Sesijas dokuments
30.7.2012
***I
ZIŅOJUMS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido informācijas apmaiņas mehānismu attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas jomā
( COM(2011)0540 – C7‑0235/2011 – 2011/0238(COD) )
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referents: Krišjānis Kariņš
PR_COD_1amCom
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums |
* Apspriežu procedūra *** Piekrišanas procedūra ***I Parastā likumdošanas procedūra (pirmais lasījums) ***II Parastā likumdošanas procedūra (otrais lasījums) ***III Parastā likumdošanas procedūra (trešais lasījums)
(Norādītā procedūra pamatojas uz akta projektā ierosināto juridisko pamatu.) |
Grozījumi akta projektā |
Izmaiņas, kas ar Parlamenta grozījumiem izdarītas akta projektā, ir iezīmētas treknā slīprakstā. Teksts, kas iezīmēts parastā slīprakstā, tehniskajiem dienestiem norāda tās akta projekta daļas, kurās ierosināti labojumi, lai sagatavotu galīgo teksta redakciju (piemēram, nepārprotami kļūdainas teksta daļas vai to izlaidumi kādā no valodām). Šos ierosinātos labojumus apstiprina attiecīgie tehniskie dienesti.
Informācijas bloka, ko ievieto pirms katra grozījuma attiecībā uz spēkā esošu aktu, kuru plānots grozīt ar attiecīgo akta projektu, trešajā un ceturtajā rindā attiecīgi norāda spēkā esošo aktu un tā atbilstīgo teksta vienību. Daļas, kas tiek pārņemtas no tādas spēkā esoša akta teksta vienības, kura netiek grozīta ar attiecīgo akta projektu, bet kuru Parlaments nodomājis grozīt, iezīmē treknrakstā. Iespējamos šādu teksta daļu svītrojumus apzīmē šādi: […].
|
SATURA RĀDĪTĀJS
Lpp.
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS 4
PASKAIDROJUMS 22
Ārlietu komitejaS ATZINUMS 24
Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS 37
PROCEDŪRA 48
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido informācijas apmaiņas mehānismu attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas jomā
( COM(2011)0540 – C7‑0235/2011 – 2011/0238(COD) )
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei ( COM(2011)0540 ),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 194. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0235/2011),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegusi Luksemburgas Deputātu palāta un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 18. janvāra atzinumu[1],
– pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
– ņemot vērā 2012. gada 5. jūnija vēstulē Padomes pārstāvja pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Parlamenta Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, kā arī Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumus ( A7-0264/2012 ),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.
PARLAMENTA GROZĪJUMI[2]*
Komisijas priekšlikumā
---------------------------------------------------------
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMAM,
ar ko izveido informācijas apmaiņas mehānismu attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas jomā
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 194. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[3],
pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru[4]2,
tā kā:
(1) Eiropadome ir aicinājusi dalībvalstis no 2012. gada 1. janvāra informēt Komisiju par visiem saviem jauniem un esošiem divpusējiem enerģētikas nozares nolīgumiem ar trešām valstīm. Komisijai šo informāciju vajadzētu piemērotā veidā darīt pieejamu visām pārējām dalībvalstīm, ņemot vērā sensitīvas komercinformācijas aizsardzības nepieciešamību.
(2) Līguma par Eiropas Savienību ▌ 4. pantā paredzēts, ka dalībvalstis veic visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu no Līgumiem vai Savienības iestāžu aktiem izrietošo pienākumu izpildi. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāizvairās no jebkādas nesaderības starp Savienības tiesību aktiem un starptautiskiem nolīgumiem, kas noslēgti starp dalībvalstīm un trešām valstīm, vai jānovērš šāda nesaderība.
(3) Iekšējā enerģijas tirgus pareizai darbībai ir vajadzīgs, lai enerģijas importu Savienībā pilnībā reglamentētu noteikumi, ar ko izveido iekšējo enerģijas tirgu. Iekšējais enerģijas tirgus, kas nedarbojas pareizi, nostāda Savienību neaizsargātā un neizdevīgā stāvoklī attiecībā uz energoapgādes drošību un mazina tās iespējamo devumu Eiropas patērētājiem un ražotājiem. Augsts pārredzamības līmenis attiecībā uz nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas jomā ļautu Savienībai solidaritātes garā saskaņoti rīkoties, lai nodrošinātu, ka šādi nolīgumi atbilst Savienības tiesību aktiem un efektīvi aizsargā energoapgādi. Šāda pārredzamība arī uzlabotu gan Savienības iekšējo sadarbību ārējās attiecībās enerģētikas jomā, gan to Savienības ilgtermiņa politikas mērķu sasniegšanu, kas saistīti ar enerģētiku, klimatu un energoapgādes drošību.
(4) Tāpēc būtu jāizveido jauns informācijas apmaiņas mehānisms. Tam būtu jāattiecas tikai uz starpvaldību nolīgumiem, kas ietekmē iekšējo enerģijas tirgu vai energoapgādes drošību Savienībā, jo šie divi jautājumi savā starpā ir cieši saistīti. Sākotnējam novērtējumam par to, vai starpvaldību nolīgums vai cits dokuments, uz ko skaidri atsaucas starpvaldību nolīgums, ietekmē iekšējo enerģijas tirgu vai energoapgādes drošību Savienībā, vajadzētu būt dalībvalstu ziņā; šaubu gadījumā dalībvalstij vajadzētu apspriesties ar Komisiju. Nolīgumi, kas vairs nav spēkā vai arī vairs netiek piemēroti, principā neietekmē iekšējo enerģijas tirgu vai energoapgādes drošību Savienībā, tāpēc uz tiem nebūtu jāattiecas šim informācijas apmaiņas mehānismam. Informācijas apmaiņas mehānismam būtu jo īpaši jāietver visi starpvaldību nolīgumi, kuri ietekmē gāzes, naftas vai elektroenerģijas piegādi, ko veic, izmantojot fiksētu infrastruktūru, vai kuri ietekmē Savienībā importētās enerģijas apjomu ▌.
(5) No informācijas apmaiņas mehānisma būtu jāizslēdz starpvaldību nolīgumi, kas pilnībā jāpaziņo Komisijai, pamatojoties uz citiem Savienības aktiem. Tomēr minētajam atbrīvojumam nebūtu jāattiecas uz starpvaldību nolīgumiem ar trešām valstīm, kuri ietekmē gāzes infrastruktūras un gāzes piegādes attīstību un izmantošanu un par kuriem ir jāpaziņo Komisijai saskaņā ar 13. panta 6. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulā (ES) Nr. 994/2010 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem ▌[5]4. Šādi nolīgumi būtu jāpaziņo saskaņā ar šajā lēmumā paredzētajiem noteikumiem. Lai izvairītos no dublēšanās, gadījumos, kad paziņojums iesniegts saskaņā ar šo lēmumu, Regulas (ES) Nr. 994/2010 13. panta 6. punkta a) apakšpunktā noteiktais pienākums būtu jāuzskata par izpildītu.
(6a) Šā lēmuma darbības jomā nebūtu jāietilpst starpvaldību nolīgumiem par jautājumiem, uz kuriem attiecas Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums.
(7) Šis lēmums nerada pienākumus saistībā ar nolīgumiem starp komercstruktūrām ▌. Tomēr tas dalībvalstīm neliedz Komisijai brīvprātīgi paziņot komercnolīgumus, uz kuriem nepārprotami ir atsauce starpvaldību nolīgumos ▌. Turklāt, tā kā ir iespējams, ka komercnolīgumi satur regulatīvus noteikumus, komercsabiedrībām, kuras risina sarunas par komercnolīgumu slēgšanu ar trešo valstu ekonomikas dalībniekiem, vajadzētu būt iespējai lūgt Komisijas norādījumus, lai novērstu iespējamās pretrunas ar Savienības tiesību aktiem.
(8) Dalībvalstīm vajadzētu iesniegt Komisijai visus pastāvošos ▌ starpvaldību nolīgumus neatkarīgi no tā, vai tie ir stājušies spēkā vai tiek provizoriski piemēroti Vīnes konvencijas ▌par starptautisko līgumu tiesībām 25. panta nozīmē, kā arī visus jaunus starpvaldību nolīgumus.
(9) Lielāka pārredzamība saistībā ar turpmākiem starpvaldību nolīgumiem, par kuriem dalībvalstis un trešās valstis apspriedīsies vai apspriežas enerģētikas jomā, varētu sekmēt konsekvenci dalībvalstu pieejā šādiem nolīgumiem, atbilstību Savienības tiesību aktiem un veicināt energoapgādes drošību Savienībā. Tādēļ, dalībvalstīm vajadzētu būt izvēlei paziņot Komisijai par sarunām saistībā ar jaunu starpvaldību nolīgumu noslēgšanu vai grozījumu veikšanu spēkā esošajos starpvaldību nolīgumos. Ja dalībvalstis izvēlas minēto iespēju, Komisija būtu regulāri jāinformē par sarunu gaitu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai aicināt Komisiju piedalīties sarunās kā novērotājai.
Komisijai arī vajadzētu būt iespējai piedalīties kā novērotājai pēc sava lūguma ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts tam piekrīt. Dalībvalstīm arī vajadzētu būt iespējai lūgt Komisijas palīdzību sarunās ar trešām valstīm. Tādā gadījumā Komisijai vajadzētu būt iespējai sniegt padomus par to, kā izvairīties no nesaderības ar Savienības tiesību aktiem, un vērst uzmanību uz Savienības enerģētikas politikas mērķiem un dalībvalstu solidaritātes principu.
(9a) Komisijai būtu jāizvērtē esošo starpvaldību nolīgumu saderība ar Savienības tiesību aktiem. Nesaderības gadījumā dalībvalstīm būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai rastu piemērotu risinājumu atklātās nesaderības novēršanai.
(10) Lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un izvairītos no iespējamām pretrunām ar Savienības tiesību aktiem, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai informēt Komisiju par jaunu starpvaldību nolīgumu ar trešo valsti pirms sarunām vai to laikā. Ja dalībvalsts▌, kas ir panākusi vienošanos par starpvaldību nolīgumu, ir attiecīgi informējusi Komisiju pirms sarunu noslēgšanas un ir iesniegusi tai starpvaldību nolīguma projektu, Komisijai vajadzētu būt iespējai informēt minēto dalībvalsti par savu atzinumu attiecībā uz panāktā nolīguma saderību ar Savienības tiesību aktiem . Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 258. pantu Komisijai ir tiesības uzsākt tiesvedību par pārkāpumu, ja tā uzskata, ka dalībvalsts ir pārkāpusi savus pienākumus saskaņā ar LESD.(11) Visus galīgos, ratificētos starpvaldību nolīgumus, uz kuriem attiecas šis lēmums, būtu jānosūta Komisijai, lai visas pārējās dalībvalstis varētu būt pilnībā informētas.
