Sesijas dokuments
28.9.2012
***I
ZIŅOJUMS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi
( COM(2011)0874 – C7‑0498/2011 – 2011/0428(COD) )
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referente: Jutta Haug
PR_COD_1amCom
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums |
* Apspriežu procedūra *** Piekrišanas procedūra ***I Parastā likumdošanas procedūra (pirmais lasījums) ***II Parastā likumdošanas procedūra (otrais lasījums) ***III Parastā likumdošanas procedūra (trešais lasījums)
(Norādītā procedūra pamatojas uz akta projektā ierosināto juridisko pamatu.)
|
Grozījumi akta projektā |
Izmaiņas, kas ar Parlamenta grozījumiem izdarītas akta projektā, ir iezīmētas treknā slīprakstā. Teksts, kas iezīmēts parastā slīprakstā, tehniskajiem dienestiem norāda tās akta projekta daļas, kurās ierosināti labojumi, lai sagatavotu galīgo teksta redakciju (piemēram, nepārprotami kļūdainas teksta daļas vai to izlaidumi kādā no valodām). Šos ierosinātos labojumus apstiprina attiecīgie tehniskie dienesti.
Informācijas bloka, ko ievieto pirms katra grozījuma attiecībā uz spēkā esošu aktu, kuru plānots grozīt ar attiecīgo akta projektu, trešajā un ceturtajā rindā attiecīgi norāda spēkā esošo aktu un tā atbilstīgo teksta vienību. Daļas, kas tiek pārņemtas no tādas spēkā esoša akta teksta vienības, kura netiek grozīta ar attiecīgo akta projektu, bet kuru Parlaments nodomājis grozīt, iezīmē treknrakstā. Iespējamos šādu teksta daļu svītrojumus apzīmē šādi: [...].
|
SATURA RĀDĪTĀJS
Lpp.
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS 4
PASKAIDROJUMS 53
Budžeta komitejas ATZINUMS 57
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ATZINUMS 68
Reģionālās attīstības komitejas ATZINUMS 84
PROCEDŪRA 108
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi
( COM(2011)0874 – C7‑0498/2011 – 2011/0428(COD) )
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei ( COM(2011)0874 ),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0498/2011),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 25. aprīļa atzinumu[1],
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 19. jūlija atzinumu[2],
– ņemot vērā Parlamenta Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja ziņojumu un Ārlietu komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus ( A7-0294/2012 ),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. norāda, ka tiesību akta priekšlikumā minētais kopējais finansējums ir tikai indikatīva norāde likumdevējai iestādei un ka to nevar precīzi noteikt, kamēr nav panākta vienošanās attiecībā uz priekšlikumu regulai par daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam;
3. atgādina par Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai[3]; vēlreiz uzsver, ka nākamajā DFS ir jānodrošina pietiekami daudz papildu resursu, lai Savienība varētu īstenot esošās politiskās prioritātes, jo īpaši tās, kas saistītas ar stratēģiju „Eiropa 2020”, un veikt Lisabonas līgumā noteiktos jaunos uzdevumus, kā arī reaģēt uz neparedzamiem notikumiem; norāda — pat tad, ja nākamās DFS resursi salīdzinājumā ar 2013. gada līmeni tiktu palielināti vismaz par 5 %, Savienības saskaņotos mērķus un saistības un Savienības solidaritātes principu būtu iespējams īstenot tikai ierobežotā apmērā; prasa Padomei, ja tā šai pieejai nepiekrīt, skaidri norādīt, no kurām politikas prioritātēm vai projektiem būtu iespējams pilnībā atteikties, neraugoties uz to apliecināto Eiropas pievienoto vērtību;
4. atgādina, ka iepriekšminētajā 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā tas uzsvēra, ka programma LIFE+ ir veiksmīgi ieviesta un apliecinājusi savu nozīmi bioloģiskās daudzveidības un vides aizsardzībā; atgādina arī, ka Parlaments uzsvēra, ka ir jāturpina īstenot ar finansējumu labi nodrošinātas vides un bioloģiskās daudzveidības programmas, lai sasniegtu Savienības mērķus vides jomā, jo īpaši saistībā ar LIFE+ un Natura 2000;
5. uzskata — LIFE tematiskās, kā arī ģeogrāfiskās piemērošanas jomas paplašināšanai un jaunu projektu veidu pievienošanai nevajadzētu būt par iemeslu tam, ka tiek aizstāti veiksmīgi notiekošie projekti un tādējādi ievērojami palielinās programmas kopējais finansējums; turklāt uzsver, ka ir steidzami jānodrošina pienācīgs finansējums Savienības bioloģiskajai daudzveidībai, sniedzot atbalstu tīklam Natura 2000, un ir pārliecināts, ka LIFE devumam Natura 2000 ikgadējā finansējuma vajadzībās, kuras ir EUR 5800 miljoni, vajadzētu būt vismaz 10 % apmērā, kā arī uzskata, ka atlikušās finansējuma vajadzības ir jāsedz no citiem Savienības fondiem, kā arī dalībvalstu un privātiem finansējuma avotiem;
6. norāda, ka jebkādas izmaiņas programmas LIFE kopējā finansējumā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam salīdzinājumā ar Komisijas sākotnējo priekšlikumu ietekmēs programmas budžeta sadalījumu; uzskata — ja kopējais finansējums tiks palielināts, papildu budžeta resursi būtu jāizmanto, lai palielinātu Vides apakšprogrammai piešķirto līdzekļu daļu, to līdzekļu daļu, ko izmanto projektiem, kurus finansē ar rīcības dotācijām vai inovatīviem finanšu instrumentiem, un “tradicionālajiem” projektiem piešķirto līdzekļu daļu;
7. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
8. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(3) Šīs Savienības finansējuma programmas nevar atrisināt visas specifiskās vajadzības, kas saistītas ar rīcību vides un klimata jomā. Rīcībai vides un klimata jomā ir nepieciešamas īpašas pieejas, lai risinātu to mērķu nevienmērīgu iekļaušanu dalībvalstu darbības praksē, tiesību aktu nevienmērīgo un neatbilstošo ieviešanu dalībvalstīs, politikas mērķu nepietiekamo izplatīšanu un semēšanu. Vajadzētu turpināt LIFE programmu, ko reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. maija Regula (EK) Nr. 614/2007 par finanšu instrumentu videi (LIFE+) un pieņemt jaunu regulu. Tāpēc ar šo regulu ir jāizveido īpaša vides un klimata pasākumu finansējuma programma (turpmāk tekstā – “LIFE programma”). | (3) Šīs Savienības finansējuma programmas nevar atrisināt visas specifiskās vajadzības, kas saistītas ar rīcību vides un klimata jomā. Rīcībai vides un klimata jomā ir nepieciešamas īpašas pieejas, lai risinātu to mērķu nevienmērīgu iekļaušanu dalībvalstu darbības praksē, tiesību aktu nevienmērīgo un neatbilstošo ieviešanu dalībvalstīs, politikas mērķu nepietiekamo izplatīšanu un sekmēšanu. Vajadzētu turpināt programmu LIFE, ko reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. maija Regula (EK) Nr. 614/2007 par finanšu instrumentu videi (LIFE+) un pieņemt jaunu regulu. Tāpēc ar šo regulu būtu jāizveido īpaša vides un klimata pasākumu finansēšanas programma (turpmāk “programma LIFE”). Lai panāktu nozīmīgu Savienības finansējuma ietekmi, būtu jāveido cieša programmas LIFE sinerģija ar citām Savienības finansējuma programmām un jāpanāk šo programmu savstarpēja papildināmība. |
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
3.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (3a) Ar šo regulu visam programmas LIFE darbības laikam būtu jāparedz finansējums, kas budžeta lēmējinstitūcijai būtu galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā tajā nozīmē, kas paredzēta 17. punktā Komisijas 2011. gada 29. jūnija priekšlikumā par Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumu par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību. |
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (4a) Saistībā ar programmu LIFE+ gūtā pieredze liecina, ka pieejamā LIFE finansējuma apguve ir bijusi ļoti nevienlīdzīga starp dažādām dalībvalstīm, neraugoties uz valstu indikatīvo piešķīrumu mehānismu. Tādēļ dalībvalstīs, kurām ir finansējums ir vismazāk pieejams, būtu jāparedz konkrēta palīdzība un spēju veidošana, jo īpaši ar valsts un reģionālo kontaktpunktu sistēmu un konsultāciju pakalpojumiem, ko sniedz sekmīgi projektu finansējuma saņēmēji. Savienības solidaritāti un kopīgos centienus nevajadzētu atspoguļot, piešķirot budžeta daļas un tādējādi apdraudot projektu kvalitāti, bet drīzāk gan sniedzot mērķorientētu palīdzību un papildu piešķiršanas punktus reģioniem, kam ir īpašas ar vidi vai klimatu saistītas vajadzības. Dalībvalstis pašas var ievērojami veicināt savas LIFE finansējuma apguves palielinājumu, nostiprinot savu valsts vai reģionālo kontaktpunktu sistēmu, tehniski un finansiāli atbalstot projektu sagatavošanu un izveidojot vides fondus vai citus mehānismus, lai nodrošinātu atbilstīgu līdzekļu pieejamību. |
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
4.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (4b) Solidaritāte būtu arī jāizpauž, plaši un pastāvīgi izplatot projektu rezultātus, lai dalībvalstis un reģioni, kuros īsteno mazāk projektu, varētu izmantot sekmīgo projektu gūto pieredzi un tajos izstrādātās tehnoloģijas vai procedūras. Tādēļ LIFE projektos īpaša nozīme būtu jāpiešķir tīklu veidošanas pasākumiem un projektu rezultātu izplatīšanai, kā arī jākonsultē ieinteresētās personas un potenciālie turpmākie pieteikumu iesniedzēji ārpus LIFE tīkla. Komisijai būtu jāturpina pilnveidot savas darbības attiecībā uz projektu rezultātu mērķorientētu izplatīšanu LIFE tīklā un ārpus tā, īpašu uzmanību pievēršot dalībvalstīm, kurās LIFE līdzekļu apguve ir zema. |
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(5) Ņemot vērā LIFE programmas īpatnības un mērogu, tā nespēj atrisināt visas ar vidi un klimatu saistītās problēmas. Tās mērķis drīzāk ir rosināt izmaiņas politikas veidošanā un īstenošanā, piedāvājot un izplatot risinājumus un paraugpraksi, lai sasniegtu vides un klimata mērķus. | (5) Ņemot vērā programmas LIFE specifiku un mērogu, tā nespēj atrisināt visas ar vidi un klimatu saistītās problēmas. Tās mērķim drīzāk vajadzētu būt rosināt izmaiņas politikas veidošanā un īstenošanā, piedāvājot un izplatot risinājumus un paraugpraksi, lai sasniegtu vides un klimata mērķus. Šajā sakarā tai būtu jāatbalsta Savienības Vides rīcības programmas īstenošana. Eiropas Parlaments 2012. gada 20. aprīļa rezolūcijā par Sestās vides rīcības programmas pārskatīšanu un prioritāšu noteikšanu Septītajai vides rīcības programmai — Labāka vide labākai dzīvei1 uzsvēra, ka vides rīcības programmas veicina dažādo Kopienas politisko nostādņu nepieciešamo saskaņošanu, un pauda viedokli, ka nākamajā desmitgadē būs vēl svarīgāk risināt vides jautājumus aizvien saskaņotākā un integrētākā veidā, ņemot vērā saiknes starp tiem un novēršot vēl aizvien pastāvošās nepilnības, jo citādi var tikt radīts neatgriezenisks kaitējums. Eiropas Parlaments arī uzsvēra, ka 7. vides rīcības programmai būtu jāsniedz pareizais satvars, lai nodrošinātu adekvātu finansēšanu, tostarp inovāciju, pētniecības un izstrādes finansēšanu, un ka vides mērķu finansēšanai sinerģijā ar LIFE un vides aizsardzības pilnīgai integrēšanai vajadzētu būt nozīmīgai sastāvdaļai 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmā, kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformā, kopējā zivsaimniecības politikā (KZP), kohēzijas politikā un programmā “Apvārsnis 2020”. |
| ______________ |
| |
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(6) Šī regula visam LIFE programmas darbības laikam paredz finansējumu 3618 miljonu euro apmērā, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā tajā nozīmē, ko paredz 17. punkts Komisijas 2011. gada 29. jūnija priekšlikumā par iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību. | (6) Ar šo regulu visam programmas LIFE darbības laikam paredz finansējumu EUR [...] miljonu apmērā, kas ir [...] % no kopējām saistību apropriācijām, kā minēts Padomes Regulā (ES) Nr. .../..., ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, un kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā tajā nozīmē, kas paredzēta 17. punktā Komisijas 2011. gada 29. jūnija priekšlikumā par Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas iestāžu nolīgumu par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību. |
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (6a) Ņemot vērā 2008. gada jūlija “Reinjonas paziņojumu” un saskaņā ar Padomes 2011. gada 19. decembra secinājumiem, kuros Komisija un dalībvalstis tika mudinātas arī turpmāk veicināt vispārēju pieeju dabas aizsardzībai visā Savienības teritorijā, tostarp dalībvalstu tālākajos reģionos un aizjūras zemēs un teritorijās, kā arī Eiropas Komisijas 2011. gada 3. maija paziņojumu “Bioloģiskā daudzveidība, mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls — bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam”, kurā Komisija apņemas paplašināt un veicināt iniciatīvu BEST (Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas pakalpojumi Eiropas aizjūras teritorijās), aizjūras zemēm un teritorijām vajadzētu ļaut piedalīties Savienības programmās saskaņā ar nosacījumiem, kas minēti Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmumā 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu1. |
| _____________ |
| 1 OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp. |
Pamatojums
Programma LIFE būtu jāatver visam Eiropas aizjūras reģionam (tālākiem reģioniem un aizjūras zemēm un teritorijām), lai aizsargātu šīs teritorijas, kuras pieskaitāmas pie pasaules bioloģiskās daudzveidības “karstajiem punktiem”.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(10) Vides un klimata prasības būtu jāiekļauj Savienības politikā un darbībā. Tādējādi LIFE programmai būtu jāpapildina citas Savienības finansējuma programmas, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Eiropas Jūrniecības un zivsaimniecības fonds un “Apvārsnis 2020”. Komisijai un dalībvalstīm ir jānodrošina šāda papildināmība visos līmeņos. Savienības līmenī papildināmību vajadzētu nodrošināt, izveidojot strukturētu sadarbību starp LIFE programmu un dalītas pārvaldības Savienības finansējuma programmām vienotā stratēģiskajā satvarā, jo īpaši, lai veicinātu tādu darbību finansēšanu, kas papildina integrētos projektus vai atbalsta LIFE programmā izstrādātu risinājumu, metožu un pieeju izmantošanu. LIFE programmai arī vajadzētu mudināt pārņemt programmā “Apvārsnis 2020” veiktās ar vidi un klimatu saistītās pētniecības un inovāciju rezultātus. Šajā kontekstā tai vajadzētu piedāvāt līdzfinansējuma iespējas projektiem, kas nodrošina skaidrus ieguvumus videi un klimatam, lai panāktu sinerģiju. Ir nepieciešama koordinācija, lai nepieļautu divkāršu finansējumu. | (10) Vides un klimata prasības būtu jāiekļauj Savienības politikā un darbībā. Tādējādi programmai LIFE būtu jāpapildina citas Savienības finansējuma programmas, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Eiropas Jūrniecības un zivsaimniecības fonds un programma “Apvārsnis 2020”. Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina šāda papildināmība visos līmeņos. Savienības līmenī papildināmība būtu jānodrošina, izveidojot strukturētu sadarbību starp programmu LIFE un dalītas pārvaldības Savienības finansējuma programmām vienotā stratēģiskajā satvarā, jo īpaši, lai veicinātu tādu darbību finansēšanu, kas papildina integrētos projektus vai atbalsta programmā LIFE izstrādātu risinājumu, metožu un pieeju izmantošanu. Lai nodrošinātu programmas LIFE integrēto projektu juridisko skaidrību un praktisko īstenojamību, Regulā (ES) Nr. .../... [Kopīgo noteikumu regula]1 būtu skaidri jānosaka sadarbība starp citiem Savienības fondiem un integrētajiem projektiem. Būtu jāievieš īpaša kārtība, lai izveidotu sadarbību agrīnā posmā un integrēto projektu priekšrocības tiktu ņemtas vērā partnerības līgumu un darbības vai lauku attīstības programmu sagatavošanas laikā. Programmai LIFE arī vajadzētu mudināt pārņemt programmā “Apvārsnis 2020” veiktās ar vidi un klimatu saistītās pētniecības un inovāciju rezultātus. Šajā kontekstā tai vajadzētu piedāvāt līdzfinansējuma iespējas projektiem, kas nodrošina skaidrus ieguvumus videi un klimatam, lai panāktu sinerģiju. Ir nepieciešama koordinācija, lai nepieļautu divkāršu finansējumu un arī lai nodrošinātu, ka nesamazinās neto finanšu ieguldījums šajā regulā noteikto mērķu sasniegšanai. |
| _______________ |
| 1 COM(2011)0615 . |
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(11) Bioloģiskās daudzveidības zaudēšanas apturēšana un tās atjaunošana, resursu efektivitātes uzlabošana līdz ar vides un veselības apdraudējumu risināšanu joprojām ir starp lielākajiem Savienības izaicinājumiem. Šo izaicinājumu pārvarēšanai ir nepieciešami lielāki centieni ES līmenī, lai rastu risinājumus un paraugpraksi, kas palīdzēs sasniegt mērķus, kuri ir noteikti Komisijas paziņojumā “Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (turpmāk tekstā – “Stratēģija “Eiropa 2020””). Turklāt, lai sasniegtu vides mērķus, būtiska ir pārvaldības uzlabošana, jo īpaši izmantojot izpratnes uzlabošanu un ieinteresēto pušu iesaistīšanu. Tāpēc vides apakšprogrammai ir jānosaka trīs prioritārās rīcības jomas: vides un resursu efektivitāte, bioloģiskā daudzveidība, vides pārvaldība un informācija. Jāparedz iespēja, ka no LIFE programmas finansētie projekti var veicināt konkrētu mērķu sasniegšanu vairāk nekā vienā no šīm prioritārajām jomām un tajos var piedalīties vairāk nekā viena dalībvalsts. | (11) Bioloģiskās daudzveidības zaudēšanas apturēšana un tās atjaunošana, resursu efektivitātes uzlabošana līdz ar vides un veselības apdraudējumu risināšanu joprojām ir starp lielākajiem Savienības izaicinājumiem. Šo izaicinājumu pārvarēšanai ir nepieciešami lielāki centieni ES līmenī, lai rastu risinājumus un paraugpraksi, kas palīdzēs sasniegt mērķus, kuri ir noteikti Komisijas paziņojumā “Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (turpmāk “stratēģija “Eiropa 2020””). Turklāt, lai sasniegtu vides mērķus, būtiska ir pārvaldības uzlabošana, jo īpaši izmantojot izpratnes uzlabošanu un ieinteresēto pušu iesaistīšanu. Tāpēc Vides apakšprogrammai būtu jānosaka trīs prioritārās rīcības jomas: vide un resursu efektivitāte, daba un bioloģiskā daudzveidība, vides pārvaldība un informācija. Būtu jāparedz iespēja, ka no programmas LIFE finansētie projekti var veicināt konkrētu mērķu sasniegšanu vairāk nekā vienā no šīm prioritārajām jomām un tajos var piedalīties vairāk nekā viena dalībvalsts. |
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(13) Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls – bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam” (turpmāk tekstā – “Bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam”) ir noteikti mērķi bioloģiskās daudzveidības zaudēšanas apturēšanai un daudzveidības atjaunošanai. Cita starpā šie uzdevumi ietver pilnīgu Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību īstenošanu, kā arī ekosistēmu un to pakalpojumu uzturēšanu un atjaunošanu. LIFE programmai jāveicina šo mērķu sasniegšana. Tāpēc bioloģiskās daudzveidības prioritārajai jomai vajadzētu koncentrēties uz Natura 2000 tīkla īstenošanu un pārvaldību, kas izveidots ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK, jo īpaši saistībā ar minētās direktīvas 8. pantā paredzētajiem prioritārās rīcības plāniem, uz paraugprakses izstrādi un izplatīšanu saistībā ar bioloģisko daudzveidību, Direktīvu 2009/147/EK un 92/43/EEK, kā arī uz plašākiem ar bioloģisko daudzveidību saistītiem izaicinājumiem, kas ir apzināti ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā līdz 2020. gadam. | (13) Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls – bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam” (turpmāk “Bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam”) ir noteikti mērķi bioloģiskās daudzveidības zaudēšanas apturēšanai un daudzveidības atjaunošanai. Šie uzdevumi cita starpā paredz pilnībā īstenot Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvu 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību, kā arī uzturēt un atjaunot ekosistēmu un to pakalpojumus. Programmai LIFE būtu jāveicina šo mērķu sasniegšana. Tāpēc dabas un bioloģiskās daudzveidības prioritārajai jomai vajadzētu koncentrēties uz tīkla Natura 2000 īstenošanu un pārvaldību, kas izveidots ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK, jo īpaši saistībā ar minētās direktīvas 8. pantā paredzētajiem prioritārās rīcības plāniem, uz paraugprakses izstrādi un izplatīšanu saistībā ar bioloģisko daudzveidību, Direktīvu 2009/147/EK un 92/43/EEK, kā arī uz plašākiem ar bioloģisko daudzveidību saistītiem izaicinājumiem, kas ir apzināti ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā līdz 2020. gadam.. Programmas LIFE ieguldījums tīkla Natura 2000 ikgadējā finansējuma vajadzībās, kuras tiek lēstas EUR 5800 miljonu1 apmērā, būtu jāskata un jānosaka, ņemot vērā no citiem Savienības fondiem segtos bioloģiskās daudzveidības izdevumus. Eiropas Parlaments 2012. gada 20. aprīļa rezolūcijā “Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls — ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam”2 aicināja Komisiju un dalībvalstis panākt, lai ar ES un dalībvalstu līdzekļiem tiktu nodrošināts vismaz EUR 5 800 miljonu liels finansējums gadā, un nodrošināt, lai būtu pieejams atbilstošs finansējums no vairākiem Savienības fondiem (piemēram, no KLP, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kohēzijas fondiem un nostiprinātā LIFE+ fonda) un lai starp šiem fondiem tiktu veikta labāka koordinācija un saskaņošana, cita starpā, izmantojot integrētu projektu koncepciju, kas dažādos reģionos ļauj uzlabot pārredzamību Savienības finansējuma saņemšanā. |
