Sesijas dokuments
16.10.2012
***I
ZIŅOJUMS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par alternatīvu strīdu izšķiršanu un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvā 2009/22/EK (Direktīva par patērētāju ADR)
( COM(2011)0793 – C7‑0454/2011 – 2011/0373(COD) )
Sesijas dokuments
Referents: Louis Grech
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
Atzinumu sagatavoja (*):
Cristian Silviu Buşoi, Juridiskā komiteja
(*) Iesaistītā komiteja – Reglamenta 50. pants
PR_COD_1amCom
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums |
* Apspriežu procedūra *** Piekrišanas procedūra ***I Parastā likumdošanas procedūra (pirmais lasījums) ***II Parastā likumdošanas procedūra (otrais lasījums) ***III Parastā likumdošanas procedūra (trešais lasījums)
(Norādītā procedūra pamatojas uz akta projektā ierosināto juridisko pamatu.) |
Grozījumi akta projektā |
Izmaiņas, kas ar Parlamenta grozījumiem izdarītas akta projektā, ir iezīmētas treknā slīprakstā. Teksts, kas iezīmēts parastā slīprakstā, tehniskajiem dienestiem norāda tās akta projekta daļas, kurās ierosināti labojumi, lai sagatavotu galīgo teksta redakciju (piemēram, nepārprotami kļūdainas teksta daļas vai to izlaidumi kādā no valodām). Šos ierosinātos labojumus apstiprina attiecīgie tehniskie dienesti.
Informācijas bloka, ko ievieto pirms katra grozījuma attiecībā uz spēkā esošu aktu, kuru plānots grozīt ar attiecīgo akta projektu, trešajā un ceturtajā rindā attiecīgi norāda spēkā esošo aktu un tā atbilstīgo teksta vienību. Daļas, kas tiek pārņemtas no tādas spēkā esoša akta teksta vienības, kura netiek grozīta ar attiecīgo akta projektu, bet kuru Parlaments nodomājis grozīt, iezīmē treknrakstā. Iespējamos šādu teksta daļu svītrojumus apzīmē šādi: […].
|
SATURA RĀDĪTĀJS
Lpp.
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS 5
PASKAIDROJUMS 78
JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU 82
JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS 90
PROCEDŪRA 123
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par alternatīvu strīdu izšķiršanu un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvā 2009/22/EK (Direktīva par patērētāju ADR)
( COM(2011)0793 – C7‑0454/2011 – 2011/0373(COD) )
(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei ( COM(2011)0793 ),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0454/2011),
– ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Nīderlandes Karalistes Senāts un Vācijas Federatīvās Republikas Bundesrāts un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 28. marta atzinumu[1],
– ņemot vērā Reglamenta 55. un 37. pantu,
– ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu ( A7-0280/2012 ),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 1
Direktīvas priekšlikums
1. atsauce
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu, | ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. un 169. pantu, |
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
1. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(1) Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 169. panta 1. punktā un 169. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts, ka Savienībai jāveicina augsta patērētāju aizsardzības līmeņa sasniegšana, veicot 114. pantā noteiktos pasākumus. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 38. pantā ir paredzēts, ka Savienības politika nodrošina augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni. | (1) Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 169. panta 1. punktā un 169. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts, ka Savienībai jāveicina augsta patērētāju aizsardzības līmeņa sasniegšana, tostarp veicot 114. pantā noteiktos pasākumus. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 38. pantā ir paredzēts, ka Savienības politika nodrošina augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni. |
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
2. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(2) Saskaņā ar LESD 26. panta 2. punktu iekšējais tirgus ir telpa bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta preču un pakalpojumu brīva aprite. Lai patērētāji uzticētos iekšējam tirgum un gūtu labumu no tā, ir svarīgi viņiem nodrošināt pieeju vienkāršiem un lētiem paņēmieniem tādu strīdu izšķiršanai, kas izcēlušies saistībā ar preču pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu. Tas attiecas uz darījumiem, kas veikti gan bezsaistē, gan tiešsaistē, un ir īpaši būtiski, ja patērētāji iepērkas ārvalstīs. | (2) Saskaņā ar LESD 26. panta 2. punktu iekšējais tirgus ir telpa bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta preču un pakalpojumu brīva aprite. Iekšējam tirgum būtu jāsniedz patērētājiem pievienotā vērtība, kas izpaustos kā labāka kvalitāte, lielāka dažādība, samērīgas cenas un augsti preču un pakalpojumu drošības standarti, kuriem būtu jāveicina patērētāju tiesību augsta līmeņa aizsardzība. |
Pamatojums
Precizē taustāmos labumus, kas iekšējam tirgum būtu jāpiedāvā patērētājiem.
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
2.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (2a) Iekšējā tirgus sadrumstalotība kaitē Savienības konkurētspējai, izaugsmei un darba vietu radīšanai. Lai pabeigtu iekšējā tirgus izveidi, svarīgi ir novērst tiešos un netiešos šķēršļus, kas traucē iekšējā tirgus pienācīgai darbībai, un palielināt iedzīvotāju uzticību tam. |
Pamatojums
Iekšējais tirgus ir iecerēts, lai izveidotu telpu, kas sniedzas pāri dalībvalstu robežām un kur iedzīvotāji un uzņēmumi var pārvietoties un īstenot savas tiesības, bet augstais sadrumstalotības līmenis rada trūkumus, kas iedzīvotājiem traucē piepildīt savas cerības.
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
2.c apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (2c) Garantējot piekļuvi vienkāršai, efektīvai, noderīgai un lētai tādu iekšējo un pārrobežu strīdu izšķiršanai, kas rodas preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas rezultātā, būtu jādod labums patērētājiem un tādējādi jāvairo viņu uzticība tirgum. Šai piekļuvei būtu jāattiecas uz darījumiem, kas veikti gan bezsaistē, gan tiešsaistē, un tā ir būtiska, kad patērētāji iepērkas ārvalstīs. |
Pamatojums
Stiprinot iedzīvotāju pārliecību par to, ka viņi var saņemt tiesisko aizsardzību visā Savienības teritorijā, palielinātos viņu līdzdalība tirgū, nodrošinot viņiem pieeju lielākam produktu klāstam un veicinot ekonomikas izaugsmi.
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
3. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(3) Alternatīva strīdu izšķiršana ir vienkāršs, ātrs un lēts veids, kā ārpus tiesas izšķirt strīdus starp patērētājiem un tirgotājiem. Tomēr alternatīva strīdu izšķiršana vēl nav pietiekami attīstīta visā Eiropas Savienībā. Lai patērētāji varētu pilnībā izmantot alternatīvas strīdu izšķiršanas iespējas, ir jānodrošina, ka tā ir pieejama visu veidu patērētāju strīdu izšķiršanai, ka ADR procedūru kvalitātes līmenis ir vienmērīgs un ka patērētāji un tirgotāji ir informēti par šīm procedūrām. Tāpat ADR struktūrām ir efektīvi jārisina pārrobežu strīdi. | (3) Alternatīva strīdu izšķiršana ir vienkāršs, ātrs un lēts veids, kā ārpus tiesas izšķirt strīdus starp patērētājiem un tirgotājiem. Tomēr alternatīva strīdu izšķiršana dalībvalstīs vēl nav pietiekami un saskanīgi attīstīta. Ar nožēlu jāatzīst, ka, neraugoties uz Komisijas 1998. gada 30. marta Ieteikumu 98/257/EK par principiem, kas piemērojami iestādēm, kas atbildīgas par patērētāju strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā1, un Komisijas 2001. gada 4. aprīļa Ieteikumu 2001/310/EK par principiem ārpustiesas iestādēm, kas iesaistītas saskaņotā patērētāju strīdu izšķiršanā2, vēl joprojām nav pareizi izveidoti atbilstoši alternatīvi strīdu izšķiršanas mehānismi, un visos Savienības ģeogrāfiskajos apgabalos vai uzņēmējdarbības nozarēs tie nedarbojas pietiekami labi. Patērētāji un tirgotāji vēl joprojām nav informēti par alternatīviem tiesiskās aizsardzības mehānismiem, un tikai neliela iedzīvotāju daļa zina, kā iesniegt sūdzību ADR struktūrā. |
| _____________ |
| 1 OV L 115, 17.4.1998., 31. lpp. |
| 2 OV L 109, 19.4.2001., 56. lpp. |
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
3.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (3a) Vēl atlikušie šķēršļi un nepilnības, piemēram, informācijas trūkums un alternatīvās strīdu izšķiršanas (ADR) sistēmu nevienādā attīstība dažādās nozarēs un ģeogrāfiskajās teritorijās, kā arī fragmentārie un nesaskaņoti noteikumi apgrūtina patērētājiem spēju veikt pirkumus ar pilnu pārliecību, jo īpaši pāri valsts robežām. Tādu pašu iemeslu dēļ tirgotāji varētu atturēties no pārdošanas patērētājiem citās dalībvalstīs, ja tajās nav pietiekamas piekļuves augstas kvalitātes ADR procedūrām. Turklāt tirgotājiem, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kurā pietiekamā mērā nav pieejamas kvalitatīvas ADR procedūras, ir radīti neizdevīgāki konkurences apstākļi, salīdzinot ar tirgotājiem, kam ir piekļuve šādām procedūrām un kas tādēļ var ātrāk un lētāk atrisināt patērētāju strīdus. ADR mehānismu pārklājuma, kvalitātes un informētības nevienmērīgums dalībvalstīs rada šķēršļus vienotajam tirgum, un tādēļ ir jāveic Eiropas līmeņa darbība. Ar šo direktīvu būtu jāizveido obligātie kvalitātes standarti ADR struktūrām, kas garantētu patērētājiem vienādu aizsardzības un tiesību līmeni gan iekšzemes, gan pārrobežu strīdu gadījumos. Šī direktīva neliedz dalībvalstīm pieņemt vai saglabāt noteikumus, kas pārsniedz to, kas ir paredzēti šajā direktīvā. |
Pamatojums
Lielās atšķirības, kas tirgū vērojamas tiesību aktu, īstenošanas un informācijas sniegšanas jomā, nozīmē, ka tirgus potenciāls netiek pilnībā īstenots. Jo īpaši apstāklis, ka ADR izstrādes līmenis ir tik atšķirīgs, liecina, ka Eiropas līmenī ir jāveic darbība, lai nodrošinātu, ka patērētājiem ir vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvām ADR procedūrām.
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
3.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (3b) Lai patērētāji varētu pilnībā izmantot iekšējā tirgus potenciālu, ADR vajadzētu būt pieejamai visu to iekšzemes un pārrobežu strīdu veidu izšķiršanai, uz ko attiecas šī direktīva. ADR procedūrās visā Savienībā būtu stingri jāievēro saskanīgi minimālie kvalitātes standarti, un patērētājiem un tirgotājiem vajadzētu būt informētiem par šādām procedūrām. Pieaugot pārrobežu tirdzniecībai un personu mobilitātei, ir svarīgi, lai ADR struktūras efektīvi risinātu pārrobežu strīdus. |
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
3.c apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (3c) Kā norādījis Eiropas Parlaments 2011. gada 25. oktobra rezolūcijā par strīdu alternatīvu izšķiršanu civillietās, komerclietās un ģimenes lietās1 un 2010. gada 20. maija rezolūcijā par vienotā tirgus nodrošināšanu patērētājiem un iedzīvotājiem2, ikvienā holistiskajā pieejā vienotajam tirgum, kas apgādā iedzīvotājus, par prioritāti vajadzētu uzskatīt vienkāršas, cenas ziņā pieejamas, noderīgas un pieejamas tiesiskās aizsardzības sistēmas izstrādāšanu. |
| __________ |
| 1 Pieņemtie teksti: P7_TA(2011)0449 |
| 2 OV C 161 E, 31.5.2011., 84. lpp. |
Pamatojums
Eiropas Parlaments ir konsekventi aicinājis pieņemt tiesību aktu, lai patērētājiem garantētu pieeju ADR.
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
4. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(4) Komisija Aktā par vienoto tirgu ir noteikusi tiesību aktus alternatīvas strīdu izšķiršanas jomā, kuros kā viens no divpadsmit mehānismiem, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos vienotajam tirgum, ir iekļauta elektroniskās komercijas dimensija. | (4) Komisija Aktā par vienoto tirgu ir noteikusi tiesību aktus alternatīvas strīdu izšķiršanas jomā, kuros kā viens no divpadsmit mehānismiem, kā veicināt izaugsmi, vairot uzticēšanos un virzīties uz pilnīgu vienotā tirgus izveidi, ir iekļauta elektroniskās komercijas dimensija. |
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
5. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(5) Eiropadome ir aicinājusi Parlamentu un Padomi līdz 2012. gada beigām pieņemt pirmo prioritāro pasākumu kopumu, lai vienotajam tirgum dotu jaunu stimulu. | (5) Eiropadome ir aicinājusi Parlamentu un Padomi līdz 2012. gada beigām pieņemt pirmo prioritāro pasākumu kopumu, lai vienotajam tirgum dotu jaunu stimulu. Padome ir uzsvērusi elektroniskās komercijas nozīmi un piekritusi, ka patērētāju ADR shēmai vajadzētu piedāvāt lētu, vienkāršu un ātru tiesisko aizsardzību gan patērētājiem, gan tirgotājiem. Šīs shēmas veiksmīgai īstenošanai ir nepieciešama visu dalībnieku noturīga politiskā apņemšanās un atbalsts, nemazinot tās finansiālo pieejamību, pārredzamību, elastību, kā arī to ADR struktūru lēmumu pieņemšanas ātrumu un kvalitāti, kas ietilps šīs direktīvas jomā. |
Pamatojums
Lai pilnībā varētu īstenot ADR potenciālu, Komisijai, Parlamentam un Padomei ir jāuzņemas saistības un atbildība par ADR īstenošanu. Bet uzraudzība par šīs direktīvas īstenošanu jo īpaši ir jāuzņemas dalībvalstīm.
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (5a) Ņemot vērā elektroniskās komercijas nozīmes palielināšanos, jo īpaši pārrobežu tirdzniecībā, kas ir viens no Savienības ekonomiskās aktivitātes stūrakmeņiem, lai līgumstrīdus varētu risināt tiešsaistē, ir nepieciešama labi funkcionējoša ADR sistēma un atbilstīgi integrēta strīdu risināšanas tiešsaistē sistēma, tādējādi virzoties uz vienotā tirgus mērķa — vairot patērētāju uzticību iekšējam tirgum — īstenošanu. |
Pamatojums
Elektroniska tirdzniecība ES ir kļuvusi par svarīgu ekonomiskās aktivitātes stūrakmeni, bet daudzi patērētāji un tirgotāji vēl arvien neuzdrošinās pirkt un pārdot preces tiešsaistē, jo baidās, ka viņiem strīda gadījumā nebūs pieejama tiesiskā aizsardzība.
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
5.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (5b) Šī direktīva un Eiropas Parlamenta un Padomes ...* Regula …** par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē (Regula par patērētāju ODR) ir divi savstarpēji saistīti un viens otru papildinoši tiesību akti. ODR platforma ir instruments, kuram patērētājiem un tirgotājiem būtu jāpiedāvā vienots piekļuves punkts tiešsaistes strīdu ārpustiesas izšķiršanai, ko papildinātu kvalitatīvu ADR struktūru pieejamība visā Savienībā. ODR platforma varēs pilnvērtīgi darboties tikai tad, ja visā Savienības teritorijā tiek nodrošināta ADR pieejamība. |
| _____________ |
| * OV: lūdzu, ievietojiet pieņemšanas datumu. |
| **OJ: lūdzu, ievietojiet atsauces numuru. |
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
6. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(6) Labi funkcionējošu alternatīvas strīdu izšķiršanas attīstība Eiropas Savienībā ir vajadzīga, lai vairotu patērētāju uzticību iekšējam tirgum, tostarp e-komercijas jomā. Šīs attīstības pamatā vajadzētu būt esošajām ADR struktūrām dalībvalstīs, un tā būtu jāīsteno saskaņā ar dalībvalstu juridiskajām tradīcijām. | (6) Labi funkcionējošu alternatīvas strīdu izšķiršanas attīstība Eiropas Savienībā ir vajadzīga, lai vairotu patērētāju uzticību iekšējam tirgum, tostarp elektroniskās komercijas jomā, un realizētu pārrobežu un elektroniskās komercijas potenciālu un iespējas. Šīs attīstības pamatā vajadzētu būt esošajām ADR struktūrām dalībvalstīs, un tā būtu jāīsteno saskaņā ar dalībvalstu juridiskajām tradīcijām. Gan esošās, gan jaunizveidotās labi funkcionējošās strīdu izšķiršanas struktūras, kas ievēro šajā direktīvā noteiktos minimālos kvalitātes standartus, būtu jādēvē par ADR struktūrām. ARD procedūru izplatīšana var izrādīties svarīga arī tajās valstīs, kurās izskatīšanai tiesās tiek nodots pārmērīgi daudz lietu, kas neļauj Savienības iedzīvotājiem īstenot savas tiesības uz taisnīgu tiesu pieņemamā laikā. |
Pamatojums
Lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, ADR struktūras, kā noteikts šajā direktīvā, var būt gan jaunizveidotas, gan jau esošas strīdu izšķiršanas struktūras, kas spēj ievērot šajā direktīvā noteiktās prasības.
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
7. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(7) Šī direktīva būtu jāpiemēro gadījumos, kad starp patērētājiem un tirgotājiem ir izcēlušies līgumstrīdi saistībā ar preču pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu visās ekonomikas nozarēs. Tai būtu jāattiecas gan uz tādām sūdzībām, ko patērētāji iesnieguši pret tirgotājiem, gan uz tādām, ko tirgotāji iesnieguši pret patērētājiem. Šī direktīva nebūtu jāpiemēro gadījumos, kad strīdi izcēlušies starp tirgotājiem; tomēr tam nevajadzētu atturēt dalībvalstis pieņemt vai saglabāt spēkā noteikumus attiecībā uz procedūrām šādu strīdu izšķiršanai ārpus tiesas. | (7) Šī direktīva būtu jāpiemēro gadījumos, kad starp patērētājiem un tirgotājiem ir izcēlušies līgumstrīdi, kas radušies saistībā ar preču pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu gan bezsaistē, gan tiešsaistē, ieskaitot digitāla satura piegādi pret atlīdzību, visās ekonomikas nozarēs. Tā nebūtu jāpiemēro ar ekonomiku nesaistītiem vispārējas nozīmes pakalpojumiem, neatkarīgi no tā, kāda ir tiesiskā saikne starp tirgotāju un patērētāju. Šī direktīva būtu jāpiemēro sūdzību gadījumā, ko iesnieguši patērētāji pret tirgotājiem. Šī direktīva nebūtu jāpiemēro ne sūdzībām, ko tirgotāji iesnieguši pret patērētājiem, ne gadījumos, kad strīdi izcēlušies starp tirgotājiem; tomēr šai direktīvai nevajadzētu atturēt dalībvalstis pieņemt vai saglabāt spēkā noteikumus attiecībā uz procedūrām šādu strīdu izšķiršanai ārpus tiesas. |
Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
10. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(10) Šai direktīvai vajadzētu būt noteicošākai nekā Savienības tiesību aktiem, kuros ir iekļauti noteikumi ar mērķi izveidot ADR struktūras kādā konkrētā nozarē. Ja tiesību aktos, kas attiecas uz konkrētu nozari, ir paredzēta šādu struktūru izveide, šai direktīvai vajadzētu būt noteicošākai tikai tādā mērā, ciktāl minētie tiesību akti nenodrošina vismaz līdzvērtīgu patērētāju aizsardzības līmeni. | (10) Šai direktīvai vajadzētu būt noteicošākai nekā Savienības tiesību aktiem, kuros ir iekļauti noteikumi ar mērķi izveidot ADR struktūras kādā konkrētā nozarē. Ja tiesību aktos, kas attiecas uz konkrētu nozari, ir paredzēta ADR struktūru izveide, šai direktīvai vajadzētu būt noteicošākai tikai tādā mērā, ciktāl tiesību akti, kas attiecas uz konkrēto nozari, nenodrošina vismaz līdzvērtīgu patērētāju aizsardzības līmeni. |
Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
11. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(11) ADR struktūras ļoti atšķiras ne vien Savienībā, bet arī dalībvalstīs. Šai direktīvai būtu jāattiecas uz visām struktūrām, kas ir izveidotas ilgstošai darbībai un piedāvā iespēju izšķirt strīdu, piemērojot ADR procedūru. Šķīrējtiesas procedūru, kas uz ad hoc pamata izveidota ārpus ADR struktūras attiecībā uz vienu strīdu starp patērētāju un tirgotāju, nevajadzētu uzskatīt par ADR procedūru. | (11) ADR struktūras ļoti atšķiras ne vien Savienībā, bet arī dalībvalstīs. Šai direktīvai būtu jāattiecas uz visām struktūrām, kas ir izveidotas ilgstošai darbībai un piedāvā iespēju izšķirt strīdu, piemērojot ADR procedūru, par ko ir informēta Komisija un dalībvalstis un kas ir iekļautas šīs direktīvas 17. panta 2. punktā minētajā sarakstā. Šķīrējtiesas procedūru, kas uz ad hoc pamata izveidota ārpus ADR struktūras attiecībā uz vienu strīdu starp patērētāju un tirgotāju, nevajadzētu uzskatīt par ADR procedūru. |
Pamatojums
Šīs direktīvas noteikumi nedrīkst ietekmēt tos ADR sniedzējus, kas neizvēlas kļūt par ADR struktūrām atbilstoši šai direktīvai.
Grozījums Nr. 18
Direktīvas priekšlikums
11.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (11a) ADR procedūras ļoti atšķiras ne vien Savienībā, bet arī dalībvalstīs. Tās var būt procedūras, kuru risināšanā strīdu risināšanas struktūra saved kopā strīdā iesaistītās puses, lai censtos panākt mierizlīgumu, kurās strīdu risināšanas struktūra ierosina risinājumu vai kurās strīdu risināšanas struktūra uzspiež risinājumu. Tās var būt arī divu vai vairāku šādu procedūru apvienojums. Šai direktīvai nevajadzētu ierobežot veidu, kādā dalībvalstis ADR procedūras īsteno. |
Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
12. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(12) Šai direktīvai nebūtu jāattiecas uz tādu sūdzību izskatīšanas struktūru procedūrām, kurās par strīdu izšķiršanu atbildīgās fiziskās personas nodarbina tikai attiecīgais tirgotājs, kā arī uz tādu sūdzību izskatīšanas sistēmu procedūrām, kuras izmanto tirgotājs. Tai nebūtu jāattiecas uz tiešām sarunām starp iesaistītajām pusēm. Turklāt tai nebūtu jāattiecas uz gadījumiem, kad tiesnesis cenšas panāk strīda atrisinājumu tiesvedībā, kas attiecas uz konkrēto strīdu. | (12) Šai direktīvai nebūtu jāattiecas uz tādu strīdu izšķiršanas struktūru procedūrām, kurās par strīdu izšķiršanu atbildīgās fiziskās personas nodarbina vai algo tikai attiecīgais tirgotājs vai profesionāla vai uzņēmēju apvienība, un minētais tirgotājs ir tās biedrs, izņemot gadījumus, kad šo struktūru darbība atbilst šīs direktīvas II nodaļā noteiktajām kvalitātes prasībām un tās ievēro šīs direktīvas 6. panta 2.a punktā noteiktos stingros papildu drošības pasākumus neatkarības nodrošināšanai. Regulāri ir jāvērtē tas, kā ADR struktūras, kuras piedāvā strīdu izšķiršanu ar šādu procedūru palīdzību, ievēro šajā direktīvā noteiktās kvalitātes prasības, tostarp konkrētos papildu drošības pasākumus to neatkarības nodrošināšanai. |
Grozījums Nr. 20
Direktīvas priekšlikums
12.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (12a) Šai direktīvai nebūtu jāattiecas uz tādu sūdzību izskatīšanas sistēmu procedūrām, kuras vada tirgotājs, ne arī uz tiešām sarunām starp iesaistītajām pusēm. Turklāt tai nebūtu jāattiecas uz gadījumiem, kad tiesnesis cenšas panāk strīda atrisinājumu tiesvedībā, kas attiecas uz konkrēto strīdu. |
Grozījums Nr. 21
Direktīvas priekšlikums
12.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (12a) Pamatnoteikumi par Savienības līmeņa mediācijas sistēmām, jo īpaši pārrobežu strīdu gadījumos, neliedzot tos izmantot iekšējos strīdos, jau ir izveidoti Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīvā 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās1. Šī direktīva papildina šo sistēmu attiecībā uz citām ARD procedūrām. |
| _______________________________ 1 OV L 136, 24.5.2008., 3. lpp. |
Grozījums Nr. 22
Direktīvas priekšlikums
13. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(13) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka strīdus, uz kuriem attiecas šī direktīva, var iesniegt izskatīšanai ADR struktūrai, kas atbilst šajā direktīvā paredzētajām prasībām. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pildīt šo pienākumu, paļaujoties uz esošajām ADR struktūrām un vajadzības gadījumā pielāgojot to darbības jomu vai paredzot jaunu ADR struktūru izveidi. Ar šo direktīvu nevajadzētu noteikt dalībvalstīm pienākumu veidot atsevišķu ADR struktūru katrā mazumtirdzniecības nozarē. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt tādas pastāvīgas ADR struktūras izveidi, kas risina strīdus, kuru izšķiršana nav kādas noteiktas iestādes kompetencē. | (13) Dalībvalstis nodrošina, ka līgumstrīdus, uz kuriem attiecas šī direktīva, var iesniegt izskatīšanai ADR struktūrai, kas atbilst šajā direktīvā paredzētajiem kvalitātes kritērijiem. Dalībvalstis varētu arī izpildīt šo pienākumu, pamatojoties uz esošajām labi funkcionējošām ADR struktūrām un vajadzības gadījumā pielāgojot to piemērošanas jomu atbilstoši šīs direktīvas noteikumiem, vai paredzot jaunu ADR struktūru izveidi. Ar šo direktīvu nevajadzētu noteikt dalībvalstīm pienākumu veidot atsevišķu ADR struktūru katrā mazumtirdzniecības nozarē. Dalībvalstīm vajadzētu paredzēt tādas papildu ADR struktūras izveidi, kas risina strīdus, kuru izšķiršana nav kādas noteiktas iestādes kompetencē, lai nodrošinātu pilnīgu ģeogrāfisku pārklājumu un alternatīvas strīdu atrisināšanas pieejamību visās dalībvalstīs. |
Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
14. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(14) Šai direktīvai nevajadzētu skart tirgotājus, kas reģistrēti dalībvalstī, uz kuru attiecas tādas ADR struktūras darbība, kas atrodas citā dalībvalstī. Dalībvalstīm nevajadzētu rosināt šādu struktūru izveidi. | (14) Šai direktīvai nevajadzētu skart tirgotājus, kas reģistrēti dalībvalstī, uz kuru attiecas tādas ADR struktūras darbība, kas atrodas citā dalībvalstī. Lai uzlabotu ADR pakalpojumu nodrošinājumu un pieejamību patērētājiem Savienībā, dalībvalstīm vajadzētu rosināt šādu reģionālu, transnacionālu un Eiropas mēroga strīdu izšķiršanas struktūru izveidi, kurās tirgotāji no dažādām dalībvalstīm ir vienas un tās pašas ADR struktūras sastāvdaļa. Komisijai būtu jāveicina šādu struktūru izveide Eiropas līmenī. |
Grozījums Nr. 24
Direktīvas priekšlikums
15. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(15) Šai direktīvai nevajadzētu ierobežot dalībvalstis, kas saglabā spēkā vai ievieš ADR procedūras, kuras paredzētas tam, lai vienlaikus risinātu identiskus vai līdzīgus strīdus starp tirgotāju un vairākiem patērētājiem. Šādas procedūras var uzskatīt par sagatavošanās posmu pirms turpmākas kolektīvo ADR procedūru izstrādes Savienībā. | (15) Šai direktīvai nevajadzētu ierobežot dalībvalstis, kas saglabā spēkā vai ievieš ADR procedūras, kuras paredzētas tam, lai vienlaikus risinātu identiskus vai līdzīgus strīdus starp tirgotāju un vairākiem patērētājiem. Ir jāveic detalizēti ietekmes novērtējumi par kolektīviem mierizlīgumiem, pirms tie tiek ierosināti Savienības līmenī. Papildus ADR vajadzētu pastāvēt arī efektīvai kolektīvo strīdu izšķiršanas sistēmai, no kuras viegli varētu pāriet uz ARD, un tajās nevajadzētu izmantot savstarpēji izslēdzošas procedūras. |
Grozījums Nr. 25
Direktīvas priekšlikums
16.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (16a) ADR procedūrā visu laiku vajadzētu ievērot konfidencialitāti un privātumu. Tomēr pēc dalībvalstu ieskatiem vajadzētu ļaut publicēt galīgos lēmumus, kas varētu kalpot par piemēru. Dalībvalstis būtu jāmudina aizsargāt ADR procedūru konfidencialitāti ikvienā no nākamajiem juridiskajiem civilprocesiem un komercprocesiem, vai arī arbitrāžas tiesā. |
Pamatojums
ADR pēc iespējas vajadzētu censties nozarē uzlabot labas prakses standartus, publicējot īpaši svarīgos strīdos pieņemtos parauga lēmumus, kas veicinātu informācijas un paraugprakses apmaiņu attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzību konkrētās jomās.
