Sesijas dokuments
4.6.2012
***II
IETEIKUMS OTRAJAM LASĪJUMAM
par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (Pārstrādāta redakcija)
(18581/2/2011 – C7-0268/2010 – 2010/0253(COD) )
Transporta un tūrisma komiteja
Referente: Debora Serracchiani
PR_COD_2am
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums |
* Apspriežu procedūra *** Piekrišanas procedūra ***I Parastā likumdošanas procedūra (pirmais lasījums) ***II Parastā likumdošanas procedūra (otrais lasījums) ***III Parastā likumdošanas procedūra (trešais lasījums)
(Norādītā procedūra pamatojas uz akta projektā ierosināto juridisko pamatu.)
|
Grozījumi akta projektā |
Izmaiņas, kas ar Parlamenta grozījumiem izdarītas akta projektā, ir iezīmētas treknā slīprakstā. Teksta iezīmējums parastā slīprakstā tehniskajiem dienestiem norāda tās akta projekta daļas, kurās ierosināti labojumi, lai sagatavotu galīgo teksta redakciju (piemēram, nepārprotami kļūdainas teksta daļas vai to izlaidumi kādā no valodām). Šos ierosinātos labojumus apstiprina attiecīgie tehniskie dienesti.
Informācijas bloka, ko ievieto pirms katra grozījuma attiecībā uz spēkā esošu aktu, kuru plānots grozīt ar attiecīgo akta projektu, trešajā un ceturtajā rindā attiecīgi norāda spēkā esošo aktu un tā atbilstīgo teksta vienību. Daļas, kas tiek pārņemtas no tādas spēkā esoša akta teksta vienības, kura netiek grozīta ar attiecīgo akta projektu, bet kuru Parlaments nodomājis grozīt, iezīmē treknrakstā. Iespējamos šādu teksta daļu svītrojumus apzīmē šādi: [..].
|
SATURA RĀDĪTĀJS
Lpp.
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS 5
Paskaidrojums 50
PROCEDŪRA 53
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (Pārstrādāta redakcija)
(18581/2/2011 – C7‑0268/2010 – 2010/0253(COD) )
(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (18581/2/2011 – C7-0268/2010),
– ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu iesniegusi Luksemburgas Deputātu palāta un kurā norādīts, ka tiesību akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2011. gada 16. marta atzinumu[1],
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2011. gada 28. janvāra atzinumu[2],
– ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā[3] attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei ( COM(2010)0475 ),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 66. pantu,
– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu otrajam lasījumam ( A7-0196/2012 ),
1. apstiprina turpmāk norādīto nostāju otrajā lasījumā;
2. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 1
Padomes nostāja
15. apsvērums
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
(15) Infrastruktūras pārvaldītāja bilancei vajadzētu būt līdzsvarotai samērīgā laikposmā; un kad šis laikposms ir noteikts, to varētu pārsniegt tādos ārkārtas apstākļos kā nozīmīga un pēkšņa ekonomiskās situācijas pasliktināšanās dalībvalstī, kas būtiski ietekmē satiksmes līmeni tās infrastruktūrā vai pieejamo publiskā finansējuma līmeni. | (15) Infrastruktūras pārvaldītāja peļņas un zaudējumu pārskatam vajadzētu būt līdzsvarotam samērīgā laikposmā; un kad šis laikposms ir noteikts, to varētu pārsniegt tādos ārkārtas apstākļos kā nozīmīga un pēkšņa ekonomiskās situācijas pasliktināšanās dalībvalstī, kas būtiski ietekmē satiksmes līmeni tās infrastruktūrā vai pieejamo publiskā finansējuma līmeni. Pēc starptautiskajiem grāmatvedības noteikumiem šādos peļņas un zaudējumu pārskatos neparādās infrastruktūras projektu finansēšanai ņemto aizdevumu apjoms. |
Grozījums Nr. 2
Padomes nostāja
27.a apsvērums (jauns)
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
| (27a) Nediskriminējoša piekļuve apkalpes iekārtām un ar dzelzceļu saistītu pakalpojumu nodrošināšana šajās iekārtās ļautu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem sniegt labākus pakalpojumus pasažieru un kravas pārvadājumu lietotājiem. |
Grozījums Nr. 3
Padomes nostāja
33. apsvērums
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
(33) Lai nodrošinātu pārskatāmību un nediskriminējošu piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai un pakalpojumiem apkalpes iekārtās attiecībā uz visiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, visa informācija, kas vajadzīga, lai izmantotu piekļuves tiesības, būtu jāpublicē tīkla pārskatā. | (33) Lai nodrošinātu pārskatāmību un nediskriminējošu piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai un pakalpojumiem apkalpes iekārtās attiecībā uz visiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, visa informācija, kas vajadzīga, lai izmantotu piekļuves tiesības, būtu jāpublicē tīkla pārskatā. Saskaņā ar esošo starptautisko praksi tīkla pārskats būtu jāpublicē vismaz divās ES oficiālajās valodās. |
Pamatojums
Šis ir EP atbalstīts Prezidentūras kompromisa priekšlikums.
Grozījums Nr. 4
Padomes nostāja
45.a apsvērums (jauns)
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
| (45a) Ar atbilstīgi troksnim diferencētajām infrastruktūras maksām būtu jāpapildina citi dzelzceļa satiksmes radītā trokšņa mazināšanas pasākumi, piemēram, savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju pieņemšana, nosakot dzelzceļa transportlīdzekļu radītā trokšņa maksimālo līmeni, trokšņa kartēšana un rīcības plāni trokšņa ekspozīcijas mazināšanai saskaņā ar Direktīvu 2002/49/EK, kā arī Savienības un valsts publiskā finansējuma piešķiršana dzelzceļa transportlīdzekļu modernizācijai un trokšņa mazināšanas infrastruktūrai. |
Grozījums Nr. 5
Padomes nostāja
45.b apsvērums (jauns)
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
| (45b) Būtu jāapsver dzelzceļa nozarē pieņemto trokšņa mazināšanas pasākumu piemērošana arī citiem transporta veidiem. |
Grozījums Nr. 6
Padomes nostāja
46. apsvērums
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
(46) Lai paātrinātu Eiropas vilcienu kustības vadības sistēmu (ETCS) instalēšanu lokomotīvēs, infrastruktūras pārvaldītāji var modificēt tarifikācijas sistēmu, nosakot pagaidu diferenciāciju attiecībā uz vilcieniem, kas ir aprīkoti ar ETCS Infrastruktūras pārvaldītājiem būtu jāspēj nodrošināt, lai šāda diferenciācija neradītu ieņēmumu zudumus. | (46) Lai paātrinātu Eiropas vilcienu kustības vadības sistēmu (ETCS) instalēšanu lokomotīvēs, infrastruktūras pārvaldītājiem būtu jāmodificē tarifikācijas sistēma, nosakot pagaidu diferenciāciju attiecībā uz vilcieniem, kas ir aprīkoti ar ETCS. Šai diferenciācijai būtu pienācīgi jāstimulē vilcienu aprīkošana ar ETCS termiņos, kas saskan ar Komisijas Lēmumā 2009/561/EK noteikto ERTMS Eiropas izvēršanas plānu. |
Grozījums Nr. 7
Padomes nostāja
83.a apsvērums (jauns)
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
| (83a) Lai dzelzceļa nozarē nodrošinātu konkurences attīstību, pastāvīgus ieguldījumus un sniegto pakalpojumu rentabilitāti, attiecībā uz atsevišķo grāmatvedības uzskaiti būtu jāveido skaidri nošķirtas nodaļas vienā uzņēmumā vai arī infrastruktūra un pārvadājumu pakalpojumi jāpārvalda atsevišķām struktūrām. |
Pamatojums
Šis ir EP piedāvāts 6. panta 2. punkta grozījums, kas pārveidots par apsvērumu, ņemot vērā EP delegācijas ierosinājumu trialoga sanāksmēs.
Grozījums Nr. 8
Padomes nostāja
83.b apsvērums (jauns)
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
| (83b) Pārvaldot satiksmi dzelzceļa tīklā, ir svarīgi nodrošināt efektīvu sadarbību starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem. |
Pamatojums
Šis ir EP piedāvāts 7. panta 1. punkta grozījums, kas pārveidots par apsvērumu, ņemot vērā EP delegācijas ierosinājumu trialoga sanāksmēs.
Grozījums Nr. 9
Padomes nostāja
83.c apsvērums (jauns)
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
| (83c) Komisijai būtu jāsagatavo salīdzinoša analīze par metodēm maksas noteikšanai dalībvalstīs, lai izstrādātu vienotu aprēķināšanas metodi maksas noteikšanai. |
Pamatojums
EP delegācija atbalstīja ierosinājumu pārveidot 61. grozījumu par apsvērumu.
Grozījums Nr. 10
Padomes nostāja
83.f apsvērums (jauns)
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
| (83f) Pārvaldot satiksmi dzelzceļa tīklā, ir svarīgi nodrošināt efektīvu sadarbību starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem. |
Grozījums Nr. 11
Padomes nostāja
83.g apsvērums (jauns)
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
| (83g) Komisijai būtu jāsagatavo salīdzinoša analīze par metodēm maksas noteikšanai dalībvalstīs, lai izstrādātu vienotu aprēķināšanas metodi maksas noteikšanai. |
Grozījums Nr. 12
Padomes nostāja
2. pants – 2.a punkts (jauns)
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
| 2.a No šīs direktīvas 6., 7., 8. un 13. panta un IV nodaļas piemērošanas dalībvalstis var izslēgt: |
| – dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus, kuri sniedz tikai dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumus, izmantojot dzelzceļa infrastruktūru, ko šie uzņēmumi pārvaldīja pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā, un kuras sliežu platums atšķiras no izplatītākā sliežu ceļa platuma dalībvalsts tīklā un kura ir saistīta ar dzelzceļa infrastruktūru valstī ārpus Eiropas Savienības, ja vien pārvaldītā infrastruktūra nav minēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Lēmumā Nr. 661/2010/ES par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai. |
Pamatojums
Šis ir Parlamenta grozījums pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr. 13
Padomes nostāja
3. pants – 2. punkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
(2) „infrastruktūras pārvaldītājs” ir jebkura iestāde vai uzņēmums, kas atbild īpaši par dzelzceļa infrastruktūras izveidi, pārvaldību un uzturēšanu, tostarp satiksmes pārvaldību un vadības iekārtu un signalizāciju; infrastruktūras pārvaldītāja funkcijas visā tīklā vai tīkla daļā var uzticēt veikt dažādām iestādēm vai uzņēmumiem; | (2) „infrastruktūras pārvaldītājs” ir jebkura iestāde vai uzņēmums, kas atbild īpaši par dzelzceļa infrastruktūras izveidi, pārvaldību un uzturēšanu, ietverot satiksmes pārvaldību un vilcienu vadības iekārtas un signalizāciju, un ievēro piemērojamos drošības noteikumus; infrastruktūras pārvaldītāja galvenās funkcijas ir: lēmumu pieņemšana par vilcienu ceļu iedalīšanu, tostarp gan pieejamās jaudas noteikšana un izvērtēšana, gan attiecīgo vilcienu ceļu iedalīšana un lēmumu pieņemšana par infrastruktūras lietošanas maksu, tostarp maksas noteikšana un iekasēšana, kā arī ieguldījumi infrastruktūrā; |
Pamatojums
Šis ir Parlamenta grozījums pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr. 14
Padomes nostāja
3. pants – 10.a punkts (jauns)
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
| „apjomīga apkope” ir darbi, kurus neveic sistemātiski kā daļu no ikdienas pasākumiem un kuru dēļ transportlīdzeklis ir jāizņem no satiksmes. |
Pamatojums
EP kompromisa priekšlikums, kas attiecas uz 13. pantu un II pielikumu.