(12) Komisijai visa saņemtā informācija būtu drošā elektroniskā veidā jādara pieejama visām pārējām dalībvalstīm. Komisijai būtu jāņem vērā dalībvalstu lūgumi uzskatīt iesniegto informāciju ▌par konfidenciālu. Tomēr konfidencialitātes lūgumiem nevajadzētu ierobežot pašas Komisijas piekļuvi konfidenciālai informācijai, jo Komisijai, lai veiktu izvērtējumu, ir vajadzīga vispusīga informācija. Komisijai vajadzētu būt atbildīgai par konfidencialitātes klauzulas piemērošanas garantēšanu. Konfidencialitātes lūgumiem nevajadzētu skart tiesības piekļūt dokumentiem, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem[6].
(12a) Ja dalībvalsts kādu starpvaldību nolīgumu uzskata par konfidenciālu, tai būtu jāsniedz Komisijai tā kopsavilkums, lai par šo kopsavilkumu varētu informēt pārējās dalībvalstis.
(13) Savienības līmenī pastāvīgi apmainoties ar informāciju par starpvaldību nolīgumiem, vajadzētu būt iespējai izstrādāt paraugpraksi. Balstoties uz minēto paraugpraksi, Komisijai, vajadzības gadījumā Savienības ārpolitikas jautājumos sadarbojoties ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), būtu jāizstrādā standarta klauzulas, ko varētu pēc izvēles izmantot starpvaldību nolīgumos starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Šādu standarta klauzulu izmantošanas mērķim vajadzētu būt izvairīties no starpvaldību nolīgumu nesaderības ar Savienības tiesību aktiem, jo īpaši ar konkurences jomas tiesību aktiem un enerģijas iekšējā tirgus noteikumiem, un no nesaderības ar starptautiskiem nolīgumiem, ko noslēgusi Savienība. To izmantošanai vajadzētu būt pēc izvēles, un vajadzētu būt iespējai pielāgot to saturu katram konkrētam gadījumam.
(13a) Ņemot vērā iekšējā enerģijas tirgus pastāvēšanu un Savienības enerģētikas politikas mērķus, dalībvalstīm, risinot sarunas par starpvaldību nolīgumiem enerģētikas jomā, kuri ietekmē Savienības enerģētikas politiku, vajadzētu pienācīgi ņemt vērā minētos mērķus.
(14) Uzlabotām savstarpējām zināšanām par esošiem un jauniem starpvaldību nolīgumiem būtu jādod iespēja labāk koordinēt enerģētikas jautājumus starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un Komisiju. Šādai uzlabotai koordinācijai būtu jādod iespēja dalībvalstīm pilnībā izmantot Savienības politisko un ekonomisko ietekmi un Komisijai — piedāvāt risinājumus apzinātajām problēmām, kas saistītas ar starpvaldību nolīgumiem.
(14a) Komisijai būtu jāsekmē un jāveicina koordinācija starp dalībvalstīm nolūkā uzlabot Savienības kopējo stratēģisko lomu, izmantojot spēcīgu un efektīvu koordinētu pieeju enerģijas ražotājām valstīm, tranzītvalstīm un patēriņa valstīm.
(15) Informācijas apmaiņas mehānisms, tostarp izvērtējumi, kas dalībvalstīm jāveic, to īstenojot, neskar Savienības noteikumu par pārkāpumiem, valsts atbalstu un konkurenci piemērošanu.
▌
(15a) Komisijai būtu jāizvērtē, vai šis lēmums ir pietiekams un efektīvs, lai nodrošinātu starpvaldību nolīgumu saderību ar Savienības tiesību aktiem un augstu koordinācijas līmeni starp dalībvalstīm attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem enerģētikas jomā.
(15b) Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi, proti, informācijas apmaiņu par starpvaldību nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas jomā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šā lēmuma iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Ar šo lēmumu tiek izveidots mehānisms informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm un Komisiju par starpvaldību nolīgumiem enerģētikas jomā, kā noteikts 2. pantā, lai tādā veidā optimizētu iekšējā enerģijas tirgus darbību.
2. Šo lēmumu nepiemēro starpvaldību nolīgumiem, uz kuriem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem pilnībā jau tiek attiecinātas citas konkrētas paziņošanas procedūras. ▌
Neatkarīgi no pirmās daļas šo lēmumu piemēro starpvaldību nolīgumiem, par kuriem jāpaziņo Komisijai, ievērojot Regulas (ES) Nr. 994/2010 13. panta 6. punkta a) apakšpunktu.
2. pants
Definīcijas
Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:
(1) „starpvaldību nolīgums” ir jebkurš juridiski saistošs nolīgums starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm, kurš ietekmē iekšējā enerģijas tirgus darbību vai energoapgādes drošību Savienībā, tomēr, ja šāds juridiski saistošs nolīgums attiecas arī uz citiem jautājumiem, tikai tie noteikumi, kas attiecas uz enerģētiku, tostarp vispārīgi noteikumi, kuri attiecas uz minētajiem ar enerģētiku saistītajiem noteikumiem, ir uzskatāmi par „starpvaldību nolīgumu”;
(2) „spēkā esošs starpvaldību nolīgums” ir starpvaldību nolīgums, kas stājies spēkā vai tiek provizoriski piemērots pirms šā lēmuma stāšanās spēkā.
3. pants
Informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm un Komisiju
1. Dalībvalstis līdz ... iesniedz Komisijai visus esošos starpvaldību nolīgumus, tostarp šo nolīgumu pielikumus un grozījumus. Ja minētajos esošajos nolīgumos ir nepārprotama norāde uz citiem dokumentiem, dalībvalstis iesniedz Komisijai arī šos dokumentus, ciktāl tie satur elementus, kam ir ietekme uz iekšējā enerģijas tirgus darbību un energoapgādes drošību Savienībā. Tomēr minēto pienākumu nepiemēro attiecībā uz nolīgumiem starp komercstruktūrām.
Spēkā esoši ▌starpvaldību nolīgumi, kas līdz šā lēmuma stāšanās spēkā dienai jau ir paziņoti Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 994/2010 13. panta 6. punkta a) apakšpunktu, ir uzskatāmi par iesniegtiem, piemērojot šo punktu, ar noteikumu, ka minētais paziņojums atbilst pirmās daļas prasībām. Līdz ...* dalībvalstis informē Komisiju par to, vai kāda no šādu starpvaldību nolīgumu daļām ir uzskatāma par konfidenciālu un vai sniegto informāciju var darīt zināmu pārējām dalībvalstīm.
Ja, ievērojot šo punktu, dalībvalsts iesniedz Komisijai esošus starpvaldību nolīgumus, uz kuriem arī attiecas Regulas (ES) Nr. 994/2010 13. panta 6. punkta a) apakšpunkts, uzskata, ka tā ir izpildījusi minētajā pantā noteikto paziņošanas pienākumu.
1.a Ja pēc tās pirmā izvērtējuma Komisijai ir šaubas par saskaņā ar 1. punktu iesniegto nolīgumu saderību ar Savienības tiesību aktiem, jo īpaši ar Savienības konkurences tiesībām un tiesību aktiem iekšējā enerģijas tirgus jomā, Komisija deviņu mēnešu laikā pēc tam, kad ir iesniegti minētie nolīgumi, atbilstīgi informē attiecīgās dalībvalstis.
2. Pirms ar trešo valsti tiek sāktas sarunas par starpvaldību nolīgumu vai par esoša starpvaldību nolīguma grozīšanu vai šo sarunu laikā, dalībvalsts var rakstiski informēt Komisiju par sarunu mērķiem un noteikumiem, kuri tajās tiks aplūkoti, un var paziņot Komisijai jebkādu pārējo būtisko informāciju. Ja dalībvalsts sniedz Komisijai šādu paziņojumu par sarunām, attiecīgā dalībvalsts pastāvīgi informē Komisiju par sarunu gaitu.
Attiecīgā dalībvalsts norāda Komisijai, vai šo informāciju, kas sniegta saskaņā ar pirmo daļu, var darīt zināmu visām pārējām dalībvalstīm. Ja attiecīgā dalībvalsts ir norādījusi, ka informāciju var darīt zināmu, Komisija saņemto informāciju dara pieejamu visām dalībvalstīm drošā elektroniskā veidā, izņemot jebkuras informācijas konfidenciālās daļas, kas norādītas saskaņā ar 3.a pantu.
2.a Ja kāda dalībvalsts paziņo Komisijai par sarunām, kā paredzēts 2. punktā, Komisija tai var sniegt padomu par to, kā izvairīties no starpvaldību nolīguma vai grozījuma esošā starpvaldību nolīgumā, par ko tiek risinātas sarunas, nesaderības ar Savienības tiesību aktiem.
3. Pēc starpvaldību nolīguma vai starpvaldību nolīguma grozījumu ratifikācijas attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai starpvaldību nolīgumu vai grozījumus, tostarp jebkurus nolīguma vai grozījuma pielikumus.
Ja starpvaldību nolīgumā vai grozījumā ir nepārprotama norāde uz citiem dokumentiem, dalībvalstis iesniedz arī šos dokumentus, ciktāl tie satur elementus, kam ir ietekme uz iekšējā enerģijas tirgus darbību un energoapgādes drošību Savienībā. Tomēr minēto pienākumu nepiemēro attiecībā uz nolīgumiem starp komercstruktūrām.
4. Neskarot šā panta 5. punktu un 3.a pantu, Komisija dokumentus, ko tā saņēmusi saskaņā ar 1. un 3. punktu, dara pieejamus drošā elektroniskā veidā visām pārējām dalībvalstīm.
5. Ja dalībvalsts saskaņā ar 3.a pantu uzdod Komisijai nedarīt pārējām dalībvalstīm pieejamu esošu starpvaldību nolīgumu, esoša starpvaldību nolīguma grozījumu vai jaunu starpvaldību nolīgumu, tā dara pieejamu iesniegtās informācijas apkopojumu. Minētajā apkopojumā norāda vismaz šādu informāciju par attiecīgo nolīgumu vai grozījumu:
a) priekšmets;
b) mērķis un darbības joma;
c) ilgums;
d) līgumslēdzējas puses; un
e) informācija par galvenajiem elementiem.
Komisija apkopojumus elektroniskā veidā dara pieejamus visām pārējām dalībvalstīm.
3.a pants
Konfidencialitāte
1. Dalībvalsts, sniedzot Komisijai informāciju saskaņā ar šā lēmuma 3. panta 1.līdz 4. punktu, var norādīt, vai kāda informācijas daļa, vai nu komercinformācija, vai cita informācija, kuras izpaušana varētu radīt kaitējumu iesaistītajām pusēm, ir uzskatāma par konfidenciālu un vai sniegto informāciju var darīt zināmu pārējām dalībvalstīm. Komisija ievēro minētās norādes.
2. Konfidencialitātes lūgumi saskaņā ar šo pantu neierobežo pašas Komisijas piekļuvi konfidenciālajai informācijai. Komisija nodrošina, ka piekļuve konfidenciālai informācijai tiek piešķirta stingri ierobežotam to Komisijas dienestu lokam, kuriem piekļuve šai informācijai ir pilnīgi nepieciešama.
