpaši drīkst pieprasīt pirmajā daļā minētajām kredītiestādēm sniegt informāciju, lai kompetentās iestādes varētu novērtēt, vai attiecīgā filiāle ir nozīmīga saskaņā ar 52. panta 1. punktu. Uzņēmējas dalībvalstis var prasīt citu dalībvalstu kredītiestāžu filiālēm sniegt to pašu informāciju, kuru tās prasa no savām kredītiestādēm.

41. pants



Izcelsmes dalībvalsts kompetento iestāžu īstenotie pasākumi attiecībā uz uzņēmējā dalībvalstī veiktajām darbībām

1.  Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm saskaņā ar 51. pantu, konstatē, ka kredītiestāde, kurai tās teritorijā ir filiāle vai kura sniedz pakalpojumus tās teritorijā, atbilst kādam no turpmāk minētajiem nosacījumiem attiecībā uz darbībām, kas ir īstenotas attiecīgajā uzņēmējā dalībvalstī, tās informē izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes:

a)  kredītiestāde neatbilst attiecīgās valsts tiesību aktiem, ar ko īsteno šo direktīvu, vai Regulai [ieraksta PB];

b)  sagaidāms, ka kredītiestāde neatbilst attiecīgās valsts tiesību aktiem, ar ko īsteno šo direktīvu, vai Regulai [ieraksta PB].

Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes bez nepamatotas kavēšanās veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā kredītiestāde stāvokli labo vai īsteno neatbilstības riska novēršanas pasākumus. Šo pasākumu būtību dara zināmu uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

2.  Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes apgalvo, ka izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes nav izpildījušas vai neizpildīs 1. punktā noteiktās saistības, tās drīkst vērsties EBI un pieprasīt palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu. Šādā gadījumā EBI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu. EBI jebkuru lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. panta 3. punktu pieņem 24 stundu laikā.

42. pants



Pamatojums

Visus pasākumus, kas veikti atbilstīgi 41. panta 1. punktam, 43. vai 44. pantam un kas paredz sodus vai ierobežojumus attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas brīvību vai uzņēmējdarbības veikšanas brīvību, atbilstīgi pamato un dara zināmus attiecīgajai kredītiestādei.

43. pants



Piesardzības pasākumi

1.  Pirms 41. pantā paredzētās procedūras īstenošanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ārkārtas gadījumos, iekams izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes nav īstenojušas konkrētus pasākumus vai nav veikti Direktīvas 2001/24/EK 2. pantā minētie reorganizācijas pasākumi, var veikt visus vajadzīgos piesardzības pasākumus, lai aizsargātu noguldītāju, ieguldītāju un klientu kopējās intereses uzņēmējā dalībvalstī.

2.  Piesardzības pasākumi ir proporcionāli to paredzētajam mērķim, proti, sniegt preventīvo aizsardzību pret kaitīgu ietekmi uz noguldītāju, ieguldītāju un klientu kopējām interesēm uzņēmējā dalībvalstī. Pasākumi var ietvert maksājumu pārtraukšanu. Tie nedod priekšroku kredītiestāžu kreditoriem uzņēmējā dalībvalstī attiecībā pret kreditoriem citā dalībvalstī.

3.  Piesardzības pasākumus var veikt vienīgi pirms Direktīvas 2001/24/EK 2. pantā minēto reorganizācijas pasākumu veikšanas. Jebkuri piesardzības pasākumi vairs nav spēkā, kad izcelsmes dalībvalsts administratīvās vai tiesu iestādes veic reorganizācijas pasākumus Direktīvas 2001/24/EK 2. panta izpratnē.

4.  Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes pārstāj veikt piesardzības pasākumus, kuri ir novecojuši 41. panta izpratnē, ja vien tie nav zaudējuši spēku saskaņā ar 3. punktu.

5.  Par piesardzības pasākumiem iespējami īsā laikā informē Komisiju, EBI un citu attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes.

Ja izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir juridiski, Savienības tiesību aktiem atbilstoši iebildumi pret uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu īstenotajiem pasākumiem un ja šīs kompetentās iestādes ir pieņēmušas citus pasākumus, lai nodrošinātu līdzvērtīgu aizsardzības līmeni saskaņā ar 1. punktu, tās var vērsties EBI un lūgt palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu. Šādā gadījumā EBI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu. Ja EBI rīkojas, tā jebkuru lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. panta 3. punktu pieņem 24 stundu laikā.

6.  Apspriedusies ar attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un EBI, Komisija var nolemt, ka attiecīgā dalībvalsts var saglabāt piesardzības pasākumus vai ka tai šie pasākumi ir jāgroza vai jāatceļ ▐.

44. pants



Uzņēmēju dalībvalstu pilnvaras

Neskarot 40. un 41. pantu, uzņēmējas dalībvalstis var īstenot pilnvaras, kas tām ir piešķirtas saskaņā ar šo direktīvu, lai veiktu attiecīgus pasākumus, kuru mērķis ir novērst to teritorijā pārkāpumus, kas ir pretrunā ar tiesību aktiem, kurus tās pieņēmušas saskaņā ar šo direktīvu, vai vispārējās interesēs, vai piemērot sodus par šādiem pārkāpumiem. Tas ietver iespēju liegt pārkāpējām kredītiestādēm veikt jaunus darījumus uzņēmēju dalībvalstu teritorijā.

45. pants



Pēc atļaujas anulēšanas veicamie pasākumi

Atļaujas anulēšanas gadījumā informē uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes, un tās veic attiecīgus pasākumus, lai liegtu kredītiestādei veikt turpmākus darījumus uzņēmējas dalībvalsts teritorijā un aizsargātu noguldītāju intereses.

46. pants



Reklāma

Nekas šajā nodaļā neliedz kredītiestādēm, kuru galvenais birojs ir kādā citā dalībvalstī, reklamēt uzņēmējā dalībvalstī savus pakalpojumus ar visiem pieejamiem saziņas līdzekļiem, ievērojot normas, kas reglamentē šādas reklāmas formu un saturu un kas ir pieņemtas vispārēja labuma interesēs.

VI sadaļa



Attiecības ar trešām valstīm

47. pants



Paziņošana par trešo valstu filiālēm un piekļuves nosacījumi kredītiestādēm, kurām ir šīs filiāles

1.  Tādu kredītiestāžu filiālēm, kuru galvenais birojs ir ārpus Savienības, sākot vai veicot darbību, dalībvalstis nepiemēro noteikumus, kas rada labvēlīgāku režīmu par to, kādu piemēro to kredītiestāžu filiālēm, kuru galvenais birojs ir Savienībā.

2.  Kompetentās iestādes dara zināmas Komisijai, EBI un Eiropas Banku komitejai visas filiāļu atļaujas, kas ir piešķirtas kredītiestādēm, kuru galvenais birojs atrodas trešā valstī.

3.  Savienība var ar nolīgumiem, kurus noslēdz ar vienu vai vairākām trešām valstīm, vienoties piemērot noteikumus, kas piešķir vienādu režīmu visā Savienības teritorijā tādu kredītiestāžu filiālēm, kuru galvenais birojs ir ārpus Savienības.

48. pants



Sadarbība ar trešo valstu kompetentajām iestādēm vienotās uzraudzības jomā

1.  Pēc dalībvalsts lūguma vai pēc savas iniciatīvas Komisija var iesniegt Padomei priekšlikumus, lai apspriestu nolīgumus ar vienu vai vairākām trešām valstīm par līdzekļiem vienotās uzraudzības īstenošanai attiecībā uz:

(a)  iestādēm, kuru mātesuzņēmumu galvenais birojs ir kādā trešā valstī;

(b)  trešā valstī esošām iestādēm, kuru mātesuzņēmumu galvenais birojs atrodas Savienībā, neatkarīgi no tā, vai šie mātesuzņēmumi ir kredītiestādes, finanšu kontrolakciju sabiedrības vai jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības.

2.  Ar 1. punktā minētajiem nolīgumiem jo īpaši cenšas nodrošināt visu turpmāk minēto:

(a)  dalībvalstu kompetentās iestādes var iegūt informāciju, kas nepieciešama tādu Savienībā esošu kredītiestāžu, finanšu kontrolakciju sabiedrību vai jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību vienotai uzraudzībai, pamatojoties uz to konsolidēto finanšu stāvokli, kuru meitasuzņēmumi ir kredītiestādes vai finanšu iestādes, kas atrodas ārpus Savienības, vai kurām ir līdzdalība šādās iestādēs;

(b)  trešo valstu kompetentās iestādes var iegūt informāciju, kas nepieciešama tādu mātesuzņēmumu uzraudzībai, kuru galvenais birojs atrodas šo trešo valstu teritorijā un kuru meitasuzņēmumi ir kredītiestādes vai finanšu iestādes, kas atrodas vienā vai vairākās dalībvalstīs, vai kuriem ir līdzdalība šādās iestādēs;

(c)  EBI var iegūt informāciju no dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuru tās saņēmušas no trešo valstu iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 35. pantu.

3.  Neskarot Līguma 218. pantu, Komisija ar Eiropas Banku komitejas palīdzību izvērtē 1. punktā minēto sarunu rezultātus un radušos situāciju.

Piemērojot šo pantu, EBI palīdz Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 33. pantu.

 

VII sadaļa



Uzraudzība

1. nodaļa



Uzraudzības principi

I sadaļa



Izcelsmes dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetence

49. pants



Izcelsmes dalībvalsts uzraudzības kompetence

1.  Neskarot šīs direktīvas noteikumus, kas paredz uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu atbildību, izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes ir atbildīgas par iestādes uzraudzību, arī par to darbību uzraudzību, kuras iestāde veic saskaņā ar 33. un 34. pantu.

2.  Šā panta 1. punkts neliedz veikt vienoto uzraudzību.

50. pants



Uzņēmējas dalībvalsts kompetence

Uzņēmējas dalībvalsts veikti pasākumi nedrīkst paredzēt režīmu, kurš diskriminētu vai ierobežotu tādēļ, ka kādai iestādei atļauja ir piešķirta citā dalībvalstī.

51. pants



Sadarbība uzraudzības jomā

1.  Attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai uzraudzītu tādu iestāžu darbību, kuras, it sevišķi ar filiāļu starpniecību, darbojas vienā vai vairākās dalībvalstīs, kas nav dalībvalstis, kurās ir to galvenais birojs. Tās cita citai un EBI sniedz visu to informāciju par šādu iestāžu vadību un īpašumtiesībām, kura var sekmēt to uzraudzību un izvērtējumu par to atļaujas izsniegšanas nosacījumiem, un visu informāciju, kas var atvieglināt šo iestāžu pārraudzību, jo īpaši attiecībā uz likviditāti, maksātspēju, noguldījumu garantijām, lielu riska darījumu ierobežošanu, citiem faktoriem, kas var ietekmēt attiecīgās iestādes istēmisko risku, vadības un grāmatvedības procedūrām un iekšējās kontroles mehānismiem.

 

2.  Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes nekavējoties sniedz uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm un EBI visu informāciju un konstatējumus attiecībā uz likviditātes uzraudzību saskaņā ar Regulas [ieraksta PB] Sesto sadaļu un šīs direktīvas VII sadaļas 3. nodaļu saistībā ar iestādes veiktajām darbībām ar filiāles starpniecību tādā apmērā, ciktāl šī informācija ir būtiska noguldītāju vai ieguldītāju un nodokļu maksātāju aizsardzībai uzņēmējā dalībvalstī.

 

3.  Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes nekavējoties informē visu uzņēmēju dalībvalstu kompetentās iestādes un EBI, ja ir radies likviditātes stress vai ja ir pamats uzskatīt, ka tāds varētu rasties. Šī informācija ietver arī precizējumus par atveseļošanās plāna plānošanu un īstenošanu, kā arī visiem uzraudzības pasākumiem, kurus šajā saistībā īsteno.

 

4.  Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes pēc uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu lūguma paziņo un izskaidro, kā uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu sniegtā informācija un konstatējumi ir ņemti vērā. Ja pēc informācijas un konstatējumu paziņošanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes apgalvo, ka izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes nav veikušas nekādus piemērotus pasākumus, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var ar šo jautājumu griezties EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu. Šādā gadījumā EBI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu. Ja EBI rīkojas, tā jebkuru lēmumu pieņem viena mēneša laikā.

 

5.  Kompetentās iestādes var informēt EBI par situācijām, kad lūgums sadarboties, jo īpaši apmainīties ar informāciju, ir noraidīts vai uz to nav atbildēts samērīgā termiņā. Neskarot Līguma 258. pantu, EBI minētajās situācijās var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu.

 

6.  EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu šajā pantā ietverto informāciju.

 

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantā.

 

7.  EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka tipveida veidlapas, paraugus un procedūras tādas informācijas apmaiņai, kas varētu sekmēt iestāžu uzraudzību.

 

Komisija ir piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

 

8.  EBI iesniedz 6. un 7. punktā minētos tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2014. gada 1. janvārim.

52. pants



Nozīmīgas filiāles

1.  Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var iesniegt pieprasījumu vienotās uzraudzības iestādei, ja piemērojams 107. panta 1. punkts, vai izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm, lūdzot, lai kādas iestādes filiāli, kas neatbilst Regulas [ieraksta PB] 90. pantā noteiktajiem kritērijiem, atzītu par nozīmīgu.

Pieprasījumā norāda pamatojumu attiecīgās filiāles atzīšanai par nozīmīgu, īpašu uzmanību veltot šādiem jautājumiem:

(a)  vai attiecīgās iestādes filiāles tirgus daļa noguldījumiem uzņēmējā dalībvalstī pārsniedz 2 %;

(b)  iestādes darbības apturēšanas vai slēgšanas iespējamā ietekme uz sistēmisko likviditāti un uzņēmējas dalībvalsts maksājumu, mijieskaita un norēķinu sistēmām;

(c)  filiāles lielums un nozīmība klientu skaita ziņā uzņēmējas dalībvalsts banku sektora vai finanšu sistēmas kontekstā.

Izcelsmes dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes un, ja piemērojams 108. pants, vienotās uzraudzības iestāde veic visus pasākumus, kas ir to kompetencē, lai panāktu kopīgu lēmumu par filiāļu atzīšanu par nozīmīgām.

Ja divu mēnešu laikā no šā punkta pirmajā daļā minētā pieprasījuma saņemšanas netiek panākts kopīgs lēmums, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes turpmāko divu mēnešu laikā pašas pieņem lēmumu par to, vai attiecīgā filiāle ir uzskatāma par nozīmīgu. Pieņemot šādu lēmumu, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ņem vērā jebkādu vienotās uzraudzības iestādes vai izcelsmes dalībvalsts kompetento iestāžu viedokli un atrunas.

Ja sākotnējā divu mēnešu termiņa beigās jebkura iesaistītā kompetentā iestāde ir nodevusi jautājumu EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes atliek sava lēmuma pieņemšanu un gaida lēmumu, ko EBI var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes pieņem lēmumu atbilstīgi EBI lēmumam. Divu mēnešu termiņu uzskata par samierināšanas termiņu minētās regulas 19. panta nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc sākotnējā divu mēnešu termiņa beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas.

Šā punkta trešajā daļā minētos lēmumus izklāsta dokumentā, kurā iekļauts pilnīgi pamatots lēmums, un nosūta attiecīgajām kompetentajām iestādēm, un tie ir saistoši kompetentajām iestādēm attiecīgajās dalībvalstīs.

Filiāles atzīšana par nozīmīgu neietekmē šajā direktīvā kompetentajām iestādēm noteiktās tiesības un pienākumus.

2.  Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes tās uzņēmējas dalībvalsts, kurā ir reģistrēta nozīmīga filiāle, kompetentajām iestādēm paziņo 112. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minēto informāciju un veic 107. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētos uzdevumus sadarbībā ar uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

Ja izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde konstatē ārkārtas situāciju iestādē saskaņā ar 109. panta 1. punktu, tā pēc iespējas ātrāk brīdina par šādu situāciju 59. panta 4. punktā un 60. pantā minētās iestādes.

Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes tās uzņēmējas dalībvalsts, kurā ir reģistrētas nozīmīgas filiāles, kompetentajām iestādēm paziņo iestāžu, kurām ir šādas filiāles, 92. pantā un vajadzības gadījumā 108. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā riska novērtējuma rezultātus. Tās arī paziņo saskaņā ar 64., 98. un 99. pantu pieņemtos lēmumus, ciktāl minētie novērtējumi un lēmumi attiecas uz konkrētajām filiālēm.

Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes konsultējas ar uzņēmējas dalībvalsts, kurā ir reģistrētas nozīmīgas filiāles, kompetentajām iestādēm par 84. panta 10. punktā noteiktajiem operatīvajiem pasākumiem, ja tie ir būtiski attiecībā uz likviditātes risku uzņēmējas dalībvalsts valūtai.

Ja izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes nav konsultējušās ar uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm vai ja izcelsmes dalībvalsts kompetento iestāžu īstenotie operatīvie pasākumi, kas minēti 84. panta 10. punktā, nav atbilstoši, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var vērsties EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu. Šādā gadījumā EBI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu.

3.  Ja nepiemēro 111. pantu, kompetentās iestādes, kas uzrauga iestādi ar nozīmīgām filiālēm citās dalībvalstīs, izveido un vada uzraudzības iestāžu kolēģiju, lai atvieglinātu sadarbību atbilstīgi šā panta 2. punktam un 51. pantam. Kolēģijas izveidošanas un darbības pamatā ir rakstiska kārtība, kas jāizstrādā izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei pēc konsultēšanās ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde izlemj, kuras kompetentās iestādes piedalās sanāksmēs vai kolēģijas darbībās.

Izcelsmes valsts kompetentās iestādes lēmumā ņem vērā plānoto vai koordinēto uzraudzības darbību nozīmību attiecībā uz šīm iestādēm, jo īpaši 8. pantā un šā panta 2. punktā minēto pienākumu iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti attiecīgajās dalībvalstīs.

Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde iepriekš pilnībā informē visus kolēģijas dalībniekus par šādu sanāksmju organizēšanu, par galvenajiem jautājumiem, ko plānots pārrunāt, un darbībām, kuras plānots apsvērt. Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde arī laikus pilnībā informē visus kolēģijas dalībniekus par šajās sanāksmēs pieņemtajiem lēmumiem vai veiktajiem pasākumiem.

4.  Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes ir pilnvarotas katrā atsevišķā gadījumā veikt iestāžu filiāļu darbības pārbaudi uz vietas to teritorijā un pieprasīt filiālei ar tās darbību saistīto informāciju. Pirms pārbaudes veikšanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir jākonsultējas ar izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Pēc pārbaudes veikšanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes paziņo izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm iegūto informāciju un konstatējumus, kas attiecas uz iestādes riska novērtējumu vai finanšu sistēmas stabilitāti uzņēmējā dalībvalstī. Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes, izstrādājot 96. pantā minēto uzraudzības un pārbaudes programmu, laikus ņem vērā šo informāciju un konstatējumus, kā arī uzņēmējas dalībvalsts finanšu sistēmas stabilitāti.

4.a  EBI ir pilnvarota katrā atsevišķā gadījumā veikt iepriekš pieteiktas vai nepieteiktas pārbaudes uz vietas.

5.  EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus ar mērķi precīzi noteikt uzraudzības kolēģiju darbības vispārējos noteikumus.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantā.

6.  EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus ar mērķi precīzi noteikt uzraudzības kolēģiju operatīvās darbības noteikumus.

Komisija ir pilnvarota pieņemt šos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

7.  EBI iesniedz 5. un 6. punktā minētos tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 31. decembrim.

52.a pants



Filiāļu pārbaude un kontrole uz vietas

Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ir pilnvarotas katrā atsevišķā gadījumā veikt iestāžu filiāļu darbības pārbaudi uz vietas to teritorijā un pieprasīt filiālei informāciju par tās darbību. Pirms pārbaudes veikšanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes konsultējas ar izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Pēc pārbaudes veikšanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes paziņo izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm iegūto informāciju un konstatējumus, kas ir svarīgi iestādes riska novērtēšanai vai finanšu sistēmas stabilitātei uzņēmējā dalībvalstī. Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes pienācīgi ņem vērā šo informāciju un konstatējumus 96. pantā minētās uzraudzības pārbaudes programmas sagatavošanā, pievēršot uzmanību arī uzņēmējas dalībvalsts finanšu sistēmas stabilitātei.

53. pants



Citā dalībvalstī izveidotu filiāļu pārbaude uz vietas un kontrole

1.  Uzņēmējas dalībvalstis nosaka, ka, ja iestāde, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī, darbojas tās teritorijā ar filiāles starpniecību, izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes var pēc uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu informēšanas pašas vai ar to personu starpniecību, kam tās dod šo uzdevumu, veikt 51. pantā minētās informācijas pārbaudi un kontroli uz vietas.

Lai pārbaudītu filiāles, izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes var arī izmantot kādu no citām procedūrām, kas paredzētas 116. pantā.

II iedaļa



Informācijas apmaiņa un dienesta noslēpums

54. pants



Dienesta noslēpums

1.  Dalībvalstis nosaka, ka visām personām, kas strādā vai ir strādājušas kompetentajās iestādēs, kā arī revidentiem un ekspertiem, kas darbojas kompetento iestāžu uzdevumā, ir pienākums glabāt dienesta noslēpumu.

Nekādu konfidenciālu informāciju, ko minētās personas var saņemt, pildot pienākumus, nedrīkst izpaust nevienai personai vai iestādei, izņemot pārskata vai apkopojuma formā tā, ka nevar noteikt atsevišķas kredītiestādes, neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas krimināltiesību akti.

Tomēr, ja kredītiestādi atzīst par bankrotējušu vai ja to likvidē piespiedu kārtā, konfidenciālu informāciju, kas neattiecas uz trešām personām, kuras iesaistītas mēģinājumos kredītiestādi glābt, var izpaust civillietās vai komerclietās.

2.  Šā panta 1. punkts neliedz dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm apmainīties ar informāciju vai nosūtīt informāciju EBI saskaņā ar šo direktīvu, Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulu (ES) Nr. .../2012 [par uzraudzības prasībām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām], citām direktīvām, kas piemērojamas kredītiestādēm, ▐ Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31., 35. un 36. pantu un Regulas (ES) Nr. 1092/2010 15. pantu. Uz šo informāciju attiecas 1. punktā izklāstītie dienesta noslēpuma nosacījumi.

3.  Šā panta 1. punkts neliedz kompetentajām iestādēm publicēt to stresa testu rezultātus, ko veic saskaņā ar 97. pantu vai Regulas (ES) Nr. 1093/2010 32. pantu, un nosūtīt stresa testu rezultātus EBI, lai tā varētu publicēt ES mēroga stresa testu rezultātus.

55. pants



Konfidenciālas informācijas izmantošana

Kompetentās iestādes, kas saņem konfidenciālu informāciju saskaņā ar 54. pantu, var to izmantot vienīgi savu uzdevumu izpildē un vienīgi kādam no šiem mērķiem:

(a)  lai pārbaudītu, vai ir izpildīti nosacījumi, kas reglamentē piekļuvi kredītiestāžu darbībai, un lai atvieglinātu šādas darbības veikšanas vienoto vai nevienoto uzraudzību, jo īpaši attiecībā uz likviditāti, maksātspēju, lieliem riska darījumiem, vadības un grāmatvedības procedūrām un iekšējās kontroles mehānismiem;

(b)  lai noteiktu sankcijas;

(c)  pārsūdzot kompetentās iestādes lēmumu, tostarp tiesas procesos saskaņā ar 71. pantu;

(d)  tiesas procesos, kurus sāk saskaņā īpašiem noteikumiem, kas paredzēti Savienības tiesību aktos, kuri pieņemti kredītiestāžu jomā.

56. pants



Sadarbības nolīgumi

Sadarbības nolīgumus, kas paredz veikt informācijas apmaiņu, ar trešo valstu kompetentajām iestādēm vai ar trešo valstu iestādēm vai struktūrām, kas definētas šīs direktīvas 57. pantā un 58. panta 1. punktā, dalībvalstis un EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 33. pantu var slēgt tikai tad, ja uz izpaužamo informāciju attiecas dienesta noslēpuma garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas šīs direktīvas 54. panta 1. punktā minētajām garantijām. Šādu informācijas apmaiņu īsteno minēto iestāžu vai struktūru uzraudzības uzdevumu veikšanas nolūkos.

 

Ja informācijas izcelsme ir citā dalībvalstī, to neizpauž bez to iestāžu nepārprotamas piekrišanas, kuras ir sniegušas šo informāciju, un attiecīgos gadījumos izpauž vienīgi tiem mērķiem, kuriem šīs iestādes ir devušas savu piekrišanu.

57. pants



Informācijas apmaiņa dalībvalstī

Šīs direktīvas 54. panta 1. punkts un 55. pants neliedz tajos gadījumos, kad tiek pildītas uzraudzības funkcijas, apmainīties ar informāciju kādā dalībvalstī, ja tajā ir divas vai vairāk kompetentās iestādes, vai dalībvalstu starpā, kā arī starp kompetentajām iestādēm un šādām iestādēm:

(a)  iestādēm, kas ir atbildīgas par citu finanšu organizāciju un apdrošināšanas sabiedrību uzraudzību, un iestādēm, kas ir atbildīgas par finanšu tirgu uzraudzību;

(aa)  Direktīvas 2012/… [par noguldījumu garantiju sistēmām] 1. panta 2. un 3. punktā minētajām līgumiskajām vai institucionālajām aizsardzības sistēmām;

(b)  struktūrām, kas iesaistītas kredītiestāžu likvidācijas un bankrota procedūrās un citās līdzīgās procedūrās;

(c)  personām, kas ir atbildīgas par kredītiestāžu un citu finanšu iestāžu pārskatu obligātajām revīzijām.

Šīs direktīvas 54. panta 1. punkts un 55. pants neliedz izpaust struktūrām, kas vada noguldījumu kompensācijas shēmas, informāciju, kura ir vajadzīga to pienākumu izpildei.

 

Abos gadījumos uz saņemto informāciju attiecas 54. panta 1. punktā norādītie dienesta noslēpuma nosacījumi.

58. pants



Informācijas apmaiņa ar pārraudzības iestādēm

1.  Neskarot 54. līdz 56. pantu, dalībvalstis var atļaut informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un šādām iestādēm:

(a)  iestādēm, kas pārrauga struktūras, kuras iesaistītas kredītiestāžu likvidācijas un bankrota procedūrās un citās līdzīgās procedūrās;

(aa)  Direktīvas 2012/… [par noguldījumu garantiju sistēmām] 1. panta 3. punktā minētajām līgumiskajām vai institucionālajām aizsardzības sistēmām;

(b)  iestādēm, kas pārrauga personas, kuru uzdevums ir veikt tiesību aktos noteikto grāmatvedības dokumentu revīziju apdrošināšanas sabiedrībās, kredītiestādēs, ieguldījumu sabiedrībās un citās finanšu iestādēs.

2.  Šā panta 1. punktā minētajos gadījumos dalībvalstis prasa, lai būtu izpildīti vismaz šādi nosacījumi:

(a)  informācija ir paredzēta šā panta 1. punktā minētā uzraudzības uzdevuma izpildei;

(b)  uz šādi saņemto informāciju attiecas 54. panta 1. punktā norādītie dienesta noslēpuma nosacījumi;

(c)  ja informācija ir nākusi no citas dalībvalsts, to nedrīkst izpaust bez skaidras to kompetento iestāžu piekrišanas, kas to sniegušas, un to drīkst izpaust tikai tiem nolūkiem, kam šīs iestādes devušas piekrišanu.

Dalībvalstis paziņo EBI to iestāžu nosaukumus, kuras drīkst saņemt informāciju saskaņā ar 1. un 2. punktu, un pēc EBI pieprasījuma sniedz tai attiecīgo informāciju.

3.  Neskarot 54. līdz 56. pantu, nolūkā stiprināt finanšu sistēmas stabilitāti, arī tās vienotību, dalībvalstis var atļaut informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un iestādēm vai struktūrām, kas saskaņā ar tiesību aktiem ir atbildīgas par tiesību aktu pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu uzņēmējdarbības jomā.

Šādos gadījumos dalībvalstis prasa, lai būtu izpildīti vismaz šādi nosacījumi:

(a)  informācija ir paredzēta šā punkta pirmajā daļā minētā uzdevuma izpildei;

(b)  uz šādi saņemto informāciju attiecas 54. panta 1. punktā norādītie dienesta noslēpuma nosacījumi;

(c)  ja informācija ir nākusi no citas dalībvalsts, to nedrīkst izpaust bez skaidras to kompetento iestāžu piekrišanas, kas to sniegušas, un to drīkst izpaust tikai tiem nolūkiem, kam šīs iestādes devušas piekrišanu.

4.  Ja kādā dalībvalstī 1. punktā minētajām iestādēm vai struktūrām pārkāpumu atklāšanas vai izmeklēšanas uzdevumu palīdz pildīt personas, kas šim nolūkam norīkotas, ņemot vērā viņu īpašo kompetenci, un kas nestrādā valsts sektorā, tad uz šādām personām var attiecināt šā punkta pirmajā daļā norādīto informācijas apmaiņu ar otrajā daļā paredzētajiem nosacījumiem.

5  Dalībvalstis paziņo EBI to iestāžu vai struktūru nosaukumus, kuras var saņemt informāciju saskaņā ar šo pantu.

6.  Lai īstenotu 4. punktu, 1. punktā minētās iestādes vai struktūras paziņo kompetentajām iestādēm, kas sniegušas attiecīgo informāciju, to personu vārdu, uzvārdu un tiešos pienākumus, kam informācija jānosūta.

59. pants



Ar monetāriem, noguldījumu aizsardzības, sistēmiskiem un maksājumu aspektiem saistītās informācijas nosūtīšana

1.  Dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus, lai novērstu šķēršļus, kas kompetentajām iestādēm liedz nosūtīt informāciju šādām iestādēm to attiecīgo uzdevumu veikšanai:

(a)  centrālajām bankām un citām struktūrām, kas kā monetāras iestādes pilda līdzīgas funkcijas, ja šī informācija ir būtiski svarīga, lai veiktu attiecīgus tiesību aktos paredzētus pienākumus, tostarp monetārās politikas īstenošanu un ar to saistītu likviditātes nodrošināšanu, maksājumu, mijieskaita un norēķinu sistēmu pārraudzību un finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanu;

(aa)  Direktīvas 2012/… [par noguldījumu garantiju sistēmām] 1. panta 2. punktā minētajām līgumiskajām vai institucionālajām aizsardzības sistēmām;

(b)  attiecīgā gadījumā citām valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par maksājumu sistēmu pārraudzību;

(c)  Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (ESRK), Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) (EVTI), Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) (EAAPI), ja attiecīgā informācija ir būtiska to obligāto uzdevumu izpildei saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1092/2010[21], Regulu (ES) Nr. 1095/2010 un Regulu (ES) Nr. 1094/2010;.

2.  Šīs nodaļas noteikumi neliedz pirmajā daļā minētajām iestādēm vai struktūrām paziņot kompetentajām iestādēm tādu informāciju, kāda tām var būt vajadzīga, piemērojot 55. pantu.

3.  Uz šādi saņemto informāciju attiecas 54. panta 1. punktā norādītie dienesta noslēpuma nosacījumi.

4.  Direktīvas 109. panta 1. punktā minētajā ārkārtas situācijā dalībvalstis ļauj kompetentajām iestādēm nekavējoties nodot informāciju centrālajām bankām, ja šī informācija ir nozīmīga, lai veiktu normatīvos aktos paredzētos pienākumus, tostarp monetārās politikas īstenošanu un ar to saistītu likviditātes nodrošināšanu, maksājumu, mijieskaita un norēķinu sistēmu pārraudzību un finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanu, un ESRK, ja šī informācija ir nozīmīga, lai tā varētu veikt normatīvos aktos paredzētos pienākumus.

60. pants



Informācijas nosūtīšana citām struktūrām

1.  Neskarot 54. panta 1. punktu un 55. pantu, dalībvalstis atbilstīgi tiesību aktu noteikumiem var atļaut noteiktu informāciju izpaust citām valsts pārvaldes struktūrvienībām, kas ir atbildīgas par tiesību aktiem attiecībā uz kredītiestāžu, finanšu iestāžu, ieguldījumu pakalpojumu un apdrošināšanas sabiedrību uzraudzību, un inspektoriem, kuri strādā minēto struktūrvienību interesēs.

Tomēr šādu informāciju drīkst izpaust vienīgi tad, ja tas vajadzīgs kontrolei uzraudzības nolūkā.

Direktīvas 109. panta 1. punktā minētajā ārkārtas situācijā dalībvalstis ļauj kompetentajām iestādēm izpaust būtisku informāciju šā panta pirmajā punktā minētajām struktūrvienībām visās attiecīgajās dalībvalstīs.

2.  Dalībvalstis var atļaut konkrētas informācijas, kas ir saistīta ar iestāžu uzraudzību, izpaušanu parlamentārām izmeklēšanas komitejām, revīzijas palātām un citām par izmeklēšanu atbildīgām struktūrām dalībvalstī, ievērojot šādus nosacījumus:

(a)  šādām struktūrām valsts tiesību aktos ir precīzi noteiktas pilnvaras, kas paredz veikt iestāžu, kuras ir atbildīgas par iestāžu uzraudzību vai tiesību aktiem uzraudzības jomā, darbību rūpīgu pārbaudi;

(b)  informācija ir noteikti nepieciešama a) apakšpunktā minēto pilnvaru izpildei;

(c)  uz personām, kam ir piekļuve informācijai, attiecas prasības neizpaust dienesta noslēpumu atbilstoši attiecīgās valsts tiesību aktiem, nodrošinot informācijas neizpaušanu personām, kas nav šo struktūru locekļi vai darbinieki;

(d)  ja informācija ir nākusi no citas dalībvalsts, to nedrīkst izpaust bez skaidras to kompetento iestāžu piekrišanas, kas to sniegušas, un to drīkst izpaust tikai tiem nolūkiem, kādiem šīs iestādes devušas piekrišanu.

Ciktāl ar uzraudzību saistītas informācijas izpaušana ir saistīta ar personas datu apstrādi, datu apstrādē, ko veic iepriekš minētās struktūras, ņem vērā piemērojamos valsts tiesību aktus, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK.

61. pants



Pārbaudēs uz vietas iegūtā informācija

Dalībvalstis nosaka, ka informāciju, kas saņemta saskaņā ar 52. panta 4. punktu, 54. panta 2. punktu un 57. pantu, un informāciju, kas iegūta 53. panta 1. un 2. punktā minētajās pārbaudēs uz vietas, nekādā gadījumā nedrīkst izpaust 60. pantā minētajos gadījumos citādi, kā vien ar to kompetento iestāžu nepārprotamu piekrišanu, kuras šo informāciju sniegušas, vai ar tās dalībvalsts kompetento iestāžu nepārprotamu piekrišanu, kurā veikta attiecīgā pārbaude uz vietas.

62. pants



Informācija par mijieskaita un norēķinu pakalpojumiem

1.  Šīs nodaļas noteikumi neliedz dalībvalsts kompetentajām iestādēm 54. līdz 56. pantā minēto informāciju darīt zināmu mijieskaita iestādei vai citai līdzīgai iestādei, kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir atzīta, lai kādam no valsts tirgiem sniegtu mijieskaita vai norēķinu pakalpojumus, ja minētās kompetentās iestādes uzskata, ka informācija ir jāpaziņo, lai nodrošinātu šo struktūru pareizu darbību sakarā ar tirgus dalībnieku saistību neizpildi vai iespējamu neizpildi. Uz šādi saņemto informāciju attiecas 54. panta 1. punktā norādītie dienesta noslēpuma nosacījumi.