Grozījums Nr. 15
Padomes nostāja
3. pants – 14. punkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
(14) „līgumiska vienošanās” ir līgums vai mutatis mutandis vienošanās atbilstīgi administratīviem vai regulatīviem pasākumiem; | (14) „līgumiska vienošanās” ir līgums vai mutatis mutandis vienošanās atbilstīgi administratīviem pasākumiem; |
Pamatojums
Šis grozījums parāda Padomes prezidentūras kompromisa priekšlikumu, kas izvirzīts notiekošajās sarunās.
Grozījums Nr. 16
Padomes nostāja
3. pants – 26.a punkts (jauns)
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
| (26a) „alternatīvs maršruts” ir cits maršruts no tās pašas izbraukšanas vietas līdz galamērķim ar nosacījumu, ka abi maršruti ir savstarpēji aizvietojami dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma attiecīgo kravu vai pasažieru pārvadājumu veikšanai. |
Pamatojums
Šis ir lietderīgs papildinājums — definīcija terminam „alternatīvs maršruts”, kas izmantots 13. pantā.
Grozījums Nr. 17
Padomes nostāja
3. pants – 26.b punkts (jauns)
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
| (26b) „ilgtspējīga alternatīva” ir pieeja citai apkalpes iekārtai, kas ir ekonomiski pieņemama dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam un dod iespēju veikt attiecīgo kravas vai pasažieru pārvadājumu. |
Pamatojums
Šis ir lietderīgs papildinājums — definīcija terminam „ilgtspējīga alternatīva”, kas izmantots 13. pantā.
Grozījums Nr. 18
Padomes nostāja
4. pants – 2.a punkts (jauns)
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
| 2.a Infrastruktūras pārvaldītājs pārvalda savas informācijas tehnoloģiju nodaļas, lai nodrošinātu konfidenciālās komerciālās informācijas atbilstošu aizsardzību. |
Pamatojums
Šis ir Parlamenta grozījums pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr. 19
Padomes nostāja
4. pants – 2.b punkts (jauns)
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
| 2.b Dalībvalstis arī nodrošina, ka gan dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, gan infrastruktūras pārvaldītāji, kas nav pilnīgi neatkarīgi cits no cita, ir atbildīgi par savu personāla politiku. |
Pamatojums
Šis ir Parlamenta grozījums pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr. 20
Padomes nostāja
5. pants – 3.a punkts (jauns)
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
| 3.a Neskarot 3. punktu, valsts īpašumā vai kontrolē esošu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu akcionāri ir tiesīgi pieprasīt, lai svarīgos pārvaldības lēmumos no viņiem būtu jāsaņem iepriekšējs apstiprinājums, tāpat kā atbilstīgi dalībvalstu uzņēmējdarbības tiesību aktiem to var pieprasīt privātu akciju sabiedrību akcionāri. Šā panta noteikumi neskar šajos uzņēmējdarbības tiesību aktos noteiktās uzraudzības iestāžu pilnvaras attiecībā uz valdes locekļu iecelšanu. |
Grozījums Nr. 21
Padomes nostāja
6. pants – virsraksts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
Atsevišķa grāmatvedības uzskaite | Grāmatvedības uzskaites pārredzama nošķiršana |
Pamatojums
Šis ir Parlamenta grozījums pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr. 22
Padomes nostāja
6. pants – 2. punkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
2. Dalībvalstis var arī paredzēt, ka sakarā ar šo nošķīrumu jāorganizē skaidri nošķirtas nodaļas vienotā uzņēmumā, vai arī infrastruktūra un pārvadājumu pakalpojumi jāpārvalda atsevišķām struktūrām. | 2. Dalībvalstis var arī paredzēt, ka sakarā ar šo nošķīrumu jāorganizē skaidri nošķirtas nodaļas vienotā uzņēmumā, vai arī infrastruktūra un pārvadājumu pakalpojumi jāpārvalda atsevišķām struktūrām, lai dzelzceļa nozarē nodrošinātu konkurences attīstību, pastāvīgas investīcijas un sniegto pakalpojumu rentabilitāti. |
Pamatojums
Šis ir Parlamenta grozījums pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr. 23
Padomes nostāja
6. pants – 4. punkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
4. Panta 1. un 3. punktā minēto dažādo darbības jomu grāmatvedības uzskaiti veic tā, lai būtu iespējams pārraudzīt, vai tiek ievērots aizliegums par vienu darbības jomu saņemtos publiskos līdzekļus nodot citai darbības jomai. | 4. Šā panta 1. un 3. punktā minēto dažādo darbības jomu uzskaiti veic tā, lai būtu iespējams pārraudzīt, vai tiek ievērots aizliegums par vienu darbības jomu saņemtos valsts līdzekļus nodot citai darbības jomai, kā arī pārraudzīt, kā tiek izmantoti ieņēmumi no infrastruktūras maksām un peļņa no citas saimnieciskās darbības. |
Grozījums Nr. 24
Padomes nostāja
8. pants – 1. punkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
1. Dalībvalstis attīstīta savu valsts dzelzceļu infrastruktūru, pēc vajadzības ņemot vērā Savienības vispārīgās vajadzības, tostarp vajadzību sadarboties ar trešām valstīm kaimiņos. Šādā nolūkā tās līdz [divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] publicē indikatīvu dzelzceļa infrastruktūras attīstības stratēģiju, kuras mērķis ir apmierināt mobilitātes vajadzības nākotnē attiecībā uz infrastruktūras uzturēšanu, atjaunošanu un attīstību, pamatojoties uz noturīgu dzelzceļa sistēmas finansējumu. Stratēģija aptver vismaz piecus gadus un ir atjaunojama. | 1. Dalībvalstis attīstīta savu valsts dzelzceļu infrastruktūru, pēc vajadzības ņemot vērā Savienības vispārīgās vajadzības, tostarp vajadzību sadarboties ar trešām valstīm kaimiņos. Šādā nolūkā tās pēc apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm un ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā publicē indikatīvu dzelzceļa infrastruktūras attīstības stratēģiju, kuras mērķis ir apmierināt mobilitātes vajadzības nākotnē attiecībā uz infrastruktūras uzturēšanu, atjaunošanu un attīstību, pamatojoties uz noturīgu dzelzceļa sistēmas finansējumu. Stratēģija aptver vismaz piecus gadus un ir atjaunojama. |
Pamatojums
Šis ir EP atbalstīts Prezidentūras kompromisa priekšlikums.
Grozījums Nr. 25
Padomes nostāja
8. pants – 2. punkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
2. Pienācīgi ievērojot Līguma 93., 107. un 108. pantu, dalībvalstis var arī sniegt infrastruktūras pārvaldītājam tā funkcijām, kā minēts 3. panta 2. punktā, infrastruktūras apmēriem un finanšu prasībām atbilstīgu finansējumu, jo īpaši jaunu ieguldījumu segšanai. Dalībvalstis var nolemt finansēt minētos ieguldījumus ar līdzekļiem, kas nav tiešs valsts finansējums. | 2. Ja ienākumi nav pietiekami, lai segtu infrastruktūras pārvaldītāja finansējuma vajadzības, neskarot šīs direktīvas 31. un 32. pantā ietvertos maksas iekasēšanas noteikumus un pienācīgi ievērojot Līguma 93., 107. un 108. pantu, dalībvalstis arī sniedz infrastruktūras pārvaldītājam tā uzdevumiem, infrastruktūras apmēriem un finanšu prasībām atbilstīgu finansējumu, jo īpaši jaunu ieguldījumu segšanai. |
Pamatojums
Šis ir Parlamenta grozījums pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr. 26
Padomes nostāja
8. pants – 4. punkts – 1. daļa
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
4. Dalībvalstis nodrošina, ka normālos uzņēmējdarbības apstākļos un samērīgā laikposmā, kas nepārsniedz 30. panta 2. pantā minēto līgumiskās vienošanās piemērošanas laikposmu, infrastruktūras pārvaldītāja grāmatvedības uzskaitē ienākumi no infrastruktūras maksām, peļņas no citas saimnieciskās darbības, kā arī no valsts un privātā finansējuma, attiecīgā gadījumā iekļaujot arī no valsts saņemtos avansa maksājumus, būtu vismaz līdzsvarā ar infrastruktūras izdevumiem, kuros iekļauj ilgtermiņa aktīvu atjaunošanu un uzlabošanu. | 4. Dalībvalstis nodrošina, ka normālos uzņēmējdarbības apstākļos un ne ilgāk kā piecus gadus infrastruktūras pārvaldītāja peļņas un zaudējumu pārskatā ieņēmumiem no infrastruktūras maksām, peļņas no citas saimnieciskās darbības, neatmaksājamiem ieņēmumiem no privātā sektora, kā arī no valsts finansējuma, attiecīgā gadījumā iekļaujot arī no valsts saņemtos avansa maksājumus, ir jābūt vismaz līdzsvarā ar infrastruktūras izdevumiem. |
Grozījums Nr. 27
Padomes nostāja
10. pants – 4. punkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
4. Pamatojoties uz regulatīvo iestāžu, kompetento iestāžu un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pieredzi un pamatojoties uz 57. panta 1. punktā minētajām darba grupas darbībām, Komisija var pieņemt pasākumus, detalizēti nosakot kārtību un kritērijus, kas jāievēro, piemērojot šā panta 3. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. | 4. Pamatojoties uz regulatīvo iestāžu, kompetento iestāžu un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pieredzi un pamatojoties uz 57. panta 1. punktā minētajām tīkla darbībām, Komisija 18 mēnešu laikā pēc 64. panta 1. punktā noteiktā transponēšanas termiņa beigām pieņem pasākumus, detalizēti nosakot kārtību un kritērijus, kas jāievēro, piemērojot šā panta 3. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
Pamatojums
Šis ir EP atbalstīts kompromisa priekšlikums.
Grozījums Nr. 28
Padomes nostāja
11. pants – 2. punkts – 2. daļa
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
Kompetentās iestādes un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskos pakalpojumus, sniedz attiecīgajai regulatīvajai iestādei vai iestādēm visu informāciju, kas pamatoti vajadzīga, lai varētu pieņemt lēmumu. Regulatīvā iestāde, vajadzības gadījumā apspriežoties ar visām attiecīgajām personām, izskata visu sniegto informāciju un informē attiecīgās personas par savu pamatoto lēmumu iepriekš noteiktā, saprātīgā termiņā, tomēr ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tam, kad saņemta visa attiecīgā informācija. | Kompetentās iestādes un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskos pakalpojumus, sniedz attiecīgajai regulatīvajai iestādei vai iestādēm visu informāciju, kas pamatoti vajadzīga, lai varētu pieņemt lēmumu. Regulatīvā iestāde izskata šo pušu sniegto informāciju, attiecīgā gadījumā pieprasa vajadzīgo papildinformāciju un viena mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sāk apspriedes ar visām iesaistītajām pusēm. Regulatīvā iestāde vajadzības gadījumā apspriežas ar visām iesaistītajām pusēm un informē tās par savu pamatoto lēmumu iepriekš noteiktā, saprātīgā termiņā, tomēr ne vēlāk kā desmit nedēļas pēc pieprasījuma saņemšanas. |
Pamatojums
Šis Prezidentūras priekšlikums ir uzskatāms par pieņemamu jaunās 56. panta 6. punkta redakcijas kontekstā.
Grozījums Nr. 29
Padomes nostāja
11. pants – 4. punkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
4. Pamatojoties uz regulatīvo iestāžu, kompetento iestāžu un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pieredzi un pamatojoties uz 57. panta 1. punktā minētajās darba grupas darbībām, Komisija var pieņemt pasākumus, detalizēti nosakot kārtību un kritērijus, kas jāievēro, piemērojot šā panta 1., 2. un 3. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. | 4. Pamatojoties uz regulatīvo iestāžu, kompetento iestāžu un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pieredzi un pamatojoties uz 57. panta 1. punktā minētajām tīkla darbībām, Komisija 18 mēnešu laikā pēc 64. panta 1. punktā noteiktā transponēšanas termiņa beigām pieņem pasākumus, detalizēti nosakot kārtību un kritērijus, kas jāievēro, piemērojot šā panta 1., 2. un 3. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
Pamatojums
Šis ir EP atbalstīts kompromisa priekšlikums.
