Sesijas dokuments
11.10.2012
***I
ZIŅOJUMS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa īpašumu
( COM(2011)0142 – C7‑0085/2011 – 2011/0062(COD) )
Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: Antolín Sánchez Presedo
Atzinuma sagatavotājs(*):
Kurt Lechner, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 50. pants
PR_COD_1amCom
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums |
* Apspriežu procedūra *** Piekrišanas procedūra ***I Parastā likumdošanas procedūra (pirmais lasījums) ***II Parastā likumdošanas procedūra (otrais lasījums) ***III Parastā likumdošanas procedūra (trešais lasījums)
(Norādītā procedūra pamatojas uz akta projektā ierosināto juridisko pamatu.)
|
Grozījumi akta projektā |
Izmaiņas, kas ar Parlamenta grozījumiem izdarītas akta projektā, ir iezīmētas treknā slīprakstā. Teksts, kas iezīmēts parastā slīprakstā, tehniskajiem dienestiem norāda tās akta projekta daļas, kurās ierosināti labojumi, lai sagatavotu galīgo teksta redakciju (piemēram, nepārprotami kļūdainas teksta daļas vai to izlaidumi kādā no valodām). Šos ierosinātos labojumus apstiprina attiecīgie tehniskie dienesti.
Informācijas bloka, ko ievieto pirms katra grozījuma attiecībā uz spēkā esošu aktu, kuru plānots grozīt ar attiecīgo akta projektu, trešajā un ceturtajā rindā attiecīgi norāda spēkā esošo aktu un tā atbilstīgo teksta vienību. Daļas, kas tiek pārņemtas no tādas spēkā esoša akta teksta vienības, kura netiek grozīta ar attiecīgo akta projektu, bet kuru Parlaments nodomājis grozīt, iezīmē treknrakstā. Iespējamos šādu teksta daļu svītrojumus apzīmē šādi: […].
|
SATURS
Lpp.
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS 5
PASKAIDROJUMS 120
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (*) 124
JuridiskāS komitejaS ATZINUMS 199
PROCEDŪRA 235
(*) Iesaistītā komiteja – Reglamenta 50. pants
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa īpašumu
( COM(2011)0142 – C7‑0085/2011 – 2011/0062(COD) )
(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei ( COM(2011)0142 ),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0085/2011),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2011. gada 14. jūlija atzinumu[1],
– ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2011. gada 18. augusta atzinumu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu un Juridiskās komitejas atzinumu ( A7-0202/2012 ),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 1
Direktīvas priekšlikums
3. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(3) Finanšu krīze ir parādījusi, ka tirgus dalībnieku bezatbildīga rīcība var graut finanšu sistēmas pamatus, izraisot visu iesaistīto personu, it īpaši patērētāju, neuzticēšanos un, iespējams, radot smagas sociālās un ekonomiskās sekas. Daudzi patērētāji ir zaudējuši uzticību finanšu sektoram un kredītņēmēji aizvien vairāk piedzīvo grūtības, atmaksājot savus aizņēmumus, kā arī pieaug saistību nepildīšanas un piespiedu pārdošanas gadījumu skaits. Ņemot vērā problēmas, kas kļuva jūtamas finanšu krīzes rezultātā, un saistībā ar centieniem nodrošināt efektīvu un konkurētspējīgu iekšējo tirgu, Komisija ir ierosinājusi pasākumus attiecībā uz mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumiem, tostarp nodrošinot uzticamu kredītu starpniecības struktūru, ņemot vērā mērķi izveidot atbildīgus un uzticamus tirgus nākotnē un atjaunot patērētāju uzticēšanos. | (3) Finanšu krīze ir parādījusi, ka tirgus dalībnieku bezatbildīga rīcība var graut finanšu sistēmas pamatus, izraisot visu iesaistīto personu, it īpaši patērētāju, neuzticēšanos un, iespējams, radot smagas sociālās un ekonomiskās sekas. Daudzi patērētāji ir zaudējuši uzticību finanšu sektoram un kredītņēmēji aizvien vairāk piedzīvo grūtības, atmaksājot savus aizņēmumus, kā arī pieaug saistību nepildīšanas un piespiedu pārdošanas gadījumu skaits. Tādēļ G20 valstis pasūtīja, lai Finanšu stabilitātes padome izstrādātu principus par pareiziem mājokļu nekustamā īpašuma hipotekārā kredīta izsniegšanas standartiem. Lai gan daļa lielāko problēmu, kas bija saistītas ar krīzi, radās ārpus Savienības robežām, patērētājiem Savienībā bija ievērojams kredītsaistību apmērs, un liela daļa šo kredītsaistību bija mājokļa nekustamā īpašuma jomā. Tādēļ ir atbilstīgi nodrošināt to, lai Savienības tiesiskais regulējums šajā jomā būtu stabils, būtu saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un tiktu izmantota virkne piemērotu pieejamo instrumentu, tai skaitā aizdevuma apmēra attiecība pret ieķīlātā īpašuma vērtību, aizdevuma apmēra attiecība pret ienākumu apmēru, parādu apmēra attiecība pret ienākumu apmēru un līdzīgas proporcionālas attiecības. Šo darbību īstenošanā ir svarīgi ņemt vērā centienus nodrošināt efektīvu un konkurētspējīgu iekšējo tirgu, kas garantē finanšu stabilitāti, atbildīgu darbību tirgos un patērētāju uzticēšanos saskaņā ar apņemšanos, kas pausta Komisijas paziņojumā „Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos”1. |
| ________________ |
| 1 COM(2011)0206 , 13.4.2011. |
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
4. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(4) Ietekmes novērtējumā ir konstatēta virkne problēmu ES hipotekārajā tirgū saistībā ar bezatbildīgu aizdošanu un aizņemšanos pirmslīguma stadijā un kredīta starpnieku un iestāžu, kas nav kredītiestādes, bezatbildīgas rīcības iespējamā sfēra. Dažas problēmas konstatētas saistībā ar aizdevumiem, kuri denominēti ārvalstu valūtā un kurus patērētāji iegādājušies šajā valūtā, lai gūtu labumu no piedāvātās procentu likmes, taču bez atbilstošas izpratnes par valūtas risku. Šīs problēmas izraisa tirgus un regulatīvie trūkumi, kā arī citi faktori, piemēram, vispārējā ekonomikas situācija un zemais izpratnes līmenis finanšu jomā. Citu problēmu vidū ir neefektīvi un nekonsekventi reģistrācijas, licencēšanas un uzraudzības režīmi attiecībā uz kredīta starpniekiem un iestādēm, kas nav kredītiestādes un nodarbojas ar mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumu piedāvāšanu, vai šādu režīmu pilnīgs trūkums. Apzinātās problēmas, iespējams, var radīt ievērojamus makroekonomiskos blakusefektus, izraisīt kaitējumu patērētājiem, darboties kā ekonomiski vai juridiski šķēršļi pārrobežu darbībām un radīt nevienlīdzīgus konkurences apstākļus iesaistīto dalībnieku vidū. | (4) Komisija konstatēja virkni problēmu Savienības hipotekārajā tirgū saistībā ar bezatbildīgu aizdošanu un aizņemšanos un tirgus dalībnieku, tai skaitā kredīta starpnieku un iestāžu, kas nav kredītiestādes, bezatbildīgas rīcības iespējamo apjomu. Dažas problēmas konstatētas saistībā ar aizdevumiem, kuri denominēti ārvalstu valūtā un kurus patērētāji iegādājušies šajā valūtā, lai gūtu labumu no piedāvātās procentu likmes, taču bez atbilstošas informācijas vai izpratnes par valūtas risku. Šīs problēmas izraisa tirgus un regulatīvie trūkumi, kā arī citi faktori, piemēram, vispārējā ekonomikas situācija un zemais izpratnes līmenis finanšu jomā. Citu problēmu vidū ir neefektīvi un nekonsekventi reģistrācijas, licencēšanas un uzraudzības režīmi attiecībā uz kredīta starpniekiem un iestādēm, kas nav kredītiestādes un nodarbojas ar mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumu piedāvāšanu, vai šādu režīmu pilnīgs trūkums. Apzinātās problēmas, iespējams, var radīt ievērojamus makroekonomiskos blakusefektus, izraisīt kaitējumu patērētājiem, darboties kā ekonomiski vai juridiski šķēršļi pārrobežu darbībām un radīt nevienlīdzīgus konkurences apstākļus iesaistīto dalībnieku vidū. |
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
5. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(5) Lai veicinātu tāda funkcionējoša iekšējā tirgus rašanos, kurā ir augsts patērētāju aizsardzības līmenis mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumu jomā, vairākās jomās ir jāizveido saskaņota Savienības struktūra. Turklāt ir jāizveido saskaņoti standarti ar mērķi nodrošināt to, ka patērētājiem, kuri vēlas noslēgt mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumus, ir iespējams to veikt ar pārliecību, ka iestādes, ar kurām tie sadarbojas, veic savu darbu profesionāli un atbildīgi. | (5) Lai veicinātu tāda funkcionējoša iekšējā tirgus rašanos, kurā ir augsts patērētāju aizsardzības līmenis mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumu jomā, vairākās jomās ir jāizveido atbilstīgi saskaņota Savienības struktūra, ņemot vērā valstu un reģionālās atšķirības mājokļa nekustamā īpašuma tirgū un attiecīgi atšķirības šo mājokļu iegādei nepieciešamo kredītu izsniegšanā un ar to saistīto pakalpojumu sniegšanā. |
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (5a) Tādēļ ar šo direktīvu būtu jāizveido pārredzamāks, efektīvāks un konkurētspējīgāks iekšējais tirgus, izmantojot konsekventus, elastīgus un godīgus kredītlīgumus, kas attiecas uz mājokļa nekustamajiem īpašumiem, vienlaikus sekmējot ilgtspējīgus aizdevumus un aizņēmumus, kā arī finansiālo iekļaušanu un tādējādi nodrošinot augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni. |
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
6. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(6) Šai direktīvai ir jāuzlabo iekšējā tirgus izveidošanas un funkcionēšanas apstākļi, veicot dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu un nosakot kvalitātes standartus attiecībā uz noteiktiem pakalpojumiem, jo īpaši attiecībā uz kredītu sadali un piešķiršanu ar kreditoru un kredīta starpnieku palīdzību. Kredītu piešķiršanas pakalpojumu kvalitātes standartu izveidošana obligāti ietver noteikumu ieviešanu attiecībā uz licencēšanu un piesardzības prasībām. | (6) Šai direktīvai ir jāuzlabo iekšējā tirgus izveidošanas un funkcionēšanas apstākļi, veicot dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu un nosakot kvalitātes standartus attiecībā uz noteiktiem pakalpojumiem, jo īpaši attiecībā uz kredītu sadali un piešķiršanu ar kreditoru un kredīta starpnieku palīdzību, kā arī sekmējot labas prakses ievērošanu. Kredītu piešķiršanas pakalpojumu kvalitātes standartu izveidošana obligāti ietver noteikumu ieviešanu attiecībā uz licencēšanu un piesardzības prasībām. |
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
7. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(7) Jomās, uz kurām šī direktīva neattiecas, dalībvalstīm jādod brīva izvēle saglabāt vai ieviest valsts tiesību aktus. Dalībvalstīm jābūt spējīgām saglabāt vai ieviest valsts noteikumus tādās jomās kā līgumtiesības attiecībā uz kredītlīgumu spēkā esību, īpašuma novērtēšanu, zemes reģistru, līgumā iekļaujamo informāciju, jautājumiem, kas saistīti ar pēclīguma stadiju un pakalpojumu saistību nepildīšanu. | (7) Jomās, uz kurām šī direktīva neattiecas, dalībvalstīm jādod brīva izvēle saglabāt vai ieviest valsts tiesību aktus. Dalībvalstīm īpaši jābūt spējīgām saglabāt vai ieviest valsts noteikumus tādās jomās kā līgumtiesības attiecībā uz kredītlīgumu spēkā esību, īpašuma tiesības, zemesgrāmata, līgumā iekļaujamā informācija, jautājumi, kas saistīti ar pēclīguma stadiju un kas nav iekļauti šīs direktīvas darbības jomā. |
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
8. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(8) Tā kā patērētāji un uzņēmumi nav vienādā stāvoklī, tiem nav nepieciešams vienāds aizsardzības līmenis. Lai gan ir svarīgi nodrošināt patērētāju tiesības, ieviešot prasības, no kurām nevar atkāpties, noslēdzot nolīgumu, ir saprātīgi ļaut uzņēmumiem un organizācijām slēgt arī citus nolīgumus. Tādēļ šī direktīva jāpiemēro jau piešķirto kredītu patērētājiem. Dalībvalstīm tomēr ir iespēja paplašināt darbības jomu, attiecinot to uz fiziskām vai juridiskām personām, kuras nav patērētāji, jo īpaši, mikrouzņēmumiem, kā noteikts Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju. | (8) Tā kā patērētāji un uzņēmumi nav vienādā stāvoklī, tiem nav nepieciešams vienāds aizsardzības līmenis. Lai gan ir svarīgi nodrošināt patērētāju tiesības, ieviešot prasības, no kurām nevar atkāpties, noslēdzot nolīgumu, ir saprātīgi ļaut uzņēmumiem un organizācijām slēgt arī citus nolīgumus. |
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
10. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(10) Šo direktīvu nepiemēro dažiem kredītlīgumiem, kas ir jāatmaksā no pārdošanas ieņēmumiem par nekustamo īpašumu un kuru galvenais mērķis ir veicināt patēriņu, piemēram, kapitāla pārdošanas produktus vai citus līdzvērtīgus specializētus produktus. Šādiem kredītlīgumiem ir īpašas iezīmes, kas ir ārpus šīs direktīvas darbības jomas. Piemēram, tiem nepiemēro aizņēmēja kredītspējas novērtēšana, jo kreditors veic maksājumus aizņēmējam nevis otrādi. Šādam darījumam būtu arī, cita starpā, nepieciešama atšķirīga pirmslīguma informācija. Turklāt citi produkti, piemēram, reversais hipotekārais kredīts, kam piemīt salīdzināmas funkcijas, kā apgrieztajām vai mūža hipotēkām, neietver kredīta piešķiršanu, tādējādi paliekot ārpus šīs direktīvas darbības jomas. Tomēr šī direktīva jāpiemēro tiem nodrošinātajiem aizdevumiem, kuru galvenais mērķis ir atvieglot nekustamā īpašuma iegādi, tostarp tiem aizdevumiem, kam nav jāveic pamatsummas atmaksa vai tiem, kuru mērķis ir nodrošināt pagaidu finansējumu posmā starp viena nekustamā īpašuma pārdošanu un cita iegādi. | (10) Šo direktīvu nepiemēro dažiem kredītlīgumiem, ar kuriem saskaņā kreditors nomaksā ieguldījuma kopsummu, veic periodiskus maksājumus vai izmanto citus kredīta atmaksas veidus, lai atmaksātu summu, kas izriet no mājokļa nekustamā īpašuma pārdošanas, un kuru galvenais mērķis ir veicināt patēriņu, piemēram, kapitāla pārdošanas produktus vai citus līdzvērtīgus specializētus produktus. Šādiem kredītlīgumiem ir īpašas iezīmes, kas ir ārpus šīs direktīvas darbības jomas. Piemēram, tiem nepiemēro aizņēmēja kredītspējas novērtēšana, jo kreditors veic maksājumus aizņēmējam nevis otrādi. Šādam darījumam būtu arī, cita starpā, nepieciešama atšķirīga pirmslīguma informācija. Turklāt citi produkti, piemēram, reversais hipotekārais kredīts, kam piemīt salīdzināmas funkcijas, kā apgrieztajām vai mūža hipotēkām, neietver kredīta piešķiršanu, tādējādi paliekot ārpus šīs direktīvas darbības jomas. Tomēr šī direktīva jāpiemēro tiem nodrošinātajiem aizdevumiem, kuru galvenais mērķis ir atvieglot nekustamā īpašuma iegādi, tostarp tiem aizdevumiem, kam nav jāveic pamatsummas atmaksa vai tiem, kuru mērķis ir nodrošināt pagaidu finansējumu posmā starp viena nekustamā īpašuma pārdošanu un cita iegādi. |
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
10.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (10a) Ir arī atbilstīgi ļaut dalībvalstīm nolūkā nodrošināt atbilstīgu līdzsvaru starp finanšu stabilitātes un vienotā tirgus vajadzībām, no vienas puses, un finansiālo iekļaušanu un kredītu pieejamību, no otras puses, noteiktos apstākļos neiekļaut dažus citus kredītlīgumus, piemēram, tādus, kas tiek slēgti ar ierobežotu personu skaitu, piedāvājot labvēlīgākus nosacījumus, vai kredītlīgumus, ko slēdz krājaizdevu sabiedrības. |
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
11. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(11) Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, Savienības regulējumam par mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumiem jābūt konsekventam attiecībā uz citiem Savienības tiesību aktiem un tos jāpapildina, jo īpaši patērētāju aizsardzības un pienācīgas uzraudzības jomā. Būtiskākajām tādu terminu definīcijām kā "patērētājs", "kreditors", "kredīta starpnieks", "kredītlīgumi" un "pastāvīgs informācijas nesējs", kā arī galvenajām koncepcijām, ko izmanto standarta informācijā, lai apzīmētu kredīta finansiālos rādītājus, piemēram, kopējās kredīta izmaksas patērētājam, kopējo summu, kas jāmaksā patērētājam, efektīvo gada procentu likmi un aizņēmuma likmi, jābūt saskaņā ar Direktīvas 2008/48/EK definīcijām tā, lai viena un tā pati terminoloģija attiecas uz tāda paša veida faktiem, neatkarīgi no tā, vai tas ir patēriņa kredīts vai arī mājokļa nekustamā īpašuma kredīts. Tādēļ dalībvalstīm, transponējot šo direktīvu, jānodrošina piemērošanas un interpretācijas konsekvence. | (11) Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, Savienības regulējumam par mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumiem jābūt konsekventam attiecībā uz citiem Savienības tiesību aktiem un tos jāpapildina, jo īpaši patērētāju aizsardzības un pienācīgas uzraudzības jomā. Dažām būtiskām definīcijām jābūt saskaņā ar Direktīvas 2008/48/EK definīcijām tā, lai viena un tā pati terminoloģija attiecas uz tāda paša veida faktiem, neatkarīgi no tā, vai tas ir patēriņa kredīts vai arī mājokļa nekustamā īpašuma kredīts. Tādēļ dalībvalstīm, transponējot šo direktīvu, jānodrošina atbilstīga piemērošanas un interpretācijas konsekvence. |
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
11.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 11.a „Kredīta starpnieka” definīcijā nebūtu jāietver patērētāja nosūtīšana pie kredīta starpnieka vai kreditora, ja persona neveic citas definīcijā minētās darbības. |
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
12. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(12) Lai nodrošinātu konsekventu struktūru patērētājiem kredīta jomā, kā arī lai samazinātu kreditoru un kredīta starpnieku administratīvo slogu, galvenajai šīs direktīvas struktūrai jābūt līdzīgai Direktīvas 2008/48/EK struktūrai, jo īpaši attiecībā uz to, ka reklāmā par kredītlīgumiem iekļautā informācija, kas attiecas uz mājokļa nekustamo īpašumu, ir jāsniedz patērētājam, izmantojot raksturīgu piemēru, un ka patērētājam jāsniedz sīki izstrādāta pirmslīguma informācija, izmantojot standartizētās informācijas lapu, ka patērētājam jāsaņem pienācīgi paskaidrojumi pirms kredītlīguma noslēgšanas un ka kreditoriem jānovērtē patērētāja kredītspēja pirms aizdevuma piešķiršanas. Līdzīgi jānodrošina arī nediskriminējoša piekļuve attiecīgajām kredītu datubāzēm tā, lai radītu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, ievērojot noteikumus, ko garantē Direktīva 2008/48/EK. Līdzīgi kā Direktīva 2008/48/EK, šai direktīvai jānodrošina visu kreditoru, kuri nodarbojas ar mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumu piedāvāšanu, atbilstoša licencēšana, reģistrācija un uzraudzība, un jāievieš prasības attiecībā uz ārpus tiesas strīdu risināšanas mehānismu izveidošanu un piekļuvi tiem. | (12) Lai nodrošinātu konsekventu struktūru patērētājiem kredīta jomā, kā arī lai samazinātu kreditoru un kredīta starpnieku administratīvo slogu, galvenajai šīs direktīvas struktūrai jābūt pēc iespējas līdzīgai Direktīvas 2008/48/EK struktūrai, jo īpaši attiecībā uz to, ka reklāmā par kredītlīgumiem iekļautā informācija, kas attiecas uz mājokļa nekustamo īpašumu, ir jāsniedz patērētājam, izmantojot raksturīgu piemēru, un ka patērētājam jāsniedz sīki izstrādāta pirmslīguma informācija, izmantojot standartizētās informācijas lapu, ka patērētājam jāsaņem pienācīgi paskaidrojumi pirms kredītlīguma noslēgšanas, ka kredīta izmaksu aprēķinu bāze jāsaskaņo un tajā jāiekļauj maksa par notāra pakalpojumiem un ka kreditoriem jānovērtē patērētāja kredītspēja pirms aizdevuma piešķiršanas. Līdzīgi jānodrošina arī nediskriminējoša piekļuve attiecīgajām kredītu datubāzēm tā, lai radītu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, ievērojot noteikumus, ko garantē Direktīva 2008/48/EK. Līdzīgi kā Direktīva 2008/48/EK, šai direktīvai jānodrošina visu kreditoru, kuri nodarbojas ar mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumu piedāvāšanu, atbilstoša licencēšana, reģistrācija un uzraudzība, un jāievieš prasības attiecībā uz ārpus tiesas strīdu risināšanas mehānismu izveidošanu un piekļuvi tiem. |
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
13. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(13) Šai direktīvai jāpapildina Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīva 2002/65/EK par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 90/619/EEK un Direktīvās 97/7/EK un 98/27/EK, kas nosaka, ka patērētāju jāinformē par to, vai pastāv vai nepastāv tiesības atteikties no līguma, un jāparedz atteikuma tiesības. Tomēr, lai gan Direktīvā 2002/65/EK ir paredzēta iespēja, ka piegādātājs paziņo pirmslīguma informāciju pēc līguma noslēgšanas, šāda pieeja būtu nelietderīga attiecībā uz mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumiem, ņemot vērā finanšu saistību būtisko nozīmi patērētājam. Turklāt, kā tas paredzēts 1985. gada 20. decembra Direktīvā 85/577/EEK par patērētāja aizsardzību attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām (Iznēsājumtirdzniecības Direktīva), patērētājiem jābūt atteikuma tiesībām attiecībā uz mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām, un tie jāinformē par šādām tiesībām. | (13) Šai direktīvai jāpapildina Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīva 2002/65/EK par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 90/619/EEK un Direktīvās 97/7/EK un 98/27/EK, kas nosaka, ka tālpārdošanas gadījumā patērētāju jāinformē par to, vai pastāv vai nepastāv tiesības atteikties no līguma, un jāparedz atteikuma tiesības. Tomēr, lai gan Direktīvā 2002/65/EK ir paredzēta iespēja, ka piegādātājs paziņo pirmslīguma informāciju pēc līguma noslēgšanas, šāda pieeja būtu nelietderīga attiecībā uz mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumiem, ņemot vērā finanšu saistību būtisko nozīmi patērētājam. Turklāt papildus šajā direktīvā paredzētajām patērētāju tiesībām, kā tas paredzēts 1985. gada 20. decembra Direktīvā 85/577/EEK par patērētāja aizsardzību attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām (Iznēsājumtirdzniecības Direktīva), patērētājiem jābūt atteikuma tiesībām attiecībā uz mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām, un tie jāinformē par šādām tiesībām. |
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
14. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(14) Tai pat laikā ir svarīgi ņemt vērā mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumu īpatnības, kas attaisno atšķirīgas pieejas izmantošanu. Ņemot vērā mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumu veidu un iespējamās sekas, ko izjūt patērētājs, reklāmas materiāliem un personalizētai pirmslīguma informācijai jāietver īpaši brīdinājumi par risku, piemēram, par ķīlas došanas raksturu un sekām. Ņemot vērā noteikumus, kas, ievērojot brīvprātības principu, šajā mājokļu kredītu nozarē jau ir pastāvējuši līdz šim, papildus personalizētai pirmslīguma informācijai, visu laiku ir jābūt pieejamai arī vispārējai pirmslīguma informācijai. Turklāt, ir attaisnojama diferencēta pieeja, lai ņemtu vērā finanšu krīzes laikā gūto pieredzi, ar mērķi nodrošināt to, ka aizdevumu piešķiršanas process tiek uzsākts atbilstīgā veidā. Šajā sakarā ir jāpastiprina noteikumi par maksātspējas novērtējumu salīdzinājumā ar patēriņa kredītu, kredīta starpniekiem ir jāsniedz precīzāka informācija par savu statusu un attiecībām ar kreditoriem, lai atklātu iespējamos interešu konfliktus, un ir pienācīgi jāapstiprina, jāreģistrē un jāuzrauga visas mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīguma slēgšanā iesaistītās puses. | (14) Tai pat laikā ir svarīgi ņemt vērā mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumu īpatnības, kas attaisno atšķirīgas pieejas izmantošanu. Ņemot vērā mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumu veidu un iespējamās sekas, ko izjūt patērētājs, reklāmas materiāliem un personalizētai pirmslīguma informācijai jāietver īpaši atbilstīgi brīdinājumi par risku, piemēram, par ķīlas došanas raksturu un sekām. Ņemot vērā noteikumus, kas, ievērojot brīvprātības principu, šajā mājokļu kredītu nozarē jau ir pastāvējuši līdz šim, papildus personalizētai pirmslīguma informācijai, visu laiku ir jābūt pieejamai arī vispārējai pirmslīguma informācijai. Turklāt, ir attaisnojama diferencēta pieeja, lai ņemtu vērā finanšu krīzes laikā gūto pieredzi, ar mērķi nodrošināt to, ka aizdevumu piešķiršanas process tiek uzsākts atbilstīgā veidā. Šajā sakarā ir jāpastiprina noteikumi par maksātspējas novērtējumu salīdzinājumā ar patēriņa kredītu, kredīta starpniekiem ir jāsniedz precīzāka informācija par savu statusu un attiecībām ar kreditoriem, lai atklātu iespējamos interešu konfliktus, un ir pienācīgi jāapstiprina, jāreģistrē un jāuzrauga visas mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīguma slēgšanā iesaistītās puses. |
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
14.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (14a) Ir arī jāreglamentē dažas papildu jomas, lai atspoguļotu ar mājokļa nekustamo īpašumu saistīto aizdevumu specifiku. Ņemot vērā darījuma būtisko nozīmi, ir jānodrošina, ka patērētāju rīcībā ir pietiekams laiks pārdomām, pirms viņi pieņem lēmumu par parādsaistību uzņemšanos. Ir arī svarīgi novērst darbības, kuru rezultātā patērētāji var noslēgt kredītlīgumus, kas neatbilst viņu interesēm, piemēram, dažu produktu piesaistīšanu, neierobežojot produktu kompleksu piedāvāšanu, kas var radīt patērētājiem priekšrocības. Tāpat ir svarīgi nodrošināt, ka mājokļa nekustamais īpašums tiek pienācīgi novērtēts gan pirms kredītlīguma noslēgšanas, gan saistību nepildīšanas gadījumā, ja novērtēšana ietekmē patērētāja neizpildītās saistības. Ir atbilstīgi arī nodrošināt regulējumu darbībām, kas saistītas ar maksājumu kavēšanu un saistību neizpildi. Dalībvalstīm būtu jāļauj saglabāt vai ieviest prasības saistībā ar kārtību, kas jāievēro gadījumā, ja tiek kavēti maksājumi vai zaudētas tiesības ieķīlāta īpašuma izpirkšanai, vai iespējām, kas jāīsteno, pirms sāk procedūras saistībā ar tiesību zaudēšanu ieķīlāta īpašuma izpirkšanai attiecībā uz šo valstu teritorijā esošu īpašumu. |
Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
15. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(15) Starpnieki bieži iesaistās vēl citās darbībās papildus kredītu starpniecības darbībai, jo īpaši apdrošināšanas starpniecībā vai ieguldījumu pakalpojumu sniegšanā. Tādēļ šai direktīvai ir arī jānodrošina zināma saskaņotība ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 9. decembra Direktīvu 2002/92/EK par apdrošināšanas starpniecību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK. Jo īpaši — lai vienkāršotu kredīta starpnieka reģistrācijas procesu un veiktu pārrobežu darbību, piesardzības prasībām attiecībā uz starpniekiem kopumā jāatbilst Direktīvas 2002/92/EK noteikumiem. | (15) Starpnieki bieži iesaistās vēl citās darbībās papildus kredītu starpniecības darbībai, jo īpaši apdrošināšanas starpniecībā vai ieguldījumu pakalpojumu sniegšanā. Tādēļ šai direktīvai ir arī jānodrošina zināma saskaņotība ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 9. decembra Direktīvu 2002/92/EK par apdrošināšanas starpniecību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK. Jo īpaši — lai vienkāršotu kredīta starpnieka reģistrācijas procesu un veiktu pārrobežu darbību, kredītiestādēm un apdrošināšanas pakalpojumu starpniekiem nebūtu jāprasa, lai tie iegūtu atsevišķu atļauju kredīta starpnieka darbības īstenošanai. |
Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
15.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (15a) Lai palielinātu patērētāju spēju pašiem pieņemt apzinātus lēmumus par aizņēmumiem un rīkoties atbildīgi attiecībā uz parādsaistībām, dalībvalstīm ir jāsadarbojas ar ieinteresētajām personām nolūkā sekmēt un veicināt patērētāju informētību šajās jomās. Dalībvalstīm būtu īpaši jānodrošina, ka palīdzība ir pieejama neaizsargātiem un mazāk pieredzējušiem patērētājiem, piemēram, personām, kas nekustamo īpašumu iegādājas pirmo reizi. |
Grozījums Nr. 18
Direktīvas priekšlikums
16. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(16) Piemērojamajam tiesiskajam regulējumam jāsniedz patērētājam pārliecība, ka kreditori un kredīta starpnieki darbojas maksimāli saskaņā ar patērētāja interesēm. Galvenais aspekts, lai nodrošinātu šādu patērētāju uzticību, ir prasība nodrošināt šajā nozarē augstu taisnīguma, godīguma un profesionalitātes līmeni. Lai gan, atbilstoši šai direktīvai, attiecīgas zināšanas un kompetence jāpierāda iestādes līmenī, dalībvalstīm pašām jāļauj ieviest vai uzturēt šādas prasības, ko piemēro atsevišķām fiziskām personām. | (16) Piemērojamajam tiesiskajam regulējumam jāsniedz patērētājam pārliecība, ka kreditori un kredīta starpnieki darbojas saskaņā ar patērētāja interesēm. Galvenais aspekts, lai nodrošinātu šādu patērētāju uzticību, ir prasība nodrošināt šajā nozarē augstu taisnīguma, godīguma un profesionalitātes līmeni, interešu konfliktu (tai skaitā atlīdzības radītu interešu konfliktu) atbilstīgu pārvaldību un patērētāju interesēm maksimāli atbilstošu konsultāciju sniegšanu. Lai gan, atbilstoši šai direktīvai, attiecīgas zināšanas un kompetence jāpierāda iestādes līmenī, dalībvalstīm pašām jāļauj ieviest vai uzturēt šādas prasības, ko piemēro atsevišķām fiziskām personām. |
Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
17. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(17) Kreditori un kredīta starpnieki mēdz izmantot reklāmas, kuras bieži vien ietver īpašus noteikumus un nosacījumus ar mērķi piesaistīt patērētāju konkrētajam produktam. Tādēļ patērētājiem jābūt aizsargātiem pret negodīgu vai maldinošu reklāmas praksi, un tiem jādod iespēja reklāmas salīdzināt. Ir nepieciešami īpaši noteikumi par reklāmu saistībā ar mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumiem un to datu saraksts, kas jāiekļauj reklāmās un noieta pasākumu materiālos, kuri domāti patērētājiem, lai tie varētu salīdzināt dažādus piedāvājumus. Šādos noteikumos ir jāņem vērā mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīguma specifika, piemēram, brīdinājums par risku gadījumā, ja kredīta atmaksa nav veikta, kā rezultātā patērētājs var zaudēt savu īpašumu. Dalībvalstīm jābūt brīvai izvēlei ieviest vai paturēt savos tiesību aktos informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz reklāmām, kurās nav informācijas par kredīta izmaksām. | (17) Kreditori un kredīta starpnieki mēdz izmantot reklāmas, kuras bieži vien ietver īpašus noteikumus un nosacījumus ar mērķi piesaistīt patērētāju konkrētajam produktam. Tādēļ patērētājiem jābūt aizsargātiem pret negodīgu vai maldinošu reklāmas praksi, un tiem jādod iespēja reklāmas salīdzināt. Ir nepieciešami īpaši nobeiguma noteikumi par reklāmu saistībā ar mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumiem un hipotekārajiem kredītlīgumiem un — ja reklāmā tiek minētas procentu likmes un izmaksas — to datu saraksts, kas jāiekļauj reklāmās un noieta pasākumu materiālos, kuri domāti patērētājiem, lai tie varētu salīdzināt dažādus piedāvājumus. Izņemot šos īpašos nobeiguma noteikumus, dalībvalstīm būtu jādod brīva izvēle valsts tiesību aktos ieviest prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu. Šādos noteikumos ir jāņem vērā mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumu specifika. |
Grozījums Nr. 20
Direktīvas priekšlikums
18. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Reklāmai ir tendence koncentrēties uz vienu vai vairākiem produktiem, taču patērētājiem ir jādod iespēja pieņemt lēmumu, pārzinot visu kredītu produktu piedāvājumu klāstu. Šajā sakarā vispārīgai informācijai ir svarīga loma patērētāja izglītošanā, sniedzot informāciju par plašo produktu un pakalpojumu klāstu, ko piedāvā konkrētais kreditors vai kredīta starpnieks, un to galvenās iezīmes. Tāpēc patērētājiem jābūt iespējai jebkurā laikā piekļūt vispārējai informācijai par pieejamajiem kredītu produktiem. Jau savlaicīgi pirms kredītlīguma noslēgšanas patērētājiem jāsaņem personalizēta informācija, lai tie varētu salīdzināt un izvērtēt kredīta produktu īpašības. | Reklāmai ir tendence koncentrēties uz vienu vai vairākiem produktiem, taču patērētājiem ir jādod iespēja pieņemt lēmumu, pārzinot visu kredītu produktu piedāvājumu klāstu. Šajā sakarā vispārīgai informācijai ir svarīga loma patērētāja izglītošanā, sniedzot informāciju par plašo produktu un pakalpojumu klāstu, ko piedāvā konkrētais kreditors vai kredīta starpnieks, un to galvenās iezīmes. Tāpēc patērētājiem jābūt iespējai jebkurā laikā piekļūt vispārējai informācijai par pieejamajiem kredītu produktiem. |
Grozījums Nr. 21
Direktīvas priekšlikums
18.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (18a) Jau savlaicīgi pirms kredītlīguma noslēgšanas patērētājiem jāsaņem personalizēta informācija, lai tie varētu salīdzināt un izvērtēt kredīta produktu īpašības. Saskaņā ar Komisijas Ieteikumu 2001/193/EK par informāciju, ko pirms līguma slēgšanas aizdevējs, kas piedāvā mājokļa hipotekāros kredītus, sniedz aizdevuma ņēmējam1 Komisija uzraudzīja Eiropas standartizētās informācijas lapu (“ESIL”), kas nodrošina konkrētajam aizdevuma ņēmējam atbilstošu personalizētu informāciju par piedāvāto kredītlīgumu. Komisijas apkopotie fakti norāda uz nepieciešamību pārskatīt ESIL saturu un noformējumu, lai nodrošinātu, ka tā ir skaidra, saprotama un satur visu informāciju, ko uzskata par atbilstīgu patērētājiem. ESIL saturā un izkārtojumā jāveic nepieciešamie uzlabojumi, kuru nepieciešamība noteikta ar patērētāju veikto testēšanu visās dalībvalstīs. Ir jāpārskata lapas struktūra (jo īpaši, sniegtās informācijas kārtība), jāatrod lietotāju vajadzībām atbilstošāks formulējums, ir jāapvieno sadaļas, piemēram, „nominālā likme” un „efektīvā gada procentu likme”, un jāpievieno jaunas sadaļas, piemēram, „riski un brīdinājumi”. |
| _______________ |
| 1 OV L 69, 10.3.2001., 25. lpp. |
Grozījums Nr. 22
Direktīvas priekšlikums
18.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (18b) Lai ļautu patērētājiem salīdzināt piedāvājumu ar citiem piedāvājumiem, vajadzības gadījumā konsultēties ar trešo pusi, izvērtēt piedāvājuma iespējamās sekas un pieņemt apzinātu lēmumu par to, vai pieņemt šo piedāvājumu neatkarīgi no līguma noslēgšanas veida, ir nepieciešams nodrošināt patērētājiem minimuma periodu pārdomām. Ja patērētāji noslēdz kredītlīgumu pirms pārdomu perioda beigām, jāparedz tiesības šo līgumu lauzt. Tomēr, lai pielāgotos nekustamā īpašuma nodošanas kārtībai dalībvalstīs un iespējami ciešajai saiknei starp kredītlīguma noslēgšanu un attiecīgā nekustamā īpašuma nodošanu, būtu jāsniedz dalībvalstīm iespēja nodrošināt, ka tiesības lauzt līgumu vairs nav spēkā, ja patērētājs veic jebkādas darbības — ar notāra palīdzību vai citādi —, kuru rezultātā saskaņā ar valsts tiesību aktiem patērētājam tiek nodotas tiesības uz nekustamo īpašumu, par kuru ir noslēgts attiecīgais kredītlīgums vai kurš ir iegādāts par līdzekļiem, kas saņemti, noslēdzot šo kredītlīgumu. |
Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
20. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(20) Ar Komisijas Ieteikumu 2001/193/EK par pirmslīguma informāciju, kas aizdevējiem, kuri piedāvā mājokļu kredītus, jāsniedz patērētājiem, 2001. gadā tika apstiprināts brīvprātīgas rīcības kodekss starp asociācijām un federācijām, kas pārstāv aizdevējus un patērētājus, kurā ietverta Eiropas standartizētās informācijas lapa ("ESIL"). Tā nodrošina konkrētajam aizņēmējam atbilstošu personalizētu informāciju par piešķiramo kredītlīgumu. Ar savu ieteikumu Komisija apņēmusies uzraudzīt kodeksa ievērošanu, kā arī tā efektivitāti, un apsvērt iespēju iesniegt saistošus tiesību aktus gadījumā, ja ieteikums netiek pilnībā ievērots. Pierādījumi, ko apkopojusi Komisija, norāda uz nepieciešamību pārskatīt ESIL saturu un noformējumu ar mērķi nodrošināt, ka tā ir skaidra, saprotama un satur visu informāciju, ko uzskata par atbilstīgu patērētājiem. ESIL saturā un izkārtojumā jāveic nepieciešamie uzlabojumi, kuru nepieciešamība noteikta ar patērētāju veikto testēšanu visās dalībvalstīs. Ir jāpārskata lapas struktūra (jo īpaši, sniegtās informācijas kārtība), jāatrod lietotāju vajadzībām atbilstošāks formulējums, ir jāapvieno sadaļas, piemēram, "nominālā likme" un "efektīvā gada procentu likme", un jāpievieno jaunas sadaļas, piemēram, "ārējā sūdzību izskatīšanas struktūra" un "riski un brīdinājumi". | svītrots |
Grozījums Nr. 24
Direktīvas priekšlikums
22. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(22) Patērētājam tomēr var būt vajadzīga papildu palīdzība, lai izlemtu, kurš no piedāvātajiem kredītlīgumiem ir vispiemērotākais viņa vajadzībām un atbilstošākais viņa finansiālajam stāvoklim. Kreditoriem un gadījumā, ja darījumu veic kredīta starpnieks, kredīta starpniekiem ir jāsniedz patērētājiem šāda palīdzība saistībā ar kredīta produktiem, kurus viņi tiem piedāvā. Atbilstīgā informācija, kā arī piedāvāto produktu būtiskās īpašības jāizskaidro patērētājam individuāli tā, lai tas varētu izprast to iespējamo ietekmi uz viņa ekonomisko stāvokli. Dalībvalstīm jānosaka, kad un cik lielā mērā patērētājam jāsniedz šāds skaidrojums, ņemot vērā īpašos apstākļus, kādos kredītu piedāvā, patērētāja nepieciešamību pēc palīdzības un konkrēta kredīta produkta būtību. | (22) Patērētājam tomēr var būt vajadzīga papildu palīdzība, lai izlemtu, kurš no piedāvātajiem kredītlīgumiem ir vispiemērotākais viņa vajadzībām un atbilstošākais viņa finansiālajam stāvoklim. Kreditoriem un gadījumā, ja darījumu veic kredīta starpnieks, kredīta starpniekiem ir jāsniedz patērētājiem palīdzība saistībā ar kredīta produktiem, kurus viņi tiem piedāvā, sniedzot atbilstīgu informāciju, tai skaitā personalizētu informāciju par piedāvāto produktu būtiskām īpašībām tā, lai patērētājs varētu izprast to iespējamo ietekmi uz viņa ekonomisko stāvokli. Dalībvalstīm jānosaka, kad un cik lielā mērā patērētājam jāsniedz šāds skaidrojums, ņemot vērā īpašos apstākļus, kādos kredītu piedāvā, patērētāja nepieciešamību pēc palīdzības un konkrēta kredīta produkta būtību. Šādiem paskaidrojumiem un personalizētai informācijai nav noteikti jābūt individuālam ieteikumam. |
Grozījums Nr. 25
Direktīvas priekšlikums
23. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(23) Lai veicinātu iekšējā tirgus izveidi un darbību, kā arī nodrošinātu augstu patērētāju aizsardzības līmeni visā Savienībā, ir jānodrošina informācijas salīdzināmības iespēja saistībā ar efektīvajām gada procentu likmēm visā Savienībā. Kopējām kredīta izmaksām patērētājam jāietver visas izmaksas, kas tam jāmaksā saistībā ar kredītlīgumu, izņemot notāra pakalpojumu izmaksas. Tādēļ šajās izmaksās jāiekļauj procentu likme, komisijas nauda, nodokļi, izmaksas kredītu starpniekiem un citi maksājumi, kā arī apdrošināšanas izmaksas vai izmaksas saistībā ar papildu produktiem, ja to iegāde ir obligāta kredīta saņemšanai saskaņā ar piedāvātajiem noteikumiem un nosacījumiem. Tā kā pirms līguma noslēgšanas efektīvo gada procentu likmi var norādīt, tikai izmantojot piemēru, šādam piemēram jābūt raksturīgam. Tādējādi tam jāatbilst, piemēram, saskaņā ar attiecīgā veida kredītlīgumu piešķirtā kredīta vidējam ilgumam un summai. Ņemot vērā grūtības efektīvās gada procentu likmes aprēķināšanā (piemēram, kredītiem, kas balstīti uz mainīgo procentu likmi vai nestandarta amortizāciju), un lai spētu veikt produkta inovāciju, varētu izmantot tehniskus reglamentējošus standartus, lai būtu iespējams grozīt vai precizēt efektīvās gada procentu likmes aprēķina metodi. Lai veicinātu patērētāju izpratni un dotu salīdzinājuma iespēju, šajā direktīvā sniegtajai efektīvās gada procentu likmes definīcijai un aprēķināšanas metodikai jābūt tādai pašai kā Direktīvā 2008/48/EK norādītajai. Tomēr, ja Direktīva 2008/48/EK tiktu nākotnē grozīta, arī definīcijas un metodika vēlāk varētu būt atšķirīga. Dalībvalstis var saglabāt vai ieviest aizliegumus attiecībā uz vienpusējām aizņēmuma likmes izmaiņām, ko veic kreditors. | (23) Lai veicinātu iekšējā tirgus izveidi un darbību, kā arī nodrošinātu augstu patērētāju aizsardzības līmeni visā Savienībā, ir vienoti jānodrošina informācijas salīdzināmības iespēja par faktiskajām gada procentu likmēm visā Savienībā. Kopējām kredīta izmaksām patērētājam jāietver visas izmaksas, kas tam jāmaksā saistībā ar kredītlīgumu, izņemot reģistrācijas maksu un notāra pakalpojumu izmaksas. Tādēļ šajās izmaksās jāiekļauj procentu likme, komisijas nauda, nodokļi, izmaksas kredītu starpniekiem un citi maksājumi, kā arī apdrošināšanas izmaksas, īpašuma novērtēšana vai izmaksas saistībā ar papildu produktiem, ja to iegāde ir obligāta kredīta saņemšanai saskaņā ar piedāvātajiem noteikumiem un nosacījumiem. Tā kā pirms līguma noslēgšanas efektīvo gada procentu likmi var norādīt, tikai izmantojot piemēru, šādam piemēram jābūt raksturīgam. Tādējādi tam jāatbilst, piemēram, saskaņā ar attiecīgā veida kredītlīgumu piešķirtā kredīta vidējam ilgumam un summai. Ņemot vērā grūtības faktiskās gada procentu likmes aprēķināšanā (piemēram, kredītiem ar mainīgu procentu likmi vai nestandarta dzēšanas plānu), un lai spētu veikt produkta inovāciju, varētu izmantot deleģētos aktus, lai grozītu piezīmes vai atjauninātu pieņēmumus. Lai veicinātu patērētāju izpratni un dotu salīdzinājuma iespēju, šajā direktīvā sniegtā efektīvās gada procentu likmes definīcija un aprēķināšanas metodika jāizstrādā pēc iespējas līdzīgāk tai, kas norādīta Direktīvā 2008/48/EK. Tomēr, ja Direktīva 2008/48/EK tiktu nākotnē grozīta, arī definīcijas un metodika vēlāk varētu būt atšķirīga. Dalībvalstis var saglabāt vai ieviest aizliegumus attiecībā uz vienpusējām aizņēmuma likmes izmaiņām, ko veic kreditors. |
Grozījums Nr. 26
Direktīvas priekšlikums
24. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(24) Kredītspējas novērtējumā jāņem vērā visi nepieciešamie faktori, kas varētu ietekmēt patērētāja spēju atmaksāt aizdevumu visā kredītlīguma spēkā esības laikā, tostarp (bet ne tikai ar) patērētāja ienākumi, regulārie izdevumi, kredītreitings, iepriekšējā kredītvēsture, spēja reaģēt uz procentu likmju korekcijām un citas kredīta saistības. Var būt nepieciešami papildu noteikumi, lai turpinātu izstrādāt atsevišķus elementus, ko vēl var ņemt vērā, veicot kredītspējas novērtējumu. Dalībvalstis var sniegt norādes par metodi un kritērijiem, lai novērtētu patērētāja kredītspēju, piemēram, nosakot ierobežojumus kredīta apjoma attiecībai pret ķīlas vērtību un ienākumu apjomu. | (24) Ir būtiski novērtēt un pārbaudīt patērētāja spēju un gatavību atmaksāt kredītu, pirms tiek noslēgts kredītlīgums. Kredītspējas novērtējumā jāņem vērā visi atbilstīgie faktori visā kredītlīguma spēkā esamības laikā. Jo īpaši, izvērtējot patērētāja spēju pārvaldīt un pilnībā atmaksāt aizdevumu, būtu jāņem vērā turpmāk nepieciešamie maksājumi saistībā ar negatīvu amortizāciju vai atliktiem pamatsummas vai procentu maksājumiem, nebūtu jāparedz nekāda īpašuma vērtības palielināšanās, ja vien kredītlīguma slēgšanas iemesls nav nekustamā īpašuma būvniecība vai renovācija, un būtu jāizvērtē arī citi patērētāja izdevumi un parādi, kā arī ietaupījumi un aktīvi. Saprātīgi būtu ņemt vērā arī turpmāku notikumu attīstību, piemēram, ienākumu samazināšanos, ja kredītlīguma laikā patērētājs sasniedz pensionēšanās vecumu, vai attiecīgā gadījumā procentu likmes palielināšanos vai negatīvas izmaiņas valūtas maiņas kursā. Dalībvalstis var sniegt papildu norādes par šiem vai papildu kritērijiem un metodēm, lai novērtētu patērētāja kredītspēju, piemēram, nosakot ierobežojumus kredīta apjoma attiecībai pret ķīlas vērtību un ienākumu apjomu. Kreditora lēmumam par kredīta piešķiršanu būtu jāatbilst patērētāja kredītspējas novērtējuma rezultātam. Tomēr pozitīvs kredītspējas novērtējums nedrīkst kreditoram radīt pienākumu piešķirt kredītu. |
Grozījums Nr. 27
Direktīvas priekšlikums
25. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(25) Negatīvs kredītspējas vērtējums kreditoram norāda uz to, ka patērētājs nevar atļauties kredītu un tā rezultātā kreditors šo kredītu nedrīkst piešķirt. Šo negatīvo rezultātu var iegūt daudzu un dažādu iemeslu dēļ, tostarp (bet ne tikai ar) datubāzē iegūto ziņu vai negatīva kredītreitinga dēļ. Pozitīvs kredītspējas novērtējums nedrīkst kreditoram uzlikt pienākumu piešķirt kredītu. | svītrots |
Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
26. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(26) Lai atvieglotu kredītspējas novērtējumu, patērētājiem jāsniedz kreditoram vai starpniekam visa būtiskā informācija par savu finanšu stāvokli un personiskiem apstākļiem. Tomēr patērētājs nav jāsoda, ja viņš nav spējīgs sniegt noteiktu informāciju vai sava finanšu stāvokļa turpmākās attīstības novērtējumu. Gadījumos, kad patērētāji apzināti sniedz nepilnīgu vai neprecīzu informāciju, dalībvalstīm jāspēj noteikt atbilstošus sodus. | (26) Saskaņā ar Finanšu stabilitātes padomes ieteikumiem nolūkā atvieglot kredītspējas novērtēšanu kreditori var pieprasīt, lai patērētāji sniegtu atbilstīgu informāciju par saviem ienākumiem un finanšu stāvokli, jo pretējā gadījumā patērētāji, kas vēlas iegūt aizdevumu, saņems atteikumu, turklāt kreditoram pirms aizdevuma izsniegšanas būtu attiecīgi jāpārbauda šāda patērētāja sniegtā informācija. Gadījumos, kad patērētāji apzināti sniedz nepilnīgu vai neprecīzu informāciju, dalībvalstīm jāspēj noteikt atbilstošus sodus. |
Grozījums Nr. 29
Direktīvas priekšlikums
26.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (26a) Finanšu stabilitātes padome ir ieviesusi principus, lai nodrošinātu, ka mājokļa nekustamie īpašumi tiek atbilstīgi novērtēti. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kreditori novērtē īpašumus saskaņā ar šiem principiem vai citiem starptautiski atzītiem standartiem un ka ir izveidots profesionālu vērtētāju reģistrs. Būtu jārada iespēja, lai par šā reģistra darbību atbildētu attiecīga profesionāla apvienība. |
Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
27. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(27) Datubāzē iegūto ziņu izmantošana ir noderīgs kredītspējas novērtējuma elements. Dažās dalībvalstīs ir prasība kreditoriem novērtēt patērētāju kredītspēju, pamatojoties uz attiecīgā datubāzē gūtajām ziņām. Kreditoriem jābūt arī iespējai izmantot no datubāzes gūtās ziņas kredītlīguma spēkā esības laikā, lai noteiktu un novērtētu saistību nepildīšanas iespēju. Gadījumā, ja šāda iespēja ir acīmredzama vai objektīvi pierādīta, kreditoram ir jāsazinās ar patērētāju, lai apspriestu dažādas iespējas, kā izvairīties no saistību nepildīšanas, piemēram, mainot kredīta atmaksas grafiku. Jebkurā gadījumā kreditors nedrīkst apsvērt kredīta anulēšanas iespēju pirms tam, kad kopā ar patērētāju izpētīti visi iespējamie alternatīvie risinājumi, lai izvairītos no saistību nepildīšanas. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un to brīvu apriti, kreditoriem ir jāinformē patērētāji par kredīta datubāzes izmantošanu jau pirms šīs izmantošanas, un patērētājiem ir tiesības piekļūt informācijai par viņiem šādās kredīta datubāzēs, lai vajadzības gadījumā labotu, dzēstu vai bloķētu šajā datubāzē apstrādātos viņu personas datus, ja tie ir neprecīzi vai nelikumīgi apstrādāti. | (27) Datubāzē iegūto ziņu izmantošana ir noderīgs kredītspējas novērtējuma elements. Dažās dalībvalstīs ir prasība kreditoriem novērtēt patērētāju kredītspēju, pamatojoties uz attiecīgā datubāzē gūtajām ziņām. Kreditoriem jābūt arī iespējai izmantot no datubāzes gūtās ziņas kredītlīguma spēkā esības laikā, lai noteiktu un novērtētu saistību nepildīšanas iespēju. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un to brīvu apriti, kreditoriem ir jāinformē patērētāji par kredīta datubāzes izmantošanu jau pirms šīs izmantošanas, un patērētājiem ir tiesības piekļūt informācijai par viņiem šādās kredīta datubāzēs, lai vajadzības gadījumā labotu, dzēstu vai bloķētu šajā datubāzē apstrādātos viņu personas datus, ja tie ir neprecīzi vai nelikumīgi apstrādāti. |
Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
28. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(28) Lai novērstu jebkādus konkurences kropļojumus kreditoru vidū, ir jānodrošina, ka visiem kreditoriem (arī kredītiestādēm vai iestādēm, kas nav kredītiestādes un nodarbojas ar mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumu piedāvāšanu) ir pieejamas visas valsts un privātās kredītu datubāzes, kas nediskriminējošos apstākļos sniedz ziņas par patērētājiem. Tādēļ šādi nosacījumi nedrīkst ietvert prasību par kredītiestādes statusu. Jāpaliek spēkā piekļuves nosacījumiem, piemēram, piekļuves izmaksām vai prasībām saistībā ar lūgumu pēc informācijas, kas pamatojas uz kredīta pieprasījumu. Dalībvalstīm jādod iespēja brīvi noteikt, atbilstoši to jurisdikcijai, vai kredīta starpniekiem var būt piekļuve šādām datubāzēm. | svītrots |
Grozījums Nr. 32
Direktīvas priekšlikums
29. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(29) Ja pieņemtais lēmums noraidīt kredīta pieteikumu pamatojas uz datiem, kas iegūti, izmantojot datubāzē pieejamo informāciju vai tās trūkumu, kreditoram jāinformē par to patērētājs, jādara zināms šīs datubāzes nosaukums, kā arī jebkuri citi Direktīvā 95/46/EK noteiktie elementi, lai ļautu patērētājam izmantot savas tiesības piekļūt šajās datubāzēs apstrādātajiem viņu personas datiem, kā arī vajadzības gadījumā tos labot, dzēst vai bloķēt. Ja lēmums noraidīt kredīta pieteikumu pamatojas uz automatizētu lēmumu pieņemšanu vai sistemātiskām metodēm, piemēram, kredītreitingu sistēmām, kreditoram par to jāinformē patērētājs un jāizskaidro lēmuma loģika un nosacījumi, kas ļauj patērētājam pieprasīt automatizēto lēmumu pārskatīt manuāli. Tomēr kreditoram nedrīkst uzlikt par pienākumu sniegt šādu informāciju, ja to darīt aizliegts citos Savienības tiesību aktos, piemēram, tiesību aktos par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai terorisma finansēšanu. Šādu informāciju nav jāsniedz arī tādā gadījumā, ja tas būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai valsts drošības mērķiem, piemēram, saistībā ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu un kriminālvajāšanu saistībā ar tiem. | (29) Ja pieņemtais lēmums noraidīt kredīta pieteikumu pamatojas uz datiem, kas iegūti, izmantojot datubāzē pieejamo informāciju vai tās trūkumu, kreditoram jāinformē par to patērētājs, jādara zināms šīs datubāzes nosaukums, kā arī jebkuri citi Direktīvā 95/46/EK noteiktie elementi, lai ļautu patērētājam izmantot savas tiesības piekļūt šajās datubāzēs apstrādātajiem viņu personas datiem, kā arī vajadzības gadījumā tos labot, dzēst vai bloķēt. Tomēr kreditoram nedrīkst uzlikt par pienākumu sniegt šādu informāciju, ja to darīt aizliegts citos Savienības tiesību aktos, piemēram, tiesību aktos par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai terorisma finansēšanu. Šādu informāciju nav jāsniedz arī tādā gadījumā, ja tas būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai valsts drošības mērķiem, piemēram, saistībā ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu un kriminālvajāšanu saistībā ar tiem. |
Grozījums Nr. 33
Direktīvas priekšlikums
30.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (30a) Lai novērstu jebkādus konkurences kropļojumus kreditoru vidū, ir jānodrošina, ka visiem kreditoriem (arī kredītiestādēm vai iestādēm, kas nav kredītiestādes un nodarbojas ar mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumu piedāvāšanu) ir pieejamas visas valsts un privātās kredītu datubāzes, kas nediskriminējošos apstākļos sniedz ziņas par patērētājiem. Tādēļ šādi nosacījumi nedrīkst ietvert prasību par kredītiestādes statusu. Jāpaliek spēkā piekļuves nosacījumiem, piemēram, piekļuves izmaksām vai prasībām saistībā ar lūgumu pēc informācijas, kas pamatojas uz kredīta pieprasījumu. Būtu jādod dalībvalstīm iespēja to jurisdikcijā brīvi noteikt, vai kredīta starpniekiem var būt piekļuve šādām datubāzēm. |
Grozījums Nr. 34
Direktīvas priekšlikums
31. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(31) Lai spētu izprast pakalpojuma būtību, patērētāju jāinformē par to, kas ir personalizēts ieteikums attiecībā uz piemērotu kredītlīgumu, atbilstoši šī patērētāja vajadzībām un finansiālajam stāvoklim ("konsultācijas"), un par to, kādos gadījumos tā tiek sniegta un kādos — netiek sniegta. Lai nodrošinātu to, ka patērētājam ir ziņas par produktu klāstu, kas atbilst viņa vajadzībām un apstākļiem, personām, kuras sniedz konsultācijas, jāatbilst vispārējiem standartiem. Šā pakalpojuma pamatā jābūt taisnīgiem un pietiekami plašiem pētījumiem par tirgū pieejamiem produktiem, kā arī patērētāja finansiālā stāvokļa, viņa vēlmju un mērķu detalizētai izpētei. Šāda novērtējuma pamatā jābūt jaunākajai informācijai un pamatotiem pieņēmumiem par patērētāja situāciju visā kredītlīguma spēkā esības laikā. Dalībvalstis var precizēt, kādā veidā, sniedzot konsultācijas, jāizvērtē attiecīgā produkta piemērotība patērētājam. | (31) Konsultāciju pakalpojumi, kas izpaužas kā personalizēta ieteikuma sniegšana, ir atsevišķa darbība, kas var tikt apvienota ar citiem kredīta piešķiršanas vai starpniecības aspektiem, bet šāda apvienošana nav obligāta. Lai patērētāji spētu izprast pakalpojuma būtību, viņus jāinformē par to, kādos gadījumos konsultācija tiek sniegta un kādos gadījumos — ne. Lai nodrošinātu to, ka patērētājam ir ziņas par produktiem, kas atbilst viņa vajadzībām un apstākļiem, personām, kuras sniedz konsultācijas, jāatbilst noteiktiem standartiem. Konsultantiem arī būtu jānorāda, vai viņi sniedz konsultācijas par plašu produktu klāstu, kas pieejams tirgū, vai tikai par kreditora vai kredīta starpnieka piedāvāto produktu klāstu. Konsultantiem būtu jāvar specializēties konsultāciju sniegšanā par noteiktu nišu produktiem, piemēram, par pārejas finansējumu, un sniegt konsultācijas par produktiem šajā specializētajā nišā ar nosacījumu, ka šī informācija tiek izskaidrota patērētājam. Ja tiek sniegtas konsultācijas, to pamatā vajadzētu būt izpratnei par patērētāja finansiālo stāvokli, vēlmēm un mērķiem, un šī izpratne tiek veidota, balstoties uz jaunāko informāciju un pamatotiem pieņēmumiem par patērētāja situāciju visā kredītlīguma spēkā esamības laikā. Dalībvalstis var precizēt, kādā veidā, sniedzot konsultāciju pakalpojumus, jāizvērtē attiecīgā produkta piemērotība patērētājam. |
Grozījums Nr. 35
Direktīvas priekšlikums
32. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(32) Patērētāja spējai atmaksāt kredītu pirms kredītlīguma termiņa beigām var būt svarīga loma, veicinot konkurenci vienotajā tirgū un pārvietošanās brīvību ES pilsoņiem. Tomēr pastāv būtiskas atšķirības starp valstu principiem un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem patērētāji spēj veikt kredīta pirmstermiņa atmaksu, un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem šāda atmaksa var notikt. Atzīstot hipotekāro tirgu finansēšanas mehānismu daudzveidību un dažādo pieejamo produktu klāstu, tomēr ir būtiski Savienības līmenī noteikt zināmus standartus attiecībā uz pirmstermiņa kredīta atmaksu, lai nodrošinātu to, ka patērētājiem ir iespēja izpildīt savas saistības pirms kredītlīgumā noteiktā termiņa un pārliecība, ka tie var izvēlēties labāko produktu, lai apmierinātu savas vajadzības. Tādēļ dalībvalstīm jānodrošina, vai nu ar tiesību aktiem vai ar līguma klauzulām, ka patērētājiem ir ar likumu noteiktas vai līgumā ietvertas tiesības uz pirmstermiņa atmaksu; tomēr dalībvalstīm jāspēj noteikt atbilstīgus nosacījumus, kā šīs tiesības īstenot. Šie nosacījumi var ietvert laika ierobežojumus attiecībā uz šo tiesību īstenošanu, atšķirīgu attieksmi atkarībā no aizņēmuma likmes (fiksētas vai mainīgas) un ierobežojumus attiecībā uz apstākļiem, kādos var īstenot šīs tiesības. Dalībvalstis var arī noteikt, ka kreditors ir tiesīgs saņemt taisnīgu un objektīvi pamatotu kompensāciju par iespējamām izmaksām, kas tieši saistītas ar kredīta pirmstermiņa atmaksu. Jebkurā gadījumā, ja pirmstermiņa atmaksa notiek laikposmā, kuram noteikta aizņēmuma likme, dalībvalstis var paredzēt, ka šo tiesību īstenošana atkarīga no patērētāja īpašas ieinteresētības. Šāda īpaša ieinteresētība var rasties, piemēram, patērētāja laulības šķiršanas vai bezdarba gadījumā. Ja kāda dalībvalsts izvēlas noteikt šādus nosacījumus, tie nedrīkst padarīt tiesību īstenošanu pārmērīgi sarežģītu vai apgrūtinošu patērētājam. | (32) Saskaņā ar Finanšu stabilitātes padomes ieteikumiem un ņemot vērā to, ka daudzi aizdevumi mājokļu iegādei tiek izsniegti uz ilgu laika periodu, ir vajadzīga zināma elastība visā kredītlīguma spēkā esamības laikā, lai radītu iespēju gan kreditoriem, gan patērētājiem pārvaldīt riskus un apstākļu maiņu, ar ko viņi saskaras, kamēr ir spēkā kredītlīgums. Tādēļ ir atbilstīgi paredzēt, ka patērētājiem ir tiesības atmaksāt visu aizdevuma summu vai tās daļu pirms termiņa, jo tas stimulē atbildīgu aizņemšanos un tādējādi finansiālu stabilitāti, kā arī konkurētspēju vienotajā tirgū. Tomēr kreditori ir tiesīgi saņemt taisnīgu un objektīvi pamatotu kompensāciju par izmaksām, kas tieši saistītas ar kredīta pirmstermiņa atmaksu, ņemot vērā arī ietaupījumus, ko šādā veidā ir guvis kreditors. Šādu kompensāciju var nodrošināt, paredzot īpašu maksu, lai segtu tādu patērētāju iespējamās izmaksas, kuri izmanto savas tiesības atmaksāt aizdevumu pirms termiņa, vai arī to var nodrošināt, iekļaujot šo maksu kredītlīguma kopējās izmaksās. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējām nodrošināt to, ka pamatotu izmaksu apmērs nepārsniedz līmeni, kas atbilst tirgus efektivitātei. Ja pirmstermiņa atmaksa notiek laikposmā, kuram noteikta aizņēmuma likme, dalībvalstis var paredzēt, ka šo tiesību īstenošana atkarīga no patērētāja īpašas ieinteresētības. Šāda īpaša ieinteresētība var rasties, piemēram, patērētāja laulības šķiršanas vai bezdarba gadījumā. Ja kāda dalībvalsts izvēlas noteikt šādus nosacījumus, tie nedrīkst padarīt tiesību īstenošanu pārmērīgi sarežģītu vai apgrūtinošu patērētājam. Tādēļ ir arī atbilstīgi noteiktos apstākļos paredzēt elastību, ja kredītlīgumi ir izsniegti ārvalstu valūtā ar nosacījumu, ka kreditoram ir tiesības saņemt taisnīgu un objektīvi pamatotu kompensāciju par iespējamām izmaksām, kas ir tieši saistītas ar to, ka patērētāji izmanto savas šajā direktīvā paredzētās tiesības. |
Grozījums Nr. 36
Direktīvas priekšlikums
32.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (32a) Ir arī svarīgi nodrošināt pietiekamu pārredzamību, lai radītu skaidrību par to, kādas saistības tiek ievērotas finanšu stabilitātes saglabāšanas nolūkā. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāizveido sistēmas, lai nodrošinātu elastību, piemēram, pieņemot citu īpašumu par līdzvērtīgu aizdevuma ķīlu. Ar šiem pasākumiem būtu jārada kreditoriem iespēja pieņemt par līdzvērtīgu ķīlu īpašumu, kurš atrodas citā dalībvalstī, kurā tas tiek uzskatīts par atbilstīgu iekļaušanai finanšu instrumentos, kas tiek tirgoti otrreizējos tirgos. |
Grozījums Nr. 37
Direktīvas priekšlikums
34. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(34) Kredīta starpniekiem jābūt reģistrētiem kompetentajā iestādē tajā dalībvalstī, kurā ir to pastāvīgā dzīvesvieta vai to galvenā mītne, ja tie ir saņēmuši licenci saskaņā ar stingrām profesionālām prasībām attiecībā uz to kompetenci, nevainojamu reputāciju un profesionālo civiltiesisko atbildību. Lai veicinātu patērētāju uzticēšanos kredītu starpniekiem, dalībvalstīm jānodrošina, ka licenci saņēmušos kredīta starpniekus pastāvīgi un rūpīgi uzrauga kompetentā iestāde to piederības dalībvalstī. Šādas prasības jāpiemēro vismaz iestāžu līmenī, taču dalībvalstis var precizēt, vai minētās prasības attiecībā uz licencēšanu un tai sekojošo reģistrāciju piemēro katram atsevišķam darbiniekam kredīta starpnieku uzņēmumā. | (34) Kredīta starpniekiem vajadzētu būt pilnvarotiem, un tos būtu jāuzrauga, lai nodrošinātu, ka tie atbilst stingrām profesionālām prasībām attiecībā uz to kompetenci, nevainojamu reputāciju un profesionālo civiltiesisko atbildību. Pilnvarotajiem kredīta starpniekiem vajadzētu būt arī reģistrētiem. Šādas prasības jāpiemēro vismaz iestāžu līmenī, taču dalībvalstis var precizēt, vai minētās prasības attiecībā uz licencēšanu un tai sekojošo reģistrāciju piemēro katram atsevišķam darbiniekam kredīta starpnieku uzņēmumā. Ir arī atbilstīgi atļaut kredīta starpniekiem iecelt pārstāvjus, kuri darbojas viņu vārdā un par kuriem kredīta starpnieki ir atbildīgi, un iekļaut šajā direktīvā normatīvo prasību minimumu par šādiem norīkotiem pārstāvjiem. |
Grozījums Nr. 38
Direktīvas priekšlikums
35.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (35a) Lai atvieglotu kredīta starpnieku spēju sniegt pārrobežu pakalpojumus, nolūkā veikt sadarbību, informācijas apmaiņu un izšķirt strīdus starp kompetentajām iestādēm, atbildību par kredīta starpnieku licencēšanu un to uzraudzību piešķir tām kompetentajām iestādēm, kuras darbojas EBI pārraudzībā, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulas Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), 4. panta 2. punktā, vai citām valsts iestādēm, kurām jāsadarbojas ar šādām kompetentajām iestādēm. |
Grozījums Nr. 39
Direktīvas priekšlikums
39. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(39) Lai ņemtu vērā attīstību mājokļa nekustamo īpašumu kredītu tirgos, kredīta produktu attīstību, kā arī attīstības tendences ekonomikā, piemēram, inflāciju, un lai sniegtu papildu paskaidrojumus par to, kā īstenot dažas no šīs direktīvas prasībām, Komisijai jābūt pilnvarotai pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Jo īpaši Komisijai jābūt pilnvarotai pieņemt deleģētos aktus, lai dotu tālākus norādījumus par profesionālajām prasībām, ko piemēro kredīta uzņēmuma darbiniekiem un kredīta starpniekiem, kritērijiem, ko izmanto, lai novērtētu patērētāja kredītspēju un nodrošinātu to, ka kredītiestādes piedāvātie produkti nav nederīgi patērētājam, kā arī norādījumus par galveno terminu, kā, piemēram, "saistību nepildīšana" saskaņošanu, reģistrācijas kritērijiem un datu apstrādes nosacījumiem, kas piemērojami kredītu datubāzēm. | (39) Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu un ņemtu vērā attīstību mājokļa nekustamo īpašumu kredītu tirgos, kredīta produktu attīstību vai ekonomiskās situācijas attīstību, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus. Jo īpaši Komisijai jābūt pilnvarotai pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu un atjauninātu ESIL saturu un noformējumu, kā arī izdarīt grozījumus piezīmēs un atjaunināt pieņēmumus, kas tiek izmantoti EGPL aprēķināšanā. Īpaši svarīgi ir, lai Komisija organizē atbilstīgas apspriešanās sagatavošanas darba gaitā, tai skaitā ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un pienācīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. |
Grozījums Nr. 40
Direktīvas priekšlikums
40. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(40) Lai ņemtu vērā mājokļa nekustamo īpašumu kredītu tirgus attīstību, tostarp pieejamo produktu klāstu, Komisijai jābūt pilnvarotai pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai veiktu satura grozījumus standartinformācijas elementos, ko iekļauj reklāmā, satura un formāta grozījumus Eiropas standartizētās informācijas lapā ("ESIL"), satura grozījumus informācijā, kas jāatklāj, formulā un pieņēmumos, ko izmanto, lai aprēķinātu efektīvo gada procentu likmi un kritērijos, kas jāņem vērā, lai novērtētu patērētāja kredītspēju. | svītrots |
Grozījums Nr. 41
Direktīvas priekšlikums
41. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(41) Lai ņemtu vērā attīstības tendences ekonomikā, piemēram, inflāciju un attīstību mājokļa nekustamo īpašumu kredītlīgumu tirgos, Komisijai jābūt pilnvarotai noteikt minimālo naudas summu kredīta starpnieku profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai vai pielīdzināmās garantijas noteikšanai, pieņemot regulatīvos tehniskos standartus. | svītrots |
Grozījums Nr. 42
Direktīvas priekšlikums
42. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(42) Lai atvieglotu kredīta starpnieku spēju sniegt pārrobežu pakalpojumus, nolūkā veikt sadarbību, informācijas apmaiņu un izšķirt strīdus starp kompetentajām iestādēm, atbildību par kredīta starpnieku licencēšanu un to uzraudzību piešķir tām kompetentajām iestādēm, kuras darbojas EBI pārraudzībā, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulas Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), 4. panta 2. punktā. | svītrots |
Grozījums Nr. 43
Direktīvas priekšlikums
43. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(43) Jāparedz, ka Eiropas Parlaments un Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu divu mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas. Turklāt jāparedz, ka pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu var pagarināt par vienu mēnesi attiecībā uz būtiskiem problēmjautājumiem. Tāpat Eiropas Parlamentam un Padomei vajadzētu būt iespējai informēt pārējās iestādes par to, ka tiem nav nodoma izteikt iebildumus. | (43) Jāparedz, ka Eiropas Parlaments un Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu trīs mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas. Turklāt jāparedz, ka pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu var pagarināt par trim mēnešiem attiecībā uz būtiskiem problēmjautājumiem. Tāpat Eiropas Parlamentam un Padomei vajadzētu būt iespējai informēt pārējās iestādes par to, ka tiem nav nodoma izteikt iebildumus. |
Grozījums Nr. 44
Direktīvas priekšlikums
44. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(44) Attīstoties iekšējam tirgum, kurā ir augsts patērētāju aizsardzības līmenis attiecībā uz kredītlīgumiem, kas saistīti ar mājokļa nekustamo īpašumu, būs jāpārskata šīs direktīvas efektīva darbība. Tādēļ Komisijai būtu jāpārskata direktīva piecus gadus pēc tās transponēšanas termiņa beigām. Pārskatīšanā, cita starpā, jāietver tirgus attīstības analīze attiecībā uz tām iestādēm, kas nav kredītiestādes un kas nodarbojas ar mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumu piedāvāšanu, kā arī informācija par nepieciešamību veikt turpmākos pasākumus, tostarp "pases" izsniegšanu iestādēm, kas nav kredītiestādes, novērtējums par nepieciešamību ieviest tiesības un pienākumus attiecībā uz pēclīguma stadiju un novērtējums par to, vai ir pamatota regulas darbības jomas paplašināšana, iekļaujot aizdevumus maziem uzņēmumiem. | (44) Attīstoties iekšējam tirgum, kurā ir augsts patērētāju aizsardzības līmenis attiecībā uz kredītlīgumiem, kas saistīti ar mājokļa nekustamo īpašumu, būs jāpārskata šīs direktīvas efektīva darbība. Tādēļ Komisijai būtu jāpārskata direktīva piecus gadus pēc tās transponēšanas termiņa beigām. Pārskatīšanā, cita starpā, jāietver novērtējums attiecībā uz atbilstību šai direktīvai un šīs direktīvas ietekmi, analīze par kredītlīgumu sniegšanu, ko nodrošina iestādes, kas nav kredītiestādes, kā arī informācija par nepieciešamību veikt turpmākos pasākumus, tostarp „pases” izsniegšanu iestādēm, kas nav kredītiestādes, un novērtējums par to, vai darbības joma ir atbilstīga un vai ir nepieciešami papildu pasākumi, lai garantētu tādu kredītlīgumu izsekojamību, kuri ir nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu. |
Grozījums Nr. 45
Direktīvas priekšlikums
46. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(46) Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Savienības interesēs izstrādāt savas tabulas, kas pēc iespējas precīzāk atspoguļotu atbilstību starp šo direktīvu un transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas, | (46) Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu dalībvalstīm būtu jāizstrādā savas tabulas, kas atspoguļotu atbilstību starp šo direktīvu un transponēšanas pasākumiem, un jāpadara tās publiski pieejamas, |
Grozījums Nr. 46
Direktīvas priekšlikums
1. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Šīs direktīvas mērķis ir patērētāju vajadzībām noteikt struktūru atsevišķiem aspektiem dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos par kredītlīgumiem, kas attiecas uz mājokļa nekustamo īpašumu, un atsevišķiem aspektiem piesardzības un uzraudzības prasībās attiecībā uz kredīta starpniekiem un kreditoriem. | 1. Šajā direktīvā patērētāju vajadzībām ir noteikta struktūra atsevišķiem aspektiem dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos par kredītlīgumiem, kas noslēgti ar patērētājiem un kas nodrošināti ar hipotēku vai citādi attiecas uz mājokļa nekustamo īpašumu, un ar šiem kredītlīgumiem saistītām prudenciālajām un uzraudzības prasībām. |
| 2. Ar šo direktīvu tiek izveidota atbilstīgi saskaņota Savienības sistēma, jo īpaši kopīgs, saskaņots Savienības standarts efektīvās gada procentu likmes aprēķināšanai, informācijas sniegšana pirms kredītlīguma slēgšanas, izmantojot Eiropas standartizētās informācijas lapu, un pienākums novērtēt patērētāja kredītspēju saistībā ar kredītlīguma slēgšanu. Attiecībā uz citām direktīvā iekļautajām jomām ir izveidots kopīgs standartu minimums. |
Grozījums Nr. 47
Direktīvas priekšlikums
2. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Šo direktīvu piemēro šādiem kredītlīgumiem: | 1. Šo direktīvu piemēro: |
a) kredītlīgumiem, kas ir nodrošināti ar hipotēku vai citu pielīdzināmu ķīlu, ko parasti izmanto dalībvalstī attiecībā uz mājokļa nekustamo īpašumu, vai kas ir nodrošināti ar mājokļa nekustamajam īpašumam radniecīgām tiesībām; | a) kredītlīgumiem, kas ir nodrošināti ar hipotēku vai citu pielīdzināmu ķīlu, ko parasti izmanto dalībvalstī attiecībā uz mājokļa nekustamo īpašumu, vai kas ir nodrošināti ar mājokļa nekustamajam īpašumam radniecīgām tiesībām; |
b) kredītlīgumiem, kuru mērķis ir iegūt vai saglabāt īpašumtiesības uz zemi vai esošu vai plānotu dzīvojamo ēku; | b) kredītlīgumiem, kuru mērķis ir iegūt vai saglabāt īpašumtiesības uz zemi vai esošu vai plānotu dzīvojamo ēku; |
c) Kredītlīgumi, kuru mērķis ir mājokļa nekustamā īpašuma atjaunošana un kurus piešķir personai, kurai šis īpašums pieder vai ir nodoms to iegādāties, uz kuriem neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīva 2008/48/EK. | c) kredītlīgumiem, kuru mērķis ir mājokļa nekustamā īpašuma atjaunošana un kurus piešķir patērētājam, kuram šis īpašums pieder vai kuram ir nodoms to iegādāties. |
| 1.a Dalībvalstis, kas jau ir pilnībā piemērojušas Direktīvu 2008/48/EK kredītlīgumiem, kuri ietilpst šā panta 1. punkta c) apakšpunkta darbības jomā, drīkst turpināt piemērot minēto direktīvu šādiem aizdevumiem, ja tie neietilpst 1. punkta a) apakšpunkta darbības jomā piecus gadus pēc ...*. |
| Dalībvalstis, kas pirms ...* ir ieviesušas informācijas lapu, kura atbilst vismaz tādām pašām informācijas prasībām, kas noteiktas II pielikumā, drīkst turpināt to izmantot, lai īstenotu noteikumus, kas paredzēti 9.a pantā par informācijas sniegšanu pirms kredītlīguma slēgšanas, piecus gadus pēc ...*. |
2. Šo direktīvu nepiemēro: | 2. Šo direktīvu nepiemēro: |
a) dažiem kredītlīgumiem, kas ir jāatmaksā no pārdošanas ieņēmumiem par nekustamo īpašumu; | a) kredītlīgumiem, ja kreditors nomaksā aizdevuma pamatsummu, veic periodiskus maksājumus vai izmanto citus kredīta atmaksas veidus, lai atmaksātu summu, kas izriet no mājokļa nekustamā īpašuma pārdošanas vai tiesībām, kas saistītas ar mājokļa nekustamo īpašumu, un nepieprasīs kredīta atmaksāšanu, ja nenotiek viens vai vairāki dalībvalstīs noteikti notikumi, izņemot līguma noteikumu neievērošanu, kā rezultātā kreditoram ir tiesības izbeigt kredītlīgumu; |
b) kredītlīgumiem, ja kredītu piešķir darba devējs kā papildu darbību darba ņēmējiem, ja tas piedāvā šādu kredītlīgumu bez procentiem, vai ar gada procentu likmēm, kas ir zemākas par tirgū pārsvarā pieejamajām likmēm un kuras parasti plašai sabiedrībai nepiedāvā. | b) kredītlīgumiem, ja kredītu piešķir darba devējs kā papildu darbību darba ņēmējiem, ja tas piedāvā šādu kredītlīgumu bez procentiem, vai ar gada procentu likmēm, kas ir zemākas par tirgū pārsvarā pieejamajām likmēm un kuras parasti plašai sabiedrībai nepiedāvā; |
| ba) kredītlīgumiem, ar kuriem paredz atlikt kredītlīgumā noteiktos maksājumus ne vairāk kā uz sešiem mēnešiem, ja atliktā maksājuma aizņēmuma likme nepārsniedz kredītlīgumā noteikto likmi un ja patērētājs piekrīt atbrīvojumam no šīs direktīvas noteikumiem; |
| bb) kredītlīgumiem, kurus piešķir kā pārtēriņa iespēju, ja patērētājs piekrīt atbrīvojumam no šīs direktīvas noteikumiem; |
| bc) kredītlīgumiem, kuros nav paredzēti ne procenti, ne citas maksas, un kredītlīgumiem, kuros paredzēts, ka kredīts jāatmaksā trīs mēnešu laikā, un par kuriem tiek prasīta neliela samaksa; |
| bd) kredītlīgumiem, kuri ir tiesā vai citā ar likumu pilnvarotā iestādē panākta izlīguma rezultāts; |
| 2.a Dalībvalstis drīkst: |
| a) atcelt 7.−9.a panta, 11. panta un II pielikuma noteikumus attiecībā uz kredītlīgumiem, kuru kopējā vērtība pārsniedz EUR 2 miljonus; |
| b) nolemt, ka atsevišķus vai visus direktīvas pantus nepiemēro kredītlīgumiem, ja patērētājs vai viņa radinieks nedzīvo īpašumā kā mājoklī un patērētājs piekrīt atbrīvojumam no šīs direktīvas noteikumiem; |
| c) nolemt, ka atsevišķus vai visus direktīvas pantus nepiemēro kredītlīgumiem, ja kredīts ir jāatmaksā 12 mēnešu laikā un patērētājs piekrīt atbrīvojumam no šīs direktīvas noteikumiem; |
| d) nolemt, ka dažus vai visus šīs direktīvas pantus nepiemēro kredītlīgumiem, kas ir saistīti ar pastāvošā parāda atmaksas atlikšanu bez maksas, ja patērētājs piekrīt atbrīvojumam no šīs direktīvas noteikumiem. |
| 2.b Ja ir ieviesta līdzvērtīga sistēma, ar kuru nodrošina, ka patērētāji savlaicīgi saņem pilnīgu informāciju par kredītlīgumiem, dalībvalstis var nepiemērot direktīvu šādiem kredītlīgumiem: |
| a) līgumiem par kredītiem, kas saistīti ar aizdevumiem, kurus atbilstīgi tiesību aktos paredzētiem nosacījumiem vispārējo interešu labā piešķir ierobežotam klientu lokam bez procentiem vai ar procentu likmēm, kas zemākas nekā tirgū pārsvarā pastāvošās likmes, vai atbilstīgi citiem noteikumiem, kas būtu patērētājam izdevīgāki nekā tirgū pārsvarā izmantotie noteikumi, un ar likmēm, kas nav augstākas par tirgū pārsvarā pastāvošajām likmēm; |
| b) kredītlīgumiem, kuru kreditors ir organizācija, uz ko attiecas Direktīvas 2008/48/EK 2. panta 5. punkts. |
| ______________ |
| * OV — lūgums ievietot šīs direktīvas spēkā stāšanās datumu. |
Grozījums Nr. 48
Direktīvas priekšlikums
3. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas: | Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas: |
a) "patērētājs" ir patērētājs, kā definēts Direktīvas 2008/48/EK 3. panta a) apakšpunktā; | a) "patērētājs" ir patērētājs, kā definēts Direktīvas 2008/48/EK 3. panta a) apakšpunktā; |
b) "kreditors" ir fiziska vai juridiska persona, kas saskaņā ar savu amatu, nodarbošanos vai profesiju piešķir vai apsola piešķirt kredītu 2. panta nozīmē; | b) "kreditors" ir fiziska vai juridiska persona, kas saskaņā ar savu amatu, nodarbošanos vai profesiju piešķir vai apsola piešķirt kredītu 2. panta nozīmē; |
c) "kredītlīgums" ir līgums, ar ko kreditors, tieši vai ar kredīta starpnieka palīdzību, piešķir vai apsola piešķirt patērētājam kredītu 2. panta nozīmē atlikta maksājuma, aizdevuma vai cita līdzīga finanšu uzkrājuma formā; | c) "kredītlīgums" ir līgums, ar ko kreditors, tieši vai ar kredīta starpnieka palīdzību, piešķir vai apsola piešķirt patērētājam kredītu 2. panta nozīmē atlikta maksājuma, aizdevuma vai cita līdzīga finanšu uzkrājuma formā; |
d) "papildpakalpojums" ir finanšu pakalpojums, ko kreditors vai kredīta starpnieks piedāvā patērētājam saistībā ar kredītlīgumu; | d) "papildpakalpojums" ir pakalpojums, ko kreditors vai kredīta starpnieks piedāvā patērētājam saistībā ar kredītlīgumu; |
e) "kredīta starpnieks" ir fiziska vai juridiska persona, kas nedarbojas kā kreditors un, veicot savus darījumus, uzņēmējdarbību vai profesionālo darbību par maksu, kas var būt naudas veidā vai jebkādā citā finansiālas atlīdzības veidā, par ko noslēgta vienošanās: | e) "kredīta starpnieks" ir fiziska vai juridiska persona, kas nedarbojas kā kreditors vai notārs un, veicot savus darījumus, uzņēmējdarbību vai profesionālo darbību par atlīdzību, kas var būt naudas veidā vai jebkādā citā finansiālas atlīdzības veidā, par ko noslēgta vienošanās: |
i) piedāvā patērētājam kredītlīgumus 2. panta nozīmē, | i) iepazīstina patērētājus ar kredītlīgumiem vai piedāvā tos patērētājiem, |
ii) palīdz patērētājiem, uzņemoties sagatavošanas darbus attiecībā uz kredītlīgumiem 2. panta nozīmē, kas nav minēti i) apakšpunktā, | ii) palīdz patērētājiem, uzņemoties sagatavošanas un/vai administratīvus darbus attiecībā uz kredītlīgumiem, kas nav minēti i) daļā, |
iii) kreditora vārdā slēdz ar patērētājiem kredītlīgumus 2. panta nozīmē. | iii) kreditora vārdā slēdz ar patērētājiem kredītlīgumus vai |
| iiia) sniedz konsultāciju pakalpojumus. |
f) "piesaistītais kredīta starpnieks" ir jebkurš kredīta starpnieks, kurš rīkojas tikai viena kreditora vai kreditoru grupas vārdā, kas uzņemas pilnu atbildību; | f) "piesaistītais kredīta starpnieks" ir jebkurš kredīta starpnieks, kurš rīkojas viena vai vairāku kreditoru vai kreditoru grupu vārdā, kas uzņemas pilnu atbildību; |
g) "grupa" šajā direktīvā ir kreditori, kuri ir apvienoti nolūkā veikt konsolidētos pārskatus, kā noteikts Direktīvā 83/349/EEK; | g) "grupa" šajā direktīvā ir kreditori, kuri ir apvienoti nolūkā veikt konsolidētos pārskatus, kā noteikts Direktīvā 83/349/EEK; |
h) "kredītiestādes" ir kredītiestādes, kā tās definētas Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 1. punktā; | h) "kredītiestādes" ir kredītiestādes, kā tās definētas Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 1. punktā; |
i) "iestāde, kas nav kredītiestāde" ir fiziska vai juridiska persona, kas piešķir vai apsola piešķirt kredītu 2. panta nozīmē saskaņā ar savu amatu, nodarbošanos vai profesiju un kas nav kredītiestāde; | i) „iestāde, kas nav kredītiestāde” ir kreditors, kas nav kredītiestāde; |
j) "darbinieki" ir jebkuri kreditora vai kredīta starpnieka darbinieki, kas sadarbojas ar patērētājiem un kas ir iesaistīti darbībās, uz kurām attiecas šī direktīva; | j) „darbinieki” ir: |
| i) ikviena fiziska persona, kas strādā pie kreditora, kredīta starpnieka vai norīkota pārstāvja un kuras darbs ir saistīts ar patērētājiem vai kas sazinās ar patērētājiem, veicot darbības, uz kurām attiecas šī direktīva, vai |
| ii) ikviena fiziska persona, kas tieši vada un/vai uzrauga i) punktā minētās fiziskās personas; |
k) "kredīta kopējās izmaksas patērētājam" ir kopējās kredīta izmaksas patērētājam, kā noteikts Direktīvas 2008/48/EK 3. panta g) apakšpunktā; | k) „kredīta kopējās izmaksas patērētājam” ir kopējās kredīta izmaksas patērētājam, kā noteikts Direktīvas 2008/48/EK 3. panta g) apakšpunktā, kurās tiek iekļauta nekustamā īpašuma novērtēšana, bet netiek iekļautas hipotēkas vai citas pielīdzināmas ķīlas nostiprināšanas maksa; |
l) "kopējā summa, kas jāmaksā patērētājam" ir kopējā kredīta summa, kas jāmaksā patērētājam, kā noteikts Direktīvas 2008/48/EK 3. panta h) apakšpunktā; | l) "kopējā summa, kas jāmaksā patērētājam" ir kopējā kredīta summa, kas jāmaksā patērētājam, kā noteikts Direktīvas 2008/48/EK 3. panta h) apakšpunktā; |
m) "efektīvā gada procentu likme" ir kredīta kopējās izmaksas patērētājam, kas ir izteiktas ikgadējos procentos no kredīta kopsummas, attiecīgajā gadījumā iekļaujot izmaksas atbilstīgi 12. panta 2. punktam; | m) "efektīvā gada procentu likme" ir kredīta kopējās izmaksas patērētājam, kas ir izteiktas ikgadējos procentos no kredīta kopsummas, attiecīgajā gadījumā iekļaujot izmaksas atbilstīgi 12. panta 2. punktam; |
n) "aizņēmuma likme" ir procentu likme, kā definēts Direktīvas 2008/48/EK 3. panta j) apakšpunktā; | n) "aizņēmuma likme" ir procentu likme, kā definēts Direktīvas 2008/48/EK 3. panta j) apakšpunktā; |
o) "kredītspējas novērtēšana" ir novērtējums attiecībā uz patērētāja spēju nokārtot savas parādu saistības; | o) “kredītspējas novērtēšana” ir novērtējums attiecībā uz izredzēm, ka tiks izpildītas kredītlīgumā paredzētās saistības; |
p) "pastāvīgs informācijas nesējs" ir pastāvīgs informācijas nesējs, kā definēts Direktīvas 2008/48/EK 3. panta m) apakšpunktā; | p) "pastāvīgs informācijas nesējs" ir pastāvīgs informācijas nesējs, kā definēts Direktīvas 2008/48/EK 3. panta m) apakšpunktā; |
(q) "piederības dalībvalsts" ir: | q) "piederības dalībvalsts" ir: |
i) dalībvalsts, kurā atrodas kreditora vai kredīta starpnieka pastāvīgā dzīvesvieta un kurā tas veic uzņēmējdarbību, ja starpnieks ir fiziska persona, | i) dalībvalsts, kurā atrodas kreditora vai kredīta starpnieka galvenais birojs, ja starpnieks ir fiziska persona, |
ii) dalībvalsts, kurā atrodas kreditora vai kredīta starpnieka juridiskā adrese, vai, ja saskaņā ar starpnieka valsts tiesību aktiem tam nav juridiskās adreses, dalībvalsts, kurā atrodas tā galvenā mītne, ja starpnieks ir juridiska persona. | ii) dalībvalsts, kurā atrodas kreditora vai kredīta starpnieka juridiskā adrese vai, ja saskaņā ar starpnieka valsts tiesību aktiem tam ir juridiskā adrese, tā galvenā mītne, ja starpnieks ir juridiska persona; |
r) "uzņēmēja dalībvalsts" ir dalībvalsts, kurā kreditoram vai kredīta starpniekam ir filiāle vai kurā tas sniedz pakalpojumus. | r) "uzņēmēja dalībvalsts" ir dalībvalsts, kurā kreditoram vai kredīta starpniekam ir filiāle vai kurā tas sniedz pakalpojumus. |
| ra) „konsultāciju pakalpojumi” ir personalizētu ieteikumu sniegšana patērētājam par vienu vai vairākiem darījumiem, kas saistīti ar kredītlīgumiem un kas ir no kredīta piešķiršanas atdalīta darbība; |
| rb) „mājokļa nekustamais īpašums” ir nekustamais īpašums, kas galvenokārt paredzēts dzīvošanai; |
| rc) „vērtētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas sava aroda, uzņēmējdarbības vai profesijas ietvaros veic mājokļa nekustamā īpašuma vai zemes, uz kuras atrodas vai varētu atrasties mājokļa nekustamais īpašums, novērtēšanu; |
| rd) „piesaistīšanas paņēmiens” ir viena vai vairāku papildpakalpojumu piedāvāšana kopā ar kredītlīgumu tādā piedāvājumā, kurā kredītlīgums nav patērētājam pieejams atsevišķi; |
| re) „kompleksa piedāvāšana” ir viena vai vairāku papildpakalpojumu piedāvāšana kopā ar kredītlīgumu, ja kredītlīgums patērētājam ir pieejams arī atsevišķi, bet ne vienmēr ar tādiem pašiem noteikumiem vai nosacījumiem kā apvienojumā ar papildpakalpojumiem; |
| rf) „kredīta kopsumma” ir maksimālā vai kopējā summa, kas tiek izmaksāta saskaņā ar kredītlīgumu, neatkarīgi no tā, vai šī summa izmaksāta patērētājam vai kādai trešai personai; |
| rg) „aizdevums ārvalstu valūtā” ir aizdevums, kas: |
| i) tiek izsniegts valūtā, kas atšķiras no valūtas, kurā patērētājs gūst ienākumus vai uzglabā aktīvus, no kuriem ir paredzēts atmaksāt aizdevumu, vai or |
| ii) tiek izsniegts valūtā, kas atšķiras no tās valsts valūtas, kura ir patērētāja mītnes valsts; |
| rh) „mainīgas likmes aizdevums” ir aizdevums, kuru izsniedzot, aizņēmuma likme visam kredītlīgumam vai tā daļai netiek noteikta, pamatojoties uz fiksētu procentu īpatsvaru, par kuru vienojas, noslēdzot kredītlīgumu, un kurš parasti ir balstīts uz bāzes indeksa vai atsauces likmes svārstībām neatkarīgi no minimālajām vai maksimālajām robežvērtībām tās attīstībā. |
Grozījums Nr. 49
Direktīvas priekšlikums
4. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Dalībvalstis izraugās kompetentās iestādes, kam piešķirtas pilnvaras nodrošināt šīs direktīvas ieviešanu un nodrošina, ka tām ir piešķirtas visas vajadzīgās pilnvaras, lai veiktu savus pienākumus. | 1. Dalībvalstis izraugās valsts kompetentās iestādes, kam piešķirtas pilnvaras nodrošināt šīs direktīvas ieviešanu un īstenošanu un nodrošina, ka tām ir piešķirtas visas vajadzīgās izmeklēšanas un sankciju veikšanas pilnvaras un resursi, lai efektīvi un lietderīgi veiktu savus pienākumus. |
Dalībvalstis nodrošina, ka iestādes, kas norādītas kā kompetentās iestādes, lai nodrošinātu šīs direktīvas 18., 19., 20. un 21. panta īstenošanu, ir vienas no tām kompetentajām iestādēm, kas iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulas (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), 4. panta 2. punktā. | 2. Dalībvalstis nodrošina, ka iestāde, kas norādīta kā kompetentā iestāde, lai nodrošinātu šīs direktīvas 18., 19., 19.a, 20., 21., 22., 22.a un 23. panta īstenošanu, ir: |
| i) viena no kompetentajām iestādēm, kas norādīta 4. panta 2. punktā Regulai (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), vai |
| ii) citas valsts iestādes ar nosacījumu, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai administratīvajiem noteikumiem šīm iestādēm jāsadarbojas ar i) apakšpunktā minētajām iestādēm, kad vien tas nepieciešams, lai pildītu savus pienākumus atbilstīgi šai direktīvai. |
Dalībvalstis informē Komisiju par kompetento iestāžu noteikšanu, norādot visu attiecīgo pienākumu sadalījumu kompetento iestāžu vidū. | 3. Dalībvalstis informē Komisiju un EBI par kompetento iestāžu noteikšanu, norādot visu attiecīgo pienākumu sadalījumu kompetento iestāžu vidū. Komisija 1. punktā minēto kompetento iestāžu sarakstu vismaz reizi gadā publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un pastāvīgi atjaunina to savā tīmekļa vietnē. |
2. Gadījumā, kad tās teritorijā ir vairāk nekā viena kompetentā iestāde, dalībvalsts nodrošina, ka šīs iestādes cieši sadarbojas, lai tās varētu efektīvi pildīt savus attiecīgos pienākumus. | 4. Gadījumā, kad tās teritorijā ir vairāk nekā viena kompetentā iestāde, dalībvalsts nodrošina, ka šīs iestādes cieši sadarbojas — savstarpēji un ar EBI, lai tās varētu efektīvi pildīt savus attiecīgos pienākumus. |
| 5. Dalībvalstis ievieš procedūras šo iestāžu sniegtās informācijas apkopošanai un apmaiņai, īpaši lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu1 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību2. |
| ______________ |
| 1 OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp. |
| 2 OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp. |
Grozījums Nr. 50
Direktīvas priekšlikums
1.a nodaļa (jauna)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.a nodaļa |
| Informētība finanšu jomā |
| 4.a pants |
| Patērētāju informētība finanšu jomā |
| 1. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek piemēroti pasākumi, lai sekmētu patērētāju informētību par atbildīgu aizņemšanos un parādsaistību pārvaldību, it sevišķi saistībā ar kredītlīgumiem. |
| 2. Pircējiem, kas iegādājas pirmo reizi, nodrošina skaidrus, informatīvus dokumentus, kā arī informāciju par turpmāku palīdzību patērētāju organizāciju un dalībvalstu uzraudzības iestāžu veidā. |
| 3. Dalībvalstis nodrošina, ka visas ieinteresētās personas ir atbilstīgi iesaistītas šajā pantā minēto pasākumu plānošanā un izstrādē. |
Grozījums Nr. 51
Direktīvas priekšlikums
5. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Dalībvalstis nosaka, ka, piešķirot kredītu, sniedzot kredīta starpniecības pakalpojumus un konsultācijas vai –— attiecīgā gadījumā –— papildpakalpojumus klientiem, kreditors un kredīta starpnieks rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli, ņemot vērā patērētāja intereses. | 1. Dalībvalstis nosaka, ka, noformējot un piešķirot kredītu, sniedzot kredīta starpniecības pakalpojumus un –— attiecīgā gadījumā –— papildpakalpojumus klientiem, vai īstenojot kredītlīgumu, kreditors un kredīta starpnieks rīkojas godīgi, taisnīgi, pārredzami un profesionāli, pienācīgi ņemot vērā patērētāja tiesības un intereses. Šajā nolūkā tiek veikti visi pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu patērētāja vajadzību izpildīšanu un atbilstību patērētāja situācijai, ņemot vērā visu atbilstīgo informāciju par patērētāja īpašajiem apstākļiem un jebkādām īpašām vajadzībām, kuras patērētājs ir norādījis. |
2. Dalībvalstis nodrošina, ka kreditora noteiktais atalgojuma veids tā darbiniekiem un attiecīgajiem kredīta starpniekiem, kā arī kredīta starpnieku noteiktais atalgojuma veids tā darbiniekiem nekavē ievērot 1. punktā noteikto prasību rīkoties, ņemot vērā patērētāja intereses. | 2. Dalībvalstis nodrošina, ka kreditora noteiktais atalgojuma veids tā darbiniekiem un kredīta starpniekiem, kā arī kredīta starpnieku noteiktais atalgojuma veids tā darbiniekiem un norīkotajiem pārstāvjiem nekavē ievērot 1. punktā noteikto prasību. |
| 2.a Dalībvalstis īpaši nodrošina, ka atlīdzība, ko saņem darbinieki, kuri ir atbildīgi par patērētāja kredītspējas novērtēšanu, atbilst personu, kas uzņemas risku, atalgojuma politikas nostādnēm, kas iekļautas Direktīvas 2006/48/EK V pielikuma 11. sadaļas 23. punkta a) un b) apakšpunktā un nav atkarīga no pieņemto pieteikumu skaita vai īpatsvara;
|
| 2.b Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad kreditori, kredīta starpnieki vai norīkotie pārstāvji sniedz konsultāciju pakalpojumus, konsultāciju sniegšanā iesaistīto darbinieku atlīdzības struktūra neskar viņu spējas sniegt objektīvus ieteikumus un jo īpaši ka no šo konsultāciju pakalpojumu rezultāti nav saistīti ar atsevišķu produktu pārdošanas rezultātiem vai pārdošanas mērķiem. |
Grozījums Nr. 52
Direktīvas priekšlikums
6. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Kompetences prasību minimums | Zināšanu un kompetences prasību minimums |
1. Piederības dalībvalstis nodrošina, ka: | 1. Dalībvalstis nodrošina, ka kreditori un kredīta starpnieki pieprasa, lai viņu darbiniekiem ir atbilstīgs zināšanu un kompetences līmenis attiecībā uz produktu izveidi, kredītlīgumu piedāvāšanu vai ar to saistītu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, konsultācijām vai kredītlīgumu piešķiršanu. Ja, slēdzot kredītlīgumu, ir paredzēta ar to saistītu papildpakalpojumu sniegšana, darbiniekiem ir atbilstīgas zināšanas un kompetence šā papildpakalpojuma sniegšanā, tostarp zināšanas un kompetence, kas paredzēta nozares tiesību aktos. |
(a) kreditoru un kredīta starpnieku darbiniekiem ir atbilstošs zināšanu un kompetences līmenis, lai piedāvātu un piešķirtu kredītlīgumus 2. panta izpratnē vai veiktu kredīta starpniecības darbības, kā noteikts 3. panta e) punktā. Ja kredītlīgums attiecas arī uz saistītu papildpakalpojumu, konkrētāk, apdrošināšanas vai ieguldījumu pakalpojumu, darbiniekiem ir atbilstošs zināšanu un kompetences līmenis arī attiecībā uz šo papildpakalpojumu, lai ievērotu Direktīvas 2004/39/EK 19. panta un Direktīvas 2002/92/EK 4. panta prasības. |
|
(b) tām fiziskām personām kreditoru un kredīta starpnieku vadībā, kuras ir vai nu atbildīgas par starpniecību, vai piedalās starpniecības procesā, konsultāciju sniegšanā vai kredītlīgumu apstiprināšanā, ir atbilstošs zināšanu un kompetences līmenis saistībā ar kredītlīgumiem; |
|
(c) kreditori un kredīta starpnieki tiek uzraudzīti, lai novērtētu, vai pastāvīgi tiek ievērotas 1. punkta a) un b) apakšpunkta prasības. |
|
2. Piederības dalībvalstis nodrošina, ka atbilstošais zināšanu un kompetences līmenis tiek noteikts, balstoties uz atzītu kvalifikāciju vai pieredzi. | 2. Dalībvalstis izstrādā zināšanu un kompetences minimuma prasības kreditoru, kredīta starpnieku un norīkoto pārstāvju darbiniekiem saskaņā ar III pielikumā noteiktajiem principiem. |
| 2.a Ja kreditors vai kredīta starpnieks sniedz savus pakalpojumus vienas vai vairāku citu dalībvalstu teritorijā: |
| i) izmantojot filiāli, uzņēmēja dalībvalsts ir atbildīga par filiāles darbiniekiem piemērojamo zināšanu un kompetences minimuma prasību noteikšanu; |
| ii) atbilstīgi pakalpojumu sniegšanas brīvībai, piederības dalībvalsts ir atbildīga par darbiniekiem piemērojamo zināšanu un kompetences minimuma prasību noteikšanu saskaņā ar III pielikumu, izņemot tās prasības, kas minētas III pielikuma 1. punkta a), b), c), e), f) un h) apakšpunktā, 2. un 3. punktā, kuras nosaka uzņēmēja dalībvalsts. |
| 2.b Šā panta 1. punktā minētajām personām ir pienākums pastāvīgi piedalīties profesionālās kvalifikācijas celšanas pasākumos, lai atjauninātu un pilnveidotu savas zināšanas un kompetenci. |
3. Piederības dalībvalstis publisko kritērijus, kurus tās noteikušas, lai nodrošinātu kredīta starpnieku vai kreditoru darbinieku atbilstību kompetences prasībām. Šādos kritērijos iekļauj visu atzīto kvalifikāciju sarakstu. |
|
4. Saskaņā ar 26. pantu un ievērojot 27. panta un 28. panta nosacījumus, Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras noteikt šā panta 1. punktā un 2. punktā paredzētās prasības, proti, atbilstošā zināšanu un kompetences līmeņa obligātās prasības. |
|
Grozījums Nr. 53
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| Šā punkta pirmā daļa nav spēkā, ja valsts tiesību aktos noteikts, ka reklāmā par kredītlīgumiem, kurā nav norādījumu par procentu likmi vai jebkādiem skaitļiem, kas attiecas uz jebkurām citām izmaksām šā punkta pirmās daļas izpratnē, kas patērētājam jāmaksā par kredītu, jānorāda efektīvā gada procentu likme. |
Pamatojums
Pielāgošana patēriņa kredīta direktīvas 4. panta 1. punktam.
Grozījums Nr. 54
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Standartinformācijā skaidrā, lakoniskā un viegli uztveramā veidā ar raksturīga piemēra palīdzību norāda turpmāko: | 2. Standartinformācijā skaidrā, lakoniskā un viegli uztveramā veidā ar raksturīga piemēra palīdzību norāda šādus elementus: |
Pamatojums
Pielāgošana patēriņa kredīta direktīvas 4. panta 2. punktam.
Grozījums Nr. 55
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(b) to, ka reklamētais produkts ir kredītlīgums un attiecīgajos gadījumos tas tiek nodrošināts ar hipotēku, ar citu līdzvērtīgu ķīlu, ko bieži lieto dalībvalstī mājokļa īpašuma kredīta nodrošināšanai, vai arī citu tiesību, kas saistīta ar mājokļa īpašumu; | svītrots |
Pamatojums
Hipotēkas parasti nepārdod tieši un pamatojoties uz reklāmu. Tirgus pētījumi liecina, ka patērētāji no hipotekāro kredītu reklāmām atceras tikai nelielu informācijas daļu, tādēļ efektīvāk būtu koncentrēties uz dažiem pamatprincipiem.
Grozījums Nr. 56
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts
| ||
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums | |
c) aizņēmuma procentu likmi, norādot, vai tā ir fiksēta vai mainīga, vai abas, kā arī informāciju par jebkuru papildmaksu, kas iekļauta kredīta kopējās izmaksās patērētājam; | c) aizņēmuma procentu likmi, norādot, vai tā ir fiksēta vai mainīga, vai abas, kā arī informāciju par jebkuru papildmaksu, kas iekļauta kredīta kopējās izmaksās patērētājam; efektīvo gada procentu likmi reklāmā norāda vismaz tikpat pamanāmi kā citu skaitlisko informāciju; | |
Grozījums Nr. 57
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – 1. daļa – f apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
f) kredītlīguma darbības termiņu; | f) attiecīgā gadījumā — kredītlīguma darbības termiņu; |
Pamatojums
Pielāgojums Patēriņa kredītlīgumu direktīvas 4. panta 2. punkta d) apakšpunktam.
Grozījums Nr. 58
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – 1. daļa – g apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
g) atmaksājamo daļu apmēru; | g) attiecīgā gadījumā — pa daļām veicamu maksājumu apmēru; |
Pamatojums
Pielāgojums Patēriņa kredītlīgumu direktīvas 4. panta 2. punkta d) apakšpunktam.
Grozījums Nr. 59
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – 1. daļa – h apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
h) kopējo summu, kas patērētājam jāmaksā; | svītrots |
Grozījums Nr. 60
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – 1. daļa – i apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
i) attiecīgos gadījumos brīdinājumu par nekustamā īpašuma zaudējuma risku, kad netiek izpildītas kredītlīgumā noteiktās saistības, ja kredīts nodrošināts ar hipotēku, citu līdzvērtīgu ķīlu, ko bieži lieto dalībvalstī mājokļa īpašuma kredīta nodrošināšanai, vai arī citu tiesību, kas saistīta ar mājokļa īpašumu. | svītrots |
Pamatojums
Reklāmas vajadzībām formulējums ir pārāk plašs, un tas neatbilst atbildīga patērētāja tēlam.
Grozījums Nr. 61
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – 2. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Standartinformācija, atkarībā no reklāmas un noieta pasākumu vides, ir vai nu skaidri salasāma, vai skaidri sadzirdama. | Standartinformācija, atkarībā no reklāmas un noieta pasākumu vides, ir vai nu skaidri salasāma, vai skaidri sadzirdama. |
| Jebkāda reklāmā sniegtā informācija ir saistīta ar reklāmā izmantoto raksturīgo piemēru. |
| Dalībvalstis pieņem kritērijus raksturīgā piemēra noteikšanai. |
Grozījums Nr. 62
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Saskaņā ar 26. pantu un ievērojot 27. panta un 28. panta nosacījumus, Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras sīkāk precizēt reklāmā iekļaujamo standartinformācijas elementu uzskaitījumu. | svītrots |
Konkrētāk, Komisija, pieņemot šādus deleģētos aktus, attiecīgos gadījumos groza šā panta 2. punkta no a) līdz i) apakšpunktā noteikto standartinformācijas elementu uzskaitījumu. |
|
Grozījums Nr. 63
Direktīvas priekšlikums
8.a pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 8.a pants |
| Piesaistīšana un ar to saistīta negodīga komercprakse |
| 1. Dalībvalstis atļauj kompleksus piedāvājumus, bet neatļauj izmantot piesaistīšanu. |
| 2. Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem dalībvalstis var atļaut izmantot piesaistīšanu, ja kreditori prasa atvērt vai uzturēt maksājumu kontu vai iegādāties krājnoguldījumu produktu, ja tas ir kredīta neatņemama sastāvdaļa vai tā iegādes vienīgais nolūks ir uzkrāt kapitālu, lai atmaksātu vai pārvaldītu kredītu, vai slēgt atsevišķu kredītlīgumu kopā ar dalīta pamatkapitāla kredītlīgumu. Turklāt dalībvalstis atļauj kreditoriem prasīt, lai patērētājs iegādājas atbilstīgu apdrošināšanas polisi, un atteikties piešķirt kredītu, ja patērētājam nav apdrošināšanas polises, kuras īpašības ir līdzīgas kreditora izvēlēta apdrošinātāja piedāvātās polises īpašībām. |
Grozījums Nr. 64
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Dalībvalstis nodrošina, ka kreditori un attiecīgos gadījumos kredīta starpnieki, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju, vai elektroniskā formā vienmēr dara pieejamu vispārīgo informāciju par kredītlīgumiem. | Dalībvalstis nodrošina, ka kreditori vienmēr sagatavo viegli pieejamu un uztveramu vispārīgo informāciju par kredītlīgumiem, izmantojot papīru vai citu pastāvīgu informācijas nesēju vai pēc pieprasījuma sniedzot šo informāciju elektroniskā formā, un kreditors — tiešas pārdošanas gadījumā — vai kredīta starpnieks šo informāciju nodod patērētāja rīcībā. |
Pamatojums
Nav skaidrs, kurš atbild par šāda dokumenta sagatavošanu. Starpniekiem var arī nebūt pieejama visa uzskaitītā informācija. Tādēļ kreditoram jābūt atbildīgam par šīs informācijas nodrošināšanu starpniekam vai arī tiešas izplatīšanas gadījumā — tās nepastarpinātu nodošanu patērētāja rīcībā.
Grozījums Nr. 65
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
c) galvojuma veidus; | c) galvojuma veidus, tostarp informāciju par to, vai nodrošinājuma priekšmets var atrasties citā dalībvalstī; |
Grozījums Nr. 66
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – 2. daļa – g apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
g) ilustratīvu piemēru ar kopējām kredīta izmaksām patērētājam un efektīvo gada procentu likmi; | g) raksturīgu piemēru ar kopējām kredīta izmaksām patērētājam un faktisko gada procentu likmi; |
Grozījums Nr. 67
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – 2. daļa – ga apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ga) norādi par iespējamām papildu izmaksām, piemēram, hipotēkas vai citu pielīdzināmu ķīlu nostiprinājuma izmaksām; |
Grozījums Nr. 68
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – 2. daļa – i apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
i) norādi, vai ir iespējama kredīta pirmstermiņa atmaksa un, ja tā ir iespējama, pirmstermiņa kredīta atmaksas nosacījumu aprakstu; | i) pirmstermiņa kredīta atmaksas nosacījumu aprakstu; |
Grozījums Nr. 69
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – 2. daļa – k apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(k) norādes par to, kā iegūt informāciju par nodokļu atvieglojumiem, kas saistīti ar kredītprocentu maksājumiem, kā arī informāciju par citām valsts subsīdijām. | svītrots |
Pamatojums
Prasība sniegt šādas norādes neatbilst atbildīga patērētāja tēlam, un tas varētu radīt arī šķērsli iekšējā tirgū. Turklāt tiek veikta pieskaņošana direktīvai par patēriņa kredītlīgumiem.
Grozījums Nr. 70
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – 2. daļa – ka apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ka) attiecībā uz kredītlīgumiem, saskaņā ar kuriem patērētāja veiktos maksājumus tūlīt nenovirza kredīta kopsummas atbilstīgai amortizācijai, bet izmanto kapitāla uzkrāšanai tādos laika periodos un ar tādiem noteikumiem, kas iekļauti kredītlīgumā vai papildlīgumā, informācijā, kura saskaņā ar 2. punkta prasībām sniedzama pirms līguma noslēgšanas, ietver skaidru un lakonisku norādi, ka šāds kredītlīgums vai papildlīgums negarantē kredīta kopsummas atmaksu saskaņā ar kredītlīgumu, ja vien šāda garantija netiek dota. |
Pamatojums
Pielāgošana patēriņa kredīta direktīvas 5. panta 5. punktam.
Grozījums Nr. 71
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – 5. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Dalībvalstis nodrošina, ka kreditors un attiecīgos gadījumos kredīta starpnieks tūlīt pēc tam, kad patērētājs sniedzis vajadzīgo informāciju par savām vajadzībām, finanšu situāciju un vēlmēm saskaņā ar 14. pantu, garantē patērētājam individualizētu informāciju, kas nepieciešama tirgū pieejamo kredītu salīdzināšanai, to ietekmes izvērtēšanai un pamatota lēmuma pieņemšanai par kredītlīguma slēgšanu. Šādu informāciju uz papīra vai, izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju, sniedz atbilstīgi II pielikumā minētajai Eiropas standartizētās informācijas lapai ("ESIL"). | svītrots |
Dalībvalstis nodrošina, ka tad, kad patērētājam ir izteikts kreditoram saistošs piedāvājums, tam ir pievienota ESIL. Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka kredītlīgumu nevar noslēgt tikmēr, kamēr patērētajam nav bijis pietiekami daudz laika salīdzināt piedāvājumus, izvērtēt to ietekmi un pieņemt pamatotu lēmumu par piedāvājuma pieņemšanu, neatkarīgi no līguma noslēgšanas veida. |
|
Uzskatāms, ka kreditors un attiecīgā gadījumā kredīta starpnieks ir izpildījuši prasības par informācijas sniegšanu patērētajam pirms distances līguma noslēgšanas, kā noteikts Direktīvas 2002/65/EK 3. pantā, ja tie ir patērētājam iesnieguši ESIL. |
|
Jebkura papildu informācija, kuru kreditors vai attiecīgā gadījumā kredīta starpnieks var sniegt patērētājam, iekļaujama atsevišķā dokumentā, kuru var pievienot ESIL. |
|
3. Saskaņā ar 26. pantu un ievērojot 27. panta un 28. panta nosacījumus, Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras grozīt šā panta 1. punktā noteiktos standartinformācijas elementus, kā arī II pielikumā norādīto ESIL saturu un formātu. |
|
Konkrētāk, ar šādiem deleģētajiem aktiem attiecīgā gadījumā: |
|
a) groza standartinformācijas elementu uzskaitījumu, kas noteikts šā panta 1. punktā; |
|
b) svītro jebkuru no II pielikumā ietvertajiem informācijas elementiem; |
|
c) papildina II pielikumā iekļauto informācijas elementu sarakstu; |
|
d) groza II pielikumā noteikto ESIL satura noformējumu; |
|
e) izstrādā instrukcijas ESIL aizpildīšanai, ka noteikts II pielikumā. |
|
4. Ja izmanto Direktīvas 2002/65/EK 3. panta 3. punktā minēto balss telefoniju, sniedzamā finanšu pakalpojuma galveno iezīmju aprakstā, atbilstoši Direktīvas 3. panta 3. punkta b) apakšpunkta otrajam ievilkumam, iekļauj vismaz II pielikuma A daļas 2), 3), 4) un 5) iedaļā minētos elementus. |
|
5. Dalībvalstis nodrošina, ka, ja patērētājs to lūdzis, kreditors vai kredīta starpnieks tam bez maksas izsniedz kredītlīguma projekta kopiju. Šo noteikumu nepiemēro gadījumos, kad kreditors pieprasījuma brīdī nevēlas noslēgt kredītlīgumu ar patērētāju. |
|
Pamatojums
Pielāgošana patēriņa kredīta direktīvas 5. panta 5. punktam.