| _____________ |
| 1 Komisijas dienestu darba dokuments “Natura 2000 finansēšana. Ieguldījums Natura 2000: ieguvumi dabai un cilvēkiem”, ( SEC(2011)1573 ). |
| |
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
14.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (14a) Lai optimāli izmantotu programmas LIFE resursus, būtu jāveicina sinerģija starp Vides apakšprogrammas darbībām, jo īpaši nolūkā aizsargāt bioloģisko daudzveidību, un pasākumiem, kas Klimata pasākumu apakšprogrammā paredzēti, lai mazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos tām. |
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(16) Klimata pārmaiņu mazināšanas prioritārajai jomai vajadzētu sniegt ieguldījumu Savienības klimata politikas un tiesību aktu izstrādei un īstenošanai, jo īpaši saistībā ar siltumnīcefekta gāzu monitoringu un ziņošanu, politiku, kas skar zemes izmantojumu, zemes izmantojuma maiņu un mežsaimniecību, emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, dalībvalstu centieniem samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu, atjaunojamajiem enerģijas avotiem, energoefektivitāti, transportu un degvielu, ozona slāņa aizsardzību un fluoru saturošajām gāzēm. | (16) Klimata pārmaiņu mazināšanas prioritārajai jomai būtu jāsniedz ieguldījums Savienības klimata politikas un tiesību aktu izstrādē un īstenošanā, jo īpaši atbalstot sinerģiju ar citiem vides mērķiem, piemēram, bioloģisko daudzveidību, siltumnīcefekta gāzu monitoringa un ziņošanas, zemes izmantojuma, zemes izmantojuma maiņas un mežsaimniecības, dabisko oglekļa krātuvju saglabāšanas jomās, kā arī jomās, kas saistītas ar ekosistēmai nekaitīgu pieeju atjaunojamo enerģijas avotu attīstībai pilsētu, lauksaimniecības, kalnainās un nomaļās teritorijās, atkritumu reģenerāciju un biogāzes ražošanu, energoefektivitāti, publisko apgaismojumu, transportu un degvielu, jo īpaši trešās paaudzes degvielu, ozona slāņa aizsardzību un fluoru saturošajām gāzēm. |
Pamatojums
Atkritumu reģenerācija ir svarīgs uzdevums, par kuru atbildība būtu jāuzņemas vietējām un reģionālajām varas iestādēm. Būtu arī Jāveicina atkritumu reģenerācijas ilgtspējīga pārvaldība.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
18. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(18) Pilnīga vides un klimata tiesību aktu un politikas īstenošana ir cieši saistīta ar labākas pārvaldības nodrošināšanu, ieinteresēto pušu iesaistīšanās uzlabošanu un informācijas izplatīšanu. Tāpēc pārvaldības un informācijas prioritārajām jomām abās apakšprogrammās ir jāatbalsta platformu veidošana un paraugprakses apmaiņa, lai nodrošinātu lielāku atbilstību prasībām un to izpildi, kā arī raisītu sabiedrības un ieinteresēto pušu atbalstu Savienības politikas veidošanas centieniem vides un klimata jomā. Jo īpaši būtu jāatbalsta uzlabojumi attiecībā uz zināšanu bāzes izplatīšanu, izpratnes uzlabošanu, sabiedrības līdzdalību, piekļuvi informācijai un piekļuvi tiesu iestādēm vides jautājumos. | (18) Pilnīga vides un klimata tiesību aktu un politikas īstenošana ir cieši saistīta ar labākas pārvaldības nodrošināšanu, ieinteresēto pušu iesaistīšanās uzlabošanu un informācijas izplatīšanu. Tāpēc pārvaldības un informācijas prioritārajām jomām abās apakšprogrammās ir jāatbalsta platformu veidošana un paraugprakses apmaiņa, lai nodrošinātu lielāku atbilstību prasībām un to izpildi, kā arī raisītu sabiedrības un ieinteresēto pušu atbalstu Savienības politikas veidošanas centieniem vides un klimata jomā. Jo īpaši būtu jāatbalsta uzlabojumi attiecībā uz zināšanu bāzes un labākās prakses izplatīšanu, izpratnes uzlabošanu, sabiedrības līdzdalību, informācijas un tiesas pieejamību vides jautājumos. |
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
21. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(21) Lai uzlabotu vides un klimata politikas īstenošanu un sekmētu vides un klimata mērķu integrēšanu citos politikas virzienos, LIFE programmai vajadzētu veicināt tādus projektus, kas atbalsta integrētu pieeju vides un klimata tiesību aktu un politikas īstenošanai. Vides apakšprogrammas projektiem vajadzētu koncentrēties galvenokārt uz Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas līdz 2020. gadam ieviešanu, jo īpaši attiecībā uz Natura 2000 tīkla, kas izveidots ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK, efektīvu pārvaldību un konsolidāciju, realizējot minētās direktīvas 8. pantā paredzētos prioritārās rīcības plānus, kā arī uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvas 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, un atkritumu un gaisa jomas tiesību aktu ieviešanu. Šie projekti koncentrēsies uz noteiktajiem tematiem, bet vienlaikus sasniegs vairākus mērķus (piemēram, nodrošinās ieguvumus videi un veidos spējas), ļaujot gūt rezultātus citās politikas jomās un jo īpaši attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva). Šāda veida projektus varētu paredzēt citās vides jomās. Klimata pasākumu apakšprogrammā šiem projektiem jo īpaši būtu jābūt veltītiem klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās stratēģijām un rīcības plāniem. Šāda veida projektiem vajadzētu atbalstīt tikai virkni konkrētu darbību un pasākumu, savukārt citas darbības, kuras papildina projektu, vajadzētu finansēt no citām Savienības finansējuma programmām, kā arī no valsts, reģionālajiem vai privātajiem līdzekļiem. LIFE programmas finansējumam ir jāizmanto sinerģija un jāpanāk saskaņotība starp dažādiem Savienības finansējuma avotiem, nodrošinot stratēģisku koncentrēšanos uz vidi un klimatu. | (21) Lai uzlabotu vides un klimata politikas īstenošanu un sekmētu vides un klimata mērķu integrēšanu citos politikas virzienos, programmai LIFE vajadzētu veicināt tādus projektus, kas atbalsta integrētu pieeju vides un klimata tiesību aktu un politikas īstenošanai. Vides apakšprogrammas projektiem vajadzētu koncentrēties galvenokārt uz Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas līdz 2020. gadam ieviešanu, jo īpaši attiecībā uz tīkla Natura 2000, kas izveidots ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK, efektīvu pārvaldību un konsolidāciju, realizējot minētās direktīvas 8. pantā paredzētos prioritārās rīcības plānus, kā arī uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvas 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, un atkritumu un gaisa jomas tiesību aktu ieviešanu. Šie projekti koncentrēsies uz noteiktajiem tematiem, bet vienlaikus sasniegs vairākus mērķus (piemēram, nodrošinās ieguvumus videi un veidos spējas), ļaujot gūt rezultātus citās politikas jomās un jo īpaši attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva). Šāda veida projektus varētu paredzēt citās vides jomās. Klimata pasākumu apakšprogrammā šiem projektiem jo īpaši būtu jābūt veltītiem klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās stratēģijām un rīcības plāniem. Šāda veida projektiem vajadzētu atbalstīt tikai virkni konkrētu darbību un pasākumu, savukārt citas darbības, kuras papildina projektu, vajadzētu finansēt no citām Savienības finansējuma programmām, kā arī no valsts, reģionālajiem vai privātajiem līdzekļiem. Ar programmas LIFE finansējumu būtu jāizmanto sinerģijas iespējas un jāpanāk saskaņotība starp dažādiem Savienības finansējuma avotiem, nodrošinot stratēģisku koncentrēšanos uz vidi un klimatu, vienlaikus nodrošinot arī procedūru efektīvu vienkāršošanu. Integrētie projekti sekmēs citus fondus, palielinot to absorbcijas spēju attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar vidi un klimatu. Ņemot vērā to, ka šie projekti ir jauni un ka trūkst plašas pieredzes attiecībā uz integrēto projektu pieeju, ieinteresētās personas vajadzības gadījumā būtu jāatbalsta, nodrošinot augstāku līdzfinansējuma likmi un sniedzot tehnisko palīdzību sagatavošanas posmā. Turklāt divu posmu atlases procedūra atvieglos pieteikumu iesniegšanas posma norisi. Būtu jāveicina pieredzes apmaiņa par sekmīgām integrētām pieejām, iesaistot visas attiecīgās pārvaldības nozares un ieinteresētās personas. Pamatojoties uz pirmo plānošanas gadu pieredzi, būtu jāanalizē apstākļi, kas nosaka integrēto projektu vienmērīgu darbību un veiksmi. Pamatojoties uz šīs analīzes rezultātiem un atkarībā no pieejamā finansējuma, integrēto projektu darbības jomai varētu pievienot papildu jomas. |
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
21.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (21a) Integrētajiem projektiem vajadzētu būt paraugam, kas atbalsta dalībvalstis saistībā ar līdzekļu efektīvu izmantošanu un konstruktīvas un pastāvīgas sadarbības izveidi starp dažādām pārvaldības nozarēm, lai risinātu būtiskus īstenošanas jautājumus. Ņemot vērā to, ka šādi jautājumi pastāv visā Savienībā, pieredzei ar jauno projektu veidu, proti, integrētajiem projektiem, vajadzētu būt pēc iespējas plašākai. Tādēļ katrai dalībvalstij programmas plānošanas periodā būtu jānodrošina finansējuma saņemšana vismaz diviem integrētajiem projektiem dažādās jomās ar nosacījumu, ka ir atbilstība kvalitātes pamatprasībām. Komisija var noteikt papildu Eiropas līmeņa tematiskā sadalījuma mērķus. |
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
21.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (21b) Integrēto projektu panākumi ir atkarīgi no ciešas to nacionālo, reģionālo, vietējo varas iestāžu un atbildīgo nevalstisko organizāciju sadarbības, uz kurām attiecas programmas LIFE mērķi. Tādēļ projektu izstrādes, īstenošanas, attīstības un uzraudzības procesā būtu jāievēro pārskatāmības un lēmumu atklātības principi. |
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
23. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(23) Lai Komisija varētu izpildīt savus uzdevumus saistībā ar vides un klimata politikas veidošanas un īstenošanas ierosināšanu, tai vajadzētu izmantot LIFE programmas resursus, lai atbalstītu Savienības vides un klimata politikas un tiesību aktu ierosināšanu, īstenošanu un integrēšanu, tostarp attiecībā uz pakalpojumu un preču iepirkumiem. No finanšu līdzekļiem, kas saskaņā ar šo regulu piešķirti komunikācijas darbībām, sedz arī korporatīvo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm. | (23) Lai Komisija varētu izpildīt savus uzdevumus saistībā ar vides un klimata politikas veidošanas un īstenošanas ierosināšanu, tai būtu jāizmanto programmas LIFE resursi, lai atbalstītu Savienības vides un klimata politikas un tiesību aktu ierosināšanu, īstenošanu un integrēšanu, tostarp attiecībā uz pakalpojumu un preču iepirkumiem. Būtu jāveic konkrēti pasākumi, lai mudinātu MVU piedalīties minētajos konkursos. No finanšu līdzekļiem, kas saskaņā ar šo regulu piešķirti komunikācijas darbībām, sedz arī institucionālo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm. Komisijai būtu arī jāvelta finanšu resursi, lai uzlabotu komunikācijas darbības un informācijas sistēmas saistībā ar visu būtiskāko Savienības vides tiesību aktu īstenošanu, kā izklāstīts tās 2012. gada 7. marta paziņojumā “Lielāki ieguvumi ES vides pasākumu jomā — uzticības vairošana ar padziļinātām zināšanām un reaģēšanas spēju”1. Tam pirmām kārtām un galvenokārt būtu jāparedz precīzu norāžu publicēšana un regulāra atjaunināšana tiešsaistē par to, kā un kur katrā no dalībvalstīm ir īstenotas un transponētas Savienības direktīvas klimata un vides jomā. Šāds plaši pieejams pārskats papildinās LIFE projektu īstenošanas darbības, sniegs lietderīgu pamatinformāciju projektu izstrādei un kopumā vairos pilsoņu informētību par plašo piemērošanu, pozitīvo ietekmi Savienības mērogā un tādējādi arī par Savienības tiesību aktu nozīmi. Turklāt programmai LIFE būtu jādod ieguldījums ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 1. mērķa 3c) rīcības īstenošanā, saskaņā ar kuru Komisija un dalībvalstis veicinās dabas jomā pieņemto direktīvu noteikumu izpildi, rīkojot tiesnešiem un prokuroriem īpašas mācību programmas par Natura 2000 un izstrādājot labākas atbilstības veicināšanas spējas. |
| _____________ |
| 1 COM(2012)0095 . |
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
25. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(25) Iepriekšējo instrumentu īstenošanas pieredze liecina, ka ir nepieciešama daudzgadu programma un centienu koncentrēšana uz konkrētām vides un klimata politikas prioritātēm un rīcības jomām. Šādām daudzgadu darba programmām ir jābūt elastīgām, lai izpildītu LIFE programmas mērķus un uzdevumus, vienlaikus nodrošinot nepieciešamo prioritāro jomu stabilitāti, lai iespējamie pretendenti varētu plānot, sagatavot un iesniegt priekšlikumus. Ņemot to vērā, šādas daudzgadu darba programmas ir jāpieņem vismaz uz diviem gadiem, nosakot ierobežojošas prioritātes. | (25) Iepriekšējo instrumentu īstenošanas pieredze liecina, ka ir nepieciešama daudzgadu programma un centienu koncentrēšana uz konkrētām vides un klimata politikas prioritātēm un rīcības jomām. Šādām daudzgadu darba programmām vajadzētu būt elastīgām, lai sasniegtu programmas LIFE mērķus un uzdevumus, vienlaikus nodrošinot nepieciešamo prioritāro jomu stabilitāti, lai iespējamie pretendenti varētu plānot, sagatavot un iesniegt priekšlikumus. Ņemot to vērā, šādas daudzgadu darba programmas būtu jāpieņem vismaz uz trijiem gadiem, nosakot ierobežojošas prioritātes. |
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
26. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(26) Nolūkā vienkāršot LIFE programmu un samazināt administratīvo slogu pretendentiem un saņēmējiem, ir plašāk jāizmanto vienotas likmes un vienreizēji kopsummas maksājumi, un finansējums ir jākoncentrē uz konkrētākām izmaksu kategorijām. Lai kompensētu neattiecināmās izmaksas un uzturētu efektīvu atbalsta līmeni LIFE programmā, līdzfinansējuma daļai kopumā ir jābūt 70 %, bet īpašos gadījumos – 80 %. | (26) Nolūkā vienkāršot programmu LIFE un samazināt administratīvo slogu pretendentiem un saņēmējiem, būtu vairāk jāizmanto vienotas likmes un vienreizēji kopsummas maksājumi. Komisijai būtu jāapsver divu posmu pieteikuma procedūras ieviešana visiem projektiem, kā arī iespēja paātrināt atlases procedūru, tostarp paredzot īsāku laiku starp atlasi un projekta sākšanu. Komisijai arī būtu jācenšas pēc pieprasījuma atvieglot saziņu starp ieinteresētajiem pieteikumu iesniedzējiem un notiekošu projektu finansējuma saņēmējiem līdzīgās jomās, lai būtu iespējama pieredzes apmaiņa pieteikšanās un īstenošanas posmā. Turklāt Komisijai būtu jānodrošina, ka, noraidot projektu, sniedz detalizētu paskaidrojumu un ka šo paskaidrojumu nosūta, pirms publicē nākamo aicinājumu iesniegt piedāvājumus. Ja ir pieejamas citu fondu paraugprakses, programmā LIFE būtu jāievieš atbilstīgas izmaiņas, kad tas ir piemēroti. |
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
26.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (26a) Lai saglabātu efektīvo atbalsta līmeni, ko nodrošina programma LIFE, līdzfinansējuma likmei parasti vajadzētu būt 50 %, savukārt integrētajiem projektiem un atbilstīgajiem tehniskās palīdzības projektiem — 60 %. Lai LIFE finansējums būtu pieejamāks dalībvalstīm ar īslaicīgām budžeta grūtībām, šādām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieteikties uz lielāku likmi līdz 75 % no attiecināmajām izmaksām. Projektiem prioritārajā jomā “Daba un bioloģiskā daudzveidība” saistībā ar nopietni apdraudētām dzīvotnēm un sugām vajadzētu būt tiesīgiem saņemt lielāku likmi 75 % apmērā no attiecināmajām izmaksām. |
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
26.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (26b) Ne visas bezpeļņas organizācijas un citi projektu finansējuma saņēmēji, kuri saņem Savienības līdzfinansējumu, spēj saskaņā ar savu valstu režīmiem atgūt PVN izmaksas. PVN izmaksām vajadzētu būt attiecināmām saskaņā ar programmu LIFE tikai šādos gadījumos, lai nodrošinātu taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem finansējuma saņēmējiem. Tam nevajadzētu attiekties uz personām, kas nav nodokļa maksātājas, kā tās definētas Direktīvas 2006/112/EK 13. panta 1. punkta pirmajā daļā. Komisijai, pamatojoties uz visu dalībvalstu sniegto informāciju, būtu jāsagatavo pārskats par PVN noteikumiem, kas ietekmē publiski pieejamus LIFE projektus. Komisijai termiņa vidusposma un ex-post novērtējuma ziņojumos būtu jāziņo par PVN izmaksu summu, kas katrā dalībvalstī atmaksāta ar LIFE projektu rīcības dotācijām. |
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
27. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(27) LIFE programma un apakšprogrammas būtu regulāri jāpārrauga un jāizvērtē, pamatojoties uz atbilstošiem rādītājiem, lai varētu veikt attiecīgus pielāgojumus. Lai apliecinātu papildu ieguvumus, kurus abas apakšprogrammas var nodrošināt rīcībai klimata un bioloģiskās daudzveidības jomā, un iegūtu informāciju par izdevumu līmeni, LIFE programmas uzraudzībā ir jāizseko ar klimatu un bioloģisko daudzveidību saistītie izdevumi, kā ir noteikts DFS paziņojumā. Šāda izsekošana jāveic saskaņā ar vienkāršu metodiku, iekļaujot izdevumus vienā no šādām trim kategorijām: izdevumi, kas saistīti tikai ar klimatu/bioloģisko daudzveidību (uzskaita kā 100 %), izdevumi, kas būtiski saistīti ar klimatu/bioloģisko daudzveidību (uzskaita kā 40 %), un izdevumi, kas nav saistīti ar klimatu/bioloģisko daudzveidību (uzskaita kā 0 %). Šī metodika neizslēdz iespēju attiecīgā gadījumā izmantot precīzāku metodiku. | (27) Programma LIFE un tās apakšprogrammas būtu regulāri jāpārrauga un jāizvērtē, pamatojoties uz atbilstošiem rādītājiem, lai varētu veikt attiecīgus pielāgojumus. Nosakot rādītājus programmu un projektu novērtējumiem, Komisijai uzsvars būtu jāliek uz kvalitātes uzraudzību, pamatojoties uz izpildes rādītājiem un prognozētajiem rezultātiem un ietekmi. Komisijai būtu arī jāierosina projektu ilgtermiņa sekmju uzraudzības metode, jo īpaši dabas un bioloģiskās daudzveidības jomā. Lai apliecinātu papildu ieguvumus, kurus abas apakšprogrammas var nodrošināt rīcībai klimata un bioloģiskās daudzveidības jomā, un iegūtu informāciju par izdevumu līmeni, programmas LIFE uzraudzībā būtu jāizseko ar klimatu un bioloģisko daudzveidību saistītie izdevumi, kā noteikts DFS paziņojumā. Šāda izsekošana būtu jāveic saskaņā ar vienkāršu metodiku, iekļaujot izdevumus vienā no šādām trim kategorijām: izdevumi, kas saistīti tikai ar klimatu/bioloģisko daudzveidību (uzskaita kā 100 %), izdevumi, kas būtiski saistīti ar klimatu/bioloģisko daudzveidību (uzskaita kā 40 %), un izdevumi, kas nav saistīti ar klimatu/bioloģisko daudzveidību (uzskaita kā 0 %). Šai metodikai nevajadzētu izslēgt iespēju attiecīgā gadījumā izmantot precīzāku metodiku. |
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
27.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (27a) Ņemot vērā Komisijas Vides ģenerāldirektorāta ilgstošo pieredzi saistībā ar programmas LIFE un tās projektu pārvaldību un LIFE finansējuma saņēmēju pozitīvo pieredzi saistībā ar ārējām uzraudzības grupām, jebkādas izmaiņas programmas LIFE un tās projektu pārvaldības struktūrā būtu rūpīgi jānovērtē un tām būtu jāparedz pārbaudes periods. Integrēto projektu pārvaldība saskaņā ar Vides apakšprogrammu, kā arī projektu vadība dabas un bioloģiskās daudzveidības prioritārajā jomā būtu jāturpina Komisijas ģenerāldirektorātā, kas ir atbildīgs par vides jautājumiem. |
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
29. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(29) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai saistībā ar daudzgadu darba programmas pieņemšanu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Attiecīgās pilnvaras jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu. | svītrots |
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
30. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(30) Lai nodrošinātu labāko iespējamo Savienības finansējuma izmantošanu un Eiropas pievienoto vērtību, Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz atbilstības kritērijiem projektu atlasei, ģeogrāfiska līdzsvara piemērošanas kritērijiem “integrētajiem projektiem” un konkrētām tematiskajām prioritātēm piemērojamiem izpildes rādītājiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot priekšdarbus, attiecīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. | (30) Lai nodrošinātu labāko iespējamo Savienības finansējuma izmantošanu un Eiropas pievienoto vērtību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz daudzgadu darba programmu pieņemšanu un attiecīgā gadījumā pārskatīšanu, konkrētu, tematisku un Eiropas mēroga sadalījuma mērķu noteikšanu, ko piemēro integrētajiem projektiem, integrēto projektu darbības jomas paplašināšanu un maksimālo piešķīrumu izmaiņām, konkrētām tematiskajām prioritātēm piemērojamo izpildes rādītāju precīzāku noteikšanu un nopietni apdraudētu dzīvotņu un sugu saraksta izveidošanu. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, attiecīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem, kā arī vietējām un reģionālajām varas iestādēm. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. Tomēr deleģētie tiesību akti būtu jāpieņem tikai nepieciešamības gadījumā, nodrošinot Eiropas Parlamenta tiesības iebilst pret Komisijas pieņemtajiem pasākumiem. |