Grozījums Nr. 30
Padomes nostāja
12. pants – 5. punkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
5. Pamatojoties uz regulatīvo iestāžu, kompetento iestāžu un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pieredzi un pamatojoties uz 57. panta 1. punktā minētās darba grupas darbībām, Komisija var pieņemt pasākumus, detalizēti nosakot kārtību un kritērijus, kas jāievēro, piemērojot šo pantu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. | 5. Pamatojoties uz regulatīvo iestāžu, kompetento iestāžu un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pieredzi un pamatojoties uz 57. panta 1. punktā minētajām tīkla darbībām, Komisija pieņem pasākumus, detalizēti nosakot kārtību un kritērijus, kas jāievēro, piemērojot šo pantu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
Pamatojums
Šis grozījums atspoguļo Padomes prezidentūras kompromisa priekšlikumu, kas izvirzīts notiekošajās sarunās.
Grozījums Nr. 31
Padomes nostāja
13. pants – 2. punkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
2. II pielikuma 2. punktā minētos pakalpojumus apkalpes iekārtu operatori dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem sniedz bez diskriminācijas. | 2. Apkalpes iekārtu operatori visiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem bez diskriminācijas sniedz piekļuvi, tostarp sliežu ceļu piekļuvi, III pielikuma 2. punktā minētajām iekārtām un šajās iekārtās sniegtajiem pakalpojumiem. |
Pamatojums
Šis grozījums atspoguļo Padomes prezidentūras kompromisa priekšlikumu, kas izvirzīts notiekošajās sarunās.
Grozījums Nr. 32
Padomes nostāja
13. pants – 3. punkts – 1. daļa
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
Lai garantētu, ka piekļuve apkalpes iekārtām, kas minētas II pielikuma 2. punkta a), b), c) un g) apakšpunktā, un šajās iekārtās sniegtiem pakalpojumiem ir pilnīgi pārredzama un nediskriminējoša, ja šādas apkalpes iekārtas operators ir tieši vai netieši pakļauts iestādei vai uzņēmumam, kas arī darbojas un kam ir dominējošs stāvoklis valsts dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu tirgū, kurā izmanto šo apkalpes iekārtu, šo apkalpes iekārtu operatoru darbību strukturē tā, lai tie organizatoriskā un lēmumu pieņemšanas ziņā būtu neatkarīgi no šīs iestādes vai uzņēmuma. Šāda neatkarība nenozīmē prasību, ka apkalpes iekārtām jāizveido atsevišķa iestāde vai uzņēmums, un to var ievērot, vienā uzņēmumā ierīkojot atšķirīgas nodaļas. | Lai garantētu, ka piekļuve apkalpes iekārtām, kas minētas II pielikuma 2. punkta a), b), c), d), f) un h) apakšpunktā, un šajās iekārtās sniegtiem pakalpojumiem ir pilnīgi pārredzama un nediskriminējoša, ja šādas apkalpes iekārtas operators ir tieši vai netieši pakļauts iestādei vai uzņēmumam, kas arī darbojas un kam ir dominējošs stāvoklis valsts dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu tirgū, kurā izmanto šo apkalpes iekārtu, šo apkalpes iekārtu operatoru darbību strukturē tā, lai tie organizatoriskā un lēmumu pieņemšanas ziņā būtu neatkarīgi no šīs iestādes vai uzņēmuma. Šāda neatkarība nenozīmē, ka apkalpes iekārtām jāizveido atsevišķa juridiska struktūra, un to var ievērot, vienā juridiskajā struktūrā ierīkojot atšķirīgas nodaļas. |
Grozījums Nr. 33
Padomes nostāja
13. pants – 4. punkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
4. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pieprasījumus par piekļuvi apkalpes iekārtai un tajā sniegtajiem pakalpojumiem var atteikt vienīgi tad, ja ir pieejamas atbilstīgas alternatīvas, kas tiem dod iespēju veikt attiecīgo kravas vai pasažieru pārvadājumu tajā pašā vai alternatīvā maršrutā ar ekonomiski pieņemamiem nosacījumiem. Tas neuzliek apkalpes iekārtas operatoram pienākumu ieguldīt resursos vai iekārtās, lai varētu apmierināt visus dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pieprasījumus. | 4. Atbildes uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pieprasījumiem par piekļuvi apkalpes iekārtai un tajā sniegtajiem pakalpojumiem sniedz saprātīgā termiņā, ko nosaka 55. pantā minētā regulatīvā iestāde. Šādus pieprasījumus var noraidīt vienīgi tad, ja ir pieejamas atbilstīgas alternatīvas, kas tiem dod iespēju veikt attiecīgo kravas vai pasažieru pārvadājumu tajā pašā maršrutā ar ekonomiski pieņemamiem nosacījumiem. Tas neuzliek apkalpes iekārtas operatoram pienākumu ieguldīt resursos vai iekārtās, lai varētu apmierināt visus dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pieprasījumus. |
Ja dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pieprasījums attiecas uz piekļuvi apkalpes iekārtai, kuru pārvalda 3. punktā minētais apkalpes iekārtas operators, un uz tiesībām sniegt tajā pakalpojumus, apkalpes iekārtas operators pamato katru lēmumu vai atteikumu un norāda uz iespējamām alternatīvām citās iekārtās. | Ja dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pieprasījums attiecas uz piekļuvi apkalpes iekārtai, kuru pārvalda 3. punktā minētais apkalpes iekārtas operators, un uz tiesībām sniegt tajā pakalpojumus, apkalpes iekārtas operators rakstveidā pamato katru negatīvo lēmumu un norāda uz iespējamām alternatīvām citās iekārtās. |
Pamatojums
Šis ir Parlamenta grozījums pirmajā lasījumā, kurā veiktas nelielas izmaiņas, lai ņemtu vērā ar Padomi notiekošās sarunas.
Grozījums Nr. 34
Padomes nostāja
13. pants – 6. punkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
6. Ja kāda II pielikuma 2. punktā minēta apkalpes iekārta nav izmantota vismaz trīs gadus pēc kārtas un ja dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums minētās apkalpes iekārtas operatoram ir paudis interesi piekļūt šādai iekārtai, pamatojot to ar pierādītām vajadzībām, tās īpašnieks paziņo par iekārtas iznomāšanu vai izīrēšanu kā dzelzceļa pakalpojumu iekārtu kopumā vai daļēji, ja vien minētās apkalpes iekārtas operators nepierāda, ka neviens dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums to nevar izmantot tur notiekošā rekonversijas procesa dēļ. | 6. Ja kāda II pielikuma 2. punktā minēta apkalpes iekārta nav izmantota vismaz divus gadus pēc kārtas un ja dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums minētās apkalpes iekārtas operatoram ir paudis interesi piekļūt šādai iekārtai, pamatojot to ar pierādītām vajadzībām, tās īpašnieks paziņo par iekārtas iznomāšanu vai izīrēšanu kā dzelzceļa pakalpojumu iekārtu kopumā vai daļēji, ja vien minētās apkalpes iekārtas operators nepierāda, ka neviens dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums to nevar izmantot tur notiekošā rekonversijas procesa dēļ. |
Grozījums Nr. 35
Padomes nostāja
15. pants – 2. punkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
2. Šajā nolūkā Komisija savā darbā cieši iesaista dalībvalstu un ieinteresēto nozaru pārstāvjus, tostarp lietotājus, lai tie labāk varētu pārraudzīt tendences dzelzceļa nozarē un tirgus attīstību, novērtēt pieņemto pasākumu iedarbību un analizēt Komisijas plānoto pasākumu ietekmi. | 2. Šajā nolūkā Komisija savā darbā cieši iesaista dalībvalstu, tostarp 55. pantā minēto regulatīvo iestāžu, pārstāvjus un ieinteresēto nozaru pārstāvjus, tostarp attiecīgā gadījumā dzelzceļa nozares sociālos partnerus, lietotājus un vietējo un reģionālo iestāžu pārstāvjus, lai tie labāk varētu pārraudzīt tendences dzelzceļa nozarē un tirgus attīstību, novērtēt pieņemto pasākumu iedarbību un analizēt Komisijas plānoto pasākumu ietekmi. Attiecīgā gadījumā, ņemot vērā funkcijas, kas šai aģentūrai noteiktas Regulā (EK) 881/2004, Komisija iesaista arī Eiropas Dzelzceļa aģentūru. |
Pamatojums
Šis ir EP atbalstīts Prezidentūras kompromisa priekšlikums.
Grozījums Nr. 36
Padomes nostāja
15. pants – 3. punkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
3. Komisija pārrauga tīklu lietošanu un pamatnosacījumu attīstību dzelzceļa nozarē, īpaši infrastruktūras maksājumus, jaudas sadalījumu, dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu cenu un kvalitātes attīstību, dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, uz ko attiecas publiski pakalpojumu līgumi, licencēšanu un saskaņošanas pakāpi dalībvalstu starpā. | 3. Komisija pārrauga tīklu lietošanu un pamatnosacījumu attīstību dzelzceļa nozarē, īpaši infrastruktūras maksājumus, jaudas sadalījumu, ieguldījumus dzelzceļa infrastruktūrā, dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu cenu un kvalitātes attīstību, dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, uz ko attiecas publiski pakalpojumu līgumi, licencēšanu un tirgus atvērtības un saskaņošanas līmeni dalībvalstu starpā, nodarbinātības un ar to saistīto sociālo nosacījumu attīstību dzelzceļa nozarē. Šie pārraudzības pasākumi neietekmē līdzīgus pasākumus, ko piemēro dalībvalstīs, vai sociālo partneru nozīmi. |
Pamatojums
Šis ir EP atbalstīts Padomes kompromisa priekšlikums. Padome atbalstīja Parlamenta vēlmi apkopot informāciju arī par nodarbinātības un sociālo nosacījumu attīstību dzelzceļa nozarē.
Grozījums Nr. 37
Padomes nostāja
15. pants – 4. punkts – a apakšpunkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
a) dzelzceļa pakalpojumu iekšējā tirgus attīstību; | a) dzelzceļa pakalpojumu iekšējā tirgus attīstību un pakalpojumiem, kas jāsniedz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kā noteikts II pielikumā; |
Pamatojums
Šis ir Parlamenta grozījums pirmajā lasījumā, kurā veiktas nelielas izmaiņas, lai ņemtu vērā ar Padomi notiekošās sarunas.
Grozījums Nr. 38
Padomes nostāja
15. pants – 4. punkts – b apakšpunkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
b) pamatnosacījumiem, tostarp attiecībā uz sabiedriskajiem pakalpojumiem pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu; | b) pamatnosacījumiem, kas noteikti 3. punktā, tostarp attiecībā uz sabiedriskajiem pakalpojumiem pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu; |
Pamatojums
Šis ir Parlamenta grozījums pirmajā lasījumā, kurā veiktas nelielas izmaiņas, lai ņemtu vērā ar Padomi notiekošās sarunas.
Grozījums Nr. 39
Padomes nostāja
15. pants – 5. punkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
5. Lai Komisija varētu pārraudzīt tirgu, dalībvalstis katru gadu sniedz Komisijai vajadzīgo informāciju par tīklu izmantošanu un pamatnosacījumu attīstību dzelzceļa nozarē. | 5. Lai Komisija varētu pārraudzīt tirgu, dalībvalstis, ņemot vērā sociālo partneru nozīmi, katru gadu sniedz Komisijai vajadzīgo informāciju par tīklu izmantošanu un pamatnosacījumu attīstību dzelzceļa nozarē. |
Pamatojums
Šis ir EP atbalstīts Padomes kompromisa priekšlikums. Padome piekrita ņemt vērā sociālo partneru nozīmi.
