Sesijas dokuments

 

A7-0241/2012

16.8.2012

***I

ZIŅOJUMS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu

( COM(2011)0609 – C7‑0318/2011 – 2011/0270(COD) )

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja

Referente: Jutta Steinruck

 

PR_COD_1amCom

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums

  *  Apspriežu procedūra

  ***  Piekrišanas procedūra

  ***I  Parastā likumdošanas procedūra (pirmais lasījums)

  ***II  Parastā likumdošanas procedūra (otrais lasījums)

  ***III  Parastā likumdošanas procedūra (trešais lasījums)

 

(Norādītā procedūra pamatojas uz akta projektā ierosināto juridisko pamatu.)

 

 

 

Grozījumi akta projektā

Izmaiņas, kas ar Parlamenta grozījumiem izdarītas akta projektā, ir iezīmētas treknā slīprakstā. Teksts, kas iezīmēts parastā slīprakstā, tehniskajiem dienestiem norāda tās akta projekta daļas, kurās ierosināti labojumi, lai sagatavotu galīgo teksta redakciju (piemēram, nepārprotami kļūdainas teksta daļas vai to izlaidumi kādā no valodām). Šos ierosinātos labojumus apstiprina attiecīgie tehniskie dienesti.

 

Informācijas bloka, ko ievieto pirms katra grozījuma attiecībā uz spēkā esošu aktu, kuru plānots grozīt ar attiecīgo akta projektu, trešajā un ceturtajā rindā attiecīgi norāda spēkā esošo aktu un tā atbilstīgo teksta vienību. Daļas, kas tiek pārņemtas no tādas spēkā esoša akta teksta vienības, kura netiek grozīta ar attiecīgo akta projektu, bet kuru Parlaments nodomājis grozīt, iezīmē treknrakstā. Iespējamos šādu teksta daļu svītrojumus apzīmē šādi: […].

 

 

 

SATURS

Lpp.

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS  5

PASKAIDROJUMS  91

Budžeta komitejaS ATZINUMS  94

Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS  108

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS  117

Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS  132

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS  153

PROCEDŪRA  168

 

 

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu

( COM(2011)0609 – C7‑0318/2011 – 2011/0270(COD) )

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei ( COM(2011)0609 ),

–  ņemot vērā 294. panta 2. punktu un 46. panta d) punktu, 149. pantu, 153. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 175. panta trešo daļu Līgumā par Eiropas Savienības darbību, saskaņā ar kuru Komisija ir iesniegusi Parlamentam šo priekšlikumu (C7‑0318/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā argumentēto atzinumu, ko saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedza Zviedrijas Parlaments, uzskatot, ka tiesību akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 23. februāra atzinumu[1],

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 3. maija atzinumu[2],

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus ( A7-0241/2012 ),

1.  pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;

2.  norāda, ka tiesību akta priekšlikumā norādītais finansējums ir tikai priekšlikums budžeta lēmējinstitūcijai un to nevar apstiprināt, kamēr nav panākta vienošanās attiecībā uz regulu par daudzgadu finanšu shēmu (DFS);

3.  atkārto savu nostāju, ka nākamajai DFS nepieciešami pietiekami papildu līdzekļi, lai Savienība spētu īstenot pašreizējās politikas prioritātes un Lisabonas līgumā paredzētos jaunos uzdevumus, jo īpaši sociālo iekļaušanu, kā arī reaģēt uz neparedzētiem notikumiem; norāda, ka Parlaments 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai aicināja palielināt DFS resursu līmeni vismaz par 5 % salīdzinājumā ar 2013. gada līmeni; prasa Padomei, ja tā šai pieejai nepiekrīt, skaidri norādīt, no kurām tās politikas prioritātēm vai projektiem būtu iespējams pilnībā atteikties, pat neraugoties uz to apliecināto Eiropas pievienoto vērtību;

4.  aicina Komisiju atkārtoti iesniegt šo priekšlikumu izskatīšanai Parlamentā, ja tā ir paredzējusi priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un valstu parlamentiem.

 

 

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

Virsraksts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru nosaka Eiropas Savienības Sociālās attīstības, inovācijas un nodarbinātības programmu un ar kuru groza Lēmumu Nr. 283/2010/ES

 

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Saskaņā ar Komisijas paziņojumu „Budžets stratēģijai „Eiropa 2020””, kurā ir ieteikts racionalizēt un vienkāršot Savienības finansēšanas instrumentus un pastiprināti vērst tos uz Savienības pievienoto vērtību, kā arī ietekmi un rezultātiem, ar šo regulu tiek izveidota Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programma (turpmāk — programma), kuras mērķis ir turpināt un attīstīt darbības, ko īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmumu Nr. 1672/2006/EK, ar ko izveido Kopienas Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmu — PROGRESS, Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Regulu (ES) Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā un Komisijas 2002. gada 23. decembra Lēmumu Nr. 2003/8/EK, ar ko īsteno Regulu (EEK) Nr. 1612/1968 attiecībā uz darba piedāvājumu un pieprasījumu apkopošanu un apmierināšanu, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 25. marta Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai (turpmāk — instruments).

(1) Saskaņā ar Komisijas paziņojumu „Budžets stratēģijai „Eiropa 2020””, kurā ir ieteikts racionalizēt un vienkāršot Savienības finansēšanas instrumentus un pastiprināti vērst tos uz Savienības pievienoto vērtību, kā arī ietekmi un rezultātiem, ar šo regulu tiek izveidota Eiropas Savienības Sociālās attīstības, inovācijas un nodarbinātības programma (turpmāk „programma”), kuras mērķis ir turpināt un attīstīt darbības, ko īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmumu Nr. 1672/2006/EK, ar ko izveido Kopienas Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmu — PROGRESS, Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Regulu (ES) Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā un Komisijas 2002. gada 23. decembra Lēmumu Nr. 2003/8/EK, ar ko īsteno Regulu (EEK) Nr. 1612/1968 attiecībā uz darba piedāvājumu un pieprasījumu apkopošanu un apmierināšanu, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 25. marta Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai (turpmāk „instruments”).

 

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 148. panta 4. punktu Padome 2010. gada 21. oktobrī pieņēma nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kuras veido stratēģijas „Eiropa 2020” integrētās pamatnostādnes kopā ar dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispusīgajām pamatnostādnēm, kas ir pieņemtas saskaņā ar Līguma 121. pantu. Programmai būtu jāveicina stratēģijas „Eiropa 2020” integrēto pamatnostādņu, jo īpaši 7., 8. un 10. pamatnostādnes, piemērošana, vienlaikus atbalstot pamatiniciatīvu īstenošanu un īpašu uzmanību pievēršot tādām pamatiniciatīvām kā „Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību”, „Jaunu prasmju un darbavietu programma” un „Jaunatne kustībā”.

(3) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 148. panta 4. punktu Padome 2010. gada 21. oktobrī pieņēma nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kuras veido stratēģijas „Eiropa 2020” integrētās pamatnostādnes kopā ar dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispusīgajām pamatnostādnēm, kas ir pieņemtas saskaņā ar Līguma 121. pantu. Programmai būtu jāveicina stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšana, īpaši attiecībā uz nodarbinātības pamatnostādnēs noteiktajiem nabadzības samazināšanas un nodarbinātības mērķiem . Šajā nolūkā programmai būtu jāatbalsta pamatiniciatīvu īstenošana, īpašu uzmanību pievēršot tādām pamatiniciatīvām kā „Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību”, „Jaunu prasmju un darbavietu programma” un „Jaunatne kustībā”, kā arī „Jaunatnes iespēju iniciatīva”.

 

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Pamatiniciatīvas „Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību” un „Inovācijas Savienība” atzīst, ka sociālā inovācija ir ietekmīgs instruments, ar kura palīdzību risināt sociālās problēmas, ko rada iedzīvotāju novecošana, nabadzība, bezdarbs, jauni darba organizācijas modeļi, dzīvesveids, un iedzīvotāju cerības attiecībā uz sociālo taisnīgumu, izglītību un veselības aprūpi. Programmai būtu jāatbalsta pasākumi sociālās inovācijas paātrināšanai tajās politikas jomās, kas skar publisko un privāto sektoru un trešos sektorus, pienācīgi ņemot vērā reģionālo un vietējo iestāžu nozīmi. Jo īpaši ar programmas palīdzību būtu jānosaka, jānovērtē un jāpaplašina inovatīvi risinājumi un prakse, izmantojot eksperimentus sociālajā jomā, lai sniegtu efektīvāku atbalstu dalībvalstīm darba tirgus un sociālās aizsardzības politikas reformu īstenošanā. Programmai vajadzētu darboties kā katalizatoram publiskā, privātā sektora un trešo sektoru dalībnieku starptautiskajā partnerībā un tīklu veidošanā, kā arī vajadzētu atbalstīt minēto sektoru dalībnieku iesaisti jaunu pieeju veidošanā un īstenošanā steidzamāko sociālo vajadzību un problēmu risināšanai.

(4) Pamatiniciatīvas „Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību” un „Inovācijas Savienība” atzīst, ka sociālā inovācija ir ietekmīgs instruments, ar kura palīdzību risināt sociālās problēmas, ko rada iedzīvotāju novecošana, nabadzība, bezdarbs, jauni darba organizācijas modeļi, dzīvesveids, un iedzīvotāju cerības attiecībā uz sociālo taisnīgumu, izglītību un veselības aprūpi. Programmai būtu jāatbalsta pasākumi sociālās inovācijas paātrināšanai, kas ir vērsti uz neapmierinātajām vai nepietiekami apmierinātajām sociālajām vajadzībām saistībā ar nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanu, augsta kvalitatīvas nodarbinātības līmeņa un ilgtspējīgas nodarbinātības veicināšanu, pienācīgas sociālās aizsardzības, kura ļauj novērst nabadzību, nodrošināšanu, darba apstākļu uzlabošanu un labāku veselības aprūpes un apmācības pieejamību neaizsargātām personām, pienācīgi ņemot vērā reģionālo un vietējo iestāžu nozīmi. Programmai vajadzētu darboties kā katalizatoram publiskā, privātā sektora un trešo sektoru dalībnieku starptautiskajā partnerībā un tīklu veidošanā, kā arī vajadzētu atbalstīt minēto sektoru dalībnieku iesaisti jaunu pieeju veidošanā un īstenošanā steidzamāko sociālo vajadzību un problēmu risināšanai.

 

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a) Jo īpaši programmai, īstenojot eksperimentus sociālās politikas jomā, būtu jāsekmē tādu inovatīvu risinājumu atrašana, analīze un attīstīšana un praktiska īstenošana, lai attiecīgā gadījumā palīdzētu dalībvalstīm palielināt to darba tirgu efektivitāti un uzlabot sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas politiku. Eksperimenti sociālajā jomā ir sociālo inovāciju praktiski izmēģinājumi, kurus veic, īstenojot projektus. Šādi eksperimenti dod iespēju iegūt pierādījumus tam, ka attiecīgās sociālās inovācijas ir īstenojamas praksē. Veiksmīgākie risinājumi būtu jāīsteno plašākā mērogā, finansiālo atbalstu gūstot no Eiropas Sociālā fonda (ESF) un citiem avotiem. Pieredze liecina, ka eksperimentālie projekti sociālajā jomā bieži ilgst trīs līdz piecus gadus, un tajos ir iesaistīti daudzveidīgi dažāda lieluma dalībnieki. Valstīs, kurās ir izveidoti vietējie informācijas centri, kas atbild par eksperimentiem sociālajā jomā, šiem centriem vajadzētu būt vienotam kontaktpunktam visām ieinteresētajām pusēm, un vajadzētu atbalstīt sadarbības tīklu un partnerību izveidi un attīstību.

 

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

4.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4b) Atklātā koordinācijas metode, kas ir izrādījusies elastīga un efektīva sociālās politikas jomā, būtu jāizmanto holistiskā veidā tajās jomās, kurās ir ieinteresētas atsevišķas dalībvalstis. Tāpēc tā būtu jāizmanto plašāk, tostarp lai uzlabotu programmu un padarītu to efektīvāku.

 

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

4.c apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4c) Lai panāktu rezultātus Eiropas sociālās jomas un vides ilgtspējīgā attīstībā, būs nepieciešams prognozēt un attīstīt jaunas prasmes un zināšanas, tādā veidā uzlabojot nosacījumus darbavietu radīšanai, nodarbinātības kvalitāti un darba apstākļus, kas tiks panākts ar attiecīgo izglītības, darba tirgus un sociālo politiku saistībā ar nozaru un pakalpojumu pārveidošanu. Tāpēc programmai būtu jāpalīdz sekmēt kvalitatīvas un ilgtspējīgas „zaļās” un „baltās” nodarbinātības izveidi un jaunu prasmju un zināšanu prognozēšanu un attīstību, kuras varētu izmantot jaunām kvalitatīvām un ilgtspējīgām darbavietām, sasaistot nodarbinātības un sociālās politikas virzienus ar rūpniecības un struktūrpolitikas virzieniem, lai sekmētu pāreju uz resursu ziņā efektīvu un zema oglekļa emisiju līmeņa ekonomiku. Programmai it sevišķi būtu jādarbojas kā katalizatoram, kas sekmē valsts sektora un vietējo un reģionālo nodarbinātības iniciatīvu virzītu „zaļo” un sociālo ieguldījumu darbavietu radīšanas potenciāla izpēti.

 

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

4.d apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4d) Īpaša uzmanība programmā būtu jāpievērš bezdarba, nabadzības un atstumtības teritoriālajai dimensijai un sevišķi pieaugošajai nevienlīdzībai reģionos un to iekšienē, starp lauku apgabaliem un pilsētām, kā arī pilsētās.

 

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

4.e apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4e) Sieviešu līdzdalība uzņēmumos un lēmumu pieņemšanā ekonomikas un uzņēmējdarbības jomā ir pierādīts faktors konkurētspējas, produktivitātes un inovāciju uzlabošanā. Komisijas nesen iesniegtie ziņojumi par atbilstības apmēru Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, kā arī Pasaules Bankas un Apvienoto Nāciju Organizācijas pētījumi par pārvaldību un ilgtspējību liecina, ka sieviešu iekļaušana darba tirgū un jo īpaši līdztiesība politisko lēmumu pieņemšanā veicina pārredzamību un līdzdalību, kā arī samazina korupciju. Tādēļ saskaņā ar Eiropas Dzimumu līdztiesības stratēģiju 2010.–2015. gadam Savienībai būtu labāk jāizmanto sieviešu potenciāls, veicinot Savienības kopējo ekonomisko un sociālo mērķu sasniegšanu, iesaistot vairāk sieviešu darba tirgū un labas kvalitātes nodarbinātībā. Vēl arvien salīdzinoši zems nodarbinātības līmenis ir tieši starp gados vecākām sievietēm, vientuļajiem vecākiem, sievietēm invalīdēm, migrantēm un mazākumtautību sievietēm, un tāpēc vēl nenovērstās dzimumu atšķirības jāsamazina gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā ziņā.

 

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

4.f apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4f) Ir nepieciešams konsolidēt vienotā tirgus sociālās dimensijas. Ņemot vērā vajadzību ar darba ņēmēju tiesību ievērošanas palīdzību palielināt uzticību vienotajam tirgum un brīvai pakalpojumu apritei, ir nepieciešams nodrošināt vienādu statusu gan darba ņēmēju, gan uzņēmēju tiesībām brīvi pārvietoties Savienības teritorijā.

 

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” programmā būtu jāpiemēro saskaņota pieeja, lai veicinātu nodarbinātību un novērstu sociālo atstumtību un nabadzību. Programmas īstenošana būtu jāracionalizē un jāvienkāršo, it sevišķi ar kopēju noteikumu kopumu, kas cita starpā ietver vispārējus mērķus, darbību tipoloģiju, uzraudzības un novērtēšanas pasākumus. Programmā arī būtu jākoncentrē uzmanība uz lieliem projektiem, kam ir nepārprotama pievienotā vērtība Eiropas Savienībai, lai sasniegtu kritisko masu un samazinātu administratīvo slogu gan atbalsta saņēmējiem, gan Komisijai. Turklāt aktīvāk būtu jāizmanto vienkāršotas izmaksu iespējas (vienreizēji maksājumi un vienotas likmes finansējums), it sevišķi mobilitātes shēmu īstenošanā. Programmai vajadzētu būt vienas pieturas aģentūrai mikrofinansējuma nodrošinātājām iestādēm, nodrošinot finansējumu mikrokredītiem, kapacitātes nostiprināšanai un tehniskajai palīdzībai. Visbeidzot, programmai būtu jānodrošina budžeta elastība, izveidojot rezervi, ko piešķirs reizi gadā, lai nodrošinātu politikas prioritātes.

(5) Saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” programmā būtu jāpiemēro saskaņota pieeja, lai veicinātu kvalitatīvu un ilgtspējīgu nodarbinātību un novērstu sociālo atstumtību un nabadzību, vienlaikus paturot prātā dzimumu līdztiesības mērķi un integrēto pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai. Programmas īstenošana būtu jāracionalizē un jāvienkāršo, it sevišķi ar kopēju noteikumu kopumu, kas cita starpā ietver vispārējus mērķus, darbību tipoloģiju, uzraudzības un novērtēšanas pasākumus. Programmā būtu jākoncentrē uzmanība uz projektiem, kam ir nepārprotama pievienotā vērtība Eiropas Savienībai, neatkarīgi no to lieluma. Lai samazinātu administratīvo slogu, programmai būtu jāatbalsta tīklu un partnerību izveide un attīstība. Turklāt aktīvāk būtu jāizmanto vienkāršotas izmaksu iespējas (vienreizēji maksājumi un vienotas likmes finansējums), it sevišķi mobilitātes shēmu īstenošanā, vienlaikus nodrošinot procedūru pārredzamību. Programmai vajadzētu būt vienas pieturas aģentūrai mikrofinansējuma nodrošinātājām iestādēm Eiropas Savienības līmenī, nodrošinot finansējumu mikrokredītiem un sociālajai uzņēmējdarbībai, atvieglojot aizdevuma pieejamību un sniedzot tehnisko palīdzību. Savu iespēju robežās programmai būtu jānodrošina budžeta elastība, izveidojot rezervi, ko piešķirs katru gadu, pilnībā ievērojot budžeta lēmējinstitūcijas prerogatīvas, lai nodrošinātu politikas prioritātes.

 

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a) Ņemot vērā programmai pieejamā finansējuma ierobežotību un šā finansējuma piešķiršanu dažādām apakšprogrammām, prioritāte finansēšanā būtu jāpiešķir tādu struktūru attīstībai, kurām ir izteikti daudzkāršojoša ietekme, kas sniegs labumu turpmākiem pasākumiem un iniciatīvām. Būtu jāveic arī attiecīgi pasākumi, lai izslēgtu iespēju pārklāties un/vai saņemt dubultu finansējumu no citiem fondiem vai programmām, it īpaši no Eiropas Sociālā fonda.

 

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

5.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5b) Šīs programmas plašie mērķi un lielais nozīmīgums ir pretrunā ar piešķirto ļoti ierobežoto finansējumu, kas, iespējams, liks vilties šajā programmā ieinteresētajām personām.

 

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Savienībai būtu jānodrošina sev stabils analītiskais pamats, lai atbalstītu politikas veidošanu nodarbinātības un sociālajā jomā. Šāda pamatošanās uz pierādījumiem pievieno vērtību dalībvalstu pasākumiem, piešķirot tiem Savienības dimensiju un salīdzinājuma iespēju datu vākšanai un statistikas instrumentu, metožu un kopīgu rādītāju izveidei ar mērķi izstrādāt pilnu stāvokļa kopainu nodarbinātības, sociālās politikas un darba apstākļu jomā visā Savienībā un nodrošināt programmu un politikas produktivitātes un iedarbīguma augstvērtīgu novērtējumu.

(6) Savienībai būtu jānodrošina sev stabils analītiskais pamats, lai atbalstītu politikas veidošanu nodarbinātības un sociālajā jomā, pievēršot īpašu uzmanību finanšu un ekonomikas krīžu ietekmei. Šāda pamatošanās uz pierādījumiem pievieno vērtību dalībvalstu pasākumiem, piešķirot tiem Savienības dimensiju un salīdzinājuma iespēju datu vākšanai un statistikas instrumentu, metožu un kopīgu rādītāju izveidei ar mērķi izstrādāt pilnu stāvokļa kopainu nodarbinātības, sociālās politikas un darba apstākļu jomā visā Savienībā un nodrošināt programmu un politikas produktivitātes un iedarbīguma augstvērtīgu novērtējumu, lai panāktu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus.

 

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Savienībai ir unikālas iespējas nodrošināt Savienības platformu politikas apmaiņai un savstarpējai zināšanu apguvei starp dalībvalstīm nodarbinātības un sociālajā jomā. Zināšanas par citās valstīs īstenoto politiku un tās rezultātiem palielina politikas veidotājiem pieejamo variantu klāstu, veicina jaunas politikas attīstību un rosina valsts reformas.

(7) Savienībai ir unikālas iespējas nodrošināt Savienības platformu politikas apmaiņai un savstarpējai zināšanu apguvei starp dalībvalstīm nodarbinātības, sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas, kā arī sociālās uzņēmējdarbības jomā. Zināšanas par citās valstīs īstenoto politiku un tās rezultātiem, tostarp sociālo eksperimentu rezultātiem vietējā, reģionālā un valsts līmenī, palielina politikas veidotājiem pieejamo variantu klāstu, tādējādi veicinot jaunas politikas attīstību.

 

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Savienības sociālās politikas galvenā iezīme ir spēja nodrošināt to, lai Savienībā darbotos standartu minimums un pastāvīgi uzlabotos darba apstākļi. Savienībai ir jāizpilda svarīgs uzdevums, gan nodrošinot atbilstoši lietpratīga regulējuma principiem pielāgota tiesiskā regulējuma pieņemšanu jauniem darba organizācijas modeļiem un jauniem apdraudējumiem drošībai un veselības aizsardzībai darbā, gan finansējot pasākumus Savienības darba ņēmēju tiesību aizsardzības likumu izpildes uzlabošanai.

(8) Savienības sociālās politikas galvenā iezīme ir spēja nodrošināt to, lai Savienībā darbotos un tiktu efektīvi piemērots standartu minimums un pastāvīgi uzlabotos darba apstākļi. Šo uzlabošanos varētu norādīt, piemēram, ar sociālo marķējumu. Savienībai ir jāizpilda svarīgs uzdevums, gan nodrošinot atbilstoši „pienācīgas kvalitātes nodarbinātības” principiem pielāgota tiesiskā regulējuma pieņemšanu jauniem darba organizācijas modeļiem un jauniem apdraudējumiem drošībai un veselības aizsardzībai darbā, gan finansējot pasākumus SDO darba standartu, ANO un SDO programmas pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai un Savienības darba ņēmēju tiesību aizsardzības likumu izpildes uzlabošanai.

 

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a) Programmā būtu jāņem vērā, ka darba apstākļu uzlabošana paredz arī elastīgākas darba stundas un nodarbinātības veidus, ģimenes dzīvi atbalstošu pakalpojumu radīšanu un atvaļinājumu nosacījumu uzlabošanu, kā arī citus mehānismus strādājošu vecāku atbalstam.

 

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

8.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8b) Būtu arī jāveicina ieguldījumi veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, lai ne tikai mazinātu nevienlīdzību un diskrimināciju, bet arī veicinātu izaugsmi, labklājību un attīstību valsts, reģionālajā un vietējā līmenī.

 

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Dažādos līmeņos strādājošām pilsoniskās sabiedrības organizācijām var būt ievērojama nozīme programmas mērķu sasniegšanā, piedaloties politikas veidošanas procesos un veicinot sociālo inovāciju.

(9) Sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir ievērojama nozīme kvalitatīvas nodarbinātības veicināšanā un sociālās atstumtības un nabadzības izskaušanā, kā arī cīņā ar bezdarbu, un tiem vajadzētu būt cieši iesaistītiem visos pasākumos, ko paredzēts veikt, lai sasniegtu programmā noteiktos mērķus, tostarp sociālo inovāciju. Tāpēc sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām būtu jāiesaistās abpusējā zināšanu apguvē un jaunu politikas virzienu izstrādē, uzraudzīšanā, praktiskā izmēģināšanā, novērtēšanā un izplatīšanā. Visos līmeņos būtu jāveido kvalitatīvas partnerības. Partnerības princips būtu jāpastiprina un jāpaplašina kā to vadošais princips visās programmas iedaļās.

 

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Eiropas Savienība ir apņēmusies stiprināt globalizācijas sociālo dimensiju, starptautiskā mērogā popularizējot pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un darba standartus, vai nu tieši sadarbojoties ar trešām valstīm, vai netieši, sadarbojoties ar starptautiskām organizācijām. Tādēļ ir jāveido atbilstošas attiecības ar trešām valstīm, kuras nepiedalās programmā, lai palīdzētu tām sasniegt mērķus, ņemot vērā visus attiecīgos nolīgumus starp šīm valstīm un Eiropas Savienību. Tas var ietvert šo valstu pārstāvju piedalīšanos pasākumos (piemēram, konferencēs, darba grupās un semināros), kas skar abpusējas intereses un notiek valstīs, kuras piedalās programmā. Turklāt būtu jāveido sadarbība ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, jo īpaši ar Starptautisko Darba organizāciju (SDO), Eiropas Padomi un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO), lai īstenotu programmu tādā veidā, kurā ir ņemta vērā šo organizāciju loma.

(10) Eiropas Savienība ir apņēmusies stiprināt globalizācijas sociālo dimensiju un apkarot sociālo dempingu, ne tikai savu dalībvalstu, bet arī starptautiskā mērogā popularizējot pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un darba standartus, vai nu tieši sadarbojoties ar trešām valstīm, vai netieši, sadarbojoties ar starptautiskām organizācijām. Tādēļ ir jāveido atbilstošas attiecības ar trešām valstīm, kuras nepiedalās programmā, lai palīdzētu tām sasniegt mērķus, ņemot vērā visus attiecīgos nolīgumus starp šīm valstīm un Eiropas Savienību. Tas var ietvert šo valstu pārstāvju piedalīšanos pasākumos (piemēram, konferencēs, darba grupās un semināros), kas skar abpusējas intereses un notiek valstīs, kuras piedalās programmā. Turklāt būtu jāveido sadarbība ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, jo īpaši ar Starptautisko Darba organizāciju (SDO) un citām attiecīgajām Apvienoto Nāciju Organizācijas iestādēm, Eiropas Padomi un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO), lai īstenotu programmu tādā veidā, kurā ir ņemta vērā šo organizāciju loma.

 

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Saskaņā ar Līguma 45. un 46. pantu Regulā (ES) Nr. 492/2011 ir paredzēti noteikumi, lai panāktu darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, nodrošinot ciešu sadarbību starp dalībvalstīm un ar Komisiju. EURES uzdevums ir uzlabot darba tirgus darbību, valsts un pārrobežu līmenī atvieglojot darba ņēmēju starptautisko ģeogrāfisko mobilitāti, nodrošinot pārredzamāku darba tirgu, nodrošinot darba piedāvājumu un darba pieteikumu noskaidrošanu un atbalstot pasākumus darbā pieņemšanas, konsultāciju un profesionālās orientācijas pakalpojumu jomā, un tādējādi dodot ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā.

(11) Saskaņā ar LESD 45. un 46. pantu Regulā (ES) Nr. 492/2011 ir paredzēti noteikumi, lai panāktu darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, nodrošinot ciešu sadarbību starp dalībvalstīm un ar Komisiju. EURES uzdevums ir uzlabot darba tirgus darbību, valsts un pārrobežu līmenī atvieglojot darba ņēmēju brīvprātīgu starptautisko ģeogrāfisko mobilitāti, nodrošinot pārredzamāku darba tirgu un pārrobežu darba ņēmēju līdztiesību gan sociālajā, gan nodokļu ziņā, un atbalstot konsultāciju un darbā iekārtošanas pakalpojumus mobilajiem darba ņēmējiem un darba devējiem, un tādējādi dodot ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā. Tomēr pati Komisija nedrīkst veikt nodarbinātības dienesta funkcijas.

 

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) EURES darbības joma būtu jāpaplašina, lai izstrādātu un atbalstītu mērķtiecīgas mobilitātes shēmas Savienības līmenī ar mērķi aizpildīt brīvās darbvietas tajās vietās, kur ir atklāti trūkumi darba tirgū. Saskaņā ar Līguma 47. pantu šāda shēma atvieglotu jaunāka gadagājuma darba ņēmēju mobilitāti.

(12) EURES darbības joma būtu jāpaplašina, lai iekļautu mērķtiecīgu mobilitātes shēmu Savienības līmenī izstrādāšanu un atbalstīšanu ar mērķi aizpildīt brīvās darbvietas tajās vietās, kur ir atklāti trūkumi darba tirgū un lai tālāk attīstītu EURES pārrobežu partnerības projektus un palielinātu to skaitu. Ņemot vērā jauniešu bezdarba augsto līmeni un saskaņā ar Līguma 47. pantu šādai shēmai vajadzētu veicināt jaunāka gadagājuma darba ņēmēju brīvprātīgu mobilitāti Savienībā. Mērķtiecīgām mobilitātes shēmām, piemēram, „Tava pirmā EURES darbavieta” būtu jāatvieglo jauniešu piekļuve darba piedāvājumiem un darbam citā dalībvalstī un jāmudina darba devēji radīt darba vietas gados jauniem mobiliem darba ņēmējiem. Tomēr mobilitātes shēmas nedrīkst atturēt Savienību un dalībvalstis palīdzēt jauniešiem atrast pirmo darba vietu savā izcelsmes valstī.

 

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a) Daudzos pierobežas apgabalos EURES pārrobežu partnerībām ir būtiska nozīme īsta Eiropas darba tirgus izveidē. Katrā EURES pārrobežu partnerībā ietilpst vismaz divas dalībvalstis vai dalībvalsts un kāda cita iesaistītā valsts, un tādēļ tās, nepārprotami, ir horizontālas partnerības, kas nodrošina pievienoto vērtību Savienības līmenī. Šī iemesla dēļ EURES pārrobežu partnerības arī turpmāk būtu jāatbalsta, īstenojot Savienības horizontālos pasākumus, un kā papildus atbalstu varētu izmantot valstu vai ESF līdzekļus.

 

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

12.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12b) Izvērtējot EURES pasākumus, būtu jāņem vērā kvalitatīvi un kvantitatīvi kritēriji. Tāpēc Komisijai, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem būtu jāizstrādā kopēji raksturlielumi, kas ļautu novērtēt nodarbinātības kvalitāti un darba apstākļus ar EURES starpniecību iegūtajās darbvietās. Tā kā iekārtošana darbā ārvalstīs vienai valstij nozīmē darba ņēmēju aizplūšanu, bet otrai valstij — darba ņēmēju ieplūšanu, un tā kā šī kustība ir atkarīga no pastāvīgi mainīgās darba tirgus situācijas un ar to saistītajiem mobilitātes modeļiem, novērtēšanā galvenā uzmanība būtu jāpievērš ne tikai darba ņēmēju ieplūšanas vai aizplūšanas rādītājiem, bet jo īpaši Savienības kopējiem rādītājiem. Turklāt konsultēšanas rezultāts ne vienmēr ir izmērāma mobilitāte vai iekārtošana darbā.

 

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Viens no galvenajiem šķēršļiem uzņēmuma dibināšanai ir kredīta nepieejamība, jo īpaši cilvēkiem, kuri atrodas vistālāk no darba tirgus. Savienības un dalībvalstu centieni šajā jomā ir jāpaplašina, lai palielinātu mikrofinansējuma pieplūdi un izpildītu to cilvēku prasības, kuriem šāds finansējums ir visvairāk vajadzīgs, it sevišķi bezdarbniekiem un neaizsargātiem cilvēkiem, kuri vēlas dibināt vai pilnveidot mikrouzņēmumus (arī kā pašnodarbinātie), bet kuriem nav pieejams kredīts. Tāpēc Eiropas Parlaments un Padome 2010. gadā vispirms izveidoja mikrofinansēšanas instrumentu.

(14) Viens no galvenajiem šķēršļiem uzņēmuma dibināšanai ir kredīta, pašu kapitāla vai kvazikapitāla nepieejamība, jo īpaši cilvēkiem, kuriem darba tirgus ir visnepieejamākais. Savienības un dalībvalstu centieni šajā jomā ir jāpaplašina, lai palielinātu mikrofinansējuma pieplūdi, veicinātu aizdevuma pieejamību un izpildītu to cilvēku prasības, kuriem šāds finansējums ir visvairāk vajadzīgs, it sevišķi bezdarbniekiem, sievietēm un neaizsargātiem cilvēkiem, kuri vēlas dibināt vai pilnveidot mikrouzņēmumus (arī kā pašnodarbinātie), bet kuriem nav pieejams kredīts. Tāpat arī mazie uzņēmumi un mikrouzņēmumi veido lielāko daļu no Eiropas Savienībā jaundibinātajiem uzņēmumiem, un mikrokredītiem vajadzētu būt ātram līdzeklim, kā gūt pievienoto vērtību un konkrētus rezultātus. Tāpēc Eiropas Parlaments un Padome 2010. gadā vispirms izveidoja mikrofinansēšanas instrumentu. Savienības un dalībvalstu līmenī būtu jāuzlabo komunikācijas pasākumi par mikrofinansējuma iespējām, lai labāk sasniegtu tos, kuriem nepieciešams mikrofinansējums.

 

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a) Mikrofinansēšanai un sociālās uzņēmējdarbības atbalstīšanai vajadzētu radīt ilgtermiņa ietekmi un vajadzētu sasniegt potenciālos atbalsta saņēmējus. Tai būtu jāveicina augsts kvalitatīvas nodarbinātības līmenis un ilgtspējīga nodarbinātība un jābūt gan ekonomikas, gan vietējās attīstības politikas izstrādes katalizatoram. Lai pēc iespējas palielinātu darboties spējīgu mikrouzņēmumu izveides iespējas, darbības, kas saistītas ar mikrofinansējumu un sociālo uzņēmējdarbību, būtu jāpapildina ar darbaudzināšanas un apmācību programmām, kuras regulāri jāatjaunina un jāpadara pieejamas ar centralizētu informācijas punktu palīdzību. Tādēļ šādiem pasākumiem ir jāparedz pienācīga budžeta daļa.

 

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Saskaņā ar Komisijas paziņojumu „Eiropas iniciatīva mikrokredīta attīstībai”, lai palielinātu mikrofinansējuma pieejamību Savienības jaunajā mikrofinansēšanas tirgū, ir jāpalielina mikrofinansējuma nodrošinātāju iestāžu kapacitāte, un jo īpaši to mikrofinansējuma nodrošinātāju kapacitāte, kuri nav bankas.

(15) Saskaņā ar Komisijas paziņojumu „Eiropas iniciatīva mikrokredīta attīstībai” un Komisijas ziņojumu „Atbalsts sievietēm novatorēm un uzņēmējām”, lai palielinātu mikrofinansējuma pieejamību Savienības jaunajā mikrofinansēšanas tirgū, ir jāpalielina mikrofinansējuma nodrošinātāju iestāžu institucionālā spēja, un jo īpaši to mikrofinansēšanas iestāžu institucionālā spēja, kuras nav bankas. Lai palielinātu mikrofinansējuma pieejamību un iespējas to saņemt Savienības tirgū, noteikumiem, kuri reglamentē mikrofinansējuma nodrošinātāju iestāžu pārrobežu darījumus, būtu jāveicina mikrofinansēšana vienotā tirgus teritorijā.