Grozījums Nr. 72
Direktīvas priekšlikums
9.a pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 9.a pants |
| Informācijas sniegšana pirms līguma slēgšanas |
| 1. Dalībvalstis nodrošina, ka kreditors un attiecīgā gadījumā kredīta starpnieks vai norīkotais pārstāvis sniedz patērētājam personalizētu informāciju, kas nepieciešama tirgū pieejamo kredītu salīdzināšanai, to ietekmes izvērtēšanai un apzināta lēmuma pieņemšanai par kredītlīguma slēgšanu: |
| a) bez nepamatotas kavēšanās, tiklīdz patērētājs sniedzis nepieciešamo informāciju par savām vajadzībām, finanšu situāciju un vēlmēm saskaņā ar 14. pantu, un |
| b) savlaicīgi, pirms kredītlīgums vai piedāvājums patērētājam kļūst saistošs. Šādu informāciju uz papīra vai, izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju, bez maksas sniedz atbilstīgi II pielikumā minētajai Eiropas standartizētās informācijas lapai (ESIL). |
| Dalībvalstis nodrošina, ka tad, kad patērētājam tiek izteikts piedāvājums, kas ir saistošs kreditoram, to sniedz, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju, un tam pievieno ESIL, ja patērētājam tā iepriekš nav izsniegta vai arī ja piedāvājuma parametri atšķiras no iepriekš izsniegtajā ESIL norādītajiem parametriem. |
| 2. Dalībvalstis nodrošina, ka patērētājam tiek dotas 14 dienas, lai salīdzinātu piedāvājumus, novērtētu līguma slēgšanas sekas un pieņemtu apzinātu lēmumu. Dalībvalstis nodrošina, ka šo periodu var paredzēt gan kā periodu, kad piedāvājums pirms kredītlīguma parakstīšanas ir kreditoram saistošs, gan kā periodu, kurā ir spēkā atkāpšanās tiesības, kuru izmantošana nerada nekādas turpmākas izmaksas. Dalībvalstis nodrošina, ka patērētājiem, kas vēlas pieņemt piedāvājumu pirms 14 dienu termiņa beigām, tiek dota šāda iespēja. Dalībvalstis var paredzēt, ka atteikšanās tiesības tiek samazinātas vai tās pārtrauc piemērot, ja patērētājs veic jebkādas darbības, kuru rezultātā saskaņā ar valsts tiesību aktiem viņš iegūst vai viņam tiek nodotas tiesības uz kredītlīgumā minēto nekustamo īpašumu vai tiesības izmantot līdzekļus, kas iegūti, noslēdzot kredītlīgumu, vai gadījumos, kad kredītlīgums saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem tiek noslēgts, izmantojot sistēmu, kurā iesaistīta valsts amatpersona, kurai saskaņā ar tiesību aktu prasībām ir jābūt neatkarīgai un objektīvai un kurai, sniedzot patērētājam personalizētu un visaptverošu juridisku informāciju, ir jānodrošina, ka patērētājs līgumu noslēdz, tikai to rūpīgi izvērtējot no juridiskā aspekta un apzinoties tā likumīgo darbības jomu; |
| Uzskatāms, ka kreditors un attiecīgā gadījumā kredīta starpnieks ir izpildījuši prasības par informācijas sniegšanu patērētajam pirms tālpārdošanas līguma noslēgšanas, kā noteikts Direktīvas 2002/65/EK 3. pantā, tikai tad, ja viņi pirms līguma slēgšanas ir patērētājam iesnieguši vismaz ESIL. |
| Dalībvalstis negroza ESIL, bet gadījumos, kad dalībvalstis prasa sniegt patērētājam papildinformāciju, tai skaitā juridiska rakstura brīdinājumus, šo informāciju var pievienot ESIL pielikumā. |
| 3. Saskaņā ar 26. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu 9. pantā noteiktos standartinformācijas elementus, kā arī II pielikumā norādīto ESIL, lai: |
| a) papildinātu un atjauninātu II pielikumā iekļauto informācijas elementu sarakstu; |
| b) atjauninātu II pielikumā noteikto ESIL satura noformējumu; |
| c) papildinātu un atjauninātu instrukcijas ESIL aizpildīšanai, kā noteikts II pielikumā. |
| 4. Ja izmanto Direktīvas 2002/65/EK 3. panta 3. punktā minēto balss telefoniju, sniedzamā finanšu pakalpojuma galveno iezīmju aprakstā, atbilstoši minētās direktīvas 3. panta 3. punkta b) apakšpunkta otrajam ievilkumam, iekļauj vismaz II pielikuma A daļas 2), 3), 4) un 5) iedaļā minētos elementus. |
| 5. Dalībvalstis nodrošina, ka kreditors vai kredīta starpnieks patērētājam bez maksas izsniedz kredītlīguma projekta kopiju, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju. Šo noteikumu nepiemēro, ja kreditors pieprasījuma brīdī nevēlas noslēgt kredītlīgumu ar patērētāju. |
Grozījums Nr. 73
Direktīvas priekšlikums
9.b pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 9.b pants |
| Kredītlīguma piedāvāšana un formalizēšana |
| Attiecībā uz kredītlīguma piedāvāšanu un formalizēšanu puses, savstarpēji vienojoties, izvēlas novērtēto vai novērtēšanas uzņēmumu, notārus, juridiskos konsultantus vai jebkuru citu pakalpojuma sniedzēju. |
Grozījums Nr. 74
Direktīvas priekšlikums
10. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Pirms jebkura no 3. panta e) punktā uzskaitīto pakalpojumu sniegšanas kredīta starpnieks patērētājam nodrošina vismaz šādu informāciju: | 1. Dalībvalstis nodrošina, ka pirms jebkura no 3. panta e) punktā uzskaitīto pakalpojumu sniegšanas kredīta starpnieks patērētājam uz papīra vai cita pastāvīga informācijas nesēja bez maksas nodrošina vismaz šādu informāciju: |
a) ziņas par kredīta starpnieka identitāti un ģeogrāfisko adresi; | a) ziņas par kredīta starpnieka identitāti un ģeogrāfisko adresi; |
b) ziņas par reģistru, kurā tas iekļauts, un līdzekļiem, ar kādiem var pārbaudīt, vai tas ir reģistrēts; | b) ziņas par reģistru, kurā tas iekļauts, attiecīgā gadījumā reģistrācijas numurs un līdzekļiem, ar kādiem var pārbaudīt, vai tas ir reģistrēts; |
c) ja tas darbojas kā piesaistītais kredīta starpnieks, tas šo statusu atklāj un pēc patērētāja pieprasījuma norāda tā kreditora (kreditoru) nosaukumu, kura interesēs tas darbojas; | c) ja tas ir piesaistīts vienam vai vairākiem kreditoriem, tas šo statusu atklāj un norāda tā kreditora (kreditoru) nosaukumu, kura interesēs tas darbojas; |
d) ziņas par to, vai tam tieši vai netieši īpašumā ir vairāk nekā 10 % attiecīgā kreditora balsstiesību vai kapitāla; | d) ziņas par to, vai kredīta starpnieks piedāvā konsultāciju pakalpojumus, un, ja tas tiek darīts, ziņas par gadījumiem, kuros šādu pakalpojumu sniegšana ir obligāta saskaņā ar 17. pantu; |
e) ziņas par to, vai attiecīgajam kreditoram vai tā mātesuzņēmumam tieši vai netieši īpašumā ir vairāk nekā 10 % kredīta starpnieka balsstiesību vai kapitāla; |
|
f) ziņas par atlīdzību, kuru patērētājs maksā kredīta starpniekam par tā sniegtajiem pakalpojumiem; | e) ziņas par atlīdzību, kuru patērētājs maksā kredīta starpniekam vai kreditoram par tā sniegtajiem pakalpojumiem, vai pamatu, kas tiek izmantots šīs atlīdzības aprēķināšanai; |
g) ziņas par procedūrām, kas patērētājiem un citām ieinteresētajām personām ļauj reģistrēt sūdzības par kredīta starpniekiem un attiecīgos gadījumos ziņas par ārpustiesas sūdzību un tiesību aizsardzības mehānismu izmantošanu; | f) ziņas par procedūrām, kas patērētājiem un citām ieinteresētajām personām ļauj iekšēji reģistrēt sūdzības un attiecīgā gadījumā ziņas par ārpustiesas sūdzību un tiesību aizsardzības mehānismu izmantošanu; |
h) nepiesaistīto kredīta starpnieku gadījumā ziņas par komisijas naudu (ja tāda ir), kuru kreditors maksā kredīta starpniekam par tā pakalpojumiem. | g) nepiesaistītajiem kredīta starpniekiem attiecīgā gadījumā komisijas maksu vai citu stimulu esamību, kas kreditoram jāmaksā kredīta starpniekam par tā sniegtajiem pakalpojumiem. |
2. Nepiesaistītie kredīta starpnieki pēc patērētāja pieprasījuma nodrošina informāciju par atšķirībām to komisijas naudu apmērā, kuras starpniekam maksā kreditori, kuru kredītlīgumi tiek piedāvāti patērētājam. Patērētāju informē, ka tam ir tiesības pieprasīt šādu informāciju. | 2. Nepiesaistītie kredīta starpnieki pēc patērētāja pieprasījuma nodrošina informāciju par atšķirībām to komisijas naudu apmērā, kuras starpniekam maksā kreditori, kuru kredītlīgumi tiek piedāvāti patērētājam. Patērētāju informē, ka tam ir tiesības pieprasīt šādu informāciju. |
3. Saskaņā ar 26. pantu un ievērojot 27. panta un 28. panta nosacījumus, Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras atjaunināt šā panta 1. punktā noteikto uzskaitījumu ar patērētājam sniedzamajiem informācijas elementiem par kredīta starpniekiem. | 3. Dalībvalstis nodrošina, ka kredīta starpnieks informē kreditoru par maksu, ja tāda ir, kas patērētājam jāmaksā kredīta starpniekam par tā pakalpojumiem, lai varētu aprēķināt efektīvo gada procentu likmi. |
Konkrētāk, Komisija ar šādiem deleģētajiem aktiem attiecīgā gadījumā groza šā panta 1. punktā noteiktos informācijas elementus. | 3.a Ja kredīta starpnieks saņem gan maksu, gan komisijas maksu no kreditora, viņš izskaidro patērētājam, vai ar komisijas maksu pilnībā vai daļēji tiks kompensēta patērētāja maksa. |
Konkrētāk, Komisija ar šādiem deleģētajiem aktiem attiecīgā gadījumā groza šā panta 1. punktā noteiktos informācijas elementus. | 3.b Dalībvalstis pieprasa, lai kredīta starpnieki nodrošinātu, ka papildus informācijai, kas tiek sniegta saskaņā ar šā panta prasībām, norīkotais pārstāvis informētu patērētāju par to, kāda ir viņa kompetence un kādu kredīta starpnieku viņš pārstāv gadījumos, kad viņš sazinās ar kādu klientu vai pirms viņš veic darījumu ar kādu klientu. |
Grozījums Nr. 75
Direktīvas priekšlikums
11. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Dalībvalstis nodrošina, ka kreditori un atbilstošā gadījumā kredīta starpnieki par plānoto kredītlīgumu (kredītlīgumiem) un visiem papildpakalpojumiem patērētājam garantē pienācīgus paskaidrojumus, lai ļautu patērētājam izvērtēt, vai plānotie kredītlīgumi atbilst viņa vajadzībām un finanšu situācijai. Pienācīgs paskaidrojums ietver individualizētu informāciju par piedāvāto kredītu iezīmēm, taču neformulē ieteikumus. Kreditori un atbilstošā gadījumā kredīta starpnieki ar visiem iespējamiem līdzekļiem rūpīgi novērtē patērētāja pieredzi un zināšanu līmeni saistībā ar kredītiem, lai ļautu kreditoram vai kredīta starpniekam noteikt patērētājam sniedzamo paskaidrojumu apjomu un ļautu šos paskaidrojumus attiecīgi pielāgot. | 1. Dalībvalstis nodrošina, ka kreditori un atbilstošā gadījumā kredīta starpnieki vai to norīkotie pārstāvji par plānoto kredītlīgumu (kredītlīgumiem) un visiem papildpakalpojumiem patērētājam garantē pienācīgus paskaidrojumus, lai ļautu patērētājam izvērtēt, vai plānotie kredītlīgumi un papildpakalpojumi atbilst viņa vajadzībām un finanšu situācijai. Paskaidrojumā ietver pirmslīguma informāciju, tostarp ESIL sniegtās ziņas, piedāvāto produktu būtiskākos raksturlielumus un to iespējamo konkrēto ietekmi uz patērētāju, tostarp informāciju par sekām, kādas var iestāties, ja patērētājs nepilda maksājumu saistības, un, ja kredītlīgumam ir piesaistīti papildpakalpojumi, informāciju par to, vai katra komponenta darbību iespējams apturēt atsevišķi un ar kādiem nosacījumiem tas izdarāms. |
Šādi pienācīgi paskaidrojumi ietver arī paskaidrojumu par informāciju un noteikumiem, kas iekļauti pirmslīguma informācijā, kura jāsniedz saskaņā ar 9. pantu un 10. pantu, kā arī par sekām, ko kredītlīguma noslēgšana var radīt patērētājam, tostarp gadījumā, ja patērētājs nepilda maksājumu saistības. | 2. Dalībvalstis var pielāgot 1. punktā minētā atbalsta sniegšanas veidu un apjomu, kā arī atbalsta sniedzēju attiecīgās situācijas apstākļiem, kādā kredītlīgums tiek piedāvāts, un kam tas tiek piedāvāts, kā arī piedāvātajam kredīta veidam. |
Pamatojums
Pielāgojums Patēriņa kredītlīgumu direktīvai.
Grozījums Nr. 76
Direktīvas priekšlikums
12. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Saskaņā ar matemātisko formulu, kas norādīta I pielikumā, efektīvo gada procentu likmi katru gadu aprēķina, to pielīdzinot visu kreditora un patērētāja salīgto esošo vai nākotnes saistību (izņemtā kredīta, atmaksāto summu un papildmaksu) pašreizējai vērtībai | 1. Saskaņā ar matemātisko formulu, kas norādīta I pielikumā, efektīvo gada procentu likmi katru gadu aprēķina, to pielīdzinot visu kreditora un patērētāja salīgto esošo vai nākotnes saistību (izņemtā kredīta, atmaksāto summu un papildmaksu) pašreizējai vērtībai |
2. Efektīvās gada procentu likmes aprēķina vajadzībām kredīta kopējas izmaksas patērētājam nosaka, neiekļaujot papildmaksas, kuras no patērētāja iekasē par kredītlīgumā noteikto saistību nepildīšanu. | 2. Efektīvās gada procentu likmes aprēķina vajadzībām kredīta kopējās izmaksas patērētājam nosaka, neieskaitot papildmaksas, kuras no patērētāja iekasē par kredītlīgumā noteikto saistību nepildīšanu. |
Ja kredīta saņemšanai ir obligāti nepieciešams atvērt kontu, šāda konta uzturēšanas izmaksas, izmaksas par norēķinu līdzekli, kas izmantots gan maksājumu operācijām, gan kredīta izņemšanai, un citas izmaksas, kas saistītas ar maksājumu operācijām, iekļauj kredīta kopējās izmaksās patērētājam, izņemot gadījumu, ja konta izmaksas ir nepārprotami un atsevišķi norādītas kredītlīgumā vai jebkurā citā ar patērētāju noslēgtā līgumā. | Ja kredīta saņemšanai vai tā saņemšanai ar reklāmā minētajiem nosacījumiem ir obligāti nepieciešams atvērt vai uzturēt kontu, šāda konta atvēršanas un uzturēšanas izmaksas, izmaksas par norēķinu līdzekli, kas izmantots gan kontā veiktajām operācijām, gan kredīta izņemšanai, un citas izmaksas, kas saistītas ar maksājumu operācijām, iekļauj kredīta kopējās izmaksās patērētājam, izņemot gadījumu, ja konta izmaksas ir nepārprotami un atsevišķi norādītas ar patērētāju noslēgtā līgumā. |
3. Efektīvās gada procentu likmes aprēķins balstās uz pieņēmumu, ka kredītlīgums ir spēkā laikposmā, par ko panākta vienošanās, un kreditors un patērētājs pildīs savas saistības saskaņā ar kredītlīguma noteikumiem un tajā minētajiem datumiem. | 3. Efektīvās gada procentu likmes aprēķins balstās uz pieņēmumu, ka kredītlīgums ir spēkā laikposmā, par ko panākta vienošanās, un kreditors un patērētājs pildīs savas saistības saskaņā ar kredītlīguma noteikumiem un tajā minētajiem datumiem. Ja fiksēta aizņēmuma likme noteikta tikai konkrētam laikposmam, efektīvo gada procentu likmi var aprēķināt tikai šim noteiktajam laikposmam. |
4. Ja kredītlīgumos ietvertas klauzulas, kas pieļauj efektīvajā gada procentu likmē iekļautās aizņēmuma procentu likmes un — attiecīgā gadījumā — papildmaksu izmaiņas, bet kuras aprēķina laikā nevar noteikt kvantitatīvi, efektīvo gada procentu likmi aprēķina, pamatojoties uz pieņēmumu, ka aizņēmuma likme un papildmaksas paliks nemainīgas kredītlīguma parakstīšanas laikā noteiktajā līmenī. | 4. Kredītlīgumu darbības laikposmos, kuros atļauts izdarīt beznosacījumu korekcijas attiecībā uz aizņēmuma procentu likmēm, pamatojoties uz ārējiem faktoriem, un — attiecīgā gadījumā — efektīvajā gada procentu likmē iekļauto papildmaksu izmaiņas, kuras aprēķina laikā nevar noteikt kvantitatīvi, efektīvo gada procentu likmi aprēķina, pamatojoties uz atšķirīgiem pieņēmumiem, vienlaikus nepieļaujot tirgus kropļojumus: |
| a) vienu reizi — pamatojoties uz pieņēmumu, ka aizņēmuma likme un papildmaksas paliks nemainīgas kredītlīguma parakstīšanas laikā noteiktajā līmenī; |
| b) vienu reizi — pamatojoties uz labāko iespējamo prognozi, kura balstīta uz datiem par procentu likmju svārstībām pēdējo 20 gadu laikā vai kopš pieejami procentu likmes aprēķinā izmantotie dati; |
| c) vienu reizi — pamatojoties uz sliktāko iespējamo prognozi, kura balstīta uz citiem datiem par procentu likmju svārstībām pēdējo 20 gadu laikā vai kopš pieejami procentu likmes aprēķinā izmantotie dati. |
5. Saskaņā ar 26. pantu un ievērojot 27. panta un 28. panta nosacījumus, Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras grozīt formulu un pieņēmumus, kas izmantojami efektīvās gada procentu likmes aprēķinā, kā noteikts I pielikumā. | 4.a Ja kredītlīgums attiecas uz ārvalstu valūtā izsniegtu aizdevumu, efektīvo gada procentu likmi vienu reizi aprēķina, pamatojoties uz pieņēmumu, ka attiecība starp aizdevuma valūtu un nacionālo valūtu ir tāda, kā bija noteikts līguma parakstīšanas brīdī, un vienu reizi, pamatojoties uz prognozi, kura balstīta uz pieņēmumu, ka nacionālās valūtas vērtība attiecībā pret aizdevuma valūtu samazināsies par 20 %. |
Komisija, pieņemot šādus deleģētos aktus, attiecīgā gadījumā groza I pielikumā noteikto formulu vai pieņēmumus, jo īpaši, ja šajā pantā un I pielikumā noteiktie pieņēmumi nav pietiekami, lai pēc vienotiem principiem aprēķinātu efektīvo gada procentu likmi, vai vairs nav piemēroti stāvoklim tirgū. | 5. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 26. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza I pielikumā izklāstītās piezīmes vai atjaunina pieņēmumus, ko izmanto efektīvās gada procentu likmes aprēķināšanai, jo īpaši, ja šajā pantā un I pielikumā izklāstītās piezīmes vai pieņēmumi nav pietiekami, lai pēc vienotiem principiem aprēķinātu efektīvo gada procentu likmi, vai vairs nav piemēroti komerciālajam stāvoklim tirgū. |
Grozījums Nr. 77
Direktīvas priekšlikums
13. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Tomēr puses var kredītlīgumā vienoties, ka 1. punktā minēto informāciju patērētājam sniedz periodiski, ja izmaiņas aizņēmuma likmē tieši atbilst izmaiņām, kas notikušas bāzes procentu likmē, un jaunā bāzes procentu likme publiskota, izmantojot atbilstīgus līdzekļus, un informācija par jauno bāzes procentu likmi ir pieejama arī kreditora telpās. | 2. Tomēr puses var kredītlīgumā vienoties, ka 1. punktā minēto informāciju patērētājam sniedz periodiski, ja izmaiņas aizņēmuma likmē tieši atbilst izmaiņām, kas notikušas bāzes procentu likmē, un jaunā bāzes procentu likme publiskota, izmantojot atbilstīgus līdzekļus, un informācija par jauno bāzes procentu likmi ir pieejama arī kreditora telpās un tiek paziņota patērētājam personiski, norādot arī jauno ikmēneša maksājumu apmēru. Ja aizņēmuma likme nav tieši atbilstoša izmaiņām, kas notikušas bāzes procentu likmē, kreditors var turpināt periodiski informēt patērētājus par aizņēmuma likmes izmaiņām, ja šādi nosacījumi bija pieņemti pirms …*. |
| _____________ |
| * OV — lūgums ievietot šīs direktīvas spēkā stāšanās datumu. |
Pamatojums
Dažās dalībvalstīs patērētājus par aizņēmuma likmes izmaiņām informē, valsts laikrakstos publicējot paziņojumus par šādām izmaiņām. Ja šāda prakse attiecīgajā dalībvalstī pastāv un ir plaši atzīta, tad šai dalībvalstij vajadzētu būt tiesīgai turpināt šo sistēmu.
Grozījums Nr. 78
Direktīvas priekšlikums
13. pants – 2.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.a Ja aizdevuma procentu likmes izmaiņas tiek noteiktas kapitāla tirgos rīkotajās izsolēs un šā iemesla dēļ kreditoram nav iespējams informēt patērētāju par izmaiņām pirms to stāšanās spēkā, kreditors savlaicīgi pirms izsoles norises rakstveidā informē patērētāju par gaidāmo procedūru un paredzamo jauno aizdevuma procentu likmes apmēru. |
Pamatojums
Ja aizdevuma procentu likmes izmaiņas tiek noteiktas kapitāla tirgos rīkotajās izsolēs, kreditors tikai pēc izsoles beigām un obligāciju pārdošanas varēs precīzi pateikt, kāda būs jaunā likme.
Grozījums Nr. 79
Direktīvas priekšlikums
14. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka pirms kredītlīguma noslēgšanas kreditors novērtē patērētāja kredītspēju, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā, piemēram, patērētāja ienākumi, uzkrājumi, parādi un citas finanšu saistības. Šādu novērtējumu veic, pamatojoties uz vajadzīgo informāciju, ko kreditors vai attiecīgā gadījumā kredīta starpnieks ieguvis no patērētāja un no piemērotiem iekšējiem vai ārējiem avotiem, un garantē, ka novērtējumā ievērotas Direktīvas 95/46/EK 6. pantā noteiktās nepieciešamības un samērīguma prasības. Dalībvalstis nodrošina, ka kreditori nosaka atbilstošu kārtību patērētāja kredītspējas novērtēšanai. Tiek veikta regulāra šīs kartības pārskatīšana un attiecīgo šīs kartības datu atjaunināšana. | 1. Dalībvalstis nodrošina, ka pirms kredītlīguma noslēgšanas kreditors novērtē patērētāja kredītspēju, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, lai prognozētu, vai patērētājs spēs izpildīt savas kredītlīgumā noteiktās saistības. Informāciju, uz kuras balstīts minētais novērtējums, dokumentē un uzglabā1. |
| 1.a Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad kreditors kredītspējas novērtējumu nav veicis pareizi, kā noteikts šajā pantā, un attiecīgi piešķīris kredītlīgumu, pamatojoties uz nepareizu kredītspējas novērtējumu, šo kredītlīgumu nedrīkst pēcāk anulēt vai grozīt, kaitējot patērētājam. |
2. Dalībvalstis nodrošina, ka: | 2. Dalībvalstis nodrošina, ka: |
a) ja kredītspējas novērtējums liecina, ka patērētājs nespēs veikt kredīta atmaksu visā kredītlīguma darbības laikā, kreditors kredītu atsaka; | a) kreditors nodrošina patērētājam kredītu tikai tad, ja kredītspējas novērtējuma rezultāti liecina, ka kredītlīgumā noteiktās saistības visticamāk tiks izpildītas saskaņā ar kredītlīguma prasībām; |
b) ja kredīta pieteikums tiek noraidīts, kreditors informē patērētāju par atteikuma iemesliem nekavējoties un bez maksas; |
|
c) saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 10. pantu kreditors pirms datubāzes aplūkošanas par to informē patērētāju; | c) saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 10. pantu kreditors pirms datubāzes aplūkošanas par to informē patērētāju; |
d) ja kredīta pieteikums tiek noraidīts datubāzes datu vai to trūkuma dēļ aplūkotajā datubāzē, kreditors nekavējoties un bez maksas patērētājam dara zināmu aplūkotās datubāzes nosaukumu, informāciju par tās datu kontrolieri, kā arī attiecīgos gadījumos informē patērētāju par viņa tiesībām piekļūt datubāzei un tiesībām labot datus minētajā datubāzē; | d) ja kredīta pieteikums tiek noraidīts, pamatojoties uz datubāzē iegūtām ziņām, kreditors nekavējoties un bez maksas informē patērētāju par rezultātiem, ko devusi datubāzes izmantošana, un sniedz ziņas par izmantoto datubāzi; |
e) Neskarot Direktīvas 95/46/EK 12. pantā noteiktās vispārējās piekļuves tiesības, ja kredīta pieteikums tiek noraidīts, pamatojoties uz automatizētu lēmumu vai lēmumu, kas balstīts uz automatizētu kredītspējas novērtējumu, kreditors nekavējoties un bez maksas to dara zināmu patērētājam, kā arī izskaidro patērētājam automatizēta lēmumu pieņemšanas procesa loģiku; | e) neskarot Direktīvas 95/46/EK 12. pantā noteiktās vispārējās piekļuves tiesības, ja kredīta pieteikums tiek noraidīts, pamatojoties uz automatizētu lēmumu vai lēmumu, kas balstīts uz automatizētu kredītspējas novērtējumu, kreditors nekavējoties un bez maksas to dara zināmu patērētājam. |
f) patērētājam ir iespēja pieprasīt, lai šāds lēmums tiktu pārskatīts manuāli. |
|
3. Dalībvalstis nodrošina, ka, ja puses apsver patērētājam pieejamā kredīta apjoma palielināšanu pēc kredītlīguma noslēgšanas, tiek atjaunināta kreditora rīcībā esošā finanšu informācija par patērētāju, un pirms jebkura ievērojama kopējā kredīta apjoma palielinājuma tiek atkārtoti novērtēta patērētāja kredītspēja. |
|
4. Papildus pietērētāja kredītspējas novērtējumam dalībvalstis nodrošina, ka kreditori un kredīta starpnieki iegūst vajadzīgo informāciju par patērētāja personisko un finanšu situāciju, viņa vēlmēm un mērķiem, un izvērtē pietiekami lielu kredītlīgumu skaitu no sava produktu klāsta, lai noteiktu tos, kas patērētājam nav nepiemēroti, ņemot vērā viņa vajadzības, finanšu situāciju un personīgos apstākļus. Šādi apsvērumi balstāmi uz konkrētajam laikposmam atbilstoši atjauninātu informāciju, kā arī uz pamatotiem pieņēmumiem saistībā ar patērētāja situāciju plānotā kredītlīguma darbības laikā. |
|
5. Saskaņā ar 26. pantu un ievērojot 27. panta un 28. panta nosacījumus, Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras definēt un grozīt tos kritērijus, kas ņemami vērā kredītspējas novērtēšanas procesā, kā noteikts šā panta 1. punktā, kā arī, lai nodrošinātu to, ka kredītprodukti nav patērētājam nepiemēroti, kā noteikts šā panta 4. punktā. |
|
| _______________ |
| 1 Finanšu stabilitātes padomes (FSB) izstrādātie pareizas mājokļu hipotekāro aizdevumu izsniegšanas prakses principi, 2012. gada aprīlis (1.2.). |
Grozījums Nr. 80
Direktīvas priekšlikums
14.a pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 14.a pants |
| Īpašuma novērtēšana |
| 1. Dalībvalstis nodrošina, ka īpašuma novērtēšanā izmantotie vērtēšanas paņēmieni ir pareizi un atbilst starptautiskajiem vērtēšanas standartiem un metodēm un tiek atzīta pareiza regulējuma un vērtētāju uzraudzības nozīme. |
| 2. Dalībvalstis pieprasa, ka iekšējiem un ārējiem vērtētājiem, kuri veic šādus novērtējumus, jābūt profesionāli kompetentiem un pietiekami neatkarīgiem, lai varētu sniegt neatkarīgu un objektīvu vērtējumu, un minētais vērtējums jādokumentē pastāvīgā datu nesējā un aizdevējiem jāglabā šī dokumentācija. |
Grozījums Nr. 81
Direktīvas priekšlikums
15. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Patērētāja pienākums atklāt informāciju | Informācija par patērētāju un šīs informācijas pārbaude |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka patērētāji kreditoriem un atbilstošā gadījumā kredīta starpniekiem sniedz pilnīgu un patiesu informāciju par savu finanšu situāciju un personīgajiem apstākļiem kredīta pieteikuma procesa kontekstā. Šāda informācija vajadzības gadījumā jāpamato ar dokumentāriem pierādījumiem no neatkarīgi pārbaudāmiem avotiem. | 1. Kredītspējas novērtējumu veic, pamatojoties uz pietiekamu, samērīgu un pienācīgi pārbaudītu informāciju, kas raksturo patērētāja ienākumus un finansiālo stāvokli un ko kreditors ieguvis no attiecīgiem iekšējiem vai ārējiem avotiem. |
2. Attiecībā uz informāciju, kas patērētājam jānodrošina, lai kreditors varētu veikt sīku patērētāja kredītspējas novērtējumu un pieņemt lēmumu par kredīta piešķiršanu, dalībvalstis nodrošina, ka kreditori pirmslīguma stadijā patērētajam skaidri norāda, kāda informācija jāiesniedz, tostarp attiecīgos gadījumos no neatkarīgi pārbaudāmiem avotiem. Dalībvalstis arī nodrošina, ka kreditori patērētājam norāda precīzu šādas informācijas iesniegšanas termiņu. | 2. Dalībvalstis nodrošina, ka kreditori patērētājam skaidri un saprotamā veidā norāda, kāda informācija un neatkarīgi pārbaudāmi pierādījumi jāiesniedz, un norāda precīzu šādas informācijas iesniegšanas termiņu. Dalībvalstis atļauj kreditoriem pieprasīt precizējumus attiecībā uz 1. punktā prasīto informāciju, ja tas nepieciešams, lai būtu iespējams veikt kredītspējas novērtējumu. Dalībvalstis neļauj kreditoriem pārtraukt jau noslēgta kredītlīguma darbību, pamatojoties uz argumentu, ka nav bijusi iesniegta informācija. |
Turklāt dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad patērētājs izvēlas neiesniegt kredītspējas novērtēšanai vajadzīgo informāciju, kreditors vai kredīta starpnieks brīdina patērētāju, ka tie nespēj veikt kredītspējas novērtēšanu, un tādēļ kredītu var nepiešķirt. Šo brīdinājumu var sniegt standarta formātā. | 3. Dalībvalstīs ir ieviesti pasākumi, lai nodrošinātu, ka patērētāji sniedz pareizas ziņas saskaņā ar 2. punktu. Ja patērētājs izvēlas neiesniegt kredītspējas novērtēšanai vajadzīgo informāciju vai pierādījumus, kreditors brīdina patērētāju, ka nespēj veikt kredītspējas novērtēšanu, un tādēļ kredītu var nepiešķirt. Šo brīdinājumu var sniegt standarta formātā. |
3. Šis pants neskar Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti piemērošanu, jo īpaši tās 6. panta piemērošanu. |
|
Grozījums Nr. 82
Direktīvas priekšlikums
16. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Katra dalībvalsts visiem kreditoriem nodrošina nediskriminējošu piekļuves iespēju tām datubāzēm, kas attiecīgajā dalībvalstī tiek izmantotas patērētāju kredītspējas novērtēšanai un patērētāju kredītsaistību izpildes uzraudzībai visā kredītlīguma darbības laikā. Šādas datubāzes ietver gan tās, kuras uztur privāti kredītbiroji un kredītinformācijas aģentūras, gan arī publiskie kredītreģistri. | 1. Katra dalībvalsts visiem kreditoriem nodrošina piekļuves iespēju tām datubāzēm, kas attiecīgajā dalībvalstī tiek izmantotas patērētāju kredītspējas novērtēšanai un patērētāju kredītsaistību izpildes uzraudzībai visā kredītlīguma darbības laikā. Piekļuves nosacījumi nedrīkst būt diskriminējoši. |
2. Saskaņā ar 26. pantu un ievērojot 27. panta un 28. panta nosacījumus, Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras definēt vienotus kredītreģistrācijas kritērijus un datu apstrādes nosacījumus, kas piemērojami šā panta 1. punktā minētajām datubāzēm. |
|
Konkrētāk, šādos deleģētajos aktos nosaka šādām datubāzēm piemērojamo reģistrācijas slieksni un sniedz šādās datubāzēs izmantoto pamatjēdzienu saskaņotas definīcijas . |
|
3. Šo datubāzēs ietverto informāciju sniedz, ja vien tās sniegšana nav aizliegta ar citiem Savienības tiesību aktiem vai nav pretrunā sabiedriskās kārtības vai sabiedrības drošības interesēm. |
|
4. Šis pants neskar Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti piemērošanu. | 2. Šis pants neskar Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti piemērošanu. |
Grozījums Nr. 83
Direktīvas priekšlikums
17. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Konsultāciju standarti | Konsultāciju pakalpojumu standarti |
1. Šīs direktīvas mērķiem "konsultācijas" ir no kredīta piešķiršanas neatkarīgs pakalpojums. Šāds pakalpojums var tikt piedāvāts kā konsultācija tikai tad, ja patērētājam ir skaidri pakalpojuma sniedzēja atalgojuma principi. |
|
2. Dalībvalstis nodrošina, ka kreditors vai kredīta starpnieks konkrētā darījuma kontekstā informē patērētāju par to, vai konsultācija tiek vai tiks sniegta. To iespējams izdarīt, papildinot pirmslīguma informāciju. Gadījumos, kad patērētājiem tiek sniegta konsultācija, dalībvalstis papildus 5. pantā un 6. pantā noteiktajām prasībām nodrošina, ka kreditori un kredīta starpnieki: | 1. Dalībvalstis nodrošina, ka kreditors, kredīta starpnieks vai norīkotais pārstāvis konkrētā darījuma kontekstā izsmeļoši informē patērētāju par to, vai viņam tiek sniegti vai var tikt sniegti konsultāciju pakalpojumi. |
| 2. Dalībvalstis nodrošina, ka, pirms konsultāciju pakalpojumu sniegšanas vai attiecīgā gadījumā pirms līguma noslēgšanas par konsultāciju pakalpojumiem kreditors, kredīta starpnieks vai norīkotais pārstāvis, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju, sniedz patērētājam turpmāk minēto informāciju: |
a) apsver pietiekami lielu tirgū pieejamo kredītlīgumu skaitu, kas ļautu ieteikt patērētāja vajadzībām, finanšu situācijai un personiskajai situācijai vispiemērotākos kredītlīgumus. | a) vai ieteikums būs sagatavots, apsverot tikai viņu pašu piedāvāto produktu gammu saskaņā ar 2.a punkta b) apakšpunktu vai apsverot plašu tirgū pieejamo produktu gammu saskaņā ar 2.a punkta c) apakšpunktu; |
b) iegūst vajadzīgo informāciju par patērētāja personisko un finanšu situāciju, viņa vēlmēm un mērķiem, lai būtu iespējams ieteikt piemērotus kredītlīgumus. Šāds novērtējums balstāms uz konkrētajam laikposmam atbilstoši atjauninātu informāciju, kā arī uz pamatotiem pieņēmumiem saistībā ar patērētāja situāciju plānotā kredītlīguma darbības laikā. | b) attiecīgā gadījumā — maksa, kas patērētājam būs jāmaksā par saņemtajiem konsultāciju pakalpojumiem, vai šīs maksas aprēķina metode. |
| 2.a Ja patērētājiem tiek sniegti konsultāciju pakalpojumi, dalībvalstis papildus 5. un 7. pantā izklāstītajām prasībām nodrošina, ka: |
| a) kreditori, kredīta starpnieki vai norīkotie pārstāvji iegūst nepieciešamo informāciju par patērētāja personisko un finansiālo situāciju, viņa vēlmēm un mērķiem, lai būtu iespējams ieteikt piemērotus kredītlīgumus; |
| b) kreditori, piesaistītie kredīta starpnieki vai piesaistīto kredīta starpnieku norīkotie pārstāvji apsver pietiekami lielu skaitu kredītlīgumu, pamatojoties uz pašu piedāvāto produktu gammu; |
| c) nepiesaistītie kredīta starpnieki vai nepiesaistīto kredīta starpnieku norīkotie pārstāvji apsver pietiekami lielu skaitu kredītlīgumu, pamatojoties uz tirgū pieejamo produktu gammu; |
| d) kreditori, kredīta starpnieki vai norīkotie pārstāvji rīkojas patērētāja labākajās interesēs, iesakot kredītlīgumus, kas atbilst patērētāja vajadzībām, finansiālajai situācijai un personiskajiem apstākļiem; un |
| e) kreditors, kredīta starpnieks vai norīkotais pārstāvis, kas sniedz konsultāciju pakalpojumus, izsniedz patērētājam pastāvīgā informācijas nesējā fiksētu sniegtā padoma ierakstu. |
| 2.b Dalībvalstis atļauj izmantot apzīmējumus „neatkarīgs padoms” vai „neatkarīgs padomdevējs” vienīgi tad, ja kreditori, piesaistītie kredīta starpnieki vai kredīta starpnieki, vai norīkotie pārstāvji, kas sniedz konsultāciju pakalpojumus: |
| – vispār nesaņem atlīdzību no viena vai vairākiem kreditoriem; vai |
| – saņem atlīdzību no vairākiem kreditoriem, kas pārstāv vismaz tirgus vairākumu, ar nosacījumu, ka atlīdzības apmērs tiek izpausts patērētājam un nemudina kreditoru rīkoties pretēji patērētāja interesēm. |
| 2.c Dalībvalstis var noteikt kreditoriem, kredīta starpniekiem un norīkotajiem pārstāvjiem pienākumu brīdināt patērētāju, ja, pamatojoties uz patērētāja finansiālo situāciju, kredītlīgums patērētājam var radīt noteikta veida risku. |
| 2.d Dalībvalstis nodrošina, ka kreditori vai kredīta starpnieki, kas sniedz konsultāciju pakalpojumus, ir pienācīgi pilnvaroti un attiecīgie darbinieki ir kompetenti sniegt personalizētus ieteikumus, kas atbilst patērētāja labākajām interesēm. Norīkotie pārstāvji, kas sniedz konsultāciju pakalpojumus, ir pienācīgi reģistrēti. |
| 2.e Šis pants neskar dalībvalstu iespējas sniegt patērētājiem pakalpojumus, kas palīdzētu viņiem izprast savas finanšu vajadzības un to, kāda veida produkti varētu apmierināt šīs vajadzības. |
Grozījums Nr. 84
Direktīvas priekšlikums
8.a nodaļa (jauna)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 8.a nodaļa |
| Kredītlīgumu pareiza darbība |
| -18.a pants |
| Aizdevumi ārvalstu valūtā un mainīgas procentu likmes |
| 1. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad kredītlīgums attiecas uz aizdevumu ārvalstu valūtā, patērētājam ir tiesības konvertēt aizdevumu alternatīvā valūtā, ievērojot pārredzamu metodi, par kuru patērētājs ir informēts pirms līguma noslēgšanas. |
| 2. Šā panta 1. punktā minētā alternatīvā valūta ir viena no turpmāk minētajām valūtām: |
| a) valūta, kurā patērētājs saņem ienākumus vai tur aktīvus, no kā tiks atmaksāts aizdevums, atbilstīgi informācijai, kas tika sniegta laikā, kad norisinājās pēdējais saistībā ar šo kredītlīgumu veiktais kredītspējas novērtējums; |
| b) tās dalībvalsts valūta, kuras rezidents ir patērētājs. |
| 3. Dalībvalstis paredz, ka gadījumos, kad tiek izdarīta atsauce uz 1. punktā minētajām tiesībām, |
| a) kreditors ir tiesīgs saņemt taisnīgu un objektīvi pamatotu kompensāciju par iespējamām izmaksām, kas tieši saistītas ar minēto tiesību īstenošanu; |
| b) konvertācijā izmantotais valūtas kurss ir tirgū piemērotais valūtas kurss, kurš ir spēkā dienā, kad tiek veikta konvertācija, izņemot gadījumus, ja puses vienojušās citādi vai ja dalībvalsts pirms kredītlīguma noslēgšanas ir noteikusi citu kārtību; |
| c) kreditors ir tiesīgs koriģēt procentu likmi un procentu bāzes likmi, ja tas bijis paredzēts kredītlīgumā. |
| 4. Dalībvalstis nodrošina, ka kredītlīgumos, kas noslēgti par aizdevumiem ārvalstu valūtā, ir iekļauts kredītmaksājuma kontrolslieksnis vai maksājuma maksimālā summa. Sasniedzot kredītmaksājuma kontrolsliekšņa summu vai maksājuma maksimālo summu, aizdevējs brīdina patērētāju par ievērojamu kredītmaksājuma summas palielināšanos. Šajā gadījumā patērētājam ir tiesības konvertēt aizdevumu atbilstīgi šā panta 1. punkta noteikumiem. Gadījumā, ja kredīta kopējai summai nacionālajā valūtā nav noteikti ierobežojumi, patērētājam sniedz prognozi, kas balstīta uz pieņēmumu, ka nacionālās valūtas vērtība attiecībā pret aizdevuma valūtu samazinās par 20 %. |
| 5. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad kredītlīgumā bez nosacījumiem paredzēta mainīga procentu likme, kuru nevar precīzi noteikt kredītlīguma noslēgšanas brīdī un kura balstīta uz ārējiem faktoriem, datiem, kuri izmantoti procentu likmes aprēķinā, jābūt pieejamiem vismaz 14 gadus. |
| Attiecībā uz kredītlīgumiem, kuri paredz mainīgas procentu likmes, dalībvalstis nodrošina, ka kreditori, piesaistītie kredīta starpnieki vai norīkotie pārstāvji pirms līguma noslēgšanas informē patērētāju par iespējamām procentu likmes svārstībām. Gadījumos, kad mainīgajai procentu likmei ir noteikti ierobežojumi, patērētājam sniedz labāko un sliktāko iespējamo prognozi, pamatojoties uz šiem ierobežojumiem. Gadījumos, kad mainīgajai procentu likmei nav noteikti ierobežojumi, patērētājam sniedz labāko un sliktāko iespējamo prognozi, pamatojoties uz datiem par procentu likmju svārstībām pēdējo 20 gadu laikā vai kopš brīža, kad pieejami procentu likmes aprēķinā izmantotie dati. |
Grozījums Nr. 85
Direktīvas priekšlikums
-18.b pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| -18.b pants |
| Mainīgas likmes aizdevumi, bāzes indeksi un atsauces likmes |
| Ja kredītlīgums ir mainīgas likmes aizdevums: |
| 1. Dalībvalstis nodrošina, ka jebkāds indekss vai atsauces likme, kas tiek izmantota aizņēmuma likmes aprēķināšanai, kredītlīguma pusēm un kompetentajām iestādēm ir skaidra, pieejama, objektīva un pārbaudāma. |
| 2. Dalībvalstis nodrošina, ka tie, kas izstrādā indeksus, kurus izmanto aizņēmuma likmes aprēķināšanai, saglabā šo indeksu noteikšanā izmantotos dokumentus un savus iepriekšējos ierakstus. |
| 3. Dalībvalstis var aizliegt tādu indeksu standartizētu izmantošanu, kuri nav publiski pieejami tīmekļa vietnē vai publicēti valdības biļetenā, ja šādam aizliegumam ir pamatojums. |
| Dalībvalstis var arī pieprasīt, lai tie, kas izstrādā aizņēmumu likmes aprēķināšanā izmantotos standartizētos indeksus, katru dienu publisko informāciju par aizņēmumu vidējo, maksimālo un minimālo likmi pēdējos 20 gados vai gadījumā, ja šādi dati nav pieejami, garākajā periodā, par kuru dati ir pieejami. Turklāt dalībvalstis var pieprasīt, lai kreditori šādu informāciju sniegtu patērētājam pirms kredītlīguma slēgšanas, pievienojot to pielikumā ESIL. |
| 4. Dalībvalstis var pieņemt noteikumus, lai nodrošinātu simetriju starp līguma klauzulām, ar kurām tiek noteikti tādi ierobežojumi kā minimālās un maksimālās robežvērtības mainīgās likmes attīstībā. |
Grozījums Nr. 86
Direktīvas priekšlikums
8. nodaļa – virsraksts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Pirmstermiņa atmaksa | Kredītlīgumu pareiza darbība |
Grozījums Nr. 87
Direktīvas priekšlikums
18. pants
| |
Text proposed by the Commission | Amendment |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka patērētajam ir likumiskas vai līgumiskas tiesības izpildīt savas kredītlīgumā noteiktās saistības pirms šā līguma termiņa beigām. Šādos gadījumos viņam ir tiesības uz kredīta kopējo izmaksu samazinājumu, kas veidojas no procentiem un izmaksām līguma atlikušajā termiņā. | 1. Dalībvalstis nodrošina, ka patērētajam ir tiesības bez sankciju piemērošanas pilnībā vai daļēji izpildīt savas kredītlīgumā noteiktās saistības pirms šā līguma termiņa beigām, vienlaikus garantējot zaudējumu atlīdzināšanu kreditoram. Šādos gadījumos patērētājam ir tiesības uz kredīta kopējo izmaksu samazinājumu apmērā, kas līdzvērtīgs pirms termiņa atmaksātajai summai. |
2. Dalībvalstis var noteikt, ka 1. punktā noteikto tiesību izmantošana iespējama, ievērojot konkrētus nosacījumus. Šādi nosacījumi var ietvert tiesību izmatošanas laika ierobežojumu, atšķirīgus noteikumus atkarībā no aizņēmuma procentu likmes veida vai ierobežojumus attiecībā uz apstākļiem, kuros šīs tiesības var izmantot. Dalībvalstis var arī noteikt, ka kreditors ir tiesīgs saņemt taisnīgu un objektīvi pamatotu kompensāciju par iespējamām izmaksām, kas tieši saistītas ar kredīta pirmstermiņa atmaksu. Jebkurā gadījumā, ja pirmstermiņa atmaksa notiek laikposmā, kuram noteikta aizņēmuma likme, dalībvalstis var paredzēt, ka šo tiesību īstenošana atkarīga no patērētāja īpašas ieinteresētības. | 2. Dalībvalstis paredz, ka kreditors pamatotos gadījumos ir tiesīgs saņemt taisnīgu un objektīvu kompensāciju par iespējamām izmaksām, kas tieši saistītas ar pirmstermiņa atmaksu. Kompensācijas apmērs nepārsniedz aizdevēja ekonomisko zaudējumu apmēru. Patērētājs pirms līguma parakstīšanas saņem pilnīgu un nepārprotamu informāciju par 1. punktā minētajām tiesībām, kompensācijas apmēru un kompensācijas aprēķina metodi. |
Ja dalībvalstis paredz šādus nosacījumus, tie nepadara 1. punktā minēto tiesību izmantošanu patērētājam pārāk sarežģītu vai apgrūtinošu. | 2.a Ja pirmstermiņa atmaksa notiek laikposmā, kurā tiek piemērota fiksēta aizņēmuma likme, dalībvalstis var paredzēt, ka 1. punktā minēto tiesību īstenošana ir atkarīga no zināmiem nosacījumiem, neskarot 2. punktā noteiktās kreditoru tiesības. Šajā gadījumā tiesību izmantošana var būt atkarīga no tā, vai patērētājam ir likumīgas intereses, kuru būtību precizē dalībvalstis. |
| 3.a Dalībvalstīm ir atļauts noteikt apmēra ierobežojumus 2. punktā paredzētajām kompensācijām vai maksimālo termiņu, kuram apritot, kreditors vairs nav tiesīgs pieprasīt šādu kompensāciju. |
Grozījums Nr. 88
Direktīvas priekšlikums
18.a pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 18.a pants |
| Elastīgi un uzticami tirgi |
| 1. Dalībvalstis izveido regulējumu, ar kuru: |
| a) kreditoriem atļauj nodot kredītlīgumus vai kredītlīguma portfeļus citiem kreditoriem, nereģistrējot jaunu hipotēkas aktu, izņemot gadījumus, kad kredītlīgumā tas nepārprotami aizliegts, un ja ir ievērots nosacījums, ka aizdevuma noteikumi nekļūst nelabvēlīgāki patērētājam; un |
| b) kreditoriem un patērētājiem atļauj vienoties par kredītlīguma pārnesamību, ja notiek pārcelšanās uz citu mājokli. |
| 2. Dalībvalstis, kas savā teritorijā pieļauj apgrieztos līgumus, var izstrādāt regulējumu, ar kuru kreditoriem un patērētājiem atļauj vienoties par kredītlīguma aizstāšanu ar apgriezto līgumu. |
| 3. Dalībvalstis nodrošina, ka ir ieviesti efektīvi mehānismi, kas aizņēmējiem nodrošina nepārprotamas un juridiski īstenojamas tiesības uz īpašumu un ar mājokļa nekustamo īpašumu saistīto kredītlīgumu un saistīto finanšu instrumentu izsekojamību. |
| 4. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 54. pantu izveidotā apvienotā komiteja koordinē EBI un EVTI veikto darbu, izstrādājot pamatnostādnes par kredītlīgumu, tiem piesaistīto nodrošinājumu un saistīto finanšu instrumentu izsekojamības nodrošināšanas metodoloģiju. |
| 5. Dalībvalstis sekmē mājokļa nekustamā īpašuma indeksu izmantošanu, lai nodrošinātu labāku pamatu mājokļa nekustamā īpašuma vērtēšanas tendenču uzraudzībai. |
Grozījums Nr. 89
Direktīvas priekšlikums
18.b pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 18.b pants |
| Nokavēti maksājumi un tiesību zaudēšana ieķīlāta īpašuma izpirkšanai |
| 1. Dalībvalstis nodrošina, ka kreditori izrāda saprātīgu iecietību un veic visus citus atbilstīgus mēģinājumus, lai rastu risinājumu, pirms viņi uzsāk tiesību zaudēšanas ieķīlāta īpašuma izpirkšanai procedūru. |
| 2. Dalībvalstis nodrošina, ka jebkādas maksas, kas patērētājam jāmaksā, lai kompensētu saistību neizpildes radītos zaudējumus, ir proporcionālas izmaksām, kas radušās kreditoram. |
| 3. Dalībvalstis nodrošina, ka: |
| a) kreditori veic saprātīgus pasākumus, lai iegūtu labāko cenu par ieķīlāto īpašumu, uz kura izpirkšanu patērētājs ir zaudējis tiesības, ņemot vērā tādus faktorus kā tirgus apstākļi, kā arī jebkādu patērētāja parādsummas pieaugumu; |
| b) ja kredītlīguma slēdzējas puses pauž skaidru piekrišanu, ķīlas atdošana ir pietiekama, lai aizdevums tiktu uzskatīts par atmaksātu; |
| c) Ja kreditoriem ir pilnīgas tiesības uz patērētāja aktīviem pēc tam, kad ir pabeigta tiesību zaudēšanas ieķīlāta īpašuma izpirkšanai procedūra un vēl ir palicis atmaksājams parāds, ir saprātīgi īstenot pasākumus, lai atvieglotu atmaksāšanas kārtību, ņemot vērā patērētāja intereses un praktiskos apstākļus. Šajā nolūkā varētu atļaut ieviest pasākumus, lai ierobežotu algas, vecuma pensijas vai līdzvērtīgu ienākumu arestu nolūkā saglabāt minimālos ienākumus un izvairīties no pārmērīgi lielām mājsaimniecības parādsaistībām. |
Grozījums Nr. 90
Direktīvas priekšlikums
9. nodaļa – virsraksts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
9. nodaļa | 9. nodaļa |
Piesardzības un uzraudzības prasības | Vispārējas piesardzības un uzraudzības prasības |
Grozījums Nr. 91
Direktīvas priekšlikums
-19.a pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| -19.a pants |
| Vispārējās prasības |
| 1. Dalībvalstis nodrošina, ka saistībā ar kredītlīgumiem ir ieviesta efektīva kredītu izsniegšanas standartu sistēma, kurā ir ietverti šajā direktīvā noteiktie principi un mājsaimniecības pārmērīgi lielu parādsaistību novēršanai paredzēti pasākumi, kurus var efektīvi kontrolēt un uzraudzīt. Šādos standartos uzraudzības vajadzībām var iekļaut aizdevuma apmēra attiecību pret ieķīlātā īpašuma vērtību1. |
| 2. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir pilnvaras noteikt stingrākus un samērīgākus kredītu izsniegšanas kritērijus situācijām, kurās patērētāju risks ir lielāks. Šajā nolūkā var iekļaut papildu riska brīdinājumus, norādot aizdevuma apmēra attiecības pret ieķīlātā īpašuma vērtību, garantijas un produktus, lai apdrošinātu vai ierobežotu riskus. |
| 3. EBI pēc savas iniciatīvas vai pēc ESRK pieprasījuma saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 9. pantu, pamatojoties uz mājokļa īpašumu tirgus attīstības dalībvalstīs rūpīgu izvērtējumu, var brīdināt attiecīgās kompetentās iestādes un sniegt ieteikumus, prasot papildu pasākumu ieviešanu. |
| __________________ |
| 1 Finanšu stabilitātes padomes (FSB) konsultācijas par pareizas mājokļu hipotekāro aizdevumu izsniegšanas principiem, 2011. gada oktobris. |
Grozījums Nr. 92
Direktīvas priekšlikums
-19.b pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| -19.b pants |
| Kredītreģistru uzraudzība |
| Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes un datu aizsardzības uzraudzītāji pienācīgi uzrauga to teritorijā darbojošos kredītreģistrus. Neskarot Regulā (ES) Nr. 1093/2010 noteiktās pilnvaras, EBI iesaistās tādu kredītreģistru uzraudzībā, kuri Savienības teritorijā darbojas pārrobežu mērogā. |
Grozījums Nr. 93
Direktīvas priekšlikums
19. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Kredīta starpniekiem 3. panta e) punktā minēto darbību veikšanai piederības dalībvalsts kompetentā iestāde piešķir licenci, kā noteikts 4. pantā. Šādu licenci piešķir, pamatojoties uz kredīta starpnieka piederības dalībvalstī noteiktajām prasībām, un tajās ietver 20. pantā noteikto profesionālo prasību izpildi. | 1. Kredīta starpniekiem 3. panta e) punktā minēto darbību veikšanai 4. pantā minētā piederības dalībvalsts kompetentā iestāde piešķir licenci. Šādu licenci piešķir, pamatojoties uz kredīta starpnieka piederības dalībvalstī noteiktajām prasībām, un tajās ietver 20. pantā noteikto profesionālo prasību izpildi. |
| 1.a Šajā pantā par kredīta starpniekiem netiek uzskatīti norīkotie pārstāvji, kas iecelti saskaņā ar 19.a pantu. |
2. Piederības dalībvalsts nodrošina, ka licencētie kredīta starpnieki pastāvīgi atbilst sākotnējām licences piešķiršanas prasībām. | 2. Piederības dalībvalsts nodrošina, ka licencētie kredīta starpnieki pastāvīgi atbilst sākotnējām licences piešķiršanas prasībām. |
3. Piederības dalībvalstis nodrošina, ka kredīta starpnieka licenci anulē, ja: | 3. Piederības dalībvalstis nodrošina, ka kredīta starpnieka licenci aptur vai anulē, ja: |
a) kredīta starpnieks vairs neatbilst prasībām, saskaņā ar kurām licence piešķirta; | a) kredīta starpnieks vairs neatbilst prasībām, saskaņā ar kurām licence piešķirta; |
b) kredīta starpnieks ir saņēmis licenci, sniedzot nepatiesas ziņas vai izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus. | b) kredīta starpnieks ir saņēmis licenci, sniedzot nepatiesas ziņas vai izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus. |
4. Dalībvalstis nodrošina, ka licencētu kredīta starpnieku darbību uzrauga to piederības dalībvalsts kompetentā iestāde, kā noteikts 4. pantā. | 4. Dalībvalstis nodrošina, ka licencētu kredīta starpnieku darbību uzrauga to piederības dalībvalsts kompetentā iestāde un attiecīgā gadījumā tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā reģistrēta filiāle, kā noteikts 4. un 22. pantā. |
| 4.a Šā panta noteikumus nepiemēro kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām, kuras darbojas kā kredīta starpnieki. Ar nosacījumu, ka ir ievērotas šīs direktīvas 9.a pantā, 14. pantā un 17. pantā noteiktās prasības, minētos noteikumus nepiemēro arī aizņēmējiem, kuri nav kreditori vai kredīta starpnieki un kuriem dalībvalstis atļāvušas bez atlīdzības un ar kreditora piekrišanu nodot kredītlīgumu līdztekus īpašuma pārdošanai. |
Grozījums Nr. 94
Direktīvas priekšlikums
19.a pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 19.a pants |
| Norīkotie pārstāvji |
| 1. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu atļaut kredīta starpniekam iecelt norīkotos pārstāvjus. |
| 2. Dalībvalstis prasa no kredīta starpnieka neierobežotu un beznosacījumu atbildību par ikvienu norīkotā pārstāvja darbību vai bezdarbību, kad minētais pārstāvis rīkojas kredīta starpnieka vārdā. |
| Tomēr, ja kredīta starpnieks, kas ir iecēlis norīkoto pārstāvi, ir piesaistīts tikai vienam kreditoram, kā noteikts 3. panta f) punktā, kreditors uzņemas neierobežotu un beznosacījumu atbildību par ikvienu norīkotā pārstāvja darbību vai bezdarbību, kad minētais pārstāvis rīkojas kredīta starpnieka vārdā. |
| Dalībvalstis pieprasa kredīta starpniekam nodrošināt, ka norīkotais pārstāvis atbilst 21. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunkta prasībām. Tomēr piederības dalībvalsts var paredzēt, ka kredīta starpnieks, kura vārdā norīkotais pārstāvis ir pilnvarots rīkoties, var sniegt zaudējumu atlīdzināšanas garantiju vai pielīdzināmu nodrošinājumu. |
| 3. Dalībvalstis, kas nolēmušas atļaut kredīta starpniekiem iecelt norīkotos pārstāvjus, izveido publisku reģistru. Norīkotos pārstāvjus reģistrē publiskā reģistrā dalībvalstī, kurā tie veic uzņēmējdarbību. Reģistru regulāri atjaunina. Tas ir publiski pieejams aplūkošanai. |
| Ja dalībvalsts, kurā norīkotais pārstāvis ir reģistrējies, izveidojot filiāli, saskaņā ar 1. punktu ir nolēmusi neļaut kredīta starpniekiem, kurus pilnvarojušas to kompetentās iestādes, iecelt norīkotos pārstāvjus, šie norīkotie pārstāvji reģistrējami kredīta starpnieka, kura vārdā tie rīkojas, piederības dalībvalsts kompetentajā iestādē. |
| 4. Dalībvalstis prasa kredīta starpniekiem uzraudzīt norīkoto pārstāvju darbību, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību šīs direktīvas prasībām. Kredīta starpnieki jo īpaši ir atbildīgi par to, lai tiktu uzraudzīta atbilstība prasībām par norīkoto pārstāvju un to personāla zināšanām un kompetenci. |
| 5. Dalībvalstis var pastiprināt prasības, kas norādītas šajā pantā, vai noteikt papildu prasības attiecībā uz norīkotajiem pārstāvjiem, kas reģistrēti to teritorijā. |
Grozījums Nr. 95
Direktīvas priekšlikums
20. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek izveidots un regulāri atjaunināts licencētu kredīta starpnieku reģistrs. | 1. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek izveidots un regulāri atjaunināts licencētu kredīta starpnieku reģistrs. |
2. Dalībvalstis nodrošina, ka visi licencēti kredīta starpnieki (gan fiziskas, gan juridiskas personas) ir reģistrēti to piederības dalībvalsts kompetentajā iestādē, ka noteikts 4. pantā. | 2. Dalībvalstis pieprasa, lai: |
| a) jebkuram kredīta starpniekam, kas ir juridiska persona, galvenā mītne atrastos tajā pašā dalībvalstī, kurā ir tā juridiskā adrese (ja viņam ir juridiskā adrese saskaņā ar savas dalībvalsts tiesību aktiem); un |
| b) jebkuram kredīta starpniekam, kas nav juridiska persona, vai jebkuram kredīta starpniekam, kas ir juridiska persona, bet kuram saskaņā ar savas dalībvalsts tiesību aktiem nav juridiskās adreses, galvenā mītne atrastos dalībvalstī, kurā tas faktiski veic savu uzņēmējdarbību. |
Attiecībā uz juridiskām personām, 1. punktā minētājā reģistrā norāda to personu vārdus kredīta starpnieka vadībā, kuras ir atbildīgas par starpniecības darbībām. Dalībvalstis var arī pieprasīt reģistrēt visas fiziskās personas, kuras strādā ar klientiem tajos uzņēmumos, kas sniedz kredītu starpniecības pakalpojumus. |
|
Reģistrā norāda to dalībvalsti (tās dalībvalstis), kurās starpnieks, īstenojot brīvību veikt uzņēmējdarbību vai brīvību sniegt pakalpojumus, plāno veikt uzņēmējdarbību un par to ir informējis savas piederības dalībvalsts kompetento iestādi. |
|
3. Dalībvalstis nodrošina, ka tie kredīta starpnieki, kuru licences ir anulētas, tiek nekavējoties svītroti no reģistra. | 3. Dalībvalstis nodrošina, ka visi licencētie kredīta starpnieki (gan fiziskas, gan juridiskas personas) ir reģistrēti savas piederības dalībvalsts kompetentajā iestādē, kā noteikts 4. pantā. |
| Attiecībā uz juridiskām personām 1. punktā minētajā reģistrā norāda to personu vārdus kredīta starpnieka vadības līmenī, kuras ir atbildīgas par starpniecības darbībām. Dalībvalstis var arī pieprasīt reģistrēt visas fiziskās personas, kuras strādā ar klientiem tajos uzņēmumos, kas sniedz kredītu starpniecības pakalpojumus. |
| Reģistrā norāda to dalībvalsti (tās dalībvalstis), kurās starpnieks, īstenojot brīvību veikt uzņēmējdarbību vai brīvību sniegt pakalpojumus, plāno veikt uzņēmējdarbību un par to ir informējis savas piederības dalībvalsts kompetento iestādi. |
| 3.a Dalībvalstis nodrošina, ka tie kredīta starpnieki, kuru licences ir anulētas, tiek nekavējoties svītroti no reģistra. |
4. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek izveidots vienots informācijas dienests, kas garantē ātru un vieglu publisko piekļuvi informācijai valsts reģistrā, kurš ir elektroniskā formā un tiek pastāvīgi atjaunināts. Šis informācijas dienests arī sniedz visu 4. pantā minēto dalībvalstu kompetento iestāžu identifikācijas parametrus. | 4. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek izveidots vienots informācijas dienests, kas garantē ātru un vieglu publisko piekļuvi informācijai valsts kredīta starpnieku reģistrā, kurš ir elektroniskā formā un tiek pastāvīgi atjaunināts. Šis informācijas dienests arī sniedz visu 4. pantā minēto dalībvalstu kompetento iestāžu identifikācijas parametrus. Dalībvalstis nodrošina EBI piekļuvi vienotajam informācijas dienestam, un EBI savā tīmekļa vietnē publicē atsauces vai hipersaites uz šo informācijas dienestu. |
| 4.a Šā panta noteikumus nepiemēro kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām, kuras darbojas kā kredīta starpnieki. |
Grozījums Nr. 96
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt un attiecīgos gadījumos grozīt regulatīvos tehniskos standartus, lai noteiktu minimālo summu, par kuru apdrošināma 1. punkta b) apakšpunktā minētā profesionālās darbības civiltiesiskā atbildība vai līdzvērtīga garantija. | svītrots |
Pirmajā apakšpunktā minētos regulatīvos tehniskos standartus pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 noteikumiem no 10. līdz 14. pantam. |
|
EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā paredz 1. panta b) apakšpunktā minēto profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas vai līdzvērtīgas garantijas minimālo summu, un kurš jāiesniedz Komisijā [6 mēnešu laikā no priekšlikuma pieņemšanas]. EBI pārskata un nepieciešamības gadījumā izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, ar kuru groza 1. panta b) apakšpunktā minēto profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas vai līdzvērtīgas garantijas minimālo summu, un kurš pirmo reizi jāiesniedz Komisijā [4 gadu laikā no direktīvas stāšanās spēkā] un turpmāk ik pa diviem gadiem. |
|
Grozījums Nr. 97
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 3.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 3.a Dalībvalstis ir tiesīgas ierobežot jebkādus patērētāju maksājumus kreditoriem un kredīta starpniekiem pirms faktiskās kredītlīguma noslēgšanas. |
Pamatojums
Šis ir svarīgs noteikums, lai novērstu krāpšanas mēģinājumus.