2.  Dalībvalstis tomēr nodrošina, ka saskaņā ar 54. panta 2. punktu saņemtu informāciju 1. punktā paredzētajā gadījumā nevar izpaust bez nepārprotamas to kompetento iestāžu piekrišanas, kas sniegušas attiecīgo informāciju.

III iedaļa



Par gada pārskatu un konsolidēto pārskatu juridisko pārraudzību atbildīgo personu pienākumi

63. pants



Par gada pārskatu un konsolidēto pārskatu juridisko pārraudzību atbildīgo personu pienākumi

1.  Dalībvalstis nosaka vismaz to, ka katrai saskaņā ar Direktīvu 2006/43/EEK[22] pilnvarotai personai, kas iestādē veic uzdevumu, kurš raksturots Direktīvas 78/660/EEK[23] 51. pantā, Direktīvas 83/349/EEK[24] 37. pantā vai Direktīvas 2009/65/EK 73. pantā, vai kādu citu obligātu uzdevumu, ir pienākums tūlīt paziņot kompetentajām iestādēm visus faktus vai lēmumus attiecībā uz šo iestādi, ko minētā persona konstatējusi, veicot savu uzdevumu, un kas

(a)  var būt tādu normatīvo un administratīvo aktu būtisks pārkāpums, kuri paredz atļaujas piešķiršanas nosacījumus vai īpaši reglamentē iestāžu darbības veikšanu;

(b)  var apdraudēt iestādes darbības nepārtrauktību;

(c)  var būt par iemeslu pārskatu neapstiprināšanai vai atrunām.

Dalībvalstis paredz vismaz to, ka minētajai personai tāpat ir pienākums paziņot visus faktus vai lēmumus, ko tā, veicot šā punkta pirmajā daļā raksturoto uzdevumu, konstatējusi uzņēmumā, kuram ir no kontroles attiecībām izrietošas ciešas saiknes ar iestādi, kurā šī persona veic attiecīgo uzdevumu.

2.  Tas, ka Direktīvas 2006/43/EEK nozīmē pilnvarotas personas godprātīgi paziņo kompetentajām iestādēm kādu 1. punktā minētu faktu vai lēmumu, nav līgumos vai normatīvos vai administratīvos aktos noteikta informācijas izpaušanas ierobežojuma pārkāpums un nerada šīm personām nekādu atbildību. Vienlaikus šī informācija būtu jāpaziņo arī iestādes vadības struktūrai, ja vien nepastāv pamatots iemesls to nedarīt.

IV iedaļa



Uzraudzības pilnvaras, pilnvaras piemērot sankcijas un pārsūdzības tiesības

64. pants



Uzraudzības pilnvaras

Šīs direktīvas 99. panta un Regulas [ieraksta PB] piemērošanas nolūkā kompetentajām iestādēm ir vismaz šādas pilnvaras:

(a)  pieprasīt iestādēm, lai to rīcībā būtu konkrēts pašu kapitāls saistībā ar riska elementiem un riskiem, kuri nav ietverti Regulas [ieraksta PB] 1. panta piemērošanas jomā, kā noteikušas kompetentās iestādes saskaņā ar 98. pantu;

(b)  pieprasīt pastiprināt plānus, procedūras, mehānismus un stratēģijas, kas ieviesti 72. līdz 74. panta prasību izpildei;

(c)  pieprasīt iestādēm saviem aktīviem piemērot īpašu finansēšanas kārtību vai īpašu režīmu saistībā ar pašu kapitāla prasībām;

(d)  ierobežot vai sašaurināt iestāžu uzņēmējdarbību, operācijas vai tīklu vai pieprasīt atbrīvoties no darbībām, kuras rada pārmērīgu risku iestādes stabilitātei;

(e)  pieprasīt mazināt risku, kas saistīts ar iestāžu darbībām, pakalpojumiem un sistēmām;

(f)  pieprasīt iestādēm ierobežot mainīgo atalgojumu, kas veido kopējā tīrā ienākuma procentuālo daļu, ja tas nesaskan ar stabilas kapitāla bāzes saglabāšanu;

(g)  pieprasīt iestādēm izmantot tīro peļņu, lai stiprinātu pašu kapitālu, tostarp ierobežojot vai aizliedzot iestādes veiktu sadali kapitāla daļu īpašniekiem vai dalībniekiem;

(h)  uzlikt papildu vai biežākas ziņošanas prasības, ieskaitot ziņošanu par kapitāla un likviditātes pozīcijām;

(i)  uzlikt ierobežojumus atmaksāšanas termiņu nesakritībai starp aktīviem un pasīviem;

(j)  aizliegt dividenžu vai procentu maksājumus vai sadali par papildu 1. līmeņa instrumentiem;

(ja)  atcelt no amata vienu vai vairākus vadības struktūras locekļus, ja tie neatbilst 87. pantā noteiktajām prasībām.

65. pants



Sankcijas

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka to ▌kompetentās iestādes var pieņemt atbilstošas administratīvās sankcijas un pasākumus, ja netiek ievēroti Regulas [ieraksta PB] noteikumi vai šīs direktīvas īstenošanai pieņemtie valsts tiesību akti un ja šo noteikumu, izņemot tos, kas minēti 66. panta 1. punktā un 67. panta 1. punktā, pārkāpumiem nepiemēro dalībvalstu krimināllikumu. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek piemērotas attiecīgās sankcijas. Sankcijas un pasākumi ir efektīvi, samērīgi un preventīvi.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad pienākumi attiecas uz iestādēm, finanšu kontrolakciju sabiedrībām, jauktām finanšu kontrolakciju sabiedrībām un jauktas darbības kontrolakciju sabiedrībām, sankcijas var piemērot vismaz šiem uzņēmumiem.

3.  Kompetentajām iestādēm tiek piešķirtas visas izmeklēšanas pilnvaras, kas vajadzīgas to pienākumu izpildei. Izmantojot pilnvaras piemērot sankcijas, kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka sankcijas vai pasākumi dod vēlamos rezultātus, un saskaņo savu rīcību, nodarbojoties ar lietām, kam ir pārrobežu raksturs.

66. pants



Atļauju saņemšanas prasības un prasības kvalificētas līdzdalības iegādei

1.  Šo pantu piemēro:

(a)  noguldījumu un citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšanai no sabiedrības pārstāvjiem, ja to neveic kredītiestāde un tādējādi tiek pārkāpts 3. pants;

(b)  kredītiestādes darbību sākšanai, nesaņemot atļauju un tādējādi pārkāpjot 9. pantu;

(c)  gadījumiem, kad tieši vai netieši iegūst kvalificētu līdzdalību kādā kredītiestādē vai arī tieši vai netieši turpina palielināt šādu kvalificētu līdzdalību kredītiestādē tiktāl, ka piederošā balsstiesību vai kapitāla daļa sasniegtu vai pārsniegtu 20 %, 30 % vai 50 % vai kredītiestāde kļūtu par meitasuzņēmumu (turpmāk „plānotā līdzdalības iegūšana”), rakstiski par to nepaziņojot tās kredītiestādes kompetentajām iestādēm, kurā ir paredzēts iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību, un tādējādi pārkāpjot 22. panta 1. punktu;

(d)  gadījumiem, kad tieši vai netieši atsavina kvalificētu līdzdalību kredītiestādē vai samazina šādu kvalificētu līdzdalību tiktāl, ka piederošā balsstiesību vai kapitāla daļa kļūtu mazāka par 20 %, 30 % vai 50 % vai ka kredītiestāde vairs nebūtu meitasuzņēmums, rakstiski par to nepaziņojot kompetentajām iestādēm un tādējādi pārkāpjot 25. pantu.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka administratīvās sankcijas un pasākumi, ko var piemērot 1. punktā minētajos gadījumos, ietver vismaz:

(a)  publisku paziņojumu, kurā norāda atbildīgo fizisko vai juridisko personu un pārkāpuma būtību;

(b)  rīkojumu, ar ko atbildīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai prasa pārtraukt šādu rīcību un atturēties no šādas rīcības atkārtošanas;

(c)  juridiskas personas gadījumā — administratīvās finansiālās sankcijas līdz 10 % apmērā no uzņēmuma kopējā apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā; ja uzņēmums ir mātesuzņēmuma filiāle, attiecīgo kopējo gada apgrozījumu veido kopējais gada apgrozījums, kas ir norādīts galvenā mātesuzņēmuma konsolidētajā pārskatā par iepriekšējo uzņēmējdarbības gadu;

(d)  fiziskas personas gadījumā — administratīvās finansiālās sankcijas līdz EUR 5 000 000 apmērā vai atbilstoša vērtība attiecīgās valsts valūtā dalībvalstī, kur euro nav oficiālā valūta, šīs direktīvas pieņemšanas dienā;

(e)  ja var noteikt no pārkāpuma gūto labumu — administratīvo finansiālo sankciju apmērs var būt līdz gūtā labuma divkāršai summai.

67. pants



Citi noteikumi

1.  Šo pantu piemēro visos šādos gadījumos:

(a)  iestādei, kas ir ieguvusi atļauju ar nepatiesiem paziņojumiem vai jebkādiem citiem neatbilstīgiem līdzekļiem, tādējādi pārkāpjot 18. panta b) apakšpunktu;

(b)  iestādei, kas, uzzinājusi par katru tādu līdzdalības iegūšanu vai atsavināšanu tās kapitālā, kuras dēļ līdzdalība pārsniedz kādu no 22. panta 1. punktā un 25. pantā minētajām robežvērtībām vai kļūst mazāka par tām, neinformē kompetentās iestādes par šādu iegūšanu vai atsavināšanu, tādējādi pārkāpjot 26. panta 1. punkta pirmo daļu;

(c)  regulētā tirgū biržā kotētai iestādei, kas ir minēta sarakstā, ko publicē EVTI saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 47. pantu, un kas vismaz reizi gadā kompetentajām iestādēm nedara zināmus to akcionāru un dalībnieku vārdus un uzvārdus vai nosaukumus, kuriem ir kvalificēta līdzdalība, un šādas līdzdalības apjomu, tādējādi pārkāpjot 26. panta 1. punktu;

(d)  iestādei, kam nav pārvaldes pasākumu, kurus pieprasa kompetentās iestādes saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem īsteno 73. pantu;

(e)  iestādei, kas kompetentajām iestādēm nesniedz informāciju par saistībām attiecībā uz pašu kapitāla prasībām saskaņā ar Regulas [ieraksta PB] 87. pantu, kā paredzēts minētās regulas 95. panta 1. punkta pirmajā daļā;

(f)  iestādei, kas kompetentajām iestādēm nesniedz datus par kapitāla prasībām, kā paredzēts Regulas [ieraksta PB] 96. pantā;

(g)  iestādei, kas kompetentajām iestādēm nesniedz informāciju par lielu risku, kā paredzēts Regulas [ieraksta PB] 383. panta 1. punktā;

(h)  iestādei, kas kompetentajām iestādēm nesniedz informāciju par likviditāti, kā paredzēts Regulas [ieraksta PB] 403. panta 1. un 2. punktā;

(i)  iestādei, kas kompetentajām iestādēm nesniedz informāciju par aizņemto līdzekļu īpatsvaru, kā paredzēts Regulas [ieraksta PB] 417. panta 1. punktā;

(j)  iestādei, kam nav nepārtrauktu likvīdu aktīvu, kā paredzēts Regulas [ieraksta PB] 401. pantā;

(k)  iestādei, kas saskaras ar risku, kurš pārsniedz Regulas [ieraksta PB] 384. pantā noteiktās robežvērtības;

(l)  iestādei, kas ir pakļauta pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas kredītriskam, nenodrošinot atbilstību Regulas [ieraksta PB] 394. pantā noteiktajiem nosacījumiem;

(m)  iestādei, kas nepilda informācijas sniegšanas pienākumu saskaņā ar Regulas [ieraksta PB] 418. panta 1.–3. punktu vai 436. panta 1. punktu;

(ma)  iestādei, kas ir atzīta par atbildīgu par tādu dalībvalsts noteikumu nopietnu pārkāpumu, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai.

2.  Neskarot 64. pantā paredzētās kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaras, dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētajos gadījumos piemērojamās administratīvās sankcijas un pasākumi ietver vismaz:

(a)  publisku paziņojumu, kurā norāda fizisko vai juridisko personu un pārkāpuma būtību;

(b)  rīkojumu, ar ko fiziskajai vai juridiskajai personai prasa pārtraukt šādu rīcību un atturēties no šādas rīcības atkārtošanas;

(c)  iestādes gadījumā — iestādei piešķirtās atļaujas anulēšanu saskaņā ar 18. pantu;

(d)  pagaidu aizliegumu jebkuram iestādes vadības struktūras loceklim vai jebkurai citai atbildīgajai fiziskajai personai pildīt savus uzdevumus iestādē;

(e)  juridiskas personas gadījumā — administratīvās finansiālās sankcijas līdz 10 % apmērā no minētās juridiskās personas kopējā apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā; ja juridiskā persona ir mātesuzņēmuma filiāle, attiecīgo kopējo gada apgrozījumu veido kopējais gada apgrozījums, kas ir norādīts galvenā mātesuzņēmuma konsolidētajā pārskatā par iepriekšējo uzņēmējdarbības gadu;

(f)  fiziskas personas gadījumā — administratīvās finansiālās sankcijas līdz EUR 5 000 000 apmērā vai atbilstoša vērtība attiecīgās valsts valūtā dalībvalstī, kur euro nav oficiālā valūta, šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā;

(g)  ja var noteikt pārkāpuma dēļ gūto labumu vai novērstos zaudējumus —administratīvo finansiālo sankciju apmērs var būt līdz šo ieguvumu vai zaudējumu divkāršai summai.

68. pants



Sankciju publicēšana

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes bez nepamatotas kavēšanās publicē visas sankcijas vai pasākumus, ko piemēro par Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulas (ES) Nr. .../2012 [par uzraudzības prasībām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām] noteikumu vai par šīs direktīvas īstenošanai pieņemto valsts tiesību aktu pārkāpumiem, norādot informāciju par pārkāpuma veidu un būtību un par pārkāpumu atbildīgo personu identitāti. ▌

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes nekavējoties detalizēti informē EBI par jebkādām sankcijām, kas piemērotas to uzraudzībā esošām iestādēm vai privātpersonām.

68.a pants



Ar sankcijām saistītās informācijas apmaiņa

Ja dalībvalsts kompetentā iestāde juridiskai personai piemēro administratīvu sankciju saskaņā ar 66. panta 2. punktu un 67. panta 2. punktu, tā par attiecīgo sankciju un tās piemērošanas apstākļiem paziņo EBI.

EBI uzrauga un uztur to fizisko personu sarakstu, kurām ir piemērota sankcija, tik ilgi, kamēr attiecīgā sankcija ir spēkā.

 

Kompetentā iestāde, izvērtējot 13. panta 1. punktā, 87. panta 1. punktā un 115. pantā minēto personu labo reputāciju, pārbauda attiecīgo ar sankcijām saistīto informāciju, kas ir EBI rīcībā. EBI informē kompetento iestādi, ja šīs personas attiecīgajā brīdī ir iekļautas tās sarakstā.

 

EBI piedalās jebkādā starptautisko sarakstu sagatavošanā.

69. pants



Efektīva sankciju piemērošana un kompetento iestāžu sankciju piemērošanas pilnvaru īstenošana

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot administratīvo sankciju vai pasākumu veidu, kā arī administratīvo finansiālo sankciju līmeni, kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tai skaitā:

(a)  pārkāpuma smagumu un ilgumu;

(b)  atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas atbildības pakāpi;

(c)  atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas finansiālo stāvokli, ko norāda atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumu apmērs;

(d)  atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu nozīmīgumu, ciktāl to var noteikt;

(e)  pārkāpuma dēļ trešām personām nodarītos zaudējumus, ciktāl tos var noteikt;

(f)  atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi;

(g)  atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas iepriekš izdarītos pārkāpumus.

2.  EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu pieņem kompetentajām iestādēm paredzētas pamatnostādnes attiecībā uz administratīvo pasākumu un sankciju veidiem un administratīvo finansiālo sankciju līmeni.

70. pants



Ziņošana par pārkāpumiem

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes izveido efektīvus un uzticamus mehānismus, lai veicinātu ziņošanu kompetentajām iestādēm par Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulā (ES) Nr. .../2012 [par uzraudzības prasībām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām] noteikumu un valstu tiesību aktu, ar ko īsteno šo direktīvu, iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem.

2.  Šā panta 1. punktā minētajos mehānismos ietilpst vismaz:

(a)  konkrētas procedūras ziņojumu par pārkāpumiem saņemšanai un turpmākai rīcībai;

(b)  atbilstoša to iestāžu darbinieku aizsardzība, kuri ziņo par iestādē izdarītiem pārkāpumiem, tostarp nodrošinot viņiem pilnīgu anonimitāti;

(c)  personas, kura ziņo par pārkāpumiem, un fiziskas personas, par kuru ir aizdomas, ka tā ir atbildīga par pārkāpumu, personas datu aizsardzība saskaņā ar Direktīvā 95/46/EK izklāstītajiem principiem;

(ca)  skaidri noteikumi, kas aizliedz iestādēm pieprasīt, lai tiktu atklāta tās personas identitāte, kura ziņojusi par pārkāpumu.

3.  Dalībvalstis pieprasa, lai iestādēm būtu izstrādātas atbilstošas procedūras, kas ļautu to darbiniekiem, izmantojot speciālu ziņošanas kanālu iestādes iekšienē, ziņot par pārkāpumiem. Šādas procedūras var noteikt, izmantojot koplīgumus vai cita veida kārtību, ko paredzējuši sociālie partneri. Piemēro to pašu aizsardzību, kas minēta 2. punkta b), c) un ca) apakšpunktā.

71. pants



Pārsūdzības tiesības

Dalībvalstis nodrošina, ka var pārsūdzēt lēmumus un pasākumus, ko pieņem, ievērojot normatīvus un administratīvus aktus, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu vai Regulu [ieraksta PB]. Tas attiecas arī uz gadījumu, ja sešos mēnešos pēc tā iesniegšanas nav pieņemts lēmums par atļaujas pieteikumu, kurā ir visa informācija, kas vajadzīga saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem.

2. nodaļa



Pārskatīšanas procesi

I iedaļa



Iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas process

72. pants



Iekšējais kapitāls

Iestādes izveido pamatotas, efektīvas un pilnīgas stratēģijas un procedūras, lai pastāvīgi novērtētu un uzturētu iekšējā kapitāla summas, veidus un sadali, ko tās uzskata par atbilstošām risku būtībai un līmenim esošajos vai paredzamajos riska darījumos.

 

Šīs stratēģijas un procedūras regulāri iekšēji pārskata, lai nodrošinātu, ka tās aizvien ir vispusīgas un proporcionālas attiecībā pret iestādes darbību būtību, apjomu un sarežģītību.

II iedaļa



Iestāžu plāni, procesi un mehānismi

1. apakšiedaļa



Vispārēji principi

73. pants



Procedūras un iekšējās kontroles mehānismi

1.  Kompetentās iestādes pieprasa, lai katrai iestādei būtu noturīgi pārvaldības plāni, kas ietver skaidru organizatorisko struktūru, kurā ir precīzi definēts, pārredzams un konsekvents atbildības sadalījums, efektīvas procedūras esošo vai varbūtējo risku noteikšanai, pārvaldībai, uzraudzībai un ziņošanai par tiem un atbilstīgi iekšējās kontroles mehānismi, tostarp pareizas administratīvās un grāmatvedības procedūras, un atalgojuma politika un prakse, kas atbilst pareizai un efektīvai riska pārvaldībai un veicina to.

2.  Šā panta 1. punktā minētie plāni, procedūras un mehānismi ir vispusīgi un samērīgi ar to risku būtību, mērogu un sarežģītību, kuri saistīti ar attiecīgo uzņēmējdarbības modeli un iestādes darbību. Ņem vērā 2. un 3. apakšiedaļā noteiktos tehniskos kritērijus.

3.  EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu 1. punktā minētos plānus, procedūras un mehānismus, ievērojot 2. punktā izklāstītos proporcionalitātes, subsidiaritātes un vispusības principus.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantā.

EBI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 31. decembrim.

3.a  Kompetentās iestādes nodrošina to, ka iestādes vadības struktūra pieņem visaptverošus noregulējuma plānus (testamentus), nodrošinot efektīvu risinājumu šīs iestādes neveiksmīgas darbības gadījumā un mazinot negatīvo ietekmi uz citām iestādēm un ekonomiku kopumā.

Sistēmisko iestāžu un iestāžu grupu gadījumā, kuras identificētas saskaņā ar 132. pantu, vadības struktūra šos krīzes noregulējuma plānus (testamentus) sagatavo individuālā un grupu līmenī gadā laikā pēc iekļaušanas EBI uzturētajā sistēmisko iestāžu sarakstā. Šos plānus pastāvīgi atjaunina. Ja sistēmiski svarīga iestāde vai iestāžu grupa nesniedz dzīvotspējīgu noregulējuma plānu, kompetentās iestādes, apspriežoties ar ESRK, EBI un attiecīgajām kompetentajām iestādēm, tiek pilnvarotas veikt nepieciešamos pasākumus, lai sagatavotu ticamu noregulējuma plānu. Šie pasākumi var ietvert prasību veikt izmaiņas attiecīgās grupas juridiskajā sastāvā.

Saskaņā ar EBI Regulas Nr. 1093/2010 25. pantu EBI palīdz un aktīvi piedalās efektīvu un saskaņotu ekonomikas atveseļošanas un noregulējuma plānu izstrādē un koordinēšanā. EBI pārskata jebkādus vispārējus nosacījumus, kurus dalībvalstis piemēro ekonomikas atveseļošanas plāniem. Vispārīgo prasību izstrādē jo īpaši jāņem vērā vienotais tirgus, un tās nedrīkst radīt negatīvas sekas citās dalībvalstīs. Par sistēmisko iestāžu noregulējuma plāniem regulāri tiek informēta EBI.

Noregulējuma plānos ir jāiekļauj noteikumi, tai skaitā attiecīgā gadījumā līgumsaistības un juridiskas saistības, lai nodrošinātu, ka iestāžu apņemšanās rezultātā tiek pēc iespējas mazināta negatīvā ietekme uz finanšu stabilitāti vai nepieciešamība pēc publiskā finansējuma, tiek risinātas pārrobežu situācijas filiāļu un meitasuzņēmumu gadījumā, tostarp tiek nodrošināta konfidencialitāte un informācijas apmaiņa, un tiek garantēta pamatpakalpojumu sniegšanas nepārtrauktība.

74. pants



Atalgojuma politikas pārraudzība

1.  Kompetentās iestādes izmanto informāciju, kas apkopota atbilstīgi Regulas [ieraksta PB] 435. panta 1. punktā minētajiem informācijas izpaušanas kritērijiem, lai novērtētu atalgojuma tendences un praksi. Kompetentās iestādes sniedz EBI minēto informāciju.

2.  EBI izdod pareizas atalgojuma politikas pamatnostādnes atbilstīgi 88. līdz 91. pantā noteiktajiem principiem. Pamatnostādnēs ņem vērā pareizas atalgojuma politikas principus, kas izklāstīti Komisijas 2009. gada 30. aprīļa ieteikumā par atlīdzības politiku finanšu pakalpojumu nozarē[25].

EVTI cieši sadarbojas ar EBI, nodrošinot, ka ir izstrādātas pamatnostādnes par tādas kategorijas darbinieku atalgojuma politiku, kuri piedalās ieguldījumu pakalpojumu sniegšanā un veic darbības Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 2. apakšpunkta izpratnē.

EBI izmanto informāciju, ko sniegušas kompetentās iestādes atbilstīgi 3. punktam, lai novērtētu atalgojuma tendences un praksi Savienības līmenī.

3.  Kompetentās iestādes apkopo informāciju par to personu skaitu, vārdu, ieņemamo amatu un darba pienākumiem katrā iestādē, kuru atalgojums finanšu gadā ir EUR 1 miljons vai vairāk, iekļaujot arī informāciju par uzņēmējdarbības nozari, kurā tās ir iesaistījušās, un to algas, prēmiju, ilgtermiņa stimulu un pensiju iemaksu galvenajām sastāvdaļām. Šo informāciju nosūta EBI, un tā šo informāciju publicē kā izcelsmes dalībvalsts apkopotos datus, noformējot to kā parastu ziņojumu. EBI var izstrādāt pamatnostādnes, lai veicinātu šā punkta īstenošanu un nodrošinātu apkopotās informācijas saskaņotību.

2. apakšiedaļa



Risku organizācijas un apstrādes tehniskie kritēriji

75. pants



Rīcība attiecībā uz risku

1.  Kompetentās iestādes nodrošina, ka vadības struktūra apstiprina un periodiski pārskata stratēģijas un politiku attiecībā uz to risku uzņemšanos, pārvaldību, uzraudzību un mazināšanu, kam pakļauta vai var būt pakļauta iestāde, tostarp attiecībā uz riskiem, ko izraisa makroekonomikas vide, kurā tā darbojas, saistībā ar uzņēmējdarbības cikla statusu.

2.  Kompetentās iestādes nodrošina, ka vadības struktūra ▌paredz pietiekami daudz laika ar risku saistītu jautājumu izskatīšanai. Tā aktīvi iesaistās direktīvā un Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulā (ES) Nr. .../2012 [par uzraudzības prasībām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām] minēto būtisko risku pārvaldībā un nodrošina, ka šai risku pārvaldībai tiek piešķirti atbilstoši līdzekļi, kā arī iesaistās aktīvu vērtēšanā un ārējo reitingu un ar minētajiem riskiem saistīto iekšējo modeļu izmantošanā. Iestāde vadības struktūrai nosaka ziņošanas vadlīnijas, kas ietver visus būtiskos riskus, risku pārvaldības politiku un tās izmaiņas.

3.  Kompetentās iestādes nodrošina, ka lieluma, iekšējās organizācijas un darbības rakstura, mēroga un sarežģītības ziņā nozīmīgas iestādes izveido riska komiteju vai līdzvērtīgu struktūru, kuras sastāvā ir vadības struktūras locekļi ▌. Komitejā ir arī atbilstošs neatkarīgo locekļu skaits. Riska komitejas vai līdzvērtīgās struktūras locekļiem ir atbilstošas zināšanas, prasmes un kompetence, lai pilnībā izprastu un pārraudzītu iestādes riska stratēģiju un vēlmi uzņemties risku.

Riska komiteja vai līdzvērtīgā struktūra konsultē vadības struktūru ▌saistībā ar iestādes vēlmi kopumā uzņemties risku pašreizējā situācijā un nākotnes perspektīvā un palīdz vadības struktūrai pārraudzīt minētās stratēģijas īstenošanu.

Riska komiteja nodrošina, ka risks tiek pilnībā atspoguļots saistību un aktīvu cenās atbilstoši vispārējai riska pārvaldības sistēmai, kā arī ar risku saistītās informācijas atklāšanai uzraudzības nolūkā un publiskai atklāšanai. Ja cenas neatspoguļo risku minētajā veidā, riska komiteja iesniedz iestādes valdei šīs situācijas novēršanas plānu.

Dalībvalstis var atļaut iestādei izveidot vai nu apvienotu riska un revīzijas komiteju [sk. Direktīvas … … pantu], vai arī riska komitejai līdzvērtīgu struktūru, ņemot vērā kredītiestādes darbības būtību, mērogu un sarežģītību. Šādas apvienotās komitejas locekļiem ir tādas zināšanas, prasmes un kompetence, kas tiek prasīta no riska komitejas un revīzijas komitejas locekļiem.

4.  Kompetentās iestādes nodrošina, ka vadības struktūrai un pēc riska komitejas vai līdzvērtīgas struktūras izveides — riska komitejai vai līdzvērtīgajai struktūrai ir atbilstīga pieeja informācijai par iestādes riska situāciju un ▌vajadzības gadījumā riska pārvaldības funkcijai un ārējā eksperta konsultācijai.

Vadības struktūra un pēc riska komitejas vai līdzvērtīgas struktūras izveides — riska komiteja vai līdzvērtīgā struktūra ▌nosaka ar risku saistītas informācijas ▌būtību, apjomu, noformējumu un biežumu. Lai veicinātu pareizu atalgojuma politiku un praksi, riska komiteja vai līdzvērtīgā struktūra demonstrē, ka, paredzot stimulus atalgojuma sistēmā, tiek ņemts vērā risks, kapitāls, likviditāte un peļņas iespējamība un tās gūšanas grafiks.

5.  Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādēs riska pārvaldības funkcija ir pietiekami neatkarīga no darbības ▌funkcijām un ka tās izpildei ir nodrošinātas pietiekamas pilnvaras, statuss un resursi saskaņā ar Direktīvas 2006/73/EK 7. panta 2. punktu.

Riska pārvaldības funkcija nodrošina, ka tiek noteikti, izmērīti un pienācīgi ziņoti visi būtiskie riski. Riska pārvaldības funkcijas izpildes struktūra, neskarot vadības struktūras pienākumus uzraudzības un/vai vadības funkciju jomā saskaņā ar šo Direktīvu un Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulu (ES) Nr. .../2012 [par uzraudzības prasībām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām], nepieciešamības gadījumā neatkarīgi no augstākās vadības var ziņot tieši vadības struktūrai kā uzraudzības funkcijas pildītājai un paust bažas un brīdināt šo struktūru par īpašas riska situācijas rašanos, kas skar vai var skart attiecīgo iestādi.

Riska pārvaldības funkcijas izpildes struktūra, neskarot vadības struktūras pienākumus uzraudzības un/vai vadības funkciju jomā saskaņā ar šo Direktīvu un Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulu (ES) Nr. .../2012 [par uzraudzības prasībām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām], nepieciešamības gadījumā neatkarīgi no augstākās vadības var ziņot tieši vadības struktūrai kā uzraudzības funkcijas pildītājai un paust bažas un brīdināt šo struktūru par īpašas riska situācijas rašanos, kas skar vai var skart attiecīgo iestādi.

Riska pārvaldības funkcijas izpildes struktūras vadītājs ir neatkarīgs augstākā līmeņa vadošais darbinieks ar konkrētu atbildību par riska pārvaldības funkciju izpildi. Ja iestādes darbības būtība, apjoms un sarežģītība nav tāda, lai pienākumu veikšanai norīkotu īpašu personu, šos pienākumus iestādē var veikt cits augstākā līmeņa vadošais darbinieks ar nosacījumu, ka nerodas interešu konflikts.

Riska pārvaldības funkcijas izpildes struktūras vadītāju no amata neatceļ, pirms nav saņemts vadības struktūras kā uzraudzības funkcijas pildītājas apstiprinājums, un vadītājam, kad vien nepieciešams, ir nodrošināta tieša piekļuve vadības struktūrai kā uzraudzības funkcijas pildītājai.

Šīs direktīvas piemērošana neskar Direktīvas 2006/73/EK piemērošanu ieguldījumu sabiedrībām.

76. pants



Iekšējie paņēmieni pašu kapitāla prasību aprēķināšanai

1.  Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes veic atbilstošus pasākumus, lai izstrādātu uz iekšējiem reitingiem balstītus paņēmienus pašu kapitāla prasību aprēķināšanai attiecībā uz kredītrisku, ja to riska darījumi ir būtiski absolūtā izteiksmē un ja tām tajā pašā laikā ir liels skaits būtisku darījuma partneru.

1.a  Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestāžu izmantotie iekšējie reitingi nepamatojas tikai vai mehāniski uz ārējiem kredītreitingiem un ka ārējie kredītreitingi nav svarīgāki par iekšējo novērtējumu.

2.  Kompetentās iestādes lieluma, iekšējās organizācijas un darbības rakstura, mēroga un sarežģītības ziņā nozīmīgās iestādēs veicina iekšējo spēju novērtēt konkrētos riskus un iekšējo modeļu pastiprinātu izmantošanu pašu kapitāla prasību aprēķināšanai konkrētam riskam, kas ir saistīts ar parāda instrumentu pozīcijām tirdzniecības portfelī, kā arī pašu kapitāla prasību aprēķināšanai saistību neizpildes riska un migrācijas riska gadījumos, ja šo iestāžu pakļautība riskam ir būtiska absolūtā izteiksmē un ja tām ir liels skaits būtisku pozīciju parāda instrumentos, ko emitējuši dažādi emitenti. Lai to izdarītu, kompetentās iestādes raugās, lai tiktu īstenota pareiza iekšējā politika attiecībā uz specifiskiem riskiem, kā arī attiecībā uz saistību neizpildes un migrācijas risku.

2.a  Kompetentās iestādes sadarbībā ar EBI analizē un novērtē iestāžu veiktspēju iekšējo reitingu jomā.

3.  EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai detalizētāk definētu jēdzienu „specifiski riska darījumi, kas ir būtiski absolūtā izteiksmē”, kas minēts ▌2. punktā, un noteiktu robežvērtības attiecībā uz lielu skaitu būtisku darījuma partneru un pozīciju parāda instrumentos, kam ir dažādi emitenti. EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 14. pantā.

76.a pants



Pašu kapitāla prasību aprēķināšanas iekšējo paņēmienu salīdzināšana uzraudzības nolūkā

1.  Kompetentās iestādes izveido hipotētisku instrumentu portfeli, kurā ir pārstāvēti visi riski, kuriem iestādes ir pakļautas un attiecībā uz kuriem tās drīkst izmantot iekšējos modeļus pašu kapitāla prasību aprēķināšanai.

2.  Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes, kuras drīkst izmantot iekšējus paņēmienus, pašu kapitāla prasības aprēķina katram portfelī iekļautajam riska veidam un aprēķinu rezultātus un to iegūšanai izmantotās metodoloģijas skaidrojumu iesniedz kompetentajai iestādei pietiekami bieži, t. i., ne retāk kā reizi gadā.

3.  Kompetentās iestādes, pamatojoties uz informāciju, kuru iestādes iesniegušas saskaņā ar 2. punktu, uzrauga pašu kapitāla aprēķinus, kas iegūti, iestādēm izmantojot iekšējos paņēmienus, un vismaz reizi gadā izvērtē šo paņēmienu kvalitāti, īpašu uzmanību pievēršot tiem paņēmieniem, kas būtiski atšķiras pašu kapitāla prasību ziņā attiecībā uz vienu un to pašu riska veidu, un izvērtējot to, kuri paņēmieni ir uzskatāmi par labāko praksi.

4.  Ja atsevišķas iestādes būtiski atšķiras no vairākuma līdzīgo iestāžu vai ja ir maz kopīga iestāžu izmantotajos paņēmienos, kas noved pie lielas rezultātu dažādības, kompetentās iestādes izpēta tā iemeslus un veic nepieciešamās korekcijas, lai nodrošinātu labākās prakses ievērošanu un novērstu pārāk zemu pašu kapitāla prasību noteikšanu.

5.  Lai veicinātu iekšējo paņēmienu uzraudzības konsekvenci visās dalībvalstīs, kompetentās iestādes nosaka efektīvas procedūras informācijas apmaiņai starp tām un ar EBI un novērtēšanai, ko veica saskaņā ar 2. un 3. punktu.