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
2. pants – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(a) “pilotprojekti” ir projekti, kuros izmanto tehnoloģiju vai metodi, kas ne iepriekš, ne citur nav tikusi izmantota vai izmēģināta, un kas var nodrošināt iespējamus ieguvumus videi un klimatam salīdzinājumā ar pašreizējo paraugpraksi; | (a) “izmēģinājuma projekti” ir projekti, kuros izmanto tehnoloģiju vai metodi, kas ne iepriekš, ne citur nav tikusi izmantota vai izmēģināta, kuri var nodrošināt iespējamus ieguvumus videi un klimatam salīdzinājumā ar pašreizējo paraugpraksi un kurus turpmāk var izmantot līdzīgās situācijās plašākā mērogā; |
Pamatojums
Izmēģinājuma projektu rezultātus varētu izmantot kā piemēru, ko ņemt vērā citām vietējām un reģionālām iestādēm vai pārrobežu sadarbības projektos.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
2. pants – d apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(d)“integrētie projekti” ir projekti, ar kuriem ilgtspējīgā veidā plašā teritoriālā mērogā, jo īpaši reģionālā, vairāku reģionu vai valsts mērogā, īsteno vides un klimata stratēģijas vai rīcības plānus, kuri ir prasīti īpašos Savienības vides un klimata tiesību aktos, paredzēti citos Savienības aktos vai dalībvalstu iestāžu izstrādāti; | (d) “integrētie projekti” ir projekti, ar kuriem ilgtspējīgā veidā plašā teritoriālā mērogā, jo īpaši reģionālā, vairāku reģionu, valsts vai transnacionālā mērogā, īsteno vides un klimata stratēģijas vai rīcības plānus — galvenokārt vienā vai vairākās šādās jomās: daba, ūdens, atkritumi, gaiss, klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām —, kā tie prasīti īpašos Savienības vides un klimata tiesību aktos, paredzēti citos Savienības aktos vai kā tos izstrādājušas dalībvalstu iestādes. Integrēto projektu mērķis ir integrēt vides un klimata politiku citās politikas nostādnēs, jo īpaši veicinot citu Savienības, valstu un privāto fondu koordinētu mobilizāciju vides vai klimata mērķu sasniegšanai un būtisku īstenošanas jautājumu risināšanai; |
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
2. pants – fa apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (fa)“spēju veidošanas projekti” ir projekti, kuru mērķis ir finansiāla atbalsta sniegšana LIFE valsts vai reģionālajam kontaktpunktam uz ne vairāk kā diviem gadiem un ne vairāk kā vienu reizi katrai dalībvalstij vienā programmas plānošanas periodā. Tādējādi LIFE kontaktpunkti spēs plaši izplatīt informāciju par programmu LIFE potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem, izveidot ciešu sadarbību ar pārvaldes iestādēm, kas vada citus Savienības fondus, lai noteiktu sinerģijas iespējas ar programmu LIFE, un atbalstīt pieteikumu iesniedzējus pieteikuma procedūras gaitā, lai nodrošinātu kvalitatīvus projektus. Spēju veidošanas projektu atlasi veic ar atsevišķu pieteikumu procedūru; |
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
2. pants – fb apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (fb) “informēšanas, izpratnes veidošanas, apmaiņas un izplatīšanas projekti” ir projekti, kuru mērķis ir atbalstīt komunikāciju, informācijas izplatīšanu un izpratnes veidošanu vides un klimata jomās. Tas var ietvert arī starpnozaru apmaiņu starp pārvaldes iestādēm un/vai ieinteresētajām personām, lai informētu par sekmīgiem integrētajiem projektiem un pieejām. |
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (ba) atbalstīt Natura 2000 tīkla teritoriju pārvaldību un šī tīkla dabas vērtību saglabāšanu, jo īpaši to sugu un dzīvotņu saglabāšanu, kas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem uzskatāmas par prioritārām; |
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – 1. daļa – ca apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (ca) atbalstīt Savienības Vides rīcības programmas īstenošanu. |
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – 2. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Īstenojot šos pasākumus, LIFE programma veicina ilgtspējīgu attīstību un stratēģijā “Eiropa 2020” noteikto mērķu un uzdevumu izpildi. | Īstenojot šos pasākumus, programma LIFE veicina ilgtspējīgu attīstību un cita starpā stratēģijā “Eiropa 2020”, Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā līdz 2020. gadam, Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā, “Ceļvedī 2050” un Enerģētikas ceļvedī līdz 2050. gadam noteikto mērķu un uzdevumu izpildi. |
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(a) 1. punkta a) apakšpunktā minētais mērķis: nodrošinātie vides un klimata uzlabojumi. Ciktāl tas attiecas uz mērķi veicināt bioloģiskās daudzveidības izzušanas apturēšanu un daudzveidības atjaunošanu, nodrošinātos vides uzlabojumus mēra, pamatojoties uz Natura 2000 tīkla procentuālo daļu, kas ir atjaunota vai kurai ir nodrošināta atbilstoša apsaimniekošana, atjaunoto ekosistēmas pakalpojumu platību, kā arī to atbilstīgo dzīvotņu un sugu skaitu un veidu, kurām ir uzlabots aizsardzības statuss; | (a) 1. punkta a) apakšpunktā minētais mērķis: nodrošinātie vides un klimata uzlabojumi. Ciktāl tas attiecas uz mērķi veicināt bioloģiskās daudzveidības izzušanas apturēšanu un daudzveidības atjaunošanu, nodrošinātos vides uzlabojumus mēra, pamatojoties uz tīkla Natura 2000 procentuālo daļu, kura ir atjaunota vai kurai ir nodrošināta atbilstoša apsaimniekošana, atjaunoto vai no jauna izveido ekosistēmas pakalpojumu platību, kā arī to atbilstīgo dzīvotņu un sugu skaitu un veidu, kurām ir uzlabots aizsardzības statuss; |
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts – 2. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt deleģētus tiesību aktus saskaņā ar 30. pantu attiecībā uz izpildes rādītājiem, lai tos piemērotu tematiskajām prioritātēm, ko nosaka 24. pantā minētajās daudzgadu darba programmās. | Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus tiesību aktus saskaņā ar 30. pantu nolūkā precīzāk noteikt izpildes rādītājus, lai tos piemērotu tematiskajām prioritātēm, kas definētas 24. pantā minētajās daudzgadu darba programmās. |
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. LIFE programmas īstenošanai paredzētais budžets ir EUR 3 618 000 000. | 1. Programmas LIFE īstenošanai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam paredzētais finansējums, kas ir galvenā atsauce saskaņā ar 17. punktu Komisijas 2011. gada 29. jūnija priekšlikumā par Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumu par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, ir EUR [...], kas ir [...] % no kopējām saistību apropriācijām, kā minēts Padomes Regulā (ES) Nr. .../..., ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam. |
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(a) EUR 2 713 500 000 no kopējā 1. punktā paredzētā budžeta piešķir vides apakšprogrammai; | (a) EUR [...], kas ir aptuveni 75 % no kopējā 1. punktā paredzētā finansējuma, piešķir Vides apakšprogrammai; |
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(b) EUR 904 500 000 no kopējā 1. punktā paredzētā budžeta piešķir klimata pasākumu apakšprogrammai. | (b) EUR [...], kas ir aptuveni 25 % no kopējā 1. punktā paredzētā finansējuma, piešķir Klimata pasākumu apakšprogrammai; |
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
4. pants – 2.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.a Vismaz 80 % no programmas LIFE budžeta resursiem piešķir inovatīviem finanšu instrumentiem un projektiem, ko atbalsta ar rīcības dotācijām, kā noteikts 18. pantā. |
Pamatojums
Abām LIFE apakšprogrammām piešķirto līdzekļu daļa ir tikai indikatīva. Kā minēts kompromisa grozījumā Nr. 1 (jauns 1.e punkts), ja programmas LIFE kopējais budžets palielināsies salīdzinājumā ar Komisijas sākotnējo priekšlikumu, papildu līdzekļus izmantos, lai palielinātu Vides apakšprogrammai piešķirto līdzekļu daļu un to līdzekļu daļu, ko izmanto projektiem, kurus finansē ar rīcības dotācijām vai inovatīviem finanšu instrumentiem.
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
4. pants – 2.b punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.b No šā panta 2.a punktā minētās summas programmas plānošanas periodā ne vairāk kā 30 % piešķir 18. panta d) punktā minētajiem integrētajiem projektiem. Šo maksimālo procentuālo daļu atkārtoti novērtē saistībā ar 27. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto starpposma novērtēšanu. Atkarībā no novērtēšanas rezultāta un pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 30. pantu attiecībā uz maksimālās procentuālās daļas samazināšanu, palielināšanu vai svītrošanu. |
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
5. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Trešo valstu dalība LIFE programmā | Aizjūras zemju un teritoriju un trešo valstu dalība programmā LIFE |
LIFE programmā var piedalīties šādas valstis: | Programmā LIFE var piedalīties šādas valstis un teritorijas: |
| -(a) Lēmumā 2001/822/EK minētās aizjūras zemes un teritorijas; |
(a) Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis, kuras ir Nolīguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) puses; | (a) Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis, kuras ir Nolīguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) puses; |
(b) Savienības kandidātvalstis, potenciālās kandidātvalstis un pievienošanās valstis; | (b) Savienības kandidātvalstis, potenciālās kandidātvalstis un valstis, kas pievienojas Savienībai; |
(c) valstis, uz kurām attiecas Eiropas Kaimiņattiecību politika; | (c) valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika; |
(d) valstis, kuras ir kļuvušas par Eiropas Vides aģentūras loceklēm saskaņā ar Padomes 1999. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 993/1999, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1210/90 par Eiropas Vides aģentūras un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīkla izveidi. | (d) valstis, kuras ir kļuvušas par Eiropas Vides aģentūras loceklēm saskaņā ar Padomes 1999. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 993/1999, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1210/90 par Eiropas Vides aģentūras un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīkla izveidi. |
Šīs valstis piedalās saskaņā ar nosacījumiem, kuri noteikti attiecīgajos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos, ar ko nosaka vispārīgus principus šo valstu līdzdalībai Savienības programmās. | Šīs valstis un teritorijas piedalās saskaņā ar nosacījumiem, kuri noteikti Lēmumā 2001/822/EK un attiecīgajos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos, ar ko nosaka vispārīgus principus šo valstu un teritoriju līdzdalībai Savienības programmās. |
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Komisija un dalībvalstis nodrošina, lai atbalsts no programmas LIFE būtu saderīgs ar Savienības politikas virzieniem un prioritātēm un papildinātu citus Savienības instrumentus. | 1. Komisija un dalībvalstis nodrošina, lai atbalsts no programmas LIFE būtu saderīgs ar Savienības politikas nostādnēm un prioritātēm un papildinātu citus Savienības instrumentus, vienlaikus nodrošinot arī vienkāršošanas pasākumu īstenošanu. |
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
8. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Komisija un dalībvalstis atbilstoši saviem attiecīgajiem pienākumiem nodrošina koordināciju starp LIFE programmu un Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrniecības un zivsaimniecības fondu, lai radītu sinerģiju, jo īpaši 18. panta d) apakšpunktā minēto integrēto projektu kontekstā, un lai atbalstītu LIFE programmas īstenošanas laikā izstrādāto risinājumu, metožu un pieeju izmantošanu. Savienības līmenī koordinācija notiek atbilstoši vienotam stratēģiskajam satvaram, kas minēts Regulas (ES) Nr. …. 10. pantā (VSS regula). | 3. Komisija un dalībvalstis, īstenojot aktīvus un saskaņotus centienus, atbilstoši saviem attiecīgajiem pienākumiem nodrošina koordināciju starp programmu LIFE un Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un/vai Eiropas Jūrniecības un zivsaimniecības fondu, lai radītu sinerģiju, jo īpaši 18. panta d) apakšpunktā minēto integrēto projektu kontekstā, kā arī sagatavojot Direktīvas 92/43/EEK 8. pantā minētos prioritāras rīcības plānus, un lai atbalstītu programmas LIFE īstenošanas laikā izstrādāto risinājumu, metožu un pieeju izmantošanu. Savienības līmenī koordinācija notiek atbilstoši vienotam stratēģiskajam satvaram, kas minēts Regulas (ES) Nr. …. 10. pantā (VSS regula). Dalībvalstis savos partnerības līgumos, kas minēti Regulas (ES) Nr. .../... (Kopīgo noteikumu regula) 14. pantā, min mehānismus, ar kuru palīdzību notiks koordinācija valsts un reģionālā līmenī starp programmu LIFE un pārējiem Regulā (ES) Nr. .../... (Kopīgo noteikumu regula) minētajiem fondiem. |
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
8.-a pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 8.-a pants |
| Programmas LIFE atpazīstamība |
| Koordinējošais finansējuma saņēmējs un saistītie saņēmēji publicē programmas LIFE projektu un rezultātus, vienmēr pieminot no Savienības saņemto atbalstu. LIFE logo, kas dots pielikumā, izmanto visos komunikācijas pasākumos, un tas ir redzams uz ziņojumu dēļiem stratēģiski svarīgās sabiedrībai redzamās vietās. Uz visām ilglietojamām precēm, kas iegādātas saistībā ar programmu LIFE, ir LIFE logo, ja vien Komisija nav noteikusi citādi. |
Pamatojums
LIFE logo ļoti veiksmīgi ir pierādījis savu efektivitāti, nodrošinot Savienības vides un klimata jomas finansējuma atpazīstamību un demonstrējis Savienības ieguldījumu dabas saglabāšanas un vides pasākumos uz vietas. Tāpēc būtu saprātīgi šajā regulā pieminēt LIFE logo.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
8.a pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 8.a pants |
| Integrētie projekti |
| 1. Integrētie projekti kalpo kā konkrēti instrumenti vides un klimata mērķu integrēšanai Savienības kopējos izdevumos saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020”. Tie nodrošina paraugpieeju efektīvai un cieši koordinētai īstenošanai jomās, kurās dalībvalstīm un/vai reģioniem tas ir visvairāk vajadzīgs. |
| 2. Integrētajos projektos uzmanību galvenokārt koncentrē uz tādām jomām kā daba, ūdens, atkritumi, gaiss, klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām. Atkarībā no projektu izpildes pēc 27. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā starpposma novērtējuma un atkarībā no pieejamajiem līdzekļiem Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 30. pantu attiecībā uz integrētajos projektos ietverto jomu papildināšanu. |
| 3. Koordinācija ar citiem Savienības finansējuma avotiem un to mobilizācija ir integrēto projektu centrālais elements, tādēļ tas tiek sekmēts. |
| 4. Integrētos projektus pārvalda atbilstīgā administratīvajā un teritoriālajā līmenī, lai strādātu ar konkrēto jomu un mobilizētu papildu Savienības, valstu, reģionālos vai privātos līdzekļus. Integrētie projekti ir pieejami ieinteresētajām pusēm, un tās iesaista šādos projektos. |
| 5. Komisija un dalībvalstis aktīvi atbalsta un sekmē integrēto projektu izstrādi, cita starpā ar tehniskās palīdzības projektiem, apmaiņas pasākumiem, piemēram, sekmīgo projektu apmeklējumiem, Komisijas organizētiem semināriem un darbsemināriem un citiem komunikācijas un informēšanas pasākumiem. |
| 6. Integrēto projektu ģeogrāfisko līdzsvaru nodrošina saskaņā ar 19. panta 3. punktu. Dalībvalstis 1. pantā minētajā LIFE finansēšanas periodā cenšas — ja nepieciešams ar LIFE tehniskās palīdzības projekta atbalstu — sagatavot un ierosināt vismaz vienu integrēto projektu. |
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – 2. ievilkums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
– bioloģiskā daudzveidība; | – daba un bioloģiskā daudzveidība; |
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Vismaz 50 % budžeta līdzekļu, kas piešķirti projektiem, kurus atbalsta vides apakšprogrammā rīcības dotāciju veidā, paredz projektiem, kuri atbalsta dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību. | 2. Vismaz 75 % budžeta līdzekļu, kas piešķirti projektiem, kurus atbalsta Vides apakšprogrammā ar rīcības dotācijām, paredz projektiem, kas atbalsta dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību. |
(Saistīts ar 4. panta 1. punkta grozījumu.)
Pamatojums
Šis grozījums ir saistīts ar programmas LIFE budžeta palielināšanu, nosakot, ka tas ir 1 % no ES vispārējā budžeta, un ierosinātais palielinājums ir jo īpaši paredzēts tam, lai atbalstītu ES līdzfinansējumu Natura 2000 teritoriju pārvaldībai.
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
10. pants – c punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(c) uzlabot zināšanu bāzi, lai izstrādātu, izvērtētu, uzraudzītu un novērtētu Savienības vides politiku un tiesību aktus, un lai novērtētu un uzraudzītu faktorus, apdraudējumus un atbildes pasākumus, kas ietekmē vidi Savienībā un ārpus tās. | (c) uzlabot zināšanu bāzi, lai izstrādātu, īstenotu, izvērtētu, uzraudzītu un novērtētu Savienības vides politiku un tiesību aktus, un lai novērtētu un uzraudzītu faktorus, apdraudējumus un atbildes pasākumus, kas ietekmē vidi Savienībā un ārpus tās. |
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
11. pants – virsraksts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Bioloģiskās daudzveidības prioritārās jomas īpašie mērķi | Dabas un bioloģiskās daudzveidības prioritārās jomas īpašie mērķi |
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
11. pants – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Vides apakšprogrammas bioloģiskās daudzveidības prioritārās jomas īpašie mērķi ir jo sevišķi šādi: | Vides apakšprogrammas dabas un bioloģiskās daudzveidības prioritārās jomas konkrētie mērķi ir jo sevišķi šādi: |
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
11. pants – c punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(c) uzlabot zināšanu bāzi, lai izstrādātu, izvērtētu, uzraudzītu un novērtētu Savienības bioloģiskās daudzveidības politiku un tiesību aktus, un lai novērtētu un uzraudzītu faktorus, apdraudējumus un atbildes pasākumus, kas ietekmē bioloģisko daudzveidību Savienībā un ārpus tās. | (c) uzlabot zināšanu bāzi, lai izstrādātu, īstenotu, izvērtētu, uzraudzītu un novērtētu Savienības bioloģiskās daudzveidības politiku un tiesību aktus, un lai novērtētu un uzraudzītu faktorus, apdraudējumus un atbildes pasākumus, kas ietekmē bioloģisko daudzveidību Savienībā un ārpus tās. |
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
12. pants – da punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (da) veicināt projektu rezultātu mērķorientētu izplatīšanu ieinteresētajām personām un potenciālajiem turpmākajiem pieteikumu iesniedzējiem reģionos, kas visvairāk piemēroti attiecīgās jomas projektiem un visticamāk gūtu labumu no pozitīvas pieredzes apmaiņas; |
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
15. pants – b punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(b) uzlabot zināšanu bāzi, lai izstrādātu, izvērtētu, uzraudzītu, novērtētu un ieviestu efektīvas klimata pārmaiņu pielāgošanās darbības un pasākumus un lai uzlabotu spēju izmantot šādas zināšanas praksē; | (b) uzlabot zināšanu bāzi, lai izstrādātu, izvērtētu, uzraudzītu, novērtētu un ieviestu efektīvas ekosistēmiski pamatotas klimata pārmaiņu pielāgošanās darbības un pasākumus un lai uzlabotu spēju izmantot šādas zināšanas praksē; |
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
15. pants – c punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(c) atvieglot integrētu pieeju izstrādi un ieviešanu, piemēram, attiecībā uz klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijām un rīcības plāniem vietējā, reģionālajā vai valsts līmenī; | (c) atvieglot ekosistēmiski pamatotu integrētu pieeju izstrādi un ieviešanu, piemēram, attiecībā uz klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijām un rīcības plāniem vietējā, reģionālajā vai valsts līmenī; |
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
15. pants – d punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(d) veicināt novatorisku klimata pārmaiņu pielāgošanās tehnoloģiju, sistēmu, metožu un rīku izstrādi un demonstrēšanu, kas būtu piemēroti replicēšanai, nodošanai vai integrēšanai. | (d) veicināt novatorisku klimata pārmaiņu pielāgošanās tehnoloģiju, sistēmu, metožu un rīku izstrādi un demonstrēšanu, kas būtu piemēroti replicēšanai, nodošanai vai integrēšanai un orientēti uz ekosistēmiski pamatotām pieejām. |
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
18. pants – d punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(d) integrētie projekti galvenokārt dabas, ūdens, atkritumu, gaisa, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā; | (d) integrētie projekti; |
Pamatojums
Lai izvairītos no dublēšanās. Integrēto projektu prioritārās jomas jau ir minētas 2. pantā (definīcijas) un 8.a pantā (jauns).