 

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Sociālie uzņēmumi ir Eiropas uz plurālismu balstītās sociālās tirgus ekonomikas stūrakmens. Tie var darboties kā sociālo pārmaiņu dzinējspēks, piedāvājot inovatīvus risinājumus un tādējādi dodot vērtīgu ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanā. Programmai ir jāuzlabo sociālo uzņēmumu piekļuve finansējumam, tādējādi veicinot Komisijas uzsākto sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu.

(16) Sociālie uzņēmumi ir Eiropas uz plurālismu balstītās sociālās tirgus ekonomikas stūrakmens, un tiem ir svarīga nozīme labākas sociālās konverģences nodrošināšanā Eiropā. Tie var darboties kā sociālās attīstības dzinējspēks, piedāvājot inovatīvus risinājumus un tādējādi dodot vērtīgu ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanā, kā arī veicinot iekļaujošus darba tirgus un sociālos pakalpojumus, kas būtu pieejami ikvienam. Savu iespēju robežās programmai būtu jāuzlabo sociālo uzņēmumu piekļuve finansējumam, tādējādi veicinot Komisijas uzsākto sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu.

 

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Lai lietderīgi izmantotu starptautisko finanšu iestāžu, un jo īpaši Eiropas Investīciju bankas grupas, pieredzi, ar mikrofinansēšanu un sociālo uzņēmējdarbību saistīti pasākumi Komisijai būtu jāīsteno netieši, saskaņā ar Finanšu regulu budžeta izpildes uzdevumus uzticot finanšu iestādēm. Eiropas Savienības līdzekļu izmantošana koncentrē starptautisko finanšu iestāžu un citu ieguldītāju līdzekļus, apvieno pieejas un tādējādi uzlabo piekļuvi finansējumam mikrouzņēmumiem, tostarp pašnodarbinātajiem, un sociālajiem uzņēmumiem. Šādā veidā Savienības ieguldījums atbalsta jaunā sociālās uzņēmējdarbības sektora un mikrofinansēšanas tirgus attīstību Savienībā un veicina pārrobežu darbības.

(17) Lai lietderīgi izmantotu starptautisko finanšu iestāžu, un jo īpaši Eiropas Investīciju bankas grupas, pieredzi, ar mikrofinansēšanu un sociālo uzņēmējdarbību saistīti pasākumi Komisijai būtu jāīsteno netieši, saskaņā ar Finanšu regulu budžeta izpildes uzdevumus uzticot finanšu iestādēm. Eiropas Savienības līdzekļu izmantošana koncentrē finanšu iestāžu un citu ieguldītāju līdzekļus, rada sinerģiju starp dalībvalstu un Savienības rīcību, apvieno pieejas un tādējādi uzlabo finansējuma pieejamību un mikrofinansējuma spēju sasniegt noteiktas riska grupas un jauniešus, kā arī finansējuma pieejamību sociālajiem uzņēmumiem. Šādā veidā Savienības ieguldījums atbalsta jaunā sociālās uzņēmējdarbības sektora un mikrofinansēšanas tirgus attīstību Savienībā un veicina pārrobežu darbības. Savienības pasākumiem būtu jāpapildina finanšu instrumenti, ko mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības jomā īsteno dalībvalstis. Struktūrām, kurām uzticēta šo pasākumu īstenošana, būtu jānodrošina pievienotā vērtība un jānovērš dublēšanās no Savienības līdzekļiem piešķirtā finansējuma jomā.

 

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a) Saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” ar šīs programmas palīdzību būtu jārisina satraucošā jauniešu bezdarba problēma. Eiropas jaunieši visvairāk cieš no ekonomiskās krīzes sekām — jauniešu bezdarba līmenis daudzās dalībvalstīs ir augsts, dažās no tām pārsniedzot 40 %. Lai gan situācija Eiropas valstīs būtiski atšķiras, vidējais jauniešu bezdarba rādītājs Savienībā ir vairāk kā divas reizes augstāks par pieaugušo bezdarba rādītāju. Turklāt pastāv būtiskas reģionālās atšķirības. Jauniešu bezdarbs īpaši pieaug lauku rajonos. Tāpēc jauniešiem, kas vēl nav sasnieguši 25 gadu vecumu, būtu jānodrošina nākotne un iespēja piedalīties Eiropas sabiedrības un ekonomikas attīstībā, kas krīzes apstākļos ir īpaši svarīgi.

(Saistīts ar jaunatnes iniciatīvas apakšprogrammu.)

 

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

17.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17b) Jauniešu bezdarba un gados jaunu darba ņēmēju nestabilitātes novēršanai būtu jāsamazina ne tikai sociālās izmaksas, bet arī jāveicina sociālā iekļaušana. Tāpēc programmā īpaša uzmanība būtu jāpievērš jauniešu nodarbinātībai, ieviešot jaunatnes iniciatīvas apakšprogrammu, kuras mērķis būtu uzlabot gados jaunu cilvēku pāreju no izglītības uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un uzlabot darba apstākļus, kā arī samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu.

(Saistīts ar jaunatnes iniciatīvas apakšprogrammu.)

 

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

17.c apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17c) Komisijai un dalībvalstīm attiecībā uz apmācībām un nodarbinātību būtu jāpiemēro uz tiesībām pamatota pieeja. Nedrīkst apdraudēt gados jaunu cilvēku pienācīgas kvalitātes nodarbinātības kvalitatīvo aspektu, tostarp atalgojumu par stažēšanos un praksi, un īstenoto centienu pamatā vajadzētu būt darba pamatstandartiem un citiem standartiem, kas attiecas uz darba kvalitāti, piemēram, par darba laiku, algām, sociālo nodrošinājumu un arodveselību, kā arī darba drošību.

 

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

17.d apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17d) Programmas darbībām būtu jāpalīdz dalībvalstīm noteikt efektīvus stimulus jauniešiem, kas garantētu pienācīgas kvalitātes dzīves un darba apstākļus. Šādiem stimuliem būtu jāmudina publiskā un privātā sektora darba devēji pieņemt darbā un apmācīt jauniešus, ieguldīt līdzekļus gan kvalitatīvu darba vietu radīšanā jauniešiem, gan arī viņu tālākizglītībā un kvalifikācijas celšanā nodarbinātības laikā, kā arī atbalstīt jauniešu izvēli nodarboties ar uzņēmējdarbību. Programmai būtu arī jāuzsver mazo uzņēmumu īpašais uzdevums un nozīme saistībā ar apmācībām, specializētajām zināšanām un tradicionālo zinātību, kā arī jānodrošina, ka jauniešiem ir pieejams mikrofinansējums. Programmai būtu jāsekmē labākās prakses apmaiņa starp dalībvalstīm visās šajās jomās.

 

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

17.e apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17e) Programmā paredzētajām darbībām būtu jāpalīdz dalībvalstīm un darba tirgus dalībniekiem ieviest „jaunatnes garantiju”, nodrošinot, ka četru mēnešu laikā pēc skolas pamešanas jaunieši vai nu strādā, vai mācās, vai iegūst kvalifikāciju, vai pārkvalificējas, jo īpaši skolu un stažēšanos priekšlaicīgi pametušie jaunieši, kā arī citas neaizsargātu jauniešu grupas. Programmai būtu jāsekmē labākās prakses apmaiņa starp dalībvalstīm šajā jomā.

 

 

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Saskaņā ar Līguma 8. un 10. pantu programmai visās tās darbībās būtu jāatbalsta dzimumu līdztiesība un diskriminācijas aizliegums. Lai spriestu par to, kādā veidā programmas darbības risina dzimumu līdztiesības un diskriminācijas aizlieguma jautājumus, būtu jāveic regulāra uzraudzība un novērtēšana.

(18) Saskaņā ar LES 3. panta 3. punktu un LESD 8. pantu ir jānodrošina, ka visas programmas apakšprogrammas un darbības veicina sieviešu un vīriešu līdztiesību, īstenojot integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un attiecīgos gadījumos īpašus pasākumus sieviešu nodarbinātības un sociālās integrācijas veicināšanai. Lai spriestu par to, kādā veidā programmas darbības risina dzimumu līdztiesības un diskriminācijas aizlieguma jautājumus, būtu jāveic regulāra uzraudzība un novērtēšana.

 

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a) Saskaņā ar LESD 10. pantu programmai būtu jānodrošina, ka tās prioritāšu īstenošana veicina diskriminācijas apkarošanu dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ un izpilda ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktās saistības izglītības, darba, nodarbinātības un pieejamības, kā arī citās jomās. Lai novērtētu, kādā veidā programmas darbības risina diskriminācijas aizlieguma jautājumus, būtu jāveic regulāra uzraudzība un novērtēšana.

 

 

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

18.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18b) Līdztiesība un diskriminācijas aizliegums ir ne tikai tiesiski jautājumi, bet arī būtisks uzdevums, ko jārisina sabiedrībai. Kopienas nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmā PROGRESS (programma PROGRESS) ir iekļautas sadaļas „diskriminācijas apkarošana un dažādība” un „dzimumu līdztiesība”, kuras būtu jāturpina īstenot un pilnveidot saistībā ar Pamattiesību un pilsonības programmu. Turklāt programmas PROGRESS termiņa vidusposma novērtējumā tika uzsvērts, ka līdztiesības un diskriminācijas apkarošanas jomā būtu vajadzīgi aktīvāki centieni un jaunas iniciatīvas. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai visās attiecīgajās programmas iniciatīvās un pasākumos šiem aspektiem tiktu pievērsta īpaša uzmanība, jo īpaši tādās jomās kā sieviešu dalības palielināšana darba tirgū, darba apstākļu uzlabošana un labāka profesionālās un privātās dzīves līdzsvara panākšana.

 

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

18.c apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18c) Saskaņā ar LES 3. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 24. pantu programma nodrošina bērnu tiesību aizsardzību.

 

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Saskaņā ar Līguma 9. pantu programmai būtu jānodrošina, ka Savienības politikas un darbības noteikšanā un īstenošanā tiek ņemtas vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu un ar cīņu pret sociālo atstumtību.

(19) Saskaņā ar LESD 9. pantu un stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem programmai būtu jāveicina augsta kvalitatīvas nodarbinātības līmeņa un ilgtspējīgas nodarbinātības sasniegšana, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšana un cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību.

 

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19a) Programmai būtu jāpapildina citas Savienības programmas, vienlaikus atzīstot, ka katram instrumentam būtu jādarbojas saskaņā ar konkrēti tam noteiktajām procedūrām. Tādējādi vienas un tās pašas attaisnotās izmaksas nebūtu jāfinansē divkārši. Lai nodrošinātu Savienības finansējuma pievienoto vērtību un panāktu tā būtisku ietekmi, būtu jāizveido cieša sinerģija starp šo programmu, citām Savienības programmām un struktūrfondiem, jo īpaši ESF.

 

 

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

19.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19b) Programma būtu jāīsteno tā, lai tiktu veicināta katras dalībvalsts kompetentās iestādes vai kompetento iestāžu līdzdalība šīs programmas mērķu sasniegšanā.

 

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Lai nodrošinātu efektīvāku saziņu ar publiku un stiprinātu sinerģiju starp saziņas pasākumiem, ko īsteno pēc Komisijas iniciatīvas, resursiem, kas ar šo regulu piešķirti informācijas un saziņas pasākumiem, būtu jāuzlabo arī korporatīvā saziņa par Eiropas Savienības politiskajām prioritātēm ar nosacījumu, ka tās ir saistītas ar šīs regulas vispārīgajiem mērķiem.

(20) Lai nodrošinātu efektīvāku saziņu ar publiku un stiprinātu sinerģiju starp saziņas pasākumiem, ko īsteno pēc Komisijas iniciatīvas, resursiem, kas ar šo regulu piešķirti informācijas un saziņas pasākumiem, būtu jāuzlabo arī informācijas sniegšana par Eiropas Savienības politiskajām prioritātēm ar nosacījumu, ka tās ir saistītas ar šīs regulas vispārīgajiem mērķiem.

 

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20a) Programma būtu jāuzrauga, jānovērtē un vajadzības gadījumā jāpielāgo vai jāgroza.

 

 

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(23a) Lai programmas darbības laikā varētu pietiekami elastīgi reaģēt uz mainīgajām vajadzībām un attiecīgajām politikas prioritātēm, pilnvaras pieņemt tiesību aktus par līdzekļu piešķiršanu programmas apakšprogrammu atsevišķajām tematiskajām sadaļām, par daudzgadu darba plānu pieņemšanu, [un par to jomu noteikšanu, kurās izmantot nepiešķirtos līdzekļus] saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līmenī. Sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai būtu jānodrošina vienlaicīga, laicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(Noteikums par nepiešķirto līdzekļu izmantošanu tiks pabeigts tad, kad tiks sasniegta vienošanās par Finanšu regulu)

 

 

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus darbību īstenošanai programmas sadaļā EURES un mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības sadaļā, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai.

svītrots

 

 

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25) Programmas sadaļā PROGRESS paredzēto pasākumu īstenošanas pilnvaras būtu jāpilda saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu,

(25) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāpilda saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu,

 

 

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(25a) Programmas īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā Komisijai būtu jāsaņem palīdzība konsultāciju veidā no stratēģiskās konsultatīvās padomes, kuru vada Komisija un kuru veido dalībvalstu un citu iesaistīto valstu pārstāvji un tādu Savienības līmenī dibinātu arodbiedrību, darba devēju organizāciju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju un finanšu iestāžu pārstāvji, kas tieši vai netieši ir iesaistītas programmas pasākumu īstenošanā.

 

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ar šo regulu izveido Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu (turpmāk — programma), kuras mērķis ir veicināt stratēģijas „Eiropa 2020”, tās galveno mērķu un integrēto pamatnostādņu īstenošanu, sniedzot finansiālu atbalstu Eiropas Savienības mērķiem, lai veicinātu augstu nodarbinātības līmeni, nodrošinātu atbilstīgu sociālo aizsardzību, novērstu sociālo atstumtību un nabadzību, kā arī uzlabotu darba apstākļus.

1. Ar šo regulu izveido Eiropas Savienības Sociālās attīstības un nodarbinātības programmu (turpmāk „programma”), kuras mērķis ir veicināt, tostarp ar inovatīvas rīcības palīdzību, stratēģijas „Eiropa 2020”, tās galveno mērķu, integrēto pamatnostādņu, pamatiniciatīvu un „Jaunatnes iespēju iniciatīvas” īstenošanu, sniedzot finansiālu atbalstu Eiropas Savienības mērķiem, lai veicinātu augstu kvalitatīvas un ilgtspējīgas nodarbinātības līmeni, nodrošinātu atbilstīgu un pienācīgu sociālo aizsardzību, novērstu sociālo atstumtību un nabadzību, uzlabotu darba apstākļus, kā arī jauniešu nodarbinātības un izglītības situāciju.

 

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – a punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) „sociālais uzņēmums” ir uzņēmums, kura galvenais mērķis ir sociālas ietekmes radīšana, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem un partneriem. Tas darbojas tirgū, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus saimnieciskā un inovatīvā veidā, kā arī izmanto peļņu galvenokārt sociālo mērķu sasniegšanai. To pārvalda atbildīgi un pārredzami, it sevišķi, iesaistot darbiniekus, klientus un ieinteresētās personas, kuras skar uzņēmuma saimnieciskā darbība;

(a) „sociālais uzņēmums” ir uzņēmums, neatkarīgi no tā juridiskās formas, kurš nav iekļauts Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 14. apakšpunktā noteiktajā regulētajā tirgū, un:

 

(i) kura galvenais mērķis saskaņā ar nolikumu, statūtiem vai citu dibināšanas dokumentu, ar ko uzņēmums ir izveidots, ir izmērāma, pozitīva sociālā ietekme, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem, dalībniekiem un partneriem, ja:

 

– uzņēmums nodrošina inovatīvus pakalpojumus vai preces, kam ir augsta sociālā atdeve, un/vai

 

– uzņēmums izmanto preču vai pakalpojumu nodrošināšanas inovatīvu metodi, kura ietver šā uzņēmuma sociālu mērķi;

 

(ii) kurš pirmkārt un galvenokārt atkārtoti iegulda savu peļņu sava galvenā mērķa sasniegšanai un ir ieviesis iepriekš izstrādātas procedūras un noteikumus jebkādiem gadījumiem, kad tiek veikta peļņas sadale akcionāriem un īpašniekiem, tādējādi nodrošinot, ka peļņas sadale neapdraud šā uzņēmuma galveno mērķi;

 

(iii) kurš tiek pārvaldīts saimnieciskā, atbildīgā un pārredzamā veidā, jo īpaši iesaistot darbiniekus, klientus un/vai ieinteresētās personas, kuras skar tā uzņēmējdarbība;

 

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – d punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) „mikrofinansēšana” ir fiziskām personām un mikrouzņēmumiem piešķirtas garantijas, pretgarantijas, mikrokredīts, pašu kapitāls un kvazikapitāls.

(d) „mikrofinansēšana” ir fiziskām personām un mikrouzņēmumiem, kuriem nav kredītspējas vai tā ir nepietiekama, piešķirtas garantijas, pretgarantijas, mikrokredīts, pašu kapitāls un kvazikapitāls.

 

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – da punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da) „sociālā inovācija” ir jauni intervences pasākumi vai projekti, kurus raksturo sociāli mērķi un līdzekļi un kuri tika īpaši izveidoti, lai nodrošinātu efektīvāku, rezultatīvāku, ilgtspējīgāku un taisnīgāku atbildi uz tādām neapmierinātajām vai nepietiekami apmierinātajām sociālajām vajadzībām kā nabadzības un sociālās atstumtības apkarošana, pirmās darba vietas atrašana, augsta pienācīgas kvalitātes nodarbinātības līmeņa veicināšana, atbilstošas sociālās aizsardzības, kura ļauj novērst nabadzību, nodrošināšana, veselības aprūpes pieejamība neaizsargātām personām un darba apstākļu uzlabošana, tādējādi sekmējot sociālo attīstību.

 

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – db punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(db) „eksperimenti sociālajā jomā" ir sociālo inovāciju praktiski izmēģinājumi, kurus veic, īstenojot projektus, un kuru mērķis ir iegūt pierādījumus šo inovāciju efektivitātei un īstenojamībai praksē; šiem projektiem ir noteikts ilgums un tajos ir iesaistīti dažādi dalībnieki.

 

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Programmu veido šādas trīs komplementāras sadaļas:

1. Programmu veido šādas četras komplementāras apakšprogrammas:

(Saistīts ar jaunatnes iniciatīvas apakšprogrammu.)

 

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) PROGRESS, kas atbalsta Savienības nodarbinātības un sociālās politikas un tiesību aktu darba apstākļu jomā attīstību, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu un veicina uz pierādījumiem balstītu politikas veidošanu un inovāciju partnerībā ar sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām ieinteresētajām personām;

(a) PROGRESS, kas atbalsta Savienības politikas attīstību, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu nodarbinātības, darba apstākļu, sociālās aizsardzības, sociālās integrācijas un nabadzības izskaušanas jomās, kā arī tiesību aktus šajās jomās, un kura veicina uz pierādījumiem balstītu politikas veidošanu, sociālās inovācijas, eksperimentus sociālajā jomā un sociālo attīstību, partnerībā un sadarbībā ar sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un valsts un privātām struktūrām;

 

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) EURES, kas atbalsta EURES tīkla, proti, EEZ dalībvalstu un Šveices Konfederācijas, kā arī citu ieinteresēto personu iecelto īpašo dienestu, īstenotos pasākumus informācijas apmaiņas un izplatīšanas un citu sadarbības veidu attīstīšanai, lai veicinātu darba ņēmēju ģeogrāfisko mobilitāti;

(b) EURES, kas atbalsta EURES tīkla, kā arī sociālo partneru un citu ieinteresēto personu īstenotos pasākumus, lai attīstītu informācijas apmaiņu un izplatīšanu un citus sadarbības veidus, piemēram, pārrobežu partnerības, kā arī darba ņēmēju, mobilo darba ņēmēju un darba devēju individuālās konsultācijas un informēšanu, lai veicinātu uz taisnīgiem pamatiem balstītu darba ņēmēju brīvprātīgu ģeogrāfisko mobilitāti un sekmētu augsta kvalitatīvas nodarbinātības līmeņa un ilgtspējīgas nodarbinātības sasniegšanu;

 

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) „Mikrofinansēšana un sociālā uzņēmējdarbība”, kas atvieglo piekļuvi finansējumam sociālajiem uzņēmumiem un uzņēmējiem, jo īpaši tiem, kuri atrodas vistālāk no darba tirgus.

(c) „Mikrofinansēšana un sociālā uzņēmējdarbība”, kas veicina piekļuvi mikrofinansējumam un uzlabo tā pieejamību jaundibinātiem uzņēmumiem, jo īpaši attiecībā uz bezdarbniekiem, sociāli atstumtām un citām neaizsargātām personām, kā arī pastāvošiem mikrouzņēmumiem un sociālajiem uzņēmumiem.

 

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca) „Jaunatnes iniciatīva”, kas uzlabo situāciju jauniešu nodarbinātības un izglītības jomā un īpaši attiecas uz tiem jauniešiem, kuri nav iesaistīti ne izglītībā, ne nodarbinātībā, nedz arī apmācībā (NEET).

(Saistīts ar jaunatnes iniciatīvas apakšprogrammu.)

 

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šīs regulas 1.–14. pantā paredzētos kopējos noteikumus piemēro visām trim sadaļām, kuras minētas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā un kurām piemēro arī īpašus noteikumus.

2. Šīs regulas 1.–14. pantā un IIa sadaļā paredzētos kopējos noteikumus attiecīgā gadījumā piemēro visām četrām apakšprogrammām, kuras minētas 1. punkta a), b), c) un ca) apakšpunktā un kurām piemēro arī īpašus noteikumus.

 

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) nostiprināt Savienības un dalībvalstu galveno politikas veidotāju un citu ieinteresēto personu atbildību par Savienības mērķiem nodarbinātības, sociālajā un darba apstākļu jomā, lai īstenotu konkrētas un saskaņotas darbības gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī;

(a) nostiprināt visu līmeņu politikas veidotāju atbildību un īstenot konkrētu un saskaņotu rīcību Savienības un dalībvalstu līmenī attiecībā uz Savienības mērķiem nodarbinātības, sociālās aizsardzības un iekļaušanas jomā, kā arī nabadzības izskaušanas un darba apstākļu uzlabošanas jomā ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām un valsts struktūrām, lai īstenotu stratēģijas „Eiropa 2020” sociālos mērķus;

 

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) nostiprināt atbilstīgas, pieejamas un iedarbīgas sociālās aizsardzības sistēmas un darba tirgus un veicināt politiskās reformas, atbalstot labu pārvaldību, savstarpēju zināšanu apguvi un sociālo inovāciju;

(b) veicināt sociālo pārvaldību, paredzot lielāku sociālo konverģenci un nostiprinot atbilstīgas, pienācīgas, iekļaujošas un iedarbīgas augstas kvalitātes sociālās aizsardzības sistēmas un darba tirgus, lai nodrošinātu sociālo integrāciju un augsta kvalitatīvas nodarbinātības līmeni un ilgtspējīgu nodarbinātību, un veicināt politiskās reformas, vajadzības gadījumā atbalstot visu attiecīgo ieinteresēto pušu līdzdalību, tostarp nevalstisko organizāciju un tādu neaizsargātu iedzīvotāju grupu līdzdalību, kuras skārusi nabadzība, bezdarbs un sociālā atstumtība, kā arī veicinot pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, labu pārvaldību, savstarpēju zināšanu apguvi un sociālo inovāciju;

 

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) modernizēt Savienības tiesību aktus saskaņā ar lietpratīga regulējuma principiem un nodrošināt ar darba apstākļiem saistīto Savienības tiesību aktu efektīvu piemērošanu;

(c) modernizēt un uzlabot Savienības tiesību aktus saskaņā ar „pienācīgas kvalitātes nodarbinātības” regulējuma principiem un nodrošināt ar darba apstākļiem saistīto Savienības tiesību aktu efektīvu piemērošanu, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” sociālās un nodarbinātības politikas mērķu rezultātus;

 

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca) sekmēt ilgtspējīgu un kvalitatīvu „zaļo” un „balto” darbvietu izveidi un šajā ziņā jaunu prasmju un zināšanu prognozēšanu un attīstību, sasaistot nodarbinātības un sociālās politikas virzienus ar rūpniecības un strukturālās politikas virzieniem, kas veicinātu pāreju uz resursu ziņā efektīvu un zema oglekļa emisiju līmeņa ekonomiku, kā arī ilgtspējīgu vides un sociālo attīstību;

 

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) veicināt darbinieku ģeogrāfisko mobilitāti un palielināt nodarbinātības iespējas, veidojot atvērtus un visiem pieejamus Savienības darba tirgus;

(d) veicināt uz taisnīgiem pamatiem balstītu darbinieku brīvprātīgu ģeogrāfisko mobilitāti, jo īpaši pārrobežu mobilitāti, un palielināt nodarbinātības iespējas, tostarp ar iniciatīvām, kas uzlabo pirmās darbvietas pieejamību un bezdarbnieku atgriešanos darbā, veidojot kvalitatīvus un iekļaujošus, atvērtus un visiem pieejamus Eiropas Savienības darba tirgus, vienlaikus visā Savienībā ievērojot un nodrošinot personu pārvietošanās brīvību un darbinieku tiesības;

 

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(da) stimulēt darba vietas, kuras piedāvā darbiniekiem dažādas iespējas veiksmīgi līdzsvarot profesionālo un privāto dzīvi;

 

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) atbalstīt nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, palielinot mikrofinansējuma pieejamību un iespējas to saņemt neaizsargātām iedzīvotāju grupām un mikrouzņēmumiem, kā arī uzlabojot sociālo uzņēmumu piekļuvi finansējumam.

(e) atbalstīt nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, palielinot mikrofinansējuma pieejamību un iespējas to saņemt neaizsargātām personām, kas vēlas dibināt mikrouzņēmumu, un pastāvošiem mikrouzņēmumiem, kā arī uzlabojot sociālo uzņēmumu piekļuvi finansējumam;

 

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea) izskaust nabadzību un sociālo atstumtību, atbalstot sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, sociālo uzņēmumu un valsts un privātu struktūru darbības, jo īpaši sociālo inovāciju un eksperimentus sociālajā jomā;

 

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – eb apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(eb) uzlabot zināšanas un izpratni par dalībvalstīs un citās iesaistītajās valstīs pastāvošo situāciju, analizējot, novērtējot un cieši uzraugot politikas virzienus un to īstenošanu.

 

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ec apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ec) nodrošināt labu pāreju no izglītības uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, novērst priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un veicināt stažēšanās un prakses kvalitāti;

(Saistīts ar jaunatnes iniciatīvas apakšprogrammu.)

 

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Īstenojot šos mērķus, programmas uzdevumi būs:

2. Īstenojot šos mērķus, programma:

 

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) veicināt līdztiesību starp sievietēm un vīriešiem un apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ;

(a) veicināt līdztiesību starp sievietēm un vīriešiem visās programmas apakšprogrammās un darbībās īstenojot integrēto pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un ieviešot praksē pozitīvas darbības dzimumu līdztiesības veicināšanai, apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, valodas, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ un veicināt ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteikto saistību izpildi cita starpā attiecībā uz izglītību, darbu, nodarbinātību un pieejamību;

 

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) nodrošināt, lai Savienības politikas un darbības noteikšanā un īstenošanā tiktu ņemtas vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu un ar cīņu pret sociālo atstumtību.

(b) nosakot un īstenojot Savienības politikas virzienus un darbības, veicināt augstu kvalitatīvas un ilgtspējīgas nodarbinātības līmeni, nodrošināt atbilstīgu un pienācīgu sociālo aizsardzību, apkarot ilgtermiņa bezdarbu un cīnīties pret nabadzību un sociālo atstumtību;

 

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

4.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a pants

 

Partnerības princips

 

Lai nodrošinātu programmas atbilstību atbalsta saņēmēju vajadzībām un prasībām un veicinātu labu pārvaldību, savstarpēju zināšanu apguvi un sociālo inovāciju, Komisija un dalībvalstis visā programmas darbības laikā visos līmeņos piemēro partnerības principu. Šim nolūkam Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka ar tiem sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas pārstāv programmas mērķgrupas, notiek regulāras apspriedes un tās tiek iesaistītas stratēģisku lēmumu pieņemšanā un programmas un tās apakšprogrammu izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā. Lai nodrošinātu partnerības principa efektīvu piemērošanu un to sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju un kompetences veidošanas pasākumu īstenošanu, kuras ir tieši vai netieši iesaistītas programmas pasākumu īstenošanā, piešķir pietiekamus finanšu līdzekļus.

 

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Programmas īstenošanai paredzētās finanšu apropriācijas laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim ir EUR 958,19 miljoni.

1. Finansējums saskaņā ar […] punktu 201Z. gada XX noslēgtajā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kas ir galvenā atsauce programmas īstenošanai laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim ir EUR [XXX miljoni] pašreizējās cenās.

____________

 

1 Pašreizējās cenās.

 

Pamatojums

Tiesību akta priekšlikumā norādītais finansējums ir tikai norāde, un to nevar apstiprināt, pirms nav panākta vienošanās attiecībā uz regulu par daudzgadu finanšu shēmu.

 

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Lēmuma 3. panta 1. punktā norādītajām sadaļām tiks piešķirtas šādas indikatīvas procentuālās daļas:

2. Lēmuma 3. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā norādītajām apakšprogrammām programmas visas darbības laikā piešķir šādas finanšu līdzekļu daļas:

 

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) 60 % PROGRESS sadaļai, no kuriem vismaz 17 % ir jāpiešķir eksperimentu veicināšanai sociālajā jomā kā metodei, ar kuras palīdzību pārbauda un novērtē inovatīvus risinājumus ar nolūku tos piemērot plašāk;

(a) 60 % PROGRESS apakšprogrammai;

 

Grozījums Nr.    76

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) 15 % EURES sadaļai;

(b) 18 % EURES apakšprogrammai;

 

Grozījums Nr.    77

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atlikušos 5 % ik gadus sadala starp sadaļām atbilstīgi politiskajām prioritātēm.

Lai efektīvi izmantotu finansējumu un dotu iespēju līdzekļus pārvietot starp apakšprogrammām atbilstīgi politiskajām prioritātēm, atlikušos 2 % katru gadu sadala starp apakšprogrammām, neskarot budžeta lēmējinstitūcijas prerogatīvas attiecībā uz gada budžetu.

 

Grozījums Nr.    78

Regulas priekšlikums

5. pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Papildus 1. punktā minētajām finanšu apropriācijām finansējumu piešķir 3. panta 1. punkta ca) apakšpunktā noteiktajai jaunatnes iniciatīvas apakšprogrammai. Programmas darbības laikā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim šai apakšprogrammai piešķirtās finanšu apropriācijas sasniegs EUR [XXX miljonus].

(Saistīts ar jaunatnes iniciatīvas apakšprogrammu.)

Pamatojums

Lai novērstu nepieņemami augsto jauniešu bezdarba līmeni, tiek ieviesta jauna jaunatnes iniciatīvas apakšprogramma ar nosacījumu, ka 2014.–2020. gada DFS būs iespējams nodrošināt finansējumu šim mērķim.

 

 

Grozījums Nr.    79

Regulas priekšlikums

5. pants – 2.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b Piešķirot finansējumu, vajadzības gadījumā jāņem vērā dzimumu līdztiesības aspekts, tostarp dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā un ietekmes uz dzimumu novērtējums.

 

Grozījums Nr.    80

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Komisija var izmantot 1. punktā minētās apropriācijas, lai finansētu tehnisko un/vai administratīvo palīdzību, jo īpaši saistībā ar revīziju veikšanu, tulkošanas ārpakalpojumiem, ekspertu sanāksmēm, informācijas un komunikācijas pasākumiem, no kuriem Komisija un saņēmēji gūst abpusēju labumu.

3. Komisija var izmantot līdz 3 % no 1. punktā minētajām apropriācijām, lai finansētu tehnisko un/vai administratīvo palīdzību, jo īpaši saistībā ar revīziju veikšanu, tulkošanas ārpakalpojumiem, ekspertu sanāksmēm, sadarbību ar trešām valstīm un informācijas un komunikācijas pasākumiem, no kuriem Komisija un saņēmēji gūst abpusēju labumu, kā arī pastiprināt izdevumu pārbaudes.

 

Grozījums Nr.    81

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) datu un statistikas vākšana, kā arī kopīgas metodikas, klasifikācijas, rādītāju un salīdzinošo rādītāju izveide;

(a) datu un statistikas vākšana, ņemot vērā kvalitatīvos un kvantitatīvos kritērijus, kā arī kopīgas metodikas, klasifikācijas, rādītāju un salīdzinošo rādītāju izveide, vajadzības gadījumā sadalot datus pēc dzimuma un vecuma grupām;

 

Grozījums Nr.    82

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) pārskati, pētījumi, analīze un ziņojumi, tai skaitā tie, kas iegūti, finansējot ekspertu tīklus;

(b) pārskati, pētījumi, analīze un ziņojumi, tai skaitā tie, kas iegūti, finansējot tīklus un iegūstot specializētas zināšanas tematisko prioritāšu jomā;

 

Grozījums Nr.    83

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – 1. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) novērtējumi un ietekmes novērtējumi;

(c) neatkarīgi kvalitatīvi un kvantitatīvi novērtējumi un ietekmes novērtējumi, kurus veic gan valsts, gan privātas struktūras, kā arī darbības, kas jāveic, lai, ņemot par pamatu labas prakses piemērus un eksperimentus, izstrādātu vispārēju sociālo politiku, tostarp to pasākumu efektivitātes novērtēšana, kas attiecas uz mērķiem nodarbinātības un sociālas kohēzijas jomā;

 

Grozījums Nr.    84

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da) uzraudzība, kuras mērķis ir pārraudzīt attīstību, kas dalībvalstīs un citās iesaistītajās valstīs ir panākts attiecībā uz galvenajām prioritātēm nodarbinātības, sociālās aizsardzības un integrācijas, kā arī nabadzības izskaušanas jomā atbilstīgi stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem, kā arī darba apstākļu uzlabošanas jomā;

 

Grozījums Nr.    85

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – 1. punkts – db apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(db) attiecībā uz vismazāk aizsargātām grupām īstenotās politikas ietekmes uzraudzība;

 

Grozījums Nr.    86

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – 1. punkts – dc apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(dc) īstenotās politikas ietekmes uzraudzība attiecībā uz darba apstākļu uzlabošanu;

 

Grozījums Nr.    87

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – 1. punkts – e apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) sociālo eksperimentu kā metodes, ar kuras palīdzību pārbauda un novērtē inovatīvus risinājumus ar nolūku tos piemērot plašāk, sagatavošana un īstenošana;

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

 

Grozījums Nr.    88

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – 2. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) labas prakses, inovatīvu pieeju un pieredzes apmaiņa un izplatīšana, salīdzinošie pārskati, salīdzinošo rādītāju noteikšana un savstarpēja zināšanu apguve Eiropas līmenī;

(a) labas prakses, inovatīvu pieeju un pieredzes mērķtiecīga un stratēģiska apmaiņa, noteikšana un izplatīšana, salīdzinošie pārskati, salīdzinošo rādītāju noteikšana un savstarpēja zināšanu apguve Eiropas līmenī, lai pilnveidotu zināšanas un panāktu progresu tādu Savienības mērķu sasniegšanā kā augstas kvalitātes nodarbinātības līmenis un ilgtspējīga nodarbinātība, atbilstošas un pienācīgas sociālās aizsardzības nodrošināšana, sociālās atstumtības un nabadzības izskaušana un darba apstākļu uzlabošana;

 

Grozījums Nr.    89

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) Padomes prezidentūras pasākumi, konferences un semināri;

svītrots

 

Grozījums Nr.    90

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – 2. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) tieslietu darbinieku, politiķu un EURES konsultantu apmācība;

(c) tieslietu darbinieku, politiķu, EURES konsultantu, kā arī EURES pārrobežu partnerību dalībnieku apmācība;

 

Grozījums Nr.    91

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – 2. punkts – d apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) rokasgrāmatu, ziņojumu un mācību materiālu sagatavošana un publicēšana;

(d) rokasgrāmatu, ziņojumu un mācību materiālu sagatavošana un publicēšana un informācijas un komunikācijas darbības, kā arī PROGRESS atbalstīto iniciatīvu popularizēšana plašsaziņas līdzekļos;

 

Grozījums Nr.    92

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fa) atbalsts visu attiecīgo dalībnieku aktīvai iesaistei tādu saskaņotu Savienības prioritāšu īstenošanas pārraudzībā kā aktīva integrācija, cīņa pret bezpajumtniecību un mājokļa zaudēšanu, bērnu nabadzības, enerģētiskās nabadzības un migrantu un etnisko mazākumtautību nabadzības izskaušana.