Grozījums Nr. 98
Direktīvas priekšlikums
22. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Piederības dalībvalsts izsniegta licence kredīta starpnieka darbībai ir spēkā visā Savienības teritorijā, un nav nepieciešams iegūt papildu licenci no uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm. | 1. Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegta licence kredīta starpnieka darbībai, kā noteikts 19. pantā, ir spēkā visā Savienības teritorijā, un pakalpojumu sniegšanai nav nepieciešams iegūt papildu licenci no uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja kredīta starpniekam izsniegtā licence aptver darbības, ko tas iecerējis veikt uzņēmējas dalībvalsts teritorijā. Tomēr kredīta starpniekiem nav atļauts piedāvāt patērētājiem kredītlīgumus ar iestādi, kura nav kredītiestāde, dalībvalstī, kurā nav atļauts darboties iestādēm, kas nav kredītiestādes. |
| 1.a Šā panta 1. punkts neattiecas uz norīkotajiem pārstāvjiem. |
2. Jebkurš kredīta starpnieks, kas iecerējis pirmo reizi veikt uzņēmējdarbību vienā vai vairākās dalībvalstīs saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību vai brīvību veikt uzņēmējdarbību, informē piederības dalībvalsts kompetentās iestādes. | 2. Jebkurš kredīta starpnieks, kas saņēmis darbības licenci un iecerējis pirmo reizi veikt uzņēmējdarbību vienā vai vairākās dalībvalstīs saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību vai tiesībām atvērt filiāli, informē piederības dalībvalsts kompetentās iestādes. |
Viena mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas minētās kompetentās iestādes informē kompetentās iestādes tajās uzņēmējās dalībvalstīs, uz kurām attiecas kredīta starpnieka nodoms, un vienlaikus par paziņojumu informē arī attiecīgo starpnieku. | Viena mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas minētās kompetentās iestādes informē kompetentās iestādes tajās uzņēmējās dalībvalstīs, uz kurām attiecas kredīta starpnieka nodoms, un vienlaikus par paziņojumu informē arī attiecīgo starpnieku. Tās arī informē attiecīgās uzņemošās dalībvalsts (attiecīgo uzņēmēju dalībvalstu) kompetentās iestādes par kreditoru vai kreditoriem, kam piesaistīts kredīta starpnieks, norādot, vai kreditors uzņemas neierobežotu un beznosacījumu atbildību par kredīta starpnieka darbību. Uzņēmēja dalībvalsts izmanto piederības dalībvalsts sniegto informāciju, lai ievadītu savā reģistrā nepieciešamās ziņas. |
Kredīta starpnieks var sākt uzņēmējdarbību vienu mēnesi pēc dienas, kurā piederības dalībvalsts kompetentās iestādes to informēja par paziņojumu, kas minēts otrajā daļā. | Kredīta starpnieks var sākt uzņēmējdarbību vienu mēnesi pēc dienas, kurā piederības dalībvalsts kompetentās iestādes to informēja par paziņojumu, kas minēts otrajā daļā. |
3. Gadījumos, kad piederības dalībvalsts ir anulējusi kredīta starpnieka licenci, šī piederības dalībvalsts ar jebkādiem piemērotiem līdzekļiem pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā mēneša laikā par to informē uzņēmēju dalībvalsti (uzņēmējas dalībvalstis). | 3. Pirms kredīta starpnieka filiāle uzsāk darbību vai divu mēnešu laikā pēc 2. punktā minētās informācijas saņemšanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes veic sagatavošanos kredīta starpnieka uzraudzībai saskaņā ar 24. pantu un vajadzības gadījumā norāda, kādi nosacījumi jāievēro, veicot šīs darbības uzņēmējā dalībvalstī jomās, kuras nav saskaņotas Savienības tiesību aktos. |
Dažādu dalībvalstu kompetentās iestādes savstarpēji sadarbojas vienmēr, kad tas ir vajadzīgs, lai izpildītu tos pienākumus, kas paredzēti šajā direktīvā, izmantojot pilnvaras, kas tām piešķirtas vai nu ar šo direktīvu, vai ar valstu tiesību aktiem. Kompetentās iestādes sniedz palīdzību pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Jo īpaši, tās apmainās ar informāciju un sadarbojas jebkurā izmeklēšanā vai uzraudzības darbībās. |
|
Gadījumos, kad ir noraidīts lūgums sadarboties un, jo īpaši, apmainīties ar informāciju vai arī uz to nav saņemta atbilde pieņemamā termiņā, kompetentās iestādes var par šādiem gadījumiem sniegt informāciju EBI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu. Šādos gadījumos EBI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kuras tai piešķirtas ar minēto pantu. |
|
4. Gadījumos, kad uzņēmējai dalībvalstij ir skaidrs un uzskatāms pamatojums secināt, ka kredīta starpnieks, kas tās teritorijā darbojas, īstenojot savu pakalpojumu sniegšanas brīvību vai ar filiāles starpniecību, pārkāpj šajā direktīvā noteiktos pienākumus, dalībvalsts par saviem konstatējumiem informē piederības dalībvalsts kompetento iestādi, kura veic attiecīgus pasākumus. Gadījumos, kad par spīti piederības dalībvalsts kompetentās iestādes veiktajiem pasākumiem kredīta starpnieks turpina darboties veidā, kas kaitē uzņēmējas dalībvalsts patērētāju interesēm vai pareizai tirgu darbībai, piemēro šādu kārtību: | 4. Dalībvalstis nodrošina, ka kredīta starpnieki, kuru darbības atļaujas ir anulētas, tiek nekavējoties svītroti no reģistra. |
(a) uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde informē piederības dalībvalsts kompetento iestādi un pēc tam īsteno visus attiecīgos pasākumus, ka vajadzīgi, lai aizsargātu patērētāju intereses un nodrošinātu pareizu tirgu darbību, tostarp liedzot pārkāpējiem kredīta starpniekiem uzsākt turpmākus darījumus sava teritorijā. Par šādiem pasākumiem tūlīt informē Komisiju. |
|
(b) turklāt uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var šo lietu nodot izskatīšanai EBI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu. Šādā gadījumā EBI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kuras tai piešķirtas ar minēto pantu. |
|
Grozījums Nr. 99
Direktīvas priekšlikums
22.a pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 22.a pants |
| Kredīta starpnieku un norīkoto pārstāvju uzraudzība |
| 1. Dalībvalstis nodrošina, ka kredīta starpnieku darbību uzrauga to piederības dalībvalsts kompetentās iestādes. |
| 2. Ja piederības dalībvalsts atļauj iecelt norīkotos pārstāvjus, kā minēts 19.a pantā, norīkoto pārstāvju darbību uzrauga vai nu tieši vai arī veicot tā kredīta starpnieka uzraudzību, kura vārdā pārstāvis rīkojas. |
| 3. Ja kredīta starpniekam ir filiāle dalībvalstī, kas nav viņa piederības dalībvalsts, minētās dalībvalsts kompetentā iestāde ir atbildīga par to, lai filiāle, sniedzot pakalpojumus minētās dalībvalsts teritorijā, izpildītu 5. panta 1. punktā un 6., 7., 8., 9., 9.a, 10., 11., 15., 17. un 25. pantā un saskaņā ar šiem pantiem pieņemtajos pasākumos noteiktos pienākumus. |
| 4. Dalībvalsts, kurā atrodas filiāle, kompetentajai iestādei ir tiesības pārbaudīt filiāles veiktos pasākumus un pieprasīt veikt izmaiņas, kas noteikti vajadzīgas, lai kompetentajai iestādei sniegtu iespēju nodrošināt 5. panta 1. punktā, 6., 7., 8., 9., 9.a, 10., 11., 12., 15., 17. un 25. pantā un saskaņā ar šiem pantiem pieņemtajos pasākumos noteikto pienākumu izpildi attiecībā uz pakalpojumiem un/vai darbībām, ko filiāle veic tās teritorijā. |
| 5. Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes pārliecinās, ka kredīta starpnieks, kuram ir filiāle tās teritorijā, pārkāpj tiesību normas vai reglamentējošus noteikumus, kas šajā valstī pieņemti, piemērojot šīs direktīvas noteikumus, ar kuriem pilnvaro uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes, minētās iestādes pieprasa attiecīgajam kredīta starpniekam novērst pārkāpumu. |
| Ja attiecīgais kredīta starpnieks neveic vajadzīgos pasākumus, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes veic visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgais kredīta starpnieks novērš pārkāpumu. Šo pasākumu veidu dara zināmu piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm. |
| Ja, neņemot vērā uzņēmējas dalībvalsts veiktos pasākumus, kredīta starpnieks turpina pārkāpt šā punkta pirmajā daļā minētās tiesību normas vai reglamentējošus noteikumus, kas ir spēkā uzņēmējā dalībvalstī, uzņēmēja dalībvalsts pēc tam, kad tā ir informējusi piederības dalībvalsts kompetentās iestādes, var veikt attiecīgus pasākumus, lai novērstu turpmākus pārkāpumus vai noteiktu sodus par tiem un, ciktāl vajadzīgs, liegtu šim kredīta starpniekam tās teritorijā uzsākt turpmākus darījumus. Par šādiem pasākumiem nekavējoties informē Komisiju. |
| Ja piederības dalībvalsts kompetentā iestāde nepiekrīt uzņēmējas dalībvalsts veiktajiem pasākumiem, tā var šo lietu nodot izskatīšanai EBI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu. Šādā gadījumā EBI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kuras tai piešķirtas ar minēto pantu. |
| 6. Gadījumos, kad piederības dalībvalsts ir anulējusi kredīta starpnieka licenci, šī piederības dalībvalsts ar jebkādiem piemērotiem līdzekļiem pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā mēneša laikā par to informē uzņēmēju dalībvalsti (uzņēmējas dalībvalstis) un EBI. |
| Dažādu dalībvalstu kompetentās iestādes sadarbojas gan savstarpēji, gan ar EBI vienmēr, kad tas ir vajadzīgs, lai izpildītu šajā direktīvā noteiktos pienākumus, izmantojot pilnvaras, kas tām piešķirtas vai nu ar šo direktīvu, vai citiem Savienības vai valstu tiesību aktiem. Kompetentās iestādes sniedz palīdzību pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Tās jo īpaši apmainās ar informāciju un sadarbojas jebkurā izmeklēšanā vai uzraudzības darbībās. |
| Gadījumos, kad ir noraidīts lūgums sadarboties un, jo īpaši, apmainīties ar informāciju vai arī uz to nav saņemta atbilde pieņemamā termiņā, kompetentās iestādes var par šādiem gadījumiem sniegt informāciju EBI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu. Šādos gadījumos EBI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kuras tai piešķirtas ar minēto pantu. |
| 7. Gadījumos, kad uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir skaidrs un uzskatāms pamats secināt, ka kredīta starpnieks, kas šīs dalībvalsts teritorijā darbojas, īstenojot savu pakalpojumu sniegšanas brīvību, nepilda pienākumus, kas noteikti šajā direktīvā, vai ka kredīta starpnieks, kuram šīs dalībvalsts teritorijā ir filiāle, nepilda pienākumus, taču uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei attiecībā uz to nav piešķirtas 3. vai 4. punktā paredzētās pilnvaras, kompetentā iestāde par saviem konstatējumiem informē piederības dalībvalsts kompetento iestādi, kura veic attiecīgus pasākumus. Ja piederības dalībvalsts kompetentā iestāde mēneša laikā pēc konstatējumu saņemšanas nav veikusi nekādus pasākumus vai ja, neraugoties uz piederības dalībvalsts kompetentās iestādes veiktajiem pasākumiem, kredīta starpnieks turpina darboties veidā, kas kaitē uzņēmējas dalībvalsts patērētāju interesēm vai pareizai tirgu darbībai, piemēro šādu kārtību: |
| a) uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde informē piederības dalībvalsts kompetento iestādi un pēc tam īsteno visus attiecīgos pasākumus, ka vajadzīgi, lai aizsargātu patērētāju intereses un nodrošinātu pareizu tirgu darbību, tostarp liedzot pārkāpējiem kredīta starpniekiem uzsākt turpmākus darījumus sava teritorijā. Par šādiem pasākumiem tūlīt informē Komisiju un EBI. |
| b) Turklāt uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var šo lietu nodot izskatīšanai EBI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu. Šādā gadījumā EBI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kuras tai piešķirtas ar minēto pantu. |
| 8. Katra dalībvalsts nosaka, ka, ja kredīta starpnieks, kam licence piešķirta citā dalībvalstī, ir izveidojis filiāli tās teritorijā, kredīta starpnieka piederības dalībvalsts kompetentās iestādes, pildot savus pienākumus, iepriekš informējušas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes, var veikt pārbaudes uz vietas minētajā filiālē. |
| 9. Šajā pantā minēto pienākumu sadale starp dalībvalstīm tiek īstenota, neskarot 4. pantu un uzņēmējas dalībvalsts pilnvaras jomās, ko neaptver šī direktīva, atbilstīgi saistībām, kas tām uzliktas Savienības tiesību aktos. |
Grozījums Nr. 100
Direktīvas priekšlikums
24. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Neskarot licences anulēšanas procedūras vai dalībvalstu tiesības piespriest kriminālsodus, dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem nodrošina, ka var veikt attiecīgos administratīvos pasākumus vai piemērot administratīvus sodus atbildīgajām personām, ja nav ievēroti noteikumi, kas pieņemti, īstenojot šo direktīvu. Dalībvalsts nodrošina, ka šie pasākumi ir efektīvi, samērīgi un preventīvi. | Dalībvalstis nosaka sankcijas, kas piemērojamas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu sankciju piemērošanu. Minētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un preventīvas. |
Pamatojums
Pielāgojums Patēriņa kredīta direktīvas 23. pantam.
Grozījums Nr. 101
Direktīvas priekšlikums
24. pants – 1. punkts – 2. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Dalībvalstis paredz sankcijas un veic vajadzīgos pasākumus, lai šīs sankcijas tiktu īstenotas, ja patērētāji apzināti sniedz nepilnīgu vai nepatiesu informāciju, lai iegūtu labvēlīgu kredītspējas novērtējumu, ja pilnīgas un patiesas informācijas iesniegšanas rezultātā kredītspējas novērtējums būtu bijis negatīvs, un tādēļ patērētāji nespēj pildīt līguma nosacījumus. | svītrots |
Pamatojums
Pielāgojums Patēriņa kredīta direktīvas 23. pantam.
Grozījums Nr. 102
Direktīvas priekšlikums
25. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek izveidotas pienācīgas un efektīvas sūdzību un tiesību aizsardzības procedūras strīdu izšķiršanai ārpustiesas kārtībā starp kreditoriem un patērētājiem, kredīta starpniekiem un patērētājiem attiecībā uz šajā regulā noteiktajām tiesībām un pienākumiem, attiecīgā gadījumā izmantojot esošās struktūras. Dalībvalstis arī nodrošina, ka visi kreditori un kredīta starpnieki pakļaujas vienai vai vairākām šādām iestādēm, kas īsteno minētās sūdzību un tiesību aizsardzības procedūras. | 1. Dalībvalstis nodrošina, ka ir pieejamas piemērotas un efektīvas ārpustiesas strīdu izšķiršanas procedūras patērētāju strīdu izšķiršanai par kredītlīgumiem, attiecīgā gadījumā izmantojot pastāvošās struktūras. |
Pamatojums
Pielāgojums Patēriņa kredīta direktīvas 24. pantam.
Grozījums Nr. 103
Direktīvas priekšlikums
25. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Dalībvalstis nodrošina minēto organizāciju aktīvu sadarbību pārrobežu strīdu izšķiršanā. | 2. Dalībvalstis rosina minētās struktūras sadarboties, lai izšķirtu arī pārrobežu strīdus par kredītlīgumiem. |
Pamatojums
Pielāgojums Patēriņa kredīta direktīvas 24. pantam.
Grozījums Nr. 104
Direktīvas priekšlikums
26. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Uz neierobežotu laiku pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisiju pilnvaro pieņemt 6. panta 4. punktā, 8. panta 4. punktā, 9. panta 3. punktā, 10. panta 3. punktā, 14. panta 5. punktā un 16. panta 2. punktā minētos deleģētos tiesību aktus. | 1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus. |
| 1.a Pilnvaras pieņemt 9.a panta 3. punktā un 12. panta 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku. |
2. Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto tiesību aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. | 2. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 9.a panta 3. punktā un 12. panta 5. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu likumību. |
3. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot 27. un 28. pantā paredzētos nosacījumus. | 3. Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto tiesību aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. |
| 3.a Saskaņā ar 9.a panta 3. punktu un 12. panta 5. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trijiem mēnešiem. |
Grozījums Nr. 105
Direktīvas priekšlikums
27. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
27. pants | svītrots |
Deleģējuma atsaukšana |
|
1. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 6. panta 4. punktā, 8. panta 4. punktā, 9. panta 3. punktā, 10. panta 3. punktā, 14. panta 5. punktā un 16. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. |
|
2. Iestāde, kura ir uzsākusi iekšēju procedūru, lai nolemtu, vai atsaukt pilnvaru deleģējumu, vismaz vienu mēnesi pirms galīgā lēmuma pieņemšanas informē otru likumdevēju un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas, kā arī atsaukšanas iemeslus. |
|
3. Lēmums par atsaukšanu izbeidz attiecīgajā lēmumā minēto pilnvaru deleģēšanu. Tas stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā datumā, kas norādīts lēmumā. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu derīgumu. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
|
Grozījums Nr. 106
Direktīvas priekšlikums
28. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
28. pants | svītrots |
Iebildumi pret deleģētiem aktiem |
|
1. Eiropas Parlaments un Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu divu mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo periodu pagarina par vienu mēnesi. |
|
2. Ja, beidzoties 1. punktā minētajam periodam, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav iebildusi pret deleģēto tiesību aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas stājas spēkā tajā norādītajā datumā. Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas var stāties spēkā pirms minētā perioda beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome informējušas Komisiju par saviem plāniem necelt iebildumus. |
|
3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome iebilst pret pieņemto deleģēto aktu 1. punktā minētajā laikposmā, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, izklāsta to pamatojumu. |
|
Grozījums Nr. 107
Direktīvas priekšlikums
29. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Turklāt dalībvalstis nodrošina, ka noteikumus, ko tās pieņem, īstenojot šo direktīvu, nevar apiet, izmantojot veidu, kā līgumi formulēti, jo īpaši kredītlīgumus, uz ko attiecas šīs direktīvas darbības joma, integrējot kredītlīgumos, kuru būtība vai mērķis ļautu izvairīties no tās piemērošanas. | svītrots |
Grozījums Nr. 108
Direktīvas priekšlikums
29. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Dalībvalstis īsteno nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka patērētāji nezaudē direktīvā piešķirto aizsardzību, ja par tiesību aktiem, kurus piemēro kredītlīgumam, izvēlēti trešās valsts tiesību akti. | 3. Dalībvalstis īsteno nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka patērētāji nezaudē ar šo direktīvu piešķirto aizsardzību, ja par tiesību aktiem, kurus piemēro kredītlīgumam, izvēlēti trešās valsts tiesību akti, taču minētajam kredītlīgumam ir cieša saistība ar vienas vai vairāku dalībvalstu teritorijām. |
Pamatojums
Pielāgojums Patēriņa kredīta direktīvas 22. panta 4. punktam.
Grozījums Nr. 109
Direktīvas priekšlikums
30.a pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 30.a pants |
| Pārejas pasākumi |
| Šo direktīvu nepiemēro kredītlīgumiem, kas pastāv dienā, kad stājas spēkā valstī noteiktie īstenošanas pasākumi. |
Grozījums Nr. 110
Direktīvas priekšlikums
31. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Komisija veic pārskatīšanu piecu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Pārskatīšanā ņem vērā noteikumu efektivitāti un piemērotību patērētājiem un iekšējam tirgum. | Komisija veic pārskatīšanu piecu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Pārskatīšanā izvērtē noteikumu efektivitāti un piemērotību patērētājiem un iekšējam tirgum. |
a) patērētāju apmierinātības ar ESIL novērtējumu; | a) novērtējumu par atbilstības ievērošanu ESIL, par ESIL izmantojumu patērētāju vidū, saprotamību patērētājiem un patērētāju apmierinātību; |
b) citu pirmslīguma fāzē atklājamo informāciju; | b) citu pirmslīguma fāzē atklājamo informāciju; |
c) kredīta starpnieku un kreditoru pārrobežu uzņēmējdarbības analīzi; | c) kredīta starpnieku un kreditoru pārrobežu uzņēmējdarbības analīzi; |
d) to iestāžu, kas nav kredītiestādes un nodarbojas ar mājokļa īpašuma kredītlīgumu piedāvāšanu, tirgus attīstības analīzi; | d) to iestāžu, kas nav kredītiestādes un nodarbojas ar mājokļa īpašuma kredītlīgumu piedāvāšanu, tirgus attīstības analīzi; |
e) turpmāku pasākumu vajadzības novērtējumu, tostarp saistībā ar "pases" ieviešanu iestādēm, kas nav kredītiestādes un nodarbojas ar mājokļa īpašuma kredītlīgumu piedāvāšanu; | e) turpmāku pasākumu vajadzības novērtējumu, tostarp saistībā ar "pases" ieviešanu iestādēm, kas nav kredītiestādes un nodarbojas ar mājokļa īpašuma kredītlīgumu piedāvāšanu; |
f) izpēti par to, vai ir nepieciešams ieviest tiesības un pienākumus attiecībā uz kredītlīgumu pēclīguma stadiju; | f) novērtējumu par kredītlīgumu pēclīguma stadijas norisi; |
g) novērtējumu par to, vai nepieciešams tās darbības jomu attiecināt uz maziem uzņēmumiem. | g) novērtējumu par šīs direktīvas darbības jomu, lai novērstu nepieciešamību pēc jauniem tiesību aktiem; |
| ga) novērtējumu par direktīvas ietekmi uz cita veida kredītu tirgu, tostarp tādu kredītu tirgu, kurus kreditori vai patērētāji var uzskatīt par aizstājamiem ar direktīvas darbības jomā esošiem kredītu veidiem; |
| gb) novērtējumu par to, vai nepieciešami papildu pasākumi, kas garantētu ar mājokļa nekustamo īpašumu nodrošinātu kredītlīgumu izsekojamību; |
| gc) novērtējumu par mājokļa nekustamā īpašuma cenu tendences raksturojošo datu pārredzamību un konsekvenci. |
Grozījums Nr. 111
Direktīvas priekšlikums
31.a pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 31.a pants |
| Turpmākas iniciatīvas attiecībā uz atbildīgiem aizdevumiem un aizņēmumiem |
| Līdz ...* Komisija iesniedz vispusīgu ziņojumu, kurā novērtē privātpersonu pārmērīgu parādsaistību plašākas problēmas. Ziņojumā aplūko kredītu nodrošināšanas jomā iesaistītos tirgus, produktus un dalībniekus, kā arī analizē dažādas iespējas, lai risinātu šīs problēmas, tostarp makroekonomikas pasākumus, kas saistīti ar kredītu attīstību, to ierobežojumiem un izmantojumiem, strukturālus pasākumus, lai aizsargātu noguldījumu iestāžu noguldītājus, kā arī pasākumus, kuri paredzēti iestādēm, kam ir daudz aizņemto līdzekļu, un mājsaimniecībām, kas ieslīgušas pārmērīgos parādos, un grūtībās nonākušiem patērētājiem, un finanšu sistēmai izrietošos apdraudējumus. Ziņojumu attiecīgā gadījumā papildina ar tiesību aktu priekšlikumiem. |
| ________________ |
| * OV: lūgums ievietot datumu — 12 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. |
Grozījums Nr. 112
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – I daļa – 2. rindkopa – d apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
d) aprēķina rezultātu izsaka ar precizitāti vismaz līdz vienam ciparam aiz komata. Ja nākamais cipars aiz komata ir lielāks vai vienāds ar 5, pirmo ciparu aiz komata noapaļo uz augšu; | d) aprēķina rezultātu izsaka ar precizitāti vismaz līdz vienam ciparam aiz komata. Ja nākamais cipars aiz komata ir lielāks vai vienāds ar 5, iepriekšējo ciparu aiz komata noapaļo uz augšu; |
Grozījums Nr. 113
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – II. daļa – j apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
j) kredītlīgumiem, kuriem fiksētā aizņēmuma likme ir noteikta attiecībā uz sākotnējo laikposmu, kura beigās nosaka jaunu aizņēmuma likmi un to turpmāk periodiski atjaunina atbilstīgi saskaņotam rādītājam, gada procentu likmi aprēķina, pamatojoties uz pieņēmumu, ka fiksētā aizņēmuma likmes laikposma beigās aizņēmuma likme ir tāda pati kā gada procentu likmes aprēķināšanas laikā, pamatojoties uz saskaņotā rādītāja vērtību attiecīgā laikā. | j) kredītlīgumiem, kuriem fiksētā aizņēmuma likme ir noteikta attiecībā uz sākotnējo laikposmu, kura beigās nosaka jaunu aizņēmuma likmi un to turpmāk periodiski atjaunina atbilstīgi saskaņotam rādītājam, gada procentu likmi aprēķina, pamatojoties uz pieņēmumu, ka fiksētās aizņēmuma likmes laikposma beigās aizņēmuma likme ir tāda pati kā gada procentu likmes aprēķināšanas laikā, pamatojoties uz saskaņotā rādītāja vērtību attiecīgā laikā, taču tā nav mazāka par fiksēto aizdevuma procentu likmi. Kredītlīgumiem, kuriem fiksētā aizņēmuma procentu likme sākotnēji ir noteikta vismaz piecu gadu laikposmam, un jo īpaši gadījumos, kad šā laikposma beigās ir plānots noteikt jaunu fiksēto likmi un vienošanās par mainīgas likmes piemērošanu ir spēkā vienīgi uz laiku, kamēr nav notikusi vienošanās par jaunu fiksēto likmi, jāņem vērā tikai sākotnējā fiksētā aizņēmuma procentu likme. |
Grozījums Nr. 114
Direktīvas priekšlikums
II pielikums – A daļa – tabula
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Aizdevējs | 1. Aizdevējs |
[Nosaukums] | [Nosaukums] |
[Ģeogrāfiskā atrašanās vieta] |
|
[Telefona numurs] |
|
[E-pasta adrese] |
|
[Tīmekļa vietne] |
|
Uzraudzības iestāde: [Uzraudzības iestādes nosaukums un tīmekļa vietne] | Uzraudzības iestāde: [Uzraudzības iestādes nosaukums un tīmekļa vietne] |
Kontaktpersona: [Visa kontaktpersonas kontaktinformācija] | (Pēc izvēles) Kontaktpunkts: |
| (Attiecīgā gadījumā) Starpnieks: [Nosaukums, sniegtā pakalpojuma līmenis („Izvērtējot jūsu vajadzības, mēs jums iesakām ņemt šo hipotekāro kredītu” / „Mēs neiesakām jums ņemt šo konkrēto hipotekāro kredītu. Tomēr, ņemot vērā jūsu atbildes uz dažiem jautājumiem, mēs jūs informējam par šo hipotekāro kredītu, lai jūs varētu izdarīt savu izvēli.”), atlīdzība] |
2. Aizdevuma galvenās iezīmes | 2. Aizdevuma galvenās iezīmes |
Aizdevuma apmērs un valūta: [vērtība][valūta] | Aizdevuma apmērs un valūta: [vērtība][valūta] |
(Attiecīgos gadījumos) "Šis aizdevums nav [valsts valūtā]" | (Attiecīgā gadījumā) „Šis aizdevums nav [valsts valūtā]”. Kopējais atmaksājamās summas apmērs [valsts valūtā] var mainīties. Piemēram, gadījumā, ja [valsts valūtas] vērtība samazināsies par 20 % attiecībā pret [valūtu, kurā izsniegts kredīts], jums būs jāatmaksā kopumā [ievietojiet summu valsts valūtā]. (Attiecīgā gadījumā) „Maksimālā summa, kas jums būs jāatmaksā, varētu būt vēl lielāka.” |
| „Jūs saņemsiet brīdinājumu un iespēju atkārtoti vienoties par kredītlīguma nosacījumiem, ja kredīta summa sasniegs [ievietojiet summu valsts valūtā].” |
| (Attiecīgā gadījumā) „Maksimālā summa, kas jums būs jāatmaksā, varētu būt [ievietojiet summu valsts valūtā].” |
Aizdevuma ilgums: [ilgums] | Aizdevuma ilgums: [ilgums] |
[Aizdevuma veids] | [Aizdevuma veids] |
[Piemērojamās procentu likmes veids] | [Piemērojamās procentu likmes veids] |
Kopējā atmaksājamā summa: | Kopējā atmaksājamā summa: |
[Maksimālais pieejamais aizdevuma apmērs attiecība pret īpašuma vērtību]: | (Attiecīgā gadījumā) Īpašuma minimālā vērtība, kas nepieciešama, lai aizņemtos norādīto summu |
(Attiecīgos gadījumos) [Ķīla] | (Attiecīgā gadījumā) [Ķīla] |
3. Procentu likme | 3. Procentu likme |
EGPL ir aizdevuma kopējās izmaksas, kas izteiktas kā gada procentu likme. EGPL tiek uzrādīts, lai Jūs varētu salīdzināt dažādus piedāvājumus. Jūsu aizdevuma piemērojamā EGPL ir [EGPL]. Tajā ietverti: | EGPL ir aizdevuma kopējās izmaksas, kas izteiktas kā gada procentu likme. EGPL tiek uzrādīts, lai Jūs varētu salīdzināt dažādus piedāvājumus. Jūsu aizdevuma piemērojamā EGPL ir [EGPL]. Tajā ietverti: |
Procentu likme [vērtība procentos] | Procentu likme [vērtība procentos] |
| (Attiecīgā gadījumā) Procentu likme [labākā prognoze mainīgai procentu likmei], procentu likme [sliktākā prognoze mainīgai procentu likmei] |
| (Attiecīgā gadījumā) Procentu likme [prognoze gadījumā, ja valsts valūtas vērtība samazinās par 20 %] |
| (Attiecīgā gadījumā) Faktiskā summa, kas jums būs jāatmaksā kopā vai katru [ievietojiet laika periodu], var ievērojami atšķirties no skaitļa, ko izsaka ar EGPL. Tādēļ EGPL aprēķina kā piemēru, izmantojot dažādus pieņēmumus. |
[Citi EGPL komponenti] | [Citi EGPL komponenti] |
4. Maksājumu biežums un skaits | 4. Maksājumu biežums un skaits |
Atmaksas biežums: [biežums] | Atmaksas biežums: [biežums] |
Maksājumu skaits: [skaits] | Maksājumu skaits: [skaits] |
5. Katras atmaksājamās daļas apmērs | 5. Katras atmaksājamās daļas apmērs |
[Vērtība][valūta] | [Vērtība][valūta] |
(Attiecīgos gadījumos) Maiņas kurss jūsu [kredīta valūtā] veikto atmaksu pārvēršanai [valsts valūtā] tiks izmantota [iestāde, kas atbildīga par maiņas kursa publiskošanu] publiskotā likme [datumā]. | (Attiecīgā gadījumā) Summa, kas jums jāmaksā [valsts valūtā], var mainīties. Piemēram, ja [valsts valūtas] vērtība samazinātos par 20 % attiecībā pret [valūtu, kurā izsniegts kredīts], jums būtu jāmaksā papildu [ievietojiet summu] katru [ievietojiet laika periodu]. Jūsu maksājumu apmērs varētu palielināties vēl vairāk. (Attiecīgā gadījumā) Maiņas kurss jūsu [kredīta valūtā] veikto atmaksu pārvēršanai [valsts valūtā] tiks aprēķināts [datumā], izmantojot [ievietojiet kritērija vai aprēķina metodes nosaukumu]. |
| (Attiecīgā gadījumā) Tā kā šā aizdevuma [daļas] procentu likme var mainīties, varētu mainīties atmaksājamo daļu apmērs. [Brīdinājums par atmaksājamo daļu mainīgo apmēru un scenārijiem saskaņā ar 18.a panta 5. punktu, kurā norādīta procentu likmes maiņas ietekme] |
| (Attiecīgā gadījumā) Maksimālā summa, kas jums būs jāmaksā katru [laika periods], varētu būt [ievietojiet summu valsts valūtā]. |
| (Attiecīgā gadījumā) [Brīdinājums par aizdevumiem, par kuriem jāmaksā tikai procenti un kuri ir nodrošināti ar hipotēkām vai citām pielīdzināmām ķīlām, detalizēta informācija par piesaistītajiem krājnoguldījumu produktiem un aizdevumiem ar atliktiem procentu maksājumiem, kā minēts 5. iedaļas B daļā.] |
6. Ilustratīvs atmaksas grafiks | 6. (Attiecīgā gadījumā) Ilustratīvs atmaksas grafiks |
Šajā grafikā norādīta summa, kas maksājama katru [biežums]. | Šajā grafikā norādīta summa, kas maksājama katru [biežums]. |
Atmaksājamo daļu (kolonna [atbilstošais nr.]) veido procentu maksājumi (kolonna [atbilstošais nr.]), pamatsummas atmaksa (kolonna [atbilstošais nr.]) un atbilstošā gadījumā citas izmaksas (kolonna [atbilstošais nr.]). Attiecīgos gadījumos Izmaksas kolonnā "citas izmaksas" attiecas uz [izmaksu uzskaitījums]. Neatmaksātais kapitāls (kolonna [atbilstošais nr.]) norāda aizdevuma apjomu, kas palicis neatmaksāts pēc katras atmaksātās daļas. | Atmaksājamo daļu (kolonna [atbilstošais nr.]) attiecīgā gadījumā veido procentu maksājumi (kolonna [atbilstošais nr.]) pamatsummas atmaksa (kolonna [atbilstošais nr.]) un attiecīgā gadījumā citas izmaksas (kolonna [atbilstošais nr.]). Attiecīgā gadījumā Izmaksas kolonnā "citas izmaksas" attiecas uz [izmaksu uzskaitījums]. Neatmaksātais kapitāls (kolonna [atbilstošais nr.]) norāda aizdevuma apjomu, kas palicis neatmaksāts pēc katras atmaksātās daļas. |
[Aizdevuma apmērs un valūta] |
|
[Aizdevuma ilgums] |
|
[Procentu likme] |
|
[Tabula] | [Tabula] |
(Attiecīgos gadījumos) [Brīdinājums par atmaksājamo daļu mainīgo apmēru]. |
|
7. Papildu pienākumi un izmaksas | 7. Papildu pienākumi un izmaksas |
Lai iegūtu aizdevumu ar šajā dokumentā izklāstītajiem nosacījumiem, aizņēmējam jāizpilda turpmākie pienākumi. | Lai iegūtu aizdevumu ar šajā dokumentā izklāstītajiem nosacījumiem, aizņēmējam jāizpilda turpmākie pienākumi. |
[Pienākumi] | [Pienākumi] |
(Attiecīgos gadījumos) Lūdzam ņemt vērā, ka šajā dokumentā izklāstītie aizdevuma nosacījumi (tostarp procentu likme) var mainīties, ja šie pienākumi netiek izpildīti. | (Attiecīgā gadījumā) Lūdzam ņemt vērā, ka šajā dokumentā izklāstītie aizdevuma nosacījumi (tostarp procentu likme) var mainīties, ja šie pienākumi netiek izpildīti. |
Papildus izmaksām, kas jau iekļautas [biežums] atmaksājamajās daļās, šīs aizdevums paredz turpmākas izmaksas: | Papildus izmaksām, kas jau iekļautas [biežums] atmaksājamajās daļās, šīs aizdevums paredz turpmākas izmaksas: |
Vienreizējas izmaksas | Vienreizējas izmaksas |
Regulāras izmaksas | Regulāras izmaksas |
Lūdzam pārliecināties, ka jums ir zināmi visi citi nodokļi un izmaksas (piemēram, maksājumi notāram), kas saistīti ar šo aizdevumu. | Lūdzam pārliecināties, ka jums ir zināmi visi citi nodokļi un izmaksas (piemēram, maksājumi notāram, reģistrācijas maksas, vērtēšanas izmaksas [ja tās nav iekļautas jau iepriekš] un nodokļi), kas saistīti ar šo aizdevumu. |
8. Pirmstermiņa atmaksa | 8. Pirmstermiņa atmaksa |
(Attiecīgos gadījumos) Jūs nevarat šo aizdevumu atmaksāt pirms termiņa. |
|
(Attiecīgos gadījumos) Jūs varat veikt šā aizdevuma pilnīgu vai daļēju pirmstermiņa atmaksu. | Jūs varat veikt šā aizdevuma pilnīgu vai daļēju pirmstermiņa atmaksu. |
(Attiecīgos gadījumos) [Nosacījumi] | (Attiecīgā gadījumā) [Nosacījumi] |
[Procedūra] | [Procedūra] |
(Attiecīgos gadījumos) Papildmaksa par aizņēmuma pirmstermiņa atmaksu: | (Attiecīgā gadījumā) Papildmaksa par aizņēmuma pirmstermiņa atmaksu: [ievietojiet summu vai aprēķina metodi] |
(Attiecīgos gadījumos) Gadījumā, ja vēlaties atmaksāt aizdevumu pirms termiņa, lūdzam sazināties ar mums, lai pārliecinātos par attiecīgajā laikposmā piemērojamo papildmaksas apmēru. | (Attiecīgā gadījumā) Jūs esat tiesīgs šo aizdevumu pārnest uz citu aizdevēju. [Ievietojiet nosacījumus] |
| (Attiecīgā gadījumā) Jūs nevarat šo aizdevumu pārnest uz citu īpašumu. |
| (Attiecīgā gadījumā) Jūs varat šo aizdevumu pārnest uz citu īpašumu. [Ievietojiet nosacījumus] |
| (Attiecīgā gadījumā) Jūs esat tiesīgs konvertēt aizdevumu [valsts valūtā]. [Ievietojiet nosacījumus] |
(Attiecīgos gadījumos) 9. Atkāpšanās tiesības | (Attiecīgā gadījumā) 9. Atkāpšanās tiesības |
[Atkāpšanās laikposma garums] laikposmā pēc kredītlīguma parakstīšanas aizņēmējs var izmantot savas tiesības atcelt līgumu. | [Atkāpšanās laikposma garums] laikposmā pēc kredītlīguma parakstīšanas aizņēmējs var izmantot savas tiesības atcelt līgumu. (Attiecīgā gadījumā) [Nosacījumi] [Ievietojiet procedūru] |
10. Iekšējo sūdzību sistēma | 10. Sūdzības |
[Atbilstošā departamenta nosaukums] | Ja jums ir sūdzības, lūdzu sazinieties ar [ievietojiet kontaktpunktu vai informācijas par procedūru avotu] |
[Ģeogrāfiskā atrašanās vieta] | Ja jūs neapmierina mūsu piedāvātais risinājums attiecībā uz jūsu sūdzību, jūs varat sazināties ar [ievietojiet organizācijas nosaukumu] |
[Telefona numurs] |
|
[E-pasta adrese] |
|
Kontaktpersona: [kontaktinformācija] |
|
11. Ārējā sūdzību izskatīšanas iestāde |
|
Ja radušās neatrisināmas domstarpības ar aizdevēju, aizņēmējam ir iespēja iesniegt sūdzību: |
|
[Sūdzību izskatīšanas iestādes nosaukums] |
|
[Ģeogrāfiskā atrašanās vieta] |
|
[Telefona numurs] |
|
[E-pasta adrese] |
|
12. Aizdevuma saistību neizpilde: sekas aizņēmējam | 11. Aizdevuma saistību neizpilde: sekas aizņēmējam |
[Saistību neizpildes veidi] | [Saistību neizpildes veidi] |
[Finansiālās un/vai juridiskās sekas] | [Finansiālās un/vai juridiskās sekas] |
Ja saskaraties ar grūtībām savu [biežums] maksājumu veikšanā, lūdzam sazināties ar mums pēc iespējas ātrāk, lai apspriestu iespējamos risinājumus. | Ja saskaraties ar grūtībām savu [biežums] maksājumu veikšanā, lūdzam sazināties ar mums pēc iespējas ātrāk, lai apspriestu iespējamos risinājumus. |
(Attiecīgos gadījumos) 13. Papildinformācija tālpārdošanas gadījumā | (Attiecīgā gadījumā) 12. Papildu informācija |
(Attiecīgos gadījumos) Tiesību akti, ko kreditors izmantojis kā pamatu attiecību veidošanai ar jums pirms kredītlīguma noslēgšanas ir [piemērojamie tiesību akti]. | (Attiecīgā gadījumā) Papildu iezīmes [ievietojiet paskaidrojumu par papildu iezīmēm, kas uzskaitītas B daļā, un pēc izvēles par jebkādām citām iezīmēm, ko aizdevējs piedāvā kā daļu no kredītlīguma un kas nav minētas iepriekšējās iedaļās]. |
Informācija un līguma noteikumi būs [valoda]. Ja piekrītat, mēs kredītlīguma laikā sazināsimies [valoda(s)]. | (Ja paredzētā valoda atšķiras no valodas, kurā sagatavota ESIL) Informācija un līguma noteikumi būs [valodā]. Ja piekrītat, mēs kredītlīguma laikā sazināsimies [valodā(s)]. |
14. Riski un brīdinājumi | 13. Riski un brīdinājumi |
• Vēršam Jūsu uzmanību uz riskiem, kas saistīti ar hipotekārā kredīta ņemšanu. | • Vēršam Jūsu uzmanību uz riskiem, kas saistīti ar hipotekārā kredīta ņemšanu. |
• (Attiecīgos gadījumos) Aizdevuma procentu likme visā aizņēmuma laikā nav nemainīga. | • (Attiecīgā gadījumā) Aizdevuma procentu likme visā aizņēmuma laikā nav nemainīga. |
• (Attiecīgos gadījumos) Šis aizdevums nav [valsts valūtā]. Lūdzam ņemt vērā, ka [valsts valūtā] noteiktais regulārā maksājuma apmērs mainīsies atbilstoši [aizņēmuma valūtā / valsts valūtā] kursa svārstībām. | • (Attiecīgā gadījumā) Šis aizdevums nav [valsts valūtā]. Lūdzam ņemt vērā, ka [valsts valūtā] noteiktais regulārā maksājuma apmērs mainīsies atbilstoši [aizņēmuma valūtas / valsts valūtas] kursa svārstībām. |
• (Attiecīgos gadījumos) Šis ir aizdevums, par kuru jāmaksā tikai procenti. Tas nozīmē, ka aizdevuma laika jums būs jāuzkrāj pietiekams kapitāla apjoms, lai aizdevuma pamatsummu varētu atmaksāt aizdevuma līguma beigās. | • (Attiecīgā gadījumā) Šis ir aizdevums, par kuru jāmaksā tikai procenti. Tas nozīmē, ka aizdevuma laika jums būs jāuzkrāj pietiekams kapitāla apjoms, lai aizdevuma pamatsummu varētu atmaksāt aizdevuma līguma beigās. |
• Jums būs jāsedz arī citi nodokļi un izmaksas (attiecīgos gadījumos), piemēram, maksājumi notāram. | • Jums būs jāsedz arī citi nodokļi un izmaksas (attiecīgā gadījumā), piemēram, maksājumi notāram. |
• Jūsu atalgojums var mainīties. Lūdzam pārliecināties, ka ienākumu samazināšanās gadījumā joprojām varēsiet veikt [biežums] maksājumus. | • Jūsu atalgojums var mainīties. Lūdzam pārliecināties, ka ienākumu samazināšanās gadījumā joprojām varēsiet veikt [biežums] maksājumus. |
• (Attiecīgos gadījumos) Ja maksājumus neveiksiet, jūsu mājokli var atsavināt. | • (Attiecīgā gadījumā) Ja maksājumus neveiksiet, jūsu mājokli var atsavināt. |
Grozījums Nr. 115
Direktīvas priekšlikums
II pielikums – B daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Lai aizpildītu ESIL, jāievēro šādas instrukcijas. | Lai aizpildītu ESIL, jāievēro šādas instrukcijas. |
Iedaļa "Ievadteksts" | Iedaļa "Ievadteksts" |
(1) Derīguma datumu pienācīgi izceļ. | (1) Derīguma datumu pienācīgi izceļ. |
Iedaļa "Ievadteksts" | Iedaļa "Ievadteksts" |
(1) Derīguma datumu pienācīgi izceļ. | (1) Derīguma datumu pienācīgi izceļ. |
Iedaļa "1. Aizdevējs" | Iedaļa „1. Aizdevējs” |
(1) Norāda kreditora galvenā biroja nosaukumu, telefona numuru, ģeogrāfisko adresi un tīmekļa vietni. Norāda struktūru, kas atbildīga par aizdevumu darbību uzraudzību. | (1) Norāda struktūru, kas atbildīga par aizdevumu darbību uzraudzību. |
(2) Kontaktpersonas informāciju norādīt nav obligāti. | (2) Nav obligāti norādīt informāciju par to, kā sazināties ar aizdevēju. |
(3) Saskaņā ar Direktīvas 2002/65/EK 3. pantu, kad darījumu piedāvā no attāluma, kreditors attiecīgos gadījumos norāda sava pārstāvja nosaukumu un ģeogrāfisko adresi dalībvalstī, kurā dzīvo aizņēmējs. Kreditora pārstāvja telefona numura, e-pasta adreses un tīmekļa vietnes norādīšana nav obligāta. | (3) Ja informāciju par produktu patērētājam sniedz starpnieks, šis starpnieks informē patērētāju par savu nosaukumu un par to, vai informācijas sniegšana par produktu ir daļa no konsultāciju pakalpojuma. Viņš arī izskaidro kārtību, kādā viņš saņem atlīdzību. Ja viņš saņem komisijas maksu no kreditora, jāsniedz informācija par summu un kreditora nosaukumu. |
(4) Saskaņā ar Direktīvas 2002/65/EK 3. pantu, kad darījumu piedāvā no attāluma, kreditors norāda komercreģistra nosaukumu, kurā tas reģistrēts, kā arī savu reģistrācijas numuru vai citu līdzvērtīgu veidu, kā to identificēt šajā reģistrā. |
|
Iedaļa "2. Aizdevuma galvenās iezīmes" | Iedaļa "2. Aizdevuma galvenās iezīmes" |
(1) Kredīta ilgumu norāda gados vai mēnešos, izvēloties piemērotāko. Ja kredīta ilgums līguma darbības laikā var mainīties, kreditors izskaidro, kad un ar kādiem nosacījumiem tas var notikt. | (1) Kredīta ilgumu norāda gados vai mēnešos, izvēloties piemērotāko. Ja kredīta ilgums līguma darbības laikā var mainīties, kreditors izskaidro, kad un ar kādiem nosacījumiem tas var notikt. |
Šāda kredīta veida aprakstā skaidri norāda, kāds ir kredīta laikā noteiktais pamatsummas un procentu atmaksas grafiks (proti, veicot izlīdzinātus, augošus vai dilstošus maksājumus). | (2) Šāda kredīta veida aprakstā skaidri norāda, kāds ir kredīta laikā noteiktais pamatsummas un procentu atmaksas grafiks (proti, veicot izlīdzinātus, augošus vai dilstošus maksājumus) un norāda, vai kredītlīguma pamatā ir pamatsummas atmaksa vai procentu maksājumi. |
(2) Šajā iedaļā izskaidro arī to, vai procentu likme ir fiksēta vai mainīga, un atbilstošos gadījumos norāda: laikposmus, kuros procentu likme nemainās, turpmāko procentu likmes pārskatīšanas biežumu un procentu likmes svārstību ierobežojumus, piemēram, augstāko un zemāko robežvērtību. Turklāt izskaidro formulu, ko izmanto procentu likmes pārskatīšanai. Kreditors norāda arī, kur atrodama sīkāka informācija par formulā izmantotajiem indeksiem un likmēm. Ja valūta, kurā izsniegts kredīts, atšķiras no valsts valūtas, kreditors pievieno informāciju par formulu, kas tiek izmantota valūtas maiņas kursa diapazonu noteikšanai, un informāciju par to korekciju biežumu. | (3) Šajā iedaļā izskaidro arī to, vai procentu likme ir fiksēta vai mainīga, un atbilstošos gadījumos norāda: laikposmus, kuros procentu likme nemainās, turpmāko procentu likmes pārskatīšanas biežumu un procentu likmes svārstību ierobežojumus, piemēram, maksimālo un minimālo robežvērtību. Turklāt izskaidro formulu, ko izmanto procentu likmes pārskatīšanai. Ja valūta, kurā izsniegts kredīts, atšķiras no valsts valūtas, kreditors pievieno informāciju par formulu, kas tiek izmantota valūtas maiņas kursa diapazonu noteikšanai, un informāciju par to korekciju biežumu. |
(3) "Kopējo summu, kas patērētājam jāmaksā" aprēķina, saskaitot kredīta summu un kredīta kopējās izmaksas. | (4) "Kopējo summu, kas patērētājam jāmaksā" aprēķina, saskaitot kredīta summu un kredīta kopējās izmaksas. |
(4) "Maksimālais pieejamais aizdevuma apmērs attiecībā pret īpašuma vērtību" norāda aizdevuma summas attiecību pret īpašuma vērtību. Šai attiecībai pievieno absolūtos skaitļos izteiktu norādi par maksimālo summu, kuru iespējams aizņemties pret noteiktu īpašuma vērtību. | (5) (Attiecīgā gadījumā) Būtu jānorāda īpašuma minimālā vērtība, kas nepieciešama, lai aizņemtos minēto summu. |
(5) Ja kredītu garantēs ar īpašuma hipotēkas vai citas plaši izplatītas garantijas palīdzību, kreditors uz to vērš aizņēmēja uzmanību. | (6) Ja kredītu garantēs ar īpašuma hipotēkas vai citas plaši izplatītas garantijas palīdzību, kreditors uz to vērš aizņēmēja uzmanību. |
| (7) Ja dažādām aizdevuma daļām tiek piemērotas atšķirīgas procentu likmes (piemēram, vienai daļai — fiksēta procentu likme, citai daļai — mainīga procentu likme), informāciju sniedz par katru aizdevuma daļu. |
Iedaļa "3. Procentu likme" | Iedaļa "3. Procentu likme" |
(1) Papildus procentu likmei uzskaita visas parējās EGPL iekļautās izmaksas (norāda nosaukumu un apmēru procentos). Ja nav iespējams vai nav jēgas norādīt procentu likmi katrai no šīm izmaksām atsevišķi, kreditors norāda kopējo procentu likmi. | (1) Papildus procentu likmei uzskaita visas parējās EGPL iekļautās izmaksas (norāda nosaukumu un apmēru procentos). Ja nav iespējams vai nav jēgas norādīt procentu likmi katrai no šīm izmaksām atsevišķi, kreditors norāda kopējo procentu likmi. |
| (2) Ja dažādām aizdevuma daļām tiek piemērotas atšķirīgas procentu likmes (piemēram, vienai daļai — fiksēta procentu likme, citai daļai — mainīga procentu likme), informāciju sniedz par katru aizdevuma daļu. |
| (3) Ja procenta likmi pārskata, kreditoram būtu jānorāda kritēriji, uz kuru pamata tiek veikta piemērojamās procentu likmes maiņa, un jāiekļauj: 1) attiecīgā gadījumā — piemērojamās maksimālās un minimālās robežvērtības; 2) piemērs tam, kā mainītos maksājuma apmērs, ja procentu likme palielinātos par 1 % vai arī vairāk, ko var norādīt detalizētāk, ja tas ir ticamāk, ņemot vērā standarta izmaiņas procentu likmē, ja vien procentu likmei nav noteikta maksimālā robežvērtība, kas ir mazāka par šo palielināto vērtību, un 3) ja ir noteikta maksimālā robežvērtība — atmaksājamās daļas apmērs sliktākā scenārija īstenošanās gadījumā. |
Iedaļa "4. Maksājumu biežums un skaits" | Iedaļa "4. Maksājumu biežums un skaits" |
(1) Ja maksājumi veicami regulāri, norāda maksājumu biežumu (piemēram, ikmēneša). Gadījumos, kad paredzami neregulāri maksājumi, tas nepārprotami jāizskaidro aizņēmējam. Norādītais maksājumu skaits attiecas uz visu kredīta darbības laiku. | (1) Ja maksājumi veicami regulāri, norāda maksājumu biežumu (piemēram, ikmēneša). Gadījumos, kad paredzami neregulāri maksājumi, tas nepārprotami jāizskaidro aizņēmējam. Norādītais maksājumu skaits attiecas uz visu kredīta darbības laiku. |
Iedaļa "5. Katras atmaksājamās daļas apmērs" | Iedaļa "5. Katras atmaksājamās daļas apmērs" |
(1) Aizdevuma valūta ir skaidri norādīta. | (1) Aizdevuma valūta ir skaidri norādīta. |
(2) Ja kredīta darbības laikā atmaksājamo daļu apmērs var mainīties, kreditors norāda laikposmu, kurā sākotnēji noteiktais atmaksājamo daļu apmērs paliek nemainīgs, kā arī to, kad un cik bieži gaidāmas izmaiņas pēc šā laikposma. | (2) Ja kredīta darbības laikā atmaksājamo daļu apmērs var mainīties, kreditors norāda laikposmu, kurā sākotnēji noteiktais atmaksājamo daļu apmērs paliek nemainīgs, kā arī to, kad un cik bieži gaidāmas izmaiņas pēc šā laikposma. |