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
18. pants – ea punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (ea) spēju veidošanas projekti saskaņā ar 19. panta 2.a punktu; |
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
18. pants – g punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(g) informācijas, izpratnes uzlabošanas un izplatīšanas projekti; | (g) informēšanas, izpratnes veidošanas, apmaiņas un izplatīšanas projekti; |
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
19. pants – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(a) Savienības nozīmes projekti, kas sniedz ievērojamu ieguldījumu kāda no 3. pantā izklāstītajiem LIFE programmas mērķiem sasniegšanā; | (a) Savienības nozīmes projekti, kas sniedz ievērojamu ieguldījumu kāda no 3. pantā izklāstīto programmas LIFE vispārējo mērķu, kā arī 10., 11., 12., 14., 15. un 16. pantā prioritārajām jomām noteikto konkrēto mērķu sasniegšanā; |
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
19. pants – 1. punkts – 2. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētus tiesību aktus saskaņā ar 30. pantu attiecībā uz nosacījumiem, saskaņā ar kuriem piemēro 1. punkta a) apakšpunktā minēto kritēriju, lai pielāgotu šo kritēriju konkrētajām prioritārajām jomām, kas noteiktas 9. un 13. pantā. | svītrots |
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
19. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Kur tas iespējams, no LIFE programmas finansētie projekti veicina sinerģiju starp dažādiem mērķiem un zaļu publisko iepirkumu. | 2. Ja vien iespējams, no programmas LIFE finansētie projekti veicina zaļu publisko iepirkumu un sinerģiju starp dažādiem mērķiem. Ar jebkuru projektu vienā prioritārajā jomā cenšas nekaitēt vides un klimata mērķiem citā prioritārajā jomā. |
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
19. pants – 2.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.a Finansējumu visiem projektiem, izņemot 18. panta d) punktā minētajiem integrētajiem projektiem, atlasa, pamatojoties uz nopelnu un kvalitāti saskaņā ar 1. punktu. |
| Ja dalībvalstij ir piešķirts mazāk par diviem projektiem divus secīgu gadu laikā, tai ir tiesības saņemt īpašu tehnisko palīdzību, piemēram, mērķorientētus darbseminārus, lai atbalstītu ļoti kvalitatīvu projektu sagatavošanu nākamajam gadam, un attiecīgā dalībvalsts var pieteikties uz spēju veidošanas projektu saskaņā ar 18. panta ea) punktu. Dalībvalstis, kas ir saņēmušas daudz mazāk nekā to valsts indikatīvie piešķīrumi 2007.–2013. gada plānošanas periodā, arī var pieteikties uz spēju veidošanas projektu. |
| Komisija nodrošina sekmīgāko projektu rezultātu izplatīšanu, attiecīgā gadījumā īpašu uzmanību veltot dalībvalstīm, kurām attiecīgajā jomā piešķirts vismazāk projektu. |
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
19. pants – 2.b punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.b Lai sekmētu projektu līdzsvarotu sadalījumu, Komisija uztur publiski pieejamu reģistru par dalībvalstīs izmaksāto LIFE projektu finansējumu un sniedz informāciju par valstu indikatīvajiem piešķīrumiem 2014.–2017. gada un 2018.–2020. gada periodā, pamatojoties uz šādiem kritērijiem: |
| 1) Vides apakšprogramma: |
| a) Iedzīvotāji |
| i) katras dalībvalsts iedzīvotāju kopskaits. Šim kritērijam piemēro 45 % svērumu; un |
| ii) katras dalībvalsts iedzīvotāju blīvums, līdz robežvērtībai, kas ir divreiz lielāka par Savienības vidējo iedzīvotāju blīvumu. Šim kritērijam piemēro 5 % svērumu; |
| b) Daba un bioloģiskā daudzveidība |
| i) katras dalībvalsts to teritoriju kopplatība, kur atrodas Savienības nozīmes objekti, kas izteikta kā proporcija no visu to teritoriju kopplatības, kur atrodas Savienības nozīmes objekti. Šim kritērijam piemēro 25 % svērumu; kā arī |
| ii) katras dalībvalsts teritorija, kur atrodas Savienības nozīmes objekti, proporcionālā attiecībā pret Savienības teritoriju, kur atrodas Savienības nozīmes objekti. Šim kritērijam piemēro 25 % svērumu; |
| 2) Klimata pasākumu apakšprogramma: |
| i) katras dalībvalsts iedzīvotāju kopskaita proporcionālā daļa attiecībā pret Savienības iedzīvotāju kopskaitu. Šim kritērijam piemēro 50 % svērumu; |
| ii) reversais IKP uz vienu iedzīvotāju, lai nodrošinātu solidaritāti ar mazāk pārtikušām dalībvalstīm. Šim kritērijam piemēro 50 % svērumu. |
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
19. pants – 2.c punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.c Starpposma novērtējuma ziņojumā, kas minēts 27. panta 2. punkta a) apakšpunktā, iekļauj informāciju par izmaksāta LIFE finansējuma efektīvu sadalījumu attiecībā pret indikatīvo valsts piešķīrumu. Dalībvalstis, kas ir saņēmušas daudz mazāk nekā to valsts indikatīvie piešķīrumi, var pieteikties uz spēju veidošanas projektu. |
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
19. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. 18. panta d) punktā minētajos integrētajos projektos attiecīgā gadījumā iesaista ieinteresētās puses un veicina koordināciju ar citiem Savienības finansējuma avotiem un to piesaistīšanu. | 3. Šīs regulas 18. panta d) punktā minētajos integrētajos projektos iesaista ieinteresētās puses un veicina koordināciju ar citiem Savienības finansējuma avotiem un to piesaistīšanu. |
Komisija integrēto projektu piešķiršanas procesā nodrošina ģeogrāfisko līdzsvaru atbilstoši solidaritātes un centienu dalīšanas principam. Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētus tiesību aktus saskaņā ar 30. pantu attiecībā uz ģeogrāfiskā līdzsvara piemērošanas kritērijiem katrā tematiskajā jomā, kas minēta 18. panta d) apakšpunktā. | Komisija integrēto projektu piešķiršanas procesā nodrošina ģeogrāfisko līdzsvaru atbilstoši solidaritātes un centienu dalīšanas principam. Saistībā ar šiem centieniem: |
| a) katra dalībvalsts visā programmas plānošanas periodā, ja ir izpildīti 1. punktā minētie atbilstības nosacījumi, ir tiesīga saņemt finansējumu par vismaz diviem integrētajiem projektiem divās dažādās 8.a pantā minētajās jomās; |
| b) visus pārējos integrētos projektus novērtē un izplata, pamatojoties uz to kvalitāti. Komisija ir arī pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 30. pantu attiecībā uz konkrētu, tematisku un Eiropas mēroga sadalījuma mērķu noteikšanu, ko piemēro integrētajiem projektiem programmas plānošanas periodā. |
Pamatojums
Ņemot vēra to, ka integrētie projekti ir jauni un ka tiem vajadzīga īpaša plānošanas pieeja, ir svarīgi, lai visas dalībvalstis gūtu pieredzi ar šāda veida projektu programmas LIFE nākamajā plānošanas periodā. Tāpēc tiek ierosināts ikvienai dalībvalstij nodrošināt tiesības uz finansējumu vismaz trim integrētajiem projektiem ar nosacījumu, ka tie attiecas uz dažādām jomām.
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
19. pants – 4.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 4.a Komisija nosaka atsevišķu, paātrinātu pieteikuma un atlases procedūru spēju veidošanas projektiem, kura ilgst ne ilgāk kā trīs mēnešus, sākot no pieteikuma iesniegšanas brīža. |
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
19. pants – 4.b punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 4.b Komisija regulāri publicē ar LIFE finansēto projektu sarakstus, ietverot sasniegto mērķu un rezultātu īsu aprakstu un iztērēto līdzekļu kopsavilkumu. Publikāciju īsteno ar atbilstīgu plašsaziņas līdzekļu un tehnoloģiju starpniecību. Komisija arī veicina pabeigto vai notiekošo projektu salīdzināšanu ar to pašu jomu jaunajiem projektu finansējuma saņēmējiem, pieteikumu iesniedzējiem vai ieinteresētajām personām. |
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
20. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Maksimālā 18. pantā minēto projektu līdzfinansējuma likme ir 70 % attiecināmo izmaksu. Izņēmuma gadījumos maksimālā 18. panta d) un f) punktā minēto projektu līdzfinansējuma likme ir 80 % attiecināmo izmaksu. | 1. Maksimālā 18. pantā minēto projektu līdzfinansējuma likme ir 50 % no attiecināmajām izmaksām. |
| Izņēmuma kārtā: |
| a) maksimālā 18. panta d) un f) punktā minēto projektu līdzfinansējuma likme ir 60 % no attiecināmajām izmaksām; |
| b) dalībvalstis ar īslaicīgām budžeta grūtībām, kā tās aprakstītas Regulā (ES) Nr. .../... [Kopīgo noteikumu regula], var pieteikties uz lielāku likmi līdz 75 % no attiecināmajām izmaksām; |
| c) maksimālā līdzfinansējuma likme prioritārajā jomā “Daba un bioloģiskā daudzveidība” nopietni apdraudētām dzīvotnēm un sugām ir 75 %. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 30. pantu attiecībā uz šādu dzīvotņu un sugu saraksta izveidošanu. Šādam sarakstam par pamatu ņem saistībā ar Direktīvas 92/43/EEK īstenošanu prioritārās dzīvotnes un sugas, kas ir atjauninātās saskaņā ar jaunākajiem zinātniskajiem atzinumiem, kā arī putnu sugas, kuras saistībā ar finansējuma piešķiršanu par prioritārām uzskata komiteja, kas izveidota saskaņā ar Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību 16. pantu1. |
| _______________ |
| 1 OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp. |
Pamatojums
Komisija ir ierosinājusi lielāku līdzfinansējuma likmi, lai kompensētu ierosināto ierobežojumu attiecībā uz PVN un pastāvīgo darbinieku izmaksu attiecināmību. Ierosinātajos kompromisa grozījumos Nr. 6 un 7 ir no jauna ieviesta attiecināmība. Būtisks līdzfinansējuma likmes palielinājums būtu iespējams vienīgi uz projektu kopējā skaita un LIFE instrumenta sviras efekta rēķina.
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
20. pants – 2. punkts – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. PVN izmaksas 18. pantā minētajos projektos neuzskata par attiecināmām. | 2. PVN 18. pantā minētajos projektos principā neuzskata par attiecināmām izmaksām. PVN summas uzskata par attiecināmām, ja tās nav atgūstamas saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem PVN jomā un ja tās sedz finansējuma saņēmējs, kurš nav ar nodokļiem neapliekama persona, kā tā definēta Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu1 13. panta 1. punkta pirmajā daļā. Katra dalībvalsts līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai informē Komisiju par valsts tiesību aktiem PVN jomā, struktūrām, kuras ir tiesīgas uz atlaidi, kā arī par atgūstamības gadījumiem. Komisija šādu informāciju publisko 27. panta 2. punktā minētajos termiņa vidusposma un ex-post novērtējuma ziņojumos un norāda PVN summu, kas katrā dalībvalstī ir atmaksāta par LIFE projektiem. |
| _______________ |
| 1 OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp. |
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
20. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| Personāla izmaksas, tostarp valsts pārvaldes iestāžu darbinieku algu izmaksas, visiem saņēmējiem uzskata par attiecināmajām izmaksām 18. pantā minētajos projektos, ja vien šīs izmaksas ir saistītas ar tādu darbību izmaksām, kuras finansējuma saņēmējs nebūtu veicis, ja nebūtu uzņēmies attiecīgo projektu. Attiecīgais personāls ir īpaši norīkots darbam ar konkrēto projektu, strādājot noteiktas stundas, uz nepilnu slodzi vai pilnu laiku. Publisko organizāciju (kā koordinējošiem saņēmējiem un/vai saistītajiem saņēmējiem) iemaksu summa projektā vismaz par 2 % pārsniedz projektam norīkoto civildienesta ierēdņu algu izmaksu summu. |
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
20. pants – 2. punkts – 2. daļa – 1. ievilkums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
– pirkums veicinās ar Direktīvas 92/43/EEK 3. pantu izveidotā Natura 2000 tīkla uzlabošanu, uzturēšanu un integritātes atjaunošanu; | – pirkums veicinās ar Direktīvas 92/43/EEK 3. pantu izveidotā tīkla Natura 2000 uzlabošanu, uzturēšanu un integritātes atjaunošanu, savienojamības uzlabošanu, radot koridorus, apstākļus vai citus zaļās infrastruktūras elementus; |
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
22. pants – ea punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (ea) komunikāciju par visu būtiskāko Savienības vides un klimata tiesību aktu īstenošanu un attiecīgā gadījumā transponēšanu; |
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
24. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Komisija pieņem LIFE programmas daudzgadu darba programmas. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 29. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. | 1. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 30. pantu attiecībā uz programmas LIFE daudzgadu darba programmu pieņemšanu. Komisija nodrošina, ka daudzgadu darba programmu izstrādē ir notikušas pienācīgas apspriedes ar ieinteresētajām personām. |
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
24. pants – 2. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Katras daudzgadu darba programmas ilgums ir vismaz divi gadi, un tajā atbilstoši 3. pantā izklāstītajiem mērķiem nosaka: | 2. Katras daudzgadu darba programmas ilgums ir vismaz trīs gadi, un tajā atbilstoši 3. pantā izklāstītajiem mērķiem nosaka: |
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
24. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Komisija attiecīgā gadījumā pārskata daudzgadu darba programmas. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 29. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. | 3. Katras daudzgadu darba programmas darbības ilgums ir vismaz trīs gadi, un tā ir atjaunojama ar nosacījumu, ka tajā noteiktās tematiskās prioritātes joprojām ir spēkā. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 30. pantu, lai attiecīgā gadījumā pārskatītu daudzgadu darba programmas vēlākais līdz programmas LIFE vidusposma pārskatīšanai. |
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
27. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Komisija regulāri uzrauga LIFE programmas un tās apakšprogrammu īstenošanu un ziņo par to, tostarp par to, kāds izdevumu apjoms ir saistīts ar klimata jomu, un kāds – ar bioloģiskās daudzveidības jomu. Tāpat arī tā pārbauda programmas LIFE sinerģiju ar citām papildinošām Savienības programmām, un jo īpaši starp tās apakšprogrammām. | 1. Komisija regulāri uzrauga programmas LIFE un tās apakšprogrammu īstenošanu un ziņo par to, tostarp par to, kāds izdevumu apjoms ir saistīts ar klimata jomu, un kāds — ar bioloģiskās daudzveidības jomu. Tā arī pārbauda programmas LIFE sinerģiju ar citām papildinošām Savienības programmām, un jo īpaši starp tās apakšprogrammām. |
| Komisija regulāri publisko dažādu no programmas LIFE finansētu projektu nozīmīgākos rezultātus nolūkā veicināt pieredzes un labas prakses apmaiņu visā Savienībā. |
2. Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai iesniedz: | 2. Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai iesniedz: |
(a) ne vēlāk kā 2017. gada 30. septembrī – ārēju starpposma LIFE programmas (un tās apakšprogrammu) novērtējuma ziņojumu, kurā ir aplūkoti tās īstenošanas kvalitatīvie un kvantitatīvie aspekti, ar klimata jomu un bioloģiskās daudzveidības jomu saistīto izdevumu apmērs, tās papildināmība ar citām attiecīgām Savienības programmām, visu pasākumu mērķu sasniegšana (rezultātu un ietekmes izpratnē, ja iespējams), resursu izmantošanas efektivitāte un Eiropas pievienotā vērtība, lai varētu lemt par pasākumu turpināšanu, izmaiņām vai pārtraukšanu. Papildus novērtējumā aplūko arī vienkāršošanas iespējas, iekšējo un ārējo konsekvenci, to, vai visi mērķi vēl aizvien ir būtiski, kā arī to, kā pasākumi nāk par labu Savienības prioritātēm – gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei. Tajā ņem vērā novērtējuma rezultātus par iepriekšējo pasākumu ilgtermiņa ietekmi. Ziņojumam pievieno Komisijas piezīmes, norādot veidu, kādā vidēja termiņa novērtējuma konstatējumi jāņem vērā, īstenojot LIFE programmu, un jo īpaši – izstrādājot daudzgadu darba programmas. | (a) ne vēlāk kā 2017. gada 30. jūnijā – ārēju starpposma programmas LIFE (un tās apakšprogrammu) novērtējuma ziņojumu, kurā ir aplūkoti tās īstenošanas kvalitatīvie un kvantitatīvie aspekti, ar klimata jomu un bioloģiskās daudzveidības jomu saistīto izdevumu apmērs, tas, cik lielā mērā ir panākta sinerģija starp mērķiem, programmas papildināmība ar citām attiecīgām Savienības programmām, visu pasākumu mērķu sasniegšana (rezultātu un ietekmes izpratnē, ja iespējams), resursu izmantošanas efektivitāte un Eiropas pievienotā vērtība, lai varētu lemt par pasākumu turpināšanu, izmaiņām vai pārtraukšanu. Papildus novērtējumā aplūko arī vienkāršošanas iespējas, iekšējo un ārējo konsekvenci, to, vai visi mērķi vēl aizvien ir būtiski, kā arī to, kā pasākumi nāk par labu Savienības prioritātēm — gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei. Tajā ņem vērā novērtējuma rezultātus par iepriekšējo pasākumu ilgtermiņa ietekmi. Ziņojumam pievieno Komisijas piezīmes, norādot veidu, kādā vidēja termiņa novērtējuma konstatējumi jāņem vērā, īstenojot programmu LIFE un jo īpaši izstrādājot daudzgadu darba programmas. Starpposma novērtējuma ziņojumā ietver vai tam pievieno rūpīgu novērtējumu par integrēto projektu pieprasījuma, plānošanas un īstenošanas apmēru un kvalitāti. Īpašu uzmanību pievērš ar integrētajiem projektiem gūtajiem vai prognozētajiem panākumiem saistībā ar sviras efektu attiecībā uz citiem Savienības fondiem, īpaši ņemot vērā lielākas saskaņotības ieguvumus ar citiem Savienības finansēšanas instrumentiem, to, cik lielā mērā ieinteresētās personas ir iesaistījušās un cik lielā mērā iepriekšējie tradicionālie LIFE projekti ir ietverti integrētajos projektos vai kādā tos ir paredzēts ietvert. Šādam novērtējumam var pievienot atbilstīgus priekšlikumus par programmas LIFE integrētajiem projektiem pieejamajās, šīs regulas 4. panta 2.b punktā minētās kopējā finansējuma daļas un šīs regulas 8.a panta 2. punktā minētās integrēto projektu darbības jomas pielāgošanu; |
(b) ne vēlāk kā 2023. gada 31. decembrī – ārēju un neatkarīgu ex-post novērtējuma ziņojumu, kurā ir aplūkota LIFE programmas un tās apakšprogrammu īstenošana un rezultāti, tostarp ar klimata jomu un bioloģiskās daudzveidības jomu saistīto izdevumu apmērs, tas, kādā apmērā LIFE programma kopumā un katra tās apakšprogramma atsevišķi ir sasniegusi savus mērķus, un LIFE programmas ieguldījums stratēģijā “Eiropa 2020” noteikto mērķu un uzdevumu izpildē. | (b) ne vēlāk kā 2023. gada 31. decembrī — ārēju un neatkarīgu ex-post novērtējuma ziņojumu, kurā ir aplūkota programmas LIFE un tās apakšprogrammu īstenošana un rezultāti, tostarp ar klimata jomu un bioloģiskās daudzveidības jomu saistīto izdevumu apmērs, tas, cik lielā mērā programma LIFE kopumā un katra tās apakšprogramma atsevišķi ir sasniegusi savus mērķus, tas, cik lielā mērā ir panākta sinerģija starp dažādiem mērķiem, un programmas LIFE ieguldījums stratēģijā “Eiropa 2020” noteikto mērķu un uzdevumu izpildē. Ex-post novērtējuma ziņojumā būtu arī, cik vien iespējams, jāizvērtē ar programmu LIFE panāktais ekonomiskais ieguvums, kā arī ietekme uz iesaistītajiem iedzīvotājiem un viņiem nodrošinātā pievienotā vērtība. |
3. Komisija publisko saskaņā ar šo pantu veikto novērtējumu rezultātus. | 3. Komisija publisko saskaņā ar šo pantu veikto novērtējumu rezultātus. |
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
29. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Komiteju procedūra | svītrots |
1. Komisijai palīdz LIFE vides un klimata pasākumu programmas komiteja. |
|
Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. |
|
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. |
|
Pamatojums
Pants par komiteju procedūru nebūtu vajadzīgs, ja tiktu pieņemts grozījums, ar ko pieņemamos īstenošanas aktus svītro vai aizstāj ar deleģētajiem aktiem.
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
30. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Komisija ir pilnvarota pieņemt 3. panta 2. punktā, 19. panta 1. punktā un 19. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus uz nenoteiktu laiku no [šīs regulas spēkā stāšanās datums]. | 2. Pilnvaras pieņemt 3. panta 2. punktā, 4. panta 2.b punktā, 8.a panta 2. punktā, 19. panta 3. punktā, 20. panta 1. punktā, 24. panta 1. punktā un 24. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs regulas spēkā stāšanās datums]. |
Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
30. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. 3. panta 2. punktā, 19. panta 1. punktā un 19. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģējumu jebkurā brīdī var atsaukt Eiropas Parlaments vai Padome. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Tas stājas spēkā dienu pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas tajā noteikts. Tas neietekmē jau spēkā esošu deleģētu tiesību aktu spēkā esību. | 3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt šīs regulas 3. panta 2. punktā, 4. panta 2.b punktā, 8.a panta 2. punktā, 19. panta 3. punktā, 20. panta 1. punktā, 24. panta 1. punktā un 24. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos tiesību aktus. |
Grozījums Nr. 79
Regulas priekšlikums
30. pants – 5. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
5. Saskaņā ar 3. panta 2. punktu, 19. panta 1. punktu vai 19. panta 3. punktu pieņemtie deleģētie akti stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu pagarina par diviem mēnešiem. | 5. Saskaņā ar 3. panta 2. punktu, 4. panta 1. punktu 2.b punktu, 8.a panta 2. punktu, 19. panta 3. punktu, 20. panta 1. punktu, 24. panta 1. punktu vai 24. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā pēc tā paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu pagarina par diviem mēnešiem. |
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
32. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Uz pasākumiem, kas uzsākti līdz 2013. gada 31. decembrim saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 614/2007, līdz to pabeigšanai attiecas minētā regula, un attiecībā uz tiem ievēro minētajā regulā paredzētos tehniskos noteikumus. 29. panta 1. punktā minētā komiteja aizstāj Regulā (EK) Nr. 614/2007 paredzēto komiteju, sākot ar šīs regulas spēkā stāšanās dienu. | 1. Uz pasākumiem, kas sākti līdz 2013. gada 31. decembrim saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 614/2007, līdz to pabeigšanai attiecas minētā regula, un attiecībā uz tiem ievēro minētajā regulā paredzētos tehniskos noteikumus. |
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
Pielikums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| PIELIKUMS |
| LIFE logo |
|
|
Pamatojums
Saistīts ar grozījumu, ar ko ievieš 8.-a pantu (jauns). LIFE logo ļoti veiksmīgi ir pierādījis savu efektivitāti, nodrošinot Savienības vides un klimata jomas finansējuma atpazīstamību un demonstrējis Savienības ieguldījumu dabas saglabāšanas un vides pasākumos uz vietas. Tāpēc būtu saprātīgi šajā regulā pieminēt LIFE logo.
PASKAIDROJUMS
Pēdējos 20 gadus programma LIFE ir patiešām sekmīgi risinājusi vides un klimata problēmas, ar ko saskaras Eiropas pilsoņi. Tas ir mazs, pārdomāts un efektīvs instruments, ko augstu vērtē vietējās, reģionālās un valsts pārvaldes iestādes, NVO, pētniecības iestādes un MVU. Arī no budžeta perspektīvas programmas LIFE izpilde ir bijusi ļoti apmierinoša. Izpildes rādītāji ir bijuši konsekventi un būtiski pārsnieguši vidējo līmeni.
Budžets un integrēšana
Ņemot vērā iepriekš sacīto, ir acīmredzams, ka LIFE daļa ES vispārējā budžetā, kura Komisijas priekšlikumā ir 0,3 %, ir nesamērīgi zema attiecībā pret problēmām un iespējām, ar ko saistīta pāreja uz ilgtspējīgu, zema oglekļa dioksīda emisijas, resursu ziņā efektīvu un bioloģiski daudzveidīgu sabiedrību. Parlamenta (EP) atbalstītie ieguldījumi pašreizējo sarunu kontekstā par lielākajiem ES fondiem saskaņā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) ietekmēs ES attīstību vismaz nākamo divu desmitgažu laikā. Tādēļ referente uzsver nepieciešamību nodrošināt, lai šie ieguldījumi būtu pamatā EP atbalstītajām politikas nostādnēm un stratēģijām, piemēram, ES Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā, Ekonomikas ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni plānā vai ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā.
Rezolūcijā par ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju EP pauda vilšanos saistībā ar ierosināto piešķīrumu jaunajai programmai LIFE un uzskata, ka problēmām, ko risina bioloģiskās daudzveidības un dabas saglabāšanas plāns, ir nepieciešams programmai LIFE piešķirtā finansējuma būtisks palielinājums. EP arī norāda, ka tīkla Natura 2000 nodrošinātie ieguvumi vien tiek lēsti 200–300 miljardu eiro apmērā, tieši atbalstot aptuveni 4,5–8 miljoniem darba vietu.