 

Grozījums Nr.    93

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – 2. punkts – fb apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fb) politikas veidotāju un citu ieinteresēto personu zināšanu un izpratnes uzlabošana par tādu politikas virzienu izstrādi un īstenošanu, kas veicina kvalitatīvu nodarbinātību, labus darba apstākļus, iekļaujošus darba tirgus, sociālo aizsardzību un iekļaušanu, kā arī novērš nabadzību;

 

Grozījums Nr.    94

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – 2. punkts – fc apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fc) veicināt ar preventīvu darbību saistītu kultūru darba drošības un veselības jomā un sekmēt garīgo un fizisko veselību darba vidē.

 

Grozījums Nr.    95

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – 3. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) kapacitātes nostiprināšanu dalībvalstu pārvaldes iestādēs, kā arī dalībvalstu un mikrokredītu nodrošinātāju iestāžu ieceltajos īpašajos dienestos, kas atbildīgi par ģeogrāfiskās mobilitātes veicināšanu;

(b) spēju veidošanu pārvaldes iestādēs un dalībvalstu ieceltajos īpašajos dienestos, kas atbildīgi par ģeogrāfiskās mobilitātes veicināšanu, kā arī mikrokredītu nodrošinātāju iestāžu un to finansējuma sniedzēju spēju veidošanu, kuri nodrošina finansējumu sociālajiem uzņēmumiem;

 

 

Grozījums Nr.    96

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – 3. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba) sociālo partneru organizāciju, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālās ekonomikas dalībnieku spēju veidošanu;

 

Grozījums Nr.    97

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – 3. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(bb) spēju veidošanu EURES pārrobežu partnerībās un to darbības izmaksām;

 

Grozījums Nr.    98

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – 3. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) dalībvalstu ierēdņu darba grupu organizēšanu Savienības tiesību aktu īstenošanas uzraudzībai;

(c) dalībvalstu, reģionālo un vietējo iestāžu ierēdņu transnacionālu darba grupu organizēšanu Savienības tiesību aktu īstenošanas atbilstīgai uzraudzībai;

Pamatojums

No pieredzes apmaiņas starp valsts pārvaldes iestādēm labumu vajadzētu gūt visiem pārvaldes līmeņiem, jo daudzas valsts politikas jomas ir kopīgas un tās nav vienīgi valsts pārvaldes iestāžu kompetencē.

 

Grozījums Nr.    99

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – 3. punkts – d apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) speciālistu organizāciju, valsts, reģionālo un vietējo varas iestāžu, kā arī nodarbinātības dienestu iekļaušanu vienotā tīklā un sadarbību Eiropas līmenī;

(d) speciālistu organizāciju un citu atbilstīgu ieinteresēto personu, valsts, reģionālo un vietējo varas iestāžu, kā arī valstu nodarbinātības dienestu iekļaušanu vienotā tīklā un sadarbību Eiropas līmenī;

 

Grozījums Nr.    100

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – 3. punkts – e apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) Eiropas mēroga novērošanas centru finansēšanu;

(e) Eiropas mēroga, starpreģionu un pārrobežu novērošanas centru finansēšanu, tostarp galveno tematisko prioritāšu jomā;

 

Grozījums Nr.    101

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – 3. punkts – f apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f) personāla apmaiņu starp dalībvalstu varas iestādēm.

(f) personāla transnacionālu apmaiņu starp reģionālajām, vietējām un dalībvalstu varas iestādēm.

Pamatojums

Veicot ES tiesību aktu īstenošanas uzraudzību, jāņem vērā arī reģionālais un vietējais konteksts, tāpēc jāiesaista arī reģionālo un vietējo pašvaldību pārstāvji.

 

Grozījums Nr.    102

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Pasākumi personu mobilitātes veicināšanai Savienībā, jo īpaši daudzvalodu digitālās platformas izveide, kas nepieciešama brīvo darbvietu un pieteikumu noskaidrošanai, un mērķtiecīgas mobilitātes shēmas, lai aizpildītu brīvās darbvietas tur, kur darba tirgū ir konstatētas nepilnības, un/vai palīdzētu īpašām darbinieku grupām, piemēram, jauniem cilvēkiem.

4. Pasākumi uz taisnīgiem pamatiem balstītas personu brīvprātīgas mobilitātes veicināšanai un mobilitātes šķēršļu likvidēšanai Savienībā:

 

a) informācijas un konsultāciju sniegšana darba meklētājiem, mobilajiem darba ņēmējiem un pārrobežu darba ņēmējiem, kā arī organizācijām, kas pārstāv viņu intereses, un darba devējiem;

 

b) daudzvalodu digitālās platformas pilnveidošana, kas nepieciešama darba piedāvājumu un pieprasījumu apkopošanai un apmierināšanai, un mērķtiecīgas mobilitātes shēmas, lai aizpildītu brīvās darbvietas tur, kur darba tirgū ir konstatētas nepilnības, un/vai palīdzētu īpašām darbinieku grupām, piemēram, jauniem cilvēkiem.

 

Grozījums Nr.    103

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Atbalsts mikrofinansēšanai un sociālajiem uzņēmumiem, jo īpaši izmantojot finanšu instrumentus, kas noteikti pirmās daļas VIII sadaļā Regulā Nr. XXX/2012 [jaunā Finanšu regula] par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam, un dotācijas.

5. Atbalsts mikrofinansēšanai un sociālajiem uzņēmumiem, jo īpaši izmantojot finanšu instrumentus, kas noteikti Regulā Nr. XXX/2012 [jaunā Finanšu regula] par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam, un dotācijas.

 

Grozījums Nr.    104

Regulas priekšlikums

6.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a pants

 

Sociālā inovācija un eksperimenti sociālajā jomā

 

1. Programma atbalsta sociālo inovāciju un eksperimentus sociālajā jomā. Programma, īstenojot eksperimentus sociālās politikas jomā, sekmē inovatīvu risinājumu atrašanu, analīzi un izstrādāšanu, kā arī to praktisku īstenošanu.

 

2. Sociālās inovācijas mērķis ir dzīves un darba kvalitātes uzlabošana. Tā ir vērtējama, galvenokārt ņemot vērā pievienoto vērtību, ko tā nodrošina sabiedrībai, nevis ekonomiskos kritērijus.

 

3. Eksperimenti sociālajā jomā ir paredzēti, lai vajadzības gadījumā palīdzētu dalībvalstīm palielināt to darba tirgu efektivitāti un turpināt uzlabot sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas politiku. To mērķis ir atbalsta saņēmēju dzīves uzlabošana, nodrošinot viņu vajadzībām pielāgotus pakalpojumus vai ražojumus, un tie tiek izstrādāti, tieši iesaistoties ieinteresētajām personām un atbalsta saņēmējiem.

 

Eksperimentu rezultāti palīdz noteikt, vai sociālās inovācijas ir iespējams īstenot plašākā mērogā un ar kādiem nosacījumiem to ir iespējams veikt. Eksperimentu sociālajā jomā mērķis ir nodrošināt efektīvu pieeju pastiprināšanu, tostarp ar ESF atbalstu.

 

4. Komisija veicina spēju veidošanu sociālajai inovācijai, jo īpaši atbalstot savstarpējas mācības, veidojot sadarbības tīklus un izplatot labu praksi un metodiku.

 

Grozījums Nr.    105

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina to, ka saskaņā ar programmu īstenotās darbības atbilst citām Eiropas Savienības darbībām un tās papildina, jo īpaši tas attiecas uz darbībām saistībā ar Eiropas Sociālo fondu (ESF) un tādās jomās kā sociālais dialogs, tiesiskums un pamattiesības, izglītība, profesionālā apmācība un jaunatnes politika, pētniecība un inovācija, uzņēmējdarbība, veselība, paplašināšanās un ārējās attiecības, kā arī vispārējā ekonomiskā politika.

1. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm atbilstīgi partnerības principam nodrošina to, ka saskaņā ar programmu īstenotās darbības atbilst citām Eiropas Savienības darbībām un tās papildina, jo īpaši tas attiecas uz darbībām saistībā ar Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF). Nodrošina arī to, ka šīs darbības jo īpaši atbilst Pamattiesību un pilsonības programmai, programmai „Erasmus visiem”, Pētniecības un inovācijas programmai „Apvārsnis 2020”, Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmai, kā arī papildina tās.

 

Grozījums Nr.    106

Regulas priekšlikums

8. pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Pasākumi atbilst citām Savienības darbībām un tās papildina, jo īpaši tādās jomās kā sociālais dialogs, tiesiskums un pamattiesības, vienlīdzīgas iespējas, dzimumu līdztiesība, izglītība, profesionālā apmācība, bērnu tiesības un labklājība. Darbības atbilst arī citiem Savienības politikas virzieniem un tos papildina, un jo īpaši jaunatnes politiku, migrācijas politiku, pētniecību un inovāciju, uzņēmējdarbību, veselības aprūpi, darba apstākļus, paplašināšanos un ārējās attiecības, un vispārējo ekonomikas politiku, kā arī politiku attiecībā uz iekšējā tirgus vajadzībām.

 

Grozījums Nr.    107

Regulas priekšlikums

8. pants – 1.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b Programma papildina citas Savienības programmas, vienlaikus atzīstot, ka katrs instruments tiek īstenots saskaņā ar tam paredzētajām īpašajām procedūrām. Vienām un tām pašām attaisnotajām izmaksām līdzekļus nepiešķir divas reizes un tiek veidota cieša sinerģija starp šo programmu, citām Savienības programmām un struktūrfondiem, jo īpaši ESF.

 

Grozījums Nr.    108

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Programmas atbalstītajos pasākumos jāievēro Savienības un valstu tiesību akti, tostarp noteikumi par valsts atbalstu.

2. Programmas atbalstītajos pasākumos ievēro Savienības un valstu tiesību aktus, tostarp noteikumus par valsts atbalstu, un SDO konvencijas.

 

Grozījums Nr.    109

Regulas priekšlikums

8. pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Turklāt īstenotās darbības atbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartai un ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām.

 

Grozījums Nr.    110

Regulas priekšlikums

8. pants – 2.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b Konsekvenci un papildināmību nodrošina, programmas īstenošanā cieši iesaistot arī vietējās un reģionālās iestādes.

 

Grozījums Nr.    111

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija dibina visas nepieciešamās attiecības ar komitejām, kuras nodarbojas ar politiku, instrumentiem un pasākumiem, kas attiecas uz šo programmu, lai nodrošinātu to, ka minētās komitejas saņem regulāru un pienācīgu informāciju par sasniegumiem programmas īstenošanā.

1. Komisija dibina nepieciešamās attiecības ar Nodarbinātības komiteju, Sociālās aizsardzības komiteju, Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju un Darba ņēmēju pārvietošanās brīvības padomdevēju komiteju, lai nodrošinātu, ka regulāri tiek īstenotas pienācīgas apspriedes ar šīm komitejām un ka tās regulāri saņem pienācīgu informāciju par sasniegumiem programmas īstenošanā.

 

Komisija informē arī citas komitejas, kuras nodarbojas ar politikas stratēģijām, instrumentiem un pasākumiem, kas attiecas uz šo programmu.

 

Vajadzības gadījumā Komisija veido pastāvīgu un strukturētu sadarbību starp 26.g pantā minēto stratēģisko konsultatīvo padomi, 26.i pantā minēto komiteju un uzraudzības komitejām, kas izveidotas saistībā ar citām attiecīgajām politikas stratēģijām, instrumentiem un pasākumiem.

 

Grozījums Nr.    112

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Saskaņā ar programmu īstenoto darbību rezultāti tiek piemērotā veidā paziņoti un izplatīti, lai iespējami palielinātu to ietekmi, ilgtspēju un Savienības pievienoto vērtību.

1. Saskaņā ar programmu īstenoto darbību rezultāti tiek regulārā un piemērotā veidā paziņoti un izplatīti Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, kā arī sociālajiem partneriem un sabiedrībai, lai iespējami palielinātu to ietekmi, ilgtspēju un Savienības pievienoto vērtību.

 

Grozījums Nr.    113

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Saziņas pasākumiem jāveicina arī korporatīvā saziņa par Eiropas Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl tās ir saistītas ar šīs regulas vispārīgajiem mērķiem

2. Saziņas pasākumiem jānodrošina arī informācija par Eiropas Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl tās ir saistītas ar šīs regulas vispārīgajiem mērķiem.

 

Grozījums Nr.    114

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Vienreizējus maksājumus, vienības pašizmaksas skalu un vienotas likmes finansējumu var izmantot attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts programmas dalībniekiem, it sevišķi saistībā ar 6. panta 4. punktā minētajām mobilitātes shēmām.

2. Piešķīruma nolīgumā norāda, kāda daļa no Savienības finansiālā ieguldījuma pamatosies uz attaisnoto izmaksu atmaksāšanu un kāda daļa pamatosies uz vienotas likmes (tostarp vienības pašizmaksas skalu) vai vienreizējiem maksājumiem attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts programmas dalībniekiem, it sevišķi saistībā ar 6. panta 4. punktā minētajām mobilitātes shēmām.

 

Grozījums Nr.    115

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts un 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija veic piemērotus profilakses pasākumus, lai nodrošinātu to, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētās darbības, Savienības finanšu intereses tiek aizsargātas pret krāpšanu, korupciju un jebkādu citu nelikumīgu darbību, veicot efektīvas pārbaudes un tajos gadījumos, kad tiek atklātas nelikumības, atgūstot kļūdaini izmaksātās summas, kā arī vajadzības gadījumā nosakot efektīvus, samērīgus un atturošus naudas sodus atbilstīgi Līguma 325. pantam, Padomes 1995. gada 18. decembra Regulai (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību un Finanšu regulai.

1. Komisija veic piemērotus profilakses pasākumus un veic efektīvas pārbaudes, lai nodrošinātu to, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētās darbības, Savienības finanšu intereses tiek aizsargātas pret krāpšanu, korupciju un jebkādu citu nelikumīgu darbību.

 

1.a Tajos gadījumos, kad tiek atklātas nelikumības, kļūdaini izmaksātās summas atgūst galvenokārt ar kompensēšanas palīdzību, kā arī vajadzības gadījumā Savienības finanšu interešu aizsardzības nolūkā nosakot efektīvus, samērīgus un atturošus naudas sodus atbilstīgi Līguma 325. pantam, Padomes 1995. gada 18. decembra Regulai (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību un Finanšu regulai.

 

Grozījums Nr.    116

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Neskarot 1. un 2. punktu, šīs regulas īstenošanas rezultātā pieņemtie lēmumi, nolīgumi un līgumi nepārprotami dod Komisijai, arī OLAF, un Revīzijas palātai tiesības veikt šādas revīzijas, pārbaudes un apsekojumus uz vietas.

3. Neskarot 1. un 2. punktu, šīs regulas īstenošanas rezultātā pieņemtie lēmumi, nolīgumi un līgumi nepārprotami dod Komisijai, arī OLAF, un Revīzijas palātai tiesības veikt šādas revīzijas, pārbaudes un apsekojumus uz vietas līdz pat četriem gadiem pēc galīgā maksājuma.

 

Grozījums Nr.    117

Regulas priekšlikums

13. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai īstenotu programmas regulāru uzraudzību un veiktu jebkādus tās politisko un finanšu prioritāšu grozījumus, Komisija reizi divos gados sagatavo uzraudzības ziņojumus un nosūta tos Eiropas Parlamentam un Padomei. Šajos ziņojumos iekļauj programmas rezultātus un to, kādā mērā ar programmas darbību palīdzību tiek risināti dzimumu līdztiesības un diskriminācijas aizlieguma jautājumi, tai skaitā arī jautājumi attiecībā uz piekļuvi.

Lai īstenotu programmas regulāru uzraudzību un veiktu jebkādus tās politisko un finanšu prioritāšu grozījumus, Komisija pēc viena gada sagatavo sākotnēju kvalitatīvas un kvantitatīvas uzraudzības ziņojumu un pēc tam reizi divos gados sagatavo kvalitatīvas un kvantitatīvas uzraudzības ziņojumus un nosūta tos Eiropas Parlamentam un Padomei. Šos ziņojumus informācijas nolūkā nosūta arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Uzraudzības ziņojumos iekļauj programmas īstenošanā sasniegtos panākumus un iegūtos rezultātus, informāciju par tās apakšprogrammu ietekmi un ilgtspējību, tostarp attiecīgā gadījumā norādot to personu kopējo skaitu, kuriem ir sniegta palīdzība, kuri ir iekārtoti darbā, un pēc darbā iekārtošanas turpina strādāt, kā arī to mikrouzņēmumu un sociālo uzņēmumu kopējo skaitu, kuri turpina darbību pēc atbalsta saņemšanas perioda beigām, un informāciju par atbilstību citiem Savienības finanšu instrumentiem, jo īpaši ESF. Uzraudzības ziņojumos iekļauj arī to, kādā mērā ar programmas darbību palīdzību tiek piemērots dzimumu līdztiesības un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas princips un risināti diskriminācijas aizlieguma jautājumi, tai skaitā arī jautājumi attiecībā uz piekļuvi. Labākas programmas pārredzamības nolūkā ziņojumus dara pieejamus sabiedrībai.

 

Grozījums Nr.    118

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Programmas termiņa vidusposma novērtējumu veic līdz 2017. gada beigām, lai novērtētu programmas mērķu sasniegšanā panākto progresu, noteiktu, vai programmas līdzekļi ir izlietoti efektīvi, un novērtētu tās pievienoto vērtību Savienībai.

1. Sadarbībā ar 26.g pantā minēto stratēģisko konsultatīvo padomi programmas termiņa vidusposma novērtējumu veic līdz 2017. gada vidum, lai novērtētu panākumus programmas mērķu sasniegšanā, konstatētu, vai programmas līdzekļi ir izlietoti efektīvi, un novērtētu tās pievienoto vērtību Savienībai. Stratēģisko konsultatīvo padomi iesaista visā novērtēšanas procesā. Novērtējuma rezultātus var ņemt vērā, izstrādājot jaunas programmas nodarbinātības un sociālo lietu jomā.

 

Grozījums Nr.    119

Regulas priekšlikums

14. pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Ja veicot Lēmuma Nr. 1672/2006/EK 19. pantā vai Lēmuma Nr. 283/2010/ES 9. pantā minēto novērtēšanu vai šī panta 1. punktā minēto novērtēšanu tiek konstatētas būtiskas programmas nepilnības, Komisija apsver nepieciešamību iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu, kurā iekļauti attiecīgie programmas grozījumi.

 

Grozījums Nr.    120

Regulas priekšlikums

14. pants – 1.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b Pirms Komisija nāk klajā ar priekšlikumu turpināt programmas piemērošanu pēc 2020. gada, tā iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai novērtējumu par programmas koncepcijas stiprajām pusēm un vājajām vietām laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam.

 

Grozījums Nr.    121

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ne vēlāk kā divus gadus pēc programmas pabeigšanas Komisija veic ietekmes un Savienības pievienotās vērtības ex-post novērtējumu un iesniedz šo novērtējuma ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

2. Ne vēlāk kā divus gadus pēc programmas pabeigšanas Komisija veic ietekmes un Savienības pievienotās vērtības neatkarīgu ex-post novērtējumu un iesniedz šo novērtējuma ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Šis ziņojums ir publiski pieejams.

 

Grozījums Nr.    122

Regulas priekšlikums

II sadaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Konkrēti noteikumi

Konkrēti noteikumi par programmas apakšprogrammām

 

Grozījums Nr.    123

Regulas priekšlikums

14.a pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

14.a pants

 

Tematiskās iedaļas un finansējums

 

1. PROGRESSS apakšprogramma atbalsta darbības saskaņā ar vienu vai vairākām no a), b) un c) apakšpunktā uzskaitītajām tematiskajām iedaļām. Visā programmas darbības laikā 5. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajā finansējuma sadalījumā starp dažādām iedaļām ievēro šādas zemākās procentuālās robežas:

 

a) nodarbinātība, kur vismaz 50 % no šīs iedaļas piešķīruma izmanto jauniešu bezdarba novēršanai — 20 %;

 

b) sociālā aizsardzība, sociālā integrācija un nabadzības mazināšana un novēršana — 50 %;

 

c) darba apstākļi — 10 %.

 

2. Šo trīs tematisko iedaļu darbību ietvaros vismaz 25 % no 5. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā piešķīruma izmanto eksperimentiem sociālās politikas jomā visā programmas darbības laikā.

 

3. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26.e pantu attiecībā uz līdzekļu piešķiršanu apakšprogrammas atsevišķām iedaļām. Jo īpaši ar minētajiem deleģētajiem aktiem var samazināt ne vairāk kā par 5 % piešķīrumus, kas paredzēti 1. punktā minētajām a), b) un c) iedaļām, pienācīgi ņemot vērā PROGRESS apakšprogrammā ietverto jomu konkrētās vajadzības un politikas prioritātes.

 

4. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26.e pantu, lai noteiktu tematiskās iedaļas, kurām saskaņā ar Finanšu regulu drīkst izmantot nepiešķirtos līdzekļus.

(Noteikums par nepiešķirto līdzekļu izmantošanu tiks pabeigts tad, kad tiks sasniegta vienošanās par Finanšu regulu)

 

Grozījums Nr.    124

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. daļa – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Papildus 4. pantā izklāstītajiem vispārējiem mērķiem PROGRESS sadaļas konkrētie mērķi ir:

1. Papildus 4. pantā izklāstītajiem vispārējiem mērķiem PROGRESS apakšprogrammas konkrētie mērķi ir atbalstīt stratēģijas „Eiropa 2020”, integrēto pamatnostādņu un pamatiniciatīvu īstenošanu un šajā nolūkā:

 

Grozījums Nr.    125

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. daļa – a punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) pilnveidot un izplatīt augstvērtīgas salīdzinošās analītiskās zināšanas, lai nodrošinātu to, ka Savienības nodarbinātības un sociālās politikas un darba apstākļu tiesību akti balstās uz pamatotiem pierādījumiem un atbilst vajadzībām, problēmām un apstākļiem atsevišķās dalībvalstīs un citās programmā iesaistītajās valstīs;

(a) pilnveidot un izplatīt augstvērtīgas salīdzinošās analītiskās zināšanas, lai nodrošinātu to, ka Savienības politika un tiesību akti nodarbinātības, darba apstākļu, sociālās aizsardzības, sociālās iekļaušanas un nabadzības apkarošanas, cita starpā iekļaujot diskriminācijas un vairākiemeslu diskriminācijas apkarošanas, mājokļa zaudēšanas novēršanas, jauniešu bezdarba un jauniešu nabadzības novēršanas, migrantu un etnisko minoritāšu nabadzības novēršanas un bērnu nabadzības un enerģētiskās nabadzības novēršanas jomā balstās uz pamatotiem pierādījumiem un atbilst personu vajadzībām, sociālajām problēmām un sociālajiem apstākļiem atsevišķās dalībvalstīs un citās programmā iesaistītajās valstīs;

 

Grozījums Nr.    126

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. daļa – b punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) veicināt efektīvu un iekļaujošu informācijas izplatīšanu, abpusēju zināšanu apguvi un dialogu par Savienības nodarbinātības un sociālo politiku un darba apstākļu tiesību aktiem Savienības, dalībvalstu un starptautiskā līmenī, lai palīdzētu dalībvalstīm un citām programmā iesaistītajām valstīm politikas izveidē un Savienības tiesību aktu īstenošanā;

(b) veicināt efektīvu un iekļaujošu informācijas izplatīšanu, abpusēju zināšanu apguvi un dialogu, izmantojot Eiropas Nodarbinātības stratēģiju un atvērto koordinācijas metodi (OMC) sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas jomā un veidojot specializēto iestāžu, tostarp sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības, organizāciju tīklu par Savienības politiku, tostarp arī tādās jomās kā nodarbinātība, darba apstākļi, sociālā aizsardzība, sociālā iekļaušana, cīņa pret diskrimināciju un vairākiemeslu diskrimināciju, nabadzības un mājokļa zaudēšanas novēršana, bērnu tiesību un labklājības aizsardzība, migrantu integrācijas veicināšana un patvēruma meklētāju situācijas uzlabošana, jauniešu bezdarba un nabadzības apkarošana, kā arī par šo jomu tiesību aktiem Savienības, dalībvalstu un starptautiskā līmenī, lai palīdzētu dalībvalstīm un citām programmā iesaistītajām valstīm politikas izveidē un Savienības tiesību aktu īstenošanā;

 

Grozījums Nr.    127

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. daļa – c punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) sniegt finansiālu atbalstu politikas veidotājiem, lai pārbaudītu sociālās un darba tirgus politikas reformas; palielināt galveno dalībnieku kapacitāti sociālo eksperimentu izstrādē un īstenošanā; nodrošināt piekļuvi attiecīgajām zināšanām un pieredzei;

(c) sniegt finansiālu atbalstu, lai pārbaudītu sociālās un darba tirgus politikas inovācijas; un vajadzības gadījumā palielināt galveno dalībnieku kapacitāti sociālās politikas eksperimentu izstrādē un īstenošanā; nodrošināt piekļuvi attiecīgajām zināšanām un pieredzei, lai labāk prognozētu un izvērstu darbavietu radīšanas potenciālu un prasmes, kas nepieciešamas sociālās jomas un vides ilgtspējīgai attīstībai, un ar mērķi nodrošināt atbilstošu un pienācīgu sociālo aizsardzību, sociālo integrāciju, nabadzības mazināšanu, augsta kvalitatīvas nodarbinātības līmeņa sasniegšanu un labākus darba apstākļus;

 

Grozījums Nr.    128

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. daļa – d punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) sniegt finansiālu atbalstu Savienības un dalībvalstu organizācijām, lai palielinātu to kapacitāti Savienības nodarbinātības un sociālās politikas un darba apstākļu tiesību aktu īstenošanas izstrādei, veicināšanai un atbalstam.

(d) sniegt finansiālu atbalstu organizācijām, lai palielinātu to spējas izstrādāt inovatīvus risinājumus un veicināt un atbalstīt Savienības politikas īstenošanu nodarbinātības, darba apstākļu, sociālās aizsardzības, sociālās integrācijas un nabadzības izskaušanas jomā, kā arī tiesību aktu īstenošanu šajās jomās.

 

Grozījums Nr.    129

Regulas priekšlikums

15.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

15.a pants

 

Īpaši pasākumi

 

Papildus 6. pantā izklāstītajiem darbību veidiem PROGRESS apakšprogrammai paredzētajā finansējumā var iekļaut šādus īpašus pasākumus:

 

a) atbalsts kopēju stratēģiju izstrādei, kuru mērķis ir radīt reālus uzlabojumus nodarbinātībā, sociālo un darba apstākļu jomā;

 

b) atbalsts sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām visos līmeņos, lai īstenotu projektus un veiktu pētniecību nodarbinātības un sociālās integrācijas jomās;

 

c) atbalsts iniciatīvām ar mērķi risināt darbaspēka trūkumu, tostarp skolu un apmācības centru sadarbībai ar nodarbinātības dienestiem;

 

d) atbalsts iniciatīvām, kuras veicina ilgtspējīgu darba vietu radīšanu;

 

e) atbalsts iniciatīvām ar mērķi mudināt darba devējus piemērot sociālos standartus, kas ir tālejošāki, nekā pašreizējie tiesību aktu noteikumi, tostarp iespēju izstrādāt un iegūt apzīmējumu, piemēram, sociālo marķējumu;

 

f) profilakses veicināšana attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā, kā arī garīgās un fiziskās veselības veicināšana darba vidē;

 

g) atbalsts cīņai pret atstumtību un nabadzību, jo īpaši, sniedzot iespējas trūcīgākajām personām gūt un saglabāt pieeju veselības aprūpei;

 

h) atbalsts uzņēmējdarbības inkubatoru tīkliem, kas tehniski un finansiāli atbalsta jaunizveidotos uzņēmumus.

 

Grozījums Nr.    130

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) nevalstiskās organizācijas, un jo īpaši Savienības līmenī dibinātas organizācijas;

(e) valsts un Savienības līmenī dibinātas nevalstiskās organizācijas;

 

Grozījums Nr.    131

Regulas priekšlikums

16. pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Programmas īstenošanas nolūkā Komisija cieši sadarbojas ar Eiropas aģentūrām, kuras darbojas sociālajā jomā, jo īpaši Eiropas Izglītības fondu, Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru, Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu un Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu.

 

 

Grozījums Nr.    132

Regulas priekšlikums

16. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Komisija var sadarboties ar starptautiskām organizācijām, jo īpaši ar Eiropas Padomi, ESAO, SDO un Pasaules Banku.

3. Komisija var sadarboties ar starptautiskām organizācijām, jo īpaši ar Eiropas Padomi, ESAO, SDO un citām Apvienoto Nāciju Organizācijas iestādēm un Pasaules Banku.

 

Grozījums Nr.    133

Regulas priekšlikums

16. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Komisija var sadarboties ar trešām valstīm, kuras nepiedalās programmā. Šādu valstu pārstāvji var piedalīties abpusējas intereses pasākumos (piemēram, konferencēs, darba grupās un semināros), kas notiek valstīs, kuras piedalās programmā, un minēto pārstāvju dalības izmaksas var segt no programmas.

4. Komisija var sadarboties ar trešām valstīm, kuras nepiedalās programmā. Šādu valstu pārstāvji var piedalīties abpusējas intereses pasākumos (piemēram, konferencēs, darba grupās un semināros), kas notiek valstīs, kuras piedalās programmā, un minēto pārstāvju dalības izmaksas var līdzfinansēt no programmas.

 

Grozījums Nr.    134

Regulas priekšlikums

17. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

17. pants

svītrots

Komisijai piešķirtās īstenošanas pilnvaras

 

1. Pasākumus, kas attiecas uz turpmāk minēto un ir vajadzīgi PROGRESS sadaļas īstenošanai, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā noteikto pārbaudes procedūru:

 

(a) daudzgadu darba plāni, kas nosaka vidēja termiņa politiku un finansēšanas prioritātes;

 

(b) gada darba plāni, tai skaitā saņēmēju atlases kritēriji pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

 

2. Visus pārējos PROGRESS sadaļas īstenošanai vajadzīgos pasākumus pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

 

(Skatīt 26.h panta grozījumu.)

 

Grozījums Nr.    135

Regulas priekšlikums

18. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

18. pants

svītrots

Komiteja

 

1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

 

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

 

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

 

(Skatīt 26.i panta grozījumu.)

 

Grozījums Nr.    136

Regulas priekšlikums

19. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

19. pants

svītrots

Pārejas pasākumi

 

Darbības, kas ir uzsāktas pirms 2014. gada 1. janvāra, pamatojoties uz Lēmumu 1672/2006/EK (lēmuma 3. pantā minētā 1., 2. un 3. sadaļa), turpina pārvaldīt atbilstīgi minētajam lēmumam. Attiecībā uz šādām darbībām minētā lēmuma 13. pantā noteikto komiteju aizstāj ar šīs regulas 18. pantā paredzēto komiteju.

 

(Skatīt 26.j panta grozījumu.)

 

Grozījums Nr.    137

Regulas priekšlikums

19.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

19.a pants

 

Tematiskās iedaļas un finansējums

 

1. EURES apakšprogramma atbalsta darbības saskaņā ar vienu vai vairākām a), b) un c) apakšpunktā uzskaitītajām tematiskajām iedaļām. Visā programmas darbības laikā 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajā finansējuma sadalījumā starp dažādām iedaļām ievēro šādas zemākās procentuālās robežas:

 

a) mobilajiem darba ņēmējiem un darba devējiem paredzēti informācijas, konsultāciju un darbā iekārtošanas pakalpojumi — 20 %;

 

b) mērķtiecīgas mobilitātes shēmas, piemēram, jauniešiem — 20 %;

 

c) transnacionālā, starpnozaru un pārrobežu sadarbība — 40 %.

 

2. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26.e pantu attiecībā uz līdzekļu piešķiršanu apakšprogrammas atsevišķām iedaļām. Jo īpaši ar minētajiem deleģētajiem aktiem var samazināt ne vairāk kā par 5 % piešķīrumus, kas paredzēti 1. punktā minētajām a), b) un c) iedaļām, pienācīgi ņemot vērā EURES apakšprogrammā ietverto jomu konkrētās vajadzības un politikas prioritātes.

 

3. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26.e pantu, lai noteiktu tematiskās iedaļas, kurām saskaņā ar Finanšu regulu drīkst izmantot nepiešķirtos līdzekļus.

(Noteikums par nepiešķirto līdzekļu izmantošanu tiks pabeigts tad, kad tiks sasniegta vienošanās par Finanšu regulu)

 

Grozījums Nr.    138

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. daļa – a punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) nodrošināt, lai informācija par darba piedāvājumiem, pieteikumiem un cita atbilstīgā informācija būtu pārredzama potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem un darba devējiem; to panāk ar minētās informācijas apmaiņu un izplatīšanu starpvalstu, starpreģionu un pārrobežu līmenī, lietojot standartizētas sadarbspējas formas;

(a) nodrošināt, lai informācija un ieteikumi par darba piedāvājumiem un pieteikumiem un cita saistītā informācija, piemēram, par dzīves un darba apstākļiem, tostarp spēkā esošajiem sociālās jomas tiesību aktiem, darba tiesībām un koplīgumiem, kā arī iespējām apgūt jaunas prasmes, būtu pārredzama potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem un darba devējiem; to panāk ar minētās informācijas apmaiņu un izplatīšanu starpvalstu, starpreģionu un pārrobežu līmenī, lietojot standartizētas sadarbspējas formas, kā arī ar individuālajām konsultācijām un darbaudzināšanu, jo īpaši attiecībā uz personām ar zemu kvalifikāciju;

 

Grozījums Nr.    139

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. daļa – b punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) pilnveidot darba ņēmēju darbā pieņemšanas un iekārtošanas pakalpojumus, noskaidrojot darba piedāvājumus un pieteikumus Eiropas līmenī; šajā pakalpojumā ir jāiekļauj visi iekārtošanas posmi, proti, no sagatavošanas pieņemšanai darbā līdz palīdzībai pēc iekārtošanas darbā, ar mērķi sekmīgi iekļaut pieteikuma iesniedzēju darba tirgū; šādos pakalpojumos ir jāiekļauj mērķtiecīgas mobilitātes shēmas, lai aizpildītu brīvās darbvietas tur, kur ir konstatētas nepilnības darba tirgū, un/vai palīdzētu atsevišķām darbinieku grupām, piemēram, jauniem cilvēkiem.