Grozījums Nr. 26
Direktīvas priekšlikums
16.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (16b) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ADR struktūras izšķir strīdus gan patērētājam, gan tirgotājam godīgā, praktiskā un proporcionāla veidā, veicot to apstākļu objektīvu novērtējumu, kuros šī sūdzība ir iesniegta, un atbilstīgi ievērojot abu pušu tiesības. |
Pamatojums
Lai patērētāji un tirgotāji uzticētos ADR struktūrām, jābūt skaidram, ka tās izskata strīdus godīgi un objektīvi.
Grozījums Nr. 27
Direktīvas priekšlikums
16.c apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (16c) ADR struktūru neatkarībai un integritātei ir izšķiroša nozīme, lai Savienības iedzīvotāji būtu pārliecināti, ka ADR mehānismi piedāvās tiem godīgu un neatkarīgu gala iznākumu. Par ADR atbildīgajai personai vai koleģiālajai iestādei vajadzētu būt neatkarīgai no visiem tiem, kas varētu būt ieinteresēti rezultātā, un tai nevajadzētu atrasties interešu konfliktā, kas varētu šo personu vai iestādi traucēt pieņemt godīgu, objektīvu un neatkarīgu lēmumu. |
Pamatojums
Ir būtiski, lai patērētāji ticētu, ka ADR struktūras ir pilnībā neatkarīgas un ka neviena no strīdus pusēm tās nespēj ietekmēt. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, lai šajā direktīvā tiktu iekļauts neatkarības princips.
Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
17. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(17) Fiziskās personas, kas atbild par alternatīvo strīdu izšķiršanu, būtu jāuzskata par objektīvām tikai tad, ja uz tām nevar izdarīt spiedienu, tādējādi ietekmējot to attieksmi pret attiecīgo strīdu. Šādu spiedienu ir īpaši svarīgi novērst, ja ADR struktūras finansē kāda no strīdā iesaistītajām pusēm vai organizācija, kurā kāda no pusēm piedalās. | (17) Fiziskās personas, kas atbild par alternatīvo strīdu izšķiršanu, būtu jāuzskata par objektīvām tikai tad, ja uz tām nevar izdarīt spiedienu, tādējādi ietekmējot to attieksmi pret attiecīgo strīdu. Šādu spiedienu ir īpaši svarīgi novērst, ja ADR struktūras finansē kāda no strīdā iesaistītajām pusēm vai organizācija, kurā kāda no pusēm piedalās. Tādējādi, lai veicinātu izvairīšanos no interešu konfliktiem, fiziskām personām, kas atbild par ADR, būtu jāatklāj visi apstākļi, kas varētu ietekmēt šo personu lēmumu pieņemšanas brīvību vai arī varētu veicināt interešu konfliktu. |
Grozījums Nr. 29
Direktīvas priekšlikums
17.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (17a) ADR sekmēšanai un it īpaši uzticības veicināšanai ADR procedūrām ir īpaši būtiski, lai fiziskās personas, kas atbildīgas par ADR, būtu kompetentas attiecīgajās jomās. Šim nolūkam Komisijai un dalībvalstīm jāsadarbojas, lai nodrošinātu īpašu apmācības sistēmu pieejamību. |
Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
18. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(18) Lai nodrošinātu ADR struktūru un ADR procedūru pārredzamību, ir jāgarantē, ka strīdā iesaistītās puses saņem visu informāciju, kas tām nepieciešama, lai pirms ADR procedūras uzsākšanas pieņemtu pamatotu lēmumu. | (18) ADR struktūrām vajadzētu būt pieejamām un pārredzamām. Ievērojot visas attiecīgās valsts tiesību normas, kas paredz tirgotāju obligātu piedalīšanos ADR procedūrās, lai nodrošinātu ADR struktūru un ADR procedūru pārredzamību, ir jāgarantē, ka strīdā iesaistītās puses saņem skaidru un pieejamu informāciju, kas tām nepieciešama, lai pirms ADR procedūras uzsākšanas pieņemtu pamatotu lēmumu. |
Pamatojums
Obligātas ADR shēmas pastāv dažās dalībvalstīs, kas noteiktos gadījumos pieprasa, lai uzņēmumi piedalās ADR procedūrās.
Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
19. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(19) ADR procedūrām vajadzētu būt efektīvām. Tām vajadzētu būt vienkāršām un ātrām procedūrām, kuras parasti nepārsniedz 90 dienas. Atkarībā no attiecīgā strīda sarežģītības ADR struktūrai vajadzētu būt iespējai pagarināt šo laikposmu. | (19) Labi funkcionējošai ADR struktūrai būtu ātri jāizskata tiešsaistes un bezsaistes strīdi — 90 kalendāro dienu laikā, skaitot no dienas, kad ADR struktūra saņēmusi pilnu sūdzības lietu, un beidzot ar datumu, kurā ir pieņemts lēmums. ADR struktūrai būtu jāpaziņo pusēm par prasības pieteikumu, tiklīdz tā ir saņēmusi visus dokumentus, kas vajadzīgi ADR procedūras veikšanai. Ja strīdi ir ļoti sarežģīti vai tehniska rakstura, izņēmuma kārtā ADR struktūrām vajadzētu būt iespējai termiņu pagarināt noteiktu attiecīgā strīda aspektu objektīvas pārbaudes nolūkā, lai garantētu, ka strīds tiek izšķirts ļoti kvalitatīvi. Puses būtu jāinformē par jebkādu minētā laikposma pagarināšanu, vienlaikus norādot prognozējamo šā strīda atrisināšanas ilgumu. |
Grozījums Nr. 32
Direktīvas priekšlikums
20. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(20) ADR procedūrām vajadzētu būt pieejamām bez maksas vai par nelielu samaksu, lai no patērētāju viedokļa šādu procedūru izmantošana būtu ekonomiski pamatota. | (20) Vēlams, lai ADR procedūras patērētājam būtu pieejamas bez maksas. Gadījumā, ja samaksa tiek piemērota, ADR procedūrai vajadzētu būt pieejamai, pievilcīgai un par zemu samaksu patērētājiem. Dalībvalstīm būtu jālemj par atbilstīgu finansējuma veidu ADR procedūrām savā jurisdikcijā, nesamazinot finansējumu struktūrām, kas jau darbojas. |
Pamatojums
Patērētāji atturēsies izmantot ADR, ja izmaksas ir saistītas ar procedūru. Procedūras noteikumi par vieglprātīgiem vai nenozīmīgiem prasījumiem ierobežos prasības tiem, kam tas ir nepieciešams. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā mums jābūt skaidram, ka nodokļu maksātājam nav jāfinansē ADR procedūras, te vadošā loma jāuzņemas nozarei.
Grozījums Nr. 33
Direktīvas priekšlikums
21. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(21) ADR procedūrām vajadzētu būt taisnīgām, lai strīdā iesaistītās puses ir pilnīgi informētas par savām tiesībām un sekām, kādas var būt lēmumiem, kurus tās pieņem ADR procedūras kontekstā. | (21) ADR procedūrām vajadzētu būt taisnīgām, lai strīdā iesaistītās puses ir pilnīgi informētas par savām tiesībām un sekām, kādas var būt lēmumiem, kurus tās pieņem ADR procedūras kontekstā. ADR struktūrām būtu jāpaziņo patērētājiem par tiesiskajās normās paredzētajām patērētāju tiesībām, pirms viņi piekrīt vai noraida ierosināto vai izvirzīto risinājumu. Abām pusēm arī vajadzētu būt iespējai iesniegt savu informāciju un pierādījumus, pašām klāt neesot. |
Grozījums Nr. 34
Direktīvas priekšlikums
21.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (21a) Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un tiesības uz taisnīgu tiesu ir pamattiesības, kas garantētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā. Tādēļ ADR procedūras nevajadzētu veidot tā, lai tās aizstātu tiesas procedūras, un tām nevajadzētu liegt tiesības patērētājiem vai tirgotājiem vērsties tiesā. Nekas šajā regulā nedrīkstētu kavēt puses īstenot savas tiesības piekļūt tiesu sistēmai. |
Grozījums Nr. 35
Direktīvas priekšlikums
21.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (21b) Vienošanās starp patērētāju un tirgotāju iesniegt sūdzības ADR struktūrai nedrīkstētu būt saistoša patērētājam, ja tā tika noslēgta pirms strīda rašanās un ja tā liedz patērētājam tiesības šā strīda izšķiršanu nodot tiesai. Attiecībā uz ADR struktūrām, kas izvirza risinājumus, risinājumiem jābūt saistošiem tikai tad, ja puses pirms tam ir informētas par šo risinājumu saistošo būtību un ir konkrēti tam piekritušas. Konkrēta piekrišana no tirgotāja puses nav vajadzīga, ja valsts noteikumos ir paredzēts, ka risinājumi tirgotājiem ir saistoši. |
Pamatojums
ADR procedūras nedrīkst traucēt iedzīvotājiem panākt taisnību, īstenojot savas tiesības vērsties tiesā. Brīvības princips nodrošinās, ka ADR procedūras neapdraud šīs tiesības.
Grozījums Nr. 36
Direktīvas priekšlikums
21.c apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (21c) Attiecībā uz ADR procedūrām, kurās pieņem patērētājiem saistošus risinājumus, patērētājiem jānodrošina vismaz tāds pats aizsardzības līmenis, kāds paredzēts tās dalībvalsts piemērojamajos obligātajos noteikumos, kurā konkrētā ADR struktūra ir izveidota. Tādēļ tādu ADR struktūru noteiktu risinājumu dēļ, kuras piemēro šādas ADR procedūras, nedrīkstētu rasties situācija, kad patērētājiem ir liegta aizsardzība, kas paredzēta šādos obligātos noteikumos. Pārrobežu strīdu gadījumos ADR struktūras noteiktā risinājuma rezultātā patērētājiem nevajadzētu zaudēt aizsardzību, kāda ir paredzēta tās dalībvalsts piemērojamajos obligātajos noteikumos, kur atrodas patērētāja pastāvīgā mītnesvieta, gadījumos, kad šāda aizsardzība ir paredzēta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 593/2008 6. pantu. |
Pamatojums
Attiecībā uz abām pusēm saistošu lēmumu strīda izšķiršanā ir jāievieš likumības princips, lai nodrošinātu, ka iedzīvotājiem netiek atņemts obligātajos noteikumos paredzētais aizsardzības līmenis.
Grozījums Nr. 37
Direktīvas priekšlikums
21.d apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (21d) Lai rosinātu puses izmantot ADR, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to noteikumi par ierobežojumiem un nosacījumiem neierobežo pušu iespējas griezties tiesā gadījumos, kad tās nebija spējīgas rast risinājumu, izmantojot ADR procedūru. Dalībvalstīm būtu jāpārliecinās, ka šis rezultāts tiek sasniegts, pat ja šī direktīva nesaskaņo attiecīgos valstu noteikumus par ierobežojumiem un nosacījumiem. Šai direktīvai nevajadzētu skart noteikumus par ierobežojumiem un nosacījumiem, kas attiecas uz starptautiskiem līgumiem un kas tiek īstenoti konkrētās dalībvalstīs, piemēram noteiktumus transporta likumu jomā. |
Grozījums Nr. 38
Direktīvas priekšlikums
21.e apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (21e) Lai ADR struktūras varētu efektīvi darboties, to rīcībā vajadzētu būt pietiekamiem cilvēku, materiālo un finanšu resursiem. Šai direktīvai nevajadzētu skart jautājumu par to, vai ADR struktūras finansējumu saņem no valsts vai no privātpersonām, vai arī daļēji valsts un daļēji privāto finansējumu. Tomēr ADR struktūras būtu jāmudina īpaši apsvērt iespēju izmantot privātā finansējuma veidus, bet valsts finansējumu tikai izmantot atbilstīgi pašu dalībvalstu ieskatiem. |
Grozījums Nr. 39
Direktīvas priekšlikums
22. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(22) Ir svarīgi nodrošināt, ka patērētāji, izceļoties strīdam, var ātri noteikt, kuras ADR struktūras ir kompetentas izskatīt attiecīgo sūdzību, un uzzināt, vai attiecīgais tirgotājs piedalīsies ADR struktūrai iesniegto sūdzību izskatīšanā. Tāpēc tirgotājiem šāda informācija būtu jāsniedz savos galvenajos komercdokumentos un tīmekļa vietnē, ja tiem tāda ir. Šim pienākumam nevajadzētu ierobežot 6. panta 1. punkta t) apakšpunktu, 7. panta 1. punktu un 8. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvā 2011/83/ES par patērētāju tiesībām. Direktīvas 2011/83/ES 6. panta 1. punkta t) apakšpunktā ir noteikts, ka gadījumos, kad tiek slēgti distances līgumi vai līgumi tiek slēgti ārpus uzņēmuma telpām, tirgotājam būtu jāinformē patērētājs par iespēju izmantot uz tirgotāju attiecināmu ārpustiesas sūdzību un tiesiskās aizsardzības mehānismu un metodēm, kā tam piekļūt, pirms patērētājam kļūst saistoši šāda līguma noteikumi. Direktīvas 2011/83/ES 7. panta 1. punktā ir noteikts, ka gadījumos, kad līgums tiek noslēgts ārpus uzņēmuma telpām, minētā informācija jāsniedz papīra formā vai, ja patērētājs tam piekrīt, uz kāda cita pastāvīga informācijas nesēja. | (22) Ir svarīgi nodrošināt, ka patērētāji, izceļoties strīdam, var ātri noteikt, kuras ADR struktūras ir kompetentas izskatīt attiecīgo sūdzību, un uzzināt, vai attiecīgais tirgotājs piedalīsies ADR struktūrai iesniegto sūdzību izskatīšanā. Tirgotājiem būtu jāinformē patērētāji par attiecīgās ADR struktūras vai struktūru, kuru darbība viņus skar, nosaukumu, adresi un tīmekļa vietni. Tirgotājiem būtu arī jānorāda, vai viņi apņemas izmantot šīs struktūras strīdu izšķiršanai ar patērētājiem vai arī viņiem tas jādara obligāti. Informācijai vajadzētu būt saprotamā veidā vienkārši pieejamai tirgotāja tīmekļa vietnē, ja attiecīgajam tirgotājam tāda ir, un, ja tas ir atbilstīgi, arī vispārīgo noteikumu sadaļā preču pirkšanas vai pakalpojumu sniegšanas līgumos, kas noslēgti starp attiecīgo tirgotāju un patērētāju, kā arī katru reizi, kad tirgotājs noraida kādu patērētāja tieši viņam iesniegtu sūdzību. Attiecīgā gadījumā šī informācija būtu jāsniedz arī citos atbilstīgos dokumentos, piemēram, pirms līguma noslēgšanas sagatavotajos dokumentos, rēķinos un kvītīs. |
Grozījums Nr. 40
Direktīvas priekšlikums
22.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (22a) Iepriekšējā apsvērumā minētajam informēšanas pienākumam nevajadzētu ierobežot 6. panta 1. punkta t) apakšpunktu, 7. panta 1. punktu un 8. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvā 2011/83/ES par patērētāju tiesībām1. |
| ______________ |
| 1 OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp. |
Grozījums Nr. 41
Direktīvas priekšlikums
23. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(23) Šajā direktīvā nav noteikts, ka tirgotāju dalība ADR procedūrās ir obligāta vai ka šādu procedūru rezultāts ir saistošs tirgotājiem, ja patērētājs pret tiem ir iesniedzis sūdzību. Tomēr šī direktīva neskar valsts noteikumus, saskaņā ar kuriem tirgotāju līdzdalība šādās procedūrās ir obligāta vai arī to rezultāts tirgotājiem ir saistošs, ja minētie tiesību akti neliedz strīdā iesaistītajām pusēm izmantot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā noteiktās tiesības uz pieeju tiesai. | (23) Šajā direktīvā nav noteikts, ka tirgotāju dalība ADR procedūrās ir obligāta vai ka šādu procedūru rezultāts ir saistošs tirgotājiem, ja patērētājs pret tiem ir iesniedzis sūdzību. Tomēr, lai nodrošinātu, ka patērētājiem ir pieejama tiesiskā aizsardzība un viņi nav spiesti atteikties no sūdzībām, būtu jāmudina tirgotāji pēc iespējas piedalīties ARD procedūrās. Tādēļ šī direktīva neskar valsts noteikumus, saskaņā ar kuriem tirgotāju līdzdalība šādās procedūrās ir obligāta vai saistīta ar šo procedūru izmantošanas veicināšanu vai sankcijām, vai arī to rezultāts tirgotājiem ir saistošs, ja minētie tiesību akti neliedz strīdā iesaistītajām pusēm izmantot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā noteiktās tiesības uz pieeju tiesai. Ja ADR procedūras iznākums atbilstīgi valsts tiesību aktiem tirgotājam ir saistošs, būtu jāgarantē tiesības uz lietas pārskatīšanu tiesā. |
Grozījums Nr. 42
Direktīvas priekšlikums
23.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (23a) Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pēc saviem ieskatiem ļaut ADR struktūrām ieviest vai saglabāt procesuālos noteikumus, kas ļautu ADR struktūrām uzlabot darbības efektivitāti, ar nosacījumu, ka tās ievēro šīs direktīvas noteikumus. |
Grozījums Nr. 43
Direktīvas priekšlikums
23.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (23b) Dalībvalstīm vajadzētu spēt pieņemt vai saglabāt spēkā esošos valsts noteikumus, kuros ir paredzēti augstāki kvalitātes standarti, nekā šajā direktīvā paredzētie saskaņotie minimālie kvalitātes standarti. |
Grozījums Nr. 44
Direktīvas priekšlikums
23.c apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (23c) Lai ADR struktūrām samazinātu lieko slogu, gadījumos, kad ir iesniegta sūdzība saistībā ar preču pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu, dalībvalstīm vajadzētu mudināt patērētājus pirms sūdzības iesniegšanas kādai ADR struktūrai vai tiesai, vispirms vērsties pie attiecīgā tirgotāja vai pakalpojumu sniedzēja, lai problēmu mēģinātu risināt divpusējās sarunās. Daudzos gadījumos šī procedūra varētu būt ātrs patērētāju strīdu risināšanas veids. |
Pamatojums
ADR struktūru darba atvieglošanai šī iepriekš noteiktā prasība ir obligāti nepieciešama.
Grozījums Nr. 45
Direktīvas priekšlikums
23.d apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (23d) Dalībvalstīm būtu jāiesaista patērētāju un uzņēmumu organizāciju pārstāvji ADR sistēmas izveidē un šīs shēmas pārvaldībā, jo īpaši ievērojot objektivitātes un neatkarības principus. |
Pamatojums
Iesaistot patērētāju un uzņēmumu organizāciju pārstāvjus ADR sistēmas izveidē un šīs shēmas pārvaldībā, gan patērētājiem, gan tirgotājiem radīsies lielāka ticība šai sistēmai, kā arī tiks ievēroti objektivitātes un neatkarības kritēriji.
Grozījums Nr. 46
Direktīvas priekšlikums
25. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(25) Savienībā būtu jāstiprina ADR struktūru tīkli, kas veicina pārrobežu strīdu izšķiršanu, piemēram, FIN-NET finanšu pakalpojumu jomā. Dalībvalstīm būtu jārosina ADR struktūras kļūt par šādu tīklu sastāvdaļu. | (25) Savienībā būtu jāstiprina ADR struktūru tīkli, piemēram, FIN-NET finanšu pakalpojumu jomā. Dalībvalstīm būtu jārosina ADR struktūras kļūt par šādu tīklu sastāvdaļu. |
Pamatojums
FIN-NET ir tīkls, caur kuru var apmainīties ar labas darbības piemēriem un zināšanām, taču tas nav iesaistīts konkrētu strīdu risināšanā.
Grozījums Nr. 47
Direktīvas priekšlikums
26. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(26) Cieša sadarbība starp ADR struktūrām un valsts iestādēm, kuras atbild par to, lai tiktu īstenoti Savienības tiesību akti patērētāju aizsardzības jomā, varētu sekmēt minēto Savienības tiesību aktu efektīvu īstenošanu. | (26) Cieša sadarbība starp Komisiju, ADR struktūrām un valsts iestādēm, kuras atbild par to, lai tiktu īstenoti Savienības tiesību akti patērētāju aizsardzības jomā, varētu sekmēt minēto Savienības tiesību aktu efektīvu īstenošanu. Komisijai būtu jāveicina dalībvalstu un ADR struktūru administratīvā sadarbība, organizējot regulāras sanāksmes ar dažādām ieinteresētajām personām, lai ADR struktūras apmainītos ar paraugpraksi un tehnisko pieredzi un apspriestu visas problēmas, kas rodas ADR shēmu darbības rezultātā. |
Pamatojums
Ir svarīgi nodrošināt ADR struktūru neatkarību no regulētājiem/uzraudzības, jo citādi tas varētu atturēt tirgotājus no ADR izmantošanas.
Grozījums Nr. 48
Direktīvas priekšlikums
27. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(27) Lai nodrošinātu ADR struktūru atbilstošu un efektīvu darbību, tās būtu stingri jāuzrauga. Komisijai un kompetentajām iestādēm saskaņā ar šo direktīvu būtu jāpublicē un jāatjaunina to ADR struktūru saraksts, kuras atbilst šai direktīvai. Minētais saraksts būtu jāpublicē arī citām iestādēm, piemēram, ADR struktūrām, patērētāju apvienībām, uzņēmēju apvienībām un Eiropas Patērētāju centru tīklam. Turklāt kompetentajām iestādēm būtu regulāri jāpublicē ziņojumi par ADR struktūru attīstību un darbību. ADR struktūrām būtu jāsniedz kompetentajām iestādēm konkrēta informācija, kura būtu jāizmanto kā pamats minētajos ziņojumos. Dalībvalstīm būtu jārosina ADR struktūras sniegt šādu informāciju, izmantojot Komisijas Ieteikumu 2010/304/ES par harmonizētās metodikas izmantošanu patērētāju sūdzību un jautājumu klasificēšanai. | (27) Lai nodrošinātu ADR struktūru atbilstošu un efektīvu darbību, dalībvalstīm būtu jāieceļ kompetenta iestāde vai iestāde, kurām šīs struktūras būtu stingri jāuzrauga un jākontrolē. Komisijai un kompetentajām iestādēm saskaņā ar šo direktīvu būtu jāpublicē un jāatjaunina to ADR struktūru saraksts, kuras atbilst šai direktīvai. Minētais saraksts būtu jāpublicē arī citām iestādēm, piemēram, ADR struktūrām, patērētāju apvienībām, uzņēmēju apvienībām un Eiropas Patērētāju centru tīklam. Turklāt kompetentajām iestādēm būtu regulāri jāpublicē ziņojumi par ADR struktūru attīstību un darbību attiecīgajās dalībvalstīs. ADR struktūrām būtu jāsniedz kompetentajām iestādēm konkrēta informācija, kura būtu jāizmanto kā pamats minētajos ziņojumos. Dalībvalstīm būtu jārosina ADR struktūras sniegt šādu informāciju, izmantojot Komisijas Ieteikumu 2010/304/ES par harmonizētās metodikas izmantošanu patērētāju sūdzību un jautājumu klasificēšanai. |
Grozījums Nr. 49
Direktīvas priekšlikums
27.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (27a) Eiropas kvalitātes marķējuma piešķiršanai ADR struktūrām būtu jāvairo Eiropas iedzīvotāju ticība un uzticība ADR sistēmas kvalitātei, jo īpaši veicot pārrobežu pirkumus. Viegli atpazīstamai Eiropas kvalitātes zīmei, kuru regulāri uzrauga un kontrolē dalībvalstis un Komisija, vajadzētu būt patērētājiem par garantiju, ka konkrētā ADR struktūra atbilst visiem šajā direktīvā noteiktajiem kvalitātes kritērijiem. |
Grozījums Nr. 50
Direktīvas priekšlikums
27.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (27b) Lai nodrošinātu efektīvu un saskaņotu šīs direktīvas īstenošanu, Komisijai pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, Padomi un attiecīgajām ieinteresētajām personām būtu jāizstrādā kvalitātes kritēriju vadlīnijas ar mērķi uzlabot ADR struktūru vispārējo efektivitāti. |
Grozījums Nr. 51
Direktīvas priekšlikums
31. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(31) Tā kā šīs direktīvas mērķi ― veicināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību, nodrošinot augstu patērētāju aizsardzības līmeni ― nevar pienācīgi sasniegt dalībvalstu līmenī, savukārt Savienības līmenī tas var būt labāk sasniedzams, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz tikai tādus pasākumus, kas ir nepieciešami šā mērķa sasniegšanai. | (31) Tā kā šīs direktīvas mērķi ― sasniedzot augstu patērētāju aizsardzības līmeni, veicināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību, ― nevar pienācīgi sasniegt dalībvalstu līmenī, savukārt Savienības līmenī tas var būt labāk sasniedzams, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz tikai tādus pasākumus, kas ir nepieciešami šā mērķa sasniegšanai. |
Grozījums Nr. 52
Direktīvas priekšlikums
1. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Šīs direktīvas mērķis ir sekmēt iekšējā tirgus darbību un sasniegt augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, nodrošinot, ka strīdus starp patērētājiem un tirgotājiem var iesniegt izskatīšanai iestādēm, kas nodrošina objektīvas, pārredzamas, efektīvas un taisnīgas alternatīvas strīdu izšķiršanas procedūras. | Šīs direktīvas mērķis ir, sasniedzot augstu patērētāju aizsardzības līmeni, sekmēt iekšējā tirgus pienācīgu darbību, nodrošinot, ka līgumstrīdu gadījumā, kas rodas starp patērētājiem un tirgotājiem pēc preču vai pakalpojumu pārdošanas, patērētāji brīvprātīgi var iesniegt iestādēm, kas nodrošina objektīvas un neatkarīgas, pārredzamas, efektīvas, neatkarīgas, ātras un taisnīgas alternatīvas strīdu izšķiršanas procedūras, izskatīšanai sūdzību par tirgotājiem. |
Grozījums Nr. 53
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Šī direktīva attiecas uz procedūrām tādu līgumstrīdu izšķiršanai ārpus tiesas, kuri izcēlušies, tirgotājam, kas reģistrēts Savienībā, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus patērētājam, kas dzīvo Savienībā, un kuru risināšanā iesaistās strīdu risināšanas struktūra, kas piedāvā vai nosaka risinājumu vai saved kopā strīdā iesaistītās puses, lai censtos panākt mierizlīgumu (turpmāk “ADR procedūras”). | 1. Šī direktīva attiecas uz procedūrām tādu iekšzemes un pārrobežu līgumstrīdu izšķiršanai ārpus tiesas, kuri izcēlušies, tirgotājam, kas reģistrēts Savienībā, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus patērētājam, kas dzīvo Savienībā, un kuru risināšanā iesaistās strīdu risināšanas struktūra, kas piedāvā vai nosaka risinājumu vai saved kopā strīdā iesaistītās puses, lai censtos panākt mierizlīgumu. |
Pamatojums
Lai nodrošinātu augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, svarīgi ir, lai ierosinātā direktīva attiektos uz iekšzemes un pārrobežu strīdiem. Ja tās darbības jomu aprobežotu tikai ar pārrobežu strīdiem, dalībvalstīs turpinātu pastāvēt nevienādība attiecībā uz visiem iekšējiem strīdiem saistībā ar alternatīvas strīdu izšķiršanas procedūru esamību, kvalitāti un informētību par tām.
