Sesijas dokuments

 

A7-0271/2012

21.9.2012

***I

ZIŅOJUMS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Pilsoņu gadu (2013. gads)

( COM(2011)0489 – C7‑0217/2011 – 2011/0217(COD) )

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referente: Antigoni Papadopoulou

 

PR_COD_1amCom

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums

  *  Apspriežu procedūra

  ***  Piekrišanas procedūra

  ***I  Parastā likumdošanas procedūra (pirmais lasījums)

  ***II  Parastā likumdošanas procedūra (otrais lasījums)

  ***III  Parastā likumdošanas procedūra (trešais lasījums)

 

(Norādītā procedūra pamatojas uz akta projektā ierosināto juridisko pamatu.)

 

 

 

Grozījumi akta projektā

Izmaiņas, kas ar Parlamenta grozījumiem izdarītas akta projektā, ir iezīmētas treknā slīprakstā. Teksts, kas iezīmēts parastā slīprakstā, tehniskajiem dienestiem norāda tās akta projekta daļas, kurās ierosināti labojumi, lai sagatavotu galīgo teksta redakciju (piemēram, nepārprotami kļūdainas teksta daļas vai to izlaidumi kādā no valodām). Šos ierosinātos labojumus apstiprina attiecīgie tehniskie dienesti.

 

Informācijas bloka, ko ievieto pirms katra grozījuma attiecībā uz spēkā esošu aktu, kuru plānots grozīt ar attiecīgo akta projektu, trešajā un ceturtajā rindā attiecīgi norāda spēkā esošo aktu un tā atbilstīgo teksta vienību. Daļas, kas tiek pārņemtas no tādas spēkā esoša akta teksta vienības, kura netiek grozīta ar attiecīgo akta projektu, bet kuru Parlaments nodomājis grozīt, iezīmē treknrakstā. Iespējamos šādu teksta daļu svītrojumus apzīmē šādi: […].

 

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS

Lpp.

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS  5

PASKAIDROJUMS  47

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS  51

Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS  79

Konstitucionālo jautājumu komitejaS ATZINUMS  102

Lūgumrakstu komitejas ATZINUMS  117

PROCEDŪRA  138

 

 

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Pilsoņu gadu (2013. gads)

( COM(2011)0489 – C7‑0217/2011 – 2011/0217(COD) )

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei ( COM(2011)0489 ),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 21. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0217/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 28. marta atzinumu[1],

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu, kā arī Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Konstitucionālo jautājumu komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus ( A7-0271/2012 ),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI[2]*

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES

LĒMUMS Nr. …./2012/ES

/../

par Eiropas Pilsoņu gadu (2013. gads)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 21. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[3],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru[4],

tā kā:

(-1)   Savienība balstās uz nedalāmām, universālām cilvēka cieņas, brīvības, vienlīdzības un solidaritātes vērtībām, un tās pamatā ir demokrātijas un tiesiskuma principi. Šie principi veido pamatu visu dalībvalstu sabiedrībai, kurā dominē plurālisms, nediskriminācija, iecietība, tiesiskums, solidaritāte un sieviešu un vīriešu līdztiesība. Ikvienam Savienības pilsonim ir un vajadzētu būt tiesībām, kas paredzētas Līgumā par Eiropas Savienību (LES), Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(1)  Ar Māstrihtas līgumu 1993. gadā ieviesa Eiropas Savienības pilsonības jēdzienu. Ar 1999. gada Amsterdamas līgumu un 2009. gada Lisabonas līgumu vēl vairāk nostiprināja ar Savienības pilsonību saistītās tiesības. 2013. gads būs Savienības pilsonības jēdziena izveides 20 gadadienas gads. Lisabonas līguma 1. panta 12. punkts un 2. panta 34. punkts (tagad LES 9. pants un LESD 20. pants) paredz, ka ikviena persona, kam ir kādas dalībvalsts pilsonība, ir Savienības pilsonis, ka Savienības pilsonība papildina, nevis aizstāj valsts pilsonību un ka Savienības pilsoņiem ir ar Līgumiem piešķirtās tiesības un ar tiem uzliktie pienākumi ▌. Lisabonas līguma 2. panta 35. punkts (tagad LESD 21. pants) paredz, ka ikvienam Savienības pilsonim ir brīvas pārvietošanās un uzturēšanās tiesības.

▌

(4)  ▌ Stokholmas programmā — atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā[5] pilsonim ir piešķirta galvenā nozīme Eiropas politikā brīvības, drošības un tiesiskuma jomā. Tajā paredzētās darbības ir vērstas uz “pilsoņu Eiropas veidošanu”, tostarp veicinot pilsoņu tiesības, jo īpaši tiesības uz pārvietošanās brīvību un tiesības, kas ļauj Savienības pilsoņiem aktīvi piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē.

(5)  Savā 2010. gada 15. decembra rezolūcijā par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā (2009. gads) un to efektīvu īstenošanu pēc Lisabonas līguma[6] stāšanās spēkā Eiropas Parlaments aicināja Komisiju 2013. gadu pasludināt par ▌ Eiropas Pilsonības gadu, lai stimulētu debates par Eiropas pilsonību, tostarp par tās terminoloģiju, saturu un piemērošanas jomu, un informētu Savienības pilsoņus par viņu tiesībām, jo īpaši par jaunajām tiesībām, kas tiks piešķirtas pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, kā arī par pieejamajiem līdzekļiem minēto tiesību izmantošanai.

(5a)  2013. gads būtu jāpasludina par Eiropas Pilsoņu gadu. Eiropas Pilsoņu gads sniegtu laikam atbilstošu iespēju veidot plašākās sabiedrības izpratni par tās tiesībām un pienākumiem, ko nodrošina Savienības pilsonība. Eiropas Pilsoņu gada mērķim jābūt arī veidot pilsoņu izpratni par viņu tiesībām, kas izriet no Savienības pilsonības, kad viņi kā studenti, darbinieki, darba meklētāji, brīvprātīgie, patērētāji, uzņēmēji, jaunieši vai pensionāri izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot citā dalībvalstī. Šajā kontekstā izpratnes veidošana ir jāintegrē ģeogrāfiski, demogrāfiski un sociāli, un tā būtu jāvērš uz to atlikušo šķēršļu novēršanu, kas traucē izmantot no Savienības pilsonības izrietošās tiesības. Savienības pilsoņi būtu jāinformē par to, ka arī viņiem pašiem ir būtiska loma to tiesību nostiprināšanā, ko viņi var īstenot ar līdzdalību pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskajā dzīvē.

(5b)  Lai Savienības pilsoņi varētu pieņemt pārdomātus lēmumus par to, vai izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties, nepietiek tikai ar viņu izpratnes par tiesībām brīvi pārvietoties uzlabošanu. Ir svarīgi, lai Savienības pilsoņi būtu arī pietiekami informēti par citām tiesībām, kas viņiem pieejamas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem pārrobežu situācijās. Ja viņi nolems izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties, šī informācija viņiem ļaus tās izmantot pilnībā.

(6)  Kopš 1958. gada, kad tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstīs tika noteiktas Romas līgumā kā vienas no četrām pamattiesībām, tās ir apliecinājušas savu vērtību kā viens no pīlāriem iekšējā tirgus izveidei dalībvalstu ekonomikas un katra Savienības pilsoņa labā.

▌

(8)  Savienības pilsoņi tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot visu dalībvalstu teritorijā augstu vērtē kā indivīda pamattiesības, kas izriet no Savienības pilsonības. Šīs tiesības kā tādas apliecina un veicina labāku izpratni par Eiropas integrācijas vērtību, kā arī sekmē pilsoņu iesaistīšanos ▌Savienības veidošanā. ▌

(9)  Lai gan tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot citā dalībvalstī ir stingri iedibinātas primārajos Savienības tiesību aktos un būtiski izvērstas sekundārajos Savienības tiesību aktos, joprojām pastāv pretrunas starp piemērojamiem tiesiskajiem noteikumiem un realitāti, ko pilsoņi piedzīvo, īstenojot šīs tiesības praksē. Papildus nenoteiktībai saistībā ar mobilitātes sniegtajām priekšrocībām Savienības pilsoņi uzskata, ka ir pārāk daudz praktisku šķēršļu dzīvošanai un strādāšanai citā dalībvalstī.

(10)  2010. gada ziņojumā par ES pilsonību “Likvidējot šķēršļus ES pilsoņu tiesību īstenošanai”, kas pieņemts 2010. gada 27. oktobrī, Komisija ir pievērsusies galvenajiem šķēršļiem, ar kuriem pilsoņi joprojām saskaras ikdienā, īstenojot savas tiesības kā Savienības pilsoņi, jo īpaši pārrobežu situācijās, un ir izklāstījusi 25 konkrētus pasākumus šo šķēršļu likvidēšanai. Viens no šajā saistībā konstatētajiem šķēršļiem bija informācijas trūkums. Ziņojumā Komisija secināja, ka Savienības pilsoņi nevar izmantot savas tiesības, jo nav par tām informēti, un paziņoja par savu ieceri uzlabot informācijas izplatīšanu Savienības pilsoņiem par viņu tiesībām, jo īpaši tiesībām brīvi pārvietoties.

(10a)  LES un LESD piešķir katram Savienības pilsonim tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā, tiesības balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās un pašvaldību vēlēšanās savas dzīvesvietas dalībvalstī saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi ir attiecīgās valsts pilsoņiem, tiesības saņemt jebkuras dalībvalsts diplomātisko vai konsulāro iestāžu aizsardzību kādā trešajā valstī, kurā viņa paša valsts nav pārstāvēta, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam, tiesības vērsties pie Eiropas ombuda un Savienības iestādēs, kā arī daudzas citas tiesības dažādās jomās, piemēram, saistībā ar brīvu preču un pakalpojumu apriti, patērētāju aizsardzību un sabiedrības veselību, vienlīdzīgām iespējām un vienlīdzīgu attieksmi, piekļuvi nodarbinātībai un sociālajai aizsardzībai.

(10b)  Lisabonas līgums ieviesa jaunas tiesības, jo īpaši pilsoņu iniciatīvu, kas paredzēta tā 1. panta 12. punktā un 2. panta 37. punktā (LES 11. pants un LESD 24. pants), kas vismaz vienam miljonam pilsoņu, kuri pārstāv būtisku skaitu visu dalībvalstu, dod tiesības aicināt Komisiju iesniegt priekšlikumu kādā no Eiropas Savienības atbildības jomām, tādējādi ļaujot pilsoņiem vēl aktīvāk iesaistīties Eiropas Savienības politiskajā dzīvē un tieši piedalīties Savienības tiesību aktu[7] veidošanā.

(10c)  Kopš 1979. gada, kad notika pirmās tiešās vēlēšanas, Eiropas Parlaments darbojas kā tiešais starpnieks starp pilsoņiem un Savienību. Eiropas Parlamentam un tā deputātiem ir izšķiroša nozīme, izplatot informāciju par Savienības pilsonības sniegtajām tiesībām un priekšrocībām, Savienības pilsoņiem aktuālus jautājumus liekot par pamatu politikas veidošanā un veicinot aktīvu Savienības pilsoņu līdzdalību. Tāpat — ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2014. gadā — ir svarīgi arī veidot izpratni par Savienības pilsoņu tiesībām, dzimumu līdztiesības jautājumiem, sieviešu un vīriešu dalību Eiropas Savienības demokrātiskajā dzīvē, tostarp viņu tiesībām piedalīties vēlēšanās kā vēlētājiem un kandidātiem savā dzīvesvietas dalībvalstī, un par Eiropas Parlamenta pilnvarām likumdošanas procesā. Pirms gaidāmajām vēlēšanām šādu izpratnes veidošanas pasākumu ietekme ir būtiski jāpalielina, cieši koordinējot un izmantojot sinerģiju, kas veidojas ar attiecīgiem pasākumiem, ko īsteno Savienības iestādes, jo īpaši Eiropas Parlaments, Eiropas politiskās partijas un fondi, kā arī dalībvalstis.

▌

(13)  Turklāt Savienības pilsoņiem, kuri apsver, vai izmantot savas brīvas pārvietošanās un uzturēšanās tiesības, jābūt informētiem par tiesībām iegūt vai saglabāt sociālā nodrošinājuma tiesības, tostarp saistībā ar pārrobežu veselības aprūpi, atbilstoši Savienības noteikumiem par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu. Šie noteikumi nodrošina, ka pilsoņi nezaudē savas sociālā nodrošinājuma tiesības, ja viņi izvēlas pārvietoties Savienībā. Turklāt viņiem jābūt arī informētiem par ▌viņu izglītības, akadēmiskās un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un par sociālajām un pilsoniskajām prasmēm, kas veido daļu no Eiropas sistēmas “Pamatprasmes mūžizglītībā”[8] un kas var palīdzēt viņiem pilnvērtīgi piedalīties pilsoniskajā dzīvē un nodrošināt viņiem iespēju īstenot savas tiesības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(14)  Savienības pilsoņiem vajadzētu būt arī labāk informētiem par viņu kā pasažieru tiesībām ceļot ar jebkāda veida transportu visā Savienībā un par viņu kā patērētāju tiesībām pārrobežu situācijās. Ja Savienības pilsoņi būs pārliecināti, ka viņu kā patērētāju tiesības tiek efektīvi aizsargātas, viņi varēs sniegt lielāku ieguldījumu ▌Savienības mēroga preču un pakalpojumu tirgus attīstīšanā, kas tādējādi varēs pilsoņu labā efektīvāk izmantot visu kopējo potenciālu. Tāpat pilsoņiem jābūt labāk informētiem par noteikumiem attiecībā uz produktu vispārējo drošību un tirgus uzraudzību, lai viņi apzinātos, kā viņu veselība un tiesības tiek aizsargātas visā Savienībā, jo īpaši tad, ja runa ir par apdraudējumiem vai riskiem, kurus viņi kā indivīdi nevar novērst. Turklāt ir svarīgi veidot pilsoņu izpratni par viņu tiesībām uz pārrobežu veselības aprūpi un ar to saistītiem pasākumiem, piemēram, e-veselību un telemedicīnu, lai viņi varētu gūt maksimālu labumu no drošas un kvalitatīvas veselības aprūpes visā dalībvalstu teritorijā.

(14a)  Ar šo lēmumu veicina stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzīto mērķu sasniegšanu, ciktāl brīvas pārvietošanās un darbinieku mobilitātes veicināšana ir atzīta par svarīgu veidu, kā novērst sekas, ko izraisījušas demogrāfiskās pārmaiņas darba tirgū, un palielināt cilvēku nodarbinātību un Eiropas nozaru konkurētspēju. Šā lēmuma ilgtermiņa mērķis ir arī atbalstīt pētniecību un inovācijas Savienībā, lai pretdarbotos pašreizējiem satraucoši augstajiem bezdarba rādītājiem atsevišķās dalībvalstīs.

(14b)  Informācijas, izglītības un izpratnes veidošanas kampaņās, ko rīko saistībā ar Eiropas Pilsoņu gadu, būtu jāņem vērā arī konkrētu auditoriju un neaizsargāto sabiedrības grupu vajadzības. Informācijai jābūt bez maksas un pieejamai visās Savienības oficiālajās valodās. Tā būtu jāsniedz vienkāršā valodā un sadarbībā ar vietējām, reģionālajām un valsts iestādēm, plašsaziņas līdzekļiem, pilsoniskās sabiedrības un nevalstiskajām organizācijām. Visas šīs dažādās ieinteresētās personas varētu sagatavot tādas iniciatīvas kā eseju konkursi un izstrādāt rīcības plānus un rokasgrāmatas, veidot tiešsaistes forumus un kampaņas skolās un universitātēs.

(14c)  Aktīva Savienības pilsoņu un viņus pārstāvības apvienību loma ir īpaši svarīga Savienības darbībai. LES 10. un 11. pantā ir uzsvērta līdzdalības demokrātijas nozīme visos tās aspektos un pilsoņu un to pārstāvības apvienību loma, visās Savienības darbības jomās paužot viedokļus un publiski apmainoties ar tiem. Savienības iestādēm būtu jāveicina aktīva līdzdalības demokrātija lēmumu pieņemšanas procesā, īstenojot atklātu, pārredzamu un regulāru dialogu ar pilsonisko sabiedrību, lai nodrošinātu, ka Savienības darbības ir saskaņotas un pārredzamas. Savienības pilsoņu aktīva līdzdalība būtu jāveicina, arī nodrošinot pieeju dokumentiem un informācijai, kā arī ar labu pārvaldību un administrāciju.

(14d)  Izglītības politikai ir nozīmīga loma, informējot iedzīvotājus, īpaši jauniešus, par Eiropas Savienības pilsonības koncepciju un ar to saistītajām tiesībām. Tā var arī palīdzēt sekmēt daudzvalodību, studentu, skolotāju, personu, kuras apgūst profesionālo izglītību, un viņu mācībspēku mobilitāti un veicināt sociālās un pilsoniskās prasmes saskaņā ar Eiropas mūžizglītības pamatprasmju sistēmu, kas viņiem var sniegt visas nepieciešamās prasmes, lai pilnībā piedalītos sabiedriskajā dzīvē un varētu pilnībā īstenot savas tiesības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Būtu jārada iespēja īstenot īpašus pasākumus, lai uzlabotu pilsoņu izpratni par viņu iespējām piedalīties brīvprātīgajā darbā, studēt ārvalstīs, stažēties citā dalībvalstī vai piedalīties Savienības apmaiņas programmās izglītības jomā.

(14e)  Eiropas Pilsoņu gadu Komisijas atzīmēs 2013. gada ES ziņojumā par pilsonību, kurā būs redzams progress, kas panākts kopš 2010. gada ES ziņojuma par pilsonību, un būs ierosināti turpmāki pasākumi, lai novērstu pastāvīgos šķēršļus, kas Savienības pilsoņiem traucē īstenot savas tiesības. Pamatojoties uz šo ziņojumu, Padome varētu pieņemt noteikumus, lai stiprinātu vai papildinātu ar Savienības pilsonību saistītās tiesības.

(14f)  Savienības pilsoņiem vajadzētu būt informētiem arī par daudzvalodu tīmekļa portālu Your Europe, kas ir „vienas pieturas aģentūras” informatīvā sistēma par pilsoņu un uzņēmumu tiesībām Savienībā.

(14g)  Europe Direct informācijas centriem, kas ir vietējie saskarnes punkti starp Savienību un tās pilsoņiem, būtu jādarbojas kā ciešiem Eiropas Parlamenta partneriem izpratnes veidošanas kampaņā, vietējā un reģionālā līmenī aktivizējot debates par Savienību, pārraidot un izplatot publiskus informatīvos materiālus un piedāvājot iespējas nosūtīt atsauksmes Savienības iestādēm.

(14h)  Visu saistībā ar Eiropas gadu un tā ietvaros uzsākto iniciatīvu mērķim ir jābūt savstarpējās sapratnes un sadarbības starp Savienības pilsoņiem un Savienības iestādēm veicināšanai. Tas attiecas arī uz izpratnes veidošanu par pilsoņu tiesībām Savienības, valstu, reģionu vai vietēja līmeņa publisko iestāžu darbinieku vidū.

(14i)  Eiropas Padome kopš tās dibināšanas 1949. gadā aktīvi darbojas izglītības un kultūras jomā, atbalstot un veidojot Eiropas kultūras tīklus un kultūru dialogu, kā arī veicinot valodu daudzveidību. Tāpēc Savienībai šajā jomā būtu jāveido sinerģija ar Eiropas Padomes darbībām saistībā ar Eiropas Pilsoņu gadu.

▌

(22)  Galvenā atbildība par to, lai tiktu vairota pilsoņu izpratne par viņu kā Savienības pilsoņu tiesībām, paliek dalībvalstu ziņā. Tas attiecas arī uz informācijas sniegšanu par Savienību un mērķtiecīgu ziņošanu par Savienības iestāžu darbību. Rīcība Savienības līmenī papildina rīcību šajā saistībā valsts, reģionālā un vietējā līmenī, kā uzsvērts politiskajā deklarācijā “Partnerība informācijas sniegšanai par Eiropu”, ko 2008. gada 22. oktobrī parakstīja Eiropas Parlaments, Padome un Komisija[9]. Savienības iestādēm un dalībvalstīm būtu jāpastiprina sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem un jāapņemas tos nodrošināt ar augstas kvalitātes informāciju par Savienību.

(22a)  Lai optimizētu Eiropas Pilsoņu gadā paredzēto darbību efektivitāti un lietderīgumu, ir svarīgi 2012. gadā veikt vairākus sagatavošanās pasākumus, pilnībā ievērojot Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, (Finanšu regula)[10] 49. panta 6. punktu.

▌

(24)  Ir jāveic atbilstoši pasākumi, lai novērstu nelikumības un krāpšanu, un jāīsteno vajadzīgās darbības, lai atgūtu zaudētos, nepamatoti izmaksātos vai nepareizi izlietotos līdzekļus saskaņā ar Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību[11] un 1996. gada 11. novembra Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām[12], un Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)[13].

(25)  Savienības finansējumu citām darbībām, izņemot tās, kas tiek finansētas no Eiropas Pilsoņu gada budžeta, var nodrošināt, izmantojot pašreizējās Savienības programmas vai struktūrfondus, jo īpaši programmu „Eiropa pilsoņiem” 2007.–2013. gadam un 2007.–2013. gada īpašo programmu „Pamattiesības un pilsonība”, kas ir daļa no vispārējās programmas „Pamattiesības un tiesiskums”, Mūžizglītības programmas, kurās ietilpst Erasmus programma, iniciatīva „Jaunatne kustībā” un programma MEDIA.

(25a)  Lai turpmākie Eiropas gadi būtu veiksmīgi, būtu jāizstrādā padziļināta Eiropas Pilsoņu gada laikā veikto pasākumu novērtēšana. Šādā ziņojumā būtu jāiekļauj idejas un paraugprakse, ko izmantot nākamajām darbībām par to, kā visefektīvāk sasniegt un iesaistīt pilsoņus, kur vien iespējams balstoties uz salīdzināmiem kvantitatīviem datiem, kas iegūti Eiropas Pilsoņu gada laikā.

(25b)  Ņemot vērā to, ka Eiropas Pilsoņu gada mērķus — Eiropas Savienības pilsoņu izpratnes veidošana par tiesībām un pienākumiem, ko sniedz Savienības pilsonība, iespēju veicināšana izmantot minētās tiesības, kā arī aktīvas līdzdalības veicināšana Savienības demokrātiskajā dzīvē — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo ir vajadzīgas, cita starpā, daudzpusīgas partnerības, informācijas apmaiņa starp valstīm, izpratnes veidošana un paraugprakses izplatīšana visā Savienībā, un to, ka minētās rīcības apjoma dēļ mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredzētie pasākumi paredz vienīgi to, kas nepieciešams šo mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo 2013. gads tiek pasludināts par Eiropas Pilsoņu gadu ▌.

2. pants

Mērķi

1.   Eiropas Pilsoņu gada (turpmāk tekstā — Eiropas gads) vispārējais mērķis ir veidot izpratni un zināšanas par tiesībām un pienākumiem, ko nodrošina Savienības pilsonība, lai palīdzētu pilsoņiem pilnībā īstenot savas tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā. Šajā saistībā Eiropas gads veicinās arī Eiropas pilsoņu iespējas izmantot cits tiesības, ko sniedz Savienības pilsonība.

2.   Pamatojoties uz 1. punktā minēto, Eiropas gada konkrētie mērķi ir šādi:

a)  veidot Savienības pilsoņu izpratni par viņu tiesībām brīvi pārvietoties un dzīvot Eiropas Savienībā un šajā saistībā — par visām citām tiesībām, kas Savienības pilsoņiem bez diskriminācijas ir garantētas, tostarp tiesībām vēlēt vietēja mēroga un Eiropas vēlēšanās jebkurā dalībvalstī, kurā viņi dzīvo;

b)  veidot Savienības pilsoņu, tostarp jauniešu, izpratni par to, kā viņi var gūt būtisku labumu no Savienības tiesībām, un par politikas nostādnēm un programmām, kuras izstrādātas, lai palīdzētu viņiem izmantot minētās tiesības;

c)  veicināt debates par ietekmi un iespējām, kādas rada tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot kā neatņemams Savienības pilsonības aspekts, lai sekmētu un stiprinātu Savienības pilsoņu aktīvu pilsonisko un demokrātisko līdzdalību, jo īpaši pilsoniskos forumos par Savienības politiku un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tādējādi stiprinot sociālo kohēziju, kultūru daudzveidību, solidaritāti, sieviešu un vīriešu vienlīdzību, savstarpēju cieņu un kopējas Eiropas identitātes sajūtu starp Savienības pilsoņiem, pamatojoties uz Savienības pamatvērtībām, kas noteiktas LES un LESD, un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

3. pants

Saistītās iniciatīvas

1.  Pasākumos, ko īsteno, lai sasniegtu 2. pantā izklāstītos mērķus, var ietvert šādas Savienības, valstu, reģionu vai vietēja līmeņa iniciatīvas▌:

a)  tādu informēšanas, publicēšanas plašsaziņas līdzekļos, izglītošanas un izpratnes veidošanas akcijas, kas vērstas uz plašu sabiedrību un specifiskākām mērķa grupām;

b)  informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņa starp Savienības, valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm un citām valsts un pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

c)  konferenču, uzklausīšanu, tostarp ar interneta starpniecību, un citu pasākumu organizēšana, lai veicinātu debates un veidotu izpratni par svarīgumu un priekšrocībām, ko sniedz tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot citā dalībvalstī, un — vispārīgākā nozīmē — par Savienības pilsonības jēdzienu un ar to saistītajām tiesībām;

d)  pašreizējo daudzvalodu līdzdalības instrumentu izmantošana, lai veicinātu pilsoniskās sabiedrības organizāciju un pilsoņu aktīvu līdzdalību ▌Eiropas gadā, tostarp tādu tiešās demokrātijas instrumentu izmantošana kā pilsoņu iniciatīva un sabiedriskā apspriešana;

e)  esošo instrumentu, tostarp modernu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju instrumentu, ko izmanto pilsoņu informēšanai, piemēram, daudzvalodu Europe Direct un Your Europe tīmekļa portālu — kā galveno elementu “vienas pieturas aģentūras” informatīvajā sistēmā par Savienības pilsoņu tiesībām — nozīmes un pamanāmības palielināšana;

f)  problēmu risināšanas instrumentu, piemēram, SOLVIT, nozīmes un pamanāmības palielināšana, lai Savienības pilsoņi varētu efektīvāk izmantot un aizsargāt savas tiesības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

(g)  informācijas par Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteju un Eiropas ombudu nodrošināšana Savienības pilsoņiem, lai viņi varētu labāk izmantot, un aizstāvēt savas tiesības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem; un

(h)  tāda ziņojuma par ES pilsonību veicināšana, kura pamatā būs padziļinātas debates un aktīvs iedzīvotāju un ieinteresēto personu ieguldījums un kurā noteiks turpmākus šķēršļus, kas Savienības pilsoņiem traucē pilnībā izmantot Savienības pilsoņu tiesības, un veicinās atbilstošas ​​stratēģijas, lai tos novērstu.