6.  Lai uzlabotu pašu kapitāla aprēķināšanas iekšējo paņēmienu uzraudzību vai novērstu standartpaņēmienos konstatētās nepilnības, EBI var sniegt ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu, ja tā to uzskata par nepieciešamu, pamatojoties uz 5. punktā minēto informāciju un novērtējumu.

7.  EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai vēl vairāk precizētu obligātos standartus 1. punktā minētā hipotētiskā portfeļa izveidei, obligātos standartus attiecībā uz 2. punktā minētās iesniedzamās informācijas saturu un obligātos standartus attiecībā uz 3. punktā minēto novērtējumu, ko veic kompetentās iestādes.

EBI līdz 2014. gada 1. janvārim šos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 14. pantā.

77. pants



Kredītu un darījuma partneru risks

Kompetentās iestādes nodrošina turpmāk minēto:

(a)  kredītu piešķiršana balstās uz drošiem un skaidri noteiktiem kritērijiem. Skaidri tiek noteikta kredītu apstiprināšanas, grozīšanas, atjaunošanas un refinansēšanas kārtība;

(b)  iestādēm ir iekšējā metodika, kas tām ļauj novērtēt atsevišķu aizņēmēju, vērtspapīru vai darījumu partneru kredītrisku, kā arī kredītrisku portfeļa līmenī. Iekšējās metodikas it sevišķi nebalstās vienīgi vai mehāniski uz ārējiem reitingiem. Ja pašu kapitāla prasības balstās uz ārējas kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) reitingu vai uz faktu, ka darījuma risks nav novērtēts, iestādes izmanto savu metodiku, lai izvērtētu kredītriska ietekmes pakāpi, kas netieši ir ietverta pašu kapitāla prasībās, un ņem vērā rezultātu, sadalot iekšējo kapitālu;

(c)  kredītrisku saturošo portfeļu un iestāžu riska darījumu pastāvīgo pārvaldību un uzraudzību, arī attiecībā uz problēmu kredītu noteikšanu un pārvaldību un attiecībā uz adekvātu vērtības korekciju izdarīšanu un uzkrājumu veidošanu, veic ar efektīvām sistēmām;

(d)  adekvāti piemēro kredītportfeļa diversifikāciju, ņemot vērā iestādes mērķa tirgus un kopējo kredītu stratēģiju;

(da)  tiek veicināta uz attiecībām balstītas aizdevumu izsniegšanas attīstība, kad ilgstoša rūpīga darba un riska novērtējuma kvalitātes uzlabošanas nolūkā izmanto ilgstošu biznesa attiecību ar klientiem laikā rūpīgi ievākto informāciju, nevis tāda aizdevumu izsniegšana, kas balstās tikai uz standartizētu informāciju un kredītreitingiem.

78. pants



Atlikušais risks

Kompetentās iestādes nodrošina, ka risku attiecībā uz to, ka atzītie kredītriska mazināšanas paņēmieni, ko izmanto iestādes, izrādītos ne tik efektīvi, kā cerēts, izskata un kontrolē, izmantojot rakstisku kārtību un procedūras.

79. pants



Koncentrācijas risks

Kompetentās iestādes nodrošina, ka koncentrācijas risku, kas izriet no riska darījumiem ar suverēnām valstīm, reģionālām valdībām, vietējām pašvaldībām, darījumu partneriem, tostarp arī centrāliem darījumu partneriem, saistītu darījumu partneru grupām un darījumu partneriem, kas nodarbojas tajā pašā tautsaimniecības nozarē, ģeogrāfiskajā apgabalā, vai ar tām pašām darbībām vai izstrādājumiem, vai risku, kas izriet no kredītriska mazināšanas paņēmienu piemērošanas, un jo īpaši riskus, kas saistīti ar plašiem netiešiem kredītriska darījumiem, piemēram, attiecībā uz vienu nodrošinājuma izdevēju, izskata un kontrolē, izmantojot rakstisku kārtību un procedūras.

80. pants



Pārvēršanas vērtspapīros riski

1.  Kompetentās iestādes nodrošina, ka riskus, kas izriet no pārvēršanas vērtspapīros darījumiem, kuros kredītiestāde ir ieguldītāja, iniciatore vai sponsore, tai skaitā reputācijas riskus (tādus, kas rodas saistībā ar kompleksām struktūrām vai produktiem), izvērtē un izskata ar atbilstīgas kārtības un procedūru palīdzību, lai nodrošinātu to, ka darījuma ekonomiskā būtība tiek pilnībā atspoguļota lēmumos par riska novērtējumu un pārvaldību.

2.  Kompetentās iestādes nodrošina, ka tādām iestādēm, kas ir iniciatores darījumiem ar vairākkārtēju pārvēršanu vērtspapīros, kur iesaistīti priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumi, pastāv likviditātes plāni attiecībā uz plānveida un priekšlaicīgu amortizāciju.

81. pants



Tirgus risks

1.  Kompetentās iestādes nodrošina, ka tiek ieviestas instrukcijas un procedūras, ar ko nosaka, kā mērāmi un pārvaldāmi visi būtiskie tirgus risku avoti un izpausmes.

2.  Ja īsajai pozīcijai izmaksas laiks ir pienācis ātrāk nekā garajai pozīcijai, kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes īsteno arī pasākumus pret likviditātes trūkuma risku.

3.  Iekšējais kapitāls ir pietiekams attiecībā pret būtiskiem tirgus riskiem, uz kuriem neattiecas pašu kapitāla prasība.

Iestādēm, kuras, aprēķinot pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas risku saskaņā ar Regulas [ieraksta PB] Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu, kompensējušas savas pozīcijas vienā vai vairākos pašu kapitāla elementos, kas veido akciju indeksu pret vienu vai vairākām pozīcijām pašā akciju indeksa termiņa darījumā vai citu akciju indeksa produktu darījumā, ir pietiekams iekšējā kapitāla daudzums, lai segtu bāzes risku zaudējumiem, kuri rodas, ja termiņa darījumu vai citu produktu vērtība pilnībā neveidojas vienādi ar to veidojošā pašu kapitāla vērtību; iestādēm tāpat jānodrošina pietiekams iekšējā kapitāla daudzums, ja tās uztur pretējas pozīcijas akciju indeksa termiņa darījumos, kuriem atšķiras termiņi, sastāvs vai abi šie faktori kopā.

Piemērojot Regulas [ieraksta PB] 334. pantā minēto procedūru, iestādes nodrošina, ka to rīcībā ir pietiekams iekšējā kapitāla apmērs pret zaudējuma risku, kas pastāv laikposmā no dienas, kad sākas saistības, līdz nākamajai darba dienai.

82. pants



Procentu likmes risks, kas izriet no netirdzniecības portfeļa darbībām

Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes ievieš sistēmas tāda riska novērtēšanai un pārvaldībai, kas izriet no iespējamām procentu likmes izmaiņām, kuras ietekmē iestādes netirdzniecības darbības.

83. pants



Operacionālais risks

1.  Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes īsteno politiku un procedūras, lai novērtētu un pārvaldītu operacionālu risku, tostarp modeļa risku un risku, kas ietver retus notikumus ar spēcīgu iedarbību. Iestādes precizē, kas ir operacionālais risks šīs politikas un šo procedūru vajadzībām.

2.  Kompetentās iestādes nodrošina, ka tiek izstrādāti ārkārtas situāciju un darbības nepārtrauktības plāni, lai nodrošinātu kredītiestādes spēju darboties nepārtraukti un ierobežot zaudējumus smagu darbības traucējumu gadījumā.

84. pants



Likviditātes risks

1.  Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādēm ir stabilas stratēģijas, politika, procesi un sistēmas, lai noteiktu, novērtētu, pārvaldītu un uzraudzītu likviditātes risku atbilstīgā laikposmā, arī dienas laikā, tā, lai nodrošinātu, ka iestādes uztur atbilstoša apjoma likviditātes rezervi. Šīs stratēģijas, politiku, procesus un sistēmas pielāgo darījumu līnijām, valūtām, filiālēm un juridiskām personām, un tajos ietver atbilstīgus likviditātes izmaksu, ieguvumu un risku sadalījuma mehānismus.

2.  Šā panta 1. punktā minētās stratēģijas, politika, procesi un sistēmas ir proporcionālas attiecībā pret iestādes sarežģītību, riska profilu un darbības jomu, kā arī vadības struktūras noteikto riska pielaides līmeni un atspoguļo iestādes nozīmīgumu katrā dalībvalstī, kurā tā īsteno uzņēmējdarbību. Iestādes paziņo par riska pielaides līmeni visās attiecīgajās darījumu līnijās.

2.a  Kompetentās iestādes nodrošina, ka kredītiestāžu likviditātes riska profili atbilst labi funkcionējošas un noturīgas sistēmas prasībām un nepārsniedz tās.

  Kompetentās iestādes cita starpā uzrauga izmaiņas produkta projektā un apjomā, riska pārvaldībā, finansēšanas politikā un līdzekļu koncentrācijā un efektīvi rīkojas gadījumos, kad šādas izmaiņas var izraisīt atsevišķas iestādes vai sistēmisku nestabilitāti.

  Kompetentās iestādes informē EBI par jebkādiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šā punkta otro daļu, un vismaz reizi gadā iesniedz EBI ziņojumu par izmaiņām attiecībā uz punkta pirmajā daļā minētajiem jautājumiem.

  EBI, pamatojoties uz šiem ziņojumiem un visiem pasākumiem, kurus kompetentās iestādes veikušas saskaņā ar šā panta otro daļu, pieņem lēmumu, vai ir jāveic pasākumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 9. panta 3. punktu vai 9. panta 5. punktu.

  EBI arī, pamatojoties uz šiem ziņojumiem, publicē ziņojumu, kurā īsumā apkopotas minētās izmaiņas dalībvalstīs un attiecīgā gadījumā sniegti ieteikumi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010.

3.  Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes izstrādā metodikas finansējuma pozīciju noteikšanai, novērtēšanai, pārvaldībai un uzraudzībai. Šīs metodikas ietver pašreizējās un paredzamās materiālās naudas plūsmas, kas izriet no aktīviem, pasīviem un ārpusbilances posteņiem un ir tajos, kā arī iespējamās saistības un reputācijas riska iespējamo ietekmi.

4.  Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes nošķir ieķīlātos un neieķīlātos aktīvus, kas ir pieejami jebkurā brīdī, īpaši ārkārtas situācijās. Tās arī ņem vērā juridisko personu, kur atrodas aktīvi, valsti, kurā aktīvi ir likumīgi iegrāmatoti reģistrā vai kontā, kā arī to atbilstību, un tās uzrauga, kā aktīvus varētu laikus izmantot.

5.  Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes arī pievērš uzmanību spēkā esošajiem juridiskajiem, regulatīvajiem un operatīvajiem ierobežojumiem attiecībā uz likviditātes un neieķīlāto aktīvu iespējamo nodošanu starp saimnieciskajām vienībām, gan EEZ, gan ārpus tās.

6.  Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes apsver iespēju izmantot dažādus likviditātes riska mazināšanas instrumentus, tostarp ierobežojumu un likviditātes rezervju sistēmu un stabilu ilgtermiņa finansējumu, lai varētu pārvarēt dažādas īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa stresa situācijas, kuru vidū ir virkne scenāriju, kas paredz lielāku stresu nekā tas, kas netieši minēts Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulas (ES) Nr. .../2012 [par uzraudzības prasībām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām] likviditātes seguma novērtēšanas noteikumos un stabila finansējuma prasībās, un pietiekami daudzveidīgu finansējuma struktūru, kā arī finansējuma avotu pieejamību. Šos noteikumus regulāri pārskata.

7.  Kompetentās iestādes nodrošina, ka tiek ņemti vērā alternatīvi scenāriji par likviditātes pozīcijām un riska mazināšanu, kā arī tiek regulāri pārskatīti pieņēmumi, uz kuriem balstīti lēmumi attiecībā uz finansējuma pozīciju. Šajā nolūkā alternatīvie scenāriji attiecas jo īpaši uz ārpusbilances posteņiem un citām iespējamām saistībām, ieskaitot īpaši šim nolūkam izveidoto struktūru pārvēršanai vērtspapīros (SSPE) vai citu īpašam nolūkam paredzēto struktūru saistības, kā minēts Regulā [ieraksta PB], attiecībā uz kurām iestāde darbojas kā sponsore vai nodrošina materiālu likviditātes atbalstu.

8.  Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes ņem vērā iestādei specifisku, tirgus un kombinēto alternatīvo scenāriju potenciālo ietekmi. Tiek pievērsta uzmanība atšķirīgiem laikposmiem un stresa apstākļu dažādajām pakāpēm.

9.  Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes pielāgo savas stratēģijas, iekšējo politiku un ierobežojumus attiecībā uz likviditātes risku un izstrādā efektīvus ārkārtas situāciju plānus, ņemot vērā 7. punktā minēto alternatīvo scenāriju rezultātu.

10.  Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādēm ir izstrādāti likviditātes atveseļošanās plāni, kuros izklāstītas atbilstošas stratēģijas un atbilstīgi īstenošanas pasākumi, lai risinātu problēmas saistībā ar iespējamiem likviditātes deficītiem, tostarp attiecībā uz citā dalībvalstī izveidotām filiālēm. Šos plānus regulāri pārbauda, atjauno, pamatojoties uz 7. punktā minēto alternatīvo scenāriju rezultātu, ziņo par tiem augstākajai vadībai, kas savukārt tos apstiprina, lai būtu iespējams atbilstīgi pielāgot iekšējo politiku un procedūras. Iestādes jau iepriekš īsteno nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu likviditātes atveseļošanās plānu tūlītēju īstenošanu. Kredītiestādēm šādi operacionāli pasākumi ietver nodrošinājuma turēšanu, kas nekavējoties ir pieejams centrālajai bankai finansējuma vajadzībām. Tas ietver nodrošinājuma turēšanu, kurš nepieciešamības gadījumā ir citas dalībvalsts valūtā vai trešās valsts valūtā, ar kuru veic riska darījumus, un, ja tas nepieciešams operacionālai darbībai, uzņēmējas dalībvalsts vai trešās valsts teritorijā, kuras valūtā kredītiestāde ir uzņēmusies risku.

 

Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes, sākot ar 2015. gadu, pieņem „Bāzele III” pamatnostādnes attiecībā uz finansējuma stabilitātes neto koeficientu un likviditātes rezervi.

85. pants



Pārmērīgas aizņemto līdzekļu izmantošanas risks

1.  Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādei ir izstrādāta politika un procedūras attiecībā uz pārmērīgas aizņemto līdzekļu izmantošanas riska noteikšanu, pārvaldību un uzraudzību. Rādītāji, kas liecina par pārmērīgas aizņemto līdzekļu izmantošanas risku, ietver aizņemto līdzekļu īpatsvaru, ko nosaka saskaņā ar Regulas [ieraksta PB] 416. pantu, un neatbilstības starp aktīviem un pasīviem.

2.  Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes piesardzīgi izskata pārmērīgas aizņemto līdzekļu izmantošanas risku, pievēršot atbilstošu uzmanību iespējamam pārmērīgas aizņemto līdzekļu izmantošanas riska pieaugumam, ko rada iestādes pašu kapitāla samazināšanās provizorisku vai faktisku zaudējumu rezultātā, atkarībā no piemērojamiem grāmatvedības noteikumiem. Šajā nolūkā iestādēm jāspēj izturēt dažādas stresa situācijas, kas ir saistītas ar pārmērīgas aizņemto līdzekļu izmantošanas risku.

 

3. apakšiedaļa



Pārvaldība

86. pants



Pārvaldības pasākumi

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka vadības struktūra nosaka, pārrauga un ir atbildīga par to, kā tiek īstenoti pārvaldības pasākumi, tostarp pienākumu nošķiršana iestādē un interešu konflikta novēršana, kas nodrošina efektīvu un apdomīgu iestādes pārvaldību.

Šie pasākumi atbilst šādiem principiem:

(a)  vadības struktūrai ir vispārējā atbildība par iestādi, ieskaitot arī iestādes stratēģisko mērķu, riska stratēģijas un iekšējās pārvaldības novērtēšanu un pārraudzīšanu;

(aa)  vadības struktūra nodrošina grāmatvedības un finanšu pārskatu sistēmu integritāti, tostarp neatkarīgu revīziju, finanšu un darbības kontroli un atbilstību tiesību aktiem un attiecīgajiem standartiem;

(ab)  vadības struktūra pārrauga informācijas atklāšanas un komunikācijas procesu;

(b)  vadības struktūra ir atbildīga par efektīvu augstākās vadības pārraudzību;

(c)  par uzraudzības funkciju atbildīgās iestādes vadības struktūras priekšsēdētājs vienlaikus nepilda galvenā izpilddirektora pienākumus tajā pašā iestādē, ja vien:

i)  galvenais izpilddirektors nav vienīgais izpilddirektors, kas ir vadības struktūras sastāvā, tai pildot uzraudzības funkciju, un vadības struktūras, kas pilda uzraudzības funkciju, direktors, kuram nav izpildpilnvaru, nav atbildīgs par uzņēmuma pārvaldību; vai

ii)  attiecīgā iestāde to nav pamatojusi un kompetentās iestādes to nav atļāvušas.

Kompetentās iestādes nodrošina, ka vadības struktūra uzrauga un periodiski novērtē iestādes pārvaldības pasākumu efektivitāti un īsteno attiecīgus pasākumus, lai novērstu nepilnības.

2.  Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes izveido iecelšanas komiteju, kuras sastāvā ir vadības struktūras locekļi, kuri attiecīgajā iestādē neveic nekādas izpildfunkcijas.

Iecelšanas komiteja pilda šādas funkcijas:

(a)  izvēlas un iesaka apstiprināšanai vadības struktūrai vai apstiprināšanai gada pilnsapulcē pietiekami daudz kandidātu, lai aizpildītu vadības struktūras vakances nolūkā pildīt jebkādu izpildfunkciju, ko apstiprinātu vadības struktūra. Šajā procesā iecelšanas komiteja izvērtē zināšanu, iemaņu, dažādības un pieredzes līdzsvaru attiecīgajā vadības struktūrā, pienācīgi īstenojot 87. panta 3. punktā minēto politiku un ņemot vērā dažādu pieredzi, lai nepieļautu sieviešu diskrimināciju. Tā sagatavo katrai amata vakancei paredzēto uzdevumu un nepieciešamo spēju aprakstu, kā arī izvērtē sagaidāmā darba slodzi;

(b)  periodiski un ne retāk kā reizi gadā izvērtē vadības struktūras kā izpildfunkcijas veicējas organizatorisko struktūru, lielumu, sastāvu un darbības rezultātus un sniedz ieteikumus vadības struktūrai ▌attiecībā uz jebkādām izmaiņām;

(c)  periodiski un ne retāk kā reizi gadā izvērtē ikviena vadības struktūras kā izpildfunkcijas veicējas locekļa un visu vadības struktūras locekļu kā vienota kopuma zināšanas, iemaņas un pieredzi un ziņo par to vadības struktūrai ▌;

(d)  periodiski pārskata vadības struktūras kā izpildes funkcijas pildītājas politiku augstākā līmeņa vadītāju atlasei un iecelšanai amatos un sniedz ieteikumus vadības struktūrai.

Veicot savus pienākumus, iecelšanas komiteja var izmantot visu veidu resursus, kurus paredzējusi vadības struktūra, tostarp ārējo ekspertu konsultācijas, un šim mērķim saņem no iestādes atbilstošu finansējumu.

Kompetentās iestādes, ņemot vērā iestādes darbības raksturu, mērogu un sarežģītību, var atļaut iestādei neveidot atsevišķu iecelšanas komiteju. Kompetentā iestāde var šādi rīkoties tikai tad, ja tā uzskata, ka vadības struktūras izvēlētais atlases process pilnībā atbilst 2. punkta 2. daļas a) līdz d) apakšpunkta noteikumiem.

Ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem vadības struktūrai nav nekādas kompetences neviena sava locekļa atlases un iecelšanas procesā, šo punktu nepiemēro.

2.a  Kompetentās iestādes prasa, lai iestādes nepieļauj vienas personas vai mazas personu grupas pārmērīgu ietekmi uz vadības struktūras lēmumu pieņemšanu; to attiecīgā gadījumā izvērtē 86. pantā minētā iecelšanas komiteja.

86.a pants



Pārskatu sniegšana atsevišķi pa valstīm

1.  Dalībvalstis prasa iestādēm, kurām nepiemēro Ieteikumu 2003/361/EK, kā daļu no gada finanšu pārskatiem sagatavot un publiskot pārskatu par maksājumiem pārvaldes struktūrām, kā arī nodrošināt tā revīziju.

2.  Šajā pārskatā norāda šādu informāciju:

(a)  finanšu gadā katrai pārvaldes struktūrai veikto maksājumu, tai skaitā maksājumu natūrā, kopējo summu;

(b)  finanšu gadā katrai pārvaldes struktūrai veikto maksājumu kopsummu pa maksājumu veidiem;

3.  Sniedz informāciju par šādiem maksājumu veidiem vai summām:

(a)  peļņa pirms nodokļiem;

(b)  peļņas nodokļi;

(c)  procentatskaitījumi;

(d)  dividendes;

(e)  parakstīšanās, atklāšanas un ražošanas prēmijas;

(f)  veidojošo vienību — gan trešās puses, gan grupas iekšējais — apgrozījums, kas var radīt nepieciešamību veikt maksājumus;

(g)  kopējo nodarbināto cilvēku skaits un viņu kopējais atalgojums;

(h)  izdevumi par pamatlīdzekļu ieguldījumiem attiecīgajā laikposmā.

4.  Dalībvalsts prasa, lai visas iestādes izstrādā konsolidētu pārskatu par pārvaldes struktūrām veiktajiem maksājumiem.

5.  Iepriekš minēto pārskatu un konsolidēto pārskatu par pārvaldes struktūrām veiktajiem maksājumiem publicē atbilstīgi katras dalībvalsts tiesību aktiem saskaņā ar Direktīvas 2009/101/EK 2. nodaļu.

86.b pants



Ar aktīvu peļņu saistītās informācijas publiskošana

Iestādes savā gada pārskatā kā vienu no pamatrādītājiem iekļauj aktīvu peļņu, ko aprēķina, iestādes neto peļņu dalot ar tās bilances kopsummu.

87. pants



Vadības struktūra

-1.  Šajā direktīvā jēdziens „direktors bez izpildpilnvarām” tiek definēts šādi.

Direktors bez izpildpilnvarām jeb pieaicināts direktors ir uzņēmuma valdes loceklis, kas nav izpildfunkcijas pildošās vadības grupas loceklis. Viņš(-a) nav attiecīgā uzņēmuma darbinieks(-ce) vai saistīts(-a) ar to kādā citā veidā. Viņi tiek nošķirti no uzņēmuma iekšējiem direktoriem, kas ir valdes locekļi, kuri veic vai ir veikuši iepriekš arī uzņēmuma izpilddirektora pienākumus.

Direktori bez izpildpilnvarām veic šādus pienākumus:

– konstruktīvi apstrīd stratēģijas izstrādi un sniedz ieguldījumu šajā procesā;

– rūpīgi pārbauda vadības darba rezultātus izvirzīto mērķu un uzdevumu sasniegšanā, augstākā līmeņa vadītāju darba pārraudzībā, vajadzības gadījumā tos atceļot no amata, un pēctecības plānošanā;

– pārliecinās par to, ka finanšu informācija ir precīza un finanšu kontroles un riska pārvaldības sistēmas ir stabilas un attaisnojamas;

– atbild par atbilstoša atalgojuma līmeņa noteikšanu izpilddirektoriem un uzņemas galveno lomu augstākā līmeņa vadītāju darba pārraudzībā, vajadzības gadījumā tos atceļot no amata, kā arī pēctecības plānošanā.

Direktori bez izpildpilnvarām arī pauž neatkarīgu viedokli šādos jautājumos:

– resursi;

– iecelšana amatā;

– rīcības kodekss.

Direktori bez izpildpilnvarām uzrauga pārvaldības procesu. Viņi nav iesaistīti uzņēmuma ikdienas pārvaldībā, bet uzrauga izpildfunkciju veikšanu un sniedz ieguldījumu stratēģijas izstrādē.

1.  Akcionāru galvenais pienākums ir nodrošināt, ka vadības struktūras un valdes locekļiem ir zināšanas, kvalifikācija un iemaņas, kas nepieciešamas, lai uzturētu pienācīgu un apdomīgu attiecīgās iestādes pārvaldību. Šo obligāto pienākumu izpilda un demonstrē, izmantojot pārredzamas un atklātas amatā iecelšanas procedūras, jo īpaši attiecībā uz vadības struktūras un valdes locekļiem.

▌Vadības struktūras kā uzraudzības funkcijas pildītājas locekļiem vienmēr ir pietiekami laba reputācija, pietiekamas zināšanas, iemaņas un pieredze, viņi iegulda pietiekami daudz laika savu pienākumu izpildē un raugās, lai tiktu ņemta vērā dažāda pieredze nolūkā nepieļaut sieviešu diskrimināciju. Vadības struktūras locekļi jo īpaši atbilst šādām prasībām:

(a)  visi vadības struktūras locekļi iegulda pietiekami daudz laika savu pienākumu izpildē attiecīgajā iestādē. Nosakot to, cik izpilddirektora amatus vienlaikus var ieņemt vadības struktūras loceklis, ņem vērā konkrētos apstākļus un iestādes darbības raksturu, mērogu un sarežģītību. Lieluma, iekšējās organizācijas, rakstura un darbības mēroga un sarežģītības ziņā nozīmīgas iestādes vadības struktūras locekļi vienlaikus neapvieno vairāk par vienu no šādām amatu kombinācijām:

i)  viens izpilddirektora amats un divi ar izpilddirektora vietu nesaistīti amati;

ii)  četri ar izpilddirektora vietu nesaistīti amati.

Izpilddirektora amatus vai ar izpilddirektora vietu nesaistītus amatus, kurus ieņem

i)  tajā pašā grupā;

ii)  iestādēs, kas:

a)  ir vienas un tās pašas institucionālās aizsardzības sistēmas locekles, ja tiek izpildīti Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulas (ES) Nr. .../2012 [par uzraudzības prasībām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām] 108. panta 7. punkta nosacījumi,

 

b)ir izveidojušas saiknes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulā (ES) Nr. .../2012 [par uzraudzības prasībām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām] 108. panta 7. punktu, vai

iii) uzņēmumos (tai skaitā nefinanšu iestādēs), kuros šīm iestādēm ir kvalificēta līdzdalība,

uzskata par vienu direktora amatu.

a) apakšpunkts attiecas uz:

i) uzņēmumiem un nefinanšu vienībām:

a)  kuros ir kvalificēta līdzdalība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulas (ES) Nr. .../2012 [par uzraudzības prasībām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām] 4. panta 21. punktu,

b)  kuros ir līdzdalība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulas (ES) Nr. .../2012 [par uzraudzības prasībām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām] 4. panta 49. punktu vai

c)  kuriem ir ciešas saiknes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulas (ES) Nr. .../2012 [par uzraudzības prasībām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām] 4. panta 72. punktu;

ii)  mātesuzņēmumu, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulas (ES) Nr. .../2012 [par uzraudzības prasībām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām] 4. panta 65., 66. un 67. punktu un kas kontrolē galveno vai reģionālu kredītiestādi, kura ir institucionālās aizsardzības sistēmas dalībniece.

▌

(b)  vadības struktūrai ir atbilstošas kolektīvās zināšanas, iemaņas un pieredze, lai varētu izprast iestādes darbības, tostarp galvenos riskus;

(c)  katrs vadības struktūras loceklis rīkojas pēc godīguma, integritātes un neatkarības principa, lai efektīvi izvērtētu un nepieciešamības gadījumā ▐ apstrīdētu augstākā līmeņa vadības lēmumus un efektīvi pārraudzītu vadības lēmumu pieņemšanas procesu;

(ca)  vadības struktūras kā uzraudzības funkcijas pildītājas locekļiem ir atbilstoša pieeja informācijai un dokumentiem, kas ir nepieciešami, lai pārraudzītu vadības lēmumu pieņemšanas procesu.

2.  ▐ Iestādes iegulda atbilstošus cilvēkresursus un finanšu resursus, lai vadības struktūras locekļus oficiāli ievadītu amatā un apmācītu.

3.  Kompetentās iestādes prasa iestādēm un to attiecīgajām iecelšanas komitejām, pieņemot darbā vadības struktūras locekļus, ņemt vērā plašu īpašību un kompetenču klāstu.

i) Iestādes ▐ īsteno politiku, kas veicina profesionālo atbildību un saistību uzņemšanos kā pamatkritērijus augstākā līmeņa vadītāju pieņemšanai darbā, nodrošinot to, ka amatā ieceltās personas ir neapstrīdami uzticīgas iestādes interesēm.

ii) Iestādes arī veic konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu līdzsvarotāku pārstāvību valdē, piemēram, iecelšanas komitejas locekļu apmācību, kompetento kandidātu darba grafika sastādīšanu un tāda amatā iecelšanas procesa ieviešanu, kurā katru dzimumu pārstāv vismaz viens kandidāts.

iii) Attiecīgā gadījumā darbinieku pārstāvība vadības struktūrā arī būtu uzskatāma par veidu, kā palielināt daudzveidību, to papildinot ar pamatredzējumu un patiesām zināšanām par iestādes iekšējās darbības principiem.

Kompetentās iestādes prasa iestādēm ieviest vienas trešdaļas sieviešu pārstāvības kvotu ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs direktīvas stāšanas spēkā.

4.  Kompetentās iestādes izmanto informāciju, kas apkopota atbilstīgi Regulas [ieraksta PB] 422. panta kritērijiem par informācijas izpaušanu, lai salīdzinātu dažādības prakses piemērus. Kompetentās iestādes sniedz EBI minēto informāciju. EBI izmanto šo informāciju, lai salīdzinātu dažādības praksi Savienības līmenī.

5.  EBI izstrādā pamatnostādnes, lai precizētu to, kā uzņēmumam jāņem vērā šādi faktori:

(a)  vadības struktūras locekļa pietiekama laika veltīšana, lai īstenotu savas funkcijas, saistībā ar individuālajiem apstākļiem un iestādes darbību būtību, apjomu un sarežģītību, kas kompetentajām iestādēm ir jāņem vērā, kad tās atļauj iestādes vadības struktūras loceklim apvienot vairāk direktora amatu, nekā atļauts, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā;

(b)  vadības struktūras atbilstīgās kopējās zināšanas, iemaņas un pieredze, kā minēts 1. punkta b) apakšpunktā;

(c)  vadības struktūras locekļa spēja rīkoties pēc godīguma, integritātes un neatkarības principa, kā minēts 1. punkta c) apakšpunktā;

(d)  atbilstoši cilvēku un finanšu resursi, lai vadības struktūru locekļus ievadītu un apmācītu veicamajos pienākumos, kā minēts 2. punktā;

(e)  dažādība, kas jāņem vērā kā viens no vadības struktūras locekļu atlases kritērijiem, kā minēts 3. punktā.

▌

EBI šīs pamatnostādnes pieņem līdz 2015. gada 31. decembrim.

5.a  Šīs pants neskar noteikumus par darbinieku pārstāvību uzņēmumu valdēs, kurus paredz dalībvalstu tiesību akti vai prakse.

88. pants



Atalgojuma politika

1.  Kompetentās iestādes 88. panta 2. punktu līdz 91. pantu piemēro grupas, mātesuzņēmuma un meitasuzņēmuma līmenī, arī uzņēmumos, kas izveidoti ārzonas finanšu centros.

2.  Kompetentās iestādes nodrošina, ka, izstrādājot un piemērojot kopējo atalgojuma, arī algu un diskrecionāru pensiju, politiku attiecībā uz darbinieku kategorijām, tostarp augstāko vadību un tām personām, kas uzņemas risku vai veic kontroli, kā arī attiecībā uz visiem tiem darbiniekiem, kuru kopējais atalgojums liek iekļaut tos šajā atalgojuma grupā un kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē iestādes riska profilu, iestādes ievēro šādus principus tādā veidā un apmērā, kas atbilst to lielumam, iekšējai struktūrai un būtībai, darbības jomai un darbību sarežģītībai:

(a)  atalgojuma politika ir samērojama ar pareizu un efektīvu riska pārvaldību, veicina to un nemudina riskēt, pārsniedzot iestādes pieļaujamā riska robežu;

(b)  atalgojuma politika saskan ar iestādes uzņēmējdarbības stratēģiju, mērķiem, vērtībām un ilgtermiņa interesēm un aptver pasākumus, lai izvairītos no interešu konfliktiem;

(c)  iestādes vadības struktūra, pildot uzraudzības funkcijas, pieņem un regulāri pārskata atalgojuma politikas pamatprincipus un atbild par tās īstenošanu;

(d)  īstenojot atalgojuma politiku, vismaz reizi gadā veic vienotu un neatkarīgu iekšējo pārbaudi par tās atbilstību atalgojuma politikai un procedūrām, ko vadības struktūra ir pieņēmusi, pildot uzraudzības funkcijas;

(e)  darbinieki, kas iesaistīti kontroles darbībās, ir neatkarīgi no uzņēmuma struktūrvienībām, kuras tie pārrauga, viņiem ir pienācīgas pilnvaras un atalgojums saskaņā ar to mērķu sasniegšanu, kas saistīti ar viņu darbību, neatkarīgi no to uzņēmējdarbības jomu rezultātiem, kuras viņi kontrolē;

(f)  augstāko amatpersonu, kas strādā ar riska pārvaldības un atbilstības jautājumiem, atalgojumu tieši pārrauga atalgojuma komiteja, kas minēta 91. pantā, vai, ja šāda komiteja nav izveidota, vadības struktūra, pildot uzraudzības funkcijas.

(fa)  nosakot atalgojuma politiku, skaidri izšķir kritērijus, ar kuru palīdzību nosaka:

– pamata nemainīgo atalgojumu, kas pirmām kārtām atspoguļo attiecīgo profesionālo pieredzi un organizatorisko atbildību, kas izklāstītas darbinieka darba aprakstā kā daļa no darba līguma nosacījumiem,

– mainīgo atalgojumu, kas atspoguļo paveikto darbu, kurš veikts papildus darbam, kas noteikts darbinieka darba aprakstā kā daļa no darba līguma nosacījumiem,

– jebkādus citus pabalstus un piemaksas, kas nav noteikti tiesību aktos.

EBI līdz 2014. gada 1. janvārim izstrādā regulatīva standarta projektu, ar kuru nosaka kvalitatīvus un kvantitatīvus kritērijus to personāla kategoriju identificēšanai, kuras tiek uzskatītas par tādām, kas uzņemas risku.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā panta otrajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantā.

89. pants



Iestādes, kas gūst labumu no valdības īstenotajiem intervences pasākumiem

To iestāžu gadījumā, kas gūst labumu no valdības īstenotajiem ārkārtas intervences pasākumiem, papildus 88. panta 2. punktā noteiktajiem principiem piemēro šādus principus:

(a)  mainīgais atalgojums ir stingri ierobežots tā, ka tas veido procentuālu daļu no kopējā tīrā ienākuma, ja šāds atalgojums nesaskan ar stabilas kapitāla bāzes saglabāšanu un laicīgu valdības atbalsta izmantošanas izbeigšanu;

(b)  attiecīgās kompetentās iestādes pieprasa iestādēm pārstrukturēt atalgojuma sistēmu tā, lai to saskaņotu ar pareizu riska pārvaldību un ilgtermiņa izaugsmi, attiecīgā gadījumā nosakot atalgojuma ierobežojumus tām personām, kuras faktiski vada kredītiestādes uzņēmējdarbību šīs direktīvas 13. panta 1. punkta vai Direktīvas 2004/39/EK 9. panta 1. punkta nozīmē;

(c)  mainīgo atalgojumu, ja tas nav pamatots, neizmaksā tām personām, kuras faktiski vada iestādes uzņēmējdarbību 13. panta 1. punkta nozīmē.