4. pants
Komisijas palīdzība
Ja dalībvalsts, ievērojot 3. panta 2. punktu, paziņo Komisijai par sarunām▌, minētā dalībvalsts var lūgt Komisiju sniegt palīdzību minētajās sarunās.
Pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma vai pēc Komisijas lūguma un ar attiecīgās dalībvalsts rakstisku apstiprinājumu Komisija var piedalīties sarunās kā novērotāja.
Ja Komisija piedalās sarunās kā novērotāja, tā attiecīgajai dalībvalstij var sniegt padomu par to, kā izvairīties no tā starpvaldību nolīguma vai grozījuma nesaderības ar Savienības tiesību aktiem.
5.. pants
Saderības izvērtējums
1. Ja kāda dalībvalsts risina sarunas par starpvaldību nolīgumu vai esoša starpvaldību nolīguma grozījumu un ja, pamatojoties uz viņu pašu izvērtējumu, dalībvalstis nav spējusi nonākt pie stingriem secinājumiem par tā starpvaldību nolīguma vai grozījuma, par ko tiek risinātas sarunas, saderību ar Savienības tiesību aktiem, tā Komisiju informē par to pirms sarunu beigām un iesniedz nolīguma vai grozījuma projektu kopā ar jebkādiem pielikumiem.
2. Komisija četrās nedēļās pēc dienas, kad ir saņemts nolīguma vai grozījuma projekts, tostarp to pielikumi, informē attiecīgo dalībvalsti par visām šaubām, kas tai var būt attiecībā uz starpvaldību nolīguma vai grozījuma projekta saderību ar Savienības tiesību aktiem. Ja Komisija minētajā laikposmā nav sniegusi atbildi, tiek uzskatīts, ka tai nekādu šaubu nav.
3. Ja Komisija, ievērojot 2. punktu, informē attiecīgo dalībvalsti, ka tai ir šaubas, tā 10 nedēļās pēc 2. punktā minētās saņemšanas dienas (pārbaudes laikposms) informē attiecīgo dalībvalsti par savu atzinumu attiecībā uz attiecīgā starpvaldību nolīguma vai grozījuma projekta saderību ar Savienības tiesību aktiem. Ar attiecīgās dalībvalsts apstiprinājumu pārbaudes laikposmu var pagarināt. Ja Komisija pārbaudes laikposmā nav sniegusi atzinumu, tiek uzskatīts, ka tai nav nekādu iebildumu.
4. Ja apstākļi to ļauj, 1. un 2. punktā minētos laikposmus samazina, vienojoties ar Komisiju.
6. pants
Koordinācija starp dalībvalstīm
▌ Komisija veicina un sekmē koordināciju starp dalībvalstīm, lai:
a) pārskatītu norises saistībā ar starpvaldību nolīgumiem un censtos panākt konsekventas un saskaņotas Savienības ārējās attiecības enerģētikas jomā ar valstīm, kas ir enerģijas ražotājas, tranzītvalstis un patērētājas valstis;
b) identificētu kopīgas problēmas saistībā ar starpvaldību nolīgumiem un apsvērtu atbilstīgas darbības, lai risinātu minētās problēmas un attiecīgā gadījumā piedāvātu risinājumus;
c) pamatojoties uz paraugpraksi un apspriežoties ar dalībvalstīm, izstrādātu standarta klauzulas, ko var izmantot pēc izvēles un kuru lietojums būtiski uzlabotu turpmāko starpvaldību nolīgumu saderību ar Savienības tiesību aktiem;
ca) attiecīgā gadījumā atbalstītu tādu daudzpusēju starpvaldību nolīgumu izstrādi, kuros ir iesaistītas vairākas dalībvalstis vai Savienība kopumā.
▌
8. pants
Ziņojumi un pārskatīšana
1. Komisija līdz 2016. gada 1. janvārim iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par šā lēmuma piemērošanu.
2. Ziņojumā jo īpaši novērtē apmēru, kādā šis lēmums veicina starpvaldību nolīgumu saderību ar Savienības tiesību aktiem un augstu koordinācijas līmeni starp dalībvalstīm attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem. Tajā arī izvērtē ietekmi, kāda šim lēmumam ir uz dalībvalstu sarunām ar trešām valstīm, un vai šā lēmuma darbības joma un tajā noteiktās procedūras ir atbilstīgas.
3. Pēc tam, kad ir iesniegts šā panta 1. punktā minētais pirmais ziņojums, Komisija reizi trijos gados ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par informāciju, kas saņemta saskaņā ar 3. pantu, pienācīgi ņemot vērā šā lēmuma noteikumus, kas attiecas uz konfidencialitāti.
9. pants
Stāšanās spēkā
Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
10. pants
Adresāti
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
[vieta]
Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —
priekšsēdētājs priekšsēdētājs
PASKAIDROJUMS
Stabila un droša energoapgāde ir nozīmīga, lai sekmētu paredzamu ekonomikas vidi Eiropas Savienības iedzīvotājiem un rūpniecības nozarei. Vislabāk energoapgādes drošību var panākt ar iekšējā enerģijas tirgus labu darbību. Ar trešā enerģētikas tiesību akta kopuma ieviešanu tiek turpināti ES centieni enerģijas tirgus atvēršanā. Daudzas dalībvalstis ir nodalījušas enerģijas ieguvi no pārvades, kas atļāva energoapgādes tirgū ienākt jauniem dalībniekiem. Ar trešo enerģētikas tiesību aktu kopumu tiek novērsti šķēršļi iekļūšanai enerģijas tirgū un nopietni palielināta tā likviditāte. Kaut gan otrā un trešā enerģētikas tiesību aktu kopuma pilnīga īstenošana vēl nav pabeigta, rezultāti tajās dalībvalstīs, kurās tie tika ieviesti, vieš cerības. Tomēr vēl ir saglabājušies ārēji trūkumi. ES importē vairāk nekā 60 % patērētās gāzes un vairāk nekā 80 % naftas. Diemžēl šī importa tendence tikai pieaug.
Pēc gāzes piegādes krīzes 2009. gadā ir pieliktas lielas pūles, lai uzlabotu energoapgādes drošību ES enerģijas tirgū. Gāzes krīzes laikā atklājās Eiropas Savienības energoapgādes sistēmas vājās vietas. Ātrā Regulas Nr. 994/2010 pieņemšana nodrošināja Savienībai dažus instrumentus, lai cīnītos pret turpmākajiem traucējumiem gāzes piegādē. Gāzes krīze norādīja uz sastrēgumiem un trūkumiem ES gāzes piegādes sistēmā, un pirmie pasākumi to novēršanā jau ir veikti. Tomēr joprojām pastāv uzdevums nodrošināt Eiropas patērētājiem drošu piegādi par konkurētspējīgu cenu. Starpvaldību nolīgumi enerģētikas jomā starp dalībvalstīm un trešām valstīm arī ir šā uzdevuma daļa.
Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību Savienības enerģētikas politikas mērķis ir nodrošināt enerģijas tirgus darbību un drošību. Dažkārt dalībvalstis noslēdz ar trešām valstīm līgumus, kuri varētu ietekmēt iekšējā enerģijas tirgus pareizu darbību. Kaut gan parasti energoapgādes līgumi tiek noslēgti starp komercstruktūrām, dažās situācijās ir nepieciešams dalībvalstu atbalsts starpvaldību nolīguma (SVN) veidā. Šie gadījumi parasti ir saistīti ar gāzes pārvades infrastruktūras attīstību, kurai ir nepieciešami lieli ieguldījumi. SVN tiek noslēgti, lai garantētu trešo valstu piegādātājiem juridiskā režīma paredzamību un stabilitāti. Nevar noliegt, ka dažkārt trešās valsts mērķis ir panākt, ka dalībvalsts garantē komerclīguma noslēgšanu, vai iegūt monopolstāvokli energoapgādē ar konkrētas infrastruktūras palīdzību.
Lai izvairītos no iekšējā tirgus noteikumu pārkāpuma enerģētikas jomā, ir nepieciešama ciešāka dalībvalstu sadarbība attiecībā uz enerģētikas jomā noslēgtajiem SVN. Dalībvalstu starpā ir jābūt informācijas apmaiņai par šiem SVN, un Komisijai ir jābūt informētai par spēkā esošiem līgumiem un notiekošām sarunām. Komisija var sniegt dalībvalstīm specializētās zināšanas un koordinēt kopīgās darbības, lai panāktu SVN atbilstību iekšējā tirgus noteikumiem. Tādēļ ir nepieciešams iesniegt Komisijas novērtējumam tos SVN ar trešām valstīm, kuri ietekmē iekšējo enerģijas tirgu. Lai izvairītos no divkāršas ziņošanas Komisijai, ir jāuzsver, ka par tiem SVN, par kuriem jau ir iesniegts paziņojums saskaņā ar Regulu Nr. 994/2010, nav atkārtoti jāziņo Komisijai. Tā pat būtu jārīkojas arī pretējā gadījumā.
Saskaņā ar iegūto pieredzi Komisijas iesaistīšanās sarunās ar trešām personām var pozitīvi ietekmēt sarunu rezultātus. Tādēļ ir jāpaplašina Komisijas tiesības piedalīties sarunās. Komisijas klātbūtne palīdzētu nodrošināt rezultātus, kas atbilstu iekšējā tirgus noteikumiem, tādējādi sniedzot skaidrību uzņēmumiem par to, ka konkrētais līgums ir saskaņā ar ES tiesību aktiem. Uzņēmumiem ir jāsniedz garantijas, ka SVN nepārkāpj ES tiesību aktus un par to netiks uzsākta pienākumu neizpildes procedūra, kas varētu radīt lielas izmaksas šim iesaistītajam uzņēmumam. Lielākai Komisijas iesaistīšanai vajadzētu sekmēt atbilstību ES iekšējā tirgus noteikumiem un tādā veidā palielināt juridisko noteiktību tirgus dalībniekiem.
Ir jāuzsver, ka Komisijas sniegto ieteikumu izpilde ir atstāta dalībvalstu ziņā. Šo tiesību aktu mērķis ir nodrošināt lielāku pārredzamību dalībvalstu SVN, kas noslēgti enerģētikas jomā, un panākt dalībvalstu informētību par šo nolīgumu atbilstību vai neatbilstību iekšējā tirgus noteikumiem. Komisijai būs jāsagatavo nesaistošas standarta klauzulas, kuras dalībvalstis jāmudina izmantot. Ar šīm klauzulām tiks nodrošināts, ka SVN nepārkāpj ES tiesību aktus.
Šie tiesību akti neattiecas uz nolīgumiem starp komercstruktūrām, izņemot gadījumus, kad tās ir SVN puses. Parastos apstākļos valstu nolīgumos nevajadzētu iekļaut uzņēmumus, taču, ņemot vērā šo īpašo uzņēmējdarbības jomu, nevar izslēgt iespēju, ka enerģētikas uzņēmumi tiek iesaistīti SVN. Priekšlikumā ir paredzētas atbilstīgas garantijas uzņēmumiem, ka šis lēmums neapdraudēs viņu ikdienas darbību. Turklāt ir precīzāk jānosaka, kādu informāciju var norādīt kā konfidenciālu, lai nodrošinātu komercinformācijas neizpaušanu citām dalībvalstīm. Tam būtu jānodrošina atbilstoši drošības pasākumi uzņēmumiem.