Grozījums Nr. 54
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.a Šī direktīva attiecas arī uz tām ADR struktūrām, ko izveidojušas valstu apvienības vai uzņēmumu grupas un kas veido atšķirīgas juridiskas personas, salīdzinot ar individuāliem tirgotājiem. |
Pamatojums
Ja neizdodas izskaidrot Direktīvas darbības jomas, tas nenovēršami rada atšķirības tās transponēšanā un īstenošanā, un būt neproduktīvi visām pusēm.
Grozījums Nr. 55
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(a) tādu strīdu izšķiršanas struktūru procedūrām, kurās par strīdu izšķiršanu atbildīgās fiziskās personas nodarbina tikai attiecīgais tirgotājs; | (a) tādu strīdu izšķiršanas struktūru procedūrām, kurās par strīdu izšķiršanu atbildīgās fiziskās personas nodarbina tikai attiecīgais tirgotājs vai profesionāla vai uzņēmēju apvienība, kuras biedrs ir minētais tirgotājs, vai arī šīs personas saņem no tiem jebkāda veida atalgojumu, izņemot gadījumus, kad dalībvalstis pieņem lēmumu atļaut šādas procedūras, tad šādā gadījumā papildus II nodaļā noteiktajām kvalitātes prasībām ir jāievēro šādas konkrētas papildu prasības attiecībā uz neatkarību un pārredzamību: |
| (i) par strīdu izšķiršanu atbildīgās fiziskās personas attiecīgos gadījumos ir jāieceļ koleģiālai iestādei, kurā ir vienāds skaits gan patērētāju, gan tirgotāju interešu pārstāvju. Par strīdu izšķiršanu atbildīgās fiziskās personas ieceļ, ievērojot pārredzamu procedūru; |
| (ii) par strīdu izšķiršanu atbildīgās fiziskās personas jāieceļ uz pietiekamu pilnvaru laiku, lai nodrošinātu viņu darbības neatkarību un to, ka viņas nevar atbrīvot no uzticēto pienākumu pildīšanas bez pienācīga iemesla; |
| (iii) par strīdu izšķiršanu atbildīgās fiziskās personas nedrīkst saņem no tirgotāja vai no šā tirgotāja pārstāvjiem norādījumus un tām nedrīkst būt nekāda saikne ar tirgotāja vai tās profesionālās vai uzņēmumu apvienības vadību vai operatīvajiem dienestiem, kuras biedrs ir šis tirgotājs; |
| (iv) par strīdu izšķiršanu atbildīgo fizisko personu atalgojums nedrīkst būt atkarīgs no strīda izšķiršanas procedūras iznākuma; |
| (v) to autonomija ir jāgarantē ar īpašu budžetu, kas ir atdalīts no tirgotāja vispārējā budžeta vai attiecīgā gadījumā — no profesionālās organizācijas vai uzņēmēju apvienības vispārējā budžeta, sniedzot pietiekamus līdzekļus ADR procedūru efektivitātes un pārredzamības nodrošināšanai; |
| (vi) dalībvalstīm jānodrošina, ka fiziskās personas, ja vien tā atbilst šīm konkrētajām papildu prasībām, ir tādas koleģiālas struktūras sastāvā, kurā ir vienāds skaits pārstāvju no patērētāju organizācijām un tirgotāja pārstāvju, vai attiecīgā gadījumā tās profesionālās organizācijas vai uzņēmēju apvienības pārstāvju, kuras biedrs ir šis tirgotājs; |
Grozījums Nr. 56
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (ba) preču pārdošanu vai tādu pakalpojumu sniegšanu, ko sniedz kā ar ekonomiku nesaistītus vispārējas nozīmes pakalpojumus, neatkarīgi no tirgotāja un patērētāja tiesiskajām attiecībām; |
Grozījums Nr. 57
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – bb apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (bb) strīdiem starp tirgotājiem; |
Grozījums Nr. 58
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (da) procedūrām, ko tirgotājs ierosinājis pret patērētāju. |
Grozījums Nr. 59
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.a Ja dalībvalstis nolemj atļaut 2. punkta a) apakšpunktā minētās procedūras, kompetentās iestādes veic 17. panta 1. punktā minēto izvērtējumu. Šajā izvērtējumā kompetentās iestādes pārbauda arī atbilstību īpašajām papildu prasībām nodrošināt neatkarību un pārredzamību. |
Grozījums Nr. 60
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2.b punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.b Ja dalībvalstis nolemj atļaut 2. punkta a) apakšpunktā minētās procedūras, tās nodrošina, ka ADR struktūras, kuras piemēro šīs procedūras, līdz ar 16. panta 1. punktā minēto informāciju un paziņojumiem dara kompetentajām iestādēm zināmu arī informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu atbilstību īpašajām papildu prasībām, kuras norādītas 2. punkta a) apakšpunktā. |
Grozījums Nr. 61
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2.c punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.c Šajā direktīvā ir paredzēti saskaņoti ADR struktūru minimālie standarti, lai nodrošinātu, ka pēc direktīvas īstenošanas patērētājiem ir pieejami augstas kvalitātes pārredzami, efektīvi un taisnīgi tiesību aizsardzības mehānismi neatkarīgi no tā, kurā Savienības teritorijas daļā viņi dzīvo. Dalībvalstis var pieņemt vai saglabāt stingrākus noteikumus par tie, kādi ir paredzēti šajā direktīvā, lai nodrošinātu augstāku patērētāju aizsardzības līmeni. |
Pamatojums
Turklāt ir jānorāda, ka ierosinātā direktīva ir pamatdirektīva, kam par pamatu ir ņemtas dalībvalstīs pastāvošās ADR sistēmas. Tās mērķis ir noteikt minimālos kvalitātes standartus ADR struktūrām un procedūrām, tādējādi tiek ievērota minimālās saskaņošanas pieeja.
Grozījums Nr. 62
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2.d punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.d Šajā direktīvā ir atzīta dalībvalstu kompetence noteikt, vai to teritorijā izveidotās ADR struktūras varēs noteikt saistošu risinājumu. |
Grozījums Nr. 63
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Šīs direktīvas 5. panta 1. punkts ir noteicošāks nekā tās pielikumā minētie noteikumi. | 2. Ja kāds šīs direktīvas noteikums ir pretrunā kāda cita Savienības akta noteikumam, kas reglamentē konkrētas nozares, noteicošais ir cita Savienības akta noteikums, un to piemēro šīm konkrētajām nozarēm. Tomēr, ja šā cita Savienības tiesību akta noteikuma mērķis ir veicināt ADR struktūru izveidošanu konkrētā nozarē, tad šīs direktīvas attiecīgie noteikumi būs noteicoši un piemērojami. |
Pamatojums
Būtu grūti īstenot prasību salīdzināt patērētāju aizsardzības līmeni, ko nodrošina dažādi Eiropas Savienības tiesību akti. Turklāt šai Direktīvai vajadzētu prevalēt pār citiem konkrētiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, nevis pār šādiem tiesību aktiem kopumā.
Grozījums Nr. 64
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Šī direktīva ir noteicošāka nekā obligātie noteikumi Savienības tiesību aktos, kas attiecas uz konkrētu nozari un ir saistīti ar alternatīvo strīdu izšķiršanu, tikai tādā mērā, ciktāl minētajos noteikumos nav paredzēts vismaz vienlīdzīgs patērētāju aizsardzības līmenis. | svītrots |
Grozījums Nr. 65
Direktīvas priekšlikums
4. pants – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(a) “patērētājs” ir fiziska persona, kas rīkojas nolūkos, kas nav saistīti ar komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecību vai profesionālo darbību; | (a) “patērētājs” ir fiziska persona, kura rīkojas nolūkos, kas nav saistīti ar tās komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecību vai profesionālo darbību, vai kura noslēdz līgumu nolūkos, kas ir daļēji saistīti ar viņas komercdarbību, uzņēmējdarbību amatniecību vai profesionālo darbību (divējāda lietojuma līgumi), bet kur komercdarbības nolūki ir pietiekami maznozīmīgi, lai nesastādītu iepirkuma līguma vispārējo mērķi; |
Grozījums Nr. 66
Direktīvas priekšlikums
4. pants – ca apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (ca) vārdkopa „līgumstrīds” nozīmē strīdu, kas radies saistībā ar preču pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar līgumu, ko patērētājs noslēdzis ar tirgotāju un/vai pakalpojumu sniedzēju; |
Grozījums Nr. 67
Direktīvas priekšlikums
4. pants – da apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (da) „preču pārdošana” ir pārdošana saskaņā ar ikvienu līgumu, ar kuru tirgotājs nodod vai apņemas nodot preču īpašumtiesības patērētājam un patērētājs maksā vai apņemas maksāt noteikto cenu, tostarp visi līgumi, kas attiecas gan uz precēm, gan pakalpojumiem; |
Pamatojums
Saskaņā ar 2. panta 1. punktu, šī direktīva attiecas arī uz strīdiem, kas radušies preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas rezultātā, tādējādi ir nepieciešams noteikt tos preču pārdošanas līgumus, uz kuriem attieksies šī direktīva.
Grozījums Nr. 68
Direktīvas priekšlikums
4. pants – db apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (db) „pakalpojumu sniegšana” ir pakalpojumu sniegšana saskaņā ar jebkuru līgumu, izņemot preču pārdošanas līgumu, saskaņā ar kuru tirgotājs sniedz vai apņemas sniegt pakalpojumu patērētājam un patērētājs maksā vai apņemas maksāt noteikto cenu; |
Pamatojums
Saskaņā ar 2. panta 1. punktu, šī direktīva attiecas arī uz strīdiem, kas radušies preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas rezultātā, tādējādi ir nepieciešams noteikt tos pakalpojumu sniegšanas līgumus, uz kuriem attieksies šī direktīva.
Grozījums Nr. 69
Direktīvas priekšlikums
4. pants – da apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (da) „ADR procedūra” nozīmē procedūru, kas minēta 2. pantā un atbilst šai direktīvai, un ko realizē ADR struktūra; |
Pamatojums
Ir svarīgi, lai būtu skaidrs, ka šī direktīva attiecas tikai uz ADR procedūrām, ko veic strīdu izšķiršanas nodrošinātāji, kas izvēlas kļūt par ADR struktūrām saskaņā ar šo Direktīvu.
Grozījums Nr. 70
Direktīvas priekšlikums
4. pants – e apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(e) “ADR struktūra” ir struktūra, neatkarīgi no tā, kā tā ir nosaukta vai minēta, kas izveidota ilgstošai darbībai un piedāvā iespēju izšķirt strīdu, piemērojot ADR procedūru; | (e) “ADR struktūra” ir jebkura struktūra, neatkarīgi no tā, kā tā ir nosaukta vai minēta, kas cenšas panākt strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā, piemērojot ADR procedūru, un kas ir izveidota uz ilgstošu laiku, paziņota Komisijai un dalībvalstīm un iekļauta sarakstā saskaņā ar šīs direktīvas 17. panta 2. daļu; |
Grozījums Nr. 71
Direktīvas priekšlikums
4. pants – f apakšpunkts – 2. ievilkums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
vietā, kur attiecīgā juridiskā persona vai fizisku un juridisku personu apvienība veic ar alternatīvu strīdu izšķiršanu saistītas darbības, vai tās juridiskajā adresē, ja konkrēto struktūru vada juridiska persona vai fizisku un juridisku personu apvienība; | – vietā, kur attiecīgā juridiskā persona vai fizisku un juridisku personu apvienība veic ar alternatīvu strīdu izšķiršanu saistītas darbības, vai tās juridiskajā adresē, ja konkrēto struktūru vada juridiska persona vai fizisku un juridisku personu apvienība, tostarp koleģiāla iestāde, kā minēts 2. panta 2. punktā; |
Grozījums Nr. 72
Direktīvas priekšlikums
4. pants – fa apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (fa) „kompetentā iestāde” ir jebkura dalībvalsts izraudzīta iestāde, kura izveidota valsts, reģiona vai vietējā līmenī un kuras konkrētais pienākums ir īstenot tiesību aktus patērētāju interešu aizsardzības jomā. |
Pamatojums
Precizējums ir nepieciešams, ņemot vērā 15.pantā izdarītās izmaiņas.
Grozījums Nr. 73
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka strīdus, uz kuriem attiecas šī direktīva, var iesniegt izskatīšanai ADR struktūrai, kas atbilst šajā direktīvā paredzētajām prasībām. | 1. Ikviena dalībvalsts veicina patērētāju piekļuvi ADR procedūrām un nodrošina, ka strīdus, uz kuriem attiecas šī direktīva un kuros iesaistīti tirgotāji, kas reģistrēti tās teritorijā, var iesniegt izskatīšanai ADR struktūrai vai ADR struktūrām, kas atbilst šajā direktīvā paredzētajām prasībām. |
Grozījums Nr. 74
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 2. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Dalībvalstis nodrošina, ka ADR struktūras: | 2. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz strīdiem, uz ko attiecas šī Direktīva, ADR struktūras: |
Grozījums Nr. 75
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(a) ir izveidojušas tīmekļa vietni, kurā strīdā iesaistītās puses var iesniegt sūdzību tiešsaistē; | (a) uztur aktualizētu tīmekļa vietni, kurā strīdā iesaistītās puses var viegli un saprotami piekļūt informācijai par ADR procedūru un kura arī dod patērētājiem iespēju iesniegt sūdzību un nepieciešamos apliecinošos dokumentus tiešsaistē ar e-pasta vai citu elektronisko saziņas līdzekļu palīdzību; |
Grozījums Nr. 76
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (aa) pēc pušu pieprasījuma sniedz tām a) punktā minēto informāciju, kas saglabāta pastāvīgā informācijas nesējā; |
Pamatojums
Ir nepieciešams, ka informācija par ADR procedūrām ir viegli pieejama atbilstīgos formātos.
Grozījums Nr. 77
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 2. punkts – ab apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (ab) dod patērētājam iespēju nepieciešamības gadījumā iesniegt sūdzību rakstiskā veidā; |
Grozījums Nr. 78
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(b) sniedz strīdā iesaistītajām pusēm iespēju informācijas apmaiņā ar tām izmantot elektroniskus līdzekļus; | (b) palīdz strīdā iesaistītajām pusēm apmainīties ar informāciju, izmantojot elektroniskus līdzekļus vai pastu; |
Grozījums Nr. 79
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(d) risinot strīdus, uz kuriem attiecas šī direktīva, veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka personas datu apstrāde tiek veikta atbilstoši personas datu aizsardzības noteikumiem, kas paredzēti valsts tiesību aktos, ar kuriem tiek īstenota Direktīva 95/46/EK. | (d) veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka personas datu apstrāde atbilst noteikumiem par personas datu aizsardzību, ko paredz valsts tiesību akti, ar ko ievieš Direktīvu 95/46/EK tajā dalībvalstī, kurā ir izveidota ADR struktūra. |
Grozījums Nr. 80
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Dalībvalstis 1. punktā noteikto pienākumu var pildīt, nodrošinot, ka ir izveidota pastāvīga ADR struktūra, kuras kompetencē ir tādu 1. punktā minētu strīdu risināšana, kuri neietilpst nevienas citas esošas ADR struktūras kompetencē. | 3. Dalībvalstis 1. punktā noteikto pienākumu var pildīt, nodrošinot, ka ir izveidota un pastāv pastāvīga ADR struktūra, kuras kompetencē ir tādu 1. punktā minētu strīdu risināšana, kuri neietilpst nevienas citas esošas ADR struktūras kompetencē. Dalībvalstis var arī izpildīt šo saistību, izmantojot nozaru ADR struktūras, kas atrodas citā dalībvalstī. |
Pamatojums
Pareizai alternatīvo un tiešsaistes strīdu izšķiršana varētu pienācīgi darboties, ir nepieciešams visās nozarēs izveidot ADR struktūras. Tomēr to var izdarīt Eiropas līmenī. Nav vajadzības visām dalībvalstīm izveidot sektorālās ADR struktūras.
Grozījums Nr. 81
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 3.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 3.a Dalībvalstis var pēc saviem ieskatiem ļaut ADR struktūrām ieviest vai saglabāt procesuālos noteikumus, kas ļautu ADR struktūrām uzlabot darbības efektivitāti ar nosacījumu, ka tās ievēro šīs direktīvas noteikumus. Dalībvalstis, kad to paredz attiecīgās tiesību normas, var ļaut ADR struktūrām atteikties izskatīt kādu strīdu, pamatojoties inter alia uz to, ka: |
| (a) šis strīds ir nenopietns vai par nebūtiskām lietām, |
| (b) šo strīdu jau iepriekš ir izskatījusi cita ADR struktūra vai kāda tiesa; |
| (c) termiņš, kurā patērētājs var iesniegt sūdzību, ir beidzies. Šādi termiņi nevar būt īsāki par termiņiem, ja tādi pastāv, kādi paredzēti dalībvalsts tiesību aktos, kas ļauj pusēm ierosināt tiesvedību; |
| (d) patērētājs paziņo, ka viņš nav centies sazināties ar attiecīgo tirgotāju, lai apspriestu savu sūdzību un mēģinātu vispirms risināt šo problēmu divpusējās sarunās. |
| Visos gadījumos, kad tiek sniegts atteikums, pamatojoties uz procedurālajiem noteikumiem, ADR struktūras sniedz pusēm paziņojumu par šāda lēmuma iemesliem 14 kalendāro dienu laikā pēc tam, kad ir saņemts pieteikums alternatīvajai strīdu izšķiršanai. Šādi procedurālie noteikumi nedrīkst vērā ņemami traucēt patērētājiem piekļuvi ADR procedūrām. |
Grozījums Nr. 82
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 3.b punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 3.b Dalībvalstis var ierobežot ADR iesniedzamo strīdu pieņemamību, nosakot prasījuma summas minimālo robežu, ņemot vērā, vai prasījuma summa nav nesamērīgi mazāka par ADR procedūras reālajām izmaksām. |
Pamatojums
Būtu lietderīgi, ja dalībvalstis noteiktu minimālo prasījuma summu, lai izvairītos no gadījumiem, ka ADR struktūrā tiek iesniegtas nepamatotas lietas.
Grozījums Nr. 83
Direktīvas priekšlikums
5.a pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 5.a pants |
| ADR procedūru izmantošana |
| 1. Tiesa, kurā ir iesniegta prasība, vajadzības gadījumā un ņemot vērā visus lietas apstākļus, aicina iesaistītās puses strīda atrisināšanai izmantot ADR. Tiesa var arī aicināt iesaistītās puses apmeklēt informatīvu pasākumu par ADR procedūru izmantošanu, ja šādus pasākumus rīko un tie ir viegli pieejami, un sniegt iesaistītajām pusēm informāciju par platformu strīdu izšķiršanai tiešsaistē, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes [Publikāciju birojs ieraksta pieņemšanas datumu] Regulu (ES) Nr. [Publikāciju birojs ieraksta atsauces numuru] par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē (Regula par patērētāju ODR). |
| 2. Šī direktīva neskar valsts tiesību aktus, kuros ADR izmantošana noteikta par obligātu vai uz to attiecas stimuli vai sankciju piemērošana, ja ADR tiek noraidīta pirms vai pēc tiesvedības sākšanas, ar nosacījumu, ka šādi tiesību akti neliedz pusēm tiesības izmantot tiesvedību. |
Grozījums Nr. 84
Direktīvas priekšlikums
6. pants – virsraksts un 1. punkts līdz 1.c punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Zināšanas un objektivitāte | Zināšanas, neatkarība un objektivitāte |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka fiziskām personām, kas atbild par alternatīvo strīdu izšķiršanu, ir nepieciešamās zināšanas un ka tās ir objektīvas. To var garantēt, nodrošinot, ka: | 1. Dalībvalstis nodrošina, ka fiziskām personām, kas atbild par alternatīvo strīdu izšķiršanu, ir nepieciešamās zināšanas un ka tās ir darbības ziņā neatkarīgas un objektīvas. To var garantēt, nodrošinot, ka: |
(a) tām ir nepieciešamās zināšanas, prasmes un pieredze alternatīvas strīdu izšķiršanas jomā; | (a) tām ir nepieciešamās zināšanas un prasmes alternatīvas patērētāju strīdu izšķiršanas jomā vai strīdu izšķiršanā tiesā, kā arī izpratne par tiesībām; |
(b) tās nevar atbrīvot no amata bez pamatota iemesla; | (b) tās ieceļ uz noteiktu termiņu, un tās nevar atbrīvot no amata bez pamatota iemesla; |
(c) tām nav interešu konflikta ar kādu no strīdā iesaistītājām pusēm. | (c) tām nav interešu konflikta ar kādu no strīdā iesaistītājām pusēm. |
| 1.a Lai īstenotu 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis nodrošina, ka ir pieejamas īpašas apmācības sistēmas fiziskām personām, kas atbild par strīdu alternatīvo izšķiršanu. Komisija palīdz dalībvalstīm izveidot šādas apmācības sistēmas un kvalitātes kontroles mehānismus. |
| 1.b Lai īstenotu 1. punkta c) apakšpunktu, dalībvalstis nodrošina, ka fiziskās personas, kas atbild par strīdu alternatīvo izšķiršanu, sniedz informāciju par jebkādiem apstākļiem, kas var ietekmēt to neatkarību vai radīt interešu konfliktu. |
| Dalībvalstis nodrošina, ka šādos apstākļos attiecīgā persona piekrīt rīkoties un turpina rīkoties tikai tad, ja iesaistītās puses tam nepārprotami piekrīt un šī persona ir pārliecināta, ka spēj pilnībā neatkarīgi veikt ADR procedūru, lai nodrošinātu pilnīgu objektivitāti. |
| Dalībvalstis nodrošina, ka šajā punktā paredzētais pienākums atklāt informāciju ir pienākums, kas pastāvīgi jāpilda visā ADR procedūras laikā. |
| 1.c Ja par alternatīvu strīdu izšķiršanu atbildīgās fiziskās personas ir neatkarīgas trešās puses, saskaņā ar 1.b punktu lietas apstākļos jāiekļauj informācija par: |
| (a) jebkādām personiskām vai darījumu attiecībām ar vienu vai vairākām iesaistītajām pusēm pēdējo triju gadu laikā pirms attiecīgās personas stāšanās amatā; |
| (b) jebkādu finansiālu vai cita veida tiešu vai netiešu ieinteresētību ADR procedūras iznākumā; |
| (c) attiecīgo personu, kas pēdējo triju gadu laikā pirms stāšanās amatā darbojusies jebkādā citā statusā, kas nav saistīts ar ADR, vienas vai vairāku iesaistīto pušu labā, profesionālas organizācijas vai uzņēmēju apvienības labā, kuras locekle ir viena no pusēm, vai jebkura cita tās locekļa labā. |
Grozījums Nr. 85
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka ADR struktūras savās tīmekļa vietnēs un drukātā formātā savās telpās padara publiski pieejamu informāciju par: | 1. Dalībvalstis nodrošina, ka ADR struktūras savās tīmekļa vietnēs, pēc pieprasījuma pastāvīgā informācijas nesējā un jebkādā citā veidā, ko tās uzskata par atbilstīgu, skaidru un viegli saprotamu, dara publiski pieejamu informāciju par: |
Pamatojums
ADR struktūrām tiek prasīts darīt publikai pieejamu konkrētu informāciju ne tikai to tīmekļa vietnēs bet arī to telpās. Dažos gadījumos šādu publikai pieejamu telpu nav. Tādēļ vajadzētu pietikt ar to, ka atbilstīgo informāciju pēc pieprasījuma dara pieejamu pastāvīgā informācijas nesējā.
Grozījums Nr. 86
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(c) attiecīgā gadījumā par to līdzdalību tādu ADR struktūru tīklos, kas veicina pārrobežu strīdu izšķiršanu; | (c) vajadzības gadījumā par to līdzdalību tādu ADR struktūru tīklos, kas veicina pārrobežu strīdu izšķiršanu; |
Grozījums Nr. 87
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(d) strīdu veidiem, kuru risināšana ir to kompetencē; | (d) strīdu veidiem, kuru risināšana ir to kompetencē, tostarp vajadzības gadījumā par prasījuma minimālo summu; |
Grozījums Nr. 88
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(e) statūtiem, kuros reglamentēta strīda izšķiršana; | (e) statūtiem, kuros reglamentēta strīda izšķiršana, un iemesliem, kuru dēļ struktūra var atteikt izskatīt strīdu; |
Grozījums Nr. 89
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – h apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(h) priekšnosacījumiem, kas strīdā iesaistītajām pusēm var būt jāizpilda, pirms var piemērot ADR procedūru; | (h) priekšnosacījumiem, kas strīdā iesaistītajām pusēm var būt jāizpilda, pirms var tikt piemērota ADR procedūra, tostarp prasība, ka patērētajam vispirms jāmēģina rast abpusēji pieņemamu risinājumu tieši ar tirgotāju; |
Pamatojums
Vispirms ir jāsazinās ar tirgotāju un tikai tad, ja mēģinājums neizdodas, strīds ir iesniedzams ADR struktūrā. Šā noteikuma mērķis ir palielināt ADR struktūru efektivitāti, ļaujot tām pievērsties tikai svarīgiem gadījumiem.