Grozījums Nr. 40
Padomes nostāja
17. pants – 1. punkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
1. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam ir tiesības pieteikties saņemt licenci dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību. | 1. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam ir tiesības pieteikties saņemt licenci dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību. |
| Dalībvalstīs, kuras robežojas ar trešām valstīm un izmanto dzelzceļa tīklus ar sliežu platumu, kas atšķiras no Savienības galvenā dzelzceļa tīkla, un kuru dzelzceļa kravu tirgos pārsvarā tiek veikti dzelzceļa kravu pārvadājumi no un uz trešām valstīm, licencēšanas iestādes, pieņemot lēmumu par licences piešķiršanu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kuri tieši vai netieši tiek efektīvi kontrolēti ar trešo valstu īpašumtiesību daļu vai trešo valstu valstspiederīgo palīdzību, var ņemt vērā to, vai Savienības dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir vai nav nodrošināta savstarpēja pieeja attiecīgās trešās valsts kravu pārvadājumu tirgum. |
Pamatojums
Šis ir ECR grupas priekšlikums, kas attiecas uz jautājumu par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu piederību ārvalstu īpašniekiem.
Grozījums Nr. 41
Padomes nostāja
17. pants – 5. punkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
5. Komisija var pieņemt pasākumus, detalizēti nosakot vienotas veidlapas izmantošanu licencēm un –, ja tas vajadzīgs, lai dzelzceļa pārvadājumu tirgos nodrošinātu godīgu un efektīvu konkurenci,– detalizēti nosakot kārtību, kas jāievēro, piemērojot šo pantu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. | 5. Komisija pieņem pasākumus, detalizēti nosakot vienotas veidlapas izmantošanu licencēm un – ja tas vajadzīgs, lai dzelzceļa pārvadājumu tirgos nodrošinātu godīgu un efektīvu konkurenci – detalizēti nosakot kārtību, kas jāievēro, piemērojot šo pantu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
Pamatojums
Šis ir EP atbalstīts Prezidentūras kompromisa priekšlikums.
Grozījums Nr. 42
Padomes nostāja
22. pants
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
Neskarot Savienības noteikumus par valsts atbalstiem un saskaņa ar Līguma 93., 107. un 108. pantu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam ir pienācīga apdrošināšana vai tirgus nosacījumiem atbilstīgas garantijas, lai saskaņā ar attiecīgās valsts un starptautiskiem tiesību aktiem pildītu savas saistības nelaimes gadījumos, jo īpaši attiecībā uz pasažieriem, bagāžu kravu, pastu un trešām personām. | Neskarot Savienības noteikumus par valsts atbalstiem, un saskaņā ar Līguma 93., 107. un 108. pantu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam ir pienācīga apdrošināšana vai pienācīgas tirgus nosacījumiem atbilstīgas garantijas, lai saskaņā ar attiecīgās valsts un starptautiskiem tiesību aktiem pildītu savas saistības nelaimes gadījumos, jo īpaši attiecībā uz pasažieriem, bagāžu kravu, pastu un trešām personām. Neatkarīgi no šā pienākuma var ņemt vērā dažādu pakalpojumu veidu, it īpaši dzelzceļa pārvadājumu kultūras vai kultūras mantojuma saglabāšanas mērķiem, īpatnības un riska profilu. |
Pamatojums
Šis ir Parlamenta grozījums pirmajā lasījumā, kurā veiktas nelielas izmaiņas, lai ņemtu vērā ar Padomi notiekošās sarunas.
Grozījums Nr. 43
Padomes nostāja
30. pants – 2. punkts – 1. daļa
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
Neskarot dalībvalstu kompetences attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras plānošanu un finansēšanu un attiecīgos gadījumos neskarot budžeta gada pārskata principu, dalībvalstis nodrošina, lai starp kompetento iestādi un infrastruktūras pārvaldītāju uz vismaz trīs gadu ilgu laikposmu tiktu noslēgta līgumiska vienošanās, kas atbilst vismaz V pielikumā izklāstītajiem pamatprincipiem un parametriem. | Neskarot dalībvalstu kompetences attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras plānošanu un finansēšanu un attiecīgos gadījumos neskarot budžeta gada pārskata principu, dalībvalstis nodrošina, lai starp kompetento iestādi un infrastruktūras pārvaldītāju uz vismaz piecu gadu ilgu laikposmu tiktu noslēgta līgumiska vienošanās, kas atbilst vismaz V pielikumā izklāstītajiem pamatprincipiem un parametriem. |
Pamatojums
Šis ir EP atbalstīts Padomes kompromisa priekšlikums. Padome atteicās no prasības par līgumisko vienošanos slēgšanu vismaz uz trim gadiem. Pieci gadi ir pieņemams minimālais laikposms, jo tas nodrošina dzelzceļa nozarē vajadzīgo stabilitāti dzelzceļa infrastruktūras attīstības jomā.
Grozījums Nr. 44
Padomes nostāja
30. pants – 2. punkts – 2. daļa
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
Dalībvalstis nodrošina, lai līgumiskās vienošanās, kas ir spēkā ...*, tiktu grozīti ar nolūku tos saskaņot ar šo direktīvu tos atjaunojot vai, vēlākais, līdz …**. | Dalībvalstis nodrošina, lai līgumiskās vienošanās, kas ir spēkā ...*, vajadzības gadījumā tiktu grozītas nolūkā tās saskaņot ar šo direktīvu, tās atjaunojot, vai, vēlākais, līdz …**. |
________________ | ________________ |
* OV: lūgums ievietot datumu — trīs gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās. | * OV: lūgums ievietot datumu — divi gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās. |
Grozījums Nr. 45
Padomes nostāja
30. pants – 3. punkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
Dalībvalstis īsteno 1. punktā minēto motivāciju ar 2. punktā minētās līgumiskās vienošanās starpniecību, vai arī ar regulatīviem pasākumiem, vai arī kombinējot motīvu samazināt izmaksas nosakot līgumiskajā vienošanās un maksas līmeni regulatīvos pasākumos. | Dalībvalstis īsteno 1. punktā minēto motivāciju ar 2. punktā minētās līgumiskās vienošanās starpniecību. |
Grozījums Nr. 46
Padomes nostāja
30. pants – 4. punkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
Ja dalībvalsts ir nolēmusi 1. punktā minēto motivāciju īstenot ar regulatīviem pasākumiem, to pamatā ir sasniedzamo izmaksu samazinājuma izvērtējums. Tas neskar regulatīvās iestādes pilnvaras pārskatīt 56. pantā minētās maksas. | svītrots |
Grozījums Nr. 47
Padomes nostāja
30. pants – 8. punkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
Infrastruktūras pārvaldītājs izstrādā metodi izmaksu sadalījumam. Dalībvalstis var prasīt tās iepriekšēju apstiprināšanu. Minēto metodi laiku pa laikam atjaunina, pamatojoties uz vislabāko starptautisko praksi. | Infrastruktūras pārvaldītāji izstrādā metodi izmaksu sadalījumam pa dažādām dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem piedāvāto pakalpojumu kategorijām. |
Pamatojums
Šis grozījums atspoguļo Padomes prezidentūras kompromisa priekšlikumu, kas izvirzīts notiekošajās sarunās.
Grozījums Nr. 48
Padomes nostāja
31. pants – 2. punkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
2. Dalībvalstis prasa, lai infrastruktūras pārvaldītājs un apkalpes iekārtu operators regulatīvajai iestādei sniegtu visu vajadzīgo informāciju par piemēroto maksu, lai regulatīvā iestāde varētu veikt savas funkcijas, kas minētas 56. pantā. Šajā sakarā infrastruktūras pārvaldītājs un apkalpes iekārtu operators spēj pierādīt, ka maksa par infrastruktūru un pakalpojumiem, kas faktiski aprēķināta dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, ievērojot 30. līdz 37. pantu, ir aprēķināta atbilstīgi metodoloģijai, noteikumiem un, attiecīgā gadījumā, ierobežojumiem, kas izklāstīti tīkla pārskatā. | 2. Dalībvalstis prasa, lai infrastruktūras pārvaldītājs un apkalpes iekārtu operators regulatīvajai iestādei sniegtu visu vajadzīgo informāciju par piemēroto maksu, lai regulatīvā iestāde varētu veikt savas funkcijas, kas minētas 56. pantā. Šajā sakarā infrastruktūras pārvaldītājam un apkalpes iekārtu operatoram ir jāpierāda dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, ka maksa par infrastruktūru un pakalpojumiem, kas faktiski aprēķināta dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, ievērojot 30. līdz 37. pantu, ir aprēķināta atbilstīgi metodoloģijai, noteikumiem un attiecīgā gadījumā ierobežojumiem, kas izklāstīti tīkla pārskatā. |
Grozījums Nr. 49
Padomes nostāja
31. pants – 3. punkts – 2. daļa
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
Pirms ...* Komisija pieņem pasākumus, kuros ir noteikta tādu izmaksu aprēķina metodoloģija, kas radušās tieši vilciena ekspluatācijas rezultātā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. | Pirms 64. panta 1. punktā noteiktā transponēšanas termiņa beigām Komisija pieņem pasākumus, kuros ir noteikta tādu izmaksu aprēķina metodoloģija, kas radušās tieši vilciena ekspluatācijas rezultātā. Minētos deleģētos aktus pieņem saskaņā ar 60. pantā minēto procedūru. |
––––––––––––––––– |
|
*OV: lūgums ievietot datumu – 36 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. |
|
Pamatojums
EP pieprasa, lai tiešo maksājumu aprēķina metodes tiktu izstrādātas, pieņemot deleģētos tiesību aktus.
Grozījums Nr. 50
Padomes nostāja
31. pants – 3. punkts – 3. daļa
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
Infrastruktūras pārvaldītājs var nolemt 4. punktā minētajai metodoloģiijai pielāgoties pakāpeniski, ne ilgāk kā piecos gados pēc ...*. * OV: lūgums ievietot datumu – 36 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. | Infrastruktūras pārvaldītājs var nolemt 4. punktā minētajai metodoloģijai pielāgoties pakāpeniski, ne ilgāk kā divos gados pēc 64. panta 1. punktā noteiktā transponēšanas termiņa beigām. |
Pamatojums
Divi gadi ir pietiekams laiks, lai infrastruktūras pārvaldītājs varētu pielāgoties jaunajai tiešo izmaksu aprēķina sistēmai.