2.  Informācija par 1. punktā minētajām iniciatīvām ir sīkāk izklāstīta pielikumā.

3.  Komisija un dalībvalstis var apzināt citas darbības, kas veicinātu 2. pantā izklāstīto Eiropas gada mērķu sasniegšanu, un atļaut izmantot Eiropas gada nosaukumu šo darbību popularizēšanā, ciktāl tas palīdz sasniegt minētos mērķus.

3.a  Saistībā ar iniciatīvām, kas organizētas Eiropas gada ietvaros, uzmanība jāvelta tam, lai noskaidrotu šķēršļus, kas Savienības pilsoņiem liedz īstenot savas tiesības, un veicinātu atbilstošas iespējas un stratēģijas nolūkā novērst šos šķēršļus, kā arī sekmētu starpkultūru izpratni par diskrimināciju un cīnītos pret to. Tādēļ jārod sinerģija starp šīm iniciatīvām un esošajiem instrumentiem un programmām pamattiesību, pilsoņu tiesību, nodarbinātības un sociālo lietu, izglītības un kultūras jomā.

4. pants

Koordinēšana un īstenošana Savienības līmenī

1.  Komisija cieši sadarbojas ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju, kā arī vietējām un reģionālajām iestādēm un struktūrām, kā arī apvienībām, kas pārstāv vietējās un reģionālās intereses ▌.

▌

2.  Komisija organizē sanāksmes, kurās tiek pārstāvētas Eiropas vai pilsoniskās sabiedrības organizācijas vai iestādes, kas aktīvi darbojas pilsonības jomā un aizsargā pilsoņu tiesības vai veicina izglītību un kultūru, un citas ieinteresētās personas, tādējādi Komisijai palīdzot īstenot Eiropas gadu Savienības mērogā.

3.  Komisija cenšas izmantot iespējamo sinerģiju starp dažādiem tematiskajiem Eiropas gadiem, novērtējot sasniegumus, uzraugot pastāvošos trūkumus un vajadzības gadījumā sniedzot statistiskos datus, tādējādi nodrošinot Eiropas gada mērķu efektīvu izpildi.

4.  Komisija šo lēmumu īsteno Savienības līmenī.

5. pants

Finanšu noteikumi

1.  Savienības mēroga pasākumiem, kas minēti pielikuma A daļā, izmantojami iepirkuma līgumi vai no Savienības vispārējā budžeta piešķirtas dotācijas.

2.  Savienības mēroga pasākumus, kas minēti pielikuma B daļā, var līdzfinansēt no Savienības vispārējā budžeta.

6. pants

Starptautiskā sadarbība

Atbilstoši Eiropas gadam Komisija var sadarboties ar attiecīgām starptautiskām organizācijām, jo īpaši ar Eiropas Padomi.

7. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

1.  Komisija nodrošina, ka, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības, tiek aizsargātas Savienības finansiālās intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot nepamatoti izmaksātās summas, kā arī, ja ir atklātas nelikumības, piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus. Komisija var veikt pārbaudes un apskates uz vietas saskaņā ar šo lēmumu un atbilstoši Padomes Regulai (Euratom, EK) Nr. 2185/96. Vajadzības gadījumā izmeklēšanu veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1073/1999 ▌.

2.  Attiecībā uz Savienības darbībām, ko finansē saskaņā ar šo lēmumu, Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punkta nozīmē “pārkāpums” ir jebkurš Savienības tiesību aktu noteikumu pārkāpums vai līgumsaistību neievērošana, ko izraisa kāda saimnieciskās darbības subjekta rīcība vai nolaidība, kas kaitē vai varētu kaitēt Eiropas Savienības vispārējam budžetam, radot nepamatotus izdevumus.

3.  Komisija samazina, aptur vai atgūst finansiālas palīdzības summas, kas piešķirtas kādai darbībai, ja tā konstatē pārkāpumus, tostarp neatbilstību šā lēmuma noteikumiem vai atsevišķam lēmumam, vai nolīgumam, ar ko piešķir attiecīgo finansiālo palīdzību, vai ja tā atklāj, ka, nepieprasot Komisijas apstiprinājumu, darbībā ir ieviestas būtiskas izmaiņas, kas ir pretrunā tās būtībai vai īstenošanas nosacījumiem.

4.  Ja nav ievēroti termiņi vai ja darbības īstenošanā sasniegtais attaisno tikai daļu piešķirtās finansiālās palīdzības, Komisija lūdz atbalsta saņēmējam noteiktā termiņā iesniegt apsvērumus. Ja saņēmēja atbilde nav apmierinoša, Komisija var anulēt atlikušo finansiālo palīdzību un pieprasīt jau izmaksāto summu atmaksāšanu.

5.  Komisijai atmaksā visas nepamatoti samaksātās summas. Summām, kas nav atlīdzinātas laikā, piemēro procentu likmi saskaņā ar Finanšu regulas nosacījumiem.

8. pants

Uzraudzība un novērtēšana

Komisija līdz 2014. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par šajā lēmumā paredzēto iniciatīvu īstenošanu, rezultātiem un vispārējo novērtējumu. Minētais ziņojums veido pamatu nākamajām Savienības politikas nostādnēm, pasākumiem un darbībām šajā jomā. Ņemot vērā Eiropas gadā gūto pieredzi, ziņojumā izklāsta arī idejas un paraugpraksi par to, kā labāk informēt pilsoņus par viņu tiesībām arī pēc Eiropas gada beigām.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9.a pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

/../

Eiropas Parlamenta vārdā —  Padomes vārdā —

priekšsēdētājs  priekšsēdētājs

PIELIKUMS

LĒMUMA 3. PANTĀ MINĒTIE PASĀKUMI

Pamatprincips ir tāds, ka Eiropas gada īstenošana tiks izvērsta plašā Savienības mēroga informatīvajā kampaņā, ko var papildināt dalībvalstu pasākumi. Gan Savienības, gan valstu pasākumos var iesaistīt arī pilsonisko sabiedrību, kam ir būtiska pieredze attiecīgajā jomā, un citas ieinteresētās personas, lai būtu pārstāvēti visi galvenie dalībnieki. Īstenošana tiks veikta ar turpmāk izklāstīto pasākumu starpniecību.

A.  TIEŠAS SAVIENĪBAS INICIATĪVAS

Finansējuma veids lielākoties būs preču un pakalpojumu tieša iegāde saskaņā ar spēkā esošajiem pamatlīgumiem. Daļu finansējuma var atvēlēt lingvistisko pakalpojumu sniegšanai (rakstiskā, mutiskā tulkošana, zīmju valoda un Braila raksts).

Informatīvas un popularizējošas kampaņas, tostarp:

-tāda audiovizuāla un drukāta materiāla sagatavošana un izplatīšana, kas atspoguļo 2. pantā izklāstītos vēstījumus;

-plašas ievērības pasākumu un forumu organizēšana pieredzes un paraugprakses apmaiņai;

-pasākumi, lai iepazīstinātu ar rezultātiem un palielinātu informētību par Savienības programmām, shēmām un iniciatīvām, kas veicina Eiropas gada mērķu īstenošanu;

-tādas Eiropas informatīvās tīmekļa vietnes (http://europa.eu/index_en.htm) izveide, kura veltīta pasākumiem, ko īsteno saistībā ar Eiropas gadu;

-informācijas par Eiropas gadu iekļaušana izglītības iestāžu un apvienību, NVO un arodorganizāciju periodiskos biļetenos, informatīvos materiālos un tīmekļa vietnēs.

B.  SAVIENĪBAS INICIATĪVU LĪDZFINANSĒŠANA

Eiropas gada darbību līdzfinansēšanai var izmantot tādas Savienības programmas kā Eiropas Pilsoņu gada programma 2007.–2013. gadam. Citas programmas, piemēram, 2007.–2013. gada īpašā programma „Pamattiesības un pilsonība”, kas ir daļa no vispārējās programmas „Pamattiesības un tiesiskums”, nodrošinās informāciju par ES tiesībām, kas ir projektiem prioritārs kritērijs.

C.  INICIATĪVAS, KAS NESAŅEM SAVIENĪBAS FINANSIĀLO ATBALSTU

Savienība piešķirs nefinansiālu atbalstu, tostarp rakstisku atļauju izmantot logotipu, kad tas būs izstrādāts, un citus materiālus, kas saistīti ar Eiropas gadu, valsts vai privāto organizāciju veiktajām iniciatīvām, ja šīs organizācijas varēs apliecināt Komisijai, ka attiecīgās iniciatīvas tiek īstenotas vai tiks īstenotas 2013. gadā un tās būtiski veicinās Eiropas gada mērķu sasniegšanu.

_______________

 

 

 

PASKAIDROJUMS

 

Pamatinformācija

 

Savienības pilsonība ir izveidota 1993. gadā ar Māstrihtas līgumu, lai stiprinātu un veicinātu Eiropas identitāti un dotu Eiropas pilsoņiem iespēju aktīvi piedalīties Eiropas integrācijas procesā. Savienības pilsonība, kas tiek piešķirta automātiski visiem attiecīgo dalībvalstu valstspiederīgajiem, papildina valsts pilsonību.

 

Kopumā ES pilsoņiem ir šādas tiesības: tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā; tiesības balsot un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās un dzīvesvietas dalībvalsts pašvaldību vēlēšanās; tiesības tās trešās valsts teritorijā, kurā nav pārstāvēta dalībvalsts, kuras pilsoņi viņi ir, uz jebkuras dalībvalsts diplomātisko un konsulāro iestāžu aizsardzību; tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam; rakstīt Eiropas ombudam; vērsties pie Savienības iestādēm un padomdevējām struktūrām jebkurā no Līgumu valodām.

 

Patiesībai atbilst arī tas, ka ES pilsoņi var ceļot ar drošākiem un lētākiem lidojumiem, izmantot labākus un lētākus tālruņu zvanus, patērētāju tiesību aizsardzību, drošu pārtiku un veselības aprūpes sistēmu pieejamību visā ES teritorijā. Vienotais tirgus viņiem arī nodrošina iespēju dzīvot, strādāt, studēt un veikt uzņēmējdarbību visā Eiropas Savienībā, un viņiem ir plaša izvēle izmantot preču un pakalpojumu, kuru cenas ietekmē konkurence.

 

Komisijas priekšlikums

 

Ierosinātā Eiropas gada vispārējais mērķis ir vairot izpratni par tiesībām, ko nodrošina Savienības pilsonība, un tādējādi palīdzēt pilsoņiem pilnībā īstenot viņu tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā.

 

Priekšlikums sniedz jaunu stimulu debatēm par Eiropas pilsonību, un tas paredz, ka politiskā darba kārtības centrā ir apzināta un efektīva šo tiesību īstenošana.

 

Pašreizējās problēmas un šķēršļi

 

Diemžēl Savienības pilsonība nav pietiekami atpazīstama un trūkst izpratnes par konkrētām priekšrocībām, ko tā dod ES pilsoņiem, studentiem, darba ņēmējiem, patērētājiem, uzņēmējiem, kā arī preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Kā teikts 2010. gadā publicētajā Eirobarometra ziņojumā par Eiropas Savienības pilsonību[14], tikai 43 % ES pilsoņu atzīst, ka zina, ko nozīmē jēdziens „Eiropas Savienības pilsonis”. Vairāk nekā divas trešdaļas respondentu (67 %) no 27 ES dalībvalstīm nebija labi informēti vai vispār nebija informēti.

 

Saskaņā ar citu Eirobarometra pētījumu[15], kas publicēts 2011. gada septembrī, starp citām kopīgām problēmām, ar ko ES pilsoņi saskaras, dzīvojot, studējot vai strādājot citā ES valstī, ir minēts informācijas un izpratnes trūkums par savām tiesībām, kā arī valodas barjeras un diplomu un kvalifikāciju neatzīšana. Šie šķēršļi kļūst vēl grūtāk pārvarami pašlaik, kad ES piedzīvo finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi, un to nosaka krīzes negatīvās sekas, tostarp bezdarba pieaugums un sociālie nemieri.

 

Pilsoņi vēlas konkrētus savu ikdienas problēmu risinājumus, labākas un vienlīdzīgas iespējas visiem bez diskriminācijas valstspiederības, vecuma, invaliditātes, dzimuma, dzimumorientācijas, pārliecības vai reliģijas dēļ. Viņi cer, ka ES politikas nostādnes palīdzēs pārvarēt visus šķēršļus, kas saistīti ar viņu vēlmi brīvi pārvietoties, dzīvot un strādāt jebkurā ES vietā. Izglītību ieguvušie jaunieši jo īpaši vēlas reālas iespējas doties uz citu dalībvalsti, kas nav viņu izcelsmes dalībvalsts, un tur strādāt, ja viņi tā nolēmuši.

 

Tomēr nesen veikti apsekojumi[16] liecina, ka no 31 % ES pilsoņu, kas pieļauj iespēju strādāt citā dalībvalstī, tikai 11 % galu galā arī nolemj tā darīt un 15 % no viņiem domā, ka pašreizējie šķēršļi ir pārāk lieli.

 

Pilsoņi sūdzas arī par Eiropas regulējuma nepilnībām, ES administratīvās efektivitātes problēmām, pārredzamības trūkumu un pārmērīgu birokrātismu. Saglabājas plaisa ES iestāžu un pilsoņu attiecībās, kā arī zema pilsoņu iesaistīšanās ES darbībā. Augsts ir Eiropas Parlamenta vēlēšanās nepiedalījušos personu skaits, jo īpaši jauniešu vidū.

 

Referentes nostāja

 

Referente atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, taču ierosina mainīt virsrakstu tā, lai Eiropas gads ir veltīts pilsonībai, kā tas sākotnēji bija rakstīts Eiropas Parlamenta 2010. gada 15. decembra rezolūcijā par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā 2009. gadā. Tāpēc Eiropas Pilsonības gadā (2013) būs jāatzīmē Savienības pilsonības izveides 20. gadadiena.

 

Turklāt, lielāks uzsvars būtu jāvelta līdzdalības demokrātijai un jaunajām tiesībām, kas izriet no Lisabonas līguma stāšanās spēkā, piemēram, Pilsoņu iniciatīvai.

 

Referente uzskata, ka tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā patiešām ir vienas no galvenajām individuālajām tiesībām, kas izriet no Savienības pilsonības, taču pilsoņiem ir pilnībā jāapzinās un pilnībā jāizmanto plašais to tiesību klāsts, kuras viņiem gan savā valstī, gan pārrobežu situācijā piešķirtas ar Savienības tiesību aktiem.

 

Tāpēc ārkārtīgi svarīgi būtu stiprināt Savienības pilsonību visos demokrātiskā procesa līmeņos un katrā tā posmā, padarīt pilsonību par Savienības politikas nostādņu transversālu aspektu un nozīmīgu prioritāti visās Savienības darbības jomās, kā arī saskaņot ES politikas nostādnes ar ES vērtībām un pilsoņu interesēm un vajadzībām.

 

Ņemot to visu vērā, referente uzskata, ka Eiropas Pilsonības gads ir liels stimuls, lai paplašinātu pilsoņu izpratni par Savienības pilsonību un a) veicinātu pilsoņu līdzdalību Savienības demokrātiskajā dzīvē un b) novērstu demokrātijas deficītu un augsto Eiropas Parlamenta vēlēšanās nepiedalījušos personu īpatsvaru.

 

a) Pilsoņu līdzdalība demokrātiskajā dzīvē

Lai palielinātu pilsoņu līdzdalību Savienības demokrātiskajā dzīvē, viņiem jāapzinās, kādus reālus ieguvumus viņiem dod ES tiesības un politikas nostādnes, un jāizmanto šīs tiesības visās to ES dalībvalstu sabiedrībās, kurām ir kopīgas vērtības, proti, plurālisms, diskriminācijas nepieļaušana, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un sieviešu un vīriešu līdztiesība.

 

Padarot populārāku Savienības pilsonību un tās sniegtos ieguvumus konkrētām personām, tiek panākta labāka Eiropas integrācijas vērtības izpratne. Visu šā gada pasākumu mērķim vajadzētu būt palielināt piederības sajūtu, nostiprināt toleranci, savstarpēju izpratni, solidaritāti, sabiedrības un sociālo kohēziju.

 

Referente uzskata, ka izaugsmes, stabilitātes un solidaritātes Savienību var izveidot tikai tad, ja Eiropas projektā un politikas veidošanā, kā arī pilsoniskos forumos iesaistās labi informēti un aktīvi pilsoņi.

 

b) Kā novērst demokrātijas deficītu un nepiedalīšanos vēlēšanās

Ir vajadzīgi praktiski risinājumi, ar kuriem novērst plaisu starp Eiropas iestādēm un pilsoņiem, likvidēt demokrātijas deficītu un zemo piedalīšanos Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Pilsoņiem ir nepieciešama iespēja iegūt vienkāršu un pārredzamu informāciju par Eiropas Parlamenta vēlēšanām, politisko partiju un kandidātu programmas un mērķus, un viņiem jāzina savas vēlētāju tiesības. Turklāt balsošanas procedūras būtu jāvienkāršo. Kā šā gada aktualitāte būtu jārisina arī sieviešu un vīriešu paritātes jautājums, jo 2013. gads ir gads pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

 

Referentes priekšlikumi

 

Referente ierosina konkrētus un praktiskus pasākumus, lai optimizētu Eiropas gada lietderību un efektivitāti.

 

Starp ierosinātajiem pasākumiem minami šādi:

 

– informēšanas, izglītošanas un izpratnes vairošanas akcijas, kas viegli un brīvi pieejamas visiem ES pilsoņiem un jo īpaši mazāk aizsargātām grupām;

– atgriezeniskās saiknes izvērtēšana, pamatojoties uz tādu Savienības pilsoņu komentāriem un vēlmēm, kuri izmanto informācijas un palīdzības tīklus, portālus un instrumentus;

– rīcības plāna sagatavošana pirms Eiropas gada sadarbībā ar visām dalībvalstīm, ES iestādēm, pilsonisko sabiedrību un dažādām ieinteresētajām personām, lai tādējādi apzinātu šķēršļus un veicinātu atbilstošas stratēģijas, ar kurām šos šķēršļus pārvarēt;

– īpašas Eiropas pilsonības jautājumu koordinācijas komitejas un/vai darba grupas izveide Eiropas Parlamentā;

– Eiropas Parlamenta sadarbībā ar valstu parlamentiem 2013. gadā organizēta Eiropas mēroga kampaņa par Savienības pilsonību;

– Komisijas zaļās grāmatas pieņemšana, lai liktu pamatu vispusīgām debatēm par aktīvu pilsonību;

– Komisijas sagatavota salīdzinoša rokasgrāmata, kurā izskaidrota Savienības pilsonības terminoloģija, darbības joma un saturs, lai veicinātu vienotu izpratni par šo jēdzienu.

 

Budžets

 

Referente pauž nožēlu, ka Eiropas gadam atvēlēts nepietiekams budžets. 2011. Eiropas gadam budžets bija 11 miljoni euro (ieskaitot arī 2010. gadā veiktos sagatavošanās darbus), savukārt 2010. Eiropas gadam kopējais budžets bija 27 miljoni euro. Pašreizējais budžeta priekšlikums 2013. Eiropas gadam piešķirt 1 miljonu euro ir salīdzinoši pieticīgs. Tajā nav paredzēta pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzfinansēšana, tādējādi ļaujot īstenot tikai lejupejošus saziņas pasākumus, taču ne konkrētas darbības. Tomēr referente ir stingri pārliecināta, ka līdzdalību veicinošai Eiropas pilsonībai ir nepieciešama ES pilsoņu iesaistīšanās. Lielāki budžeta līdzekļi dos iespēju pilsoniskās sabiedrības organizācijām piedalīties Eiropas gada sagatavošanā, un viņu līdzdalībai pilnīgi noteikti būs pastiprinošs efekts.

 

Nobeiguma piezīmes

 

Eiropas gada mērķus un priekšlikumus labāk var nodrošināt ES, valstu, reģionālā un vietējā līmenī ar daudzpusējām partnerībām, paraugprakses, informācijas un pieredzes apmaiņu.

 

Referente vēlas, lai Eiropas Pilsonības gads nebūtu vēl viens svinību gads, bet drīzāk sākums tāda regulējuma izveidei, ar kuru liktu pamatu ilgtermiņa debatēm par Savienības pilsonību, un viņa ierosina plānu, kas būtu pamats pakāpeniski īstenojamiem nākotnes politikas virzieniem, pasākumiem un darbībām.

 

Eiropas Pilsonības gads (2013) liktu pamatu jaunai programmai „Eiropa pilsoņiem” laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, kura atbalsta pasākumus, ar ko veicina informētību un pilsoņu izpratni par ES, tās vērtībām un vēsturi.

2.3.2012

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Pilsoņu gadu (2013. gads)

( COM(2011)0489 – C7‑0217/2011 – 2011/0217(COD) )

Atzinumu sagatavoja: Inês Cristina Zuber

 

 

 

GROZĪJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Lēmuma priekšlikums

1. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Līguma 20. panta 1. punktā paredzēta Savienības pilsonība, kas papildina attiecīgo dalībvalstu pilsonību, nosakot, ka ikviena persona, kam ir kādas dalībvalsts pilsonība, ir Savienības pilsonis. Līguma 20. panta otrajā punktā paredzēts, ka Savienības pilsoņiem ir ar Līgumiem piešķirtās tiesības un ar tiem uzliktie pienākumi un, cita starpā, tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā. Savienības pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot citā dalībvalstī ir paredzētas arī Līguma 21. pantā.

(1) Līguma 20. panta 1. punktā paredzēta Savienības pilsonība, kas papildina attiecīgo dalībvalstu pilsonību, nosakot, ka ikviena persona, kam ir kādas dalībvalsts pilsonība, ir Savienības pilsonis. Līguma 20. panta otrajā punktā paredzēts, ka Savienības pilsoņiem ir ar Līgumiem piešķirtās tiesības un ar tiem uzliktie pienākumi un, cita starpā, tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā bez jebkādas diskriminācijas. Savienības pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot citā dalībvalstī ir paredzētas arī Līguma 21. pantā.

 

Grozījums Nr.    2

Lēmuma priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a) Līguma 18. pantā noteikts, ka ir aizliegta jebkāda tieša vai netieša diskriminācija pilsonības dēļ.

 

Grozījums Nr.    3

Lēmuma priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1b) Dalībvalstu valstspiederīgajiem Savienības pilsonības jēdziens ir nozīmīgs daļēji tāpēc, ka viņiem ir nodarbinātības iespējas jebkurā iekšējā tirgus valstī, un tāpēc tiesības dzīvot un strādāt citā dalībvalstī ir Savienības pilsonības pamatelements, kas atzīts Līgumos un ir viena no Savienības pamatbrīvībām.

Pamatojums

Personu pārvietošanās brīvība ir tiesības, kuras nevar liegt ES dalībvalstu pilsoņiem, un šī brīvība ietver tiesības strādāt, mācīties un dzīvot attiecīgās personas izvēlētajā dalībvalstī. Līdz ar to ir jārada visi vajadzīgie apstākļi, lai nodrošinātu darba ņēmēju un viņu ģimeņu brīvu pārvietošanos un novērstu „sociālo dempingu”. Nav pieļaujama nekāda veida diskriminācija valstī, kurā strādā šādi darba ņēmēji. Ir jāgarantē visas tiesības, tostarp sabiedrisko pakalpojumu un sociālo pabalstu pieejamība, kā arī arodbiedrību tiesības.

 

Grozījums Nr.    4

Lēmuma priekšlikums

1.c apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1c) Līguma 45. pantā ir garantēta darba ņēmēju pārvietošanās brīvība, kas „nozīmē to, ka likvidē jebkādu dalībvalstu darba ņēmēju diskrimināciju pilsonības dēļ attiecībā uz nodarbinātību, darba samaksu un citiem darba un nodarbinātības nosacījumiem”.

Pamatojums

Nav pieņemama nekāda darba ņēmēju diskriminācija darba vietas valstī.

 

Grozījums Nr.    5

Lēmuma priekšlikums

1.d apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1d) Vienādā mērā iesaistot vīriešus un sievietes un vienlīdzīgi iekļaujot jebkuru personu, Eiropas Pilsoņu gadam būtu jāpalīdz veicināt vienlīdzību un novērst diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Tomēr, lai likvidētu brīvas pārvietošanās šķēršļus, ir vajadzīgi kopīgi horizontālie pretdiskriminācijas tiesību akti.

 

Grozījums Nr.    6

Lēmuma priekšlikums

3. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Tiesības, ko nodrošina Savienības pilsonība, ir iekļautas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Saskaņā ar Hartas preambulu „vislielāko uzmanību Savienība pievērš indivīdam, iedibinot Savienības pilsonību un izveidojot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu”. Hartas V nodaļā ir paredzētas „Pilsoņu tiesības”, tostarp tās 45. pantā ir noteiktas ikviena Savienības pilsoņa tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā.

 

(3) Tiesības, ko nodrošina Savienības pilsonība, ir iekļautas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (turpmāk „Harta”). Saskaņā ar Hartas preambulu „Savienība balstās uz nedalāmām, universālām vērtībām — cilvēka cieņu, brīvību, vienlīdzību un solidaritāti” un „vislielāko uzmanību Savienība pievērš indivīdam, iedibinot Savienības pilsonību un izveidojot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu”. Hartas V nodaļā ir paredzētas „Pilsoņu tiesības”, tostarp tās 45. pantā ir noteiktas ikviena Savienības pilsoņa tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā. Šīs tiesības būtu jāgarantē visās dalībvalstīs un visiem pilsoņiem bez jebkādas diskriminācijas dzimuma, rases, vecuma, invaliditātes vai profesionālās kvalifikācijas dēļ, un tās, kā teikts Līgumos, var piešķirt trešo valstu valstspiederīgajiem, kas legāli dzīvo dalībvalstī.