Grozījums Nr. 90
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – i apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(i) izmaksām, ja tādas ir, kas jāsedz strīdā iesaistītajām pusēm; | (i) izmaksām, ja tādas ir, kas jāsedz strīdā iesaistītajām pusēm, tostarp noteikumiem par izmaksu sadalījumu procedūras beigās; |
Grozījums Nr. 91
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – j apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(j) ADR procedūras aptuveno ilgumu; | (j) ADR procedūras vidējo ilgumu; |
Grozījums Nr. 92
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – ka apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (ka) atbilstīgā gadījumā ADR lēmuma izpildāmību; |
Grozījums Nr. 93
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – kb apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (kb) sodiem par saistību nepildīšanu gadījumā, ja lēmums ir iesaistītajām pusēm saistošs. |
Grozījums Nr. 94
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 2. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Dalībvalstis nodrošina, ka ADR struktūras savās tīmekļa vietnēs un drukātā formātā savās telpās padara publiski pieejamus gada darbības pārskatus. Minētajos pārskatos iekļauj šādu informāciju, kas attiecas gan uz iekšzemes, gan pārrobežu strīdiem: | 2. Dalībvalstis nodrošina, ka ADR struktūras savās tīmekļa vietnēs, pēc pieprasījuma pastāvīgā informācijas nesējā un jebkādā citā veidā, ko tās uzskata par atbilstīgu, skaidru un viegli saprotamu, dara publiski pieejamus gada darbības pārskatus. Minētajos pārskatos iekļauj šādu informāciju, kas attiecas gan uz iekšzemes, gan pārrobežu strīdiem: |
Pamatojums
Ir noderīgi paskaidrot, ka ADR struktūrām ir jāsniedz ziņojumi tikai saistībā ar strīdiem, uz kuriem attiecas šī direktīva. Turklāt ne vienmēr var būt lietderīgas pieejamās izdrukātās versijas, un ADR struktūrām var rasties ievērojamas izmaksas, tā rīkojoties un atjauninot tās.
Grozījums Nr. 95
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(b) atkārtotas problēmas, kas izraisa strīdus starp patērētājiem un tirgotājiem; | (b) visas sistemātiskās problēmas, kas rodas bieži un izraisa strīdus starp patērētājiem un tirgotājiem. Šajā sakarībā paziņotajai informācijai papildus var sniegt ieteikumus, kā turpmāk šādas problēmas var novērst vai atrisināt; |
Grozījums Nr. 96
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (ba) pienācīgi ņemot vērā datu aizsardzību, „parauga lēmumi, kas atspoguļo svarīgu strīdu iznākumus, lai paaugstinātu tirgotāju standartus un veicinātu informācijas un paraugprakses apmaiņu; |
Pamatojums
ADR jārada lielāka ietekme uz tirgu, nevis jāaprobežojas tikai ar atsevišķu strīdu risināšanu. Lai to panāktu, ADR būtu jācenšas uzlabot paraugprakses standarti šajā jomā, publicējot konkrētos strīdos pieņemtos parauga lēmumus.
Grozījums Nr. 97
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(c) tādu strīdu izšķiršanas procedūru īpatsvars, kuras tika pārtrauktas, pirms bija sasniegts rezultāts; | (c) tādu strīdu izšķiršanas procedūru skaits, kuras tika pārtrauktas, un šīs pārtraukšanas iemesli; |
Pamatojums
Tādu strīdu izšķiršanas procedūru īpatsvars, kuras tika pārtrauktas, pirms bija sasniegts rezultāts, nav pietiekami skaidrs rādītājs, ja vien mums nav informācijas par ADR procedūras pārtraukšanas iemesliem. Turklāt ADR procedūras pārtraukšana ne vienmēr nozīmē to, ka rezultāts netika sasniegts. Šī informācija ir sniegta gada darbības pārskatā, un tāpēc piemērotāk ir atsaukties uz skaitu, nevis uz īpatsvaru.
Grozījums Nr. 98
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(e) atbilstības pakāpe, ja tā ir zināma, un ADR procedūru rezultāti; | (e) atbilstības pakāpe un ADR procedūru rezultāti; |
Grozījums Nr. 99
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 2. punkts – f apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(f) attiecīgā gadījumā informācija par to [ADR struktūru] sadarbību ar tādiem ADR struktūru tīkliem, kas veicina pārrobežu strīdu izšķiršanu. | (f) vajadzības gadījumā informācija par to [ADR struktūru] sadarbību ar tādiem ADR struktūru tīkliem, kas veicina pārrobežu strīdu izšķiršanu. |
Grozījums Nr. 100
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(a) ADR procedūra ir vienkārši pieejama abām strīdā iesaistītajām pusēm neatkarīgi no tā, kur attiecīgā puse atrodas; | (a) ADR procedūra ir abām strīdā iesaistītajām pusēm pieejama gan bezsaistē, gan tiešsaistē neatkarīgi no tā, kur attiecīgās puses atrodas; |
Grozījums Nr. 101
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(b) procedūra strīdā iesaistītajām pusēm ir pieejama, neuzliekot pienākumu piesaistīt juridisko pārstāvi; tomēr strīdā iesaistītās puses jebkurā procedūras posmā var izmantot trešās personas pārstāvniecību vai palīdzību; | (b) procedūra strīdā iesaistītajām pusēm ir pieejama, neuzliekot pienākumu piesaistīt juridisko pārstāvi. Procedūra neliedz strīdā iesaistītajām pusēm tiesības saņemt neatkarīgu padomu vai jebkurā procedūras posmā izmantot trešās personas pārstāvniecību vai palīdzību; |
Pamatojums
Direktīvā būtu jāsaglabā pārstāvības princips, izdarot skaidru atsauci uz iespēju pusēm lūgt neatkarīgu padomu vai izmantot trešās personas pārstāvniecību.
Grozījums Nr. 102
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (ba) ADR procedūru var uzsākt tikai patērētājs; |
Pamatojums
ARD shēmu mērķis ir nodrošināt vājākajām pusēm — bieži vien patērētājiem — lielāku piekļuvi tiesām, nodrošinot tām līdzekļus pārsūdzības ierosināšanai. Tirgotājiem nedrīkstētu būt iespēja izmantot ADR shēmas pret patērētājiem parādu piedziņas nolūkos.
Grozījums Nr. 103
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(c) ADR procedūra patērētājiem ir pieejama bez maksas vai par nelielu samaksu; | (c) ADR procedūra patērētājiem ir bez maksas vai pieejama par nelielu samaksu. Dalībvalstis lemj par piemērotu veidu, kā savā jurisdikcijā piešķirt finansējumu ADR procedūrām; |
Pamatojums
Patērētāji atturēsies izmantot ADR, ja izmaksas ir saistītas ar procedūru. Procedūras noteikumi par vieglprātīgiem vai nenozīmīgiem prasījumiem ierobežos prasības tiem, kam tas ir nepieciešams. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā mums jābūt skaidram, ka nodokļu maksātājam nav jāfinansē ADR procedūras, tas galvenokārt jādara nozarei.
Grozījums Nr. 104
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (ca) ADR struktūra, kas saņēmusi sūdzību, par to paziņo strīdā iesaistītajām pusēm, tiklīdz tā ir saņēmusi visus dokumentus ar attiecīgo informāciju saistībā ar minēto sūdzību; |
Grozījums Nr. 105
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(d) strīdu izšķir 90 dienu laikā no dienas, kad ADR struktūra ir saņēmusi sūdzību. Sarežģītu strīdu gadījumā ADR struktūra minēto laikposmu var pagarināt. | (d) strīdus izšķir 90 kalendāro dienu termiņā, skaitot no dienas, kad ADR struktūra saņēmusi pilnu sūdzības lietu. Ja strīdi ir ļoti sarežģīti vai tehniska rakstura, atbildīgā persona vai koleģiālā iestāde var pēc saviem ieskatiem pagarināt šo 90 dienu termiņu. Puses informē par jebkādu minētā laikposma pagarināšanu, vienlaikus norādot prognozējamo strīda atrisināšanas aptuveno ilgumu; |
Grozījums Nr. 106
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka ADR procedūrās: | 1. Dalībvalstis nodrošina, ka ADR struktūras: |
Grozījums Nr. 107
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – -a apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (-a) ļauj iesaistītajām pusēm atteikties no procedūras jebkurā posmā, ja tās nav apmierinātas ar procedūras izpildi vai norisi. Tās tiek informētas par šīm tiesībām pirms procedūras sākšanas. Ja valsts tiesību normas paredz, ka tirgotājam ir obligāti jāpiedalās ADR procedūrās, šis noteikums attiecas tikai uz patērētāju; |
Grozījums Nr. 108
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(a) strīda pusēm ir iespēja izteikt savu viedokli un uzklausīt otras puses argumentus un faktus, kā arī ekspertu atzinumus; | (a) ļauj strīda pusēm izteikt savu viedokli, kam pievieno komentārus par otras puses iesniegtajiem argumentiem, pierādījumiem, dokumentiem un faktiem, tostarp visus ekspertu sniegtus paziņojumus un atzinumus, kā arī saprātīgā laikā uz to reaģēt; |
Pamatojums
Šajā direktīva nevajadzētu liegt izmantot procedūras, ko veic tikai rakstiski vai izmantojot elektroniskos sakaru līdzekļus, nosakot pienākumu, ka puses var „uzklausīt” argumentus. Turklāt pusēm jābūt spējīgām paust komentārus par otras puses iesniegtajiem argumentiem un faktiem, tostarp par visiem ekspertu sniegtajiem paziņojumiem un atzinumiem.
Grozījums Nr. 109
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(b) ADR procedūras rezultāti abām pusēm tiek paziņoti rakstiski vai pastāvīgā informācijas nesējā, norādot attiecīgā rezultāta pamatojumu. | (b) informē puses par ADR procedūras rezultātiem rakstiski vai pastāvīgā informācijas nesējā un sniedz tām paziņojumu, norādot attiecīgā rezultāta pamatojumu. |
Grozījums Nr. 110
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Dalībvalstis nodrošina, ka ADR procedūrās, kuru mērķis ir izšķirt strīdu, ierosinot risinājumu: | 2. ADR procedūrās, kuru mērķis ir izšķirt strīdu, ierosinot risinājumu, dalībvalstis nodrošina, ka: |
Grozījums Nr. 111
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(a) patērētājs pirms ierosinātā risinājuma pieņemšanas tiek informēts, ka: | (a) puses pirms ierosinātā risinājuma pieņemšanas tiek informētas par to tiesībām saskaņā ar esošo likumdošanu un to, ka: |
Grozījums Nr. 112
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – i punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(i) tas var izvēlēties pieņemt vai noraidīt ierosināto risinājumu; | (i) tās var izvēlēties pieņemt vai noraidīt ieteikto risinājumu; |
Grozījums Nr. 113
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ia punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (ia) dalība procedūrā neliedz iespēju meklēt tiesisko aizsardzību, izmantojot parastu tiesas procedūru; |
Grozījums Nr. 114
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ii punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(ii) ierosinātais risinājums var būt mazāk labvēlīgs nekā tiesas spriedums, kas pieņemts, piemērojot tiesību normas; | (ii) ieteiktais risinājums varētu atšķirties no tiesas sprieduma, kas pieņemts, piemērojot tiesību normas; |
Grozījums Nr. 115
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – iii punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
iii) pirms pieņemt vai noraidīt ierosināto risinājumu, viņam ir tiesības lūgt neatkarīga speciālista padomu; | (iii) tām ir tiesības lūgt neatkarīga speciālista padomu, |
Grozījums Nr. 116
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – iiia punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (iiia) ieteiktajam risinājumam būs zināmas juridiskās sekas; |
Grozījums Nr. 117
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(b) strīdā iesaistītās puses pirms ierosinātā risinājuma pieņemšanas tiek informētas par šādas rīcības juridiskajām sekām; | svītrots |
Grozījums Nr. 118
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(c) strīdā iesaistītajām pusēm, pirms tās piekrīt ierosinātajam risinājumam vai strīda izšķiršanai ar izlīgumu, tiek atvēlēts pietiekams laikposms pārdomām. | (c) strīdā iesaistītajām pusēm, pirms tās piekrīt piedāvātajam risinājumam vai strīda izšķiršanai ar izlīgumu, tiek atvēlēts pietiekams laikposms pārdomām. |
Grozījums Nr. 119
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (ca) ja iesaistītās puses nolemj atteikties no ieteiktā risinājuma, ADR struktūra var šo risinājumu publiskot; |
Grozījums Nr. 120
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 2.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.a Ja tiek izveidotas ADR procedūras, kuru mērķis ir atrisināt strīdu, iesakot risinājumu, dalībvalstis var noteikt, ka šajās ADR procedūrās ieteiktie risinājumi pēc patērētāja izvēles ir saistoši tirgotājam. |
| Šādos gadījumos 9. panta 2. punktu lasa kā tādu, kas attiecas tikai uz patērētāju. |
Pamatojums
Dalībvalstīm jābūt iespējai turpināt ADR attīstīšanu un ieviest jaunas ADR shēmas tā, lai gadījumā, kad patērētājs izvēlas pieņemt procedūras iznākumu, šis lēmums būtu saistošs tirgotājam.
Grozījums Nr. 121
Direktīvas priekšlikums
9.a pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 9.a pants |
| Brīvība |
| 1. Dalībvalstis nodrošina, ka patērētāja un tirgotāja vienošanās iesniegt sūdzības ADR struktūrai nav saistoša patērētājam, ja tā ir bijusi noslēgta pirms strīda izraisīšanās un ja tās rezultātā patērētājam tiek liegtas viņa tiesības strīda izšķiršanai iesniegt prasību tiesā. |
| 2. Dalībvalstis nodrošina, ka ADR procedūrās, kuru mērķis ir izšķirt strīdu, piemērojot risinājumu, uzliktais risinājums varētu būt saistošs pusēm vienīgi tad, ja tās tiek iepriekš informētas par tā saistošo raksturu un tam piekrīt. Konkrēta piekrišana no tirgotāja puses nav vajadzīga, ja valsts tiesību normās ir paredzēts, ka risinājumi tirgotājiem ir saistoši. |
Pamatojums
Parasti, ja ADR procedūras uzliek saistošu risinājumu pusēm, šīm pusēm jāsniedz iepriekšēja piekrišana. Izņēmums ir tādā gadījumā, ja valsts tiesību normas paredz, ka risinājumi ir saistoši tirgotājiem. Šīs shēmas ļoti efektīvi darbojas attiecībā uz patērētājiem un tās nedrīkst tikt apdraudētas.
Grozījums Nr. 122
Direktīvas priekšlikums
9.b pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 9.b pants |
| Likumība |
| Dalībvalstis nodrošina, ka ADR procedūras, kas paredzētas strīdu izšķiršanai, nosakot risinājumu patērētājam, šis noteiktais risinājums nenoved pie tā, ka patērētājs zaudē to aizsardzību, kāda paredzēta tās dalībvalsts piemērojamajos obligātajos noteikumos, kurā ADR struktūra ir izveidota. Pārrobežu strīdu gadījumos ADR struktūras noteiktā risinājuma rezultātā patērētājs nezaudē to aizsardzību, kāda paredzēta tās dalībvalsts piemērojamajos obligātajos noteikumos, kur atrodas patērētāja pastāvīgā mītnesvieta, kā tas noteikts Regulas (EK) Nr. 593/2008 6. pantā. |
Pamatojums
Šajā direktīvas priekšlikumā nav iekļauts svarīgais likumības princips, kas nodrošina to, ka patērētājus to mītnesvietā vienmēr aizsargā obligātas tiesību normas. Tādēļ attiecībā uz abām pusēm saistošu lēmumu strīda izšķiršanā ir jāievieš likumības princips, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji nezaudē obligātajos noteikumos paredzēto aizsardzību.
Grozījums Nr. 123
Direktīvas priekšlikums
9.c pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 9.c pants |
| ADR procedūru ietekme uz ierobežojuma un noilguma periodiem |
| 1. Dalībvalstīm jānodrošina, lai personām, kuras izvēlas ADR, mēģinot risināt strīdu, pēc tam ADR procedūras laikā netiktu liegta iespēja ierosināt tiesvedību sakarā ar šo strīdu, jo ADR procedūras laikā ir beidzies ierobežojumu vai noilguma termiņš. |
| 2. Šā panta 1. punkts neskar noteikumus par ierobežojumiem vai noilgumu starptautiskos nolīgumos, kuros dalībvalstis ir līgumslēdzējas puses. |
Grozījums Nr. 124
Direktīvas priekšlikums
9.d pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 9.d pants |
| Pamatnostādnes |
| 1. Komisija pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, Padomi un attiecīgajām ieinteresētajām personām izstrādā pamatnostādnes šīs direktīvas īstenošanai. Šajās pamatnostādnēs īpaša uzmanība tiek veltīta II nodaļā paredzētajiem kvalitātes kritērijiem, ADR struktūru savstarpējai sadarbībai pārrobežu lietās, ADR struktūru un valsts iestāžu sadarbībai, kā tas noteikts 13. un 14. pantā, un šīs direktīvas saiknei ar citiem Savienības tiesību aktiem. Tādēļ Komisija izstrādā minētās pamatnostādnes, par pamatu ņemot dalībvalstīs pastāvošo praksi, brīvprātīgos rīcības kodeksus, kvalitātes standartus un citus atbilstīgos datus. |
| 2. Komisija nosūta šīs pamatnostādnes dalībvalstīm un dara tās zināmas sabiedrībai. |
Pamatojums
Ņemot vērā šajā direktīvā ievēroto minimālās saskaņošanas pieeju un dalībvalstīs īstenoto ADR procedūru lielo atšķirību, Eiropas Komisija pieņem pamatnostādnes, kas sniegs dalībvalstīm papildu noteikumus, lai veicinātu šīs direktīvas īstenošanu un padarītu to skaidrāku.
Grozījums Nr. 125
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā reģistrētie tirgotāji informē patērētājus par ADR struktūrām, kuru darbības joma uz tiem attiecas un kuras ir kompetentas risināt iespējamos strīdus, kas varētu izcelties starp attiecīgo tirgotāju un patērētājiem. Minētā informācija ietver attiecīgo ADR struktūru tīmekļa vietņu adreses un precizējumu par to, vai attiecīgais tirgotājs apņemas izmantot minētās struktūras, lai izšķirtu strīdus ar patērētājiem. | 1. Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā reģistrētie tirgotāji informē patērētājus par to ADR struktūru, kurās tie ietilpst un kuras ir kompetentas risināt iespējamos strīdus starp tiem un patērētājiem, nosaukumu, adresi un interneta adresi. Tirgotāji vēl norāda, vai viņi apņemas izmantot minētās struktūras, lai izšķirtu strīdus ar patērētājiem, vai arī tas ir viņu pienākums to darīt. |
Grozījums Nr. 126
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Informācijai, kas minēta 1. punktā, jābūt vienkārši, tieši, skaidri un pastāvīgi pieejamai tirgotāja tīmekļa vietnē, ja attiecīgajam tirgotājam tāda ir, vispārīgo noteikumu sadaļā preču pirkšanas vai pakalpojumu sniegšanas līgumos, kas noslēgti starp attiecīgo tirgotāju un patērētāju, un ar šādiem līgumiem saistītos rēķinos un kvītīs. Tāpat jānorāda, kā iespējams iegūt sīkāku informāciju par attiecīgo ADR struktūru un nosacījumiem tās izmantošanai. | 2. Informācijai, kas minēta 1. punktā, jābūt skaidri, saprotami un viegli pieejamai tirgotāja tīmekļa vietnē, ja attiecīgajam tirgotājam tāda ir, vispārīgo noteikumu sadaļā preču pirkšanas vai pakalpojumu sniegšanas līgumos, kas noslēgti starp attiecīgo tirgotāju un patērētāju, un ja tirgotājs noraida prasību, ko patērētājs tieši iesniedzis šim tirgotājam. Tāpat jānorāda, kā iespējams iegūt sīkāku informāciju par attiecīgo ADR struktūru un nosacījumiem tās izmantošanai. |
Grozījums Nr. 127
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Šā panta noteikumi neskar Direktīvas 2011/83/ES 6., 7. un 8. pantu attiecībā uz patērētāju informēšanu gadījumos, kad slēdz distances līgumus vai līgumus slēdz ārpus uzņēmuma telpām. | 3. Šā panta noteikumi neskar Direktīvas 2011/83/ES 6., 7. un 8. pantu attiecībā uz patērētāju informēšanu gadījumos, kad slēdz distances līgumus vai līgumus slēdz ārpus uzņēmuma telpām, Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. septembra Direktīvas 2002/65/ES par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu1 3. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 25. novembra Direktīvas 2009/138/ES par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbību uzsākšanu un veikšanu (Maksātspēja II)2 185. pantu. |
| ______________ |
| 1 OV L 271, 9.10.2002., 16. lpp. |
| 2 OV L 335, 17.12.2008., 1. lpp. |
Grozījums Nr. 128
Direktīvas priekšlikums
11. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka patērētāji var saņemt palīdzību saistībā ar strīdiem, kas izcēlušies, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus pāri robežām. Šādas palīdzības galvenais mērķis ir vienkāršot patērētāju piekļuvi ADR struktūrai, kura darbojas citā dalībvalstī un ir kompetenta risināt attiecīgo pārrobežu strīdu. | 1. Dalībvalstis nodrošina, ka saistībā ar strīdiem, kas izcēlušies, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus pāri robežām, patērētāji var saņemt palīdzību, lai piekļūtu ADR struktūrai, kura darbojas citā dalībvalstī un ir kompetenta risināt attiecīgo pārrobežu strīdu. |
Grozījums Nr. 129
Direktīvas priekšlikums
11. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Dalībvalstis 1. punktā minēto uzdevumu var uzticēt saviem Eiropas Patērētāju centru tīkla centriem, patērētāju apvienībām vai citai iestādei. | 2. Dalībvalstis 1. punktā minēto uzdevumu uztic saviem Eiropas Patērētāju centru tīkla centriem. |
Pamatojums
Palīdzība patērētājiem, kuri risina pārrobežu strīdus, ir jāsniedz, izmantojot Eiropas Patērētāju centru tīklu — oficiālu strukturētu tīklu, ko izveidojusi Komisija.
Grozījums Nr. 130
Direktīvas priekšlikums
12. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Dalībvalstis nodrošina, ka ADR struktūras, patērētāju apvienības, uzņēmēju apvienības, Eiropas Patērētāju centru tīkla centri un attiecīgā gadījumā organizācijas, kas norīkotas saskaņā ar 11. panta 2. punktu, savās telpās un tīmekļa vietnēs nodrošina publisku pieeju 17. panta 3. punktā minētajam ADR struktūru sarakstam. | Dalībvalstis nodrošina, ka ADR struktūras un Eiropas Patērētāju centru tīkla centri savās tīmekļa vietnēs un, ja tas ir iespējams, savās telpās, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju, nodrošina publisku pieeju 17. panta 3. punktā minētajam ADR struktūru sarakstam. |
Grozījums Nr. 131
Direktīvas priekšlikums
12. pants – 1.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.a Dalībvalstis mudina patērētāju apvienības un tirgotājus savās tīmekļa vietnēs un ar visiem citiem līdzekļiem, ko tās uzskata par piemērotiem, publicēt 17. panta 3. punktā minēto ADR struktūru sarakstu. |
Grozījums Nr. 132
Direktīvas priekšlikums
12. pants – 1.b punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.b Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka informācija par to, kā patērētāji var piekļūt ADR procedūrai līgumstrīdu gadījumos, ir atbilstoši pieejama, ievērojot 2. panta 1. punkta nosacījumus attiecībā uz konkrētu tirgotāju. |
Grozījums Nr. 133
Direktīvas priekšlikums
13. pants – virsraksts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Sadarbība starp ADR struktūrām pārrobežu strīdu izšķiršanā | Sadarbība un pieredzes apmaiņa starp ADR struktūrām |
Grozījums Nr. 134
Direktīvas priekšlikums
13. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka ADR struktūras sadarbojas pārrobežu strīdu izšķiršanā. | 1. Dalībvalstis nodrošina, ka ADR struktūras sadarbojas pārrobežu strīdu izšķiršanā un regulāri veic atzītās prakses apmaiņu attiecībā gan uz pārrobežu, gan iekšzemes strīdu izšķiršanu. |
Grozījums Nr. 135
Direktīvas priekšlikums
13. pants – 1.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.a Komisija atbalsta un sekmē pieredzes apmaiņu starp ADR struktūrām, lai veicinātu paraugprakses izplatīšanu, jo īpaši izmantojot „Patērētāju tiesību aizsardzības programmu”. |
Grozījums Nr. 136
Direktīvas priekšlikums
13. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Komisija publicē sarakstu, kurā iekļauti 1. punktā minēto tīklu nosaukumi un kontaktinformācija. Komisija attiecīgā gadījumā atjaunina šo sarakstu reizi divos gados. | 3. Komisija publicē sarakstu, kurā iekļauti 2. punktā minēto tīklu nosaukumi un kontaktinformācija. Komisija atjaunina šo sarakstu reizi divos gados. |
Grozījums Nr. 137
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Šī sadarbība ietver savstarpēju informācijas apmaiņu par tirgotāju uzņēmējdarbības praksi, ar ko saistītas patērētāju iesniegtās sūdzības. Tāpat tajā ir ietverts tehniskais novērtējums un informācija, ko valsts iestādes sniedz ADR struktūrām gadījumos, kad šāds novērtējums vai informācija ir nepieciešami individuālu strīdu risināšanai. | 2. Šajā sadarbībā ietilpst savstarpēja informācijas apmaiņa par tirgotāju praksi konkrētās uzņēmējdarbības nozarē, par ko patērētāji ir atkārtoti iesnieguši sūdzības. Tāpat tajā ir ietverts tehniskais novērtējums un informācija, ko valsts iestādes sniedz ADR struktūrām gadījumos, kad šāds novērtējums vai informācija ir nepieciešami individuālu strīdu risināšanai un ir jau pieejami. |
Pamatojums
Informāciju par tirgotāju darījumu praksi nedrīkst publicēt masveidā, tā ietver arī konfidenciālus datus un biznesa noslēpumus, ko nedrīkst izpaust. Turklāt ADR struktūra ar attiecīgu Eiropas tiesību aktu nevar piespiest valsts iestādes sniegt atzinumus. Tas jo īpaši attiecas uz finansēšanu.
Grozījums Nr. 138
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 3.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 3.a Šā panta noteikumi neskar dienesta noslēpuma un komercnoslēpuma noteikumus, kas attiecas uz 1. punktā minētajām valsts iestādēm. |
Grozījums Nr. 139
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Katra dalībvalsts norīko kompetento iestādi, kas atbildīga par to ADR struktūru darbības uzraudzību, kuras reģistrētas tās teritorijā. Dalībvalstis šo norīkoto iestādi dara zināmu Komisijai. | 1. Katra dalībvalsts norīko kompetento iestādi 16. un 17. pantā minēto funkciju veikšanai. Katra dalībvalsts var norīkot vairākas kompetentās iestādes. Tādā gadījumā dalībvalsts nosaka, kura no norīkotajām kompetentajām iestādēm ir Komisijas vienotais kontaktpunkts. Dalībvalstis dara Komisijai zināmu šo kompetento iestādi vai, attiecīgā gadījumā, kompetentās iestādes, tostarp vienoto kontaktpunktu. |
Pamatojums
Lai atspoguļotu sektoriski vai ģeogrāfiski atšķirīgās nostājas attiecībā pret ADR, ir nepieciešams atļaut dalībvalstīm norīkot vairāk kā vienu kompetento iestādi.