Grozījums Nr. 51
Padomes nostāja
31. pants – 5. punkts – 2. daļa
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
Pamatojoties uz infrastruktūras pārvaldītāju, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, regulatīvo iestāžu un kompetento iestāžu gūto pieredzi un atzīstot pašreizējās trokšņa diferenciācijas shēmas, Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus sīkāk nosakot kārtību, kāda jāievēro, piemērojot maksu par trokšņa ietekmes izraisītajām izmaksām, tostarp piemērošanas ilgumu un ar kuriem ir dota iespēja, diferencējot infrastruktūras maksu, vajadzības gadījumā ņemt vērā skartās teritorijas jutīgumu, īpaši skarto iedzīvotāju daudzuma un tāda vilcienu sastāva ziņā, kas atstāj ietekmi uz trokšņa emisiju līmeni. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. | Pamatojoties uz infrastruktūras pārvaldītāju, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, regulatīvo iestāžu un kompetento iestāžu gūto pieredzi un atzīstot pašreizējās trokšņa diferenciācijas shēmas, Komisija pieņem īstenošanas pasākumus, nosakot kārtību, kāda jāievēro, piemērojot maksu par trokšņa ietekmes izraisītajām izmaksām, tostarp piemērošanas ilgumu, un ar kuriem ir dota iespēja, diferencējot infrastruktūras maksu, vajadzības gadījumā ņemt vērā skartās teritorijas jutīgumu, īpaši skarto iedzīvotāju daudzuma un tāda vilcienu sastāva ziņā, kas atstāj ietekmi uz trokšņa emisiju līmeni. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
| Šie īstenošanas pasākumi nepamatoti nekropļo konkurenci dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu starpā un neietekmē dzelzceļa nozares kopējo konkurētspēju. |
| Ar šādām infrastruktūras maksas izmaiņām, lai ņemtu vērā trokšņa radītās izmaksas, tiek atbalstīta vagonu modernizācija, aprīkojot tos ar ekonomiski visizdevīgāko pieejamo zema trokšņa līmeņa bremzēšanas tehnoloģiju. |
Grozījums Nr. 52
Padomes nostāja
32. pants – 1. punkts – 1. daļa
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
1. Lai pilnībā segtu infrastruktūras pārvaldītājam radušās izmaksas, ja tirgus situācija to pieļauj, dalībvalsts var piemērot uzcenojumus, pamatojoties uz efektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem principiem, vienlaikus garantējot optimālu konkurētspēju, jo īpaši starptautisko dzelzceļa pakalpojumu jomā. Maksas iekasēšanas sistēmā ievēro dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu sasniegto produktivitātes pieaugumu. | 1. Lai pilnībā segtu infrastruktūras pārvaldītājam radušās izmaksas, ja tirgus situācija to pieļauj, dalībvalsts var atļaut infrastruktūras pārvaldītājam piemērot uzcenojumus, pamatojoties uz efektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem principiem, vienlaikus garantējot dzelzceļa pārvadājumu tirgus segmentu optimālu konkurētspēju. Maksas iekasēšanas sistēmā ievēro dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu sasniegto produktivitātes pieaugumu. |
Pamatojums
Šis ir Parlamenta grozījums pirmajā lasījumā, kurā veiktas nelielas izmaiņas, lai ņemtu vērā ar Padomi notiekošās sarunas.
Grozījums Nr. 53
Padomes nostāja
32. pants – 1. punkts – 6. daļa
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
Tirgus segmentu sarakstu publicē tīkla pārskatā, un to pārskata vismaz reizi piecos gados. | Tirgus segmentu sarakstu publicē tīkla pārskatā, un to pārskata vismaz reizi piecos gados. Regulatīvā iestāde, kas minēta 55. pantā, veic šā saraksta kontroli saskaņā ar 56. pantu. |
Pamatojums
Šis ir Parlamenta grozījums pirmajā lasījumā, kurā veiktas nelielas izmaiņas, lai ņemtu vērā ar Padomi notiekošās sarunas.
Grozījums Nr. 54
Padomes nostāja
32. pants – 4. punkts – 1. daļa
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
Infrastruktūras izmantošanas maksas var būt diferencēti, lai stimulētu vilcienu aprīkošanu ar Eiropas vilcienu kustības vadības sistēmu (ETCS) atbilstīgi versijai, kas pieņemta ar Komisijas Lēmumu 2008/386/EK un turpmākajām versijām. | Infrastruktūras maksas par Komisijas Lēmumā 2009/561/EK minēto dzelzceļa koridoru izmantošanu tiek diferencētas, lai stimulētu vilcienu aprīkošanu ar Eiropas vilcienu kustības vadības sistēmu (ETCS) atbilstīgi versijai, kas pieņemta ar Komisijas Lēmumu 2008/386/EK un turpmākajām versijām. Šāda diferenciācija nedrīkst mainīt infrastruktūras pārvaldītāja ieņēmumu kopējo apjomu.
|
| Neatkarīgi no šīs prasības dalībvalstīm ir tiesības lemt, ka šīs atšķirības neattiecas uz Komisijas Lēmumā 2009/561/EK minētajām dzelzceļa līnijām, kurās drīkst braukt tikai ar ETCS aprīkoti vilcieni. |
| Dalībvalstis ir tiesīgas lemt, ka šīs atšķirības tiek attiecinātas arī uz dzelzceļa līnijām, kas nav minētas Komisijas Lēmumā 2009/561/EK. |
Grozījums Nr. 55
Padomes nostāja
32. pants – 4. punkts – 2. daļa
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
Pēc ietekmes novērtējuma, Komisija var pieņemt pasākumus sīkāk nosakot kārtību, kāda jāievēro piemērojot infrastruktūras izmantošanas maksas diferenciāciju, tostarp tās piemērošanas ilgumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. | Pirms 64. panta 1. punktā minētā transponēšanas termiņa beigām un pēc ietekmes novērtējuma Komisija pieņem īstenošanas pasākumus, nosakot kārtību, kāda jāievēro, piemērojot infrastruktūras izmantošanas maksas diferenciāciju, lai nodrošinātu, ka tā nemazina infrastruktūras pārvaldītāju ieņēmumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Šie īstenošanas pasākumi nepamatoti nekropļo konkurenci dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu starpā un neietekmē dzelzceļa nozares kopējo konkurētspēju. |
Grozījums Nr. 56
Padomes nostāja
36. pants – 1. punkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
Infrastruktūras pārvaldītāji var piemērot attiecīgu maksu par jaudu, kas ir iedalīta, taču netiek izmantota. Minētā maksa stimulē efektīvu jaudas izmantošanu. Šo maksu sedz vai nu pieteikuma iesniedzējs, vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kas izraudzīts saskaņā ar 41. panta 1. punktu. | Infrastruktūras pārvaldītāji var piemērot attiecīgu maksu par jaudu, kas ir iedalīta, taču netiek izmantota. Šāda maksa par jaudas neizmantošanu stimulē efektīvu jaudas izmantošanu. Šādu maksu obligāti piemēro tiem pieteikuma iesniedzējiem, kuriem vilcienu ceļi ir iedalīti, bet kuri iedalītos ceļus vai to daļu sistemātiski neizmanto. Lai piemērotu šādu maksu, infrastruktūras pārvaldītāji savā tīkla pārskatā publicē kritērijus, pēc kuriem konstatē, ka sliežu ceļi vai to daļa netiek izmantota. Regulatīvā iestāde, kas minēta 55. pantā, veic šo kritēriju kontroli saskaņā ar 56. pantu. Šo maksu sedz vai nu pieteikuma iesniedzējs, vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kas izraudzīts saskaņā ar 41. panta 1. punktu. |
Pamatojums
Šis grozījums atspoguļo Padomes prezidentūras kompromisa priekšlikumu, kas izvirzīts notiekošajās sarunās.
Grozījums Nr. 57
Padomes nostāja
40. pants – 1. punkts – 2. daļa
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
Dalībvalstis nodrošina, ka to infrastruktūras pārvaldītāju pārstāvji, kuru lēmumi par jaudas iedalīšanu ietekmē citus infrastruktūras pārvaldītājus, sadarbojas, lai koordinētu vai veiktu visas attiecīgās infrastruktūras jaudas iedalīšanu starptautiskā līmenī, neskarot Savienības tiesību aktos ietvertos konkrētos noteikumus par tīkliem, kas orientēti uz dzelzceļa kravas pārvadājumiem. Šajās procedūrās var tikt iesaistīti attiecīgi infrastruktūras pārvaldītāju pārstāvji no trešām valstīm. | Dalībvalstis nodrošina, ka to infrastruktūras pārvaldītāju pārstāvji, kuru lēmumi par jaudas iedalīšanu ietekmē citus infrastruktūras pārvaldītājus, sadarbojas, lai koordinētu vai veiktu visas attiecīgās infrastruktūras jaudas iedalīšanu starptautiskā līmenī, neskarot Savienības tiesību aktos ietvertos konkrētos noteikumus par tīkliem, kas orientēti uz dzelzceļa kravas pārvadājumiem. Infrastruktūras pārvaldītāji saskaņā ar VI pielikuma 3. punktu savā tīkla pārskatā publicē šajā sadarbībā noteiktos jaudas iedalīšanas principus un kritērijus. Šajās procedūrās var tikt iesaistīti attiecīgi infrastruktūras pārvaldītāju pārstāvji no trešām valstīm. |
Pamatojums
Šis ir Parlamenta grozījums pirmajā lasījumā, kurā veiktas nelielas izmaiņas, lai ņemtu vērā ar Padomi notiekošās sarunas.
Grozījums Nr. 58
Padomes nostāja
47. pants – 4. punkts – 2. daļa
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
Lai šajā sakarā garantētu pienācīgu transporta pakalpojumu attīstību, jo īpaši lai izpildītu prasības attiecībā uz sabiedriskajiem pakalpojumiem vai veicinātu dzelzceļa kravu pārvadājumu attīstību, dalībvalstis var veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nediskriminējošos apstākļos nodrošinātu, ka šādiem pakalpojumiem dod priekšroku, iedalot infrastruktūras jaudu. | Lai šajā sakarā garantētu pienācīgu transporta pakalpojumu attīstību, jo īpaši lai izpildītu prasības attiecībā uz sabiedriskajiem pakalpojumiem vai veicinātu valsts un starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājumu attīstību, dalībvalstis var veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nediskriminējošos apstākļos nodrošinātu, ka šādiem pakalpojumiem dod priekšroku, iedalot infrastruktūras jaudu. |
Pamatojums
Šis ir Parlamenta grozījums pirmajā lasījumā, kurā veiktas nelielas izmaiņas, lai ņemtu vērā ar Padomi notiekošās sarunas.
Grozījums Nr. 59
Padomes nostāja
51. pants – 2. punkts – 4.a daļa (jauna)
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
| 4.a) Ja Eiropas tīkls ir pārslogots vai vilcienu ceļam ir būtiska ietekme uz vienu vai vairākiem Eiropas tīkliem, 57. pantā noteiktais regulatīvo iestāžu tīkls var sniegt atzinumu par to, vai plānā norādītās darbības ir piemērotas. |
Pamatojums
Šis ir Parlamenta grozījums pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr. 60
Padomes nostāja
55. pants – 3. punkts – 1. daļa
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
Dalībvalstis nodrošina, lai regulatīvās iestādes personāla komplektēšana un iestādes pārvaldība būtu tāda, kas garantē tās neatkarību. Tās it īpaši nodrošina, lai personas, kas ir atbildīgas par lēmumiem, ko pieņem regulatīvā iestāde saskaņā ar 56. pantu, piemēram, valdes locekļi, atbilstīgā gadījumā, pildot regulatīvās iestādes amata pienākumums, rīkotos neatkarīgi no jebkādām tirgus interesēm, kas saistītas ar dzelzceļa nozari, un tādējādi tiem nebūtu nebkādu interešu vai uzņēmējdarbības attiecību ar jebkuru no regulētajiem uzņēmumiem vai struktūrām, un tie necenstos saņemt norādes no kādas valdības vai citas publiskas vai privātas struktūras. | Dzelzceļa nozares regulatīvās iestādes priekšsēdētāju un padomes locekļus valsts vai cits kompetentais parlaments ieceļ uz noteiktu un atjaunojamu termiņu atbilstīgi skaidriem noteikumiem, kas garantē neatkarību. Tos izvēlas no personām, kurām ir vajadzīgās zināšanas un pieredze dzelzceļa nozares regulēšanas jomā vai arī vajadzīgās zināšanas un pieredze kādas citas nozares regulēšanā, un vēlams no personām, kurām nav bijis profesionāls amats vai atbildība, intereses vai uzņēmējdarbības attiecības tieši vai netieši saistībā ar regulētajiem uzņēmumiem vai organizācijām divu gadu laikā vai ilgākā periodā, kas noteikts valsts tiesību aktos pirms šo personu iecelšanas, kā arī to pilnvaru laikā. Šīs personas to skaidri apliecina atbilstošā interešu deklarācijā. Pēc tam ne mazāk kā divus gadus vai ilgākā periodā, kas noteikts valsts tiesību aktos, tiem nav profesionāla amata vai atbildības, interešu vai uzņēmējdarbības attiecību ar nevienu no regulētajiem uzņēmumiem vai struktūrām. Tiem ir visas tiesības pieņemt darbā un vadīt regulatīvās iestādes personālu. Tie darbojas pilnīgai neatkarīgi un tos nekādos apstākļos nevar ietekmēt valdības vai kāda privāta vai publiska uzņēmuma norādījumi. |
Pamatojums
Šis ir Parlamenta grozījums pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr. 61
Padomes nostāja
55. pants – 3. punkts – 2. daļa
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
Personām, kas ir atbildīgas par lēmumiem, kurus pieņem regulatīvā iestāde saskaņā ar 56. pantu, ir visas tiesības pieņemt darbā un vadīt regulatīvās iestādes personālu. | Tiem ir visas tiesības pieņemt darbā un vadīt regulatīvās iestādes personālu. |
Pamatojums
Ar šo grozījumu tiek atjaunots Komisijas priekšlikuma sākotnējais teksts.