Nolīgumiem, kas attiecas uz Savienības un dalībvalstu kopīgas kompetences jomu, ir jāatbilst Savienības tiesību aktiem. Dalībvalstis tiek aicinātas veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu neatbilstības, kas atklātas SVN, kuri noslēgti ar trešām valstīm enerģētikas jomā. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu iekšējā enerģijas tirgus pareizu darbību un drošību Eiropā.
7.2.2012
Ārlietu komitejaS ATZINUMS
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido informācijas apmaiņas mehānismu attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas jomā
( COM(2011)0540 – C7‑0235/2011 – 2011/0238(COD) )
Atzinumu sagatavoja: Marietta Giannakou
ĪSS PAMATOJUMS
Eiropas Savienība ir ļoti atkarīga no enerģijas importa. Vairāk nekā 50 % no ES kopējās enerģijas ir jāimportē, bet attiecībā uz gāzi un naftu šī proporcija ir vēl lielāka. Tādēļ ES energoapgādes drošību ietekmē to piegāžu traucējumi, kuras nodrošina valstis ārpus Savienības.
Energoapgādes drošība ir svarīgs ES stratēģisko interešu aspekts. Uzlabojot ES energoapgādi, tiktu stiprināta arī Savienības stratēģiskā nozīme un ārpolitikas iespējas. Starpvalstu nolīgumi var sekmēt ES mērķi par enerģijas piegādes avotu un ceļu dažādošanu, jo īpaši, iekļaujot energoapgādes avotos Melno jūru, Vidusjūras austrumu reģiona valstis un Vidusāziju.
Turklāt 6 % no ES kopējā importa veido enerģijas imports, tādējādi radot milzīgas ekonomiskas izmaksas un risku ES ekonomikai. ES un dalībvalstu interesēs ir veidot ārējās attiecības enerģētikas jomā ar starpvaldību nolīgumiem un palielināt dalībvalstu sarunu pilnvaru un tās milzīgā iekšējā tirgus ietekmi, veicot informācijas un paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju. Tādā veidā starpvaldību nolīgumi var uzlabot ES konkurētspēju, jo īpaši, ja tie ir pietiekami saskaņoti dalībvalstu starpā.
Informācijas apmaiņai ar Komisiju par starpvaldību nolīgumiem būtu arī jānodrošina, ka atsevišķie dalībvalstu parakstītie nolīgumi atbilst Kopienas tiesībām un ievēro tās, piemēram, tiesību aktus iekšējā tirgus jomā, un visus daudzveidīgos spēkā esošos starpvaldību nolīgumus un iniciatīvas, proti, Enerģētikas kopienas līgumu, Eiropas kaimiņattiecību politiku, ES un Krievijas partnerības un sadarbības nolīgumu un Eiropas Savienības un Krievijas četras kopējās telpas, daudzpusējos nolīgumus ar Vidusāziju un Melnās jūras reģiona valstīm un gaidāmos nolīgumus, piemēram, paredzamo jauno ES un Krievijas nolīgumu un īpaši tā noteikumus enerģētikas jomā.
Visbeidzot, atsevišķi starpvaldību nolīgumi paver iespēju veicināt ES politikas pamatnostādnes attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu, demokrātiju, labu pārvaldību, tiesiskumu un sociālo dialogu, klimata pārmaiņu novēršanu, vides aizsardzību, energoefektivitāti un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu. Palielinoties stabilitātei un paredzamībai, šiem nolīgumiem vajadzētu arī veicināt mieru kaimiņos esošajās teritorijās.
GROZĪJUMI
Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1
Lēmuma priekšlikums
1. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(1) Eiropadome ir pieprasījusi dalībvalstīm no 2012. gada 1. janvāra informēt Komisiju par visiem saviem jauniem un spēkā esošiem divpusējiem enerģētikas nozares nolīgumiem ar trešām valstīm. Komisija šo informāciju dara pieejamu visām pārējām dalībvalstīm atbilstīgā veidā, ņemot vērā sensitīvās komercinformācijas aizsardzības nepieciešamību. | (1) Eiropadome ir pieprasījusi dalībvalstīm no 2012. gada 1. janvāra informēt Komisiju par visiem saviem jauniem un spēkā esošiem divpusējiem enerģētikas nozares nolīgumiem ar trešām valstīm. Komisijai šo informāciju vajadzētu darīt pieejamu visām pārējām dalībvalstīm atbilstīgā veidā, ņemot vērā sensitīvās komercinformācijas aizsardzības nepieciešamību, kā arī Savienības stratēģisko interešu saglabāšanu. |
Grozījums Nr. 2
Lēmuma priekšlikums
2. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(2) Savienības tiesību akti pieprasa dalībvalstīm veikt visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu no Līgumiem vai Savienības iestāžu aktiem izrietošo saistību izpildi. Tādēļ dalībvalstīm jāizvairās vai jānovērš jebkura nesaderība starp Savienības tiesību aktiem un starptautiskiem nolīgumiem, kas noslēgti starp dalībvalstīm un trešām valstīm. | (2) Savienības tiesību akti pieprasa dalībvalstīm veikt visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu no Līgumiem, un jo īpaši no Līguma par Eiropas Savienības darbību 194. panta, un Savienības iestāžu aktiem izrietošo saistību izpildi. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāizvairās vai jānovērš jebkura nesaderība starp Savienības tiesību aktiem un starptautiskiem nolīgumiem, kas noslēgti starp dalībvalstīm un trešām valstīm. |
Grozījums Nr. 3
Lēmuma priekšlikums
3. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(3) Iekšējā enerģijas tirgus pienācīgai darbībai ir vajadzīgs, lai enerģijas importu Savienībā no trešām valstīm pilnībā reglamentētu noteikumi, ar ko izveido iekšējo enerģijas tirgu. Iekšējais enerģijas tirgus, kas pienācīgi nedarbojas, nostāda ES neaizsargātā stāvoklī attiecībā uz energoapgādes drošību. Augsts pārredzamības līmenis saistībā ar nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas jomā ļautu Savienībai solidaritātes garā saskaņoti rīkoties, lai nodrošinātu, ka šādi nolīgumi atbilst Savienības tiesību aktiem un efektīvi aizsargā enerģijas piegādi. | (3) Iekšējā enerģijas tirgus pienācīgai darbībai un patērētāju interešu aizsardzības nodrošināšanai ir vajadzīgs, lai enerģijas importu Savienībā no trešām valstīm pilnībā reglamentētu noteikumi, ar ko izveido iekšējo enerģijas tirgu. Iekšējais enerģijas tirgus, kas pienācīgi nedarbojas, nostāda ES neaizsargātā stāvoklī attiecībā uz energoapgādes drošību, vienlaikus samazinot tās politisko ietekmi starptautiskajā mērogā. Augsts pārredzamības līmenis saistībā ar nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas jomā ļautu Savienībai solidaritātes garā saskaņoti rīkoties, lai nodrošinātu, ka šādi nolīgumi atbilst Savienības tiesību aktiem un efektīvi aizsargā enerģijas piegādi. |
Grozījums Nr. 4
Lēmuma priekšlikums
4. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(4) Jaunajam informācijas apmaiņas mehānismam būtu jāattiecas tikai uz starpvaldību nolīgumiem, kas varētu ietekmēt iekšējo enerģijas tirgu vai energoapgādes drošību, jo šie divi jautājumi savā starpā ir cieši saistīti. Mehānismam jo īpaši jāietver visi starpvaldību nolīgumi, kas ietekmē gāzes, naftas vai elektroenerģijas piegādi, ko veic, izmantojot fiksētu infrastruktūru, vai kas ietekmē Savienībā importēto enerģijas daudzumu no trešām valstīm. | (4) Jaunajam informācijas apmaiņas mehānismam būtu jāattiecas tikai uz starpvaldību nolīgumiem, kas ietekmē iekšējo enerģijas tirgu vai energoapgādes drošību, jo šie divi jautājumi savā starpā ir cieši saistīti. Mehānismam jo īpaši būtu jāietver visi starpvaldību nolīgumi, kas ietekmē gāzes, naftas vai elektroenerģijas piegādi, ko veic, izmantojot fiksētu infrastruktūru, vai kas ietekmē Savienībā importēto enerģijas daudzumu no trešām valstīm. |
Grozījums Nr. 5
Lēmuma priekšlikums
9. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(9) Dalībvalstis savlaicīgi paziņo Komisijai savu nodomu sākt sarunas saistībā ar jaunu starpvaldību nolīgumu noslēgšanu vai grozījumu veikšanu spēkā esošajos starpvaldību nolīgumos. Komisija pastāvīgi jāinformē par turpmāk paredzētajām sarunām. Komisija ir tiesīga piedalīties sarunās kā novērotājs. Dalībvalstis sarunās ar trešām valstīm var arī prasīt Komisijas palīdzību. | (9) Dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai, kad ir sāktas sarunas par jauna starpvaldību nolīguma noslēgšanu vai grozījumu veikšanu spēkā esošajos starpvaldību nolīgumos. Komisija būtu pastāvīgi jāinformē par turpmāk paredzētajām sarunām. Pēc Komisijas vai attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma Komisija var piedalīties sarunās kā novērotājs. Dalībvalstis sarunās ar trešām valstīm var arī prasīt Komisijas palīdzību, neapdraudot dalībvalstu spējas vest sarunas par nolīgumu saturu. |
Grozījums Nr. 6
Lēmuma priekšlikums
12. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(12) Komisijai visa saņemtā informācija jādara pieejama visām pārējām dalībvalstīm elektroniskā veidā. Komisijai jāņem vērā dalībvalstu pieprasījumi ievērot informācijas, jo īpaši komercinformācijas, konfidencialitāti. Tomēr konfidencialitātes pieprasījumi nedrīkst ierobežot pašas Komisijas piekļuvi konfidenciālajai informācijai, jo Komisijai, lai veiktu novērtējumu, ir vajadzīga vispusīga informācija. Konfidencialitātes pieprasījumi neierobežo piekļuves tiesības dokumentiem, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem. | (12) Komisijai visa saņemtā informācija, kas nav konfidenciāla, būtu jādara pieejama visām pārējām dalībvalstīm elektroniskā veidā. Komisijai būtu jāņem vērā dalībvalstu pieprasījumi ievērot informācijas, jo īpaši komercinformācijas, konfidencialitāti. Tomēr konfidencialitātes pieprasījumi nedrīkst ierobežot pašas Komisijas piekļuvi konfidenciālajai informācijai, jo Komisijai, lai veiktu novērtējumu, ir vajadzīga vispusīga informācija. Komisija ir atbildīga par konfidencialitātes klauzulas piemērošanas garantēšanu un par tās juridiskajām sekām. Konfidencialitātes pieprasījumi neierobežo piekļuves tiesības dokumentiem, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem. |
Grozījums Nr. 7
Lēmuma priekšlikums
13. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(13) Pastāvīga informācijas apmaiņa par starpvaldību nolīgumiem Savienības līmenī ļauj attīstīt paraugprakses. Pamatojoties uz šīm paraugpraksēm, Komisijai jāiesaka standarta klauzulas izmantošanai starpvaldību nolīgumos starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Šo juridiski nesaistošo standarta klauzulu izmantošanai būtu jānovērš pretrunas starp starpvaldību nolīgumiem un Savienības tiesību aktiem. | (13) Pastāvīgai informācijas apmaiņai par starpvaldību nolīgumiem Savienības līmenī vajadzētu ļaut attīstīt paraugprakses. Pamatojoties uz šīm paraugpraksēm, Komisijai, Savienības ārpolitikas jautājumos sadarbojoties ar Eiropas Ārējās darbības dienestu, būtu jāiesaka standarta klauzulas izmantošanai starpvaldību nolīgumos starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Šo juridiski nesaistošo standarta klauzulu izmantošanai būtu jānovērš pretrunas starp starpvaldību nolīgumiem un Savienības tiesību aktiem vai Savienības noslēgtajiem starptautiskajiem nolīgumiem. Komisijai būtu arī jāierosina nesaistošas standarta klauzulas attiecībā uz Savienības principiem un politikas pamatnostādnēm, piemēram, cilvēktiesību ievērošanu, demokrātiju, labu pārvaldību, tiesiskumu un sociālo dialogu, tostarp uzņēmumu sociālo atbildību, klimata pārmaiņu novēršanu, vides aizsardzību, energoefektivitāti, atjaunojamiem enerģijas avotiem un ES mērķiem saistībā ar biodegvielu. |
Grozījums Nr. 8
Lēmuma priekšlikums
14. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(14) Uzlabotas savstarpējas zināšanas par spēkā esošiem un jauniem starpvaldību nolīgumiem ļauj labāk koordinēt enerģētikas jautājumus starp pašām dalībvalstīm, kā arī dalībvalstīm un Komisiju. Šāda uzlabota koordinācija dos iespēju dalībvalstīm labāk izmantot Savienības politisko un ekonomisko ietekmi. | (14) Uzlabotām savstarpējām zināšanām par spēkā esošiem un jauniem starpvaldību nolīgumiem vajadzētu dot iespēju labāk koordinēt enerģētikas jautājumus starp pašām dalībvalstīm, kā arī dalībvalstīm un Komisiju. Šādai uzlabotai koordinācijai būtu jāsniedz iespēja dalībvalstīm labāk izmantot Savienības politisko un ekonomisko ietekmi, Komisijai un dalībvalstīm pilnībā saskaņot savus centienus saistībā ar enerģijas, tostarp atjaunojamās enerģijas, importu ES, un būtu jāstiprina Savienības stratēģiskā nozīme un spējas ārpolitikā. |
Grozījums Nr. 9
Lēmuma priekšlikums
15.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (15a) Par enerģētiku atbildīgajam komisāram un Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu būtu aktīvi jārīkojas atbilstīgi šim lēmumam, jāveicina tā īstenošana trešās valstīs, un reizi gadā jāiesniedz ziņojums par minētā lēmuma īstenošanu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. |
Grozījums Nr. 10
Lēmuma priekšlikums
1. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Šis lēmums izveido mehānismu informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm un Komisiju saistībā ar starpvaldību nolīgumiem. | 1. Šis lēmums izveido mehānismu informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm un Komisiju saistībā ar starpvaldību nolīgumiem enerģētikas jomā, kā noteikts 2. pantā. |
Grozījums Nr. 11
Lēmuma priekšlikums
2. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1) „starpvaldību nolīgumi” ir jebkuri juridiski saistoši nolīgumi starp dalībvalstīm un trešām valstīm, kas, iespējams, ietekmēs iekšējā enerģijas tirgus darbību vai energoapgādes drošību Savienībā; | 1) „starpvaldību nolīgumi” ir jebkuri juridiski saistoši nolīgumi starp dalībvalstīm un trešām valstīm, kas ietekmē iekšējā enerģijas tirgus darbību vai energoapgādes drošību Savienībā; |
Grozījums Nr. 12
Lēmuma priekšlikums
3. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Dalībvalstis ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā lēmuma stāšanās spēkā iesniedz Komisijai pilnībā visus spēkā esošus un provizoriski piemērotus starpvaldību nolīgumus starp dalībvalstīm un trešām valstīm, tostarp to pielikumus un citus dokumentus, kas nepārprotami pieminēti, kā arī visus to grozījumus. Komisija saņemtos dokumentus dara pieejamus visām pārējām dalībvalstīm elektroniskā veidā. Spēkā esoši vai provizoriski piemēroti starpvaldību nolīgumi, kas jau ir paziņoti Komisijai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 994/2010 līdz šā lēmuma stāšanās spēkā dienai un kas atbilst šā punkta prasībām, ir uzskatāmi par paziņotiem saskaņā ar šo lēmumu. | 1. Dalībvalstis vēlākais trīs mēnešus pēc šā lēmuma stāšanās spēkā iesniedz Komisijai visus starpvaldību nolīgumus starp dalībvalstīm un trešām valstīm, tostarp to pielikumus un grozījumus, kā arī citus dokumentus, kas nepārprotami pieminēti, ciktāl šo citu dokumentu elementu īstenošanai ir ietekme uz iekšējā enerģijas tirgus darbību vai enerģijas piegādes drošību. Komisija saņemtos dokumentus, izņemot to konfidenciālās daļas, dara pieejamus visām pārējām dalībvalstīm elektroniskā veidā. Komisija, Savienības ārpolitikas jautājumos sadarbojoties ar Eiropas Ārējās darbības dienestu, 12 mēnešu laikā pēc attiecīgo starpvaldību nolīgumu saņemšanas izvērtē paziņotos nolīgumus un informē attiecīgās dalībvalstis par to nolīgumu iespējamu neatbilstību Savienības tiesību normām un starptautiskiem nolīgumiem, kurus ir noslēgusi Savienība. Spēkā esoši vai provizoriski piemēroti starpvaldību nolīgumi, kas jau ir paziņoti Komisijai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 994/2010 līdz šā lēmuma stāšanās spēkā dienai un kas atbilst šā punkta prasībām, ir uzskatāmi par paziņotiem saskaņā ar šo lēmumu. |
Grozījums Nr. 13
Lēmuma priekšlikums
3. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Ja dalībvalsts plāno sākt sarunas ar trešo valsti, lai grozītu spēkā esošu starpvaldību nolīgumu vai noslēgtu jaunu starpvaldību nolīgumu, dalībvalsts iespējami agrāk pirms paredzētā sarunu sākuma rakstiski informē Komisiju par savu nodomu. Komisijai sniedzamā informācija ietver attiecīgo dokumentāciju, norādi uz noteikumiem, kuri tiks aplūkoti sarunās, sarunu mērķus un pārējo būtisko informāciju. Ja tiek grozīts spēkā esošs nolīgums, Komisijai sniegtajā informācijā norāda noteikumus, kuri tiks pārskatīti. Komisija saņemto informāciju dara pieejamu visām dalībvalstīm elektroniskā veidā. Attiecīgā dalībvalsts pastāvīgi informē Komisiju par notiekošajām sarunām. Pēc Komisijas vai attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma Komisija var piedalīties sarunās kā novērotājs. | 2. Ja dalībvalsts sāk sarunas ar trešo valsti, lai grozītu spēkā esošu starpvaldību nolīgumu vai noslēgtu jaunu starpvaldību nolīgumu, dalībvalsts rakstiski informē Komisiju par sarunu mērķiem, noteikumiem, kuri tiks aplūkoti sarunās, un pārējo būtisko informāciju. Ja tiek grozīts spēkā esošs nolīgums, Komisijai sniegtajā informācijā norāda noteikumus, kuri tiks pārskatīti. Attiecīgā dalībvalsts pastāvīgi informē Komisiju par notiekošajām sarunām. Pēc Komisijas vai attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma Komisija var piedalīties sarunās kā novērotājs. |
Grozījums Nr. 14
Lēmuma priekšlikums
3. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Pēc starpvaldību nolīguma vai grozījumu starpvaldību nolīgumā ratifikācijas attiecīgā dalībvalsts iesniedz nolīgumu vai nolīguma grozījumus, tostarp to pielikumus un citus dokumentus, kas nepārprotami pieminēti nolīgumā vai nolīguma grozījumos, Komisijai, kas saņemtos dokumentus dara pieejamus visām pārējām dalībvalstīm elektroniskā veidā, izņemot informācijas konfidenciālās daļas, kas norādītas kā konfidenciālas saskaņā ar 7. pantu. | 3. Pēc starpvaldību nolīguma vai grozījumu starpvaldību nolīgumā ratifikācijas attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai nolīgumu vai nolīguma grozījumus, tostarp to pielikumus un citus dokumentus, kas nepārprotami pieminēti nolīgumā vai nolīguma grozījumos, ciktāl šo citu dokumentu elementu īstenošanai ir ietekme uz iekšējā enerģijas tirgus darbību vai enerģijas piegādes drošību. Dalībvalstis var darīt pieejamus iesniegtās informācijas kopsavilkumus. Saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts norādījumiem Komisija saņemtos dokumentus dara pieejamus visām pārējām dalībvalstīm elektroniskā veidā, izņemot informācijas konfidenciālās daļas, kas norādītas kā konfidenciālas saskaņā ar 7. pantu. |
Grozījums Nr. 15
Lēmuma priekšlikums
5. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Komisija pēc savas ierosmes ne vēlāk kā četru nedēļu laikā pēc informācijas saņemšanas par sarunu noslēgšanu vai pēc tās dalībvalsts pieprasījuma, kas apspriedusi starpvaldību nolīguma noslēgšanu, novērtē panāktā nolīguma saderību ar Savienības tiesību aktiem, pirms nolīgums tiek parakstīts. Ja Komisija vai attiecīgā dalībvalsts prasa veikt šādu panāktā starpvaldību nolīguma ex-ante novērtējumu par tā atbilstību Savienības tiesību aktiem, panāktais, bet vēl neparakstītais starpvaldību nolīguma projekts jāiesniedz Komisijā pārbaudei. Attiecīgā dalībvalsts atliek nolīguma parakstīšanu uz laikposmu līdz četriem mēnešiem no dienas, kad Komisijai iesniegts starpvaldību nolīguma projekts. Vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti, pārbaudes laikposms var tikt pagarināts. Ja ir pieprasīta saderības kontrole, taču Komisija pārbaudes laikposmā nav pieņēmusi atzinumu, tiek uzskatīts, ka tai nav iebildumu. | 1. Pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā četru nedēļu laikā pēc sarunu noslēgšanas attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju par sarunu noslēgšanu un iesniedz Komisijas izvērtēšanai panākto, bet vēl neparakstīto starpvaldību nolīguma projektu, tostarp tā pielikumus un citus dokumentus, uz kuriem tas skaidri atsaucas. Komisija divu mēnešu laikā pēc sarunu noslēgšanas apstiprinājuma saņemšanas informē attiecīgo dalībvalsti par jebkurām šaubām attiecībā uz panāktā nolīguma, tā pielikumu un citu dokumentu, uz kuriem tas skaidri atsaucas, saderību ar Savienības tiesībām, jo īpaši ar Savienības konkurences tiesībām un iekšējā enerģijas tirgus tiesību aktiem vai Savienības noslēgtajiem starptautiskajiem nolīgumiem. Attiecīgā dalībvalsts atliek nolīguma parakstīšanu uz laikposmu līdz diviem mēnešiem no dienas, kad Komisijai iesniegts starpvaldību nolīgums. Ja Komisija minētajā laikposmā nav sniegusi atbildi, tiek uzskatīts, ka tai nav iebildumu. Dalībvalsts atliek starpvaldību nolīguma parakstīšanu vēl uz diviem mēnešiem, ja no Komisijas tiek saņemta atbilde, ka panāktais, bet vēl neparakstītais starpvaldību nolīgums nav saderīgs ar Savienības tiesību aktiem vai tās noslēgtajiem starptautiskajiem nolīgumiem. Šo divu mēnešu laikā Komisija sniedz juridisku atzinumu. |