Grozījums Nr. 140
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Komisija izveido sarakstu, kurā iekļautas tās kompetentās iestādes, kas tai darītas zināmas saskaņā ar 1. punktu, un publicē šo sarakstu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. | 2. Komisija izveido sarakstu, kurā iekļautas tās kompetentās iestādes, tai skaitā attiecīgā gadījumā iestādes, kas darbojas kā vienotais kontaktpunkts, kas tai darītas zināmas saskaņā ar 1. punktu, un publicē šo sarakstu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
Grozījums Nr. 141
Direktīvas priekšlikums
16. pants – 1. punkts – 1. daļa – fa apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (fa) paziņojumu par to strīdu veidiem, kuriem piemēro ADR procedūras; |
Grozījums Nr. 142
Direktīvas priekšlikums
16. pants – 1. punkts – 1. daļa – g apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(g) to elementu izklāstu, kas nepieciešami, lai noteiktu šo struktūru kompetenci; | svītrots |
Grozījums Nr. 143
Direktīvas priekšlikums
16. pants – 1. punkts – 1. daļa – h apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(h) paziņojumu, kura pamatā ir attiecīgās ADR struktūras pašvērtējums par to, vai tā ir kvalificējama kā ADR struktūra, uz ko attiecas šī direktīva, un vai tā atbilst II nodaļā izklāstītajām prasībām. | (h) pamatotu paziņojumu par to, vai tā ir kvalificējama kā ADR struktūra, uz ko attiecas šī direktīva, un vai tā atbilst II nodaļā izklāstītajiem kvalitātes kritērijiem. |
Grozījums Nr. 144
Direktīvas priekšlikums
16. pants – 2. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Dalībvalstis nodrošina, ka ADR struktūras vismaz reizi gadā kompetentajām iestādēm paziņo šādu informāciju: | 2. Dalībvalstis nodrošina, ka ADR struktūras reizi divos gados kompetentajām iestādēm paziņo informāciju par: |
Grozījums Nr. 145
Direktīvas priekšlikums
16. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(d) atbilstības pakāpe, ja tā ir zināma, un ADR procedūru rezultāti; | (d) atbilstības pakāpe ar to ADR procedūru rezultātiem, kurās lēmumi ir saistoši, un, ja attiecīgā informācija ir pieejama, arī to procedūru rezultātiem, kurās lēmumi nav saistoši; |
Pamatojums
ADR struktūru pienākums ir uzraudzīt procedūras iznākumu izpildi. Tas ir svarīgs ADR sistēmu efektivitātes rādītājs un arī palīdz patērētājiem un uzņēmumiem izlemt, vai dalība ADR procedūrā ir lietderīga.
Grozījums Nr. 146
Direktīvas priekšlikums
16. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(e) attiecīga statistika, kas atspoguļo, kā tirgotāji izmanto alternatīvo strīdu izšķiršanu, risinot strīdus, kas izceļas ar patērētājiem; | svītrots |
Pamatojums
ADR struktūru pienākumiem sniegt ziņojumus kompetentajām iestādēm jābūt praktiski izpildāmiem, ērti veicamiem un nesaistītiem ar nevajadzīgu administratīvo slogu.
Grozījums Nr. 147
Direktīvas priekšlikums
16. pants – 2. punkts – f apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(f) atkārtotas problēmas, kas izraisa strīdus starp patērētājiem un tirgotājiem; | (f) visas sistemātiskās problēmas, kas rodas bieži un izraisa strīdus starp patērētājiem un tirgotājiem; Šajā sakarībā paziņotajai informācijai papildus var sniegt ieteikumus, kā turpmāk šādas problēmas var novērst vai atrisināt; |
Pamatojums
Lai veicinātu paraugprakses apmaiņu, būtu lietderīgi, ja ADR struktūras kā risinājuma paraugu nodrošinātu informāciju par iepriekš atrisinātām lietām, vienlaikus saglabājot konfidencialitāti.
Grozījums Nr. 148
Direktīvas priekšlikums
16. pants – 2. punkts – g apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(g) attiecīgā gadījumā izvērtējums par to, cik efektīva ir to sadarbība ar ADR struktūru tīkliem, kas veicina pārrobežu strīdu izšķiršanu; | svītrots |
Pamatojums
ADR struktūru pienākumiem sniegt ziņojumus kompetentajām iestādēm jābūt praktiski izpildāmiem, ērti veicamiem un nesaistītiem ar nevajadzīgu administratīvo slogu.
Grozījums Nr. 149
Direktīvas priekšlikums
16. pants – 2. punkts – h apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(h) attiecīgās struktūras pašvērtējums attiecībā uz tās piedāvātās ADR procedūras efektivitāti un iespējamiem veidiem, kā uzlabot tās rezultātus. | svītrots |
Pamatojums
ADR struktūru pienākumiem sniegt ziņojumus kompetentajām iestādēm jābūt praktiski izpildāmiem, ērti veicamiem un nesaistītiem ar nevajadzīgu administratīvo slogu.
Grozījums Nr. 150
Direktīvas priekšlikums
17. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Kompetentās iestādes, pamatojoties uz informāciju, ko tās saņēmušas saskaņā ar 16. panta 1. punktu, izvērtēs, vai tām paziņotās ADR struktūras ir kvalificējamas kā ADR iestādes, uz kurām attiecas šī direktīva, un vai tās atbilst II nodaļā izklāstītajām prasībām. | 1. Kompetentās iestādes, pamatojoties uz objektīvu, neatkarīgu novērtējumu un informāciju, ko tās saņēmušas saskaņā ar 16. panta 1. punktu, izvērtēs, vai tām paziņotās ADR struktūras ir kvalificējamas kā ADR struktūras, uz kurām attiecas šī direktīva, un vai tās atbilst II nodaļā izklāstītajiem kvalitātes kritērijiem. |
Grozījums Nr. 151
Direktīvas priekšlikums
17. pants – 2. punkts – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Kompetentās iestādes, pamatojoties uz 1. punktā minēto izvērtējumu, izveidos sarakstu, kurā apkopotas ADR struktūras, kas atbilst 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem. | 2. Katra kompetentā iestāde, pamatojoties uz 1. punktā minēto izvērtējumu, izveido sarakstu, kurā apkopotas ADR struktūras, par kurām tai sniegta informācija un kuras atbilst 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem. Kompetentā iestāde neatsakās iekļaut sarakstā ADR struktūru, ja tā atbilst šajā direktīvā izklāstītajām prasībām. |
Pamatojums
Jāprecizē, ka iestādes nevar pēc saviem ieskatiem atteikt iekļaušanu sarakstā, ja novērtējums liecina, ka ADR struktūra ievēro II nodaļas noteikumus.
Grozījums Nr. 152
Direktīvas priekšlikums
17. pants – 2. punkts – 2. daļa – d apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(d) elementi, kas nepieciešami, lai noteiktu to [ADR struktūru] kompetenci; | svītrots |
Grozījums Nr. 153
Direktīvas priekšlikums
17. pants – 2. punkts – 2. daļa – da apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (da) katras ADR struktūras aptvertās nozares un strīdu kategorijas; |
Grozījums Nr. 154
Direktīvas priekšlikums
17. pants – 2. punkts – 2. daļa – e apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(e) nepieciešamība pēc strīdā iesaistīto pušu vai to pārstāvju, ja tādi ir izraudzīti, fiziskas klātbūtnes un | (e) nepieciešamība pēc strīdā iesaistīto pušu vai to pārstāvju, ja tādi ir izraudzīti, fiziskas klātbūtnes, tostarp ADR struktūras paziņojums par to, vai ADR procedūra tiek veikta vai to var veikt kā mutisko vai rakstisko procedūru; |
Grozījums Nr. 155
Direktīvas priekšlikums
17. pants – 2. punkts – 3. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Kompetentās iestādes minēto sarakstu nosūta Komisijai. Ja kompetentajai iestādei saskaņā ar 16. panta 1. punkta otro daļu tiek paziņotas izmaiņas, minētais saraksts uzreiz tiek atjaunināts un attiecīgā informācija paziņota Komisijai. | Kompetentās iestādes minēto sarakstu nosūta Komisijai. Saskaņā ar 16. panta 1. punkta otro daļu, ja kompetentajai iestādei tiek paziņotas kādas izmaiņas, minētais saraksts uzreiz tiek atjaunināts un attiecīgā informācija paziņota Komisijai. Ja ADR struktūra vairs neatbilst šajā direktīvā izklāstītajām prasībām, kompetentā iestāde to no saraksta svītro. |
Pamatojums
Ir jānodrošina, lai dalībvalstis reģistrētu un regulāri atjauninātu informāciju par visām izmaiņām, kas saistītas ar ADR struktūrām.
Grozījums Nr. 156
Direktīvas priekšlikums
17. pants – 2.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.a Ja dalībvalsts ir norīkojusi vairākas kompetentās iestādes, sarakstu un 2. punktā norādītos atjauninājumus Komisijai paziņo vienotais kontaktpunkts. Šis saraksts un atjauninājumi attiecas uz visām ADR struktūrām, kas izveidotas šīs dalībvalsts teritorijā. |
Pamatojums
Ja dalībvalsts ir norīkojusi vairāk nekā vienu kompetento iestādi, vienotajam kontaktpunktam ir jāiesniedz Komisijai saraksts un ar to saistītā attiecīgā atjauninātā informācija, lai novērstu administratīvo slogu un birokrātiju.
Grozījums Nr. 157
Direktīvas priekšlikums
17. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Komisija izveido sarakstu, kurā iekļautas ADR iestādes, kas tai paziņotas saskaņā ar 2. punktu, un atjaunina minēto sarakstu, kad tai saskaņā ar 2. punkta trešās daļas otro teikumu tiek paziņotas izmaiņas. Komisija publicē minēto sarakstu un tā atjauninājumus un pārsūta to kompetentajām iestādēm un dalībvalstīm. | 3. Komisija izveido sarakstu, kurā iekļautas paziņotās ADR struktūras, kas tai paziņotas saskaņā ar 2. punktu, un atjaunina minēto sarakstu, kad tai saskaņā ar 2. punkta trešās daļas otro teikumu tiek paziņotas izmaiņas. Komisija publicē minēto sarakstu un tā atjauninājumus un pārsūta to kompetentajām iestādēm un dalībvalstīm, patērētāju un tirdzniecības organizācijām, kā arī Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības centru tīklam. |
Grozījums Nr. 158
Direktīvas priekšlikums
17. pants – 3.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 3.a Paziņotajām ADR struktūrām, kuras ir publicētas Komisijas sarakstā, tiek piešķirts viegli atpazīstams Eiropas kvalitātes marķējums, kas patērētājiem ir garantija, ka attiecīgā ADR struktūra atbilst šajā direktīvā izklāstītajiem kvalitātes kritērijiem. Gadījumā, ja kāda ADR struktūra tiek svītrota no Komisijas saraksta, Eiropas kvalitātes marķējums tai vairs netiek piemērots. |
Pamatojums
Lai novērstu jebkādas šaubas un palielinātu patērētāju uzticību sistēmai, ir jāizveido viegli atpazīstams Eiropas kvalitātes marķējums, kas nodrošinās, ka ADR struktūras atbilst šajā direktīvā izklāstītajiem kvalitātes standartiem. Šis kvalitātes marķējums ir nekavējoties jānoņem, ja konkrētā struktūra vairs nav Komisijas sarakstā.
Grozījums Nr. 159
Direktīvas priekšlikums
17. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Kompetentās iestādes publicē 3. punktā minēto konsolidēto ADR struktūru sarakstu savā tīmekļa vietnē un citos resursos, ko tā atzīst par piemērotiem. | 4. Kompetentās iestādes publicē 3. punktā minēto konsolidēto ADR struktūru sarakstu savā tīmekļa vietnē un attiecīgā gadījumā, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju. |
Grozījums Nr. 160
Direktīvas priekšlikums
17. pants – 5. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
5. Reizi divos gados kompetentās iestādes publicē ziņojumu par ADR iestāžu attīstību un darbību. Šajā ziņojumā jo īpaši: | 5. Līdz 2015. gada 31. decembrim un pēc tam reizi trijos gados kompetentās iestādes publicē ziņojumu par ADR iestāžu attīstību un darbību un nosūta to Komisijai. Šajā ziņojumā jo īpaši: |
Pamatojums
Lai veidotos laba sadarbība starp Komisiju un valsts kompetentajām iestādēm, ir vēlams, lai minētās iestādes sniegtu ziņojumus Komisijai, kas centralizēti apkopotu šo informāciju, tādējādi atvieglojot Komisijai informācijas vākšanu.
Grozījums Nr. 161
Direktīvas priekšlikums
17. pants – 5. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(a) attiecīgā gadījumā konstatē jomas, kurās strīdu risināšanā pagaidām netiek piemērotas ADR procedūras, uz ko attiecas šī direktīva; | (a) attiecīgā gadījumā konstatē jomas un nozares, kurās strīdu risināšanā pagaidām netiek piemērotas ADR procedūras, uz ko attiecas šī direktīva; |
Grozījums Nr. 162
Direktīvas priekšlikums
17. pants – 5. punkts – d apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(d) attiecīgā gadījumā piedāvā ieteikumus, kā uzlabot ADR iestāžu darbību. | (d) attiecīgā gadījumā piedāvā ieteikumus, kā uzlabot ADR iestāžu darbības efektivitāti un produktivitāti. |
Grozījums Nr. 163
Direktīvas priekšlikums
17. pants – 5.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 5.a Ja dalībvalsts ir izraudzījusies vairāk par vienu kompetento iestādi, ziņojumu publicē vienotais kontaktpunkts. Ziņojumā iekļauj visas ADR struktūras, kas ir izveidotas šajā dalībvalstī. |
Grozījums Nr. 164
Direktīvas priekšlikums
18. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šīs direktīvas 10. pantu un 16. panta 1. un 2. punktu, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo noteikumu izpildi. Noteiktajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un tādām, kas attur no noteikumu pārkāpšanas. | Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šīs direktīvas 10. pantu un 16. panta 1. un 2. punktu, ja ir veikta obligātā sākotnējā brīdināšana, kas nav ņemta vērā, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo noteikumu izpildi. Noteiktajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un tādām, kas attur no noteikumu pārkāpšanas. |
Grozījums Nr. 165
Direktīvas priekšlikums
22. pants – 1. punkts – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas nepieciešami, lai vēlākais līdz [Office of Publications insert date: 18 months after entry into force] izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis uzreiz nosūta Komisijai minēto aktu tekstus, kā arī minēto aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu. | 1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti vai pašpārvaldes pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību šai Direktīvai, ne vēlāk kā līdz [Publikāciju birojs ieraksta datumu: 18 mēnešus pēc stāšanās spēkā]. Dalībvalstis uzreiz nosūta Komisijai minēto aktu tekstus, kā arī minēto aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu. |
Pamatojums
Dažās dalībvalstīs, piemēram, Nīderlandē, ADR institūcija ir labi iedibināta, lai gan likumdošanas nav. Šajās dalībvalstīs uzņēmumiem ir plaša telpa ADR ieviešanai pašnoteikšanās ceļā. Daudzi uzņēmumi uzskata ADR par labu veidu, kā nodrošināt patērētājiem papildu mehānismu strīdu izšķiršanai. Tas ir iespējams arī uz tādiem pamatiem, kad arī valdība (finansiāli) piedalās šādos sadarbības mehānismos. Uzskatu par piemērotu konkrēti noteikt 22. pantā, ka ADR direktīvu var ieviest pašnoteikšanās ceļā.
Grozījums Nr. 166
Direktīvas priekšlikums
23. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Vēlākais līdz [Office of Publications insert date: five years after the entry into force] un pēc tam vismaz reizi trijos gados Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par šīs direktīvas piemērošanu. Minētajā paziņojumā izvērtē ADR struktūru attīstību un izmantošanu, kā arī šīs direktīvas ietekmi uz patērētājiem un tirgotājiem. Ziņojumam attiecīgā gadījumā pievieno priekšlikumus par šīs direktīvas grozīšanu. | Vēlākais līdz [Publikāciju birojs ieraksta datumu: četrus gadus pēc stāšanās spēkā] un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu. Šajā ziņojumā izvērtē ADR struktūru attīstību un izmantošanu, kā arī šīs direktīvas ietekmi uz patērētājiem un tirgotājiem. Ziņojumam attiecīgā gadījumā pievieno priekšlikumus par šīs direktīvas grozīšanu. |
PASKAIDROJUMS
Ievads
Komisijas priekšlikums direktīvai par patērētāju alternatīvu strīdu izšķiršanu (ADR) ir paredzēts, lai nodrošinātu vienkāršu, lietderīgu un lētu veidu, kā izšķirt strīdus par preču pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu Eiropas Savienībā. Pēc direktīvas īstenošanas patērētājiem, kuri ir ES pastāvīgie iedzīvotāji un kuriem būs radušās problēmas ar preču vai pakalpojumu (gan iekšzemes, gan pārrobežu) iegādi no tirgotāja, kas ir reģistrēts ES dalībvalstī, būs pieejama kvalitatīva ADR struktūra.
Vispārīga informācija
Neraugoties uz patērētāju tiesību aizsardzības uzlabošanos pēc vienotā tirgus darbības sākuma, joprojām pastāv trūkumi, kas apgrūtina dzīvi iedzīvotājiem, un jo īpaši patērētājiem un MVU. Saskaņā ar Parlamenta 2011. gada 25. oktobra rezolūciju par strīdu alternatīvu izšķiršanu civillietās, komerclietās un ģimenes lietās[2] un Parlamenta 2010. gada 20. maija rezolūciju par vienotā tirgus nodrošināšanu patērētājiem un pilsoņiem[3], kā arī Vienotā tirgus aktu visi Eiropas iedzīvotāji ir tiesīgi pārvietoties un īstenot savas tiesības, tostarp iegādāties preces vai pakalpojumus no tirgotājiem, kas ir reģistrēti citās dalībvalstīs visā vienotajā tirgū.
Gan Līgumā par Eiropas Savienības darbību, gan arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ir noteikts, ka ES nodrošina augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni. Turklāt saskaņā ar LESD iekšējais tirgus ir telpa bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta preču un pakalpojumu brīva aprite.
Komisija pirms 14 gadiem izstrādāja pirmo ieteikumu par patērētāju ADR shēmām. Tomēr valsts līmenī pieņemtie pasākumi ir izrādījušies nepietiekami, jo daudziem iedzīvotājiem joprojām nav pieejama efektīva ADR shēma vajadzīgajā nozarē vai reģionā. Tādēļ Eiropas līmenī ir vajadzīga rīcība, lai nodrošinātu saskaņošanas obligāto minimumu un panāktu vienādu augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību visā Savienībā.
ADR un iekšējais tirgus
Pašlaik vienkāršu, lētu un lietderīgu strīdu izšķiršanas līdzekļu trūkums daudziem iedzīvotājiem rada šķēršļus vienotajā tirgū. Šo problēmu rezultātā patērētāji zaudē aptuveni 0,4 % no Eiropas IKP, taču 2010. gadā tikai 5 % patērētāju iesniedza savu lietu ADR struktūrā, un no uzņēmumiem tikai 9 % ir jebkad izmantojuši ADR. Patērētāji veiks pārrobežu pirkumus tikai tad, ja viņi būs pārliecināti, ka iegādāto preču vai pakalpojumu problēmu gadījumā ir iespējams aizsargāt savas tiesības. Tāpat rodas pārrobežu uzņēmējdarbības šķēršļi arī tirgotājiem, jo īpaši MVU, jo tie nevēlas iesaistīties strīdos, kuros ir jāpielieto citu dalībvalstu tiesību sistēmas. Tādēļ šajā direktīvā ir ļoti svarīgi iekļaut ne tikai pārrobežu, bet arī iekšzemes strīdus.
Turklāt, elektroniska tirdzniecība ES ir kļuvusi par svarīgu ekonomiskās aktivitātes stūrakmeni, bet daudzi patērētāji un tirgotāji vēl arvien neuzdrošinās pirkt un pārdot preces tiešsaistē, jo baidās, ka viņiem strīda gadījumā nebūs pieejama tiesiskā aizsardzība. Pietiekami integrēts alternatīvas un tiešsaistes strīdu izšķiršanas mehānisms nodrošinās iedzīvotājiem nepieciešamo pārliecību, lai pilnībā izmantotu elektroniskās komercijas ieguvumus. To papildinošā patērētāju strīdu izšķiršanas tiešsaistē (ODR) platforma ir instruments, kuram patērētājiem un tirgotājiem būtu jāpiedāvā vienots piekļuves punkts tiešsaistes strīdu ārpustiesas izšķiršanai, ko papildinātu kvalitatīvu ADR struktūru pieejamība visā Savienībā.
Turklāt šajā jomā vēl vairāk ir nepieciešama tiesību aktu pieņemšana, jo vienotā tirgus atdzīvināšanai ir būtiski stiprināt patērētāju tiesības un nodrošināt viņiem lielākas iespējas, tādā veidā veicinot izaugsmi un darba vietu radīšanu. ADR īstenošana patērētājiem saskan arī ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem un ir daļa no holistiskās pieejas vienotā tirgus darbības izvēršanai.
Mērķi
Būtībā direktīvas mērķis ir novērst trīs nozīmīgākos atlikušos šķēršļus, kas neļauj sasniegt labi funkcionējošas alternatīvas strīdu izšķiršanas struktūras pieejamību patērētājiem un tirgotājiem. Pirmkārt, ADR aptvērums joprojām nav pilnīgs gan nozaru, gan ģeogrāfiskajā ziņā. Otrkārt, daudziem patērētājiem un tirgotājiem par alternatīvas strīdu izšķiršanas mehānismu izmantošanas ieguvumiem vienkārši nav informācijas vai tā ir nepilnīga. Visbeidzot, pat ja pastāv ADR sistēmas, to kvalitātes līmenis ir ļoti atšķirīgs un bieži neatbilst Komisijas ieteikumos izklāstītajiem kvalitātes principiem.
Ziņojuma priekšlikums
Referents atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu kā spēcīgu sākotnēju pamatu, lai sasniegtu pilnīgu ADR aptvērumu iedzīvotājiem. Tomēr referents vēlas precizēt vairākus priekšlikuma pasākumus (skatīt tālāk), lai panāktu līdzsvarotu sistēmu, kas ievērojami aizsargātu ADR struktūru neatkarību un kvalitāti, vienlaikus nodrošinot to darbības praktiskumu, efektivitāti un pārredzamību.
Darbības joma
Direktīvas 1. un 2. pantā izklāstīta tās darbības joma un temats. Ziņojuma projektā tiek mēģināts panākt pilnīgu aptvērumu patērētāju strīdiem, kā arī nodrošināt tiesiskās aizsardzības mehānisma augstu kvalitāti, pārredzamību, efektivitāti un taisnīgumu. Gan pastāvošie, gan no jauna izveidotie strīdu izšķiršanas mehānismi, kuri atbilst šajā direktīvā izklāstīto kvalitātes standartu minimumam, tiks saukti par ADR struktūrām un tiem piešķirs Eiropas kvalitātes marķējumu, kas palielinās patērētāju uzticēšanos un ticību. Netiek iekļauta iespēja tirgotājiem uzsākt strīdu ar patērētāju, jo tirgotājiem jau ir pietiekami līdzekļi, lai atrisinātu šādus pieprasījumus, neiekļaujot tos ADR darbības jomā.
Pieejamība
Direktīvas 5. pants galvenokārt ir veltīts ADR pieejamības nodrošināšanai. ADR vajadzētu būt pieejamiem visiem patērētājiem, kas ir pastāvīgie ES iedzīvotāji. Tādēļ ziņojuma projektā ir ierosināts, ka patērētājiem ir jānodrošina informācijas pieejamība un iespēja iesniegt sūdzību gan tiešsaistē, gan ārpus tās. Turklāt referents ir pievienojis klauzulu, kas neļauj sūdzību noraidīt, pamatojoties uz to, ka tā ir virspusēja, sīkumaina, vai ir izskatīta citā ADR struktūrā, ja vien visām pusēm netiek sniegts saprātīgs pamatojums.
Neatkarība
ADR uzticamībai ir svarīga nozīme. Papildus prasībai ADR vadītājiem būt objektīviem referents ierosina ieviest prasību šiem vadītājiem būt neatkarīgiem no visām strīda pusēm, kas nodrošinās strīdu izšķiršanas objektivitāti un taisnīgumu abām pusēm. Projektā tiek ierosināts arī jauns pants par neatkarību, ar kuru izveido stingrus iestāžu aizsardzības pasākumus, kas nodrošina, ka patērētāju un profesionālās asociācijas tiek līdzvērtīgi iesaistītas ADR struktūru pārvaldīšanā. Lai pastiprinātu to ADR struktūru neatkarību, kurā personu, kas ir atbildīga par procedūru, nodarbina profesionālā asociācija, ziņojuma projektā tiek ierosināts, lai šo personu izvirzītu koleģiālā iestāde, viņai būtu noteikts pilnvaru laiks un lai šī persona nebūtu atkarīga no tirgotāju vai tirgotāju pārstāvju norādījumiem.
Pārredzamība
Direktīvas 7. pantā noteikts pārredzamības prasību minimums, kuru ir jāizpilda ADR struktūrām. Augsts ADR struktūru pārredzamības līmenis palielinās to uzticamību patērētāju un uzņēmumu vidū un nodrošinās arī datus, kas palīdzēs pastāvīgi uzlabot šo struktūru darbību. Tam jābūt saistītam arī ar parauglēmumu publicēšanu, kas veicinātu paraugprakses apmaiņas un tirgotāju standartu paaugstināšanu.
Efektivitāte
ADR ir jābūt vienkāršām, ātrām, finansiāli pieejamām un tās nedrīkst būt saistītas ar pārmērīgu birokrātiju. Citiem vārdiem sakot, šīm struktūrām ir jāpiedāvā acīmredzami ieguvumi salīdzinājumā ar parastajām strīdu izšķiršanas struktūrām, piemēram, tiesām, jo citādi patērētāji tās neizmantos. Tādēļ referents ierosina, lai ADR struktūras, kuras darbojas labi, parastos gadījumos atrisinātu strīdus 90 dienu laikā no brīža, kad tās oficiāli ir uzsākušas procedūru. Šo laika ierobežojumu var pārsniegt tikai saskaņā ar to personu lēmumu, kuras ir atbildīgas par ADR procedūru, ja šāds pagarinājums ir nepieciešams kvalitatīvai strīda izšķiršanai īpaši sarežģīta vai tehniska strīda gadījumā.
Brīvība un likumība
Ir būtiski aizsargāt iedzīvotāju juridiskās tiesības, jo īpaši, ja ADR struktūras piemēro saistošus risinājumus. Dalībvalstīm pēc saviem ieskatiem ir jābūt iespējām ļaut ADR izdot lēmumus, kuri ir saistoši visām vai vienai no strīda pusēm. Tomēr referents ir ierosinājis iekļaut papildu pantu, lai aizsargātu abu pušu tiesības saņemt informāciju par saistošu lēmumu un izvēlēties vai piekrist šādam lēmumam. Turklāt uz patērētājiem nevar attiekties saistošs lēmums, ja par to tika pieņemts lēmums pirms strīda rašanās un ja tas atņem patērētājam tiesības iesniegt prasību tiesā. Šis papildu pants stiprinātu arī iedzīvotāju tiesības ADR procedūrās, kuru mērķis ir atrisināt strīdus ar lēmumu pieņemšanu, nodrošinot, ka patērētājiem netiek atņemta tās dalībvalsts tiesību obligāto noteikumu aizsardzība, kurā ir reģistrēta ADR.