 

Grozījums Nr.    7

Lēmuma priekšlikums

4. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Attiecīgi Stokholmas programmā pilsonim ir piešķirta galvenā nozīme Eiropas politikā brīvības, drošības un tiesiskuma jomā. Tajā paredzētās darbības ir vērstas uz „pilsoņu Eiropas veidošanu”, tostarp nodrošinot pilsoņu brīvas pārvietošanās tiesību pilnīgu īstenošanu.

(4) Attiecīgi Stokholmas programmā pilsonim ir piešķirta galvenā nozīme Eiropas politikā brīvības, drošības un tiesiskuma jomā. Tajā paredzētās darbības ir vērstas uz „pilsoņu Eiropas veidošanu”, tostarp nodrošinot pilsoņu brīvas pārvietošanās tiesību pilnīgu īstenošanu un garantējot tādas dzīves telpas pastāvēšanu, kurā tiek cienīta daudzveidība un tiek aizstāvētas neaizsargātākās personas.

 

Grozījums Nr.    8

Lēmuma priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a) Darba ņēmēju mobilitāte, kā arī izglītības kvalitātes paaugstināšana, ko panāk ar studentu, praktikantu un pētnieku mobilitāti, ir pamatprincipi, pēc kuriem veidota stratēģija „Eiropa 2020” „gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, un tie nozīmē, ka tiek piedāvāts plāns ekonomikas krīzi pārvarēt, izmantojot Savienības iekšējo mobilitāti.

Pamatojums

Profesionālās un studentu mobilitātes princips ir iekļauts stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvās „Jaunatne kustībā” un „Jaunu prasmju un darba vietu programma”.

 

Grozījums Nr.    9

Lēmuma priekšlikums

5. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Savā 2010. gada 15. decembra rezolūcijā par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā 2009. gadā un to efektīvu īstenošanu pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Parlaments aicināja Komisiju 2013. gadu pasludināt par Eiropas Pilsonības gadu, lai stimulētu debates par Eiropas pilsonību un informētu Savienības pilsoņus par viņu tiesībām, jo īpaši par jaunajām tiesībām, kas tiks piešķirtas pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā.

(5) Savā 2010. gada 15. decembra rezolūcijā par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā 2009. gadā un to efektīvu īstenošanu pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Parlaments aicināja Komisiju 2013. gadu pasludināt par Eiropas Pilsonības gadu, lai stimulētu debates par Eiropas pilsonību un informētu Savienības pilsoņus par viņu jaunajām tiesībām un brīvībām, jo īpaši par jaunajām tiesībām, kas tiks piešķirtas pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, piemēram, par Eiropas pilsoņu iniciatīvu un Hartā noteiktajām indivīda tiesībām.

 

Grozījums Nr.    10

Lēmuma priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a) Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā Hartai un Eiropas Cilvēktiesību konvencijai tiek piešķirta tāda pati nozīme kā četrām pamatbrīvībām, kas noteiktas primārajos tiesību aktos. Savienībai Eiropas Pilsoņu gads (2013) būtu jāizmanto, lai izglītotu pilsoņus par viņu pamattiesībām, ko garantē primārie tiesību akti, ar kuriem nodrošina pilsoņu drošības un aizsardzības sistēmu.

 

Grozījums Nr.    11

Lēmuma priekšlikums

5.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5b) Attiecībā uz migrējošo darba ņēmēju tiesībām un ieguvumiem, kurus gan Savienības ekonomikai, gan tās dalībvalstu tautsaimniecībām nodrošina mobilitāte, būtiskākais faktors efektīvai Savienības tiesību īstenošanai šajā jomā ir darba ņēmēju, viņu ģimeņu locekļu un ieinteresēto pušu izpratnes veidošana par viņu tiesībām, iespējām un instrumentiem, kas viņiem pieejami pārvietošanās brīvības nodrošināšanai.

Pamatojums

Informācija, kas pašlaik ir pieejama pilsoņiem par viņu pilsoniskajām, sociālajām un darba tiesībām, ir nepietiekama, un tās trūkums būtiski apgrūtina darba ņēmēju pārvietošanās brīvību Eiropas Savienībā. Pilsoņi ir pienācīgi jāinformē par viņu tiesībām, pārceļoties uz citu dalībvalsti, lai viņi nenonāktu darba devēju ekspluatācijā.

 

Grozījums Nr.    12

Lēmuma priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a) Ar 1992. gada Māstrihtas līgumu Savienībā tika ieviests jēdziens „pilsonība”, nosakot, ka katram Savienības pilsonim ir pamattiesības brīvi pārvietoties un dzīvot Savienībā. Amsterdamas līgumā, ko pieņēma 1997. gadā, ar Savienības pilsonību saistītās tiesības tika vēl vairāk nostiprinātas.

Pamatojums

Eiropas pilsoņa svarīgākās tiesības ir doties uz jebkuru vietu Savienībā, strādāt un dzīvot tur. Māstrihtas līgumā šīs tiesības ir paredzētas nodaļā par pilsonību, savukārt ar Amsterdamas līgumu tika ieviesta procedūra, kādā veic pasākumus pret ES valsti, kura pārkāpj savu pilsoņu pamattiesības.

 

Grozījums Nr.    13

Lēmuma priekšlikums

7. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Jo īpaši brīva pārvietošanās un darbinieku mobilitāte palīdz likvidēt demogrāfisko pārmaiņu sekas darba tirgū, vienlaikus arī palielinot cilvēku nodarbinātību un uzlabojot Eiropas ražošanas nozaru konkurētspēju. Tajā pašā laikā brīva pārvietošanās vai nu dod pilsoņiem iespēju (kas ir vajadzīgs priekšnosacījums), vai arī stimulē viņus īstenot plašo tiesību klāstu, kas tiem pieejams saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, piemēram, viņu kā patērētāju tiesības piekļūt precēm un pakalpojumiem vai viņu kā pasažieru un tūristu tiesības. Tāpēc brīvas pārvietošanās atvieglošana var uzlabot pilsoņu iespējas pilnībā izmantot vienotā tirgus radītās priekšrocības un tajā pašā laikā būt par galveno izaugsmes virzītājspēku.

(7) Jo īpaši brīva pārvietošanās un darbinieku mobilitāte ir palīdzējusi zināmā mērā mazināt rūpniecības pārmaiņu, jauno darba organizācijas modeļu un demogrāfisko pārmaiņu sekas darba tirgū. Tajā pašā laikā brīva pārvietošanās vai nu dod pilsoņiem iespēju (kas ir vajadzīgs priekšnosacījums), vai arī stimulē viņus īstenot plašo tiesību klāstu, kas tiem pieejams saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, piemēram, viņu kā patērētāju tiesības piekļūt precēm un pakalpojumiem, tādas viņu kā pasažieru un tūristu tiesības kā tiesības brīvi pārvietoties bez jebkādas diskriminācijas pilsonības dēļ dalībvalstu darba ņēmējiem attiecībā uz nodarbinātību, darba samaksu un citiem darba un nodarbinātības nosacījumiem, nodrošinot, ka migrējoši pilsoņi saņem vienlīdzīgu attieksmi un netiek izmantoti kā lēts darbaspēks. Brīvas pārvietošanās atvieglošana var uzlabot pilsoņu iespējas pilnībā izmantot iekšējā tirgus radītās priekšrocības, taču reizē ar darbaspēka mobilitāti būtu jānodrošina darba ņēmēju sociālā drošība un arodbiedrību tiesības un nevajadzētu pieļaut, ka atsevišķi darba devēji to interpretē kā iespēju samazināt algas, mazināt sociālo drošību vai pasliktināt darba apstākļus kopumā.

 

 

Grozījums Nr.    14

Lēmuma priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a) Lai palielinātu Savienības pilsoņu mobilitāti un attīstītu kopīgu piederības sajūtu, ļoti svarīgi ir pastiprināt tādus mobilitātes instrumentus kā Eiropas mūžizglītības programma vai pamatiniciatīva „Jaunatne kustībā” un labāk informēt visus pilsoņus par šādu instrumentu esamību un uzdevumiem. Nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, kam grūtāk izmantot Savienības mobilitāti, piemēram, mazizglītotām personām, gados vecākiem cilvēkiem vai personām ar invaliditāti būtu vajadzīgs īpašs atbalsts un viņu problēmas būtu jārisina ar konkrētām Eiropas gada iniciatīvām.

 

Grozījums Nr.    15

Lēmuma priekšlikums

8. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Savienības pilsoņi tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā augstu vērtē kā indivīda pamattiesības, kas izriet no Savienības pilsonības. Šīs tiesības kā tādas apliecina un veicina labāku izpratni par Eiropas integrācijas vērtību, kā arī sekmē pilsoņu iesaistīšanos Eiropas Savienības veidošanā. Pilsoņi, kad paplašina savas dzīves aspektus pāri valsts robežām, dodoties uz citām dalībvalstīm vai apmetoties tajās uz dzīvi, apzinās un izmanto plašo tiesību klāstu, ko tiem piešķir Savienības tiesību akti pārrobežu situācijās. Tāpēc brīvas pārvietošanās un dzīvošanas citās dalībvalstīs tiesību īstenošana veicina Savienības pilsonības pārvēršanu taustāmā realitātē pilsoņu ikdienas dzīvē.

 

(8) Savienības pilsoņi tiesības brīvi, bez jebkādas diskriminācijas pārvietoties, dzīvot, strādāt un studēt dalībvalstu teritorijā augstu vērtē kā indivīda pamattiesības, pamatbrīvību un iespēju paaugstināt profesionālo līmeni, kas izriet no Savienības pilsonības. Šīs tiesības kā tādas apliecina un veicina labāku izpratni par Eiropas integrācijas un iekļaušanas pozitīvajiem aspektiem, kā arī sekmē pilsoņu iesaistīšanos Eiropas Savienības veidošanā. Pilsoņi, kad paplašina savas dzīves aspektus pāri valsts robežām, dodoties uz citām dalībvalstīm, strādājot, studējot vai apmetoties tajās uz dzīvi, apzinās un izmanto plašo tiesību klāstu, ko tiem piešķir Savienības tiesību akti pārrobežu situācijās. Tāpēc brīvas pārvietošanās un dzīvošanas citās dalībvalstīs tiesību īstenošana veicina Savienības pilsonības pārvēršanu taustāmā realitātē pilsoņu ikdienas dzīvē un kohēzijas un kopības sajūtas stiprināšanu.

 

Grozījums Nr.    16

Lēmuma priekšlikums

9. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Lai gan tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot citā dalībvalstī ir stingri iedibinātas primārajos ES tiesību aktos un būtiski izvērstas sekundārajos tiesību aktos, joprojām pastāv pretrunas starp piemērojamiem tiesiskajiem noteikumiem un realitāti, ko pilsoņi piedzīvo, īstenojot šīs tiesības praksē. Papildus nenoteiktībai saistībā ar mobilitātes sniegtajām priekšrocībām Savienības pilsoņi uzskata, ka ir pārāk daudz praktisku šķēršļu dzīvošanai un strādāšanai citviet Savienībā.

(9) Lai gan tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot citā dalībvalstī ir stingri iedibinātas primārajos ES tiesību aktos un būtiski izvērstas sekundārajos tiesību aktos un lai gan pastāv Savienības programmas darba ņēmēju pārvietošanās brīvības jeb darbaspēka mobilitātes veicināšanai, joprojām pastāv pretrunas starp piemērojamiem tiesiskajiem noteikumiem un realitāti, ko pilsoņi piedzīvo, īstenojot šīs tiesības praksē. Papildus nenoteiktībai saistībā ar mobilitātes sniegtajām priekšrocībām Savienības pilsoņi uzskata, ka ir pārāk daudz praktisku šķēršļu, un viņi bieži saskaras ar grūtībām, kas saistītas ar viņu pilsonību, etnisko izcelsmi, sociālo vai ģimenes stāvokli, piemēram, ar starptautisko pāru tiesībām vai pilsonību, sociālā nodrošinājuma koordinēšanu vai sabiedrisko pakalpojumu pieejamību, un ko rada dažu dalībvalstu piemērotie juridiskie un administratīvie pasākumi, kuri neatbilst Savienības noteikumiem vai tiek interpretēti pretēji Savienības tiesībām attiecībā uz dzīvošanu un strādāšanu citviet Savienībā, tostarp tādas informācijas nepieejamība, kura attiecas uz viņu tiesībām un veicamajām procedūrām. Šā Eiropas Pilsoņu gada galvenajiem mērķiem vajadzētu būt šādiem: uzlabot pilsoņu tiesību efektīvu īstenošanu un novērst praksē sastopamos šķēršļus.

 

Grozījums Nr.    17

Lēmuma priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a) Patiesas pārvietošanās brīvības, vienlīdzīgas attieksmes un mobilitātes panākšanai 27 valstu Eiropas Savienībā būs vajadzīgas lielākas pūles, lai jaunajās dalībvalstīs un to iedzīvotājos radītu izpratni par viņu tiesībām, kas izriet no pilsonības. Dalībvalstīm būtu arī jānovērš visi pašreizējie administratīvie un juridiskie šķēršļi, kuru pamatā ir nepareiza interpretācija. Īpašs darbs būtu jāveic, lai mazkvalificētiem darba ņēmējiem un darba ņēmējiem, kam invaliditātes dēļ ir īpašas vajadzības, palīdzētu īstenot vēlmi izmantot darbaspēka mobilitātes iespējas, darbinieku apmaiņu un profesionālās mācības. Uzņēmējai dalībvalstij būtu jāveic atbalsta pasākumi, lai viņiem dotu iespēju īstenot savas sociālās tiesības (piemēram, sociālā nodrošinājuma, veselības aprūpes un izglītības iestāžu pieejamība) un balsošanas tiesības (piemēram, vietējās vēlēšanās un arodorganizāciju vēlēšanās). Tas veicinās sociālo kohēziju, un līdz ar to tiks ievērotas un netiks apšaubītas valstu darba attiecību sistēmas un koplīgumi.

 

Grozījums Nr.    18

Lēmuma priekšlikums

9.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9b) Daudzās nozarēs aizvien pieaug pārrobežu darba tirgu nozīme. Tomēr lielākajai daļai iesaistīto pārrobežu darba ņēmēju ir ļoti mazas zināšanas par viņu amata vai darba vietai piemērojamiem noteikumiem, tostarp par darba tiesībām, darba nosacījumiem un sociālo drošību. Ir svarīgi sniegt pareizu informāciju mobilajiem darba ņēmējiem par viņu darba un sociālajām tiesībām.

 

Grozījums Nr.    19

Lēmuma priekšlikums

10. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Minētajā 2010. gada ziņojumā par ES pilsonību „Likvidējot šķēršļus ES pilsoņu tiesību īstenošanai” Komisija ir pievērsusies galvenajiem šķēršļiem, ar kuriem pilsoņi joprojām saskaras savā ikdienas dzīvē, īstenojot savas tiesības kā Savienības pilsoņi, jo īpaši pārrobežu situācijās, un izklāstījusi 25 konkrētus pasākumus šo šķēršļu likvidēšanai. Viens no šajā saistībā atklātajiem šķēršļiem bija informācijas trūkums. Komisija 2010. gada ziņojumā par ES pilsonību secināja, ka Savienības pilsoņi nevar izmantot savas tiesības, jo nav par tām informēti, un paziņoja par savu ieceri uzlabot informācijas izplatīšanu Savienības pilsoņu vidū par viņu tiesībām, jo īpaši tiesībām brīvi pārvietoties.

(10) Minētajā 2010. gada ziņojumā par ES pilsonību „Likvidējot šķēršļus ES pilsoņu tiesību īstenošanai” Komisija ir pievērsusies galvenajiem šķēršļiem, ar kuriem pilsoņi joprojām saskaras savā ikdienas dzīvē, īstenojot savas tiesības kā Savienības pilsoņi, jo īpaši pārrobežu situācijās, un izklāstījusi 25 konkrētus pasākumus šo šķēršļu likvidēšanai. Viens no šiem šķēršļiem bija garantiju trūkums attiecīgajā valstī (citiem vārdiem, dalībvalstis nav pilnībā ieviesušas pilsoņu tiesības). Cits šajā saistībā atklātais šķērslis bija informācijas trūkums. Komisija 2010. gada ziņojumā par ES pilsonību secināja, ka Savienības pilsoņi nevar izmantot savas tiesības, jo nav par tām informēti, un paziņoja par savu ieceri uzlabot informācijas izplatīšanu Savienības pilsoņu vidū par viņu tiesībām, jo īpaši tiesībām brīvi pārvietoties.

 

Grozījums Nr.    20

Lēmuma priekšlikums

11. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Ņemot vērā, ka tiesības brīvi pārvietoties ievērojami uzlabo indivīdu dzīvi, ir būtiski, lai informācija par šo tiesību esamību un to izmantošanas nosacījumiem būtu pieejama pēc iespējas plašāk. Tā kā visi Savienības pilsoņi ir potenciālie šo tiesību īstenotāji, informētības uzlabošanas pasākumi jāveic visā Savienībā.

(11) Ņemot vērā, ka tiesības brīvi pārvietoties var uzlabot mobilitāti daudzos un dažādos veidos, ir ļoti svarīgi, lai informācija par šo tiesību esamību un to izmantošanas nosacījumiem būtu pieejama pēc iespējas plašāk. Tāpēc tai vajadzētu būt pieejamai visās oficiālajās Savienības valodās un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Informētības uzlabošanas pasākumi būtu jāveic visā Savienībā, lai nodrošinātu, ka visi potenciālie ieguvēji ir informēti par viņu tiesībām.

 

Grozījums Nr.    21

Lēmuma priekšlikums

12. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Tomēr, lai Savienības pilsoņi varētu pieņemt pārdomātus lēmumus par to, vai īstenot savas tiesības brīvi pārvietoties, nepietiek uzlabot viņu izpratni par tiesībām brīvi pārvietoties kā tādām; ir svarīgi, lai Savienības pilsoņi būtu arī pietiekami informēti par citām tiesībām, kas viņiem pieejamas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem pārrobežu kontekstā. Ja viņi nolems izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties, šī informācija arī ļaus viņiem pilnībā īstenot šīs tiesības.

(12) Tomēr, lai Savienības pilsoņi varētu pieņemt pārdomātus lēmumus par to, vai īstenot savas tiesības brīvi pārvietoties, nepietiek uzlabot viņu izpratni par tiesībām brīvi pārvietoties kā tādām; ir svarīgi, lai Savienības pilsoņi būtu arī pietiekami informēti par citām tiesībām, kas viņiem pieejamas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem pārrobežu kontekstā. Atbilstošai informācijai un labākai izpratnei par mobilitātes priekšrocībām varētu būt izšķiroša nozīme, lai mēģinātu apturēt intelektuālā darbaspēka emigrāciju no Savienības. Ja viņi nolems izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties, šī informācija arī ļaus viņiem pilnībā īstenot šīs tiesības.

 

Grozījums Nr.    22

Lēmuma priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a) Visas pašreiz aktīvās tīmekļa vietnes, ko Komisija izveidojusi pilsoņu informēšanai, būtu jāvienkāršo, lai padarītu tās saprotamākas un sekmētu visu darba ņēmēju mobilitāti neatkarīgi no viņu kvalifikācijas.

 

Grozījums Nr.    23

Lēmuma priekšlikums

13. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Jo īpaši Savienības pilsoņiem, kuri apsver, vai izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties, jābūt informētiem par tiesībām iegūt vai saglabāt sociālā nodrošinājuma tiesības atbilstoši Savienības noteikumiem par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu; minētie noteikumi nodrošina, ka pilsoņi nezaudē savas sociālā nodrošinājuma tiesības, ja viņi izvēlas pārvietoties Eiropā. Pilsoņiem jābūt arī informētiem par tiesībām uz viņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un par sociālajām un pilsoniskajām prasmēm, kas veido daļu no Eiropas sistēmas „Pamatprasmes mūžizglītībā” un kas var palīdzēt viņiem pilnvērtīgi piedalīties pilsoniskajā dzīvē un nodrošināt viņiem iespēju īstenot savas tiesības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(13) Jo īpaši Savienības pilsoņiem, kuri apsver, vai izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties, jābūt proaktīvi informētiem par tiesībām tikt pieņemtiem darbā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus attiecina uz tās valsts valstspiederīgajiem, kurā viņi meklē darbu, un bez nekādām papildu prasībām. Viņiem vajadzētu būt arī informētiem par tiesībām iegūt vai saglabāt sociālā nodrošinājuma tiesības atbilstoši Savienības noteikumiem par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu; minētie noteikumi nodrošina, ka pilsoņi nezaudē savas sociālā nodrošinājuma tiesības vai individuāli uzkrātās tiesības, ja viņi izvēlas pārvietoties vai strādāt Eiropā. Pilsoņiem jābūt arī informētiem par tiesībām uz viņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un par sociālajām un pilsoniskajām prasmēm, kas veido daļu no Eiropas sistēmas „Pamatprasmes mūžizglītībā” un kas var palīdzēt viņiem pilnvērtīgi piedalīties pilsoniskajā dzīvē un nodrošināt viņiem iespēju īstenot savas tiesības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Savienības tiesību aktos ir arī noteiktas Savienības pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties bez jebkādas dalībvalstu darba ņēmēju diskriminācijas pilsonības dēļ attiecībā uz nodarbinātību, darba samaksu un citiem darba un nodarbinātības nosacījumiem, neprasot viņiem pieteikties darba atļaujas saņemšanai, kā arī attiecībā uz nodokļu atvieglojumiem. Turklāt, ja Savienības pilsonis strādā citā dalībvalstī, viņa ģimenes locekļiem ir tiesības uzturēties un strādāt šajā valstī neatkarīgi no viņu pilsonības. Tādu darba ņēmēju bērniem, kuri ir tiesīgi brīvi pārvietoties, ir tiesības uz izglītību. Lai sasniegtu šos mērķus — nodrošināt labāku informāciju un lielāku izpratni —, ir jāmobilizē visas iesaistītās organizācijas, kā arī sociālie partneri.

 

Grozījums Nr.    24

Lēmuma priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a) Īpaši pasākumi būtu jāīsteno, lai palielinātu informētību par Savienības pilsoņu tiesībām veikt brīvprātīgo darbu, studēt vai stažēties citā dalībvalstī vai piedalīties Savienības izglītības iestāžu apmaiņas programmās, piemēram, Erasmus, Leonardo vai Erasmus jaunajiem uzņēmējiem. Savienības pilsoņiem vajadzētu arī būt informētiem par jaunajām viņu iegūto kvalifikāciju atzīšanas iespējām, norādot atsauces uz dalībvalsts un Eiropas kvalifikācijas sistēmām. Tas sekmē personisko izaugsmi un uzlabo Savienības pilsoņu mobilitātes izredzes un iespējas gan izglītības jomā, gan darba tirgū. Tajā pašā laikā galvenais darbaspēka mobilitātes šķērslis joprojām ir nepietiekamas svešvalodu zināšanas (īpaši pieaugušajiem). Svešvalodu apguve būtu aktīvi jāveicina Savienības līmenī.

 

Grozījums Nr.    25

Lēmuma priekšlikums

13.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13b) Savienības pilsoņi būtu jāinformē arī par Eures tīklu attiecībā uz darbaspēka mobilitāti Savienībā, jo īpaši pārrobežu reģionos, un par šā tīkla ieguldījumu darbaspēka mobilitātes veicināšanā visā Savienībā, sniedzot informāciju visiem pilsoņiem — tostarp personām ar invaliditāti —, kuri plāno strādāt citā dalībvalstī, un šajā informācijā ietverot vakances, ar migrāciju saistītās tiesības un pienākumus, izglītības un arodizglītības iespējas un darba un dzīves apstākļus.

Pamatojums

Personu pārvietošanās brīvība ir tiesības, kuras nevar liegt ES dalībvalstu pilsoņiem, un šī brīvība ietver tiesības strādāt, mācīties un dzīvot attiecīgās personas izvēlētajā dalībvalstī. EURES tīklu var izmantot kā līdzekli, ar kuru izplatīt informāciju par darba tiesībām un darba iespējām citās dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    26

Lēmuma priekšlikums

13.c apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13c) Brīvas pārvietošanās tiesības nozīmē to, ka mūžizglītības un profesionālās apmācības stratēģijas Savienības līmenī būtu jāpielāgo darba tirgu attīstībai un jānodrošina tālāk nododamas prasmes, ko var piemērot plašākā ģeogrāfiskā un zināšanu kontekstā un tādējādi prasmes pieskaņot darbu piedāvājumam. Ņemot to vērā un lai paātrinātu darbaspēka mobilitātes procesu, būtu jāveicina ieguldījumi formālajā un neformālajā izglītībā, profesionālajās mācībās, darba pieredzes apmaiņā un koordinētajos pasākumos.

 

 

Grozījums Nr.    27

Lēmuma priekšlikums

13.d apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13d) Būtu jāuzsver, ka mobilitātes atbalsta pasākumos galvenā uzmanība ir bijusi pievērsta galvenokārt pilsoņiem ar izglītības ceļā iegūtām kvalifikācijām. Tāpēc ir laiks Savienībai, pieņemot jaunas apmaiņas programmas un izveidojot skaidri strukturētas un lietotājiem draudzīgas tīmekļa vietnes, mobilitātes iespējas attiecināt uz zemāk kvalificētiem darba ņēmējiem un darba ņēmējiem ar īpašām vajadzībām.