(3) Ja valūta, kurā izsniegts kredīts, atšķiras no aizņēmēja valsts valūtas, kreditors iekļauj skaitliskus piemērus, kas rāda, kā atbilstošā valūtas kursa izmaiņas var ietekmēt atmaksājamo daļu apmēru. Ilustrētās valūtas kursa izmaiņas ir reālistiskas, simetriskas un ietver vismaz tādu pašu skaitu nelabvēlīgu piemēru kā labvēlīgu piemēru. | (3) Ja kredītlīgums ir noslēgts par aizdevumu ārvalstu valūtā un ja valūta, kurā izsniegts kredīts, atšķiras no aizņēmēja valsts valūtas, kreditors iekļauj skaitliskus piemērus, kas rāda, kā aizņēmēja valsts valūtas vērtības samazināšanās par 5 % ietekmētu atmaksājamo daļu apmēru, un pievieno labi saredzamu norādi par to, ka aizņēmēja valsts valūtas vērtība var samazināties vairāk, nekā norādīts piemērā. |
(4) Ja valūta, kurā tiek veikta daļu atmaksa, atšķiras no kredīta valūtas, skaidri norāda izmantojamo valūtas kursu. Šādās norādēs iekļauj tās iestādes nosaukumu, kura atbildīga par maiņas kursa publiskošanu, un laiku, kad tiek aprēķināta attiecīgā valūtas maiņa. | (4) Ja valūta, kurā tiek veikta daļu atmaksa, atšķiras no kredīta valūtas, norāda datumu, kurā aprēķināta attiecīgā valūtas kursa maiņa, un bāze, kas izmantota tās aprēķināšanai. |
| (5) Ja aizdevums vai daļa no aizdevuma ir aizdevums, par kuru jāmaksā tikai procenti, šīs iedaļas beigās ievieto šādu labi pamanāmu tekstu: „Hipotekārā kredīta termiņa beigās jūs joprojām būsiet parādā [norāda summu aizdevumam, par kuru jāmaksā tikai procenti]. Tas būs jāatmaksā atsevišķi. Salīdzinot maksājumus par šo hipotekāro kredītu ar hipotekārā kredīta dilstošo atmaksu, neaizmirstiet pieskaitīt jebkādu summu, ko jums var nākties maksāt saskaņā ar atsevišķu uzkrājuma plānu, lai sakrātu vienreizējo pilno maksājumu minētās summas atmaksai.” |
| (6) Ja ir prasība, ka patērētājam jāuzņemas piesaistīts krājnoguldījumu produkts kā nosacījums tāda aizdevuma piešķiršanai, par kuru jāmaksā tikai procenti un kurš ir nodrošināts ar hipotēku vai citu pielīdzināmu ķīlu, (5) punktā norāda arī izsmeļošu informāciju par minēto produktu, tostarp izmaksām un maksājumu biežumu. |
| (7) Ja aizņēmums ir aizdevums ar atliktiem procentu maksājumiem, ir jāpaskaidro, kā atliktie procenti tiks aizņēmumam pievienoti naudas izteiksmē, un kā tas ietekmēs patērētāju attiecībā uz atlikušo maksājumu. |
| (8) Ja dažādām aizdevuma daļām tiek piemērotas atšķirīgas procentu likmes (piemēram, vienai daļai — fiksēta procentu likme, citai daļai — mainīga procentu likme), informāciju sniedz par katru aizdevuma daļu un kopējo summu. |
Iedaļa "6. Ilustratīvs atmaksas grafiks" | Iedaļa "6. Ilustratīvs atmaksas grafiks |
(1) Ja procentu likme kredīta laikā var mainīties, kreditors norāda procentu likmi un to, cik ilgi šī sākotnēja likme būs spēkā. Šajā sadaļā iekļaujamajā grafikā ir šādas kolonnas: | (1) Šo iedaļu iekļauj, ja aizdevums ir aizdevums ar atliktiem procentu maksājumiem vai ja sākotnējā laika periodā tiek atlikta pamatsummas atmaksāšana . |
(2) "atmaksas brīdi", "atmaksājamās daļas apmērs", "atmaksājamajā daļā iekļautais procentu maksājumu apmērs", "atmaksājamajā daļā iekļauto citu izmaksu apmērs" (attiecīgos gadījumos), "atmaksājamajā daļā iekļautais pamatsummas apmērs" un "neatmaksātās pamatsummas apmērs pēc katras atmaksājamās daļas". | (2) "atmaksas brīdi", "atmaksājamās daļas apmērs", "atmaksājamajā daļā iekļautais procentu maksājumu apmērs", "atmaksājamajā daļā iekļauto citu izmaksu apmērs" (attiecīgā gadījumā), "atmaksājamajā daļā iekļautais pamatsummas apmērs" un "neatmaksātās pamatsummas apmērs pēc katras atmaksājamās daļas". |
(3) Par pirmo maksājumu gadu šo informāciju sniedz attiecībā uz katru maksājumu, un šā pirmā gada beigās norāda starpsummu, kas attiecas uz katru kolonnu. Turpmākajiem gadiem šo informāciju sniedz par visu gadu kopā. Tabulas beigās pievieno kopsummu rindu, kurā norāda visu kolonnu kopsummas. Kopējo summu, kas jāmaksā aizņēmējam (t.i., kolonnas "atmaksājamās daļas apmērs" kopsummu) nepārprotami izceļ un kā tādu arī attiecīgi norāda. | (3) Par pirmo maksājumu gadu šo informāciju sniedz attiecībā uz katru maksājumu, un šā pirmā gada beigās norāda starpsummu, kas attiecas uz katru kolonnu. Turpmākajiem gadiem šo informāciju sniedz par visu gadu kopā. Tabulas beigās pievieno kopsummu rindu, kurā norāda visu kolonnu kopsummas. Kopējo summu, kas jāmaksā aizņēmējam (t.i., kolonnas "atmaksājamās daļas apmērs" kopsummu) nepārprotami izceļ un kā tādu arī attiecīgi norāda. |
(4) Ja procentu likmi plāno pārskatīt, un atmaksājamās daļas apmērs pēc katras pārskatīšanas nav zināms, kreditors maksājumu grafikā visam kredīta darbības laikam var norādīt vienādu atmaksājamās daļas apmēru. Šādā gadījumā kreditors uz to vērš aizņēmēja uzmanību, vizuāli diferencējot summas, kuras ir zināmas, no tām, kas ir tikai hipotētiskas (piemēram, lietojot cita izmēra burtus, ierāmējumu vai ēnojumu). Turklāt skaidri salasāmā tekstā izskaidro, kuros laikposmos grafikā norādītās summas var mainīties un kāpēc. Kreditors iekļauj arī: (1) attiecīgos gadījumos piemērojamās maksimālās un minimālās robežvērtības, (2) piemēru par to, kā mainītos maksājuma apmērs, ja procentu likme palielinātos vai samazinātos par 1 % vai arī vairāk, ja tas ir ticamāk, ņemot vērā standarta izmaiņas procentu likmē un 3) ja ir noteikta maksimālā robežvērtība — atmaksājamās daļas apmēru ļaunākā scenārija īstenošanās gadījumā. | (4) Ja procentu likmi plāno pārskatīt, un atmaksājamās daļas apmērs pēc katras pārskatīšanas nav zināms, kreditors maksājumu grafikā visam kredīta darbības laikam var norādīt vienādu atmaksājamās daļas apmēru. Šādā gadījumā kreditors uz to vērš aizņēmēja uzmanību, vizuāli diferencējot summas, kuras ir zināmas, no tām, kas ir tikai hipotētiskas (piemēram, lietojot cita izmēra burtus, ierāmējumu vai ēnojumu). Turklāt skaidri salasāmā tekstā izskaidro, kuros laikposmos grafikā norādītās summas var mainīties un kāpēc. |
Iedaļa "7. Papildu pienākumi un izmaksas" | Iedaļa "7. Papildu pienākumi un izmaksas" |
(1) Šajā sadaļā kreditors norāda pienākumus, piemēram, nepieciešamību apdrošināt īpašumu, veikt dzīvības apdrošināšanu vai iegādāties kādu citu produktu vai pakalpojumu. Attiecībā uz katru pienākumu kreditors norāda, kam un cik ilgā laikā pienākums jāizpilda. | (1) Šajā sadaļā kreditors norāda pienākumus, piemēram, nepieciešamību apdrošināt īpašumu, veikt dzīvības apdrošināšanu vai iegādāties kādu citu produktu vai pakalpojumu. Attiecībā uz katru pienākumu kreditors norāda, kam un cik ilgā laikā pienākums jāizpilda. |
(2) Kreditors uzskaita arī izmaksas pa kategorijām, norādot to apmēru, saņēmēju un maksājuma veikšanas termiņu. Ja izmaksu apmērs nav zināms, kreditors norāda iespējamo amplitūdu vai aprēķina principu. | (2) Kreditors atsevišķi uzskaita arī izmaksas pa kategorijām, norādot to apmēru, saņēmēju un maksājuma veikšanas termiņu. Tajā nav jāietver izmaksas, kas radušās līgumā paredzēto saistību nepildīšanas dēļ. Ja izmaksu apmērs nav zināms, kreditors norāda iespējamo amplitūdu vai aprēķina principu. |
Iedaļa "8. Pirmstermiņa atmaksa" | Iedaļa "8. Pirmstermiņa atmaksa un elastība |
(1) Ja iespējama kredīta pirmstermiņa atmaksa, kreditors norāda, ar kādiem nosacījumiem (ja tādi ir) aizņēmējs to var darīt. Turklāt kreditors norāda arī, kādas darbības aizņēmējam jāveic, lai lūgtu pirmstermiņa atmaksu. | (1) Kreditors norāda, ar kādiem nosacījumiem (ja tādi ir) aizņēmējs var veikt aizdevuma pilnīgu vai daļēju pirmstermiņa atmaksu. Turklāt kreditors norāda arī, kādas darbības aizņēmējam jāveic, lai lūgtu pirmstermiņa atmaksu. |
(2) Ja par kredīta pirmstermiņa atmaksu paredzēta papildmaksa, kreditors uz to vērš aizņēmēja uzmanību un norāda attiecīgo summu. Gadījumos, kad papildmaksas apmērs par kredīta pirmstermiņa atmaksu atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, no jau atmaksātās kredīta summas vai pirmstermiņa atmaksas brīdī spēkā esošās procentu likmes, kreditors norāda, kādā veidā tiks aprēķināta šī papildmaksa. Kreditors tad pievieno vismaz divus ilustratīvus piemērus, lai aizņēmējam parādītu papildmaksas apjomu dažādu varbūtējo scenāriju gadījumā. | (2) Ja par kredīta pirmstermiņa atmaksu paredzēta papildmaksa, lai nodrošinātu kompensāciju kreditoram un nepieļautu, ka viņš cieš zaudējumus, kreditors uz to vērš aizņēmēja uzmanību un norāda attiecīgo summu. Gadījumos, kad papildmaksas apmērs par kredīta pirmstermiņa atmaksu atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, no jau atmaksātās kredīta summas vai pirmstermiņa atmaksas brīdī spēkā esošās procentu likmes, kreditors norāda, kādā veidā tiks aprēķināta šī papildmaksa. Kreditors tad attiecīgā gadījumā sniedz aizņēmējam izklāstu par to, kāds varētu būt maksas maksimālais apmērs. |
| (3) Attiecīgā gadījumā kreditors izskaidro nosacījumus aizdevuma pārnešanai uz citu kreditoru. |
| (4) Ja patērētājam ir iespēja pārnest aizdevumu uz citu īpašumu, paskaidro nosacījumus šādas darbības veikšanai. |
| (5) Ja aizdevums ir izsniegts ārvalstu valūtā, kreditors norāda uz –18.a panta 1. punktā minētajām tiesībām un nosacījumiem, kas saistīti ar šo tiesību izmantošanu saskaņā ar –18.a panta 2. un 3. punktu. Ja ienākumi vai aktīvi, kurus patērētājs plāno izmantot aizdevuma atmaksāšanai, ir valūtā, kas atšķiras no valūtas, kurā ir izsniegts kredītlīgumā paredzētais aizdevums, vai ja aizdevums ir izsniegts valūtā, kas nav valsts valūta, kreditors norāda, vai pastāv tiesības konvertēt kredītlīgumā minēto valūtu, un, ja šāda konvertācija ir iespējama, kādi ir tās nosacījumi. |
Iedaļa "9. Atkāpšanās tiesības" | Iedaļa "9. Atkāpšanās tiesības" |
(1) Ja eksistē atkāpšanās tiesības, kreditors izklāsta nosacījumus, kas attiecas uz šīm tiesībām, un dara zināmu procedūru, kas aizņēmējam jāievēro, lai šīs tiesības īstenotu, inter alia, adresi, uz kuru sūtams atkāpšanās paziņojums, un (attiecīgos gadījumos) atbilstošās nodevas. | (1) Ja eksistē atkāpšanās tiesības, kreditors izklāsta nosacījumus, kas attiecas uz šīm tiesībām, un dara zināmu procedūru, kas aizņēmējam jāievēro, lai šīs tiesības īstenotu, inter alia, adresi, uz kuru sūtams atkāpšanās paziņojums, un (attiecīgā gadījumā) atbilstošās nodevas. |
(2) Saskaņā ar Direktīvas 2002/65/EK 3. pantu, ja darījums tiek piedāvāts no attāluma, patērētāju informē par atkāpšanās tiesību esību vai neesību. | (2) Saskaņā ar Direktīvas 2002/65/EK 3. pantu, ja darījums tiek piedāvāts no attāluma, patērētāju informē par atkāpšanās tiesību esamību. |
(3) Saskaņā ar Direktīvas 85/577/EEK 5. pantu, ja darījums tiek piedāvāts ārpus uzņēmēja telpām, patērētāju informē par atkāpšanās tiesībām. | (3) Saskaņā ar Direktīvas 85/577/EEK 5. pantu, ja darījums tiek piedāvāts ārpus uzņēmēja telpām, patērētāju informē par atkāpšanās tiesībām. |
Iedaļa "10. Iekšējo sūdzību sistēma" | Iedaļa „10. Sūdzības” |
(1) Kontaktpersonas informāciju norādīt nav obligāti. | (1) Jāievieto informācija par to, kā sazināties ar organizāciju, lai iesniegtu sūdzību, vai saite uz attiecīgo tīmekļa vietnes lapu vai citu līdzīgu informācijas avotu, kurā ir atrodama informācija par sūdzību iesniegšanas procedūru, kā arī atbilstīgas ārējas iestādes nosaukums tiesā neizskatāmu sūdzību un pārsūdzību iesniegšanai. |
Iedaļa "11. Ārējā sūdzību izskatīšanas iestāde" |
|
(1) Saskaņā ar Direktīvas 2002/65/EK 3. pantu, ja darījums tiek piedāvāts no attāluma, kreditors arī norāda, vai pastāv vai nepastāv ārpustiesas strīdu izskatīšanas un tiesību aizsardzības mehānisms patērētājam, un, ja pastāv, tad metodes, kā tam piekļūt. |
|
Iedaļa "12. Aizdevuma saistību neizpilde: sekas aizņēmējam" | Iedaļa "11. Aizdevuma saistību neizpilde: sekas aizņēmējam" |
(1) Ja kredītsaistību nepildīšana no aizņēmēja puses var aizņēmējam radīt finansiālas vai juridiskas sekas, kreditors šajā iedaļā izklāsta visus iespējamos gadījumus (piemēram, novēloti maksājumi / maksājumu saistību nepildīšana, 7. iedaļā "Papildu pienākumi un izmaksas" noteikto pienākumu nepildīšana). | (1) Ja kredītsaistību nepildīšana no aizņēmēja puses var aizņēmējam radīt finansiālas vai juridiskas sekas, kreditors šajā iedaļā izklāsta visus iespējamos gadījumus (piemēram, novēloti maksājumi / maksājumu saistību nepildīšana, 7. iedaļā "Papildu pienākumi un izmaksas" noteikto pienākumu nepildīšana). |
| (2) Katram no šiem gadījumiem kreditors skaidrā un viegli saprotamā valodā norāda attiecīgās sankcijas vai sekas. Nopietnas sekas īpaši jāizceļ. |
Iedaļa "13. Papildinformācija tālpārdošanas gadījumā" | Iedaļa "12. Papildinformācija” |
(1) Attiecīgos gadījumos šajā iedaļā iekļauj klauzulu par tiesību aktiem, ko piemēro kredītlīgumam, un/vai par kompetento tiesu. | (1) Šajā iedaļā kreditors norāda, vai patērētājam ir obligāti jāizmanto papildu pakalpojumi, lai saņemtu kredītu ar norādītajiem nosacījumiem, un, ja tā ir, vai patērētājam tie ir jāiegādājas no pakalpojumu sniedzēja, kuram kreditors dod priekšroku. Ja kredītlīgums tiek apvienots ar citiem produktiem kompleksā piedāvājumā, kreditors izklāsta šo citu produktu galvenās iezīmes un skaidri norāda, vai patērētājam ir tiesības izbeigt kredītlīgumu un/vai citu kompleksajā piedāvājumā iekļauto produktu izmantošanu atsevišķi, kā arī šādas pārtraukšanas nosacījumus un sekas. |
| (2) (Attiecīgā gadījumā) Papildu iezīmes: Ja produktam ir kāda no (4) punktā uzskaitītajām iezīmēm, šīs iezīmes jāietver šajā iedaļā, un īsi jāpaskaidro: kādos apstākļus patērētājs var izmantot konkrēto iezīmi; ja šī iezīme; ar kādiem nosacījumiem šī iezīme saistīta; vai iezīme, kas ir daļa no aizdevuma, kurš ir nodrošināts ar hipotēku vai pielīdzināmu ķīlu, ir tāda, ka patērētājs zaudē savu likumā paredzēto vai cita veida aizsardzību, kas parasti ir saistīta ar šo iezīmi; un par uzņēmumu, kas piedāvā šo iezīmi (ja tas nav kreditors). |
| (2) Ja iezīme ietver papildu kredītu, šajā iedaļā patērētājam sniedz ziņas par: kredīta (tai skaitā kredīta, kas nodrošināts ar hipotēku vai citu pielīdzināmu ķīlu) kopsummu; to, vai papildu kredīts ir nodrošināts; attiecīgajām procentu likmēm un to, vai kredīts ir reglamentēts. |
| (3) Ja iezīme ir saistīta ar krājnoguldījumu instrumentu, ir jāizskaidro attiecīgā procentu likme. |
| (4) Iespējamās papildu iezīmes ir „nepilnīga samaksa”, „maksājumu brīvdienas”, „pārmaksātās summas aizņemšanās”, „atvieglojumi”, „papildu aizņēmumi, kas pieejami bez turpmāka apstiprinājuma”, „papildu nodrošināts aizņēmums”, „kredītkarte”, „aizņēmums bez seguma”, „saistītais norēķinu konts” un „saistītais krājkonts”. |
| (5) Aizdevējs var iekļaut arī jebkādas citas iezīmes, kas tiek piedāvātas kā daļa no kredītlīguma un kas nav minētas iepriekšējās iedaļās. |
| (6) Ja uzņēmums plāno sazināties ar patērētāju laikā, kad līgums ir spēkā, izmantojot valodu, kas atšķiras no ESIL izmantotās valodas, šis fakts ir jāmin un jānorāda saziņas valoda. |
Iedaļa "14. Riski un brīdinājumi" | Iedaļa "13. Riski un brīdinājumi" |
(1) Visus uzskaitītos brīdinājumus īpaši izceļ. | (1) Visus uzskaitītos brīdinājumus īpaši izceļ. |
(2) Attiecīgos gadījumos kreditors šajā iedaļā rezumē procentu likmes pārskatīšanas vispārīgos noteikumus un iekļauj kvantitatīvu piemēru par to, kā palielinātos atmaksājamo daļu apmērs, ja procentu likme pieaugtu par X % (kā izskaidrots iedaļā "Ilustratīvs atmaksas grafiks"), un/vai ļaunākā scenārija īstenošanās gadījumā (ja procentu likmes svārstībām noteikta maksimālā robežvērtība). | (2) Attiecīgā gadījumā kreditors šajā iedaļā rezumē procentu likmes pārskatīšanas vispārīgos noteikumus un risku, kas patērētājam var rasties procentu likmes pieauguma rezultātā, sniedzot skaidru, kodolīgu paziņojumu un iekļaujot tajā kvantitatīvu piemēru par to, kā palielinātos atmaksājamo daļu apmērs, ja kredīta procentu likme pieaugtu par X %, kā norādīts 3. iedaļas 3. punktā. |
Grozījums Nr. 116
Direktīvas priekšlikums
IIa pielikums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| IIa pielikums |
| Zināšanu un kompetences prasību minimums |
| 1. Kreditoru, kredīta starpnieku un norīkoto pārstāvju darbiniekiem piemērojamo zināšanu un kompetences prasību minimumā būtu jāiekļauj vismaz: |
| a) atbilstīgas zināšanas par kredīta produktiem, kas tiek nodrošināti ar hipotēkām vai citām pielīdzināmām ķīlām, un papildu pakalpojumiem, kurus parasti piedāvā kopā ar šādiem produktiem; |
| b) atbilstīgas zināšanas par tiesību aktiem, kas saistīti ar patērētājiem paredzētiem kredītlīgumiem, tai skaitā ar patērētāju tiesību aizsardzību; |
| c) atbilstīgas zināšanas un izpratne par īpašuma iegādes procesu; |
| d) atbilstīgas zināšanas par kredīta nodrošinājuma novērtēšanu; |
| e) atbilstīgas zināšanas par zemesgrāmatu organizāciju un darbību; |
| f) atbilstīgs kompetences līmenis finanšu un ekonomikas jautājumos un zināšanas par tirgus stāvokli; |
| g) atbilstīgas zināšanas par uzņēmējdarbības ētikas standartiem; |
| h) attiecīgā gadījumā atbilstīgs kompetences līmenis patērētāju kredītspējas novērtēšanā vai zināšanas par novērtēšanas procesu. |
| 2. Ieviešot zināšanu un kompetences minimuma prasības, dalībvalstis var diferencēt kreditoru darbiniekiem, kredīta starpnieku darbiniekiem vai norīkotajiem pārstāvjiem un kredīta starpnieku vai norīkoto pārstāvju vadībai piemērojamo prasību līmeņus un veidus. |
| 3. Dalībvalstis nosaka pamatu atbilstīga zināšanu un kompetences līmeņa pierādīšanai. Lai pārbaudītu zināšanas un kompetenci, var paredzēt profesionālo kvalifikāciju vai kompetences pārbaudes. Var ņemt vērā arī atbilstīgu profesionālo pieredzi, ja var pierādīt, ka profesionālā darbība veikta saskaņā ar vajadzīgajiem standartiem. Tomēr kompetence netiek apliecināta, tikai pamatojoties uz minimālo gadu skaitu, kas nostrādāti ar kredītu produktu izstrādi, izplatīšanu vai starpniecību saistītās jomās. |
PASKAIDROJUMS
I. ES HIPOTEKĀRO KREDĪTU TIRGI
Hipotekārie kredīti nereti ir ģimenes ilgstošākās finansiālās saistības. Tie ir būtiski, lai iegūtu īpašumtiesības uz mājokli (līdz 70 % ES), un tiem ir liela ekonomiskā nozīme. Hipotekārie kredīti 2009. gadā veidoja līdz 6123 miljardiem euro — 52,3 % no ES iekšzemes kopprodukta (turpmāk — IKP). Laikposmā no 1998. līdz 2009. gadam šis tirgus attīstījās visās dalībvalstīs, lai gan krīzes dēļ, sākot no 2008. gada, ir vērojama lejupslīde.
ES mazumtirdzniecības hipotekāro kredītu tirgi ir fragmentēti, pārrobežu darbības tajos ir reti sastopamas, lai gan saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas datiem to apjoms laikposmā no 1997. līdz 2008. gadam ir divkāršojies, un palielinās tirgus koncentrācija.
Būtiskās atšķirības starp dalībvalstīm nav veicinājušas daudzveidību atsevišķās valstīs. Produktu daudzveidība nodrošina finansiālo iekļaušanu, un pilnvērtīgāki tirgi sniedz plašāku piedāvājumu, lai nodrošinātu patērētāju izvēles.
Koncentrācijas līmeņi nav viendabīgi (dati norāda uz negatīvu savstarpēju saistību starp tirgus izmēru un koncentrāciju), taču jaunākā informācija liecina, ka koncentrācija ir palielinājusies tādā mērā, ka vidēji tirgos 5 lielāko aizdevēju daļa katrā dalībvalstī pārsniedz 75 %.
Hipotekārā kredīta cenu veido aizdevēja peļņas, sadales un pārvaldības izmaksu, finansēšanas izmaksu, kā arī ar riska uzņemšanos saistīto izmaksu summa.
Aizdevēji parasti ir kredītiestādes, bet vismaz 5 dalībvalstīs iestādes, kas nav kredītiestādes, veido līdz 12 % no aizdevējiem.
Vairumā valstu kreditori sadali veic tieši, izmantojot savu filiāļu tīklu. Netieša sadale ir īpaši nozīmīga Ungārijā, Īrijā, Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē. Eksperti ir secinājuši, ka aizdevējiem, kuru finansējumu galvenokārt nodrošina noguldījumi, ir plaši tiešās sadales tīkli, savukārt tiem, kuru finansējumu galvenokārt nodrošina kapitāla tirgi, ir ierobežoti sadales tīkli, un viņi vairāk paļaujas uz starpniekiem.
Sešdesmit vienu procentu hipotekāro kredītu 2006. gadā finansēja no noguldījumiem, 17,5 % sedza obligācijas un 10 % finansēja ar vērtspapīriem, kas nodrošināti ar mājokļu hipotēkām. Uz noguldījumiem pamatota finansējuma alternatīvas ļauj saskaņot kredītu un finansējumu, veicināt portfeļu pārvietošanu, kā arī ir būtiskas, lai attīstītu pārrobežu finansējumu sekundārajos tirgos. Pēc krīzes ir paplašinājušās plaisas starp kredītiem un noguldījumiem.
ASV riska kredītu tirgus bija krīzes epicentrs. ES ir ietekmējuši riska darījumi ar atvasinātajiem instrumentiem, finansiālā stāvokļa pasliktināšanās un ekonomikas nelīdzsvarotības palielināšanās. Tas palīdzēja pārsprāgt „mājokļu tirgus burbulim” dažās dalībvalstīs un radīja spriedzi citās dalībvalstīs, kuras bija uzņēmušās būtiskus kredītriskus ārvalstu valūtā.
Kopš krīzes ir palielinājusies nepieciešamība aizdot un aizņemties atbildīgi. Finanšu pakalpojumu iestādes (turpmāk — FSA) 2010. gada jūlija pārskatā par hipotekāro kredītu tirgiem ir atzīts, ka aptuveni 50 % no visiem hipotekāro kredītu pieteikumiem laikposmā no 2007. līdz 2008. gadam tika apstrādāti, nepārbaudot ienākumus, un ka „tirgus attīstības augstākajā posmā gandrīz 33 % no visiem AK piešķirtajiem mājokļu hipotekārajiem kredītiem tika pārdoti, pamatojoties tikai uz procentiem, un apmēram trīs ceturtdaļām no tiem nebija noteikta atmaksas struktūra”.
II. POLITIKAS MĒRĶIS
Papildus euro izveidei Finanšu pakalpojumu rīcības plāna (1999. gads) mērķis bija nodrošināt modernu finanšu pakalpojumu regulējumu, kas maksimāli samazinātu kapitāla un finanšu pakalpojumu starpniecības izmaksas, kā arī nodrošinātu piekļuvi mazumtirdzniecības tirgiem un drošību tajos.
Finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības tirgu integrācija ir bijis mērķis kopš Finanšu pakalpojumu rīcības plāna pieņemšanas, bet tas vēl nav sasniegts. Šāda integrācija ir priekšnoteikums, lai pilnībā varētu izmantot iekšējo tirgu, un tā ir arī svarīgs izaugsmes priekšnoteikums. Komisijas 2007. gada Baltā grāmatā par ES hipotekāro kredītu tirgu integrāciju ir atzīmēts, ka „hipotekāro kredītu tirgu turpmāka integrācija ir būtiska Eiropas ekonomikai, kā arī iekšējā tirgus darbībai”.
Lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” ilgtspējīgas attīstības mērķus un gūtu pieredzi no krīzes atbilstīgi G20 valstu ceļvedim, vajadzīgs stabils, elastīgs, efektīvs un konkurencei atvērts hipotekāro kredītu iekšējais tirgus. Tam savukārt vajadzīgas pareizas risku parakstīšanas prakses, simetriskas attiecības starp pusēm un pienācīga informācija patērētājiem; šie nosacījumi ir arī nepieciešami, lai veicinātu finansiālo iekļaušanu un nodrošinātu augstu patērētāju aizsardzības līmeni. Tādēļ mūsu mērķim jābūt ilgtspējīga hipotekāro kredītu iekšējā tirgus sasniegšanai.
III. LABĀKS REGULĒJUMS
Ir svarīgi nodrošināt, ka Eiropas līmeņa regulējums sniedz pievienoto vērtību. Mums jāizmanto spēkā esošais acquis un jāsaglabā saskaņotība ar Patēriņa kredītlīgumu direktīvu (ko dažas dalībvalstis piemēro hipotekārajiem kredītiem), vienlaikus atzīstot specifiskās iezīmes, kuras nosaka hipotekāro kredītu ilgums un nozīme.
Saglabājot subsidiaritāti un proporcionalitāti, mums jālikvidē iekšējā tirgus ierobežojumi, taču daudzveidība valsts līmenī mums jāuzskata par priekšrocību. Ir jāsaglabā modeļi, kas labi darbojas saskaņā ar iedibinātām juridiskām un kultūras praksēm. Šeit nav nepieciešama pilnīga saskaņošana, un vairumā jomu jānosaka tikai kopējs pamats, nodrošinot dalībvalstīm rīcības brīvību to papildināt ar valsts pasākumiem. Dažos gadījumos, iespējams, ir vajadzīgs noteikt griestus, lai nodrošinātu tirgus efektivitāti, paredzot „ierobežotu” saskaņošanu.
IV. KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS: MŪSU NOVĒRTĒJUMS
Jūsu referents tika iecelts 2010. gada oktobrī pēc apspriešanās 2009. gadā un pēc 2010. gada Komisijas darba dokumenta par atbildīgiem aizdevumiem un aizņēmumiem. Pēc tam referents nosūtīja komisāram Barnier vēstuli, norādot, ka „bezatbildīgi aizdevumi un aizņēmumi ir pārmērīgu parādsaistību pamatā, un šādas parādsaistības ir viens no galvenajiem krīzes cēloņiem”, kā arī ka priekšlikuma darbības joma „ir jāpaplašina, lai ietvertu ne tikai hipotekāro kredītu mazumtirdzniecību”.
Tiklīdz kā apstiprināja priekšlikuma ierobežoto darbības jomu, ECON komitejas priekšsēdētājs un jūsu referents vēlreiz nosūtīja komisāram vēstuli, paskaidrojot, ka „pierādījumi liecina, ka galvenās problēmas nerada saistību nepildīšana no patērētāju puses saistībā ar aizdevumiem mājokļu īpašumu jomā”, un cenšoties gūt „apstiprinājumu, ka šis priekšlikums būs tikai saskaņotas ES stratēģijas pirmais solis, lai risinātu vājās aizdevumu izsniegšanas prakses”. Ņemot vērā komisāra Barnier apņemšanos, ka Komisija „neignorēs šos jautājumus turpmākajā darbā”, jūsu referents koncentrēja uzmanību uz pašreizējo priekšlikumu, un ir ieviesis klauzulu „Turpmākas iniciatīvas attiecībā uz atbildīgiem aizdevumiem un aizņēmumiem”.
Pēc tikšanās ar vairākām ieinteresētajām personām referents uzskata, ka priekšlikums tiek vērtēts atzinīgi, lai gan tas ir jāpilnveido un jāpapildina.
Priekšlikums attiecas uz nosacījumiem, kas piemērojami kreditoriem un kredīta starpniekiem, kompetentajām iestādēm, kā arī uzraudzības prasībām. Šie nosacījumi ir jānostiprina atbilstīgi jaunajai Eiropas uzraudzības arhitektūrai. Priekšlikumā ir arī ietverti noteikumi par informāciju un praksēm pirms kredītlīguma noslēgšanas, maksas gada procentu likmi, kredītspējas novērtējumu, piekļuvi datubāzēm, kā arī par konsultācijām un pirmstermiņa atmaksu. Šajos aspektos ir jāatspoguļo principi, kas ietverti Finanšu stabilitātes padomes pārskatā par hipotekāro kredītu risku parakstīšanu (2011. gads), un jāņem vērā ASV Dodd-Frank likums (2010. gads), lai sekmētu globāla mēroga konsekvenci.
Priekšlikumā nekavējoties jārisina citi kritiski jautājumi: uz risku pamatota pieeja, informētība finanšu jomā, pareiza darbība un pārredzamība. Ir jānosaka ar īpašu risku saistītu līgumu kategorija, lai novērstu pārmērīgu regulējuma vienveidību; lai apkarotu neinformētību finanšu jomā, sākot ar bezatbildīgām praksēm; lai risinātu svarīgākās problēmas kredītlīguma darbības laikā, nodrošinot elastību, pateicoties labākam konkurences un stabilitātes līdzsvaram; un lai veicinātu pārredzamus, gudrus un uzticamus hipotekāro kredītu tirgus.
V. SVARĪGĀKIE ZIŅOJUMA JAUTĀJUMI
Turpmākas iniciatīvas attiecībā uz atbildīgiem aizdevumiem un aizņēmumiem: kā paskaidrots iepriekš, Komisijai prasa sniegt informāciju par iespējām risināt jautājumu par pārmērīgiem aizņemtajiem līdzekļiem, ietverot makroekonomikas pasākumus, kas saistīti ar kredītu attīstību, tās ierobežojumiem un izmantošanu, un pasākumus, lai aizsargātu noguldītājus un risinātu problēmas saistībā ar iestādēm, kurām ir daudz aizņemto līdzekļu, ar mērķi noteikt, kādi vēl tiesību aktu priekšlikumi ir vajadzīgi.
Ar īpašu risku saistīti līgumi: šādi līgumi ir jānosaka un šādi riski ir jāpārvalda, izmantojot papildu pasākumus, tostarp brīdinājumus patērētājiem un stingrākas piesardzības prasības, lai personas, kas uzņemas šādus lielākus riskus, uzņemas arī to iespējamās izmaksas.
Kredītspējas novērtējums: ir ilgtspējīga tirgus pamatā. Direktīvā ir jāatspoguļo obligātie standarti, ko ieteikusi Finanšu stabilitātes padome, pat ja tos pilnveido tehniskos standartos. Novērtējumam jābūt stingram, bet, lai izvairītos no finansiālas atstumtības, jānodrošina, ka patērētāji tiek aizsargāti pret patvaļīgiem vai nepamatotiem lēmumiem par kredīta nepiešķiršanu.
Pārdomu periods: patērētāju rīcībā jābūt laikam salīdzināt piedāvājumus un saņemt konsultācijas. Ziņojumā ir paredzēta elastība attiecībā uz to, vai šādu pārdomu periodu izmanto pirms vai pēc līguma noslēgšanas, vai abējādi.
Konsultācijas: ir svarīgi noteikt un paredzēt skaidrus standartus attiecībā uz konsultācijām, kā arī izšķirt tādas konsultācijas, kas ietver personalizētu ieteikumu, no personalizēta mārketinga materiāla, kurš šādu ieteikumu neietver. Tas arī nozīmē, ka ir jānodrošina, lai atalgojums neietver neatbilstīgus stimulus personām, kas sniedz konsultācijas.
Pirmstermiņa atmaksa: patērētājiem jābūt tiesīgiem veikt pirmstermiņa atmaksu saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem. Kopējā Eiropas regulējuma pamatā jābūt dalībvalstu juridiskajām praksēm un tajā jāņem vērā dažādas hipotekāro kredītu finansēšanas struktūras. Regulējumam jānodrošina, ka patērētājiem netiek piemērots līgumsods par savu tiesību izmantošanu, un — saskaņā ar Dodd Frank — ka kreditori saņem tāda līmeņa atlīdzību, kas atbilst tirgus efektivitātei.
Vērtēšana: gan kreditori, gan patērētāji saņem precīzu un objektīvu īpašuma vērtējumu. Ir ierosināti vērtēšanas standarti, un tiesību zaudēšanas ieķīlāta īpašuma izpirkšanai gadījumā ir nodrošināta saskaņotība ar Kapitāla prasību direktīvā noteikto vērtību.
Izsekojamība: krīze ir parādījusi, ka ir svarīgi nodrošināt mājokļa nekustamā īpašuma tiesību izsekojamību kreditoriem un personām, kas iegulda instrumentos, kuriem tiesības uz mājokļa nekustamā īpašumu nodrošina ķīlu. Jauniem kredītlīgumiem jāpiešķir Eiropas hipotēku galvenais identifikators, lai nodrošinātu, ka primārajos un sekundārajos tirgos var noteikt saikni starp aizdevumu un īpašumu.
Vietējās kompetentās iestādes: dalībvalstij, kurā atrodas īpašums, jābūt iespējai noteikt standartus, kas piemērojami aizdevumiem, kuri saistīti ar īpašumu to teritorijā. Šādi standarti jāpiemēro, kompetentajām iestādēm savstarpēji sadarbojoties. Ir vajadzīga Eiropas līmeņa koordinācija, it sevišķi saistībā ar sistēmisku risku noteikšanu un pārvaldību.
2.2.2012
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (*)
Ekonomikas un monetārajai komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa īpašumu
( COM(2011)0142 – C7‑0085/2011 – 2011/0062(COD) )
Atzinumu sagatavoja (*): Kurt Lechner
Referente: Alexandra Thein, Juridiskā komiteja
(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 50. pants
ĪSS PAMATOJUMS
Līdz šim attiecībā uz hipotekārajiem kredītiem nepastāv ES mēroga tiesiskais regulējums. Būtu gan jāmin 2011. gada marta brīvprātīgais rīcības kodekss par kredītiem mājokļa iegādei (Komisijas Ieteikums 2001/193/EK). Direktīvas par patēriņa kredītlīgumiem (2008/48/EK) noteikumi neattiecas uz aizdevumiem, kuri nodrošināti ar hipotēku. Tomēr dalībvalstis dažus šīs direktīvas noteikumus ir piemērojušas arī attiecībā uz hipotekārajiem kredītiem.
Iekšējā tirgū hipotekārajiem kredītiem ir ievērojama nozīme, taču hipotekāro kredītu tirgu integrācija pagaidām ir vai nu pavisam neliela, vai arī nekāda. Līdzās tādām vispārējām grūtībām kā valodas problēmas, atšķirīga finansēšanas kultūra un reģionāli noteiktas uzticēšanās īpatnības, kas traucē ņemt kredītus citā valstī, tostarp arī patēriņa kredītus, attiecībā uz hipotekārajiem kredītiem jāmin arī tādi papildu šķēršļi kā ievērojami atšķirīgie dalībvalstu noteikumi par apbūves gabaliem, vērtības noteikšanu, atšķirīgais zemesgrāmatu un hipotēku regulējums un noteikumi par ieķīlātā īpašuma atsavināšanu. Direktīvas priekšlikumā šādi šķēršļi nav apskatīti, un vidējā termiņā tos arī nav iespējams novērst. Tādēļ ir jāpiekrīt Komisijai, ka iekšējā tirgus veidošana, jo īpaši no patērētāju viedokļa raugoties, ir ļoti ierobežota un saskaņošanai būtu jānotiek ļoti apdomīgi, ieskicējot tikai vispārējas robežas. Turklāt saistībā ar finanšu krīzi citām iniciatīvām kapitāla tirgus likumdošanas jomā ir lielāka nozīme nekā šim priekšlikumam.
No patērētāju aizsardzības viedokļa raugoties, sākumā būtu jāmin tas, ka mājas iegāde un tās finansēšana daudziem iedzīvotājiem ir lielākais ieguldījums dzīvē, tādēļ viņiem ir nepieciešama aizsardzība. Parasti iedzīvotāji apzinās šādas darbības mērogu, viņi meklē informāciju un vēlas saņemt konsultācijas. Turpretī patēriņa kredīta gadījumā runa vairāk ir par masveida darījumiem ar standartizētiem, arī pārrobežu kontekstā izmantojamiem produktiem un kurā pastāv draudi, ka nepieredzējuši patērētāji var tikt negatīvi pārsteigti. Turpretī attiecībā uz mājokļa kredītiem un hipotekārajiem kredītiem lielāka nozīme jāpiešķir tādiem aspektiem kā produktu daudzveidības saglabāšana, atbildīgu pilsoņu tiesības slēgt līgumus pēc saviem ieskatiem un konkurence starp pakalpojumu sniedzējiem. Patērētāju iespējas ņemt vērā konkrētās situācijas īpatnības, ar kreditoru atsevišķā līgumā vienojoties par regulējumu un attiecīgā gadījumā izmantojot neatkarīga konsultanta palīdzību, Eiropas līmenī nedrīkstētu ierobežot ar pārmērīgu regulējumu, ņemot vērā arī to, ka pārrobežu ietekme ir un paliek ierobežota.
Neskatoties uz šīm atšķirībām starp Patēriņa kredītu direktīvas aptverto jomu, no vienas puses, un ierosināto direktīvu par mājokļa iegādes kredītlīgumiem un hipotekārajiem kredītlīgumiem, no otras puses, būtu jāņem vērā tas, ka, lai arī noteikumiem nevajadzētu būt identiskiem, tomēr tad, ja tiek regulēts viens un tas pats priekšmets, divos vienādos punktos nevajadzētu paredzēt atšķirīgu regulējumu. Daudzas dalībvalstis direktīvu par patēriņa kredītiem ieviesušas tā, ka tā attiecas arī uz aizdevumiem, kuri nodrošināti ar hipotēku. Tas būtu jāņem vērā.
Attiecībā uz finanšu tirgus stabilitāti nav nepieciešami noteikumi, kas būtu stingrāki par patēriņa kredītlīnijas prasībām, jo ir spēkā jau pieņemtie pasākumi, piemēram, pasākumi banku uzraudzības, pašu kapitāla prasību un aizdevumu portfeļu veidošanas jomā, un tie ir šai jomai piemērotāki instrumenti. Šajā sakarībā atzinuma sagatavotājs norāda uz Komisijas 2011. gada 20. jūlija priekšlikumu par Bāzeles Banku uzraudzības komitejas ieteikuma īstenošanu (Bāzele III)[2].
Lai gan baltajā un zaļajā grāmatā Komisija izmantoja terminu „hipotekārais kredīts”, šīs direktīvas priekšlikuma nosaukums ir „Direktīva par kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa īpašumu”. Šāds formulējums ir tikpat mulsinošs kā 1. pants. No vienas puses, priekšlikums attiecas tikai uz patēriņa kredītlīgumiem (un tas nav acumirklīgi saprotams), bet, no otras puses, ne tikai uz mājokļa iegādes kredītlīgumiem, bet gan uz visiem patēriņa kredītlīgumiem, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma ķīlu, arī gadījumos, kad kredītu izmanto, piemēram, lielu ēku kompleksu finansēšanai, vieglā automobiļa vai akciju iegādei vai arī pārtēriņa kredīta saņemšanai, kas dažās dalībvalstīs ir ierasta prakse.
GROZĪJUMI
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1
Direktīvas priekšlikums
Virsraksts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par kredītlīgumiem attiecībā uz mājokļa īpašumu | EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par kredītlīgumiem attiecībā uz mājokļa īpašumu un hipotekārajiem kredītlīgumiem |
| (Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Ja to pieņems, attiecīgas izmaiņas būs jāizdara visā tekstā.) |
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
1. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(1) 2003. gada martā Komisija uzsāka procesu, lai noteiktu un novērtētu ietekmi, ko rada mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumu iekšējam tirgum radītie šķēršļi. 2007. gadā Komisija pieņēma Balto grāmatu par ES hipotekāro kredītu tirgu integrāciju. Baltajā grāmatā ir paziņots par Komisijas nodomu izvērtēt ietekmi, ko rada, cita starpā, politikas risinājumi attiecībā uz pirmslīguma informāciju, kredīta datubāzēm, kredītspēju, efektīvo gada procentu likmi un konsultācijām. Komisija arī izveidoja ekspertu grupu kredītvēstures jautājumos, lai palīdzētu Komisijai sagatavot pasākumus ar mērķi uzlabot kredītdatu pieejamību, salīdzināmību un pilnīgumu. Tika uzsākti arī pētījumi par kredīta starpnieku un to iestāžu lomu un darbībām, kas nav kredītiestādes un kas nodarbojas ar mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumu piedāvāšanu. | (1) 2003. gada martā Komisija uzsāka procesu, lai noteiktu šķēršļus, kas traucē mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumu un hipotekāro kredītlīgumu iekšējā tirgus darbību, un novērtētu to ietekmi. 2007. gadā Komisija pieņēma Balto grāmatu par ES hipotekāro kredītu tirgu integrāciju. Baltajā grāmatā ir paziņots par Komisijas nodomu izvērtēt ietekmi, ko rada, cita starpā, politikas risinājumi attiecībā uz pirmslīguma informāciju, kredīta datubāzēm, kredītspēju, efektīvo gada procentu likmi un konsultācijām. Komisija arī izveidoja ekspertu grupu kredītvēstures jautājumos, lai palīdzētu Komisijai sagatavot pasākumus ar mērķi uzlabot kredītdatu pieejamību, salīdzināmību un pilnīgumu. Tika uzsākti arī pētījumi par kredīta starpnieku un to iestāžu lomu un darbībām, kas nav kredītiestādes un kas nodarbojas ar mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumu un hipotekāro kredītlīgumu piedāvāšanu. |
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
1.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (1a) Komisija 2011. gada 13. aprīļa paziņojumā „Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos — kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi”1 apņēmās uzlabot „aizdevuma ņēmēju [..] aizsardzību hipotekāro aizdevumu tirgū”. |
| 1 COM(2011)0206 . |
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
2. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(2) Saskaņā ar Līgumu iekšējais tirgus ir teritorija bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta preču un pakalpojumu brīva aprite, un brīvība veikt uzņēmējdarbību. Ir būtiski panākt pārredzamāku un efektīvāku kredītu tirgus attīstību šajā teritorijā, lai veicinātu pārrobežu darbības attīstību un radītu mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumu iekšējo tirgu. Pastāv būtiskas atšķirības dažādu dalībvalstu tiesību aktos attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu, piešķirot mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumus, kā arī veicot kredīta starpnieku un iestāžu, kas nav kredītiestādes un nodarbojas ar mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumu piedāvāšanu, regulēšanu un uzraudzību. Šādas atšķirības rada šķēršļus, kas ierobežo pārrobežu darbības piedāvājuma un pieprasījuma ziņā, tādējādi samazinot konkurenci un izvēli tirgū, palielinot kreditēšanas izmaksas pakalpojuma sniedzējiem un pat neļaujot tiem veikt uzņēmējdarbību. | (2) Saskaņā ar Līgumu iekšējais tirgus ir teritorija bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta preču un pakalpojumu brīva aprite, un brīvība veikt uzņēmējdarbību. Ir būtiski panākt pārredzamāku un efektīvāku kredītu tirgus attīstību šajā teritorijā, lai veicinātu pārrobežu darbības attīstību un izveidotu mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumu un hipotekāro kredītlīgumu iekšējo tirgu. Pastāv būtiskas atšķirības dažādu dalībvalstu tiesību aktos attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu, piešķirot mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumus un hipotekāros kredītlīgumus, kā arī regulējot un uzraugot kredīta starpniekus un iestādes, kas nav kredītiestādes un nodarbojas ar mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumu un hipotekāro kredītlīgumu piedāvāšanu. Šādas atšķirības rada šķēršļus, kas ierobežo pārrobežu darbības piedāvājuma un pieprasījuma ziņā, tādējādi samazinot konkurenci un izvēli tirgū, palielinot kreditēšanas izmaksas pakalpojuma sniedzējiem un pat neļaujot tiem veikt uzņēmējdarbību. |
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
3. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(3) Finanšu krīze ir parādījusi, ka tirgus dalībnieku bezatbildīga rīcība var graut finanšu sistēmas pamatus, izraisot visu iesaistīto personu, it īpaši patērētāju, neuzticēšanos un, iespējams, radot smagas sociālās un ekonomiskās sekas. Daudzi patērētāji ir zaudējuši uzticību finanšu sektoram un kredītņēmēji aizvien vairāk piedzīvo grūtības, atmaksājot savus aizņēmumus, kā arī pieaug saistību nepildīšanas un piespiedu pārdošanas gadījumu skaits. Ņemot vērā problēmas, kas kļuva jūtamas finanšu krīzes rezultātā, un saistībā ar centieniem nodrošināt efektīvu un konkurētspējīgu iekšējo tirgu, Komisija ir ierosinājusi pasākumus attiecībā uz mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumiem, tostarp nodrošinot uzticamu kredītu starpniecības struktūru, ņemot vērā mērķi izveidot atbildīgus un uzticamus tirgus nākotnē un atjaunot patērētāju uzticēšanos. | (3) Finanšu krīze ir parādījusi, ka tirgus dalībnieku bezatbildīga rīcība var graut finanšu sistēmas pamatus, izraisot visu iesaistīto personu, it īpaši patērētāju, neuzticēšanos un, iespējams, radot smagas sociālās un ekonomiskās sekas. Daudzi patērētāji ir zaudējuši uzticību finanšu sektoram un kredītņēmēji aizvien vairāk piedzīvo grūtības, atmaksājot savus aizņēmumus, kā arī pieaug saistību nepildīšanas un piespiedu pārdošanas gadījumu skaits. Ņemot vērā problēmas, kas kļuva jūtamas finanšu krīzes rezultātā, un saistībā ar centieniem nodrošināt efektīvu un konkurētspējīgu iekšējo tirgu, kurš garantētu finanšu stabilitāti un patērētāju aizsardzību, Komisija ir ierosinājusi pasākumus attiecībā uz mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumiem, tostarp nodrošinot uzticamu kredītu starpniecības struktūru, lai nākotnē izveidotu atbildīgus un uzticamus tirgus un atjaunotu patērētāju uzticēšanos. |
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
7. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(7) Jomās, uz kurām šī direktīva neattiecas, dalībvalstīm jādod brīva izvēle saglabāt vai ieviest valsts tiesību aktus. Dalībvalstīm jābūt spējīgām saglabāt vai ieviest valsts noteikumus tādās jomās kā līgumtiesības attiecībā uz kredītlīgumu spēkā esību, īpašuma novērtēšanu, zemes reģistru, līgumā iekļaujamo informāciju, jautājumiem, kas saistīti ar pēclīguma stadiju un pakalpojumu saistību nepildīšanu. | (7) Jomās, uz kurām šī direktīva neattiecas, dalībvalstīm jādod brīva izvēle saglabāt vai ieviest valsts tiesību aktus. Dalībvalstīm jo īpaši jābūt spējīgām saglabāt vai ieviest valsts noteikumus tādās jomās kā līgumtiesības attiecībā uz kredītlīgumu spēkā esamību, lietu tiesības, īpašuma novērtēšana, ierakstīšana zemesgrāmatā, līgumā iekļaujamā informācija, jautājumi, kas saistīti ar pēclīguma stadiju, un maksājumu saistību nepildīšana. |
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
9. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(9) Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt to, ka visi patērētājiem piešķirtie kredīti tiek aizsargāti augstā līmenī. Tas attiecas uz kredītiem, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu, vai kredītiem, kas paredzēti nekustamā īpašuma iegādei dažās dalībvalstīs un kredītiem, ko piešķir ar mērķi atjaunot mājokļa īpašumu un kas nav iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīvā 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem, un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK, kas nosaka noteikumus ES līmenī attiecībā uz patēriņa kredītlīgumiem. Turklāt šo direktīvu nav jāpiemēro noteiktu veidu kredītlīgumiem, ja kredītu piešķir darba devējs saviem darbiniekiem noteiktos apstākļos, kā jau ir noteikts Direktīvā 2008/48/EK. | (9) Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt to, ka visi patērētājiem piešķirtie kredīti tiek aizsargāti augstā līmenī. Tā jāpiemēro kredītlīgumiem, kas nodrošināti ar hipotēku, vai patēriņa kredītlīgumiem, kas paredzēti nekustamā īpašuma finansēšanai dažās dalībvalstīs, un kredītiem, ko piešķir mājokļa remontam, un kas nav iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīvā 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem, un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK, kas nosaka noteikumus ES līmenī attiecībā uz patēriņa kredītlīgumiem. Turklāt šī direktīva nav jāpiemēro noteiktu veidu kredītlīgumiem, ja kredītu piešķir darba devējs saviem darbiniekiem noteiktos apstākļos, kā jau ir noteikts Direktīvā 2008/48/EK. |
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (9a) Turklāt šī direktīva, pieskaņojoties Direktīvai 2008/48/EK, arī nebūtu jāattiecina uz mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumiem un hipotekārajiem kredītlīgumiem, kuru vērtība pārsniedz EUR 2 miljonus. No tās darbības jomas būtu jāizslēdz arī līgumi par atlikto maksājumu, nomas vai līzinga līgumi, kredītlīgumi par pārtēriņa iespējas piešķiršanu, kredītlīgumi, kuros nav paredzēti ne procenti, ne citas maksas, kredītlīgumi ar ieguldījumu sabiedrībām, kredītlīgumi, kuri ir izlīguma rezultāts, kredītlīgumi, kuri attiecas uz esoša parāda maksājumu atlikšanu bez maksas, un kredītlīgumi, kurus atbilstīgi tiesību aktos paredzētiem nosacījumiem piešķir ierobežotam klientu lokam. |
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
16. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(16) Piemērojamajam tiesiskajam regulējumam jāsniedz patērētājam pārliecība, ka kreditori un kredīta starpnieki darbojas maksimāli saskaņā ar patērētāja interesēm. Galvenais aspekts, lai nodrošinātu šādu patērētāju uzticību, ir prasība nodrošināt šajā nozarē augstu taisnīguma, godīguma un profesionalitātes līmeni. Lai gan, atbilstoši šai direktīvai, attiecīgas zināšanas un kompetence jāpierāda iestādes līmenī, dalībvalstīm pašām jāļauj ieviest vai uzturēt šādas prasības, ko piemēro atsevišķām fiziskām personām. | (16) Piemērojamajam tiesiskajam regulējumam jāsniedz patērētājam pārliecība, ka kreditori un kredīta starpnieki darbojas maksimāli saskaņā ar patērētāja interesēm. Galvenais aspekts, lai nodrošinātu šādu patērētāju uzticību, ir prasība nodrošināt šajā nozarē augstu taisnīguma, godīguma un profesionalitātes līmeni. Ar šo direktīvu būtu jānosaka, ka attiecīgas zināšanas un kompetence ir jāpierāda iestādes līmenī, kā arī fiziskas personas līmenī, ja kredīta starpnieks strādā individuāli. |
Pamatojums
Lai aizsargātu patērētājus un garantētu godīgus konkurences apstākļus, ir svarīgi, ka visas personas, kas ir tieši iesaistītas kredītu pārdošanā vai kredītu starpniecības darījumos, pierāda, ka tām piemīt zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas šādu pienākumu pildīšanai. Minētais attiecas arī uz starpniekiem, kuri strādā individuāli, nenodarbinot papildu personālu.