Grozījums Nr. 62
Padomes nostāja
56. pants – 2. punkts – 2. daļa (jauna)
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
| Regulatīvā iestāde arī cieši sadarbojas ar valsts drošības iestādi Direktīvas 2008/57/EK nozīmē un licencēšanas iestādi šīs direktīvas nozīmē. |
| Dalībvalstis nodrošina, ka šīs iestādes kopīgi izstrādā informācijas apmaiņas un sadarbības sistēmu, kuras mērķis ir novērst faktorus, kas var nelabvēlīgi ietekmēt konkurenci vai drošību dzelzceļa pārvadājumu tirgū. Šajā sistēmā ir jāparedz mehānisms, ar kura palīdzību regulatīvā iestāde var sniegt valsts drošības un licencēšanas iestādei nesaistošus ieteikumus par jautājumiem, kas var ietekmēt konkurenci dzelzceļa pārvadājumu tirgū, bet valsts drošības iestāde — par jautājumiem, kas var ietekmēt drošību tajā. |
| Neskarot katras iestādes tiesības uz neatkarīgu darbību tai noteiktajās kompetences jomās, attiecīgā iestāde izskata šādus ieteikumus un attiecīgā gadījumā pirms lēmumu pieņemšanas pamato savu nodomu no tiem atkāpties. |
Pamatojums
Šis ir EP kompromisa priekšlikums, kura pamatā ir Padomes kompromisa priekšlikums.
Grozījums Nr. 63
Padomes nostāja
56. pants – 4. punkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
4. Regulatīvajai iestādei ir organizatoriskās spējas, kas vajadzīgas tās funkciju veikšanai. | 4. Regulatīvajai iestādei ir vajadzīgās organizatoriskās spējas cilvēkresursu un materiālās bāzes jomā, kas ir atbilstīgas dzelzceļa nozares nozīmei attiecīgajā dalībvalstī. |
Pamatojums
Šis ir EP atbalstīts Prezidentūras kompromisa priekšlikums.
Grozījums Nr. 64
Padomes nostāja
56. pants – 5.a punkts (jauns)
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
| 5.a Regulatīvā iestāde regulāri un ne retāk kā reizi divos gados apspriežas ar dzelzceļa kravu un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu lietotāju pārstāvjiem, lai ņemtu vērā viņu viedokli par dzelzceļa tirgu. |
Pamatojums
Šis ir EP atbalstīts Prezidentūras kompromisa priekšlikums.
Grozījums Nr. 65
Padomes nostāja
56. pants – 5.b punkts (jauns)
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
| 5.b Regulatīvā iestāde paziņo Komisijai par ikvienu sūdzību, kas attiecināma uz regulatīvās iestādes lēmumu saistībā ar 1.–3.b punktu. Komisija divu nedēļu laikā pēc sūdzības saņemšanas, ja nepieciešams, prasa izdarīt izmaiņas attiecīgajā lēmumā, lai nodrošinātu tā atbilstību Savienības tiesību aktiem. Regulatīvā iestāde groza savu lēmumu, ņemot vērā Komisijas prasītās izmaiņas. |
Pamatojums
Šis ir Parlamenta grozījums pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr. 66
Padomes nostāja
56. pants – 6. punkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
6. Regulatīvajai iestādei ir tiesības prasīt attiecīgu informāciju no infrastruktūras pārvaldītāja, pieteikuma iesniedzējiem un jebkuras iesaistītās trešās personas attiecīgajā dalībvalstī. | 6. Īstenojot visas savas pilnvaras, regulatīvajai iestādei ir tiesības prasīt attiecīgu informāciju no infrastruktūras pārvaldītāja, pieteikuma iesniedzējiem un jebkuras iesaistītās trešās personas attiecīgajā dalībvalstī. |
Pieprasīto informāciju sniedz bez liekas kavēšanās. Regulatīvajai iestādei ir iespējas ar piemērotām sankcijām, tostarp sodanaudām, nodrošināt šādu pieprasījumu izpildi. Regulatīvajai iestādei sniedzamajā informācijā ietver visas ziņas, ko regulatīvā iestāde pieprasa saistībā ar tās apelācijas funkciju un tās konkurences pārraudzības funkciju dzelzceļa pakalpojumu tirgos saskaņā ar 2. punktu. Tas ietver statistikas un tirgus novērošanas mērķiem vajadzīgos datus. | Pieprasīto informāciju sniedz bez liekas kavēšanās un ne vēlāk kā regulatīvās iestādes noteiktajā termiņā, kas nepārsniedz vienu mēnesi. Regulatīvajai iestādei ir iespējas ar piemērotām sankcijām, tostarp sodanaudām, nodrošināt šādu pieprasījumu izpildi. Regulatīvajai iestādei sniedzamajā informācijā ietver visas ziņas, ko regulatīvā iestāde pieprasa saistībā ar tās apelācijas funkciju un tās konkurences pārraudzības funkciju dzelzceļa pakalpojumu tirgos saskaņā ar 2. punktu. Tas ietver statistikas un tirgus novērošanas mērķiem vajadzīgos datus. |
Pamatojums
Šis ir kompromisa priekšlikums par sūdzību izskatīšanas procedūru, kas jāievēro regulatīvajai iestādei, un tas ir jāskata saistībā ar ierosinātajiem grozījumiem 56. panta 7. punktā.
Grozījums Nr. 67
Padomes nostāja
56. pants – 7. punkts – 1. daļa
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
7. Regulatīvā iestāde ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc visas tās informācijas saņemšanas, kas attiecas uz jebkuru sūdzību, pieņem lēmumu un rīkojas, lai stāvokli uzlabotu. | 7. Regulatīvā iestāde izskata visas sūdzības, attiecīgā gadījumā pieprasa vajadzīgo informāciju un viena mēneša laikā pēc sūdzības saņemšanas sāk apspriedes ar visām iesaistītajām pusēm. Tā pieņem lēmumu par sūdzībām, rīkojas, lai stāvokli uzlabotu, un informē attiecīgās puses par savu argumentēto lēmumu iepriekš noteiktā un saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā desmit nedēļas pēc sūdzības saņemšanas. |
Neskarot valstu konkurences iestāžu pilnvaras nodrošināt konkurenci dzelzceļa pakalpojumu tirgos, regulatīvā iestāde attiecīgā gadījumā pēc pašas iniciatīvas lemj par piemērotiem pasākumiem, lai koriģētu nevēlamas tendences šajos tirgos, it sevišķi atsaucoties uz 1. punkta a) līdz g) apakšpunktu. | Neskarot valstu konkurences iestāžu pilnvaras nodrošināt konkurenci dzelzceļa pakalpojumu tirgos, regulatīvā iestāde attiecīgā gadījumā pēc pašas iniciatīvas lemj par piemērotiem pasākumiem, lai koriģētu diskrimināciju pret pieteikuma iesniedzējiem, tirgus izkropļojumus un citas nevēlamas tendences šajos tirgos, it sevišķi atsaucoties uz 1. punkta a) līdz g) apakšpunktu. |
Pamatojums
Šis ir referentes atbalstītais Prezidentūras kompromisa priekšlikums.
Grozījums Nr. 68
Padomes nostāja
57. pants – 1. punkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
1. Regulatīvās iestādes apmainās ar informāciju par savu darbu un lēmumu pieņemšanas principiem un praksi un citādi sadarbojas, lai visā Savienībā koordinētu savu lēmumu pieņemšanu. Šajā nolūkā tās iesaistās un kopīgi strādā darba grupā, kuras sanāksmes notiek regulāri. Lai nodrošinātu rosīgu attiecīgo regulatīvo iestāžu sadarbību, Komisija tām palīdz veikt šo uzdevumu. | 1. Regulatīvās iestādes apmainās ar informāciju par savu darbu un lēmumu pieņemšanas principiem un praksi un citādi sadarbojas, lai visā Savienībā koordinētu savu lēmumu pieņemšanu. Šajā nolūkā tās iesaistās un kopīgi strādā tīklā, kura sanāksmes notiek regulāri. Komisija ir šā tīkla dalībniece, tā koordinē un atbalsta tā darbību un attiecīgā gadījumā sniedz ieteikumus. Tā nodrošina rosīgu attiecīgo regulatīvo iestāžu sadarbību. |
Pamatojums
Šis ir Prezidentūras kompromisa priekšlikums, kurā veikti jauni labojumi (svītrots vārds „nesaistošus”).
Grozījums Nr. 69
Padomes nostāja
57. pants – 1.a punkts (jauns)
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
| 1.a Komisija, ievērojot Direktīvā 95/46 un Regulā 45/2001 paredzētos noteikumus par datu aizsardzību, atbalsta 1. punktā minētās informācijas apmaiņu starp tīkla iestādēm, iespējams, ar elektroniskajiem līdzekļiem, ievērojot attiecīgo uzņēmumu sniegto komercnoslēpumu konfidencialitāti. |
Grozījums Nr. 70
Padomes nostāja
57. pants – 3. punkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
3. Ja ir saņemta sūdzība vai tiek veikta izmeklēšana pēc pašas iniciatīvas saistībā ar jautājumiem par piekļuvi starptautiskam vilcienu ceļam vai maksu par to, kā arī sakarā ar konkurences novērošanu tirgū saistībā ar starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem, attiecīgā regulatīvā iestāde apspriežas ar regulatīvajām iestādēm visās citās dalībvalstīs, cauri kurām iet attiecīgais starptautiskais vilcienu ceļš, un pirms lēmuma pieņemšanas pieprasa no tām visu vajadzīgo informāciju. | 3. Ja ir saņemta sūdzība vai tiek veikta izmeklēšana pēc pašas iniciatīvas saistībā ar jautājumiem par piekļuvi starptautiskam vilcienu ceļam vai maksu par to, kā arī sakarā ar konkurences novērošanu tirgū saistībā ar starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem, attiecīgā regulatīvā iestāde apspriežas ar regulatīvajām iestādēm visās citās dalībvalstīs, cauri kurām iet attiecīgais starptautiskais vilcienu ceļš, un attiecīgā gadījumā ar Komisiju un pirms lēmuma pieņemšanas pieprasa no tām visu vajadzīgo informāciju. |
Grozījums Nr. 71
Padomes nostāja
57. pants – 6.a punkts (jauns)
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
| 6.a Pēc regulatīvās iestādes pieprasījuma Komisija var piedalīties 2.–6. punktā minētajās darbībās, lai veicinātu regulatīvo iestāžu sadarbību atbilstīgi šo punktu prasībām. |
Pamatojums
Šis ir Padomes kompromisa priekšlikums, ko EP atbalstīja, jo tas atbilst līdzīgam EP grozījumam pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr. 72
Padomes nostāja
57. pants – 7. punkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
7. Regulatīvās iestādes izstrādā kopīgus principus un praksi lēmumu pieņemšanai, kas ietilpst to pilnvarās saskaņā ar šo direktīvu. Balstoties uz regulatīvo iestāžu pieredzi un 1. punktā minētās darba grupas darbību un ja ir jānodrošina efektīva regulatīvo iestāžu sadarbība, Komisija var pieņemt pasākumus, ar ko nosaka šādus kopīgus principus un praksi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. | 7. Regulatīvās iestādes izstrādā kopīgus principus un praksi lēmumu pieņemšanai, kas ietilpst to pilnvarās saskaņā ar šo direktīvu. Balstoties uz regulatīvo iestāžu pieredzi un 1. punktā minētā tīkla darbību un ja ir jānodrošina efektīva regulatīvo iestāžu sadarbība, Komisija var pieņemt pasākumus, ar ko nosaka šādus kopīgus principus un praksi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
Grozījums Nr. 73
Padomes nostāja
60. pants – 2. punkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
2. Pilnvaras pieņemt direktīvas 20. pantā, 35. panta 3. punktā, 43. panta 2. punktā un 56. panta 11. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no … Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšanas termiņu automātiski pagarina uz tādu pašu laikposmu, ja Eiropas Parlaments un Padome neiebilst pret šādu pagarināšanu vismaz trīs mēnešus pirms kārtējā deleģēšanas termiņa beigām. | 2. Pilnvaras pieņemt ... pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no … Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšanas termiņu automātiski pagarina uz tādu pašu laikposmu, ja Eiropas Parlaments un Padome neiebilst pret šādu pagarināšanu vismaz trīs mēnešus pirms kārtējā deleģēšanas termiņa beigām. |
Pamatojums
Par šajā punktā minētajiem pantiem joprojām notiek sarunas.