Informētība
Visbeidzot pašreizējās strīdu izšķiršanas sistēmas viens no ievērojamākiem trūkumiem ir tas, ka tikai nedaudzi iedzīvotāji ir informēti par šādām procedūrām un to sniegtajiem ieguvumiem. Direktīvas 10. pantā ir paredzēts šo situāciju labot, nosakot prasību tirgotājiem informēt patērētājus savā tīmekļa vietnē ievietotajos līgumu noteikumos un nosacījumos vai citos atbilstīgos dokumentos par savu attiecīgo ADR. Referents uzskata, ka precīzas un skaidras informācijas sniegšana patērētājiem par ADR pieejamības nosacījumiem ir ārkārtīgi svarīga, lai nodrošinātu šīs iniciatīvas panākumus. Tādēļ ziņojuma projektā ir iekļauts aicinājums tirgotājiem sniegt šādu informāciju plašā dokumentu klāstā, taču netiek ieviestas prasības, kas radītu pārlieku slogu, jo īpaši mikrouzņēmumiem un MVU.
Secinājums
Ziņojuma projektā ir īstenota trīs virzienu pieeja. Pirmkārt, pašreizējais nepilnīgais ADR aptvērums ir novērsts, nodrošinot stabilu sistēmu patērētāju ADR struktūru attīstībai, kuras panāks pilnīgu aptvērumu. Otrkārt, tiek apskatīts daudzu patērētāju un tirgotāju informētības trūkums par ADR procedūrām, paredzot prasību tirgotājiem sniegt savās tīmekļa vietnēs un dokumentos atbilstīgu informāciju. Visbeidzot, kvalitātes kritēriju saskaņošana nozīmēs to, ka patērētājiem iepērkoties visā Savienības teritorijā būs pieejama ļoti kvalitatīva, objektīva, neatkarīga, taisnīga un pārredzama ADR procedūra.
JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU
Malcolm Harbour
Priekšsēdētājs
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
BRISELĒ
Temats: atzinums par priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par alternatīvu strīdu izšķiršanu un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvā 2009/22/EK (Direktīva par patērētāju ADR) ( COM(2011)0793 – C7 - 0454/2011 – 2011/0373(COD) ) juridisko pamatu
Godātais priekšsēdētāj!
Juridiskajai komitejai nosūtītajā 2012. gada 16. jūlija vēstulē Jūs saskaņā ar Reglamenta 37. pantu prasījāt sniegt atzinumu par to, vai priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par alternatīvu strīdu izšķiršanu juridiskā pamata, kuru veido LESD 114. pants, papildināšana ar LESD 169. pantu ir pamatota.
Priekšlikumu direktīvai par alternatīvu strīdu izšķiršanu ( COM(2011)0793 ) Komisija sagatavoja, pamatojoties uz LESD 114. pantu, un tas attiecīgi tika iesniegts Parlamentā saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja (IMCO) pieņēma savu atzinumu 2012. gada 10. jūlijā. Juridiskā komiteja, kas atbilstīgi 50. pantam ir iesaistīta kopā ar IMCO, pieņēma savu atzinumu 2012. gada 19. jūnijā.
Parlamenta Juridiskais dienests 2012. gada 13. septembra komentārā norādīja, ka atbilstīgs ierosinātās direktīvas juridiskais pamats ar IMCO veiktajiem grozījumiem ir tikai LESD 114. pants.
Pamatojums
Priekšlikuma galvenie elementi ir: dalībvalstīm ir jānodrošina, lai alternatīvas strīdu izšķiršanas (ADR) procedūras tiktu nodrošinātas visiem iekšzemes un pārrobežu strīdiem (2. pants), uz kuriem attiecas priekšlikums (5. pants). Turklāt ierosinātā direktīva paredz vispārējus principus, kas ir jāievēro visām alternatīvu strīdu izšķiršanas struktūrām (ADR struktūrām), piemēram, atbilstoša kvalifikācija, objektivitāte, pārredzamība, efektivitāte un godīgums (6.–9. pants). Atbilstību šiem principiem pārraudzīs valsts iestādes (15.–17. pants). Visbeidzot, tirgotājiem ir jāsniedz patērētājiem atbilstīga un pilnīga informācija par atbilstošajām pieejamām ADR struktūrām (10. pants).
2. IMCO pieņemtais ziņojums
IMCO pieņemtajā ziņojumā salīdzinājumā ar Komisijas priekšlikumu ir konstatējamas vairākas atšķirības. Svarīgākās jaunās iezīmes ir šādas:
– ir sniegts jauns mērķa formulējums: „sekmēt iekšējā tirgus darbību un sasniegt augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni” vietā attiecīgajā tekstā ir „sasniedzot augstu patērētāju aizsardzības līmeni, sniegt ieguldījumu pienācīgas iekšējā tirgus darbības nodrošināšanā” (grozījums Nr. 52). Vienlaikus ir pieņemts grozījums apsvērumā par subsidiaritāti (grozījums Nr. 51);
– ir noteikta jauna darbības joma attiecībā uz ADR struktūrām, kuras nodarbina vai algo tirgotājs: ja COM priekšlikumā šīs struktūras ir izslēgtas no darbības jomas, IMCO tekstā to iekļaušana ir atstāta dalībvalstu ziņā, ar nosacījumu, ka tiek nodrošinātas vairākas neatkarības un pārredzamības garantijas (grozījums Nr. 55);
– no darbības jomas ir izslēgt strīdi starp tirgotājiem un tirgotāja ierosinātas pret patērētāju vērstas procedūras (grozījumi Nr. 57, 58);
– ir norādīts, ka direktīva paredz minimālu saskaņošanas standartu (grozījums Nr. 61);
– ir iekļauti vairāki noteikumi, kas precizē piekļuvi ADR, piemēram, iespējas dalībvalstīm atļaut ADR struktūrām zināmos gadījumos atteikties risināt strīdus un vajadzības gadījumā to atrunāt valsts tiesību aktos (grozījums Nr. 81) vai iespēju dalībvalstīm iekļaut minimālās robežvērtības (grozījums Nr. 82);
– tekstā ir iekļauts noteikums par ADR procedūru izmantošanas veicināšanu (grozījums Nr. 83);
– ir precizēts COM priekšlikumā jau iekļautais objektivitātes princips, norādot, ka tas ietver neatkarību, tajā pašā laikā ir iekļauti vairāki kritēriji nolūkā nepieļaut interešu konfliktus (grozījums Nr. 84);
– ir veikti vairāki grozījumi noteikumos par pārredzamību (7. pants, grozījumi Nr. 85–99), efektivitāti (8. pants, grozījumi Nr. 100–105) un taisnīgumu (9. pants, grozījumi Nr. 106–120);
– ir iekļauti noteikumi par brīvību (grozījums Nr. 121), likumību (grozījums Nr. 122) un ADR procedūru ietekmi uz noilgumu un noilguma termiņiem (grozījums Nr. 123).
3. Apspriežamie juridiskie pamati
a. Priekšlikuma juridiskais pamats
Komisijas priekšlikuma pamatā ir LESD 114. pants šādā redakcijā:
„114. pants
1. Ja vien Līgumi neparedz ko citu, turpmāk norādītos noteikumus piemēro, lai sasniegtu 26. pantā noteiktos mērķus. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju paredz pasākumus, lai tuvinātu dalībvalstu normatīvos vai administratīvos aktus, kuri attiecas uz iekšējā tirgus izveidi un darbību.
2. [...]
3. Šā panta 1. punktā paredzētajos priekšlikumos, kas attiecas uz veselības aizsardzību, drošību, vides aizsardzību un patērētāju tiesību aizsardzību, Komisija par galveno uzskata augstu aizsardzības līmeni, īpašu uzmanību pievēršot visiem atklājumiem, kas pamatojas uz zinātnes faktiem. Saskaņā ar attiecīgām pilnvarām arī Eiropas Parlaments un Padome tiecas sasniegt šo mērķi.”
LESD 114. pantā minētais LESD 26. pants:
„1. Savienība paredz pasākumus, lai izveidotu iekšējo tirgu vai nodrošinātu tā darbību saskaņā ar attiecīgajiem Līgumu noteikumiem.
2. Iekšējais tirgus aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā saskaņā ar Līgumiem ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite.”
b. Ierosinātās juridiskā pamata izmaiņas
IMCO ir pieprasījusi Juridiskās komitejas atzinumu par jautājumu, vai LESD 114. panta papildināšana ar LESD 169. pantu ir pamatota, ņemot vērā faktu, ka IMCO tika pieņemts grozījums par juridiskā pamata papildināšanu ar LESD 169. pantu (grozījums Nr. 1). IMCO atsaucas uz vēl vienu grozījumu (grozījums Nr. 2), kas paredz papildināt Komisijas ierosināto pirmā apsvēruma tekstu „LESD 169. panta 1. punktā un LESD 169. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts, ka Savienībai jāveicina augsta patērētāju aizsardzības līmeņa sasniegšana veicot 114. pantā noteiktos pasākumus,” ar frāzi „cita starpā”, tādējādi pēdējā teikuma daļa tagad ir „cita starpā, 114. pantā noteiktos pasākumus”.
LESD 169. pantā ir noteikts:
„1. Lai atbalstītu patērētāju intereses un nodrošinātu augstu līmeni patērētāju tiesību aizsardzībā, Savienība veicina patērētāju veselības, drošības un ekonomisko interešu aizsardzību, kā arī atbalsta viņu tiesības gūt informāciju, izglītību un apvienoties, lai aizstāvētu savas intereses.
2. Savienība sekmē 1. punktā minēto mērķu sasniegšanu, veicot:
a) pasākumus, kas atbilstīgi 114. pantam paredzēti sakarā ar iekšējā tirgus izveidi;
b) pasākumus, kas atbalsta un papildina dalībvalstu politiku un nodrošina tās pārraudzību.
3. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju paredz 2. punkta b) apakšpunktā minētos pasākumus.
4. Pasākumi, ko paredz saskaņā ar 3. punktu, neliedz dalībvalstīm atstāt spēkā vai ieviest stingrākus aizsargpasākumus. Šiem pasākumiem ir jābūt saderīgiem ar Līgumiem. Šos pasākumus dara zināmus Komisijai.”
III. Analīze
Atsevišķi principi attiecībā uz juridiskā pamata izvēli izriet no Tiesas judikatūras. Pirmkārt, ņemot vērā juridiskā pamata sekas gan no materiāltiesiskās kompetences, gan procesuālā viedokļa, pareizai juridiskā pamata izvēlei ir izšķiroša nozīme[4]. Otrkārt, saskaņā ar LES 13. panta 2. punktu katra iestāde darbojas saskaņā ar Līgumā noteiktajām pilnvarām[5]. Treškārt, saskaņā ar Tiesas judikatūru, „izvēloties Kopienas pasākuma juridisko pamatu, jābalstās uz objektīviem faktoriem, ko var pārbaudīt tiesā, un pie tādiem faktoriem cita starpā pieder arī pasākuma mērķis un saturs”[6]. Visbeidzot, attiecībā uz vairākiem juridiskajiem pamatiem, — ja Savienības tiesību akta analīze parāda, ka tam ir divi mērķi vai ka tam ir divas daļas, un ja vienu no tām var atzīt par galveno vai dominējošo, bet otrai ir tikai palīgraksturs, tad tiesību akts ir jābalsta tikai uz vienu juridisko pamatu, proti, uz to, ar ko saistīts galvenais vai dominējošais mērķis vai daļa[7]. Bet ja tiesību aktam vienlaikus ir vairāki mērķi vai aspekti, kas savstarpēji ir nesaraujami saistīti un vienlīdz svarīgi, tad šādam tiesību aktam jābalstās uz vairākiem attiecīgajiem Līguma noteikumiem[8].
1. LESD 114. pants
LESD 114. pantā ir noteikts juridiskais pamats dalībvalstu normatīvajos vai administratīvajos aktos, kuri attiecas uz iekšējā tirgus izveidi un darbību, paredzēto noteikumu tuvināšanu. Lēmumā, ar kuru Eiropas Kopienu Tiesa atcēla tabakas izstrādājumu reklāmas direktīvu[9], ir norādīs, ka toreizējais EKL 100.a pants (tagadējais LESD 114. pants) „nepiešķir Kopienu likumdevējam vispārējas pilnvaras regulēt iekšējo tirgu”[10]. Turpmāk tekstā ir norādīts, ka „uz Līguma 100.a panta pamata pieņemtā pasākuma mērķim patiešām jābūt iekšējā tirgus izveides un darbības apstākļu uzlabošanai[11]”.
Komisija ierosināto ADR direktīvu uzskata par nepārprotamu iekšējā tirgus iniciatīvu: tā gatavojās ierosināt ar ADR saistītus pasākumus kā „stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvu”[12] „Digitālās programmas Eiropai”[13] un „Akta par vienoto tirgu”[14] kontekstā. Ierosinātās direktīvas preambulas 1. un 2. apsvērumā ir noteikts mērķis uzlabot iekšējā tirgus darbību. 2. apsvērumā ir skaidrots, ka, „lai patērētāji uzticētos iekšējam tirgum un gūtu labumu no tā, ir svarīgi viņiem nodrošināt pieeju vienkāršiem un lētiem paņēmieniem tādu strīdu izšķiršanai, kas izcēlušies saistībā ar preču pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu”. 6. apsvērumā šī doma ir paskaidrota plašāk, norādot, ka „labi funkcionējoša alternatīva strīdu izšķiršanas attīstība Eiropas Savienībā ir vajadzīga, lai vairotu patērētāju uzticību iekšējam tirgum, tostarp e-komercijas jomā”. 1. pantā, definējot ierosinātās direktīvas mērķi, ir atkārtots, ka mērķis ir „sekmēt iekšējā tirgus darbību”.
Komisija skaidro, ka attiecībā uz šā mērķa sasniegšanu tā ir konstatējusi šādas problēmas: nepilnības ADR aptvērumā; patērētāju un uzņēmumu nepietiekama informētība; ADR nevienmērīga kvalitāte[15]. Ierosinātā pasākuma mērķis ir novērst šīs problēmas, nodrošinot patērētājiem iespēju visu iekšzemes un pārrobežu strīdu risināšanā izmantot ADR sistēmas, sniedzot viņiem informāciju par kompetento ADR sistēmu, kā arī garantējot ADR struktūru atbilstību vispārējiem kvalitātes principiem.
Ir pausti apgalvojumi, ka LESD 114. pants neattiecas uz pasākumiem, kas ierosināti saistībā ar iekšzemes strīdiem. Šis arguments tika minēts, piemēram, Vācijas Bundestāga pamatotajā atzinumā[16]. Nīderlandes parlamenta Pirmā palāta savā pamatotajā atzinumā pauž bažas saistībā ar subsidiaritāti, norādot, ka „šis pasākums pārsniedz mērķa sasniegšanai nepieciešamo”[17]. Komisija savā ietekmes novērtējumā pauž, ka pārrobežu kontekstā atklāto problēmu novēršana ir maz ticama, ja vien šīs problēmas netiks risinātas arī valsts līmenī[18], un skaitliski izsaka ietaupījumus, kuri iespējami arī iekšzemes kontekstā[19]. Tā paskaidro, ka nav iespējams nodrošināt pastāvošo ar ADR saistīto nepilnību aptvērumu, nerisinot (iekšzemes) aptvēruma problēmas dalībvalstīs[20]. Tā uzsver, ka „bez labi funkcionējošas iekšzemes ADR sistēmas, kas būtu pārrobežu ADR pamatā, netiks panākta tādas efektīvas un lietderīgas ADR izveide, kura paredzēta, lai risinātu pārrobežu strīdus situācijas”[21].
Ir ticams, ka sistēmu, kura nodrošina vispārēju ADR aptvērumu un atbilstību kvalitātes kritērijiem, nav iespējams izstrādāt tikai ar pārrobežu strīdiem saistītām vajadzībām, jo īpaši tad, ja tā atbilstīgi priekšlikumam ir jāpamato uz dalībvalstīs pastāvošo ADR. Tāpēc par ierosināto pasākumu pamatu, tostarp saistībā ar iekšējiem un pārrobežu strīdiem, var noteikt LESD 114. pantu.
2. LESD 169. pants
Ir jāatbild uz jautājumu par to, vai ir vajadzīga juridiskā pamata papildināšana ar LESD 169. pantu. LESD 169. pants ir saistīts ar patērētāju aizsardzību. Ierosinātajā direktīvā atkārtoti norādīts, ka tās mērķis ir patērētāju aizsardzības nodrošināšana. Piemēram, 1. apsvērumā ir citēts LESD 169. panta 1. punkta un 2. punkta a) apakšpunkta mērķis (tie „veicina augsta patērētāju aizsardzības līmeņa sasniegšanu”). 31. apsvērumā par subsidiaritātes principu ir noteikts, ka direktīvas mērķis ir „veicināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību, nodrošinot augstu patērētāju aizsardzības līmeni”. 1. pantā, definējot mērķi, ir norādīts, ka direktīva sekmē „augsta patērētāju tiesību aizsardzības līmeņa sasniegšanu”. Tomēr ir jāatbild uz jautājumu par to, vai tas nozīmē, ka juridiskajā pamatā ir jāiekļauj LESD 169. pants.
LESD 169. panta 1. punktā ir noteikts vispārējs Savienības princips un mērķis „veicināt patērētāju veselības, drošības un ekonomisko interešu aizsardzību”. LESD 169. panta 2. punktā ir norādīti šā mērķa sasniegšanā izmantojamie līdzekļi: tie ir saskaņošanas pasākumi, kas ir pieņemti atbilstīgi LESD 114. pantam (LESD 169. panta 2. punkta a) apakšpunkts), un pasākumi, kas atbalsta un papildina dalībvalstu politiku un nodrošina tās pārraudzību. Minētie pasākumi Eiropas Parlamentam un Padomei ir jāpieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (LESD 169. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 169. panta 3. punkts).
Tādējādi LESD 169. panta 1. punktā ir definēti atbilstīgie mērķi un nav paredzēta pasākumu pieņemšana. Šie pasākumi ir minēti LESD 169. panta 2. punktā. Tomēr LESD 169. panta 2. punkta a) apakšpunktā nav piešķirtas nekādas pilnvaras, bet ir sniegta atsauce uz 114. pantu, kurā Parlamentam un Padomei ir paredzētas pilnvaras pieņemt pasākumus saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Tāpēc LESD 114. pants, nevis LESD 169. panta 2. punkta a) apakšpunkts, atbilst iespējamā juridiskā pamata kritērijiem attiecībā uz iekšējā tirgus pasākumiem patērētāju interešu atbalstam. To apstiprina LESD 114. panta 3. punkts, kurā ir noteikts, ka gadījumā, ja Komisija ierosina pasākumus, kas cita starpā attiecas uz patērētāju aizsardzību, tās pienākums ir pamatoties uz „augstu aizsardzības līmeni, īpašu uzmanību pievēršot visiem atklājumiem, kas pamatojas uz zinātnes faktiem”.
Attiecībā uz LESD 169. panta 2. punkta b) apakšpunktu saistībā ar LESD 169. panta 3. punktu šie noteikumi paredz Savienības pasākumus patērētāju aizsardzības jomā, kas veikti, lai „atbalstītu un papildinātu dalībvalstu politiku un nodrošina tās pārraudzību”. Tomēr priekšlikumā ir paredzēts Savienības mēroga aptvērums patērētāju ADR, nosakot konkrētus kvalitātes kritērijus un papildu pārraudzību. To nevar uzskatīt tikai par atbalsta sniegšanu dalībvalstu patērētāju politikai.
Galīgajā analīzē tiek pausts uzskats, ka LESD 169. panta kā juridiskā pamata elementa iekļaušana citātā ir lieka. Tā kā šis pants nav daļa no juridiskā pamata, ir pietiekami preambulas pirmajā apsvērumā sniegt atsauci uz 169. pantu, kā ierosināts IMCO pieņemtajā grozījumā Nr. 2: „LESD 169. panta 1. punktā un 169. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts, ka Savienībai jāveicina augsts patērētāju aizsardzības līmenis, cita starpā pieņemot pasākumus saskaņā ar LESD 114. pantu.”
3. Cits juridiskais pamats?
Ir jānovērtē, vai IMCO pieņemtie papildinājumi ietekmē 114. panta kā juridiskā pamata atbilstību.
Pirmkārt, IMCO ziņojumā ir paredzēti vairāki papildu kvalitātes kritēriji, kuru pamatā ir ADR principi, piemēram, brīvība un likumība. Tie papildina Komisijas ierosinātos kvalitātes kritērijus. Pasākumu mērķis vēl joprojām ir iekšējā tirgus darbības pilnveidošana, uzlabojot patērētāju aizsardzību.
Otrkārt, IMCO ziņojumā ir iekļauti noteikumi, kuri nostiprina ADR, piemēram, veicinot ADR izmantošanu (grozījums Nr. 38) vai paredzot ADR ietekmi uz noilgumu un noilguma termiņiem (grozījums Nr. 123). Šie noteikumi atbilst paralēlajiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīvā 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās[22]. Direktīvas 2008/52/EK pamatā ir EKL 61. panta c) apakšpunkts un 67. panta 5. punkts, t. i., tiesu iestāžu sadarbības civillietās agrākais juridiskais pamats. Pēc Lisabonas līguma parakstīšanas pieņemtajā juridiskajā pamatā par attiecīgo jautājumu, t. i., LESD 81. panta 2. punkta g) apakšpunktā, tagad ir sniegta skaidra atsauce uz ADR[23].
Lai būtu piemērojams LESD 81. panta 2. punkta g) apakšpunkts, ierosinātās direktīvas mērķim būtu jābūt izvērst „tiesu iestāžu sadarbību civillietās, kurās ir pārrobežu elementi” (LESD 81. panta 1. punkts). Pirmkārt, ir minēts, ka atsauces uz „pārrobežu elementiem” dēļ LESD 81. panta 2. punkta g) apakšpunkts nebūtu piemērots juridiskais pamats pasākumiem, kuri ietver iekšzemes un pārrobežu strīdus. Otrkārt, nešķiet iespējami apvienot LESD 114. pantu un LESD 81. panta 2. punktu (kas ir daļa no LESD V sadaļas par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu), ņemot vērā Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar šo sadaļu pēc LES un LESD Protokola Nr. 21 pieņemšanas, kā arī Dānijas nostāju pēc LES un LESD Protokola Nr. 22 pieņemšanas. Visbeidzot (un šis ir svarīgākais aspekts), nav iespējams konstatēt tiesu iestāžu sadarbības papildu mērķi, kuram gadījumā, ja tas būtu vienlīdz svarīgs apvienotā iekšējā tirgus / patērētāju aizsardzības mērķa kontekstā, būtu vajadzīgi divi juridiskie pamati. Tieši pretēji, jaunie elementi ir ierosināti, lai papildinātu Komisijas ierosinātos pasākumus un sniegtu ieguldījumu identiska mērķa sasniegšanā, t. i., pilnveidot iekšējā tirgus darbību, uzlabojot patērētāju aizsardzību.
Juridiskās komitejas ieteikums
Juridiskā komiteja izskatīja minēto jautājumu 2012. gada 17. septembra sanāksmē. Šajā sanāksmē tā vienprātīgi[24] nolēma Jums ieteikt, ka priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par alternatīvu strīdu izšķiršanu un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2006/2004 atbilstīgam juridiskajam pamatam būtu jābūt LESD 114. pantam.
Ar cieņu,
Klaus-Heiner Lehne
21.6.2012
JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvā 2009/22/EK (Direktīva par patērētāju ADR)
( COM(2011)0793 – C7‑0454/2011 – 2011/0373(COD) )
Atzinumu sagatavoja (*): Cristian Silviu Buşoi
(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 50. pants
ĪSS PAMATOJUMS
Pamatproblēma, ko risina ADR, ir tiesas pieejamība, kas rada sarežģījumus Eiropas iedzīvotājiem, it īpaši patērētājiem, ilgstošo un dārgo tiesu procedūru dēļ.
Eiropas Parlaments nesen nāca klajā ar atzinumu saistībā ar savu 2011. gada 25. oktobra rezolūciju par strīdu alternatīvu izšķiršanu civillietās, komerclietās un ģimenes lietās ( 2011/2117 (INI) )[25], uzskatot, ka ES līmeņa likumdošanas pasākumi veicinās ADR īstenošanu un mudinās fiziskās un juridiskās personas to izmantot, un aicinot Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu par strīdu alternatīvas risināšanas izmantošanu patērētāju jautājumos Eiropas Savienībā.
Komisijas pašlaik ierosinātās direktīvas mērķis ir novērst nepilnības saistībā ar ADR darbības jomu un nodrošināt kvalitatīvu ārpustiesas strīdu risināšanu, lai izšķirtu jebkādu līgumstrīdu starp patērētāju un uzņēmumu. Ierosinātā direktīva ietver vispārējos kritērijus, kas būs jāievēro visām ADR struktūrām, piemēram, atbilstoša kvalifikācija, objektivitāte, pārredzamība, efektivitāte un godīgums. Tajā ierosināts, ka šo principu ievērošanas nodrošināšanu uzrauga valsts iestādes. Turklāt saskaņā ar šo priekšlikumu tirgotājiem būs jāsniedz patērētājiem atbilstoša un pilnīga informācija par attiecīgajām pieejamajām ADR struktūrām.
Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu saistībā ar centieniem uzlabot iekšējā tirgus darbību un palielināt patērētāju tiesisko aizsardzību. Tomēr atzinuma sagatavotājs uzskata, ka dažās jomās Komisijas priekšlikums būtu jāuzlabo, un šajā atzinuma priekšlikumā ierosina dažus risinājumus. Tie ir turpmāk minētie.
Sarežģīts ir jautājums par to, vai ADR izmantošana jānosaka par obligātu uzņēmumiem, it īpaši nosakot par obligātu dalību ADR sistēmā vai padarot ADR procedūru iznākumu tiem saistošu. No vienas puses, pastāv uzskats, ka obligātas sistēmas palielina patērētāju uzticēšanos, jo viņi var droši paļauties uz tām gadījumā, ja rodas problēmas. No otras puses, padarot ADR par obligātu, rodas nopietns jautājums saistībā ar iesaistīto pušu pamattiesībām uz piekļuvi tiesai un tiesību efektīvu aizsardzību (Pamattiesību hartas 47. pants) un rodas pretruna, jo ADR pēc būtības ir brīvprātīga un elastīga sistēma un tāpēc arī īpaši lietderīga. Tādēļ atzinuma sagatavotājs atbalsta Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīvu 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās[26], proti, ADR izmantošana nav obligāta, bet dalībvalstīm jāīsteno ADR izmantošanu veicinoši pasākumi vai jāpiemēro sankcijas, savukārt tiesu uzdevums ir sniegt konkrētu informāciju, lai veicinātu ADR izmantošanu. Attiecībā uz ADR procedūras saistošo iznākumu tiek ierosināts informēt iesaistītās puses un lūgt to piekrišanu.
– Direktīva neattiecas uz prasībām, ko tirgotāji iesniedz pret patērētājiem, jo ADR paredzēts kā patērētāju tiesiskās aizsardzības līdzeklis ar mērķi mazināt pastāvošo līdzsvara trūkumu starp tirgotājiem un patērētājiem un vienkāršot procedūras patērētājiem, kuri vēlas saņemt tiesisko aizsardzību. Šī direktīva nepārprotami neattiecas uz tirgotāju iesniegtajām prasībām.