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
16.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (16a) Dalībvalstīm būtu jāveic piemēroti pasākumi, lai sekmētu un veicinātu patērētāju izpratni par atbildību, kādu uzliek izsniegtais hipotekārais kredīts, un parādsaistību pārvaldību, jo sevišķi attiecībā uz kredītlīgumiem par mājokļa nekustamā īpašuma iegādi. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka informācija ir pieejama visiem lietotājiem, lai nepieļautu, ka informētības trūkuma rezultātā aizsardzība kļūst nepieciešama tādiem patērētājiem, kuriem pretējā gadījumā tā nebūtu vajadzīga, un jo īpaši jāgarantē to patērētāju aizsardzība, kuriem saistībā ar kredītlīgumiem mājokļa nekustamā īpašuma iegādei ir nepieciešama īpaša aizsardzība. |
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
17. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(17) Kreditori un kredīta starpnieki mēdz izmantot reklāmas, kuras bieži vien ietver īpašus noteikumus un nosacījumus ar mērķi piesaistīt patērētāju konkrētajam produktam. Tādēļ patērētājiem jābūt aizsargātiem pret negodīgu vai maldinošu reklāmas praksi, un tiem jādod iespēja reklāmas salīdzināt. Ir nepieciešami īpaši noteikumi par reklāmu saistībā ar mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumiem un to datu saraksts, kas jāiekļauj reklāmās un noieta pasākumu materiālos, kuri domāti patērētājiem, lai tie varētu salīdzināt dažādus piedāvājumus. Šādos noteikumos ir jāņem vērā mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīguma specifika, piemēram, brīdinājums par risku gadījumā, ja kredīta atmaksa nav veikta, kā rezultātā patērētājs var zaudēt savu īpašumu. Dalībvalstīm jābūt brīvai izvēlei ieviest vai paturēt savos tiesību aktos informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz reklāmām, kurās nav informācijas par kredīta izmaksām. | (17) Kreditori un kredīta starpnieki mēdz izmantot reklāmas, kuras bieži vien ietver īpašus noteikumus un nosacījumus ar mērķi piesaistīt patērētāju konkrētajam produktam. Tādēļ patērētājiem jābūt aizsargātiem pret negodīgu vai maldinošu reklāmas praksi, un tiem jādod iespēja reklāmas salīdzināt. Ir nepieciešami īpaši galīgie noteikumi par reklāmu saistībā ar mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumiem un hipotekārajiem kredītlīgumiem un — ja reklāmā tiek minētas procentu likmes un izmaksas — to datu saraksts, kas jāiekļauj reklāmās un noieta pasākumu materiālos, kuri domāti patērētājiem, lai tie varētu salīdzināt dažādus piedāvājumus. Attiecībā uz pārējiem aspektiem dalībvalstīm būtu jādod brīva izvēle valsts tiesību aktos paredzēt prasības par sniedzamo informāciju. Šādos noteikumos ir jāņem vērā mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumu specifika. |
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
22. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(22) Patērētājam tomēr var būt vajadzīga papildu palīdzība, lai izlemtu, kurš no piedāvātajiem kredītlīgumiem ir vispiemērotākais viņa vajadzībām un atbilstošākais viņa finansiālajam stāvoklim. Kreditoriem un gadījumā, ja darījumu veic kredīta starpnieks, kredīta starpniekiem ir jāsniedz patērētājiem šāda palīdzība saistībā ar kredīta produktiem, kurus viņi tiem piedāvā. Atbilstīgā informācija, kā arī piedāvāto produktu būtiskās īpašības jāizskaidro patērētājam individuāli tā, lai tas varētu izprast to iespējamo ietekmi uz viņa ekonomisko stāvokli. Dalībvalstīm jānosaka, kad un cik lielā mērā patērētājam jāsniedz šāds skaidrojums, ņemot vērā īpašos apstākļus, kādos kredītu piedāvā, patērētāja nepieciešamību pēc palīdzības un konkrēta kredīta produkta būtību. | (22) Lai arī patērētājam ir tiesības saņemt pirmslīguma informāciju, var gadīties, ka viņam tomēr ir vajadzīga papildu palīdzība, lai izlemtu, kurš no piedāvātajiem kredītlīgumiem ir vispiemērotākais viņa vajadzībām un atbilstošākais viņa finansiālajam stāvoklim. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kreditori patērētājiem sniedz šādu palīdzību saistībā ar kredīta produktiem, kurus viņi piedāvā. Atbilstīgā pirmslīguma informācija, kā arī piedāvāto produktu būtiskās īpašības attiecīgā gadījumā būtu jāizskaidro patērētājam individuāli tā, lai viņš varētu izprast to iespējamo ietekmi uz savu ekonomisko stāvokli. Attiecīgā gadījumā pienākumam sniegt palīdzību patērētājam būtu jāattiecas arī uz kredīta starpniekiem. Dalībvalstīm jānosaka, kad un cik lielā mērā patērētājam jāsniedz šāds skaidrojums, ņemot vērā īpašos apstākļus, kādos kredītu piedāvā, patērētāja nepieciešamību pēc palīdzības un konkrēta kredīta produkta būtību. |
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
23. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(23) Lai veicinātu iekšējā tirgus izveidi un darbību, kā arī nodrošinātu augstu patērētāju aizsardzības līmeni visā Savienībā, ir jānodrošina informācijas salīdzināmības iespēja saistībā ar efektīvajām gada procentu likmēm visā Savienībā. Kopējām kredīta izmaksām patērētājam jāietver visas izmaksas, kas tam jāmaksā saistībā ar kredītlīgumu, izņemot notāra pakalpojumu izmaksas. Tādēļ šajās izmaksās jāiekļauj procentu likme, komisijas nauda, nodokļi, izmaksas kredītu starpniekiem un citi maksājumi, kā arī apdrošināšanas izmaksas vai izmaksas saistībā ar papildu produktiem, ja to iegāde ir obligāta kredīta saņemšanai saskaņā ar piedāvātajiem noteikumiem un nosacījumiem. Tā kā pirms līguma noslēgšanas efektīvo gada procentu likmi var norādīt, tikai izmantojot piemēru, šādam piemēram jābūt raksturīgam. Tādējādi tam jāatbilst, piemēram, saskaņā ar attiecīgā veida kredītlīgumu piešķirtā kredīta vidējam ilgumam un summai. Ņemot vērā grūtības efektīvās gada procentu likmes aprēķināšanā (piemēram, kredītiem, kas balstīti uz mainīgo procentu likmi vai nestandarta amortizāciju), un lai spētu veikt produkta inovāciju, varētu izmantot tehniskus reglamentējošus standartus, lai būtu iespējams grozīt vai precizēt efektīvās gada procentu likmes aprēķina metodi. Lai veicinātu patērētāju izpratni un dotu salīdzinājuma iespēju, šajā direktīvā sniegtajai efektīvās gada procentu likmes definīcijai un aprēķināšanas metodikai jābūt tādai pašai kā Direktīvā 2008/48/EK norādītajai. Tomēr, ja Direktīva 2008/48/EK tiktu nākotnē grozīta, arī definīcijas un metodika vēlāk varētu būt atšķirīga. Dalībvalstis var saglabāt vai ieviest aizliegumus attiecībā uz vienpusējām aizņēmuma likmes izmaiņām, ko veic kreditors. | (23) Lai veicinātu iekšējā tirgus izveidi un darbību, kā arī nodrošinātu augstu patērētāju aizsardzības līmeni visā Savienībā, ir vienoti jānodrošina informācijas salīdzināmības iespēja par faktiskajām gada procentu likmēm visā Savienībā. Kopējās kredīta izmaksās patērētājam jāietver visas izmaksas, kas tam jāmaksā saistībā ar kredītlīgumu, izņemot izmaksas, kas saistītas ar kredīta nodrošinājumu, piemēram, reģistrācijas vai notāra pakalpojumu izmaksas. Tādēļ šajās izmaksās jāiekļauj procentu likme, komisijas nauda, nodokļi, izmaksas kredītu starpniekiem un citi maksājumi, kā arī apdrošināšanas izmaksas vai izmaksas saistībā ar papildu produktiem, ja to iegāde ir obligāta kredīta saņemšanai saskaņā ar piedāvātajiem noteikumiem un nosacījumiem. Tā kā pirms līguma noslēgšanas faktisko gada procentu likmi var norādīt, tikai izmantojot piemēru, šādam piemēram jābūt raksturīgam. Tādējādi tam jāatbilst, piemēram, saskaņā ar attiecīgā veida kredītlīgumu piešķirtā kredīta vidējam ilgumam un summai. Ņemot vērā grūtības faktiskās gada procentu likmes aprēķināšanā (piemēram, kredītiem ar mainīgu procentu likmi vai nestandarta dzēšanas plānu), un lai spētu veikt produkta inovāciju, varētu izmantot tehniskus reglamentējošus standartus, lai būtu iespējams grozīt vai precizēt faktiskās gada procentu likmes aprēķina metodi. Salīdzināmības labad šajā direktīvā un Direktīvā 2008/48/EK jācenšas noteikt iespējami vienotu faktiskās gada procentu likmes definīciju un aprēķina metodi. Faktiskās gada procentu likmes aprēķins atbilstoši Direktīvai 2008/48/EK tomēr var radīt ievērojamus pārpratumus patērētājiem saistībā ar kredītiem, kuriem sākotnēji noteikta fiksētā procentu likme. Šī kļūda būtu jālabo. Iespējams, ka nākotnē, ja abas direktīvas tiks grozītas, var veidoties arī citas atkāpes. Dalībvalstis var saglabāt vai ieviest aizliegumus attiecībā uz vienpusējām aizņēmuma likmes izmaiņām, ko veic kreditors. |
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
24. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(24) Kredītspējas novērtējumā jāņem vērā visi nepieciešamie faktori, kas varētu ietekmēt patērētāja spēju atmaksāt aizdevumu visā kredītlīguma spēkā esības laikā, tostarp (bet ne tikai ar) patērētāja ienākumi, regulārie izdevumi, kredītreitings, iepriekšējā kredītvēsture, spēja reaģēt uz procentu likmju korekcijām un citas kredīta saistības. Var būt nepieciešami papildu noteikumi, lai turpinātu izstrādāt atsevišķus elementus, ko vēl var ņemt vērā, veicot kredītspējas novērtējumu. Dalībvalstis var sniegt norādes par metodi un kritērijiem, lai novērtētu patērētāja kredītspēju, piemēram, nosakot ierobežojumus kredīta apjoma attiecībai pret ķīlas vērtību un ienākumu apjomu. | (24) Kredītspējas novērtējumā jāņem vērā visi būtiskie faktori, kas varētu ietekmēt patērētāja spēju atmaksāt aizdevumu visā kredītlīguma spēkā esamības laikā, tostarp arī patērētāja ienākumi, regulārie izdevumi, kredītreitings, iepriekšējā kredītvēsture, spēja reaģēt uz procentu likmju korekcijām un citas pastāvošās kredīta saistības. Var būt nepieciešami papildu noteikumi, lai sīkāk precizētu atsevišķus elementus, ko vēl var ņemt vērā, veicot kredītspējas novērtējumu. Veicot kredītspējas novērtējumu, jāņem vērā visi būtiskie faktori, kuri kreditoram ir zināmi kredīta pieteikuma iesniegšanas brīdī. |
Pamatojums
Šo jautājumu labāk risinātu Kapitāla pietiekamības direktīva.
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
25. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(25) Negatīvs kredītspējas vērtējums kreditoram norāda uz to, ka patērētājs nevar atļauties kredītu un tā rezultātā kreditors šo kredītu nedrīkst piešķirt. Šo negatīvo rezultātu var iegūt daudzu un dažādu iemeslu dēļ, tostarp (bet ne tikai ar) datubāzē iegūto ziņu vai negatīva kredītreitinga dēļ. Pozitīvs kredītspējas novērtējums nedrīkst kreditoram uzlikt pienākumu piešķirt kredītu. | (25) Ja kredītspējas vērtējums ir negatīvs, kredīts būtu jāpiešķir tikai izņēmuma gadījumā. Kontroles nolūkā tas būtu jāreģistrē uzraudzības iestādei. Negatīvu rezultātu var iegūt daudzu un dažādu iemeslu dēļ, tostarp arī datubāzē iegūto ziņu vai negatīva kredītreitinga dēļ. Pozitīvs kredītspējas novērtējums nedrīkst kreditoram uzlikt pienākumu piešķirt kredītu. |
Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
26. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(26) Lai atvieglotu kredītspējas novērtējumu, patērētājiem jāsniedz kreditoram vai starpniekam visa būtiskā informācija par savu finanšu stāvokli un personiskiem apstākļiem. Tomēr patērētājs nav jāsoda, ja viņš nav spējīgs sniegt noteiktu informāciju vai sava finanšu stāvokļa turpmākās attīstības novērtējumu. Gadījumos, kad patērētāji apzināti sniedz nepilnīgu vai neprecīzu informāciju, dalībvalstīm jāspēj noteikt atbilstošus sodus. | (26) Lai veiktu kredītspējas novērtējumu, patērētājiem jāsniedz kreditoram vai starpniekam visa būtiskā informācija par savu finanšu stāvokli un personiskiem apstākļiem, jo pretējā gadījumā prasīto kredītu viņiem var arī nepiešķirt. Gadījumos, kad patērētāji apzināti sniedz nepilnīgu vai neprecīzu informāciju, dalībvalstīm jāspēj noteikt atbilstošus sodus. |
Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
29. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(29) Ja pieņemtais lēmums noraidīt kredīta pieteikumu pamatojas uz datiem, kas iegūti, izmantojot datubāzē pieejamo informāciju vai tās trūkumu, kreditoram jāinformē par to patērētājs, jādara zināms šīs datubāzes nosaukums, kā arī jebkuri citi Direktīvā 95/46/EK noteiktie elementi, lai ļautu patērētājam izmantot savas tiesības piekļūt šajās datubāzēs apstrādātajiem viņu personas datiem, kā arī vajadzības gadījumā tos labot, dzēst vai bloķēt. Ja lēmums noraidīt kredīta pieteikumu pamatojas uz automatizētu lēmumu pieņemšanu vai sistemātiskām metodēm, piemēram, kredītreitingu sistēmām, kreditoram par to jāinformē patērētājs un jāizskaidro lēmuma loģika un nosacījumi, kas ļauj patērētājam pieprasīt automatizēto lēmumu pārskatīt manuāli. Tomēr kreditoram nedrīkst uzlikt par pienākumu sniegt šādu informāciju, ja to darīt aizliegts citos Savienības tiesību aktos, piemēram, tiesību aktos par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai terorisma finansēšanu. Šādu informāciju nav jāsniedz arī tādā gadījumā, ja tas būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai valsts drošības mērķiem, piemēram, saistībā ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu un kriminālvajāšanu saistībā ar tiem. | (29) Ja pieņemtais lēmums noraidīt kredīta pieteikumu pamatojas uz datiem, kas iegūti, izmantojot datubāzē pieejamo informāciju, vai uz tās trūkumu, kreditoram jāinformē par to patērētājs, jādara zināms šīs datubāzes nosaukums, kā arī jebkuri citi Direktīvā 95/46/EK noteiktie elementi, lai ļautu patērētājam izmantot savas tiesības piekļūt šajās datubāzēs apstrādātajiem viņu personas datiem, kā arī vajadzības gadījumā tos labot, dzēst vai bloķēt. Ja lēmums noraidīt kredīta pieteikumu pamatojas uz automatizētu lēmumu pieņemšanu vai sistemātiskām metodēm, piemēram, kredītreitingu sistēmām, kreditoram par to jāinformē patērētājs, kā arī jāsniedz patērētājam informācija par iespēju pieprasīt automatizēto lēmumu pārskatīt manuāli. Tomēr kreditoram nedrīkst uzlikt par pienākumu sniegt šādu informāciju, ja to darīt aizliegts citos Savienības tiesību aktos, piemēram, tiesību aktos par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai terorisma finansēšanu. Šādu informāciju nav jāsniedz arī tādā gadījumā, ja tas būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai valsts drošības mērķiem, piemēram, saistībā ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu un kriminālvajāšanu saistībā ar tiem. |
Grozījums Nr. 18
Direktīvas priekšlikums
31. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(31) Lai spētu izprast pakalpojuma būtību, patērētāju jāinformē par to, kas ir personalizēts ieteikums attiecībā uz piemērotu kredītlīgumu, atbilstoši šī patērētāja vajadzībām un finansiālajam stāvoklim („konsultācijas”), un par to, kādos gadījumos tā tiek sniegta un kādos — netiek sniegta. Lai nodrošinātu to, ka patērētājam ir ziņas par produktu klāstu, kas atbilst viņa vajadzībām un apstākļiem, personām, kuras sniedz konsultācijas, jāatbilst vispārējiem standartiem. Šā pakalpojuma pamatā jābūt taisnīgiem un pietiekami plašiem pētījumiem par tirgū pieejamiem produktiem, kā arī patērētāja finansiālā stāvokļa, viņa vēlmju un mērķu detalizētai izpētei. Šāda novērtējuma pamatā jābūt jaunākajai informācijai un pamatotiem pieņēmumiem par patērētāja situāciju visā kredītlīguma spēkā esības laikā. Dalībvalstis var precizēt, kādā veidā, sniedzot konsultācijas, jāizvērtē attiecīgā produkta piemērotība patērētājam. | (31) Būtu skaidri jānorāda, kādos gadījumos konsultācijas patērētājam tiek sniegtas kā atsevišķs, no kredīta piešķiršanas nodalīts pakalpojums. Samaksu varētu prasīt tikai tad, ja patērētājs par šādu pakalpojumu un maksas aprēķināšanas metodi ir iepriekš saņēmis skaidru un nepārprotamu informāciju. Lai nodrošinātu to, ka patērētājam ir ziņas par produktu klāstu, kas atbilst viņa vajadzībām un personiskajiem apstākļiem, personām, kuras sniedz konsultācijas, būtu jāpieturas pie vispārējiem standartiem. Šādu konsultāciju pamatā jābūt godīgiem un pietiekami plašiem pētījumiem par pieejamiem produktiem, kā arī patērētāja finansiālā stāvokļa, viņa vēlmju un mērķu detalizētai izpētei, turklāt būtu jābalstās uz jaunāko informāciju un pamatotiem pieņēmumiem par patērētāja situāciju visā kredītlīguma spēkā esamības laikā. Ja šādās konsultācijās tiek aplūkoti tikai konsultanta piedāvātie produkti, patērētājs par to būtu jāinformē. Dalībvalstis var precizēt, kādā veidā, sniedzot konsultācijas, jāizvērtē attiecīgā produkta piemērotība patērētājam. |
Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
32. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(32) Patērētāja spējai atmaksāt kredītu pirms kredītlīguma termiņa beigām var būt svarīga loma, veicinot konkurenci vienotajā tirgū un pārvietošanās brīvību ES pilsoņiem. Tomēr pastāv būtiskas atšķirības starp valstu principiem un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem patērētāji spēj veikt kredīta pirmstermiņa atmaksu, un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem šāda atmaksa var notikt. Atzīstot hipotekāro tirgu finansēšanas mehānismu daudzveidību un dažādo pieejamo produktu klāstu, tomēr ir būtiski Savienības līmenī noteikt zināmus standartus attiecībā uz pirmstermiņa kredīta atmaksu, lai nodrošinātu to, ka patērētājiem ir iespēja izpildīt savas saistības pirms kredītlīgumā noteiktā termiņa un pārliecība, ka tie var izvēlēties labāko produktu, lai apmierinātu savas vajadzības. Tādēļ dalībvalstīm jānodrošina, vai nu ar tiesību aktiem vai ar līguma klauzulām, ka patērētājiem ir ar likumu noteiktas vai līgumā ietvertas tiesības uz pirmstermiņa atmaksu; tomēr dalībvalstīm jāspēj noteikt atbilstīgus nosacījumus, kā šīs tiesības īstenot. Šie nosacījumi var ietvert laika ierobežojumus attiecībā uz šo tiesību īstenošanu, atšķirīgu attieksmi atkarībā no aizņēmuma likmes (fiksētas vai mainīgas) un ierobežojumus attiecībā uz apstākļiem, kādos var īstenot šīs tiesības. Dalībvalstis var arī noteikt, ka kreditors ir tiesīgs saņemt taisnīgu un objektīvi pamatotu kompensāciju par iespējamām izmaksām, kas tieši saistītas ar kredīta pirmstermiņa atmaksu. Jebkurā gadījumā, ja pirmstermiņa atmaksa notiek laikposmā, kuram noteikta aizņēmuma likme, dalībvalstis var paredzēt, ka šo tiesību īstenošana atkarīga no patērētāja īpašas ieinteresētības. Šāda īpaša ieinteresētība var rasties, piemēram, patērētāja laulības šķiršanas vai bezdarba gadījumā. Ja kāda dalībvalsts izvēlas noteikt šādus nosacījumus, tie nedrīkst padarīt tiesību īstenošanu pārmērīgi sarežģītu vai apgrūtinošu patērētājam. | (32) Patērētāja iespējai atmaksāt kredītu pirms kredītlīguma termiņa beigām var būt svarīga loma, veicinot konkurenci vienotajā tirgū un pārvietošanās brīvību ES pilsoņiem. Tomēr pastāv būtiskas atšķirības starp valstu principiem un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem patērētāji var veikt kredīta pirmstermiņa atmaksu, un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem šāda atmaksa var notikt. Atzīstot hipotekāro tirgu finansēšanas mehānismu daudzveidību un dažādo pieejamo produktu klāstu, tomēr ir būtiski Savienības līmenī noteikt zināmus standartus attiecībā uz pirmstermiņa kredīta atmaksu, lai nodrošinātu to, ka patērētājiem ir iespēja izpildīt savas saistības pirms kredītlīgumā noteiktā termiņa un pārliecība, ka tie var izvēlēties labāko produktu, lai apmierinātu savas vajadzības. Tādēļ dalībvalstīm jānodrošina, vai nu ar tiesību aktiem vai ar līguma klauzulām, ka patērētājiem ir ar likumu noteiktas vai līgumā ietvertas tiesības uz pirmstermiņa atmaksu; tomēr dalībvalstīm jāspēj noteikt atbilstīgus nosacījumus, kā šīs tiesības īstenot. Šie nosacījumi var ietvert laika ierobežojumus attiecībā uz šo tiesību īstenošanu, atšķirīgu attieksmi atkarībā no aizņēmuma likmes (fiksētas vai mainīgas) un ierobežojumus attiecībā uz apstākļiem, kādos var īstenot šīs tiesības. Dalībvalstis var arī noteikt, ka kreditors ir tiesīgs saņemt taisnīgu un objektīvi pamatotu kompensāciju par iespējamām izmaksām, kas tieši saistītas ar kredīta pirmstermiņa atmaksu. Jebkurā gadījumā, ja pirmstermiņa atmaksa notiek laikposmā, kuram noteikta fiksēta aizņēmuma likme, dalībvalstis var paredzēt, ka šo tiesību īstenošana atkarīga no patērētāja leģitīmām interesēm. Šādas leģitīmas intereses var rasties, piemēram, patērētāja laulības šķiršanas vai bezdarba gadījumā. |
Grozījums Nr. 20
Direktīvas priekšlikums
34. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(34) Kredīta starpniekiem jābūt reģistrētiem kompetentajā iestādē tajā dalībvalstī, kurā ir to pastāvīgā dzīvesvieta vai to galvenā mītne, ja tie ir saņēmuši licenci saskaņā ar stingrām profesionālām prasībām attiecībā uz to kompetenci, nevainojamu reputāciju un profesionālo civiltiesisko atbildību. Lai veicinātu patērētāju uzticēšanos kredītu starpniekiem, dalībvalstīm jānodrošina, ka licenci saņēmušos kredīta starpniekus pastāvīgi un rūpīgi uzrauga kompetentā iestāde to piederības dalībvalstī. Šādas prasības jāpiemēro vismaz iestāžu līmenī, taču dalībvalstis var precizēt, vai minētās prasības attiecībā uz licencēšanu un tai sekojošo reģistrāciju piemēro katram atsevišķam darbiniekam kredīta starpnieku uzņēmumā. | (34) Kredīta starpniekiem jābūt reģistrētiem kompetentajā iestādē tajā dalībvalstī, kurā ir to pastāvīgā dzīvesvieta vai to galvenā mītne, ja tie ir saņēmuši licenci saskaņā ar stingrām profesionālām prasībām attiecībā uz to kompetenci, nevainojamu reputāciju un profesionālo civiltiesisko atbildību. Lai veicinātu patērētāju uzticēšanos kredītu starpniekiem, dalībvalstīm jānodrošina, ka licenci saņēmušos kredīta starpniekus pastāvīgi un rūpīgi uzrauga kompetentā iestāde to piederības dalībvalstī. Šādas prasības jāpiemēro vismaz iestāžu līmenī un, ja kredīta starpnieks darbojas individuāli, fiziskas personas līmenī, taču dalībvalstis var precizēt, vai minētās prasības attiecībā uz licencēšanu un tai sekojošo reģistrāciju piemēro katram atsevišķam darbiniekam kredīta starpnieku uzņēmumā. |
Grozījums Nr. 21
Direktīvas priekšlikums
39. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(39) Lai ņemtu vērā attīstību mājokļa nekustamo īpašumu kredītu tirgos, kredīta produktu attīstību, kā arī attīstības tendences ekonomikā, piemēram, inflāciju, un lai sniegtu papildu paskaidrojumus par to, kā īstenot dažas no šīs direktīvas prasībām, Komisijai jābūt pilnvarotai pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Jo īpaši Komisijai jābūt pilnvarotai pieņemt deleģētos aktus, lai dotu tālākus norādījumus par profesionālajām prasībām, ko piemēro kredīta uzņēmuma darbiniekiem un kredīta starpniekiem, kritērijiem, ko izmanto, lai novērtētu patērētāja kredītspēju un nodrošinātu to, ka kredītiestādes piedāvātie produkti nav nederīgi patērētājam, kā arī norādījumus par galveno terminu, kā, piemēram, "saistību nepildīšana" saskaņošanu, reģistrācijas kritērijiem un datu apstrādes nosacījumiem, kas piemērojami kredītu datubāzēm. | svītrots |
Grozījums Nr. 22
Direktīvas priekšlikums
40. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(40) Lai ņemtu vērā mājokļa nekustamo īpašumu kredītu tirgus attīstību, tostarp pieejamo produktu klāstu, Komisijai jābūt pilnvarotai pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai veiktu satura grozījumus standartinformācijas elementos, ko iekļauj reklāmā, satura un formāta grozījumus Eiropas standartizētās informācijas lapā („ESIL”), satura grozījumus informācijā, kas jāatklāj, formulā un pieņēmumos, ko izmanto, lai aprēķinātu efektīvo gada procentu likmi un kritērijos, kas jāņem vērā, lai novērtētu patērētāja kredītspēju. | (40) Lai ņemtu vērā mājokļa nekustamo īpašumu kredītu tirgus attīstību, tostarp pieejamo produktu klāstu, Komisijai būtu jābūt pilnvarotai pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai veiktu satura un formāta grozījumus Eiropas hipotekāro kredītu standartizētās informācijas lapā („ESIL”) un grozītu formulu un pieņēmumus, ko izmanto, lai saskaņā ar I pielikumu aprēķinātu faktisko gada procentu likmi. |
Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
41. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(41) Lai ņemtu vērā attīstības tendences ekonomikā, piemēram, inflāciju un attīstību mājokļa nekustamo īpašumu kredītlīgumu tirgos, Komisijai jābūt pilnvarotai noteikt minimālo naudas summu kredīta starpnieku profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai vai pielīdzināmās garantijas noteikšanai, pieņemot regulatīvos tehniskos standartus. | svītrots |
Grozījums Nr. 24
Direktīvas priekšlikums
43. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(43) Jāparedz, ka Eiropas Parlaments un Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu divu mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas. Turklāt jāparedz, ka pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu var pagarināt par vienu mēnesi attiecībā uz būtiskiem problēmjautājumiem. Tāpat Eiropas Parlamentam un Padomei vajadzētu būt iespējai informēt pārējās iestādes par to, ka tiem nav nodoma izteikt iebildumus. | (43) Jāparedz, ka Eiropas Parlaments un Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu trīs mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas. Turklāt jāparedz, ka pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu var pagarināt par diviem mēnešiem attiecībā uz būtiskiem problēmjautājumiem. Tāpat Eiropas Parlamentam un Padomei vajadzētu būt iespējai informēt pārējās iestādes par to, ka tiem nav nodoma izteikt iebildumus. |
Grozījums Nr. 25
Direktīvas priekšlikums
1. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Šīs direktīvas mērķis ir patērētāju vajadzībām noteikt struktūru atsevišķiem aspektiem dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos un atsevišķiem aspektiem piesardzības un uzraudzības prasībās attiecībā uz kredīta starpniekiem un kreditoriem, ciktāl šie aspekti attiecas uz tādiem patēriņa kredītlīgumiem, kuri nodrošināti ar hipotēku vai kuri paredzēti mājokļa nekustamā īpašuma finansēšanai. | Šīs direktīvas mērķis ir patērētāju vajadzībām noteikt struktūru atsevišķiem aspektiem dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos un atsevišķiem aspektiem piesardzības un uzraudzības prasībās attiecībā uz kredīta starpniekiem un kreditoriem, ciktāl šie aspekti attiecas uz tādiem patēriņa kredītlīgumiem, kuri nodrošināti ar hipotēku vai kuri paredzēti mājokļa nekustamā īpašuma finansēšanai. |
Grozījums Nr. 26
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Šo direktīvu piemēro šādiem kredītlīgumiem: | 1. Šo direktīvu piemēro šādiem patēriņa kredītlīgumiem: |
Grozījums Nr. 27
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
a) kredītlīgumiem, kas ir nodrošināti ar hipotēku vai citu pielīdzināmu ķīlu, ko parasti izmanto dalībvalstī attiecībā uz mājokļa nekustamo īpašumu, vai kas ir nodrošināti ar mājokļa nekustamajam īpašumam radniecīgām tiesībām; | a) kredītlīgumiem, kas kredītlīguma noslēgšanas brīdī ir paredzēti īpašumtiesību ieguvei uz zemi vai mājokļa īpašumu vai šo īpašumtiesību saglabāšanai un ir nodrošināti ar hipotēku vai citu pielīdzināmu ķīlu, kuru parasti izmanto dalībvalstī attiecībā uz mājokļa nekustamo īpašumu, vai kas ir nodrošināti ar tiesībām, kuras saistītas ar mājokļa nekustamo īpašumu; |
Pamatojums
Visas dalībvalstis piemērotu šīs direktīvas noteikumus mājokļa iegādei paredzētiem aizdevumiem, kuri nodrošināti ar hipotēku vai līdzvērtīgu nodrošinājumu. Attiecībā uz citiem aizdevumiem, kuri ietilpst Komisijas priekšlikuma piemērošanas jomā, dalībvalstīm būtu tiesības izvēlēties, vai tās piemēros šīs direktīvas vai Patēriņa kredīta direktīvas noteikumus.
Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) kredītlīgumiem, kuru mērķis ir iegūt vai saglabāt īpašumtiesības uz zemi vai esošu vai plānotu dzīvojamo ēku; | svītrots |
Grozījums Nr. 29
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
c) Kredītlīgumi, kuru mērķis ir mājokļa nekustamā īpašuma atjaunošana un kurus piešķir personai, kurai šis īpašums pieder vai ir nodoms to iegādāties, uz kuriem neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīva 2008/48/EK. | svītrots |
Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
a) dažiem kredītlīgumiem, kas ir jāatmaksā no pārdošanas ieņēmumiem par nekustamo īpašumu; | a) kredītlīgumiem, kuru gadījumā kreditors: |
| i) kredītu izsniedz, veicot vienreizēju maksājumu, periodiskus maksājumus vai izmantojot citus kredīta izmaksas veidus, un pretī saņem daļu no nekustamā īpašuma pārdošanas ceļā gūtās peļņas vai tiesības uz nekustamo īpašumu, un |
| ii) kredīta atmaksu pilnā apmērā pieprasa tikai tad, kad īstenojies viens vai vairāki īpaši, dalībvalsts noteikti notikumi (reversais hipotekārais kredīts). |
Pamatojums
Pielāgojums 10. apsvērumā aprakstītajam nodomam.
Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ba) kredītlīgumiem, kuru kopējā aizņēmuma summa pārsniedz EUR 2 miljonus; |
Grozījums Nr. 32
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – bb apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| bb) līgumiem par kredītlīgumā paredzēto maksājumu atlikšanu līdz 6 mēnešiem, ja procentu likme par maksājumu atlikšanu nepārsniedz kredītlīgumā noteikto procentu likmi; |
Grozījums Nr. 33
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – bc apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| bc) kredītlīgumiem, kuru gadījumā patērētājs nekustamo īpašumu neizmanto galvenokārt kā mājokli savām personiskajām vajadzībām. |
Pamatojums
Komerciālie aizdevumi nekustamā īpašuma kā investīciju objekta iegādei ļoti atšķiras no standarta mājokļu kredītiem, un patērētājiem un kreditoriem ir nepieciešama cita informācija un aizsardzība. Ar šādiem aizdevumiem saistītais risks un to būtība būtiski atšķiras no parastiem mājokļu kredītiem. Piemēram, atmaksas noteikumi šajā gadījumā nav atkarīgi no konkrētā patērētāja kredītspējas, bet gan no ienākumiem, kas tiek gūti no īres maksājumiem.
Grozījums Nr. 34
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – bd apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| bd) tādiem īres vai līzinga līgumiem, kuri neuzliek saistības iegādāties īres vai līzinga priekšmetu, turklāt šādas saistības nav paredzētas arī citā atsevišķā līgumā; uzskata, ka šādas saistības pastāv, ja kreditors par to nolemj vienpusēji; |
Pamatojums
Sk. direktīvas par patēriņa kredītlīgumiem 2. panta 2. punkta d) apakšpunktu.
Grozījums Nr. 35
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – be apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| be) pēc dalībvalsts ieskatiem — kredītlīgumiem, kuros paredzēts kredītu atmaksāt 12 mēnešu laikā no kredītlīguma noslēgšanas, ja dalībvalsts to vēlas attiecībā uz dažiem vai visiem šīs direktīvas noteikumiem. |
Pamatojums
Pastāv arī īstermiņa hipotekāro aizdevumu tirgus niša, kuru parasti izmanto, lai „sasaistītu” vairākus nekustamā īpašuma darījumus. Šādi kredīti ļauj patērētājam iegādāties jaunu nekustamo īpašumu, kamēr viņam piederošais nekustamais īpašums tiek laists pārdošanā. Šādu „sasaistes” aizdevumu tad atmaksā no personai piederošā nekustamā īpašuma pārdošanā gūtajiem ienākumiem. Tādēļ šīs direktīvas prasības nav piemērotas šāda veida hipotekārajiem aizdevumiem.
Grozījums Nr. 36
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – bf apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| bf) kredītlīgumiem par pārtēriņa kredīta piešķiršanu; |
Pamatojums
Sk. direktīvas par patēriņa kredītlīgumiem 2. panta 2. punkta e) apakšpunktu.
Grozījums Nr. 37
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – bg apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| bg) kredītlīgumiem, kuros nav paredzēti ne procenti, ne citas maksas, un kredītlīgumiem, kuros paredzēta kredīta atmaksa trīs mēnešu laikā un kuri saistīti ar nelielām izmaksām; |
Pamatojums
Sk. direktīvas par patēriņa kredītlīgumiem 2. panta 2. punkta f) apakšpunktu.
Grozījums Nr. 38
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – bh apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| bh) pēc dalībvalsts ieskatiem — kredītlīgumiem, kurus noslēgušas Direktīvas 2008/48/EK 2. panta 5. punktā noteiktās organizācijas, ja dalībvalsts to vēlas attiecībā uz dažiem vai visiem šīs direktīvas noteikumiem. |
Pamatojums
Pielāgojums direktīvai par patēriņa kredītlīgumiem, domājot par krājaizdevu sabiedrībām, kurām ir būtiska nozīme finanšu pakalpojumu pieejamības paplašināšanā attiecībā uz tiem patērētājiem, kuri citādi nevarētu saņemt aizdevumu.
Grozījums Nr. 39
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – bi apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| bi) kredītlīgumiem, kurus noslēdz ar ieguldījumu sabiedrībām Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem,1 4. panta 1. punkta izpratnē vai ar kredītiestādēm Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvas 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu2 4. panta izpratnē, un kuru mērķis ir dot iespēju ieguldītājam veikt darījumu attiecībā uz vienu vai vairākiem instrumentiem, kas minēti Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļā, ja kredītu piešķirošā ieguldījumu sabiedrība vai kredītiestāde ir iesaistīta šādā darījumā; |
| _____________ |
| 1OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp. 2OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.
|
Pamatojums
Sk. direktīvas par patēriņa kredītlīgumiem 2. panta 2. punkta h) apakšpunktu.
Grozījums Nr. 40
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – bj apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| bj) kredītlīgumiem, kuri ir tiesā vai citā ar likumu pilnvarotā iestādē panākta izlīguma rezultāts; |
Pamatojums
Sk. direktīvas par patēriņa kredītlīgumiem 2. panta 2. punkta i) apakšpunktu.
Grozījums Nr. 41
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – bk apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| bk) kredītlīgumiem, kuru priekšmets ir esoša parāda maksājumu atlikšana bez papildu maksas; |
Pamatojums
Sk. direktīvas par patēriņa kredītlīgumiem 2. panta 2. punkta j) apakšpunktu.
Grozījums Nr. 42
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – bl apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| bl) kredītlīgumiem, kas attiecas uz aizdevumiem, kurus atbilstīgi tiesību aktos paredzētiem nosacījumiem vispārējo interešu labā piešķir ierobežotam klientu lokam, ar procentu likmēm, kas zemākas nekā tirgū pastāvošās likmes, vai bez procentiem, vai ar citiem noteikumiem, kas patērētājam ir izdevīgāki nekā tirgū izmantotie noteikumi, un ar likmēm, kas nav augstākas par tirgū pastāvošajām likmēm. |
Pamatojums
Atbalsta kredīti veicina ekonomisko, sociālo un vides mērķu sasniegšanu, un, pamatojoties uz likumā paredzētiem priekšnoteikumiem, tos izsniedz ar noteikumiem, kas ir izdevīgāki nekā tirgū piedāvātie. Atbilstoši direktīvas par patēriņa kredītlīgumiem 2. panta 2. punkta l) apakšpunktam šos kredītus vajadzētu izslēgt no piemērošanas jomas.
Grozījums Nr. 43
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
d) „papildpakalpojums” ir finanšu pakalpojums, ko kreditors vai kredīta starpnieks piedāvā patērētājam saistībā ar kredītlīgumu; | d) „papildpakalpojums” ir kreditora de jure vai de facto pieprasīts vai ar likumu noteikts finanšu pakalpojums, ko kreditors, kredīta starpnieks vai kāda trešā puse piedāvā patērētājam saistībā ar kredītlīgumu. |
Grozījums Nr. 44
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
e) „kredīta starpnieks” ir fiziska vai juridiska persona, kas nedarbojas kā kreditors un, veicot savus darījumus, uzņēmējdarbību vai profesionālo darbību par maksu, kas var būt naudas veidā vai jebkādā citā finansiālas atlīdzības veidā, par ko noslēgta vienošanās: | e) „kredīta starpnieks” ir fiziska vai juridiska persona, kas nedarbojas kā kreditors un, veicot savus darījumus, uzņēmējdarbību vai profesionālo darbību par atlīdzību, kas var būt naudas veidā vai jebkādā citā finansiālas atlīdzības veidā, par ko noslēgta vienošanās: |
Pamatojums
Atlīdzībā iekļautas maksas, komisijas naudas un cita veida ieņēmumi.
Grozījums Nr. 45
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – ii daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
ii) palīdz patērētājiem, uzņemoties sagatavošanas darbus attiecībā uz kredītlīgumiem 2. panta nozīmē, kas nav minēti i) apakšpunktā, | ii) palīdz patērētājiem, uzņemoties sagatavošanas darbus un/vai administratīvus pienākumus saistībā ar kredītlīgumiem 2. panta nozīmē, kas nav minēti i) apakšpunktā, vai |
Pamatojums
Iestarpinot vārdu „vai”, kļūst skaidrs, ka kredīta starpniekam nav noteikti jāpilda visas minētās funkcijas. Tieši to pašu paredz arī kredīta starpnieka definīcija direktīvā par patēriņa kredītiem.
Grozījums Nr. 46
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – k apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
k) „kredīta kopējās izmaksas patērētājam” ir kopējās kredīta izmaksas patērētājam, kā noteikts Direktīvas 2008/48/EK 3. panta g) apakšpunktā;
| k) „kredīta kopējās izmaksas patērētājam” ir kopējās kredīta izmaksas patērētājam, kā noteikts Direktīvas 2008/48/EK 3. panta g) apakšpunktā, izņemot notāra pakalpojumu izmaksas un hipotēkas nostiprināšanas izmaksas; |
Grozījums Nr. 47
Direktīvas priekšlikums
3. pants – la apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| la) „kredīta kopsumma” ir maksimālā vai kopējā summa, kas tiek izmaksāta saskaņā ar kredītlīgumu, neatkarīgi no tā, vai šī summa izmaksāta patērētājam vai kādai trešai personai; |
Pamatojums
Tā kā šis termins izmantots priekšlikumā (8. panta 2. punkta d) apakšpunktā), tas būtu jādefinē. Sk. arī Direktīvas 2008/48/EK 3. panta l) apakšpunktu.
Grozījums Nr. 48
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – na apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| na) „fiksētā aizņēmuma likme” ir visam kredītlīguma darbības laikam vai noteiktam periodam piemērota vienota, fiksēta aizņēmuma likme; |
Grozījums Nr. 49
Direktīvas priekšlikums
3. pants – ra apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ra) „mājokļa nekustamais īpašums” ir nekustamais īpašums, kas galvenokārt paredzēts dzīvošanai; |
Pamatojums
Tā kā termins izmantots priekšlikumā, tas būtu jādefinē
Grozījums Nr. 50
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Dalībvalstis izraugās kompetentās iestādes, kam piešķirtas pilnvaras nodrošināt šīs direktīvas ieviešanu un nodrošina, ka tām ir piešķirtas visas vajadzīgās pilnvaras, lai veiktu savus pienākumus. | Dalībvalstis izraugās kompetentās iestādes, kam piešķirtas pilnvaras nodrošināt šīs direktīvas ieviešanu un visu noteikumu īstenošanu tirgus un visu tirgus dalībnieku interesēs. Dalībvalstis nodrošina, ka šīm iestādēm ir piešķirti pietiekami resursi un visas vajadzīgās izmeklēšanas un sankciju noteikšanas pilnvaras, lai veiktu savus pienākumus. |
| Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentām iestādēm ir piekļuve visām ēkām, tās var pieprasīt izziņas par hipotekārajiem kredītlīgumiem, Eiropas standartizētās informācijas lapas (ESIL), kontu izrakstus, rēķinus un visus citus darba dokumentus, un iegūt vai izgatavot to kopijas, izmantojot piemērotus līdzekļus un dažādus informācijas nesējus, un iegūt informāciju un pierādījumus ar pavēstes palīdzību vai uz vietas. |
| Ja kreditoru un kredīta starpnieku īstenotās darbības tiek veiktas uzņemošajā dalībvalstī, tās uzrauga uzņemošās dalībvalsts kompetentā iestāde. Piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pienākums nodot uzņemošās dalībvalsts kompetentās iestādes rīcībā visu attiecīgo informāciju. Uzņemošās dalībvalsts kompetentās iestādes ir pilnvarotas iejaukties, ja kredīta starpnieki nepilda savus pienākumus un uzdevumus saskaņā ar šo direktīvu. Turklāt uzņemošās dalībvalsts kompetentās iestādes ir tiesīgas neizsniegt darbības atļaujas. |
Pamatojums
Kompetentajām iestādēm jāpiešķir nepieciešamās pilnvaras, lai tās varētu rīkoties patērētāju interesēs.
Grozījums Nr. 51
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – 2. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Dalībvalstis nodrošina, ka iestādes, kas norādītas kā kompetentās iestādes, lai nodrošinātu šīs direktīvas 18., 19., 20. un 21. panta īstenošanu, ir vienas no tām kompetentajām iestādēm, kas iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulas (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), 4. panta 2. punktā. | Dalībvalstis nodrošina, ka iestādes, kas norādītas kā kompetentās iestādes, lai nodrošinātu šīs direktīvas 18., 19., 20., 21., 22. un 23. panta īstenošanu, ir vienas no tām kompetentajām iestādēm, kas iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulas (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), 4. panta 2. punktā. |
Grozījums Nr. 52
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Gadījumā, kad tās teritorijā ir vairāk nekā viena kompetentā iestāde, dalībvalsts nodrošina, ka šīs iestādes cieši sadarbojas, lai tās varētu efektīvi pildīt savus attiecīgos pienākumus. | 2. Gadījumā, ja dalībvalsts teritorijā ir vairāk nekā viena kompetentā iestāde, dalībvalsts nodrošina, ka šīs iestādes cieši sadarbojas. |
Grozījums Nr. 53
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Dalībvalstis nosaka, ka, piešķirot kredītu, sniedzot kredīta starpniecības pakalpojumus un konsultācijas vai –— attiecīgā gadījumā –— papildpakalpojumus klientiem, kreditors un kredīta starpnieks rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli, ņemot vērā patērētāja intereses. | 1. Dalībvalstis nosaka, ka, piešķirot kredītu, sniedzot kredīta starpniecības pakalpojumus un konsultācijas, kreditors un kredīta starpnieks rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli. |
Pamatojums
Tādi šajā direktīvā paredzētie papildpakalpojumi kā apdrošināšana jau tiek regulēti citos tiesību aktos, un tādēļ būtu jāpiemēro lex specialis princips. Tā kā intereses var saskaņot, nav vēlams īpaši atsaukties uz patērētāju interesēm.
Grozījums Nr. 54
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Dalībvalstis nodrošina, ka kreditora noteiktais atalgojuma veids tā darbiniekiem un attiecīgajiem kredīta starpniekiem, kā arī kredīta starpnieku noteiktais atalgojuma veids tā darbiniekiem nekavē ievērot 1. punktā noteikto prasību rīkoties, ņemot vērā patērētāja intereses. | 2. Dalībvalstis nodrošina, ka kreditora noteiktais atalgojuma veids tā darbiniekiem un attiecīgajiem kredīta starpniekiem, kā arī kredīta starpnieku noteiktais atalgojuma veids tā darbiniekiem nekavē ievērot 1. punktā noteikto prasību. |
Grozījums Nr. 55
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
a) kreditoru un kredīta starpnieku darbiniekiem ir atbilstošs zināšanu un kompetences līmenis, lai piedāvātu un piešķirtu kredītlīgumus 2. panta izpratnē vai veiktu kredīta starpniecības darbības, kā noteikts 3. panta e) punktā. Ja kredītlīgums attiecas arī uz saistītu papildpakalpojumu, konkrētāk, apdrošināšanas vai ieguldījumu pakalpojumu, darbiniekiem ir atbilstošs zināšanu un kompetences līmenis arī attiecībā uz šo papildpakalpojumu, lai ievērotu Direktīvas 2004/39/EK 19. panta un Direktīvas 2002/92/EK 4. panta prasības. | svītrots |
Pamatojums
Patērētāju aizsardzības nolūkā ir pietiekami reglamentēt prasības attiecībā uz vadošo darbinieku kompetenci, un tie savukārt būs atbildīgi par to, ka pārējam personālam ir vajadzīgās kompetences, lai pildītu savus uzdevumus. Šāds risinājums arī būtu saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem. Reglamentēt minimālās prasības attiecībā uz personāla kompetenci būtu nesamērīgi.
Grozījums Nr. 56
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) tām fiziskām personām kreditoru un kredīta starpnieku vadībā, kuras ir vai nu atbildīgas par starpniecību, vai piedalās starpniecības procesā, konsultāciju sniegšanā vai kredītlīgumu apstiprināšanā, ir atbilstošs zināšanu un kompetences līmenis saistībā ar kredītlīgumiem; | b) tām fiziskām personām, kuras pie kreditoriem un kredīta starpniekiem pilda vadošas funkcijas un kuras ir vai nu atbildīgas par starpniecību, vai piedalās starpniecības procesā, konsultāciju sniegšanā vai kredītlīgumu apstiprināšanā, ir atbilstošs zināšanu un kompetences līmenis saistībā ar kredītlīgumiem. |
| Šā panta 1. punktā minētajām personām ir pienākums pastāvīgi piedalīties profesionālās kvalifikācijas celšanas pasākumos, lai pilnveidotu savas zināšanas un kompetenci. |
| Kredīta starpnieku vadības struktūras nodrošina, ka darbiniekiem ir attiecīgo pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas un kompetence. |
Grozījums Nr. 57
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
c) kreditori un kredīta starpnieki tiek uzraudzīti, lai novērtētu, vai pastāvīgi tiek ievērotas 1. punkta a) un b) apakšpunkta prasības. | c) kompetentā iestāde uzrauga kreditorus un kredīta starpniekus, lai novērtētu, vai pastāvīgi tiek ievērotas 1. punkta a) un b) apakšpunkta prasības. |
Grozījums Nr. 58
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 1.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.a Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētais kompetences prasību minimums tiek noteikts saskaņā ar II pielikuma A daļā minētajiem principiem. |
Grozījums Nr. 59
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Saskaņā ar 26. pantu un ievērojot 27. panta un 28. panta nosacījumus, Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras noteikt šā panta 1. punktā un 2. punktā paredzētās prasības, proti, atbilstošā zināšanu un kompetences līmeņa obligātās prasības. | svītrots |
Grozījums Nr. 60
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| Šis pienākums nav spēkā, ja valsts tiesību aktos ir noteikts, ka kredītlīgumu reklāmā, kurā nav norādīta procentu likme vai summas, kas raksturotu ar kredītu saistītās izmaksas patērētājam šā punkta pirmās daļas izpratnē, ir jānorāda gada faktiskā procentu likme. |
Pamatojums
Pielāgojums Patēriņa kredīta direktīvas 4. panta 1. punktam.
Grozījums Nr. 61
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Standartinformācijā skaidrā, lakoniskā un viegli uztveramā veidā ar raksturīga piemēra palīdzību norāda turpmāko: | 2. Standartinformācijā skaidrā, lakoniskā un viegli uztveramā veidā ar uzskatāma piemēra palīdzību norāda šādus elementus: |
Pamatojums
Pielāgojums Patēriņa kredīta direktīvas 4. panta 2. punktam.
Grozījums Nr. 62
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) to, ka reklamētais produkts ir kredītlīgums un attiecīgajos gadījumos tas tiek nodrošināts ar hipotēku, ar citu līdzvērtīgu ķīlu, ko bieži lieto dalībvalstī mājokļa īpašuma kredīta nodrošināšanai, vai arī citu tiesību, kas saistīta ar mājokļa īpašumu; | svītrots |
Pamatojums
Hipotekāros kredītlīgumus parasti nenoslēdz, balstoties tieši uz reklāmu. Tirgus pētījumi liecina, ka patērētāji no hipotekāro kredītu reklāmām atceras tikai nelielu informācijas daļu, tādēļ efektīvāk būtu koncentrēties uz dažiem pamatprincipiem.
Grozījums Nr. 63
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts
| ||
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums | |
c) aizņēmuma procentu likmi, norādot, vai tā ir fiksēta vai mainīga, vai abas, kā arī informāciju par jebkuru papildmaksu, kas iekļauta kredīta kopējās izmaksās patērētājam; | c) aizņēmuma procentu likmi, norādot, vai tā ir fiksēta vai mainīga, vai fiksēta un mainīga, kā arī informāciju par jebkuru papildmaksu, kas iekļauta kredīta kopējās izmaksās patērētājam; gada faktiskā procentu likme reklāmā jānorāda vismaz tikpat pamanāmi kā cita skaitliskā informācija; | |
Grozījums Nr. 64
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – 1. daļa – f apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
f) kredītlīguma darbības termiņu; | f) attiecīgā gadījumā — kredītlīguma darbības termiņu; |
Pamatojums
Pielāgojums Patēriņa kredītlīgumu direktīvas 4. panta 2. punkta d) apakšpunktam.
Grozījums Nr. 65
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – 1. daļa – g apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
g) atmaksājamo daļu apmēru; | g) attiecīgā gadījumā — pa daļām veicamo maksājumu apmēru. |
Pamatojums
Pielāgojums Patēriņa kredītlīgumu direktīvas 4. panta 2. punkta f) apakšpunktam.
Grozījums Nr. 66
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – 1. daļa – h apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
h) kopējo summu, kas patērētājam jāmaksā; | svītrots |
Grozījums Nr. 67
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – 1. daļa – i apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
i) attiecīgos gadījumos brīdinājumu par nekustamā īpašuma zaudējuma risku, kad netiek izpildītas kredītlīgumā noteiktās saistības, ja kredīts nodrošināts ar hipotēku, citu līdzvērtīgu ķīlu, ko bieži lieto dalībvalstī mājokļa īpašuma kredīta nodrošināšanai, vai arī citu tiesību, kas saistīta ar mājokļa īpašumu. | svītrots |
Pamatojums
Reklāmas vajadzībām formulējums ir pārāk plašs, un tas neatbilst atbildīga patērētāja tēlam.
Grozījums Nr. 68
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – 2. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Standartinformācija, atkarībā no reklāmas un noieta pasākumu vides, ir vai nu skaidri salasāma, vai skaidri sadzirdama. | Standartinformācija, atkarībā no reklāmas un noieta pasākumu vides, ir vai nu skaidri salasāma, vai skaidri sadzirdama. |
| Jebkādai reklāmā sniegtajai informācijai ir jābūt saistītai ar reklāmā izmantoto raksturīgo piemēru. |
| Dalībvalstis pieņem kritērijus raksturīgā piemēra noteikšanai. |
Grozījums Nr. 69
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Saskaņā ar 26. pantu un ievērojot 27. panta un 28. panta nosacījumus, Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras sīkāk precizēt reklāmā iekļaujamo standartinformācijas elementu uzskaitījumu. | svītrots |
Konkrētāk, Komisija, pieņemot šādus deleģētos aktus, attiecīgos gadījumos groza šā panta 2. punkta no a) līdz i) apakšpunktā noteikto standartinformācijas elementu uzskaitījumu. |
|
Grozījums Nr. 70
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Dalībvalstis nodrošina, ka kreditori un attiecīgos gadījumos kredīta starpnieki, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju, vai elektroniskā formā vienmēr dara pieejamu vispārīgo informāciju par kredītlīgumiem.
| Dalībvalstis nodrošina, ka kreditori vienmēr sagatavo viegli pieejamu un uztveramu vispārīgo informāciju par kredītlīgumiem, izmantojot papīru vai citu pastāvīgu informācijas nesēju un/vai pēc pieprasījuma sniedzot šo informāciju elektroniskā formā, un kreditors — tiešas pārdošanas gadījumā — vai kredīta starpnieks to nodod patērētāja rīcībā. |
Pamatojums
Nav skaidrs, kurš atbild par šāda dokumenta sagatavošanu. Starpniekiem var arī nebūt pieejama visa uzskaitītā informācija. Tādēļ kreditoram jābūt atbildīgam par šīs informācijas nodrošināšanu starpniekam vai arī tiešas izplatīšanas gadījumā — tās nepastarpinātu nodošanu patērētāja rīcībā.
Grozījums Nr. 71
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
c) galvojuma veidus; | c) galvojuma veidus, tostarp informāciju par to, vai nodrošinājuma priekšmets var atrasties citā dalībvalstī; |
Grozījums Nr. 72
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – 2. daļa – g apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
g) ilustratīvu piemēru ar kopējām kredīta izmaksām patērētājam un efektīvo gada procentu likmi; | g) raksturīgu piemēru ar kopējām kredīta izmaksām patērētājam un faktisko gada procentu likmi; |
Grozījums Nr. 73
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – 2. daļa – ga apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ga) norādi par iespējamām papildu izmaksām, piemēram, hipotēkas nostiprinājuma izmaksām; |
Grozījums Nr. 74
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – 2. daļa – i apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
i) norādi, vai ir iespējama kredīta pirmstermiņa atmaksa un, ja tā ir iespējama, pirmstermiņa kredīta atmaksas nosacījumu aprakstu; | i) kredīta pirmstermiņa atmaksas nosacījumu aprakstu; |
Grozījums Nr. 75
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – 2. daļa – k apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
k) norādes par to, kā iegūt informāciju par nodokļu atvieglojumiem, kas saistīti ar kredītprocentu maksājumiem, kā arī informāciju par citām valsts subsīdijām. | svītrots |
Pamatojums
Prasība sniegt šādas norādes neatbilst atbildīga patērētāja tēlam, un tas varētu radīt arī šķērsli iekšējā tirgū. Turklāt tiek veikta pieskaņošana direktīvai par patēriņa kredītlīgumiem.
Grozījums Nr. 76
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – 2. daļa – ka apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ka) ja kredītlīgumā paredzēts, ka patērētāja veiktos maksājumus uzreiz nenovirza tiešai kredīta kopsummas dzēšanai, bet izmanto kapitāla uzkrāšanai tādos laika periodos un ar tādiem noteikumiem, kas iekļauti kredītlīgumā vai papildlīgumā, tad informācijā, kura saskaņā ar 2. punkta prasībām sniedzama pirms līguma noslēgšanas, ietver skaidru un lakonisku norādi, ka šāds kredītlīgums vai papildlīgums negarantē saskaņā ar kredītlīgumu saņemtās kopsummas atmaksu, ja vien šāda garantija netiek dota. |
Pamatojums
Pielāgojums Patēriņa kredītlīgumu direktīvas 5. panta 5. punktam.
Grozījums Nr. 77
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Dalībvalstis nodrošina, ka kreditors un attiecīgos gadījumos kredīta starpnieks tūlīt pēc tam, kad patērētājs sniedzis vajadzīgo informāciju par savām vajadzībām, finanšu situāciju un vēlmēm saskaņā ar 14. pantu, garantē patērētājam individualizētu informāciju, kas nepieciešama tirgū pieejamo kredītu salīdzināšanai, to ietekmes izvērtēšanai un pamatota lēmuma pieņemšanai par kredītlīguma slēgšanu. Šādu informāciju uz papīra vai, izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju, sniedz atbilstīgi II pielikumā minētajai Eiropas standartizētās informācijas lapai ("ESIL"). | 2. Pirms patērētājs uzņemas saistības kredītlīguma vai saistoša piedāvājuma veidā, kreditors un attiecīgos gadījumos kredīta starpnieks, saskaņā ar 14. pantu saņēmis no patērētāja vajadzīgo informāciju par viņa vajadzībām, finanšu situāciju un vēlmēm, pamatojoties uz kreditora piedāvātajiem kreditēšanas noteikumiem un attiecīgā gadījumā uz patērētāja minētajām vēlmēm un sniegtajām ziņām, laikus sniedz patērētājam individualizētu informāciju, kas tam nepieciešama, lai salīdzinātu dažādus piedāvājumus un pieņemtu pamatotu lēmumu par to, vai noslēgt kredītlīgumu. |
| Dalībvalstis nodrošina, ka patērētājs tiek informēts, vai ar veidlapu „Eiropas standartizētā informācijas lapa” (ESIL) tiek sniegts saistošs kredīta piedāvājums, cik ilgi šis piedāvājums ir spēkā un kuros punktos attiecīgā gadījumā iespējamas izmaiņas.
|
| Šādu informāciju sniedz bez maksas pēc II pielikumā dotā ESIL parauga, kā informācijas nesēju izmantojot papīru vai citu pastāvīgu informācijas nesēju. Dalībvalstis var paredzēt, ka minēto informāciju var sniegt arī cita parauga veidlapā, taču tajā jāiekļauj visa ESIL paredzētā informācija.
|
Dalībvalstis nodrošina, ka tad, kad patērētājam ir izteikts kreditoram saistošs piedāvājums, tam ir pievienota ESIL. Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka kredītlīgumu nevar noslēgt tikmēr, kamēr patērētajam nav bijis pietiekami daudz laika salīdzināt piedāvājumus, izvērtēt to ietekmi un pieņemt pamatotu lēmumu par piedāvājuma pieņemšanu, neatkarīgi no līguma noslēgšanas veida. | Dalībvalstis var paredzēt, ka iespēja pārbaudīt un apdomāt piedāvājumu patērētājam tiek nodrošināta, viņam ar likumu vai līgumā piešķirot atkāpšanās tiesības atbilstīgi Direktīvas EK/2008/48 noteikumiem. |
Uzskatāms, ka kreditors un attiecīgā gadījumā kredīta starpnieks ir izpildījuši prasības par informācijas sniegšanu patērētajam pirms distances līguma noslēgšanas, kā noteikts Direktīvas 2002/65/EK 3. pantā, ja tie ir patērētājam iesnieguši ESIL. | Uzskatāms, ka kreditors un attiecīgā gadījumā kredīta starpnieks ir izpildījuši prasības par informācijas sniegšanu patērētajam pirms distances līguma noslēgšanas, kā noteikts Direktīvas 2002/65/EK 3. pantā, ja tie ir patērētājam iesnieguši ESIL. |
Jebkura papildu informācija, kuru kreditors vai attiecīgā gadījumā kredīta starpnieks var sniegt patērētājam, iekļaujama atsevišķā dokumentā, kuru var pievienot ESIL. | Dalībvalstis var paredzēt papildu informāciju, kas sniedzama patērētājam. Šī, tāpat kā jebkura brīvprātīga papildu informācija, kuru kreditors vai attiecīgā gadījumā kredīta starpnieks sniedz patērētājam, iekļaujama atsevišķā dokumentā, kuru var pievienot ESIL. |
Pamatojums
Pielāgojums Patēriņa kredītlīgumu direktīvai; turklāt jāatzīmē, ka starp dalībvalstīm pastāvošo ievērojamo atšķirību dēļ patērētāju aizsardzības nodrošināšanai var būt vajadzīga visai atšķirīga informācija.