| 2. Ja juridiskajā atzinumā konstatēta panāktā nolīguma nesaderība ar Savienības tiesībām vai Savienības noslēgtajiem starptautiskajiem nolīgumiem, Komisija precizē šo nesaderību un iesniedz ieteikumus tās novēršanai. |
| 3. Dalībvalstis pienācīgi ņem vērā Komisijas ieteikumus un vajadzības gadījumā no jauna iesaistās sarunās par nolīgumu. Ja ieteikumi netiek ņemti vērā un joprojām ir nopietnas šaubas par parakstītā starpvaldību nolīguma saderību ar Savienības tiesību aktiem vai Savienības noslēgtajiem starptautiskajiem nolīgumiem, Komisija apsver labošanas pasākumu veikšanu. |
Grozījums Nr. 16
Lēmuma priekšlikums
6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
a) pārskatītu norises saistībā ar starpvaldību nolīgumiem; | a) pārskatītu norises saistībā ar starpvaldību nolīgumiem un nodrošinātu konsekvenci un saskaņotību Savienības ārējās attiecībās ar nozīmīgākajām valstīm, kas ir enerģijas ražotājas, tranzītvalstis un patērētājas; |
Grozījums Nr. 17
Lēmuma priekšlikums
6. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
b) identificētu kopīgas problēmas saistībā ar starpvaldību nolīgumiem un apsvērtu atbilstošas darbības, lai risinātu šīs problēmas; | b) identificētu kopīgas problēmas saistībā ar starpvaldību nolīgumiem un apsvērtu atbilstošas darbības, lai risinātu šīs problēmas, kā arī ierosinātu dalībvalstīm šo problēmu iespējamos risinājumus; |
Grozījums Nr. 18
Lēmuma priekšlikums
6. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ba) palielinātu vispārējo Savienības stratēģisko nozīmi, izmantojot pārliecinošu un efektīvu, saskaņotu pieeju valstīm, kuras piegādā enerģiju; |
Grozījums Nr. 19
Lēmuma priekšlikums
6. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
c) pamatojoties uz paraugpraksi, izstrādātu standarta klauzulas, kuru lietojums nodrošinātu turpmāko starpvaldību nolīgumu pilnīgu atbilstību Savienības tiesību aktiem enerģētikas jomā. | c) pamatojoties uz paraugpraksi, izstrādātu nesaistošas standarta klauzulas, kuru lietojums nodrošinātu turpmāko starpvaldību nolīgumu pilnīgu atbilstību Savienības tiesību aktiem enerģētikas jomā. |
Grozījums Nr. 20
Lēmuma priekšlikums
7. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Dalībvalsts, sniedzot Komisijai informāciju saskaņā ar šā lēmuma 3. pantu, var norādīt, vai kāda informācijas daļa, jo īpaši komercinformācija, ir uzskatāma par konfidenciālu un vai sniegto informāciju var darīt zināmu pārējām dalībvalstīm. Komisija ievēro šīs norādes. Konfidencialitātes pieprasījumi neierobežo pašas Komisijas piekļuvi konfidenciālajai informācijai. | Dalībvalsts, sniedzot Komisijai informāciju saskaņā ar šā lēmuma 3. pantu, var norādīt, vai kāda informācijas daļa, jo īpaši komercinformācija, ir uzskatāma par konfidenciālu un vai sniegto informāciju var darīt zināmu pārējām dalībvalstīm. Komisija ievēro šīs norādes. Konfidencialitātes pieprasījumi neierobežo pašas Komisijas piekļuvi konfidenciālajai informācijai. Komisija nodrošina, ka piekļuve konfidenciālai informācijai tiek piešķirta stingri ierobežotam Komisijas darbinieku lokam, kuriem piekļuve šai informācijai ir pilnīgi nepieciešama atbilstīgi 4., 5., un 6. pantā minētajiem nolūkiem. |
Grozījums Nr. 21
Lēmuma priekšlikums
8. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Pārskatīšana | Ziņojumi un pārskatīšana |
1. Komisija četrus gadus pēc lēmuma stāšanās spēkā iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par šā lēmuma piemērošanu. | 1. Komisija reizi gadā iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par šā lēmuma piemērošanu. Ziņojumā iekļauj informāciju, kas saņemta saskaņā ar 3. pantu. |
2. Ziņojumā jo īpaši jābūt novērtētam, vai šis lēmums paredz pienācīgu regulējumu, lai nodrošinātu starpvaldību nolīgumu pilnīgu saderību ar Savienības tiesību aktiem un augstu koordinācijas līmeni starp dalībvalstīm attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem. | 2. Komisijai četru gadu laikā pēc šā lēmuma stāšanās spēkā ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam arī visaptverošs novērtējuma ziņojums. Novērtējuma ziņojumā jo īpaši jābūt izvērtētam, vai šis lēmums paredz pienācīgu regulējumu, lai nodrošinātu starpvaldību nolīgumu pilnīgu saderību ar Savienības tiesību aktiem un augstu koordinācijas līmeni starp dalībvalstīm attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem. |
PROCEDŪRA
Virsraksts | Informācijas apmaiņas mehānisms attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas jomā | |||
Atsauces | COM(2011)0540 – C7-0235/2011 – 2011/0238(COD) | |||
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē | ITRE 15.9.2011 |
|
|
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē | AFET 15.9.2011 |
|
|
|
Izskatīšana komitejā | 6.2.2012 |
|
|
|
Pieņemšanas datums | 6.2.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 39 1 7 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Bastiaan Belder, Frieda Brepoels, Elmar Brok, Jerzy Buzek, Arnaud Danjean, Michael Gahler, Marietta Giannakou, Anna Ibrisagic, Liisa Jaakonsaari, Ioannis Kasoulides, Tunne Kelam, Nicole Kiil-Nielsen, Evgeni Kirilov, Wolfgang Kreissl-Dörfler, Eduard Kukan, Vytautas Landsbergis, Krzysztof Lisek, Ulrike Lunacek, Barry Madlener, Mario Mauro, Kyriakos Mavronikolas, Francisco José Millán Mon, Alexander Mirsky, María Muñiz De Urquiza, Ria Oomen-Ruijten, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Cristian Dan Preda, Libor Rouček, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Nikolaos Salavrakos, Jacek Saryusz-Wolski, Sir Graham Watson, Boris Zala | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Elena Băsescu, Véronique De Keyser, Tanja Fajon, Elisabeth Jeggle, Doris Pack, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Marietje Schaake, Indrek Tarand, Traian Ungureanu, Ivo Vajgl | |||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Marije Cornelissen, Rui Tavares | |||
30.1.2012
Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido informācijas apmaiņas mehānismu attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas jomā
( COM(2011)0540 – C7‑0235/2011 – 2011/0238(COD) )
Atzinumu sagatavoja: Yannick Jadot
ĪSS PAMATOJUMS
Ņemot vērā to, ka ES vēl ilgi būs nepieciešams enerģijas neto imports, Komisijas tirdzniecības politikai ir jānodrošina labvēlīgi nosacījumi enerģijas produktu tirdzniecībai. Šā mērķa īstenošanā piedalās dalībvalstis, slēdzot ar trešām valstīm starpvaldību nolīgumus, kuri bieži vien attiecas arī uz tirdzniecības nosacījumiem un ieguldījumiem fiksētā enerģijas infrastruktūrā. Lai gan šie aspekti varētu būt pamatā lēmuma juridiskā pamata paplašināšanai, ietverot tajā arī LESD 207. pantu, ir uzskatāms, ka lēmuma darbības joma galvenokārt paredz izveidot informācijas apmaiņas sistēmu, lai nodrošinātu pareizu iekšējā tirgus darbību, palielinātu ilgtspējību un energoapgādes drošību, tādēļ tā pamatā ir LESD 194. pants. Tādējādi informācijas apmaiņas mehānisma izveide attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas jomā kalpo galvenokārt Eiropas enerģētikas politikas mērķiem.
Ierosinātā dalībvalstu informācijas apmaiņa un koordinēts Eiropas Komisijas atbalsts stiprinātu iekšējo tirgu, nodrošinot tiesību aktu, piemēram, Trešā enerģētikas tiesību aktu kopuma, pareizu īstenošanu. Priekšlikumā paredzēts instruments, ar ko samazina spiedienu uz dalībvalstīm to starpvaldību nolīgumos pieņemt regulatīvus kompromisus, kuri nav saderīgi ar ES tiesību aktiem. Labāka informācija un zināšanas par attīstību regulatīvajā jomā palīdzēs arī Komisijai, izstrādājot tirdzniecības politiku attiecībā uz tādām lielām enerģijas piegādes valstīm kā Krievija.
Turklāt tas var palīdzēt palielināt ES energoapgādes drošību, saskaņojot dalībvalstu centienus nolīgumu apspriešanas procesā. Tas sekmē regulā par gāzes piegādes drošību paredzēto solidaritātes mehānismu īstenošanu, sniedzot informāciju par importētās enerģijas apjomu un avotiem, lai padarītu piegāžu drošību par realitāti visām ES dalībvalstīm. Otrkārt, tas sekmē enerģijas drošību, jo tiek pārbaudīts, vai visi nolīgumi pilnībā atbilst ES iekšējā enerģijas tirgus noteikumiem un ES tiesību aktiem, un tādējādi nodrošināta stabila juridiskā bāze, kas vajadzīga ieguldījumu veikšanai. Tas ir arī ES tirdzniecības un ieguldījumu politikas interesēs. Ņemot vērā to, ka ES gadā vairāk nekā EUR 400 miljardus tērē enerģijas importam, ir jāsamazina ES ārējais enerģijas parāds un jāpalielina ģeopolitiskā neatkarība un energoapgādes drošība. Ierosinātais informācijas apmaiņas mehānisms un kopīgi dalībvalstu centieni panākt vismaz 20 % enerģijas ietaupījumu par vismaz EUR 50 miljardiem gadā samazinās līdzekļu aizplūšanu no ES dalībvalstīm uz enerģijas ražošanas valstīm un veicinās ES energoapgādes drošību.