Grozījums Nr. 74
Padomes nostāja
60. pants – 3. punkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 20. pantā, 35. panta 3. punktā, 43. panta 2. punktā un 56. panta 11. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par deleģējuma atsaukšanu izbeidz minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus. | 3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt ... pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par deleģējuma atsaukšanu izbeidz minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus. |
Pamatojums
Par šajā punktā minētajiem pantiem joprojām notiek sarunas.
Grozījums Nr. 75
Padomes nostāja
60. pants – 5. punkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
5. Saskaņā ar 20. pantu, 35. panta 3. punktu, 43. panta 2. punktu un 56. panta 11. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu pagarina par diviem mēnešiem. | 5. Saskaņā ar ... pantā pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu pagarina par diviem mēnešiem. |
Pamatojums
Par šajā punktā minētajiem pantiem joprojām notiek sarunas.
Grozījums Nr. 76
Padomes nostāja
61. pants
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
Pēc dalībvalsts lūguma vai pēc savas iniciatīvas Komisija izvērtē konkrētus pasākumus, ko valstu iestādes pieņēmušas attiecībā uz šīs direktīvas piemērošanu, par dzelzceļa infrastruktūras un pakalpojumu piekļuves nosacījumiem, dzelzceļa uzņēmumu licencēšanu, infrastruktūras maksām un jaudas iedalīšanu 12 mēnešos pēc minēto pasākumu pieņemšanas. Četros mēnešos no šāda lūguma saņemšanas Komisija saskaņā ar 62. panta 2. punktā minēto procedūru lemj, vai var turpināt piemērot attiecīgo pasākumu. | Pēc dalībvalsts, regulatīvās iestādes lūguma vai pēc savas iniciatīvas Komisija izvērtē konkrētus pasākumus, ko valstu iestādes pieņēmušas attiecībā uz šīs direktīvas piemērošanu, par dzelzceļa infrastruktūras un pakalpojumu piekļuves nosacījumiem, dzelzceļa uzņēmumu licencēšanu, infrastruktūras maksām un jaudas iedalīšanu 12 mēnešos pēc minēto pasākumu pieņemšanas. Četros mēnešos no šāda lūguma saņemšanas Komisija saskaņā ar 62. panta 2. punktā minēto procedūru lemj, vai var turpināt piemērot attiecīgo pasākumu. |
Grozījums Nr. 77
Padomes nostāja
62. pants – 3. punkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu. | 3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. |
Pamatojums
Šis ir Parlamenta grozījums pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr. 78
Padomes nostāja
63. pants
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
Komisija vēlākais līdz 2012. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par II nodaļas īstenošanu. | Komisija vēlākais līdz 2012. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par II nodaļas īstenošanu. |
Šajā ziņojumā arī izvērtē tirgus attīstību, tostarp sagatavošanās darbu stāvokli turpmākai dzelzceļa tirgus atvēršanai. Komisija šajā ziņojumā analizē dažādus šā tirgus organizācijas veidus un šīs direktīvas ietekmi uz publiskiem pakalpojumu līgumiem un to finansēšanu. To darot, Komisija ņem vērā Regulas (EK) Nr. 1370/2007 īstenošanu un būtiskās atšķirības starp dalībvalstīm (tīklu blīvums, pasažieru skaits, vidējais ceļojuma attālums). Komisija šajā ziņojumā vajadzības gadījumā ierosina papildu likumdošanas pasākumus, lai veicinātu jebkādu šādu tirgu atvēršanu, un novērtē jebkādu šādu pasākumu ietekmi. | Šajā ziņojumā arī izvērtē tirgus attīstību, tostarp sagatavošanās darbu stāvokli turpmākai dzelzceļa tirgus atvēršanai. Komisija šajā ziņojumā analizē dažādus šā tirgus organizācijas veidus un šīs direktīvas ietekmi uz publiskiem pakalpojumu līgumiem un to finansēšanu. To darot, Komisija ņem vērā Regulas (EK) Nr. 1370/2007 īstenošanu un būtiskās atšķirības starp dalībvalstīm (tīklu blīvums, pasažieru skaits, vidējais ceļojuma attālums). Komisija vajadzības gadījumā ierosina likumdošanas pasākumus par iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu un pienācīgu nosacījumu izstrādi, lai nodrošinātu nediskriminējošu piekļuvi infrastruktūrai, pamatojoties uz spēkā esošām prasībām par infrastruktūras pārvaldības un pārvadājumu darbību nodalīšanu, un novērtē jebkādu šādu pasākumu ietekmi. |
Grozījums Nr. 79
Padomes nostāja
63.a pants (jauns)
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
| Eiropas regulatīvā iestāde |
| Balstoties uz valstu regulatīvo iestāžu tīkla pieredzi, Komisija ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs direktīvas publicēšanas iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par regulatīvo iestāžu sadarbību. Komisija vajadzības gadījumā ierosina papildu pasākumus, lai nodrošinātu Eiropas dzelzceļa tirgus pilnīgāku regulatīvo pārraudzību, jo īpaši uzraudzības un arbitrāžas vajadzībām, kas sevišķi attiecas uz starptautiskajiem pakalpojumiem. Šim nolūkam vajadzības gadījumā apsver arī tiesību aktu pieņemšanu. |
Grozījums Nr. 80
Padomes nostāja
64. pants – 1. punkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai ievērotu šo direktīvu, tostarp attiecībā uz to, kā prasības izpilda uzņēmumi, operatori, pieteikuma iesniedzēji, iestādes un citas attiecīgas struktūras, līdz …*. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu. | 1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai ievērotu šo direktīvu, tostarp attiecībā uz to, kā prasības izpilda uzņēmumi, operatori, pieteikuma iesniedzēji, iestādes un citas attiecīgas struktūras, līdz …*. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu. |
________________ | ________________ |
* OV: lūgums ievietot datumu – 36 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. | * OV: lūgums ievietot datumu – 12 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. |
Pamatojums
Šis grozījums aizstāj iepriekšējo EP grozījuma tekstu, tomēr saglabā 12 mēnešu transponēšanas termiņu, no kā EP neatkāpjas.
Grozījums Nr. 81
Padomes nostāja
64. pants – 2. punkts – 2. daļa
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
Direktīvas 55. panta 1. punktu piemēro no….*. | svītrots |
______________ |
|
* OV: lūgums ievietot datumu 60 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. |
|
Pamatojums
Šis Padomes grozījums neatspoguļo Parlamenta nostāju.
Grozījums Nr. 82
Padomes nostāja
I pielikums – 6. ievilkums
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
– piekļuves ceļi pasažieriem un kravām, ieskaitot pievedceļus; | – piekļuves ceļi pasažieriem un kravām, ieskaitot gājēju celiņus un pievedceļus; |
Pamatojums
Šis ir Parlamenta grozījums pirmajā lasījumā, kurā veiktas nelielas izmaiņas, lai ņemtu vērā ar Padomi notiekošās sarunas.
Grozījums Nr. 83
Padomes nostāja
II pielikums – 2. punkts – a apakšpunkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
a) pasažieru dzelzceļa stacijas, to ēkas un cits aprīkojums, tostarp satiksmes informācijas sniegšanai un vietas biļešu pārdošanai; | a) pasažieru dzelzceļa stacijas, to ēkas un cits aprīkojums, tostarp satiksmes informācijas sniegšanai un piemērotas vietas biļešu pārdošanai; |
Pamatojums
Šis ir Parlamenta grozījums pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr. 84
Padomes nostāja
II pielikums – 2. punkts – e apakšpunkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
e) apkopes iekārtas, izņemot smagās apkopes pakalpojumus, ko sniedz apkopes iekārtās, kas ir paredzētas vienīgi konkrētiem ritošā sastāva veidiem, un citas tehniskas iekārtas, tostarp tīrīšanas un mazgāšanas iekārtas; | e) apkopes iekārtas, izņemot apjomīgas apkopes iekārtas, kas ir paredzētas ātrvilcieniem vai citiem ritošā sastāva veidiem, kuriem ir vajadzīgas īpašas iekārtas; |
| ea) citas tehniskas iekārtas tostarp tīrīšanas un mazgāšanas iekārtas; |
Grozījums Nr. 85
Padomes nostāja
II pielikums – 3. punkts – a apakšpunkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
vilces strāvu, maksu par to rēķinos norādot atsevišķi no maksas par elektroapgādes iekārtu izmantošanu; | vilces strāvu, maksu par to rēķinos norādot atsevišķi no maksas par elektroapgādes iekārtu izmantošanu, neskarot Direktīvas 2009/72/EK piemērošanu; |
Grozījums Nr. 86
Padomes nostāja
II pielikums – 3. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
| aa) visiem operatoriem vienādus nosacījumus un cenas attiecībā uz energoapgādes un elektropārvades līniju izmantošanu; |
Pamatojums
Šis ir Parlamenta grozījums pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr. 87
Padomes nostāja
V pielikums – 1. punkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
vienošanās darbības jomu attiecībā uz infrastruktūru un apkalpes iekārtām, strukturējot saskaņā ar II pielikumu. Tajā ietver visus infrastruktūras pārvaldības aspektus, tostarp jau ekspluatācijā esošas infrastruktūras tehnisko apkopi un atjaunošanu; | vienošanās darbības jomu attiecībā uz infrastruktūru un apkalpes iekārtām, strukturējot saskaņā ar II pielikumu. Tajā ietver visus infrastruktūras pārvaldības aspektus, tostarp jau ekspluatācijā esošas infrastruktūras tehnisko apkopi un atjaunošanu. Vajadzības gadījumā var tikt ietverta arī jaunas infrastruktūras būvniecība; |
Pamatojums
Šis ir Parlamenta grozījums pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr. 88
Padomes nostāja
V pielikums – 2. punkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
maksājumiem vai piešķirtajiem līdzekļiem precizē to struktūru šādā sadalījumā: II pielikumā norādītajiem infrastruktūras pakalpojumiem, tehniskajai apkopei un infrastruktūras nepaveiktās tehniskās apkopes izpildei; | maksājumiem vai piešķirtajiem līdzekļiem precizē to struktūru šādā sadalījumā: II pielikumā norādītajiem infrastruktūras pakalpojumiem, tehniskajai apkopei un atjaunošanai un infrastruktūras nepaveiktās tehniskās apkopes un atjaunošanas izpildei. Attiecīgā gadījumā var tikt iekļauta jaunai infrastruktūrai piešķirto maksājumu vai līdzekļu struktūra; |
Grozījums Nr. 89
Padomes nostāja
V pielikums – 5. punkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
5. stimulus, kas minēti 30. panta 1. punktā, izņemot tādus stimulus, ko īsteno ar normatīviem pasākumiem atbilstīgi 30. panta 3. punktam; | 5. stimulus atbilstīgi 30. panta 1. punktam; |
Pamatojums
Ar šo grozījumu tiek atjaunots Komisijas priekšlikuma sākotnējais teksts.