Grozījums Nr. 78
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 3. punkts – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Saskaņā ar 26. pantu un ievērojot 27. panta un 28. panta nosacījumus, Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras grozīt šā panta 1. punktā noteiktos standartinformācijas elementus, kā arī II pielikumā norādīto ESIL saturu un formātu. | Saskaņā ar 26. pantu Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras grozīt šā panta 1. punktā noteiktos standartinformācijas elementus, kā arī II pielikumā norādīto ESIL saturu un formātu. |
Grozījums Nr. 79
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 3. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
a) groza standartinformācijas elementu uzskaitījumu, kas noteikts šā panta 1. punktā; | svītrots |
Grozījums Nr. 80
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 3. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) svītro jebkuru no II pielikumā ietvertajiem informācijas elementiem; | svītrots |
Grozījums Nr. 81
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 3. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
c) papildina II pielikumā iekļauto informācijas elementu sarakstu; | svītrots |
Grozījums Nr. 82
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 5. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
5. Dalībvalstis nodrošina, ka, ja patērētājs to lūdzis, kreditors vai kredīta starpnieks tam bez maksas izsniedz kredītlīguma projekta kopiju. Šo noteikumu nepiemēro gadījumos, kad kreditors pieprasījuma brīdī nevēlas noslēgt kredītlīgumu ar patērētāju. | 5. Dalībvalstis nodrošina, ka, ja patērētājs to lūdzis, kreditors vai kredīta starpnieks tam bez maksas izsniedz kredītlīguma projekta kopiju. Šo noteikumu nepiemēro gadījumos, kad kreditors pieprasījuma brīdī nevēlas noslēgt kredītlīgumu ar patērētāju. Turklāt ir pašsaprotami, ka visu pirmslīguma informāciju kreditors vai attiecīgā gadījumā kredīta starpnieks patērētājam sniedz bez maksas. |
Grozījums Nr. 83
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 1. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Pirms jebkura no 3. panta e) punktā uzskaitīto pakalpojumu sniegšanas kredīta starpnieks patērētājam nodrošina vismaz šādu informāciju: | 1. Pirms jebkura no 3. panta e) punktā uzskaitīto pakalpojumu sniegšanas kredīta starpnieks patērētājam bez maksas nodrošina vismaz šādu informāciju: |
Grozījums Nr. 84
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 1. punkts – h apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
h) nepiesaistīto kredīta starpnieku gadījumā ziņas par komisijas naudu (ja tāda ir), kuru kreditors maksā kredīta starpniekam par tā pakalpojumiem. | h) ziņas par komisijas naudu (ja tāda ir paredzēta) vai jebkāda cita veida atlīdzību, tostarp natūrā, kuru kreditors vai kāda trešā puse maksā kredīta starpniekam par tā pakalpojumiem. |
Grozījums Nr. 85
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 1.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.a Dalībvalstis nodrošina, ka gada faktiskās procentu likmes aprēķināšanas nolūkā kredīta starpnieks attiecīgā gadījumā informē kreditoru par samaksu, kāda patērētājam jāmaksā kredīta starpniekam par tā sniegtajiem pakalpojumiem. |
Pamatojums
Sk. Patēriņa kredītlīgumu direktīvas 21. panta c) apakšpunktu.
Grozījums Nr. 86
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Saskaņā ar 26. pantu un ievērojot 27. panta un 28. panta nosacījumus, Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras atjaunināt šā panta 1. punktā noteikto uzskaitījumu ar patērētājam sniedzamajiem informācijas elementiem par kredīta starpniekiem. | svītrots |
Konkrētāk, Komisija ar šādiem deleģētajiem aktiem attiecīgā gadījumā groza šā panta 1. punktā noteiktos informācijas elementus. |
|
Grozījums Nr. 87
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Lai nodrošinātu vienotus šā panta 1. punkta piemērošanas nosacījumus, Komisija tiek pilnvarota atbilstošā gadījumā noteikt 1. punktā paredzēto informācijas elementu standartformātu un noformējumu. | svītrots |
Grozījums Nr. 88
Direktīvas priekšlikums
11. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Dalībvalstis nodrošina, ka kreditori un atbilstošā gadījumā kredīta starpnieki par plānoto kredītlīgumu (kredītlīgumiem) un visiem papildpakalpojumiem patērētājam garantē pienācīgus paskaidrojumus, lai ļautu patērētājam izvērtēt, vai plānotie kredītlīgumi atbilst viņa vajadzībām un finanšu situācijai. Pienācīgs paskaidrojums ietver individualizētu informāciju par piedāvāto kredītu iezīmēm, taču neformulē ieteikumus. Kreditori un atbilstošā gadījumā kredīta starpnieki ar visiem iespējamiem līdzekļiem rūpīgi novērtē patērētāja pieredzi un zināšanu līmeni saistībā ar kredītiem, lai ļautu kreditoram vai kredīta starpniekam noteikt patērētājam sniedzamo paskaidrojumu apjomu un ļautu šos paskaidrojumus attiecīgi pielāgot. | Dalībvalstis nodrošina, ka kreditori un atbilstošā gadījumā kredīta starpnieki patērētājam sniedz pienācīgus paskaidrojumus, lai patērētājs varētu izvērtēt, vai līgums atbilst viņa vajadzībām un finanšu situācijai, attiecīgā gadījumā izskaidrojot pirmslīguma informāciju un no ESIL iegūto informāciju, piedāvāto produktu būtiskākos raksturlielumus un to iespējamo konkrēto ietekmi uz patērētāju, tostarp informējot par sekām, kādas var iestāties, ja patērētājs nepilda maksājumu saistības. |
Šādi pienācīgi paskaidrojumi ietver arī paskaidrojumu par informāciju un noteikumiem, kas iekļauti pirmslīguma informācijā, kura jāsniedz saskaņā ar 9. pantu un 10. pantu, kā arī par sekām, ko kredītlīguma noslēgšana var radīt patērētājam, tostarp gadījumā, ja patērētājs nepilda maksājumu saistības. | Dalībvalstis var paredzēt, ka šādas palīdzības sniegšanas veids un apjoms, kā arī atbalsta sniedzēja izvēle tiek pielāgota konkrētās situācijas īpašajiem apstākļiem, kādos kredītlīgums tiek piedāvāts, personai, kurai tas tiek piedāvāts, kā arī piedāvātā kredīta veidam. |
Pamatojums
Pielāgojums Patēriņa kredītlīgumu direktīvai.
Grozījums Nr. 89
Direktīvas priekšlikums
12. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Efektīvās gada procentu likmes aprēķina vajadzībām kredīta kopējas izmaksas patērētājam nosaka, neiekļaujot papildmaksas, kuras no patērētāja iekasē par kredītlīgumā noteikto saistību nepildīšanu. | 2. Faktisko gada procentu likmi aprēķina, ņemot vērā kredīta kopējās izmaksas patērētājam, izņemot izmaksas, kuras patērētājam rodas saistībā ar kredītlīgumā noteikto saistību nepildīšanu. |
Ja kredīta saņemšanai ir obligāti nepieciešams atvērt kontu, šāda konta uzturēšanas izmaksas, izmaksas par norēķinu līdzekli, kas izmantots gan maksājumu operācijām, gan kredīta izņemšanai, un citas izmaksas, kas saistītas ar maksājumu operācijām, iekļauj kredīta kopējās izmaksās patērētājam, izņemot gadījumu, ja konta izmaksas ir nepārprotami un atsevišķi norādītas kredītlīgumā vai jebkurā citā ar patērētāju noslēgtā līgumā. | Izmaksas, kas saistītas ar konta apkalpošanu, kurā tiek reģistrētas gan maksājumu operācijas, gan kredīta izmaksas operācijas, izmaksas par norēķinu līdzekli, kas izmantots gan maksājumu operācijām šajā kontā, gan kredīta izmaksai, un citas izmaksas, kas saistītas ar maksājumu operācijām, iekļauj kredīta kopējās izmaksās patērētājam, izņemot gadījumu, ja konta atvēršana nav obligāta un ar kontu saistītās izmaksas ir nepārprotami un atsevišķi norādītas kredītlīgumā vai jebkurā citā ar patērētāju noslēgtā līgumā. |
Pamatojums
Pielāgojums Patēriņa kredītlīgumu direktīvas 19. panta 2. punktam.
Grozījums Nr. 90
Direktīvas priekšlikums
12. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Ja kredītlīgumos ietvertas klauzulas, kas pieļauj efektīvajā gada procentu likmē iekļautās aizņēmuma procentu likmes un — attiecīgā gadījumā — papildmaksu izmaiņas, bet kuras aprēķina laikā nevar noteikt kvantitatīvi, efektīvo gada procentu likmi aprēķina, pamatojoties uz pieņēmumu, ka aizņēmuma likme un papildmaksas paliks nemainīgas kredītlīguma parakstīšanas laikā noteiktajā līmenī. | 4. Ja kredītlīgumos ietvertas klauzulas, kas pieļauj faktiskajā gada procentu likmē iekļautās aizņēmuma procentu likmes un — attiecīgā gadījumā — papildmaksu izmaiņas, bet kuras aprēķina laikā nevar noteikt kvantitatīvi, faktisko gada procentu likmi aprēķina, pamatojoties uz pieņēmumu, ka aizņēmuma likme un papildmaksas paliks nemainīgas kredītlīguma parakstīšanas laikā noteiktajā līmenī. Ja sākotnējam periodam ir noteikta fiksēta aizņēmuma procentu likme, tad aizņēmuma procentu likmes pamatā ņem vismaz šo sākotnēji noteikto likmi. |
| Ja patērētājs nosauc citus papildpakalpojumu sniedzējus, kreditors un kredīta ņēmējs pārrēķina faktisko gada procentu likmi, pamatojoties uz šo papildpakalpojumu izmaksām. |
Pamatojums
Pašlaik saskaņā ar Direktīvu 2008/48/EK izmantotā aprēķina metode var patērētājiem radīt būtiskus pārpratumus. Direktīva 2008/48/EK attiecīgā gadījumā būtu jāpielāgo.
Grozījums Nr. 91
Direktīvas priekšlikums
12. pants – 5. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
5. Saskaņā ar 26. pantu un ievērojot 27. panta un 28. panta nosacījumus, Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras grozīt formulu un pieņēmumus, kas izmantojami efektīvās gada procentu likmes aprēķinā, kā noteikts I pielikumā. | 5. Saskaņā ar 26. pantu Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras grozīt formulu, ko izmanto faktiskās gada procentu likmes aprēķinā, kā noteikts I pielikumā. |
Komisija, pieņemot šādus deleģētos aktus, attiecīgā gadījumā groza I pielikumā noteikto formulu vai pieņēmumus, jo īpaši, ja šajā pantā un I pielikumā noteiktie pieņēmumi nav pietiekami, lai pēc vienotiem principiem aprēķinātu efektīvo gada procentu likmi, vai vairs nav piemēroti stāvoklim tirgū. | Komisija, pieņemot šādus deleģētos aktus, attiecīgā gadījumā groza I pielikumā noteikto formulu. |
Grozījums Nr. 92
Direktīvas priekšlikums
13. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Tomēr puses var kredītlīgumā vienoties, ka 1. punktā minēto informāciju patērētājam sniedz periodiski, ja izmaiņas aizņēmuma likmē tieši atbilst izmaiņām, kas notikušas bāzes procentu likmē, un jaunā bāzes procentu likme publiskota, izmantojot atbilstīgus līdzekļus, un informācija par jauno bāzes procentu likmi ir pieejama arī kreditora telpās. | 2. Tomēr puses var kredītlīgumā vienoties, ka 1. punktā minēto informāciju patērētājam sniedz periodiski, ja izmaiņas aizņēmuma likmē tieši atbilst izmaiņām, kas notikušas bāzes procentu likmē, un jaunā bāzes procentu likme publiskota, izmantojot atbilstīgus līdzekļus, un informācija par jauno bāzes procentu likmi ir pieejama arī kreditora telpās un tiek paziņota patērētājam personiski, norādot arī jauno ikmēneša maksājumu apmēru. Ja aizņēmuma procentu likme nav tieši saistīta ar bāzes procentu likmes izmaiņām, kreditors var turpināt periodiski informēt patērētāju par aizņēmuma procentu likmes izmaiņām, ja šādi noteikumi pastāvējuši pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā. |
Pamatojums
Dažās dalībvalstīs patērētājus par aizņēmuma likmes izmaiņām informē, vietējos laikrakstos publicējot paziņojumus par šādām izmaiņām. Ja šāda prakse attiecīgajā dalībvalstī pastāv un ir plaši atzīta, tad šai dalībvalstij vajadzētu būt tiesīgai turpināt šo sistēmu.
Grozījums Nr. 93
Direktīvas priekšlikums
13. pants – 2.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.a Ja aizdevuma procentu likmes izmaiņas tiek noteiktas kapitāla tirgos rīkotajās izsolēs un šā iemesla dēļ kreditoram nav iespējams informēt patērētāju par izmaiņām pirms to stāšanās spēkā, kreditors savlaicīgi pirms izsoles norises rakstveidā informē patērētāju par gaidāmo procedūru un paredzamo jauno aizdevuma procentu likmes līmeni. |
Pamatojums
Ja aizdevuma likmes izmaiņas tiek noteiktas kapitāla tirgos rīkotajās izsolēs, kreditors tikai pēc izsoles beigām un obligāciju pārdošanas varēs precīzi pateikt, kāda būs jaunā likme.
Grozījums Nr. 94
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka pirms kredītlīguma noslēgšanas kreditors novērtē patērētāja kredītspēju, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā, piemēram, patērētāja ienākumi, uzkrājumi, parādi un citas finanšu saistības. Šādu novērtējumu veic, pamatojoties uz vajadzīgo informāciju, ko kreditors vai attiecīgā gadījumā kredīta starpnieks ieguvis no patērētāja un no piemērotiem iekšējiem vai ārējiem avotiem, un garantē, ka novērtējumā ievērotas Direktīvas 95/46/EK 6. pantā noteiktās nepieciešamības un samērīguma prasības. Dalībvalstis nodrošina, ka kreditori nosaka atbilstošu kārtību patērētāja kredītspējas novērtēšanai. Tiek veikta regulāra šīs kartības pārskatīšana un attiecīgo šīs kartības datu atjaunināšana. | 1. Dalībvalstis nodrošina, ka pirms kredītlīguma noslēgšanas kreditors novērtē patērētāja kredītspēju, pamatojoties uz pietiekamu informāciju, ko kreditors attiecīgā gadījumā iegūst no patērētāja, un, ja nepieciešams, pamatojoties uz ziņām, kas iegūtas no attiecīgas datubāzes. Dalībvalstis nodrošina, ka kreditori nosaka atbilstošu kārtību patērētāja kredītspējas novērtēšanai. Tiek veikta regulāra šīs kārtības pārskatīšana un attiecīgo šīs kārtības datu atjaunināšana. |
Pamatojums
Nav obligātas nepieciešamības atkāpties no Patēriņa kredītlīgumu direktīvā paredzētajiem noteikumiem, jo šajā jomā pastāv citi instrumenti, piemēram, Kapitāla prasību direktīva (Direktīva 2006/0049/EK) un Direktīva par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (Direktīva 2006/0048/EK).
Grozījums Nr. 95
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
a) ja kredītspējas novērtējums liecina, ka patērētājs nespēs veikt kredīta atmaksu visā kredītlīguma darbības laikā, kreditors kredītu atsaka; | svītrots |
Grozījums Nr. 96
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) ja kredīta pieteikums tiek noraidīts, kreditors informē patērētāju par atteikuma iemesliem nekavējoties un bez maksas; | b) ja kredīta pieteikums tiek noraidīts, kreditors to nekavējoties un bez maksas dara zināmu patērētājam; |
Pamatojums
Informācijas sniegšana par atteikuma iemesliem varētu izraisīt to, ka patērētāji maina pieteikumā ietverto informāciju un sniedz nepatiesas ziņas.
Grozījums Nr. 97
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
d) ja kredīta pieteikums tiek noraidīts datubāzes datu vai to trūkuma dēļ aplūkotajā datubāzē, kreditors nekavējoties un bez maksas patērētājam dara zināmu aplūkotās datubāzes nosaukumu, informāciju par tās datu kontrolieri, kā arī attiecīgos gadījumos informē patērētāju par viņa tiesībām piekļūt datubāzei un tiesībām labot datus minētajā datubāzē; | d) ja kredīta pieteikums tiek noraidīts, pamatojoties uz datubāzē iegūtām ziņām, kreditors nekavējoties un bez maksas informē patērētāju par datubāzes izmantošanas rezultātiem un sniedz ziņas par attiecīgo datubāzi; |
Pamatojums
Pielāgojums Patēriņa kredītlīgumu direktīvai.
Grozījums Nr. 98
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
e) Neskarot Direktīvas 95/46/EK 12. pantā noteiktās vispārējās piekļuves tiesības, ja kredīta pieteikums tiek noraidīts, pamatojoties uz automatizētu lēmumu vai lēmumu, kas balstīts uz automatizētu kredītspējas novērtējumu, kreditors nekavējoties un bez maksas to dara zināmu patērētājam, kā arī izskaidro patērētājam automatizēta lēmumu pieņemšanas procesa loģiku; | e) neskarot Direktīvas 95/46/EK 12. pantā noteiktās vispārējās piekļuves tiesības, ja kredīta pieteikums tiek noraidīts, pamatojoties uz automatizētu lēmumu vai lēmumu, kas balstīts uz automatizētu kredītspējas novērtējumu, kreditors nekavējoties un bez maksas to dara zināmu patērētājam; |
Grozījums Nr. 99
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 2. punkts – f apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
f) patērētājam ir iespēja pieprasīt, lai šāds lēmums tiktu pārskatīts manuāli. | svītrots |
Pamatojums
Nav skaidrs, kādu pievienoto vērtību šis noteikums var nodrošināt patērētājiem.
Grozījums Nr. 100
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Dalībvalstis nodrošina, ka, ja puses apsver patērētājam pieejamā kredīta apjoma palielināšanu pēc kredītlīguma noslēgšanas, tiek atjaunināta kreditora rīcībā esošā finanšu informācija par patērētāju, un pirms jebkura ievērojama kopējā kredīta apjoma palielinājuma tiek atkārtoti novērtēta patērētāja kredītspēja. | 3. Dalībvalstis nodrošina, ka, ja patērētājs lūdz palielināt kredīta apmēru pēc kredītlīguma noslēgšanas, pirms kredīta apmēra ievērojama palielinājuma tiek atjaunināta kreditora rīcībā esošā finanšu informācija par patērētāju, un tiek atkārtoti novērtēta patērētāja kredītspēja. |
Pamatojums
Kredīta kopējais apmērs var palielināties arī aizņēmuma likmju izmaiņu dēļ. Vajadzētu precizēt, ka finansiālā informācija būtu jāatjaunina tikai tad, ja patērētājs lūdz palielināt kredīta apmēru.
Grozījums Nr. 101
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Papildus pietērētāja kredītspējas novērtējumam dalībvalstis nodrošina, ka kreditori un kredīta starpnieki iegūst vajadzīgo informāciju par patērētāja personisko un finanšu situāciju, viņa vēlmēm un mērķiem, un izvērtē pietiekami lielu kredītlīgumu skaitu no sava produktu klāsta, lai noteiktu tos, kas patērētājam nav nepiemēroti, ņemot vērā viņa vajadzības, finanšu situāciju un personīgos apstākļus. Šādi apsvērumi balstāmi uz konkrētajam laikposmam atbilstoši atjauninātu informāciju, kā arī uz pamatotiem pieņēmumiem saistībā ar patērētāja situāciju plānotā kredītlīguma darbības laikā. | svītrots |
Pamatojums
Šis punkts jāsvītro datu aizsardzības prasību dēļ.
Grozījums Nr. 102
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 5. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
5. Saskaņā ar 26. pantu un ievērojot 27. panta un 28. panta nosacījumus, Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras definēt un grozīt tos kritērijus, kas ņemami vērā kredītspējas novērtēšanas procesā, kā noteikts šā panta 1. punktā, kā arī, lai nodrošinātu to, ka kredītprodukti nav patērētājam nepiemēroti, kā noteikts šā panta 4. punktā. | svītrots |
Grozījums Nr. 103
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 1. un 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka patērētāji kreditoriem un atbilstošā gadījumā kredīta starpniekiem sniedz pilnīgu un patiesu informāciju par savu finanšu situāciju un personīgajiem apstākļiem kredīta pieteikuma procesa kontekstā. Šāda informācija vajadzības gadījumā jāpamato ar dokumentāriem pierādījumiem no neatkarīgi pārbaudāmiem avotiem. | 1. Dalībvalstis nodrošina, ka kreditori un atbilstošā gadījumā kredīta starpnieki kredīta pieteikuma izskatīšanas gaitā pieprasa no patērētājiem visu nepieciešamo informāciju par viņu finanšu situāciju un personīgajiem apstākļiem. |
2. Attiecībā uz informāciju, kas patērētājam jānodrošina, lai kreditors varētu veikt sīku patērētāja kredītspējas novērtējumu un pieņemt lēmumu par kredīta piešķiršanu, dalībvalstis nodrošina, ka kreditori pirmslīguma stadijā patērētajam skaidri norāda, kāda informācija jāiesniedz, tostarp attiecīgos gadījumos no neatkarīgi pārbaudāmiem avotiem. Dalībvalstis arī nodrošina, ka kreditori patērētājam norāda precīzu šādas informācijas iesniegšanas termiņu. | Kreditors vai kredīta starpnieks patērētāju laikus informē, kādu kreditoram nepieciešamo informāciju, tostarp neatkarīgi pārbaudāmas ziņas, un kādos termiņos patērētājam ir pienākums iesniegt, lai kreditors varētu veikt prasīto patērētāja kredītspējas novērtējumu un pieņemt lēmumu par kredīta piešķiršanu vai atteikumu. |
Turklāt dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad patērētājs izvēlas neiesniegt kredītspējas novērtēšanai vajadzīgo informāciju, kreditors vai kredīta starpnieks brīdina patērētāju, ka tie nespēj veikt kredītspējas novērtēšanu, un tādēļ kredītu var nepiešķirt. Šo brīdinājumu var sniegt standarta formātā. |
|
Grozījums Nr. 104
Direktīvas priekšlikums
16. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Saskaņā ar 26. pantu un ievērojot 27. panta un 28. panta nosacījumus, Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras definēt vienotus kredītreģistrācijas kritērijus un datu apstrādes nosacījumus, kas piemērojami šā panta 1. punktā minētajām datubāzēm. | svītrots |
Konkrētāk, šādos deleģētajos aktos nosaka šādām datubāzēm piemērojamo reģistrācijas slieksni un sniedz šādās datubāzēs izmantoto pamatjēdzienu saskaņotas definīcijas . |
|
Grozījums Nr. 105
Direktīvas priekšlikums
17. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Šīs direktīvas mērķiem „konsultācijas” ir no kredīta piešķiršanas neatkarīgs pakalpojums. Šāds pakalpojums var tikt piedāvāts kā konsultācija tikai tad, ja patērētājam ir skaidri pakalpojuma sniedzēja atalgojuma principi. | 1. Šīs direktīvas mērķiem „konsultācijas” ir no kredīta piešķiršanas neatkarīgs pakalpojums. Īpašu maksu par konsultācijām var pieprasīt tikai tad, ja patērētājs iepriekš ir informēts par pienākumu veikt šādu samaksu un par tās aprēķināšanu. |
Grozījums Nr. 106
Direktīvas priekšlikums
17. pants – 2. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Dalībvalstis nodrošina, ka kreditors vai kredīta starpnieks konkrētā darījuma kontekstā informē patērētāju par to, vai konsultācija tiek vai tiks sniegta. To iespējams izdarīt, papildinot pirmslīguma informāciju. Gadījumos, kad patērētājiem tiek sniegta konsultācija, dalībvalstis papildus 5. pantā un 6. pantā noteiktajām prasībām nodrošina, ka kreditori un kredīta starpnieki: | 2. Dalībvalstis nodrošina, ka kreditors vai kredīta starpnieks konkrētā darījuma kontekstā informē patērētāju par to, vai viņam tiks sniegta konsultācija, un attiecīgā gadījumā norāda maksu, kuru patērētājam vajadzēs samaksāt par šādu konsultāciju. To iespējams izdarīt, papildinot pirmslīguma informāciju. Gadījumos, kad patērētājiem tiek sniegta konsultācija, dalībvalstis papildus 5. pantā un 6. pantā noteiktajām prasībām nodrošina, ka kreditori un kredīta starpnieki: |
Pamatojums
Formulējuma precizējums, lai nepārprotami tiktu nošķirti gadījumi, kad konsultācijas netiek sniegtas un kad tās tiek sniegtas.
Grozījums Nr. 107
Direktīvas priekšlikums
17. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
a) apsver pietiekami lielu tirgū pieejamo kredītlīgumu skaitu, kas ļautu ieteikt patērētāja vajadzībām, finanšu situācijai un personiskajai situācijai vispiemērotākos kredītlīgumus. | a) informē patērētāju par apsvērtajiem kredītlīgumu variantiem, lai patērētājs saprastu, uz kādiem apsvērumiem balstīts ieteikums par patērētāja vajadzībām, finanšu situācijai un personiskajiem apstākļiem piemērotiem kredītlīgumiem. |
Grozījums Nr. 108
Direktīvas priekšlikums
18. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka patērētajam ir likumiskas vai līgumiskas tiesības izpildīt savas kredītlīgumā noteiktās saistības pirms šā līguma termiņa beigām. Šādos gadījumos viņam ir tiesības uz kredīta kopējo izmaksu samazinājumu, kas veidojas no procentiem un izmaksām līguma atlikušajā termiņā. | 1. Dalībvalstis nodrošina, ka patērētajam ir likumiskas vai līgumiskas tiesības pilnībā vai daļēji izpildīt savas kredītlīgumā noteiktās saistības pirms šā līguma termiņa beigām. Šādos gadījumos viņam ir tiesības uz kredīta kopējo izmaksu samazinājumu, kas veidojas no procentiem un izmaksām līguma atlikušajā termiņā. |
Pamatojums
Pielāgojums Patēriņa kredītlīgumu direktīvas 16. panta 1. punktam. Ir svarīgi, lai patērētājam būtu tiesības uz aizdevuma daļas pirmstermiņa atmaksu.
Grozījums Nr. 109
Direktīvas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Dalībvalstis var noteikt, ka 1. punktā noteikto tiesību izmantošana iespējama, ievērojot konkrētus nosacījumus. Šādi nosacījumi var ietvert tiesību izmatošanas laika ierobežojumu, atšķirīgus noteikumus atkarībā no aizņēmuma procentu likmes veida vai ierobežojumus attiecībā uz apstākļiem, kuros šīs tiesības var izmantot. Dalībvalstis var arī noteikt, ka kreditors ir tiesīgs saņemt taisnīgu un objektīvi pamatotu kompensāciju par iespējamām izmaksām, kas tieši saistītas ar kredīta pirmstermiņa atmaksu. Jebkurā gadījumā, ja pirmstermiņa atmaksa notiek laikposmā, kuram noteikta aizņēmuma likme, dalībvalstis var paredzēt, ka šo tiesību īstenošana atkarīga no patērētāja īpašas ieinteresētības. | Dalībvalstis var noteikt, ka kreditors pamatotos gadījumos ir tiesīgs saņemt taisnīgu kompensāciju par iespējamām izmaksām, kas tieši saistītas ar kredīta pirmstermiņa atmaksu. Šī kompensācija būtu jāaprēķina, izmantojot pārredzamu metodi, par kuru puses vienojušās pirms līguma parakstīšanas. |
| Patērētājam tiek sniegta nepārprotama informācija par 1. punktā minētajām tiesībām, kompensācijas apmēru un tās aprēķināšanas metodi. |
Grozījums Nr. 110
Direktīvas priekšlikums
19. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Kredīta starpniekiem 3. panta e) punktā minēto darbību veikšanai piederības dalībvalsts kompetentā iestāde piešķir licenci, kā noteikts 4. pantā. Šādu licenci piešķir, pamatojoties uz kredīta starpnieka piederības dalībvalstī noteiktajām prasībām, un tajās ietver 20. pantā noteikto profesionālo prasību izpildi. | 1. Lai kredīta starpnieki varētu veikt 3. panta e) punktā minētās darbības, tiem ir jāsaņem licence vai jābūt reģistrētiem piederības dalībvalsts kompetentajā iestādē, kā noteikts 4. pantā. Šādu licenci piešķir vai reģistrāciju izdara, pamatojoties uz kredīta starpnieka piederības dalībvalstī spēkā esošajām prasībām un kā priekšnoteikumu paredzot 6. un 21. pantā noteikto prasību izpildi. Turpmākajā tekstā izklāstītās prasības attiecībā uz licencēšanu attiecas arī uz reģistrāciju. |
Pamatojums
Raugoties no patērētāju aizsardzības viedokļa, būtiskākais ir tas, ka kredīta starpniekiem ir pienākums izpildīt 6. un 21. pantā noteiktās prasības. Tas, vai šī procedūra jādēvē par licencēšanu vai reģistrāciju, būtu jāizlemj dalībvalstīm atkarībā no to administratīvajām tradīcijām. Šajā kontekstā būtu jāatzīmē, ka saskaņā ar Direktīvu 2002/92/EK apdrošināšanas starpniekiem ir nepieciešama reģistrācija.
Grozījums Nr. 111
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt un attiecīgos gadījumos grozīt regulatīvos tehniskos standartus, lai noteiktu minimālo summu, par kuru apdrošināma 1. punkta b) apakšpunktā minētā profesionālās darbības civiltiesiskā atbildība vai līdzvērtīga garantija. | svītrots |
Pirmajā apakšpunktā minētos regulatīvos tehniskos standartus pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 noteikumiem no 10. līdz 14. pantam. |
|
EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā paredz 1. panta b) apakšpunktā minēto profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas vai līdzvērtīgas garantijas minimālo summu, un kurš jāiesniedz Komisijā [6 mēnešu laikā no priekšlikuma pieņemšanas]. EBI pārskata un nepieciešamības gadījumā izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, ar kuru groza 1. panta b) apakšpunktā minēto profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas vai līdzvērtīgas garantijas minimālo summu, un kurš pirmo reizi jāiesniedz Komisijā [4 gadu laikā no direktīvas stāšanās spēkā] un turpmāk ik pa diviem gadiem. |
|
Grozījums Nr. 112
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 3.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 3.a Dalībvalstis ir tiesīgas ierobežot jebkādus patērētāju maksājumus kreditoriem un kredīta starpniekiem pirms kredītlīguma noslēgšanas. |
Pamatojums
Šis ir svarīgs noteikums, lai novērstu krāpšanas mēģinājumus.
Grozījums Nr. 113
Direktīvas priekšlikums
22. pants – 4. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Gadījumos, kad uzņēmējai dalībvalstij ir skaidrs un uzskatāms pamatojums secināt, ka kredīta starpnieks, kas tās teritorijā darbojas, īstenojot savu pakalpojumu sniegšanas brīvību vai ar filiāles starpniecību, pārkāpj šajā direktīvā noteiktos pienākumus, dalībvalsts par saviem konstatējumiem informē piederības dalībvalsts kompetento iestādi, kura veic attiecīgus pasākumus. Gadījumos, kad par spīti piederības dalībvalsts kompetentās iestādes veiktajiem pasākumiem kredīta starpnieks turpina darboties veidā, kas kaitē uzņēmējas dalībvalsts patērētāju interesēm vai pareizai tirgu darbībai, piemēro šādu kārtību: | 4. Gadījumos, kad uzņēmējai dalībvalstij ir skaidrs un pamatots iemesls uzskatīt, ka kredīta starpnieks, kas tās teritorijā darbojas, īstenojot savu pakalpojumu sniegšanas brīvību vai ar filiāles starpniecību, pārkāpj šajā direktīvā noteiktos pienākumus, taču uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde nav pilnvarota rīkoties, šī dalībvalsts par saviem konstatējumiem informē piederības dalībvalsts kompetento iestādi, kura veic attiecīgus pasākumus. Gadījumos, kad par spīti piederības dalībvalsts kompetentās iestādes veiktajiem pasākumiem kredīta starpnieks turpina darboties veidā, kas kaitē uzņēmējas dalībvalsts patērētāju interesēm vai pareizai tirgu darbībai, piemēro šādu kārtību: |
Pamatojums
Jānodrošina, lai uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes spētu regulēt to teritorijā veikto uzņēmējdarbību, ņemot vērā tās ietekmi uz patērētāju aizsardzību.
Grozījums Nr. 114
Direktīvas priekšlikums
24. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Neskarot licences anulēšanas procedūras vai dalībvalstu tiesības piespriest kriminālsodus, dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem nodrošina, ka var veikt attiecīgos administratīvos pasākumus vai piemērot administratīvus sodus atbildīgajām personām, ja nav ievēroti noteikumi, kas pieņemti, īstenojot šo direktīvu. Dalībvalsts nodrošina, ka šie pasākumi ir efektīvi, samērīgi un preventīvi. | Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu sankciju piemērošanu. Sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām. |
Dalībvalstis paredz sankcijas un veic vajadzīgos pasākumus, lai šīs sankcijas tiktu īstenotas, ja patērētāji apzināti sniedz nepilnīgu vai nepatiesu informāciju, lai iegūtu labvēlīgu kredītspējas novērtējumu, ja pilnīgas un patiesas informācijas iesniegšanas rezultātā kredītspējas novērtējums būtu bijis negatīvs, un tādēļ patērētāji nespēj pildīt līguma nosacījumus. |
|
Pamatojums
Pielāgojums Patēriņa kredītlīgumu direktīvas 23. pantam.
Grozījums Nr. 115
Direktīvas priekšlikums
24. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgā kompetentā iestāde dara zināmus atklātībai jebkuru pasākumu vai sodu, ko piemēro par tādu noteikumu neievērošanu, kas ir pieņemti, īstenojot šo direktīvu, izņemot gadījumus, kad šādu pasākumu vai sodu nodošana atklātībai varētu radīt nopietnus traucējumus finanšu tirgos vai nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām pusēm. | svītrots |
Pamatojums
Sk. Patēriņa kredītlīgumu direktīvas 23. pantu. Šo pasākumu vai sankciju mērķim nevajadzētu būt kādu publiski kaunināt.
Grozījums Nr. 116
Direktīvas priekšlikums
25. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek izveidotas pienācīgas un efektīvas sūdzību un tiesību aizsardzības procedūras strīdu izšķiršanai ārpustiesas kārtībā starp kreditoriem un patērētājiem, kredīta starpniekiem un patērētājiem attiecībā uz šajā regulā noteiktajām tiesībām un pienākumiem, attiecīgā gadījumā izmantojot esošās struktūras. Dalībvalstis arī nodrošina, ka visi kreditori un kredīta starpnieki pakļaujas vienai vai vairākām šādām iestādēm, kas īsteno minētās sūdzību un tiesību aizsardzības procedūras. | 1. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek ieviestas piemērotas un efektīvas ārpustiesas strīdu izšķiršanas procedūras, lai varētu izšķirt patērētāju strīdus par kredītlīgumiem; turklāt attiecīgā gadījumā jāizmanto esošās struktūras. |
Pamatojums
Pielāgojums Patēriņa kredītlīgumu direktīvas 24. pantam.
Grozījums Nr. 117
Direktīvas priekšlikums
25. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Dalībvalstis nodrošina minēto organizāciju aktīvu sadarbību pārrobežu strīdu izšķiršanā. | 2. Dalībvalstis rosina minētās struktūras sadarboties, lai izšķirtu arī pārrobežu strīdus par kredītlīgumiem. |
Pamatojums
Pielāgojums Patēriņa kredītlīgumu direktīvas 24. pantam.
Grozījums Nr. 118
Direktīvas priekšlikums
26. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Uz neierobežotu laiku pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisiju pilnvaro pieņemt 6. panta 4. punktā, 8. panta 4. punktā, 9. panta 3. punktā, 10. panta 3. punktā, 14. panta 5. punktā un 16. panta 2. punktā minētos deleģētos tiesību aktus. | 1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šā panta nosacījumus. |
2. Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto tiesību aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. | 2. Pilnvaras pieņemt 9. panta 3. punkta d) un e) apakšpunktā un 12. panta 5. punktā minētos deleģētos tiesību aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no …*. |
3. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot 27. un 28. pantā paredzētos nosacījumus. | 3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 9. panta 3. punkta d) un e) apakšpunktā un 12. panta 5. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. |
| 3.a Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. |
| 3.b Saskaņā ar 9. panta 3. punkta d) un e) apakšpunktu un 12. panta 5. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešu laikā pēc tā paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka tie iebildumus neizteiks. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. |
| _______________ |
| * Šīs direktīvas spēkā stāšanās datums. |
Grozījums Nr. 119
Direktīvas priekšlikums
27. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
27. pants | svītrots |
Deleģējuma atsaukšana |
|
1. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 6. panta 4. punktā, 8. panta 4. punktā, 9. panta 3. punktā, 10. panta 3. punktā, 14. panta 5. punktā un 16. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. |
|
2. Iestāde, kura ir uzsākusi iekšēju procedūru, lai nolemtu, vai atsaukt pilnvaru deleģējumu, vismaz vienu mēnesi pirms galīgā lēmuma pieņemšanas informē otru likumdevēju un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas, kā arī atsaukšanas iemeslus. |
|
3. Lēmums par atsaukšanu izbeidz attiecīgajā lēmumā minēto pilnvaru deleģēšanu. Tas stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā datumā, kas norādīts lēmumā. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu derīgumu. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
|
Pamatojums
Pielāgojums izdarītajiem svītrojumiem.
Grozījums Nr. 120
Direktīvas priekšlikums
28. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
28. pants | svītrots |
Iebildumi pret deleģētiem aktiem |
|
1. Eiropas Parlaments un Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu divu mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo periodu pagarina par vienu mēnesi. |
|
2. Ja, beidzoties 1. punktā minētajam periodam, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav iebildusi pret deleģēto tiesību aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas stājas spēkā tajā norādītajā datumā. Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas var stāties spēkā pirms minētā perioda beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome informējušas Komisiju par saviem plāniem necelt iebildumus. |
|
3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome iebilst pret pieņemto deleģēto aktu 1. punktā minētajā laikposmā, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, izklāsta to pamatojumu. |
|
Grozījums Nr. 121
Direktīvas priekšlikums
29. pants – virsraksts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Direktīvas obligātais raksturs | Saskaņošana un šīs direktīvas obligāta piemērošana |
Pamatojums
Sk. Patēriņa kredītlīgumu direktīvas 22. pantu.
Grozījums Nr. 122
Direktīvas priekšlikums
29. pants – -1. punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| -1. Ciktāl šajā direktīvā iekļauti saskaņoti noteikumi, dalībvalstis savos tiesību aktos nedrīkst saglabāt vai ieviest noteikumus, kas atšķiras no šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem. |
Pamatojums
Pielāgojums Patēriņa kredītlīgumu direktīvai.
Grozījums Nr. 123
Direktīvas priekšlikums
29. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Dalībvalstis īsteno nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka patērētāji nezaudē direktīvā piešķirto aizsardzību, ja par tiesību aktiem, kurus piemēro kredītlīgumam, izvēlēti trešās valsts tiesību akti. | 3. Dalībvalstis īsteno nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka patērētāji nezaudē ar šo direktīvu piešķirto aizsardzību, ja par tiesību aktiem, kurus piemēro kredītlīgumam, izvēlēti trešās valsts tiesību akti, taču minētajam kredītlīgumam ir cieša saistība ar vienas vai vairāku dalībvalstu teritorijām. |
Pamatojums
Pielāgojums Patēriņa kredītlīgumu direktīvas 22. panta 4. punktam.
Grozījums Nr. 124
Direktīvas priekšlikums
30.a pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 30.a pants |
| Pārejas pasākumi |
| Šo direktīvu nepiemēro kredītlīgumiem, kas jau ir spēkā dienā, kad stājas spēkā dalībvalstī noteiktie īstenošanas pasākumi. |
Pamatojums
Pielāgojums Patēriņa kredītlīgumu direktīvas 30. pantam.
Grozījums Nr. 125
Direktīvas priekšlikums
31. pants – 2. daļa – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
a) patērētāju apmierinātības ar ESIL novērtējumu; | a) novērtējumu par atbilstības ievērošanu ESIL, par ESIL izmantojumu patērētāju vidū, par patērētāju informētību un apmierinātību; |
Grozījums Nr. 126
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – II daļa – j apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
j) kredītlīgumiem, kuriem fiksētā aizņēmuma likme ir noteikta attiecībā uz sākotnējo laikposmu, kura beigās nosaka jaunu aizņēmuma likmi un to turpmāk periodiski atjaunina atbilstīgi saskaņotam rādītājam, gada procentu likmi aprēķina, pamatojoties uz pieņēmumu, ka fiksētā aizņēmuma likmes laikposma beigās aizņēmuma likme ir tāda pati kā gada procentu likmes aprēķināšanas laikā, pamatojoties uz saskaņotā rādītāja vērtību attiecīgā laikā. | j) kredītlīgumiem, kuriem fiksētā aizņēmuma likme ir noteikta attiecībā uz sākotnējo laikposmu, kura beigās nosaka jaunu aizņēmuma likmi un to turpmāk periodiski atjaunina atbilstīgi saskaņotam rādītājam, faktisko gada procentu likmi aprēķina, pamatojoties uz pieņēmumu, ka fiksētās aizņēmuma likmes laikposma beigās aizņēmuma likme ir tāda pati kā faktiskās gada procentu likmes aprēķināšanas laikā, pamatojoties uz saskaņotā rādītāja vērtību attiecīgā laikā, taču tā nav mazāka par fiksēto aizdevuma procentu likmi. Kredītlīgumiem, kuriem fiksētā aizņēmuma procentu likme sākotnēji ir noteikta vismaz piecu gadu laikposmam, un jo īpaši gadījumos, kad šā laikposma beigās ir plānots noteikt jaunu fiksēto likmi un vienošanās par mainīgas likmes piemērošanu ir spēkā vienīgi uz laiku, kamēr nav notikusi vienošanās par jaunu fiksēto likmi, jāņem vērā tikai sākotnējā fiksētā aizņēmuma procentu likme. |
Grozījums Nr. 127
Direktīvas priekšlikums
II pielikums – A daļa – ESIL modelis – ievadteksts – 1. rindkopa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Šis dokuments ir sagatavots [datums], atbildot uz jūsu informācijas pieprasījumu. Šis dokuments neuzliek mums pienākumu jums izsniegt aizdevumu. | Šis dokuments ir sagatavots [datums], atbildot uz jūsu informācijas pieprasījumu. Šis dokuments nav uzskatāms par juridiski saistošu piedāvājumu un neuzliek mums pienākumu jums izsniegt aizdevumu. |
Pamatojums
Ir jāprecizē, ka ESIL nav juridiski saistošs piedāvājums patērētājam.
Grozījums Nr. 128
Direktīvas priekšlikums
II pielikums – A daļa – ESIL modelis – 1. daļa – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Aizdevējs | 1. Kreditors un (attiecīgā gadījumā) kredīta starpnieks |
Pamatojums
Šīs direktīvas 9. panta 2. punktā minētais pienākums sniegt informāciju, izmantojot ESIL, attiecas arī uz kredīta starpnieku. Tādēļ tekstā ir jāiekļauj „kredīta starpnieks”.
Grozījums Nr. 129
Direktīvas priekšlikums
II pielikums – A daļa – ESIL modelis – 1. daļa – 6. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Uzraudzības iestāde: [Uzraudzības iestādes nosaukums un tīmekļa vietne] | svītrots |
Pamatojums
Šai norādei nav nekādas pievienotās vērtības, un tā varētu izraisīt neskaidrības, jo kreditors jau sniedz informāciju par sūdzību izskatīšanas iekšējo sistēmu.
Grozījums Nr. 130
Direktīvas priekšlikums
II pielikums – A daļa – ESIL modelis – 1. daļa – 7. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Kontaktpersona: [Visa kontaktpersonas kontaktinformācija] | svītrots |
Pamatojums
Nav nepieciešams iekļaut informāciju par kontaktpersonu, jo kontaktpersonas vārds aizdevuma atmaksas laikā var mainīties.
Grozījums Nr. 131
Direktīvas priekšlikums
II pielikums – A daļa – ESIL modelis – 3. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Procentu likme | 3. Procentu likme |
EGPL ir aizdevuma kopējās izmaksas, kas izteiktas kā gada procentu likme. EGPL tiek uzrādīts, lai Jūs varētu salīdzināt dažādus piedāvājumus. Jūsu aizdevuma piemērojamā EGPL ir [EGPL]. Tajā ietverti: | EGPL ir aizdevuma kopējās izmaksas, kas izteiktas kā gada procentu likme. EGPL tiek uzrādīts, lai Jūs varētu salīdzināt dažādus piedāvājumus. Jūsu aizdevuma piemērojamā EGPL ir [EGPL]. Tajā ietverti: |
Procentu likme [vērtība procentos] | Aizdevuma procentu likme [vērtība procentos] |
[Citi EGPL komponenti] | [Citi EGPL komponenti] |
Grozījums Nr. 132
Direktīvas priekšlikums
II pielikums – A daļa – ESIL modelis – 5. daļa – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
5. Katras atmaksājamās daļas apmērs | 5. Atsevišķo maksājumu apmērs pa daļām atmaksājama kredīta gadījumā |
Pamatojums
Salīdzinot oriģinālās ESIL 9. punktu par „katras atmaksājamās daļas apmēru”, šajā ESIL punktā nav ņemti vērā tādi hipotekārie aizdevumi, par kuriem līguma darbības laikā jāmaksā tikai procenti. Būtu nepieciešams, lai ESIL varētu izmantot ne vien pa daļām atmaksājamu kredītu raksturošanai, bet gan attiecināt to arī uz tādiem dažās dalībvalstīs pieejamiem hipotekārajiem kredītiem, par kuriem kredītlīguma darbības laikā jāmaksā tikai procenti, bet kredīta summas atmaksa veicama līguma darbības beigās.
Grozījums Nr. 133
Direktīvas priekšlikums
II pielikums – A daļa – ESIL modelis – 6. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
6. Ilustratīvs atmaksas grafiks | svītrots |
Šajā grafikā norādīta summa, kas maksājama katru [biežums]. |
|
Atmaksājamo daļu (kolonna [atbilstošais nr.]) veido procentu maksājumi (kolonna [atbilstošais nr.]), pamatsummas atmaksa (kolonna [atbilstošais nr.]) un atbilstošā gadījumā citas izmaksas (kolonna [atbilstošais nr.]). Attiecīgos gadījumos Izmaksas kolonnā "citas izmaksas" attiecas uz [izmaksu uzskaitījums]. Neatmaksātais kapitāls (kolonna [atbilstošais nr.]) norāda aizdevuma apjomu, kas palicis neatmaksāts pēc katras atmaksātās daļas. |
|
[Aizdevuma apmērs un valūta] |
|
[Aizdevuma ilgums] |
|
[Procentu likme] |
|
[Tabula] |
|
(Attiecīgos gadījumos) [Brīdinājums par atmaksājamo daļu mainīgo apmēru]. |
|
Pamatojums
Ņemot vērā lielo informācijas daudzumu, kas ietverts ilustratīvajā atmaksas grafikā, tiek ierosināts to pārcelt uz ESIL beigām.
Grozījums Nr. 134
Direktīvas priekšlikums
II pielikums – A daļa – ESIL modelis – 8. daļa – 1. rindkopa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(Attiecīgos gadījumos) Jūs nevarat šo aizdevumu atmaksāt pirms termiņa. | svītrots |
Grozījums Nr. 135
Direktīvas priekšlikums
II pielikums – A daļa – ESIL modelis – 14. daļa – otrais ievilkums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(Attiecīgos gadījumos) Aizdevuma procentu likme visā aizņēmuma laikā nav nemainīga. | (Attiecīgos gadījumos) Aizdevuma procentu likme visā kredītlīguma darbības laikā nav nemainīga. Pēc fiksētās procentu likmes termiņa beigām tā var ievērojami pieaugt. |
Grozījums Nr. 136
Direktīvas priekšlikums
II pielikums – A daļa – ESIL modelis – 14. daļa – piektais ievilkums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Jums būs jāsedz arī citi nodokļi un izmaksas (attiecīgos gadījumos), piemēram, maksājumi notāram. | Jums būs jāsedz arī citi ar kredītnodrošinājumu saistīti nodokļi un izmaksas (attiecīgos gadījumos), piemēram, reģistrācijas maksas un maksājumi notāram. |
Grozījums Nr. 137
Direktīvas priekšlikums
II pielikums – A daļa – ESIL modelis – 14. daļa – astotais ievilkums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| Ja veiktie maksājumi uzreiz netiek tieši novirzīti kredīta kopsummas dzēšanai, bet izmantoti kapitāla uzkrāšanai, jāatzīmē, ka kredītlīgums vai papildlīgums negarantē saskaņā ar kredītlīgumu saņemtās kopsummas atmaksu, izņemot gadījumus, ja šāda garantija ir dota. |
Grozījums Nr. 138
Direktīvas priekšlikums
II pielikums – A daļa – ESIL modelis – 14.a daļa (jauna)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 14.a Ilustratīvs kredīta atmaksas grafiks |
| Šajā grafikā norādīta summa, kas maksājama katru [biežums]. |
| Maksājumos ([atbilstošais nr.] kolonna) ietilpst: procentu maksājumi ([atbilstošais nr.] kolonna), kredīta pamatsummas atmaksa ([atbilstošais nr.] kolonna) un attiecīgā gadījumā citas izmaksas ([atbilstošais nr.] kolonna). Attiecīgā gadījumā izmaksas kolonnā „citas izmaksas” attiecas uz [izmaksu uzskaitījums]. Neatmaksātais kapitāls ([atbilstošais nr.] kolonna) ir pēc maksājuma veikšanas atlikušais, vēl neatmaksātais aizdevuma apmērs. |
| [Aizdevuma apmērs un valūta] |
| [Aizdevuma ilgums] |
| [Procentu likme] |
| [Tabula] |
| [Brīdinājums par atmaksājamo daļu mainīgo apmēru] |
Pamatojums
Ņemot vērā lielo informācijas daudzumu, kas ietverts ilustratīvajā atmaksas grafikā, tiek ierosināts to pārcelt uz ESIL beigām.
Grozījums Nr. 139
Direktīvas priekšlikums
II pielikums – B daļa – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Lai aizpildītu ESIL, jāievēro šādas instrukcijas. | Aizpildot ESIL, jāievēro turpmāk norādītās instrukcijas un informācija jāsniedz vienkāršā, skaidrā un vidējam patērētājam saprotamā valodā. |
Pamatojums
ESIL ir jābūt saprotamai vidējam patērētājam.
Grozījums Nr. 140
Direktīvas priekšlikums
II pielikums – B daļa – 3. iedaļa – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(1) Papildus procentu likmei uzskaita visas parējās EGPL iekļautās izmaksas (norāda nosaukumu un apmēru procentos). Ja nav iespējams vai nav jēgas norādīt procentu likmi katrai no šīm izmaksām atsevišķi, kreditors norāda kopējo procentu likmi. | (1) Papildus aizņēmuma procentu likmei uzskaita visas pārējās EGPL iekļautās izmaksas (norāda nosaukumu un apmēru procentos). Ja nav iespējams vai nav jēgas norādīt procentu likmi katrai no šīm izmaksām atsevišķi, kreditors norāda kopējo procentu likmi. Ja sākotnējam laikposmam ir noteikta fiksēta aizņēmuma procentu likme un minētā laikposma beigās procentu likmi paredzēts koriģēt atbilstīgi saskaņotam rādītājam, ir skaidri jānorāda, ka aizņēmuma procentu likme un faktiskā gada procentu likme var ievērojami pārsniegt fiksēto aizņēmuma procentu likmi un sākotnējo faktisko gada procentu likmi. |
Grozījums Nr. 141
Direktīvas priekšlikums
II pielikums – B daļa – 7. iedaļa – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(2) Kreditors uzskaita arī izmaksas pa kategorijām, norādot to apmēru, saņēmēju un maksājuma veikšanas termiņu. Ja izmaksu apmērs nav zināms, kreditors norāda iespējamo amplitūdu vai aprēķina principu. | (2) Kreditors atsevišķi uzskaita arī izmaksas, norādot to apmēru, saņēmēju un maksājuma veikšanas termiņu. Ja izmaksu apmērs nav zināms, kreditors norāda iespējamo amplitūdu vai aprēķina principu. |
Grozījums Nr. 142
Direktīvas priekšlikums
II pielikums – B daļa – 7. iedaļa – 2.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (2.a) Kreditors informē patērētāju par patērētāja tiesībām brīvi izvēlēties cita pakalpojumu sniedzēja nodrošinātos papildpakalpojumus. |
Pamatojums
Patērētājs būtu pienācīgi jāinformē par tiesībām brīvi izvēlēties papildpakalpojumu sniedzēju.
Grozījums Nr. 143
Direktīvas priekšlikums
II pielikums – B daļa – 8. iedaļa – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(2) Ja par kredīta pirmstermiņa atmaksu paredzēta papildmaksa, kreditors uz to vērš aizņēmēja uzmanību un norāda attiecīgo summu. Gadījumos, kad papildmaksas apmērs par kredīta pirmstermiņa atmaksu atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, no jau atmaksātās kredīta summas vai pirmstermiņa atmaksas brīdī spēkā esošās procentu likmes, kreditors norāda, kādā veidā tiks aprēķināta šī papildmaksa. Kreditors tad pievieno vismaz divus ilustratīvus piemērus, lai aizņēmējam parādītu papildmaksas apjomu dažādu varbūtējo scenāriju gadījumā. | (2) Ja par kredīta pirmstermiņa atmaksu paredzēta kompensācija, kreditors uz to vērš aizņēmēja uzmanību un norāda šādas kompensācijas apmēru. Ja kompensācijas apmērs ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, no jau atmaksātās kredīta summas vai pirmstermiņa atmaksas brīdī spēkā esošās procentu likmes, kreditors norāda, kādā veidā tiks aprēķināta šī kompensācija. Kreditors tad pievieno vismaz divus ilustratīvus piemērus, lai aizņēmējam parādītu kompensācijas apjomu dažādu varbūtējo scenāriju gadījumā. |
Pamatojums
Pielāgojums ierosinātajiem grozījumiem.
Grozījums Nr. 144
Direktīvas priekšlikums
IIa pielikums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| IIa pielikums |
| Kompetences prasību minimums |
| 1. Kreditoru un kredīta starpnieku personāla minimālās kompetences prasībās ietver šādas prasības: |
| a) pienācīgas zināšanas par hipotekārajiem produktiem un papildu pakalpojumiem, kurus parasti piedāvā kopā ar hipotekārajiem produktiem; |
| b) pienācīga to dalībvalstu tiesību aktu pārzināšana, kurās produkts tiek izplatīts; |
| c) pienācīgas zināšanas un izpratne par nekustamā īpašuma iegādes norisi dalībvalstī, kurās produkts tiek izplatīts; |
| d) pienācīgas zināšanas par kredīta nodrošinājuma novērtējumu; |
| e) pienācīgas zināšanas par zemesgrāmatu organizāciju un darbību dalībvalstī, kurā atrodas nodrošinājuma priekšmets; |
| f) atbilstošs kompetences līmenis finanšu un ekonomikas jautājumos; |
| g) atbilstošas zināšanas par ētiku; |
| h) spēja novērtēt aizņēmēja kredītspēju. |
| 2. Zināšanu un kompetences atbilstību novērtē, pamatojoties uz: |
| a) atzītu kvalifikāciju, piemēram, diplomiem, zinātnisko grādu, profesionālo apmācību, kompetences pārbaudēm, vai |
| b) profesionālo pieredzi, nosakot ar kredītu produktu izstrādi, izplatīšanu vai starpniecību saistītās jomās nostrādāto gadu skaitu. |
| 3. Dalībvalstis var noteikt atšķirīga līmeņa profesionālās prasības kreditoru personālam, kredīta starpnieku personālam un to vadošajiem darbiniekiem. |
PROCEDŪRA
Virsraksts | Kredītlīgumi saistībā ar mājokļa īpašumu | |||
Atsauces | COM(2011)0142 – C7-0085/2011 – 2011/0062(COD) | |||
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē | ECON 10.5.2011 |
|
|
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē | IMCO 10.5.2011 |
|
|
|
Komiteju iesaistīšanas procedūra - datums, kad paziņoja plenārsēdē | 29.9.2011 |
|
|
|
Izskatīšana komitejā | 24.5.2011 | 12.7.2011 | 5.10.2011 | 22.11.2011 |
Pieņemšanas datums | 25.1.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 33 3 1 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Pablo Arias Echeverría, Adam Bielan, Cristian Silviu Buşoi, Jorgo Chatzimarkakis, Sergio Gaetano Cofferati, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, Cornelis de Jong, Vicente Miguel Garcés Ramón, Evelyne Gebhardt, Małgorzata Handzlik, Iliana Ivanova, Philippe Juvin, Sandra Kalniete, Eija-Riitta Korhola, Edvard Kožušník, Kurt Lechner, Toine Manders, Hans-Peter Mayer, Phil Prendergast, Mitro Repo, Robert Rochefort, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Mario Borghezio, Frank Engel, Ildikó Gáll-Pelcz, Anna Hedh, Liem Hoang Ngoc, María Irigoyen Pérez, Emma McClarkin, Kyriacos Triantaphyllides | |||
12.10.2011
JuridiskāS komitejaS ATZINUMS
Ekonomikas un monetārajai komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa īpašumu
( COM(2011)0142 – C7‑0085/2011 – 2011/0062(COD) )
Atzinumu sagatavoja: Alexandra Thein
ĪSS PAMATOJUMS
Atzinuma sagatavotājai ir ievērojamas šaubas par to, ka priekšlikumu var uzskatīt par efektīvu instrumentu finanšu krīzes apkarošanai, kā tas tiek apgalvots COM tekstā. Strīdīgs ir arī jautājums par to, vai var izveidot iekšējo tirgu mājokļu nekustamā īpašuma kredītiem. Vispirms būtu jādomā par iekšēja tirgus izveidošanu uzņēmējdarbībai paredzēto nekustamo īpašumu kredītiem. Attiecībā uz mājokļu nekustamo īpašumu kredītiem tirgu ļoti lielā mērā nosaka vietējie apstākļi, un ir nepieciešamība saņemt konsultāciju tieši vietējā mērogā. Tas jo īpaši attiecas uz personām, kas nekustamo īpašumu iegādājas pirmo reizi, proti, uz ģimenēm, kuras iegādājas savu pirmo mājokli un kuras tāpēc jo īpaši nepieciešams aizsargāt. Tāpēc pārrobežu pieprasījums ir ļoti neliels. Īpaši lieli ir ar valodu saistītie šķēršļi. Grūtības izriet arī no tā, ka pastāv lielas atšķirības dalībvalstu tiesiskajā regulējumā, jo īpaši saistībā ar lietu tiesībām, bet arī attiecībā uz tiesību aktiem, kas reglamentē maksātnespēju un nodokļus.
Tālab atzinuma sagatavotāja uzskata, ka ir apšaubāmi, vai ir nepieciešams detaļās tik precīzs regulējums un vai ar ierosinātajiem pasākumiem patiešām var panākt noteikto mērķi — finanšu krīzes apkarošanu.
Turklāt šķiet, ka Komisijas priekšlikums ievērojamā apjomā ir jāpārstrādā.