89.a pants



Iestādes, kas gūst labumu no ECB ilgtermiņa refinansēšanas operācijām

To iestāžu gadījumā, kas gūst labumu no jebkādām ECB ilgtermiņa refinansēšanas operācijām, papildus 88. panta 2. punktā noteiktajiem principiem piemēro šādus principus:

(a)  no ECB ilgtermiņa refinansēšanas operācijām, izmantojot t. s. pārneses tirdzniecību („carry trade”), gūtās peļņas uzrādīšana;

(b)  atalgojuma un prēmiju fonda aprēķinos neņem vērā nekādu no pārneses tirdzniecības iegūtu peļņu.

90. pants



Atalgojuma mainīgie elementi

1  Attiecībā uz atalgojuma mainīgajiem elementiem papildus 88. panta 2. punktā noteiktajiem principiem un saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem piemēro šādus principus:

(a)  ja atalgojums ir atkarīgs no veikto darbību rezultāta, kopējo atalgojuma summu aprēķina pēc konkrētās personas darbības un iesaistītās uzņēmējdarbības vienības un visas iestādes darbības kopējo rezultātu apkopota novērtējuma, un, novērtējot individuālas darbības rādītājus, tiek ņemti vērā gan finansiāli, gan citi kritēriji;

(b)  darbības novērtējums notiek, pamatojoties uz daudzgadu sistēmu, lai nodrošinātu, ka novērtēšanas process balstās uz darbības rādītājiem ilgtermiņā un ka to atalgojuma daļu, kuras balstās uz darbības rādītājiem, faktiskā samaksa ir sadalīta visa tā laika posma garumā, kurā ņem vērā kredītiestādes uzņēmējdarbības ciklu un tās uzņēmējdarbības riskus;

(c)  kopējais mainīgais atalgojums neierobežo iestādes spēju stiprināt kapitāla bāzi;

(ca)  garantētās prēmijas nav savietojamas ar pareizu riska pārvaldību vai principu „samaksa par padarīto”, un tās neietilpst paredzamajos kompensāciju plānos;

(d)  garantētu mainīgo atalgojumu piešķir izņēmuma kārtā un tikai saistībā ar jaunu darbinieku pieņemšanu darbā, un ne ilgāk par pirmo darba gadu ar nosacījumu, ka iestādei ir stabila un pietiekami liela kapitāla bāze;

(e)  kopējās atalgojuma summas nemainīgā un mainīgā daļa ir atbilstīgi līdzsvarota; nemainīgā daļa ir pietiekami liela attiecībā pret kopējo atalgojuma summu, lai varētu piemērot pilnīgi elastīgu politiku attiecībā uz mainīgo atalgojuma daļu, tostarp arī iespēju neizmaksāt mainīgo atalgojuma daļu;

(f)  iestādes nosaka atbilstīgu nemainīgās un mainīgās atalgojuma daļas attiecību kopējā atalgojumā, mainīgajai daļai nepārsniedzot nemainīgo daļu;

(g)  maksājumi, kas saistīti ar līguma ātrāku izbeigšanu, atspoguļo darbības rezultātus visā laika posmā un ir izstrādāti tā, lai neatlīdzinātu zaudējumus;

(ga)  atalgojuma paketes saistībā ar kompensāciju vai izpirkšanu no līgumiem iepriekšējā darbavietā nav nesamērīgas, nenodrošina ātrāku vai lielāku izmaksāšanu, nekā tas būtu iepriekšējā darbavietā un ir arī saskaņotas ar iestādes ilgtermiņa interesēm, tostarp noteikumiem par saglabāšanu, atlikšanu, darba rezultātiem un izmaksājamo summu ieturēšanu;

(h)  darbības rezultātu vērtēšanā, ko izmanto, lai aprēķinātu mainīgās atalgojuma daļas vai mainīgo atalgojuma daļu kopumu, ņem vērā visu veidu tā brīža un turpmākos riskus un izmaksas, ko rada spēkā esošās kapitāla un likviditātes prasības;

(i)  kredītiestādē, sadalot mainīgo atalgojuma daļu, ņem vērā arī visus tā brīža un turpmākos riskus;

(j)  mainīgā atalgojuma būtisku daļu, proti, vismaz 50 %, līdzsvaroti veido šādas sastāvdaļas:

i)  akcijas vai līdzvērtīgas īpašumtiesību intereses, ko nosaka konkrētās iestādes juridiskā struktūra, vai ar akcijām saistīti instrumenti, vai līdzvērtīgi bezskaidras naudas instrumenti biržu sarakstos neiekļautu iestāžu gadījumā;

ii)  ▌citi finanšu instrumenti Regulas [ieraksta PB] 49. panta nozīmē, kas adekvāti atspoguļo iestādes kredīta kvalitāti parastās situācijās.

Šajā apakšpunktā minētajiem instrumentiem piemēro pienācīgu aiztures stratēģiju, kura ir izstrādāta, lai stimulus saskaņotu ar iestādes ilgtermiņa interesēm. Dalībvalstis vai to kompetentās iestādes var noteikt ierobežojumus šo instrumentu veidiem un struktūrai vai attiecīgā gadījumā dažus instrumentus aizliegt. Šo apakšpunktu piemēro gan mainīgajai atalgojuma daļai, kas ir atlikta saskaņā ar k) apakšpunktu, gan neatliktajai mainīgajai atalgojuma daļai;

(k)  mainīgās atalgojuma daļas būtisku īpatsvaru, proti, vismaz 60 %, atliek vismaz uz trīs līdz pieciem gadiem, un to pareizi pielāgo uzņēmējdarbības veidam, tā riskiem un attiecīgā darbinieka darbībām.

Atalgojumu, kas jāizmaksā saskaņā ar atlikta maksājuma noteikumiem, izmaksā vienīgi proporcionāli pa daļām. Ja atalgojuma mainīgā daļa ir īpaši liela summa — virs EUR 100 000, atliek vismaz 60 % no summas. Atliktā maksājuma termiņa ilgumu nosaka atbilstīgi uzņēmējdarbības ciklam, uzņēmējdarbības veidam, riskiem un attiecīgo darbinieku darbībai;

(l)  mainīgo atalgojumu, arī atlikto maksājuma daļu, izmaksā vai piešķir tikai tad, ja tā ir ilgtspējīga atbilstoši iestādes vispārējam finanšu stāvoklim un pamatota ar iestādes, tās apakšstruktūras un attiecīgās personas darbības rezultātiem.

Neskarot vispārējos principus valstu līgumtiesību un darba tiesību aktos, kopējais mainīgais atalgojums parasti ievērojami samazinās, ja iestādes finanšu rādītāji pasliktinās vai kļūst negatīvi, un tas attiecas gan uz pašreizējo atalgojumu, gan uz iepriekš nopelnītās summas izmaksāšanu, arī izmantojot malus vai atgūšanas tiesību mehānismu;

(m)  pensiju politika atbilst kredītiestādes uzņēmējdarbības stratēģijai, mērķiem, vērtībām un ilgtermiņa interesēm.

Ja darbinieks pārtrauc darba attiecības ar iestādi pirms pensionēšanās, iestāde tur diskrecionāro pensijas pabalstu piecus gadus j) apakšpunktā minēto instrumentu veidā. Ja darbinieks pārtrauc darba attiecības ar kredītiestādi pensionēšanās dēļ, kredītiestāde maksā diskrecionāro pensijas pabalstu j) apakšpunktā minēto instrumentu veidā, piemērojot piecu gadu aiztures periodu;

(n)  darbiniekiem jāapņemas neizmantot personīgā riska ierobežošanas stratēģijas vai ar atalgojumu un atbildību saistītu apdrošināšanu, lai mazinātu paredzētās riska korekcijas ietekmi atalgojuma nosacījumos;

(o)  mainīgo atalgojumu neizmaksā, izmantojot instrumentus vai metodes, kas veicina šīs direktīvas vai Regulas [ieraksta PB] prasību nepildīšanu.

2.  EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus attiecībā uz kritērijiem, saskaņā ar kuriem nosaka atbilstīgu attiecību starp kopējā atalgojuma nemainīgo un mainīgo daļu, kā minēts e) apakšpunktā, un precizē instrumentu grupas, kas atbilst j) apakšpunkta ii) punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

EBI līdz 2013. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

2.a  Komisija līdz 2012. gada beigām nāk klajā ar likumdošanas priekšlikumu, kurā nosaka nemainīgu praktiski realizējamu attiecību starp nemainīgo un mainīgo atalgojuma daļu finanšu nozarē.

91. pants



Atalgojuma komiteja

1.  Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes, kas ir nozīmīgas to lieluma, iekšējās struktūras un būtības, kā arī darbības jomas un darbību sarežģītības ziņā, izveido atalgojuma komiteju. Atalgojuma komiteja tiek veidota tā, lai tā varētu sniegt kompetentu un neatkarīgu atzinumu par atalgojuma politiku un praksi un par stimuliem, kas izstrādāti, lai pārvaldītu risku, kapitālu un likviditāti.

2.  Kompetentās iestādes nodrošina, ka atalgojuma komiteja ir atbildīga par tādu lēmumu sagatavošanu, kas saistīti ar atalgojumu, tostarp tādu lēmumu, kuri ietekmē attiecīgās iestādes risku un riska pārvaldību un kuri jāpieņem vadības struktūrai ▌. Atalgojuma komitejas priekšsēdētājs un locekļi ir vadības struktūras locekļi, kuri attiecīgajā iestādē neveic nekādas izpildfunkcijas. Atalgojuma komitejas sastāvā iekļauj darbinieku pārstāvjus un nodrošina to, ka tās noteikumi akcionāriem ļauj rīkoties kopīgi. Gatavojot šādus lēmumus, atalgojuma komiteja ņem vērā iestādes akcionāru, ieguldītāju un citu ieinteresēto personu ilgtermiņa intereses, kā arī sabiedriskās intereses.

91.a pants



Tīmekļa vietnes par korporatīvo pārvaldību un atalgojumu uzturēšana

Iestādes uztur tīmekļa vietni, kurā paskaidrots, kā tās ievēro 86. līdz 91. pantā noteiktās prasības.

III iedaļa



uzraudzības pārskatīšanas un novērtēšanas process

92. pants



Uzraudzības pārskatīšana un novērtēšana

1.  Ņemot vērā 94. pantā noteiktos tehniskos kritērijus, kompetentās iestādes pārskata plānus, stratēģijas, procedūras un mehānismus, kurus iestādes īsteno, lai izpildītu šīs direktīvas un Regulas [ieraksta PB] noteikumus, un novērtē riskus, kuriem iestādes varētu būt pakļautas, un riskus, kurus iestāde rada finanšu sistēmai, ņemot vērā sistēmisku risku noteikšanu un mērīšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 23. pantu.

2.  Šā panta 1. punktā minētā pārskatīšana un novērtēšana ietver visas šīs direktīvas prasības.

3.  Pamatojoties uz 1. punktā minēto pārskatīšanu un novērtēšanu, kompetentās iestādes nosaka, vai iestāžu īstenotie plāni, stratēģijas, procedūras un mehānismi un iestāžu rīcībā esošais pašu kapitāls nodrošina pareizu pārvaldību un risku segumu.

4.  Kompetentās iestādes nosaka 1. punktā minētās pārskatīšanas un novērtēšanas biežumu un intensitāti, ņemot vērā attiecīgās iestādes lielumu, sistēmisko nozīmi, būtību, apjomu un darbību sarežģītību un ievērojot proporcionalitātes principu. Pārskatu un novērtējumu atjaunina vismaz reizi gadā.

4.a  Dalībvalstis nodrošina, ka ikreiz, kad pārskatīšanas laikā tiek konstatēts, ka iestāde var radīt sistēmisku risku saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2010/1093 23. pantu, kompetentā iestāde par šīs pārskatīšanas rezultātiem nekavējoties informē EBI.

4.b  Kompetentās iestādes izveido intervences plānus ar piemērotiem stimulēšanas mehānismiem un nepieciešamajiem instrumentiem, lai iejauktos pietiekami agri nolūkā novērst iestāžu finansiālā stāvokļa pasliktināšanos un nodrošinātu, ka attiecīgā situācija nekādā ziņā nerada publiskos izdevumus.

  EBI uzrauga prakšu klāstu šajā jomā un izdod pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu.

93. pants



Jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību uzraudzība

1.  Ja uz jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību attiecas līdzvērtīgi noteikumi saskaņā ar šo direktīvu un saskaņā ar Direktīvu 2002/87/EK, it īpaši saistībā ar uz risku pamatotu uzraudzību, vienotās uzraudzības iestāde pēc apspriešanās ar citām kompetentajām iestādēm, kas atbildīgas par meitasuzņēmumu uzraudzību, var šai jauktajai finanšu kontrolakciju sabiedrībai piemērot vienīgi Direktīvas 2002/87/EK noteikumus.

2.  Ja uz jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību attiecas līdzvērtīgi noteikumi saskaņā ar šo direktīvu un saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK, it īpaši saistībā ar uz risku pamatotu uzraudzību, vienotās uzraudzības iestāde, vienojoties ar apdrošināšanas nozares grupas uzraudzības iestādi, var šai jauktajai finanšu kontrolakciju sabiedrībai piemērot vienīgi tās direktīvas noteikumus, kura saistīta ar nozīmīgāko finanšu nozari, kā ir noteikts Direktīvas 2002/87/EK 3. panta 2. punktā.

3.  Vienotās uzraudzības iestāde informē EBI un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (EAAPI), kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1094/2010[26], par lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 1. un 2. punktu.

4.  EBI, EAAPI un EVTI, izmantojot apvienoto komiteju, kas norādīta minēto regulu 54. pantā, izstrādā pamatnostādnes, kas paredzētas, lai apvienotu uzraudzības praksi, un trīs gadu laikā pēc minēto pamatnostādņu pieņemšanas, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu.

Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010[27] 10. līdz 14. pantā.

94. pants



Uzraudzības pārskatīšanas un novērtēšanas tehniskie kritēriji

1.  Papildus kredītriskiem, tirgus riskiem un operacionālajiem riskiem pārskatīšana un novērtēšana, ko kompetentās iestādes veic saskaņā ar 92. pantu, ietver:

(a)  rezultātus stresa testos, ko iestādes veikušas, piemērojot uz iekšējiem reitingiem pamatotu (IRB) pieeju;

(b)  iestāžu pakļautību koncentrācijas riskam un šā riska pārvaldību, ieskaitot to, kā tās ievēro Regulas [ieraksta PB] Ceturtajā daļā un šīs direktīvas 79. pantā paredzētos noteikumus;

(c)  iestāžu ieviestās kārtības un procedūru stabilitāti, piemērotību un piemērošanas veidu atlikušā riska pārvaldībai, kas saistīts ar atzītu kredītriska mazināšanas metožu izmantošanu;

(d)  apmēru, kādā iestādes pašu kapitāls ir pietiekams attiecībā pret vērtspapīros pārvērstiem aktīviem, ņemot vērā darījuma ekonomisko būtību, tostarp panākto riska nodošanas pakāpi;

(e)  iestāžu pakļautību likviditātes riskam, šā riska novērtēšanu un pārvaldību, tai skaitā alternatīvo scenāriju analīžu izstrādi, riska mazināšanas faktoru (it īpaši likviditātes rezerves apjoma, sastāva un kvalitātes) pārvaldību un efektīvus ārkārtas situāciju plānus;

(f)  diversifikācijas iedarbības ietekmi un kā šādu ietekmi iekļauj riska novērtēšanas sistēmā;

(g)  rezultātus stresa testos, ko iestādes veikušas, izmantojot iekšējo modeli, lai aprēķinātu tirgus riska pašu kapitāla prasības saskaņā ar Regulas [ieraksta PB] Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļu;

(h)  iestāžu risku ģeogrāfisko atrašanās vietu;

(i)  iestādes uzņēmējdarbības modeli.

2.  Šā panta 1. punkta e) apakšpunkta nolūkos kompetentās iestādes regulāri veic iestāžu kopējās likviditātes riska pārvaldības vispusīgu novērtēšanu un veicina pareizas iekšējās metodikas izstrādi. Veicot šo pārskatīšanu, kompetentās iestādes ņem vērā iestāžu nozīmi finanšu tirgos. Kompetentās iestādes vienā dalībvalstī pienācīgi ņem vērā savu lēmumu potenciālo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti visās citās attiecīgajās dalībvalstīs.

3.  Kompetentās iestādes uzrauga, vai iestāde ir sniegusi netiešu atbalstu pārvēršanai vērtspapīros. Ja izrādās, ka iestāde ir sniegusi netiešu atbalstu vairāk nekā vienā gadījumā, kompetentā iestāde veic atbilstošus pasākumus, kas atspoguļo aizvien pieaugošās izredzes, ka iestāde nākotnē turpinās atbalstīt pārvēršanu vērtspapīros, un tādējādi netiks panākta ievērojama riska nodošana.

4.  Lai veiktu šīs direktīvas 92. panta 3. punktā minēto noteikšanu, kompetentās iestādes izvērtē, vai vērtējuma korekcijas attiecībā uz pozīcijām/portfeļiem tirdzniecības portfelī, kā izklāstīts Regulas [ieraksta PB] 100. pantā, ļauj iestādēm normālos tirgus apstākļos pārdot tās pozīcijas vai ierobežot to risku īsā laika periodā bez materiālu zaudējumu radīšanas.

5.  Kompetento iestāžu veiktā pārskatīšana un novērtēšana iekļauj iestāžu pakļautību procentu likmju riskam, ko rada netirdzniecības darbības. Gadījumos, kad iestāžu ekonomiskā vērtība pazeminās par vairāk nekā 20 % no to pašu kapitāla pēkšņu un negaidītu procentu likmju izmaiņu gadījumā, ir nepieciešams veikt pasākumus, kuru apjomu nosaka kompetentās iestādes un dažādām iestādēm tie nav atšķirīgi.

6.  Kompetento iestāžu veiktajā pārskatīšanā un novērtēšanā ir ietverta iestāžu pakļautība pārmērīgas aizņemto līdzekļu izmantošanas riskam, par ko liecina pārmērīgas aizņemto līdzekļu izmantošanas rādītāji, tostarp aizņemto līdzekļu īpatsvars, kas noteikts saskaņā ar Regulas [ieraksta PB] 416. pantu. Nosakot iestāžu aizņemto līdzekļu īpatsvara atbilstību un iestāžu īstenoto plānu, stratēģiju, procedūru un mehānismu piemērotību pārmērīgas aizņemto līdzekļu izmantošanas riska pārvaldībai, kompetentās iestādes var ņemt vērā šo iestāžu uzņēmējdarbības modeli.

7.  Kompetento iestāžu veiktā pārskatīšana un novērtēšana ietver iestāžu vadības kārtību, to korporatīvo kultūru un vērtības un vadības struktūras locekļu spēju veikt savus pienākumus. Īstenojot šo pārskatīšanu un novērtēšanu, kompetentās iestādes pārskata vismaz vadības struktūras un tās komiteju sanāksmju darba kārtības un pavaddokumentus un vadības struktūras darbības iekšējā vai ārējā novērtējuma rezultātus.

95. pants



Uzraudzības pasākumu piemērošana vienam iestāžu veidam vai visām iestādēm un pārrobežu pasākumi (savstarpīgums)

1.  Ja kompetentās iestādes vai pārrobežu iestāžu gadījumā EBI saskaņā ar 92. pantu nosaka, ka konkrēta veida iestādes vai visas iestādes ir vai varētu būt pakļautas līdzīgiem riskiem vai rada līdzīgus riskus finanšu sistēmai, tās var šāda veida iestādēm, visām iestādēm vai pāri robežām (savstarpīgums) līdzīgā veidā piemērot 98. un 99. pantu.

Iestāžu veidu var jo īpaši noteikt saskaņā ar 94. panta 1. punkta h) un i) apakšpunktā minētajiem kritērijiem.

2.  Kompetentās iestādes informē EBI, ja tās piemēro 1. punktu. EBI pārrauga uzraudzības prakses un izdod pamatnostādnes, lai noteiktu, kā jānovērtē līdzīgi riski. Šīs pamatnostādnes pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu.

96. pants



Uzraudzības pārbaudes programma

1.  Kompetentās iestādes tām iestādēm, kuras tās uzrauga, vismaz vienu reizi gadā pieņem uzraudzības pārbaudes programmu. Šādā programmā ņem vērā uzraudzības pārskatīšanas un novērtēšanas procesu saskaņā ar 92. pantu. Tajā ir iekļauti šādi elementi:

(a)  norāde par to, kā kompetentās iestādes plāno īstenot savus uzdevumus un iedalīt resursus;

(b)  norāde par to, kuras iestādes ir paredzēts pakļaut paplašinātai uzraudzībai, un noteikumi šādai uzraudzībai, kā ir noteikts 3. punktā;

(c)  plāns pārbaudēm uz vietas telpās, kuras izmanto iestāde, ieskaitot tās filiāles un meitasuzņēmumus, kas atrodas citās dalībvalstīs, saskaņā ar 53., 114. un 116. pantu, neskarot 53. panta 3. punktu.

2.  Uzraudzības pārbaudes programmās ir iekļautas šādas iestādes:

(a)  iestādes, kurām 94. panta 1. punkta g) apakšpunktā un 97. pantā minētā stresa testa rezultāti vai saskaņā ar 92. pantu veiktās uzraudzības pārskatīšanas un novērtēšanas procesa rezultāti liecina par būtisku risku to esošajai finanšu stabilitātei vai liecina par šīs direktīvas un Regulas [ieraksta PB] prasību pārkāpumiem;

(b)  iestādes, kuras finanšu sistēmai rada sistēmisku risku;

(c)  jebkuras citas iestādes, kurām kompetentās iestādes to uzskata par nepieciešamu.

3.  Ja tas uzskatāms par atbilstīgu saskaņā ar 92. pantu, nepieciešamības gadījumā var īstenot vienu vai vairākus no šiem pasākumiem:

(a)  iestādes pārbaužu uz vietas skaita vai biežuma palielinājums;

(b)  kompetentās iestādes pastāvīga klātbūtne iestādē;

(c)  papildu vai biežāki iestādes ziņojumi;

(d)  papildu vai biežāka iestādes operacionālo, stratēģisko vai uzņēmējdarbības plānu pārskatīšana;

(e)  tematiskas pārbaudes, uzraugot konkrētus riskus, kas varētu īstenoties.

97. pants



Uzraudzības stresa tests

1.  Kompetentās iestādes tām iestādēm, kuras tās uzrauga, ik gadu veic uzraudzības stresa testus, ja pārskatīšanas un novērtēšanas process saskaņā ar 92. pantu liecina, ka šādi testi ir nepieciešami, un ja stresa testi, kas veikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 32. pantu, nav pietiekami, ņemot vērā saskaņā ar 92. pantu veiktā procesa rezultātu.

2.  EBI izdod pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu, lai nodrošinātu to, ka kompetentās iestādes, īstenojot ikgadējos uzraudzības stresa testus, izmanto kopējo metodiku.

98. pants



Atļaujas izmantot iekšējus paņēmienus pastāvīga pārskatīšana

1.  Kompetentās iestādes nepārtraukti pārskata vai vismaz ik pēc trīs gadiem atkārtoti izvērtē iestādes atbilstību iekšējiem paņēmieniem. Īpašu uzmanību tās pievērš izmaiņām iestādes uzņēmējdarbībā un šo pieeju piemērošanai jauniem produktiem.

2.  Iestādēm, kurām ir piešķirta atļauja izmantot iekšējus paņēmienus, kompetentās iestādes it īpaši pārskata un izvērtē to, vai iestāde izmanto pareizi izstrādātas un aktuālas metodes un praksi.

3.  Ja attiecībā uz iekšējā tirgus riska modeli daudzās novirzes, kas minētas Regulas [ieraksta PB] 355. pantā, liecina, ka modelis nav pietiekami precīzs, kompetentās iestādes atsauc atļauju izmantot iekšējo modeli vai arī piemēro atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka modelis tiek nekavējoties uzlabots.

4.  Ja iestādei ir atļauts izmantot iekšēju paņēmienu, bet šis paņēmiens vairs neatbilst piemērojamajām prasībām, kompetentās iestādes pieprasa iestādei iesniegt plānu, kā atjaunot atbilstību prasībām, un nosaka termiņu tā īstenošanai. Kompetentās iestādes pieprasa uzlabot plānu, ja ir maz ticams, ka ar to varēs panākt pilnīgu atbilstību, vai ja termiņš nav atbilstīgs. Ja ir maz ticams, ka iestāde varētu atjaunot atbilstību pienācīgā termiņā, atļauja izmantot iekšējo paņēmienu tiek atcelta vai ierobežota līdz jomām, kurās atbilstība ir panākta, vai jomām, kurās atbilstību var panākt pienācīgā termiņā. Ja ir iespējams, ka neatbilstība noved pie nepietiekama pašu kapitāla, kompetentās iestādes savlaicīgi pieprasa samērot papildu pašu kapitālu. Kompetentās iestādes uzrauga plāna īstenošanu un, ja iestāde būtiski atpaliek no sava plāna, piemēro atbilstošas sankcijas saskaņā ar 64. pantu.

5.  Lai Savienībā sekmētu iekšējo paņēmienu konsekventu stabilitāti, EBI analizē iekšējos paņēmienus dažādās iestādēs, ieskaitot saistību neizpildes definīcijas īstenošanas konsekvenci un to, kā šīs iestādes rīkojas ar līdzīgiem riskiem vai riska darījumiem.

EBI izstrādā pamatnostādnes, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantā, ietverot kritērijus, kas izmantojami minētās analīzes pamatā.

Kompetentās iestādes šo analīzi un kritērijus ņem vērā, lai pārskatītu atļaujas, ko tās piešķir iestādēm, lai tās varētu izmantot iekšējus paņēmienus.

IV iedaļa



Uzraudzības pasākumi

99. pants



Uzraudzības pasākumi

1.  Kompetentās iestādes pieprasa jebkurai iestādei agrīnā posmā veikt nepieciešamos pasākumus, lai risinātu attiecīgās problēmas šādos apstākļos:

(a)  iestāde neatbilst šīs direktīvas prasībām;

(b)  iestāde, visticamāk, pārkāps šīs direktīvas prasības.

2.  Šā panta 1. punkta nolūkos kompetentajām iestādēm ir 64. pantā minētās pilnvaras.

100. pants



Īpašas pašu kapitāla prasības

1.  Kompetentās iestādes nosaka īpašas pašu kapitāla prasības, kas saistītas ar riskiem, uz kuriem neattiecas Regulas [ieraksta PB] 1. pants, vismaz tām iestādēm, kas neatbilst Regulas [ieraksta PB] 72. līdz 74. panta un 382. panta prasībām vai attiecībā uz kurām ir konstatēts negatīvs rezultāts saistībā ar 92. panta 3. punktā aprakstīto jautājumu, ja ir maz ticams, ka citu pasākumu piemērošana pati par sevi piemērotā termiņā pietiekami uzlabos plānus, procedūras, mehānismus un stratēģijas.

2.  Lai noteiktu atbilstīgu pašu kapitāla apjomu, pamatojoties uz pārskatīšanu un novērtēšanu, ko veic saskaņā ar 92. pantu, kompetentās iestādes novērtē, vai papildus kapitāla prasībām vajadzīgas vēl kādas īpašas prasības attiecībā uz pašu kapitālu, kas vajadzīgas, lai aptvertu iestādes faktiskos vai varbūtējos riskus, ņemot vērā turpmāk minēto:

(a)  72. pantā noteiktos iestādes novērtējuma procesa kvantitātes un kvalitātes rādītājus;

(b)  un 74. pantā noteiktos iestādes plānus, procedūras un mehānismus;

(c)  saskaņā ar 92. pantu veiktās pārskatīšanas un novērtēšanas rezultātu.

3.  Ja iestāde saskaņā ar Regulas [ieraksta PB] 367. panta 5. punktu informē kompetento iestādi, ka pantā minētā stresa testa rezultāti būtiski pārsniedz tās pašu kapitāla prasības attiecībā uz korelācijas tirdzniecības portfeli, kompetentās iestādes konkrētu pašu kapitāla prasību izskata attiecībā pret korelācijas tirdzniecības portfeli, lai nosegtu šo pārsniegumu.

101. pants



Īpašas publicēšanas prasības

1.  Dalībvalsts pilnvaro kompetentās iestādes pieprasīt iestādēm:

(a)  publicēt Regulas [ieraksta PB] Astotajā daļā noteikto informāciju biežāk nekā vienu reizi gadā un noteikt termiņus šai publicēšanai;

(b)  izmantot īpašus informācijas nesējus un vietas tādām publikācijām, kas nav finanšu pārskati; dalībvalstis pilnvaro kompetentās iestādes pieprasīt mātesuzņēmumiem ik gadu publicēt, vai nu pilnībā vai kā atsauci uz ekvivalentu informāciju, to juridiskās struktūras un iestāžu grupas pārvaldības un organizatoriskās struktūras aprakstu saskaņā ar 14. panta 3. punktu, 73. panta 1. punktu un 104. panta 2. punktu.

102. pants



Uzraudzības pārskatīšanas, novērtēšanas un uzraudzības pasākumu konsekvence

1.  Kompetentās iestādes informē EBI par:

a)  to, kā darbojas to pārskatu un novērtējumu sistēma, kas minēta 92. pantā;

b)  metodiku, ko tās izmanto, pieņemot 94. panta 3. punktā un 97., 98. un 99. pantā minētos lēmumus par sistēmām, kuras minētas a) apakšpunktā.

ba)  lēmumiem, kurus tās pieņēmušas saskaņā ar 94. panta 3. punktu un 97., 98. un 99. pantu, un to iemesliem, un

bb)  visu pārējo informāciju, kas attiecas uz paraugpraksi uzraudzības ietvaros veiktas pārskatīšanas, novērtēšanas un pasākumu jomā.

Kompetentās iestādes informē EBI par tiem lēmumiem, iekļaujot to pamatojumus, kurus tās ir pieņēmušas saskaņā ar 94. panta 3. punktu un 97., 98. un 99. pantu.

2.  EBI reizi gadā sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par paraugprakses attīstību uzraudzības jomā un šīs nodaļas noteikumu piemērošanas konverģences pakāpi dalībvalstīs.

Lai izplatītu paraugpraksi un paaugstinātu konverģences pakāpi, EBI veic salīdzinošo izvērtēšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 30. pantu.

3.  EBI, ņemot vērā iestāžu lielumu, struktūru un iekšējo organizāciju, kā arī to darbības raksturu un mērogu, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a)  šā panta 1. punktā un 92. pantā minēto pārskatīšanas un novērtēšanas sistēmu kopējās procedūras un metodiku;

b)  kritērijus attiecībā uz 75. līdz 85. pantā minēto risku organizēšanu un apstrādi un kritērijus 92. pantā minētajai kompetento iestāžu veiktajai pārskatīšanai un novērtēšanai.

4.  Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt 3. punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

EBI iesniedz 3. punkta a) apakšpunktā minētos tehnisko standartu projektus ▌līdz 2015. gada 31. decembrim un 3. punkta b) apakšpunktā minētos tehnisko standartu projektus līdz 2016. gada 31. decembrim.

V iedaļa



Piemērošanas pakāpe

103. pants



Iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas process

1.  Kompetentās iestādes pieprasa, lai katra iestāde, kas nav ne meitasuzņēmums dalībvalstī, kur tā ir saņēmusi atļauju un tiek uzraudzīta, ne mātesuzņēmums, un katra iestāde, kas nav iekļauta konsolidācijā saskaņā ar Regulas [ieraksta PB] 17. pantu, 72. pantā noteiktās saistības izpildītu individuāli.

Kompetentās iestādes var atbrīvot no 72. panta piemērošanas iestādi, kura atbilst Regulas [ieraksta PB] 9. pantā noteiktajiem nosacījumiem.

Ja kompetentās iestādes atsakās no tiesībām piemērot pašu kapitāla prasības konsolidēti saskaņā ar Regulas [ieraksta PB] 14. pantu, 72. panta prasības piemēro individuāli.

2.  Kompetentās iestādes pieprasa, lai mātesuzņēmumi, kas ir iestādes, dalībvalstī pildītu — tādā apjomā un veidā, kāds noteikts Regulas [ieraksta PB] 16. pantā — pienākumus, kas noteikti 72. pantā, pamatojoties uz to konsolidēto finanšu stāvokli.

3.  Kompetentās iestādes pieprasa, lai iestādes, kuras kontrolē mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība dalībvalstī, vai mātesuzņēmums, kas ir jaukta kontrolakciju sabiedrība dalībvalstī, pildītu ― tādā apjomā un veidā, kā noteikts Regulas [ieraksta PB] 16. pantā ― pienākumus, kas noteikti 72. pantā, pamatojoties uz šīs finanšu kontrolakciju sabiedrības vai jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli.

Ja mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība dalībvalstī, vai mātesuzņēmums, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība dalībvalstī, kontrolē vairāk nekā vienu iestādi, šā punkta pirmo daļu piemēro tikai iestādei, uz kuru saskaņā ar 106. pantu attiecas vienotā uzraudzība.

4.  Kompetentās iestādes prasa, lai iestādes, kas ir meitasuzņēmumi, 72. pantā paredzētās prasības piemērotu daļēji konsolidēti, ja šīm iestādēm vai mātesuzņēmumam, ja tas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība vai jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, trešā valstī ir meitasuzņēmums, kas ir iestāde, finanšu iestāde vai aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 5. punktā, vai ja tām ir līdzdalība šādā uzņēmumā.

5.  Konsolidēto finanšu stāvokli nosaka saskaņā ar Regulas [ieraksta PB] Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļas 2. un 3. iedaļu.

104. pants



Iestādes plāni, procedūras un mehānismi

1.  Kompetentās iestādes pieprasa, lai iestādes individuāli izpildītu II iedaļā noteiktās saistības, ja vien šīs kompetentās iestādes neizmanto atkāpi, kas paredzēta ... Regulas (ES) Nr. …/2012 [par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību uzraudzības prasībām] 6. pantā.

2.  Kompetentās iestādes pieprasa, lai mātesuzņēmumi un meitasuzņēmumi, uz kuriem attiecas šī direktīva, šīs nodaļas II iedaļā noteiktās saistības izpildītu konsolidēti vai daļēji konsolidēti, nolūkā nodrošināt, ka to plāni, procedūras un mehānismi, kas prasīti minētajos noteikumos, ir konsekventi un kārtīgi saskaņoti un ka ir iespējams sagatavot jebkurus datus un informāciju, kas nepieciešami uzraudzības mērķiem. It īpaši tiem ir jānodrošina, lai meitasuzņēmumi, uz kuriem šī direktīva neattiecas, īstenotu plānus, procedūras un mehānismus, nolūkā nodrošināt atbilstību minētajiem noteikumiem.