Atbilstīga LIFE budžeta un pamanāmas daļas nodrošināšana ES kopējos izdevumos būtu spēcīgs vēstījums, ka ES pret vides un klimta jautājumiem izturas nopietni. Saskaņā ar EP vispārējo pieeju DFS sarunām referente šajā ziņojumā atturējās no precīzu priekšlikumu ierosināšanas attiecībā uz LIFE budžeta summām. Tomēr iepriekš izklāstītie argumenti nepārprotami pamato būtisku budžeta palielinājumu. LIFE varētu segt vismaz 10 % no tīkla Natura 2000 finansēšanas vajadzībām, nesamazinot nevienas citas jomas izdevumus. Pašreizējais budžets būtu jāpalielina par vismaz 5 %, kā pieprasīts Parlamenta rezolūcijā par DFS. To vajadzētu papildus palielināt par summu, kādu Komisija uzskata par vajadzīgu, lai segtu LIFE jaunos ierosinātos elementus, proti, Klimata pārmaiņu apakšprogrammu un integrētos projektus.
Ģeogrāfiskais līdzsvars un tehniskā palīdzība
LIFE projektu atlases pamatā pirmām kārtām ir to kvalitāte un to ieguldījums Eiropas pievienotajā vērtībā, koncentrējot uzmanību uz to demonstrēšanas/pārneses potenciālu un ietekmi uz vidi/klimatu. LIFE iepriekšējo programmas plānošanas periodu pieredze ir atklājusi atšķirības starp to, kā dalībvalstis apgūst pieejamos LIFE līdzekļus. Dažas valstis vai reģioni ir atkārtoti spējuši sagatavot kvalitatīvus projektus, nodrošināt atbilstīgus līdzekļus un tādējādi ir saņēmuši lielāku vispārējo atbalstu ar programmas LIFE starpniecību. Tas bija vērojams pat saistībā ar valsts indikatīvo piešķīrumu sarežģīto sistēmu, ko ieviesa saskaņā ar LIFE+ (2007.–2013. gads).
Bez šaubām šīs ievērojamās nevienlīdzības projektu piešķiršanā ir jārisina ar jauno LIFE regulu. Bet vai valsts piešķīrumi ir īstais instruments, lai nodrošinātu šādu sadalījumu? Vai Savienības fondam Eiropas solidaritātes vārdā vajadzētu apdraudēt projektu kvalitāti, atkārtošanas potenciālu, saglabāšanas vērtību un nepieciešamos ES mēroga rezultātus un ietekmi tikai, lai nodrošinātu, ka ikviena dalībvalsts saņem tās daļu?
Referente uzskata, ka Eiropas solidaritātes un centienu nozīme ir citāda — dalībvalstis un reģioni ar zemiem projektu atlases rādītājiem ir jāatbalsta centienos panākt projektu augstāku kvalitāti. Tas būtu jāīsteno ar mērķorientētu darbsemināru un apmācības starpniecību, taču tam jāietver arī konsultāciju pakalpojumi starp projektiem. Referente ierosina Komisijai sekmēt šādu informācijas apmaiņu starp sekmīgiem notiekošiem vai pabeigtiem projektiem un projektu pieteikumu iesniedzējiem. Turklāt valsts un reģionālo LIFE kontaktpunktu sniegtā aktīvā palīdzība ir noteikta kā svarīgākais faktors, lai pieteikumi būtu sekmīgi. Tādēļ referente ierosina paredzēt noteikta laika spēju veidošanas atbalstu LIFE kontaktpunktiem jomās vai reģionos, kur ir zemi projektu apguves rādītāji.
Ģeogrāfiskā līdzsvara jēdziens neattiecas tikai uz sadalījumu starp valstīm. Kopā ar solidaritātes principu tas nozīmē, ka reģioniem, ekosistēmām, nozarēm vai noteiktām struktūrām, kam piemīt unikāla Eiropas vērtība vai kas saskaras ar konkrētu slogu, projektu atlasē būtu jāpiešķir prioritāte. Tas varētu attiekties uz prioritāru sugu aizsardzību vai aglomerācijām, kuras saskaras ar smagām piesārņojuma problēmām. LIFE nav vajadzīgs nekāds papildu mehānisms, lai to nodrošinātu. Šie apsvērumi būtu jāņem vērā visos atlases procesos, un tas jau tiek darīts. Tiem būtu jānodrošina papildu piešķiršanas punkti. Lai palielinātu skaidrību un nostiprinātu solidaritātes elementu, referente ierosina pievienot atbilstīgu papildinājumu LIFE regulā.
Turklāt, ņemot vērā to, ka integrētie projekti ir jauni un ka tiem vajadzīga īpaša plānošanas pieeja, kā paskaidrots iepriekš, referente uzskata, ka ir svarīgi, lai visas dalībvalstis gūtu pieredzi ar šāda veida projektu LIFE nākamajā programmas plānošanas periodā. Tāpēc referente ierosina ikvienai dalībvalstij nodrošināt tiesības uz finansējumu vismaz trim integrētajiem projektiem ar nosacījumu, ka tie attiecas uz dažādām jomām.
Līdzfinansējuma likme
Otrā svarīgākā nepilnība, kas samazina LIFE finansējuma apguvi vairākās dalībvalstīs, ir sarežģījumi saistībā ar atbilstīgu līdzekļu nodrošināšanu. Tādēļ referente ierosina ekonomiski mazāk attīstītiem reģioniem piešķirt tiesības uz līdzfinansējuma likmi 75 % apmērā. Referente uzskata, ka tas nodrošinātu papildu stimulu pieteikties uz LIFE finansējumu reģioniem, kam tas vajadzīgs visvairāk, un laika gaitā nodrošinātu, ka tie izmanto LIFE zinātību attiecībā uz ieguldījumiem vides un klimata jomā.
Referente apšauba līdzfinansējuma likmes vispārēju palielinājumu, jo tas acīmredzami būtu iespējams tikai uz projektu kopējā skaita un tādējādi uz LIFE tīkla ES mēroga sadalījuma rēķina. Pašlaik tiek īstenoti daudzi ļoti kvalitatīvi projekti, kuru līdzfinansējuma likme ir 50 %. Vispārējs līdzfinansējuma likmes palielinājums radītu risku, ka tiks zaudēts šis sviras efekts un projektu kritiskā masa, kas nodrošina lietderīgus rezultātus un pieredzi.
Visbeidzot dalībvalstu centieni izveidot mehānismus, lai nodrošinātu atbilstīgus līdzekļus, kopā ar LIFE kontaktpunktu sistēmas nostiprināšanu ir apliecinājuši savu izšķirošo nozīmi, lai LIFE projekti būtu sekmīgi. Tāpēc Komisijai būtu jāmudina dalībvalstis apmainīties ar paraugpraksi attiecībā uz šīm struktūrām.
Atbilstība un vienkāršošana
Izmaksu attiecināmības un vienkāršošanas jautājums ir jāpalūko atsevišķi no līdzfinansējuma likmes un saistībā ar Finanšu regulas pārskatīšanu.
Neraugoties uz ES fondu pārvaldības struktūru atšķirībām, pamatnoteikumiem vajadzētu būt vienādiem. Ir acīmredzams, ka būtu jāizplata paraugprakse attiecībā uz pieteikuma procedūrām, pārvaldību un dotāciju uzraudzību, lai mazinātu slogu visām iesaistītajām personām.
Ja projektu finansējuma saņēmēji, izņemot ar nodokļiem neapliekamas personas, nevar atgūt PVN izmaksas saskaņā ar savas valsts PVN režīmiem, šīm PVN izmaksām būtu jābūt attiecināmām saskaņā ar programmu LIFE. Tas nodrošinās taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem finansējuma saņēmējiem. Tādēļ referente uzskata, ka ir nepieņemami, ka daļa no nelielā LIFE budžeta atgriežas dalībvalstu budžetos. Būtu vismaz jāpanāk skaidrība attiecībā uz to, kā katra dalībvalsts risina PVN atgūšanu, un par ikgadējo PVN izmaksu summu, ko atgūst no LIFE projektiem.
Pastāvīgo darbinieku izmaksām parasti būtu jābūt attiecināmām saskaņā ar programmu LIFE, lai nodrošinātu zinātības nepārtrauktību. Tajā pašā laikā projektu dotāciju maksimālā daļa būtu jāietver konkrētos, ar projektu saistītos izdevumos, piemēram, saglabāšanas darbībās. Viens no valsts pārvaldes pamatuzdevumiem ir tādu publisku jautājumu kā daba un vides pārvaldība. Tāpēc referente uzskata, ka ir pamatoti ar ES budžeta starpniecību neatmaksāt valsts ierēdņu iesaistes izmaksas LIFE projektos. Tomēr izmaksām par papildus pieņemtiem darbiniekiem LIFE projektu darbībām joprojām vajadzētu būt attiecināmām atmaksas saņemšanai.
Integrētie projekti
LIFE integrētie projekti ir konkrēts integrēšanas instruments. To mērķis ir kopā ar ES fondiem atbalstīt būtisku vides tiesību aktu īstenošanu, piemēram, atkritumu apsaimniekošanas vai upju baseinu apsaimniekošanas plānu jomā, klimata stratēģiju vai prioritāru darbību jomā saistībā Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanu, kuriem visiem ir būtisks potenciāls nodrošināt darba vietas un izaugsmi. Šādiem projektiem turklāt ir potenciāls būtiski veicināt līdzekļu efektīvu izmantošanu.
Referente pauž stingru atbalstu šim jaunajam projektu veidam, ko ierosinājusi Komisija. Taču ierosinātajā regulā nav pilnīgas skaidrības attiecībā uz šo jēdzienu. Tādēļ referente ir ieviesusi jaunu, atsevišķu pantu par integrētajiem projektiem, ietverot mehānismus, lai palīdzētu dalībvalstīm piemērot šo jauno pieeju praksē. Ņemot vērā ierobežoto pieredzi ar integrētajiem projektiem, tie būtu jāievieš pakāpeniski un rūpīgi jāizskata programmas LIFE plānošanas perioda starpposma novērtējumā.
Integrētie projekti nodrošinās ieguvumus citiem fondiem, palielinot ar vidi saistīto izdevumu absorbcijas spēju un novirzot tos uz būtiskāko īstenošanas problēmu risināšanu. Tie var arī veicināt konstruktīvas un ilgstošas sadarbības izveidi starp dažādām pārvaldības nozarēm, kas uzlabos ES izdevumu saskaņotību. Lai šos ieguvumus izmantotu praksē, agrīnā posmā ir jānosaka darbības, kuras varētu papildināt ar citiem ES fondiem. Referente ir iesniegusi atbilstīgus grozījumus Kopīgo noteikumu regulā.
6.9.2012
Budžeta komitejas ATZINUMS
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi
( COM(2011)0874 – C7‑0498/2011 – 2011/0428(COD) )
Atzinumu sagatavoja: Helga Trüpel
ĪSS PAMATOJUMS
Riski, kas rodas no vidi degradējošām darbībām un klimata pārmaiņām, veido dažas no visnopietnākajām un ilgstošākajām problēmām, ar ko Eiropas Savienības pašlaik saskaras. Cīņa ar klimata pārmaiņām un Savienības noturības pret saistītajiem riskiem palielināšana ir viena no mūsu politiskās darbības pamata prioritātēm. Kā norādīts stratēģijā „Eiropa 2020”, ir steidzami nepieciešams izveidot mērķtiecīgāku politisko rīcību.
Neskatoties uz Savienības iepriekšējiem centieniem vides un klimata politikas jomā, joprojām ir būtiskas problēmas, kuras nepieciešams nekavējoties risināt. Iepriekšējie centieni apmierinošā un visaptverošā veidā risināt ar vidi un klimatu saistītās problēmas nesasniedza mērķi. Turklāt vides un klimata tiesību aktu ieviešana Savienības teritorijā joprojām notiek nevienmērīgi un neatbilstoši, saasinoties jau esošajām ar vidi un klimatu saistītajām problēmām.
Lai risinātu šīs problēmas, Eiropas Komisija nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 2014.–2020. gadam ir noteikusi budžeta satvaru, kurā kā neatņemama daļa ir iekļauta rīcība vides jomā. Turklāt ir paredzēta vides aspektu integrēšanas pieeja, ar kuru ir iecerēts nodrošināt, lai vides mērķi būtu ietverti visos galvenajos instrumentos un politikas nostādnēs un lai šīs politikas nostādnes sniegtu pozitīvu ieguldījumu Savienības centienos sasniegt vides jomā noteiktos mērķus .
Tomēr šādiem centieniem ir vajadzīgi arī konkrēti finanšu instrumenti, ko paredzēts izmantot tikai klimata un vides jomā. Parlaments atzīst šo nepieciešamību un savā 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā par daudzgadu finanšu shēmu uzsver „atsevišķa finanšu instrumenta” nozīmi vides un klimata jomā.
Periodā no 2007. līdz 2013. gadam šādu mērķa finanšu instrumentu ir nodrošinājusi LIFE+ programma. Tā kā tas ir vienīgais tieši šīm jomām paredzētais Savienības instruments, šajos gados tas ir apliecinājis, ka ir neatņemama Savienības centienu daļa cīņā ar klimata pārmaiņām un vides degradāciju. LIFE+ programma ir atkārtoti novērtēta kā ļoti veiksmīga programma. Ir izcelta augstā Eiropas pievienotā vērtība, ko tā nodrošina, un ievērojamais sviras efekts.
Ņemot vērā to, ka LIFE programmai pieejamie finanšu resursi ir ierobežoti, tās ietvaros nav iespējams izstrādāt visaptverošus rīcības pasākumus ar vidi un klimatu saistītām problēmām, ar kurām saskaras Savienība. Tomēr tā ir svarīgs faktors gan politikas izstrādē, gan politikas īstenošanā un var sniegt vērtīgu atbalstu aktīvākai un efektīvākai risinājumu un labākās pieredzes apmaiņai.
LIFE+ programmu ir jāturpina īstenot arī 2014.–2020. gadā, un ir ārkārtīgi svarīgi būtiski nostiprināt programmu, arī tai piešķirtā finansējuma ziņā.
GROZĪJUMI
Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1
Normatīvās rezolūcijas projekts
1.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.a atgādina par Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai1; vēlreiz uzsver, ka nākamajā DFS ir jānodrošina pietiekami daudz papildu resursu, lai Savienība varētu īstenot esošās politiskās prioritātes, jo īpaši tās, kas saistītas ar stratēģiju „Eiropa 2020”, un veikt Lisabonas līgumā noteiktos jaunos uzdevumus, kā arī reaģēt uz neparedzamiem notikumiem; norāda — pat palielinot nākamās DFS resursu apjomu vismaz par 5 % salīdzinājumā ar 2013. gada līmeni, nav iespējams pilnībā nodrošināt Savienības saskaņoto mērķu un saistību un Savienības solidaritātes principa īstenošanu; ja Padome nepiekrīt šai pieejai, aicina to precīzi norādīt tās politikas prioritātes vai projektus, no kuru īstenošanas tā varētu atteikties, pat ja nav šaubu, ka tie patiesi spēj nodrošināt Eiropas pievienoto vērtību; |
| ____________ |
| 1 Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0266 |
Grozījums Nr. 2
Normatīvās rezolūcijas projekts
1.b punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.b atgādina par 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai1; vēlreiz uzsver, ka nākamajā DFS ir jānodrošina pietiekami daudz papildu resursu, lai Savienība varētu īstenot esošās politiskās prioritātes un veikt Lisabonas līgumā noteiktos jaunos uzdevumus, kā arī reaģēt uz neparedzamiem notikumiem; ja Padome nepiekrīt šai pieejai, aicina to precīzi norādīt tās politikas prioritātes vai projektus, no kuru īstenošanas tā varētu atteikties, pat ja nav šaubu, ka tie patiesi spēj nodrošināt Eiropas pievienoto vērtību; |
| ______________ |
| 1 Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0266 |
Grozījums Nr. 3
Normatīvās rezolūcijas projekts
1.c punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.c atgādina, ka 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā uzsvērts — LIFE+ programma ir veiksmīgi ieviesta un apliecinājusi, ka ir svarīga bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un vides aizsardzībai; Eiropas Parlaments uzsvēra, ka ir jāturpina īstenot ar finansējumu labi nodrošinātas vides un bioloģiskās daudzveidības programmas, lai sasniegtu ES mērķus vides jomā, jo īpaši saistībā ar LIFE+ un Natura 2000; |
Grozījums Nr. 4
Normatīvās rezolūcijas projekts
1.d punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.d norāda, ka prognozētā finansiālā ietekme likumdošanas priekšlikumā ir norādīta tikai likumdevējas iestādes zināšanai un ka to nevar precīzi noteikt, kamēr nav panākta vienošanās par priekšlikumu regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam. |
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(3) Šīs Savienības finansējuma programmas nevar atrisināt visas specifiskās vajadzības, kas saistītas ar rīcību vides un klimata jomā. Rīcībai vides un klimata jomā ir nepieciešamas īpašas pieejas, lai risinātu to mērķu nevienmērīgu iekļaušanu dalībvalstu darbības praksē, tiesību aktu nevienmērīgo un neatbilstošo ieviešanu dalībvalstīs, politikas mērķu nepietiekamo izplatīšanu un semēšanu. Vajadzētu turpināt LIFE programmu, ko reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. maija Regula (EK) Nr. 614/2007 par finanšu instrumentu videi (LIFE+) un pieņemt jaunu regulu. Tāpēc ar šo regulu ir jāizveido īpaša vides un klimata pasākumu finansējuma programma (turpmāk tekstā – „LIFE programma”). | (3) Šīs Savienības finansējuma programmas nevar atrisināt visas specifiskās vajadzības, kas saistītas ar rīcību vides un klimata jomā. Rīcībai vides un klimata jomā ir nepieciešamas īpašas pieejas, lai risinātu to mērķu nevienmērīgu iekļaušanu dalībvalstu darbības praksē, tiesību aktu nevienmērīgo un neatbilstošo ieviešanu dalībvalstīs, politikas mērķu nepietiekamo izplatīšanu un sekmēšanu. Vajadzētu turpināt LIFE programmu, ko reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. maija Regula (EK) Nr. 614/2007 par finanšu instrumentu videi (LIFE+), un pieņemt jaunu regulu. Tāpēc ar šo regulu ir jāizveido īpaša vides un klimata pasākumu finansējuma programma (turpmāk tekstā – „LIFE programma”). Lai panāktu nozīmīgu Savienības finansējuma ietekmi, būtu jāveido cieša LIFE programmas sinerģija ar citām Savienības programmām un jānodrošina šo programmu savstarpēja papildināmība. |
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
3.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (3a) Ar šo regulu visam programmas darbības laikam būtu jāparedz finansējums, kas budžeta lēmējinstitūcijai būtu galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā tajā nozīmē, kā tas noteikts 17. punktā Komisijas 2011. gada 29. jūnija priekšlikumā par Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumu par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību. |
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
21. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(21) Lai uzlabotu vides un klimata politikas īstenošanu un sekmētu vides un klimata mērķu integrēšanu citos politikas virzienos, LIFE programmai vajadzētu veicināt tādus projektus, kas atbalsta integrētu pieeju vides un klimata tiesību aktu un politikas īstenošanai. Vides apakšprogrammas projektiem vajadzētu koncentrēties galvenokārt uz Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas līdz 2020. gadam ieviešanu, jo īpaši attiecībā uz Natura 2000 tīkla, kas izveidots ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK, efektīvu pārvaldību un konsolidāciju, realizējot minētās direktīvas 8. pantā paredzētos prioritārās rīcības plānus, kā arī uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvas 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, un atkritumu un gaisa jomas tiesību aktu ieviešanu. Šie projekti koncentrēsies uz noteiktajiem tematiem, bet vienlaikus sasniegs vairākus mērķus (piemēram, nodrošinās ieguvumus videi un veidos spējas), ļaujot gūt rezultātus citās politikas jomās un jo īpaši attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva). Šāda veida projektus varētu paredzēt citās vides jomās. Klimata pasākumu apakšprogrammā šiem projektiem jo īpaši būtu jābūt veltītiem klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās stratēģijām un rīcības plāniem. Šāda veida projektiem vajadzētu atbalstīt tikai virkni konkrētu darbību un pasākumu, savukārt citas darbības, kuras papildina projektu, vajadzētu finansēt no citām Savienības finansējuma programmām, kā arī no valsts, reģionālajiem vai privātajiem līdzekļiem. LIFE programmas finansējumam ir jāizmanto sinerģija un jāpanāk saskaņotība starp dažādiem Savienības finansējuma avotiem, nodrošinot stratēģisku koncentrēšanos uz vidi un klimatu. | (21) Lai uzlabotu vides un klimata politikas īstenošanu un sekmētu vides un klimata mērķu integrēšanu citos politikas virzienos, LIFE programmai vajadzētu veicināt tādus projektus, kas atbalsta integrētu pieeju vides un klimata tiesību aktu un politikas īstenošanai. Vides apakšprogrammas projektiem vajadzētu koncentrēties galvenokārt uz Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas līdz 2020. gadam ieviešanu, jo īpaši attiecībā uz Natura 2000 tīkla, kas izveidots ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK, efektīvu pārvaldību un konsolidāciju, realizējot minētās direktīvas 8. pantā paredzētos prioritārās rīcības plānus, kā arī uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvas 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, un atkritumu un gaisa jomas tiesību aktu ieviešanu. Šie projekti koncentrēsies uz noteiktajiem tematiem, bet vienlaikus sasniegs vairākus mērķus (piemēram, nodrošinās ieguvumus videi un veidos spējas), ļaujot gūt rezultātus citās politikas jomās un jo īpaši attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva). Šāda veida projektus varētu paredzēt citās vides jomās. Klimata pasākumu apakšprogrammā šiem projektiem jo īpaši būtu jābūt veltītiem klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās stratēģijām un rīcības plāniem. Šāda veida projektiem vajadzētu atbalstīt tikai virkni konkrētu darbību un pasākumu, savukārt citas darbības, kuras papildina projektu, vajadzētu finansēt no citām Savienības finansējuma programmām, kā arī no valsts, reģionālajiem vai privātajiem līdzekļiem. LIFE programmas finansējumam ir jāizmanto sinerģija un jāpanāk saskaņotība starp dažādiem Savienības finansējuma avotiem, nodrošinot stratēģisku koncentrēšanos uz vidi un klimatu, vienlaikus nodrošinot arī procedūru efektīvu vienkāršošanu. |
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. LIFE programmas īstenošanai paredzētais budžets ir EUR 3 618 000 000. | 1. LIFE programmas īstenošanai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam paredzētais finansējums, kas ir galvenā atsauce saskaņā ar 17. punktu Komisijas 2011. gada 29. jūnija priekšlikumā par Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumu par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, ir EUR [...]. |
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(a) EUR 2 713 500 000 no kopējā 1. punktā paredzētā budžeta piešķir vides apakšprogrammai; | (a) EUR [...] jeb 75 % no kopējā 1. punktā paredzētā budžeta piešķir vides apakšprogrammai; |
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(b) EUR 904 500 000 no kopējā 1. punktā paredzētā budžeta piešķir klimata pasākumu apakšprogrammai. | (b) EUR [...] jeb 25 % no kopējā 1. punktā paredzētā budžeta piešķir klimata pasākumu apakšprogrammai. |
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Komisija un dalībvalstis nodrošina, lai atbalsts no LIFE programmas būtu saderīgs ar Savienības politikas virzieniem un prioritātēm un papildinātu citus Savienības instrumentus. | 1. Komisija un dalībvalstis nodrošina, lai atbalsts no LIFE programmas būtu saderīgs ar Savienības politikas virzieniem un prioritātēm un papildinātu citus Savienības instrumentus, vienlaikus nodrošinot arī vienkāršošanas pasākumu īstenošanu. |
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
20. pants – 2. punkts – pirmā daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. PVN izmaksas 18. pantā minētajos projektos neuzskata par attiecināmām. | 2. PVN izmaksas 18. pantā minētajos projektos parasti neuzskata par attiecināmām. Projektu saņēmējiem, kas PVN izmaksas atbilstoši PVN noteikumiem attiecīgajā dalībvalstī atgūt nevar, PVN izmaksas tomēr ir attiecināmas. Taču šis izņēmums neattiecas uz personām, kas nav nodokļu maksātājas, kā norādīts 13. panta 1. punktā Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu. |