(b) pilnveidot darba ņēmēju darbā pieņemšanas, ietverot orientēšanu un apmācību vienas pieturas aģentūras veidā, un iekārtošanas pakalpojumus augstas kvalitātes un ilgtspējīgā nodarbinātībā, apkopojot un apmierinot darba piedāvājumus un pieprasījumus Eiropas līmenī; šajā pakalpojumā ir jāiekļauj visi iekārtošanas posmi, proti, no sagatavošanas pieņemšanai darbā līdz palīdzībai pēc iekārtošanas darbā, ar mērķi sekmīgi iekļaut pieteikuma iesniedzēju darba tirgū; šādos pakalpojumos ir jāiekļauj mērķtiecīgas mobilitātes shēmas, lai aizpildītu brīvās darbvietas tur, kur ir konstatētas nepilnības darba tirgū, un/vai palīdzētu atsevišķām darbinieku grupām, piemēram, jauniem cilvēkiem.

 

Grozījums Nr.    140

Regulas priekšlikums

20.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

20.a pants

 

Īpaši pasākumi

 

Papildus 6. pantā izklāstītajiem darbību veidiem EURES apakšprogrammā var būt iekļauti šādi īpaši pasākumi:

 

a) pārrobežu partnerību izveide, ja to pieprasa dienesti, kas ir teritoriāli atbildīgi par robežreģioniem; konsultāciju un informācijas saņemšanas iespēju nodrošināšana darba meklētājiem, mobilajiem darba ņēmējiem, tostarp pārrobežu darba ņēmējiem, sezonas darba ņēmējiem, darba ņēmējiem migrantiem, norīkotajiem darba ņēmējiem, un darba devējiem pirms un pēc mobilitātes iespējas izmantošanas un tās laikā, lai veicinātu uz taisnīgiem pamatiem balstītu brīvprātīgu ģeogrāfisko mobilitāti, un informatīvo materiālu izstrādāšana un izplatīšana, lai informētu darba meklētājus, mobilos darba ņēmējus, darba devējus un EURES konsultantus par darba tiesībām, sociālā nodrošinājuma sistēmām un darba apstākļiem pārrobežu reģionos un citās dalībvalstīs;

 

b) mērķtiecīgas mobilitātes shēmu izstrāde un īstenošana sadarbībā ar Darba ņēmēju pārvietošanās brīvības padomdevēju komiteju;

 

c) EURES veicināto pasākumu un darbā iekārtošanas pakalpojumu novērtēšana, kurā vienādā mērā tiek ņemti vērā kvalitatīvie un kvantitatīvie kritēriji un galvenā uzmanība tiek pievērsta darba ņēmēju ieplūšanas un izplūšanas rādītājiem atsevišķās dalībvalstīs un arī Savienības kopējiem darbā iekārtošanas rādītājiem, tādējādi ņemot vērā mainīgo darba tirgus situāciju un ar to saistītos mobilitātes modeļus, un tādu rādītāju izstrāde, sadarbojoties Komisijai, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem, kuri Savienības līmenī ļauj novērtēt nodarbinātības kvalitāti un darba apstākļus ar EURES starpniecību iegūtajās darbvietās;

 

Grozījums Nr.    141

Regulas priekšlikums

20.b pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

20.b pants

 

Mērķtiecīgas mobilitātes shēmas

 

1. Ja ir konstatēta nepārprotama ekonomiska vajadzība un ja Savienības mēroga pieņemšanai darbā ir pievienotās vērtības radīšanas potenciāls, piemēram, saistībā ar grūti aizpildāmām brīvajām darbvietām un brīvajām specializētajām darbvietām, kurās ir novērotas grūtības atrast darbiniekus, var izstrādāt konkrētām darba ņēmēju grupām, nozarēm, profesijām, valstīm vai valstu grupām paredzētas mērķtiecīgas mobilitātes shēmas. Saistībā ar šīm shēmām regulāri tiek īstenotas apspriedes ar Darba ņēmēju pārvietošanās brīvības padomdevēju komiteju.

 

2. Mērķtiecīgas mobilitātes shēmu pamatā ir „taisnīgas mobilitātes” princips, un tajās pilnībā tiek ņemti vērā piemērojamie darba standarti un tiesiskās prasības. Tādējādi šīs shēmas nodrošina iekārtošanu augstas kvalitātes un ilgtspējīgos darbos, kuri saskaņā ar koplīgumiem un/vai noteiktajām minimālajām darba algām ir atbilstoši un pienācīgi apmaksāti un kuros ir nodrošināti atbilstoši un pienācīgi darba apstākļi.

 

3. Īstenotājas organizācijas, kas sniedz darba meklētājiem un darba devējiem ar mērķtiecīgas mobilitātes shēmām saistītus pakalpojumus, izraugās, izsludinot atklātu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, uz kuru var atsaukties tie nodarbinātības dienesti, kuri ievēro taisnīgas mobilitātes principu.

 

4. Saskaņā ar 11. panta 2. punktu uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus definē, kāda veida atbalsta pasākumi mērķtiecīgas mobilitātes shēmās tiek piedāvāti, un paredz ierobežotu finansiālu atbalstu darba meklētājiem un darba devējiem, kas papildina saistībā ar mērķtiecīgas mobilitātes shēmām piedāvātos pakalpojumus.

 

5. Darba devējiem paredzētos finanšu stimulus izmanto jauno darbinieku integrācijas un kvalifikācijas celšanas pasākumiem, savukārt darba ņēmējiem paredzētos finansiālos stimulus izmanto, lai segtu pārcelšanās izmaksas, piemēram, ceļa izdevumus, ar mājokli un valodu kursiem saistītās izmaksas.

 

6. Attiecībā uz mērķtiecīgas mobilitātes shēmām nodrošina, ka tās tiek rūpīgi saskaņotas un ka pilnā mērā tiek ievēroti piemērojamie darba tiesību akti un standarti.

 

Grozījums Nr.    142

Regulas priekšlikums

20.c pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

20.c pants

 

Intelektuālā darbaspēka emigrācijas uzraudzība

 

Lai konstatētu un novērstu nelabvēlīgo ietekmi, ko ģeogrāfiskā mobilitāte var radīt atsevišķās dalībvalstīs vai konkrētās ekonomikas nozarēs, Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 492/2011 12. pantu regulāri uzrauga mobilitātes modeļus, jo īpaši saistībā ar kvalificēta darbaspēka mobilitāti. Konstatējot darba tirgū traucējumus, Komisija apsver nepieciešamību iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumus, kuru mērķis ir to novēršana.

 

Grozījums Nr.    143

Regulas priekšlikums

21. pants – 2. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. EURES sadaļā var piedalīties visas publiskās un privātās organizācijas, dalībnieki un iestādes, kuras nozīmējusi dalībvalsts vai Komisija un kuras ir izpildījušas dalībai EURES tīklā izvirzītās prasības, kā noteikts Komisijas Lēmumā 2008/8/EK. It sevišķi šādas iestādes un organizācijas:

2. EURES apakšprogrammā var piedalīties visas organizācijas, dalībnieki un iestādes, kuras nozīmējusi dalībvalsts vai Komisija un kuras ir izpildījušas dalībai EURES tīklā izvirzītās prasības, kā noteikts Komisijas Lēmumā 2008/8/EK. It sevišķi šādas iestādes un organizācijas:

 

Grozījums Nr.    144

Regulas priekšlikums

21. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) sociālo partneru organizācijas un citas ieinteresētās personas.

(c) sociālo partneru organizācijas un attiecīgās personas, tostarp reģionālās un vietējās iestādes.

 

Grozījums Nr.    145

Regulas priekšlikums

21. pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Komisija ievieš akreditācijas un uzraudzības sistēmu, lai nodrošinātu, ka visi dalībnieki ievēro EURES vispārējos principus, jo īpaši taisnīgas mobilitātes principu.

 

Grozījums Nr.    146

Regulas priekšlikums

21.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

21.a pants

 

Tematiskās iedaļas un finansējums

 

1. Mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības apakšprogramma atbalsta darbības saskaņā ar vienu vai vairākām a) un b) apakšpunktā uzskaitītajām tematiskajām iedaļām. Visā programmas darbības laikā 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajā finansējuma sadalījumā starp dažādām iedaļām ievēro šādas zemākās procentuālās robežas:

 

a) mikrofinansējums neaizsargātām iedzīvotāju grupām un mikrouzņēmumiem — 45 %;

 

b) sociālā uzņēmējdarbība — 45 %.

 

2. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26.e pantu attiecībā uz līdzekļu piešķiršanu apakšprogrammas atsevišķām iedaļām. Jo īpaši ar minētajiem deleģētajiem aktiem var samazināt ne vairāk kā par 5 % piešķīrumus, kas paredzēti 1. punktā minētajām a) un b) iedaļām, pienācīgi ņemot vērā Mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības apakšprogrammā ietverto jomu konkrētās vajadzības un politikas prioritātes.

 

3. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26.e pantu, lai noteiktu tematiskās iedaļas, kurām saskaņā ar Finanšu regulu drīkst izmantot nepiešķirtos līdzekļus.

(Noteikums par nepiešķirto līdzekļu izmantošanu tiks pabeigts tad, kad tiks sasniegta vienošanās par Finanšu regulu)

 

Grozījums Nr.    147

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) personām, kuras ir zaudējušas darbu vai kurām draud darba zaudēšana, vai kurām ir grūtības iekļauties vai no jauna iekļauties darba tirgū; personām, kurām draud sociālā atstumtība, un neaizsargātām personām, kuras atrodas neizdevīgā stāvoklī attiecībā uz piekļuvi parastajam kredītu tirgum un kuras vēlas nodibināt vai pilnveidot savus mikrouzņēmumus;

(a) neaizsargātām personām, kuras vēlas dibināt vai attīstīt savu mikrouzņēmumu, tostarp izmantojot pašnodarbinātību, un kuras ir zaudējušas darbu vai kurām draud darba zaudēšana, vai kurām ir grūtības iekļauties vai no jauna iekļauties darba tirgū, vai kurām draud sociālā atstumtība, vai sociāli atstumtām personām, kuras atrodas neizdevīgā stāvoklī attiecībā uz piekļuvi parastajam kredītu tirgum;

 

Grozījums Nr.    148

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) mikrouzņēmumiem, it īpaši tādiem, kuros ir nodarbinātas a) punktā minētas personas;

(b) mikrouzņēmumiem, gan dibināšanas, gan attīstības posmā, it īpaši mikrouzņēmumiem, kuros ir nodarbinātas a) punktā minētās personas.

 

Grozījums Nr.    149

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Atbalstīt to mikrouzņēmumu dibināšanu un attīstību, kuri saņem mikrofinansējumu, cita starpā papildus finansējumam piedāvājot darbaudzināšanu un apmācību.

 

Grozījums Nr.    150

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. daļa – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. atbalstīt sociālo uzņēmumu attīstību, it īpaši, atvieglojot piekļuvi finansējumam.

3. atbalstīt sociālo ieguldījumu tirgus attīstību un veicināt to sociālo uzņēmumu piekļuvi finansējumam, kuru gada apgrozījumus nepārsniedz EUR 50 miljonus vai kuru gada bilance nepārsniedz EUR 43 miljonus.

 

Grozījums Nr.    151

Regulas priekšlikums

22. pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Lai nodrošinātu papildināmību, Komisija un dalībvalstis savā attiecīgajā kompetences jomā rūpīgi saskaņo šīs darbības ar tām, ko īsteno saistībā ar kohēzijas politiku.

 

Grozījums Nr.    152

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) mikrofinansējumu fiziskām personām un mikrouzņēmumiem;

(a) mikrofinansējumu fiziskām personām un mikrouzņēmumiem; un/vai

 

Grozījums Nr.    153

Regulas priekšlikums

23. pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Komisija nodrošina, ka šī apakšprogramma bez diskriminācijas ir pieejama visām dalībvalstu publiskajām un privātajām struktūrām.

 

Grozījums Nr.    154

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Lai sasniegtu galīgos saņēmējus un izveidotu konkurētspējīgus un darbotiesspējīgus mikrouzņēmumus, publiskajām un privātajām organizācijām, kuras īsteno 1. punkta a) apakšpunktā minētās darbības, ir cieši jāsadarbojas ar organizācijām, kuras pārstāv mikrokredītu galīgo saņēmēju intereses, un organizācijām, kuras nodrošina šādiem galīgajiem saņēmējiem mentoru un konsultāciju pakalpojumus, jo īpaši ar organizācijām, ko atbalsta ESF.

2. Lai sasniegtu galīgos saņēmējus un izveidotu darbotiesspējīgus mikrouzņēmumus, publiskajām un privātajām organizācijām, kuras īsteno 1. punkta a) apakšpunktā minētās darbības, ir cieši jāsadarbojas ar organizācijām, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras pārstāv mikrokredītu galīgo saņēmēju intereses, un organizācijām, kuras nodrošina šādiem galīgajiem saņēmējiem mentoru un konsultāciju pakalpojumus, jo īpaši ar organizācijām, ko atbalsta ESF.

 

Grozījums Nr.    155

Regulas priekšlikums

23. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Publiskās un privātās organizācijas, kuras veic 1. punkta a) apakšpunktā minētās darbības, ievēro augstus standartus attiecībā uz pārvaldību, vadību un patērētāju aizsardzību atbilstīgi principiem Eiropas Ētikas kodeksā mikrokredītu nodrošināšanai un cenšas novērst fizisku personu un uzņēmumu nonākšanu pārmērīgās parādsaistībās.

3. Publiskās un privātās organizācijas, kuras veic 1. punkta a) apakšpunktā minētās darbības, ievēro augstus standartus attiecībā uz pārvaldību, vadību un patērētāju aizsardzību atbilstīgi principiem Eiropas Ētikas kodeksā mikrokredītu nodrošināšanai un cenšas novērst fizisku personu un uzņēmumu nonākšanu pārmērīgās parādsaistībās, ko izraisa aizdevumu piešķiršana ar ļoti augstām procentu likmēm vai tādiem noteikumiem, kas var izraisīt to maksātnespēju.

 

Grozījums Nr.    156

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Izņemot kopīgas rīcības gadījumus, mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības sadaļai piešķirtās finanšu apropriācijas sedz visas to darbību izmaksas, ko īsteno ar finanšu instrumentiem, tostarp maksājumu saistības finanšu starpniekiem, piemēram, garantiju zaudējumi, pārvaldības maksas starptautiskajām finanšu iestādēm, kas pārvalda Savienības ieguldījumu, un visas pārējās attiecināmās izmaksas.

1. Izņemot kopīgas rīcības gadījumus, mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības sadaļai piešķirtās finanšu apropriācijas sedz visas to darbību izmaksas, ko īsteno ar finanšu instrumentiem, tostarp maksājumu saistības finanšu starpniekiem, piemēram, garantiju zaudējumi, pārvaldības maksas finanšu iestādēm, kas pārvalda Savienības ieguldījumu, un visas pārējās attiecināmās izmaksas.

 

Grozījums Nr.    157

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lai īstenotu 6. panta 5. punktā minētos instrumentus un dotācijas, Komisija var slēgt nolīgumus ar iestādēm, kas uzskaitītas 55. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) un iv) daļā Regulā Nr. XXX/2012 [jaunā 2012. gada Finanšu regula] par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam, un jo īpaši ar Eiropas Investīciju banku un Eiropas Investīciju fondu. Šajos nolīgumos sīki izklāsta minētajām finanšu iestādēm uzticēto uzdevumu izpildes noteikumus, tostarp noteikumus, kas norāda uz nepieciešamību nodrošināt papildināmību un saskaņotību ar esošajiem Savienības un dalībvalstu finanšu instrumentiem un līdzekļu līdzsvarotu sadalījumu starp dalībvalstīm un citām programmā iesaistītajām valstīm. Finanšu instrumentus, piemēram, riska dalīšanas instrumentus, kapitāla instrumentus un parāda instrumentus var īstenot, veicot ieguldījumus tam paredzētā ieguldījumu instrumentā.

1. Lai īstenotu 6. panta 5. punktā minētos instrumentus un dotācijas, Komisija var slēgt nolīgumus ar iestādēm, kas uzskaitītas 55. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) un iv) daļā Regulā Nr. XXX/2012 [jaunā 2012. gada Finanšu regula] par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam, un jo īpaši ar Eiropas Investīciju banku un Eiropas Investīciju fondu. Šajos nolīgumos sīki izklāsta minētajām finanšu iestādēm uzticēto uzdevumu izpildes noteikumus, tostarp noteikumus, kas norāda uz nepieciešamību nodrošināt papildināmību un saskaņotību ar esošajiem Savienības un dalībvalstu finanšu instrumentiem un līdzekļu līdzsvarotu sadalījumu starp dalībvalstīm un citām programmā iesaistītajām valstīm. Finanšu instrumentus, proti, finansētus riska dalīšanas instrumentus, garantijas un pretgarantijas, kapitāla instrumentus un parāda instrumentus var nodrošināt, izmantojot fondu, kuru var līdzfinansēt finanšu iestādes, vai programmas līdzekļus tieši pārvēršot finanšu instrumentos, piemēram, garantijās.

 

Grozījums Nr.    158

Regulas priekšlikums

25. pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Fonds nodrošina aizdevumus, riska dalīšanas instrumentus un pašu kapitālu starpniekiem vai tiešo finansējumu sociālajiem uzņēmumiem, vai abus divus. Pašu kapitālu cita starpā var nodrošināt kā atvērtu līdzdalību kapitālā, potenciālu līdzdalību, aizdevumus akcionāriem, kā arī dažādas līdzdalības kapitālā kombinācijas, ko piedāvā ieguldītājiem.

 

Grozījums Nr.    159

Regulas priekšlikums

25. pants – 1.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b. Šajā apakšprogrammā tieši vai netieši atbalstīto mikrokredītu piešķiršanas nosacījumi, piemēram, procentu likmes, ir saprātīgi un samērīgi attiecībā pret bāzes riskiem un faktiskajām izmaksām, kas ir saistītas ar kredītu.

 

Grozījums Nr.    160

Regulas priekšlikums

25. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šī panta 1. punktā minētajos nolīgumos iekļauj starptautisko finanšu iestāžu pienākumu atkārtoti ieguldīt līdzekļus un ieņēmumus, tostarp dividendes un atmaksājumus, 6. panta 5. punktā minētajās darbībās desmit gadu laikposmā pēc programmas uzsākšanas dienas.

2. Šī panta 1. punktā minētajos nolīgumos iekļauj finanšu iestāžu pienākumu atkārtoti ieguldīt līdzekļus un ieņēmumus, tostarp dividendes un atmaksājumus, 6. panta 5. punktā minētajās darbībās desmit gadu laikposmā pēc programmas uzsākšanas dienas.

 

Grozījums Nr.    161

Regulas priekšlikums

25. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Saskaņā ar [Finanšu regulas] 18. panta 2. punktu konkrēta finanšu instrumenta ieņēmumus un maksājumus piešķir šim finanšu instrumentam. Attiecībā uz iepriekšējā daudzgadu finanšu shēmā jau izveidotiem finanšu instrumentiem ieņēmumus un maksājumus saistībā ar darbībām, kas uzsāktas iepriekšējā periodā, piešķir finanšu instrumentam pašreizējā periodā.

3. Saskaņā ar attiecīgajiem Finanšu regulas noteikumiem konkrēta finanšu instrumenta ieņēmumus un maksājumus piešķir šim finanšu instrumentam tikmēr, kamēr attiecīgais finanšu instruments ir spēkā. Attiecībā uz iepriekšējā daudzgadu finanšu shēmā jau izveidotiem finanšu instrumentiem ieņēmumus un maksājumus saistībā ar darbībām, kas uzsāktas iepriekšējā periodā, piešķir finanšu instrumentam pašreizējā periodā.

 

Grozījums Nr.    162

Regulas priekšlikums

25. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Pēc tam, kad ir beidzies ar starptautiskajām finanšu iestādēm noslēgto nolīgumu darbības termiņš vai ir beidzies īpašo ieguldījumu instrumentu ieguldījuma periods, ieņēmumi un neizlietotie līdzekļi, kas pienākas Savienībai, ir jāiemaksā Savienības vispārējā budžetā.

4. Pēc tam, kad ir beidzies ar finanšu iestādēm noslēgto nolīgumu darbības termiņš vai ir beidzies īpašo ieguldījumu instrumentu ieguldījuma periods, ieņēmumi un neizlietotie līdzekļi, kas pienākas Savienībai, ir jāiemaksā Savienības vispārējā budžetā.

 

Grozījums Nr.    163

Regulas priekšlikums

25. pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Starptautiskās finanšu iestādes un attiecīgā gadījumā fondu vadītāji noslēdz rakstiskus nolīgumus ar 23. pantā minētajām publiskajām un privātajām organizācijām. Šajos nolīgumos iekļauj publisko un privāto nodrošinātāju pienākumu lietot saskaņā ar mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības sadaļu pieejamos līdzekļus atbilstoši 22. pantā izklāstītajiem mērķiem un sniegt informāciju 26. pantā noteikto ikgadējo ziņojumu sagatavošanai.

5. Finanšu iestādes un attiecīgā gadījumā fondu vadītāji noslēdz rakstiskus nolīgumus ar 23. pantā minētajām publiskajām un privātajām organizācijām. Šajos nolīgumos iekļauj publisko un privāto nodrošinātāju pienākumu lietot saskaņā ar mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības sadaļu pieejamos līdzekļus atbilstoši 22. pantā izklāstītajiem mērķiem un sniegt informāciju 26. pantā noteikto ikgadējo ziņojumu sagatavošanai.

 

Grozījums Nr.    164

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Starptautiskās finanšu iestādes un attiecīgā gadījumā fondu vadītāji sūta Komisijai ikgadējos īstenošanas ziņojumus, kuros izklāstīts, kādas darbības ir saņēmušas atbalstu, kā ir segta to finansiālā īstenošana, finansējuma un ieguldījumu sadalījums un pieejamība pa nozarēm un pēc finansējuma saņēmēju veida, kādi ir pieņemtie vai noraidītie pieteikumi, līgumi, ko noslēgušas attiecīgās publiskās vai privātās organizācijas, kādas ir finansētās darbības un rezultāti, tostarp sociālās ietekmes, nodarbinātības radīšanas un atbalstītās uzņēmējdarbības ilgtspējas ziņā.

1. Finanšu iestādes un attiecīgā gadījumā fondu vadītāji sūta Komisijai ikgadējos īstenošanas ziņojumus, kuros izklāstīts, kādas darbības ir saņēmušas atbalstu, kā ir segta to finansiālā īstenošana, finansējuma un ieguldījumu sadalījums un pieejamība pa nozarēm, ģeogrāfiskās zonas un pēc finansējuma saņēmēju veida. Šajos īstenošanas ziņojumos izklāsta, kādi attiecībā uz katru konkrēto mērķi ir pieņemtie vai noraidītie pieteikumi un līgumi, ko noslēgušas attiecīgās publiskās vai privātās organizācijas, kādas ir finansētās darbības un rezultāti, tostarp to sociālās ietekmes, nodarbinātības radīšanas un atbalstītās uzņēmējdarbības ilgtspējas ziņā. Komisija nosūta šos ziņojumus Eiropas Parlamentam informatīviem nolūkiem.

 

Grozījums Nr.    165

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šajos ikgadējos īstenošanas ziņojumos sniegto informāciju iekļauj 13. pantā minētajos uzraudzības ziņojumos, ko sniedz reizi divos gados. Šādos uzraudzības ziņojumos iekļauj Lēmuma Nr. 283/2010/ES 8. panta 2. punktā minētos gada pārskatus.

2. Šajos ikgadējos īstenošanas ziņojumos sniegto informāciju iekļauj 13. pantā minētajos uzraudzības ziņojumos. Šādos uzraudzības ziņojumos iekļauj Lēmuma Nr. 283/2010/ES 8. panta 2. punktā minētos gada pārskatus un izsmeļošu informāciju par komunikācijas pasākumiem.

 

 

Grozījums Nr.    166

Regulas priekšlikums

IIIa nodaļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

IIIa nodaļa (jauna)

 

Jaunatnes iniciatīvas apakšprogramma

(Jaunatnes iniciatīvas apakšprogramma)

 

Grozījums Nr.    167

Regulas priekšlikums

26.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

26.a pants

 

Tematiskās iedaļas un finansējums

 

1. Jaunatnes iniciatīvas apakšprogramma, kas paredzēta personām vecumā līdz 25 gadiem, atbalsta darbības saskaņā ar vienu vai vairākām a), b), c) un d) apakšpunktā uzskaitītajām tematiskajām iedaļām. Visā programmas darbības laikā 5. panta 2.a punktā minētajā finansējuma sadalījumā starp dažādām iedaļām ievēro šādas zemākās procentuālās robežas:

 

a) priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršana, it sevišķi nodrošinot reintegrāciju apmācībā — 30 %;

 

b) darba tirgum aktuālu prasmju attīstība, lai tuvinātu nodarbinātības, izglītības un apmācības vidi — 20 %;

 

c) atbalsts darba tirgus pieejamībai, iegūstot pirmo darba pieredzi un saņemot apmācību darba vietā, lai jauniešiem sniegtu iespēju gan apgūt aktuālas prasmes, gan gūt darba pieredzi — 20 %;

 

d) stažēšanās un prakses kvalitātes uzlabošana — 20 %;

 

2. Šo trīs tematisko iedaļu darbību ietvaros vismaz 25 % no 5. panta 2.a punktā minētā piešķīruma izmanto eksperimentiem sociālās politikas jomā visā programmas darbības laikā.

 

3. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26.e pantu attiecībā uz līdzekļu piešķiršanu apakšprogrammas atsevišķām iedaļām. Jo īpaši ar minētajiem deleģētajiem aktiem var samazināt ne vairāk kā par 5 % piešķīrumus, kas paredzēti 1. punktā minētajām a), b), c) un d) iedaļām, pienācīgi ņemot vērā jaunatnes iniciatīvas apakšprogrammā ietverto jomu konkrētās vajadzības un politikas prioritātes.

 

4. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26.e pantu, lai noteiktu tematiskās iedaļas, kurām saskaņā ar Finanšu regulu drīkst izmantot nepiešķirtos līdzekļus.

(Jaunatnes iniciatīvas apakšprogramma)

(Noteikums par nepiešķirto līdzekļu izmantošanu tiks pabeigts tad, kad tiks sasniegta vienošanās par Finanšu regulu)

 

Grozījums Nr.    168

Regulas priekšlikums

26.b pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

26.b pants

 

Konkrētie mērķi

 

Papildus 4. pantā izklāstītajiem vispārējiem mērķiem jaunatnes iniciatīvas apakšprogrammas konkrētie mērķi ir šādi:

 

a) atbalstīt konkrētu inovatīvu programmu izveidi, lai novērstu jauniešu bezdarbu un veicinātu jauniešu pāreju no izglītības uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, it sevišķi nelabvēlīgā situācijā esošās teritorijās un reģionos, kuros ir ārkārtīgi augsts jauniešu bezdarba līmenis, pievēršot īpašu uzmanību jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, tostarp jaunām sievietēm, jauniešiem, kuri nav iesaistīti ne izglītībā, ne nodarbinātībā, nedz arī apmācībā (NEET), un jauniešiem, kas pieder etniskām minoritātēm, un kuri visi varētu saskarties ar vairākiemeslu diskrimināciju;

 

b) veicināt paraugprakses apmaiņu un savstarpēju zināšanu apguvi cīņā pret jauniešu bezdarbu, tostarp paredzot iespēju ieviest „jaunatnes garantiju”, lai ikvienam jaunietim Eiropā piedāvātu darbu, papildu izglītību vai praktisku apmācību ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc mācību pārtraukšanas vai bezdarbnieka statusa iegūšanas, tādējādi uzlabojot stažēšanās un prakses kvalitāti, kā arī samazinot priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu;

 

c) nodrošināt politikas veidotājiem finansiālu atbalstu, lai būtu iespējams pārbaudīt sociālās un darba tirgus politikas pieejas, kas izstrādātas, lai novērstu jauniešu bezdarbu, veicinātu jauniešu pāreju no izglītības uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, uzlabotu stažēšanās un prakses kvalitāti, samazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un nodrošinātu attiecīgo zināšanu un pieredzes pieejamību;

 

d) sniegt finansiālu atbalstu Savienības, dalībvalstu un reģionālajām organizācijām, lai palielinātu to kapacitāti tādu darbību izstrādei, veicināšanai un atbalstam, kuru mērķis ir cīnīties pret jauniešu bezdarbu, veicināt jaunu cilvēku pāreju no izglītības uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, uzlabot stažēšanās un prakses kvalitāti, samazināt priekšlaicīgi mācības pārtraukušo jauniešu skaitu un nodrošināt piekļuvi attiecīgajām zināšanām un pieredzei.

(Jaunatnes iniciatīvas apakšprogramma)

 

Grozījums Nr.    169

Regulas priekšlikums

26.c pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

26.c pants

 

Dalība

 

1. Jaunatnes iniciatīvas apakšprogrammā var piedalīties šādas valstis:

 

a) dalībvalstis;

 

b) EBTA un EEZ valstis saskaņā ar EEZ līgumu;

 

c) kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis atbilstīgi vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem un nosacījumiem, kas izklāstīti ar minētajām valstīm noslēgtajos pamatnolīgumos par līdzdalību Savienības programmās.

 

2. Jaunatnes iniciatīvas apakšprogrammā var piedalīties visas publiskās un/vai privātās organizācijas, dalībnieki un iestādes, un jo īpaši:

 

a) valsts, reģionālās un vietējās iestādes;

 

b) valstu nodarbinātības dienesti;

 

c) sociālie partneri;

 

d) jaunatnes organizācijas un citas nevalstiskās organizācijas visos līmeņos;

 

e) augstākās izglītības iestādes un pētniecības institūti;

 

f) eksperti vērtējuma un ietekmes novērtējuma jomā;

 

3. Lai īstenotu jaunatnes iniciatīvas apakšprogrammu, Komisija veido sadarbību ar 16. panta 2.a punktā minētajām Savienības aģentūrām. Komisija var veidot sadarbību arī ar 16. panta 3. punktā minētajām starptautiskajām organizācijām, kā arī trešām valstīm, kuras nepiedalās programmā, kā noteikts 16. panta 4. punktā.

(Jaunatnes iniciatīvas apakšprogramma)

 

Grozījums Nr.    170

Regulas priekšlikums

IIa virsraksts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

IIa sadaļa

 

Deleģētās un īstenošanas pilnvaras un nobeiguma noteikumi

 

Grozījums Nr.    171

Regulas priekšlikums

26.d pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

26.d pants

 

Daudzgadu darba plāni un gada darba programmas

 

1. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26.f pantu, lai izveidotu daudzgadu darba plānus programmai. Daudzgadu darba plānos nosaka vidēja termiņa politiku un finansēšanas prioritātes.

 

2. Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai izveidotu gada darba programmas nolūkā ieviest daudzgadu darba plānus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26.i panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

 

3. Daudzgadu darba plānos un gada darba programmās ietver visas trīs programmas apakšprogrammas.

 

Grozījums Nr.    172

Regulas priekšlikums

26.e pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

26.e pants

 

Līdzekļu piešķiršana programmas apakšprogrammu atsevišķajām tematiskajām sadaļām

 

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26.f pantu attiecībā uz līdzekļu piešķiršanu apakšprogrammas atsevišķajām tematiskajām sadaļām, kā noteikts 14.a, 19.a, 21.a un 26.a pantā, [un attiecībā uz to jomu noteikšanu, kurās izmantot nepiešķirtos līdzekļus].

(Noteikums par nepiešķirto līdzekļu izmantošanu tiks pabeigts tad, kad tiks sasniegta vienošanās par Finanšu regulu)

 

Grozījums Nr.    173

Regulas priekšlikums

26.f pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

26.f pants

 

Deleģēto pilnvaru īstenošana

 

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

 

2. Pilnvaras pieņemt 26.d un 26.e pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņu gadu laikposmu no …*.

 

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 26.d un 26.e pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

 

4. Tiklīdz tā ir pieņēmusi deleģēto aktu, Komisija to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

 

5. Saskaņā ar 26.d un 26.e pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā pēc tā paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

 

_______________

 

OV: lūdzu, ievietojiet šīs regulas spēkā stāšanās datumu.

 

Grozījums Nr.    174

Regulas priekšlikums

26.g pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

26.g pants

 

Stratēģiskā konsultatīvā padome

 

1. Komisija izveido stratēģisko konsultatīvo padomi, kas padomdevējas statusā sniedz tai padomus attiecībā uz programmas īstenošanas vadību, kā arī tās uzraudzību un novērtēšanu. Vajadzības gadījumā konsultatīvā padome var izveidot darba grupas par konkrētiem programmas aspektiem.

 

2. Stratēģisko konsultatīvo padomi un darba grupas vada Komisija, un tās veido dalībvalstu un citu iesaistīto valstu pārstāvji un tādu Savienības līmenī dibinātu arodbiedrību, darba devēju organizāciju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji, kuras tieši vai netieši ir iesaistītas programmas darbību īstenošanā.

 

3. Katra dalībvalsts vai cita iesaistītā valsts un attiecīgā Savienības līmenī dibinātā arodbiedrība, darba devēju organizācija un pilsoniskās sabiedrības organizācija nozīmē savu pārstāvi un tā aizstājēju pārstāvībai stratēģiskajā konsultatīvajā padomē. Kāda locekļa prombūtnes gadījumā aizstājējs automātiski ir tiesīgs piedalīties sēdē.

 

4. Locekļus un to aizstājējus nozīmē 1. panta 2. punktā minētajam laika periodam.

 

5. Vajadzības gadījumā Komisija cenšas sasaukt stratēģiskās konsultatīvās padomes sanāksmes kopā ar 26.i pantā minētās komitejas sanāksmēm.

 

6. Stratēģiskā konsultatīvā padome un darba grupas:

 

a) pauž viedokli par daudzgadu darba plānu projektiem;

 

b) pauž viedokli par gada darba programmu projektiem;

 

c) sniedz Komisijai padomus par programmas uzraudzību un novērtēšanu atbilstīgi attiecīgi 13. un 14. panta noteikumiem.

 

7. Komisija var konsultēties ar stratēģisko konsultatīvo padomi arī jautājumos, kas nav minēti 6. punktā.

 

Grozījums Nr.    175

Regulas priekšlikums

26.h pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

26.h pants

 

Komisijai piešķirtās īstenošanas pilnvaras

 

1. Gada darba plānus, kas minēti 26.d pantā, pieņem saskaņā ar 26.i panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

 

2. Visus pārējos programmas īstenošanai vajadzīgos pasākumus pieņem saskaņā ar 26.i panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

 

Grozījums Nr.    176

Regulas priekšlikums

26.i pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

26.i pants

 

Komiteju procedūra

 

1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

 

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

 

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

 

Grozījums Nr.    177

Regulas priekšlikums

26.j pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

26.j pants

 

Pārejas pasākumi

 

Lēmuma Nr. 1672/2006/EK 4., 5. un 6. pantā minētajiem pasākumiem, kurus sāk īstenot pirms 2014. gada 1. janvāra, arī turpmāk piemēro šā lēmuma noteikumus. Attiecībā uz šiem pasākumiem Komisijai palīdz šīs regulas 26.i pantā minētā komiteja.

 

Grozījums Nr.    178

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Komisija veic īpašu mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības sadaļas nobeiguma novērtēšanu ne vēlāk kā pēc gada, skaitot no dienas, kad ir beidzies ar starptautiskajām finanšu iestādēm noslēgto nolīgumu darbības termiņš.