3.  Saistības, kas izriet no šīs nodaļas II iedaļas un kas attiecas uz meitasuzņēmumiem, uz kuriem šī direktīva neattiecas, nav piemērojamas, ja ES mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde vai kredītiestāde, kuru kontrolē ES mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai ES mātesuzņēmums, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, var pierādīt kompetentajām iestādēm, ka II iedaļas piemērošana ir nelikumīga saskaņā ar tās trešās valsts tiesību aktiem, kurā atrodas meitasuzņēmums.

105. pants



Pārskatīšana un novērtēšana, un uzraudzības pasākumi

1.  Kompetentās iestādes piemēro III iedaļā paredzēto pārskatīšanas un novērtēšanas procedūru un IV iedaļā paredzētos uzraudzības pasākumus saskaņā ar Regulas [ieraksta PB] prasību piemērošanas pakāpi, kas paredzēta minētās regulas Pirmās daļas I sadaļā.

2.  Ja kompetentās iestādes atsakās no tiesībām piemērot pašu kapitāla prasības konsolidēti saskaņā ar Regulas [ieraksta PB] 14. pantu, šās direktīvas 92. panta prasības ieguldījumu sabiedrību uzraudzībai ir piemērojamas individuāli.

3. nodaļa



Vienotā uzraudzība

I iedaļa



Vienotās uzraudzības veikšanas principi

106. pants



Vienotās uzraudzības iestādes noteikšana

1.  Ja mātesuzņēmums ir mātesuzņēmums, kas ir iestāde dalībvalstī, vai ES mātesuzņēmums, kas ir iestāde, vienoto uzraudzību veic kompetentās iestādes, kuras šim mātesuzņēmumam izsniegušas atļauju.

2.  Ja iestādes mātesuzņēmums ir mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība dalībvalstī, vai mātesuzņēmums, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība dalībvalstī, vai ES mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai ES mātesuzņēmums, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, tad vienoto uzraudzību veic kompetentās iestādes, kuras iestādei ir izsniegušas atļauju.

3.  Ja iestādēm, kam atļauja ir izsniegta divās vai vairākās dalībvalstīs, ir viens un tas pats mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība dalībvalstī vai jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība dalībvalstī, vai viens un tas pats ES mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai viens un tas pats ES mātesuzņēmums, kurš ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, tad vienoto uzraudzību veic tās iestādes kompetentās iestādes, kurai atļauja ir izsniegta dalībvalstī, kurā izveidota finanšu kontrolakciju sabiedrība vai jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība.

Ja iestādēm, kam atļauja ir izsniegta divās vai vairākās dalībvalstīs, mātesuzņēmumi ir vairāk nekā viena finanšu kontrolakciju sabiedrība vai jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība ar galvenajiem birojiem dažādās dalībvalstīs un ja katrā no šīm dalībvalstīm ir kredītiestāde, tad vienoto uzraudzību veic tās kredītiestādes kompetentā iestāde, kurai ir lielākā bilances vērtība.

4.  Ja vairāk nekā vienai iestādei, kam atļauja ir piešķirta Savienībā, mātesuzņēmums ir viena un tā pati finanšu kontrolakciju sabiedrība vai viena un tā pati jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība un ja nevienai no šīm iestādēm nav piešķirta atļauja dalībvalstī, kurā izveidota finanšu kontrolakciju sabiedrība vai jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, tad vienoto uzraudzību veic tā kompetentā iestāde, kas izsniegusi atļauju iestādei ar lielāko bilances vērtību, kuru šīs direktīvas nolūkos uzskata par iestādi, ko kontrolē ES mātesuzņēmums, kurš ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai ES mātesuzņēmums, kurš ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība.

5.  Atsevišķos gadījumus kompetentās iestādes var pēc savstarpējas vienošanās atteikties no 1. un 2. punktā minētajiem kritērijiem, ja to piemērošana būtu neatbilstīga, ņemot vērā attiecīgās iestādes un to darbības relatīvo nozīmību dažādās valstīs, un norīkot citu kompetento iestādi vienotās uzraudzības veikšanai. Šajos gadījumos pirms lēmuma pieņemšanas kompetentās iestādes dod iespēju attiecīgi ES mātesuzņēmumam, kas ir iestāde, ES mātesuzņēmumam, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, ES mātesuzņēmumam, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai iestādei ar lielāko bilances vērtību izteikt savu atzinumu par šo lēmumu.

6.  Kompetentās iestādes paziņo Komisijai un EBI par jebkuru vienošanos, uz ko attiecas 5. punkts.

107. pants

Uzraudzības darbību koordinēšana, ko veic vienotās uzraudzības iestāde

1.  Papildus saistībām, ko uzliek šīs direktīvas un Regulas [ieraksta PB] noteikumi, vienotās uzraudzības iestāde veic šādus uzdevumus:

(a)  tādas informācijas apkopošana un izplatīšana, kas ir noderīga vai būtiska parastās un ārkārtas situācijās;

(b)  uzraudzības darbību plānošana un koordinēšana parastās situācijās, tostarp saistībā ar VII sadaļas 3. nodaļā minētajām darbībām, sadarbojoties ar iesaistītajām kompetentajām iestādēm;

(c)  uzraudzības darbību plānošana un koordinēšana sadarbībā ar iesaistītajām kompetentajām iestādēm un, ja nepieciešams, ar centrālajām bankām, sagatavojoties ārkārtas situācijām un to laikā, tostarp iestāžu vai finanšu tirgu nelabvēlīgas attīstības laikā, ja iespējams, izmantojot esošos saziņas kanālus, lai vienkāršotu krīzes pārvaldību.

2.  Gadījumos, kad vienotās uzraudzības iestāde nespēj veikt šā panta 1. punktā minētos uzdevumus vai kad kompetentās iestādes nesadarbojas ar minēto vienotās uzraudzības iestādi tādā mērā, lai tā spētu veikt 1. punktā minētos uzdevumus, visas iesaistītās kompetentās iestādes var nodot jautājumu EBI, kura var rīkoties saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu.

3.  Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā uzraudzības darbību plānošana un koordinēšana ietver 112. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 112. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētos ārkārtas pasākumus, kas ir kopīgu novērtējumu sagatavošana, ārkārtas situāciju plānu īstenošana un saziņa ar sabiedrību.

108. pants



Kopīgi lēmumi par iestādēm piemērojamām uzraudzības prasībām

1.  Vienotās uzraudzības iestāde un kompetentās iestādes, kas dalībvalstī atbild par ES mātesuzņēmuma, kas ir iestāde, vai ES mātesuzņēmuma, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai ES mātesuzņēmuma, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, meitasuzņēmumu uzraudzību, veic visus to kompetencē esošos pasākumus, lai panāktu kopīgu lēmumu:

(a)  par 64. panta a) apakšpunkta un 72., 92. un 100. panta piemērošanu, lai noteiktu iestāžu grupas pašu kapitāla konsolidētā līmeņa pietiekamību, ņemot vērā tās finanšu stāvokli un riska profilu, un pašu kapitāla līmeni, kas nepieciešams 98. panta piemērošanai, katrai iestāžu grupā ietilpstošajai struktūrai un konsolidēti;

(b)  par pasākumiem, lai risinātu jebkurus nozīmīgus jautājumus un būtiskus konstatējumus, kas attiecas uz likviditātes uzraudzību, tostarp tos, kas attiecas uz organizācijas atbilstību un risku apstrādi, kā tas ir prasīts saskaņā ar 84. pantu un saistībā ar to, ka saskaņā ar šās direktīvas 99. pantu ir nepieciešami vairāk uz iestādēm vērsti parametri, kuri atšķiras no Regulas [ieraksta PB] Sestajā daļā noteiktajiem;

(ba)  par banku grupas vai tās atsevišķu meitasuzņēmumu noteikšanu par pasaules, Eiropas vai vietējā mērogā sistēmiski svarīgām finanšu iestādēm.

2.  Šā panta 1. punktā minēto kopīgo lēmumu panāk:

(a)  1. punkta a) apakšpunkta nolūkos četru mēnešu laikā pēc tam, kad vienotās uzraudzības iestāde citām attiecīgajām kompetentajām iestādēm iesniegusi ziņojumu par grupas riska novērtējumu saskaņā ar 64. panta a) apakšpunktu un 72., 92. un 100. pantu;

(b)  1. punkta b) apakšpunkta nolūkos viena mēneša laikā pēc tam, kad vienotās uzraudzības iestāde ir iesniegusi ziņojumu, kurā ir iekļauts grupas likviditātes riska profila novērtējums saskaņā ar 84. pantu.

Pieņemot kopīgo lēmumu, pienācīgi ņem vērā arī meitasuzņēmumu riska novērtējumu, kuru saskaņā ar 64. panta a) apakšpunktu un 72., 92. un 100. pantu veic attiecīgās kompetentās iestādes.

Kopīgo lēmumu izklāsta dokumentā, kurā iekļauts pilnīgi pamatots lēmums, un vienotās uzraudzības iestāde to iesniedz ES mātesuzņēmumam, kas ir iestāde. Domstarpību gadījumā vienotās uzraudzības iestāde pēc jebkuras citas attiecīgās kompetentās iestādes pieprasījuma apspriežas ar EBI. Vienotās uzraudzības iestāde var apspriesties ar EBI pēc pašas iniciatīvas.

3.  Ja kompetentās iestādes šādu kopīgu lēmumu nepieņem laika periodā, kas minēts 2. punktā, lēmumu par 64. panta a) apakšpunkta un 72., 84., 92., 98., 99. un 100. panta piemērošanu konsolidēti pieņem vienotās uzraudzības iestāde pēc tam, kad tā ir pienācīgi ņēmusi vērā meitasuzņēmumu riska novērtējumu, ko veikušas attiecīgās kompetentās iestādes. Ja 2. punktā minētā termiņa beigās kāda no attiecīgajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu jautājumu ir nodevusi EBI, vienotās uzraudzības iestāde atliek savu lēmumu un gaida jebkādu lēmumu, ko EBI var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu atbilstīgi EBI lēmumam. 2. punktā minēto termiņu uzskata par samierināšanas periodu minētās regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc četru mēnešu termiņa beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas. EBI var sākt starpniecības procedūru arī pēc savas iniciatīvas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. panta 1. punkta otro daļu.

Lēmumu par 64. panta a) apakšpunkta un 72., 84., 92., 98., 99. un 100. panta piemērošanu individuāli vai daļēji konsolidēti pieņem attiecīgās kompetentās iestādes, kuras atbild par ES mātesuzņēmuma, kas ir kredītiestāde, vai ES mātesuzņēmuma, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai ES mātesuzņēmuma, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, meitasuzņēmumu uzraudzību, pēc tam, kad tās ir pienācīgi ņēmušas vērā vienotās uzraudzības iestādes pausto viedokli un atrunas. Ja EBI ir sākusi starpniecības procedūru pēc savas iniciatīvas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu vai ja 2. punktā minētā termiņa beigās kāda no attiecīgajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu jautājumu ir nodevusi EBI, kompetentās iestādes atliek savu lēmumu un gaida jebkādu lēmumu, ko EBI var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu atbilstīgi EBI lēmumam. 2. punktā minēto termiņu uzskata par samierināšanas periodu minētās regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc četru mēnešu termiņa beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas.

Lēmumus izklāsta dokumentā, kurā iekļauti pilnīgi pamatoti lēmumi, un tajos ņem vērā pārējo kompetento iestāžu veikto riska novērtējumu, kā arī to viedokļus un atrunas, kas izteiktas 2. punktā minētajā termiņā. Šo dokumentu vienotās uzraudzības iestāde iesniedz visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm un ES mātesuzņēmumam, kas ir iestāde.

Gadījumos, kad notikusi apspriešanās ar EBI, visas kompetentās iestādes ņem vērā tās ieteikumu un paskaidro jebkuru būtisku novirzi no tā.

4.  Šā panta 1. punktā minētais kopīgais lēmums un lēmumi, kurus kompetentās iestādes pieņem gadījumos, kad nav pieņemts kopīgs lēmums, kā minēts 3. punktā, ir saistoši kompetentajām iestādēm attiecīgajā dalībvalstī.

Šā panta 2. punktā minēto kopīgo lēmumu un jebkuru lēmumu, kas saskaņā ar 3. punktu pieņemts, ja nav kopīga lēmuma, atjaunina ik gadus vai izņēmuma gadījumos, proti, ja kompetentā iestāde, kura atbild par ES mātesuzņēmuma, kas ir iestāde, vai ES mātesuzņēmuma, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai ES mātesuzņēmuma, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, meitasuzņēmumu uzraudzību, iesniedz rakstisku un pilnīgi pamatotu lūgumu vienotās uzraudzības iestādei atjaunināt lēmumu par 98. un 99. panta piemērošanu. Otrajā gadījumā atjauninājums var būt divpusējs starp vienotās uzraudzības iestādi un lūgumu iesniegušo kompetento iestādi.

5.  EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai nodrošinātu vienādus šajā pantā minētā kopīgā lēmuma pieņemšanas procesa piemērošanas nosacījumus attiecībā uz 64. panta a) apakšpunktu un 72., 84., 92., 98., 99. un 100. pantu ar mērķi veicināt kopīgu lēmumu pieņemšanu.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā.

EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu iesniegšanai Komisijai līdz 2015. gada 31. decembrim.

109. pants



Informācijas prasības ārkārtas situācijās

1.  Ja rodas ārkārtas situācija, tostarp Regulas (ES) Nr. 1093/2010 18. pantā noteiktais stāvoklis vai stāvoklis, kad tirgos vērojama nelabvēlīga attīstība, kas var apdraudēt tirgus likviditāti un finanšu sistēmas stabilitāti kādā no dalībvalstīm, kur atļauts darboties grupas uzņēmumiem vai kur ir reģistrētas 52. pantā minētās nozīmīgās filiāles, vienotās uzraudzības iestāde saskaņā ar 1. nodaļas 2. iedaļu un atbilstīgā gadījumā saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 54. un 58. pantu pēc iespējas ātrāk par to brīdina EBI, ESRK un 59. panta 4. punktā un 60. pantā minētās iestādes un paziņo visu ar to uzdevumu izpildi saistīto būtisko informāciju. Šīs saistības ir piemērojamas visām kompetentajām iestādēm, un ja 59. panta 4. punktā minētā iestāde uzzina par pirmajā daļā aprakstīto situāciju, tā pēc iespējas ātrāk brīdina 107. pantā minētās kompetentās iestādes un EBI.

Kompetentā iestāde un 59. panta 4. punktā minētā iestāde pēc iespējas izmanto esošos saziņas kanālus.

2.  Vienotā uzraudzības iestāde, kura ir atbildīga par vienoto uzraudzību, ja tai ir nepieciešama informācija, kas jau ir citas kompetentās iestādes rīcībā, vēršas pie šīs iestādes, kad vien tas ir iespējams, lai novērstu ziņojumu dublēšanu dažādām uzraudzībā iesaistītajām iestādēm.

110. pants



Koordinēšanas un sadarbības plāni

1.  Lai izveidotu un veicinātu efektīvu uzraudzību, vienotās uzraudzības iestāde un pārējās kompetentās iestādes izstrādā rakstiskus koordinēšanas un sadarbības plānus.

Atbilstīgi šiem plāniem vienotās uzraudzības iestādei vai EBI var uzticēt papildu uzdevumus un tajos var precizēt procedūras lēmumu pieņemšanai un sadarbībai ar citām kompetentajām iestādēm.

2.  Kompetentās iestādes, kuras atbild par atļaujas piešķiršanu tāda mātesuzņēmuma meitasuzņēmumam, kas ir iestāde, divpusējā nolīgumā, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1093/2010 28. pantu, var deleģēt savu atbildību par uzraudzību kompetentajām iestādēm, kuras ir piešķīrušas atļauju mātesuzņēmumam un veic tā uzraudzību, lai tās uzņemtos atbildību par meitasuzņēmuma uzraudzību saskaņā ar šo direktīvu. EBI informē par šādu nolīgumu pastāvēšanu un to saturu. Tā šādu informāciju nosūta pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Eiropas Banku komitejai.

111. pants



Uzraudzības iestāžu kolēģijas

1.  Vienotās uzraudzības iestāde izveido uzraudzības iestāžu kolēģijas, lai veicinātu 107. pantā līdz 109. panta 1. punktā minēto uzdevumu izpildi un lai, ievērojot šā panta 2. punktā paredzētās konfidencialitātes prasības un atbilstību Savienības tiesībām, nodrošinātu atbilstīgu koordināciju un atbilstīgā gadījumā sadarbību ar attiecīgajām trešo valstu kompetentajām iestādēm.

EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 21. pantu uzrauga un veicina, lai šajā pantā minēto uzraudzības iestāžu kolēģiju darbība būtu efektīva, lietderīga un konsekventa. Šajā nolūkā EBI iesaistās pēc saviem ieskatiem, un to šajā nolūkā uzskata par kompetento iestādi.

Uzraudzības iestāžu kolēģijas nodrošina vienotās uzraudzības iestādei, EBI un citām iesaistītajām kompetentajām iestādēm sistēmu šādu uzdevumu izpildei:

(a)  informācijas apmaiņa savā starpā un ar EBI, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1093/2010 21. pantu;

(b)  attiecīgā gadījumā vienošanās par brīvprātīgu uzdevumu uzticēšanu un pienākumu deleģēšanu;

(c)  94. pantā minēto uzraudzības pārbaužu programmu noteikšana, balstoties uz grupas riska novērtējumu saskaņā ar 92. pantu;

(d)  uzraudzības efektivitātes palielināšana, novēršot uzraudzības prasību nevajadzīgu dublēšanos, tostarp saistībā ar 109. pantā un 112. panta 2. punktā minētajiem informācijas pieprasījumiem;

(e)  konsekventa uzraudzības prasību piemērošana saskaņā ar šo direktīvu un Regulu [ieraksta PB] attiecībā uz visiem iestāžu grupas uzņēmumiem, neskarot Savienības tiesību aktos paredzētās iespējas un izvēles;

(f)  direktīvas 107. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošana, ņemot vērā citu to forumu darbu, kas var tikt izveidoti minētajā nozarē.

2.  Uzraudzības iestāžu kolēģijās iesaistītās kompetentās iestādes un EBI cieši sadarbojas. Šīs direktīvas 1. nodaļas II iedaļā un Direktīvas 2004/39/EK 54. un 58. pantā minētās konfidencialitātes prasības neliedz kompetentajām iestādēm uzraudzītāju kolēģijās apmainīties ar konfidenciālu informāciju. Uzraudzības iestāžu kolēģiju izveidošana un darbība neietekmē kompetento iestāžu tiesības un pienākumus saskaņā ar šo direktīvu un Regulu [ieraksta PB].

3.  Kolēģiju izveidošana un darbība balstās uz 110. pantā minētajiem rakstiskajiem plāniem, kas noteikti pēc vienotās uzraudzības iestādes apspriešanās ar iesaistītajām kompetentajām iestādēm.

4.  EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus ar mērķi precīzi noteikt uzraudzības iestāžu kolēģiju darbības vispārējos noteikumus.

EBI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz līdz 2013. gada 31. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantā.

5.  EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus ar mērķi precīzi noteikt uzraudzības iestāžu kolēģiju operatīvās darbības noteikumus.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā.

EBI šos īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniedz līdz 2013. gada 31. decembrim.

6.  Uzraudzības iestāžu kolēģijās var piedalīties kompetentās iestādes, kuras atbild par ES mātesuzņēmuma, kas ir kredītiestāde, vai ES mātesuzņēmuma, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai ES mātesuzņēmuma, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, meitasuzņēmumu uzraudzību, un kompetentās iestādes no uzņēmējas dalībvalsts, kur ir izveidotas 52. pantā minētās nozīmīgās filiāles, centrālās bankas pēc vajadzības un attiecīgā gadījumā, ja tas atbilst tām konfidencialitātes prasībām, kas — pēc visu kompetento iestāžu domām — ir līdzvērtīgas 1. nodaļas II iedaļas un atbilstīgā gadījumā Direktīvas 2004/39/EK 54. un 58. panta prasībām, trešo valstu kompetentās iestādes.

7.  Vienotās uzraudzības iestāde vada kolēģijas sanāksmes un izlemj, kuras kompetentās iestādes piedalās sanāksmēs vai kolēģijas darbībās. Vienotās uzraudzības iestāde iepriekš pilnībā informē visus kolēģijas dalībniekus par šādu sanāksmju organizēšanu, par galvenajiem jautājumiem, ko plānots pārrunāt, un darbībām, kuras iecerēts izskatīt. Vienotās uzraudzības iestāde arī laikus pilnībā informē visus kolēģijas dalībniekus par šajās sanāksmēs pieņemtajiem lēmumiem vai veiktajiem pasākumiem.

8.  Vienotās uzraudzības iestādes lēmumā ņem vērā plānoto vai koordinēto uzraudzības darbību nozīmību šīm iestādēm, jo īpaši 8. pantā minēto iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti attiecīgajās dalībvalstīs un 52. panta 2. punktā minētos pienākumus.

9.  Vienotās uzraudzības iestāde saskaņā ar 1. nodaļas II iedaļā un attiecīgā gadījumā Direktīvas 2004/39/EK 54. un 58. pantā minētajām konfidencialitātes prasībām ziņo EBI par uzraudzītāju kolēģijas darbībām, tostarp ārkārtas situācijās, un iesniedz EBI visu informāciju, kas ir īpaši svarīga uzraudzības konverģences nolūkā.

112. pants



Pienākums sadarboties

1.  Kompetentās iestādes cieši sadarbojas savā starpā. Tās sniedz vienai otrai jebkādu informāciju, kas ir būtiska vai noderīga pārējo iestāžu uzraudzības uzdevumu veikšanai saskaņā ar šo direktīvu un Regulu [ieraksta PB]. Šai sakarā kompetentās iestādes pēc pieprasījuma sniedz visu noderīgo informāciju un pēc savas iniciatīvas sniedz visu būtisko informāciju.

Kompetentās iestādes sadarbojas ar EBI, lai nodrošinātu šīs direktīvas un Regulas [ieraksta PB] izpildi, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010.

Kompetentās iestādes sniedz EBI visu informāciju, kas nepieciešama šajā direktīvā, Regulā [ieraksta PB] un Regulā (ES) Nr. 1093/2010 paredzēto pienākumu veikšanai, saskaņā ar minētās regulas 35. pantu.

Šā punkta pirmajā daļā minēto informāciju vismaz uzskata par būtisku, ja tā varētu praktiski ietekmēt iestādes vai finanšu iestādes finansiālās uzticamības vērtējumu citā dalībvalstī.

Jo īpaši ES mātesuzņēmumu, kas ir kredītiestādes, un iestāžu, ko kontrolē ES mātesuzņēmumi, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrības, vai ES mātesuzņēmumi, kas ir jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības, vienotās uzraudzības iestādes sniedz visu noderīgo informāciju citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras veic šo mātesuzņēmumu meitasuzņēmumu uzraudzību. Nosakot noderīgās informācijas apjomu, ņem vērā minēto meitasuzņēmumu nozīmību attiecīgo dalībvalstu finanšu sistēmā.

Pirmajā daļā minētā būtiskā informācija, cita starpā, ietver šādu informāciju:

(a)  grupas juridiskās struktūras un pārvaldes un organizatoriskās struktūras, tostarp visu regulēto vienību, neregulēto vienību, neregulēto meitasuzņēmumu un nozīmīgo filiāļu, kas ietilpst grupā, mātesuzņēmumu saskaņā ar 14. panta 3. punktu, 73. panta 1. punktu un 104. panta 2. punktu, kā arī grupā ietilpstošo regulēto vienību kompetento iestāžu identifikācija;

(b)  informācijas ievākšanas procedūras no iestādēm, kas ietilpst grupā, un šīs informācijas pārbaude;

(c)  iestāžu vai citu grupas uzņēmumu nelabvēlīga attīstība, kas var nopietni ietekmēt iestādes;

(d)  galvenās sankcijas un ārkārtas pasākumi, ko kompetentās iestādes veic saskaņā ar šo direktīvu, tostarp konkrētu pašu kapitāla prasību noteikšana saskaņā ar 100. pantu un jebkādu ierobežojumu noteikšana uzlaboto rādītāju pieejas izmantošanai pašu kapitāla prasību aprēķināšanai saskaņā ar Regulas [ieraksta PB] 301. panta 2. punktu.

2.  Kompetentās iestādes var informēt EBI par situācijām, kad

(a)  kompetentā iestāde nav darījusi zināmu būtisku informāciju;

(b)  ir noraidīts lūgums sadarboties, jo īpaši, apmainīties ar svarīgu informāciju, vai uz to nav sniegta atbilde samērīgā termiņā.

Neskarot LESD 258. pantu, EBI var rīkoties pēc savas iniciatīvas saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu.

3.  Kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par uzraudzību attiecībā uz kredītiestādēm, kuras kontrolē ES mātesuzņēmumi, kas ir kredītiestādes, kad vien iespējams vēršas pie vienotās uzraudzības iestādes, ja tām ir nepieciešama informācija par šajā direktīvā un Regulā [ieraksta PB] izklāstīto pieeju un metodiku īstenošanu, kura jau varētu būt minētās kompetentās iestādes rīcībā.

4.  Kompetentās iestādes pirms lēmumu pieņemšanas, ja šie lēmumi ir būtiski citas kompetentās iestādes uzraudzības uzdevumu veikšanai, apspriežas cita ar citu par šādiem jautājumiem:

(a)  izmaiņas grupā ietilpstošo kredītiestāžu akcionāru sastāvā un organizatoriskajā vai vadības struktūrā, kurām nepieciešams kompetento iestāžu apstiprinājums vai atļauja, kā arī

(b)  galvenās sankcijas un ārkārtas pasākumi, ko veic kompetentās iestādes, tostarp papildu pašu kapitāla prasību noteikšana saskaņā ar 99. pantu un jebkādu ierobežojumu noteikšana uzlaboto rādītāju pieejas izmantošanai pašu kapitāla prasību aprēķināšanai saskaņā ar Regulas [ieraksta PB] 301. panta 2. punktu.

Piemērojot b) apakšpunktu, vienmēr notiek apspriešanās ar vienotās uzraudzības iestādi.

Tomēr kompetentā iestāde var nolemt atteikties no šādas apspriešanās steidzamības gadījumos vai gadījumos, kad šāda apspriešanās varētu apdraudēt lēmumu efektivitāti. Šādos gadījumos kompetentā iestāde bez kavēšanās informē citas kompetentās iestādes.

113. pants



Informācijas par uzņēmumiem citās dalībvalstīs pārbaude

Ja, piemērojot šo direktīvu un Regulu [ieraksta PB], kādas dalībvalsts kompetentās iestādes īpašos gadījumos vēlas pārbaudīt informāciju par kādu iestādi, finanšu kontrolakciju sabiedrību, jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību, finanšu iestādi, pakalpojumu palīguzņēmumu, jauktas darbības kontrolakciju sabiedrību, 119. pantā minētu meitasuzņēmumu vai 114. panta 3. punktā minētu meitasuzņēmumu, kas atrodas kādā citā dalībvalstī, tad tās lūdz šīs citas dalībvalsts kompetentās iestādes veikt šādu pārbaudi. Iestādes, kas saņem šādu lūgumu, atbilstīgi savai kompetencei reaģē uz to, pašas veicot pārbaudi vai ļaujot to veikt iestādēm, kas izteikušas šo lūgumu, vai ļaujot to veikt revidentam vai ekspertam. Kompetentā iestāde, kas lūgumu izteikusi, pēc savas vēlēšanās var piedalīties pārbaudē, ja tā pati pārbaudi neveic.

II iedaļa



Finanšu kontrolakciju sabiedrības un jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības

114. pants



Kontrolakciju sabiedrību iekļaušana vienotajā uzraudzībā

1.  Vajadzības gadījumā dalībvalstis pieņem pasākumus, lai iekļautu finanšu kontrolakciju sabiedrības un jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības vienotajā uzraudzībā. Neskarot 115. pantu, finanšu kontrolakciju sabiedrības vai jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības finanšu stāvokļa konsolidācija nekādā veidā nenozīmē, ka kompetentajām iestādēm būtu individuāli jāizpilda uzraudzības funkcijas attiecībā uz finanšu kontrolakciju sabiedrību vai jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību, izņemot gadījumus, kad jāpiemēro 3. nodaļa.

2.  Ja kādas dalībvalsts kompetentās iestādes vienotajā uzraudzībā neietver kādas iestādes meitasuzņēmumu saskaņā ar vienu no Regulas [ieraksta PB] 13. panta b) un c) apakšpunktā minētajiem gadījumiem, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā atrodas šīs iestādes meitasuzņēmums, var lūgt mātesuzņēmumam informāciju, kas var tām atvieglot šīs iestādes uzraudzību.

3.  Dalībvalstis nosaka, ka to kompetentās iestādes, kas atbild par vienoto uzraudzību, no kādas kredītiestādes vai finanšu kontrolakciju sabiedrības, vai jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības meitasuzņēmumiem, kuri nav iekļauti vienotajā uzraudzībā, var prasīt 116. pantā minēto informāciju. Šādos gadījumos piemēro šajā pantā noteikto informācijas nodošanas un pārbaudes kārtību.

115. pants



Vadošo amatpersonu kvalifikācija

Dalībvalstis prasa, lai personām, kas faktiski vada finanšu kontrolakciju sabiedrības vai jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības uzņēmējdarbību, būtu pietiekami laba reputācija un pietiekama pieredze šo pienākumu veikšanai.

116. pants



Lūgumi sniegt informāciju un veikt pārbaudes

1.  Līdz turpmākai konsolidācijas metožu koordinēšanai dalībvalstis paredz, ka, ja vienas vai vairāku iestāžu mātesuzņēmums ir jauktas darbības kontrolakciju sabiedrība, tad kompetentās iestādes, kas atbild par šo iestāžu atļaušanu un uzraudzību, vai nu tieši, vai caur meitasuzņēmumiem pieprasa, lai jauktas darbības kontrolakciju sabiedrība un tās meitasuzņēmumi sniegtu jebkādu informāciju, kas ir būtiska iestāžu meitasuzņēmumu uzraudzībai.

2.  Dalībvalstis paredz, ka kompetentās iestādes var veikt pārbaudes uz vietas vai uzdot to veikšanu ārējiem inspektoriem, lai pārbaudītu informāciju, kas saņemta no jauktas darbības kontrolakciju sabiedrībām un to meitasuzņēmumiem. Ja jauktas darbības kontrolakciju sabiedrība vai kāds no tās meitasuzņēmumiem ir apdrošināšanas sabiedrība, tad var izmantot arī 119. pantā noteikto kārtību. Ja jauktas darbības kontrolakciju sabiedrība vai kāds no tās meitasuzņēmumiem atrodas kādā dalībvalstī, kas nav iestādes meitasuzņēmuma atrašanās dalībvalsts, tad informācijas pārbaudi uz vietas veic saskaņā ar 113. pantā noteikto kārtību.

117. pants



Uzraudzība

1.  Neskarot Regulas [ieraksta PB] V daļu, dalībvalstis nosaka, ka tajos gadījumos, kad vienas vai vairāku iestāžu mātesuzņēmums ir jauktas darbības kontrolakciju sabiedrība, kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par šo iestāžu uzraudzību, vispārēji uzrauga darījumus, kurus šīs iestādes veic ar jauktas darbības kontrolakciju sabiedrību un tās meitasuzņēmumiem.

2.  Kompetentās iestādes prasa iestādēm ieviest piemērotas riska pārvaldīšanas procedūras un iekšējās kontroles mehānismus, tostarp pareizas pārskatu un grāmatvedības procedūras, lai atbilstīgi noteiktu, novērtētu, novērotu un kontrolētu darījumus ar jauktas darbības kontrolakciju sabiedrību, kas ir to mātesuzņēmums, un tās meitasuzņēmumiem. Kompetentās iestādes prasa iestādēm ziņot par visiem nozīmīgiem darījumiem ar šiem uzņēmumiem, izņemot gadījumus, kas minēti Regulas [ieraksta PB] 383. pantā. Kompetentās iestādes uzrauga šīs procedūras un nozīmīgos darījumus.

Ja šie grupas iekšējie darījumi apdraud iestādes finanšu stāvokli, par iestādes uzraudzību atbildīgā kompetentā iestāde veic atbilstīgus pasākumus.

118. pants



Informācijas apmaiņa

1.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka nav nekādu juridisku šķēršļu, kas vienotajā uzraudzībā ietvertajiem uzņēmumiem, jauktas darbības kontrolakciju sabiedrībām un to meitasuzņēmumiem vai 114. pantā minētajiem meitasuzņēmumiem neļauj apmainīties ar informāciju, kura ir svarīga uzraudzībā, saskaņā ar 3. nodaļu, 105. līdz 114. pantu un šo pantu.

2.  Ja mātesuzņēmums un kāds no tā meitasuzņēmumiem, kas ir iestāde, atrodas dažādās dalībvalstīs, katras dalībvalsts kompetentās iestādes savstarpēji paziņo visu svarīgo informāciju, kas var ļaut vai palīdzēt veikt vienoto uzraudzību.

Ja mātesuzņēmuma atrašanās vietas dalībvalsts kompetentās iestādes pašas neveic vienoto uzraudzību saskaņā ar 106. pantu, kompetentās iestādes, kas atbild par šādas uzraudzības veikšanu, var lūgt, lai tās pieprasa no mātesuzņēmuma jebkādu informāciju, kas var būt svarīga vienotajai uzraudzībai, un nosūta to šīm iestādēm.

3.  Dalībvalstis atļauj to kompetentajām iestādēm apmainīties ar 2. punktā minēto informāciju, apzinoties, ka finanšu kontrolakciju sabiedrību, jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību, finanšu iestāžu vai pakalpojumu palīguzņēmumu gadījumā informācijas vākšana vai glabāšana nekādā gadījumā nenozīmē to, ka kompetentajām iestādēm individuāli jāpilda uzraudzības funkcijas attiecībā uz šīm iestādēm vai uzņēmumiem.

Tāpat arī dalībvalstis atļauj to kompetentajām iestādēm apmainīties ar 116. pantā minēto informāciju, apzinoties, ka informācijas vākšana vai glabāšana nekādā veidā nenozīmē, ka kompetentās iestādes veic uzraudzības funkcijas attiecībā uz jauktās darbības kontrolakciju sabiedrību un tās meitasuzņēmumiem, kas nav kredītiestādes vai 114. panta 3. punktā minētie meitasuzņēmumi.

119. pants



Sadarbība

1.  Ja iestāde, finanšu kontrolakciju sabiedrība, jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība vai jauktas darbības kontrolakciju sabiedrība kontrolē vienu vai vairākus meitasuzņēmumus, kas ir apdrošināšanas sabiedrības vai citi uzņēmumi, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kuriem ir vajadzīga atļauja, tad kompetentās iestādes cieši sadarbojas ar iestādēm, kas pilda publisko tiesību uzdevumu uzraudzīt apdrošināšanas sabiedrības vai tos citus uzņēmumus, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus. Neierobežojot attiecīgo iestāžu kompetenci, šīs iestādes savstarpēji sniedz jebkādu informāciju, kas var vienkāršot to uzdevumu un ļaut veikt uzraugāmo uzņēmumu darbības un finanšu stāvokļa uzraudzību.

2.  Uz informāciju, kura saņemta saskaņā ar vienoto uzraudzību, un jo īpaši uz jebkādu informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, kas ir paredzēta šajā direktīvā, attiecas 1. nodaļas 2. iedaļā definētais dienesta noslēpums kredītiestādēm vai Direktīvā 2004/39/EK definētais dienesta noslēpums ieguldījumu sabiedrībām.