Pamatojums
Lai gan Komisijas iniciatīva attiecināmajām izmaksām nepiemērot PVN principā ir pelnījusi atbalstu, jo tā ierobežo naudas aizplūšanu no LIFE programmas uz attiecīgās dalībvalsts budžetu, ar šiem nesen ieviestajiem noteikumiem rodas risks, ka tie kļūs par ievērojamu šķērsli noteiktām saņēmēju grupām (īpaši bezpeļņas organizāciju grupai), lai īstenotu projektus LIFE programmas ietvaros. LIFE programmas pieejamība šiem saņēmējiem ir jānodrošina arī turpmāk, jo īpaši tādēļ, ka tie jau iepriekš snieguši vērtīgu ieguldījumu programmas panākumos. Šo izdevīgo nosacījumu nekādā gadījumā nepiemēro, ja saņēmējs ir persona, kas nav nodokļu maksātāja Padomes Direktīvas 2006/122/EK nozīmē, proti, valsts, reģionālā vai vietējā varas iestāde vai cita iestāde, kas ir publisko tiesību subjekts.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
20. pants – 2. punkts – 2.a daļa (jauna)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| Pastāvīgo darbinieku izmaksas nav attiecināmas, ja šie darbinieki ir valsts ierēdņi valsts iestādē. Visos citos gadījumos pastāvīgo darbinieku izmaksas ir attiecināmas, ja tās ir radušās no darbības, kas saistīta ar LIFE programmas projektu. |
Pamatojums
Komisijas iniciatīva pastāvīgo darbinieku izmaksas neiekļaut attiecināmajās izmaksās rada risku, ka tas kļūs par ievērojamu šķērsli maza un vidēja lieluma nevalstiskajām organizācijām, lai tās īstenotu projektus. LIFE programmas pieejamība šiem saņēmējiem ir jānodrošina arī turpmāk, jo īpaši tādēļ, ka tie jau iepriekš snieguši vērtīgu ieguldījumu programmas panākumos. Tādēļ pastāvīgo darbinieku izmaksas ir attiecināmas, ja pastāv saikne ar LIFE programmas finansētu projektu, kas nozīmē, ka tās ir izmaksas, kuras saņēmējam nerastos, ja tas neveiktu LIFE finansētu projektu. Tomēr šo izdevīgo izņēmumu nepiemēro, ja LIFE programmas līdzekļu saņēmējs ir valsts iestāde.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
27. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(a) ne vēlāk kā 2017. gada 30. septembrī – ārēju starpposma LIFE programmas (un tās apakšprogrammu) novērtējuma ziņojumu, kurā ir aplūkoti tās īstenošanas kvalitatīvie un kvantitatīvie aspekti, ar klimata jomu un bioloģiskās daudzveidības jomu saistīto izdevumu apmērs, tās papildināmība ar citām attiecīgām Savienības programmām, visu pasākumu mērķu sasniegšana (rezultātu un ietekmes izpratnē, ja iespējams), resursu izmantošanas efektivitāte un Eiropas pievienotā vērtība, lai varētu lemt par pasākumu turpināšanu, izmaiņām vai pārtraukšanu. Papildus novērtējumā aplūko arī vienkāršošanas iespējas, iekšējo un ārējo konsekvenci, to, vai visi mērķi vēl aizvien ir būtiski, kā arī to, kā pasākumi nāk par labu Savienības prioritātēm – gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei. Tajā ņem vērā novērtējuma rezultātus par iepriekšējo pasākumu ilgtermiņa ietekmi. Ziņojumam pievieno Komisijas piezīmes, norādot veidu, kādā vidēja termiņa novērtējuma konstatējumi jāņem vērā, īstenojot LIFE programmu, un jo īpaši – izstrādājot daudzgadu darba programmas. | (a) ne vēlāk kā 2017. gada 30. jūnijā – ārēju starpposma LIFE programmas (un tās apakšprogrammu) novērtējuma ziņojumu, kurā ir aplūkoti tās īstenošanas kvalitatīvie un kvantitatīvie aspekti, ar klimata jomu un bioloģiskās daudzveidības jomu saistīto izdevumu apmērs, tās papildināmība ar citām attiecīgām Savienības programmām, visu pasākumu mērķu sasniegšana (rezultātu un ietekmes izpratnē, ja iespējams), resursu izmantošanas efektivitāte un Eiropas pievienotā vērtība, lai varētu lemt par pasākumu turpināšanu, izmaiņām vai pārtraukšanu. Papildus novērtējumā aplūko arī vienkāršošanas iespējas, iekšējo un ārējo konsekvenci, to, vai visi mērķi vēl aizvien ir būtiski, kā arī to, kā pasākumi nāk par labu Savienības prioritātēm – gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei. Tajā ņem vērā novērtējuma rezultātus par iepriekšējo pasākumu ilgtermiņa ietekmi. Ziņojumam pievieno Komisijas piezīmes, norādot veidu, kādā vidēja termiņa novērtējuma konstatējumi jāņem vērā, īstenojot LIFE programmu, un jo īpaši – izstrādājot daudzgadu darba programmas. |
PROCEDŪRA
Virsraksts | Vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveide | |||
Atsauces | COM(2011)0874 – C7-0498/2011 – 2011/0428(COD) | |||
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē | ENVI 15.12.2011 |
|
|
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē | BUDG 15.12.2011 | |||
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums | Helga Trüpel 6.2.2012 | |||
Pieņemšanas datums | 6.9.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 30 2 0 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Marta Andreasen, Richard Ashworth, Reimer Böge, Zuzana Brzobohatá, Jean-Luc Dehaene, Isabelle Durant, Göran Färm, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazábal Rubial, Jens Geier, Monika Hohlmeier, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Anne E. Jensen, Ivailo Kalfin, Jan Kozłowski, Alain Lamassoure, Giovanni La Via, George Lyon, Claudio Morganti, Jan Mulder, Juan Andrés Naranjo Escobar, Dominique Riquet, Derek Vaughan, Angelika Werthmann, Jacek Włosowicz | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Maria Da Graça Carvalho, Edit Herczog, Jürgen Klute, Constanze Angela Krehl, Peter Šťastný, Georgios Stavrakakis | |||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Luigi Berlinguer | |||
4.6.2012
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ATZINUMS
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi
( COM(2011)0874 – C7‑0498/2011 – 2011/0428(COD)
Atzinumu sagatavoja: Gaston Franco
ĪSS PAMATOJUMS
Kopš 1992. gada programma LIFE palīdz gūt inovatīvas prasmes, dalīties ar zināšanām un veicināt izpratni par vidi. Ar tās palīdzību tiek sekmīgāk īstenoti Eiropas tiesību akti vides jomā. Beidzoties programmas LIFE+ termiņam, bija nepieciešams efektīvāks un mūsdienu vides izaicinājumiem vairāk atbilstīgs instruments.
Vispārējā pieeja un integrētie projekti
Ņemot vērā budžeta ierobežojumus krīzes laikā, referents pauž gandarījumu par LIFE 2014.–2020. gadam iedalīto līdzekļu saprātīgo un nosacīto pieaugumu, ņemot vērā, ka kopējā budžetā ir iekļauta klimata joma.
Jaunās programmas nozīmīgākā inovācija ir integrētie projekti. Šie vērienīgie un strukturējošie projekti ir iecerēti atbilstīgi visaptverošai vides aizsardzības pieejai, un to pamatā ir sinerģija starp Kopienas budžetu, valstu instrumentiem un publiskā un privātā sektora papildu līdzekļiem.
Lai gan integrācijas ideja ir pievilcīga, šie projekti draud vājināt vēlamo programmas vienkāršošanu. Tā kā dažādu fondu procedūras, plānošanas grafiki un nosacījumi nav identiski un ne visu fondu noteikumos ir iekļauts komplementaritātes princips, projektu īstenošana šķiet sarežģīta. Pastāvot atteikuma riskam no viena vai otra fonda, Komisijai būtu jāsniedz papildu garantijas, lai nodrošinātu projektu sekmīgu noriti kopumā, vienlaikus neapdraudot dažādajās finansējuma piešķiršanas procedūrās izvirzītos konkurences noteikumus.
Ar integrēto projektu palīdzību varēs finansēt vērienīgus pasākumus, jo īpaši tos, ko vada vietējās vai reģionālās iestādes, piemēram, klimata plānus. Tomēr jāpievērš uzmanība tam, lai neatteiktos no tradicionālajiem projektiem, kas ir praktiski pierādījuši programmas LIFE lietderību un sekmējuši tās popularitāti.
Attiecībā uz LIFE projektiem kopumā Komisijai ir jāuzlabo pieredzes apmaiņa, jāizplata rezultāti un jāveicina paraugprakses apmaiņa, lai šie projekti nenoritētu slēgtā lokā.
Prioritārās jomas
Orientējoši varētu izvirzīt šādas prioritātes:
– ekoloģiskie koridori, prioritārās dzīvotnes un sugas, jūras vide, troksnis, pilsētvide (Vides apakšprogramma);
– energoefektivitāte (piemēram, publiskais apgaismojums), koksnes enerģija, atkritumu enerģētiskā reģenerācija, trešās paaudzes degvielas veicināšana (Klimata apakšprogramma).
Ekoinovācija un privātais sektors
LIFE ir jāturpina finansēt ekoinovāciju, papildinot programmu „Apvārsnis 2020”.
Papildus mērķim īstenot tiesību aktus, LIFE ir jāatbalsta novatoriska un eksperimentāla pieeja, jo īpaši, lai izmēģinātu jaunas tehnoloģijas un metodes klimata un vides jomā.
Ir jāsniedz skaidras vadlīnijas privātajam sektoram, lai to rosinātu izstrādāt izcilības pasākumus un tādējādi virzīt ekoinovācijas, sevišķi MVU paredzētās.
Pārrobežu sadarbība un aizjūras teritoriju iekļaušana
ES iekšienē vislielāko uzmanību iegūst LIFE pārrobežu projekti. Attiecībā uz starptautisko sadarbību referents pauž gandarījumu par to, ka tiesīgas piedalīties ir arī kaimiņvalstis, it sevišķi Vidusjūras dienvidu reģiona valstis, ņemot vērā, cik steidzami ir šī reģiona vides un klimata problēmjautājumi.
Lai gan tālākajiem reģioniem pakāpeniski tika ļauts piedalīties LIFE, to līdzdalība joprojām ir minimāla, un tā būtu jāpastiprina. Nav saprotams, kāpēc ir izslēgtas aizjūras zemes un teritorijas, kas turklāt atrodas četru ES dalībvalstu pakļautībā, jo tās līdz ar tālākajiem reģioniem veido vienīgo tīklu pasaulē, kurš aptver visus planētas okeānus un ietver sevī bioloģiskās daudzveidības bagātības.
Izmaksu attiecināmība
Referents saprot, ka, lai vienkāršotu finanšu pārvaldību un atvieglinātu kontroles procedūras, būtu lietderīgi PVN un pastāvīgo darbinieku izmaksas noteikt par neattiecināmām. Tomēr tas radītu pārāk daudz ierobežojumu un nevienlīdzību attiecībā uz saņēmējiem. Pārdomas par šīm izmaksām nevar aprobežoties tikai ar instrumentu LIFE.
Pastāvīgo darbinieku izmaksas saglabājot attiecināmas, darbavietas varētu padarīt pastāvīgas un rēķināties ar personālu, kas pārzina dokumentāciju. Turklāt šķiet sarežģīti iejaukties dotāciju saņēmēju organizatoriskajos un darbinieku pieņemšanas jautājumos.
GROZĪJUMI
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas drošības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (6a) Ņemot vērā 2008. gada jūlija “Reinjonas paziņojumu” un saskaņā ar Padomes 2011. gada 10. decembra secinājumiem, kuros Komisija un dalībvalstis tika mudinātas arī turpmāk veicināt vispārēju pieeju dabas aizsardzībai visā Savienības teritorijā, tostarp dalībvalstu tālākajos reģionos un aizjūras zemēs un teritorijās, kā arī Eiropas Komisijas paziņojumu “Bioloģiskā daudzveidība, mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls —bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam”, kurā Komisija apņemas paplašināt un veicināt iniciatīvu BEST (Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas pakalpojumi Eiropas aizjūras teritorijās), aizjūras zemēm un teritorijām vajadzētu ļaut piedalīties Savienības programmās saskaņā ar nosacījumiem, kas pausti Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmumā 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu1. |
| _____________ |
| 1 OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp. |
Pamatojums
Programma LIFE būtu jāatver visam Eiropas aizjūras reģionam (tālākiem reģioniem un aizjūras zemēm un teritorijām), lai aizsargātu šīs teritorijas, kuras pieskaitāmas pie pasaules bioloģiskās daudzveidības „karstajiem punktiem”.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(10) Vides un klimata prasības būtu jāiekļauj Savienības politikā un darbībā. Tādējādi LIFE programmai būtu jāpapildina citas Savienības finansējuma programmas, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Eiropas Jūrniecības un zivsaimniecības fonds un “Apvārsnis 2020”. Komisijai un dalībvalstīm ir jānodrošina šāda papildināmība visos līmeņos. Savienības līmenī papildināmību vajadzētu nodrošināt, izveidojot strukturētu sadarbību starp LIFE programmu un dalītas pārvaldības Savienības finansējuma programmām vienotā stratēģiskajā satvarā, jo īpaši, lai veicinātu tādu darbību finansēšanu, kas papildina integrētos projektus vai atbalsta LIFE programmā izstrādātu risinājumu, metožu un pieeju izmantošanu. LIFE programmai arī vajadzētu mudināt pārņemt programmā “Apvārsnis 2020” veiktās ar vidi un klimatu saistītās pētniecības un inovāciju rezultātus. Šajā kontekstā tai vajadzētu piedāvāt līdzfinansējuma iespējas projektiem, kas nodrošina skaidrus ieguvumus videi un klimatam, lai panāktu sinerģiju. Ir nepieciešama koordinācija, lai nepieļautu divkāršu finansējumu. | (10) Vides un klimata prasības būtu jāiekļauj Savienības politikā un darbībā. Tādējādi programmai LIFE būtu jāpapildina citas Savienības finansējuma programmas, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Eiropas Jūrniecības un zivsaimniecības fonds un programma “Apvārsnis 2020”. Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina šāda papildināmība visos līmeņos. Savienības līmenī papildināmība būtu jānodrošina, izveidojot strukturētu sadarbību starp programmu LIFE un dalītas pārvaldības Savienības finansējuma programmām vienotā stratēģiskajā satvarā, jo īpaši, lai veicinātu tādu darbību finansēšanu, kas papildina integrētos projektus vai atbalsta programmā LIFE izstrādātu risinājumu, metožu un pieeju izmantošanu. Lai nodrošinātu integrēto projektu juridisko skaidrību un praktisko iespējamību, Savienības fondu un integrēto projektu sadarbība būtu skaidri jānosaka Eiropas Parlamenta un Padomes ../../.... Regulā (ES) Nr. .../.... [ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006]1. Būtu jāīsteno konkrēti pasākumi sadarbības izveidei agrīnā posmā, lai, izstrādājot partnerības nolīgumus un darbības programmas, tiktu ņemtas vērā integrēto projektu priekšrocības. Programmai LIFE arī vajadzētu mudināt pārņemt programmā “Apvārsnis 2020” veiktās ar vidi un klimatu saistītās pētniecības un inovāciju rezultātus. Šajā kontekstā tai vajadzētu piedāvāt līdzfinansējuma iespējas projektiem, kas nodrošina skaidrus ieguvumus videi un klimatam, lai panāktu sinerģiju. Ir nepieciešama koordinācija, lai nepieļautu divkāršu finansējumu un arī lai nodrošinātu, ka nesamazinās neto finanšu ieguldījums šajā regulā noteikto mērķu sasniegšanai. |
| ____________ |
| 1 COM(2011)0615 . |
Pamatojums
Integrated Projects are a very promising, concrete mainstreaming tool. To be feasible in practice, a solid cooperation between the administration of CSF funds and of LIFE projects is required at an early stage. The potential of increasing cost-efficiency and coherence of the EU budget and of improving the implementation of environmental and climate legislation via IPs, needs to be seized when elaborating partnership contracts and operational programmes. Based on the EP's repeated request of sustainability mainstreaming into all EU funds, cooperation with LIFE should be clearly laid down in the Common Provisions Regulation.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(12) Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā” (turpmāk tekstā — “Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā”) ir noteikti atsauces rādītāji un darbības, kuras ir nepieciešamas, lai Savienība virzītos uz efektīvu resursu izmantošanu un ilgtspējīgu izaugsmi. Tāpēc vides un resursu efektivitātes prioritārajai jomai vajadzētu atbalstīt efektīvu Savienības vides politikas ieviešanu publiskajā un privātajā sektorā, jo īpaši vides sektoros, kas ir minēti Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā, veicinot jaunu risinājumu un paraugprakses izstrādi un apmaiņu. Tomēr tajā nav jāiekļauj tās ekoinovāciju darbības, kuras pārklājas ar programmu “Apvārsnis 2020”. | (12) Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā” (turpmāk “Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā”) ir noteikti atsauces rādītāji un darbības, kuras ir nepieciešamas, lai Savienība virzītos uz resursu ziņā efektīvu un ilgtspējīgu izaugsmi. Tāpēc vides un resursu efektivitātes prioritārajai jomai vajadzētu atbalstīt efektīvu Savienības vides politikas ieviešanu publiskajā un privātajā sektorā, jo īpaši vides sektoros, kas ir minēti Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā, veicinot jaunu risinājumu un paraugprakses izstrādi un apmaiņu. Sinerģijā ar programmu “Apvārsnis 2020” un neskarot abu programmas īpatnības, no programmas LIFE būtu jāsniedz finansējums ekoinovācijai un demonstrējumu pasākumiem. Tādējādi tā arī palīdzētu aktivizēt ekotehnoloģiju nozari un zaļo ekonomiku, ko paredz stratēģija “Eiropa 2020”. |
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(16) Klimata pārmaiņu mazināšanas prioritārajai jomai vajadzētu sniegt ieguldījumu Savienības klimata politikas un tiesību aktu izstrādei un īstenošanai, jo īpaši saistībā ar siltumnīcefekta gāzu monitoringu un ziņošanu, politiku, kas skar zemes izmantojumu, zemes izmantojuma maiņu un mežsaimniecību, emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, dalībvalstu centieniem samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu, atjaunojamajiem enerģijas avotiem, energoefektivitāti, transportu un degvielu, ozona slāņa aizsardzību un fluoru saturošajām gāzēm. | (16) Klimata pārmaiņu mazināšanas prioritārajai jomai vajadzētu sniegt ieguldījumu Savienības klimata politikas un tiesību aktu izstrādei un īstenošanai, jo īpaši saistībā ar siltumnīcefekta gāzu monitoringu un ziņošanu, politiku, kas skar zemes izmantojumu, zemes izmantojuma maiņu un mežsaimniecību, emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, dalībvalstu centieniem samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu, atjaunojamajiem enerģijas avotiem pilsētu, lauksaimniecības, kalnainās un nomaļās teritorijās, atkritumu reģenerāciju un biogāzes ražošanu, energoefektivitāti, publisko apgaismojumu, transportu un degvielu, jo īpaši trešās paaudzes degvielu, ozona slāņa aizsardzību un fluoru saturošajām gāzēm. |
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(17) Eiropā un pasaulē jau var redzēt pirmās klimata pārmaiņu sekas, piemēram, ārkārtēji laika apstākļi, kas izraisa plūdus un sausumu, kā arī temperatūras un jūras līmeņa paaugstināšanās. Tāpēc pielāgošanās klimata pārmaiņām prioritārajai jomai vajadzētu veicināt iedzīvotāju, tautsaimniecības nozaru un reģionu pielāgošanos šādām sekām, ar konkrētiem pielāgošanās pasākumiem un stratēģijām nodrošinot lielāku Savienības noturību. Darbībām šajā jomā vajadzētu papildināt darbības, kas var saņemt finansējumu no civilās aizsardzības finanšu instrumenta. | (17) Eiropā un pasaulē jau var redzēt pirmās klimata pārmaiņu sekas, piemēram, ārkārtēji laika apstākļi, kas izraisa plūdus un sausumu, kā arī temperatūras un jūras līmeņa paaugstināšanās un invazīvu svešzemju sugu savairošanās. Tāpēc pielāgošanās klimata pārmaiņām prioritārajai jomai vajadzētu veicināt iedzīvotāju, tautsaimniecības nozaru un reģionu pielāgošanos šādām sekām, ar konkrētiem pielāgošanās pasākumiem un stratēģijām nodrošinot lielāku Savienības noturību. Darbībām šajā jomā vajadzētu papildināt darbības, kas var saņemt finansējumu no civilās aizsardzības finanšu instrumenta un īpašā instrumenta invazīvu svešzemju sugu apkarošanai, kurš paredzēts ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā līdz 2020. gadam. |
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
30. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(30) Lai nodrošinātu labāko iespējamo Savienības finansējuma izmantošanu un Eiropas pievienoto vērtību, Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz atbilstības kritērijiem projektu atlasei, ģeogrāfiska līdzsvara piemērošanas kritērijiem “integrētajiem projektiem” un konkrētām tematiskajām prioritātēm piemērojamiem izpildes rādītājiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot priekšdarbus, attiecīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. | (30) Lai nodrošinātu labāko iespējamo Savienības finansējuma izmantošanu un Eiropas pievienoto vērtību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz atbilstības kritērijiem projektu atlasei un konkrētām tematiskajām prioritātēm piemērojamiem izpildes rādītājiem. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, attiecīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. |
Pamatojums
Lai nodrošinātu taisnīgu un patiesi eiropeisku konkurenci, sekmējot projektus ar augstu pievienotu vērtību, kuru rezultāts dotu labumu visai ES, ir jādod priekšroka atlases sistēmai, kuras pamatā ir kvalitāte, nevis ģeogrāfiskais līdzsvars.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. LIFE programmas īstenošanai paredzētais budžets ir EUR 3 618 000 000. | 1. Programmas LIFE īstenošanai paredzētais finansējums ir EUR 3 618 000 000. Vismaz 78 % no LIFE iedalītajiem budžeta līdzekļiem izmanto rīcības dotācijām projektiem. |
Pamatojums
Drošības un 2014.–2020. gada perioda pārskatāmības dēļ regulā jānorāda budžeta sadalījums dažādos finansējuma veidos (rīcības dotācijās, dotācijās NVO un programmas darbības budžetā), kā tas ir patlaban.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
5. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Trešo valstu dalība LIFE programmā | Aizjūras zemju un teritoriju un trešo valstu dalība programmā LIFE |
LIFE programmā var piedalīties šādas valstis: | Programmā LIFE var piedalīties šādas valstis un teritorijas: |
| -(a) Lēmumā 2001/822/EK minētās aizjūras zemes un teritorijas; |
(a) Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis, kuras ir Nolīguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) puses; | (a) Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis, kuras ir Nolīguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) puses; |
(b) Savienības kandidātvalstis, potenciālās kandidātvalstis un pievienošanās valstis; | (b) Savienības kandidātvalstis, potenciālās kandidātvalstis un pievienošanās valstis; |