 

Grozījums Nr.    28

Lēmuma priekšlikums

14. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Šajā saistībā pilsoņiem ir arī būtu jābūt labāk informētiem par viņu kā pasažieru tiesībām ceļot ar jebkāda veida transportu visā Eiropas Savienībā un par viņu kā patērētāju tiesībām pārrobežu situācijās. Ja pilsoņi būs pārliecināti, ka viņu kā patērētāju tiesības tiek efektīvi aizsargātas, viņi sniegs lielāku ieguldījumu Eiropas mēroga preču un pakalpojumu tirgus attīstīšanā līdz tā maksimālajam potenciālam un efektīvāk izmantos tā radītās priekšrocības. Vienlaikus pilsoņiem jābūt labāk informētiem par noteikumiem attiecībā uz produktu vispārējo drošību un tirgus uzraudzību, lai viņi apzinātos, kā viņu veselība un tiesības tiek aizsargātas visā ES, jo īpaši tad, ja runa ir par apdraudējumiem vai riskiem, kurus viņi kā indivīdi nevar novērst. Tāpat arī būtu svarīgi vairot pilsoņu izpratni par viņu tiesībām uz pārrobežu veselības aprūpi, lai viņi varētu gūt maksimālu labumu no drošas un kvalitatīvas veselības aprūpes visā Eiropā.

(14) Šajā saistībā pilsoņiem ir arī būtu jābūt labāk informētiem par viņu kā pasažieru tiesībām ceļot ar jebkāda veida transportu visā Eiropas Savienībā un par viņu kā patērētāju tiesībām pārrobežu situācijās. Ja pilsoņi būs pārliecināti, ka viņu kā patērētāju tiesībām ir augstākais aizsardzības līmenis, viņi sniegs lielāku ieguldījumu Eiropas mēroga preču un pakalpojumu tirgus attīstīšanā līdz tā maksimālajam potenciālam un efektīvāk izmantos tā radītās priekšrocības. Vienlaikus pilsoņiem jābūt labāk informētiem par noteikumiem attiecībā uz produktu vispārējo drošību un tirgus uzraudzību, lai viņi apzinātos, kā viņu veselība un tiesības tiek aizsargātas visā ES, jo īpaši tad, ja runa ir par apdraudējumiem vai riskiem, kurus viņi kā indivīdi nevar novērst. Tāpat arī būtu svarīgi vairot pilsoņu izpratni par viņu tiesībām uz pārrobežu veselības aprūpi, lai viņi varētu gūt maksimālu labumu no drošas un kvalitatīvas veselības aprūpes visā Eiropā.

 

Grozījums Nr.    29

Lēmuma priekšlikums

15. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Šajā ziņā galvenā nozīme ir informētībai par vēlēšanu tiesībām, kas ir garantētas Savienības pilsoņiem. Savienības pilsoņiem savā dzīvesvietas dalībvalstī jābūt pilnībā informētiem par tiesībām vēlēt un balotēties kā kandidātiem pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tajā pašā laikā politiskā līdzdalība var veicināt Savienības pilsoņu integrāciju viņu izvēlēto dzīvesvietas dalībvalstu sabiedrībā.

(15) Šajā ziņā galvenā nozīme ir informētībai par vēlēšanu tiesībām, kas ir garantētas Savienības pilsoņiem. Savienības pilsoņiem savā dzīvesvietas dalībvalstī jābūt pilnībā informētiem par tiesībām vēlēt un balotēties kā kandidātiem pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Pilsoņiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir organizēti politiskās partijās, apvienībās, nevalstiskās organizācijās vai pilsoņu iniciatīvas grupās, vajadzētu arī būt labi informētiem par viņu iespējām aktīvi iesaistīties Eiropas politikas veidošanā. Tajā pašā laikā politiskā līdzdalība var veicināt Savienības pilsoņu integrāciju viņu izvēlēto dzīvesvietas dalībvalstu sabiedrībā.

 

Grozījums Nr.    30

Lēmuma priekšlikums

17. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Eiropas Pilsonības gads — 2013. gads — būs ļoti savlaicīga iespēja uzlabot plašas sabiedrības informētību par tās tiesībām, ko nodrošina Savienības pilsonība, un tādējādi sniegt ieguldījumu izvirzītā mērķa sasniegšanā, proti, veicināt pilsoņu brīvas pārvietošanās tiesību īstenošanu.

(17) Eiropas Pilsonības gads — 2013. gads — būs ļoti savlaicīga iespēja uzlabot plašas sabiedrības informētību par tās tiesībām, ko nodrošina Savienības pilsonība, un tādējādi sniegt ieguldījumu izvirzītā mērķa sasniegšanā, proti, veicināt pilsoņu brīvas pārvietošanās tiesību īstenošanu un stiprināt Eiropas solidaritāti, Eiropas identitāti un izpratni par Eiropas vērtībām.

 

Grozījums Nr.    31

Lēmuma priekšlikums

18. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Tieši 2013. gadā apritēs 20 gadi kopš Savienības pilsonības iedibināšanas ar Māstrihtas līgumu, kas stājās spēkā 1993. gada 1. novembrī. Eiropas Pilsoņu gadam būs raksturīgs, ka tas būs kā turpinājums ziņojumam par ES pilsonību un rīcības plānam, lai likvidētu tos atlikušos šķēršļus, kas liedz pilsoņiem īstenot viņu kā Savienības pilsoņu tiesības. Minētais Eiropas gads palielinās izpratni par Savienības pilsonību un konkrētajām priekšrocībām, ko tā sniedz katram pilsonim, tostarp apliecinot Savienības politikas taustāmo ietekmi pilsoņu dzīvē, jo īpaši to šķēršļu likvidēšanā, kas liedz viņiem īstenot savas tiesības.

(18) Tieši 2013. gadā apritēs 20 gadi kopš Savienības pilsonības iedibināšanas ar Māstrihtas līgumu, kas stājās spēkā 1993. gada 1. novembrī. Eiropas Pilsoņu gadam būs raksturīgs, ka tas būs kā turpinājums ziņojumam par ES pilsonību un rīcības plānam, lai likvidētu tos atlikušos šķēršļus, kas liedz pilsoņiem īstenot viņu kā Savienības pilsoņu tiesības. Minētais Eiropas gads palielinās izpratni par Savienības pilsonību un konkrētajām priekšrocībām, ko tā sniedz katram pilsonim, tostarp apliecinot Savienības politikas taustāmo ietekmi pilsoņu dzīvē, jo īpaši to šķēršļu likvidēšanā, kas liedz viņiem īstenot savas tiesības. Ņemot vērā sociālo aspektu un ietekmi uz darba tirgu, Savienības pilsoņu mobilitātes palielināšanai ir nepieciešams pabeigt iekšējā tirgus izveidi, kā arī aktīvi un pareizi īstenot Savienības tiesību aktus visās jomās, kas saistītas ar tiesībām brīvi pārvietoties.

 

Grozījums Nr.    32

Lēmuma priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a) Uz Savienības jauno dalībvalstu pilsoņiem joprojām tikai daļēji attiecas pārejas noteikumi par tiesībām brīvi strādāt un dzīvot citā dalībvalstī. Pozitīva to valstu pieredze, kuras nepiemēroja pārejas periodus, ir pierādījusi, ka darba ņēmēju pārvietošanās brīvība Savienībā neatstāj negatīvu iespaidu uz darba tirgu vai algām.

 

Grozījums Nr.    33

Lēmuma priekšlikums

19. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Izpratnes vairošana par pilsoņu tiesībām, tostarp par viņu vēlēšanu tiesībām dzīvesvietas dalībvalstī, arī ir būtiska, ņemot vērā 2014. gadā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Pirms gaidāmajām vēlēšanām šādu izpratnes vairošanas pasākumu ietekme ir būtiski jāpalielina, cieši koordinējot un izmantojot sinerģiju ar attiecīgiem pasākumiem, ko īsteno citas Savienības iestādes, jo īpaši Eiropas Parlaments, un dalībvalstis.

(19) Izpratnes vairošana par pilsoņu tiesībām, tostarp par viņu vēlēšanu tiesībām dzīvesvietas dalībvalstī, arī ir būtiska, ņemot vērā 2014. gadā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Pirms gaidāmajām vēlēšanām šādu izpratnes vairošanas pasākumu ietekme ir būtiski jāpalielina, cieši koordinējot un izmantojot sinerģiju ar attiecīgiem pasākumiem, ko īsteno citas Savienības iestādes, jo īpaši Eiropas Parlaments, un dalībvalstis. Plašu tematiku aptveroša un iedarbīga informēšana par Savienības jautājumiem, ko veiktu sabiedrisko TV/radio vai interneta pakalpojumu sniedzēji visās dalībvalstīs, kā arī plašāka mediju sadarbība, piemēram, ar kanālu Euronews, varētu labvēlīgi ietekmēt pilsoņiem paredzētās informācijas plūsmu.

 

Grozījums Nr.    34

Lēmuma priekšlikums

22. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22) Galvenā atbildība par to, lai tiktu vairota pilsoņu izpratne par viņu kā Savienības pilsoņu tiesībām, paliek dalībvalstu ziņā; rīcība Savienības līmenī papildina valstu rīcību šajā saistībā, kā uzsvērts politiskajā deklarācijā „Partnerība informācijas sniegšanai par Eiropu”, ko 2008. gada 22. oktobrī parakstīja Eiropas Parlaments, Padome un Komisija.

(22) Galvenā atbildība par to, lai tiktu vairota pilsoņu izpratne par viņu kā Savienības pilsoņu tiesībām, paliek dalībvalstu ziņā, kurām būtu pilnībā jāizpilda savi pienākumi un jāapliecina, ka tās apzinās savu atbildību par kopējo Savienību. Tas nozīmē sniegt arī intensīvu papildinformācijas plūsmu un mērķtiecīgi informēt par Savienības iestāžu pasākumiem. Rīcība Savienības līmenī papildina valstu rīcību šajā saistībā, kā uzsvērts politiskajā deklarācijā „Partnerība informācijas sniegšanai par Eiropu”, ko 2008. gada 22. oktobrī parakstīja Eiropas Parlaments, Padome un Komisija.

 

Grozījums Nr.    35

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts – 1. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– vairot Savienības pilsoņu izpratni par viņu tiesībām brīvi pārvietoties un dzīvot Eiropas Savienībā un — plašākā kontekstā — tiesībām, kas Savienības pilsoņiem ir garantētas pārrobežu situācijās, tostarp viņu tiesībām piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē;

– vairot Savienības pilsoņu izpratni par viņu tiesībām brīvi pārvietoties un dzīvot, studēt un strādāt Eiropas Savienībā un — plašākā kontekstā — tiesībām, kas Savienības pilsoņiem ir garantētas pārrobežu situācijās, tostarp viņu tiesībām piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē un demokrātiskā viedokļu veidošanā;

 

Grozījums Nr.    36

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts – 2. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– vairot Savienības pilsoņu izpratni par to, kā viņi var gūt materiālu labumu no Savienības tiesībām un politikas, dzīvojot citā dalībvalstī, un veicināt viņu aktīvu līdzdalību pilsoniskajos forumos par Savienības politiku un jautājumiem;

– vairot Savienības pilsoņu izpratni par to, kā viņi var gūt materiālu labumu no Savienības tiesībām un politikas, dzīvojot un strādājot citā dalībvalstī, par to, kā viņi var sekmīgi īstenot savas tiesības, un veicināt viņu aktīvu līdzdalību pilsoniskajos forumos par Savienības politiku, jautājumiem un politiskajām norisēm;

 

Grozījums Nr.    37

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts – 2.a ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– palielināt pilsoņu izpratni par riskiem, ar kādiem saistīts nelegāls darbs, un priekšrocībām, ko iesaistīšanās legālā nodarbinātībā dod attiecībā uz nodokļiem, sociālo drošību, profesionālām mācībām, pilsonību, mājokli, ģimeņu atkalapvienošanos, bērnu izglītību un māceklības iespējām, izmantojot pašreizējos instrumentus (piemēram, Eures).

 

Grozījums Nr.    38

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts – 3. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– veicināt debates par brīvas pārvietošanās tiesību ietekmi un iespējām kā neatņemamu Savienības pilsonības aspektu, jo īpaši no sociālās kohēzijas, Savienības pilsoņu savstarpējās sapratnes un pilsoņu un Savienības savstarpējās saiknes stiprināšanas viedokļa.

– veicināt debates par brīvas pārvietošanās tiesību ietekmi un iespējām un to īstenošanu dalībvalstīs kā neatņemamu Savienības pilsonības aspektu, nepieļaujot diskrimināciju pilsonības vai etniskās izcelsmes dēļ, un kā vienu no pamatbrīvībām, jo īpaši no sociālās kohēzijas, sociālās integrācijas, nodarbinātības, kvalitatīvas izglītības, Savienības pilsoņu savstarpējās sapratnes un pilsoņu un Savienības savstarpējās saiknes stiprināšanas viedokļa.

 

Grozījums Nr.    39

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts – 3.a ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– veicināt darbības, kuru mērķis ir apkarot diskrimināciju pilsonības dēļ, lai pārvarētu aizspriedumus, kas ietekmē pilsoņu tiesības uz pārvietotošanās brīvību un viņu tiesības strādāt un dzīvot citā dalībvalstī.

Pamatojums

Informācija, kas pašlaik ir pieejama pilsoņiem par viņu pilsoniskajām, sociālajām un darba tiesībām, ir nepietiekama, un tās trūkums būtiski apgrūtina darba ņēmēju pārvietošanās brīvību Eiropas Savienībā. Pilsoņi ir pienācīgi jāinformē par viņu tiesībām, pārceļoties uz citu dalībvalsti, lai viņi nenonāktu darba devēju ekspluatācijā.

 

 

Grozījums Nr.    40

Lēmuma priekšlikums

3. pants – -1. punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1. Komisija 2012. gadā organizē Savienības mēroga konkursu par Eiropas gada logo izstrādi.

 

Grozījums Nr.    41

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 1. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– informēšanas, izglītošanas un izpratnes vairošanas akcijas, kas vērstas uz plašu sabiedrību un specifiskākām mērķa grupām;

– informēšanas, izglītošanas un izpratnes vairošanas akcijas, kurās aktīvi piedalās sociālie partneri, kuras vērstas uz plašu sabiedrību un specifiskākām mērķa grupām un kuras notiek ar vienādu attieksmi un bez diskriminācijas, jo īpaši pret mazāk aizsargātām un nelabvēlīgākos apstākļos esošām grupām;

 

Grozījums Nr.    42

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 2. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņa starp valstu, reģionālām, vietējām administrācijām un citām organizācijām;

– informācijas, pieredzes (gan pozitīvas, gan negatīvas) un paraugprakses apmaiņa starp valstu, reģionālām, vietējām administrācijām un citām organizācijām;

 

Grozījums Nr.    43

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 3. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– konferences un pasākumi, lai veicinātu debates un vairotu izpratni par svarīgumu un priekšrocībām, ko sniedz tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot citā dalībvalstī un — vispārīgākā nozīmē — pilsoņu kā Savienības pilsoņu tiesības;

– konferences un pasākumi, lai veicinātu debates un vairotu izpratni par svarīgumu un priekšrocībām, ko sniedz tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot citā dalībvalstī un — vispārīgākā nozīmē — pilsoņu kā Savienības pilsoņu tiesības, kā arī par šķēršļiem šo tiesību īstenošanā;

 

Grozījums Nr.    44

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 5. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– daudzvalodu Europe Direct un Your Europe tīmekļa portālu — kā galveno elementu „vienas pieturas aģentūras” informatīvajā sistēmā par Savienības pilsoņu tiesībām — nozīmes palielināšana un izpratnes par tiem vairošana;

– daudzvalodu Europe Direct, Your Europe un Eures tīmekļa portālu — kā galveno elementu „vienas pieturas aģentūras” informatīvajā sistēmā par Savienības pilsoņu tiesībām un iespējām — nozīmes palielināšana un izpratnes par tiem vairošana, tostarp informācijas sniegšana par darba ņēmēju un viņu ģimeņu tiesībām attiecīgajā darba vietas valstī, kā arī par tādām iniciatīvām kā „Jaunatne kustībā”, aizvien plašāk izmantojot digitālos saziņas rīkus un sociālos tīklus;

 

Grozījums Nr.    45

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 6.a ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– uzmanības pievēršana Pilsoņu iniciatīvai kā instrumentam, kura mērķis ir veicināt pilsoņu tiešu iesaisti Savienības politikas veidošanā;

 

Grozījums Nr.    46

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 6.b ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– stingrs atbalsts visaptverošai un objektīvai informācijai dalībvalstīs par Savienības iestāžu darbībām;

 

Grozījums Nr.    47

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 6.c ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– labāka informācija pilsoņiem par tiesībām iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam un tiesībām vērsties pie Eiropas Ombuda;

 

Grozījums Nr.    48

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 6.d ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– informatīvas kampaņas, ar kurām uzlabot priekšstatu par Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteju un Eiropas Ombudu;

 

Grozījums Nr.    49

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 6.e ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– Eures tīmekļa vietnes modernizācija, lai to padarītu lietotājiem draudzīgāku un uzlabotu tās sistemātisku atjaunināšanu, kā arī informatīva kampaņa šīs vietnes pamanāmības uzlabošanai;

 

Grozījums Nr.    50

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 6.f ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– informatīvas kampaņas, lai uzlabotu pamanāmību, pieejamību un daudzvalodību Naric tīmekļa vietnei, kas veltīta diplomu un kvalifikāciju atzīšanai;

 

Grozījums Nr.    51

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Īstenojot 3. panta 1. punktā minētās iniciatīvas, Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka aktīvi piedalās pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, piemēram, sociālie partneri.

 

Grozījums Nr.    52

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Komisija un dalībvalstis var apzināt citas darbības, kas veicinātu Eiropas gada mērķu sasniegšanu, un atļaut izmantot Eiropas gada nosaukumu šo darbību popularizēšanā, ciktāl tas palīdz sasniegt 2. pantā izklāstītos mērķus.

3. Komisija un dalībvalstis apzina papildu darbības, kas veicinātu Eiropas gada mērķu sasniegšanu, un atļaut izmantot Eiropas gada nosaukumu šo darbību popularizēšanā, ciktāl tas palīdz sasniegt 2. pantā izklāstītos mērķus.

 

Grozījums Nr.    53

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija arī cieši sadarbojas ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju.

Komisija arī cieši sadarbojas ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un sociālajiem partneriem.

 

Grozījums Nr.    54

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija organizē sanāksmes, kurās būtu pārstāvētas Eiropas organizācijas vai iestādes, kas aktīvi piedalās pilsoņu tiesību aizsardzības jomā, un ieinteresētās personas, tādējādi Komisijai palīdzot īstenot Eiropas gadu Savienības mērogā.

Komisija organizē sanāksmes, kurās būtu pārstāvētas Eiropas organizācijas vai iestādes, kas aktīvi piedalās pilsoņu tiesību aizsardzības jomā, un ieinteresētās personas, tādējādi Komisijai palīdzot īstenot Eiropas gadu Savienības mērogā. Šajā nolūkā Komisija cieši sadarbojas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un pilsoņiem.

 

Komisija cieši sadarbojas arī ar organizācijām, kas pārstāv īpašas mērķa grupas, piemēram, personas ar invaliditāti, mazāk aizsargātas grupas, trešo valstu valstspiederīgos, romus vai kandidātvalstu pilsoņus.

 

Grozījums Nr.    55

Lēmuma priekšlikums

5.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a pants

 

Komisija un Padome nodrošina, ka ir pieejami pietiekami budžeta līdzekļi sekmīgai Eiropas gada un šajā sakarībā nepieciešamo pasākumu pabeigšanai, lai tādējādi nodrošinātu šā gada mērķu sasniegšanu.

 

Grozījums Nr.    56

Lēmuma priekšlikums

8. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija līdz 2014. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par šajā lēmumā paredzēto iniciatīvu īstenošanu, rezultātiem un vispārējo novērtējumu.

Komisija līdz 2014. gada 31. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai tādu ziņojumu par šajā lēmumā paredzēto iniciatīvu īstenošanu, rezultātiem un vispārējo novērtējumu, kas būtu pamats turpmākajiem Savienības politikas virzieniem, pasākumiem un darbībām šajā jomā. Ņemot vērā Eiropas gadā gūto pieredzi, ziņojumā izklāsta arī idejas un priekšlikumus par to, kā labāk informēt pilsoņus par viņu tiesībām pat pēc Eiropas gada beigām.

 

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Pilsoņu gads (2013. gads)

Atsauces

COM(2011)0489 – C7-0217/2011 – 2011/0217(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

13.9.2011

 

 

 

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

13.9.2011

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Inês Cristina Zuber

15.9.2011

 

 

 

Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)

Ilda Figueiredo

 

 

 

Izskatīšana komitejā

5.12.2011

25.1.2012

29.2.2012

 

Pieņemšanas datums

1.3.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

38

2

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Regina Bastos, Edit Bauer, Heinz K. Becker, Pervenche Berès, Vilija Blinkevičiūtė, Philippe Boulland, Milan Cabrnoch, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Emer Costello, Andrea Cozzolino, Frédéric Daerden, Karima Delli, Sari Essayah, Richard Falbr, Marian Harkin, Nadja Hirsch, Stephen Hughes, Danuta Jazłowiecka, Ádám Kósa, Veronica Lope Fontagné, Olle Ludvigsson, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Csaba Őry, Konstantinos Poupakis, Licia Ronzulli, Elisabeth Schroedter, Nicole Sinclaire, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Jutta Steinruck, Andrea Zanoni, Inês Cristina Zuber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Malika Benarab-Attou, Kinga Göncz, Jan Kozłowski, Svetoslav Hristov Malinov, Ramona Nicole Mănescu, Gabriele Zimmer

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Phil Bennion, Silvia-Adriana Ţicău

 

1.3.2012

Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Pilsoņu gadu (2013. gads)

( COM(2011)0489 – C7‑0217/2011 – 2011/0217(COD) )

Atzinumu sagatavoja: Marie-Christine Vergiat

 

 

 

GROZĪJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Lēmuma priekšlikums

1. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Līguma 20. panta 1. punktā paredzēta Savienības pilsonība, kas papildina attiecīgo dalībvalstu pilsonību, nosakot, ka ikviena persona, kam ir kādas dalībvalsts pilsonība, ir Savienības pilsonis. Līguma 20. panta otrajā punktā paredzēts, ka Savienības pilsoņiem ir ar Līgumiem piešķirtās tiesības un ar tiem uzliktie pienākumi un, cita starpā, tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā. Savienības pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot citā dalībvalstī ir paredzētas arī Līguma 21. pantā.

(1) Līguma 20. panta 1. punktā paredzēta Savienības pilsonība, kas nevis aizstāj, bet papildina attiecīgo dalībvalstu pilsonību, nosakot, ka ikviena persona, kam ir kādas dalībvalsts pilsonība, ir Savienības pilsonis. Līguma 20. panta otrajā punktā paredzēts, ka Savienības pilsoņiem ir ar Līgumiem piešķirtās tiesības un ar tiem uzliktie pienākumi un, cita starpā, tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā. Savienības pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot citā dalībvalstī ir paredzētas arī Līguma 21. pantā.

 

Grozījums Nr.    2

Lēmuma priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a) Savienības darbības pamatā ir pilsoņi un viņus pārstāvošas apvienības, kā tas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 10. un 11. pantā, kuros uzsvērta līdzdalības demokrātijas visu aspektu nozīme.

 

Grozījums Nr.    3

Lēmuma priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1b) Būtiskas Savienības pilsonības tiesības ir arī saistītas ar Eiropas dimensiju izglītībā, un tās tiek īstenotas, īpaši veicinot daudzvalodību un gan studentu un mācībspēku, gan arodmācības audzēkņu un viņu mācībspēku mobilitāti, kā tas precizēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. un 166. pantā.

 

Grozījums Nr.    4

Lēmuma priekšlikums

1.c apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1c) Savu pilsoņu interesēs Savienībai visās darbībās, ko tā ievieš, būtu jāņem vērā kultūras aspekts, lai tādējādi sekmētu dažādu kultūru savstarpējo cieņu, veicinātu daudzveidību, aizsargātu kopējo kultūras mantojumu un uzlabotu zināšanas par Eiropas tautu vēsturi, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. pantā.

 

Grozījums Nr.    5

Lēmuma priekšlikums

2. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir nostiprinājusi Savienības pilsonības statusu un papildinājusi ar to saistītās tiesības, tostarp ieviešot jaunas tiesības — Pilsoņu iniciatīvu —, kas ļauj vienam miljonam pilsoņu no daudzām dalībvalstīm prasīt, lai Komisija sagatavo priekšlikumu jebkurā no ES atbildības jomām.

(2) Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir nostiprinājusi Savienības pilsonības statusu un papildinājusi ar to saistītās tiesības, tostarp ieviešot jaunas tiesības — Pilsoņu iniciatīvu —, kas ļauj tiesīgajiem parakstītājiem, kuru skaits ir vismaz viens miljons un kuri pārstāv vismaz vienu ceturto daļu no visām dalībvalstīm, prasīt, lai Komisija sagatavo priekšlikumu jebkurā no ES atbildības jomām.

 

Grozījums Nr.    6

Lēmuma priekšlikums

3. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Tiesības, ko nodrošina Savienības pilsonība, ir iekļautas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Saskaņā ar Hartas preambulu „vislielāko uzmanību Savienība pievērš indivīdam, iedibinot Savienības pilsonību un izveidojot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu”. Hartas V nodaļā ir paredzētas „Pilsoņu tiesības”, tostarp tās 45. pantā ir noteiktas ikviena Savienības pilsoņa tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā.

(3) Tiesības, ko nodrošina Savienības pilsonība, ir iekļautas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Saskaņā ar Hartas preambulu „vislielāko uzmanību Savienība pievērš indivīdam, iedibinot Savienības pilsonību un izveidojot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu”. Hartas V nodaļā ir paredzētas „Pilsoņu tiesības”, tostarp tās 45. pantā ir noteiktas ikviena Savienības pilsoņa tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā, un tās 41. pantā ir noteiktas tiesības rakstīt Savienības iestādēm kādā no Līgumu valodām un saņemt atbildi tajā pašā valodā.

 

Grozījums Nr.    7

Lēmuma priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a) Kā noteikts Hartas preambulā, Savienība balstās uz nedalāmām, universālām vērtībām — cilvēka cieņu, brīvību, vienlīdzību un solidaritāti, kuras ir būtiski nozīmīgas pilsonības īstenošanā. Turklāt Savienībai būtu jāpalīdz saglabāt un attīstīt šīs kopējās vērtības, tajā pašā laikā respektējot Eiropas tautu kultūru un tradīciju daudzveidību, kā arī nodrošināt vārda un informācijas brīvību, tiesības uz izglītību, humanitāro zinātņu un pētniecības brīvību un akadēmisko brīvību.