3.  Kompetentās iestādes, kas atbildīgas par vienoto uzraudzību, izveido Regulas [ieraksta PB] 10. pantā minētos finanšu kontrolakciju sabiedrību vai jaukto finanšu kontrolakciju sabiedrību sarakstus. Šos sarakstus iesniedz pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, EBI un Komisijai.

120. pants



Sankcijas

Saskaņā ar VII sadaļas 1. nodaļas IV iedaļu dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz finanšu kontrolakciju sabiedrībām, jauktām finanšu kontrolakciju sabiedrībām un jauktas darbības kontrolakciju sabiedrībām vai to faktiskajiem vadītājiem, kas pārkāpj normatīvos un administratīvos aktus, kuri pieņemti, lai īstenotu 3. nodaļu, var piemērot sankcijas vai pasākumus, kas paredzēti šādu pārkāpumu vai to cēloņu novēršanai.

121. pants



Trešo valstu īstenotās vienotās uzraudzības līdzvērtīguma novērtējums

1.  Ja uz iestādi, kuras mātesuzņēmums ir iestāde, finanšu kontrolakciju sabiedrība vai jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība ar galveno biroju trešā valstī, neattiecas vienotā uzraudzība saskaņā ar 106. pantu, kompetentās iestādes pārbauda, vai uz iestādi attiecas trešās valsts kompetentas iestādes vienotā uzraudzība, kas ir līdzvērtīga tai uzraudzībai, kuru paredz šajā direktīvā noteiktie principi un Regulas [ieraksta PB] Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļas prasības.

Pārbaudi pēc lūguma, ko iesniedzis mātesuzņēmums vai kāda regulēta vienība, kas ir saņēmusi atļauju Savienībā, vai pēc savas iniciatīvas veic tā kompetentā iestāde, kura būtu atbildīga par vienoto uzraudzību, ja būtu piemērojams 3. punkts. Šī kompetentā iestāde apspriežas ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

2.  Komisija var pieprasīt, lai Eiropas Banku komiteja sniegtu vispārējas pamatnostādnes attiecībā uz to, vai trešo valstu kompetento iestāžu vienotās uzraudzības režīms varētu sasniegt šajā nodaļā noteiktos vienotās uzraudzības mērķus attiecībā uz iestādēm, kuru mātesuzņēmuma galvenais birojs atrodas trešā valstī. Komiteja pastāvīgi pārskata šīs pamatnostādnes un ievēro izmaiņas šo kompetento iestāžu veiktās vienotās uzraudzības režīmā. EBI palīdz Komisijai un Eiropas Banku komitejai veikt šos uzdevumus, arī jautājumā, vai šādas pamatnostādnes būtu jāatjaunina.

Kompetentā iestāde, kas veic 1. punkta pirmajā daļā paredzēto pārbaudi, ņem vērā minētās pamatnostādnes. Šim nolūkam kompetentā iestāde pirms lēmuma pieņemšanas apspriežas ar EBI.

3.  Ja līdzvērtīga uzraudzība nepastāv, dalībvalstis iestādei pēc analoģijas piemēro šīs direktīvas un Regulas [ieraksta PB] noteikumus vai ļauj savām kompetentajām iestādēm piemērot citas piemērotas uzraudzības metodes, ar ko sasniedz iestāžu vienotās uzraudzības mērķus.

Kompetentā iestāde, kas būtu atbildīga par vienoto uzraudzību, pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm apstiprina šīs uzraudzības metodes.

Kompetentās iestādes it īpaši var lūgt izveidot finanšu kontrolakciju sabiedrību vai jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību, kuras galvenais birojs ir Savienībā, un noteikumus par vienoto uzraudzību piemērot šīs finanšu kontrolakciju sabiedrības konsolidētās pozīcijas uzraudzībai vai šīs jauktās finanšu kontrolakciju sabiedrības iestāžu konsolidētās pozīcijas uzraudzībai.

Šīs uzraudzības metodes ir izstrādātas tā, lai sasniegtu šajā nodaļā noteiktos vienotās uzraudzības mērķus, un par tām paziņo pārējām iesaistītajām kompetentajām iestādēm, EBI un Komisijai.

3.a nodaļa



Sistēmiskie riski

121.a pants

Makroprudenciālās uzraudzības iestādes izraudzīšanās

Dalībvalsts var izraudzīties iestādi, kas ir atbildīga par sistēmiskā riska novēršanu tās teritorijā, un par šādas iestādes izraudzīšanos tās paziņo ESRK, EBI un Komisijai.

121.b pants

Pasākumi, ko var veikt izraudzītā iestāde

Šajā nodaļā „sistēmisks risks” ir tādu finanšu sistēmas darbības traucējumu risks, kuri var atstāt būtisku negatīvu ietekmi uz finanšu sistēmu un reālo ekonomiku.

1.  Saskaņā ar 121.e panta noteikumiem izraudzītā iestāde var veikt jebkādus dalībvalsts tiesību aktos paredzētus pasākumus, kurus tā uzskata par nepieciešamiem, lai novērstu vai mazinātu sistēmisko risku, vai pieprasīt, lai šādus pasākumus veic kompetentā iestāde.

2.  Šādi pasākumi var ietvert prasību apstiprināšanu, kuras jo īpaši attiecas uz:

– uzraudzības konsolidāciju,

– uzraudzības filtriem,

– pašu kapitāla prasībām,

– atskaitījumiem,

– riska svērumiem,

– augstu pakļautību riskam,

– likviditāti,

– aizņemto līdzekļu attiecību,

– kapitāla rezervēm,

– informācijas atklāšanu.

Tomēr šādu pasākumu īstenošanas rezultātā netiek piemērotas prasības, kas ir mazāk stingras nekā ... Regulā (ES) Nr. …/2012 [par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību uzraudzības prasībām] noteiktās prasības attiecībā uz minētās regulas darbības jomā ietilpstošajiem jautājumiem.

3.  Pasākumus var piemērot visām iestādēm, kuru darbību saskaņā ar šo direktīvu atļāvusi kompetentā iestāde un kuras darbojas dalībvalsts teritorijā, vai šādu iestāžu grupai.

4.  Ja izraudzītā iestāde pieprasa, lai kompetentā iestāde veiktu šādus pasākumus, izmantojot savas uzraudzības pilnvaras saskaņā ar šo direktīvu, un ja kompetentā iestāde attiecīgo pasākumu piemēro iestādei, uz kuru attiecas vienotā uzraudzība, kompetentā iestāde par to informē kolēģijas locekļus pirms pasākuma stāšanās spēkā, ja vien tas neapdraud finanšu tirgu stabilitāti vai nekaitē iesaistīto pušu interesēm. Otrajā gadījumā kompetentā iestāde kolēģijas locekļus informē pēc iespējas drīz pēc pasākuma stāšanās spēkā.

121.c pants

Pasākumu pārskatīšana

Izraudzītā iestāde ar atbilstošiem laika intervāliem pasākumus pārskata un veic tajos atbilstošus grozījumus. Tā nodrošina, ka pasākumi vairs nav spēkā, tiklīdz tos vairs neuzskata par vajadzīgiem.

121.d pants

Paziņošana par pasākumiem

1.  Izraudzītā iestāde iepriekš informē ESRK par jebkādiem būtiskiem pasākumiem, kurus tā ierosina veikt.

2.  Izraudzītā iestāde bez nepamatotas kavēšanās/ 2 darbadienu laikā informē ESRK, EBI un Komisiju par visiem pasākumiem, kurus tā veic, vai lēmumiem izbeigt šādu pasākumu veikšanu un publicē šos lēmumus, ja vien tas neapdraud finanšu tirgu stabilitāti vai nekaitē iesaistīto pušu interesēm.

121.e pants

ESRK novērtējums, brīdinājumi un ieteikumi

1.  Ja ESRK konstatē, ka identificētie finanšu stabilitāti apdraudošie makroprudenciālās uzraudzības riski, kas veicināja stingrāku prudenciālās uzraudzības prasību noteikšanu, vairs nepastāv, dalībvalstu iestādes atceļ šīs stingrākās prasības un piemēro šīs direktīvas sākotnējās prasības. Ja tā nenotiek, ESRK izdod ieteikumu, mudinot Komisiju veikt pasākumus pret attiecīgo dalībvalsti, ja tā nerīkojas atbilstoši no sistēmiskā riska viedokļa.

2.  ESRK var izvērtēt ar izraudzītās iestādes pieņemto pasākumu palīdzību novēršamo sistēmisko risku esamību un to, vai tie var ietekmēt citas dalībvalstis vai Eiropas Savienības finanšu sistēmu kopumā. ESRK veic novērtējumu, ja to pieprasa Komisija vai vismaz trīs dalībvalstis.

3.  ESRK var izdot brīdinājumu saskaņā ar Regulas Nr. 1092/2010 16. pantu, ja tā konstatē būtisku sistēmisko apdraudējumu Eiropas Savienības finanšu stabilitātei, kuru rada norises finanšu nozarē.

4.  Šāda sistēmiskā riska konstatēšanas gadījumā ESRK var izdot arī ieteikumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 16. pantu par koriģējošiem pasākumiem, ja tā uzskata, ka izraudzītajai iestādei tādus vajadzētu veikt saskaņā ar ... Regulas (ES) Nr. …/2012 [par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību uzraudzības prasībām] 3. pantu, lai novērstu konstatēto risku.

4. nodaļa



Kapitāla rezerves

I sadaļa

Kapitāla saglabāšanas rezerve, pretcikliskā kapitāla rezerve un papildu kapitāla rezerve sistēmiskām iestādēm

122. pants

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

(1)  „kapitāla saglabāšanas rezerve” ir pašu kapitāls, kas iestādei ir jāuztur saskaņā ar 123. pantu;

(2)  „apvienoto rezervju prasība” ir kopējais 1. līmeņa pašu kapitāls, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu kapitāla saglabāšanas rezerves prasības ievērošanu, kurš papildināts ar iestādes pretciklisko kapitāla rezervi, ja pēdējā pārsniedz 0 % no riska svērtajiem aktīviem, kam pieskaitīta sistēmiskām iestādēm noteiktā summa;

(2a)  „sistēmiskā rezerve” ir papildu kopējā 1. līmeņa pašu kapitāla rezerve, kas saskaņā ar [pants] tiek prasīta sistēmiskai iestādei, kas par tādu atzīta saskaņā ar 132.a pantu;

(3)  „pretcikliskās rezerves likme” ir likme, kas iestādēm ir jāpiemēro, lai aprēķinātu savas iestādes pretciklisko kapitāla rezervi, un ko nosaka saskaņā ar 126. pantu vai 127. pantu vai attiecīgā trešās valsts iestāde (atkarībā no gadījuma);

(4)  „iekšzemē atļauju saņēmusi iestāde” ir iestāde, kura ir dalībvalstī saņēmusi atļauju un par kuru ir atbildīga konkrēta ieceltā iestāde;

(5)  „iestādes pretcikliskā kapitāla rezerve” ir pašu kapitāls, kas iestādei ir jāuztur saskaņā ar 124. pantu;

(5a)  „norādošā rezerves likme” ir standarta rezerves likme, ko aprēķina saskaņā ar 125. pantā minētajos norādījumos izklāstīto harmonizēto formulu.

Šīs nodaļas prasības nepiemēro ieguldījumu sabiedrībām, kurām nav atļauts sniegt ieguldījumu pakalpojumus, kas uzskaitīti Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A iedaļas 3. un 6. punktā.

122.a pants

Lai novērstu aizņemto līdzekļu attiecības pārmērīgu samazināšanos un veicinātu aizdevumus reālajai ekonomikai ekonomikas lejupslīdes periodos, dalībvalstis makroprudenciālās uzraudzības nolūkā var piemērot aktīvu nodalīšanu, lai noteiktu obligātas kapitāla prasības, ko piemēro MVU aizņēmumu portfeļiem, tirdzniecības finansēšanai vai citām īpašām aizdošanas darbībām, kurām ir būtiska nozīme ekonomikas izaugsmē.

Jebkura šāda obligātā kapitāla prasība parasti nav mazāka par to, ko noteiktu, ņemot vērā pašreizējo saimnieciskās darbības līmeni.

123. pants

Prasība uzturēt kapitāla saglabāšanas rezervi

1.  Dalībvalstis iestādēm prasa uzturēt — papildus 1. līmeņa pašu kapitālam, ko uztur, lai nodrošinātu atbilstību pašu kapitāla prasībai saskaņā ar Regulas [ieraksta PB] 87. pantu — 1. līmeņa pašu kapitāla saglabāšanas rezervi 2,5 % apmērā no to pakļautības riskam kopējā apjoma, kuru aprēķina saskaņā ar minētās regulas 87. panta 3. punktu individuāli un konsolidēti, kā piemērojams saskaņā ar minētās regulas Pirmās daļas II sadaļu.

2.  Lai nodrošinātu 100. panta prasības, iestādes neizmanto 1. līmeņa pašu kapitālu, ko uztur saskaņā ar 1. punktu.

3.  Ja iestāde pilnībā nenodrošina 1. punkta prasības izpildi, tai piemēro sadales ierobežojumus, kā izklāstīts 131. panta 2. un 3. punktā.

124. pants

Prasība uzturēt iestādes pretciklisko kapitāla rezervi

1.  Dalībvalstis iestādēm prasa uzturēt katrai iestādei atsevišķi noteiktu pretciklisko kapitāla rezervi, kas ir vienāda ar pakļautības riskam kopējo apjomu, aprēķinātu saskaņā ar Regulas [ieraksta PB] 87. panta 3. pantu, kurš reizināts ar pretcikliskās rezerves likmju svērto vidējo, aprēķinātu konsolidētā veidā saskaņā ar 130. pantu katrai iestādei atsevišķi, atbilstoši Regulas [ieraksta PB] II sadaļas I daļai.

2.  Iestādes nodrošina 1. punktā noteiktās prasības izpildi ar 1. līmeņa pašu kapitālu, kas papildina jebkādu 1. līmeņa pašu kapitālu, kuru uztur ar mērķi nodrošināt pašu kapitāla prasību, ko paredz Regulas [ieraksta PB] 87. pants, prasību uzturēt kapitāla saglabāšanas rezervi saskaņā ar 123. pantu un 100. panta prasības.

3.  Ja iestāde pilnībā nenodrošina 1. punkta prasības izpildi, tai piemēro sadales ierobežojumus, kā izklāstīts 131. panta 2. un 3. punktā.

II sadaļa

Pretcikliskās kapitāla rezerves noteikšana un aprēķināšana

125. pants

ESRK norādījumi par pretcikliskās rezerves likmju noteikšanu

1.  ESRK ▐, pieņemot ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 16. pantu, sniedz norādījumus dalībvalstu izraudzītajām iestādēm atbilstīgi 126. panta 1. punktam par pretcikliskās rezerves likmju noteikšanu, tai skaitā:

(a)  principus, ko izraudzītās iestādes var izmantot, pieņemot lēmumus par atbilstīgu pretcikliskās rezerves likmi, un kas nodrošina, ka iestādes pieņem attiecīgajiem makroekonomikas cikliem atbilstīgu pieeju, un kas sekmē atbilstīgu un konsekventu lēmumu pieņemšanu dažādas jurisdikcijās;

(b)  norādījumus par:

i)  kredītu un IKP attiecības novirzes no ilgtermiņa tendencēm novērtēšanu un aprēķināšanu;

ii)  126. panta 2. punktā paredzētās rezerves aprēķināšanu;

(c)  norādījumus par mainīgajiem lielumiem, kas norāda ▐ uz tādu sistēmas mēroga risku rašanos finanšu sistēmā, kuri saistīti ar pārmērīga kredīta pieauguma periodiem, jo īpaši par attiecīgo kredītapjoma attiecību pret IKP, tās novirzi no ilgtermiņa tendences un par citiem attiecīgiem faktoriem, tostarp reaģēšanu uz notikumiem atsevišķās ekonomikas nozarēs, kurus izraudzītajām iestādēm būtu jāizmanto, pieņemot lēmumus par piemērotu pretcikliskās rezerves likmi saskaņā ar 126. pantu;

(d)  norādījumus par mainīgajiem lielumiem, tai skaitā kvalitatīvajiem kritērijiem, kas norāda uz to, vai rezerve ir jāsaglabā, jāsamazina vai pilnībā jāatceļ.

2.  Ja ESRK ir izdevusi ieteikumu saskaņā ar 1. punktu, tai tas ir jāpārskata un pēc vajadzības jāatjaunina, ņemot vērā pieredzi saistībā ar rezervju noteikšanu saskaņā ar šo direktīvu vai starptautiskās prakses tendences.

2.a  Gadījumos, kad ESRK izdod ieteikumu saskaņā ar 1. punktu, tā pienācīgi ņem vērā dalībvalstu atšķirības un jo īpaši to dalībvalstu īpatnības, kurām ir maza un atvērta ekonomika.

126. pants

Pretcikliskās rezerves likmju noteikšana

1.  Katra dalībvalsts nozīmē publisku iestādi vai struktūru (turpmāk „izraudzītā iestāde”), kas ir atbildīga par pretcikliskās rezerves likmes noteikšanu šajā dalībvalstī.

2.  Katra izraudzītā iestāde reizi ceturksnī aprēķina norādošu rezerves likmi, ko izmanto kā atsauci, pieņemot lēmumu par pretcikliskās rezerves likmes noteikšanu saskaņā ar 3. punktu. Norādošo rezerves likmi nosaka, pamatojoties uz 125. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minētajiem ESRK norādījumiem.

▐

3.  Katra ieceltā iestāde reizi ceturksni novērtē un nosaka savai dalībvalstij atbilstīgu pretcikliskās rezerves likmi, ņemot vērā:

(a)  norādošo rezerves likmi, kas aprēķināta saskaņā ar 2. punktu;

(b)  jebkādas aktuālas norādes, ko uztur ESRK saskaņā ar 125. panta 1. punkta a), c) un d) apakšpunktu, kā arī jebkādus ESRK ieteikumus, kuri izdoti saskaņā ar 9. punktu; un

▐

4.  Mainīgie lielumi, kas minēti 125. panta 1. punkta c) apakšpunktā, var ietvert strukturālus mainīgos lielumus un banku nozares pakļautību konkrētiem riska faktoriem vai jebkādus citus ar finanšu stabilitātes apdraudējumu saistītus faktorus, kurus apsprieda Eiropas līmenī un pēc tam iekļāva ESRK norādījumos saskaņā ar 125. panta 2. punktu. Ja izraudzītā iestāde, nosakot pretcikliskās rezerves likmi, ņem vērā 125. panta 1. punktā c) apakšpunktā iekkļautajos ESRK norādījumos minētos mainīgos lielumus un ja rezerves likme tiktu noteikta zemāka gadījumā, ja šie mainīgie lielumi nebūtu ņemti vērā, izraudzītā iestāde par to paziņo EBI un ESRK. EBI un ESRK novērtē, vai vadīšanās pēc norādījumiem šajā gadījumā var atstāt negatīvu ietekmi no finanšu stabilitātes viedokļa vai uz finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus pareizu darbību, kā izklāstīts Savienības tiesību aktos finanšu pakalpojumu jomā.

▐

5.  Pretcikliskās rezerves likmei, ko izsaka kā procentuālo daļu no Regulas [ieraksta PB] 87. panta 3. punktā minētā attiecīgajā dalībvalstī kredītriskiem pakļauto iestāžu pakļautības riskam kopējā apjoma, jābūt 0–2,5 % apmērā, un to nosaka 0,25 procentpunktu pakāpēs vai pakāpēs, kas dalās ar 0,25 procentpunktiem. Ja tas ir pamatoti, ņemot vērā 3. punktā norādītos apsvērumus, ieceltā iestāde ▐ var noteikt pretcikliskās rezerves likmi, kas pārsniedz 2,5 % no Regulas [ieraksta PB] 87. panta 3. punktā minētā pakļautības riskam kopējā apjoma.

6.  Kad ieceltā iestāde pirmo reizi nosaka pretcikliskās rezerves likmi, kas ir lielāka par nulli, vai kad pēc tam ieceltā iestāde palielina dominējošo pretcikliskās rezerves likmi, tā pieņem arī lēmumu par dienu, no kuras iestādēm ir jāpiemēro šīs palielinātās rezerves likmes, lai aprēķinātu savas iestādes pretciklisko kapitāla rezervi. Šī diena nav vēlāk kā 12 mēnešus pēc dienas, kad palielinātā rezerves likme tiek paziņota saskaņā ar 8. punktu. Ja šis termiņš ir mazāks par 12 mēnešiem pēc palielinātās rezerves likmes paziņošanas, šo saīsināto piemērošanas termiņu pamato ārkārtas apstākļi.

7.  Ja ieceltā iestāde samazina esošo pretcikliskās rezerves likmi, neatkarīgi no tā, vai to samazina līdz nullei vai ne, ieceltā iestāde arī pieņem lēmumu par norādošu laikposmu, kurā nav gaidāma rezerves palielināšana. Tomēr šis norādošais laikposms nav ieceltajai iestādei saistošs.

8.  Katra ieceltā iestāde reizi ceturksnī paziņo noteikto pretcikliskās rezerves likmi, publicējot to savā tīmekļa vietnē. Paziņojums ietver vismaz šādu informāciju:

(a)  piemērojamo pretcikliskās rezerves likmi;

(b)  attiecīgo kredītu un IKP attiecību un tās novirzi no ilgtermiņa tendencēm;

(c)  norādošo rezerves likmi, kas aprēķināta saskaņā ar 2. punktu;

(d)  šīs rezerves likmes pamatojumu, tai skaitā atsauci uz jebkādiem mainīgajiem lielumiem, kas nav ietverti norādošajā rezerves likmē un ko ieceltā iestāde ņēma vērā saskaņā ar 3. punkta c) apakšpunktu, nosakot pretcikliskās rezerves likmi;

(e)  ja rezerves likmi palielina, dienu, no kuras iestādēm ir jāpiemēro šī palielinātā rezerves likme, lai aprēķinātu savas iestādes pretciklisko kapitāla rezervi;

(f)  ja e) apakšpunktā minētā diena ir mazāk nekā 12 mēnešus pēc paziņošanas dienas saskaņā ar šo punktu, atsauci uz ārkārtas apstākļiem, kas pamato saīsinātu piemērošanas termiņu;

(g)  ja rezerves likmi palielina, norādošo laikposmu, kurā nav gaidāma rezerves likmes palielināšana, kā arī šā laikposma pamatojumu;

(h)  ja ieceltā iestāde ir ņēmusi vērā 3. punkta c) apakšpunktā minētos mainīgos lielumus, norādi uz rezerves likmes daļu, kas saistīta ar šiem mainīgajiem lielumiem.

Ieceltās iestādes veic visus attiecīgos pasākumus, lai koordinētu šā paziņojuma laiku.

Ieceltās iestādes paziņo ESRK katru ceturkšņa noteikto pretciklisku rezerves likmi un a) līdz g) apakšpunktā noteikto informāciju. ESRK savā tīmekļa vietnē publicē visas paziņotās rezerves likmes un saistīto informāciju.

9.  ESRK var izdot ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 16. pantu par pretcikliskās rezerves likmes noteikšanu reizi ceturksnī konkrētajā dalībvalstī vai — atbilstīgā gadījumā — vairākās dalībvalstīs.

126.a pants

Dalībvalstīm specifiskas riska rezerves

Dalībvalstīm, kurās banku sistēma ir lielāka par vidusmēra banku sistēmu vai kurās ir citādi izvēlēts regulējums attiecībā uz nodokļu maksātājiem pieņemamiem riskiem, kurš ir konservatīvāks par to, kas būtu pieņemams citām dalībvalstīm, ar ESRK apstiprinājumu, izmantojot sistēmiskā riska metodoloģiju 125. un 126. panta prasību novērtēšanai, ir atļauts noteikt augstākas pašu kapitāla prasības iestādēm, kurām atļauts darboties šajā valstī. Šie līdzekļi var nebūt tīra kapitāla veidā; pieņemamos veidus nosaka uzņēmējas valsts iestādes, pirms tam saņemot ESRK un EBI apstiprinājumu, bet šo līdzekļu apjoms nekādā gadījumā nedrīkst būt vairāk kā divas reizes lielāks par minimālo kapitāla apmēru, kas tiek prasīts saskaņā ar Bāzeles III nolīgumu, ieskaitot kapitāla saglabāšanas rezerves.

127. pants

Tādu pretcikliskās rezerves likmju atzīšana, kas pārsniedz 2,5 %

1.  Ja ieceltā iestāde saskaņā ar 126. panta 5. punktu vai attiecīgā trešās valsts iestāde ir noteikusi pretcikliskās rezerves likmi, kas pārsniedz 2,5 % no pakļautības riskma kopējā apjoma, kas minēts Regulas [ieraksta PB] 87. panta 3. punktā, citas ieceltās iestādes var atzīt šo rezerves likmi, lai iekšzemē atļauju saņēmušās iestādes varētu aprēķināt savas iestādes pretciklisko kapitāla rezervi.

2.  Ja ieceltā iestāde atzīst rezerves likmi, kas pārsniedz 2,5 % no pakļautības riskam kopējā apjoma, kas minēts Regulas [ieraksta PB] 87. panta 3. punktā, saskaņā ar 1. punktu, tā paziņo par šo faktu, publicējot to savā tīmekļa vietnē. Paziņojums ietver vismaz šādu informāciju:

(a)  piemērojamo pretcikliskās rezerves likmi;

(b)  dalībvalsti vai trešo valsti, kurai šo likmi piemēro;

(c)  ja rezerves likmi palielina, dienu, no kuras ieceltās iestādes dalībvalstī atļauju saņēmušajām iestādēm ir jāpiemēro šī palielinātā rezerves likme, lai aprēķinātu savas iestādes pretciklisko kapitāla rezervi;

(d)  ja c) apakšpunktā minētā diena ir mazāk nekā 12 mēnešus pēc paziņošanas dienas saskaņā ar šo punktu, atsauci uz ārkārtas apstākļiem, kas pamato saīsinātu piemērošanas termiņu.

2.a  EBI un ESRK nodrošina uzraudzības konverģenci dažādās jurisdikcijās ar rezervēm saistīto prasību aprēķināšanas metodoloģijas izmantošanas jomā.

2.b  Ja izraudzītā iestāde vai attiecīgā trešās valsts iestāde ir noteikusi pretcikliskās rezerves likmi, kas pārsniedz 2,5 % no 127. panta 1. punktā minētā pakļautības riskam kopējā apjoma, ESRK novērtē šo rezerves likmi un attiecīgā gadījumā sniedz ieteikumu izraudzītajām iestādēm attiecībā uz atbilstīgo pretcikliskās rezerves likmi riska darījumiem ar attiecīgo trešo valsti saskaņā ar 128. panta 3. punktu.

128. pants

ESRK ieteikums par trešo valstu pretcikliskās rezerves likmēm

ESRK var saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 16. pantu izdot ieteikumu ieceltajām iestādēm par atbilstīgu pretcikliskās rezerves likmi attiecībā uz riskiem saistībā ar šo trešo valsti, ja:

(a)  attiecīgā iestāde trešajā valstī (turpmāk „attiecīgā trešās valsts iestāde”), kurā viena vai vairākas Savienības iestādes ir pakļautas kredītriskam, nav noteikusi un publicējusi pretcikliskās rezerves likmi;

(b)  ESRK uzskata, ka attiecīgās trešās valsts iestādes noteiktā un publicētā pretcikliskās rezerves likme ir nepietiekama, lai pienācīgi aizsargātu Savienības iestādes no pārmērīgas kredītu izaugsmes riskiem šajā valstī, vai ja ieceltā iestāde informē ESRK, ka tā uzskata, ka rezerves likme ir nepietiekama minētajam nolūkam.

129. pants

Iecelto iestāžu lēmums par trešo valstu pretcikliskās rezerves likmēm

1.  Šo pantu piemēro neatkarīgi no tā, vai ESRK ir izdevusi ieteikumu ieceltajām iestādēm, kā minēts 128. pantā.

2.  Šīs direktīvas 128. panta a) apakšpunktā minēto apstākļu gadījumā ieceltās iestādes var noteikt pretcikliskās rezerves likmi, kas iekšzemē atļauju saņēmušām iestādēm ir jāpiemēro, lai aprēķinātu savas iestādes pretciklisko kapitāla rezervi.

3.  Ja attiecīgā trešās valsts iestāde ir noteikusi un publicējusi šajā trešā valstī piemērojamu pretcikliskās rezerves likmi, ieceltā iestāde var noteikt atšķirīgu rezerves likmi šai trešajai valstij, lai iekšzemē atļauju saņēmušās iestādes varētu aprēķināt savas iestādes pretciklisko kapitāla rezervi, ar nosacījumu, ka ieceltās iestādes pamatoti uzskata, ka attiecīgās trešās valsts iestādes noteiktā rezerves likme nav pietiekama, lai pienācīgi aizsargātu šīs iestādes no pārmērīgas kredītu izaugsmes riskiem šajā valstī.

Īstenojot pilnvaras saskaņā ar pirmo daļu, ieceltā iestāde nenosaka pretcikliskās rezerves likmi, kas ir mazāka par attiecīgās trešās valsts iestādes noteikto likmi, ja vien šī rezerves likme nepārsniedz 2,5 %, kuri ir izteikti kā procentuālā daļa no kopējās riska summas, kas minēta Regulas [ieraksta PB] 87. panta 3. punktā, iestādēm, kuras pakļautas kredītriskam šajā trešā valstī. EBI un ESRK nodrošina trešās valsts rezerves likmju atbilstību dažādās jurisdikcijās.

4.  Ja attiecīgā trešās valsts iestāde trešai valstij nosaka pretcikliskās rezerves likmi saskaņā ar 2. vai 3. punktu, palielinot esošo piemērojamo pretcikliskās rezerves likmi, izraudzītās iestādes pieņem lēmumu par dienu, no kuras iekšzemē atļauju saņēmušām iestādēm ir jāpiemēro šī rezerves likme, lai aprēķinātu savas iestādes pretciklisko kapitāla rezervi. Šī diena nav vēlāk kā 12 mēnešus pēc dienas, kad rezerves likme tiek paziņota saskaņā ar 5. punktu. Ja šis termiņš ir mazāks par 12 mēnešiem pēc likmes paziņošanas, šis saīsinātais piemērošanas termiņš ir jāpamato ar ārkārtas apstākļiem.

5.  Ieceltās iestādes savā tīmekļa vietnē publicē jebkuru pretcikliskās rezerves likmi, kas noteikta attiecībā uz trešo valsti saskaņā ar 2. vai 3. punktu, un norāda šādu informāciju:

(a)  pretcikliskās rezerves likmi un trešo valsti, uz ko tā attiecas;

(b)  šīs rezerves likmes pamatojumu;

(c)  ja rezerves likmi pirmo reizi nosaka augstāku par nulli vai ja to palielina, dienu, no kuras iestādēm ir jāpiemēro šī palielinātā rezerves likme, lai aprēķinātu savas iestādes pretciklisko kapitāla rezervi;

(d)  ja c) apakšpunktā minētā diena ir mazāk nekā 12 mēnešus pēc likmes publicēšanas dienas saskaņā ar šo punktu, atsauci uz ārkārtas apstākļiem, kas pamato saīsinātu piemērošanas termiņu.

130. pants

Katrai iestādei specifiskas pretcikliskās kapitāla rezerves likmes aprēķināšana

1.  Katrai iestādei specifiskas pretcikliskās kapitāla rezerves likmi veido to pretcikliskās rezerves likmju svērtais vidējais, kas piemērojamas jurisdikcijā, kurā atrodas iestādes attiecīgie kredītriski, vai ko piemēro šā panta nolūkos, pamatojoties uz 129. panta 2. vai 3. punktu.

Lai aprēķinātu pirmajā daļā minēto svērto vidējo rādītāju, dalībvalstis iestādēm prasa katrai piemērojamai pretcikliskās rezerves likmei piemērot tās kopējā pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredītrisku, ko nosaka saskaņā ar Regulas [ieraksta PB] Trešās daļas II sadaļu, kuras saistītas ar attiecīgajiem kredītriskiem attiecīgajā teritorijā, dalot tās ar kopējā pašu kapitāla prasībām attiecībā uz kredītrisku, kas saistīts ar visiem iestādes attiecīgajiem kredītriskiem.

2.  Ja ieceltā iestāde saskaņā ar 126. panta 5. punktu nosaka pretcikliskās rezerves likmi, kura pārsniedz 2,5 % no kopējās riska summas, kas minēta Regulas [ieraksta PB] 87. panta 3. punktā, dalībvalstis nodrošina, ka šīs ieceltās iestādes dalībvalstī (turpmāk „A dalībvalsts”) attiecīgajiem kredītriskiem piemēro turpmāk norādītās rezerves likmes, lai veiktu 1. punktā paredzētos aprēķinus, tai skaitā lai atbilstīgā gadījumā aprēķinātu konsolidētā kapitāla elementu, kurš saistīts ar attiecīgo iestādi:

(a)  iekšzemē atļauju saņēmušās iestādes piemēro šo rezerves likmi, pārsniedzot 2,5 % no kopējās riska summas;

(b)  citā dalībvalstī atļauju saņēmušās iestādes piemēro pretcikliskās rezerves likmi 2,5 % apmērā no kopējās riska summas, ja ieceltā iestāde dalībvalstī, kurā šīs iestādes ir saņēmušas atļauju, nav atzinusi rezerves likmi, kas pārsniedz 2,5 %, saskaņā ar 127. panta 1. punktu;

(c)  citā dalībvalstī atļauju saņēmušās iestādes piemēro pretcikliskās rezerves likmi, ko ir noteikusi A dalībvalsts ieceltā iestāde, ja ieceltā iestāde dalībvalstī, kurā šīs iestādes ir saņēmušas atļauju, ir atzinusi rezerves likmi saskaņā ar 127. pantu.

3.  Ja attiecīgās trešās valsts iestādes trešai valstij noteiktā pretcikliskās rezerves likme pārsniedz 2,5 % no kopējās riska summas, kas minēta Regulas [ieraksta PB] 87. panta 3. punktā, dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgajiem kredītriskiem šajā trešā valstī piemēro turpmāk norādītās rezerves likmes, lai veiktu 1. punktā paredzētos aprēķinus, tai skaitā lai atbilstīgā gadījumā aprēķinātu konsolidētā kapitāla elementu, kurš saistīts ar attiecīgo iestādi:

(a)  iestādes piemēro pretcikliskās rezerves likmi 2,5 % apmērā no kopējās riska summas, ja ieceltā iestāde dalībvalstī, kurā šīs iestādes ir saņēmušas atļauju, nav atzinusi rezerves likmi, kas pārsniedz 2,5 %, saskaņā ar 127. panta 1. punktu;

(b)  iestādes piemēro attiecīgās trešās valsts iestādes noteikto pretcikliskās rezerves likmi, ja tās dalībvalsts ieceltā iestāde, kurā šīs iestādes ir saņēmušas atļauju, ir atzinusi šo rezerves likmi saskaņā ar 127. pantu.