2. Komisija veic īpašu mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības sadaļas nobeiguma novērtēšanu ne vēlāk kā pēc gada, skaitot no dienas, kad ir beidzies ar finanšu iestādēm noslēgto nolīgumu darbības termiņš.

 

 

 

PASKAIDROJUMS

Eiropas Komisijas ierosinātajā „Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmā” ir apvienotas trīs jau pastāvošas programmas — „Progress”, „EURES” un mikrofinansēšanas instrumentu — vienā jaunā programmā.

 

Ar pašreizējo finansēšanas instrumentu „Progress” tiek atbalstīta ES politikas attīstība un saskaņošana tādās nozarēs kā nodarbinātība, sociālā aizsardzība un sociālā iekļaušana, darba apstākļi, diskriminācijas aizliegums un dzimumu līdztiesība. „Progress” finansē analītiskās, savstarpēju zināšanu apguves, informētības un izplatīšanas darbības, kā arī dotāciju izmaksas galvenajiem dalībniekiem.

 

„EURES” darbības joma ir darba ņēmēju pārrobežu mobilitāte. „EURES” tīkla uzdevums ir piedāvāt informāciju, konsultācijas un darbā iekārtošanas pakalpojumus (darbavietu piedāvājuma koordinēšana un darbavietu meklēšana) mobilajiem darba ņēmējiem un darba devējiem, kā arī vispār visiem pilsoņiem, kas vēlas izmantot tiesības uz personu brīvu pārvietošanos. „EURES” ir jo īpaši svarīga nozīme Eiropas pierobežu reģionos, nodrošinot starpniecību un atbalstu jebkāda veida problēmu risināšanā, kas varētu rasties darba ņēmējiem un darba devējiem saistībā ar pārrobežu nodarbinātību.

 

Mikrofinansēšanas instruments „Progress” tika izveidots 2010. gadā, un tas uzlabo piekļuvi mikrokredītiem, kas paredzēti mazo uzņēmumu dibināšanai un atbalstam. Ar šo instrumentu netiek finansēti paši mikrouzņēmēji, bet gan sniegta iespēja mikrokredīta nodrošinātājām iestādēm piešķirt vairāk aizdevumu.

 

Ar savu priekšlikumu par visu trīs programmu apvienošanu no 2014. gada Eiropas Komisija neizvēlas pareizo mērķi. Tā vietā, lai trīs atsevišķās programmas uzlabotu un padarītu efektīvākas, apvienošanas rezultātā to mērķi un pasākumi tiek vājināti. Saturiskā ziņā trīs esošie instrumenti netiek apvienoti. Lai gan I daļā ir formulēti kopēji noteikumi, tajā pašā laikā tiek norādīts uz trīs atsevišķām sadaļām.

 

Referente uzskata, ka šo trīs programmu apvienošana nozīmē vien pārvaldības vienkāršošanu Eiropas Komisijai, taču Eiropas pilsoņiem tā nesniedz nekādu tiešu pievienoto vērtību.

 

Sarindojot citu aiz cita triju sadaļu mērķus un saturu, pirmajā mirklī rodas iespaids, ka tādiem svarīgiem satura punktiem kā augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanai, atbilstīgas sociālās aizsardzības garantēšanai, cīņai pret sociālo atstumtību un nabadzību un darba apstākļu uzlabošanai nav būtiskas nozīmes.

 

Turklāt jānorāda, ka Komisijas priekšlikums daudzviet ir ļoti nenoteikts, tādējādi Eiropas Komisijai rodas liela rīcības brīvība programmas īstenošanā un veidošanā. Tādēļ referente uzver nepieciešamību novērst šīs nepilnības. Jābūt skaidrībai par to, kurp tiek novirzīti finanšu līdzekļi nepilna EUR 1 miljarda apmērā un kādā veidā tiek izstrādātas programmas.

 

Turklāt referente uzskata, ka priekšlikumā par regulu attiecībā uz programmu jāņem vērā virkne turpmāk norādīto specifisko problēmu.

 

1. Programmai, kas atbalsta nodarbinātības un sociālo politiku ES valstīs, nepieciešams arī atbilstošs nosaukums. Sociālo pārmaiņu programmā nav panākts attiecīgais mērķis, jo nav norādīts stratēģiskais virziens. Sociālās pārmaiņas acīmredzami nav pozitīvs jēdziens, jo tas raksturo gan pozitīvas, gan negatīvas sociālās pārmaiņas. Tādēļ mērķis veicināt sociālo progresu un nodarbinātību skaidri jānorāda jau programmas nosaukumā.

 

2. Komisijas priekšlikuma svarīgākais punkts ir sociālās inovācijas un eksperimenti sociālajā jomā. Komisija pat paredz piešķirt finansējumu 17 % apmērā no sadaļas „Progress” eksperimentu veicināšanai sociālajā jomā. Taču priekšlikumā nav sniegtas skaidras definīcijas ne attiecībā uz sociālo inovāciju, ne attiecībā uz eksperimentu sociālajā jomā. Tādēļ referente ierosina definēt programmā sociālo inovāciju un eksperimentu sociālajā jomā un iekļaut skaidru atsauci uz nodarbinātības, sociālās iekļaušanas un nabadzības apkarošanas tēmām.

 

3. Nodarbinātības un sociālās politikas atbalsta programmā ir jāiesaista pilsoniskās sabiedrības sociālie partneri un organizācijas visos līmeņos. Tādēļ referente aicina cieši nostiprināt partnerības principu. Eiropas līmenī referente ierosina ieviest stratēģisku konsultatīvo grupu. Šai konsultatīvajai grupai, kuras sastāvā būtu Komisijas, dalībvalstu, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju pārstāvji, būtu jāatbalsta Komisija programmas ieviešanā, kontrolē un novērtēšanā ES līmenī.

 

4. Programmai ir atvēlēts finansējums EUR 958,10 miljonu apmērā. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par jaunu daudzgadu finanšu shēmu konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai referente ierosina palielināt kopējo budžetu par 5 %. Eiropas dalībvalstīs notiekošās ekonomikas krīzes un piespiedu konsolidācijas laikā sociālajām un nodarbinātības programmām ir būtiska nozīme.

 

Lai procentu likmju sadalījumu trijās sadaļās pielāgotu jaunajiem apstākļiem, referente ierosina veikt nelielu pārdalījumu un noteikt konkrētus svarīgākos punktus.

 

Sadaļai „Progress” arī turpmāk būtu jānodrošina, ka lielākā daļa finanšu līdzekļu tiek novirzīta tādām jomām kā sociālā iekļaušana, sociālā aizsardzība un nabadzības apkarošana. Ņemot vērā aizvien pieaugošās jauniešu problēmas darba tirgū un jauniešu bezdarba palielināšanos, referente ierosina vismaz 10 % no līdzekļiem izmantot jauniešu bezdarba novēršanai. Referente atzinīgi novērtē Komisijas rezervēto procentlikmi eksperimentu veicināšanai sociālajā jomā un aicina paaugstināt šo procentlikmi, lai varētu finansēt lielāku skaitu konkrētu projektu.

 

Attiecībā uz sadaļu „EURES” būtu jānodrošina, lai tiktu finansētas mērķtiecīgas mobilitātes programmas, pierobežu partnerības, kā arī „EURES” personāla apmācība un kvalifikācijas celšana.

 

Attiecībā uz sadaļu „Mikrofinansēšana un sociālā uzņēmējdarbība” jānodrošina pienācīgs finansējums abiem instrumentiem.

5. Sadaļai „Progress” jāatvēl finanšu līdzekļu lielākā daļa, lai finansiāli atbalstītu Eiropas Savienības mērķus nodarbinātības un sociālo lietu jomā. Tādēļ referente ierosina iekļaut skaidru atsauci uz nodarbinātības, darba apstākļu, sociālās aizsardzības, sociālās iekļaušanas un nabadzības apkarošanas tēmām.

 

6. Attiecībā uz sadaļu „EURES” Komisija ierosina tālejošus jauninājumus. Lai gan horizontālo pasākumu finansēšana attiecas uz programmas darbības jomu, turpmāk „EURES” pasākumi valstu līmenī būtu jāfinansē no Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļiem.

 

Referente pauž nožēlu, ka Komisija šajā programmā neparedz finansējumu „EURES” pierobežas partnerībām. Būtisku nozīmi aizvien integrētākajā Eiropā iegūst tieši mobilo darba ņēmēju un darba devēju konsultēšana pierobežas reģionos.

 

Lai nodrošinātu pierobežas partnerību finansēšanu arī pēc 2013. gada, referente ierosina iekļaut pierobežas partnerības „EURES” atbalsta jomā. Attiecībā uz Komisijas ierosinātajām mērķgrupām paredzētajām mobilitātes programmām, kas atspoguļo uz piedāvājumu un pieprasījumu vērstu pieeju saistībā ar darba piemeklēšanu ES, jāparedz skaidri noteikumi par „taisnīgu mobilitāti”.

 

7. Tāpat konkrētības pietrūkst arī sadaļā „Mikrofinansēšana un sociālā uzņēmējdarbība”. Referente atzinīgi novērtē Komisijas ierosināto jauninājumu turpmāk nodrošināt finansējumu arī sociālajiem uzņēmumiem. Tomēr, neraugoties uz to, jāparedz skaidras procedūras un noteikumi par finansējuma piešķiršanu sociālās uzņēmējdarbības jomā. Piešķirot mikrokredītus neaizsargātāko grupu pārstāvjiem un mikrouzņēmumiem, jānodrošina arī, ka pieteikumu iesniedzēji viņu ceļā uz patstāvību saņem nepieciešamos padomus un konsultācijas.

5.6.2012

Budžeta komitejaS ATZINUMS

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu  

( COM(2011)0609 – C7‑0318/2011 – 2011/0270(COD) )

Atzinumu sagatavoja: Estelle Grelier

 

 

ĪSS PAMATOJUMS

Lai sasniegtu stratēģijas „Eiropas 2020” mērķus attiecībā uz cīņu pret bezdarbu un nabadzību, Eiropas Komisija ierosina Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu, kas palīdzēs īstenot trīs pamatiniciatīvas — „Jaunatne kustībā”, „Jaunu prasmju un darbavietu programma” un „Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību”.

Tiek ierosināts, lai šī jaunā programma laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam apvienotu trīs rīkus, kas jau ir spēkā laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam, proti, programmu „Progress”, EURES, kā arī Eiropas mikrofinansēšanas instrumentu „Progress”, kas pastāv tikai kopš 2010. gada.

Ar šādu apvienošanu Eiropas Komisija vēlas veicināt mērķus saistībā ar vienkāršošanu 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas ietvaros, ierosinot vienkāršot saņēmēju pieeju līdzekļiem, samazināt administratīvo slogu, vienādot finanšu noteikumus, nodrošināt lielu elastību attiecībā uz īstenošanu un veicināt attiecīgās programmas un citu Kopienas programmu (it īpaši Eiropas Sociālā fonda) dažādu galveno virzienu sinerģiju.

Vairāki Komisijas ierosinātie panti atspoguļo šo vienkāršošanas nolūku.

Piemēram, vienotas likmes finansējuma iespēju biežākai izmantošanai vajadzētu palīdzēt samazināt administratīvo slogu gan administrēšanas dienestiem Komisijā, gan līdzekļu saņēmējiem, it īpaši saistībā ar mobilitātes programmu īstenošanu.

Mikrofinansējuma nodrošinātājiem tiks arī izveidota vienas pieturas aģentūra, lai viņiem vienlaikus sniegtu gan mikrofinansējumam nepieciešamos līdzekļus, gan tehnisko palīdzību, gan arī spēju veidošanai nepieciešamo, un tam vajadzētu sekmēt šo iestāžu darbību un attīstību.

Tomēr, apvienojot vienā programmā trīs līdz šim spēkā esošus instrumentus, kuru mērķi, saņēmēji, dalībnieki un funkcijas ir atšķirīgas, nozīmē, ka var tikt apdraudēta priekšlikuma saskaņotība un instrumenta elastība un mērķis par sinerģiju visu šo apakšprogrammu un citu Kopienas fondu starpā var kļūt grūtāk sasniedzams. Tādēļ atsevišķi Komisijas ierosinājumi ir jāpārstrādā vai jāpadziļina, lai panāktu programmas pienācīgu īstenošanu, no kā vislielāko labumu gūtu līdzekļu galasaņēmēji, kā arī starpdalībnieki neatkarīgi no to lieluma.

Projekti ir jāatbalsta, gan ņemot vērā to lielumu, gan Eiropas pievienoto vērtību. „Maziem” Savienības projektiem var būt patiesa Eiropas pievienotā vērtībā, kā to liecina, piemēram, mikrofinansēšanas instrumenta darbība.

Atzinuma sagatavotāja trijām apakšprogrammām ierosina citādu (procentuālo) sadalījumu, nekā Eiropas Komisija to ir sākotnēji ierosinājusi, taču tas atbilst atbildīgās komitejas referentes ierosinājumiem, lai katrai apakšprogrammai nodrošinātu vajadzīgos līdzekļus un ņemtu vērā attiecīgās īpašās vajadzības.

Turklāt atzinuma sagatavotāja ierosina, lai kopējā summa, ko programmas administrēšanai sedz no Komisijas administratīvajiem izdevumiem, nepārsniegtu 2 %.

Lai gan atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē to, ka ir paredzēts izveidot rezervi 5 % apmērā no kopējās summas, kas ļauj katru gadu pielāgoties politiskajām prioritātēm un mainīgajām vajadzībām, viņa tomēr uzskata, ka ir jānodrošina budžeta lēmējinstitūcijas (Parlamenta un Padomes) prerogatīvas attiecībā uz šīs rezerves izmantošanu.

Viņai ir arī bažas par faktisko sinerģiju starp Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu un citiem Kopienas sociālās jomas pasākumiem, it īpaši no Eiropas Sociālā fonda finansētajiem pasākumiem un jaunās programmas „Erasmus visiem” un Pamattiesību un pilsonības programmas projektu ietvaros īstenotajiem pasākumiem, sevišķi saistībā ar dzimumu līdztiesību un cīņu pret diskrimināciju, kas vairs nav daļa no apakšprogrammas „Progress”.

Visbeidzot īpaša uzmanība būtu jāpievērš programmas izvērtēšanai, proti, novērtējumam, ko Komisija iesniegs 2017. gada vidū, lai paredzētu izmaiņas, kas programmā jāveic 2018. gada budžeta procedūras laikā.

Atzinuma sagatavotāja vēlas arī vērst uzmanību uz nepieciešamību atbalstīt un nostiprināt mikrofinansēšanas instrumentu, kas ir viens no inovatīvajiem finanšu instrumentiem, kurus Komisija vēlas īstenot laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam. Bezdarbniekiem (īpaši tiem, kuriem darba tirgus ir visnepieejamākais), trūcīgiem strādniekiem un cilvēkiem, kuri vēlas attīstīt savus mikrouzņēmumus, ir vajadzīgi finanšu pakalpojumi (mikrokredīts, pašu mikrokapitāls un pēc iespējas mikroapdrošināšana) un saistītie pakalpojumi. Lai gan Komisijas priekšlikums ļauj daļēji nodrošināt finanšu pakalpojumu pieejamību, tajā nav ietverta saikne ar saistītajiem pakalpojumiem, ko bieži finansē no Eiropas Sociālā fonda.

Turklāt ir jāpanāk šī instrumenta pilnīga nepārprotamība, nodrošinot — kā to ierosina Komisija —, ka ieņēmumi un maksājumi saistībā ar attiecīgajiem finanšu darījumiem tiek pienācīgi pārdalīti šim pašam finanšu instrumentam.

Kopumā, šķiet, ka Komisija ierosina šai programmai piešķirt stabilāku finansējumu salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, ņemot vērā to, ka diskriminācijas un dzimumu līdztiesības aspekti 2014.–2020. gadā tiks iekļauti Pamattiesību un pilsonības programmā (3. izdevumu kategorija). Atzinuma sagatavotāja, ņemot vērā pašreizējo situāciju iestāžu apspriedēs saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu, ierosina arī pārcelt balsošanu par programmai piešķiramo summu, līdz būs panākta vispārēja vienošanās par 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmu. Viņa atgādina, ka Parlaments 163. punktā 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai min — tas ir pārliecināts, ka „nākamajai DFS ir vajadzīgs resursu palielinājums vismaz par 5 %” salīdzinājumā ar 2012. gada līmeni, tāpēc jānodrošina programmas pienācīgai īstenošanai vajadzīgie līdzekļi.

 

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Normatīvās rezolūcijas projekts

1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a norāda, ka tiesību akta priekšlikumā norādītais finansējums ir tikai priekšlikums budžeta lēmējinstitūcijai un to nevar apstiprināt, kamēr nav panākta vienošanās attiecībā uz regulu par daudzgadu finanšu shēmu (DFS);

 

Grozījums Nr.    2

Normatīvās rezolūcijas projekts

1.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b atkārto savu nostāju, ka nākamajai DFS nepieciešami pietiekami papildu līdzekļi, lai Savienība spētu īstenot pašreizējās politikas prioritātes un Lisabonas līgumā paredzētos jaunos uzdevumus, jo īpaši sociālo iekļaušanu, kā arī reaģēt uz neparedzētiem notikumiem; norāda, ka Parlaments 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai aicināja palielināt DFS resursu līmeni vismaz par 5 % salīdzinājumā ar 2013. gada līmeni; prasa Padomei, ja tā šai pieejai nepiekrīt, skaidri norādīt, no kurām tās politikas prioritātēm vai projektiem būtu iespējams pilnībā atteikties, pat neraugoties uz to apliecināto Eiropas pievienoto vērtību;

 

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” programmā būtu jāpiemēro saskaņota pieeja, lai veicinātu nodarbinātību un novērstu sociālo atstumtību un nabadzību. Programmas īstenošana būtu jāracionalizē un jāvienkāršo, it sevišķi ar kopēju noteikumu kopumu, kas cita starpā ietver vispārējus mērķus, darbību tipoloģiju, uzraudzību un novērtēšanas pasākumus. Programmā arī būtu jākoncentrē uzmanība uz lieliem projektiem, kam ir nepārprotama pievienotā vērtība Eiropas Savienībai, lai sasniegtu kritisko masu un samazinātu administratīvo slogu gan atbalsta saņēmējiem, gan Komisijai. Turklāt aktīvāk būtu jāizmanto vienkāršotas izmaksu iespējas (vienreizēji maksājumi un vienotas likmes finansējums), jo īpaši mobilitātes shēmu īstenošanā. Programmai vajadzētu būt vienas pieturas aģentūrai mikrofinansējuma nodrošinātājām iestādēm, nodrošinot finansējumu mikrokredītiem, spēju nostiprināšanai un tehniskajai palīdzībai. Visbeidzot, programmai būtu jānodrošina budžeta elastība, izveidojot rezervi, ko piešķirs reizi gadā, lai nodrošinātu politikas prioritātes.

(5) Saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” programmā būtu jāpiemēro saskaņota pieeja, lai veicinātu nodarbinātību un novērstu sociālo atstumtību un nabadzību. Programmas īstenošana būtu jāracionalizē un jāvienkāršo, konkrētāk, ar kopēju noteikumu kopumu, kas cita starpā ietver vispārējus mērķus, darbību tipoloģiju, uzraudzības un novērtēšanas pasākumus. Programmā arī būtu jākoncentrē uzmanība uz maziem, vidējiem un lieliem projektiem, kam ir nepārprotama pievienotā vērtība Eiropas Savienībai, gan arī jāatbalsta projekti, kuri citādi netiktu finansēti. Būtu jācenšas nodrošināt iespējami mazāku administratīvo slogu gan atbalsta saņēmējiem, gan Komisijai. Turklāt aktīvāk būtu jāizmanto vienkāršotas izmaksu iespējas (vienreizēji maksājumi un vienotas likmes finansējums), jo īpaši mobilitātes shēmu īstenošanā. Programmai vajadzētu būt vienas pieturas aģentūrai mikrofinansējuma nodrošinātājām iestādēm, nodrošinot finansējumu mikrokredītiem, spēju nostiprināšanai un tehniskajai palīdzībai. Visbeidzot, programmai būtu jānodrošina budžeta elastība, izveidojot rezervi, ko piešķirs katru gadu, pilnībā ievērojot budžeta lēmējinstitūcijas prerogatīvas attiecībā uz gada budžetu, lai nodrošinātu politikas prioritātes un vajadzības gadījumā pārvietotu līdzekļus starp programmas apakšprogrammām.

Pamatojums

Vajadzētu uzsvērt, ka lēmumu par rezerves izmantošanu pieņems budžeta lēmējinstitūcija.

 

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Viens no galvenajiem šķēršļiem uzņēmuma dibināšanai ir kredīta nepieejamība, jo īpaši cilvēkiem, kuri atrodas vistālāk no darba tirgus. Savienības un dalībvalstu centieni šajā jomā ir jāpaplašina, lai palielinātu mikrofinansējuma pieplūdi un izpildītu to cilvēku prasības, kuriem šāds finansējums ir visvairāk vajadzīgs, it sevišķi bezdarbniekiem un neaizsargātiem cilvēkiem, kuri vēlas dibināt vai pilnveidot mikrouzņēmumus (arī kā pašnodarbinātie), bet kuriem nav pieejams kredīts. Tāpēc Eiropas Parlaments un Padome 2010. gadā vispirms izveidoja mikrofinansēšanas instrumentu.

(14) Viens no galvenajiem šķēršļiem uzņēmuma dibināšanai ir kredīta, pašu kapitāla vai kvazikapitāla nepieejamība, jo īpaši cilvēkiem, kuriem darba tirgus ir visnepieejamākais. Savienības un dalībvalstu centieni šajā jomā ir jāpaplašina, lai palielinātu mikrofinansējuma pieplūdi un izpildītu to cilvēku prasības, kuriem šāds finansējums ir visvairāk vajadzīgs, jo īpaši bezdarbniekiem un neaizsargātiem cilvēkiem, kuri vēlas dibināt vai attīstīt mikrouzņēmumus (arī kā pašnodarbinātie), bet kuriem nav pieejams kredīts. Tāpēc Eiropas Parlaments un Padome 2010. gadā vispirms izveidoja mikrofinansēšanas instrumentu.

 

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Sociālie uzņēmumi ir Eiropas uz plurālismu balstītās sociālās tirgus ekonomikas stūrakmens. Tie var darboties kā sociālo pārmaiņu dzinējspēks, piedāvājot inovatīvus risinājumus un tādējādi dodot vērtīgu ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanā. Programmai ir jāuzlabo sociālo uzņēmumu piekļuve finansējumam, tādējādi veicinot Komisijas uzsākto sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu.

(16) Sociālajiem uzņēmumiem ir nozīme Eiropas uz plurālismu balstītās sociālās tirgus ekonomikā. Tie var darboties kā sociālo pārmaiņu dzinējspēks, piedāvājot inovatīvus risinājumus un tādējādi dodot vērtīgu ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanā. Programmai būtu jāuzlabo finansējuma pieejamība sociālajiem uzņēmumiem, tādējādi veicinot Komisijas sākto sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu.

 

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Saskaņā ar Līguma 8. un 10. pantu programmai visās tās darbībās būtu jāatbalsta dzimumu līdztiesība un diskriminācijas aizliegums. Lai spriestu par to, kādā veidā programmas darbības risina dzimumu līdztiesības un diskriminācijas aizlieguma jautājumus, būtu jāveic regulāra uzraudzība un novērtēšana.

(18) Saskaņā ar Līguma 8. un 10. pantu programmai visās tās darbībās būtu jāatbalsta dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana un diskriminācijas novēršana. Lai novērtētu to, kādā veidā programmas darbības risina dzimumu līdztiesības un diskriminācijas novēršanas jautājumus, būtu jāveic regulāra uzraudzība un novērtēšana un izdevumi dzimumu līdztiesības un diskriminācijas aizlieguma jomā būtu jāpārceļ uz Tiesību un pilsonības programmu.

Pamatojums

Kopējā summa EUR 958 miljonu apmērā, kas ierosināta regulas projektā 2014. –2020. gadam, nešķiet ievērojami lielāka par pašreizējiem izdevumiem EUR 932 miljonu apmērā, kas paredzēti 2007.–2013. gadam. Ir jāpaskaidro, ka tomēr šis palielinājums var būt ievērojamāks, jo pašreizējā EUR 238 miljonu summa, kas tiek izmantota dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un diskriminācijas novēršanai saskaņā ar programmu „Progress”, ir izņemta no ierosinātās jaunās programmas un pārvietota uz citu budžeta sadaļu (Tiesību un pilsonības programmu).

 

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22a) Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai1 ir teikts, ka „viena no samilzušajām problēmām, kas jārisina Eiropas Savienībai, ir tās konkurētspējas saglabāšana, izaugsmes palielināšana un augsta bezdarba līmeņa apkarošana, galveno uzmanību pievēršot darba tirgus pienācīgai darbībai un sociālajiem apstākļiem, lai uzlabotu nodarbinātības rādītājus, veicinātu pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, visā Eiropā garantētu darba ņēmēju tiesības, kā arī darba apstākļus un samazinātu nabadzību”;

 

____________

 

1 Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0266

 

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ar šo regulu izveido Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu (turpmāk — programma), kuras mērķis ir veicināt stratēģijas „Eiropa 2020”, tās galveno mērķu un integrēto pamatnostādņu īstenošanu, sniedzot finansiālu atbalstu Eiropas Savienības mērķiem, lai veicinātu augstu nodarbinātības līmeni, nodrošinātu atbilstīgu sociālo aizsardzību, novērstu sociālo atstumtību un nabadzību, kā arī uzlabotu darba apstākļus.

1. Ar šo regulu izveido Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu (turpmāk „programma”), kuras mērķis ir veicināt stratēģijas „Eiropa 2020”, tās galveno mērķu, pamatiniciatīvu un integrēto pamatnostādņu īstenošanu, sniedzot finansiālu atbalstu Eiropas Savienības mērķiem, lai veicinātu augstu nodarbinātības līmeni, nodrošinātu atbilstīgu sociālo aizsardzību, novērstu sociālo atstumtību un nabadzību, kā arī uzlabotu darba apstākļus.

 

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) modernizēt Savienības tiesību aktus saskaņā ar lietpratīga regulējuma principiem un nodrošināt ar darba apstākļiem saistīto Savienības tiesību aktu efektīvu piemērošanu;

(c) modernizēt Savienības tiesību aktus saskaņā ar lietpratīga regulējuma principiem un nodrošināt ar darba apstākļiem saistīto Savienības tiesību aktu efektīvu piemērošanu, pienācīgi ņemot vērā pienākumu sadali likumdevēju iestāžu un sociālo partneru starpā;

 

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca) izveidot un veicināt sistēmas un noteikumus, kas atbalsta MVU sektora attīstību;

 

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Programmas īstenošanai paredzētās finanšu apropriācijas laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim ir EUR 958,19 miljoni.

1. Programmas īstenošanai paredzētais finansējums, kas ir galvenā atsauce saskaņā ar [...]. punktu .../... Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim ir EUR [958,19 miljoni] pašreizējās cenās.

Pamatojums

Tiesību akta priekšlikumā norādītais finansējums ir tikai norāde, un to nevar apstiprināt, pirms nav panākta vienošanās attiecībā uz regulu par daudzgadu finanšu shēmu.

 

 

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atlikušos 5 % ik gadus sadala starp sadaļām atbilstīgi politiskajām prioritātēm.

Lai efektīvi izmantotu finansējumu un dotu iespēju līdzekļus pārvietot starp apakšprogrammām atbilstīgi politiskajām prioritātēm, atlikušos 5 % katru gadu sadala starp apakšprogrammām, pilnībā ievērojot budžeta lēmējinstitūcijas prerogatīvas.

Pamatojums

Lēmumu izmantot atlikušos 5 % pieņem Eiropas Parlaments un Padome.

 

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – 2.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Plānošanas perioda otrajai pusei paredzētās indikatīvas procentuālās daļas var mainīt pēc tam, kad 2017. gada vidū Komisija būs publicējusi programmas termiņa vidusposma novērtējumu.

Pamatojums

Tā kā šo trīs apakšprogrammu konkrētu attīstību līdz 2020. gadam nav iespējams precīzi prognozēt, 2017. gadā kopējo piešķīrumu tām pārskatīs.

 

 

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

6. pants – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Saskaņā ar programmu var finansēt turpmāk nosauktos darbību veidus.

Saskaņā ar programmu var finansēt turpmāk minētos darbību veidus.

Pamatojums

Lingvistisks labojums arī franču valodas versijā.

 

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) Padomes prezidentūras pasākumi, konferences un semināri;

(b) tikai tie Padomes prezidentūras pasākumi, konferences un semināri, kuri tieši atbilst programmas mērķiem.

 

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) speciālistu organizāciju, valsts, reģionālo un vietējo varas iestāžu, kā arī nodarbinātības dienestu iekļaušanu vienotā tīklā un sadarbību Eiropas līmenī;

(d) speciālistu organizāciju, valsts, reģionālo un vietējo varas iestāžu, pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju, kā arī nodarbinātības dienestu iekļaušanu vienotā tīklā un sadarbību Eiropas līmenī;

 

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

7. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programmas atļautos pasākumus var īstenot kopā ar citiem Savienības instrumentiem ar noteikumu, ka šie pasākumi atbilst gan programmas, gan attiecīgā instrumenta mērķiem.

Pasākumus, kuriem var saņemt finansējumu saskaņā ar šo programmu, var īstenot kopā ar citiem Savienības instrumentiem ar noteikumu, ka šie pasākumi atbilst gan programmas, gan attiecīgo citu instrumentu mērķiem. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina, ka ir noteiktas skaidras robežlīnijas starp intervenci, ko veic saskaņā ar citiem instrumentiem (piemēram, ESF vai ERAF), un atbilstīgi šai programmai, lai izvairītos no atbalsta pārklāšanās un nodrošinātu sinerģiju.

 

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina to, ka saskaņā ar programmu īstenotās darbības atbilst citām Eiropas Savienības darbībām un tās papildina, jo īpaši tas attiecas uz darbībām saistībā ar Eiropas Sociālo fondu (ESF) un tādās jomās kā sociālais dialogs, tiesiskums un pamattiesības, izglītība, profesionālā apmācība un jaunatnes politika, pētniecība un inovācija, uzņēmējdarbība, veselība, paplašināšanās un ārējās attiecības, kā arī vispārējā ekonomiskā politika.

1. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina to, ka saskaņā ar programmu īstenotās darbības atbilst citām Eiropas Savienības darbībām un tās papildina, jo īpaši tas attiecas uz darbībām saistībā ar Eiropas Sociālo fondu (ESF), sevišķi, lai palīdzētu mikrofinansēšanas instrumenta atbalsta saņēmējiem. Konsekvenci un papildināmību nodrošina arī tādās jomās kā sociālais dialogs, tiesiskums un pamattiesības (jo īpaši, izmantojot daudzgadu programmu 2014.–2020. gadam „Tiesības un pilsonība”), izglītība, profesionālā apmācība un jaunatnes politika (jo īpaši, izmantojot daudzgadu programmu 2014.–2020. gadam „Erasmus visiem”), pētniecība un inovācija, uzņēmējdarbība, veselība, paplašināšanās un ārējās attiecības, kā arī vispārējā ekonomiskā politika.

Pamatojums

Sociālo inovāciju pieeja mikrofinansēšanai stiprinātu partnerību nozīmi un mikrofinansēšanas iestāžu un uzņēmējdarbības attīstības pakalpojumu sniedzēju saikni, kā arī sekmētu to integrāciju nodarbinātības un sociālās iekļaušanas iniciatīvās.

 

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

13. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai īstenotu programmas regulāru uzraudzību un veiktu jebkādus tās politisko un finanšu prioritāšu grozījumus, Komisija reizi divos gados sagatavo uzraudzības ziņojumus un nosūta tos Eiropas Parlamentam un Padomei. Šajos ziņojumos iekļauj programmas rezultātus un to, kādā mērā ar programmas darbību palīdzību tiek risināti dzimumu līdztiesības un diskriminācijas aizlieguma jautājumi, tai skaitā arī jautājumi attiecībā uz piekļuvi.

Lai īstenotu programmas regulāru uzraudzību un veiktu vajadzīgos pielāgojumus tās politikas un finanšu prioritātēs, Komisija reizi divos gados sagatavo uzraudzības ziņojumus un nosūta tos Eiropas Parlamentam un Padomei. Šajos ziņojumos norāda panākumus programmas īstenošanā, sasniegtos rezultātus un to, kādā mērā ar programmas darbību palīdzību tiek risināti dzimumu līdztiesības un diskriminācijas novēršanas jautājumi, tostarp arī jautājumi par pieejamību.

 

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Programmas termiņa vidusposma novērtējumu veic līdz 2017. gada beigām, lai novērtētu programmas mērķu sasniegšanā panākto progresu, noteiktu, vai programmas līdzekļi ir izlietoti efektīvi, un novērtētu tās pievienoto vērtību Savienībai.

1. Programmas termiņa vidusposma novērtējumu veic līdz 2017. gada vidum, lai novērtētu panākumus programmas mērķu sasniegšanā, konstatētu, vai programmas līdzekļi ir izlietoti efektīvi, un novērtētu tās pievienoto vērtību Savienībai. Komisija, pamatojoties uz novērtējumu, var iesniegt priekšlikumu par apropriāciju pārvietošanu starp programmas apakšprogrammām.

Pamatojums

Lai saskaņā ar 3. grozījumu varētu pieņemt lēmumu par izmaiņām programmā DFS otrajai pusei, novērtējums ir jāiesniedz agrāk, nekā to ierosina Komisija.

 

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) personām, kuras ir zaudējušas darbu vai kurām draud darba zaudēšana, vai kurām ir grūtības iekļauties vai no jauna iekļauties darba tirgū; personām, kurām draud sociālā atstumtība, un neaizsargātām personām, kuras atrodas neizdevīgā stāvoklī attiecībā uz piekļuvi parastajam kredītu tirgum un kuras vēlas nodibināt vai pilnveidot savus mikrouzņēmumus;

(a) personām, kuras ir zaudējušas darbu vai kurām draud darba zaudēšana, vai kurām ir grūtības iekļauties vai no jauna iekļauties darba tirgū; personām, kurām draud sociālā atstumtība, un neaizsargātām personām, kuras atrodas neizdevīgā stāvoklī attiecībā uz pieeju parastajam kredītu tirgum vai vajadzīgā pašu kapitāla vai kvazikapitāla esamību un kuras vēlas nodibināt vai attīstīt savus mikrouzņēmumus;

 

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

23. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Publiskās un privātās organizācijas, kuras veic 1. punkta a) apakšpunktā minētās darbības, ievēro augstus standartus attiecībā uz pārvaldību, vadību un patērētāju aizsardzību atbilstīgi principiem Eiropas Ētikas kodeksā mikrokredītu nodrošināšanai un cenšas novērst fizisku personu un uzņēmumu nonākšanu pārmērīgās parādsaistībās.

3. Publiskās un privātās organizācijas, kuras veic 1. punkta a) apakšpunktā minētās darbības, ievēro augstus standartus attiecībā uz pārvaldību, vadību un patērētāju aizsardzību atbilstīgi principiem Eiropas rīcības kodeksā par mikrokredītu piešķiršanu un pašu kapitāla un kvazikapitāla pieejamību un cenšas novērst fizisku personu un uzņēmumu nonākšanu pārmērīgās parādsaistībās.