 

Grozījums Nr.    8

Lēmuma priekšlikums

3.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3b) UNESCO 2005. gada 20. oktobra Konvencijā par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu (turpmāk „Konvencija”) ir noteikts, ka kultūras daudzveidībai ir liela nozīme pilnīgā cilvēktiesību un pamattiesību īstenošanā, kā arī sociālās kohēzijas saglabāšanā. Saskaņā ar Konvencijas 10. pantu dalībvalstis un Savienība apņemas vairot un veicināt izpratni par to, cik svarīgi ir aizsargāt un veicināt kultūras izpausmju daudzveidību, cita starpā izmantojot programmas, kas izglīto sabiedrību un paaugstina tās informētības līmeni.

 

Grozījums Nr.    9

Lēmuma priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a) Eiropas Padome kopš tās dibināšanas aktīvi darbojas izglītības un kultūras jomā, atbalstot un veidojot Eiropas kultūras tīklus un kultūru dialogu, kā arī veicinot valodu daudzveidību. Tāpēc Savienībai šajā jomā būtu jāattīsta sinerģijas ar Eiropas Padomes darbību, kā arī saistībā ar 2013. gadā paredzēto Eiropas Pilsoņu gadu īpaši būtu jāpopularizē ieteikumi, kas iekļauti Eiropas Padomes 2010. gada maija Hartā par izglītošanu demokrātiskās pilsonības un cilvēktiesību jomā.

 

Grozījums Nr.    10

Lēmuma priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a) Kopš stājies spēkā Māstrihtas līgums, kurā precizēts, kādā veidā Savienība varētu dot ieguldījumu izglītības, kultūras un jaunatnes politikā, Komisijas pieņemto programmu galvenais mērķis ir bijis veicināt Savienībā dzīvojošo pilsoņu tikšanās un viedokļu apmaiņu, kā arī sekmēt dialogu, savstarpējo sapratni un cieņu. Ņemot to vērā, Eiropas gada laikā šīs programmas būtu jāpilnveido, lai Savienības pilsonībā iekļautu kultūras un izglītības aspektus.

 

Grozījums Nr.    11

Lēmuma priekšlikums

6.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6b) Tā kā izglītība ir pieejama visiem, tai ir būtiska nozīme nākamo pilsoņu izglītošanā, dodot iespēju viņiem apgūt vispārējo zināšanu pamatus, kuros iekļauta uz zināšanām balstīta izpratne par Eiropas veidošanu, kā arī Eiropas tautu vēsturi un kultūru. No šā viedokļa pilsoniskā audzināšana ir ļoti nozīmīga kā līdzeklis, kas dod iespēju indivīdiem pilnībā piedalīties demokrātiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē un pēc iespējas agrīnā vecumā apzināties sevi kā īstus Savienības pilsoņus.

 

Grozījums Nr.    12

Lēmuma priekšlikums

6.c apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6c) Neformālai un ikdienējai izglītībai ir būtiska nozīme gan izglītošanā par pilsonību, gan pilsonības īstenošanā, jo izglītība veicina indivīda iespēju attīstību, solidaritāti un savstarpējo sapratni un nostiprina sociālo kohēziju. Tāpēc šis Eiropas gads būtu jāuzskata par Eiropas Brīvprātīgā darba gada (2011) turpinājumu. Ņemot to vērā, ir svarīgi veicināt brīvprātīgā darba atzīšanu, popularizēt šajā jomā iegūtās kompetences un prasmes un novērst ar pārrobežu darbību saistītos šķēršļus, tostarp attiecībās ar trešām valstīm un to valstspiederīgajiem un īpaši ar tiem, kas dzīvo Savienības teritorijā. Turklāt svarīgi ir atzīt Eiropas asociācijas statusu, un šī atzīšana varētu sekmēt pārrobežu projektu attīstīšanu.

 

Grozījums Nr.    13

Lēmuma priekšlikums

6.d apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6d) Pilsonības īstenošanas priekšnosacījums ir pilnībā un netraucēti īstenotas sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības, un šis process prasa arī atzīt kultūras izpausmju daudzveidību un pilnveidot kultūras darbības, kurās var piedalīties visi sabiedrības locekļi, tostarp mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas (piemēram, personas ar īpašām vajadzībām, imigrantu pēcteči un personas, kas dzīvo mazāk labvēlīgos sociāli ekonomiskajos apstākļos).

 

Grozījums Nr.    14

Lēmuma priekšlikums

6.e apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6e) Domas brīvība, vārda un informācijas brīvība un plašsaziņas līdzekļu daudzveidība un neatkarība ir nozīmīgākie pilsonības īstenošanas principi. Savienības iestāžu saziņas politikā — un jo īpaši tas attiecas uz Komisiju — lielāka uzmanība būtu jāpievērš nepieciešamībai informēt iespējami vairāk cilvēku un panākt, ka viņi šo politiku izprot. Komisijai vajadzētu labāk sasaistīt vietējo, reģionālo un valsts iestāžu pārstāvjus, Savienības iestāžu informācijas birojus dalībvalstīs, pilsoniskās sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu, tostarp vietējo un reģionālo plašsaziņas līdzekļu, pārstāvjus, lai palīdzētu pilsoņiem labāk saprast Eiropas politikas virzienu ietekmi uz dalībvalstu un vietējo politiku un ļautu viņiem iesaistīties šajā politikā.

 

Grozījums Nr.    15

Lēmuma priekšlikums

6.f apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6f) Kopš 1979. gada, kad notika pirmās tiešās vēlēšanas, Eiropas Parlaments ir bijis tiešais starpnieks starp pilsoņiem un Savienību. Eiropas Parlamenta deputātiem ir bijusi izšķiroša nozīme, izplatot informāciju par Savienības pilsonības sniegtajām tiesībām un priekšrocībām un pilsoņiem aktuālos jautājumus liekot politikas veidošanas pamatā.

 

Grozījums Nr.    16

Lēmuma priekšlikums

7. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Jo īpaši brīva pārvietošanās un darbinieku mobilitāte palīdz likvidēt demogrāfisko pārmaiņu sekas darba tirgū, vienlaikus arī palielinot cilvēku nodarbinātību un uzlabojot Eiropas ražošanas nozaru konkurētspēju. Tajā pašā laikā brīva pārvietošanās vai nu dod pilsoņiem iespēju (kas ir vajadzīgs priekšnosacījums), vai arī stimulē viņus īstenot plašo tiesību klāstu, kas tiem pieejams saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, piemēram, viņu kā patērētāju tiesības piekļūt precēm un pakalpojumiem vai viņu kā pasažieru un tūristu tiesības. Tāpēc brīvas pārvietošanās atvieglošana var uzlabot pilsoņu iespējas pilnībā izmantot vienotā tirgus radītās priekšrocības un tajā pašā laikā būt par galveno izaugsmes virzītājspēku.

(7) Jo īpaši brīva pārvietošanās un darbinieku mobilitāte palīdz likvidēt demogrāfisko pārmaiņu sekas darba tirgū, vienlaikus arī palielinot cilvēku nodarbinātību, uzlabojot Eiropas ražošanas nozaru konkurētspēju un ilgtermiņā atbalstot pētniecību un inovāciju Savienībā. Tajā pašā laikā brīva pārvietošanās vai nu dod pilsoņiem iespēju (kas ir vajadzīgs priekšnosacījums), vai arī stimulē viņus īstenot plašo tiesību klāstu, kas tiem pieejams saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, piemēram, viņu kā patērētāju tiesības piekļūt precēm un pakalpojumiem vai viņu kā pasažieru un tūristu tiesības. Tāpēc brīvas pārvietošanās atvieglošana var uzlabot pilsoņu iespējas pilnībā izmantot vienotā tirgus radītās priekšrocības un tajā pašā laikā būt par galveno izaugsmes virzītājspēku. Turklāt tas ir sociāli un kulturāli bagātinošs process un palīdz cilvēkiem pārvarēt valodas barjeras.

 

Grozījums Nr.    17

Lēmuma priekšlikums

8. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Savienības pilsoņi tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā augstu vērtē kā indivīda pamattiesības, kas izriet no Savienības pilsonības. Šīs tiesības kā tādas apliecina un veicina labāku izpratni par Eiropas integrācijas vērtību, kā arī sekmē pilsoņu iesaistīšanos Eiropas Savienības veidošanā. Pilsoņi, kad paplašina savas dzīves aspektus pāri valsts robežām, dodoties uz citām dalībvalstīm vai apmetoties tajās uz dzīvi, apzinās un izmanto plašo tiesību klāstu, ko tiem piešķir Savienības tiesību akti pārrobežu situācijās. Tāpēc brīvas pārvietošanās un dzīvošanas citās dalībvalstīs tiesību īstenošana veicina Savienības pilsonības pārvēršanu taustāmā realitātē pilsoņu ikdienas dzīvē.

(8) Savienības pilsoņi tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā augstu vērtē kā indivīda pamattiesības, kas izriet no Savienības pilsonības. Šīs tiesības kā tādas apliecina un veicina labāku izpratni par Eiropas integrācijas vērtību, kā arī sekmē pilsoņu iesaistīšanos Eiropas Savienības veidošanā. Pilsoņi, kad paplašina savas dzīves aspektus pāri valsts robežām, dodoties uz citām dalībvalstīm vai apmetoties tajās uz dzīvi, apzinās un izmanto plašo tiesību klāstu, ko tiem piešķir Savienības tiesību akti pārrobežu situācijās. Lai cilvēki varētu izmantot šīs tiesības, tomēr būtu jāizveido — un jo īpaši pierobežu reģionos — vairāk informācijas centru ar saistītām, pārredzamām un viegli pieejamām tīmekļa vietnēm. Tāpēc brīvas pārvietošanās un dzīvošanas citās dalībvalstīs tiesību īstenošana veicina Savienības pilsonības pārvēršanu taustāmā realitātē pilsoņu ikdienas dzīvē.

 

Grozījums Nr.    18

Lēmuma priekšlikums

9. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Lai gan tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot citā dalībvalstī ir stingri iedibinātas primārajos ES tiesību aktos un būtiski izvērstas sekundārajos tiesību aktos, joprojām pastāv pretrunas starp piemērojamiem tiesiskajiem noteikumiem un realitāti, ko pilsoņi piedzīvo, īstenojot šīs tiesības praksē. Papildus nenoteiktībai saistībā ar mobilitātes sniegtajām priekšrocībām Savienības pilsoņi uzskata, ka ir pārāk daudz praktisku šķēršļu dzīvošanai un strādāšanai citviet Savienībā.

(9) Lai gan tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot citā dalībvalstī ir stingri iedibinātas primārajos ES tiesību aktos un būtiski izvērstas sekundārajos tiesību aktos, joprojām pastāv pretrunas starp piemērojamiem tiesiskajiem noteikumiem un realitāti, ko pilsoņi piedzīvo, īstenojot šīs tiesības praksē. Papildus nenoteiktībai saistībā ar mobilitātes sniegtajām priekšrocībām Savienības pilsoņi uzskata, ka ir pārāk daudz praktisku šķēršļu dzīvošanai, strādāšanai un studēšanai citviet Savienībā. Tas īpaši aktuāli ir reģionos, kuri atrodas tuvu pie iekšējām robežām un kuros ir ļoti izplatīts, ka cilvēki dzīvo citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā viņi strādā. Tādēļ, lai nostiprinātu ekonomisko un sociālo kohēziju, informācijai par pārrobežu darba vietām vajadzētu būt pārredzamākai un vieglāk pieejamai. Arī saistībā ar kvalificētu darba ņēmēju pieņemšanu darbā pieejamība būtu steidzami jāveicina, konsekventākus pasākumus informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm īstenojot darba meklētājiem skaidrāk un vieglāk saprotamā veidā.

 

Grozījums Nr.    19

Lēmuma priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a) Studentu un pētnieku mobilitāti cita starpā aktīvi ir veicinājusi mūžizglītības programma. Taču mobilitāti joprojām kavē būtiski šķēršļi, īpaši attiecībā uz sociālajām tiesībām, finanšu resursiem un sociokulturāliem stereotipiem, un vēl ir daudz darāmā, lai panāktu diplomu un kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu.

 

Grozījums Nr.    20

Lēmuma priekšlikums

9.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9b) Kultūras darbinieku, tostarp mākslinieku, pārvietošanās brīvībai ir izšķiroša nozīme, lai atklātu kultūras izpausmju daudzveidību, saprastu un cienītu citas kultūras. Tāpēc šī brīvība būtu vispārēji jāveicina, piemēram, ieviešot īpašas procedūras un cenšoties panākt mākslinieku statusa atzīšanu Eiropas līmenī.

 

Grozījums Nr.    21

Lēmuma priekšlikums

11. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Ņemot vērā, ka tiesības brīvi pārvietoties ievērojami uzlabo indivīdu dzīvi, ir būtiski, lai informācija par šo tiesību esamību un to izmantošanas nosacījumiem būtu pieejama pēc iespējas plašāk. Tā kā visi Savienības pilsoņi ir potenciālie šo tiesību īstenotāji, informētības uzlabošanas pasākumi jāveic visā Savienībā.

(11) Ņemot vērā, ka tiesības brīvi pārvietoties ievērojami uzlabo indivīdu dzīvi, ir būtiski, lai viegli pieejama, pārredzama informācija par šo tiesību esamību un to izmantošanas nosacījumiem būtu pieejama pēc iespējas plašāk. Tā kā visi Savienības pilsoņi ir potenciālie šo tiesību īstenotāji, informētības uzlabošanas pasākumi jāveic visā Savienībā.

 

Grozījums Nr.    22

Lēmuma priekšlikums

15. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Šajā ziņā galvenā nozīme ir Savienības pilsoņu zināšanām par vēlēšanu tiesībām, kas viņiem ir garantētas. Savienības pilsoņiem savā dzīvesvietas dalībvalstī jābūt pilnībā informētiem par tiesībām vēlēt un balotēties kā kandidātiem pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tajā pašā laikā politiskā līdzdalība var veicināt Savienības pilsoņu integrāciju viņu izvēlēto dzīvesvietas dalībvalstu sabiedrībā.

(15) Šajā ziņā galvenā nozīme ir Savienības pilsoņu zināšanām par vēlēšanu tiesībām, kas viņiem ir garantētas. Savienības pilsoņiem savā dzīvesvietas dalībvalstī jābūt pilnībā informētiem par tiesībām vēlēt un balotēties kā kandidātiem pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Viņiem kopš bērnības būtu jāapgūst zināšanas par Eiropas un tās tautu vēsturi un Savienības iestādēm, lai viņi spētu pilnībā iesaistīties Eiropas procesos. Tajā pašā laikā politiskā līdzdalība var veicināt Savienības pilsoņu integrāciju viņu izvēlēto dzīvesvietas dalībvalstu sabiedrībā.

 

Grozījums Nr.    23

Lēmuma priekšlikums

16. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Pilsoņu labāka izpratne par priekšrocībām, ko šīs tiesības nodrošina gan viņiem individuāli, gan sabiedrībai kopumā, var veicināt arī to, ka viņi spēcīgāk izjūt savu piederību Savienībai.

(16) Pilsoņu labāka izpratne par priekšrocībām, ko šīs tiesības nodrošina gan viņiem individuāli, gan sabiedrībai kopumā, var veicināt arī to, ka viņi spēcīgāk izjūt savu piederību Savienībai, un to, ka viņiem ir kopīgs kultūras mantojums, kas vieno un var nostiprināt piederību Savienībai.

 

Grozījums Nr.    24

Lēmuma priekšlikums

17. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Eiropas Pilsonības gads — 2013. gads — būs ļoti savlaicīga iespēja uzlabot plašas sabiedrības informētību par tās tiesībām, ko nodrošina Savienības pilsonība, un tādējādi sniegt ieguldījumu izvirzītā mērķa sasniegšanā, proti, veicināt pilsoņu brīvas pārvietošanās tiesību īstenošanu.

(17) Eiropas Pilsonības gads — 2013. gads — būs ļoti savlaicīga iespēja uzlabot plašas sabiedrības informētību par tās tiesībām un pienākumiem, ko nodrošina Savienības pilsonība, apzināt šķēršļus, kas traucē efektīvi īstenot šīs tiesības, un tādējādi sniegt ieguldījumu izvirzītā mērķa sasniegšanā, proti, veicināt pilsoņu brīvas pārvietošanās tiesību īstenošanu, jo sevišķi nodrošinot pilsoniskās sabiedrības pārstāvju piedalīšanos. Ņemot vērā, ka jaunatnes, skolēnu, pasniedzēju, kultūras darbinieku un plašsaziņas līdzekļu pārstāvju auditorija ir plašas sabiedrības grupas, viņu iesaistīšanai būtu vajadzīgi īpaši pasākumi.

 

Grozījums Nr.    25

Lēmuma priekšlikums

18. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Tieši 2013. gadā apritēs 20 gadi kopš Savienības pilsonības iedibināšanas ar Māstrihtas līgumu, kas stājās spēkā 1993. gada 1. novembrī. Eiropas Pilsoņu gadam būs raksturīgs, ka tas būs kā turpinājums ziņojumam par ES pilsonību un rīcības plānam, lai likvidētu tos atlikušos šķēršļus, kas liedz pilsoņiem īstenot viņu kā Savienības pilsoņu tiesības. Minētais Eiropas gads palielinās izpratni par Savienības pilsonību un konkrētajām priekšrocībām, ko tā sniedz katram pilsonim, tostarp apliecinot Savienības politikas taustāmo ietekmi pilsoņu dzīvē, jo īpaši to šķēršļu likvidēšanā, kas liedz viņiem īstenot savas tiesības.

(18) Tieši 2013. gadā apritēs 20 gadi kopš Savienības pilsonības iedibināšanas ar Māstrihtas līgumu, kas stājās spēkā 1993. gada 1. novembrī. Eiropas Pilsoņu gadam būs raksturīgs, ka tas būs kā turpinājums ziņojumam par ES pilsonību un rīcības plānam, lai likvidētu tos atlikušos šķēršļus, kas liedz pilsoņiem īstenot viņu kā Savienības pilsoņu tiesības. Minētais Eiropas gads palielinās izpratni par Savienības pilsonību un konkrētajām priekšrocībām, ko tā sniedz katram pilsonim, tostarp apliecinot Savienības politikas taustāmo ietekmi pilsoņu dzīvē, jo īpaši to šķēršļu likvidēšanā, kas liedz viņiem īstenot savas tiesības, kā arī nostiprinot atvērtu, pārredzamu un regulāru dialogu ar organizētu pilsonisko sabiedrību, tādējādi mudinot cilvēkus iesaistīties sabiedriskajā dzīvē un lēmumu pieņemšanā, vienlaikus uzsverot Eiropas pilsoņiem kopīgās pamatvērtības.

 

Grozījums Nr.    26

Lēmuma priekšlikums

21. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Minētajā Eiropas gadā būtu pilnībā jāizmanto esošie līdzdalības instrumenti un tiesības, kas noteiktas Līguma par Eiropas Savienību 10. un 11. pantā, lai veicinātu pilsoņu iesaistīšanos 2013. gada rīcības plāna īstenošanas procesā, kura mērķis ir likvidēt viņu tiesību īstenošanas šķēršļus, un — plašākā nozīmē — to Savienības politikas virzienu noteikšanā, kuri piešķir konkrētu jēgu viņu tiesībām. Šajā ziņā galvenā nozīme būs Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

(21) Minētajā Eiropas gadā būtu pilnībā jāizmanto esošie līdzdalības instrumenti un tiesības, kas noteiktas Līguma par Eiropas Savienību 10. un 11. pantā, lai veicinātu pilsoņu iesaistīšanos 2013. gada rīcības plāna īstenošanas procesā, kura mērķis ir likvidēt viņu tiesību īstenošanas šķēršļus, un — plašākā nozīmē — to Savienības politikas virzienu noteikšanā, kuri piešķir konkrētu jēgu viņu tiesībām. Šajā ziņā galvenā nozīme būs Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Tāpēc īpaši būtu jāatbalsta uz praktisku darbu orientētas organizācijas un pilsoniskās sabiedrības ierosināti projekti.

 

Grozījums Nr.    27

Lēmuma priekšlikums

25. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25) Savienības finansējumu citām darbībām, izņemot tās, kas tiek finansētas no Eiropas gada budžeta, var nodrošināt, izmantojot pašreizējās Savienības programmas vai struktūrfondus, jo īpaši programmas „Eiropa pilsoņiem” un „Pamattiesības un pilsonība”,

(25) Vienlaikus ar Eiropas gadu būtu jāturpina attīstīt citas darbības, kas netiek finansētas no Eiropas gada budžeta, bet kas sekmē šā gada mērķu sasniegšanu un ko finansē, izmantojot pašreizējās Savienības programmas vai struktūrfondus, piemēram, programmas „Eiropa pilsoņiem”, “Pamattiesības un pilsonība”, „Mūžizglītība”, „Jaunatne darbībā”, „Kultūra” un MEDIA,

 

Grozījums Nr.    28

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Eiropas gada vispārējais mērķis ir vairot izpratni par tiesībām, ko nodrošina Savienības pilsonība, lai palīdzētu pilsoņiem pilnībā īstenot viņu tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā. Šajā saistībā Eiropas gads, cita starpā, tiks vērsts uz pilsoniskās līdzdalības iespēju un tiesību pieejamības iespēju nodrošināšanu Savienības pilsoņiem, kas dzīvo citā dalībvalstī, nevis savā mītnes valstī, kā arī studentiem, darbiniekiem, patērētājiem, kā arī preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem visā Savienībā.

Eiropas gada vispārējais mērķis ir veidot un veicināt labāku sabiedrības izpratni par jēdzienu „Savienības pilsonība” visos dažādajos tā aspektos, tostarp kultūras un izglītības aspektos, un apzināt šķēršļus, kuri traucē efektīvi īstenot tiesības, ko nodrošina Savienības pilsonība, lai pilsoņi varētu īstenot visas viņu tiesības un pilnībā piedalīties dalībvalstu un Savienības demokrātiskajā dzīvē. Šajā saistībā Eiropas gads, cita starpā, tiks vērsts uz tādu pilsoniskās un politiskās līdzdalības, tiesību pieejamības, apmaiņas un mobilitātes iespēju nodrošināšanu, kādas ir visiem Savienības pilsoņiem, tostarp jo īpaši studentiem, darbiniekiem, patērētājiem, kā arī preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī viņi dzīvo.

 

Grozījums Nr.    29

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 1. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– vairot Savienības pilsoņu izpratni par viņu tiesībām brīvi pārvietoties un dzīvot Eiropas Savienībā un — plašākā kontekstā — tiesībām, kas Savienības pilsoņiem ir garantētas pārrobežu situācijās, tostarp viņu tiesībām piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē;

– vairot Savienības pilsoņu izpratni par viņu tiesībām brīvi pārvietoties un dzīvot Eiropas Savienībā un — plašākā kontekstā — tiesībām, kas Savienības pilsoņiem ir garantētas pārrobežu situācijās, tostarp viņu tiesībām piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē, jo īpaši par tiesībām vēlēt un tiesībām kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās un pašvaldību vēlēšanās dzīvesvietas dalībvalstī, apzināt un novērst šķēršļus, kas traucē īstenot šīs tiesības;

 

Grozījums Nr.    30

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 1.a ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– vairot Savienības pilsoņu izpratni par Eiropas Parlamentu, tā pilnvarām likumdošanas procesā un vietējās vēlēšanās ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu tiešās pārstāvības funkciju;

 

Grozījums Nr.    31

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 1.b ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– vairot Savienības pilsoņu izpratni par tādiem tiešajiem demokrātijas instrumentiem kā pilsoņu iniciatīva un sabiedriskās apspriešanas un mudināt pilsoņus aktīvi iesaistīties Savienības politiskajā dzīvē. Sabiedriskās apspriešanas tiek rīkotas visās oficiālajās valodās proaktīvā veidā, ietverot sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai tādējādi būtiski palielinātu līdzdalības pakāpi;

 

Grozījums Nr.    32

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 2.a ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– ļaut sabiedrībai un sevišķi jauniešiem labāk iepazīt Savienības programmas izglītības un kultūras jomā un tādējādi veicināt viņiem Savienības pilsonības pieejamību, jo īpaši cik vien iespējams paplašinot šo programmu dalībnieku skaitu;

 

Grozījums Nr.    33

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 2.b ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– pilnveidot saziņas un informācijas tīklus un instrumentus visās Eiropas valodās attiecībā uz Eiropas līmenī pieņemtiem politikas virzieniem un to ietekmi uz ikdienas dzīvi, tostarp tādus tīklus un instrumentus, kas dod iespēju pastiprināt dialogu ar Savienības iestādēm un ietekmēt šos politikas virzienus;

 

Grozījums Nr.    34

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 2.c ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– mudināt jauniešus piedalīties politikas virzienu izstrādē vietējā, valsts un Eiropas līmenī, piemēram, attīstot tiešsaistes un cita veida platformas, kas dod viņiem iespēju tikt labāk uzklausītiem;

 

Grozījums Nr.    35

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 2.d ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– piedāvāt piemērotu iespēju kultūras darbiniekiem uzstāties sabiedrības priekšā izglītojošās un kultūras vidēs vai centros, tostarp attālajos reģionos, lai apliecinātu kultūras darbību nozīmi pilsonības īstenošanā;

 

Grozījums Nr.    36

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 3. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– veicināt debates par brīvas pārvietošanās tiesību ietekmi un iespējām kā neatņemamu Savienības pilsonības aspektu, jo īpaši no sociālās kohēzijas, Savienības pilsoņu savstarpējās sapratnes un pilsoņu un Savienības savstarpējās saiknes stiprināšanas viedokļa.

– veicināt debates par brīvas pārvietošanās tiesību ietekmi un iespējām kā neatņemamu Savienības pilsonības aspektu, taču arī radīt labāku izpratni par šķēršļiem, kas joprojām bremzē minēto tiesību īstenošanu, īpaši ņemot vērā šo tiesību potenciālu no sociālās kohēzijas, kultūras daudzveidības un savstarpējās sapratnes un cieņas stiprināšanas viedokļa, to attiecinot uz visiem, kas dzīvo Savienībā.