4.  Attiecīgie kredītriski ietver visas risku klases, izņemot ... Regulas (ES) Nr. …/2012 [par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību uzraudzības prasībām] 107. panta a), b), c), d), e) un f) apakšpunktā minētos riskus, kam piemēro:

(a)  pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredītrisku saskaņā ar Regulas [ieraksta PB] Trešās daļas II sadaļu;

(b)  ja risks ir ietverts tirdzniecības portfelī — pašu kapitāla prasības attiecībā uz īpašu risku saskaņā ar minētās regulas Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu vai uz papildu saistību nepildīšanas un migrācijas riskiem saskaņā ar minētās regulas Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļu;

(c)  ja risks saistīts ar pārvēršanu vērtspapīros — pašu kapitāla prasības saskaņā ar minētās regulas Trešās daļas II sadaļas 5.b nodaļu.

5.  Iestādes nosaka attiecīgā kredītriska ģeogrāfisko atrašanās vietu saskaņā ar regulatīviem tehniskajiem standartiem, kas pieņemti atbilstīgi 6. punktam.

6.  Lai veiktu aprēķinus saskaņā ar 1. punktu:

(a)  dalībvalsts piemēro pretcikliskās rezerves likmi, sākot no dienas, kas noteikta informācijas publikācijā saskaņā ar 126. panta 8. punkta e) apakšpunktu vai 127. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ja šis lēmums palielina rezerves likmi;

(b)  atkarībā no c) apakšpunkta sāk piemērot trešās valsts pretcikliskās rezerves likmi 12 mēnešus pēc tam, kad attiecīgā trešās valsts iestāde paziņo rezerves likmes izmaiņas, neatkarīgi no tā, vai iestāde prasa šajā trešā valstī reģistrētajām iestādēm šīs izmaiņas piemērot ātrākā termiņā, ja šis lēmums palielina rezerves likmi;

(c)  ja iestādes izcelsmes dalībvalsts ieceltā iestāde nosaka pretcikliskās rezerves likmi attiecībā uz trešo valsti saskaņā ar 129. panta 2. vai 3. punktu vai atzīst trešās valsts pretcikliskās rezerves likmi saskaņā ar 127. pantu, šo rezerves likmi piemēro, sākot no dienas, kas noteikta informācijas publikācijā saskaņā ar 129. panta 5. punkta c) apakšpunktu vai 127. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ja šis lēmums palielina rezerves likmi;

(d)  pretcikliskās rezerves likmi piemēro nekavējoties, ja šis lēmums samazina rezerves likmi.

Šā punkta b) apakšpunkta nolūkos trešās valsts pretcikliskās rezerves likmes izmaiņas uzskata par paziņotām dienā, kad attiecīgā trešās valsts iestāde tās publicē saskaņā ar piemērojamiem valsts noteikumiem.

7.  EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu 5. punktā minēto attiecīgo kredītrisku ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšanas metodi.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

EBI iesniedz regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2014. gada 31. decembrim.

III sadaļa

Kapitāla saglabāšanas pasākumi

131. pants

Sadales ierobežojumi

1.  Dalībvalstis aizliedz jebkurai iestādei, kas atbilst apvienoto rezervju prasībai, īstenot sadali saistībā ar 1. līmeņa pašu kapitālu, ciktāl tas samazinātu tās 1. līmeņa pašu kapitālu tā, ka vairs nebūtu nodrošināta atbilstība apvienoto rezervju prasībai.

2.  Dalībvalstis prasa iestādēm, kas neatbilst apvienoto rezervju prasībai, aprēķināt maksimālo sadalāmo summu (MSS) saskaņā ar 4. punktu.

Ja piemēro pirmo daļu, dalībvalsts jebkurai šādai iestādei aizliedz uzņemties turpmāk uzskaitītās darbības, pirms tā aprēķinājusi MSS:

(a)  veikt sadali saistībā ar 1. līmeņa pašu kapitālu;

(b)  radīt saistības, kas paredz maksāt mainīgu atalgojumu vai diskrecionārus pensijas pabalstus vai maksāt mainīgu atalgojumu, ja maksāšanas saistības tika radītas laikā, kad iestāde neatbilda apvienoto rezervju prasībai;

(c)  izmaksāt papildu 1. līmeņa instrumentus.

3.  Kad iestāde neatbilst apvienoto rezervju prasībai vai nepārsniedz to, dalībvalstis tai aizliedz veikt sadali attiecībā uz summu, kas pārsniedz MSS, kuru aprēķina saskaņā ar 4. punktu, veicot jebkuru 2. punkta a) līdz c) apakšpunktā minēto darbību.

4.  Dalībvalstis prasa iestādēm aprēķināt MSS, reizinot summu, kas aprēķināta saskaņā ar a) apakšpunktu, ar koeficientu, kurš noteikts atbilstīgi b) apakšpunktam. MSS samazina jebkura no 2. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajām darbībām.

(a)  Reizināmo summu veido:

i)  līmeņa pašu kapitālā neietvertā starpposma peļņa saskaņā ar Regulas [ieraksta PB] 24. panta 2. punktu, kura ir gūta kopš jaunākā lēmuma pieņemšanas par peļņas sadali vai par jebkuru no 2. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajām darbībām,

kam pieskaita

ii)  līmeņa pašu kapitālā neietvertā gada beigu peļņa saskaņā ar Regulas [ieraksta PB] 24. panta 4. punktu, kura ir gūta kopš jaunākā lēmuma pieņemšanas par peļņas sadali vai par jebkuru no 2. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajām darbībām,

no kā atskaita

iii)  summas, kas būtu maksājamas kā nodokļi, ja tiktu saglabāti i) un ii) daļā norādītie posteņi.

(b)  Koeficientu nosaka šādi:

i)  koeficients ir 0, ja iestādes uzturētais 1. līmeņa pašu kapitāls, ko neizmanto, lai izpildītu pašu kapitāla prasību saskaņā ar Regulas [ieraksta PB] 87. panta 1. punkta c) apakšpunktu, un kas izteikts kā procentuālā daļa no kopējās riska summas minētās regulas 87. panta 3. punkta izpratnē, ir apvienoto rezervju prasības pirmās (t. i., zemākās) kvartiles robežās;

ii)  koeficients ir 0,2, ja iestādes uzturētais 1. līmeņa pašu kapitāls, ko neizmanto, lai izpildītu pašu kapitāla prasību saskaņā ar Regulas [ieraksta PB] 87. panta 1. punkta c) apakšpunktu, un kas izteikts kā procentuālā daļa no kopējās riska summas minētās regulas 87. panta 3. punkta izpratnē, ir apvienoto rezervju prasības otrās kvartiles robežās;

iii)  koeficients ir 0,4, ja iestādes uzturētais 1. līmeņa pašu kapitāls, ko neizmanto, lai izpildītu pašu kapitāla prasību saskaņā ar Regulas [ieraksta PB] 87. panta 1. punkta c) apakšpunktu, un kas izteikts kā procentuālā daļa no kopējās riska summas minētās regulas 87. panta 3. punkta izpratnē, ir apvienoto rezervju prasības trešās kvartiles robežās;

iv)  koeficients ir 0,6, ja iestādes uzturētais 1. līmeņa pašu kapitāls, ko neizmanto, lai izpildītu pašu kapitāla prasību saskaņā ar Regulas [ieraksta PB] 87. panta 1. punkta c) apakšpunktu, un kas izteikts kā procentuālā daļa no kopējās riska summas minētās regulas 87. panta 3. punkta izpratnē, ir apvienoto rezervju prasības ceturtās (t. i., augstākās) kvartiles robežās.

Apvienoto rezervju prasības katras kvartiles zemāko un augstāko robežu aprēķina šādi:

Kvartiles zemākā robeža

Kvartiles augstākā robeža

„ISCCB” ir „iestādes pretcikliskā kapitāla rezerve”, un „Qn” ir attiecīgās kvartiles kārtas numurs.

5.  Šajā pantā paredzētos ierobežojumus piemēro tikai maksājumiem, kuru rezultātā samazinās 1. līmeņa pašu kapitāls vai peļņa, un ja maksājuma atlikšana vai neveikšana nav saistību neizpilde vai nosacījums, lai sāktu procedūras saskaņā ar iestādei piemērojamo maksātnespējas režīmu.

6.  Ja iestāde neatbilst apvienoto rezervju prasībai un vēlas īstenot savas sadalāmās peļņas sadali vai uzņemties kādu no 2. punkta a) līdz c) apakšpunktā minētajām darbībām, tā informē kompetento iestādi un sniedz tai šādu informāciju:

(a)  iestādes uzturētā kapitāla summa, kas sadalīta šādi:

i)  1. līmeņa pašu kapitāls;

ii)  papildu 1. līmeņa kapitāls;

iii)  2. līmeņa kapitāls;

(b)  iestādes starpposma un gada beigu peļņa;

(c)  MSS, kas aprēķināta saskaņā ar 4. punktu;

(d)  sadalāmās peļņas summa, ko iestāde vēlas izmantot:

i)  dividenžu maksājumiem;

ii)  akciju atpirkšanai;

iii)  maksājumiem par papildu 1. līmeņa instrumentiem;

iv)  mainīgā atalgojuma vai diskrecionāro pensijas pabalstu maksājumiem, vai nu radot jaunas maksāšanas saistības, vai veicot maksājumu saskaņā ar maksāšanas saistībām, kas radītas laikā, kad iestāde neatbilda apvienoto rezervju prasībai.

7.  Iestādes veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka sadalāmās peļņas summa un MSS tiktu pareizi aprēķinātas, un var apliecināt to precizitāti kompetentajām iestādēm pēc pieprasījuma.

8.  Šā panta 1. un 2. punkta nolūkos sadale saistībā ar 1. līmeņa pašu kapitālu ietver:

(a)  dividenžu maksājumus skaidrā naudā;

(b)  daļēji vai pilnībā apmaksātu bezmaksas akciju vai citu kapitāla instrumentu, kas norādīti Regulas [ieraksta PB] 24. panta 1. punkta a) apakšpunktā, sadali;

(c)  iestādes veiktu pašas akciju vai citu kapitāla instrumentu, kas norādīti minētās regulas 24. panta 1. punkta a) apakšpunktā, izpirkšanu vai pirkšanu;

(d)  summu, kuras samaksātas saistībā ar kapitāla instrumentiem, kas norādīti minētās regulas 24. panta 1. punkta a) apakšpunktā, atmaksāšana;

(e)  minētās regulas 24. panta 1. punkta b) līdz e) apakšpunktā norādīto pozīciju sadale.

132. pants

Kapitāla saglabāšanas plāns

1.  Ja iestāde neatbilst apvienoto rezervju prasībai, tā izstrādā kapitāla saglabāšanas plānu un iesniedz to kompetentajai iestādei ne vēlāk kā 5 darbdienu laikā pēc tam, kad ir secināts, ka tā neatbilst minētajai prasībai, ja vien kompetentā iestāde nav apstiprinājusi ilgāku termiņu.

Kompetentās iestādes šādu atļauju piešķir tikai, pamatojoties uz konkrētās kredītiestādes stāvokli un ņemot vērā tās darbības mērogu un sarežģītību.

2.  Kapitāla saglabāšanas plānā ietver:

(a)  ienākumu un izdevumu aplēses, kā arī bilances prognozes;

(b)  pasākumus, lai palielinātu iestādes kapitāla koeficientus;

(c)  plānu un grafiku pašu kapitāla palielināšanai, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību apvienoto rezervju prasībai;

(d)  jebkādu citu informāciju, ko kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgu, lai veiktu 3. punktā paredzēto novērtējumu.

3.  Kompetentā iestāde novērtē kapitāla saglabāšanas plānu un to apstiprina tikai tad, ja uzskata, ka šā plāna īstenošana, visticamāk, saglabās vai nodrošinās pietiekamu kapitālu, lai ļautu iestādei nodrošināt atbilstību apvienoto rezervju prasībai tādā laikposmā, ko kompetentā iestāde uzskata par piemērotu.

4.  Ja kompetentā iestāde neapstiprina kapitāla saglabāšanas plānu saskaņā ar 3. punktu, tā piemēro vienu vai abus no šiem pasākumiem:

(a)  pieprasa iestādei palielināt pašu kapitālu līdz noteiktam līmenim noteiktā laikposmā;

(b)  īsteno savas pilnvaras saskaņā ar 99. pantu, lai piemērotu stingrākus sadales ierobežojumus, nekā paredzēts 131. pantā.

 

IIIa IEDAĻA

Sistēmisko finanšu iestāžu identificēšana un piemērojamās papildu sistēmiskās rezerves prasības noteikšana

132.a pants

Sistēmisko iestāžu identificēšana

1.  Kompetentās iestādes EBI norāda sistēmiskās iestādes, kas darbojas to jurisdikcijā. Banku grupu vai banku grupas atsevišķu meitasuzņēmumu gadījumā šāda noteikšana pamatojas uz kopīgu lēmumu, ko saskaņā ar 180. pantu pieņēmusi vienotās uzraudzības iestāde un attiecīgo meitasuzņēmumu kompetentās iestādes. Sistēmiski svarīgas finanšu iestādes var idenitifcēt arī ESRK. Šāda identificēšana pamatojas uz kvantitatīvu un kvalitatīvu analīzi pasaules, Savienības vai iekšzemes līmenī, jo īpaši ņemot vērā iestāžu:

(a)  darbību iekšējā tirgū dažādās jurisdikcijās un trešās valstīs;

(b)  lielumu;

(c)  saikni ar finanšu sistēmu;

(d)  sniegto pakalpojumu vai nodrošinātās finanšu infrastruktūras aizvietojamību;

(e)  sarežģītību;

(f)  bilanci;

(g)  tirdzniecības portfeļa apjomu;

(h)  atvasināto instrumentu pozīcijas.

2.  Identificējot sistēmiskās iestādes, kompetentās iestādes jo īpaši ņem vērā iespējamo sistēmisko risku, ko to dalībvalstī rada šo iestāžu iekšzemes darbības un jebkādas pārrobežu darbības, par kurām ir atbildīga attiecīgā sistēmiskā iestāde.

3.  Pieņemot lēmumu saskaņā ar šā panta 1.–3. punktu, kompetentās iestādes ņem vērā ieteikumus, ko saskaņā ar šā panta 5. punktu izdevusi un uztur ESRK.

4.  EBI izveido pasaules, Savienības un iekšzemes mērogā sistēmiski svarīgu finanšu iestāžu sarakstu. Sistēmiski svarīgo finanšu iestāžu sarakstu dara zināmu kompetentajām iestādēm, ESRK un Komisijai.

5.  ESRK pārskata 1. un 2. punktā minētos sistēmisku iestāžu identificēšanas kritērijus un procedūru. Tā sniedz ieteikumus, tostarp:

(a)  prasības attiecībā uz pasaules, Savienības un iekšzemes līmeņa sistēmisku iestāžu identificēšanu un principus, pēc kādiem kompetentajām iestādēm jāvadās, pieņemot lēmumu par šādu sistēmisku iestāžu identificēšanu saskaņā ar 132.a pantu;

(b) principus, pēc kādiem jāvadās, atbilstīgi nosakot sistēmiskās rezerves likmi.

ESRK savu ieteikumu regulāri pārskata un attiecīgā gadījumā atjaunina, ņemot vērā gūto pieredzi pasaules vai iekšzemes mēroga sistēmisku iestāžu identificēšanā vai rezerves noteikšanā saskaņā ar šo direktīvu vai ņemot vērā starptautiskā līmenī pieņemtus standartus vai praksi.

Komisija ir pilnvarota pielāgot sistēmisko iestāžu identificēšanas un sistēmiskās rezerves noteikšanas kritērijus.

132.b pants

Prasība uzturēt sistēmisku rezervi

1.  Pamatojoties uz 132.a pantā izklāstītajiem kritērijiem, pasaules, Savienības un iekšzemes mēroga sistēmiskās iestādes tiek iekļautas vienā no piecām sistēmiskā nozīmīguma kategorijām, ņemot vērā to nozīmi attiecīgi Eiropas vai konkrētajā iekšzemes finanšu tirgū. Viszemākās kategorijas sistēmiskajām finanšu iestādēm tiek prasīts uzturēt papildu 1. līmeņa pašu kapitāla rezervi 1,0 % apjomā no pakļautības riskam kopējā apjoma, kas aprēķināts saskaņā ar ... Regulas (ES) Nr. …/2012 [par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību uzraudzības prasībām] 87. panta 3. punktu, bet katrai nākamajai iestāžu kategorijai šīs rezerves apjoms ir par 0,5 % lielāks nekā iepriekšējai kategorijai.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta noteikumiem, dalībvalstis augstākās kategorijas sistēmiskajām iestādēm var prasīt uzturēt papildu 1. līmeņa pašu kapitāla rezervi līdz pat 10 % apmērā no pakļautības riskam kopējā apjoma, kas aprēķināts saskaņā ar ... Regulas (ES) Nr. …/2012 [par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību uzraudzības prasībām] 87. panta 3. punktu, ja tas tiek pamatots ar ārkārtas apstākļiem, piemēram, banku grupas lielumu attiecībā pret izcelsmes valsts ekonomiku vai koncentrācijas pakāpi iekšzemes finanšu tirgū.

3.  Sistēmiskās iestādes ievēro 1. punktā noteikto prasību attiecībā uz 1. līmeņa pašu kapitālu, kas papildina jebkādu 1. līmeņa pašu kapitālu, kuru uztur ar mērķi nodrošināt pašu kapitāla prasību, kas noteikta ... Regulas Nr. …/2012 [par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību uzraudzības prasībām] 87. pantā, prasību uzturēt kapitāla saglabāšanas rezervi saskaņā ar 123. pantu, prasību uzturēt iestādes pretciklisko kapitāla rezervi saskaņā ar 124. pantu un prasības, kas noteiktas 100. pantā.

4.  Pasaules vai Savienības mērogā par sistēmiski svarīgām atzītu banku grupu sistēmisko rezervi uztur konsolidētā vai apakškonsolidētā līmenī vienotajā tirgū, pat ja šīs grupas meitasuzņēmumi ir identificēti kā sistēmiski svarīgi iekšzemes līmenī vienā vai vairākās dalībvalstīs.

5.  Sistēmisko rezervi uzņēmumam, kurš identificēts kā sistēmiski svarīgs tikai vienā dalībvalstī, uztur viena uzņēmuma vai apakškonsolidētā līmenī attiecīgajā dalībvalstī.

6.  Atkāpjoties no 4. punkta noteikumiem, sistēmisko rezervi viena uzņēmuma vai apakškonsolidētā līmenī vienā dalībvalstī var uzturēt arī tad, ja kompetentā iestāde EBI nodemonstrē, ka krīzes situācijā varētu rasties būtiski juridiski vai praktiski šķēršļi brīvai kapitāla plūsmai attiecīgajā grupā. EBI informē un sniedz ieteikumus Komisijai, lai nodrošinātu efektīvu pārrobežu krīžu pārvaldību un novēršanu vienotajā tirgū.

7.  Kompetentās iestādes var izvēlēties atklāt informāciju par sistēmisko rezervi, kas prasīta saskaņā ar 1. punktu.

8.  Ja sistēmiskā iestāde pilnībā neievēro 1. punktā noteikto prasību, kompetentās iestādes var ierobežot sadali, kas saistīta ar 1. līmeņa pašu kapitālu, ierobežot maksājumus par papildu 1. līmeņa instrumentiem un ierobežot atalgojuma mainīgo daļu un diskrecionāros pensijas pabalstus.

9.  Kompetentās iestādes prasa, lai sistēmiskās iestādes sagatavo un iesniedz noregulējuma plānu saskaņā ar Finanšu stabilitātes padomes pamatnostādnēm attiecībā uz pasaules mērogā sistēmiski svarīgām bankām.

VIII sadaļa



Informācijas sniegšana, ko veic kompetentās iestādes

133. pants



Vispārīgas prasības

1.  Kompetentās iestādes publicē šādu informāciju:

(a)  normatīvo un administratīvo aktu un vispārējo pamatnostādņu teksti, kas dalībvalstī ir pieņemti uzraudzības regulējuma jomā;

(b)  Savienības tiesību aktos paredzēto iespēju un izvēļu īstenošanas veids;

(c)  vispārējie kritēriji un metodes, ko tās izmanto 92. pantā minētajai pārskatīšanai un novērtēšanai;

(d)  neskarot šīs direktīvas VII sadaļas 1. nodaļas II iedaļas un Direktīvas 2004/39/EK 54. un 58. panta noteikumus, apkopotos statistikas datus par konsultatīvās uzraudzības sistēmas īstenošanas galvenajiem aspektiem katrā dalībvalstī, tostarp to uzraudzības pasākumu skaitu un būtību, kuri piemēroti saskaņā ar 99. pantu;

(da)  jebkura tāda uzraudzības pasākuma būtība, kas veikts, piemērojot 95. pantu, un to iestāžu nosaukumi, kurām šādus pasākumus piemēro.

2.  Informācija, ko publicē saskaņā ar 1. punktu, ir pietiekama, lai būtu iespējams pamatoti salīdzināt kompetento iestāžu īstenotās pieejas dažādās dalībvalstīs. Informāciju publisko vienotā formātā un regulāri atjaunina. Informācija ir pieejama elektroniskā formātā vienā piekļuves adresē.

3.  EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros noteikti 1. punktā minētās informācijas formāts, struktūra, satura uzskaitījums un ikgadējās publicēšanas datums.

EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija ir piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

134. pants



Īpašas prasības par informācijas sniegšanu

1.  Regulas [ieraksta PB] Sestās daļas nolūkiem kompetentās iestādes publicē šādu informāciju:

(a)  vispārējos kritērijus un metodes, kas pieņemti, lai pārbaudītu atbilstību Regulas [ieraksta PB] 394. pantam;

(b)  neskarot VII sadaļas 1. nodaļas II iedaļas noteikumus, kopsavilkuma aprakstu par uzraudzības pārskatīšanas rezultātiem un aprakstu par pasākumiem, kuri veikti gadījumos, kad nav nodrošināta atbilstība Regulas [ieraksta PB] 394. pantam, par katru gadu.

2.  Dalībvalsts kompetentā iestāde, kas īsteno Regulas [ieraksta PB] 6. panta 3. punktā paredzēto iespēju, publicē visu šādu informāciju:

(a)  kritērijus, pēc kuriem tā nosaka, ka nepastāv vai nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējai pašu kapitāla nodošanai vai saistību atmaksāšanai;

(b)  uz cik mātesuzņēmumiem attiecas Regulas [ieraksta PB] 6. panta 3. punktā paredzētās iespējas īstenošana un cik daudziem no tiem ir meitasuzņēmumi kādā trešā valstī;

(c)  par dalībvalsti kopumā:

(i)  konsolidētu pašu kapitāla kopapjomu, kurš mātesuzņēmumam dalībvalstī, uz ko attiecas minētās regulas 6. panta 3. punktā paredzētās iespējas īstenošana, ir turējumā meitasuzņēmumos kādā trešā valstī;

(ii)  konsolidētu procentos izteiktu pašu kapitāla kopapjomu, kurš mātesuzņēmumiem dalībvalstī, uz ko attiecas minētās regulas 6. panta 3. punktā paredzētās iespējas īstenošana, kā pašu kapitāls ir turējumā meitasuzņēmumos kādā trešā valstī;

(iii)  konsolidētu procentos izteiktu Regulas [ieraksta PB] 87. pantā noteiktā pašu kapitāla kopapjomu, kurš mātesuzņēmumiem dalībvalstī, uz ko attiecas Regulas [ieraksta PB] 6. panta 3. punktā paredzētās iespējas īstenošana, kā pašu kapitāls ir turējumā meitasuzņēmumos kādā trešā valstī.

3.  Kompetentā iestāde, kas īsteno Regulas [ieraksta PB] 8. panta 1. punktā paredzēto iespēju, publicē šādu informāciju:

(a)  kritērijus, pēc kuriem tā nosaka, ka nepastāv vai nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējai pašu kapitāla nodošanai vai saistību atmaksāšanai;

(b)  uz cik mātesuzņēmumiem attiecas Regulas [ieraksta PB] 8. panta 1. punktā paredzētās iespējas īstenošana un cik daudziem no tiem ir meitasuzņēmumi kādā trešā valstī;

(c)  par dalībvalsti kopumā:

(i)  pašu kapitāla kopapjomu, kurš mātesuzņēmumiem, uz ko attiecas Regulas [ieraksta PB] 8. panta 1. punktā paredzētās iespējas īstenošana, ir turējumā meitasuzņēmumos kādā trešā valstī;

(ii)  procentos izteiktu pašu kapitāla kopapjomu, kurš mātesuzņēmumiem, uz ko attiecas Regulas [ieraksta PB] 8. panta 1. punktā paredzētās iespējas īstenošana, kā pašu kapitāls ir turējumā meitasuzņēmumos kādā trešā valstī;

(iii)  procentos izteiktu Regulas [ieraksta PB] 87. pantā noteiktā pašu kapitāla kopapjomu, kurš mātesuzņēmumiem, uz ko attiecas Regulas [ieraksta PB] 8. panta 1. punktā paredzētās iespējas īstenošana, kā pašu kapitāls ir turējumā meitasuzņēmumos kādā trešā valstī.

134.a pants



Papildu prasības iestādēm attiecībā uz informācijas sniegšanu

Lai pastiprinātu tirgus disciplīnu un nodrošinātu atbilstīgu informācijas sniegšanu tirgū nolūkā mazināt neskaidrību, kompetentās iestādes var pieprasīt iestādēm vai atsevišķa veida iestādēm papildus ... Regulas (ES) Nr. …/2012 [par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību uzraudzības prasībām] astotajā daļā noteiktajai informācijai ad hoc vai parastajā kārtībā sniegt jebkādu turpmāk minēto informāciju:

(a)  informāciju, ko paziņo kompetentajai iestādei saskaņā ar ... Regulas (ES) Nr. …/2012 [par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību uzraudzības prasībām] 95. un 96. pantu;

(b)  specifiskus datus, kas saistīti ar a) apakšpunktā minētās informācijas elementiem, piemēram, maksimālajiem, minimālajiem un vidējiem mērījumiem laikposmā starp ziņošanas datumiem;

(c)  riska svērto aktīvu vērtību dalījumā pa noteiktām kategorijām, piemēram, pēc valsts, aktīvu veida un attiecīgā gadījumā pēc riska galvenā avota, piemēram, aizdevumu un ienākumu attiecību vai aizdevumu un vērtības attiecību;

(d)  sīkus paskaidrojumus par būtiskām izmaiņām un tendencēm kapitāla attiecībās un svērtajos riska aktīvos; un

(e)  kapitāla prasības, pamatojoties uz „Bāzelē I” noteikto minimālo vērtību (proti, „Bāzeles I” riska svērumiem), lai varētu salīdzināt riska darījumus starp uzņēmumiem, pamatojoties uz standartrādītāju.

IX sadaļa



Deleģētie un īstenošanas akti

135. pants



Deleģētie akti

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 138. pantu attiecībā uz šādiem aspektiem:

(a)  šīs direktīvas 4. un 122. pantā minēto definīciju skaidrojumi, lai nodrošinātu šīs direktīvas vienādu piemērošanu;

(b)  šīs direktīvas 4. un 122. pantā minēto definīciju skaidrojumi, lai, piemērojot šo direktīvu, ņemtu vērā izmaiņas finanšu tirgos;

(ba)  kritēriju pieņemšana sistēmisku iestāžu identificēšanai un sistēmiskās rezerves noteikšanai saskaņā ar 132.a un 132.b pantu, pamatojoties uz ESRK ieteikumiem;

(c)  terminoloģijas saskaņošana un direktīvas 4. pantā minēto definīciju strukturēšana saskaņā ar turpmākiem tiesību aktiem par iestādēm un jautājumiem, kas ar to saistīti;

(d)  šīs direktīvas 33. un 34. pantā minētā un I pielikumā noteiktā saraksta satura paplašināšana vai šajā sarakstā lietotās terminoloģijas pielāgošana, lai ņemtu vērā izmaiņas finanšu tirgos;

(e)  jomas, kurās kompetentās iestādes veic informācijas apmaiņu, kā noteikts 51. pantā;

(f)  šīs direktīvas 75. līdz 86. un 94. panta noteikumu pielāgošana, lai ņemtu vērā izmaiņas finanšu tirgos (jo īpaši jaunus finanšu produktus) vai grāmatvedības standartos vai prasībās, kurās ņemti vērā Savienības tiesību akti, vai attiecībā uz uzraudzības prakses konverģenci;

(g)  šīs direktīvas 23. panta 1. punktā noteikto kritēriju pielāgošana, lai ņemtu vērā turpmāko attīstību un nodrošinātu šīs direktīvas vienveidīgu piemērošanu.

136. pants



Īstenošanas akti

Saskaņā ar 137. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru kā īstenošanas aktus pieņem šādus pasākumus:

(a)  šīs direktīvas 2. panta saraksta tehniskos pielāgojumus;

(b)  šīs direktīvas 12. pantā un IV sadaļā noteiktā sākumkapitāla apmēra grozījumus, ņemot vērā pārmaiņas ekonomikas un monetārajā jomā.

137. pants



Eiropas Banku komiteja

1.  Pieņemot īstenošanas aktus, Komisijai palīdz Eiropas Banku komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2004/10/EK. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 3. panta 2. punkta nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

138. pants



Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt šīs direktīvas 135. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku, sākot ar 153. pantā noteikto dienu.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 135. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz tā ir pieņēmusi deleģēto aktu, Komisija to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar 135. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja 3 mēnešu laikā pēc tā paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par 3 mēnešiem.

X sadaļa



Direktīvas 2002/87/EK grozījumi

139. pants



Direktīvas 2002/87/EK grozījumi

1.  Svītro 21.a panta 2. punkta a) apakšpunktu.

2.  Pēc 21.a panta 2.a punkta pievieno šādu punktu:

„3. Lai nodrošinātu I pielikuma II daļā uzskaitīto aprēķināšanas metožu konsekventu saskaņošanu saistībā ar Regulas [ieraksta PB] 45. panta 2. punktu un Direktīvas 2009/138/EK 228. panta 1. punktu, bet neskarot 6. panta 4. punktu, EBI, EAAPI un EVTI, izmantojot apvienoto komiteju, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus attiecībā uz 6. panta 2. punktu.

EBI līdz 2013. gada 1. janvārim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt trešajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.”

XI sadaļa



Pārejas un nobeiguma noteikumi

1. nodaļa



Pārejas noteikumi par tādu kredītiestāžu uzraudzību, kas izmanto uzņēmējdarbības brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību

140. pants



Darbības joma

1.  Šīs nodaļas noteikumus piemēro 40., 41., 43., 51. un 52. panta vietā līdz 2015. gada 1. janvārim un, ja Komisija ir pieņēmusi deleģētu aktu saskaņā ar 2. punktu, papildu laikposmu, kas var būt līdz 2 gadus ilgs.

2.  Lai nodrošinātu to, ka likviditātes uzraudzības pasākumu pakāpeniska īstenošana ir pilnībā saskaņota ar vienotu likviditātes noteikumu izstrādi, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 135. pantu, atliekot 1. punktā minēto dienu līdz pat 2 gadiem, ja 1. punktā minētajā dienā Savienībā nav ieviesti vienoti likviditātes noteikumi, jo vēl nav panākta vienošanās par likviditātes uzraudzības starptautiskajiem standartiem.

141. pants



Ziņošanas prasības

Uzņēmējas dalībvalstis statistikas datu apkopošanas nolūkos var prasīt, lai visas kredītiestādes, kurām ir filiāles to teritorijā, regulāri ziņotu uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm par savu darbību tās teritorijā.

Pildot šīs direktīvas 145. pantā paredzētos pienākumus, uzņēmējas dalībvalstis var pieprasīt, lai citu dalībvalstu kredītiestāžu filiāles tām sniegtu tādu pašu informāciju, kādu tās šajā nolūkā pieprasa no valsts kredītiestādēm.

142. pants



Izcelsmes dalībvalsts kompetento iestāžu īstenotie pasākumi attiecībā uz uzņēmējā dalībvalstī veiktajām darbībām

1.  Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes konstatē, ka kredītiestāde, kurai tās teritorijā ir filiāle vai kura sniedz pakalpojumus tās teritorijā, neatbilst kādam no turpmāk minētajiem juridiskajiem nosacījumiem, kas šajā valstī pieņemti saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem un ir saistīti ar uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu pilnvarām, tās pieprasa šai kredītiestādei novērst šo pārkāpumu.

2.  Ja kredītiestāde neīsteno vajadzīgos pasākumus, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes par to informē izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes.

3.  Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes pēc iespējas ātrāk īsteno visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kredītiestāde novērš šos pārkāpumus. Šo pasākumu būtību dara zināmu uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

4.  Ja kredītiestāde, neraugoties uz izcelsmes dalībvalsts veiktajiem pasākumiem vai tāpēc, ka šie pasākumiem izrādās nepietiekami vai nav pieejami attiecīgajā dalībvalstī, turpina pārkāpt 1. punktā minētos uzņēmējā dalībvalstī spēkā esošos tiesību aktu noteikumus, uzņēmēja dalībvalsts pēc izcelsmes dalībvalsts kompetento iestāžu informēšanas var īstenot vajadzīgos pasākumus, lai novērstu turpmākus pārkāpumus vai sodītu par tiem un lai, ciktāl tas ir vajadzīgs, novērstu, ka kredītiestāde veic turpmākus darījumus tās teritorijā. Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā ir iespējams īstenot juridiskos dokumentus, kas nepieciešami, lai veiktu šos pasākumus attiecībā uz kredītiestādēm.

143. pants



Piesardzības pasākumi

Pirms 142. pantā paredzētās procedūras īstenošanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ārkārtas situācijās var piemērot piesardzības pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu noguldītāju, ieguldītāju un citu pakalpojumu saņēmēju intereses. Par šādiem pasākumiem iespējami īsā laikā informē Komisiju un citu attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes.

Komisija, apspriedusies ar attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, var nolemt, ka attiecīgajai dalībvalstij jāgroza vai jāatceļ šie pasākumi.

144. pants



Atbildība

1.  Neskarot šīs direktīvas noteikumus, kas paredz uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu atbildību, izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes ir atbildīgas par kredītiestādes uzraudzību, arī par to darbību uzraudzību, kuras iestāde veic saskaņā ar 33. un 34. pantu.

2.  Šā panta 1. punkts neliedz veikt vienoto uzraudzību saskaņā ar šo direktīvu.

3.  Kompetentās iestādes vienā dalībvalstī savu vispārējo pienākumu pildīšanā, pamatojoties uz attiecīgā laikā pieejamo informāciju, pienācīgi apsver savu lēmumu iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti visās citās attiecīgajās dalībvalstīs, un jo īpaši ārkārtas situācijās.

145. pants



Likviditātes uzraudzība

Uzņēmējas dalībvalstis līdz turpmākai koordinēšanai, sadarbojoties ar izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ir atbildīgas par kredītiestāžu filiāļu likviditātes uzraudzību.

Neskarot pasākumus, kas vajadzīgi, lai nostiprinātu Eiropas monetāro sistēmu, uzņēmējas dalībvalstis ir pilnībā atbildīgas par pasākumiem, kuri izriet no to monetāro politikas virzienu īstenošanas.

Šādi pasākumi nedrīkst paredzēt diskriminējošu vai ierobežojošu attieksmi, pamatojoties uz to, ka kredītiestādei ir piešķirta atļauja citā dalībvalstī.