Galvenie jautājumi, uz kuriem attiecas kritika, ir šādi:
– norobežošana, respektīvi, pārklāšanās ar Patēriņa kredīta direktīvu. Virkne dalībvalstu lielā mērā jau ir īstenojušas Patēriņa kredīta direktīvu un pieņēmušas noteikumus, uz kuriem attiecas šīs direktīvas piemērošanas joma. Kaut vai tikai šā iemesla dēļ noteikumiem būtu jāatšķiras no Patēriņa kredīta direktīvas tikai tajos punktos, kur tas obligāti nepieciešams, ņemot vērā regulējamo priekšmetu. Pretējā gadījumā tiek saglabātas divas sistēmas, un būs skaidri viena no otras jānorobežo. Tas rada ievērojamu un nepamatotu birokrātisku apgrūtinājumu. Arī patērētāju nevajadzētu pārpludināt ar papildu informāciju, ja to neprasa regulējamais priekšmets;
– Eiropas likumdevējam nebūtu bez īpašas vajadzības jāiejaucas valstu spēkā esošajā iestāžu struktūrā. Nav saprotams, kāpēc, piemēram, kredītu starpnieku uzraudzība būtu jāveic iestādēm, kas ietilpst to iestāžu starpā, kas regulā minētas kā kompetentās iestādes Eiropas banku uzraudzības iestādes izveidošanai;
– deleģētie akti. Tiesību aktu pieņemšanas pilnvarojuma apjoms Komisijas priekšlikumā pārsniedz LESD 290. pantā paredzēto pamatu, un to vajadzētu ierobežot, atbilstoši Patēriņa kredīta direktīvai attiecinot tikai uz efektīvās gada procentu likmes jomu.
GROZĪJUMI
Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1
Direktīvas priekšlikums
Virsraksts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa īpašumu | Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa īpašumu |
Pamatojums
Atbilstoši Patēriņa kredīta direktīvas nosaukumam ir jāprecizē, ka šī direktīva attiecas uz patērētāju līgumiem.
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
2. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(2) Saskaņā ar Līgumu iekšējais tirgus ir teritorija bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta preču un pakalpojumu brīva aprite, un brīvība veikt uzņēmējdarbību. Ir būtiski panākt pārredzamāku un efektīvāku kredītu tirgus attīstību šajā teritorijā, lai veicinātu pārrobežu darbības attīstību un radītu mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumu iekšējo tirgu. Pastāv būtiskas atšķirības dažādu dalībvalstu tiesību aktos attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu, piešķirot mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumus, kā arī veicot kredīta starpnieku un iestāžu, kas nav kredītiestādes un nodarbojas ar mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumu piedāvāšanu, regulēšanu un uzraudzību. Šādas atšķirības rada šķēršļus, kas ierobežo pārrobežu darbības piedāvājuma un pieprasījuma ziņā, tādējādi samazinot konkurenci un izvēli tirgū, palielinot kreditēšanas izmaksas pakalpojuma sniedzējiem un pat neļaujot tiem veikt uzņēmējdarbību. | (2) Saskaņā ar Līgumu iekšējais tirgus ir teritorija bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta preču un pakalpojumu brīva aprite, un brīvība veikt uzņēmējdarbību. Ir būtiski panākt pārredzamāku un efektīvāku kredītu tirgus attīstību šajā teritorijā, lai veicinātu pārrobežu darbības attīstību. Pastāv būtiskas atšķirības dažādu dalībvalstu tiesību aktos attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu, piešķirot mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumus, kā arī veicot kredīta starpnieku un iestāžu, kas nav kredītiestādes un nodarbojas ar mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumu piedāvāšanu, regulēšanu un uzraudzību. Šādas atšķirības rada šķēršļus, kas ierobežo pārrobežu darbības piedāvājuma un pieprasījuma ziņā, tādējādi samazinot konkurenci un izvēli tirgū. |
Pamatojums
Tirgu mājokļu īpašuma kredītiem lielā mērā nosaka vietējie apstākļi. Tieši personām, kas mājokļa īpašumu iegādājas pirmo reizi, jo īpaši nepieciešama konsultācija, un tās šādu konsultāciju meklēs vietējā apkārtnē.
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
3. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(3) Finanšu krīze ir parādījusi, ka tirgus dalībnieku bezatbildīga rīcība var graut finanšu sistēmas pamatus, izraisot visu iesaistīto personu, it īpaši patērētāju, neuzticēšanos un, iespējams, radot smagas sociālās un ekonomiskās sekas. Daudzi patērētāji ir zaudējuši uzticību finanšu sektoram un kredītņēmēji aizvien vairāk piedzīvo grūtības, atmaksājot savus aizņēmumus, kā arī pieaug saistību nepildīšanas un piespiedu pārdošanas gadījumu skaits. Ņemot vērā problēmas, kas kļuva jūtamas finanšu krīzes rezultātā, un saistībā ar centieniem nodrošināt efektīvu un konkurētspējīgu iekšējo tirgu, Komisija ir ierosinājusi pasākumus attiecībā uz mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumiem, tostarp nodrošinot uzticamu kredītu starpniecības struktūru, ņemot vērā mērķi izveidot atbildīgus un uzticamus tirgus nākotnē un atjaunot patērētāju uzticēšanos. | svītrots |
Pamatojums
Cīņa pret finanšu krīzi un turpmāku krīžu novēršana patiešām ir prioritārs mērķis. Tomēr saistība ar iesniegto direktīvas priekšlikumu nav konstatējama jau laika apsvērumu dēļ vien (Zaļā grāmata sagatavota 2005. gadā, bet finanšu krīze sākās 2008. gada beigās).
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
4. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(4) Ietekmes novērtējumā ir konstatēta virkne problēmu ES hipotekārajā tirgū saistībā ar bezatbildīgu aizdošanu un aizņemšanos pirmslīguma stadijā un kredīta starpnieku un iestāžu, kas nav kredītiestādes, bezatbildīgas rīcības iespējamā sfēra. Dažas problēmas konstatētas saistībā ar aizdevumiem, kuri denominēti ārvalstu valūtā un kurus patērētāji iegādājušies šajā valūtā, lai gūtu labumu no piedāvātās procentu likmes, taču bez atbilstošas izpratnes par valūtas risku. Šīs problēmas izraisa tirgus un regulatīvie trūkumi, kā arī citi faktori, piemēram, vispārējā ekonomikas situācija un zemais izpratnes līmenis finanšu jomā. Citu problēmu vidū ir neefektīvi un nekonsekventi reģistrācijas, licencēšanas un uzraudzības režīmi attiecībā uz kredīta starpniekiem un iestādēm, kas nav kredītiestādes un nodarbojas ar mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumu piedāvāšanu, vai šādu režīmu pilnīgs trūkums. Apzinātās problēmas, iespējams, var radīt ievērojamus makroekonomiskos blakusefektus, izraisīt kaitējumu patērētājiem, darboties kā ekonomiski vai juridiski šķēršļi pārrobežu darbībām un radīt nevienlīdzīgus konkurences apstākļus iesaistīto dalībnieku vidū. | (4) Ietekmes novērtējumā Komisija ir konstatējusi virkni problēmu ES hipotekārajā tirgū saistībā ar bezatbildīgu aizdošanu un aizņemšanos pirmslīguma stadijā un kredīta starpnieku un iestāžu, kas nav kredītiestādes, bezatbildīgas rīcības iespējamā sfēra. Dažas problēmas konstatētas saistībā ar aizdevumiem, kuri denominēti ārvalstu valūtā un kurus patērētāji iegādājušies šajā valūtā, lai gūtu labumu no piedāvātās procentu likmes, taču bez atbilstošas izpratnes par valūtas risku. Šīs problēmas izraisa tirgus un regulatīvie trūkumi, kā arī citi faktori, piemēram, vispārējā ekonomikas situācija un zemais izpratnes līmenis finanšu jomā. Citu problēmu vidū Komisija ir konstatējusi neefektīvus un nekonsekventus reģistrācijas, licencēšanas un uzraudzības režīmus attiecībā uz kredīta starpniekiem un iestādēm, kas nav kredītiestādes un nodarbojas ar mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumu piedāvāšanu, vai šādu režīmu pilnīgu trūkumu. |
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
5. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(5) Lai veicinātu tāda funkcionējoša iekšējā tirgus rašanos, kurā ir augsts patērētāju aizsardzības līmenis mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumu jomā, vairākās jomās ir jāizveido saskaņota Savienības struktūra. Turklāt ir jāizveido saskaņoti standarti ar mērķi nodrošināt to, ka patērētājiem, kuri vēlas noslēgt mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumus, ir iespējams to veikt ar pārliecību, ka iestādes, ar kurām tie sadarbojas, veic savu darbu profesionāli un atbildīgi. | (5) Lai pārbaudītu tāda funkcionējoša iekšējā tirgus potenciālu, kurā ir augsts patērētāju aizsardzības līmenis mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumu jomā, vairākās jomās varētu izrādīties, ka ir nepieciešama saskaņota Savienības struktūra. Turklāt varētu apsvērt saskaņotu standartu noteikšanu ar mērķi nodrošināt to, ka patērētājiem, kuri vēlas noslēgt mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumus, ir iespējams to veikt ar pārliecību, ka iestādes, ar kurām tie sadarbojas, veic savu darbu profesionāli un atbildīgi. Šajā sakarībā nedrīkst neņemt vērā mājokļu nekustamā īpašuma tirgus skaidri izteikto vietējo raksturu. Patērētājiem tieši šajā jomā ir ļoti nepieciešama konsultēšana uz vietas. |
Pamatojums
Ir svarīgi norādīt, ka tirgu mājokļu īpašuma kredītiem lielā mērā nosaka vietējie apstākļi. Tieši personām, kas mājokļa īpašumu iegādājas pirmo reizi, jo īpaši nepieciešama konsultācija, un tās šādu konsultāciju meklēs vietējā apkārtnē.
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
9. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(9) Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt to, ka visi patērētājiem piešķirtie kredīti tiek aizsargāti augstā līmenī. Tas attiecas uz kredītiem, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu, vai kredītiem, kas paredzēti nekustamā īpašuma iegādei dažās dalībvalstīs un kredītiem, ko piešķir ar mērķi atjaunot mājokļa īpašumu un kas nav iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīvā 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem, un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK, kas nosaka noteikumus ES līmenī attiecībā uz patēriņa kredītlīgumiem. Turklāt šo direktīvu nav jāpiemēro noteiktu veidu kredītlīgumiem, ja kredītu piešķir darba devējs saviem darbiniekiem noteiktos apstākļos, kā jau ir noteikts Direktīvā 2008/48/EK. | (9) Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt to, ka visi patērētājiem piešķirtie kredīti tiek aizsargāti augstā līmenī. Tas attiecas uz kredītiem, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu, vai kredītiem, kas paredzēti nekustamā īpašuma iegādei dažās dalībvalstīs un kredītiem, ko piešķir ar mērķi atjaunot mājokļa īpašumu un kas nav iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīvā 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem, un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK, kas nosaka noteikumus ES līmenī attiecībā uz patēriņa kredītlīgumiem. Turklāt šī direktīva nav jāpiemēro noteiktu veidu kredītlīgumiem, ja kredītu piešķir darba devējs saviem darbiniekiem noteiktos apstākļos, kā jau ir noteikts Direktīvā 2008/48/EK. To arī turpmāk, tāpat kā Direktīvu 2008/48/EK, nevajadzētu piemērot attiecībā uz tā dēvētajiem atbalsta kredītiem. |
Pamatojums
Atbalsta kredīti tiek piešķirti valsts publisko tiesību atbalsta programmu ietvaros, un tādēļ uz tiem attiecas īpaši nosacījumi, un tie tik un tā ir pakļauti valsts iestāžu uzraudzībai.
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
11.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (11a) „Patērētājam” šīs direktīvas izpratnē atbilstoši Direktīvai 2008/48/EK vajadzētu būt fiziskai personai, kas kāda no šajā direktīvā regulējamo darījumu ietvaros darbojas ar mērķi, kuru nevar attiecināt uz šīs personas profesionālo darbību vai uzņēmējdarbību. Turklāt uz darbībām, kuras ir pielīdzināmas mājokļu nekustamā īpašuma izīrēšanai uzņēmējdarbības ietvaros, piemēram, gadījumos, kad izīrēšana nodrošina iztiku, nebūtu jāattiecina šajā direktīvā paredzētie aizsardzības pasākumi. |
Pamatojums
Būtu jāprecizē, ka personas, kuras iegādājas mājokļu nekustamo īpašumu lielos apmēros izīrēšanai un ņem kredītus šim nolūkam, nav pelnījušas tāda paša veida aizsardzību kā patērētāji, un tādēļ uz šīm personām nevajadzētu attiecināt šo direktīvu.
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
11.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (11b) Lai nodrošinātu visaptverošu un augstu patērētāju aizsardzības līmeni, piešķirot kredītu, sniedzot kredīta starpniecības pakalpojumus un konsultācijas vai –— attiecīgā gadījumā — papildpakalpojumus klientiem, kreditoram un kredīta starpniekam būtu jārīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli, ņemot vērā patērētāja intereses. |
Pamatojums
Šis apsvērums piesaistīts Komisijas priekšlikuma 5. panta 1. punktam. Noteikums, kas iekļauts dispozitīvajā daļā, radītu ievērojamus šķēršļus tiesību akta īstenošanai. Tomēr, lai nodrošinātu patērētāju visaptverošu aizsardzību, šis teksts jāiekļauj apsvērumu daļā.
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
40. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(40) Lai ņemtu vērā mājokļa nekustamo īpašumu kredītu tirgus attīstību, tostarp pieejamo produktu klāstu, Komisijai jābūt pilnvarotai pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai veiktu satura grozījumus standartinformācijas elementos, ko iekļauj reklāmā, satura un formāta grozījumus Eiropas standartizētās informācijas lapā („ESIL”), satura grozījumus informācijā, kas jāatklāj, formulā un pieņēmumos, ko izmanto, lai aprēķinātu efektīvo gada procentu likmi un kritērijos, kas jāņem vērā, lai novērtētu patērētāja kredītspēju. | (40) Lai ņemtu vērā mājokļa nekustamo īpašumu kredītu tirgus attīstību, tostarp pieejamo produktu klāstu, Komisijai jābūt pilnvarotai pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai veiktu satura grozījumus formulā un pieņēmumos, ko izmanto, lai aprēķinātu efektīvo gada procentu likmi. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot priekšdarbus, attiecīgi apspriestos, arī ekspertu līmenī, un noteiktu ekspertiem pietiekami daudz laika atzinumu sagatavošanai. Sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai vajadzētu nodrošināt to, lai visi noderīgie dokumenti savlaicīgi, piemēroti un vienlaicīgi tiktu nosūtīti Eiropas Parlamentam un Padomei. Turklāt ir būtiski, ka Komisijai vienmēr būtu jānosaka pietiekami ilgs termiņš, lai stātos spēkā deleģētie akti. |
Pamatojums
Komisijai ar 290. pantu piešķirtās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus ir pārāk plašas. Ar apsvērumu tiek ņemti vērā dispozitīvajā daļā izdarītie svītrojumi. Apsvērums vēl vairāk ir pielāgots vispārējai izpratnei par deleģētajiem aktiem.
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
1. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Šīs direktīvas mērķis ir patērētāju vajadzībām noteikt struktūru atsevišķiem aspektiem dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos par kredītlīgumiem, kas attiecas uz mājokļa nekustamo īpašumu, un atsevišķiem aspektiem piesardzības un uzraudzības prasībās attiecībā uz kredīta starpniekiem un kreditoriem. | Šīs direktīvas mērķis ir patērētāju vajadzībām noteikt struktūru atsevišķiem aspektiem dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos par tādiem kredītlīgumiem ar patērētājiem, kas attiecas uz mājokļa nekustamo īpašumu, un atsevišķiem aspektiem piesardzības un uzraudzības prasībās attiecībā uz kredīta starpniekiem un kreditoriem. |
Pamatojums
Ir jāprecizē, ka šeit reglamentēti vienīgi kredītlīgumi ar patērētājiem.
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) kredītlīgumiem, kuru mērķis ir iegūt vai saglabāt īpašumtiesības uz zemi vai esošu vai plānotu dzīvojamo ēku; | b) kredītlīgumiem, kuru mērķis kredītlīguma noslēgšanas brīdī ir iegūt vai saglabāt īpašumtiesības uz zemi vai esošu vai plānotu dzīvojamo ēku; |
Pamatojums
Lai nodrošinātu regulējuma skaidrību, jāprecizē, ka mērķa identificēšanai noteicošais ir kredītlīguma noslēgšanas brīdis.
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ba) līgumiem par kredītiem, kas saistīti ar aizdevumiem, kurus atbilstīgi tiesību aktos paredzētiem nosacījumiem vispārējo interešu labā piešķir ierobežotam klientu lokam ar procentu likmēm, kas zemākas nekā tirgū pārsvarā pastāvošās likmes, vai bez procentiem, vai atbilstīgi citiem noteikumiem, kas būtu patērētājam izdevīgāki nekā tirgū pārsvarā izmantotie noteikumi, un ar likmēm, kas nav augstākas par tirgū pārsvarā pastāvošajām likmēm. |
Pamatojums
Uz tā dēvētajiem atbalsta kredītiem saskaņā ar Direktīvas 2008/48/EK 2. panta 1. punkta e) apakšpunktu šīs direktīvas piemērošanas joma nav jāattiecina.
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
3. pants – ma apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ma) „uzskatāms piemērs” ir piemērs, ar kuru norāda visus pieņēmumus, ko izmanto, lai aprēķinātu efektīvo gada procentu likmi un kurš atbilst noteiktu veidu kredītlīgumu sastopamības konkrētā tirgū. |
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
3. pants – ra apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ra) „mājokļa nekustamais īpašums” ir nekustamais īpašums, kurš galvenokārt paredzēts dzīvošanai; |
Pamatojums
Jēdziens „mājokļa nekustamais īpašums” kalpo precizēšanai un palīdz nodrošināt juridisko noteiktību.
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Dalībvalstis izraugās kompetentās iestādes, kam piešķirtas pilnvaras nodrošināt šīs direktīvas ieviešanu un nodrošina, ka tām ir piešķirtas visas vajadzīgās pilnvaras, lai veiktu savus pienākumus. | 1. Dalībvalstis izraugās kompetentās iestādes, kam piešķirtas pilnvaras nodrošināt šīs direktīvas ieviešanu un nodrošina, ka tām ir piešķirtas visas vajadzīgās pilnvaras, lai veiktu savus pienākumus. Ciktāl dalībvalstis nodrošina šīs direktīvas īstenošanu, pieņemot noteikumus, kuri saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem nav pakļauti iestāžu kontrolei, attiecīgās dalībvalstis var neiecelt šāda veida iestādes, respektīvi, nepiešķirt ieceltajām iestādēm pilnvaras. |
Pamatojums
Ciktāl dalībvalstis nodrošina šīs direktīvas noteikumu īstenošanu, pieņemot savus noteikumus, kuri saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem nav pakļauti iestāžu kontrolei, piemēram, pieņemot noteikumus civiltiesību jomā, šīm dalībvalstīm nebūtu jāpakļaujas šajā direktīvā paredzētajai kompetento iestāžu sistēmai.
Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – 2. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Dalībvalstis nodrošina, ka iestādes, kas norādītas kā kompetentās iestādes, lai nodrošinātu šīs direktīvas 18., 19., 20. un 21. panta īstenošanu, ir vienas no tām kompetentajām iestādēm, kas iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulas (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), 4. panta 2. punktā. | Ciktāl jāieceļ iestādes un tām jāpiešķir pilnvaras, dalībvalstis nodrošina, ka iestādes, kas norādītas kā kompetentās iestādes, lai nodrošinātu šīs direktīvas 18., 19., 20. un 21. panta īstenošanu, ir vienas no tām kompetentajām iestādēm, kas iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulas (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), 4. panta 2. punktā. |
| Atkāpjoties no iepriekš minētā, dalībvalstis var noteikt iestādes, kuras vēl nepieder pie Regulas (ES) Nr. 1093/2010 4. panta 2. punktā noteiktajām kompetentajām iestādēm, ja attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka šīm iestādēm ar attiecīgām izmaiņām tiek piemērotas šīs direktīvas 18., 19., 20 un 21. panta īstenošanai minētās regulas atbilstošie noteikumi. |
Pamatojums
Eiropas likumdevējam nebūtu bez īpašas vajadzības jāiejaucas valstu spēkā esošajā iestāžu struktūrā. Nav saprotams, kāpēc, piemēram, kredītu starpnieku uzraudzība būtu jāveic iestādēm, kas ietilpst to iestāžu starpā, kuras regulā minētas kā kompetentās iestādes Eiropas banku uzraudzības iestādes izveidošanai.
Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Gadījumā, kad tās teritorijā ir vairāk nekā viena kompetentā iestāde, dalībvalsts nodrošina, ka šīs iestādes cieši sadarbojas, lai tās varētu efektīvi pildīt savus attiecīgos pienākumus. | 2. Gadījumā, kad tās teritorijā ir vairāk nekā viena kompetentā iestāde, dalībvalsts nodrošina, ka šīs iestādes sadarbojas. |
Pamatojums
Eiropas likumdevējam nebūtu bez īpašas vajadzības jāiejaucas valstu spēkā esošajā iestāžu struktūrā. Nav saprotams, kāpēc, piemēram, kredītu starpnieku uzraudzība būtu jāveic iestādēm, kas ietilpst to iestāžu starpā, kuras regulā minētas kā kompetentās iestādes Eiropas banku uzraudzības iestādes izveidošanai.
Grozījums Nr. 18
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Dalībvalstis nosaka, ka, piešķirot kredītu, sniedzot kredīta starpniecības pakalpojumus un konsultācijas vai –— attiecīgā gadījumā –— papildpakalpojumus klientiem, kreditors un kredīta starpnieks rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli, ņemot vērā patērētāja intereses. | svītrots |
Pamatojums
Ar Komisijas priekšlikuma 5. panta 1. punktu tiek radīti ievērojami īstenošanas šķēršļi un ar atbildību saistītas problēmas. Tomēr, lai nodrošinātu patērētāju visaptverošu aizsardzību, šis teksts jāiekļauj apsvērumu daļā.
Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Dalībvalstis nodrošina, ka kreditora noteiktais atalgojuma veids tā darbiniekiem un attiecīgajiem kredīta starpniekiem, kā arī kredīta starpnieku noteiktais atalgojuma veids tā darbiniekiem nekavē ievērot 1. punktā noteikto prasību rīkoties, ņemot vērā patērētāja intereses. | svītrots |
Pamatojums
Noteikums formulēts neskaidri un būtu jāsvītro.
Grozījums Nr. 20
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
c) kreditori un kredīta starpnieki tiek uzraudzīti, lai novērtētu, vai pastāvīgi tiek ievērotas 1. punkta a) un b) apakšpunkta prasības. | svītrots |
Pamatojums
Ar noteikumu tiek uzlikts nesamērīgs slogs kredīta devējiem un kredīta starpniekiem, un tas būtu jāsvītro.
Grozījums Nr. 21
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Saskaņā ar 26. pantu un ievērojot 27. panta un 28. panta nosacījumus, Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras noteikt šā panta 1. punktā un 2. punktā paredzētās prasības, proti, atbilstošā zināšanu un kompetences līmeņa obligātās prasības. | svītrots |
Grozījums Nr. 22
Direktīvas priekšlikums
– 7. pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| – 7. pants |
| Bezmaksas informācijas sniegšana patērētājam |
| Dalībvalstis nodrošina, ka, sniedzot patērētājiem informāciju atbilstoši šajā direktīvā noteiktajām prasībām, tā patērētājam tiek sniegta bez maksas. |
Pamatojums
Kreditors vai kredīta starpnieki nedrīkst patērētājam prasīt samaksu par to, ka viņi pilda savus tiesību aktos noteiktus pienākumus.
Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 1. punkts – 1.a apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| Šis pienākums nav spēkā, ja valsts tiesību aktos noteikts, ka reklāmā par kredītlīgumiem, kurā nav norādījumu par procentu likmi vai jebkādiem skaitļiem, kas attiecas uz jebkurām citām izmaksām 1. apakšpunkta izpratnē, kas patērētājam jāmaksā par kredītu, jānorāda gada procentu likme. |
Pamatojums
Patēriņa kredīta direktīvas 4. panta 1. punkta 2. apakšpunktā paredzētajam izņēmuma noteikumam vajadzētu būt spēkā arī šeit.
Grozījums Nr. 24
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Standartinformācijā skaidrā, lakoniskā un viegli uztveramā veidā ar raksturīga piemēra palīdzību norāda turpmāko: | 2. Standartinformācijā skaidrā, lakoniskā un viegli uztveramā veidā ar uzskatāma piemēra palīdzību norāda šādus elementus: |
Pamatojums
Pielāgojums atbilstoši Patēriņa kredīta direktīvas 4. panta 2. punktam.
Grozījums Nr. 25
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – 1. daļa – f apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
f) kredītlīguma darbības termiņu; | f) attiecīgā gadījumā – kredītlīguma darbības termiņu; |
Pamatojums
Pielāgojums atbilstoši Patēriņa kredīta direktīvas 4. panta 2. punkta d) apakšpunktam.
Grozījums Nr. 26
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – 1. daļa – g apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
g) atmaksājamo daļu apmēru; | g) attiecīgā gadījumā — pa daļām veicamu maksājumu summu; |
Pamatojums
Pielāgojums atbilstoši Patēriņa kredīta direktīvas 4. panta 2. punkta f) apakšpunktam.
Grozījums Nr. 27
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – 1. daļa – h apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
h) kopējo summu, kas patērētājam jāmaksā; | h) attiecīgā gadījumā — kopējo summu, kas patērētājam jāmaksā; |
Pamatojums
Pielāgojums atbilstoši Patēriņa kredīta direktīvas 4. panta 2. punkta f) apakšpunktam.
Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – 1. daļa – i apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
i) attiecīgos gadījumos brīdinājumu par nekustamā īpašuma zaudējuma risku, kad netiek izpildītas kredītlīgumā noteiktās saistības, ja kredīts nodrošināts ar hipotēku, citu līdzvērtīgu ķīlu, ko bieži lieto dalībvalstī mājokļa īpašuma kredīta nodrošināšanai, vai arī citu tiesību, kas saistīta ar mājokļa īpašumu. | svītrots |
Pamatojums
Nevajadzētu ar likumu reglamentēt tādus jautājumus attiecībā uz standartinformāciju, kas ir paši par sevi saprotami, it īpaši tādēļ, ka reklāmā ir ierobežota vieta vai laiks atkarībā no attiecīgā masu informācijas līdzekļa.
Grozījums Nr. 29
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Saskaņā ar 26. pantu un ievērojot 27. panta un 28. panta nosacījumus, Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras sīkāk precizēt reklāmā iekļaujamo standartinformācijas elementu uzskaitījumu. | svītrots |
Konkrētāk, Komisija, pieņemot šādus deleģētos aktus, attiecīgos gadījumos groza šā panta 2. punkta no a) līdz i) apakšpunktā noteikto standartinformācijas elementu uzskaitījumu. |
|
Pamatojums
Nav runa par direktīvas nebūtisku noteikumu papildināšanu vai grozīšanu LESD 290. panta izpratnē. Tālab Komisijai nevajadzētu piešķirt pilnvaras deleģēto aktu pieņemšanai.
Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
9. pants – virsraksts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Pirmslīguma informācija | Vispārīga un pirmslīguma informācija |
Pamatojums
Formulējuma valodniecisks precizējums — 9. pantā ir reglamentēta ne tikai pirmslīguma informācija.
Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – 2. daļa – g apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
g) ilustratīvu piemēru ar kopējām kredīta izmaksām patērētājam un efektīvo gada procentu likmi; | g) ilustratīvu un uzskatāmu piemēru ar kopējām kredīta izmaksām patērētājam un faktisko gada procentu likmi; ja patērētājs informējis kreditoru par vēlamā kredīta vienu vai vairākiem komponentiem, piemēram, kredītlīguma ilgumu un kopsummu, kreditors šos komponentus ņem vērā; |
Pamatojums
Precizējums — atbilstība 8. panta 2. punktam.
Grozījums Nr. 32
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – 2. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Dalībvalstis nodrošina, ka tad, kad patērētājam ir izteikts kreditoram saistošs piedāvājums, tam ir pievienota ESIL. Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka kredītlīgumu nevar noslēgt tikmēr, kamēr patērētajam nav bijis pietiekami daudz laika salīdzināt piedāvājumus, izvērtēt to ietekmi un pieņemt pamatotu lēmumu par piedāvājuma pieņemšanu, neatkarīgi no līguma noslēgšanas veida. | Dalībvalstis nodrošina, ka tad, kad patērētājam ir izteikts kreditoram saistošs piedāvājums, tam ir pievienota ESIL. Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka patērētajam ir pietiekami daudz laika salīdzināt piedāvājumus, izvērtēt to ietekmi un pieņemt pamatotu lēmumu par piedāvājuma pieņemšanu, neatkarīgi no līguma noslēgšanas veida. Ja patērētājam ir paredzētas tiesības atkāpties no kredītlīguma, tādējādi jau pats par sevi tiek uzskatīts, ka patērētājam tiek piešķirts šis nepieciešamais laikposms. |
Pamatojums
Nav skaidrs, ko nozīmē frāze „kredītlīgumu nevar noslēgt tikmēr, kamēr”. Ja būtu jāspriež par līguma spēkā esamību vai spēkā neesamību, ko starp citu saskaņā ar 7. apsvērumu reglamentē dalībvalstis, tad izveidotos ievērojama juridiska nenoteiktība. Jebkurā gadījumā, ja patērētājam jau tāpat ir noteiktas tiesības atkāpties no līguma, viņam nebūtu jāpiešķir vēl papildu laikposms pārdomām.
Grozījums Nr. 33
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – 4.a daļa (jauna)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| Attiecībā uz kredītlīgumiem, saskaņā ar kuriem patērētāja veiktās iemaksas nekalpo tūlītējai kredīta kopsummas atmaksai, bet izmanto kapitāla uzkrāšanai tādos laika periodos un ar tādiem noteikumiem, kas iekļauti kredītlīgumā vai papildlīgumā, kredīta devējs nodrošina papildu pirmslīguma informāciju, no kuras izriet, ka kredītlīgums vai papildlīgums negarantē saskaņā ar kredītlīgumu izsniegtā kredīta kopsummas atmaksu, ja vien šāda garantija netiek dota. |
Pamatojums
Saskaņojums ar Patēriņa kredīta direktīvas 5. panta 5. punktu. Šis noteikums ir ārkārtīgi svarīgs tieši patērētāja aizsardzībai saistībā ar mājokļa nekustamā īpašuma kredītlīgumiem.
Grozījums Nr. 34
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Saskaņā ar 26. pantu un ievērojot 27. panta un 28. panta nosacījumus, Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras grozīt šā panta 1. punktā noteiktos standartinformācijas elementus, kā arī II pielikumā norādīto ESIL saturu un formātu. | svītrots |
Konkrētāk, ar šādiem deleģētajiem aktiem attiecīgā gadījumā: |
|
a) groza standartinformācijas elementu uzskaitījumu, kas noteikts šā panta 1. punktā; |
|
b) svītro jebkuru no II pielikumā ietvertajiem informācijas elementiem; |
|
c) papildina II pielikumā iekļauto informācijas elementu sarakstu; |
|
d) groza II pielikumā noteikto ESIL satura noformējumu; |
|
e) izstrādā instrukcijas ESIL aizpildīšanai, ka noteikts II pielikumā. |
|
Pamatojums
Nav runa par direktīvas nebūtisku noteikumu papildināšanu vai grozīšanu LESD 290. panta 1. punkta izpratnē. Tālab Komisijai nevajadzētu piešķirt pilnvaras deleģēto aktu pieņemšanai.
Grozījums Nr. 35
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 1.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.a Dalībvalstis nodrošina, ka maksu, kas patērētājam jāmaksā kredīta starpniekam par viņa sniegtajiem pakalpojumiem, ja tāda ir maksājama, kredīta starpnieks paziņo kreditoram, lai varētu aprēķināt gada procentu likmi. |
Pamatojums
Saskaņojums ar Patēriņa kredīta direktīvas 21. panta c) punktu.
Grozījums Nr. 36
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Nepiesaistītie kredīta starpnieki pēc patērētāja pieprasījuma nodrošina informāciju par atšķirībām to komisijas naudu apmērā, kuras starpniekam maksā kreditori, kuru kredītlīgumi tiek piedāvāti patērētājam. Patērētāju informē, ka tam ir tiesības pieprasīt šādu informāciju. | 2. Nepiesaistītie kredīta starpnieki patērētājam nodrošina informāciju par atšķirībām to komisijas naudu apmērā, ko starpniekam maksā kreditori, kuru kredītlīgumi tiek piedāvāti patērētājam. |
Grozījums Nr. 37
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Saskaņā ar 26. pantu un ievērojot 27. panta un 28. panta nosacījumus, Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras atjaunināt šā panta 1. punktā noteikto uzskaitījumu ar patērētājam sniedzamajiem informācijas elementiem par kredīta starpniekiem. | svītrots |
Konkrētāk, Komisija ar šādiem deleģētajiem aktiem attiecīgā gadījumā groza šā panta 1. punktā noteiktos informācijas elementus. |
|
Pamatojums
Nav runa par direktīvas nebūtisku noteikumu papildināšanu vai grozīšanu LESD 290. panta 1. punkta izpratnē. Tālab Komisijai nevajadzētu piešķirt pilnvaras deleģēto aktu pieņemšanai.
Grozījums Nr. 38
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Lai nodrošinātu vienotus šā panta 1. punkta piemērošanas nosacījumus, Komisija tiek pilnvarota atbilstošā gadījumā noteikt 1. punktā paredzēto informācijas elementu standartformātu un noformējumu. | svītrots |
Pamatojums
Nav runa par direktīvas nebūtisku noteikumu papildināšanu vai grozīšanu LESD 290. panta 1. punkta izpratnē. Tālab Komisijai nevajadzētu piešķirt pilnvaras deleģēto aktu pieņemšanai.
Grozījums Nr. 39
Direktīvas priekšlikums
11. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Dalībvalstis nodrošina, ka kreditori un atbilstošā gadījumā kredīta starpnieki par plānoto kredītlīgumu (kredītlīgumiem) un visiem papildpakalpojumiem patērētājam garantē pienācīgus paskaidrojumus, lai ļautu patērētājam izvērtēt, vai plānotie kredītlīgumi atbilst viņa vajadzībām un finanšu situācijai. Pienācīgs paskaidrojums ietver individualizētu informāciju par piedāvāto kredītu iezīmēm, taču neformulē ieteikumus. Kreditori un atbilstošā gadījumā kredīta starpnieki ar visiem iespējamiem līdzekļiem rūpīgi novērtē patērētāja pieredzi un zināšanu līmeni saistībā ar kredītiem, lai ļautu kreditoram vai kredīta starpniekam noteikt patērētājam sniedzamo paskaidrojumu apjomu un ļautu šos paskaidrojumus attiecīgi pielāgot. | Dalībvalstis nodrošina, ka kreditori un, atbilstošā gadījumā kredīta starpnieki sniedz atbilstīgus izskaidrojumus patērētājam, attiecīgā gadījumā paskaidrojot pirmslīguma informāciju saskaņā ar 9. panta 2. punktu, piedāvātā produkta galvenās pazīmes un to, kā produkti, iespējams, specifiski ietekmēs patērētāju, tostarp, kādas sekas būs, ja patērētājs nokavēs maksājumu, tā, lai patērētājs varētu novērtēt, vai piedāvātie kredītlīgumi apmierina viņa vajadzības un atbilst viņa finanšu situācijai. |
Pamatojums
Saskaņojums ar Patēriņa kredīta direktīvas 5. panta 6. punktu. Pārējais — kā kredīta devējam, respektīvi, kredīta starpniekam jāvar novērtēt, vai patērētājam nepieciešami vēl kādi paskaidrojumi, — nav regulējams ar tiesību aktiem,
Grozījums Nr. 40
Direktīvas priekšlikums
11. pants – 2.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| Dalībvalstis atbalsta sniegšanas veidu un apjomu, kā arī atbalsta sniedzēju var pielāgot tās situācijas īpašajiem apstākļiem, kādā kredītlīgums tiek piedāvāts personai, kurai tas tiek piedāvāts, kā arī piedāvātajam kredīta veidam. |
Pamatojums
Saskaņojums ar Patēriņa kredīta direktīvas 5. panta 6. punktu.
Grozījums Nr. 41
Direktīvas priekšlikums
12. pants – 2. punkts – 2. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Ja kredīta saņemšanai ir obligāti nepieciešams atvērt kontu, šāda konta uzturēšanas izmaksas, izmaksas par norēķinu līdzekli, kas izmantots gan maksājumu operācijām, gan kredīta izņemšanai, un citas izmaksas, kas saistītas ar maksājumu operācijām, iekļauj kredīta kopējās izmaksās patērētājam, izņemot gadījumu, ja konta izmaksas ir nepārprotami un atsevišķi norādītas kredītlīgumā vai jebkurā citā ar patērētāju noslēgtā līgumā. | Konta, kurā tiek reģistrētas gan maksājumu operācijas, gan kredīta izmaksas operācijas, uzturēšanas izmaksas, izmaksas par norēķinu līdzekli, kas izmantots gan maksājumu operācijām, gan kredīta izmaksai, un citas izmaksas, kas saistītas ar maksājumu operācijām, iekļauj kredīta kopējās izmaksās patērētājam, , izņemot gadījumu, ja konta atvēršana ir fakultatīva un konta izmaksas ir skaidri un atsevišķi norādītas kredītlīgumā vai jebkurā citā ar patērētāju noslēgtā līgumā. |
Pamatojums
Saskaņojums ar Patēriņa kredīta direktīvas 19. panta 2. punktu.
Grozījums Nr. 42
Direktīvas priekšlikums
12. pants – 5. punkts – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
5. Saskaņā ar 26. pantu un ievērojot 27. panta un 28. panta nosacījumus, Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras grozīt formulu un pieņēmumus, kas izmantojami efektīvās gada procentu likmes aprēķinā, kā noteikts I pielikumā. | 5. Komisijai saskaņā ar 26. pantu tiek piešķirtas pilnvaras attiecībā uz formulas un pieņēmumu grozīšanu, kas izmantojami efektīvās gada procentu likmes aprēķinā, pieņemt deleģētos tiesību aktus. |
Pamatojums
Pielāgojums atbilstoši vispārējai izpratnei par deleģētajiem aktiem.
Grozījums Nr. 43
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka pirms kredītlīguma noslēgšanas kreditors novērtē patērētāja kredītspēju, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā, piemēram, patērētāja ienākumi, uzkrājumi, parādi un citas finanšu saistības. Šādu novērtējumu veic, pamatojoties uz vajadzīgo informāciju, ko kreditors vai attiecīgā gadījumā kredīta starpnieks ieguvis no patērētāja un no piemērotiem iekšējiem vai ārējiem avotiem, un garantē, ka novērtējumā ievērotas Direktīvas 95/46/EK 6. pantā noteiktās nepieciešamības un samērīguma prasības. Dalībvalstis nodrošina, ka kreditori nosaka atbilstošu kārtību patērētāja kredītspējas novērtēšanai. Tiek veikta regulāra šīs kartības pārskatīšana un attiecīgo šīs kartības datu atjaunināšana. | 1. Dalībvalstis nodrošina, ka pirms kredītlīguma noslēgšanas kreditors novērtē patērētāja kredītspēju, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā, piemēram, patērētāja ienākumi, īpašums, parādi un citas finanšu saistības. Šādu novērtējumu veic, pamatojoties uz vajadzīgo informāciju, ko kreditors vai attiecīgā gadījumā kredīta starpnieks ieguvis no patērētāja un no piemērotiem iekšējiem vai attiecīgā gadījumā — ārējiem avotiem, un garantē, ka novērtējumā ievērotas Direktīvas 95/46/EK 6. pantā noteiktās nepieciešamības un samērīguma prasības. |
Pamatojums
„Uzkrājumi” ir pārāk šaurs jēdziens, un tas būtu jāaizstāj ar jēdzienu „īpašums”. Turklāt nav skaidrs, kas ir „atbilstoša kārtība patērētāja kredītspējas novērtēšanai”. Tieši tai dažādās dalībvalstīs nevajadzētu būt īpaši atšķirīgai. Ja dalībvalstis noteiktu atbilstošo kārtību, kura tad, ņemot vērā pieredzi, dažādās dalībvalstīs atšķirtos, tiesību akta mērķis būtu apdraudēts.
Grozījums Nr. 44
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
a) ja kredītspējas novērtējums liecina, ka patērētājs nespēs veikt kredīta atmaksu visā kredītlīguma darbības laikā, kreditors kredītu atsaka; | a) ja kredītspējas novērtējums liecina, ka patērētājs nespēs pildīt savas turpmākās parādsaistības, kreditors kredītu atsaka; |
Pamatojums
Ierosinātais formulējums ir pārāk šaurs. Tieši saistībā ar mājokļu nekustamā īpašuma kredītiem ne vienmēr var balstīties uz to, ka patērētājs līguma darbības laikā var atmaksāt kredītu. Formulējums saskan ar „kredītspējas” definīciju 3. panta o) punktā.
Grozījums Nr. 45
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) ja kredīta pieteikums tiek noraidīts, kreditors informē patērētāju par atteikuma iemesliem nekavējoties un bez maksas; | b) ja kredīta piešķiršana tiek atteikta, jo kredītspējas novērtējums liecina, ka patērētājs nespēs pildīt savas parādsaistības, kreditors informē patērētāju par atteikuma iemesliem nekavējoties un bez maksas; |
Pamatojums
Noteikums ir pārāk plaši formulēts. Šim noteikumam būtu jāattiecas tikai uz gadījumiem, kad kredītspējas novērtējums ir negatīvs.
Grozījums Nr. 46
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Papildus pietērētāja kredītspējas novērtējumam dalībvalstis nodrošina, ka kreditori un kredīta starpnieki iegūst vajadzīgo informāciju par patērētāja personisko un finanšu situāciju, viņa vēlmēm un mērķiem, un izvērtē pietiekami lielu kredītlīgumu skaitu no sava produktu klāsta, lai noteiktu tos, kas patērētājam nav nepiemēroti, ņemot vērā viņa vajadzības, finanšu situāciju un personīgos apstākļus. Šādi apsvērumi balstāmi uz konkrētajam laikposmam atbilstoši atjauninātu informāciju, kā arī uz pamatotiem pieņēmumiem saistībā ar patērētāja situāciju plānotā kredītlīguma darbības laikā. | svītrots |
Pamatojums
Šāds noteikums nav iekļauts Patēriņa kredīta direktīvā. Tas ievērojami apgrūtina gan patērētājus, gan kredīta devējus un starpniekus. Jo īpaši patērētājam nevajadzētu uzlikt par pienākumu atspoguļot savas dzīves situācijas detaļas, ja tas nav nepieciešams, lai novērtētu viņa kredītspēju. Tālab šis punkts būtu jāsvītro.
Grozījums Nr. 47
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 5. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
5. Saskaņā ar 26. pantu un ievērojot 27. panta un 28. panta nosacījumus, Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras definēt un grozīt tos kritērijus, kas ņemami vērā kredītspējas novērtēšanas procesā, kā noteikts šā panta 1. punktā, kā arī, lai nodrošinātu to, ka kredītprodukti nav patērētājam nepiemēroti, kā noteikts šā panta 4. punktā. | svītrots |
Pamatojums
Nav runa par direktīvas nebūtisku noteikumu papildināšanu vai grozīšanu LESD 290. panta 1. punkta izpratnē. Tālab Komisijai nevajadzētu piešķirt pilnvaras deleģēto aktu pieņemšanai.
Grozījums Nr. 48
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka patērētāji kreditoriem un atbilstošā gadījumā kredīta starpniekiem sniedz pilnīgu un patiesu informāciju par savu finanšu situāciju un personīgajiem apstākļiem kredīta pieteikuma procesa kontekstā. Šāda informācija vajadzības gadījumā jāpamato ar dokumentāriem pierādījumiem no neatkarīgi pārbaudāmiem avotiem. | svītrots |
Pamatojums
Noteikums ir neskaidrs. Patērētājam nebūtu jānosaka pienākums sniegt informāciju, kura nav nepieciešama kredītspējas novērtēšanai. Jau saskaņā ar vispārējiem pamatprincipiem patērētāja pienākums ir sniegt pilnīgu un pareizu informāciju.
Grozījums Nr. 49
Direktīvas priekšlikums
16. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Katra dalībvalsts visiem kreditoriem nodrošina nediskriminējošu piekļuves iespēju tām datubāzēm, kas attiecīgajā dalībvalstī tiek izmantotas patērētāju kredītspējas novērtēšanai un patērētāju kredītsaistību izpildes uzraudzībai visā kredītlīguma darbības laikā. Šādas datubāzes ietver gan tās, kuras uztur privāti kredītbiroji un kredītinformācijas aģentūras, gan arī publiskie kredītreģistri. | 1. Katra dalībvalsts visiem kreditoriem nodrošina nediskriminējošu piekļuves iespēju tām datubāzēm, kas attiecīgajā dalībvalstī tiek izmantotas patērētāju kredītspējas novērtēšanai, lai spētu turpināt novērtēšanu gadījumā, kad patērētājs pirmo reizi nepilda saistības par iemaksas izdarīšanu. Šādas datubāzes ietver gan tās, kuras uztur privāti kredītbiroji un kredītinformācijas aģentūras, gan arī publiskie kredītreģistri. |
Pamatojums
Ja patērētājs pilda līgumā paredzētos pienākumus, nav vajadzības nepārtraukti pārbaudīt un uzraudzīt viņa kredītspēju, kā arī bez iemesla pieprasīt informāciju.
Grozījums Nr. 50
Direktīvas priekšlikums
16. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Saskaņā ar 26. pantu un ievērojot 27. panta un 28. panta nosacījumus, Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras definēt vienotus kredītreģistrācijas kritērijus un datu apstrādes nosacījumus, kas piemērojami šā panta 1. punktā minētajām datubāzēm. | svītrots |
Konkrētāk, šādos deleģētajos aktos nosaka šādām datubāzēm piemērojamo reģistrācijas slieksni un sniedz šādās datubāzēs izmantoto pamatjēdzienu saskaņotas definīcijas . |
|
Grozījums Nr. 51
Direktīvas priekšlikums
18. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Dalībvalstis var noteikt, ka 1. punktā noteikto tiesību izmantošana iespējama, ievērojot konkrētus nosacījumus. Šādi nosacījumi var ietvert tiesību izmatošanas laika ierobežojumu, atšķirīgus noteikumus atkarībā no aizņēmuma procentu likmes veida vai ierobežojumus attiecībā uz apstākļiem, kuros šīs tiesības var izmantot. Dalībvalstis var arī noteikt, ka kreditors ir tiesīgs saņemt taisnīgu un objektīvi pamatotu kompensāciju par iespējamām izmaksām, kas tieši saistītas ar kredīta pirmstermiņa atmaksu. Jebkurā gadījumā, ja pirmstermiņa atmaksa notiek laikposmā, kuram noteikta aizņēmuma likme, dalībvalstis var paredzēt, ka šo tiesību īstenošana atkarīga no patērētāja īpašas ieinteresētības. | 2. Dalībvalstis var noteikt, ka 1. punktā noteikto tiesību izmantošana iespējama, ievērojot konkrētus nosacījumus. Šādi nosacījumi var ietvert tiesību izmatošanas laika ierobežojumu, atšķirīgus noteikumus atkarībā no aizņēmuma procentu likmes veida vai ierobežojumus attiecībā uz apstākļiem, kuros šīs tiesības var izmantot. Ja dalībvalstis paredz šādus nosacījumus, tie nedrīkst padarīt 1. punktā minēto tiesību izmantošanu patērētājam pārāk sarežģītu vai apgrūtinošu. |
Ja dalībvalstis paredz šādus nosacījumus, tie nepadara 1. punktā minēto tiesību izmantošanu patērētājam pārāk sarežģītu vai apgrūtinošu. | Dalībvalstis var arī noteikt, ka kreditors ir tiesīgs saņemt taisnīgu un objektīvi pamatotu kompensāciju par iespējamām izmaksām, kas tieši saistītas ar kredīta pirmstermiņa atmaksu. Jebkurā gadījumā, ja pirmstermiņa atmaksa notiek laikposmā, kuram noteikta aizņēmuma likme, dalībvalstis var paredzēt, ka šo tiesību īstenošana atkarīga no patērētāja īpašas ieinteresētības. |
Pamatojums
„Taisnīga un objektīvi pamatota kompensācija par iespējamām izmaksām” nevar ierosinātā formulējuma izpratnē, kas ierosināts kā pēdējā daļa, pārmērīgi apgrūtināt patērētāja tiesību īstenošanu vai radīt pārmērīgu apgrūtinājumu. Ar šā teikuma pārcelšanu tiek precizēts, ka tas, kā dalībvalstis paredz tiesību īstenošanu, uz šo gadījumu neattiecas.
Grozījums Nr. 52
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt un attiecīgos gadījumos grozīt regulatīvos tehniskos standartus, lai noteiktu minimālo summu, par kuru apdrošināma 1. punkta b) apakšpunktā minētā profesionālās darbības civiltiesiskā atbildība vai līdzvērtīga garantija. | svītrots |
Pirmajā apakšpunktā minētos regulatīvos tehniskos standartus pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 noteikumiem no 10. līdz 14. pantam. |
|
EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā paredz 1. panta b) apakšpunktā minēto profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas vai līdzvērtīgas garantijas minimālo summu, un kurš jāiesniedz Komisijā [6 mēnešu laikā no priekšlikuma pieņemšanas]. EBI pārskata un nepieciešamības gadījumā izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, ar kuru groza 1. panta b) apakšpunktā minēto profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas vai līdzvērtīgas garantijas minimālo summu, un kurš pirmo reizi jāiesniedz Komisijā [4 gadu laikā no direktīvas stāšanās spēkā] un turpmāk ik pa diviem gadiem. |
|
Pamatojums
Nav runa par direktīvas nebūtisku noteikumu papildināšanu vai grozīšanu LESD 290. panta izpratnē. Tālab Komisijai nevajadzētu piešķirt pilnvaras deleģēto aktu pieņemšanai.
Grozījums Nr. 53
Direktīvas priekšlikums
24. pants – 1. punkts – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Neskarot licences anulēšanas procedūras vai dalībvalstu tiesības piespriest kriminālsodus, dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem nodrošina, ka var veikt attiecīgos administratīvos pasākumus vai piemērot administratīvus sodus atbildīgajām personām, ja nav ievēroti noteikumi, kas pieņemti, īstenojot šo direktīvu. Dalībvalsts nodrošina, ka šie pasākumi ir efektīvi, samērīgi un preventīvi. | 1. Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par valsts noteikumu, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, pārkāpumiem, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu sankciju īstenošanu. Šādām sankcijām ir jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. |
Pamatojums
Saskaņojums ar Patēriņa kredīta direktīvas 23. pantu.
Grozījums Nr. 54
Direktīvas priekšlikums
24. pants – 1. punkts – 2. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Dalībvalstis paredz sankcijas un veic vajadzīgos pasākumus, lai šīs sankcijas tiktu īstenotas, ja patērētāji apzināti sniedz nepilnīgu vai nepatiesu informāciju, lai iegūtu labvēlīgu kredītspējas novērtējumu, ja pilnīgas un patiesas informācijas iesniegšanas rezultātā kredītspējas novērtējums būtu bijis negatīvs, un tādēļ patērētāji nespēj pildīt līguma nosacījumus. | svītrots |
Pamatojums
Saskaņojums ar Patēriņa kredīta direktīvas 23. pantu.
Grozījums Nr. 55
Direktīvas priekšlikums
25. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek izveidotas pienācīgas un efektīvas sūdzību un tiesību aizsardzības procedūras strīdu izšķiršanai ārpustiesas kārtībā starp kreditoriem un patērētājiem, kredīta starpniekiem un patērētājiem attiecībā uz šajā regulā noteiktajām tiesībām un pienākumiem, attiecīgā gadījumā izmantojot esošās struktūras. Dalībvalstis arī nodrošina, ka visi kreditori un kredīta starpnieki pakļaujas vienai vai vairākām šādām iestādēm, kas īsteno minētās sūdzību un tiesību aizsardzības procedūras. | 1. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek ieviestas atbilstīgas un efektīvas ārpustiesas strīdu izšķiršanas procedūras patērētāju strīdu izšķiršanai par kredītlīgumiem, attiecīgā gadījumā izmantojot esošās struktūras. |
Pamatojums
Saskaņojums ar Patēriņa kredīta direktīvas 24. pantu.
Grozījums Nr. 56
Direktīvas priekšlikums
25. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Dalībvalstis nodrošina minēto organizāciju aktīvu sadarbību pārrobežu strīdu izšķiršanā. | 2. Dalībvalstis rosina šīs struktūras sadarboties, lai izšķirtu arī pārrobežu strīdus par kredītlīgumiem. |
Pamatojums
Saskaņojums ar Patēriņa kredīta direktīvas 24. pantu.
Grozījums Nr. 57
Direktīvas priekšlikums
26. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Uz neierobežotu laiku pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisiju pilnvaro pieņemt 6. panta 4. punktā, 8. panta 4. punktā, 9. panta 3. punktā, 10. panta 3. punktā, 14. panta 5. punktā un 16. panta 2. punktā minētos deleģētos tiesību aktus. | 1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 12. panta 5. punktu Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus. |
2. Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei. | 2. Pilnvaras saskaņā ar 12. panta 5. punktu Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku, sākot no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. |
3. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot 27. un 28. pantā paredzētos nosacījumus. | 3. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā brīdī atsaukt 12. panta 5. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc šā lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai šajā lēmumā norādītā vēlākā datumā. Šāds lēmums neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu likumību. |
| 3.a Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei. |
| 3.b Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 12. panta 5. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā pēc tā paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka tie iebildumus neizteiks. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. |
Pamatojums
Pielāgojums svītrojumiem attiecībā uz deleģētajiem tiesību aktiem, kā arī vispārējai izpratnei par deleģētajiem tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 58
Direktīvas priekšlikums
27. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
27. pants | svītrots |
Pilnvaru deleģējuma atsaukšana |
|
1. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 6. panta 4. punktā, 8. panta 4. punktā, 9. panta 3. punktā, 10. panta 3. punktā, 14. panta 5. punktā un 16. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. |
|
2. Iestāde, kura ir uzsākusi iekšēju procedūru, lai nolemtu, vai atsaukt pilnvaru deleģējumu, vismaz vienu mēnesi pirms galīgā lēmuma pieņemšanas informē otru likumdevēju un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas, kā arī atsaukšanas iemeslus. |
|
3. Lēmums par atsaukšanu izbeidz attiecīgajā lēmumā minēto pilnvaru deleģēšanu. Tas stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā datumā, kas norādīts lēmumā. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu likumību. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
|
Pamatojums
Pielāgojums svītrojumiem attiecībā uz deleģētajiem tiesību aktiem, kā arī vispārējai izpratnei par deleģētajiem tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 59
Direktīvas priekšlikums
28. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
28. pants | svītrots |
Iebildumi pret deleģētajiem aktiem |
|
1. Eiropas Parlaments un Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu divu mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo periodu var pagarināt par vienu mēnesi. |
|
2. Ja, beidzoties 1. punktā minētajam periodam, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav iebildusi pret deleģēto tiesību aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas stājas spēkā tajā norādītajā datumā. Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas var stāties spēkā pirms minētā perioda beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome informējušas Komisiju par saviem plāniem necelt iebildumus. |
|
3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome iebilst pret pieņemto deleģēto aktu 1. punktā minētajā laikposmā, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, izklāsta to pamatojumu. |
|
Pamatojums
Pielāgojums vispārējai izpratnei par deleģētajiem aktiem.
Grozījums Nr. 60
Direktīvas priekšlikums
30.a pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 30.a pants |
| Pārejas perioda pasākumi |
| Šo direktīvu nepiemēro kredītlīgumiem, kas pastāv dienā, kad stājas spēkā valsts īstenošanas pasākumi. |
Pamatojums
Saskaņojums ar Patēriņa kredīta direktīvas 30. panta 1. punktu.
Grozījums Nr. 61
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – I punkts – d apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
d) aprēķina rezultātu izsaka ar precizitāti vismaz līdz vienam ciparam aiz komata. Ja nākamais cipars aiz komata ir lielāks vai vienāds ar 5, pirmo ciparu aiz komata noapaļo uz augšu; | (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) |
Pamatojums
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 62
Direktīvas priekšlikums
II pielikums – A daļa – iedaļa „Ievadteksts” – 2. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Šis dokuments ir sagatavots, pamatojoties uz jūsu līdz šīm iesniegto informāciju un pašreizējo finanšu tirgus situāciju. Turpmākā informācija ir derīga līdz [derīguma datums]. Pēc šā datuma tā var mainīties atkarībā no tirgus situācijas. | Šis dokuments ir sagatavots, pamatojoties uz jūsu līdz šim iesniegto informāciju un pašreizējo finanšu tirgus situāciju. Šis dokuments, tāpat kā turpmāk minētā informācija ir derīga līdz [derīguma datums]. Pēc šā datuma tā var mainīties atkarībā no tirgus situācijas. Šis dokuments ir / nav saistošs piedāvājums. (Svītrot pēc vajadzības.) |
PROCEDŪRA
Virsraksts | Kredītlīgumi saistībā ar mājokļa īpašumu | |||
Atsauces | COM(2011)0142 – C7-0085/2011 – 2011/0062(COD) | |||
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē | ECON 10.5.2011 |
|
|
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē | JURI 10.5.2011 |
|
|
|
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums | Alexandra Thein 24.5.2011 |
|
|
|
Izskatīšana komitejā | 21.6.2011 | 12.7.2011 |
|
|
Pieņemšanas datums | 11.10.2011 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 24 0 0 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Raffaele Baldassarre, Luigi Berlinguer, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Marielle Gallo, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sajjad Karim, Klaus-Heiner Lehne, Antonio Masip Hidalgo, Jiří Maštálka, Alajos Mészáros, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Dimitar Stoyanov, Diana Wallis, Rainer Wieland, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Kurt Lechner, Eva Lichtenberger, Toine Manders | |||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Giuseppe Gargani | |||
PROCEDŪRA
Virsraksts | Kredītlīgumi saistībā ar mājokļa īpašumu | |||
Atsauces | COM(2011)0142 – C7-0085/2011 – 2011/0062(COD) | |||
Datums, kad to iesniedza EP | 31.3.2011 |
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē | ECON 10.5.2011 |
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē | IMCO 10.5.2011 | JURI 10.5.2011 |
|
|
Iesaistītās komitejas Datums, kad paziņoja plenārsēdē | IMCO 29.9.2011 |
|
|
|
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums | Antolín Sánchez Presedo 21.9.2010 |
|
|
|
Izskatīšana komitejā | 13.4.2011 | 31.8.2011 | 24.10.2011 |
|
Pieņemšanas datums | 7.6.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 35 3 1 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Elena Băsescu, Sharon Bowles, Udo Bullmann, George Sabin Cutaş, Leonardo Domenici, Derk Jan Eppink, Elisa Ferreira, Ildikó Gáll-Pelcz, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Liem Hoang Ngoc, Gunnar Hökmark, Philippe Lamberts, Werner Langen, Astrid Lulling, Arlene McCarthy, Alfredo Pallone, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Edward Scicluna, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Sampo Terho, Marianne Thyssen, Corien Wortmann-Kool, Pablo Zalba Bidegain | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | David Casa, Philippe De Backer, Vicky Ford, Robert Goebbels, Olle Ludvigsson, Marisa Matias, Mario Mauro, Gianni Pittella, Andreas Schwab, Theodoros Skylakakis, Emilie Turunen | |||
Iesniegšanas datums | 11.10.2012 | |||