– Aizsardzības pasākumu ieviešanas nolūkā, lai izvairītos no neatbilstīgu lietu iesniegšanas ADR struktūrās, jāizvirza prasība panākt izlīgumu pirms strīda iesniegšanas ADR struktūrā. Dalībvalstīm jābūt arī iespējai noteikt prasījumu summas minimālo robežu, lai izvairītos no gadījumiem, kad prasījuma summa ir nesamērīgi mazāka par ADR procedūras izmaksām.
– Kopumā principiem attiecībā uz ADR procedūrām jābūt izklāstītiem plašāk un pilnīgāk, pamatojoties uz Direktīvu 2008/52/EK, Eiropas Mediatoru rīcības kodeksu un Komisijas 1998. gada 30. marta ieteikumu par principiem, kas piemērojami iestādēm, kuras atbildīgas par patērētāju strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā[27], un 2001. gada 4. aprīļa ieteikumu par principiem ārpustiesas iestādēm, kas iesaistītas saskaņotā patērētāju strīdu izšķiršanā[28]. Tādēļ tiek ierosināts direktīvā it īpaši iekļaut konkrētus noteikumus attiecībā uz tādiem principiem kā neatkarība, likumība un konfidencialitāte.
– ADR procedūrā iesaistīto fizisko personu apmācība ir svarīga arī nolūkā palielināt uzticēšanos ADR procedūrām un to iznākumam, un šādu apmācību kopīgi nodrošina Komisija un dalībvalstis.
– ADR procedūrām nebūtu jāapgrūtina pusēm piekļuve parastajam tiesas procesam, piemērojot noilgumu vai noilguma termiņus. Tāpēc šajā direktīvā līdztekus atbilstīgajiem Direktīvas 2008/52/EK (8. pants) noteikumiem jāparedz, ka ADR pārtrauc noilgumu vai noilguma termiņus.
GROZĪJUMI
Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1
Direktīvas priekšlikums
3. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(3) Alternatīva strīdu izšķiršana ir vienkāršs, ātrs un lēts veids, kā ārpus tiesas izšķirt strīdus starp patērētājiem un tirgotājiem. Tomēr alternatīva strīdu izšķiršana vēl nav pietiekami attīstīta visā Eiropas Savienībā. Lai patērētāji varētu pilnībā izmantot alternatīvas strīdu izšķiršanas iespējas, ir jānodrošina, ka tā ir pieejama visu veidu patērētāju strīdu izšķiršanai, ka ADR procedūru kvalitātes līmenis ir vienmērīgs un ka patērētāji un tirgotāji ir informēti par šīm procedūrām. Tāpat ADR struktūrām ir efektīvi jārisina pārrobežu strīdi. | (3) Alternatīva strīdu izšķiršana ir vienkāršs, ātrs un lēts veids, kā ārpus tiesas izšķirt strīdus starp patērētājiem un tirgotājiem. Tomēr alternatīva strīdu izšķiršana vēl nav pietiekami attīstīta visā Eiropas Savienībā. Turklāt ADR procedūras pašlaik nav pieejamas visās dalībvalstīs vai uzņēmējdarbības nozarēs, un to kvalitātes līmenis un standarti Eiropas Savienībā joprojām atšķiras. Lai patērētāji varētu pilnībā izmantot alternatīvas strīdu izšķiršanas iespējas, ir jānodrošina, ka tā ir pieejama visu veidu patērētāju strīdu izšķiršanai, ka ADR procedūru kvalitātes līmenis ir vienmērīgs un ka patērētāji un tirgotāji ir informēti par šīm procedūrām. Tāpat ADR struktūrām ir efektīvi jārisina pārrobežu strīdi. |
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
3.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (3a) Šķiet, ka tās dalībvalstis, kuru valsts tiesību akti pārsniedz direktīvas par starpniecību pamatprasības, ir panākušas svarīgus rezultātus, veicinot strīdu civillietās un komerclietās ārpustiesas izskatīšanu; panāktie rezultāti, īpaši Itālijā, Bulgārijā un Rumānijā, liecina, ka starpniecība var palīdzēt ārpus tiesas ērti un bez sarežģījumiem atrisināt strīdus, ja tiek izmantotas procedūras, kas ir pielāgotas pušu prasībām, kā arī vajadzībai aizsargāt patērētājus. |
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
6. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(6) Labi funkcionējošu alternatīvas strīdu izšķiršanas attīstība Eiropas Savienībā ir vajadzīga, lai vairotu patērētāju uzticību iekšējam tirgum, tostarp e-komercijas jomā. Šīs attīstības pamatā vajadzētu būt esošajām ADR struktūrām dalībvalstīs, un tā būtu jāīsteno saskaņā ar dalībvalstu juridiskajām tradīcijām. | (6) Labi funkcionējošu alternatīvas strīdu izšķiršanas attīstība Eiropas Savienībā ir vajadzīga, lai vairotu patērētāju uzticību iekšējam tirgum, tostarp e-komercijas jomā. Šīs attīstības pamatā vajadzētu būt esošajām ADR struktūrām dalībvalstīs, un tā būtu jāīsteno saskaņā ar dalībvalstu juridiskajām tradīcijām. ARD procedūru izplatīšana var izrādīties svarīga arī tajās valstīs, kurās izskatīšanai tiesās tiek nodots pārmērīgi daudz lietu, kas neļauj ES iedzīvotājiem īstenot savas tiesības uz taisnīgu tiesu pieņemamā laikā. |
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
7. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(7) Šī direktīva būtu jāpiemēro gadījumos, kad starp patērētājiem un tirgotājiem ir izcēlušies līgumstrīdi saistībā ar preču pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu visās ekonomikas nozarēs. Tai būtu jāattiecas gan uz tādām sūdzībām, ko patērētāji iesnieguši pret tirgotājiem, gan uz tādām, ko tirgotāji iesnieguši pret patērētājiem. Šī direktīva nebūtu jāpiemēro gadījumos, kad strīdi izcēlušies starp tirgotājiem; tomēr tam nevajadzētu atturēt dalībvalstis pieņemt vai saglabāt spēkā noteikumus attiecībā uz procedūrām šādu strīdu izšķiršanai ārpus tiesas. | (7) Šī direktīva būtu jāpiemēro gadījumos, kad starp patērētājiem un tirgotājiem ir izcēlušies līgumstrīdi saistībā ar preču pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu visās ekonomikas nozarēs. Šī direktīva nebūtu jāpiemēro gadījumos, kad strīdi izcēlušies starp tirgotājiem, vai attiecībā uz sūdzībām, ko tirgotāji iesnieguši pret patērētājiem; tomēr tam nevajadzētu atturēt dalībvalstis pieņemt vai saglabāt spēkā noteikumus attiecībā uz procedūrām šādu strīdu izšķiršanai ārpus tiesas. |
Pamatojums
ADR paredzēts kā patērētāju aizsardzības līdzeklis ar mērķi mazināt pastāvošo līdzsvara trūkumu starp tirgotājiem, kuriem ir lielākas iespējas pārvarēt finansiālu zaudējumu un samaksāt par tiesisko aizsardzību, un patērētājiem, kuri pretējā gadījumā nemeklētu aizsardzību tiesā finansiālo izmaksu dēļ, kas dažkārt var pārsniegt prasījuma summu.
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
12. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(12) Šai direktīvai nebūtu jāattiecas uz tādu sūdzību izskatīšanas struktūru procedūrām, kurās par strīdu izšķiršanu atbildīgās fiziskās personas nodarbina tikai attiecīgais tirgotājs, kā arī uz tādu sūdzību izskatīšanas sistēmu procedūrām, kuras izmanto tirgotājs. Tai nebūtu jāattiecas uz tiešām sarunām starp iesaistītajām pusēm. Turklāt tai nebūtu jāattiecas uz gadījumiem, kad tiesnesis cenšas panāk strīda atrisinājumu tiesvedībā, kas attiecas uz konkrēto strīdu. | (12) Šai direktīvai nebūtu jāattiecas uz tādu patērētāju sūdzību izskatīšanas sistēmu procedūrām, kuras izmanto tirgotājs. Tai nebūtu jāattiecas uz tiešām sarunām starp iesaistītajām pusēm. Turklāt tai nebūtu jāattiecas uz gadījumiem, kad tiesnesis cenšas panāk strīda atrisinājumu tiesvedībā, kas attiecas uz konkrēto strīdu. |
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
12.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (12a) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīvā 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās jau ir paredzēti pamatnoteikumi par Savienības līmeņa mediācijas sistēmām, jo īpaši pārrobežu strīdu gadījumos, neliedzot to piemērot iekšējās mediācijas sistēmās. Šī direktīva papildina minēto sistēmu attiecībā uz strīdu alternatīvas risināšanas procedūrām. |
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
17. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(17) Fiziskās personas, kas atbild par alternatīvo strīdu izšķiršanu, būtu jāuzskata par objektīvām tikai tad, ja uz tām nevar izdarīt spiedienu, tādējādi ietekmējot to attieksmi pret attiecīgo strīdu. Šādu spiedienu ir īpaši svarīgi novērst, ja ADR struktūras finansē kāda no strīdā iesaistītajām pusēm vai organizācija, kurā kāda no pusēm piedalās. | (17) Fiziskās personas, kas atbild par alternatīvo strīdu izšķiršanu, būtu jāuzskata par objektīvām tikai tad, ja uz tām nevar izdarīt spiedienu, tādējādi ietekmējot to attieksmi pret attiecīgo strīdu. Šādu spiedienu ir īpaši svarīgi novērst, ja ADR struktūras finansē kāda no strīdā iesaistītajām pusēm vai organizācija, kurā kāda no pusēm piedalās. Lai nepieļautu nekādas interešu konflikta iespējas, fiziskās personas, kas ir atbildīgas par strīdu alternatīvo izšķiršanu, informē par visiem apstākļiem, kas var ietekmēt to neatkarību vai radīt interešu konfliktu. Personām, ko nodarbina tikai attiecīgais tirgotājs vai profesionāla organizācija vai uzņēmēju apvienība, kuras loceklis ir attiecīgais tirgotājs, būtu jāpiemēro īpašas prasības, un tas būtu regulāri jāuzrauga kompetentajām iestādēm. |
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
17.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (17a) ADR sekmīgas izmantošanas nolūkā ir būtiski, it īpaši, lai nodrošinātu vajadzīgo uzticēšanos ADR procedūrām, ka visām fiziskajām personām, kas ir atbildīgas par strīdu alternatīvo risināšanu, ir vajadzīgās zināšanas. Tāpēc ir jānodrošina īpašas apmācības sistēmas, ko izveido dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju. |
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
17.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (17b) Lai gan ADR izstrādātie risinājumi un ADR procedūru iznākums papildus tiesību normām var sakņoties arī kapitālā un rīcības kodeksā, šā elastīguma rezultātā patērētāju aizsardzības līmenim nevajadzētu būt zemākam salīdzinājumā ar aizsardzību, ko patērētāji saņemtu gadījumā, ja tiesību normu piemērošanu veiktu tiesas. Tādēļ šai direktīvai būtu jāparedz likumības princips, kas attieksies uz ADR procedūrām, saskaņā ar kuru ADR struktūra nosaka risinājumu, kurš ir saistošs patērētājam, tostarp tām, ko veic fiziskas personas, ko nodarbina tikai attiecīgais tirgotājs vai profesionāla organizācija vai uzņēmēju apvienība, kuras loceklis ir attiecīgais tirgotājs. Jo īpaši dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka patērētājiem netiek liegta aizsardzība, ko nodrošina tās dalībvalsts tiesību aktu obligātie nosacījumi, kuras teritorijā struktūra ir reģistrēta. Pārrobežu strīdu gadījumā dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka patērētājiem netiek liegta aizsardzība, ko nodrošina obligātie nosacījumi, kurus piemēro saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atrodas viņu pastāvīgā dzīvesvieta, gadījumos, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regulas (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I)1, 6. pantā. |
| _____________ |
| 1 OV L 177, 4.7.2008, 6. lpp. |
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
19. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(19) ADR procedūrām vajadzētu būt efektīvām. Tām vajadzētu būt vienkāršām un ātrām procedūrām, kuras parasti nepārsniedz 90 dienas. Atkarībā no attiecīgā strīda sarežģītības ADR struktūrai vajadzētu būt iespējai pagarināt šo laikposmu. | (19) ADR procedūrām vajadzētu būt efektīvām. Tām vajadzētu būt vienkāršām un ātrām procedūrām, kuras parasti nepārsniedz 90 dienas, sākot no dienas, kad pusēm paziņots par prasības iesniegšanu. ADR struktūra paziņo pusēm par prasības pieteikumu, tiklīdz tā ir saņēmusi visus dokumentus, kas vajadzīgi ADR procedūras veikšanai. Atkarībā no attiecīgā strīda sarežģītības vai ļoti tehniskā rakstura ADR struktūrai vajadzētu būt iespējai pagarināt šo laikposmu. Puses ir jāinformē par jebkādu minētā laikposma pagarināšanu, vienlaikus norādot prognozējamo strīda atrisināšanas ilgumu. |
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
20.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (20a) ADR procedūru efektivitātes nolūkā jāparedz noteikumi, kas nodrošina, ka ADR struktūras izskata tikai atbilstīgas lietas. Tādēļ jāizvirza prasība, ka patērētāji cenšas panākt izlīgumu strīdā ar tirgotāju pirms lietas iesniegšanas ADR struktūrā. Šādas iekšējas sūdzību izskatīšanas procedūras var būt efektīvs līdzeklis patērētāju strīdu atrisināšanai agrīnā stadijā. Būtu jāļauj dalībvalstīm saglabāt vai ieviest valsts nosacījumus attiecībā uz procedūrām, kas saistītas ar iekšējām sūdzību procedūrām. Turklāt būtu jāparedz, ka tās var ļaut, lai ADR struktūras pieprasa apliecinājumu šādiem centieniem un atzīst prasību par nepieņemamu, ja patērētājs nevar sniegt šādu apliecinājumu. Dalībvalstīm jābūt arī iespējai noteikt prasījuma summas minimālo robežu, lai izvairītos no gadījumiem, kad prasījuma summa ir nesamērīgi mazāka par ADR procedūras reālajām izmaksām. |
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
21.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (21a) Lai ievērotu atzīto brīvības principu, ADR procedūras iznākumam nevajadzētu būt saistošam iesaistītajām pusēm, ja vien tās pirms procedūras sākšanas nav informētas par to, ka iznākums ir saistošs, un nepārprotami devušas savu piekrišanu. Ja valsts noteikumi paredz, ka risinājumi ir saistoši tirgotājam, prasa tikai nepārprotamu patērētāja piekrišanu. |
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
21.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (21b) ADR procedūrās nozīmīga ir konfidencialitāte, tādēļ šajā direktīvā būtu jāparedz minimāla atbilstība civilprocesa noteikumiem, lai aizsargātu ADR procedūru konfidencialitāti jebkurā turpmākā civillietu un komerclietu tiesvedībā vai lietu izskatot šķīrējtiesā. |
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
21.c apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (21c) Lai mudinātu iesaistītās puses izmantot ADR, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka attiecīgie valstu noteikumi par noilgumu un noilguma termiņiem neliedz pusēm iespēju sākt tiesvedību vai šķīrējtiesas procesu, ja risinājums nav panākts, izmantojot ADR procedūru. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tas tiek panākts, lai gan ar šo direktīvu nesaskaņo attiecīgos valstu noteikumus par noilgumu un noilguma termiņiem. Šai direktīvai nebūtu jāietekmē starptautiskajos nolīgumos ietvertie noteikumi par noilgumu un tā termiņiem, ko dalībvalstīs īsteno, piemēram, transporta tiesību aktu jomā. |
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
23. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(23) Šajā direktīvā nav noteikts, ka tirgotāju dalība ADR procedūrās ir obligāta vai ka šādu procedūru rezultāts ir saistošs tirgotājiem, ja patērētājs pret tiem ir iesniedzis sūdzību. Tomēr šī direktīva neskar valsts noteikumus, saskaņā ar kuriem tirgotāju līdzdalība šādās procedūrās ir obligāta vai arī to rezultāts tirgotājiem ir saistošs, ja minētie tiesību akti neliedz strīdā iesaistītajām pusēm izmantot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā noteiktās tiesības uz pieeju tiesai. | (23) Šajā direktīvā nav noteikts, ka tirgotāju dalība ADR procedūrās ir obligāta vai ka šādu procedūru rezultāts ir saistošs tirgotājiem, ja patērētājs pret tiem ir iesniedzis sūdzību. Tomēr, lai nodrošinātu, ka patērētājiem ir pieejama tiesiskā aizsardzība un viņi nav spiesti atteikties no sūdzībām, būtu jāmudina tirgotāji pēc iespējas piedalīties ARD procedūrās. Tādēļ šī direktīva neskar valsts noteikumus, saskaņā ar kuriem tirgotāju līdzdalība šādās procedūrās ir obligāta vai saistīta ar šo procedūru izmantošanas veicināšanu vai sankcijām vai arī to rezultāts tirgotājiem ir saistošs, ja minētie tiesību akti neliedz strīdā iesaistītajām pusēm izmantot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā noteiktās tiesības uz pieeju tiesai. |
Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
26.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (26a) Lai uzlabotu ADR pieejamību visā ES, būtu jāveicina Eiropas ADR struktūru izveide. Šīs direktīvas nolūkā ADR struktūra būtu jāuzskata par Eiropas struktūru tad, ja tā ir kopīga divām vai vairāk dalībvalstīm vai ja to ir izveidojusi Eiropas jumta organizācija. Šādas struktūras varētu izveidot saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem, piemēram, kā Eiropas ekonomisko interešu grupas. |
Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
27. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(27) Lai nodrošinātu ADR struktūru atbilstošu un efektīvu darbību, tās būtu stingri jāuzrauga. Komisijai un kompetentajām iestādēm saskaņā ar šo direktīvu būtu jāpublicē un jāatjaunina to ADR struktūru saraksts, kuras atbilst šai direktīvai. Minētais saraksts būtu jāpublicē arī citām iestādēm, piemēram, ADR struktūrām, patērētāju apvienībām, uzņēmēju apvienībām un Eiropas Patērētāju centru tīklam. Turklāt kompetentajām iestādēm būtu regulāri jāpublicē ziņojumi par ADR struktūru attīstību un darbību. ADR struktūrām būtu jāsniedz kompetentajām iestādēm konkrēta informācija, kura būtu jāizmanto kā pamats minētajos ziņojumos. Dalībvalstīm būtu jārosina ADR struktūras sniegt šādu informāciju, izmantojot Komisijas Ieteikumu 2010/304/ES par harmonizētās metodikas izmantošanu patērētāju sūdzību un jautājumu klasificēšanai. | (27) Lai nodrošinātu ADR struktūru atbilstošu un efektīvu darbību, tās būtu stingri jāuzrauga. Šajā nolūkā dalībvalstis ieceļ kompetento iestādi. Ņemot vērā, ka nozaru ADR gadījumā varētu būt sarežģīti uzticēt uzraudzības pienākumus tikai vienai iestādei, dalībvalstīm šajā gadījumā vajadzētu būt iespējai iecelt kompetento iestādi katrai nozarei. Komisijai un kompetentajām iestādēm saskaņā ar šo direktīvu būtu jāpublicē un jāatjaunina to ADR struktūru saraksts, kuras atbilst šai direktīvai. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka minēto sarakstu publicē ADR struktūras, patērētāju apvienības, uzņēmēju apvienības un Eiropas Patērētāju centru tīkls. Turklāt kompetentajām iestādēm būtu regulāri jāpublicē ziņojumi par ADR struktūru attīstību un darbību. ADR struktūrām būtu jāsniedz kompetentajām iestādēm konkrēta informācija, kura būtu jāizmanto kā pamats minētajos ziņojumos. Dalībvalstīm būtu jārosina ADR struktūras sniegt šādu informāciju, izmantojot Komisijas Ieteikumu 2010/304/ES par harmonizētās metodikas izmantošanu patērētāju sūdzību un jautājumu klasificēšanai. |
Grozījums Nr. 18
Direktīvas priekšlikums
1. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Šīs direktīvas mērķis ir sekmēt iekšējā tirgus darbību un sasniegt augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, nodrošinot, ka strīdus starp patērētājiem un tirgotājiem var iesniegt izskatīšanai iestādēm, kas nodrošina objektīvas, pārredzamas, efektīvas un taisnīgas alternatīvas strīdu izšķiršanas procedūras. | Šīs direktīvas mērķis ir sekmēt iekšējā tirgus darbību un sasniegt augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, nodrošinot, ka strīdus starp patērētājiem un tirgotājiem patērētāji var iesniegt izskatīšanai iestādēm, kas nodrošina objektīvas, darbības ziņā neatkarīgas, pārredzamas, efektīvas un taisnīgas alternatīvas strīdu izšķiršanas procedūras. |
Pamatojums
ADR paredzēts kā patērētāju aizsardzības līdzeklis ar mērķi mazināt pastāvošo līdzsvara trūkumu starp tirgotājiem, kuriem ir lielākas iespējas pārvarēt finansiālu zaudējumu un samaksāt par tiesisko aizsardzību, un patērētājiem, kuri pretējā gadījumā nemeklētu aizsardzību tiesā finansiālo izmaksu dēļ, kas dažkārt var pārsniegt prasījuma summu.
Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Šī direktīva attiecas uz procedūrām tādu līgumstrīdu izšķiršanai ārpus tiesas, kuri izcēlušies, tirgotājam, kas reģistrēts Savienībā, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus patērētājam, kas dzīvo Savienībā, un kuru risināšanā iesaistās strīdu risināšanas struktūra, kas piedāvā vai nosaka risinājumu vai saved kopā strīdā iesaistītās puses, lai censtos panākt mierizlīgumu (turpmāk “ADR procedūras”). | 1. Šī direktīva attiecas uz procedūrām tādu līgumstrīdu izšķiršanai ārpus tiesas, kuri izcēlušies, tirgotājam, kas reģistrēts Savienībā, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus patērētājam, kas dzīvo Savienībā, un kuru risināšanā iesaistās ADR struktūra. |
Pamatojums
ADR definīcija skaidri jānosaka 4. pantā „Definīcijas”.
Grozījums Nr. 20
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(a) tādu strīdu izšķiršanas struktūru procedūrām, kurās par strīdu izšķiršanu atbildīgās fiziskās personas nodarbina tikai attiecīgais tirgotājs; | svītrots |
Pamatojums
Dažas iekšējās ADR sistēmas darbojas nevainojami; tās ir labi zināmas patērētājiem, kuri šķiet apmierināti to darbību un iznākumu. Tā kā minētajām iekšējām sistēmām jāievēro tādi paši kvalitātes kritēriji, proti, objektivitāte, pārredzamība, efektivitāte un godīgums, būtu jānovērš jebkāda diskriminācija starp iekšējām sistēmām un trešām pusēm.
Grozījums Nr. 21
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (da) uz sūdzībām, ko tirgotājs iesniedzis pret patērētāju. |
Grozījums Nr. 22
Direktīvas priekšlikums
4. pants– da apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (da) „alternatīva strīdu izšķiršanas procedūra” ir procedūra strīdu izšķiršanai ārpustiesas kārtībā, kad iesaistītās puses cenšas atrisināt konfliktu, izmantojot strīdu izšķiršanas struktūru, kura iesaka vai piedāvā risinājumu vai saved kopā iesaistītās puses ar mērķi panākt izlīgumu; |
Pamatojums
Precizējums, kas vajadzīgs, lai skaidri noteiktu direktīvas priekšmetu un darbības jomu.
Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
4. pants– f apakšpunkts – 2. ievilkums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
– vietā, kur attiecīgā juridiskā persona vai fizisku un juridisku personu apvienība veic ar alternatīvu strīdu izšķiršanu saistītas darbības, vai tās juridiskajā adresē, ja konkrēto struktūru vada juridiska persona vai fizisku un juridisku personu apvienība; | – vietā, kur attiecīgā juridiskā persona vai fizisku un juridisku personu apvienība veic ar alternatīvu strīdu izšķiršanu saistītas darbības, vai tās juridiskajā adresē, ja konkrēto struktūru vada juridiska persona vai fizisku un juridisku personu apvienība, tostarp koleģiāla iestāde, kā minēts 6. panta 2. punktā; |
Grozījums Nr. 24
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(a) ir izveidojušas tīmekļa vietni, kurā strīdā iesaistītās puses var iesniegt sūdzību tiešsaistē; | (a) uztur regulāri atjauninātu tīmekļa vietni, kurā strīdā iesaistītās puses var iegūt informāciju par ARD procedūrām un iesniegt sūdzību tiešsaistē, un šī tīmekļa vietne ir funkcionāli saistīta ar Eiropas platformu strīdu izšķiršanai tiešsaistē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. [...]/2012 [par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē]; |
Grozījums Nr. 25
Direktīvas priekšlikums
5.a pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 5.a pants |
| ADR procedūru izmantošana |
|
|
| 1. Tiesa, kurā ir iesniegta prasība, vajadzības gadījumā un ņemot vērā visus lietas apstākļus, aicina iesaistītās puses strīda atrisināšanai izmantot ADR. Tiesa var arī aicināt iesaistītās puses apmeklēt informatīvu pasākumu par ADR procedūru izmantošanu, ja šādus pasākumus rīko un tie ir viegli pieejami, un sniegt iesaistītajām pusēm informāciju par ODR platformu, kas ieviesta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes [Publikāciju birojs ieraksta pieņemšanas datumu] Regulu (ES) Nr. [Publikāciju birojs ieraksta atsauces numuru] par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē (Regula par patērētāju ODR). |
| 2. Šī direktīva neskar valsts tiesību aktus, kuros ADR izmantošana noteikta par obligātu vai uz to attiecas stimuli vai sankciju piemērošana, ja tiek noraidīta ADR, pirms vai pēc tiesvedības sākšanas — ja šādi tiesību akti nekavē attiecīgās puses tiesības izmantot tiesvedību. |
Grozījums Nr. 26
Direktīvas priekšlikums
6. pants – virsraksts un 1. līdz 1.e punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Zināšanas un objektivitāte | Zināšanas, neatkarība un objektivitāte |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka fiziskām personām, kas atbild par alternatīvo strīdu izšķiršanu, ir nepieciešamās zināšanas un ka tās ir objektīvas. To var garantēt, nodrošinot, ka: | 1. Dalībvalstis nodrošina, ka fiziskām personām, kas atbild par alternatīvo strīdu izšķiršanu, ir nepieciešamās zināšanas un ka tās ir darbības ziņā neatkarīgas un objektīvas. To garantē, nodrošinot, ka: |
(a) tām ir nepieciešamās zināšanas, prasmes un pieredze alternatīvas strīdu izšķiršanas jomā; | (a) tām ir nepieciešamās zināšanas un prasmes alternatīvas patērētāju strīdu izšķiršanas jomā vai strīdu izšķiršanā tiesā, kā arī izpratne par tiesībām; |
(b) tās nevar atbrīvot no amata bez pamatota iemesla; | (b) tās ieceļ uz noteiktu termiņu, un tās nevar atbrīvot no amata bez pamatota iemesla; |
(c) tām nav interešu konflikta ar kādu no strīdā iesaistītājām pusēm. | (c) tām nav interešu konflikta ar kādu no strīdā iesaistītājām pusēm. |
| 1.a Lai īstenotu 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis nodrošina īpašas apmācības sistēmas fiziskām personām, kas atbild par strīdu alternatīvo izšķiršanu. Komisija palīdz dalībvalstīm izveidot šādas apmācības sistēmas un kvalitātes kontroles mehānismus. |
| 1.b Lai īstenotu 1. punkta c) apakšpunktu, dalībvalstis nodrošina, ka fiziskās personas, kas atbild par strīdu alternatīvo izšķiršanu, sniedz informāciju par jebkādiem apstākļiem, kas var ietekmēt to neatkarību vai radīt interešu konfliktu. |
| Dalībvalstis nodrošina, ka šādos apstākļos attiecīgā persona piekrīt rīkoties un turpina rīkoties tikai tad, ja iesaistītās puses tam nepārprotami piekrīt un šī persona ir pārliecināta, ka spēj pilnībā neatkarīgi veikt ADR procedūru, lai nodrošinātu pilnīgu objektivitāti. |
| Dalībvalstis nodrošina, ka pienākums atklāt informāciju saskaņā ar šo punktu ir pienākums, kas pastāvīgi jāpilda visā ADR procedūras laikā. |
| 1.c Ja par alternatīvu strīdu izšķiršanu atbildīgās fiziskās personas ir neatkarīgas trešās puses, saskaņā ar 1.b punktu sniedzamajā informācijā atklāj: |
| (a) jebkādas personiskas vai darījumu attiecības ar vienu vai vairākām iesaistītajām pusēm pēdējo triju gadu laikā pirms stāšanās amatā; |
| (b) jebkādu finansiālu vai cita veida tiešu vai netiešu ieinteresētību ADR procedūras iznākumā; |
| (c) attiecīgo personu, kas pēdējo triju gadu laikā pirms stāšanās amatā darbojusies jebkādā citā statusā, kas nav saistīts ar ADR, vienas vai vairāku iesaistīto pušu labā, profesionālas organizācijas vai uzņēmēju apvienības labā, kuras locekle ir viena no pusēm, vai jebkura cita tās locekļa labā/. |
| 1.d Lai īstenotu 1. punkta c) apakšpunktu, ja fiziskās personas, kas atbild par strīdu alternatīvo izšķiršanu, nodarbina tikai tirgotājs vai profesionāla organizācija vai uzņēmēju apvienība, kuras loceklis ir šis tirgotājs, dalībvalstis, izņemot, ja šīs fiziskās personas atbilst 1.e punkta prasībām, nodrošina, ka tās ir koleģiālas struktūras sastāvā, kurā ir vienāds skaits pārstāvju no patērētāju organizācijām un tirgotāja pārstāvju vai, attiecīgā gadījumā, profesionālajām organizācijām vai uzņēmēju apvienībām. |
| 1.e Ja fiziskās personas, kas atbild par strīda izšķiršanu, nodarbina tikai tirgotājs vai profesionāla organizācija vai uzņēmēju apvienība, kuras loceklis šis tirgotājs ir, un tās nav koleģiālā struktūrā, kas minēta 1.d punktā, dalībvalstis nodrošina, ka tās atbilst šādām prasībām: |
| (a) tās ieceļ uz pietiekami ilgu laiku, lai nodrošinātu to rīcības neatkarību; |
| (b) tās nevar saņemt norādījumus no tirgotāja ne tiešā veidā, ne netieši; |
| (c) to atalgojums ir pilnīgi neatkarīgs no ADR procedūras iznākuma; |
| (d) to autonomiju garantē īpašs budžets atsevišķi no tirgotāja vispārējā budžeta vai attiecīgā gadījumā — profesionālās organizācijas vai uzņēmēju apvienības vispārējā budžeta, sniedzot pietiekamus līdzekļus ADR procedūru efektivitātes nodrošināšanai. |
Grozījums Nr. 27
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka ADR struktūras savās tīmekļa vietnēs un drukātā formātā savās telpās padara publiski pieejamu informāciju par: | 1. Dalībvalstis nodrošina, ka ADR struktūras savās tīmekļa vietnēs un pēc pieprasījuma drukātā formātā savās telpās padara publiski pieejamu informāciju vienkāršā un saprotamā valodā par: |
Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(a) fiziskajām personām, kas ir atbildīgas par alternatīvo strīdu izšķiršanu, to iecelšanu amatā un pilnvaru termiņu; | (a) to fizisko personu sarakstu, kas ir atbildīgas par alternatīvo strīdu izšķiršanu, un par šo personu dzīves aprakstiem (CV), tostarp speciālo zināšanu jomām, metodi to iecelšanai amatā un pilnvaru termiņu; |
Grozījums Nr. 29
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(d) strīdu veidiem, kuru risināšana ir to kompetencē; | (d) strīdu veidiem, kuru risināšana ir to kompetencē, tostarp vajadzības gadījumā par prasījuma minimālo summu; |
Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – i apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(i) izmaksām, ja tādas ir, kas jāsedz strīdā iesaistītajām pusēm; | (i) izmaksām, ja tādas ir, kas jāsedz strīdā iesaistītajām pusēm, tostarp noteikumiem par izmaksu segšanu procedūras beigās; |
Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – ka apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (ka) sodiem par saistību nepildīšanu gadījumā, ja lēmums ir iesaistītajām pusēm saistošs. |
Grozījums Nr. 32
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 2. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Dalībvalstis nodrošina, ka ADR struktūras savās tīmekļa vietnēs un drukātā formātā savās telpās padara publiski pieejamus gada darbības pārskatus. Minētajos pārskatos iekļauj šādu informāciju, kas attiecas gan uz iekšzemes, gan pārrobežu strīdiem: | 2. Dalībvalstis nodrošina, ka ADR struktūras savās tīmekļa vietnēs un pēc pieprasījuma drukātā formātā savās telpās padara publiski pieejamus gada darbības pārskatus. Minētajos pārskatos iekļauj šādu informāciju, kas attiecas gan uz iekšzemes, gan pārrobežu strīdiem: |
Grozījums Nr. 33
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(b) atkārtotas problēmas, kas izraisa strīdus starp patērētājiem un tirgotājiem; | (b) atkārtotas problēmas, kas izraisa strīdus starp patērētājiem un tirgotājiem, un papildus var sniegt ieteikumus, kā turpmāk šādas problēmas var novērst vai atrisināt; |
Grozījums Nr. 34
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(e) atbilstības pakāpe, ja tā ir zināma, un ADR procedūru rezultāti; | (e) atbilstības pakāpe un ADR procedūru iznākumi; |
Grozījums Nr. 35
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(a) ADR procedūra ir vienkārši pieejama abām strīdā iesaistītajām pusēm neatkarīgi no tā, kur attiecīgā puse atrodas; | (a) ADR procedūra ir pieejama un sasniedzama tiešsaistē un bezsaistē neatkarīgi no tā, kur puses atrodas; |
Grozījums Nr. 36
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (ba) ADR procedūru var uzsākt tikai patērētājs; |
Pamatojums
ARD shēmu mērķis ir nodrošināt vājāko pušu — bieži vien patērētāju — lielāku piekļuvi tiesām, nodrošinot tām prasību ierosināšanas līdzekļus. Tirgotājiem nedrīkstētu būt iespēja izmantot ADR shēmas pret patērētājiem parādu piedziņas nolūkos.
Grozījums Nr. 37
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (ca) ADR struktūra, kas saņēmusi sūdzību, to paziņo strīdā iesaistītajām pusēm, tiklīdz tā ir saņēmusi visus dokumentus ar informāciju saistībā ar sūdzību. |
Grozījums Nr. 38
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(d) strīdu izšķir 90 dienu laikā no dienas, kad ADR struktūra ir saņēmusi sūdzību. Sarežģītu strīdu gadījumā ADR struktūra minēto laikposmu var pagarināt. | (d) strīdu izšķir 90 dienu laikā no dienas, kad iesaistītajām pusēm ir paziņots par sūdzības iesniegšanu. Ja strīdi ir sarežģīti vai ļoti tehniska rakstura, dalībvalstis nodrošina, ka ADR struktūra minēto laikposmu var pagarināt. Puses ir jāinformē par jebkādu minētā laikposma pagarināšanu, vienlaikus norādot prognozējamo strīda atrisināšanas ilgumu. |
Grozījums Nr. 39
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 1.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.a Lai nodrošinātu ADR procedūru efektivitāti, dalībvalstis nodrošina, ka patērētājiem tiek prasīts nepastarpināti panākt izlīgumu ar tirgotāju pirms prasības iesniegšanas ADR struktūrā. Dalībvalstis var dot ADR struktūrām iespēju pieprasīt apliecinājumu šādiem centieniem un atzīt prasību par nepieņemamu, ja patērētājs nevar sniegt šādu apliecinājumu. |
Pamatojums
Lai nepieļautu pārmērīgu slogu ADR struktūrām, tām būtu jāpieņem tikai atbilstīgas prasības. Tādēļ ir jāierobežo prasību pieņemamība, lūdzot patērētājiem censties vispirms atrisināt problēmu kopīgi ar tirgotāju un vērsties ADR struktūrā tikai tad, ja šis mēģinājums ir bijis nesekmīgs.
Grozījums Nr. 40
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 1.b punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.b Dalībvalstis var ierobežot ADR iesniedzamo strīdu pieņemamību, nosakot prasījuma summas minimālo robežu, ņemot vērā, vai prasījuma summa nav nesamērīgi mazāka par ADR procedūras reālajām izmaksām. |
Pamatojums
Būtu lietderīgi, ja dalībvalstis noteiktu minimālo prasījuma summu, lai izvairītos no gadījumiem, ka ADR struktūrā tiek iesniegtas nepamatotas lietas.
Grozījums Nr. 41
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – -a apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (-a) iesaistītajām pusēm ir iespēja atteikties no procedūras jebkurā posmā, ja tās nav apmierinātas ar procedūras izpildi vai norisi; tās informē par šīm tiesībām pirms procedūras sākšanas; ja valsts noteikumi paredz, ka tirgotājam ir obligāti jāpiedalās ADR procedūrās, šis noteikums attiecas tikai uz patērētāju. |
Grozījums Nr. 42
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(a) strīda pusēm ir iespēja izteikt savu viedokli un uzklausīt otras puses argumentus un faktus, kā arī ekspertu atzinumus; | (a) strīda pusēm ir iespēja izteikt savu viedokli, iepazīties ar otras puses minētajiem argumentiem un faktiem, tostarp ekspertu atzinumiem un viedokļiem, kā arī izteikt par tiem komentārus; |
Pamatojums
Ir jāpaskaidro, ka ne visas procedūras tiks veiktas iesaistīto pušu klātienē un tās var pilnīgi vai daļēji sākt rakstiski. Pusēm vajadzētu būt arī piešķirtām tiesībām izteikt komentārus par otras puses iesniegtajiem argumentiem un faktiem, tostarp visiem ekspertu izteiktajiem atzinumiem.
Grozījums Nr. 43
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.a Dalībvalstis nodrošina brīvības principa ievērošanu, pieprasot, lai: |
| (a) starp patērētāju un tirgotāju panākta vienošanās sūdzības iesniegt ADR struktūrai nedrīkstētu būt patērētājam saistoša, jā tā ir noslēgta pirms strīdus izraisīšanās un ja tās rezultātā patērētājam tiek liegtas tiesības celt prasību tiesā, lai risinātu strīdu; |
| (b) ADR procedūras iznākums nevar būt saistošs iesaistītajām pusēm, ja vien tās pirms procedūras sākšanas nav informētas par to, ka iznākums ir saistošs, un nepārprotami devušas savu piekrišanu. ja valsts noteikumi paredz, ka risinājumi ir saistoši tirgotājam, prasa tikai nepārprotamu patērētāja piekrišanu. |
Grozījums Nr. 44
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1.b punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.b Ja tiek izveidotas ADR procedūras, kuru mērķis ir atrisināt strīdu, ierosinot risinājumu, dalībvalstis var noteikt, ka šajās ADR procedūrās ierosinātie risinājumi pēc patērētāja izvēles ir saistoši tirgotājam. |
| Šādos gadījumos 9. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 9. panta 2. punkta c) apakšpunktu lasa kā tādu, kas attiecas tikai uz patērētāju. |
Pamatojums
Dalībvalstīm jābūt iespējai turpināt ADR attīstīšanu un ieviest jaunas ADR shēmas tā, lai gadījumā, kad patērētājs izvēlas pieņemt procedūras iznākumu, šis lēmums būtu saistošs tirgotājam.
Grozījums Nr. 45
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ia punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (ia) dalība procedūrā neliedz iespēju meklēt tiesisko aizsardzību, izmantojot parastu tiesas procedūru; |
Grozījums Nr. 46
Direktīvas priekšlikums
9.a pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 9.a pants |
| ADR lēmumu likumība |
| 1. Dalībvalstis nodrošina, ka ADR procedūru, tostarp — ja tās veikušas fiziskas personas, kas minētas 6. panta 1.d) punktā, kuru mērķis ir izšķirt strīdus, nosakot patērētājam risinājumu, iznākumā patērētājs nezaudē aizsardzību, ko nodrošina tās dalībvalsts obligātās tiesību normas, kurā ADR ir izveidota. |
| 2. Patērētāju pārrobežu strīdu gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka ADR procedūru, tostarp — ja tās veikušas fiziskas personas, kas minētas 6. panta 1.d) punktā, kuru mērķis ir izšķirt strīdu, nosakot patērētājam risinājumu, iznākumā patērētājs nezaudē aizsardzību, ko tam nodrošina noteikumi, no kuriem nevar atkāpties, savstarpēji vienojoties, atbilstīgi tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā ir patērētāja pastāvīgā mītnesvieta, gadījumos, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regulas (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I)1, 6. pantā. |
| 3. ADR procedūru gadījumā, kuru mērķis ir izšķirt strīdu, piedāvājot risinājumu, dalībvalstis nodrošina, ka piedāvāto risinājumu var pamatot arī uz taisnīgumu un uz pašreglamentējošajiem kodeksiem vai pamatnostādnēm, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā pastāvošās tiesību normas. |
| ______________ |
| 1 OV L 177, 4.7.2008., 6. lpp. |
Grozījums Nr. 47
Direktīvas priekšlikums
9.b pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 9.b pants |
| ADR procedūru konfidencialitāte |
| 1. Dalībvalstis, ja vien puses nav vienojušās citādi, nodrošina, ka ADR struktūrām un fiziskām personām, kas atbild par strīda alternatīvu risināšanu, neprasa sniegt liecības civillietu un komerclietu tiesvedībā vai šķīrējtiesas procesā attiecībā uz informāciju, kas izriet no ADR procedūras vai ir saistīta ar to, izņemot: |
| (a) ja tas ir vajadzīgs sevišķi svarīgu attiecīgas dalībvalsts sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ, jo īpaši, ja ir jānodrošina bērnu interešu aizsardzība vai jānovērš kaitējums kādas personas fiziskai vai psiholoģiskai veselībai; |
| (b) ja ADR procedūras iznākuma satura izpaušana ir vajadzīga, lai īstenotu vai izpildītu šo iznākumu. |
| 2. Šā panta 1. punkts neliedz dalībvalstīm ieviest stingrākus pasākumus, lai aizsargātu ADR procedūru konfidencialitāti. |
Grozījums Nr. 48
Direktīvas priekšlikums
9.c pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 9.c pants |
| ADR procedūru ietekme uz noilgumu un noilguma termiņiem |
| 1. Dalībvalstis nodrošina, ka iesaistītajām pusēm, kas, cenšoties atrisināt strīdu, izvēlas ADR procedūru, vēlāk saistībā ar konkrēto strīdu neliedz sākt tiesvedību vai lietas izskatīšanu šķīrējtiesā, beidzoties noilgumam vai noilguma termiņiem ADR procedūras laikā. |
| 2. Šā panta 1. punkts neskar noteikumus par noilgumu vai noilguma termiņiem starptautiskos nolīgumos, kuros dalībvalstis ir līgumslēdzējas puses. |
Pamatojums
ADR izmantošanai nebūtu jāliedz piekļuve parastai tiesvedībai.
Grozījums Nr. 49
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā reģistrētie tirgotāji informē patērētājus par ADR struktūrām, kuru darbības joma uz tiem attiecas un kuras ir kompetentas risināt iespējamos strīdus, kas varētu izcelties starp attiecīgo tirgotāju un patērētājiem. Minētā informācija ietver attiecīgo ADR struktūru tīmekļa vietņu adreses un precizējumu par to, vai attiecīgais tirgotājs apņemas izmantot minētās struktūras, lai izšķirtu strīdus ar patērētājiem. | 1. Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā reģistrētie tirgotāji informē patērētājus par ADR struktūrām, kuras tie apņemas izmantot, lai atrisinātu iespējamos strīdus, kas varētu izcelties starp attiecīgo tirgotāju un patērētājiem. Minētā informācija ietver attiecīgo ADR struktūru tīmekļa vietņu adreses. |
Grozījums Nr. 50
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Informācijai, kas minēta 1. punktā, jābūt vienkārši, tieši, skaidri un pastāvīgi pieejamai tirgotāja tīmekļa vietnē, ja attiecīgajam tirgotājam tāda ir, vispārīgo noteikumu sadaļā preču pirkšanas vai pakalpojumu sniegšanas līgumos, kas noslēgti starp attiecīgo tirgotāju un patērētāju, un ar šādiem līgumiem saistītos rēķinos un kvītīs. Tāpat jānorāda, kā iespējams iegūt sīkāku informāciju par attiecīgo ADR struktūru un nosacījumiem tās izmantošanai. | 2. Uz informāciju, kas minēta 1. punktā, norāda visaptverošā, skaidrā un viegli pieejamā veidā |
| (a) tirgotāja tīmekļa vietnē, ja attiecīgajam tirgotājam tāda ir; |
| (b) attiecīgā gadījumā — vispārīgo noteikumu sadaļā preču pirkšanas vai pakalpojumu sniegšanas līgumos, kas noslēgti starp attiecīgo tirgotāju un patērētāju; kā arī |
| (c) tad, ja tirgotājs rakstiski paziņo patērētājam par to, ka tiek noraidīta sūdzība, kas tika viņam iesniegta tiešā veidā. |
| Tāpat jānorāda, kā iespējams iegūt sīkāku informāciju par attiecīgo ADR struktūru un nosacījumiem tās izmantošanai. |
Grozījums Nr. 51
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Šā panta noteikumi neskar Direktīvas 2011/83/ES 6., 7. un 8. pantu attiecībā uz patērētāju informēšanu gadījumos, kad slēdz distances līgumus vai līgumus slēdz ārpus uzņēmuma telpām. | 3. Šā panta noteikumi neskar Direktīvas 2011/83/ES 6., 7. un 8. pantu attiecībā uz patērētāju informēšanu gadījumos, kad slēdz distances līgumus vai līgumus slēdz ārpus uzņēmuma telpām, Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. septembra Direktīvas 2002/65/ES par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu1 3. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 25. novembra Direktīvas 2009/138/ES par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbību uzsākšanu un veikšanu (Maksātspēja II)2 185. pantu. |
| ______________ |
| 1 OV L 271, 9.10.2002, 16. lpp. |
| 2 OV L 335, 17.12.2008, 1. lpp. |
Grozījums Nr. 52
Direktīvas priekšlikums
13. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Komisija publicē sarakstu, kurā iekļauti 1. punktā minēto tīklu nosaukumi un kontaktinformācija. Komisija attiecīgā gadījumā atjaunina šo sarakstu reizi divos gados. | 3. Komisija publicē sarakstu, kurā iekļauti 1. punktā minēto tīklu nosaukumi un kontaktinformācija. Komisija atjaunina šo sarakstu reizi divos gados. |
Grozījums Nr. 53
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Katra dalībvalsts norīko kompetento iestādi, kas atbildīga par to ADR struktūru darbības uzraudzību, kuras reģistrētas tās teritorijā. Dalībvalstis šo norīkoto iestādi dara zināmu Komisijai. | 1. Katra dalībvalsts norīko kompetento iestādi, kas atbildīga par to ADR struktūru darbības uzraudzību, kuras reģistrētas tās teritorijā. Nozaru ADR gadījumā dalībvalstis var norīkot kompetento iestādi katrai nozarei. Dalībvalstis šīs norīkotās iestādes dara zināmas Komisijai. |
Pamatojums
Dažas ADR struktūras ir nozaru struktūras. Būtu ļoti sarežģīti uzticēt visu nozaru uzraudzību tikai vienai iestādei, un tas šai iestādei radītu ievērojamu slogu. Tām dalībvalstīm, kurām nav vienas iestādes, kas ir atbildīga par visām nozarēm, būtu jāsaglabā iespēja iecelt katrai nozarei savu kompetento iestādi.
Grozījums Nr. 54
Direktīvas priekšlikums
16. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(d) atbilstības pakāpe, ja tā ir zināma, un ADR procedūru rezultāti; | (d) atbilstības pakāpe un ADR procedūru iznākumi; |
Pamatojums
ADR struktūru pienākums ir uzraudzīt procedūras iznākumu izpildi. Tas ir svarīgs ADR sistēmu efektivitātes rādītājs un arī palīdz patērētājiem un uzņēmumiem izlemt, vai dalība ADR procedūrā ir lietderīga.
Grozījums Nr. 55
Direktīvas priekšlikums
16. pants – 2. punkts – f apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(f) atkārtotas problēmas, kas izraisa strīdus starp patērētājiem un tirgotājiem; | (f) atkārtotas problēmas, kas izraisa strīdus starp patērētājiem un tirgotājiem, un papildus var tikt sniegti orientējoši risinājumi, tostarp ierosinājumi šo problēmu risināšanai; |
Pamatojums
Lai veicinātu paraugprakses apmaiņu, būtu lietderīgi, ja ADR struktūras kā risinājuma paraugu nodrošinātu informāciju par iepriekš atrisinātām lietām, vienlaikus saglabājot konfidencialitāti.
Grozījums Nr. 56
Direktīvas priekšlikums
17. pants – 2. punkts – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Kompetentās iestādes, pamatojoties uz 1. punktā minēto izvērtējumu, izveidos sarakstu, kurā apkopotas ADR struktūras, kas atbilst 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem. | 2. Katra kompetentā iestāde, pamatojoties uz 1. punktā minēto izvērtējumu, izveido sarakstu, kurā apkopotas ADR struktūras, par kurām tai sniegta informācija, un kas atbilst 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem. |
Pamatojums
Jāprecizē, ka iestādes nevar pēc saviem ieskatiem atteikt iekļaušanu sarakstā, ja novērtējums liecina, ka ADR struktūra ievēro II nodaļas noteikumus.
Grozījums Nr. 57
Direktīvas priekšlikums
17. pants – 2. punkts – 2. daļa – e apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(e) nepieciešamība pēc strīdā iesaistīto pušu vai to pārstāvju, ja tādi ir izraudzīti, fiziskas klātbūtnes un | (e) nepieciešamība pēc strīdā iesaistīto pušu vai to pārstāvju, ja tādi ir izraudzīti, fiziskas klātbūtnes, norādot strīda izšķiršanas iespējas bez pušu vai to pārstāvju fiziskas klātbūtnes, ja viņu juridiskā adrese vai pastāvīgā dzīvesvieta ir citā dalībvalstī, un |
Grozījums Nr. 58
Direktīvas priekšlikums
17. pants – 2. punkts – 3.a daļa (jauna)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| Kompetentās iestādes svītro ADR struktūru šajā sarakstā, ja šī ADR struktūra vairs neatbilst prasībām, kas izklāstītas 1. punktā. Sarakstu atjaunina nekavējoties un attiecīgo informāciju nosūta Komisijai. |
Grozījums Nr. 59
Direktīvas priekšlikums
17. pants – 5. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
5. Reizi divos gados kompetentās iestādes publicē ziņojumu par ADR iestāžu attīstību un darbību. Šajā ziņojumā jo īpaši: | 5. Reizi divos gados kompetentās iestādes publicē un iesniedz Komisijai ziņojumu par ADR iestāžu attīstību un darbību. Šajā ziņojumā jo īpaši: |
Pamatojums
Lai veidotos laba sadarbība starp Komisiju un valsts kompetentajām iestādēm, ir vēlams, lai minētās iestādes sniegtu ziņojumus Komisijai, kas centralizēti apkopotu šo informāciju, tādējādi vienkāršojot Komisijas informācijas iegūšanas procedūru.
PROCEDŪRA
Virsraksts | Alternatīva patērētāju strīdu izšķiršana un grozījumu izdarīšana Regulā (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvā 2009/22/EK (direktīva par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu) | |||
Atsauces | COM(2011)0793 – C7-0454/2011 – 2011/0373(COD) . | |||
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē | IMCO 13.12.2011 |
|
|
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē | JURI 13.12.2011 | |||
Komiteju iesaistīšanas procedūra - datums, kad paziņoja plenārsēdē | 20.4.2012 | |||
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums | Cristian Silviu Buşoi 1.2.2012 | |||
Izskatīšana komitejā | 1.3.2012 | 25.4.2012 | 30.5.2012 |
|
Pieņemšanas datums | 19.6.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 21 0 0 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Raffaele Baldassarre, Luigi Berlinguer, Sebastian Valentin Bodu, Christian Engström, Marielle Gallo, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Klaus-Heiner Lehne, Antonio Masip Hidalgo, Alajos Mészáros, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Rebecca Taylor, Alexandra Thein, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Piotr Borys, Cristian Silviu Buşoi, Eva Lichtenberger, Dagmar Roth-Behrendt, Axel Voss | |||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Patrice Tirolien | |||
PROCEDŪRA
Virsraksts | Alternatīva patērētāju strīdu izšķiršana un grozījumu izdarīšana Regulā (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvā 2009/22/EK (direktīva par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu) | |||
Atsauces | COM(2011)0793 – C7-0454/2011 – 2011/0373(COD) | |||
Datums, kad to iesniedza EP | 29.11.2011 |
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē | IMCO 13.12.2011 |
|
|
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē | JURI 13.12.2011 |
|
|
|
Komiteju iesaistīšanas procedūra Datums, kad paziņoja plenārsēdē | JURI 20.4.2012 |
|
|
|
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums | Louis Grech 30.11.2011 |
|
|
|
Juridiskā pamata apstrīdēšana JURI komitejas atzinuma datums | JURI 17.9.2012 |
|
|
|
Izskatīšana komitejā | 20.12.2011 | 28.2.2012 | 29.2.2012 | 8.5.2012 |
| 20.6.2012 | 9.7.2012 |
|
|
Pieņemšanas datums | 10.7.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 34 1 0 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Pablo Arias Echeverría, Adam Bielan, Cristian Silviu Buşoi, Sergio Gaetano Cofferati, Birgit Collin-Langen, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, António Fernando Correia de Campos, Cornelis de Jong, Vicente Miguel Garcés Ramón, Evelyne Gebhardt, Louis Grech, Małgorzata Handzlik, Philippe Juvin, Sandra Kalniete, Edvard Kožušník, Hans-Peter Mayer, Sirpa Pietikäinen, Phil Prendergast, Mitro Repo, Robert Rochefort, Heide Rühle, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Emilie Turunen, Barbara Weiler | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Raffaele Baldassarre, Jürgen Creutzmann, Ashley Fox, María Irigoyen Pérez, Olle Schmidt, Sabine Verheyen, Anja Weisgerber | |||
Iesniegšanas datums | 16.10.2012 | |||