 

Grozījums Nr.    37

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 1. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– informēšanas, izglītošanas un izpratnes vairošanas akcijas, kas vērstas uz plašu sabiedrību un specifiskākām mērķa grupām;

– informēšanas, izglītošanas un izpratnes vairošanas akcijas, kas vērstas uz plašu sabiedrību un specifiskākām mērķa grupām sadarbībā ar vietējām, reģionālām un valsts iestādēm, kā arī pilsoniskās sabiedrības apvienībām un organizācijām, jo īpaši ar tām, kas darbojas Savienības līmenī;

 

Grozījums Nr.    38

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 2. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņa starp valstu, reģionālām, vietējām administrācijām un citām organizācijām;

– informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņa starp valstu, reģionālām un vietējām administrācijām, asociācijām, NVO un citām organizācijām;

 

Grozījums Nr.    39

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 3. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– konferences un pasākumi, lai veicinātu debates un vairotu izpratni par svarīgumu un priekšrocībām, ko sniedz tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot citā dalībvalstī un — vispārīgākā nozīmē — pilsoņu kā Savienības pilsoņu tiesības;

– konferences un pasākumi kopā ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un pieejami pēc iespējas plašāku slāņu sabiedrībai, lai veicinātu debates un vairotu sabiedrības izpratni par ES vēsturi un integrāciju, Savienības īstenoto politiku un tās ietekmi uz ikdienas dzīvi, priekšrocībām, ko sniedz tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot citā dalībvalstī — tostarp rīkojot kampaņu jaunatnes mobilitātes veicināšanai —, par apmaiņas iespējām, jo īpaši kultūras un izglītības jomā, un — vispārīgākā nozīmē — to pilsoņu tiesībām, kuri dzīvo Savienībā;

 

Grozījums Nr.    40

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 3.a ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– reģionu partnerības Eiropas gada darbību veicināšanai;

 

Grozījums Nr.    41

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 4. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– pašreizējo daudzvalodu līdzdalības instrumentu izmantošana, lai veicinātu pilsoņu ieguldījumu viņu tiesību materializēšanā un — vispārīgāk — Eiropas gada mērķu sasniegšanā;

– pašreizējo daudzvalodu līdzdalības instrumentu izmantošana un izplatīšana, lai palīdzētu pilsoņiem saprast savas tiesības un spēt tās īstenot, kā paredzēts Eiropas gada mērķos;

 

Grozījums Nr.    42

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 4.a ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– labāka viegli pieejamu tiešsaistes komunikācijas rīku izmantošana Savienības iestādēs, lai veicinātu interaktīvu saziņu ar pilsoņiem;

 

Grozījums Nr.    43

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 5. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– daudzvalodu Europe Direct un Your Europe tīmekļa portālu — kā galveno elementu „vienas pieturas aģentūras” informatīvajā sistēmā par Savienības pilsoņu tiesībām — nozīmes palielināšana un izpratnes par tiem vairošana;

– daudzvalodu Europe Direct un Your Europe tīmekļa portālu, ietverot informāciju par Savienības studentu mobilitāti, — kā galveno elementu „vienas pieturas aģentūras” informatīvajā sistēmā par Savienības pilsoņu tiesībām — nozīmes palielināšana un izpratnes par tiem vairošana;

 

Grozījums Nr.    44

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 5.a ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– nozīmes un pamanāmības palielināšana tīmekļa portālam „Europeana”, Eiropas projektiem, kam piešķirta Eiropas kultūras mantojuma zīme, un Eiropas kultūras galvaspilsētas programmai, lai dotu iespēju pilsoņiem padziļināt viņu zināšanas par ES vēsturi un integrāciju un veicinātu savstarpēju sapratni;

 

Grozījums Nr.    45

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 6. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– problēmu risināšanas instrumentu, piemēram, SOLVIT, nozīmes palielināšana un izpratnes par tiem vairošana, lai Savienības pilsoņi varētu efektīvāk izmantot un aizsargāt savas tiesības.

– problēmu risināšanas efektīvu instrumentu, piemēram, SOLVIT, nozīmes būtiska palielināšana un izpratnes par tiem vairošana, lai Savienības pilsoņi varētu efektīvāk izmantot un aizsargāt savas tiesības.

 

Grozījums Nr.    46

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 6.a ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– plašāku kontaktu veidošana attiecībās ar plašsaziņas līdzekļiem, īpaši ar vietējiem un reģionālajiem, lai izveidotu sistēmu tiešākai saziņai starp pilsoņiem un iestādēm, kā arī to projektu un iniciatīvu popularizēšana, kuri paredz veicināt Savienībai veltītas un plašai sabiedrībai domātas informācijas izplatīšanu.

 

Grozījums Nr.    47

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 6.b ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– tāda darba pastiprināšana, kura mērķis ir izstrādāt instrumentus, ar kuriem uzlabot diplomu un mācību laika akadēmisku atzīšanu, tādējādi novēršot šķēršļus studentu un darba meklētāju mobilitātei.

 

Grozījums Nr.    48

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Valsts iestādes visos pārvaldības līmeņos sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām organizē programmas, ar kurām citas dalībvalsts valstspiederīgajiem, kuri dzīvo attiecīgo dalībvalstu teritorijā, sniedz iespēju iegūt nepieciešamās zināšanas, kas ļautu pilnībā piedalīties mītnes dalībvalsts sociālajā, ekonomiskajā, kultūras un politiskajā dzīvē.

 

Grozījums Nr.    49

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 3.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b Valsts iestādes sniedz efektīvu palīdzību, kas migrējošiem darba ņēmējiem ļauj reģistrēties un pilnībā, neradot nevajadzīgu slogu, izpildīt procesuālās prasības, kas ir būtiskas, lai viņi pilnībā varētu piedalīties uzņēmējas dalībvalsts ekonomiskajā dzīvē. Ir būtiski, lai Savienības pilsonība nodrošinātu reālas tiesības.

 

Grozījums Nr.    50

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija sadarbojas ar Eiropas Savienības Padomes prezidentūrām, lai nodrošinātu Eiropas gada darbību pamanāmību.

 

Grozījums Nr.    51

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 3. punkts (jauns

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija organizē sanāksmes, kurās būtu pārstāvētas Eiropas organizācijas vai iestādes, kas aktīvi piedalās pilsoņu tiesību aizsardzības jomā, un ieinteresētās personas, tādējādi Komisijai palīdzot īstenot Eiropas gadu Savienības mērogā.

Komisija organizē sanāksmes, kurās būtu pārstāvētas Eiropas organizācijas, pilsoniskās sabiedrības apvienības vai iestādes, kas aktīvi piedalās pilsonības un pilsoņu tiesību aizsardzības, kā arī izglītības un kultūras jomā, un ieinteresētās personas, tādējādi Komisijai palīdzot īstenot Eiropas gadu Savienības mērogā.

 

Grozījums Nr.    52

Lēmuma priekšlikums

4.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a pants

 

Budžets

 

Šim Eiropas gadam piešķir budžeta līdzekļus EUR 5 000 000 apmērā.

 

Grozījums Nr.    53

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – A punkts – 2. daļa – 2. aizzīme

 

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

• tāda audiovizuāla un drukāta materiāla sagatavošana un izplatīšana, kas atspoguļo 2. pantā izklāstītos vēstījumus;

• tāda audiovizuāla un drukāta materiāla un mērķorientētu reklāmas priekšmetu sagatavošana un izplatīšana, kas atspoguļo 2. pantā izklāstītos vēstījumus;

 

 

PROCEDŪRA

 

Virsraksts

Eiropas Pilsoņu gads (2013. gads)

Atsauces

COM(2011)0489 – C7-0217/2011 – 2011/0217(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

13.9.2011

 

 

 

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CULT

13.9.2011

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Marie-Christine Vergiat

12.9.2011

 

 

 

Izskatīšana komitejā

20.12.2011

24.1.2012

 

 

Pieņemšanas datums

29.2.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

26

3

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Malika Benarab-Attou, Lothar Bisky, Piotr Borys, Jean-Marie Cavada, Silvia Costa, Lorenzo Fontana, Mary Honeyball, Petra Kammerevert, Emma McClarkin, Emilio Menéndez del Valle, Marek Henryk Migalski, Katarína Neveďalová, Gianni Pittella, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Marietje Schaake, Marco Scurria, Emil Stoyanov, Hannu Takkula, László Tőkés, Helga Trüpel, Gianni Vattimo, Marie-Christine Vergiat, Milan Zver

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Heinz K. Becker, Nadja Hirsch, Seán Kelly, Iosif Matula, Georgios Papanikolaou, Olga Sehnalová, Rui Tavares

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Miguel Angel Martínez Martínez

 

 

21.3.2012

Konstitucionālo jautājumu komitejaS ATZINUMS

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Pilsoņu gadu (2013. gads)

( COM(2011)0489 – C7‑0217/2011 – 2011/0217(COD) )

Atzinumu sagatavoja: Gerald Häfner

 

 

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Parlaments 2010. gada 15. decembrī pieņēma rezolūciju „Pamattiesību stāvoklis Eiropas Savienībā 2009. gadā un to efektīva īstenošana pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā” ( P7_TA(2010)0483 . Minētajā rezolūcijā Eiropas Parlaments aicināja Komisiju „2013. gadu pasludināt par Eiropas Pilsonības gadu, lai stimulētu debates par Eiropas pilsonību un informētu ES pilsoņus par viņu tiesībām, jo īpaši par jaunajām tiesībām, kas tiks piešķirtas pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā”.

Komisija ir atbildējusi uz šo Eiropas Parlamenta aicinājumu, pieņemot priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Pilsoņu gadu (2013. gads) ( COM(2011)0489 galīgā redakcija).

Juridiskais pamats

Komisija par sava priekšlikuma juridisko pamatu ir izvēlējusies LESD 21. panta 2. punktu, kurā paredzēts, ka gadījumā, ja izrādās, ka minētā mērķa (ikviena Savienības pilsoņa tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstīs) sasniegšanai vajadzīga Savienības rīcība, tad Eiropas Parlaments un Padome var pieņemt noteikumus, lai sekmētu šo tiesību īstenošanu. Lēmumu pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Citi Līgumu panti tieši neparedz iespēju šādi rīkoties, vai, ja paredz, piemēram, LESD 25. pants, ir jāievēro īpaša likumdošanas procedūra.

Taču problēma saistībā ar izvēlēto juridisko pamatu ir tāda, ka tā darbības galvenokārt vērstas uz tiesībām brīvi pārvietoties, kaitējot citām pilsoņu tiesībām, it īpaši no Lisabonas līguma izrietošajām, kā to Parlaments aicināja savā rezolūcijā. Tāpēc lēmumā būtu skaidri jānosaka, ka brīvas pārvietošanās tiesības nevar pilnībā īstenot, ja tās nav saistītas ar citām Eiropas pilsoņu tiesībām, proti, politiskajām, ekonomiskajām un sociālajām tiesībām.

Darbība

Rīcības programmas darbības joma būtu jāpaplašina, iekļaujot tajā visas tiesības, kas saistītas ar pilsonību un veicina pilsoņu aktivitāti un līdzdalību.

Eiropas Pilsoņu gadā nevajadzētu koncentrēties tikai uz pilsoņu informēšanu par viņu pašreizējām tiesībām, bet būtu jānodrošina arī iespēja pilsoņiem pašiem paust savu viedokli un idejas, arī par jaunām tiesībām, kas viņiem varētu šķist nepieciešamas. Tam būtu jāstiprina un jāveicina pilsoņu aktivitāte un līdzdalība visos līmeņos un lēmumu pieņemšanas procesa katrā posmā. Šajā nolūkā un lai nodrošinātu iniciatīvas rezultātu ilgtspējību, būtu jāpievērš uzmanība priekšlikumiem izveidot strukturētu satvaru Eiropas pilsoniskajam dialogam, izstrādāt holistisku pilsonības jēdzienu un izveidot īpašā pārstāvja jautājumos par pilsoņu līdzdalību Eiropas Savienībā pastāvīgo biroju, kas inter alia uzraudzītu un ziņotu par valstu un pilsoņu viedokļiem attiecībā uz viņu iesaistīšanos un līdzdalību un izstrādātu priekšlikumus turpmākiem uzlabojumiem.

Interneta plašsaziņas līdzekļi nodrošina labas interaktīvās komunikācijas iespējas, taču ir vajadzīgas arī tikšanās, lai pilsoņi varētu sastapties ar lēmumu pieņēmējiem.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir lieliski partneri šāda veida darbību un iniciatīvu organizēšanā gan Eiropas, gan arī valsts un vietējā līmenī.

Lai Eiropas Pilsoņu gads būtu veiksmīgs, liela nozīme ir dalībvalstīm. Iniciatīvas sagatavošanā un īstenošanā būtu jāiesaista visas attiecīgās ieinteresētās puses. Jauniešiem jābūt īpašai mērķa grupai.

Pilsoņu gada laiks, kas ir tieši pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, uzsver vēlēšanu tiesību izcelšanas svarīgumu. Taču ar to vien nepietiek, ka pilsoņi ir informēti par savām tiesībām balsot, viņiem jābūt arī pārliecinātiem, ka viņu balsij ir kaut kāda ietekme uz viņu dzīvi. Kopā ar Eiropas Parlamentu un Eiropas politiskajām partijām būtu jāorganizē kampaņas.

GROZĪJUMI

Konstitucionālo jautājumu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Lēmuma priekšlikums

1. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Līguma 20. panta 1. punktā paredzēta Savienības pilsonība, kas papildina attiecīgo dalībvalstu pilsonību, nosakot, ka ikviena persona, kam ir kādas dalībvalsts pilsonība, ir Savienības pilsonis. Līguma 20. panta otrajā punktā paredzēts, ka Savienības pilsoņiem ir ar Līgumiem piešķirtās tiesības un ar tiem uzliktie pienākumi un, cita starpā, tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā. Savienības pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot citā dalībvalstī ir paredzētas arī Līguma 21. pantā.

(1) Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 20. panta 1. punktā paredzēta Savienības pilsonība, kas papildina attiecīgo dalībvalstu pilsonību, nosakot, ka ikviena persona, kam ir kādas dalībvalsts pilsonība, ir Savienības pilsonis. Līguma 20. panta otrajā punktā paredzēts, ka Savienības pilsoņiem ir ar Līgumiem piešķirtās tiesības un ar tiem uzliktie pienākumi un tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā, tiesības balsot un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās un dzīvesvietas dalībvalsts pašvaldību vēlēšanās ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts pilsoņiem, tiesības tās trešās valsts teritorijā, kurā nav pārstāvēta dalībvalsts, kuras valstspiederīgie viņi ir, uz jebkuras dalībvalsts diplomātisko un konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts valstspiederīgajiem un tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentā, rakstīt Eiropas Ombudam un Savienības iestādēm un padomdevējām struktūrām jebkurā no Līgumu valodām un saņemt atbildi tajā pašā valodā. Tiesības, kas izriet no Savienības pilsonības, ir paredzētas arī LESD 21., 22., 23. un 24. pantā.

 

Grozījums Nr.    2

Lēmuma priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a) LESD 25. pants uzliek par pienākumu Komisijai reizi trijos gados ziņot par to, kā ir piemēroti LESD noteikumi par Savienības pilsonību, un turklāt nodrošina likumdevēju pilnvaras nostiprināt vai papildināt LESD 20. panta 2. punktā minētās tiesības.

 

Grozījums Nr.    3

Lēmuma priekšlikums

2. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir nostiprinājusi Savienības pilsonības statusu un papildinājusi ar to saistītās tiesības, tostarp ieviešot jaunas tiesības — Pilsoņu iniciatīvu —, kas ļauj vienam miljonam pilsoņu no daudzām dalībvalstīm prasīt, lai Komisija sagatavo priekšlikumu jebkurā no ES atbildības jomām.

(2) Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir ievērojami nostiprinājusi Savienības pilsonību un papildinājusi ar to saistītās tiesības, tostarp ieviešot jaunas tiesības un instrumentus, jo īpaši Pilsoņu iniciatīvu, kas ļauj vienam miljonam pilsoņu no daudzām dalībvalstīm prasīt, lai Komisija sagatavo priekšlikumu jebkurā no ES atbildības jomām. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvu1 šo iniciatīvu varēs piemērot no 2012. gada 1. aprīļa.

 

________________

 

1 OV L 65, 11.3.2011., 1. lpp.

 

Grozījums Nr.    4

Lēmuma priekšlikums

3. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Tiesības, ko nodrošina Savienības pilsonība, ir iekļautas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Saskaņā ar Hartas preambulu “vislielāko uzmanību Savienība pievērš indivīdam, iedibinot Savienības pilsonību un izveidojot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu”. Hartas V nodaļā ir paredzētas “Pilsoņu tiesības”, tostarp tās 45. pantā ir noteiktas ikviena Savienības pilsoņa tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā.

(3) Tiesības, ko nodrošina Savienības pilsonība, ir iekļautas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Saskaņā ar Hartas preambulu “vislielāko uzmanību Savienība pievērš indivīdam, iedibinot Savienības pilsonību un izveidojot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu”. Hartas V nodaļā ir paredzētas “Pilsoņu tiesības”. Tādējādi pastāv vispārēja tiesiskā prezumpcija, ka pilsonība netiek zaudēta.

 

Grozījums Nr.    5

Lēmuma priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a) Aktīvas un līdzdalību veicinošas pilsonības pamatā ir arī pieeja dokumentiem un informācijai, pārredzamība, laba pārvaldība un administrācija, demokrātiska līdzdalība un pārstāvība, pilsoņiem pēc iespējas tuvināta lēmumu pieņemšana, viņu aizsardzība pret visām diskriminācijas formām un vienlīdzības un minoritāšu grupu integrācijas veicināšana.

 

Grozījums Nr.    6

Lēmuma priekšlikums

3.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3b) Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 2. punkts paredz Savienībai pievienoties Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (ECHR), un sarunas šajā jautājumā, kas joprojām turpinās, netiks pabeigtas bez Padomes lēmuma, ko pieņem vienprātīgi pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas saņemšanas un pēc kura visas dalībvalstis apstiprina konvenciju atbilstīgi to konstitucionālajām prasībām un Eiropas Padomes valstis, kas konvenciju parakstījušas, to ratificē.

 

 

Grozījums Nr.    7

Lēmuma priekšlikums

4. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Attiecīgi Stokholmas programmā pilsonim ir piešķirta galvenā nozīme Eiropas politikā brīvības, drošības un tiesiskuma jomā. Tajā paredzētās darbības ir vērstas uz “pilsoņu Eiropas veidošanu”, tostarp nodrošinot pilsoņu brīvas pārvietošanās tiesību pilnīgu īstenošanu.

(4) Attiecīgi Stokholmas programmā pilsonim ir piešķirta galvenā nozīme Eiropas politikā brīvības, drošības un tiesiskuma jomā. Tajā paredzētās darbības ir vērstas uz “pilsoņu Eiropas veidošanu”.

 

 

Grozījums Nr.    8

Lēmuma priekšlikums

5. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Savā 15. decembra rezolūcijā par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā 2009. gadā un to efektīvu īstenošanu pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Parlaments aicināja Komisiju 2013. gadu pasludināt par Eiropas Pilsonības gadu, lai stimulētu debates par Eiropas pilsonību un informētu Savienības pilsoņus par viņu tiesībām, jo īpaši par jaunajām tiesībām, kas tiks piešķirtas pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā.

(5) Savā 15. decembra rezolūcijā par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā 2009. gadā un to efektīvu īstenošanu pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Parlaments aicināja Komisiju 2013. gadu pasludināt par Eiropas Pilsonības gadu, lai stimulētu debates par Eiropas pilsonību un informētu ES pilsoņus par viņu tiesībām, jo īpaši par jaunajām tiesībām, kas tiks piešķirtas pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā.

 

Grozījums Nr.    9

Lēmuma priekšlikums

7. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Jo īpaši brīva pārvietošanās un darbinieku mobilitāte palīdz likvidēt demogrāfisko pārmaiņu sekas darba tirgū, vienlaikus arī palielinot cilvēku nodarbinātību un uzlabojot Eiropas ražošanas nozaru konkurētspēju. Tajā pašā laikā brīva pārvietošanās vai nu dod pilsoņiem iespēju (kas ir vajadzīgs priekšnosacījums), vai arī stimulē viņus īstenot plašo tiesību klāstu, kas tiem pieejams saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, piemēram, viņu kā patērētāju tiesības piekļūt precēm un pakalpojumiem vai viņu kā pasažieru un tūristu tiesības. Tāpēc brīvas pārvietošanās atvieglošana var uzlabot pilsoņu iespējas pilnībā izmantot vienotā tirgus radītās priekšrocības un tajā pašā laikā būt par galveno izaugsmes virzītājspēku.

(7) Jo īpaši brīva pārvietošanās un darbinieku mobilitāte palīdz likvidēt demogrāfisko pārmaiņu sekas darba tirgū, vienlaikus arī palielinot cilvēku nodarbinātību un uzlabojot Eiropas ražošanas nozaru konkurētspēju. Tajā pašā laikā brīva pārvietošanās vai nu dod pilsoņiem iespēju (kas ir vajadzīgs priekšnosacījums), vai arī stimulē viņus īstenot plašo tiesību klāstu, kas tiem pieejams saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, piemēram, viņu kā patērētāju tiesības piekļūt precēm un pakalpojumiem vai viņu kā pasažieru, iedzīvotāju, studentu un tūristu tiesības. Tāpēc brīvas pārvietošanās atvieglošana uzlabos pilsoņu iespējas pilnībā izmantot vienotā tirgus radītās priekšrocības un tajā pašā laikā būs galvenais izaugsmes virzītājspēks.

 

 

 

Grozījums Nr.    10

Lēmuma priekšlikums

9. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Lai gan tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot citā dalībvalstī ir stingri iedibinātas primārajos ES tiesību aktos un būtiski izvērstas sekundārajos tiesību aktos, joprojām pastāv pretrunas starp piemērojamiem tiesiskajiem noteikumiem un realitāti, ko pilsoņi piedzīvo, īstenojot šīs tiesības praksē. Papildus nenoteiktībai saistībā ar mobilitātes sniegtajām priekšrocībām Savienības pilsoņi uzskata, ka ir pārāk daudz praktisku šķēršļu dzīvošanai un strādāšanai citviet Savienībā.

(9) Lai gan Savienības pilsoņu tiesības ir stingri iedibinātas primārajos ES tiesību aktos un būtiski izvērstas sekundārajos tiesību aktos, joprojām pastāv pretrunas starp piemērojamiem tiesiskajiem noteikumiem un realitāti, ko pilsoņi piedzīvo, īstenojot šīs tiesības praksē.

 

Grozījums Nr.    11

Lēmuma priekšlikums

10. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Minētajā 2010. gada ziņojumā par ES pilsonību “Likvidējot šķēršļus ES pilsoņu tiesību īstenošanai” Komisija ir pievērsusies galvenajiem šķēršļiem, ar kuriem pilsoņi joprojām saskaras savā ikdienas dzīvē, īstenojot savas tiesības kā Savienības pilsoņi, jo īpaši pārrobežu situācijās, un izklāstījusi 25 konkrētus pasākumus šo šķēršļu likvidēšanai. Viens no šajā sakarībā atklātajiem šķēršļiem bija informācijas trūkums. Komisija 2010. gada ziņojumā par ES pilsonību secināja, ka Savienības pilsoņi nevar izmantot savas tiesības, jo nav par tām informēti, un paziņoja par savu ieceri uzlabot informācijas izplatīšanu Savienības pilsoņu vidū par viņu tiesībām, jo īpaši tiesībām brīvi pārvietoties.

(10) Minētajā 2010. gada ziņojumā par ES pilsonību “Likvidējot šķēršļus ES pilsoņu tiesību īstenošanai” Komisija ir pievērsusies galvenajiem šķēršļiem, ar kuriem pilsoņi joprojām saskaras savā ikdienas dzīvē, īstenojot savas tiesības kā Savienības pilsoņi, jo īpaši pārrobežu situācijās, un izklāstījusi 25 konkrētus pasākumus šo šķēršļu likvidēšanai. Viens no šajā sakarībā atklātajiem šķēršļiem bija informācijas trūkums. Komisija 2010. gada ziņojumā par ES pilsonību secināja, ka Savienības pilsoņi nevar izmantot savas tiesības, jo nav par tām informēti, un paziņoja par savu ieceri uzlabot informācijas izplatīšanu Savienības pilsoņu vidū par viņu tiesībām, jo īpaši tiesībām brīvi pārvietoties. Lai uzlabotu informētību, informācija jāizplata visās Savienības valodās, un tai jābūt adresētai un pieejamai visiem pilsoņiem, tostarp izmantojot digitālos saziņas instrumentus un sociālos tīklus.

 

Grozījums Nr.    12

Lēmuma priekšlikums

13. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Jo īpaši Savienības pilsoņiem, kuri apsver, vai izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties, jābūt informētiem par tiesībām iegūt vai saglabāt sociālā nodrošinājuma tiesības atbilstoši Savienības noteikumiem par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu; minētie noteikumi nodrošina, ka pilsoņi nezaudē savas sociālā nodrošinājuma tiesības, ja viņi izvēlas pārvietoties Eiropā. Pilsoņiem jābūt arī informētiem par tiesībām uz viņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un par sociālajām un pilsoniskajām prasmēm, kas veido daļu no Eiropas sistēmas “Pamatprasmes mūžizglītībā” un kas var palīdzēt viņiem pilnvērtīgi piedalīties pilsoniskajā dzīvē un nodrošināt viņiem iespēju īstenot savas tiesības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(13) Jo īpaši Savienības pilsoņiem, kuri apsver, vai izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties, jābūt informētiem par tiesībām iegūt vai saglabāt sociālā nodrošinājuma tiesības atbilstoši Savienības noteikumiem par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu; minētie noteikumi nodrošina, ka pilsoņi nezaudē savas sociālā nodrošinājuma tiesības, ja viņi izvēlas pārvietoties Eiropā. Pilsoņiem jābūt arī informētiem par tiesībām uz viņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un par sociālajām un pilsoniskajām prasmēm, kas veido daļu no Eiropas sistēmas “Pamatprasmes mūžizglītībā” un kas var palīdzēt viņiem pilnvērtīgi piedalīties pilsoniskajā dzīvē un nodrošināt viņiem iespēju īstenot savas tiesības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Var īstenot īpašus pasākumus, lai uzlabotu pilsoņu informētību par viņu tiesībām piedalīties brīvprātīgajā darbā, studēt ārvalstīs, iziet praksi citā dalībvalstī vai piedalīties Savienības apmaiņas programmās izglītības jomā.