(c) valstis, uz kurām attiecas Eiropas Kaimiņattiecību politika; | (c) valstis, uz kurām attiecas Eiropas Kaimiņattiecību politika; |
(d) valstis, kuras ir kļuvušas par Eiropas Vides aģentūras loceklēm saskaņā ar Padomes 1999. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 993/1999, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1210/90 par Eiropas Vides aģentūras un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīkla izveidi. | (d) valstis, kuras ir kļuvušas par Eiropas Vides aģentūras loceklēm saskaņā ar Padomes 1999. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 993/1999, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1210/90 par Eiropas Vides aģentūras un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīkla izveidi. |
Šīs valstis piedalās saskaņā ar nosacījumiem, kuri noteikti attiecīgajos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos, ar ko nosaka vispārīgus principus šo valstu līdzdalībai Savienības programmās. | Šīs valstis un teritorijas piedalās saskaņā ar nosacījumiem, kuri noteikti Lēmumā 2001/822/EK un attiecīgajos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos, ar ko nosaka vispārīgus principus šo valstu un teritoriju līdzdalībai Savienības programmās. |
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
8. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Komisija un dalībvalstis atbilstoši saviem attiecīgajiem pienākumiem nodrošina koordināciju starp LIFE programmu un Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrniecības un zivsaimniecības fondu, lai radītu sinerģiju, jo īpaši 18. panta d) apakšpunktā minēto integrēto projektu kontekstā, un lai atbalstītu LIFE programmas īstenošanas laikā izstrādāto risinājumu, metožu un pieeju izmantošanu. Savienības līmenī koordinācija notiek atbilstoši vienotam stratēģiskajam satvaram, kas minēts Regulas (ES) Nr. …. 10. pantā (VSS regula).. | 3. Komisija un dalībvalstis atbilstoši saviem attiecīgajiem pienākumiem nodrošina koordināciju starp programmu LIFE un Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrniecības un zivsaimniecības fondu, lai radītu sinerģiju, jo īpaši 18. panta d) apakšpunktā minēto integrēto projektu kontekstā, un, tostarp izveidojot prioritāras rīcības satvaru saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 8. pantu, lai atbalstītu programmas LIFE īstenošanas laikā izstrādāto risinājumu, metožu un pieeju izmantošanu. Savienības līmenī koordinācija notiek atbilstoši vienotam stratēģiskajam satvaram, kas minēts Regulas (ES) Nr. …. 10. pantā (VSS regula).. |
Pamatojums
Programmai LIFE stratēģiskā veidā ir jādod ieguldījums Natura 2000 finansējumā. Ir svarīgi izstrādāt valsts un reģionālus prioritāras rīcības plānus atbilstoši Dzīvotņu direktīvai.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – 2. ievilkums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
– bioloģiskā daudzveidība; | – daba un bioloģiskā daudzveidība; |
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
10. pants – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(b) atbalstīt integrētu pieeju izmantošanu, izstrādi, izmēģināšanu un demonstrēšanu attiecībā uz plānu un programmu īstenošanu atbilstoši Savienības politikai un tiesību aktiem vides jomā, galvenokārt ūdens, atkritumu un gaisa jomā; | (b) atbalstīt integrētu pieeju izmantošanu, izstrādi, izmēģināšanu un demonstrēšanu attiecībā uz plānu un programmu īstenošanu atbilstoši Savienības politikai un tiesību aktiem vides jomā, galvenokārt ūdens, atkritumu, gaisa, trokšņa un pilsētvides jomā; |
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
11. pants – virsraksts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Bioloģiskās daudzveidības prioritārās jomas īpašie mērķi | Dabas un bioloģiskās daudzveidības prioritārās jomas īpašie mērķi |
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
11. pants – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Vides apakšprogrammas bioloģiskās daudzveidības prioritārās jomas īpašie mērķi ir jo sevišķi šādi: | Vides apakšprogrammas dabas un bioloģiskās daudzveidības prioritārās jomas īpašie mērķi ir konkrēti šādi: |
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
11. pants – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(b) atbalstīt turpmāku ar Direktīvas 92/43/EEK 3. pantu izveidotā Natura 2000 tīkla attīstību, ieviešanu un pārvaldību, jo īpaši piemērojot, izstrādājot, izmēģinot un demonstrējot integrētas pieejas Direktīvas 92/43/EEK 8. pantā minēto prioritārās rīcības plānu īstenošanai; | (b) atbalstīt turpmāku ar Direktīvas 92/43/EEK 3. pantu izveidotā tīkla Natura 2000 attīstību, ieviešanu un pārvaldību, jo īpaši piemērojot, izstrādājot, izmēģinot un demonstrējot integrētas pieejas Direktīvas 92/43/EEK 8. pantā minēto prioritārās rīcības plānu īstenošanai, lai palīdzētu saglabāt ekoloģiskos koridorus; |
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
11. pants – ba apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (ba) attīstīt Natura 2000 jūras teritoriju tīklu, nodrošinot tā atbilstību Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda darbībām un Direktīvai 2008/56/EK; |
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
13. pants – 1.a apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| Projektos, kas ir Klimata pasākumu apakšprogrammas daļa, būtu jācenšas panākt maksimālu sinerģiju ar citiem vides mērķiem, jo īpaši attiecībā uz vienlaicīgiem pasākumiem klimata un bioloģiskās daudzveidības jomā. |
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
18. pants – d apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(d) integrētie projekti galvenokārt dabas, ūdens, atkritumu, gaisa, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā; | (d) integrētie projekti, galvenokārt dabas, ūdens, atkritumu, gaisa, trokšņa, pilsētvides, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā; |
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
19. pants – 3. punkts – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. 18. panta d) punktā minētajos integrētajos projektos attiecīgā gadījumā iesaista ieinteresētās puses un veicina koordināciju ar citiem Savienības finansējuma avotiem un to piesaistīšanu. | 3. Šīs regulas 18. panta d) punktā minētajos integrētajos projektos iesaista ieinteresētās puses un veicina koordināciju ar citiem Savienības finansējuma avotiem un to piesaistīšanu. |
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
19. pants – 3. punkts – 2. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Komisija integrēto projektu piešķiršanas procesā nodrošina ģeogrāfisko līdzsvaru atbilstoši solidaritātes un centienu dalīšanas principam. Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētus tiesību aktus saskaņā ar 30. pantu attiecībā uz ģeogrāfiskā līdzsvara piemērošanas kritērijiem katrā tematiskajā jomā, kas minēta 18. panta d) apakšpunktā. | Komisija integrēto projektu piešķiršanas procesā nodrošina, ka projektus izvēlas, ņemot vērā to kvalitāti. |
Pamatojums
Lai nodrošinātu taisnīgu un patiesi eiropeisku konkurenci, sekmējot projektus ar augstu pievienotu vērtību, kuru rezultāts dotu labumu visai ES, ir jādod priekšroka atlases sistēmai, kuras pamatā ir kvalitāte, nevis ģeogrāfiskais līdzsvars.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
20. pants – 2. punkts – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. PVN izmaksas 18. pantā minētajos projektos neuzskata par attiecināmām. | 2. PVN izmaksas, kā arī visas pastāvīgo darbinieku izmaksas, 18. pantā minētajos projektos uzskata par attiecināmām. |
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
24. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(b) līdzekļu sadalījumu katrai prioritārajai jomai un starp dažādiem finansējuma veidiem katrā apakšprogrammā; | svītrots |
Pamatojums
Lai noteiktām jomām neatņemtu finansējumu, līdzekļu sadale nav iepriekš jānosaka. Priekšroka būtu jādod elastīgākai pieejai.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
24. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
c) tematiskās prioritātes projektiem, kurus finansē laikposmā, kuram ir izstrādāta daudzgadu darba programma; | c) orientējošās tematiskās prioritātes projektiem, kurus finansē laikposmā, kuram ir izstrādāta daudzgadu darba programma; |
Pamatojums
Lai noteiktām jomām neatņemtu finansējumu, līdzekļu sadale nav iepriekš jānosaka. Priekšroka būtu jādod elastīgākai pieejai.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
27. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Komisija regulāri uzrauga LIFE programmas un tās apakšprogrammu īstenošanu un ziņo par to, tostarp par to, kāds izdevumu apjoms ir saistīts ar klimata jomu, un kāds – ar bioloģiskās daudzveidības jomu. Tāpat arī tā pārbauda programmas LIFE sinerģiju ar citām papildinošām Savienības programmām, un jo īpaši starp tās apakšprogrammām. | 1. Komisija uzrauga programmas LIFE un tās apakšprogrammu īstenošanu un katru gadu ziņo Eiropas Parlamentam par to, tostarp par to, kāds izdevumu apjoms ir saistīts ar klimata jomu, un kāds – ar bioloģiskās daudzveidības jomu. Tā arī pārbauda programmas LIFE sinerģiju ar citām papildinošām Savienības programmām un jo īpaši starp tās apakšprogrammām. |
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
27. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| Komisija regulāri publisko dažādu programmas LIFE ietvaros finansētu projektu izteiksmīgākos rezultātus nolūkā veicināt pieredzes un paraugprakses apmaiņu visā Savienībā. |
PROCEDŪRA
Virsraksts | Vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveide | |||
Atsauces | COM(2011)0874 – C7-0498/2011 – 2011/0428(COD) | |||
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē | ENVI 15.12.2011 |
|
|
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē | ITRE 15.12.2011 | |||
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums | Gaston Franco 20.1.2012 | |||
Izskatīšana komitejā | 24.4.2012 |
|
|
|
Pieņemšanas datums | 31.5.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 53 1 1 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Gabriele Albertini, Amelia Andersdotter, Josefa Andrés Barea, Jean-Pierre Audy, Zigmantas Balčytis, Ivo Belet, Jan Březina, Reinhard Bütikofer, Giles Chichester, Jürgen Creutzmann, Pilar del Castillo Vera, Dimitrios Droutsas, Christian Ehler, Gaston Franco, Adam Gierek, Norbert Glante, András Gyürk, Fiona Hall, Kent Johansson, Romana Jordan, Krišjānis Kariņš, Lena Kolarska-Bobińska, Marisa Matias, Angelika Niebler, Jaroslav Paška, Vittorio Prodi, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Jens Rohde, Paul Rübig, Salvador Sedó i Alabart, Francisco Sosa Wagner, Patrizia Toia, Ioannis A. Tsoukalas, Claude Turmes, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev, Adina-Ioana Vălean, Kathleen Van Brempt, Alejo Vidal-Quadras, Henri Weber | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Francesco De Angelis, Ioan Enciu, Vicente Miguel Garcés Ramón, Françoise Grossetête, Satu Hassi, Roger Helmer, Jolanta Emilia Hibner, Ivailo Kalfin, Seán Kelly, Holger Krahmer, Zofija Mazej Kukovič, Vladimír Remek | |||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Franziska Keller | |||
17.7.2012
Reģionālās attīstības komitejas ATZINUMS
vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi
( COM(2011)0874 – C7‑0498/2011 – 2011/0428(COD) )
Atzinumu sagatavoja: Patrice Tirolien
ĪSS PAMATOJUMS
Programma LIFE ir galvenais Kopienas vides un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības un klimata pārmaiņu adaptācijas tiešā finansējuma instruments.
Komisijas priekšlikums par daudzgadu finanšu shēmu ievieš pret klimata pārmaiņām vērstu darbību kopumu, kuru rezultātā ir uzlabots šīs programmas kopējais budžets un kuru mērķi ir stratēģijas „ES 2020” centrālais elements. Ilgtspējīgai Eiropas Savienības izaugsmei ir svarīgi palielināt vides politikas nozīmi.
Atzinuma sagatavotājs pilnībā atbalsta šos Komisijas mērķus, kuri veicina kvalitatīvāku programmas LIFE un kohēzijas politikas līdzekļu sinerģiju, izmantojot arī izmēģinājuma projektus, nostiprinot daudzgadu programmas izstrādi vai ieviešot integrētos projektus. Tomēr atzinuma sagatavotājs uzskata, ka, lai tik dažādos veidos pārvaldītu programmu apvienošana būtu efektīva, vēl jāveic vairāki precizējumi.
Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka būtu nelietderīgi no projekta finansējuma izslēgt PVN un personāla izmaksas. Šāda pasākuma ietekme uz projekta virzītāju tehniskās un administratīvās kapacitātes vienkāršošanu un nostiprināšanu beigās tomēr izrādās negatīva. Turklāt atzinuma sagatavotājam šķiet svarīgi pēc iespējas saglabāt noteiktus, kohēzijas politikas finanšu noteikumiem līdzīgus pamatprincipus.
Debatēs par ģeogrāfisko līdzsvaru projektu atlases procesā atzinuma sagatavotājs piekrīt lielākai līdzfinansējuma likmei par labu noteiktiem trūcīgiem reģioniem ar īpaši jutīgām ekosistēmām.
Kaut arī programmai LIFE jākompensē vietējo projektu dinamika, integrētie projekti var veicināt šīs programmas atpazīstamību un saskaņotību ar pārējiem Eiropas Savienības darbību aspektiem. Tas jāveic, stingri ievērojot ģeogrāfisko līdzsvaru, lai ieguvējas būtu visas dalībvalstis. Šis darbības veids varēs ievērojami nostiprināt programmas LIFE ietekmi. Tādēļ atzinuma sagatavotājs ierosina ieviest ievērojami lielāku šo projektu līdzfinansējumu un pieprasīt ņemt vērā programmu LIFE, izstrādājot vienoto stratēģisko satvaru.
Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka jānostiprina sateces baseina pieeja, un tādēļ ir iesniegusi grozījumus par, lai uzlabotu jūras vides pārvaldību un un veicinātu ciešāku koordināciju ar ES ārējās darbības aspektiem. Tādēļ atzinuma sagatavotājs vēlas, lai skaidri tiktu noteikts projektu virzītāju statuss aizjūras zemēs un teritorijās, ņemot vērā to ciešo partnerību ar ES un viņu piederību dalībvalstīm.
GROZĪJUMI
Reģionālās attīstības komiteja aicina atbildīgo vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (7a) Tā kā videi un klimatam kaitīgo ietekmi nereti izraisa Savienības tuvumā esošo valstu darbības, īpaša uzmanība būtu jāpievērš tās ārējai robežai, aizjūras zemēm un teritorijām un tālākajiem reģioniem, lai nodrošinātu nepieciešamās stratēģiskās garantijas un novērstu kaitējumu videi; turklāt, tā kā Francijas tālākie reģioni nav iekļauti tīklā Natura 2000, jo Direktīvās 92/43/EK un 2009/147/EK nav ņemti vērā vai uzskaitīti to dzīvnieki, augi vai dzīvotnes; ņemot vērā 2008. gada jūlija Reinjonas paziņojumu un saskaņā ar Padomes 2011. gada 10. decembra secinājumiem, kuros Komisija un dalībvalstis tiek mudinātas veicināt kopīgu pieeju dabas aizsardzībai Savienībā, tostarp dalībvalstu tālākajos reģionos un aizjūras zemēs un teritorijās, kā arī saskaņā ar Komisijas paziņojumu „Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls — [ES] bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam”, kurā Komisija apņemas paplašināt un atbalstīt BEST (Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas pakalpojumi Eiropas aizjūras teritorijās) iniciatīvu, ar šo regulu Vides apakšprogrammā bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi LESD 349. pantā minētajos tālākajos reģionos būtu jāpadara par īpašu un aktuālu prioritātes jomu, tādējādi konsolidējot BEST sagatavošanas darbību, kas tika sākta 2011. gadā un darbojas ļoti veiksmīgi, un, kā norādīts Padomes Lēmuma 2001/822/EK 58. pantā par aizjūras teritorijām Eiropas Kopienā („Lēmums par aizjūras asociāciju”)1, aizjūras zemes un teritorijas var gūt labumu no Kopienas programmām, ievērojot programmu noteikumus un mērķus un kārtību, kas piemērojama tai dalībvalstij, ar kuru aizjūras zemes un teritorijas ir saistītas. |
| _________________ |
| 1 OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp. |
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(10) Vides un klimata prasības būtu jāiekļauj Savienības politikā un darbībā. Tādējādi LIFE programmai būtu jāpapildina citas Savienības finansējuma programmas, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Eiropas Jūrniecības un zivsaimniecības fonds un “Apvārsnis 2020”. Komisijai un dalībvalstīm ir jānodrošina šāda papildināmība visos līmeņos. Savienības līmenī papildināmību vajadzētu nodrošināt, izveidojot strukturētu sadarbību starp LIFE programmu un dalītas pārvaldības Savienības finansējuma programmām vienotā stratēģiskajā satvarā, jo īpaši, lai veicinātu tādu darbību finansēšanu, kas papildina integrētos projektus vai atbalsta LIFE programmā izstrādātu risinājumu, metožu un pieeju izmantošanu. LIFE programmai arī vajadzētu mudināt pārņemt programmā “Apvārsnis 2020” veiktās ar vidi un klimatu saistītās pētniecības un inovāciju rezultātus. Šajā kontekstā tai vajadzētu piedāvāt līdzfinansējuma iespējas projektiem, kas nodrošina skaidrus ieguvumus videi un klimatam, lai panāktu sinerģiju. Ir nepieciešama koordinācija, lai nepieļautu divkāršu finansējumu. | (10) Vides un klimata prasības būtu jāiekļauj Savienības politikā un darbībā. Tādējādi programmai LIFE būtu jāpapildina citas Savienības finansējuma programmas, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Eiropas Jūrniecības un zivsaimniecības fonds un programma “Apvārsnis 2020”. Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina šāda papildināmība visos līmeņos. Savienības līmenī papildināmība būtu jānodrošina, izveidojot strukturētu sadarbību starp programmu LIFE un dalītas pārvaldības Savienības finansējuma programmām vienotā stratēģiskajā satvarā, jo īpaši, lai veicinātu tādu darbību finansēšanu, kas papildina integrētos projektus vai atbalsta programmā LIFE izstrādātu risinājumu, metožu un pieeju izmantošanu. Lai nodrošinātu programmas LIFE integrēto projektu juridisko skaidrību un praktisko īstenošanu, Regulā (ES) Nr. .../... [KNR] būtu skaidri jāparedz sadarbība starp citiem Savienības fondiem un integrētajiem projektiem. Būtu jāievieš īpaši režīmi, lai nodrošinātu sadarbību agrīnā posmā un integrēto projektu priekšrocības tiktu ņemtas vērā partnerības līgumu un darbības vai lauku attīstības programmu sagatavošanas laikā. Programmai LIFE arī vajadzētu mudināt pārņemt programmā “Apvārsnis 2020” veiktās ar vidi un klimatu saistītās pētniecības un inovāciju rezultātus. Šajā kontekstā tai vajadzētu piedāvāt līdzfinansējuma iespējas projektiem, kas nodrošina skaidrus ieguvumus videi un klimatam, lai panāktu sinerģiju. Ir nepieciešama koordinācija, lai nepieļautu divkāršu finansējumu. |
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(11) Bioloģiskās daudzveidības zaudēšanas apturēšana un tās atjaunošana, resursu efektivitātes uzlabošana līdz ar vides un veselības apdraudējumu risināšanu joprojām ir starp lielākajiem Savienības izaicinājumiem. Šo izaicinājumu pārvarēšanai ir nepieciešami lielāki centieni ES līmenī, lai rastu risinājumus un paraugpraksi, kas palīdzēs sasniegt mērķus, kuri ir noteikti Komisijas paziņojumā “Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (turpmāk tekstā – “Stratēģija “Eiropa 2020””). Turklāt, lai sasniegtu vides mērķus, būtiska ir pārvaldības uzlabošana, jo īpaši izmantojot izpratnes uzlabošanu un ieinteresēto pušu iesaistīšanu. Tāpēc vides apakšprogrammai ir jānosaka trīs prioritārās rīcības jomas: vides un resursu efektivitāte, bioloģiskā daudzveidība, vides pārvaldība un informācija. Jāparedz iespēja, ka no LIFE programmas finansētie projekti var veicināt konkrētu mērķu sasniegšanu vairāk nekā vienā no šīm prioritārajām jomām un tajos var piedalīties vairāk nekā viena dalībvalsts. | (11) Bioloģiskās daudzveidības zaudēšanas apturēšana un tās atjaunošana, resursu efektivitātes uzlabošana līdz ar vides un veselības apdraudējumu risināšanu joprojām ir starp lielākajiem Savienības izaicinājumiem. Šo izaicinājumu pārvarēšanai ir nepieciešami lielāki centieni ES līmenī, lai rastu risinājumus un paraugpraksi, kas palīdzēs sasniegt mērķus, kuri ir noteikti Komisijas paziņojumā “Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (turpmāk “stratēģija “Eiropa 2020””). Turklāt, lai sasniegtu vides mērķus, būtiska ir pārvaldības uzlabošana, jo īpaši izmantojot izpratnes uzlabošanu un ieinteresēto pušu iesaistīšanu. Lai sasniegtu šos mērķus, Savienībai, atzīstot, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšana tālākajos reģionos ir būtiski svarīga, būtu jāapstiprina brīvprātīgā sistēma BEST tajos tālākajos reģionos, kuri minēti LESD 349. pantā un kuriem nav piemērojami Savienības vides aizsardzības tiesību akti (Direktīvas 92/43/EK un 2009/147/EK), izmantojot Savienības dabas aizsardzības politikā, jo īpaši tīklā Natura 2000, gūto pieredzi. Tāpēc Vides apakšprogrammai būtu jānosaka četras prioritārās rīcības jomas: vides un resursu efektivitāte, bioloģiskā daudzveidība, vides pārvaldība un informācija un BEST attiecībā uz tālākajiem reģioniem. Būtu jāparedz iespēja, ka no programmas LIFE finansētie projekti var veicināt konkrētu mērķu sasniegšanu vairāk nekā vienā no šīm prioritārajām jomām un tajos var piedalīties vairāk nekā viena dalībvalsts. |