146. pants



Sadarbība uzraudzības jomā

Attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai uzraudzītu tādu kredītiestāžu darbību, kuras ar filiāļu starpniecību darbojas vienā vai vairākās dalībvalstīs, kas nav dalībvalstis, kurās ir to galvenie biroji. Tās cita citai sniedz visu to informāciju par šādu kredītiestāžu vadību un īpašumtiesībām, kura var sekmēt to uzraudzību un izvērtējumu par to atļaušanas nosacījumiem, un visu informāciju, kas var atvieglināt šo iestāžu pārraudzību, jo īpaši attiecībā uz likviditāti, maksātspēju, noguldījumu garantijām, lielu riska darījumu ierobežošanu, vadības un grāmatvedības procedūrām un iekšējās kontroles mehānismiem.

147. pants



Nozīmīgas filiāles

1.  Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var iesniegt pieprasījumu vienotās uzraudzības iestādei, ja piemērojams 107. panta 1. punkts, vai izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm, lūdzot, lai kādas iestādes filiāli atzītu par nozīmīgu.

2.  Pieprasījumā norāda pamatojumu attiecīgās filiāles atzīšanai par nozīmīgu, īpašu uzmanību veltot šādiem jautājumiem:

(a)  vai attiecīgās kredītiestādes filiāles tirgus daļa noguldījumiem uzņēmējā dalībvalstī pārsniedz 2 %;

(b)  kredītiestādes darbības apturēšanas vai slēgšanas iespējamā ietekme uz sistēmisko likviditāti un uzņēmējas dalībvalsts maksājumu, mijieskaita un norēķinu sistēmām;

(c)  filiāles lielums un nozīmība klientu skaita ziņā uzņēmējas dalībvalsts banku sektora vai finanšu sistēmas kontekstā.

Izcelsmes dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes un, ja piemērojams 107. panta 1. punkts, vienotās uzraudzības iestāde veic visus pasākumus, kas ir to kompetencē, lai panāktu kopīgu lēmumu par filiāles atzīšanu par nozīmīgu.

Ja divu mēnešu laikā no šā punkta pirmajā daļā minētā pieprasījuma saņemšanas netiek panākts kopīgs lēmums, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes turpmāko divu mēnešu laikā pašas pieņem lēmumu par to, vai attiecīgā filiāle ir uzskatāma par nozīmīgu. Pieņemot šādu lēmumu, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ņem vērā jebkādu vienotās uzraudzības iestādes vai izcelsmes dalībvalsts kompetento iestāžu viedokli un atrunas.

Šā punkta trešajā un ceturtajā daļā minētos lēmumus izklāsta dokumentā, kurā iekļauts pilnīgi pamatots lēmums, un nosūta attiecīgajām kompetentajām iestādēm, un kompetentās iestādes tos uzskata par galīgiem un piemēro attiecīgajās dalībvalstīs.

Filiāles atzīšana par nozīmīgu neietekmē šajā direktīvā kompetentajām iestādēm noteiktās tiesības un pienākumus.

3.  Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes tās uzņēmējas dalībvalsts, kurā ir reģistrēta nozīmīga filiāle, kompetentajām iestādēm paziņo 112. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minēto informāciju un veic 107. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētos uzdevumus sadarbībā ar uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

4.  Ja izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde konstatē ārkārtas situāciju kredītiestādē saskaņā ar 109. panta 1. punktu, tā iespējami ātri brīdina par šādu situāciju 59. panta ceturtajā daļā un 60. pantā minētās iestādes.

5.  Ja nepiemēro 111. pantu, kompetentās iestādes, kas uzrauga kredītiestādi ar nozīmīgām filiālēm citās dalībvalstīs, izveido un vada uzraudzības iestāžu kolēģiju, lai atvieglinātu sadarbību atbilstīgi šā panta 2. punktam un 61. pantam. Kolēģijas izveidošanas un darbības pamatā ir rakstiska kārtība, ko izstrādājusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde pēc konsultēšanās ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde izlemj, kuras kompetentās iestādes piedalās sanāksmēs vai kolēģijas darbībās.

6.  Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes lēmumā ņem vērā plānoto vai koordinēto uzraudzības darbību nozīmību attiecībā uz šīm iestādēm, jo īpaši 144. panta 3. punktā minēto iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti attiecīgajās dalībvalstīs un šā panta 2. punktā minētos pienākumus.

7.  Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde iepriekš pilnībā informē visus kolēģijas dalībniekus par šādu sanāksmju organizēšanu, par galvenajiem jautājumiem, ko plānots pārrunāt, un darbībām, kuras plānots apsvērt. Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde arī laikus pilnībā informē visus kolēģijas dalībniekus par šajās sanāksmēs pieņemtajiem lēmumiem vai veiktajiem pasākumiem.

148. pants



Pārbaudes uz vietas

1.  Uzņēmējas dalībvalstis nosaka, ka, ja kredītiestāde, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī, darbojas tās teritorijā ar filiāles starpniecību, izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes var pēc uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu informēšanas pašas vai ar to personu starpniecību, kam tās dod šo uzdevumu, veikt 52. pantā minētās informācijas pārbaudi uz vietas.

2.  Lai pārbaudītu filiāles, izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes var arī izmantot kādu no citām procedūrām, kas paredzētas 113. pantā.

3.  Šā panta 1. un 2. punkts neskar uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu tiesības, veicot savus šajā direktīvā paredzētos pienākumus, īstenot uzņēmējas dalībvalsts teritorijā reģistrēto filiāļu pārbaudes uz vietas.

2. nodaļa



Pārejas noteikumi par kapitāla rezervēm

149. pants

Pārejas noteikumi par kapitāla rezervēm

1.  Šis pants izmaina 122. un 123. pantā paredzētās prasības pārejas periodā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim.

2.  Laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim:

(a)  kapitāla saglabāšanas rezervi veido 1. līmeņa pašu kapitāls, kas atbilst 1,875 % no iestādes kopējām riska svērtajām summām, kuras aprēķinātas saskaņā ar Regulas [ieraksta PB] 87. panta 3. punktu;

(b)  iestādes pretcikliskā kapitāla rezerve nepārsniedz 0,625 % no šīs kopsummas, kā rezultātā apvienoto rezervju prasība ir 0,625–1,25 % no iestādes kopējām riska svērtajām summām.

3.  Laikposmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim:

(a)  kapitāla saglabāšanas rezervi veido 1. līmeņa pašu kapitāls, kas atbilst 1,875 % no iestādes kopējām riska svērtajām summām, kuras aprēķinātas saskaņā ar Regulas [ieraksta PB] 87. panta 3. punktu;

(b)  iestādes pretcikliskā kapitāla rezerve nepārsniedz 1,25 % no šīs kopsummas, kā rezultātā apvienoto rezervju prasība ir 1,25–2,50 % no iestādes kopējām riska svērtajām summām.

4.  Laikposmā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim:

(a)  kapitāla saglabāšanas rezervi veido 1. līmeņa pašu kapitāls, kas atbilst 1,875 % no iestādes kopējām riska svērtajām summām, kuras aprēķinātas saskaņā ar Regulas [ieraksta PB] 87. panta 3. punktu;

(b)  iestādes pretcikliskā kapitāla rezerve nepārsniedz 1,875 % no šīs kopsummas, kā rezultātā apvienoto rezervju prasība ir 1,875–3,750 % no iestādes kopējām riska svērtajām summām.

5.  Ja iestādes neatbilst 2.–4. punktā noteiktajām izmainītajām prasībām, pārejas periodā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim piemēro prasību par kapitāla saglabāšanas plānu un sadales ierobežojumus, kas minēti 131. un 132. pantā.

6.  Dalībvalstis var piemērot īsāku pārejas periodu, nekā norādīts 1. punktā, ja to pamato ar kredītu vai citu kategoriju aktīvu pārmērīgu palielināšanos jebkurā laikā minētajā periodā. Šādā gadījumā šo īsāko periodu var atzīt citas dalībvalstis.

3. nodaļa



Nobeiguma noteikumi

150. pants



Pārskatīšana

1.  Līdz 2014. gada 1. aprīlim Komisija, ņemot vērā notikumu attīstību pasaulē, pārskata šajā direktīvā un Regulā [ieraksta PB] noteiktos atalgojuma politikas principus, īpašu uzmanību pievēršot to efektivitātei, ieviešanai un piemērošanai, un iesniedz par to ziņojumu. Šajā ziņojumā norāda visas problēmas, kas radušās, šiem noteikumiem piemērojot proporcionalitātes principu. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šo ziņojumu un, vajadzības gadījumā, tiesību akta priekšlikumu.

Periodiski pārskatot šīs direktīvas piemērošanu, Komisija nodrošina, ka, to piemērojot, nenotiek iestāžu diskriminācija saistībā ar to juridisko struktūru vai īpašumtiesību modeli.

2.  Sākot no 2014. gada, EBI, sadarbojoties ar EAAPI un EVTI, divreiz gadā publicē ziņojumu par to, kādā mērā dalībvalstu tiesību akti atsaucas uz ārējiem reitingiem, un par dalībvalstu pasākumiem, lai samazinātu šādas atsauces. Šajā ziņojumā izklāsta, kā kompetentās iestādes pilda savas saistības, kas noteiktas 76. panta 1. un 2. punktā un 77. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Šajā ziņojumā arī īsi izklāsta uzraudzības konverģences pakāpi šajā aspektā.

EBI sadarbībā ar EAAPI un EVTI nodrošina to, lai efektīvi mazinātos paļaušanās uz ārējiem vērtējumiem un pakāpeniski tiktu novērsta jebkāda Savienības tiesību aktos joprojām pastāvošā ārējo kredītreitingu mehāniskā un automātiskā ietekme.

3.  Līdz 2014. gada 31. decembrim Komisija pārskata 103. un 104. panta piemērošanu, sagatavo par to ziņojumu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šo ziņojumu un, vajadzības gadījumā, tiesību akta priekšlikumu.

4.  Līdz 2016. gada 31. decembrim Komisija pārskata 87. panta 4. punkta piemērošanas rezultātus, tostarp arī par salīdzināšanas dažādības prakšu piemērotību, sagatavo par to ziņojumu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šo ziņojumu un, vajadzības gadījumā, tiesību akta priekšlikumu.

4.a  Komisija līdz 2014. gada 31. decembrim apspriežas ar Eiropas uzraudzības iestādēm, ECBS, ESRK un citām attiecīgajām personām, lai pārskatītu informācijas apmaiņas kārtības efektivitāti saskaņā ar šo direktīvu, jo īpaši saskaņā ar VII sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļu, un attiecīgā gadījumā sagatavo priekšlikumus šo noteikumu un/vai kārtības turpmākai pilnveidošanai, jo īpaši ņemot vērā būtisko ar informāciju saistīto sinerģiju starp centrālo banku sistēmu un uzraudzības funkciju gan parastos, gan stresa apstākļos.

4.b  Eiropas Komisija līdz 2014. gada 31. decembrim pēc apspriešanās ar EBI un ESRK pārskata 130.a pantu par sistēmiskās rezerves likmju noteikšanu, ņemot vērā starptautiski noteiktos standartus attiecībā uz sistēmiskām iestādēm, un attiecīgā gadījumā iesniedz likumdošanas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.c  EBI līdz 2014. gada 31. decembrim pārskata to, kā tiek piemēroti šīs direktīvas un ... Regulas (ES) Nr. …/2012 [par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību uzraudzības prasībām] noteikumi par Savienības un dalībvalstu sadarbību ar trešām valstīm, un ziņo par to. Šajā pārskatīšanā identificē jebkādus trūkumus un jomas, kurās nepieciešami turpmāki uzlabojumi attiecībā uz sadarbību, informācijas apmaiņu un savstarpīgumu, tostarp uzraudzības noteikumu izpildi trešās valstīs.

  EBI izvērtē arī to, vai nepieciešams pilnveidot sadarbības nolīgumus starp dalībvalstīm un EBI, no vienas puses, un starptautiskajām finanšu iestādēm vai tādām struktūrām kā SVF vai Finanšu stabilitātes padome, no otras puses.

4.d  Saņemot pilnvarojumu no Komisijas, EBI izvērtē, vai uz finanšu nozares uzņēmumiem, kuri apgalvo, ka savas darbības veic saskaņā ar islāma banku darbības principiem, pietiekamā mērā attiecas šīs direktīvas un ... Regulas (ES) Nr. …/2012 [par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību uzraudzības prasībām] noteikumi.

Komisija pārskata EBI sagatavoto ziņojumu un attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei likumdošanas priekšlikumu.

151. pants



Transponēšana

1.  Dalībvalstis līdz 2013. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Dalībvalstis šos noteikumus piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, VII sadaļas 4. nodaļu piemēro no 2016. gada 1. janvāra.

3.  Kad dalībvalstis pieņem 1. un 2. punktā minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Tās iekļauj arī norādi, ka atsauces spēkā esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos uz direktīvām, ko atceļ ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējama minētā norāde.

4.  Dalībvalstis dara Komisijai un EBI zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

152. pants



Atcelšana

Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK kopā ar to vēlākiem grozījumiem atceļ no 2013. gada 1. janvāra.

Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

153. pants



Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

154. pants



Adresāts

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

 

I pielikums



Darbības, uz kurām attiecas savstarpēja atzīšana

1.  Noguldījumu vai citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšana.

2.  Aizdevums, tostarp: patēriņa kredīts, kredītlīgumi, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, faktorings ar vai bez regresa tiesībām, tirdzniecības darījumu finansēšana (arī eksporta bezregresa finansēšana).

3.  Finanšu noma.

4.  Maksājumu pakalpojumi, kā definēts 4. panta 3. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīvā 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū[28].

5.  Citu maksāšanas līdzekļu (piemēram, ceļojuma čeku un bankas pārveduma vekseļu) izdošana un pārvaldība, ciktāl uz šo darbību jau neattiecas 4. punkts.

6.  Garantijas un saistības.

7.  Darījumi uz pašu rēķina vai klientu rēķina ar jebkuru no turpmāk minētajiem elementiem:

(a)  naudas tirgus instrumentiem (čekiem, vekseļiem, noguldījumu sertifikātiem u. c.);

(b)  ārvalstu valūtu;

(c)  nākotnes finanšu un iespēju darījumiem;

(d)  maiņas kursa un procentu likmes instrumentiem;

(e)  pārvedamiem vērtspapīriem.

8.  Dalība vērtspapīru emisijā un ar šādu emisiju saistīto pakalpojumu sniegšana.

9.  Uzņēmumu konsultēšana par kapitāla struktūru, darbības stratēģiju un ar to saistītiem jautājumiem un padomi un pakalpojumi saistībā ar uzņēmumu apvienošanu un pirkšanu.

10.  Starpniecība naudas darījumos.

11.  Portfeļa pārvaldība un konsultācijas.

12.  Vērtspapīru glabāšana un pārvaldīšana.

13.  Kredītinformācijas pakalpojumi.

14.  Glabāšanas pakalpojumi.

15.  Elektroniskās naudas emitēšana.

Uz pakalpojumiem un darbībām, kas paredzētas A un B iedaļā I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvai 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem[29], ja ir norāde uz minētās direktīvas I pielikuma C iedaļā paredzētajiem finanšu instrumentiem, attiecas savstarpēja atzīšana saskaņā ar šo direktīvu.

II pielikums



Atbilstības tabula

Šī direktīva

Direktīva 2006/48/EK

Direktīva 2006/49/EK

1. pants

1. panta 1. punkts

 

2. panta 1. punkts

1. pants 2. punkts

 

2. panta 2. punkts

1. panta 3. punkts

 

2. panta 3. punkts

2. pants

 

3. pants

5. pants

 

4. panta 1. punkts

 

 

4. panta 2. punkta a) apakšpunkts

4. panta 20. punkts

 

4. panta 2. punkta b) apakšpunkts

 

 

4. panta 2. punkta c) apakšpunkts

 

 

5. panta 1. punkts

 

36. panta 1. punkts

5. panta 2. punkts

 

36. panta 2. punkts

5. panta 3. punkts

 

 

5. panta 4. punkts

 

 

6. pants

128. pants

 

7. pants

42.b panta 1. punkts

 

8. pants

40. panta 3. punkts

 

9. panta 1. punkts

6. panta 1. punkts

 

9. panta 2. punkts

6. panta 2. punkts

 

9. panta 3. punkts

6. panta 3. punkta 1. apakšpunkts

 

9. panta 4. punkts

6. panta 3. punkta 2. apakšpunkts

 

10. pants

7. pants

 

11. pants

8. pants

 

12. panta 1. punkts

9. panta 1. punkta 1. apakšpunkts

 

12. panta 2. punkts

9. panta 1. punkta 2. apakšpunkts

 

12. panta 3. punkts

9. panta 1. punkta 3. apakšpunkts

 

12. panta 4. punkts

9. panta 2. punkts

 

13. panta 1. punkts

11. panta 1. punkts

 

13. panta 2. punkts

11. panta 2. punkts

 

14. panta 1. punkts

12. panta 1. punkts

 

14. panta 2. punkts

12. panta 2. punkts

 

14. panta 3. punkts

12. panta 3. punkts

 

15. pants

13. pants

 

16. panta 1. punkts

15. panta 1. punkts

 

16. panta 2. punkts

15. panta 2. punkts

 

16. panta 3. punkts

15. panta 3. punkts

 

17. pants

16. pants

 

18. pants

17. panta 1. punkts

 

19. pants

18. pants

 

20. pants

14. pants, 9. panta 4. punkta c) apakšpunkts un 17. panta 2. punkts

 

21. pants

 

 

22. panta 1. punkts

19. panta 1. punkts

 

22. panta 2. punkts

19. panta 2. punkts

 

22. panta 3. punkts

19. panta 3. punkts

 

22. panta 4. punkts

19. pants 4. punkts

 

22. panta 5. punkts

19. panta 5. punkts

 

22. panta 6. punkts

19. panta 6. punkts

 

22. panta 7. punkts

19. panta 7. punkts

 

22. panta 8. punkts

19. panta 8. punkts

 

22. panta 9. punkts

19. panta 9. punkts

 

23. panta 1. punkts

19.a panta 1. punkts

 

23. panta 2. punkts

19.a panta 2. punkts

 

23. panta 3. punkts

19.a panta 3. punkts

 

23. panta 4. punkts

19.a panta 4. punkts

 

23. panta 5. punkts

19.a panta 5. punkts

 

24. panta 1. punkts

19.b panta 1. punkts

 

24. panta 2. punkts

19.b panta 2. punkts

 

25. pants

20. pants

 

26. panta 1. punkts

21. panta 1. punkts

 

26. panta 2. punkts

21. pants 2. punkts

 

27. pants

21. panta 3. punkts

 

28. panta 1. punkts

 

4. pants

28. panta 2. punkts

 

9. pants

29. panta 1. punkts

 

5. panta 1. punkts

29. panta 2. punkts

 

5. panta 2. punkts

29. panta 3. punkts

 

5. panta 3. punkts

29. panta 4. punkts

 

5. panta 2. punkts

30. pants

 

6. pants

31. panta 1. punkts

 

7. pants

31. panta 2. punkts

 

8. pants

32. panta 1. punkts

 

10. panta 1. punkts

32. panta 2. punkts

 

10. panta 2. punkts

33. pants

23. pants

 

34. panta 1. punkts

24. panta 1. punkts

 

34. panta 2. punkts

24. panta 2. punkts

 

34. panta 3. punkts

24. panta 3. punkts

 

35. panta 1. punkts

25. panta 1. punkts

 

35. panta 2. punkts

25. panta 2. punkts

 

35. panta 3. punkts

25. panta 3. punkts

 

35. panta 4. punkts

25. panta 4. punkts

 

35. panta 5. punkts

25. panta 5. punkts

 

36. panta 1. punkts

26. panta 1. punkts

 

36. panta 2. punkts

26. panta 2. punkts

 

36. panta 3. punkts

26. panta 3. punkts

 

36. panta 4. punkts

26. panta 4. punkts

 

36. panta 5. punkts

26. panta 5. punkts

 

37. pants

36. pants

 

38. pants

27. pants

 

39. panta 1. punkts

28. panta 1. punkts

 

39. panta 2. punkts

28. panta 2. punkts

 

39. panta 3. punkts

28. panta 3. punkts

 

39. panta 4. punkts

28. panta 4. punkts

 

40. pants

29. panta 1. punkts

 

41. panta 1. punkts

30. panta 1. punkts

 

41. panta 2. punkts

 

 

42. pants

32. pants

 

43. panta 1. punkts

33. panta 1. punkts

 

43. panta 2. punkts

 

 

43. panta 3. punkts

 

 

43. panta 4. punkts

 

 

43. panta 5. punkts

 

 

43. panta 6. punkts

33. panta 2. punkts

 

44. panta 1. punkts

34. pants

 

44. panta 2. punkts

31. pants

 

45. pants

35. pants

 

46. pants

37. pants

 

47. panta 1. punkts

38. panta 1. punkts

 

47. panta 2. punkts

38. panta 2. punkts

 

47. panta 3. punkts

38. panta 3. punkts

 

48. panta 1. punkts

39. panta 1. punkts

 

48. panta 2. punkts

39. panta 2. punkts

 

48. panta 3. punkts

39. panta 3. punkts

 

48. panta 4. punkts

39. panta 4. punkts

 

49. panta 1. punkts

40. panta 1. punkts

 

49. panta 2. punkts

40. panta 2. punkts

 

50. pants

41. panta 3. punkts

 

51. panta 1. punkts

42. panta 1. punkts

 

51. panta 2. punkts

 

 

51. panta 3. punkts

 

 

51. panta 4. punkts

 

 

51. panta 5. punkts

42. panta 2. un 3. punkts

 

51. panta 6. punkts

42. panta 4. un 5. punkts

 

51. panta 7. punkts

42. panta 6. un 7. punkts

 

52. panta 1. punkts

42.a panta 1. punkts

 

52. panta 2. punkts

42.a panta 2. punkts

 

52. panta 3. punkts

42.a panta 3. punkts

 

52. panta 4. punkts

 

 

52. panta 5. punkts

 

 

53. panta 1. punkts

43. panta 1. punkts

 

53. panta 2. punkts

43. panta 2. punkts

 

54. panta 1. punkts

44. panta 1. punkts

 

54. panta 2. punkts

44. panta 2. punkts

 

54. panta 3. punkts

 

 

55. pants

45. pants

 

56. pants

46. pants

 

57. pants

47. pants

 

58. panta 1. punkts

48. panta 1. punkts

 

58. panta 2. punkts

48. panta 1. punkts

 

58. panta 3. punkts

48. panta 2. punkts

 

59. pants

49. pants

 

60. panta 1. punkts

50. pants

 

60. panta 2. punkts

 

 

61. pants

51. pants

 

62. pants

52. pants

 

63. panta 1. punkts

53. panta 1. punkts

 

63. panta 2. punkts

53. panta 2. punkts

 

64. pants

136. panta 2. punkts

 

64. panta 3. punkts

 

 

65. pants

 

 

66. panta 1. punkts

 

 

66. panta 2. punkts

 

 

67. panta 1. punkts

 

 

67. panta 2. punkts

 

 

68. panta 1. punkts

 

 

68. panta 2. punkts

 

 

69. pants

 

 

70. panta 1. punkts

 

 

70. panta 2. punkts

 

 

70. panta 3. punkts

 

 

71. pants

55. pants

 

72. panta 1. punkts

123. pants

 

72. panta 2. punkts

 

 

72. panta 3. punkts

 

I pielikuma 38. punkts

73. panta 1. punkts

22. panta 1. punkts

 

73. panta 2. punkts

22. panta 2. punkts

 

73. panta 3. punkts

22. panta 3. punkts (2010/78)

 

74. panta 1. punkts

22. panta 3. punkts (2010/76)

 

74. panta 2. punkts

22. panta 4. punkts

 

74. panta 3. punkts

22. panta 5. punkts

 

75. panta 1. punkts

V pielikuma 2. punkts

 

75. panta 2. punkts

 

 

75. panta 3. punkts

 

 

75. panta 4. punkts

 

 

75. panta 5. punkts

 

 

76. panta 1. punkts

 

 

76. panta 2. punkts

 

 

76. panta 3. punkts

 

 

77. panta 1. punkts

V pielikuma 3. punkts

 

77. panta 2. punkts

V pielikuma 4. punkts

 

77. panta 3. punkts

V pielikuma 5. punkts

 

78. pants

V pielikuma 6. punkts

 

79. pants

V pielikuma 7. punkts

 

80. panta 1. punkts

V pielikuma 8. punkts

 

80. panta 2. punkts

V pielikuma 9. punkts

 

81. pants

V pielikuma 10. punkts

IV pielikuma 5. punkts

82. pants

V pielikuma 11. punkts

 

83. panta 1. punkts

V pielikuma 12. punkts

 

83. panta 2. punkts

V pielikuma 13. punkts

 

84. panta 1. punkts

V pielikuma 14. punkts

 

84. panta 2. punkts

V pielikuma 14.a punkts

 

84. panta 3. punkts

V pielikuma 15. punkts

 

84. panta 4. punkts

V pielikuma 16. punkts

 

84. panta 5. punkts

V pielikuma 17. punkts

 

84. panta 6. punkts

V pielikuma 18. punkts

 

84. panta 7. punkts

V pielikuma 19. punkts

 

84. panta 8. punkts

V pielikuma 20. punkts

 

84. panta 9. punkts

V pielikuma 21. punkts

 

84. panta 10. punkts

V pielikuma 22. punkts

 

85. panta 1. punkts

 

 

85. panta 2. punkts

 

 

86. panta 1. punkts

 

 

86. panta 2. punkts

 

 

87. panta 1. punkts

 

 

87. panta 2. punkts

 

 

87. panta 3. punkts

 

 

87. panta 4. punkts

 

 

87. panta 5. punkts

 

 

88. panta 1. punkts

V pielikuma 23. punkta pēdējā daļa

 

88. panta 2. punkts

V pielikuma 23. punkta a–f apakšpunkts un pirmā daļa

 

89. pants

V pielikuma 23.k punkts

 

90. panta 1. punkts

V pielikuma 23. punkta g–t apakšpunkts

 

90. panta 2. punkts

150. panta 3. punkta b) apakšpunkts

 

91. panta 1. punkts

V pielikuma 24. punkts

 

91. panta 2. punkts

V pielikuma 24. punkts

 

92. panta 1. punkts

124. panta 1. punkts

 

92. panta 2. punkts

124. panta 2. punkts

 

92. panta 3. punkts

124. panta 3. punkts

 

92. panta 4. punkts

124. panta 4. punkts

 

92. panta 5. punkts

124. panta 5. punkts

 

92. panta 6. punkts

 

 

92. panta 7. punkts

 

 

92. panta 8. punkts

 

 

92. panta 9. punkts

 

 

93. pants

 

 

94. panta 1. punkts

XI pielikuma 1. punkts

 

94. panta 2. punkts

XI pielikuma 1.a punkts

 

94. panta 3. punkts

XI pielikuma 2. punkts

 

94. panta 4. punkts

XI pielikuma 3. punkts

 

95. pants

 

 

96. panta 1. punkts

 

 

96. panta 2. punkts

 

 

96. panta 3. punkts

 

 

97. panta 1. punkts

 

 

97. panta 2. punkts

 

 

98. panta 1. punkts

 

 

98. panta 2. punkts

 

 

98. panta 3. punkts

 

 

98. panta 4. punkts

 

 

98. panta 5. punkts

 

 

99. panta 1. punkts

136. panta 1. punkts

 

99. panta 2. punkts

 

 

100. panta 1. punkts

136. panta 2. punkta pirmā daļa

 

100. panta 2. punkts

136. panta 2. punkta otrā daļa

 

101. pants

149. pants

 

102. pants

 

 

103. panta 1. punkts

68. panta 2. punkts

 

103. panta 1. punkts

3. pants

 

103. panta 1. punkts

123. pants

 

103. panta 2. punkts

71. panta 1. punkts

 

103. panta 3. punkts

71. panta 2. punkts

 

103. panta 4. punkts

73. panta 2. punkts

 

103. panta 5. punkts

 

 

104. panta 1. punkts

68. panta 1. punkts

 

104. panta 2. punkts

73. panta 3. punkts

 

104. panta 3. punkts

 

 

105. panta 1. punkts

124. panta 2. punkts

 

105. panta 2. punkts

23. pants

 

106. panta 1. punkts

125. panta 1. punkts

2. pants

106. panta 2. punkts

125. panta 2. punkts

2. pants

106. panta 3. punkts

126. panta 1. punkts

 

106. panta 4. punkts

126. panta 2. punkts

 

106. panta 5. punkts

126. panta 3. punkts

 

106. panta 6. punkts

126. panta 4. punkts

 

107. panta 1. punkts

129. panta 1. punkta pirmā daļa

 

107. panta 2. punkts

129. panta 1. punkta otrā daļa

 

107. panta 3. punkts

129. panta 1. punkta trešā daļa

 

108. panta 1. punkta a) apakšpunkts

129. panta 3. punkta pirmā daļa

 

108. panta 1. punkta b) apakšpunkts

 

 

108. panta 2. punkta a) apakšpunkts

129. panta 3. punkta otrā daļa

 

108. panta 2. punkta b) apakšpunkts

 

 

108. panta 3. punkts

129. panta 3. punkta ceturtā līdz septītā daļa

 

108. panta 4. punkts

129. panta 3. punkta astotā daļa

 

108. panta 5. punkts

129. panta 3. punkta devītā daļa

 

108. panta 6. punkts

129. panta 3. punkta desmitā daļa

 

109. panta 1. punkts

130. panta 1. punkts

 

109. panta 2. punkts

130. panta 2. punkts

 

110. pants

131. pants

 

111. panta 1. punkts

131.a panta 1. punkts

 

111. panta 2. punkts

131.a panta 2. punkts

 

112. panta 1. punkts

132. panta 1. punkts

 

112. panta 2. punkts

132. panta 2. punkts

 

112. panta 3. punkts

132. panta 3. punkts

 

112. panta 4. punkts

???

 

113. pants

141. pants

 

114. panta 1. punkts

127. panta 1. punkts

 

114. panta 2. punkts

127. panta 2. punkts

 

114. panta 3. punkts

127. panta 3. punkts

 

115. pants

135. pants

 

116. panta 1. punkts

137. panta 1. punkts

 

116. panta 2. punkts

137. panta 2. punkts

 

117. panta 1. punkts

138. panta 1. punkts

 

117. panta 2. punkts

138. panta 2. punkts

 

118. panta 1. punkts

139. panta 1. punkts

 

118. panta 2. punkts

139. panta 2. punkts

 

118. panta 3. punkts

139. panta 3. punkts

 

119. panta 1. punkts

140. panta 1. punkts

2. pants

119. panta 2. punkts

140. panta 2. punkts

2. pants

119. panta 3. punkts

140. panta 3. punkts

2. pants

120. pants

142. pants

 

121. panta 1. punkts

143. panta 1. punkts

 

121. panta 2. punkts

143. panta 2. punkts

 

121. panta 3. punkts

143. panta 3. punkts

 

122. pants

 

 

123. pants

 

 

124. pants

 

 

125. pants

 

 

126. pants

 

 

127. pants

 

 

128. pants

 

 

129. pants

 

 

130. pants

 

 

131. pants

 

 

133. panta 1. punkts

144. pants

 

133. panta 2. punkts

 

 

133. panta 3. punkts

 

 

134. panta 1. punkts

122.a panta 9. punkts

 

134. panta 2. punkts

69. panta 4. punkts

 

134. panta 3. punkts

70. panta 4. punkts

 

135. pants

150. panta 1. punkts

 

136. panta 1. punkts

150. panta 1. punkta a) apakšpunkts

 

136. panta 2. punkts

150. panta 2. punkts

 

137. panta 1. punkts

151. panta 1. punkts

 

137. panta 2. punkts

151. panta 2. punkts

 

138. panta 1. punkts

151.a, 151.b un 151.c pants

 

138. panta 2. punkts

151.a, 151.b un 151.c pants

 

138. panta 3. punkts

151.a, 151.b un 151.c pants

 

138. panta 4. punkts

151.a, 151.b un 151.c pants

 

138. panta 5. punkts

151.a, 151.b un 151.c pants

 

139. pants

 

 

140. pants

 

 

141. pants

29. pants

 

142. pants

30. pants

 

143. pants

33. pants

 

144. pants

40. pants

 

145. pants

41. pants

 

146. pants

42. pants

 

147. pants

42.a pants

 

148. pants

43. pants

 

149. pants

 

 

150. panta 1. punkts

156. panta 4. punkts

 

150. panta 2. punkts

 

 

151. panta 1. punkts

157. panta 1. punkts

 

151. panta 2. punkts

 

 

151. panta 3. punkts

157. panta 2. punkts

 

151. panta 4. punkts

157. panta 2. punkts

 

152. pants

158. pants

 

153. pants

159. pants

 

154. pants

160. pants

 

I pielikums

I pielikums

 

 

PROCEDŪRA

Virsraksts

Piekļuve kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību uzraudzība (grozījumu izdarīšana Direktīvā 2002/87/EK)

Atsauces

COM(2011)0453 – C7-0210/2011 – 2011/0203(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

20.7.2011

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

13.9.2011

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

13.9.2011

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

JURI

21.11.2011

 

 

 

Referents(-i)

       Iecelšanas datums

Othmar Karas

20.10.2009

 

 

 

Izskatīšana komitejā

26.9.2011

4.10.2011

24.1.2012

13.2.2012

 

27.3.2012

12.4.2012

 

 

Pieņemšanas datums

14.5.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

43

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Burkhard Balz, Elena Băsescu, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Pascal Canfin, Rachida Dati, Leonardo Domenici, Diogo Feio, Markus Ferber, Elisa Ferreira, Ildikó Gáll-Pelcz, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Liem Hoang Ngoc, Gunnar Hökmark, Syed Kamall, Othmar Karas, Jürgen Klute, Philippe Lamberts, Werner Langen, Astrid Lulling, Hans-Peter Martin, Sławomir Witold Nitras, Ivari Padar, Alfredo Pallone, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Edward Scicluna, Peter Simon, Marianne Thyssen, Ramon Tremosa i Balcells, Corien Wortmann-Kool, Pablo Zalba Bidegain

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Vicky Ford, Roberto Gualtieri, Carl Haglund, Mario Mauro, Gianni Pittella, Andreas Schwab, Catherine Stihler

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Martin Callanan, Timothy Kirkhope, Marisa Matias, Jutta Steinruck

Iesniegšanas datums

22.5.2012

 

[1]* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.
[2]  OV C …, …, … lpp.
[3]  OV C …, …, … lpp.
[4]  OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.
[5]  OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp.
[6]  OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.
[7]  OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.
[8]  OV L 125, 5.5.2001., 15. lpp.
[9]  OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.
[10]  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
[11]  OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.
[12]

  OV L 319, 5.12.2007., 1. lpp.

[13]

  OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.

[14]

  OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.

[15]

  OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.

[16]  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.
[17]  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.
[18]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīva 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.).
[19]  OV L 9, 15.1.2003., 3. lpp.
[20]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 9. decembra Direktīva 2002/92/EK par apdrošināšanas starpniecību (OV L 9, 15.1.2003., 3. lpp.).
[21]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.).
[22]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīva 2006/43, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.).
[23]  Padomes 1978. gada 25. jūlija Ceturtā direktīva 78/660/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem (OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.).
[24]  Padomes 1983. gada 13. jūnija Septītā direktīva 83/349/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz konsolidētajiem pārskatiem (OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp.).
[25]  C(2009)3159.
[26]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK, OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.
[27]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK, OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.
[28]  OV L 319, 5.12.2007., 1. lpp.
[29] OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.