 

 

Grozījums Nr.    13

Lēmuma priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a) Dzimumu līdztiesība ir viens no Savienības pamatprincipiem, un tas jāievēro visos Savienības pasākumos. Eiropas Pilsonības gadam (2013. gads) jāmudina abu dzimumu pārstāvji aktīvi piedalīties nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās gan kā vēlētājiem, gan kā kandidātiem.

 

Grozījums Nr.    14

Lēmuma priekšlikums

15.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15b) Iespēja ES pilsoņiem tieši iesaistīties Eiropas politiskajās partijās, kuru sniegs kopēja tiesiskā regulējuma pieņemšana, būtiski veicinās šo pilsoņu aktīvu līdzdalību Savienības sabiedriskajā dzīvē.

 

Grozījums Nr.    15

Lēmuma priekšlikums

16. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Pilsoņu labāka izpratne par priekšrocībām, ko šīs tiesības nodrošina gan viņiem individuāli, gan sabiedrībai kopumā, var veicināt arī to, ka viņi spēcīgāk izjūt savu piederību Savienībai.

(16) Labāka izpratne par priekšrocībām, ko pilsoņu tiesības nodrošina gan viņiem individuāli, gan sabiedrībai kopumā, un pilsoņu aktīva līdzdalība Savienības demokrātiskajā dzīvē var veicināt arī to, ka viņi spēcīgāk izjūt savu piederību Savienībai.

 

Grozījums Nr.    16

Lēmuma priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a) Eiropas Savienībā būtu jāveicina pārrobežu debates, jo īpaši par Pilsoņu iniciatīvu.

 

 

Grozījums Nr.    17

Lēmuma priekšlikums

16.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16b) Eiropas Pilsoņu gada laikā jauniešiem jābūt īpašai mērķgrupai. Skolām ir īpaši liela nozīme pilsoniskas izglītošanas par Savienību nodrošināšanā.

 

 

Grozījums Nr.    18

Lēmuma priekšlikums

17. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Eiropas Pilsonības gads — 2013. gads — būs ļoti savlaicīga iespēja uzlabot plašas sabiedrības informētību par tās tiesībām, ko nodrošina Savienības pilsonība, un tādējādi sniegt ieguldījumu izvirzītā mērķa sasniegšanā, proti, veicināt pilsoņu brīvas pārvietošanās tiesību īstenošanu.

(17) Eiropas Pilsonības gads — 2013. gads — būs ļoti savlaicīga iespēja uzlabot plašas sabiedrības informētību par tās tiesībām un pienākumiem, ko nodrošina Savienības pilsonība, un tādējādi sniegt ieguldījumu izvirzītā mērķa sasniegšanā, proti, veicināt šo tiesību īstenošanu.

 

Grozījums Nr.    19

Lēmuma priekšlikums

19. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Izpratnes vairošana par pilsoņu tiesībām, tostarp par viņu vēlēšanu tiesībām dzīvesvietas dalībvalstī, arī ir būtiska, ņemot vērā 2014. gadā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Pirms gaidāmajām vēlēšanām šādu izpratnes vairošanas pasākumu ietekme ir būtiski jāpalielina, cieši koordinējot un izmantojot sinerģiju ar attiecīgiem pasākumiem, ko īsteno citas Savienības iestādes, jo īpaši Eiropas Parlaments, un dalībvalstis.

(19) Izpratnes vairošana par pilsoņu tiesībām, tostarp par viņu vēlēšanu tiesībām dzīvesvietas dalībvalstī, arī ir būtiska, ņemot vērā 2014. gadā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Pirms gaidāmajām vēlēšanām šādu izpratnes vairošanas pasākumu ietekme ir būtiski jāpalielina, cieši koordinējot un izmantojot sinerģiju ar attiecīgiem pasākumiem, ko īsteno citas Savienības iestādes, jo īpaši Eiropas Parlaments, Eiropas politiskās partijas un fondi un dalībvalstis.

 

 

Grozījums Nr.    20

Lēmuma priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a) Visas saistībā ar Eiropas gadu un tā ietvaros uzsāktās iniciatīvas labvēlīgi ietekmē Savienības pilsoņus un Savienības iestādes un struktūras, tādējādi veicinot savstarpējo sapratni un sadarbību.

 

Grozījums Nr.    21

Lēmuma priekšlikums

25. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25) Savienības finansējumu citām darbībām, izņemot tās, kas tiek finansētas no Eiropas gada budžeta, var nodrošināt, izmantojot pašreizējās Savienības programmas vai struktūrfondus, jo īpaši programmas “Eiropa pilsoņiem” un “Pamattiesības un pilsonība”,

(25) Savienības finansējumu citām darbībām, izņemot tās, kas tiek finansētas no Eiropas gada budžeta, var nodrošināt, izmantojot pašreizējās Savienības programmas vai struktūrfondus, piemēram, programmu „Eiropa pilsoņiem”, Mūžizglītības programmu un programmas „Jaunatne darbībā” un „Pamattiesības un pilsonība”,

 

 

Grozījums Nr.    22

Lēmuma priekšlikums

2. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Eiropas gada vispārējais mērķis ir vairot izpratni par tiesībām, ko nodrošina Savienības pilsonība, lai palīdzētu pilsoņiem pilnībā īstenot viņu tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā. Šajā saistībā Eiropas gads, cita starpā, tiks vērsts uz pilsoniskās līdzdalības iespēju un tiesību pieejamības iespēju nodrošināšanu Savienības pilsoņiem, kas dzīvo citā dalībvalstī, nevis savā mītnes valstī, kā arī studentiem, darbiniekiem, patērētājiem, kā arī preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem visā Savienībā.

Eiropas gada vispārējais mērķis ir vairot izpratni un veicināt pilsoņu līdzdalību saistībā ar tiesībām, ko nodrošina Savienības pilsonība, lai palīdzētu pilsoņiem pilnībā īstenot viņu tiesības, cita starpā tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā. Šajā saistībā Eiropas gads cita starpā tiks vērsts uz pilsoniskās līdzdalības iespēju un politisko, sociālo un ekonomisko tiesību pieejamības iespēju nodrošināšanu Savienības pilsoņiem, arī ja tie dzīvo citā dalībvalstī, nevis savā mītnes valstī, kā arī studentiem, darbiniekiem, patērētājiem, kā arī preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem visā Savienībā.

Pamatojoties uz minēto, Eiropas gada konkrētie mērķi ir šādi:

Pamatojoties uz minēto, Eiropas gada konkrētie mērķi ir šādi:

– vairot Savienības pilsoņu izpratni par viņu tiesībām brīvi pārvietoties un dzīvot Eiropas Savienībā un — plašākā kontekstā — tiesībām, kas Savienības pilsoņiem ir garantētas pārrobežu situācijās, tostarp viņu tiesībām piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē;

– vairot Savienības pilsoņu izpratni par viņu tiesībām un iespējas izmantot savas tiesības, tostarp tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot Eiropas Savienībā un — plašākā kontekstā — tiesības, kas Savienības pilsoņiem ir garantētas, it īpaši jaunās tiesības, kas izriet no Lisabonas līguma, tostarp viņu tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē, cita starpā īstenojot pilsoņu iniciatīvu;

– vairot Savienības pilsoņu izpratni par to, kā viņi var gūt materiālu labumu no Savienības tiesībām un politikas, dzīvojot citā dalībvalstī, un veicināt viņu aktīvu līdzdalību pilsoniskajos forumos par Savienības politiku un jautājumiem;

– stiprināt un veicināt pilsoņu aktivitāti un līdzdalību visos līmeņos un katrā lēmumu pieņemšanas procesa posmā;

 

– izveidot strukturētu satvaru Eiropas pilsoniskajam dialogam un organizēt pilsonisko forumu par Savienības politiku un jautājumiem;

– veicināt debates par brīvas pārvietošanās tiesību ietekmi un iespējām kā neatņemamu Savienības pilsonības aspektu, jo īpaši no sociālās kohēzijas, Savienības pilsoņu savstarpējās sapratnes un pilsoņu un Savienības savstarpējās saiknes stiprināšanas viedokļa.

– veicināt ilgtermiņa debates par visu Savienības pilsonības aspektu nozīmi, ietekmi un iespējām, jo īpaši no sociālās kohēzijas, Savienības pilsoņu savstarpējās sapratnes un pilsoņu un Savienības savstarpējās saiknes stiprināšanas viedokļa;

 

– stiprināt un paplašināt pilsoņu tiesības, Savienībai pilnībā pievienojoties Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai;

 

 

 

Grozījums Nr.    23

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Pasākumos, ko īsteno, lai sasniegtu 2. pantā izklāstītos mērķus, var ietvert šādas Savienības, valstu, reģionu vai vietēja līmeņa iniciatīvas, kas saistītas ar Eiropas gada mērķiem:

1. Pasākumos, ko īsteno, lai sasniegtu 2. pantā izklāstītos mērķus, var ietvert šādas Savienības, valstu, reģionu vai vietēja līmeņa iniciatīvas, kas saistītas ar Eiropas gada mērķiem:

– informēšanas, izglītošanas un izpratnes vairošanas akcijas, kas vērstas uz plašu sabiedrību un specifiskākām mērķa grupām;

– informēšanas, izglītošanas un izpratnes vairošanas akcijas, kas vērstas uz plašu sabiedrību un specifiskākām mērķgrupām un kas arī nodrošina pilsoņiem iespēju paust savu viedokli;

– informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņa starp valstu, reģionālām, vietējām administrācijām un citām organizācijām;

– informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņa starp valstu, reģionālām, vietējām administrācijām un citām organizācijām;

– konferences un pasākumi, lai veicinātu debates un vairotu izpratni par svarīgumu un priekšrocībām, ko sniedz tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot citā dalībvalstī un — vispārīgākā nozīmē — pilsoņu kā Savienības pilsoņu tiesības;

– konferences un pasākumi, kuros piedalās visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp Savienības iestādes, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, arī tās, kas pārstāv mazāk aizsargātas personas, sociālie partneri, valsts, reģionālās un vietējās pārvaldes iestādes, kā arī izglītības iestādes, lai veicinātu debates un vairotu izpratni par svarīgumu un priekšrocībām, ko sniedz tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot citā dalībvalstī un — vispārīgākā nozīmē — pilsoņu kā Savienības pilsoņu tiesības un pienākumi;

– pašreizējo daudzvalodu līdzdalības instrumentu izmantošana, lai veicinātu pilsoņu ieguldījumu viņu tiesību materializēšanā un — vispārīgāk — Eiropas gada mērķu sasniegšanā;

– pašreizējo daudzvalodu līdzdalības instrumentu izmantošana un jaunu, tostarp tīmeklī balstītu, līdzdalības instrumentu izstrāde nolūkā izveidot jomu, kurā pilsoņi var paust savus uzskatus, kā arī apspriest un iekļaut darba kārtībā ar Eiropu saistītus jautājumus, lai sekmētu pilsoņu apspriešanos un līdzdalību un veicinātu pilsoņu ieguldījumu viņu tiesību materializēšanā un — vispārīgāk — Eiropas gada mērķu sasniegšanā;

– daudzvalodu Europe Direct un Your Europe tīmekļa portālu — kā galveno elementu “vienas pieturas aģentūras” informatīvajā sistēmā par Savienības pilsoņu tiesībām — nozīmes palielināšana un izpratnes par tiem vairošana;

– daudzvalodu tīkla Europe Direct un tīmekļa portāla Your Europe — kā galveno elementu „vienas pieturas aģentūras” informatīvajā sistēmā par Savienības pilsoņu tiesībām — nozīmes palielināšana un izpratnes par tiem vairošana, jo īpaši, pieaugot digitālās saziņas instrumentu un sociālo tīklu izmantošanai;

– problēmu risināšanas instrumentu, piemēram, SOLVIT, nozīmes palielināšana un izpratnes par tiem vairošana, lai Savienības pilsoņi varētu efektīvāk izmantot un aizsargāt savas tiesības.

– problēmu risināšanas instrumentu, piemēram, SOLVIT, nozīmes palielināšana un izpratnes par tiem vairošana, lai Savienības pilsoņi varētu efektīvāk izmantot un aizsargāt savas tiesības;

 

– citas iniciatīvas, piemēram, eseju konkursi, vasaras kursi, rīcības plānu un metodisko līdzekļu izstrāde vai tiešsaistes forumu izveide.

 

 

Grozījums Nr.    24

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija cieši sadarbojas ar dalībvalstīm un iestādēm un apvienībām, kas pārstāv vietējās un reģionālās intereses, jo īpaši ar Reģionu komiteju.

Komisija cieši sadarbojas ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu un iestādēm un apvienībām, kas pārstāv vietējās un reģionālās intereses, jo īpaši ar Reģionu komiteju.

 

 

PROCEDŪRA

 

Virsraksts

Eiropas Pilsoņu gads (2013. gads)

Atsauces

COM(2011)0489 – C7-0217/2011 – 2011/0217(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

13.9.2011

 

 

 

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFCO

13.9.2011

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Gerald Häfner

5.10.2011

 

 

 

Izskatīšana komitejā

26.1.2012

28.2.2012

 

 

Pieņemšanas datums

20.3.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

4

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Alfredo Antoniozzi, Andrew Henry William Brons, Carlo Casini, Andrew Duff, Ashley Fox, Roberto Gualtieri, Enrique Guerrero Salom, Zita Gurmai, Gerald Häfner, Daniel Hannan, Stanimir Ilchev, Constance Le Grip, Morten Messerschmidt, Paulo Rangel, Algirdas Saudargas, Indrek Tarand, Rafał Trzaskowski, Manfred Weber, Luis Yáñez-Barnuevo García

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Zuzana Brzobohatá, György Schöpflin, Alexandra Thein, Rainer Wieland

 

 

22.3.2012

Lūgumrakstu komitejas ATZINUMS

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Pilsoņu gadu (2013. gads)

( COM(2011)0489 – C7‑0217/2011 – 2011/0217(COD) )

Atzinumu sagatavoja: Nikolaos Salavrakos

 

 

 

GROZĪJUMI

Lūgumrakstu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Lēmuma priekšlikums

1. atsauce

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 21. panta 2. punktu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši LESD 20. panta 2. punktu,

 

Grozījums Nr.    2

Lēmuma priekšlikums

1. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Līguma 20. panta 1. punktā paredzēta Savienības pilsonība, kas papildina attiecīgo dalībvalstu pilsonību, nosakot, ka ikviena persona, kam ir kādas dalībvalsts pilsonība, ir Savienības pilsonis. Līguma 20. panta otrajā punktā paredzēts, ka Savienības pilsoņiem ir ar Līgumiem piešķirtās tiesības un ar tiem uzliktie pienākumi un, cita starpā, tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā. Savienības pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot citā dalībvalstī ir paredzētas arī Līguma 21. pantā.

(1) Līguma par Eiropas Savienības darbību 20. panta 1. punktā un Līguma par Eiropas Savienību 9. pantā paredzēta Savienības pilsonība, kas papildina attiecīgo dalībvalstu pilsonību, nosakot, ka ikviena persona, kam ir kādas dalībvalsts pilsonība, ir Savienības pilsonis. LESD 20. panta otrajā punktā paredzēts, ka Savienības pilsoņiem ir ar Līgumiem piešķirtās tiesības un ar tiem uzliktie pienākumi un, cita starpā, tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā. Savienības pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot citā dalībvalstī ir paredzētas arī Līguma 21. pantā.

 

Grozījums Nr.    3

Lēmuma priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a) LESD 20. pantā arī noteikts, ka Savienības pilsoņiem ir tiesības balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās un pašvaldību vēlēšanās, tiesības uz jebkuras dalībvalsts diplomātisko iestāžu aizsardzību trešā valstī, ja tajā nav pārstāvēta dalībvalsts, kuras pilsoņi viņi ir.

 

Grozījums Nr.    4

Lēmuma priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1b) Savienības darbības pamatā ir pilsoņi un viņus pārstāvošas apvienības, kā tas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 10. un 11. pantā, kuros uzsvērta līdzdalības demokrātijas visu aspektu nozīme.

 

Grozījums Nr.    5

Lēmuma priekšlikums

2. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir nostiprinājusi Savienības pilsonības statusu un papildinājusi ar to saistītās tiesības, tostarp ieviešot jaunas tiesības — Pilsoņu iniciatīvu —, kas ļauj vienam miljonam pilsoņu no daudzām dalībvalstīm prasīt, lai Komisija sagatavo priekšlikumu jebkurā no ES atbildības jomām.

(2) Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir nostiprinājusi Savienības pilsonības statusu un papildinājusi ar to saistītās tiesības, tostarp ieviešot jaunas tiesības — Pilsoņu iniciatīvu —, kas ļauj vismaz vienam miljonam pilsoņu no vismaz ceturtdaļas dalībvalstu prasīt, lai Komisija sagatavo priekšlikumu jebkurā no ES atbildības jomām.

 

Grozījums Nr.    6

Lēmuma priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2a) Jebkuram Savienības pilsonim un jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, būtu vajadzīga iespēja individuāli vai kopā ar citām personām jebkurā laikā īstenot savas tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam saskaņā ar LESD 227. pantu.

 

Grozījums Nr.    7

Lēmuma priekšlikums

2.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2b) Jebkuram Savienības pilsonim un jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības iesniegt Eiropas Ombudam lūgumrakstu par administratīvām kļūmēm, ko savā darbībā pieļāvušas Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras, izņemot Eiropas Savienības Tiesu, kas pilda tiesu iestādes pienākumus.

 

Grozījums Nr.    8

Lēmuma priekšlikums

2.c apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2c) Eiropas Savienības Pamattiesību harta nodrošina, ka jebkura persona drīkst rakstīt Savienības iestādēm, izmantojot kādu no Līgumu valodām, un atbilde ir jāsaņem tajā pašā valodā.

 

Grozījums Nr.    9

Lēmuma priekšlikums

3. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Tiesības, ko nodrošina Savienības pilsonība, ir iekļautas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Saskaņā ar Hartas preambulu „vislielāko uzmanību Savienība pievērš indivīdam, iedibinot Savienības pilsonību un izveidojot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu”. Hartas V nodaļā ir paredzētas „Pilsoņu tiesības”, tostarp tās 45. pantā ir noteiktas ikviena Savienības pilsoņa tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā.

(3) Tiesības, ko nodrošina Savienības pilsonība, ir iekļautas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Saskaņā ar Hartas preambulu „Savienība balstās uz nedalāmām, universālām vērtībām — cilvēka cieņu, brīvību, vienlīdzību un solidaritāti” un „vislielāko uzmanību Savienība pievērš indivīdam, iedibinot Savienības pilsonību un izveidojot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu”. Hartas V nodaļā ir paredzētas „Pilsoņu tiesības”, tostarp tās 45. pantā ir noteiktas ikviena Savienības pilsoņa tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā. Tāpēc bez turpmākas kavēšanās šīs tiesības būtu jāpiešķir Rumānijas un Bulgārijas valstspiederīgajiem.

 

 

 

Grozījums Nr.    10

Lēmuma priekšlikums

4. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Attiecīgi Stokholmas programmā pilsonim ir piešķirta galvenā nozīme Eiropas politikā brīvības, drošības un tiesiskuma jomā. Tajā paredzētās darbības ir vērstas uz „pilsoņu Eiropas veidošanu”, tostarp nodrošinot pilsoņu brīvas pārvietošanās tiesību pilnīgu īstenošanu.

(4) Attiecīgi Stokholmas programmā pilsonim ir piešķirta galvenā nozīme Eiropas politikā brīvības, drošības un tiesiskuma jomā. Tajā paredzētās darbības ir vērstas uz „pilsoņu Eiropas veidošanu”, tostarp nodrošinot pilsoņu brīvas pārvietošanās tiesību pilnīgu īstenošanu, un veicina stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzīto mērķu sasniegšanu, ciktāl brīvas pārvietošanās un darbinieku mobilitātes veicināšana ir atzīta par svarīgu veidu, kā novērst sekas, ko izraisījušas demogrāfiskās pārmaiņas darba tirgū, un palielināt cilvēku nodarbinātību un Eiropas nozaru konkurētspēju.

 

Grozījums Nr.    11

Lēmuma priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a) Domas, vārda un informācijas brīvība, kā arī plašsaziņas līdzekļu plurālisms un neatkarība ir būtiski principi pilsonības īstenošanā.

 

Grozījums Nr.    12

Lēmuma priekšlikums

7. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Jo īpaši brīva pārvietošanās un darbinieku mobilitāte palīdz likvidēt demogrāfisko pārmaiņu sekas darba tirgū, vienlaikus arī palielinot cilvēku nodarbinātību un uzlabojot Eiropas ražošanas nozaru konkurētspēju. Tajā pašā laikā brīva pārvietošanās vai nu dod pilsoņiem iespēju (kas ir vajadzīgs priekšnosacījums), vai arī stimulē viņus īstenot plašo tiesību klāstu, kas tiem pieejams saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, piemēram, viņu kā patērētāju tiesības piekļūt precēm un pakalpojumiem vai viņu kā pasažieru un tūristu tiesības. Tāpēc brīvas pārvietošanās atvieglošana var uzlabot pilsoņu iespējas pilnībā izmantot vienotā tirgus radītās priekšrocības un tajā pašā laikā būt par galveno izaugsmes virzītājspēku.

(7) Jo īpaši brīva pārvietošanās un darbinieku mobilitāte palīdz likvidēt demogrāfisko pārmaiņu sekas darba tirgū, vienlaikus arī palielinot cilvēku nodarbinātību un uzlabojot Eiropas ražošanas nozaru konkurētspēju. Turklāt, ņemot vērā satraucoši augstos bezdarba rādītājus atsevišķās dalībvalstīs, šīs tiesības dod iespēju atgūt līdzsvaru starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu un tā rezultātā mazināt spriedzi Eiropas darba tirgū. Tajā pašā laikā brīva pārvietošanās vai nu dod pilsoņiem iespēju (kas ir vajadzīgs priekšnosacījums), vai arī stimulē viņus īstenot plašo tiesību klāstu, kas tiem pieejams saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, piemēram, viņu kā patērētāju tiesības piekļūt precēm un pakalpojumiem vai viņu kā pasažieru un tūristu tiesības. Tāpēc brīvas pārvietošanās atvieglošana var uzlabot pilsoņu iespējas pilnībā izmantot vienotā tirgus radītās priekšrocības un tajā pašā laikā būt par galveno izaugsmes virzītājspēku.

 

Grozījums Nr.    13

Lēmuma priekšlikums

8. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Savienības pilsoņi tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā augstu vērtē kā indivīda pamattiesības, kas izriet no Savienības pilsonības. Šīs tiesības kā tādas apliecina un veicina labāku izpratni par Eiropas integrācijas vērtību, kā arī sekmē pilsoņu iesaistīšanos Eiropas Savienības veidošanā. Pilsoņi, kad paplašina savas dzīves aspektus pāri valsts robežām, dodoties uz citām dalībvalstīm vai apmetoties tajās uz dzīvi, apzinās un izmanto plašo tiesību klāstu, ko tiem piešķir Savienības tiesību akti pārrobežu situācijās. Tāpēc brīvas pārvietošanās un dzīvošanas citās dalībvalstīs tiesību īstenošana veicina Savienības pilsonības pārvēršanu taustāmā realitātē pilsoņu ikdienas dzīvē.

(8) Savienības pilsoņi tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā, cita starpā — lai strādātu vai studētu —, augstu vērtē kā indivīda pamattiesības, kas izriet no Savienības pilsonības. Šīs tiesības kā tādas apliecina un veicina labāku izpratni par Eiropas integrācijas vērtību, kā arī sekmē pilsoņu iesaistīšanos Eiropas Savienības veidošanā. Pilsoņi, kad paplašina savas dzīves aspektus pāri valsts robežām, dodoties uz citām dalībvalstīm vai apmetoties tajās uz dzīvi, apzinās un izmanto plašo tiesību klāstu, ko tiem piešķir Savienības tiesību akti pārrobežu situācijās. Tāpēc brīvas pārvietošanās un dzīvošanas citās dalībvalstīs tiesību īstenošana veicina Savienības pilsonības pārvēršanu taustāmā realitātē pilsoņu ikdienas dzīvē.

 

Grozījums Nr.    14

Lēmuma priekšlikums

9. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Lai gan tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot citā dalībvalstī ir stingri iedibinātas primārajos ES tiesību aktos un būtiski izvērstas sekundārajos tiesību aktos, joprojām pastāv pretrunas starp piemērojamiem tiesiskajiem noteikumiem un realitāti, ko pilsoņi piedzīvo, īstenojot šīs tiesības praksē. Papildus nenoteiktībai saistībā ar mobilitātes sniegtajām priekšrocībām Savienības pilsoņi uzskata, ka ir pārāk daudz praktisku šķēršļu dzīvošanai un strādāšanai citviet Savienībā.

(9) Lai gan tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot citā dalībvalstī ir stingri iedibinātas primārajos ES tiesību aktos un būtiski izvērstas sekundārajos tiesību aktos, joprojām pastāv pretrunas starp piemērojamiem tiesiskajiem noteikumiem un realitāti, ko pilsoņi piedzīvo, īstenojot šīs tiesības praksē. Papildus nenoteiktībai saistībā ar mobilitātes sniegtajām priekšrocībām Savienības pilsoņi saskaras ar pārāk daudziem praktiskiem un nepamatotiem šķēršļiem dzīvošanai un jo īpaši strādāšanai citviet Savienībā.

 

Grozījums Nr.    15

Lēmuma priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a) Studentu mobilitātei ir stingrs atbalsts, cita starpā to atbalsta Erasmus programma. Tomēr šķēršļi vēl ir palikuši, jo īpaši savstarpējās diplomu un kvalifikāciju atzīšanas nepilnību dēļ.