 

 

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

25. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Saskaņā ar [Finanšu regulas] 18. panta 2. punktu konkrēta finanšu instrumenta ieņēmumus un maksājumus piešķir šim finanšu instrumentam. Attiecībā uz iepriekšējā daudzgadu finanšu shēmā jau izveidotiem finanšu instrumentiem ieņēmumus un maksājumus saistībā ar darbībām, kas uzsāktas iepriekšējā periodā, piešķir finanšu instrumentam pašreizējā periodā.

3. Saskaņā ar attiecīgajiem Finanšu regulas noteikumiem konkrēta finanšu instrumenta ieņēmumus un maksājumus piešķir šim finanšu instrumentam tikmēr, kamēr attiecīgais finanšu instruments ir spēkā. Attiecībā uz iepriekšējā daudzgadu finanšu shēmā jau izveidotiem finanšu instrumentiem ieņēmumus un maksājumus saistībā ar darbībām, kas sāktas iepriekšējā periodā, piešķir finanšu instrumentam pašreizējā periodā.

 

 

PROCEDŪRA

Virsraksts

ES sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programma

Atsauces

COM(2011)0609 – C7-0318/2011 – 2011/0270(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

25.10.2011

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

25.10.2011

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Estelle Grelier

6.2.2012

Pieņemšanas datums

31.5.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

25

3

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Richard Ashworth, Francesca Balzani, Zuzana Brzobohatá, Jean-Luc Dehaene, Göran Färm, José Manuel Fernandes, Salvador Garriga Polledo, Jens Geier, Lucas Hartong, Jutta Haug, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Ivailo Kalfin, Sergej Kozlík, Jan Kozłowski, Alain Lamassoure, Giovanni La Via, Claudio Morganti, Juan Andrés Naranjo Escobar, Nadezhda Neynsky, Dominique Riquet, Alda Sousa, László Surján, Jacek Włosowicz

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Alexander Alvaro, Jürgen Klute, Paul Rübig, Peter Šťastný, Gianluca Susta

 

31.5.2012

Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu

( COM(2011)0609 – C7‑0318/2011 – 2011/0270(COD) )

Atzinumu sagatavoja: Jens Geier

 

 

 

GROZĪJUMI

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” programmā būtu jāpiemēro saskaņota pieeja, lai veicinātu nodarbinātību un novērstu sociālo atstumtību un nabadzību. Programmas īstenošana būtu jāracionalizē un jāvienkāršo, it sevišķi ar kopēju noteikumu kopumu, kas cita starpā ietver vispārējus mērķus, darbību tipoloģiju, uzraudzības un novērtēšanas pasākumus. Programmā arī būtu jākoncentrē uzmanība uz lieliem projektiem, kam ir nepārprotama pievienotā vērtība Eiropas Savienībai, lai sasniegtu kritisko masu un samazinātu administratīvo slogu gan atbalsta saņēmējiem, gan Komisijai. Turklāt aktīvāk būtu jāizmanto vienkāršotas izmaksu iespējas (vienreizēji maksājumi un vienotas likmes finansējums), it sevišķi mobilitātes shēmu īstenošanā. Programmai vajadzētu būt vienas pieturas aģentūrai mikrofinansējuma nodrošinātājām iestādēm, nodrošinot finansējumu mikrokredītiem, kapacitātes nostiprināšanai un tehniskajai palīdzībai. Visbeidzot, programmai būtu jānodrošina budžeta elastība, izveidojot rezervi, ko piešķirs reizi gadā, lai nodrošinātu politikas prioritātes.

(5) Saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” programmā būtu jāpiemēro saskaņota pieeja, lai veicinātu nodarbinātību un novērstu sociālo atstumtību un nabadzību. Programmas īstenošana būtu jāracionalizē un jāvienkāršo, it sevišķi ar kopēju noteikumu kopumu, kas cita starpā ietver vispārējus mērķus, darbību tipoloģiju, uzraudzības un novērtēšanas pasākumus. Programmā būtu jākoncentrē uzmanība uz lieliem projektiem, kam ir nepārprotama parauga nozīme un pievienotā vērtība Eiropas Savienībai, lai sasniegtu kritisko masu un samazinātu administratīvo slogu gan atbalsta saņēmējiem, gan Komisijai. Turklāt aktīvāk būtu jāizmanto vienkāršotas izmaksu iespējas (vienreizēji maksājumi un vienotas likmes finansējums), it sevišķi mobilitātes shēmu īstenošanā. Programmai vajadzētu būt vienas pieturas aģentūrai mikrofinansējuma nodrošinātājām iestādēm, nodrošinot finansējumu mikrokredītiem, kapacitātes nostiprināšanai un tehniskajai palīdzībai. Savu iespēju robežās programmai būtu jānodrošina budžeta elastība, izveidojot rezervi, ko piešķirs reizi gadā, lai nodrošinātu politikas prioritātes.

 

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a) Ņemot vērā programmai pieejamā finansējuma ierobežotību un šā finansējuma piešķiršanu dažādām sadaļām, prioritāte finansēšanā būtu jāpiešķir tādu struktūru attīstībai, kurām ir izteikti daudzkāršojoša ietekme, kas sniegs labumu turpmākiem projektiem un iniciatīvām. Būtu jāveic arī attiecīgi pasākumi, lai izslēgtu iespēju pārklāties un/vai saņemt dubultu finansējumu no citiem fondiem vai programmām, it īpaši no Eiropas Sociālā fonda.

 

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

5.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5b) Šīs programmas plašie mērķi un lielais nozīmīgums ir pretrunā ar piešķirto ļoti ierobežoto finansējumu, kas, iespējams, liks vilties šajā programmā ieinteresētajām personām.

 

 

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) EURES darbības joma būtu jāpaplašina, lai izstrādātu un atbalstītu mērķtiecīgas mobilitātes shēmas Savienības līmenī ar mērķi aizpildīt brīvās darbvietas tajās vietās, kur ir atklāti trūkumi darba tirgū. Saskaņā ar Līguma 47. pantu šāda shēma atvieglotu jaunāka gadagājuma darba ņēmēju mobilitāti.

(12) EURES darbības joma būtu jāpaplašina, lai izstrādātu un atbalstītu mērķtiecīgas mobilitātes shēmas Savienības līmenī ar mērķi aizpildīt brīvās darbvietas tajās vietās, kur ir atklāti trūkumi darba tirgū. Saskaņā ar Līguma 47. pantu šāda shēma atvieglotu jaunāka gadagājuma darba ņēmēju mobilitāti. Lai EURES varētu sasniegt savus mērķus, būtu vēlams trijām sadaļām, kuras veido šo programmu, saglabāt noteiktu finansiālu neatkarību.

 

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Sociālie uzņēmumi ir Eiropas uz plurālismu balstītās sociālās tirgus ekonomikas stūrakmens. Tie var darboties kā sociālo pārmaiņu dzinējspēks, piedāvājot inovatīvus risinājumus un tādējādi dodot vērtīgu ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanā. Programmai ir jāuzlabo sociālo uzņēmumu piekļuve finansējumam, tādējādi veicinot Komisijas uzsākto sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu.

(16) Sociālie uzņēmumi ir Eiropas uz plurālismu balstītās sociālās tirgus ekonomikas stūrakmens. Tie var darboties kā sociālo pārmaiņu dzinējspēks, piedāvājot inovatīvus risinājumus un tādējādi dodot vērtīgu ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanā. Ierobežota budžeta apstākļos programmai ir jāuzlabo sociālo uzņēmumu piekļuve finansējumam, tādējādi veicinot Komisijas uzsākto sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu.

 

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Komisija var izmantot 1. punktā minētās apropriācijas, lai finansētu tehnisko un/vai administratīvo palīdzību, jo īpaši saistībā ar revīziju veikšanu, tulkošanas ārpakalpojumiem, ekspertu sanāksmēm, informācijas un komunikācijas pasākumiem, no kuriem Komisija un saņēmēji gūst abpusēju labumu.

3. Komisija var izmantot līdz 3 % no 1. punktā minētajām apropriācijām, lai finansētu tehnisko un/vai administratīvo palīdzību, jo īpaši saistībā ar revīziju veikšanu, tulkošanas ārpakalpojumiem, ekspertu sanāksmēm, sadarbību ar trešām valstīm un informācijas un komunikācijas pasākumiem, no kuriem Komisija un saņēmēji gūst abpusēju labumu.

 

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) Padomes prezidentūras pasākumi, konferences un semināri;

b) pasākumi, konferences un semināri;

 

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

6. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Pasākumi personu mobilitātes veicināšanai Savienībā, jo īpaši daudzvalodu digitālās platformas izveide, kas nepieciešama brīvo darbvietu un pieteikumu noskaidrošanai, un mērķtiecīgas mobilitātes shēmas, lai aizpildītu brīvās darbvietas tur, kur darba tirgū ir konstatētas nepilnības, un/vai palīdzētu īpašām darbinieku grupām, piemēram, jauniem cilvēkiem.

4. Finansiāli īstenojami pasākumi personu mobilitātes veicināšanai Savienībā, jo īpaši daudzvalodu digitālās platformas izveide, kas nepieciešama brīvo darbvietu un pieteikumu noskaidrošanai, un mērķtiecīgas mobilitātes shēmas, lai aizpildītu brīvās darbvietas tur, kur darba tirgū ir konstatētas nepilnības, un/vai palīdzētu īpašām darbinieku grupām, piemēram, jauniem cilvēkiem.

 

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

6. pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Atbalsts mikrofinansēšanai un sociālajiem uzņēmumiem, jo īpaši izmantojot finanšu instrumentus, kas noteikti pirmās daļas VIII sadaļā Regulā Nr. XXX/2012 [jaunā Finanšu regula] par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam, un dotācijas.

5. Atbalsts mikrofinansēšanai un sociālajiem uzņēmumiem, jo īpaši izmantojot finanšu instrumentus, kas noteikti Regulā Nr. XXX/2012 [jaunā Finanšu regula] par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam, un dotācijas.

 

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vienreizējus maksājumus, vienības pašizmaksas skalu un vienotas likmes finansējumu var izmantot attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts programmas dalībniekiem, it sevišķi saistībā ar 6. panta 4. punktā minētajām mobilitātes shēmām.

Piešķīruma nolīgumā norāda, kāda daļa no Savienības finansiālā ieguldījuma pamatosies uz attaisnoto izmaksu atmaksāšanu un kāda daļa pamatosies uz vienotas likmes (tostarp vienības pašizmaksas skalu) vai vienreizējiem maksājumiem attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts programmas dalībniekiem, it sevišķi saistībā ar 6. panta 4. punktā minētajām mobilitātes shēmām.

 

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija veic piemērotus profilakses pasākumus, lai nodrošinātu to, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētās darbības, Savienības finanšu intereses tiek aizsargātas pret krāpšanu, korupciju un jebkādu citu nelikumīgu darbību, veicot efektīvas pārbaudes un tajos gadījumos, kad tiek atklātas nelikumības, atgūstot kļūdaini izmaksātās summas, kā arī vajadzības gadījumā nosakot efektīvus, samērīgus un atturošus naudas sodus atbilstīgi Līguma 325. pantam, Padomes 1995. gada 18. decembra Regulai (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību un Finanšu regulai.

1. Komisija veic piemērotus profilakses pasākumus un veic efektīvas pārbaudes, lai nodrošinātu to, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētās darbības, Savienības finanšu intereses tiek aizsargātas pret krāpšanu, korupciju un jebkādu citu nelikumīgu darbību.

 

1.a Tajos gadījumos, kad tiek atklātas nelikumības, kļūdaini izmaksātās summas atgūst galvenokārt ar kompensēšanas palīdzību, kā arī vajadzības gadījumā Savienības finanšu interešu aizsardzības nolūkā nosakot efektīvus, samērīgus un atturošus naudas sodus atbilstīgi Līguma 325. pantam, Padomes 1995. gada 18. decembra Regulai (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību un Finanšu regulai.

 

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Neskarot 1. un 2. punktu, šīs regulas īstenošanas rezultātā pieņemtie lēmumi, nolīgumi un līgumi nepārprotami dod Komisijai, arī OLAF, un Revīzijas palātai tiesības veikt šādas revīzijas, pārbaudes un apsekojumus uz vietas.

3. Neskarot 1. un 2. punktu, šīs regulas īstenošanas rezultātā pieņemtie lēmumi, nolīgumi un līgumi nepārprotami dod Komisijai, arī OLAF, un Revīzijas palātai tiesības veikt šādas revīzijas, pārbaudes un apsekojumus uz vietas līdz pat četriem gadiem pēc galīgā maksājuma.

 

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

13. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai īstenotu programmas regulāru uzraudzību un veiktu jebkādus tās politisko un finanšu prioritāšu grozījumus, Komisija reizi divos gados sagatavo uzraudzības ziņojumus un nosūta tos Eiropas Parlamentam un Padomei. Šajos ziņojumos iekļauj programmas rezultātus un to, kādā mērā ar programmas darbību palīdzību tiek risināti dzimumu līdztiesības un diskriminācijas aizlieguma jautājumi, tai skaitā arī jautājumi attiecībā uz piekļuvi.

Lai īstenotu programmas regulāru uzraudzību un veiktu jebkādus tās politisko un finanšu prioritāšu grozījumus, Komisija reizi gadā sagatavo uzraudzības ziņojumus un nosūta tos Eiropas Parlamentam un Padomei. Šajos ziņojumos iekļauj programmas rezultātus un to, kādā mērā ar programmas darbību palīdzību tiek risināti dzimumu līdztiesības un diskriminācijas aizlieguma jautājumi, tai skaitā arī jautājumi attiecībā uz piekļuvi.

 

 

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Programmas termiņa vidusposma novērtējumu veic līdz 2017. gada beigām, lai novērtētu programmas mērķu sasniegšanā panākto progresu, noteiktu, vai programmas līdzekļi ir izlietoti efektīvi, un novērtētu tās pievienoto vērtību Savienībai.

1. Programmas termiņa vidusposma novērtējumu veic līdz 2017. gada beigām, lai novērtētu programmas mērķu sasniegšanā panākto progresu, noteiktu, vai programmas līdzekļi ir izlietoti efektīvi, un novērtētu tās pievienoto vērtību Savienībai. Novērtējuma rezultātus var ņemt vērā, izstrādājot jaunas programmas nodarbinātības un sociālo lietu jomā.

 

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

 

2. Šajos ikgadējos īstenošanas ziņojumos sniegto informāciju iekļauj 13. pantā minētajos uzraudzības ziņojumos, ko sniedz reizi divos gados. Šādos uzraudzības ziņojumos iekļauj Lēmuma Nr. 283/2010/ES 8. panta 2. punktā minētos gada pārskatus.

2. Šajos ikgadējos īstenošanas ziņojumos sniegto informāciju iekļauj 13. pantā minētajos uzraudzības ziņojumos, ko sniedz reizi gadā. Šādos uzraudzības ziņojumos iekļauj Lēmuma Nr. 283/2010/ES 8. panta 2. punktā minētos gada pārskatus.

 

PROCEDŪRA

Virsraksts

ES sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programma

Atsauces

COM(2011)0609 – C7-0318/2011 – 2011/0270(COD)

Atbildīgā komiteja

  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

25.10.2011

 

 

 

Atzinumu sniedza

  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CONT

25.10.2011

Atzinumu sagatavoja

  Iecelšanas datums

Jens Geier

6.12.2011

Pieņemšanas datums

30.5.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

24

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marta Andreasen, Jean-Pierre Audy, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Andrea Češková, Tamás Deutsch, Martin Ehrenhauser, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Cătălin Sorin Ivan, Iliana Ivanova, Jan Mulder, Eva Ortiz Vilella, Crescenzio Rivellini, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Theodoros Skylakakis, Bart Staes, Michael Theurer

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Zuzana Brzobohatá, Jorgo Chatzimarkakis, Derk Jan Eppink, Véronique Mathieu, Markus Pieper

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Joachim Zeller

 

 

 

9.5.2012

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu

( COM(2011)0609 – C7‑0318/2011 – 2011/0270(COD) )

Atzinumu sagatavoja: Inês Cristina Zuber

 

 

 

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Pamatiniciatīvas „Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību” un „Inovācijas Savienība” atzīst, ka sociālā inovācija ir ietekmīgs instruments, ar kura palīdzību risināt sociālās problēmas, ko rada iedzīvotāju novecošana, nabadzība, bezdarbs, jauni darba organizācijas modeļi, dzīvesveids, un iedzīvotāju cerības attiecībā uz sociālo taisnīgumu, izglītību un veselības aprūpi. Programmai būtu jāatbalsta pasākumi sociālās inovācijas paātrināšanai tajās politikas jomās, kas skar publisko un privāto sektoru un trešos sektorus, pienācīgi ņemot vērā reģionālo un vietējo iestāžu nozīmi. Jo īpaši ar programmas palīdzību būtu jānosaka, jānovērtē un jāpaplašina inovatīvi risinājumi un prakse, izmantojot eksperimentus sociālajā jomā, lai sniegtu efektīvāku atbalstu dalībvalstīm darba tirgus un sociālās aizsardzības politikas reformu īstenošanā. Programmai vajadzētu darboties kā katalizatoram publiskā, privātā sektora un trešo sektoru dalībnieku starptautiskajā partnerībā un tīklu veidošanā, kā arī vajadzētu atbalstīt minēto sektoru dalībnieku iesaisti jaunu pieeju veidošanā un īstenošanā steidzamāko sociālo vajadzību un problēmu risināšanai.

(4) Pamatiniciatīvas „Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību” un „Inovācijas Savienība” atzīst, ka sociālā inovācija ir ietekmīgs instruments, ar kura palīdzību risināt sociālās problēmas, ko rada iedzīvotāju novecošana, nabadzība, bezdarbs, jauni darba organizācijas modeļi, dzīvesveids, un iedzīvotāju cerības attiecībā uz sociālo taisnīgumu, izglītību un veselības aprūpi. Programmai būtu jāatbalsta pasākumi sociālās inovācijas paātrināšanai tajās politikas jomās, kas skar publisko un privāto sektoru un trešos sektorus, pienācīgi ņemot vērā reģionālo un vietējo iestāžu nozīmi. Jo īpaši ar programmas palīdzību būtu jānosaka, jāanalizē un jāpaplašina inovatīvi risinājumi un prakse, izmantojot eksperimentus sociālajā jomā, lai sniegtu efektīvāku atbalstu dalībvalstīm darba tirgus, uzņēmumu politikas un sociālās aizsardzības politikas reformu īstenošanā. Programmai vajadzētu darboties kā katalizatoram publiskā, privātā sektora un trešo sektoru dalībnieku starptautiskajā partnerībā un tīklu veidošanā, kā arī vajadzētu atbalstīt minēto sektoru dalībnieku iesaisti jaunu pieeju veidošanā un īstenošanā steidzamāko sociālo vajadzību un problēmu risināšanai.

 

 

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” programmā būtu jāpiemēro saskaņota pieeja, lai veicinātu nodarbinātību un novērstu sociālo atstumtību un nabadzību. Programmas īstenošana būtu jāracionalizē un jāvienkāršo, it sevišķi ar kopēju noteikumu kopumu, kas cita starpā ietver vispārējus mērķus, darbību tipoloģiju, uzraudzības un novērtēšanas pasākumus. Programmā arī būtu jākoncentrē uzmanība uz lieliem projektiem, kam ir nepārprotama pievienotā vērtība Eiropas Savienībai, lai sasniegtu kritisko masu un samazinātu administratīvo slogu gan atbalsta saņēmējiem, gan Komisijai. Turklāt aktīvāk būtu jāizmanto vienkāršotas izmaksu iespējas (vienreizēji maksājumi un vienotas likmes finansējums), it sevišķi mobilitātes shēmu īstenošanā. Programmai vajadzētu būt vienas pieturas aģentūrai mikrofinansējuma nodrošinātājām iestādēm, nodrošinot finansējumu mikrokredītiem, kapacitātes nostiprināšanai un tehniskajai palīdzībai. Visbeidzot, programmai būtu jānodrošina budžeta elastība, izveidojot rezervi, ko piešķirs reizi gadā, lai nodrošinātu politikas prioritātes.

(5) Programmā būtu jāpiemēro saskaņota pieeja, lai veicinātu nodarbinātību un novērstu sociālo atstumtību un nabadzību. Programmas īstenošana būtu jāracionalizē un jāvienkāršo, it sevišķi ar kopēju noteikumu kopumu, kas cita starpā ietver vispārējus mērķus, darbību tipoloģiju, uzraudzības un novērtēšanas pasākumus. Programmā arī būtu jākoncentrē uzmanība uz lieliem projektiem, kam ir nepārprotama pievienotā vērtība Eiropas Savienībai, lai sasniegtu kritisko masu un samazinātu administratīvo slogu gan atbalsta saņēmējiem, gan Komisijai. Turklāt aktīvāk būtu jāizmanto vienkāršotas izmaksu iespējas (vienreizēji maksājumi un vienotas likmes finansējums), it sevišķi mobilitātes shēmu īstenošanā. Programmai vajadzētu būt vienas pieturas aģentūrai mikrofinansējuma nodrošinātājām iestādēm, veicinot kapacitātes nostiprināšanu un tehnoloģiju uzlabošanu un modernizēšanu, kā arī nodrošinot finansējumu mikrokredītiem un tehniskajai palīdzībai. Visbeidzot, programmai būtu jānodrošina budžeta elastība, izveidojot rezervi, ko piešķirs reizi gadā, lai nodrošinātu politikas prioritātes.

Pamatojums

Finansējot MVU, būtu jārada tiem iespēja atjaunināt un modernizēt tehnoloģiju tā, lai tie var novērst grūtības un šķēršļus, ar kādiem tiem nākas saskarties, un jo īpaši šķēršļus, kas saistīti ar ražošanas un sadales nozaru koncentrāciju un monopolizāciju.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a) Ir nepieciešams konsolidēt vienotā tirgus sociālās dimensijas. Ņemot vērā vajadzību ar darba ņēmēju tiesību ievērošanas palīdzību uzlabot uzticēšanos vienotajam tirgum un brīvai pakalpojumu apritei, ir nepieciešams nodrošināt vienādu statusu gan darba ņēmēju, gan uzņēmēju tiesībām brīvi pārvietoties Savienības teritorijā.

 

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) EURES darbības joma būtu jāpaplašina, lai izstrādātu un atbalstītu mērķtiecīgas mobilitātes shēmas Savienības līmenī ar mērķi aizpildīt brīvās darbvietas tajās vietās, kur ir atklāti trūkumi darba tirgū. Saskaņā ar Līguma 47. pantu šāda shēma atvieglotu jaunāka gadagājuma darba ņēmēju mobilitāti.

(12) EURES darbības joma būtu jāpaplašina, lai izstrādātu un atbalstītu mērķtiecīgas mobilitātes shēmas Savienības līmenī ar mērķi aizpildīt brīvās darbvietas tajās vietās, kur ir atklāti trūkumi darba tirgū. Ņemot vērā jauniešu bezdarba augsto līmeni un saskaņā ar Līguma 47. pantu šādai shēmai jo īpaši vajadzētu veicināt jaunāka gadagājuma darba ņēmēju mobilitāti Savienībā.

 

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Viens no galvenajiem šķēršļiem uzņēmuma dibināšanai ir kredīta nepieejamība, jo īpaši cilvēkiem, kuri atrodas vistālāk no darba tirgus. Savienības un dalībvalstu centieni šajā jomā ir jāpaplašina, lai palielinātu mikrofinansējuma pieplūdi un izpildītu to cilvēku prasības, kuriem šāds finansējums ir visvairāk vajadzīgs, it sevišķi bezdarbniekiem un neaizsargātiem cilvēkiem, kuri vēlas dibināt vai pilnveidot mikrouzņēmumus (arī kā pašnodarbinātie), bet kuriem nav pieejams kredīts. Tāpēc Eiropas Parlaments un Padome 2010. gadā vispirms izveidoja mikrofinansēšanas instrumentu.

(14) Viens no galvenajiem šķēršļiem uzņēmuma dibināšanai ir kredīta nepieejamība, jo īpaši cilvēkiem, kuri atrodas vistālāk no darba tirgus. Savienības un dalībvalstu centieni šajā jomā ir jāpaplašina, lai palielinātu mikrofinansējuma pieplūdi un izpildītu to cilvēku prasības, kuriem šāds finansējums ir visvairāk vajadzīgs, it sevišķi bezdarbniekiem un neaizsargātiem cilvēkiem, kuri vēlas dibināt vai pilnveidot mikrouzņēmumus (arī kā pašnodarbinātie), bet kuriem nav pieejams kredīts. Tāpēc Eiropas Parlaments un Padome 2010. gadā vispirms izveidoja mikrofinansēšanas instrumentu. Turklāt ir svarīgi piedāvātos kredītus padarīt elastīgākus, izmantojot iestādes, kas nav bankas, un sniegt tos pietiekamā apjomā, lai nosegtu tehnoloģiju modernizāciju un uzlabojumus, kas nepieciešami, lai saglabātu mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu likviditāti un neatkarību.

 

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

2. pants – da apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da) „sociālie eksperimenti” ir eksperimenti, kuru mērķis ir sniegt inovatīvas atbildes uz sociālajām vajadzībām. Tie notiek noteiktos kontekstos, kas ļauj veikt uzraudzību un novērtēšanu, tādējādi mazinot sociālās izmaksas, kā arī ieguldījumu riskus.

 

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) PROGRESS, kas atbalsta Savienības nodarbinātības un sociālās politikas un tiesību aktu darba apstākļu jomā attīstību, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu un veicina uz pierādījumiem balstītu politikas veidošanu un inovāciju partnerībā ar sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām ieinteresētajām personām;

(a) PROGRESS, kas atbalsta Savienības nodarbinātības un sociālās politikas un tiesību aktu darba apstākļu jomā attīstību, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu un veicina uz pierādījumiem balstītu politikas veidošanu un inovāciju partnerībā ar sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām ieinteresētajām personām. Tā pievēršas kopēju Eiropas stratēģiju izstrādei, lai patiesi uzlabotu nodarbinātību, sociālo politiku un darba apstākļus Eiropā;

 

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) „Mikrofinansēšana un sociālā uzņēmējdarbība”, kas atvieglo piekļuvi finansējumam sociālajiem uzņēmumiem un uzņēmējiem, jo īpaši tiem, kuri atrodas vistālāk no darba tirgus.

(c) „Mikrofinansēšana un sociālā uzņēmējdarbība”, kas atvieglo piekļuvi finansējumam sociālajiem uzņēmumiem, jo īpaši kooperatīviem, savstarpējām sabiedrībām un mikrouzņēmumiem, un uzņēmējiem, jo īpaši tiem, kuri atrodas vistālāk no darba tirgus.

 

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) nostiprināt atbilstīgas, pieejamas un iedarbīgas sociālās aizsardzības sistēmas un darba tirgus un veicināt politiskās reformas, atbalstot labu pārvaldību, savstarpēju zināšanu apguvi un sociālo inovāciju;

(b) nostiprināt atbilstīgas, arvien elastīgākas un iedarbīgas sociālās aizsardzības sistēmas un darba tirgus un veicināt politiskās reformas, atbalstot labu pārvaldību, savstarpēju zināšanu apguvi un sociālo inovāciju;

 

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) veicināt darbinieku ģeogrāfisko mobilitāti un palielināt nodarbinātības iespējas, veidojot atvērtus un visiem pieejamus Savienības darba tirgus;

(d) konsolidēt vienoto tirgu, veicinot darbinieku ģeogrāfisko mobilitāti, un palielināt nodarbinātības iespējas, veidojot atvērtus un visiem pieejamus Savienības darba tirgus, ievērojot un garantējot pārvietošanās brīvību un strādājošo tiesības visā ES;

 

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) atbalstīt nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, palielinot mikrofinansējuma pieejamību un iespējas to saņemt neaizsargātām iedzīvotāju grupām un mikrouzņēmumiem, kā arī uzlabojot sociālo uzņēmumu piekļuvi finansējumam.

(e) atbalstīt nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, palielinot mikrofinansējuma pieejamību un iespējas to saņemt neaizsargātām iedzīvotāju grupām un mikrouzņēmumiem, kā arī uzlabojot finansējuma pieejamību sociālajiem uzņēmumiem, kas ļautu tiem panākt lielāku likviditāti un neatkarību.

 

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea) rosināt darbavietu radīšanu, nodrošinot pienācīgas nodarbinātības tiesības, un jaunu prasmju paredzēšanu un attīstīšanu jaunām, kvalitatīvām darbavietām, sasaistot nodarbinātības un sociālo politiku ar ražošanas un strukturālo politiku, kas atbalsta pāreju uz ekonomiku, kurā ir zems oglekļa patēriņš un tiek efektīvi izmantoti resursi.

 

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) 60 % PROGRESS sadaļai, no kuriem vismaz 17 % ir jāpiešķir eksperimentu veicināšanai sociālajā jomā kā metodei, ar kuras palīdzību pārbauda un novērtē inovatīvus risinājumus ar nolūku tos piemērot plašāk;

(a) 50 % PROGRESS sadaļai, no kuriem vismaz 17 % ir jāpiešķir eksperimentu veicināšanai sociālajā jomā kā metodei, ar kuras palīdzību pārbauda un novērtē inovatīvus risinājumus ar nolūku tos piemērot plašāk;

Pamatojums

Skatīt 5. panta 2. punkta c) apakšpunkta grozījumu.

 

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) 20 % mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības sadaļai.

(c) 30 % mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības sadaļai.

Pamatojums

Viena no lielākajām problēmām, ar kādām nākas saskarties MVU dibināšanā un to darbībā, ir grūtības iegūt finansējumu, tādēļ mēs ierosinām stiprināt mikrofinansēšanas jomu.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Komisija var izmantot 1. punktā minētās apropriācijas, lai finansētu tehnisko un/vai administratīvo palīdzību, jo īpaši saistībā ar revīziju veikšanu, tulkošanas ārpakalpojumiem, ekspertu sanāksmēm, informācijas un komunikācijas pasākumiem, no kuriem Komisija un saņēmēji gūst abpusēju labumu.

3. Komisija var izmantot 1. punktā minētās apropriācijas, lai finansētu tehnisko un/vai administratīvo palīdzību, jo īpaši saistībā ar revīziju veikšanu, tulkošanas ārpakalpojumiem, ekspertu sanāksmēm, informācijas un komunikācijas pasākumiem, no kuriem Komisija un saņēmēji gūst abpusēju labumu, tādējādi nodrošinot, ka izdevumus kontrolē stingrāk.

 

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) novērtējumi un ietekmes novērtējumi;

(c) neatkarīgi novērtējumi un ietekmes novērtējumi;

 

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) labas prakses, inovatīvu pieeju un pieredzes apmaiņa un izplatīšana, salīdzinošie pārskati, salīdzinošo rādītāju noteikšana un savstarpēja zināšanu apguve Eiropas līmenī;

(a) labas prakses, inovatīvu pieeju un pieredzes apmaiņa, identificēšana un izplatīšana, salīdzinošie pārskati, salīdzinošo rādītāju noteikšana un savstarpēja zināšanu apguve Eiropas līmenī;

 

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) Padomes prezidentūras pasākumi, konferences un semināri;

(b) svarīgi Padomes prezidentūras pasākumi, konferences un semināri, ja tie ir pienācīgi pamatoti;

 

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) dalībvalstu ierēdņu darba grupu organizēšanu Savienības tiesību aktu īstenošanas uzraudzībai;

(c) dalībvalstu ierēdņu darba grupu organizēšanu Savienības tiesību aktu pareizas īstenošanas uzraudzībai;

 

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) speciālistu organizāciju, valsts, reģionālo un vietējo varas iestāžu, kā arī nodarbinātības dienestu iekļaušanu vienotā tīklā un sadarbību Eiropas līmenī;

(d) speciālistu un citu attiecīgu ieinteresēto personu organizāciju, valsts, reģionālo un vietējo varas iestāžu, kā arī nodarbinātības dienestu iekļaušanu vienotā tīklā un sadarbību Eiropas līmenī;

 

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina to, ka saskaņā ar programmu īstenotās darbības atbilst citām Eiropas Savienības darbībām un tās papildina, jo īpaši tas attiecas uz darbībām saistībā ar Eiropas Sociālo fondu (ESF) un tādās jomās kā sociālais dialogs, tiesiskums un pamattiesības, izglītība, profesionālā apmācība un jaunatnes politika, pētniecība un inovācija, uzņēmējdarbība, veselība, paplašināšanās un ārējās attiecības, kā arī vispārējā ekonomiskā politika.

1. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina to, ka saskaņā ar programmu īstenotās darbības atbilst citām Eiropas Savienības darbībām un tās papildina, jo īpaši tas attiecas uz darbībām saistībā ar Eiropas Sociālo fondu (ESF) un tādās jomās kā sociālais dialogs, tiesiskums un pamattiesības, izglītība, profesionālā apmācība un jaunatnes politika, pētniecība un inovācija, uzņēmējdarbība, veselība, paplašināšanās un ārējās attiecības, kā arī vispārējā ekonomiskā politika un iekšējā tirgus vajadzības, tādējādi stiprinot tā pienācīgu darbību.

 

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

13. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai īstenotu programmas regulāru uzraudzību un veiktu jebkādus tās politisko un finanšu prioritāšu grozījumus, Komisija reizi divos gados sagatavo uzraudzības ziņojumus un nosūta tos Eiropas Parlamentam un Padomei. Šajos ziņojumos iekļauj programmas rezultātus un to, kādā mērā ar programmas darbību palīdzību tiek risināti dzimumu līdztiesības un diskriminācijas aizlieguma jautājumi, tai skaitā arī jautājumi attiecībā uz piekļuvi.

Lai īstenotu programmas regulāru uzraudzību un veiktu jebkādus tās politisko un finanšu prioritāšu grozījumus, Komisija reizi gadā sagatavo uzraudzības ziņojumus un nosūta tos Eiropas Parlamentam un Padomei. Šajos ziņojumos iekļauj programmas rezultātus un to, kādā mērā ar programmas darbību palīdzību tiek risināti dzimumu līdztiesības un diskriminācijas aizlieguma jautājumi, tai skaitā arī jautājumi attiecībā uz piekļuvi. Labākas pārredzamības nolūkā ziņojumu publicē un dara pieejamu sabiedrībai.

 

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Programmas termiņa vidusposma novērtējumu veic līdz 2017. gada beigām, lai novērtētu programmas mērķu sasniegšanā panākto progresu, noteiktu, vai programmas līdzekļi ir izlietoti efektīvi, un novērtētu tās pievienoto vērtību Savienībai.

1. Programmas termiņa vidusposma novērtējumu veic līdz 2017. gada beigām, lai novērtētu programmas mērķu sasniegšanā panākto progresu, noteiktu, vai programmas līdzekļi ir izlietoti efektīvi, un novērtētu tās pievienoto vērtību Savienībai. Ziņojumu pēc šāda novērtējuma nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Labākas pārredzamības nolūkā ziņojumu publicē un dara pieejamu sabiedrībai.

 

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ne vēlāk kā divus gadus pēc programmas pabeigšanas Komisija veic ietekmes un Savienības pievienotās vērtības ex-post novērtējumu un iesniedz šo novērtējuma ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

2. Ne vēlāk kā gadu pēc programmas pabeigšanas Komisija veic neatkarīgu ietekmes un Savienības pievienotās vērtības ex-post novērtējumu un iesniedz šo novērtējuma ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Pēc novērtējuma Komisija vēlākais divus gadus pēc programmas beigām var ieteikt to turpināt. Labākas pārredzamības nolūkā ziņojumu publicē un dara pieejamu sabiedrībai.