Informācijas apmaiņas mehānismam vajadzētu arī sekmēt ilgtspējību, lēmumus par ieguldījumu veikšanu enerģētikā saskaņojot ar ES ilgtermiņa mērķiem klimata un enerģētikas jomā un novēršot dublēšanos enerģijas transporta infrastruktūrā. Ņemot vērā ieguldījumu ciklu ilgumu un minētās infrastruktūras kalpošanas laiku, pēdējais varētu ne tikai sekmēt neefektivitāti un pārāk daudzas ar fosilo kurināmo darbināmas iekārtas un ražotnes padarīt liekas ilgtspējīgas ES ekonomikas nākotnes perspektīvā, bet arī būt ekonomiski neefektīvs risinājums, kas radītu papildu izmaksas. Eiropas Parlaments izvirzīja šo jautājumu jau B. Bendtsen ziņojumā[7], norādot, ka energoapgādes drošības palielināšanai ļoti svarīgi ir sekmēt enerģijas taupīšanu, jo 20 % enerģijas ietaupīšanas mērķa sasniegšana nodrošinātu tik lielu ietaupītās enerģijas apjomu, kādu varētu piegādāt piecpadsmit Nabucco cauruļvadi. Gala rezultātā vajadzētu panākt, ka visi dalībvalstu uzņēmumi un patērētāji gūst labumu no ilgtspējīgas un drošas energoapgādes par pieņemamu cenu.
Ar ierosinātajiem grozījumiem atbalsta Komisijas priekšlikumu šajā nolūkā, vienlaikus saglabājot dalībvalstu neatkarību nolīgumu apspriešanā ar trešām valstīm.
Ex-ante saderības kontrole starpvaldību nolīgumu apspriešanā ir visefektīvākais veids vajadzīgās noteiktības radīšanai attiecībā uz nolīgumu atbilstību ES tiesībām un ilgtermiņa mērķiem. Lai sistēma darbotos efektīvi, ir jāparedz, ka Komisija obligāti izvērtē jaunos nolīgumus pirms to noslēgšanas. Dalībvalstīm pašām ir jānodrošina juridiskā atbilstība un energoapgādes drošības un ilgtspējības palielināšana, savukārt Komisijai ir pienākums izvērtēt un vajadzības gadījumā ierosināt izmaiņas, sniedzot atzinumu. Minētos ieteikumus attiecīgajai dalībvalstij sniedz laikus, lai novērstu juridiskas neskaidrības un nesaskaņotu, neilgtspējīgu vai ekonomiski nepareizi pamatotu lēmumu pieņemšanu, kā arī iespējamas pārkāpumu procedūras, ko Komisijai varētu nākties īstenot nākotnē.
Komisijai būtu jāizvērtē arī spēkā esošie nolīgumi un jāsniedz komentāri par to iespējamu neatbilstību ES tiesību normām, lai dalībvalstis varētu pienācīgi apspriest šo nolīgumu pielāgošanu. Tomēr nebūtu jāparedz formāls pašreiz spēkā esošo vai jaunu nolīgumu apstiprināšanas process, jo tas radītu pārmērīgu darba apjomu saistībā ar ierosināto lēmumu.
Lai novērstu nepamatotu spiedienu uz uzņēmumiem un dalībvalstīm, vajadzētu arī skaidri noteikt, ka Komisijai, sniedzot atzinumu, būt jāīsteno konsekventa un saskaņota pieeja, jo īpaši attiecībā uz visām ES juridiskajām normām. Jebkādi spēkā esoši vai nākotnē paredzēti atbrīvojumi attiecībā uz trešo personu pieeju būtu jāizvērtē, ņemot vērā pamatotu tiesisko regulējumu konkurences tiesību jomā, un jāizstrādā tā, lai no tiem gūtu labumu visi ES iedzīvotāji, jo īpaši enerģijas patērētāji, kuriem jādod iespēja pilnībā izmantot liberalizēta enerģijas tirgus priekšrocības. Tas būtu jāuzskata par ierosinātās informācijas apmaiņas paplašināšanas mērķi.
GROZĪJUMI
Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1
Lēmuma priekšlikums
3. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(3) Iekšējā enerģijas tirgus pienācīgai darbībai ir vajadzīgs, lai enerģijas importu Savienībā no trešām valstīm pilnībā reglamentētu noteikumi, ar ko izveido iekšējo enerģijas tirgu. Iekšējais enerģijas tirgus, kas pienācīgi nedarbojas, nostāda ES neaizsargātā stāvoklī attiecībā uz energoapgādes drošību. Augsts pārredzamības līmenis saistībā ar nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas jomā ļautu Savienībai solidaritātes garā saskaņoti rīkoties, lai nodrošinātu, ka šādi nolīgumi atbilst Savienības tiesību aktiem un efektīvi aizsargā enerģijas piegādi. | (3) Iekšējā enerģijas tirgus pienācīgai darbībai ir vajadzīgs, lai enerģijas importu Savienībā no trešām valstīm pilnībā reglamentētu noteikumi, ar ko izveido iekšējo enerģijas tirgu. Iekšējais enerģijas tirgus, kas pienācīgi nedarbojas, nostāda ES neaizsargātā stāvoklī attiecībā uz energoapgādes drošību. Augsts pārredzamības līmenis saistībā ar nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas jomā ļautu Savienībai solidaritātes garā saskaņoti rīkoties, lai nodrošinātu, ka šādi nolīgumi atbilst Savienības tiesību aktiem un efektīvi aizsargā enerģijas piegādi, vienlaikus novēršot pārmērīgu jaudu uzkrāšanu un tādējādi nodrošinot ekonomisko efektivitāti, ilgtspēju un taisnīgas patēriņa cenas. |
Grozījums Nr. 2
Lēmuma priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (4a) Komisijai būtu jānodrošina, ka ir ievērotas Eiropas patērētāju intereses, uzstājot uz to, ka starpvaldību nolīgumiem enerģētikas jomā ir jāatbilst ES tiesību aktiem un jo īpaši ES iekšējā tirgus tiesību aktiem, tostarp ES tiesību aktos par iekšējo enerģijas tirgu paredzētajiem noteikumiem par trešo personu pieeju. |
Grozījums Nr. 3
Lēmuma priekšlikums
5. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(5) Starpvaldību nolīgumus, kas pilnībā jāpaziņo Komisijai, pamatojoties uz citiem Savienības aktiem, piemēram, [Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. …/…, ar ko nosaka pārejas pasākumus divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm], būtu jāizslēdz no informācijas apmaiņas mehānisma, ko izveido ar šo lēmumu. | (5) Starpvaldību nolīgumus, kas pilnībā jāpaziņo Komisijai, pamatojoties uz citiem Savienības aktiem, piemēram, [Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. …/…, ar ko nosaka pārejas pasākumus divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm], būtu jāizslēdz no informācijas apmaiņas mehānisma, ko izveido ar šo lēmumu. Tomēr Komisijai būtu jāveic šādu dalībvalstu un trešo valstu starpā noslēgtu divpusēju nolīgumu par ieguldījumu veikšanu pārbaude attiecībā uz tajos ietvertiem īpašiem noteikumiem enerģētikas jomā, uz kuriem attiecas šā lēmuma darbības joma, un pēc šādas pārbaudes jāsagatavo ziņojums dalībvalstīm un Parlamentam. |
Grozījums Nr. 4
Lēmuma priekšlikums
10. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(10) Komisijai ir jābūt tiesīgai pēc savas ierosmes vai tās dalībvalsts pieprasījuma, kas apspriedusi starpvaldību nolīguma noslēgšanu, novērtēt panāktā nolīguma saderību ar Savienības tiesību aktiem, pirms nolīgums tiek parakstīts. | (10) Komisijai būtu jānovērtē panāktā nolīguma saderība ar Savienības tiesību aktiem, pirms nolīgums tiek parakstīts, un jāsniedz atzinums par nepieciešamību vēlreiz veikt sarunas par nolīgumu, balstoties uz Savienības tiesību aktu noteikumiem, kas pienācīgi jāievēro attiecīgajām dalībvalstīm. |
Grozījums Nr. 5
Lēmuma priekšlikums
13.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (13a) Ņemot vērā to, ka ir iekšējais enerģijas tirgus un kopēja enerģētikas stratēģija, starpvaldību nolīgumiem ir ietekme uz kopējo politiku. Šā iemesla dēļ jānodrošina, ka starpvaldību nolīgumi atbilst kopējās politikas koncepcijai. |
Grozījums Nr. 6
Lēmuma priekšlikums
14.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (14a) Daudzi nolīgumi enerģētikas jomā daļēji attiecas uz investīcijām. Piemēram, enerģētikas hartā ir iekļauti investīciju noteikumi. Šā iemesla dēļ jānodrošina konsekvence starp enerģijas nolīgumiem un investīciju nolīgumiem. Jo īpaši jāņem vērā Eiropas Parlamenta tiesības un ieteikumi attiecībā uz investīciju politiku nākotnē. |
Grozījums Nr. 7
Lēmuma priekšlikums
14.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (14b) Koordinējot starpvaldību nolīgumus, Komisijai vajadzētu rīkoties aktīvi un pamudinoši, lai nodrošinātu, ka visas izvirzītās prasības ir iespējams izpildīt. |
Grozījums Nr. 8
Lēmuma priekšlikums
1. pants - 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Šis lēmums izveido mehānismu informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm un Komisiju saistībā ar starpvaldību nolīgumiem. | 1. Šis lēmums izveido mehānismu informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm un Komisiju saistībā ar starpvaldību nolīgumiem, lai uzlabotu Savienības energodrošību, iekšējā enerģijas tirgus darbību un konsekvenci un saskaņotību Savienības ārējā darbībā enerģētikas jomā un lai nodrošinātu, ka tās ir saderīgas ar ES tiesību aktiem. |
Grozījums Nr. 9
Lēmuma priekšlikums
3. pants - 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Dalībvalstis ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā lēmuma stāšanās spēkā iesniedz Komisijai pilnībā visus spēkā esošus un provizoriski piemērotus starpvaldību nolīgumus starp dalībvalstīm un trešām valstīm, tostarp to pielikumus un citus dokumentus, kas nepārprotami pieminēti, kā arī visus to grozījumus. Komisija saņemtos dokumentus dara pieejamus visām pārējām dalībvalstīm elektroniskā veidā. Spēkā esoši vai provizoriski piemēroti starpvaldību nolīgumi, kas jau ir paziņoti Komisijai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 994/2010 līdz šā lēmuma stāšanās spēkā dienai un kas atbilst šā punkta prasībām, ir uzskatāmi par paziņotiem saskaņā ar šo lēmumu. | 1. Dalībvalstis ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā lēmuma stāšanās spēkā iesniedz Komisijai pilnībā visus spēkā esošus un provizoriski piemērotus starpvaldību nolīgumus starp dalībvalstīm un trešām valstīm, tostarp to pielikumus un citus dokumentus, kas nepārprotami pieminēti, kā arī visus to grozījumus. Komisija saņemtos dokumentus dara pieejamus visām pārējām dalībvalstīm elektroniskā veidā. Komisija 12 mēnešu laikā pēc attiecīgo starpvaldību nolīgumu saņemšanas tos izvērtē un informē attiecīgās dalībvalstis par minēto nolīgumu iespējamu neatbilstību ES tiesību normām. Spēkā esoši vai provizoriski piemēroti starpvaldību nolīgumi, kas jau ir paziņoti Komisijai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 994/2010 līdz šā lēmuma stāšanās spēkā dienai un kas atbilst šā punkta prasībām, ir uzskatāmi par paziņotiem saskaņā ar šo lēmumu. |