 

Grozījums Nr.    16

Lēmuma priekšlikums

11. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Ņemot vērā, ka tiesības brīvi pārvietoties ievērojami uzlabo indivīdu dzīvi, ir būtiski, lai informācija par šo tiesību esamību un to izmantošanas nosacījumiem būtu pieejama pēc iespējas plašāk. Tā kā visi Savienības pilsoņi ir potenciālie šo tiesību īstenotāji, informētības uzlabošanas pasākumi jāveic visā Savienībā.

(11) Ņemot vērā, ka tiesības brīvi pārvietoties ievērojami uzlabo indivīdu dzīvi, ir būtiski, lai viegli pieejama un pārredzama informācija par šo tiesību esamību, kuru īstenošanā ir ietverti arī pilsoņiem izpildāmie pienākumi (piemēram, pierādīt pastāvīgu darbu pēc triju mēnešu uzturēšanās), būtu pieejama pēc iespējas plašāk. Tā kā visi Savienības pilsoņi ir potenciālie šo tiesību īstenotāji, informētības uzlabošanas pasākumi jāveic visā Savienībā.

 

Grozījums Nr.    17

Lēmuma priekšlikums

13. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Jo īpaši Savienības pilsoņiem, kuri apsver, vai izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties, jābūt informētiem par tiesībām iegūt vai saglabāt sociālā nodrošinājuma tiesības atbilstoši Savienības noteikumiem par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu; minētie noteikumi nodrošina, ka pilsoņi nezaudē savas sociālā nodrošinājuma tiesības, ja viņi izvēlas pārvietoties Eiropā. Pilsoņiem jābūt arī informētiem par tiesībām uz viņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un par sociālajām un pilsoniskajām prasmēm, kas veido daļu no Eiropas sistēmas “Pamatprasmes mūžizglītībā” un kas var palīdzēt viņiem pilnvērtīgi piedalīties pilsoniskajā dzīvē un nodrošināt viņiem iespēju īstenot savas tiesības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(13) Jo īpaši Savienības pilsoņiem, kuri apsver, vai izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties, jābūt informētiem par tiesībām iegūt vai saglabāt sociālā nodrošinājuma tiesības atbilstoši Savienības noteikumiem par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu; minētie noteikumi nodrošina, ka pilsoņi nezaudē savas sociālā nodrošinājuma tiesības, ja viņi izvēlas pārvietoties Eiropā. Pilsoņiem jābūt arī informētiem par tiesībām uz viņu profesionālās un akadēmiskās kvalifikācijas atzīšanu un par sociālajām un pilsoniskajām prasmēm, kas veido daļu no Eiropas sistēmas „Pamatprasmes mūžizglītībā” un kas var palīdzēt viņiem pilnvērtīgi piedalīties pilsoniskajā dzīvē un nodrošināt viņiem iespēju vispusīgi īstenot savas tiesības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

 

Grozījums Nr.    18

Lēmuma priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a) Savienības pilsoņi, jo īpaši potenciālie mobilie darba ņēmēji pārrobežu reģionos, būtu jāinformē par Eiropas darbavietu mobilitātes portālu, kurā viņi var iegūt informāciju par Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu (EURES) un tā mērķiem.

 

Grozījums Nr.    19

Lēmuma priekšlikums

13.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13b) Savienības pilsoņiem būtu jāzina arī par Eiropas e-tiesiskuma portālu, kurā tiek sniegta informācija par tiesu sistēmām un kurš uzlabo tiesu iestāžu pieejamību visā Savienībā 22 valodās.

 

Grozījums Nr.    20

Lēmuma priekšlikums

14. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Šajā saistībā pilsoņiem ir arī būtu jābūt labāk informētiem par viņu kā pasažieru tiesībām ceļot ar jebkāda veida transportu visā Eiropas Savienībā un par viņu kā patērētāju tiesībām pārrobežu situācijās. Ja pilsoņi būs pārliecināti, ka viņu kā patērētāju tiesības tiek efektīvi aizsargātas, viņi sniegs lielāku ieguldījumu Eiropas mēroga preču un pakalpojumu tirgus attīstīšanā līdz tā maksimālajam potenciālam un efektīvāk izmantos tā radītās priekšrocības. Vienlaikus pilsoņiem jābūt labāk informētiem par noteikumiem attiecībā uz produktu vispārējo drošību un tirgus uzraudzību, lai viņi apzinātos, kā viņu veselība un tiesības tiek aizsargātas visā ES, jo īpaši tad, ja runa ir par apdraudējumiem vai riskiem, kurus viņi kā indivīdi nevar novērst. Tāpat arī būtu svarīgi vairot pilsoņu izpratni par viņu tiesībām uz pārrobežu veselības aprūpi, lai viņi varētu gūt maksimālu labumu no drošas un kvalitatīvas veselības aprūpes visā Eiropā.

(14) Šajā saistībā pilsoņiem ir arī būtu jābūt labāk informētiem par viņu kā pasažieru tiesībām ceļot ar jebkāda veida transportu visā Eiropas Savienībā un par viņu kā patērētāju tiesībām pārrobežu situācijās. Ja pilsoņi būs pārliecināti, ka viņu kā patērētāju tiesības tiek efektīvi aizsargātas, un ja viņiem ir pilnībā pieejamas vienkāršas strīdu izšķiršanas procedūras, kas nemaksā dārgi (piemēram, attiecībā uz iepirkšanos tiešsaistē), viņi sniegs lielāku ieguldījumu Eiropas mēroga preču un pakalpojumu tirgus attīstīšanā līdz tā maksimālajam potenciālam un efektīvāk izmantos tā radītās priekšrocības. Vienlaikus pilsoņiem jābūt labāk informētiem par noteikumiem attiecībā uz produktu vispārējo drošību un tirgus uzraudzību, lai viņi apzinātos, kā viņu veselība un tiesības tiek aizsargātas visā ES, jo īpaši tad, ja runa ir par apdraudējumiem vai riskiem, kurus viņi kā indivīdi nevar novērst. Tāpat arī būtu svarīgi vairot pilsoņu izpratni par viņu tiesībām uz pārrobežu veselības aprūpi, lai viņi varētu gūt maksimālu labumu no drošas un kvalitatīvas veselības aprūpes visā Eiropā. Šajā saistībā būtu jāatzīmē arī e-veselības un telemedicīnas milzīgais potenciāls ne tikai pārrobežu veselības aprūpes vienkāršošanā, bet arī valsts medicīnas pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā un efektivitātes paaugstināšanā.

 

Grozījums Nr.    21

Lēmuma priekšlikums

16. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Pilsoņu labāka izpratne par priekšrocībām, ko šīs tiesības nodrošina gan viņiem individuāli, gan sabiedrībai kopumā, var veicināt arī to, ka viņi spēcīgāk izjūt savu piederību Savienībai.

(16) Pilsoņu labāka izpratne par priekšrocībām, ko šīs tiesības nodrošina gan viņiem individuāli, gan sabiedrībai kopumā, var veicināt arī to, ka viņi spēcīgāk izjūt savu piederību Savienībai. Komisijai vajadzētu arī nodrošināt, ka vietējo, reģionālo un valsts iestāžu pārstāvji, pilsoniskā sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi ir ciešāk iesaistīti palīdzības sniegšanā pilsoņiem, lai uzlabotu viņu izpratni par Eiropas politikas ietekmi uz valsts un vietējo politiku. Tāpēc informatīvajās kampaņās, ko īsteno kā daļu no Eiropas gada pasākumiem, jāsniedz arī visaptveroša informācija par šādu tiesību pievienoto vērtību un, to darot, jānodrošina, ka visi Savienības pilsoņi bez izņēmuma pilnībā apzinās savu Savienības pilsonību.

 

Grozījums Nr.    22

Lēmuma priekšlikums

17. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Eiropas Pilsonības gads — 2013. gads — būs ļoti savlaicīga iespēja uzlabot plašas sabiedrības informētību par tās tiesībām, ko nodrošina Savienības pilsonība, un tādējādi sniegt ieguldījumu izvirzītā mērķa sasniegšanā, proti, veicināt pilsoņu brīvas pārvietošanās tiesību īstenošanu.

(17) Eiropas Pilsonības gads — 2013. gads — būs ļoti savlaicīga iespēja uzlabot plašas sabiedrības informētību par tās tiesībām, ko nodrošina Savienības pilsonība, apzināt un novērst šķēršļus, kas traucē efektīvi īstenot šīs tiesības, un sniegt ieguldījumu brīvas pārvietošanās tiesību īstenošanas veicināšanā, jo sevišķi nodrošinot pilsoniskās sabiedrības pārstāvju piedalīšanos. Šajā nolūkā un lai pilsoņiem nodrošinātu labāku informācijas plūsmu, visu dalībvalstu plašsaziņas līdzekļos būs nepieciešama plaša un iedarbīga informēšana par Savienību.

 

Grozījums Nr.    23

Lēmuma priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a) Saistībā ar plānoto Eiropas Pilsoņu gadu (2013) būtu jāveic arī atbilstoši pasākumi, lai novērstu un nosodītu jebkāda veida neiecietību, diskrimināciju, pazemošanu un ksenofobiju, kas vērsta pret pilsoņiem, kuri izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties un kuri ceļo, apmetas uz dzīvi un strādā Savienībā.

 

Grozījums Nr.    24

Lēmuma priekšlikums

22. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22) Galvenā atbildība par to, lai tiktu vairota pilsoņu izpratne par viņu kā Savienības pilsoņu tiesībām, paliek dalībvalstu ziņā; rīcība Savienības līmenī papildina valstu rīcību šajā saistībā, kā uzsvērts politiskajā deklarācijā „Partnerība informācijas sniegšanai par Eiropu”, ko 2008. gada 22. oktobrī parakstīja Eiropas Parlaments, Padome un Komisija.

(22) Galvenā atbildība par to, lai tiktu vairota pilsoņu izpratne par viņu kā Savienības pilsoņu tiesībām, paliek dalībvalstu ziņā. Tām būtu jāpilda visas savas saistības un jāuzņemas atbildība par kopīgo Eiropu. Tas nozīmē nodrošināt arī intensīvu papildinformācijas plūsmu un mērķtiecīgi informēt par visu ES iestāžu darbību. rīcība Savienības līmenī papildina valstu, reģionālo un vietējo iestāžu rīcību šajā saistībā, kā uzsvērts politiskajā deklarācijā „Partnerība informācijas sniegšanai par Eiropu”, ko 2008. gada 22. oktobrī parakstīja Eiropas Parlaments, Padome un Komisija.

 

Grozījums Nr.    25

Lēmuma priekšlikums

25. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Savienības finansējumu citām darbībām, izņemot tās, kas tiek finansētas no Eiropas gada budžeta, var nodrošināt, izmantojot pašreizējās Savienības programmas vai struktūrfondus, jo īpaši programmas „Eiropa pilsoņiem” un „Pamattiesības un pilsonība”,

(25) Savienības finansējumu citām darbībām, izņemot tās, kas tiek finansētas no Eiropas gada budžeta, var nodrošināt, izmantojot pašreizējās Savienības programmas vai struktūrfondus, jo īpaši programmas „Eiropa pilsoņiem”, „Pamattiesības un pilsonība”, Erasmus un iniciatīvu „Jaunatne kustībā”,

 

Grozījums Nr.    26

Lēmuma priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(25a) Eiropas Pilsoņu gada laikā veikto pasākumu rezultātu detalizēta novērtēšana ir priekšnoteikums tam, lai turpmākie Eiropas gadi būtu veiksmīgi. Jāizvirza mērķis gūt visaptverošu novērtējumu par Eiropas gada norisi un konkrēto ietekmi, kas atsevišķos gadījumos ietver salīdzināmus kvantitatīvos faktorus (piemēram, cik liela bijusi katra pasākuma mērķauditorija).

 

Grozījums Nr.    27

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Eiropas gada vispārējais mērķis ir vairot izpratni par tiesībām, ko nodrošina Savienības pilsonība, lai palīdzētu pilsoņiem pilnībā īstenot viņu tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā. Šajā saistībā Eiropas gads, cita starpā, tiks vērsts uz pilsoniskās līdzdalības iespēju un tiesību pieejamības iespēju nodrošināšanu Savienības pilsoņiem, kas dzīvo citā dalībvalstī, nevis savā mītnes valstī, kā arī studentiem, darbiniekiem, patērētājiem, kā arī preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem visā Savienībā.

Eiropas gada vispārējais mērķis ir veicināt Savienības pilsoņu tiesību, jo īpaši tiesību brīvi pārvietoties un dzīvot Savienības teritorijā, īstenošanu. Šajā saistībā Eiropas gads, cita starpā, tiks vērsts uz pilsoniskās līdzdalības iespēju un tiesību pieejamības iespēju nodrošināšanu Eiropas pilsoņiem, kas dzīvo citā dalībvalstī, nevis savā mītnes valstī, kā arī studentiem, darbiniekiem, patērētājiem, kā arī preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem visā Savienībā. Tādējādi tas dos iespēju uzsvērt konkrētās priekšrocības, ko Savienības pilsonība sniedz katram pilsonim, un to, cik svarīga ir viņu līdzdalība Eiropas projekta veidošanā, kā arī netiešā veidā stiprināt eiropiešu sajūtu, ka viņi ir piederīgi Eiropas Savienībai. Eiropas gads palīdz sasniegt Komisijas politisko mērķi, proti, Eiropas Savienības politikas darba kārtībā vislielāko uzmanību pievērst pilsoņiem un palīdzēt Savienībai kļūt par taustāmu īstenību pilsoņu ikdienas dzīvē, piešķirot viņu tiesībām faktisku realitāti.

 

Grozījums Nr.    28

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 1. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– vairot Savienības pilsoņu izpratni par viņu tiesībām brīvi pārvietoties un dzīvot Eiropas Savienībā un — plašākā kontekstā — tiesībām, kas Savienības pilsoņiem ir garantētas pārrobežu situācijās, tostarp viņu tiesībām piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē;

– vairot Savienības pilsoņu izpratni par viņu tiesībām, kas Savienības pilsoņiem ir garantētas pārrobežu situācijās, tostarp viņu tiesībām piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē;

(Skatīt 3. ievilkuma grozījumu)

 

Grozījums Nr.    29

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 1.a ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– vairot Savienības pilsoņu izpratni par viņu tiesībām balsot vietējās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās jebkurā dalībvalstī, kurā viņi dzīvo;

 

Grozījums Nr.    30

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 2. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– vairot Savienības pilsoņu izpratni par to, kā viņi var gūt materiālu labumu no Savienības tiesībām un politikas, dzīvojot citā dalībvalstī, un veicināt viņu aktīvu līdzdalību pilsoniskajos forumos par Savienības politiku un jautājumiem;

– vairot Savienības pilsoņu izpratni par to, kā viņi var gūt materiālu labumu no Savienības tiesībām un politikas, dzīvojot citā dalībvalstī, un veicināt viņu aktīvu līdzdalību pilsoniskajos forumos par Savienības politiku un jautājumiem, taču arī pievērst viņu uzmanību vēl esošajiem šķēršļiem, kas kavē šo tiesību īstenošanu, un nosacījumiem, kuri jāizpilda, lai tiesības īstenotu;

 

Grozījums Nr.    31

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 2.a ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– izstrādāt informatīvo resursu un efektīvas, tostarp interaktīvas, saziņas instrumentu labāku tīklu un sniegt informāciju visās Savienības valodās par Savienības līmenī pieņemtām politikas nostādnēm un ietekmi uz iedzīvotāju privāto un darba dzīvi;

 

Grozījums Nr.    32

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 2.b ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– veicināt Savienības pilsoņu aktīvu līdzdalību pilsoniskajos forumos par Savienības politikas virzieniem un jautājumiem;

 

Grozījums Nr.    33

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 3. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– veicināt debates par brīvas pārvietošanās tiesību ietekmi un iespējām kā neatņemamu Savienības pilsonības aspektu, jo īpaši no sociālās kohēzijas, Savienības pilsoņu savstarpējās sapratnes un pilsoņu un Savienības savstarpējās saiknes stiprināšanas viedokļa.

– vairot Savienības pilsoņu izpratni par viņu tiesībām brīvi pārvietoties un dzīvot Eiropas Savienībā un — plašākā kontekstā — veicināt debates par brīvas pārvietošanās tiesību ietekmi un iespējām kā neatņemamu Savienības pilsonības aspektu, jo īpaši no sociālās kohēzijas, Savienības pilsoņu savstarpējās sapratnes un pilsoņu un Savienības savstarpējās saiknes stiprināšanas viedokļa.

 

Grozījums Nr.    34

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 3.a ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– vairot Savienības pilsoņu izpratni par viņu tiesībām, kas paredzētas Savienības tiesību aktos, — tiesībām uz izglītību, sociālajām programmām un veselības aprūpi tādā pašā līmenī kā tās dalībvalsts valstspiederīgajiem, kurā viņi dzīvo;

 

Grozījums Nr.    35

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 3.b ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– vairot Savienības pilsoņu un iestāžu izpratni par atbilstošiem pasākumiem, lai novērstu un nosodītu jebkāda veida neiecietību, diskrimināciju, pazemošanu un ksenofobiju, kas skar pilsoņus, kuri izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties un kuri ceļo, apmetas uz dzīvi un strādā Savienībā; veicināt pamattiesību, brīvību un Eiropas vērtību aizsardzību un apkarot jebkāda veida ekstrēmismu, un Eiropas Komisijai kā Līgumu ievērošanas uzraudzītājai — iejaukties šādās situācijās, lai nepieļautu Eiropas pilsoņu šķelšanos divās kategorijās.

 

Grozījums Nr.    36

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 3.c ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– veidot izpratni par to, ka labumu no Savienības pilsoņa statusa gūst ne tikai tie indivīdi, kas atstāj savu izcelsmes valsti, kā arī par to, ka ar Savienības pilsonību saistītās tiesības sniedz taustāmu pievienoto vērtību ikvienam Savienības pilsonim bez izņēmuma arī viņa ikdienas dzīvē savā dzimtenē.

 

Grozījums Nr.    37

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 3.d ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– vairot Savienības pilsoņu izpratni par viņu tiesībām pievienoties pilsoņu iniciatīvai saskaņā ar LES 11. panta 4. punktu;

 

Grozījums Nr.    38

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 3.e ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– vairot Savienības pilsoņu izpratni par viņu tiesībām uz jebkuras dalībvalsts diplomātisko iestāžu aizsardzību trešā valstī, ja tajā nav pārstāvēta dalībvalsts, kuras pilsoņi viņi ir.

 

Grozījums Nr.    39

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 3.f ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– vairot Savienības pilsoņu izpratni par viņu tiesībām strādāt citā dalībvalstī un veicināt šo brīvību, sadarbojoties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām Eiropā un dalībvalstīs;

 

Grozījums Nr.    40

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 1. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– informēšanas, izglītošanas un izpratnes vairošanas akcijas, kas vērstas uz plašu sabiedrību un specifiskākām mērķa grupām;

– informēšanas, izglītošanas un izpratnes vairošanas akcijas, kuras vērstas uz sabiedrību un specifiskākām mērķa grupām un kurās piedalās vietējās, reģionālās un valsts iestādes un pilsoniskā sabiedrība, tostarp NVO un iedzīvotāju organizācijas;

 

Grozījums Nr.    41

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 5. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– daudzvalodu Europe Direct un Your Europe tīmekļa portālu — kā galveno elementu „vienas pieturas aģentūras” informatīvajā sistēmā par Savienības pilsoņu tiesībām — nozīmes palielināšana un izpratnes par tiem vairošana;

– informācijas tīklu, kuros dalībvalstīs iespējams fiziski konsultēties, un daudzvalodu Europe Direct un Your Europe tīmekļa portālu — kā galveno elementu „vienas pieturas aģentūras” informatīvajā sistēmā par Savienības pilsoņu tiesībām — nozīmes palielināšana un izpratnes par tiem vairošana;

 

Grozījums Nr.    42

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 6. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– problēmu risināšanas instrumentu, piemēram, SOLVIT, nozīmes palielināšana un izpratnes par tiem vairošana, lai Savienības pilsoņi varētu efektīvāk izmantot un aizsargāt savas tiesības.

– problēmu risināšanas instrumentu un struktūru, piemēram, SOLVIT, un Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejas un Eiropas Ombuda nozīmes palielināšana un izpratnes par tiem vairošana, lai Savienības pilsoņi varētu efektīvāk izmantot un aizsargāt savas tiesības.

 

Grozījums Nr.    43

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 6.a ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– plašākas informācijas sniegšana par pilsoņu tiesībām un viņu tiesībām iesniegt lūgumrakstus, jo īpaši ar dalībvalstīs esošo Eiropas Parlamenta informācijas biroju un dalībvalstu ombudu tīkla starpniecību.

 

Grozījums Nr.    44

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 6.b ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– aktīvs atbalsts visaptverošu un objektīvu ziņojumu sniegšanai dalībvalstu plašsaziņas līdzekļos;

 

Grozījums Nr.    45

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija cieši sadarbojas ar Eiropas Parlamentu, lai saskaņotu kopīgus pasākumus Eiropas Pilsoņu gada popularizēšanai.

 

Grozījums Nr.    46

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 3. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija organizē sanāksmes, kurās būtu pārstāvētas Eiropas organizācijas vai iestādes, kas aktīvi piedalās pilsoņu tiesību aizsardzības jomā, un ieinteresētās personas, tādējādi Komisijai palīdzot īstenot Eiropas gadu Savienības mērogā.

Komisija organizē sanāksmes, kurās būtu pārstāvētas Eiropas organizācijas vai iestādes, kas aktīvi piedalās pilsoņu tiesību aizsardzības jomā, un tādas ieinteresētās personas kā Eiropas sociālie partneri, tādējādi, piemēram, Komisijai palīdzot īstenot Eiropas gadu Savienības mērogā. Tā arī organizē seminārus un pasākumus, kā arī plašsaziņas kampaņas, lai labāk informētu visus pilsoņus.

 

Grozījums Nr.    47

Lēmuma priekšlikums

4.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Budžets

 

Darbībām, kam jānotiek Eiropas Pilsoņu gada (2013) laikā, piešķir finansējumu EUR 5 miljonu apmērā.

 

Grozījums Nr.    48

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – B daļa – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Līdzfinansēšanas iniciatīvas nav paredzētas.

Lai līdzfinansētu Eiropas Pilsoņu gada darbības, var izmantot citas Savienības programmas, piemēram, „Eiropa pilsoņiem” un „Pamattiesības un pilsonība”.

(Skatīt 5. panta 2. punkta grozījumu)

 

 

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Pilsoņu gads (2013. gads)

Atsauces

COM(2011)0489 – C7-0217/2011 – 2011/0217(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

13.9.2011

 

 

 

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

PETI

13.9.2011

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Nikolaos Salavrakos

3.10.2011

 

 

 

Pieņemšanas datums

19.3.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Margrete Auken, Elena Băsescu, Heinz K. Becker, Victor Boştinaru, Philippe Boulland, Simon Busuttil, Giles Chichester, Carlos José Iturgaiz Angulo, Peter Jahr, Lena Kolarska-Bobińska, Miguel Angel Martínez Martínez, Erminia Mazzoni, Judith A. Merkies, Ana Miranda, Mariya Nedelcheva, Chrysoula Paliadeli, Nikolaos Salavrakos, Jarosław Leszek Wałęsa

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Zoltán Bagó, Kinga Göncz, Gerald Häfner, Norica Nicolai, Cristian Dan Preda

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mario Pirillo

 

 

 

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Pilsoņu gads (2013. gads)

Atsauces

COM(2011)0489 – C7-0217/2011 – 2011/0217(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

11.8.2011

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

13.9.2011

 

 

 

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

13.9.2011

CULT

13.9.2011

AFCO

13.9.2011

PETI

13.9.2011

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Antigoni Papadopoulou

11.10.2011

 

 

 

Izskatīšana komitejā

17.10.2011

9.2.2012

28.2.2012

8.5.2012

 

3.9.2012

 

 

 

Pieņemšanas datums

3.9.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

45

2

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Philipp Albrecht, Edit Bauer, Simon Busuttil, Philip Claeys, Carlos Coelho, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Ioan Enciu, Frank Engel, Monika Flašíková Beňová, Kinga Gál, Kinga Göncz, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Anna Hedh, Salvatore Iacolino, Lívia Járóka, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Juan Fernando López Aguilar, Baroness Sarah Ludford, Monica Luisa Macovei, Véronique Mathieu, Anthea McIntyre, Louis Michel, Antigoni Papadopoulou, Georgios Papanikolaou, Carmen Romero López, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Rui Tavares, Nils Torvalds, Axel Voss, Renate Weber, Josef Weidenholzer, Cecilia Wikström, Auke Zijlstra

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Anna Maria Corazza Bildt, Cornelis de Jong, Evelyne Gebhardt, Monika Hohlmeier, Franziska Keller, Marian-Jean Marinescu, Antonio Masip Hidalgo, Jan Mulder, Raül Romeva i Rueda, Marie-Christine Vergiat, Glenis Willmott

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ádám Kósa, Justas Vincas Paleckis, Iuliu Winkler

Iesniegšanas datums

21.9.2012

 

 

[1] OV C 181, 21.6.2012., 137. lpp.
[2]* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.
[3]  OV C 181, 21.6.2012., 137. lpp.
[4]   Eiropas Parlamenta nostāja /../ (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes /../ lēmums.
[5]   OV C 115, 4.5.2010., 1. lpp.
[6]   OV C 169 E, 15.6.2012., 49. lpp.
[7]   Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvu (OV L 65, 11.3.2011., 1. lpp.).
[8]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Ieteikums 2006/962/EK par pamatprasmēm mūžizglītībā (OV L 394, 30.12.2006., 10. lpp.).
[9]  OV C 13, 20.1.2009., 3. lpp.
[10]  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
[11]  OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.
[12]  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.
[13]  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.
[14] Flash EB, sērija Nr. 294, „Eiropas Savienības pilsonība — analītisks ziņojums”; apsekojums veikts 2010. gada martā, publicēts 2010. gada oktobrī.
[15] Eirobarometra kvalitatīvais pārskats „Šķēršļi, ar ko pilsoņi saskaras iekšējā tirgū”, 2011. gada septembris.
[16] Flash EB, sērija Nr. 263, „Iekšējais tirgus — izpratne, uztvere un ietekme”; apsekojums veikts 2009. gada februārī un martā, publicēts 2010. gada martā.