 

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

15. pants – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) veicināt efektīvu un iekļaujošu informācijas izplatīšanu, abpusēju zināšanu apguvi un dialogu par Savienības nodarbinātības un sociālo politiku un darba apstākļu tiesību aktiem Savienības, dalībvalstu un starptautiskā līmenī, lai palīdzētu dalībvalstīm un citām programmā iesaistītajām valstīm politikas izveidē un Savienības tiesību aktu īstenošanā;

(b) veicināt efektīvu un iekļaujošu informācijas izplatīšanu, abpusēju zināšanu apguvi un dialogu par Savienības nodarbinātības un sociālo politiku un darba apstākļu tiesību aktiem Savienības, dalībvalstu un starptautiskā līmenī, lai palīdzētu dalībvalstīm un citām programmā iesaistītajām valstīm politikas izveidē un Savienības tiesību aktu pareizā īstenošanā;

 

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

15. pants – da apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da) izstrādāt kopējas Eiropas stratēģijas, lai patiesi uzlabotu nodarbinātību, sociālo politiku un darba apstākļus Eiropā.

 

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) sociālie partneri;

(d) sociālie partneri un attiecīgas uzņēmējdarbības intereses;

 

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

16. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Komisija var sadarboties ar trešām valstīm, kuras nepiedalās programmā. Šādu valstu pārstāvji var piedalīties abpusējas intereses pasākumos (piemēram, konferencēs, darba grupās un semināros), kas notiek valstīs, kuras piedalās programmā, un minēto pārstāvju dalības izmaksas var segt no programmas.

4. Komisija var sadarboties ar trešām valstīm, kuras nepiedalās programmā. Šādu valstu pārstāvji var piedalīties abpusējas intereses pasākumos (piemēram, konferencēs, darba grupās un semināros), kas notiek valstīs, kuras piedalās programmā, un minēto pārstāvju dalības izmaksas var līdzfinansēt no programmas.

 

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) gada darba plāni, tai skaitā saņēmēju atlases kritēriji pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

(b) gada darba plāni, tostarp saņēmēju atlases kritēriji pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus. Saņēmēju atlases kritērijos būtu jāņem vērā iekšējā tirgus vajadzības.

 

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

20. pants – ba apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba) sniegt pilnīgu un laicīgu informāciju par tiesību aktiem un darbā pieņemšanas nosacījumiem tiem, kas meklē darbu citā dalībvalstī.

 

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Lai sasniegtu galīgos saņēmējus un izveidotu konkurētspējīgus un darbotiesspējīgus mikrouzņēmumus, publiskajām un privātajām organizācijām, kuras īsteno 1. punkta a) apakšpunktā minētās darbības, ir cieši jāsadarbojas ar organizācijām, kuras pārstāv mikrokredītu galīgo saņēmēju intereses, un organizācijām, kuras nodrošina šādiem galīgajiem saņēmējiem mentoru un konsultāciju pakalpojumus, jo īpaši ar organizācijām, ko atbalsta ESF.

2. Lai sasniegtu galīgos saņēmējus un izveidotu konkurētspējīgus un darbotiesspējīgus mikrouzņēmumus, publiskajām un privātajām organizācijām, kuras īsteno 1. punkta a) apakšpunktā minētās darbības, ir cieši jāsadarbojas ar organizācijām, kuras pārstāv mikrokredītu galīgo saņēmēju intereses, un organizācijām, kuras nodrošina šādiem galīgajiem saņēmējiem mentoru un konsultāciju pakalpojumus, jo īpaši ar organizācijām, ko atbalsta ESF. Apmācības programmās būtu jāņem vērā iekšējā tirgus vajadzības.

 

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Starptautiskās finanšu iestādes un attiecīgā gadījumā fondu vadītāji sūta Komisijai ikgadējos īstenošanas ziņojumus, kuros izklāstīts, kādas darbības ir saņēmušas atbalstu, kā ir segta to finansiālā īstenošana, finansējuma un ieguldījumu sadalījums un pieejamība pa nozarēm un pēc finansējuma saņēmēju veida, kādi ir pieņemtie vai noraidītie pieteikumi, līgumi, ko noslēgušas attiecīgās publiskās vai privātās organizācijas, kādas ir finansētās darbības un rezultāti, tostarp sociālās ietekmes, nodarbinātības radīšanas un atbalstītās uzņēmējdarbības ilgtspējas ziņā.

1. Starptautiskās finanšu iestādes un attiecīgā gadījumā fondu vadītāji sūta Komisijai ikgadējos īstenošanas ziņojumus, kuros izklāstīts, kādas darbības ir saņēmušas atbalstu, kā ir segta to finansiālā īstenošana, finansējuma un ieguldījumu sadalījums un pieejamība pa dalībvalstīm, nozarēm un pēc finansējuma saņēmēju veida, kādi ir pieņemtie vai noraidītie pieteikumi, līgumi, ko noslēgušas attiecīgās publiskās vai privātās organizācijas, kādas ir finansētās darbības un rezultāti, tostarp sociālās ietekmes, nodarbinātības radīšanas un atbalstītās uzņēmējdarbības ilgtspējas ziņā.

 

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šajos ikgadējos īstenošanas ziņojumos sniegto informāciju iekļauj 13. pantā minētajos uzraudzības ziņojumos, ko sniedz reizi divos gados. Šādos uzraudzības ziņojumos iekļauj Lēmuma Nr. 283/2010/ES 8. panta 2. punktā minētos gada pārskatus.

2. Šajos ikgadējos īstenošanas ziņojumos sniegto informāciju iekļauj 13. pantā minētajos uzraudzības ziņojumos, ko sniedz reizi gadā. Šādos uzraudzības ziņojumos iekļauj Lēmuma Nr. 283/2010/ES 8. panta 2. punktā minētos gada pārskatus.

 

 

 

PROCEDŪRA

Virsraksts

ES sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programma

Atsauces

COM(2011)0609 – C7-0318/2011 – 2011/0270(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

25.10.2011

 

 

 

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

25.10.2011

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Inês Cristina Zuber

20.12.2011

 

 

 

Pieņemšanas datums

8.5.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

55

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Amelia Andersdotter, Josefa Andrés Barea, Jean-Pierre Audy, Zigmantas Balčytis, Ivo Belet, Bendt Bendtsen, Jan Březina, Maria Da Graça Carvalho, Giles Chichester, Jürgen Creutzmann, Pilar del Castillo Vera, Dimitrios Droutsas, Adam Gierek, Norbert Glante, Robert Goebbels, András Gyürk, Fiona Hall, Edit Herczog, Kent Johansson, Romana Jordan, Krišjānis Kariņš, Lena Kolarska-Bobińska, Béla Kovács, Judith A. Merkies, Angelika Niebler, Jaroslav Paška, Aldo Patriciello, Vittorio Prodi, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Michèle Rivasi, Paul Rübig, Salvador Sedó i Alabart, Francisco Sosa Wagner, Konrad Szymański, Britta Thomsen, Evžen Tošenovský, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Alejo Vidal-Quadras, Henri Weber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Antonio Cancian, Ioan Enciu, Françoise Grossetête, Roger Helmer, Jolanta Emilia Hibner, Seán Kelly, Bernd Lange, Werner Langen, Zofija Mazej Kukovič, Silvia-Adriana Ţicău, Inês Cristina Zuber

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Anne E. Jensen, Nicole Kiil-Nielsen, Norica Nicolai

 

6.6.2012

Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par priekšlikumu attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu

( COM(2011)0609 – C7‑0318/2011 – 2011/0270(COD) )

Atzinumu sagatavoja: Tomasz Piotr Poręba

 

 

ĪSS PAMATOJUMS

Leģislatīvās paketes 2014.–2020. gadam ietvaros Komisija iesniedza priekšlikumu regulai, ar ko izveido jaunu Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu (turpmāk tekstā — „programma”).

Regula, ar ko izveido programmu, tika ietverta izdevumu paketē jaunās daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam 1. daļas ietvaros (Gudra un integrējoša izaugsme).

Programmai ir jāpiedalās stratēģijas „Eiropa 2020” ieviešanā un tās mērķu realizācijā gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes jomā, izmantojot plašu pasākumu klāstu, piemēram, analītisko darbību, pasākumus savstarpējās mācīšanās jomā, atbalsta sniegšanu galvenajām par programmas mērķu īstenošanu atbildīgajām struktūrām, darbinieku mobilitātes veicināšanu Eiropas Savienībā un atbalstu mikrouzņēmumiem, kuru mērķis ir veicināt augstu nodarbinātības līmeni, atbilstošas sociālās apdrošināšanas garantēšanu, cīņu ar sociālo atstumtību un nabadzību, kā arī darba apstākļu uzlabošanu.

Komisija ierosina apvienot trīs jau pastāvošus instrumentus — programmu PROGRESS, programmu EURES, kā arī nodarbinātības un integrācijas progresa mikrofinansēšanas instrumentu ― vienā Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmā.

2006. gadā izveidotās Kopienas nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmas PROGRESS mērķis ir atbalstīt nodarbinātības politiku Eiropas Savienībā, uzraugot politiku, savstarpēji mācoties, izstrādājot statistikas instrumentus un metodes, atbalstot galvenās struktūras, veidojot tīklu un popularizējot zināšanas. Galvenie ieguvēji no šiem instrumentiem ir vietējās un reģionālās iestādes, sociālie partneri un nevalstiskās organizācijas.

Eiropas nodarbinātības dienestu tīkls EURES tika izveidots 2002. gadā. Tīkla mērķis ir veicināt strādājošo ģeogrāfisko mobilitāti ES teritorijā. EURES atbalsta pārrobežu partnerību izveidi, kas ir arī saziņas platforma starp publiskajiem dienestiem un sociālajiem partneriem, kā arī ir konsultatīva struktūrvienība darbinieku tiesību un pienākumu jomā.

2010. gadā izveidotais nodarbinātības un integrācijas mikrofinansēšanas instruments PROGRESS atvieglo piekļuvi mikrokredītiem personām, kuras attiecībā uz piekļuvi tradicionālajam kredītu tirgum atrodas sliktākā situācijā (bezdarbniekiem, kurus apdraud sociālā atstumtība), un personām, kas vēlas uzsākt vai pilnveidot patstāvīgu saimniecisko darbību. Mikrofinansēšanas instruments nesniedz uzņēmējiem tiešu piekļuvi finanšu līdzekļiem, bet gan atvieglo mikrofinanšu institūcijām iespēju dalībvalstīs izsniegt aizdevumus uzņēmējiem, kuri vēlas uzsākt savu saimniecisko darbību vai atbalstīt jau izveidotu saimniecisko darbību.

Regulai, ar ko izveido jauno Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu, būtu jāstājas spēkā dienā, kad beidzas pašreizējās programmas (2014. gada 1. janvārī), un jābūt spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim.

Komisijas ierosinātās programmas īstenošanai paredzētās finanšu apropriācijas laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim būs EUR 958,19 miljoni.

Referents norāda, ka Komisija nekādā veidā neuzrāda pievienoto vērību, kas izriet no fakta, ka tiek apvienotas trīs līdz šim funkcionējušas programmas.

Turklāt Komisija nav noteikusi demarkācijas līniju un nav arī garantējusi paredzēto pasākumu efektīvu koordināciju jaunās programmas ietvaros ar ierosinātajām atbalsta sfērām kohēzijas politikas fondos (ESF, ERAF), atsevišķās sfērās novedot pie to pārklāšanās. Tādējādi jaunās programmas atbalsts, kas attiecas uz sociālo eksperimentu izstrādi un īstenošanu PROGRESS sadaļā, pārklājas ar sociālo inovāciju atbalstu, kurš paredzēts ESF regulas ierosinājumu ietvaros. Turklāt sociālo uzņēmumu atbalsts ir ierosināts arī regulā, ar ko groza ERAF darbību. Līdz ar iepriekš minēto ir nepieciešams noteikt saprotamus jaunā instrumenta integrēšanas principus ar sabalansētiem darbības risinājumiem saskaņotas politikas ietvaros.

Paredzot 17 % no PROGRESS sadaļas sociālo eksperimentu veicināšanai, Komisija neprecizē un nenosaka īpašus sociālo inovāciju un eksperimentu mērķus. Referents uzskata, ka Komisijas noteiktie fiksētie procentu griesti ir jāpadara elastīgāki par labu sabiedriskajiem eksperimentiem, kā arī uzsver, ka sociālās inovācijas mērķi nevar aizstāt valstu sociālās sistēmas, bet var tām vienīgi palīdzēt. Katram citam virzienam būtu nepieciešamas plašas iepriekšējas politiskās debates.

Pašreizējā ekonomikas darbības kontekstā no šiem trim instrumentiem tieši mikrofinansējuma joma var sniegt vistaustāmākos rezultātus. Mazie uzņēmumi un mikrouzņēmumi veido gandrīz 99 % no jaunizveidotajiem uzņēmumiem Eiropā, bet vienu trešdaļu no tiem ir izveidojuši bezdarbnieki. Tādēļ arī, procentuāli palielinot mikrokredītu daļu jaunās programmas budžetā, jāuzsver to būtiskā loma cīņā ar atstumtību.

Referents iebilst pret administratīvo izdevumu palielināšanu ekonomikas krīzes un dalībvalstu smago budžeta pasākumu laikā (5.3. pants), kā arī pret 5 % budžeta rezervi, kuras sadalījumu Komisija nav skaidri definējusi.

Ņemot vērā reģionālo un vietējo iestāžu lomu jaunās programmas ieviešanā, ir nepieciešams uzsvērt arī šo iestāžu iesaistīšanu visos programmas īstenošanas operatīvajos posmos.

Par prioritāti ir uzskatāma arī pasākumu novirzīšana EURES ietvaros jauniešu vajadzībām, no kuriem vairāk kā 20 % paliek bez darba. Referents ar nožēlu konstatē, ka nav precīza EURES programmas efektivitātes novērtējuma un nav arī datu par to personu skaitu, kas ir atradušas darbu, pateicoties šai programmai.

 

GROZĪJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Pamatiniciatīvas „Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību” un „Inovācijas Savienība” atzīst, ka sociālā inovācija ir ietekmīgs instruments, ar kura palīdzību risināt sociālās problēmas, ko rada iedzīvotāju novecošana, nabadzība, bezdarbs, jauni darba organizācijas modeļi, dzīvesveids, un iedzīvotāju cerības attiecībā uz sociālo taisnīgumu, izglītību un veselības aprūpi. Programmai būtu jāatbalsta pasākumi sociālās inovācijas paātrināšanai tajās politikas jomās, kas skar publisko un privāto sektoru un trešos sektorus, pienācīgi ņemot vērā reģionālo un vietējo iestāžu nozīmi. Jo īpaši ar programmas palīdzību būtu jānosaka, jānovērtē un jāpaplašina inovatīvi risinājumi un prakse, izmantojot eksperimentus sociālajā jomā, lai sniegtu efektīvāku atbalstu dalībvalstīm darba tirgus un sociālās aizsardzības politikas reformu īstenošanā. Programmai vajadzētu darboties kā katalizatoram publiskā, privātā sektora un trešo sektoru dalībnieku starptautiskajā partnerībā un tīklu veidošanā, kā arī vajadzētu atbalstīt minēto sektoru dalībnieku iesaisti jaunu pieeju veidošanā un īstenošanā steidzamāko sociālo vajadzību un problēmu risināšanai.

(4) Pamatiniciatīvas „Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību” un „Inovācijas Savienība” atzīst, ka sociālā inovācija ir ietekmīgs instruments — jo īpaši pašreizējās ekonomikas krīzes laikā visā ES un tās reģionos —, ar kura palīdzību risināt sociālās problēmas, ko rada iedzīvotāju novecošana, nabadzība, bezdarbs, jauni darba organizācijas modeļi, dzīvesveids un iedzīvotāju cerības attiecībā uz sociālo taisnīgumu, izglītību un veselības aprūpi. Programmai būtu jāatbalsta pasākumi sociālās inovācijas paātrināšanai tajās politikas jomās, kas skar publisko un privāto sektoru un trešos sektorus, pienācīgi ņemot vērā reģionālo un vietējo iestāžu nozīmi. Jo īpaši ar programmas palīdzību būtu jānosaka, jānovērtē un jāpaplašina inovatīvi risinājumi un to praktiskā īstenošana, izmantojot eksperimentus sociālajā jomā, lai sniegtu efektīvāku atbalstu dalībvalstīm darba tirgus un sociālās aizsardzības politikas reformu īstenošanā, tādējādi jo īpaši veicinot izaugsmi un līdzsvarotu attīstību Savienības reģionos. Programmai vajadzētu darboties kā katalizatoram publiskā, privātā sektora un trešo sektoru dalībnieku starptautiskajā partnerībā un tīklu veidošanā, kā arī vajadzētu atbalstīt minēto sektoru dalībnieku iesaisti jaunu pieeju veidošanā un īstenošanā steidzamāko sociālo vajadzību un problēmu risināšanai. Ar programmas palīdzību būtu arī jānosaka, jānovērtē un jāpaplašina inovatīvi risinājumi un prakse, izmantojot eksperimentus sociālās politikas jomā, lai palīdzētu dalībvalstīm paaugstināt darba tirgus efektivitāti un, ja nepieciešams, turpinātu uzlabot sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas politiku. Programmā īpaša uzmanība būtu jāpievērš nabadzības un sociālās atstumtības teritoriālajai dimensijai un jo īpaši pieaugošajai nevienlīdzībai starp reģioniem un to ietvaros, kā arī starp reģioniem un pilsētām.

 

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a) Atklātā koordinācijas metode, kas ir izrādījusies elastīga un efektīva sociālās politikas jomā, būtu jāizmanto holistiskā veidā tajās jomās, kurās ir ieinteresētas atsevišķas dalībvalstis. Tāpēc tā būtu jāizmanto plašāk, tostarp lai uzlabotu programmu un padarītu to efektīvāku.

 

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Savienībai būtu jānodrošina sev stabils analītiskais pamats, lai atbalstītu politikas veidošanu nodarbinātības un sociālajā jomā. Šāda pamatošanās uz pierādījumiem pievieno vērtību dalībvalstu pasākumiem, piešķirot tiem Savienības dimensiju un salīdzinājuma iespēju datu vākšanai un statistikas instrumentu, metožu un kopīgu rādītāju izveidei ar mērķi izstrādāt pilnu stāvokļa kopainu nodarbinātības, sociālās politikas un darba apstākļu jomā visā Savienībā un nodrošināt programmu un politikas produktivitātes un iedarbīguma augstvērtīgu novērtējumu.

(6) Savienībai būtu jānodrošina sev stabils analītiskais pamats, lai atbalstītu politikas veidošanu nodarbinātības un sociālajā jomā. Šāda pamatošanās uz pierādījumiem pievieno vērtību dalībvalstu pasākumiem, piešķirot tiem Savienības dimensiju un salīdzinājuma iespēju datu vākšanai un statistikas instrumentu, metožu un kopīgu rādītāju izveidei ar mērķi izstrādāt pilnu stāvokļa kopainu nodarbinātības, sociālās politikas un darba apstākļu jomā visā Savienībā un nodrošināt programmu un politikas produktivitātes un iedarbīguma augstvērtīgu novērtējumu. Labāka izpratne par sociāli ekonomisko nepilnību teritoriālo dimensiju varētu jo īpaši nodrošināt ievērojamu pievienoto vērtību centieniem izstrādāt ilgtspējīgākas un integrētākas pieejas šādu nepilnību novēršanai.

 

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Savienībai ir unikālas iespējas nodrošināt Savienības platformu politikas apmaiņai un savstarpējai zināšanu apguvei starp dalībvalstīm nodarbinātības un sociālajā jomā. Zināšanas par citās valstīs īstenoto politiku un tās rezultātiem palielina politikas veidotājiem pieejamo variantu klāstu, veicina jaunas politikas attīstību un rosina valsts reformas.

(7) Savienībai ir unikālas iespējas nodrošināt Savienības platformu politikas apmaiņai un savstarpējai zināšanu apguvei starp dalībvalstīm, veicinot labas prakses piemērus nodarbinātības un sociālajā jomā. Zināšanas par citās valstīs īstenoto politiku un tās rezultātiem palielina politikas veidotājiem pieejamo variantu klāstu, veicina jaunas politikas attīstību un rosina valsts reformas.

 

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a) Būtu arī jāveicina ieguldījumi veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, lai ne tikai mazinātu nevienlīdzību un diskrimināciju, bet arī veicinātu izaugsmi, labklājību un attīstību valsts, reģionālajā un vietējā līmenī.

 

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Dažādos līmeņos strādājošām pilsoniskās sabiedrības organizācijām var būt ievērojama nozīme programmas mērķu sasniegšanā, piedaloties politikas veidošanas procesos un veicinot sociālo inovāciju.

(9) Dažādos līmeņos strādājošām pilsoniskās sabiedrības organizācijām var būt ievērojama nozīme programmas mērķu sasniegšanā, piedaloties politikas veidošanas procesos un veicinot sociālo inovāciju. Šajā sakarā būtu jāveicina pastāvīgs dialogs starp valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un sociālajiem partneriem, lai nodrošinātu integrēto darbību efektīvu ieviešanu.

 

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Saskaņā ar Līguma 45. un 46. pantu Regulā (ES) Nr. 492/2011 ir paredzēti noteikumi, lai panāktu darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, nodrošinot ciešu sadarbību starp dalībvalstīm un ar Komisiju. EURES uzdevums ir uzlabot darba tirgus darbību, valsts un pārrobežu līmenī atvieglojot darba ņēmēju starptautisko ģeogrāfisko mobilitāti, nodrošinot pārredzamāku darba tirgu, nodrošinot darba piedāvājumu un darba pieteikumu noskaidrošanu un atbalstot pasākumus darbā pieņemšanas, konsultāciju un profesionālās orientācijas pakalpojumu jomā, un tādējādi dodot ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā.

(11) Saskaņā ar Līguma 45. un 46. pantu Regulā (ES) Nr. 492/2011 ir paredzēti noteikumi, lai panāktu darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, nodrošinot ciešu sadarbību starp dalībvalstu nodarbinātības dienestiem un ar Komisiju. EURES uzdevums ir uzlabot darba tirgus darbību, valsts un pārrobežu līmenī aktīvi identificējot darba iespējas, atvieglojot darba ņēmēju, jo īpaši jauniešu, transnacionālu ģeogrāfisko mobilitāti, nodrošinot pārredzamāku darba tirgu, nodrošinot darba piedāvājumu un darba pieteikumu noskaidrošanu un atbalstot pasākumus darbā pieņemšanas, konsultāciju un profesionālās orientācijas pakalpojumu jomā pārrobežu līmenī, un tādējādi dodot ieguldījumu elastdrošības politikas īstenošanā un stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā. Jāuzsver, ka Komisija nevar pildīt nodarbinātības dienesta funkcijas.

 

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Viens no galvenajiem šķēršļiem uzņēmuma dibināšanai ir kredīta nepieejamība, jo īpaši cilvēkiem, kuri atrodas vistālāk no darba tirgus. Savienības un dalībvalstu centieni šajā jomā ir jāpaplašina, lai palielinātu mikrofinansējuma pieplūdi un izpildītu to cilvēku prasības, kuriem šāds finansējums ir visvairāk vajadzīgs, it sevišķi bezdarbniekiem un neaizsargātiem cilvēkiem, kuri vēlas dibināt vai pilnveidot mikrouzņēmumus (arī kā pašnodarbinātie), bet kuriem nav pieejams kredīts. Tāpēc Eiropas Parlaments un Padome 2010. gadā vispirms izveidoja mikrofinansēšanas instrumentu.

(14) Viens no galvenajiem šķēršļiem uzņēmuma dibināšanai ir kredīta nepieejamība, jo īpaši cilvēkiem, kuri atrodas vistālāk no darba tirgus. Savienības un dalībvalstu centieni šajā jomā ir jāpaplašina, it īpaši padarot elastīgākas administratīvās formalitātes, jo sevišķi nolūkā vienkāršot mikrofinansēšanas darījumu administratīvās procedūras un topošajiem uzņēmējiem sniegt piekļuvi atbilstošām informatīvajām apmācībām, lai palielinātu mikrofinansējuma pieplūdi un izpildītu to cilvēku prasības, kuriem šāds finansējums ir visvairāk vajadzīgs, it sevišķi bezdarbniekiem un neaizsargātiem cilvēkiem, kuri vēlas dibināt vai pilnveidot mikrouzņēmumus (arī kā pašnodarbinātie), bet kuriem nav pieejams kredīts. Tāpat arī mazie uzņēmumi un mikrouzņēmumi veido lielāko daļu no Eiropas Savienībā jaundibinātajiem uzņēmumiem, un mikrokredīti varētu būt ātrākais līdzeklis, kā gūt pievienoto vērtību un konkrētus rezultātus. Tāpēc Eiropas Parlaments un Padome 2010. gadā vispirms izveidoja mikrofinansēšanas instrumentu.

 

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a) Saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” ar šo programmu būtu jārisina jauniešu bezdarba problēma.

 

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

17.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17b) Risinot jauniešu bezdarba un jauniešu nodarbinātības nestabilitātes problēmu, ne tikai samazinātos sociālās izmaksas, bet tiktu veicināta arī sociālā iekļaušana.

 

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

17.c apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17c) Mikrofinansēšanas instrumentam būtu jānodrošina ilgstoša ietekme, kas sasniedz iespējamos saņēmējus un kalpo kā proaktīvs elements gan ekonomikas, gan arī vietējās attīstības politikā. Darbības, kas ietver mikrofinansēšanu un sociālo uzņēmējdarbību, būtu jāpapildina ar darbaudzināšanas un apmācību programmām, lai maksimāli palielinātu izredzes izveidot darbotiesspējīgus mikrouzņēmumus. Šim nolūkam šādiem pasākumiem ir jāparedz noteikta budžeta daļa.

 

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Saskaņā ar Līguma 9. pantu programmai būtu jānodrošina, ka Savienības politikas un darbības noteikšanā un īstenošanā tiek ņemtas vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu un ar cīņu pret sociālo atstumtību.

(19) Saskaņā ar Līguma 9. pantu programmai būtu jānodrošina, ka Savienības politikas un darbības noteikšanā un īstenošanā tiek ņemtas vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu un ar cīņu pret sociālo atstumtību. Vietējām un reģionālajām iestādēm būtu jāatbalsta iestādes, kas dod ieguldījumu pētniecībā un rūpniecībā, un jāveicina un jāatbalsta rūpniecības uzņēmumu ieguldījumi pētniecībā un izstrādē. Lai vienkāršotu vadības sistēmu, programmas īstenošanas pasākumus un reālās pievienotās vērības radīšanu, ir svarīgi jauno instrumentu pienācīgi integrēt ar papildinošiem jau funkcionējošiem instrumentiem kohēzijas politikas jomā (ESF, ERAF).

 

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Tā kā dalībvalstu līmenī šīs regulas mērķus nevar sasniegt pietiekamā mērā un tā kā, ņemot vērā to pamatojumu un apmēru, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(21) Tā kā visas dalībvalstis, jo īpaši reģionālā līmenī, šīs regulas mērķus nevar sasniegt pietiekamā mērā un tā kā, ņemot vērā to pamatojumu un apmēru, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus savu kompetenču ietvaros un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā un ņemot vērā dalībvalstu institucionālo struktūru, paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

 

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22a) Efektīvu programmas mērķu realizāciju var panākt, izmantojot reģionālo un vietējo iestāžu pēc iespējas ciešāku iesaistīšanu visos īstenošanas procesa posmos. Reģionālās iestādes būtu jāiesaista jau plānošanas posmā, kā arī finansējuma piešķiršanā. Reģioniem šobrīd kļūstot par vienu no svarīgākajiem dalībniekiem arī sociālās politikas jomā, tie var iesaistīties vērienīgu sociālo inovāciju izstrādē.

 

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(25a) Kompetentajām iestādēm būtu jāpiedāvā finansiāli stimuli tiem darba devējiem, kuri nodrošina apmācību nepietiekami kvalificētiem darbiniekiem un tādējādi palīdz tiem ienākt darba tirgū.

 

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) „sociālais uzņēmums” ir uzņēmums, kura galvenais mērķis ir sociālas ietekmes radīšana, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem un partneriem. Tas darbojas tirgū, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus saimnieciskā un inovatīvā veidā, kā arī izmanto peļņu galvenokārt sociālo mērķu sasniegšanai. To pārvalda atbildīgi un pārredzami, it sevišķi, iesaistot darbiniekus, klientus un ieinteresētās personas, kuras skar uzņēmuma saimnieciskā darbība;

a) „sociālais uzņēmums” ir uzņēmums, kura galvenais mērķis ir pozitīvas sociālas ietekmes radīšana, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem un partneriem. Tas darbojas tirgū, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus saimnieciskā un inovatīvā veidā, kā arī izmanto peļņu galvenokārt atbilstošu sociālo mērķu sasniegšanai, jo īpaši ņemot vērā vietējās vajadzības. To pārvalda atbildīgi un pārredzami, it sevišķi, iesaistot darbiniekus, klientus un ieinteresētās personas, kuras skar uzņēmuma saimnieciskā darbība;

 

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) PROGRESS, kas atbalsta Savienības nodarbinātības un sociālās politikas un tiesību aktu darba apstākļu jomā attīstību, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu un veicina uz pierādījumiem balstītu politikas veidošanu un inovāciju partnerībā ar sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām ieinteresētajām personām;

(a) PROGRESS, kas atbalsta Savienības nodarbinātības un sociālās politikas un tiesību aktu darba apstākļu jomā attīstību, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu un veicina uz pierādījumiem balstītu politikas veidošanu un inovāciju partnerībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām ieinteresētajām personām;

Pamatojums

Stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai jābalstās uz visiem pārvaldes līmeņiem, kas par to atbild.

 

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) „Mikrofinansēšana un sociālā uzņēmējdarbība”, kas atvieglo piekļuvi finansējumam sociālajiem uzņēmumiem un uzņēmējiem, jo īpaši tiem, kuri atrodas vistālāk no darba tirgus.

c) „Mikrofinansēšana un sociālā uzņēmējdarbība”, kas atvieglo piekļuvi finansējumam sociālajiem uzņēmumiem un uzņēmējiem, jo īpaši tiem, kuri atrodas vistālāk no darba tirgus, kā arī jauniešiem.

 

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) nostiprināt Savienības un dalībvalstu galveno politikas veidotāju un citu ieinteresēto personu atbildību par Savienības mērķiem nodarbinātības, sociālajā un darba apstākļu jomā, lai īstenotu konkrētas un saskaņotas darbības gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī;

a) nostiprināt Savienības, dalībvalstu, reģionālo un vietējo galveno politikas veidotāju un citu ieinteresēto personu atbildību par Savienības mērķiem nodarbinātības, sociālajā un darba apstākļu jomā, lai īstenotu konkrētas un saskaņotas darbības gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī, tādējādi vairojot sabiedrības un ieinteresēto pušu vispārēju uzticēšanos;

Pamatojums

Stratēģijas „Eiropa 202” mērķu sasniegšanai jābalstās uz visiem pārvaldes līmeņiem, kas par to atbild. Tāpēc ir jāpastiprina vietējo pašvaldību spēja atbalstīt ES politikas īstenošanu savstarpējas zināšanu apguves, pierādījumu sniegšanas un kapacitātes nostiprināšanas ceļā.

 

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) veicināt darbinieku ģeogrāfisko mobilitāti un palielināt nodarbinātības iespējas, veidojot atvērtus un visiem pieejamus Savienības darba tirgus;

d) veicināt darbinieku ģeogrāfisko mobilitāti un palielināt nodarbinātības iespējas, veidojot atvērtus, taisnīgus, kvalitatīvus un visiem pieejamus Savienības darba tirgus, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem, kuriem ir lielas grūtības atrast darbu;

 

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba) programmas pasākumus īpaši vērst uz jauniešiem, kurus krīze ir skārusi smagāk, un personām, kas ilgstoši meklē darbu.

 

 

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – 1. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) novērtējumi un ietekmes novērtējumi;

c) novērtējumi, tostarp jo īpaši kvantitatīvi un kvalitatīvi ietekmes novērtējumi;

 

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

da) attiecībā uz vismazākaizsargātām grupām īstenotās politikas ietekmes uzraudzība;

 

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – 1. punkts – db apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

db) īstenotās politikas ietekmes uzraudzība attiecībā uz darba apstākļu uzlabošanu;

 

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – 3. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) kapacitātes nostiprināšanu dalībvalstu pārvaldes iestādēs, kā arī dalībvalstu un mikrokredītu nodrošinātāju iestāžu ieceltajos īpašajos dienestos, kas atbildīgi par ģeogrāfiskās mobilitātes veicināšanu;

b) kapacitātes nostiprināšanu reģionālajās, vietējās un dalībvalstu pārvaldes iestādēs, kā arī dalībvalstu un mikrokredītu nodrošinātāju iestāžu ieceltajos īpašajos dienestos, kas atbildīgi par ģeogrāfiskās mobilitātes veicināšanu;

Pamatojums

Kapacitātes nostiprināšana ir nepieciešama, lai vietējām un reģionālajām iestādēm palīdzētu risināt nabadzības un sociālās atstumtības problēmu. Tā ļauj izmēģināt jaunas pieejas, mācīties no līdzbiedriem un apmainīties ar pieredzi.

 

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – 3. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) dalībvalstu ierēdņu darba grupu organizēšanu Savienības tiesību aktu īstenošanas uzraudzībai;

c) dalībvalstu, reģionālo un vietējo iestāžu ierēdņu darba grupu organizēšanu Savienības tiesību aktu īstenošanas uzraudzībai;

Pamatojums

No pieredzes apmaiņas starp valsts pārvaldes iestādēm labumu vajadzētu gūt visiem pārvaldes līmeņiem, jo daudzas valsts politikas jomas ir kopīgas un tās nav vienīgi valsts pārvaldes iestāžu kompetencē.

 

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – 3. punkts – f apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f) personāla apmaiņu starp dalībvalstu varas iestādēm.

f) personāla apmaiņu starp reģionālajām, vietējām un dalībvalstu varasiestādēm.

Pamatojums

Veicot ES tiesību aktu īstenošanas uzraudzību, jāņem vērā arī reģionālais un vietējais konteksts, tāpēc jāiesaista arī reģionālo un vietējo pašvaldību pārstāvji.

 

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

6. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Pasākumi personu mobilitātes veicināšanai Savienībā, jo īpaši daudzvalodu digitālās platformas izveide, kas nepieciešama brīvo darbvietu un pieteikumu noskaidrošanai, un mērķtiecīgas mobilitātes shēmas, lai aizpildītu brīvās darbvietas tur, kur darba tirgū ir konstatētas nepilnības, un/vai palīdzētu īpašām darbinieku grupām, piemēram, jauniem cilvēkiem.

4. Pasākumi strādājošo mobilitātes veicināšanai Savienībā, jo īpaši daudzvalodu digitālās platformas izveide, kas nepieciešama darba piedāvājumu un pieprasījumu apkopošanai, un mērķtiecīgas mobilitātes shēmas, lai aizpildītu brīvās darbvietas tur, kur darba tirgū ir konstatētas nepilnības, un palīdzētu īpašām darbinieku grupām, piemēram, jauniem un veciem cilvēkiem.

 

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

7. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programmas atļautos pasākumus var īstenot kopā ar citiem Savienības instrumentiem ar noteikumu, ka šie pasākumi atbilst gan programmas, gan attiecīgā instrumenta mērķiem.