Grozījums Nr. 10
Lēmuma priekšlikums
3. pants - 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Ja dalībvalsts plāno sākt sarunas ar trešo valsti, lai grozītu spēkā esošu starpvaldību nolīgumu vai noslēgtu jaunu starpvaldību nolīgumu, dalībvalsts iespējami agrāk pirms paredzētā sarunu sākuma rakstiski informē Komisiju par savu nodomu. Komisijai sniedzamā informācija ietver attiecīgo dokumentāciju, norādi uz noteikumiem, kuri tiks aplūkoti sarunās, sarunu mērķus un pārējo būtisko informāciju. Ja tiek grozīts spēkā esošs nolīgums, Komisijai sniegtajā informācijā norāda noteikumus, kuri tiks pārskatīti. Komisija saņemto informāciju dara pieejamu visām dalībvalstīm elektroniskā veidā. Attiecīgā dalībvalsts pastāvīgi informē Komisiju par notiekošajām sarunām. Pēc Komisijas vai attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma Komisija var piedalīties sarunās kā novērotājs. | 2. Ja dalībvalsts plāno sākt sarunas ar trešo valsti, lai grozītu spēkā esošu starpvaldību nolīgumu vai noslēgtu jaunu starpvaldību nolīgumu, dalībvalsts iespējami agrāk un nekādā gadījumā vēlāk kā 3 mēnešus pirms paredzētā sarunu sākuma rakstiski informē Komisiju par savu nodomu. Komisijai sniedzamā informācija ietver attiecīgo dokumentāciju, norādi uz noteikumiem, kuri tiks aplūkoti sarunās, sarunu mērķus un pārējo būtisko informāciju. Ja tiek grozīts spēkā esošs nolīgums, Komisijai sniegtajā informācijā norāda noteikumus, kuri tiks pārskatīti. Komisija saņemto informāciju dara pieejamu visām dalībvalstīm elektroniskā veidā. Attiecīgā dalībvalsts pastāvīgi informē Komisiju par notiekošajām sarunām. Pēc Komisijas vai attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma Komisija var piedalīties sarunās kā novērotājs. |
Grozījums Nr. 11
Lēmuma priekšlikums
5. pants - 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Komisija pēc savas ierosmes ne vēlāk kā četru nedēļu laikā pēc informācijas saņemšanas par sarunu noslēgšanu vai pēc tās dalībvalsts pieprasījuma, kas apspriedusi starpvaldību nolīguma noslēgšanu, novērtē panāktā nolīguma saderību ar Savienības tiesību aktiem, pirms nolīgums tiek parakstīts. Ja Komisija vai attiecīgā dalībvalsts prasa veikt šādu panāktā starpvaldību nolīguma ex-ante novērtējumu par tā atbilstību Savienības tiesību aktiem, panāktais, bet vēl neparakstītais starpvaldību nolīguma projekts jāiesniedz Komisijā pārbaudei. Attiecīgā dalībvalsts atliek nolīguma parakstīšanu uz laikposmu līdz četriem mēnešiem no dienas, kad Komisijai iesniegts starpvaldību nolīguma projekts. Vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti, pārbaudes laikposms var tikt pagarināts. Ja ir pieprasīta saderības kontrole, taču Komisija pārbaudes laikposmā nav pieņēmusi atzinumu, tiek uzskatīts, ka tai nav iebildumu. | 1. Dalībvalstis iesniedz Komisijai izvērtēšanai starpvaldību nolīgumu projektus, kuru apspriešana ir beigusies, bet kuri vēl nav noslēgti. Komisija ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc to saņemšanas novērtē panāktā nolīguma saderību ar Savienības tiesību aktiem, jo īpaši attiecībā uz konkurences un iekšējā enerģijas tirgus tiesību aktiem. Šajā pārbaudes laikposmā attiecīgā dalībvalsts atturas parakstīt nolīgumu. Vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti, pārbaudes laikposms var tikt pagarināts. Ja Komisija pārbaudes laikposmā nav pieņēmusi atzinumu, tiek uzskatīts, ka tai nav iebildumu. |
Grozījums Nr. 12
Lēmuma priekšlikums
5.a pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 5a. Ja Komisija sniedz negatīvu atzinumu par starpvaldību nolīguma projektu, tā ierosina iespējamos risinājumus vai precizē nepieciešamību pēc atkārtotas nolīguma apspriešanas, un attiecīgā dalībvalsts to pienācīgi ņem vērā. |
Grozījums Nr. 13
Lēmuma priekšlikums
6. pants – 1. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Komisija veicina koordināciju starp dalībvalstīm, lai: | 1. Komisija veicina un sekmē koordināciju starp dalībvalstīm, lai: |
Grozījums Nr. 14
Lēmuma priekšlikums
6. pants – c apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
c) pamatojoties uz paraugpraksi, izstrādātu standarta klauzulas, kuru lietojums nodrošinātu turpmāko starpvaldību nolīgumu pilnīgu atbilstību Savienības tiesību aktiem enerģētikas jomā. | c) pamatojoties uz paraugpraksi, izstrādātu standarta klauzulas, kuru lietojums nodrošinātu turpmāko starpvaldību nolīgumu pilnīgu atbilstību Savienības tiesību aktiem enerģētikas jomā un tādu energoapgādes drošības līmeni, kādu paredz ES ilgtermiņa mērķi enerģētikas un klimata jomā. |
Grozījums Nr. 15
Lēmuma priekšlikums
6. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ca) integrētu nolīgumus kopējā Eiropas enerģētikas politikā un tie kļūtu par daļu no šīs politikas, kā aprakstīts Ceļvedī 2050. gadam. |
Grozījums Nr. 16
Lēmuma priekšlikums
6.a pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| Konsekvence starp enerģijas un investīciju nolīgumiem |
| Komisija nodrošina, lai enerģijas nolīgumi, kuros iekļauti investīciju noteikumi, atbilstu tiesību aktiem par divpusējiem investīciju nolīgumiem. Tā arī aizsargā Eiropas Parlamenta tiesības iesaistīties lēmumu pieņemšanā par nākotnē noslēdzamiem enerģētikas nolīgumiem, kuros ir iekļauti investīciju noteikumi. Jo īpaši jāievēro Eiropas Parlamenta ieteikumi par nākotnē īstenojamo investīciju politiku. |
Grozījums Nr. 17
Lēmuma priekšlikums
8. pants – virsraksts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Pārskatīšana | Ziņojumi un pārskatīšana |
Grozījums Nr. 18
Lēmuma priekšlikums
8. pants – 1.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.a Komisija ik pēc diviem gadiem ziņo Eiropas Parlamentam par informāciju, kas saņemta saskaņā ar 3. pantu, un divu gadu laikā pēc šā lēmuma stāšanās spēkā iesniedz Eiropas Parlamentam visaptverošu novērtējumu. |
PROCEDŪRA
Virsraksts | Informācijas apmaiņas mehānisms attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas jomā | |||
Atsauces | COM(2011)0540 – C7-0235/2011 – 2011/0238(COD) | |||
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē | ITRE 15.9.2011 |
|
|
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē | INTA 15.9.2011 |
|
|
|
Izskatīšana komitejā | 23.11.2011 | 8.12.2011 | 20.12.2011 |
|
Pieņemšanas datums | 26.1.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 25 1 2 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | William (The Earl of) Dartmouth, Laima Liucija Andrikienė, María Auxiliadora Correa Zamora, Christofer Fjellner, Yannick Jadot, Metin Kazak, Bernd Lange, Emilio Menéndez del Valle, Vital Moreira, Paul Murphy, Cristiana Muscardini, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Niccolò Rinaldi, Helmut Scholz, Peter Šťastný, Gianluca Susta, Keith Taylor, Jan Zahradil, Paweł Zalewski | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Josefa Andrés Barea, George Sabin Cutaş, Mário David, Albert Deß, Syed Kamall, Silvana Koch-Mehrin, Inese Vaidere | |||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Jutta Haug, Jean Roatta | |||
PROCEDŪRA
Virsraksts | Informācijas apmaiņas mehānisms attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas jomā | |||
Atsauces | COM(2011)0540 – C7-0235/2011 – 2011/0238(COD) | |||
Datums, kad to iesniedza EP | 7.9.2011 |
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē | ITRE 15.9.2011 |
|
|
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē | AFET 15.9.2011 | INTA 15.9.2011 |
|
|
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums | Krišjānis Kariņš 26.10.2011 |
|
|
|
Izskatīšana komitejā | 12.1.2012 | 24.1.2012 | 6.2.2012 | 18.6.2012 |
Pieņemšanas datums | 19.6.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 36 18 0 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Amelia Andersdotter, Josefa Andrés Barea, Jean-Pierre Audy, Zigmantas Balčytis, Ivo Belet, Bendt Bendtsen, Jan Březina, Reinhard Bütikofer, Maria Da Graça Carvalho, Giles Chichester, Jürgen Creutzmann, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Vicky Ford, Gaston Franco, Adam Gierek, Norbert Glante, Fiona Hall, Kent Johansson, Romana Jordan, Krišjānis Kariņš, Lena Kolarska-Bobińska, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Marisa Matias, Jaroslav Paška, Aldo Patriciello, Vittorio Prodi, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Michèle Rivasi, Paul Rübig, Salvador Sedó i Alabart, Francisco Sosa Wagner, Konrad Szymański, Patrizia Toia, Ioannis A. Tsoukalas, Claude Turmes, Niki Tzavela, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev, Alejo Vidal-Quadras | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Ioan Enciu, Roger Helmer, Jolanta Emilia Hibner, Yannick Jadot, Ivailo Kalfin, Seán Kelly, Bernd Lange, Werner Langen, Mario Pirillo, Peter Skinner, Lambert van Nistelrooij, Henri Weber | |||
Iesniegšanas datums | 30.7.2012 | |||