Grozījums Nr. 90
Padomes nostāja
V pielikums – 8. punkts
| |
Padomes nostāja | Grozījums |
8. noteikumus par to, kā rīkoties ievērojamu darbības traucējumu gadījumā un ārkārtas situācijās, tostarp ārkārtas rīcības plānus, un līgumiskās vienošanās izbeigšanu pirms termiņa un lietotāju informēšanu; | 8. noteikumus par to, kā rīkoties ievērojamu darbības traucējumu gadījumā un ārkārtas situācijās, tostarp ārkārtas rīcības plānus, un līgumiskās vienošanās izbeigšanu pirms termiņa un lietotāju savlaicīgu informēšanu; |
Pamatojums
Šis ir Parlamenta grozījums pirmajā lasījumā, kurā veiktas nelielas izmaiņas, lai ņemtu vērā ar Padomi notiekošās sarunas.
Paskaidrojums
Pēc Eiropas Parlamenta nostājas pieņemšanas pirmajā lasījumā 2011. gada 11. novembrī Padome 2011. gada 12. decembrī panāca politisku vienošanos un 2012. gada 8. martā ar kvalificētu balsu vairākumu pieņēma nostāju pirmajā lasījumā. Kopš 2012. gada janvāra notiek neformālas sarunas starp Parlamentu, Padomi un Komisiju, lai panāktu vienošanos otrajā lasījumā. Taču, tā kā Padome savā nostājā visai maz ir ņēmusi vērā šajās sarunās panāktos rezultātus, referente savā ieteikuma projektā galvenokārt atbalsta Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemto nostāju, izņemot nelielas izmaiņas, ko Padome veikusi Komisijas priekšlikumā.
Komisija savā paziņojumā par Padomes nostāju norāda[4]:
„Joprojām tiecoties uz vispārējo vienkāršošanas un pārredzamības uzlabošanas mērķi, konsolidējot trīs spēkā esošās direktīvas un to grozījumus, Padome tomēr vājināja Komisijas priekšlikumu attiecībā uz pakalpojumiem, kas saistīti ar dzelzceļu, infrastruktūras finansēšanu, maksu par infrastruktūras izmantošanu un regulatīvās iestādes pilnvarām. Dažos gadījumos Padomes nostājā pausts atbalsts spēkā esošajiem tiesību aktiem bez turpmākiem uzlabojumiem.”
Referente piekrīt Komisijas sniegtajam kritiskajam vērtējumam par Padomes nostāju. Pirmajā lasījumā Eiropas Parlaments piedāvā drosmīgus priekšlikumus, lai izveidotu vienotu Eiropas dzelzceļa telpu. Šādas telpas izveidei arī turpmāk jābūt mūsu mērķim, jo dažādās valstu dzelzceļa sistēmas sadrumstalo nozari pa valstīm, būtiski ierobežojot nozares attīstību un dzelzceļa transporta konkurētspēju attiecībā pret citiem transporta veidiem. Lai turpinātu veidot vienotu Eiropas dzelzceļa telpu, Eiropas Parlamentam jāturpina virzīties uz saviem mērķiem.
Kopš šā gada janvāra Eiropas Parlamenta delegācija piedalās neformālās sarunās ar Padomi un Komisiju, lai uzlabotu Padomes sagatavoto tekstu, un vairākos jautājumos ir panākts progress. Taču par būtiskākajiem jautājumiem diskusija turpināsies līdz četru mēnešu laikposma beigām, kas atvēlēts otrajam lasījumam Eiropas Parlamentā.
Šie galvenie jautājumi ir izklāstīti turpmāk tekstā.
Regulatīvā iestāde
Padomes tekstā rodamas atbildes uz vairākiem Parlamenta izvirzītiem jautājumiem, un tas uzlabo spēkā esošos tiesību aktus un zināmā mērā palielina valsts regulatīvo iestāžu nozīmi un paplašina to pilnvaras. Neatkarīgiem regulatoriem ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences nosacījumus lielajiem un mazajiem dzelzceļa uzņēmumiem. Taču joprojām iespējams uzlabot tekstu attiecībā uz regulatīvās iestādes neatkarību un kārtību, kādā tā izskata sūdzības,— būtu jācenšas panākt lielāku neatkarību un īsākus lēmumu pieņemšanas termiņus. Galu galā valsts regulatīvajām iestādēm jākļūst par uzticamām struktūrām, kuru lēmumi ir pamatoti un savlaicīgi. Parlaments pirmajā lasījumā arī nolēma, ka ilgākā termiņā būtu jāizveido Eiropas regulatīvā iestāde, kas uzraudzītu pārrobežu transportu. Lai nodrošinātu pamatu šādas iestādes izveidei, būtu jāizveido valsts regulatīvo iestāžu tīkls.
Finansēšana
Eiropas Parlamentam būtu jāturpina īstenot centienus, lai panāktu stabilāku dzelzceļa infrastruktūras finansēšanas kārtību. It īpaši būtu jānoraida Padomes priekšlikums saīsināt termiņu daudzgadu līgumiskajām vienošanām līdz trīs gadiem un tā vietā būtu jāierosina noteikt septiņus gadus ilgu līgumu darbības termiņu. Šādas līgumiskas vienošanās nosaka pamatprincipus, par kuriem vienojušās valsts iestādes un infrastruktūras pārvaldītājs, attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību un attīstību un tādējādi nodrošina infrastruktūras pārvaldītājam un galu galā ar dzelzceļa uzņēmumiem stabilu pamatu viņu darbībai. Attiecīgi būtu jānostiprina noteikumi par infrastruktūras pārvaldītāja finansiālo situāciju, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis atbilstīgi risina jautājumus, kas saistīti ar finansējuma trūkumu.
Tīkla pārvaldības neatkarība un finanšu pārredzamība
Eiropas Parlaments pieņēma izmaiņas, lai it īpaši uzlabotu finansējuma plūsmu pārredzamību integrētos uzņēmumos, kas sniedz dzelzceļa transporta un infrastruktūras pārvaldības pakalpojumus. Padome nolēma nemainīt patlaban spēkā esošo tiesību aktu formulējumu, lai gan tieši šā formulējuma dēļ ir radušās būtiskas interpretācijas atšķirības un ierosinātas vairākas lietas Eiropas Savienības Tiesā. Tāpēc ir acīmredzams, ka, lai nodrošinātu lielāku skaidrību, teksts saistībā ar šo jautājumu ir jāuzlabo.
Infrastruktūras maksas noteikšanas principi
Eiropas Parlaments jau no paša sākuma uzstāja, ka jāievieš obligāts mehānisms, lai samazinātu vilcienu radītā trokšņa emisijas. Skaļi vilcieni negatīvi ietekmē cilvēku veselību un tādējādi viņu attieksmi pret dzelzceļa transportu un galu galā traucē nozares attīstībai. Tāpēc būtu jāizstrādā efektīvs trokšņa mazināšanas plāns.
Vēl viens ar maksas noteikšanu saistīts aspekts ir ERTMS ieviešanas veicināšana, piemērojot bonus-malus sistēmu vilcieniem, kuri aprīkoti ar ETCS un brauc līnijās, kuras nav aprīkotas ar šo sistēmu. ERTMS ieviešana ir bijusi lēna, un nereti dalībvalstis to apzināti kavējušas. Sistēmai ir ļoti būtiska nozīme, lai paplašinātu pārrobežu dzelzceļa transporta nozari, un tāpēc tās izmantošana būtu jāveicina, lai šis transporta veids kļūtu pievilcīgāks, it īpaši kravu pārvadājumiem.
Infrastruktūras pārvaldītāja galvenās funkcijas
Infrastruktūras pārvaldītāja nozīmes un atbildības palielināšana ir būtisks mērķis, lai panāktu tīkla taisnīgāku pārvaldību. Vilcienu ceļu iedalīšana un maksas noteikšana un iekasēšana jau ir atzīti par infrastruktūras pārvaldītāja būtiskiem uzdevumiem. Taču arī tīkla attīstībai jākļūst par vienu no šiem uzdevumiem, un tāpēc lēmumi par jauniem ieguldījumiem infrastruktūrā būtu jāpieņem infrastruktūras pārvaldītājam, kurš, plānojot jaunus projektus, ņem vērā visas nozares vajadzības.
Piekļuve ar dzelzceļu saistītiem pakalpojumiem
Pārredzamiem noteikumiem par piekļuvi ar dzelzceļu saistītiem pakalpojumiem un apkalpes iekārtām (kravas termināļiem, apkopes iekārtām, vilcienu sastāvu komplektēšanas iekārtām u. c.) ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu to, ka pārvadājumu veicēji var sniegt savus pakalpojumus. Pašreizējās sarunas par šo jautājumu noris pareizajā virzienā. Taču, lai parādītu, cik lielu nozīmi Parlaments piešķirt šim jautājumam, jūsu referente atkārtoti iesniedz vairākus pirmajā lasījumā apstiprinātos grozījumus.
Nobeiguma noteikumi — spēkā stāšanās termiņš
Padome pieprasa pārāk garu šīs jaunās direktīvas spēkā stāšanās termiņu — 36 mēnešus lielākajai daļai noteikumu un pat 60 mēnešus, lai izveidotu regulatīvo iestādi, kuras izveide paredzēta jau spēkā esošajos tiesību aktos. Šādas direktīvas spēkā stāšanās termiņš nav pieņemams un nevajadzīgi kavētu steidzami īstenojamu reformu. Tāpēc jūsu referente uzstāj, ka direktīvas transponēšanai jānosaka 12 mēnešu termiņš.
Tāpēc attiecībā uz visiem šiem galvenajiem aspektiem jūsu referente atkārtoti ierosinās Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtos grozījumus, lai notiekošajā trialogā ar Padomi aizstāvētu Parlamenta nostāju, kas tika pieņemta ar lielu balsu vairākumu.
PROCEDŪRA
Virsraksts | Eiropas dzelzceļa vienotā telpa (pārstrādāta redakcija) | |||
Atsauces | 18581/2/2011 – C7-0073/2012 – 2010/0253(COD) | |||
1. lasījuma datums EP – P numurs | 16.11.2011 T7-0503/2011 | |||
Komisijas priekšlikums | COM(2010)0475 - C7-0268/2010 | |||
Datums, kad plenārsēdē paziņoja par Padomes nostājas saņemšanu pirmajā lasījumā | 15.3.2012 | |||
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē | TRAN 15.3.2012 |
|
|
|
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums | Debora Serracchiani 27.9.2010 |
|
|
|
Izskatīšana komitejā | 23.4.2012 | 30.5.2012 |
|
|
Pieņemšanas datums | 31.5.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 35 6 1 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Magdi Cristiano Allam, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Antonio Cancian, Michael Cramer, Joseph Cuschieri, Philippe De Backer, Luis de Grandes Pascual, Christine De Veyrac, Saïd El Khadraoui, Ismail Ertug, Carlo Fidanza, Jacqueline Foster, Mathieu Grosch, Jim Higgins, Juozas Imbrasas, Dieter-Lebrecht Koch, Jaromír Kohlíček, Georgios Koumoutsakos, Werner Kuhn, Eva Lichtenberger, Gesine Meissner, Mike Nattrass, Hubert Pirker, Dominique Riquet, Petri Sarvamaa, Debora Serracchiani, Laurence J.A.J. Stassen, Keith Taylor, Silvia-Adriana Ţicău, Giommaria Uggias, Thomas Ulmer, Artur Zasada, Roberts Zīle | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Andrea Cozzolino, Spyros Danellis, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Sabine Wils, Janusz Władysław Zemke | |||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Mario Pirillo | |||
Iesniegšanas datums | 7.6.2012 | |||