Programmas atļautos pasākumus var īstenot kopā ar citiem Savienības instrumentiem, jo īpaši finanšu, ar noteikumu, ka šie pasākumi atbilst gan programmas, gan attiecīgā instrumenta mērķiem. Šajā sakarā pienācīga uzmanība tiek veltīta sinerģijām ar Savienības struktūrfondiem un sevišķi programmas papildināmībai ar Eiropas Sociālo fondu, jo īpaši tādēļ, lai sasniegtu iekļaujošas izaugsmes un nabadzības izskaušanas mērķi.

 

 

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina to, ka saskaņā ar programmu īstenotās darbības atbilst citām Eiropas Savienības darbībām un tās papildina, jo īpaši tas attiecas uz darbībām saistībā ar Eiropas Sociālo fondu (ESF) un tādās jomās kā sociālais dialogs, tiesiskums un pamattiesības, izglītība, profesionālā apmācība un jaunatnes politika, pētniecība un inovācija, uzņēmējdarbība, veselība, paplašināšanās un ārējās attiecības, kā arī vispārējā ekonomiskā politika.

1. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un atbilstoši partnerības principam nodrošina to, ka saskaņā ar programmu īstenotās darbības atbilst citām Eiropas Savienības darbībām un tās papildina, jo īpaši tas attiecas uz darbībām saistībā ar kohēzijas politikas fondiem, it sevišķi Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), tādās jomās kā sociālais dialogs, tiesiskums un pamattiesības, izglītība, profesionālā apmācība un jaunatnes politika, pētniecība un inovācija, uzņēmējdarbība, veselība, paplašināšanās un ārējās attiecības, kā arī vispārējā ekonomiskā politika.

 

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Programmas atbalstītajos pasākumos jāievēro Savienības un valstu tiesību akti, tostarp noteikumi par valsts atbalstu.

2. Programmas atbalstītajos pasākumos ievēro Savienības un valstu tiesību aktus, tostarp noteikumus par valsts atbalstu, un SDO konvencijas.

 

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

8. pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Konsekvenci un papildināmību nodrošina, programmas īstenošanā cieši iesaistot arī vietējās un reģionālās iestādes.

 

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Saskaņā ar programmu īstenoto darbību rezultāti tiek piemērotā veidā paziņoti un izplatīti, lai iespējami palielinātu to ietekmi, ilgtspēju un Savienības pievienoto vērtību.

1. Saskaņā ar programmu īstenoto darbību rezultāti tiek piemērotā veidā paziņoti un izplatīti visām ieinteresētajām pusēm, lai maksimāli palielinātu to ietekmi, ilgtspēju un Savienības pievienoto vērtību.

 

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) veicināt efektīvu un iekļaujošu informācijas izplatīšanu, abpusēju zināšanu apguvi un dialogu par Savienības nodarbinātības un sociālo politiku un darba apstākļu tiesību aktiem Savienības, dalībvalstu un starptautiskā līmenī, lai palīdzētu dalībvalstīm un citām programmā iesaistītajām valstīm politikas izveidē un Savienības tiesību aktu īstenošanā;

b) veicināt efektīvu un iekļaujošu informācijas izplatīšanu, abpusēju zināšanu apguvi un dialogu par Savienības nodarbinātības un sociālo politiku un darba apstākļu tiesību aktiem Savienības, dalībvalstu, reģionālā, vietējā un starptautiskā līmenī, lai palīdzētu dalībvalstīm un citām programmā iesaistītajām valstīm politikas izveidē un Savienības tiesību aktu īstenošanā;

 

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) sniegt finansiālu atbalstu Savienības un dalībvalstu organizācijām, lai palielinātu to kapacitāti Savienības nodarbinātības un sociālās politikas un darba apstākļu tiesību aktu īstenošanas izstrādei, veicināšanai un atbalstam.

d) sniegt finansiālu atbalstu Savienības, dalībvalstu, reģionālajām un vietējām organizācijām, lai palielinātu to kapacitāti Savienības nodarbinātības un sociālās politikas un darba apstākļu tiesību aktu īstenošanas izstrādei, veicināšanai un atbalstam.

 

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) nevalstiskās organizācijas, un jo īpaši Savienības līmenī dibinātas organizācijas;

e) nevalstiskās organizācijas, tostarp dalībvalstu un Savienības līmenī dibinātas organizācijas;

 

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) nodrošināt, lai informācija par darba piedāvājumiem, pieteikumiem un cita atbilstīgā informācija būtu pārredzama potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem un darba devējiem; to panāk ar minētās informācijas apmaiņu un izplatīšanu starpvalstu, starpreģionu un pārrobežu līmenī, lietojot standartizētas sadarbspējas formas;

a) nodrošināt, lai informācija par darba piedāvājumiem, pieteikumiem un cita atbilstīgā informācija būtu pārredzama potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem un darba devējiem; to panāk, identificējot un pastāvīgi apkopojot informāciju par jaunām darba iespējām Eiropas līmenī publiskajā vai privātajā sektorā, veicinot šīs informācijas apmaiņu un izplatīšanu transnacionālā, starpreģionu un pārrobežu līmenī, lietojot standartizētas sadarbspējas formas; EURES tīklam jākļūst par patiesu Eiropas pilsoņu ģeogrāfiskās mobilitātes portālu;

 

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. daļa – 1. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Palielināt mikrofinansējuma pieejamību un saņemšanas iespējas:

1. Līdz minimumam samazināt administratīvos šķēršļus un apgrūtinājumus, lai palielinātu mikrofinansējuma pieejamību un saņemšanas iespējas:

 

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) personām, kuras ir zaudējušas darbu vai kurām draud darba zaudēšana, vai kurām ir grūtības iekļauties vai no jauna iekļauties darba tirgū; personām, kurām draud sociālā atstumtība, un neaizsargātām personām, kuras atrodas neizdevīgā stāvoklī attiecībā uz piekļuvi parastajam kredītu tirgum un kuras vēlas nodibināt vai pilnveidot savus mikrouzņēmumus;

a) personām, kuras ir zaudējušas darbu vai kurām ir grūtības iekļauties vai atgriezties darba tirgū, jauniešiem, kā arī personām, kurām draud sociālā atstumtība, un mazaizsargātām personām, kuras atrodas neizdevīgā stāvoklī attiecībā uz piekļuvi parastajam kredītu tirgum un kuras vēlas nodibināt vai pilnveidot savus mikrouzņēmumus, tostarp pašnodarbinātām personām bez jebkādas diskriminācijas vecuma dēļ;

 

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

22. pants – 1.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Lai nodrošinātu papildināmību, šīs darbības tiks cieši saskaņotas ar kohēzijas politikas ietvaros veiktajām.

 

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

23. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Publiskās un privātās organizācijas, kuras veic 1. punkta a) apakšpunktā minētās darbības, ievēro augstus standartus attiecībā uz pārvaldību, vadību un patērētāju aizsardzību atbilstīgi principiem Eiropas Ētikas kodeksā mikrokredītu nodrošināšanai un cenšas novērst fizisku personu un uzņēmumu nonākšanu pārmērīgās parādsaistībās.

3. Publiskās un privātās organizācijas, kuras veic 1. punkta a) apakšpunktā minētās darbības, ievēro augstus standartus attiecībā uz pārvaldību, vadību un patērētāju aizsardzību atbilstīgi principiem Eiropas Ētikas kodeksā mikrokredītu nodrošināšanai un cenšas novērst fizisku personu un uzņēmumu nonākšanu pārmērīgās parādsaistībās, ko izraisa aizdevumu piešķiršana ar ļoti augstām procentu likmēm un tādiem noteikumiem, kas var izraisīt maksātnespēju.

 

PROCEDŪRA

Virsraksts

ES sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programma

Atsauces

COM(2011)0609 – C7-0318/2011 – 2011/0270(COD)

Atbildīgā komiteja

  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

25.10.2011

 

 

 

Atzinumu sniedza

  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

REGI

25.10.2011

Atzinumu sagatavoja

  Iecelšanas datums

Tomasz Piotr Poręba

23.11.2011

Izskatīšana komitejā

26.4.2012

 

 

 

Pieņemšanas datums

29.5.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

39

0

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

François Alfonsi, Luís Paulo Alves, Jean-Paul Besset, Victor Boştinaru, Alain Cadec, Nikos Chrysogelos, Tamás Deutsch, Rosa Estaràs Ferragut, Danuta Maria Hübner, Vincenzo Iovine, María Irigoyen Pérez, Seán Kelly, Mojca Kleva, Constanze Angela Krehl, Petru Constantin Luhan, Ramona Nicole Mănescu, Vladimír Maňka, Riikka Manner, Iosif Matula, Erminia Mazzoni, Ana Miranda, Jens Nilsson, Jan Olbrycht, Wojciech Michał Olejniczak, Markus Pieper, Tomasz Piotr Poręba, Monika Smolková, Ewald Stadler, Georgios Stavrakakis, Nuno Teixeira, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák, Kerstin Westphal, Hermann Winkler, Joachim Zeller, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ivars Godmanis, Lena Kolarska-Bobińska, Ivari Padar, László Surján, Giommaria Uggias

 

4.6.2012

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu

( COM(2011)0609 – C7‑0318/2011 – 2011/0270(COD) )

Atzinumu sagatavoja: Barbara Matera

 

 

 

GROZĪJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 148. panta 4. punktu Padome 2010. gada 21. oktobrī pieņēma nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kuras veido stratēģijas „Eiropa 2020” integrētās pamatnostādnes kopā ar dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispusīgajām pamatnostādnēm, kas ir pieņemtas saskaņā ar Līguma 121. pantu. Programmai būtu jāveicina stratēģijas „Eiropa 2020” integrēto pamatnostādņu, jo īpaši 7., 8. un 10. pamatnostādnes, piemērošana, vienlaikus atbalstot pamatiniciatīvu īstenošanu un īpašu uzmanību pievēršot tādām pamatiniciatīvām kā „Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību”, „Jaunu prasmju un darbavietu programma” un „Jaunatne kustībā”.

(3) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 148. panta 4. punktu Padome 2010. gada 21. oktobrī pieņēma nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kuras veido stratēģijas „Eiropa 2020” integrētās pamatnostādnes kopā ar dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispusīgajām pamatnostādnēm, kas ir pieņemtas saskaņā ar Līguma 121. pantu. Programmai būtu jāveicina stratēģijas „Eiropa 2020” integrēto pamatnostādņu, jo īpaši 7., 8. un 10. pamatnostādnes, piemērošana, vienlaikus atbalstot pamatiniciatīvu īstenošanu un īpašu uzmanību pievēršot tādām pamatiniciatīvām kā „Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību”, „Jaunu prasmju un darbavietu programma”, „Eiropas Dzimumu līdztiesības stratēģija 2010.–2015. gadam” un „Jaunatne kustībā”.

 

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a) Saskaņā ar Eiropas Dzimumu līdztiesības stratēģiju 2010.–2015. gadam Savienībai būtu labāk jāizmanto sieviešu potenciāls, tādējādi veicinot Savienības kopējo ekonomisko un sociālo mērķu sasniegšanu, iesaistot vairāk sieviešu darba tirgū un labas kvalitātes nodarbinātībā. Vēl arvien salīdzinoši zems nodarbinātības līmenis ir jo īpaši starp gados vecākām sievietēm, vientuļajiem vecākiem, sievietēm invalīdēm, migrantēm un mazākumtautību sievietēm, un tāpēc vēl nenovērstās dzimumu atšķirības jāsamazina gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā ziņā. Komisijas nesen iesniegtie ziņojumi par atbilstību Pamattiesību hartai, kā arī Pasaules Bankas un Apvienoto Nāciju Organizācijas pētījumi par pārvaldību un ilgtspēju liecina, ka sieviešu iekļaušana darba tirgū un jo īpaši līdztiesība politisko lēmumu pieņemšanā veicina pārredzamību un līdzdalību, kā arī samazina korupciju. Tādējādi sieviešu līdzdalība uzņēmumos un lēmumu pieņemšanā ekonomikas un uzņēmējdarbības jomā ir pierādīts faktors konkurētspējas, produktivitātes un inovāciju uzlabošanā.

 

 

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” programmā būtu jāpiemēro saskaņota pieeja, lai veicinātu nodarbinātību un novērstu sociālo atstumtību un nabadzību. Programmas īstenošana būtu jāracionalizē un jāvienkāršo, it sevišķi ar kopēju noteikumu kopumu, kas cita starpā ietver vispārējus mērķus, darbību tipoloģiju, uzraudzības un novērtēšanas pasākumus. Programmā arī būtu jākoncentrē uzmanība uz lieliem projektiem, kam ir nepārprotama pievienotā vērtība Eiropas Savienībai, lai sasniegtu kritisko masu un samazinātu administratīvo slogu gan atbalsta saņēmējiem, gan Komisijai. Turklāt aktīvāk būtu jāizmanto vienkāršotas izmaksu iespējas (vienreizēji maksājumi un vienotas likmes finansējums), it sevišķi mobilitātes shēmu īstenošanā. Programmai vajadzētu būt vienas pieturas aģentūrai mikrofinansējuma nodrošinātājām iestādēm, nodrošinot finansējumu mikrokredītiem, kapacitātes nostiprināšanai un tehniskajai palīdzībai. Visbeidzot, programmai būtu jānodrošina budžeta elastība, izveidojot rezervi, ko piešķirs reizi gadā, lai nodrošinātu politikas prioritātes.

(5) Programmā būtu jāpiemēro saskaņota pieeja, lai veicinātu nodarbinātību un novērstu sociālo atstumtību un nabadzību, vienlaikus ņemot vērā dzimumu līdztiesības mērķi un integrēto pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai. Programmas īstenošana būtu jāracionalizē un jāvienkāršo, it sevišķi ar kopēju noteikumu kopumu, kas cita starpā ietver vispārējus mērķus, darbību tipoloģiju, uzraudzības un novērtēšanas pasākumus. Programmā arī būtu jākoncentrē uzmanība uz lieliem projektiem, kam ir nepārprotama pievienotā vērtība Eiropas Savienībai, lai sasniegtu kritisko masu un samazinātu administratīvo slogu gan atbalsta saņēmējiem, gan Komisijai. Turklāt aktīvāk būtu jāizmanto vienkāršotas izmaksu iespējas (vienreizēji maksājumi un vienotas likmes finansējums), it sevišķi mobilitātes shēmu īstenošanā. Programmai vajadzētu būt vienas pieturas aģentūrai mikrofinansējuma nodrošinātājām iestādēm, nodrošinot finansējumu mikrokredītiem, kapacitātes nostiprināšanai un tehniskajai palīdzībai. Visbeidzot, programmai būtu jānodrošina budžeta elastība, izveidojot rezervi, ko piešķirs reizi gadā, lai nodrošinātu politikas prioritātes.

 

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Savienības sociālās politikas galvenā iezīme ir spēja nodrošināt to, lai Savienībā darbotos standartu minimums un pastāvīgi uzlabotos darba apstākļi. Savienībai ir jāizpilda svarīgs uzdevums, gan nodrošinot atbilstoši lietpratīga regulējuma principiem pielāgota tiesiskā regulējuma pieņemšanu jauniem darba organizācijas modeļiem un jauniem apdraudējumiem drošībai un veselības aizsardzībai darbā, gan finansējot pasākumus Savienības darba ņēmēju tiesību aizsardzības likumu izpildes uzlabošanai.

(8) Savienības sociālās politikas galvenā iezīme ir spēja nodrošināt to, lai Savienībā darbotos standartu minimums un pastāvīgi uzlabotos darba apstākļi. Savienībai ir jāizpilda svarīgs uzdevums, gan nodrošinot atbilstoši lietpratīga regulējuma principiem pielāgota tiesiskā regulējuma pieņemšanu jauniem darba organizācijas modeļiem un jauniem apdraudējumiem drošībai un veselības aizsardzībai darbā, gan finansējot pasākumus Savienības darba ņēmēju tiesību aizsardzības likumu izpildes uzlabošanai, ņemot vērā nepieciešamību gan vīriešiem, gan sievietēm apvienot profesionālo un privāto dzīvi.

 

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a) Programmā būtu jāņem vērā, ka darba apstākļu uzlabošana paredz arī elastīgākas darba stundas un nodarbinātības veidus, ģimenes dzīvi atbalstošu pakalpojumu radīšanu, atvaļinājumu nosacījumu uzlabošanu un citus mehānismus strādājošu vecāku atbalstam.

 

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Viens no galvenajiem šķēršļiem uzņēmuma dibināšanai ir kredīta nepieejamība, jo īpaši cilvēkiem, kuri atrodas vistālāk no darba tirgus. Savienības un dalībvalstu centieni šajā jomā ir jāpaplašina, lai palielinātu mikrofinansējuma pieplūdi un izpildītu to cilvēku prasības, kuriem šāds finansējums ir visvairāk vajadzīgs, it sevišķi bezdarbniekiem un neaizsargātiem cilvēkiem, kuri vēlas dibināt vai pilnveidot mikrouzņēmumus (arī kā pašnodarbinātie), bet kuriem nav pieejams kredīts. Tāpēc Eiropas Parlaments un Padome 2010. gadā vispirms izveidoja mikrofinansēšanas instrumentu.

(14) Viens no galvenajiem šķēršļiem uzņēmuma dibināšanai ir kredīta nepieejamība, jo īpaši cilvēkiem, kuri atrodas vistālāk no darba tirgus. Savienības un dalībvalstu centieni šajā jomā ir jāpaplašina, lai palielinātu mikrofinansējuma pieplūdi un izpildītu to cilvēku prasības, kuriem šāds finansējums ir visvairāk vajadzīgs, it sevišķi bezdarbniekiem un neaizsargātiem cilvēkiem, kuri vēlas dibināt vai pilnveidot mikrouzņēmumus (arī kā pašnodarbinātie), bet kuriem nav pieejams kredīts, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu uzņēmējdarbības veicināšanai, jo Savienībā tikai 1 no 10 sievietēm ir uzņēmēja, savukārt 1 no 4 vīriešiem ir uzņēmējs. Šajā sakarībā sieviešu uzņēmējdarbība, kas kļūtu iespējama, pateicoties vienkāršākai piekļuvei mikrokredītiem, izmantojot finansēšanas iespējas, piemēram, Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instrumentu, varētu būtiski veicināt stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktā 75 % sieviešu nodarbinātības mērķa sasniegšanu. Tāpēc Eiropas Parlaments un Padome 2010. gadā vispirms izveidoja mikrofinansēšanas instrumentu.

 

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Saskaņā ar Komisijas paziņojumu „Eiropas iniciatīva mikrokredīta attīstībai”, lai palielinātu mikrofinansējuma pieejamību Savienības jaunajā mikrofinansēšanas tirgū, ir jāpalielina mikrofinansējuma nodrošinātāju iestāžu kapacitāte, un jo īpaši to mikrofinansējuma nodrošinātāju kapacitāte, kuri nav bankas.

(15) Saskaņā ar Komisijas paziņojumu „Eiropas iniciatīva mikrokredīta attīstībai” un Komisijas ziņojumu „Atbalsts sievietēm novatorēm un uzņēmējām”1, lai palielinātu mikrofinansējuma pieejamību Savienības jaunajā mikrofinansēšanas tirgū, ir jāpalielina mikrofinansējuma nodrošinātāju iestāžu kapacitāte, un jo īpaši to mikrofinansējuma nodrošinātāju kapacitāte, kuri nav bankas.

 

_____________

 

1 Eiropas Komisijas Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāts, 2008. gada 25. jūlijs.

 

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Saskaņā ar Līguma 8. un 10. pantu programmai visās tās darbībās būtu jāatbalsta dzimumu līdztiesība un diskriminācijas aizliegums. Lai spriestu par to, kādā veidā programmas darbības risina dzimumu līdztiesības un diskriminācijas aizlieguma jautājumus, būtu jāveic regulāra uzraudzība un novērtēšana.

(18) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. un 10. pantu Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka dzimumu līdztiesība un diskriminācijas aizliegums palīdz veicināt vīriešu un sieviešu līdztiesību visās programmas jomās un darbībās un ka ir ņemts vērā arī Eiropas Dzimumu līdztiesības pakts (2011.–2020. gadam). Lai spriestu par to, kādā veidā programmas darbības risina dzimumu līdztiesības un diskriminācijas aizlieguma jautājumus, būtu jāveic regulāra uzraudzība un novērtēšana. Dzimumu līdztiesības principa efektīvai piemērošanai jāparedz datu un rādītāju apkopošana, ņemot vērā dzimumu, un uz dzimumu līdztiesību vērsti mērķi un kritēriji.

 

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a) Kopienas Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmas PROGRESS dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas sadaļas ir iekļautas programmā „Tiesības un pilsonība”. Taču visās Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmas darbībās būtu jācenšas uzlabot sieviešu darbaspēka dalību un darba apstākļus, kā arī veicināt labāku profesionālās un privātās dzīves līdzsvaru.

 

 

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ar šo regulu izveido Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu (turpmāk — programma), kuras mērķis ir veicināt stratēģijas „Eiropa 2020”, tās galveno mērķu un integrēto pamatnostādņu īstenošanu, sniedzot finansiālu atbalstu Eiropas Savienības mērķiem, lai veicinātu augstu nodarbinātības līmeni, nodrošinātu atbilstīgu sociālo aizsardzību, novērstu sociālo atstumtību un nabadzību, kā arī uzlabotu darba apstākļus.

1. Ar šo regulu izveido Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu (turpmāk — programma), kuras mērķis ir veicināt stratēģijas „Eiropa 2020”, tās galveno mērķu un integrēto pamatnostādņu īstenošanu, sniedzot finansiālu atbalstu Eiropas Savienības mērķiem, lai veicinātu augstu nodarbinātības līmeni, nodrošinātu atbilstīgu sociālo aizsardzību, novērstu sociālo atstumtību un nabadzību, uzlabotu darba apstākļus un veicinātu labāku profesionālās un privātās dzīves līdzsvaru, tomēr vienmēr paturot prātā dzimumu līdztiesības mērķi un integrēto pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai.

 

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) nostiprināt Savienības un dalībvalstu galveno politikas veidotāju un citu ieinteresēto personu atbildību par Savienības mērķiem nodarbinātības, sociālajā un darba apstākļu jomā, lai īstenotu konkrētas un saskaņotas darbības gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī;

(a) popularizēt stratēģijas Savienības un dalībvalstu galveno politikas veidotāju un citu ieinteresēto personu vidū, lai palielinātu nodarbinātību un aizsargātu sociālās un darba tiesības, vienlaikus vienmēr ņemot vērā dzimumu līdztiesības mērķi un integrēto pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, lai īstenotu konkrētas un saskaņotas darbības gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī;

 

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(da) veicināt tādas darba vietas, kuras sniedz darba ņēmējiem dažādas iespējas veiksmīgi līdzsvarot profesionālo un privāto dzīvi;

 

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) atbalstīt nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, palielinot mikrofinansējuma pieejamību un iespējas to saņemt neaizsargātām iedzīvotāju grupām un mikrouzņēmumiem, kā arī uzlabojot sociālo uzņēmumu piekļuvi finansējumam.

(e) atbalstīt nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, palielinot mikrofinansējuma pieejamību un iespējas to saņemt neaizsargātām iedzīvotāju grupām un mikrouzņēmumiem, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu uzņēmējdarbības veicināšanai, kā arī uzlabojot sociālo uzņēmumu piekļuvi finansējumam.

 

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) veicināt līdztiesību starp sievietēm un vīriešiem un apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ;

(a) veicināt līdztiesību starp sievietēm un vīriešiem. Šajā sakarībā piemēro Eiropas Dzimumu līdztiesības stratēģijā 2010.–2015. gadam ietvertos mērķus, jo īpaši attiecībā uz sieviešu ekonomiskās neatkarības veicināšanu, sekmējot pašnodarbinātību un sieviešu uzņēmējdarbības uzsākšanu; veicina profesionālās un privātās dzīves apvienošanas iespējas, īpašu uzmanību pievēršot līdztiesībai lēmumu pieņemšanā politiskos un ar uzņēmējdarbību saistītos jautājumos. Šie ir lietderīgi un konkrēti veidi, kā cīnīties pret dzimumu diskrimināciju, un tos papildina ar pasākumiem, lai apkarotu diskrimināciju rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Ir jāveicina integrēta rīcība, lai tādējādi efektīvi mazinātu nabadzību Savienībā, jo īpaši mazāk aizsargāto cilvēku, piemēram, sieviešu, it īpaši konkrētu sieviešu kategoriju, vidū. Šajā nolūkā nabadzības problēma ir jārisina, veicinot inovatīvus pasākumus visos līmeņos, sekmējot ieguldījumus sociālajā infrastruktūrā un uzlabojot labas prakses apmaiņu;

 

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

5. pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Piešķirot finansējumu, vajadzības gadījumā jāņem vērā līdztiesības aspekts.

 

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

5. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Finansējums programmām un darbībām, kas veicina sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesību, ir svarīgs faktors, lai nodrošinātu, ka Savienības programmās atspoguļojas Līgumā paredzētas Savienības saistības attiecībā uz sieviešu un vīriešu līdztiesību, tāpēc Savienībai, Komisijai un dalībvalstīm ir jāpārliecinās, ka dzimuma jautājuma iekļaušana budžetā, analīze un ietekme ir rūpīgi ņemta vērā visos procedūras posmos, tostarp projektos, noteikšanā, ieviešanā, uzraudzībā un vērtēšanā.

 

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) datu un statistikas vākšana, kā arī kopīgas metodikas, klasifikācijas, rādītāju un salīdzinošo rādītāju izveide;

(a) datu un statistikas vākšana, kā arī kopīgas metodikas, klasifikācijas, rādītāju un salīdzinošo rādītāju izveide, vajadzības gadījumā sadalot datus atbilstīgi dzimuma un vecuma grupām;

 

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

6. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Pasākumi personu mobilitātes veicināšanai Savienībā, jo īpaši daudzvalodu digitālās platformas izveide, kas nepieciešama brīvo darbvietu un pieteikumu noskaidrošanai, un mērķtiecīgas mobilitātes shēmas, lai aizpildītu brīvās darbvietas tur, kur darba tirgū ir konstatētas nepilnības, un/vai palīdzētu īpašām darbinieku grupām, piemēram, jauniem cilvēkiem.

4. Pasākumi personu mobilitātes veicināšanai Savienībā, jo īpaši daudzvalodu digitālās platformas izveide, kas nepieciešama brīvo darbvietu un pieteikumu noskaidrošanai, un mērķtiecīgas mobilitātes shēmas, lai aizpildītu brīvās darbvietas tur, kur darba tirgū ir konstatētas nepilnības, un/vai palīdzētu īpašām darba ņēmēju grupām, piemēram, jauniem cilvēkiem, vientuļiem vecākiem, kā arī vīriešiem un sievietēm, kas aprūpes pienākumu dēļ veic nepilnas slodzes darbu.

 

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina to, ka saskaņā ar programmu īstenotās darbības atbilst citām Eiropas Savienības darbībām un tās papildina, jo īpaši tas attiecas uz darbībām saistībā ar Eiropas Sociālo fondu (ESF) un tādās jomās kā sociālais dialogs, tiesiskums un pamattiesības, izglītība, profesionālā apmācība un jaunatnes politika, pētniecība un inovācija, uzņēmējdarbība, veselība, paplašināšanās un ārējās attiecības, kā arī vispārējā ekonomiskā politika.

1. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina to, ka saskaņā ar programmu īstenotās darbības atbilst citām Eiropas Savienības darbībām un tās papildina, jo īpaši tas attiecas uz darbībām saistībā ar Eiropas Sociālo fondu (ESF) un tādās jomās kā sociālais dialogs, tiesiskums un pamattiesības, izglītība, profesionālā apmācība un jaunatnes politika, pētniecība un inovācija, uzņēmējdarbība, veselība, paplašināšanās un ārējās attiecības, kā arī vispārējā ekonomiskā politika. Ņemot vērā sociālās un nodarbinātības politikas lielo nozīmi dzimumu līdztiesības veicināšanā, Komisijai un dalībvalstīm ir jānodrošina arī tas, lai programmas darbības atbilstu Savienības politikai dzimumu līdztiesības jomā.

 

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

13. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai īstenotu programmas regulāru uzraudzību un veiktu jebkādus tās politisko un finanšu prioritāšu grozījumus, Komisija reizi divos gados sagatavo uzraudzības ziņojumus un nosūta tos Eiropas Parlamentam un Padomei. Šajos ziņojumos iekļauj programmas rezultātus un to, kādā mērā ar programmas darbību palīdzību tiek risināti dzimumu līdztiesības un diskriminācijas aizlieguma jautājumi, tai skaitā arī jautājumi attiecībā uz piekļuvi.

Lai īstenotu programmas regulāru uzraudzību un veiktu jebkādus tās politisko un finanšu prioritāšu grozījumus, Komisija reizi divos gados sagatavo uzraudzības ziņojumus un nosūta tos Eiropas Parlamentam un Padomei. Šajos ziņojumos iekļauj programmas rezultātus un to, kādā mērā visās programmas jomās un darbībās ir ievērots dzimumu līdztiesības princips un integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un kā tiek risināti diskriminācijas aizlieguma jautājumi, tai skaitā arī jautājumi attiecībā uz piekļuvi. Ja iespējams, dati ir jāapkopo, ņemot vērā dzimumu.

 

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

15. pants – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) pilnveidot un izplatīt augstvērtīgas salīdzinošās analītiskās zināšanas, lai nodrošinātu to, ka Savienības nodarbinātības un sociālās politikas un darba apstākļu tiesību akti balstās uz pamatotiem pierādījumiem un atbilst vajadzībām, problēmām un apstākļiem atsevišķās dalībvalstīs un citās programmā iesaistītajās valstīs;

(a) pilnveidot un izplatīt augstvērtīgas salīdzinošās analītiskās zināšanas, kas ir piemērotas arī horizontālās politikas jomu, piemēram, dzimumu līdztiesības veicināšanas, ietekmes novērtēšanai, lai nodrošinātu to, ka Savienības nodarbinātības un sociālās politikas un darba apstākļu tiesību akti balstās uz pamatotiem pierādījumiem un atbilst vajadzībām, problēmām un apstākļiem atsevišķās dalībvalstīs un citās programmā iesaistītajās valstīs;

 

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

15. pants – da apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da) sniegt finansiālu atbalstu Savienības un valstu sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ar dzimumu līdztiesību saistītos projektos un pētījumos nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā.

 

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) Savienības tiesību aktos paredzētās specializētās organizācijas;

(c) Savienības tiesību aktos paredzētās specializētās organizācijas, īpašu uzmanību pievēršot nozaru aģentūrām, kas ir saistītas ar jaunatnes, apmācību vai dzimumu līdztiesības jautājumiem, piemēram, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūrai vai Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtam;

 

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. Komitejas sastāvā tiek nodrošināts dzimumu līdzsvars.

 

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

20. pants – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) pilnveidot darba ņēmēju darbā pieņemšanas un iekārtošanas pakalpojumus, noskaidrojot darba piedāvājumus un pieteikumus Eiropas līmenī; šajā pakalpojumā ir jāiekļauj visi iekārtošanas posmi, proti, no sagatavošanas pieņemšanai darbā līdz palīdzībai pēc iekārtošanas darbā, ar mērķi sekmīgi iekļaut pieteikuma iesniedzēju darba tirgū; šādos pakalpojumos ir jāiekļauj mērķtiecīgas mobilitātes shēmas, lai aizpildītu brīvās darbvietas tur, kur ir konstatētas nepilnības darba tirgū, un/vai palīdzētu atsevišķām darbinieku grupām, piemēram, jauniem cilvēkiem.

(b) pilnveidot darba ņēmēju darbā pieņemšanas un iekārtošanas pakalpojumus, noskaidrojot darba piedāvājumus un pieteikumus Eiropas līmenī; šajā pakalpojumā ir jāiekļauj visi iekārtošanas posmi, proti, no sagatavošanas pieņemšanai darbā līdz palīdzībai pēc iekārtošanas darbā, ar mērķi sekmīgi iekļaut pieteikuma iesniedzēju darba tirgū; šādos pakalpojumos ir jāiekļauj mērķtiecīgas mobilitātes shēmas, lai aizpildītu brīvās darbvietas tur, kur ir konstatētas nepilnības darba tirgū, un/vai palīdzētu atsevišķām darba ņēmēju grupām, piemēram, jauniem cilvēkiem, vientuļiem vecākiem, kā arī sievietēm un vīriešiem, kas aprūpes pienākumu dēļ strādā nepilnu slodzi.

 

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) personām, kuras ir zaudējušas darbu vai kurām draud darba zaudēšana, vai kurām ir grūtības iekļauties vai no jauna iekļauties darba tirgū; personām, kurām draud sociālā atstumtība, un neaizsargātām personām, kuras atrodas neizdevīgā stāvoklī attiecībā uz piekļuvi parastajam kredītu tirgum un kuras vēlas nodibināt vai pilnveidot savus mikrouzņēmumus;

(a) personām, kuras ir zaudējušas darbu vai kurām draud darba zaudēšana, vai kurām ir grūtības iekļauties vai no jauna iekļauties darba tirgū; personām, kurām draud sociālā atstumtība, un neaizsargātām personām, kuras atrodas neizdevīgā stāvoklī attiecībā uz piekļuvi parastajam kredītu tirgum un kuras vēlas nodibināt vai pilnveidot savus mikrouzņēmumus, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu uzņēmējdarbības veicināšanai;

 

 

 

 

PROCEDŪRA

Virsraksts

ES sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programma

Atsauces

COM(2011)0609 – C7-0318/2011 – 2011/0270(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

25.10.2011

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

FEMM

25.10.2011

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Barbara Matera

22.11.2011

Izskatīšana komitejā

23.4.2012

 

 

 

Pieņemšanas datums

30.5.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

0

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Regina Bastos, Andrea Češková, Iratxe García Pérez, Mikael Gustafsson, Mary Honeyball, Lívia Járóka, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Nicole Kiil-Nielsen, Silvana Koch-Mehrin, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Astrid Lulling, Elisabeth Morin-Chartier, Siiri Oviir, Antonyia Parvanova, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Britta Thomsen, Angelika Werthmann, Inês Cristina Zuber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Vilija Blinkevičiūtė, Minodora Cliveti, Ana Miranda, Norica Nicolai, Antigoni Papadopoulou

 

 

 

 

PROCEDŪRA

Virsraksts

ES sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programma

Atsauces

COM(2011)0609 – C7-0318/2011 – 2011/0270(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

6.10.2011

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

25.10.2011

 

 

 

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

25.10.2011

CONT

25.10.2011

ITRE

25.10.2011

REGI

25.10.2011

 

CULT

25.10.2011

FEMM

25.10.2011

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

CULT

23.1.2012

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Jutta Steinruck

27.10.2011

 

 

 

Izskatīšana komitejā

29.2.2012

26.3.2012

31.5.2012

21.6.2012

Pieņemšanas datums

10.7.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

30

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Regina Bastos, Edit Bauer, Heinz K. Becker, Phil Bennion, Pervenche Berès, Vilija Blinkevičiūtė, Philippe Boulland, David Casa, Ole Christensen, Minodora Cliveti, Emer Costello, Frédéric Daerden, Karima Delli, Sari Essayah, Marian Harkin, Nadja Hirsch, Stephen Hughes, Danuta Jazłowiecka, Ádám Kósa, Jean Lambert, Veronica Lope Fontagné, Olle Ludvigsson, Thomas Mann, Csaba Őry, Sylvana Rapti, Elisabeth Schroedter, Jutta Steinruck

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Kinga Göncz, Anthea McIntyre, Antigoni Papadopoulou

Iesniegšanas datums

20.8.2012

 

 

[1] OV C 143, 22.5.2012., 88. lpp.
[2] OV C ... (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).