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(13) Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls — bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam” (turpmāk tekstā — “Bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam”) ir noteikti mērķi bioloģiskās daudzveidības zaudēšanas apturēšanai un daudzveidības atjaunošanai. Cita starpā šie uzdevumi ietver pilnīgu Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību īstenošanu, kā arī ekosistēmu un to pakalpojumu uzturēšanu un atjaunošanu. LIFE programmai jāveicina šo mērķu sasniegšana. Tāpēc bioloģiskās daudzveidības prioritārajai jomai vajadzētu koncentrēties uz Natura 2000 tīkla īstenošanu un pārvaldību, kas izveidots ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK, jo īpaši saistībā ar minētās direktīvas 8. pantā paredzētajiem prioritārās rīcības plāniem, uz paraugprakses izstrādi un izplatīšanu saistībā ar bioloģisko daudzveidību, Direktīvu 2009/147/EK un 92/43/EEK, kā arī uz plašākiem ar bioloģisko daudzveidību saistītiem izaicinājumiem, kas ir apzināti ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā līdz 2020. gadam. | (13) Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls — bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam” (turpmāk “Bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam”) ir noteikti mērķi bioloģiskās daudzveidības zaudēšanas apturēšanai un daudzveidības atjaunošanai. Šie uzdevumi cita starpā paredz pilnībā īstenot Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvu 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību īstenošanu, kā arī uzturēt un atjaunot ekosistēmu un to pakalpojumus. Programmai LIFE būtu jāveicina šo mērķu sasniegšana. Tāpēc bioloģiskās daudzveidības prioritārajai jomai vajadzētu koncentrēties uz tīkla Natura 2000 īstenošanu un pārvaldību, kas izveidots ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK, jo īpaši saistībā ar minētās direktīvas 8. pantā paredzētajiem prioritārās rīcības plāniem, uz paraugprakses izstrādi un izplatīšanu saistībā ar bioloģisko daudzveidību, Direktīvu 2009/147/EK un 92/43/EEK, kā arī uz plašākiem ar bioloģisko daudzveidību saistītiem izaicinājumiem, kas ir apzināti ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā līdz 2020. gadam. Programmas LIFE ieguldījums tīkla Natura 2000 ikgadējā finansēšanā būtu jāskata un jānosaka, ņemot vērā no citiem Savienības fondiem segtos bioloģiskās daudzveidības izdevumus. Eiropas Parlaments 2012. gada 20. aprīļa rezolūcijā „Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls — ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam” aicināja Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka, izmantojot Savienības un dalībvalstu finansējumu, gadā tiek piešķirti vismaz EUR 5800 miljoni un ka atbilstošs finansējums ir pieejams no dažādiem Savienības fondiem (piemēram, KLP fondiem, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kohēzijas fondiem un pastiprinātās programmas LIFE+ fonda) ar labāku šo fondu koordināciju un saskaņotību, cita starpā, izmantojot integrēto projektu koncepciju, tādējādi uzlabojot pārredzamību attiecībā uz dažādiem reģioniem, kuriem piešķirts Savienības finansējums. |
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
14.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (14a) Lai optimāli izmantotu programmas LIFE resursus, būtu jāveicina sinerģija starp bioloģiskās daudzveidības aizsardzības mērķiem un klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumiem, sekmējot projektus, kuru mērķis ir saglabāt vietējas ekosistēmas. |
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(16) Klimata pārmaiņu mazināšanas prioritārajai jomai vajadzētu sniegt ieguldījumu Savienības klimata politikas un tiesību aktu izstrādei un īstenošanai, jo īpaši saistībā ar siltumnīcefekta gāzu monitoringu un ziņošanu, politiku, kas skar zemes izmantojumu, zemes izmantojuma maiņu un mežsaimniecību, emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, dalībvalstu centieniem samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu, atjaunojamajiem enerģijas avotiem, energoefektivitāti, transportu un degvielu, ozona slāņa aizsardzību un fluoru saturošajām gāzēm. | (16) Klimata pārmaiņu mazināšanas prioritārajai jomai būtu jāsniedz ieguldījums Savienības klimata politikas un tiesību aktu izstrādē un īstenošanā, jo īpaši atbalstot sinerģiju ar citiem vides mērķiem, piemēram, bioloģisko daudzveidību, siltumnīcefekta gāzu monitoringa un ziņošanas, zemes izmantojuma, zemes izmantojuma maiņas un mežsaimniecības, dabisko oglekļa krātuvju saglabāšanas jomās, kā arī jomās, kas saistītas ar ekosistēmai nekaitīgu pieeju atjaunojamo enerģijas avotu attīstībai, atkritumu reģenerāciju un biogāzes ražošanu, energoefektivitāti, transportu un degvielu, ozona slāņa aizsardzību un fluoru saturošajām gāzēm. |
Pamatojums
Atkritumu apsaimniekošana un pārstrāde ir svarīga vietējo un reģionālo varas iestāžu atbildības sfēra. Jāveicina šīs nozares ilgtspējīga kontrole.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(17) Eiropā un pasaulē jau var redzēt pirmās klimata pārmaiņu sekas, piemēram, ārkārtēji laika apstākļi, kas izraisa plūdus un sausumu, kā arī temperatūras un jūras līmeņa paaugstināšanās. Tāpēc pielāgošanās klimata pārmaiņām prioritārajai jomai vajadzētu veicināt iedzīvotāju, tautsaimniecības nozaru un reģionu pielāgošanos šādām sekām, ar konkrētiem pielāgošanās pasākumiem un stratēģijām nodrošinot lielāku Savienības noturību. Darbībām šajā jomā vajadzētu papildināt darbības, kas var saņemt finansējumu no civilās aizsardzības finanšu instrumenta. | (17) Eiropā un pasaulē jau var redzēt pirmās klimata pārmaiņu sekas, piemēram, ārkārtēji laika apstākļi, kas izraisa plūdus un sausumu, kā arī temperatūras un jūras līmeņa paaugstināšanās. Tāpēc pielāgošanās klimata pārmaiņām prioritārajai jomai vajadzētu veicināt iedzīvotāju, tautsaimniecības nozaru un reģionu pielāgošanos šādām sekām, ar konkrētiem pielāgošanās pasākumiem un stratēģijām nodrošinot lielāku vides noturību. Darbībām šajā jomā vajadzētu papildināt darbības, kas var saņemt finansējumu no civilās aizsardzības finanšu instrumenta, un galvenokārt būt orientētām uz ekosistēmiski pamatotām pieejām, atbalstot izmaksu ziņā lietderīgus papildu ieguvumus no citu vides mērķu īstenošanas. |
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
21. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(21) Lai uzlabotu vides un klimata politikas īstenošanu un sekmētu vides un klimata mērķu integrēšanu citos politikas virzienos, LIFE programmai vajadzētu veicināt tādus projektus, kas atbalsta integrētu pieeju vides un klimata tiesību aktu un politikas īstenošanai. Vides apakšprogrammas projektiem vajadzētu koncentrēties galvenokārt uz Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas līdz 2020. gadam ieviešanu, jo īpaši attiecībā uz Natura 2000 tīkla, kas izveidots ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK, efektīvu pārvaldību un konsolidāciju, realizējot minētās direktīvas 8. pantā paredzētos prioritārās rīcības plānus, kā arī uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvas 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, un atkritumu un gaisa jomas tiesību aktu ieviešanu. Šie projekti koncentrēsies uz noteiktajiem tematiem, bet vienlaikus sasniegs vairākus mērķus (piemēram, nodrošinās ieguvumus videi un veidos spējas), ļaujot gūt rezultātus citās politikas jomās un jo īpaši attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva). Šāda veida projektus varētu paredzēt citās vides jomās. Klimata pasākumu apakšprogrammā šiem projektiem jo īpaši būtu jābūt veltītiem klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās stratēģijām un rīcības plāniem. Šāda veida projektiem vajadzētu atbalstīt tikai virkni konkrētu darbību un pasākumu, savukārt citas darbības, kuras papildina projektu, vajadzētu finansēt no citām Savienības finansējuma programmām, kā arī no valsts, reģionālajiem vai privātajiem līdzekļiem. LIFE programmas finansējumam ir jāizmanto sinerģija un jāpanāk saskaņotība starp dažādiem Savienības finansējuma avotiem, nodrošinot stratēģisku koncentrēšanos uz vidi un klimatu. | (21) Lai uzlabotu vides un klimata politikas īstenošanu un sekmētu vides un klimata mērķu integrēšanu citos politikas virzienos, programmai LIFE vajadzētu veicināt tādus projektus, kas atbalsta integrētu pieeju vides un klimata tiesību aktu un politikas īstenošanai. Vides apakšprogrammas projektiem vajadzētu koncentrēties galvenokārt uz Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas līdz 2020. gadam ieviešanu, jo īpaši attiecībā uz tīkla Natura 2000, kas izveidots ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK, efektīvu pārvaldību un konsolidāciju, realizējot minētās direktīvas 8. pantā paredzētos prioritārās rīcības plānus, kā arī uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvas 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, un atkritumu un gaisa jomas tiesību aktu ieviešanu. Šie projekti koncentrēsies uz noteiktajiem tematiem, bet vienlaikus sasniegs vairākus mērķus (piemēram, nodrošinās ieguvumus videi un veidos spējas), ļaujot gūt rezultātus citās politikas jomās un jo īpaši attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva). Šāda veida projektus varētu paredzēt citās vides jomās. Klimata pasākumu apakšprogrammā šiem projektiem jo īpaši būtu jābūt veltītiem klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās stratēģijām un rīcības plāniem. Šāda veida projektiem vajadzētu atbalstīt tikai virkni konkrētu darbību un pasākumu, savukārt citas darbības, kuras papildina projektu, vajadzētu finansēt no citām Savienības finansējuma programmām, kā arī no valsts, reģionālajiem vai privātajiem līdzekļiem. Ar programmas LIFE finansējumu būtu jāizmanto sinerģijas iespējas un jāpanāk saskaņotība starp dažādiem Savienības finansējuma avotiem, nodrošinot stratēģisku koncentrēšanos uz vidi un klimatu. Integrētie projekti sniegs labumu citiem fondiem, paaugstinot to absorbcijas spēju attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar vidi un klimatu. Tā kā integrēto projektu pieeja ir jauna un tās izmantošanā trūkst pieredzes, ieinteresētās puses, ja nepieciešams, būtu jāatbalsta, piedāvājot lielāku līdzfinansējuma likmi un tehnisko palīdzību sagatavošanas posmā. Turklāt pieteikšanās posmu atvieglo divpakāpju atlases procedūra. Pieredzes apmaiņa par visām veiksmīgi integrētajām pieejām būtu jāvienkāršo, iesaistot visus attiecīgos administratīvos sektorus un ieinteresētās puses. Pamatojoties uz pirmo plānošanas gadu pieredzi, būtu jāanalizē apstākļi, kas nosaka integrēto projektu vienmērīgu darbību un veiksmi. Pamatojoties uz šīs analīzes rezultātiem un atkarībā no pieejamā finansējuma, integrēto projektu darbības jomai varētu pievienot papildu jomas. |
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
21.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (21b) Integrēto projektu panākumus nodrošina cieša nacionālo, reģionālo, vietējo varas iestāžu un atbildīgo nevalstisko organizāciju sadarbība programmas LIFE mērķu sasniegšanai. Tādēļ projektu izstrādes, īstenošanas, attīstības un uzraudzības procesā būtu jāievēro pārskatāmības un lēmumu atklātības principi. |
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
26.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (26a) PVN kompensācija ir nozīmīgs līdzeklis, lai nodrošinātu, ka arī struktūras ar salīdzinoši ierobežotiem finanšu resursiem, piemēram, NVO un vietējās un reģionālās iestādes, var īstenot programmas LIFE projektus. |
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
30. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(30) Lai nodrošinātu labāko iespējamo Savienības finansējuma izmantošanu un Eiropas pievienoto vērtību, Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz atbilstības kritērijiem projektu atlasei, ģeogrāfiska līdzsvara piemērošanas kritērijiem “integrētajiem projektiem” un konkrētām tematiskajām prioritātēm piemērojamiem izpildes rādītājiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot priekšdarbus, attiecīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. | (30) Lai nodrošinātu labāko iespējamo Savienības finansējuma izmantošanu un Eiropas pievienoto vērtību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz atbilstības kritērijiem projektu atlasei, ģeogrāfiska līdzsvara piemērošanas kritērijiem “integrētajiem projektiem” un konkrētām tematiskajām prioritātēm piemērojamiem izpildes rādītājiem. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, attiecīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem, kā arī vietējām un reģionālajām varas iestādēm. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. Tomēr deleģētie akti būtu jāpieņem tikai atbilstošos gadījumos, nodrošinot Eiropas Parlamenta tiesības iebilst pret Komisijas pieņemtajiem pasākumiem. |
Pamatojums
Vietējām pašvaldībām vairāk jāiesaistās komitoloģijas procesā.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – a punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(a) “pilotprojekti” ir projekti, kuros izmanto tehnoloģiju vai metodi, kas ne iepriekš, ne citur nav tikusi izmantota vai izmēģināta, un kas var nodrošināt iespējamus ieguvumus videi un klimatam salīdzinājumā ar pašreizējo paraugpraksi; | (a) “izmēģinājuma projekti” ir projekti, kuros izmanto tehnoloģiju vai metodi, kas ne iepriekš, ne citur nav tikusi izmantota vai izmēģināta, kuri var nodrošināt iespējamus ieguvumus videi un klimatam salīdzinājumā ar pašreizējo paraugpraksi un kurus turpmāk var izmantot līdzīgās situācijās plašākā mērogā; |
Pamatojums
Izmēģinājuma projektu rezultātus varētu izmantot kā piemēru, ko ņemt vērā citām vietējām un reģionālām iestādēm vai pārrobežu sadarbības projektos.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
2. pants – d punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(d) “integrētie projekti” ir projekti, ar kuriem ilgtspējīgā veidā plašā teritoriālā mērogā, jo īpaši reģionālā, vairāku reģionu vai valsts mērogā, īsteno vides un klimata stratēģijas vai rīcības plānus, kuri ir prasīti īpašos Savienības vides un klimata tiesību aktos, paredzēti citos Savienības aktos vai dalībvalstu iestāžu izstrādāti; | (d) “integrētie projekti” ir projekti, ar kuriem ilgtspējīgā veidā plašā teritoriālā mērogā, jo īpaši reģionālā, vairāku reģionu, valsts vai transnacionālā mērogā, īsteno vides un klimata stratēģijas vai rīcības plānus, kuri ir prasīti īpašos Savienības vides un klimata tiesību aktos, paredzēti citos Savienības aktos vai dalībvalstu vai reģionālo iestāžu izstrādāti un ar kuriem veicina un, ja iespējams, koordinē un piesaista citus finansējuma avotus no Savienības, valstu un privātiem fondiem vides vai klimata mērķu sasniegšanai un būtisku īstenošanas jautājumu risināšanai saistībā ar iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumiem; |
Pamatojums
Ir būtiski turpināt koordinēšanas centienus visās ES darbības jomās, tostarp, ārējā aspektā, ļaujot turpmāk iesaistīt kaimiņvalstis, kuras saistītas ar reģionālo baseinu pārvaldības sadarbības politiku.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
2. pants – e punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(e) “tehniskās palīdzības projekti” ir projekti, kuru mērķis ir atbalstīt d) punktā minēto integrēto projektu sagatavošanu; | (e) “tehniskās palīdzības projekti” ir projekti, kuru mērķis ir atbalstīt dalībvalstu un reģionālās varas iestādes d) punktā minēto integrēto projektu sagatavošanā; |
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
8. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Komisija un dalībvalstis atbilstoši saviem attiecīgajiem pienākumiem nodrošina koordināciju starp LIFE programmu un Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrniecības un zivsaimniecības fondu, lai radītu sinerģiju, jo īpaši 18. panta d) apakšpunktā minēto integrēto projektu kontekstā, un lai atbalstītu LIFE programmas īstenošanas laikā izstrādāto risinājumu, metožu un pieeju izmantošanu. Savienības līmenī koordinācija notiek atbilstoši vienotam stratēģiskajam satvaram, kas minēts Regulas (ES) Nr. …. 10. pantā (VSS regula). | 3. Komisija un dalībvalstis atbilstoši saviem attiecīgajiem pienākumiem ar aktīvu un koncentrētu darbu nodrošina koordināciju starp programmu LIFE un Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrniecības un zivsaimniecības fondu, lai radītu sinerģiju un saskaņotu procedūras, jo īpaši 18. panta d) punktā minēto integrēto projektu kontekstā, vietējo organizāciju virzītas attīstības un vietējo attīstības stratēģiju kontekstā, kas minētas Regulas (ES) Nr. ............. (Vispārējā regula) 28. un 29. pantā, un lai atbalstītu programmas LIFE īstenošanas laikā izstrādāto risinājumu, metožu un pieeju izmantošanu. Savienības līmenī koordinācija notiek atbilstoši vienotam stratēģiskajam satvaram, kas minēts Regulas (ES) Nr. …. (Vispārējā regula) 10. pantā. Dalībvalstīm savos partnerības nolīgumos, kas minēti Regulas (ES) Nr. XXX/xxx (Vispārējā regula) 14. pantā, jāmin mehānismi, ar kuru palīdzību notiks koordinācija valsts un reģionālā līmenī starp programmu LIFE un pārējiem Regulā (ES) Nr. XXX/xxxx (Vispārējā regula) minētajiem fondiem. |
Pamatojums
Laicīgi ņemot vērā integrētos projektus un citus fondus Vispārējās regulas 28. un 29. pantā piedāvātās integrētās pieejas ietvaros, varēs uzlabot sinerģiju starp programmas LIFE mērķiem reģionālo attīstības stratēģiju ietvaros.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
8. pants – 4.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 4.a Projektu tehniskā palīdzība ietver finansiālu atbalstu, ko sniedz kā dotācijas, lai palīdzētu kandidātiem sagatavot integrētos projektus un jo īpaši nodrošināt, ka šie projekti atbilst programmas LIFE un 3. punktā minēto programmu tehniskajām un finansiālajām prasībām, kā arī termiņiem. |
Pamatojums
Lai uzlabotu integrēto projektu īstenošanu visā Eiropas teritorijā, nepieciešams īpašs tehniskais atbalsts, jo īpaši reģionos, kuros administratīvās struktūras labi nepārzina šāda veida projektus.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Vismaz 50 % budžeta līdzekļu, kas piešķirti projektiem, kurus atbalsta vides apakšprogrammā rīcības dotāciju veidā, paredz projektiem, kuri atbalsta dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību. | 2. Vismaz 75 % budžeta līdzekļu, kas piešķirti projektiem, kurus atbalsta Vides apakšprogrammā rīcības dotāciju veidā, paredz projektiem, kuri atbalsta dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību. |
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
10. pants – b punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(b) atbalstīt integrētu pieeju izmantošanu, izstrādi, izmēģināšanu un demonstrēšanu attiecībā uz plānu un programmu īstenošanu atbilstoši Savienības politikai un tiesību aktiem vides jomā, galvenokārt ūdens, atkritumu un gaisa jomā; | (b) atbalstīt integrētu pieeju izmantošanu, izstrādi, izmēģināšanu un demonstrēšanu attiecībā uz plānu un programmu īstenošanu atbilstoši Savienības politikai un tiesību aktiem vides jomā, galvenokārt ūdens, jūras vides, augsnes, atkritumu un gaisa jomā; |
Pamatojums
Lielāku jūras zonu pieņemšana paredzēta, lai saskaņā ar integrētās jūrniecības politiku veicinātu plašāku stratēģiju. Turklāt daudzos reģionos ir ārkārtīgi svarīgi novērst augsnes piesārņojumu, kas, kā tiek uzskatīts, ir cieši saistīts ar ūdens aizsardzību un atkritumu rašanās novēršanu.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
10. pants – c punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(c) uzlabot zināšanu bāzi, lai izstrādātu, izvērtētu, uzraudzītu un novērtētu Savienības vides politiku un tiesību aktus, un lai novērtētu un uzraudzītu faktorus, apdraudējumus un atbildes pasākumus, kas ietekmē vidi Savienībā un ārpus tās. | (c) uzlabot zināšanu bāzi, lai izstrādātu, īstenotu, izvērtētu, uzraudzītu un novērtētu Savienības vides politiku un tiesību aktus, un lai novērtētu un uzraudzītu faktorus, apdraudējumus un atbildes pasākumus, kas ietekmē vidi Savienībā un ārpus tās. |
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
11. pants – c punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(c) uzlabot zināšanu bāzi, lai izstrādātu, izvērtētu, uzraudzītu un novērtētu Savienības bioloģiskās daudzveidības politiku un tiesību aktus, un lai novērtētu un uzraudzītu faktorus, apdraudējumus un atbildes pasākumus, kas ietekmē bioloģisko daudzveidību Savienībā un ārpus tās. | (c) uzlabot zināšanu bāzi, lai izstrādātu, īstenotu, izvērtētu, uzraudzītu un novērtētu Savienības bioloģiskās daudzveidības politiku un tiesību aktus, un lai novērtētu un uzraudzītu faktorus, apdraudējumus un atbildes pasākumus, kas ietekmē bioloģisko daudzveidību Savienībā un ārpus tās. |
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
12. pants – 1. daļa – b punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(b) atbalstīt komunikāciju, pārvaldību un informācijas izplatīšanu vides jomā un sekmēt zināšanu apmaiņu par sekmīgiem risinājumiem un praksi vides jomā, tostarp veidojot ieinteresēto pušu sadarbības platformas un organizējot mācības; | (b) atbalstīt komunikāciju, pārvaldību un informācijas izplatīšanu vides jomā un sekmēt zināšanu apmaiņu par sekmīgiem risinājumiem un praksi vides jomā, tostarp veidojot ieinteresēto pušu sadarbības platformas un organizējot mācības, kas paredzētas visām vecuma grupām, kā arī ekonomiskajām un sociālajām kategorijām; |
Pamatojums
Pilsoņu iesaistīšana neatkarīgi no viņu zināšanu pakāpes vai vecuma ļaus uzlabot zināšanas par šo programmu un veicinās dalību tās iniciatīvās.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
12. pants – 1. daļa – b punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(b) atbalstīt komunikāciju, pārvaldību un informācijas izplatīšanu vides jomā un sekmēt zināšanu apmaiņu par sekmīgiem risinājumiem un praksi vides jomā, tostarp veidojot ieinteresēto pušu sadarbības platformas un organizējot mācības; | (b) atbalstīt komunikāciju, pārvaldību un informācijas izplatīšanu vides jomā un sekmēt zināšanu apmaiņu par sekmīgiem risinājumiem un praksi vides jomā, tostarp veidojot ieinteresēto pušu reģionālās sadarbības platformas un organizējot mācības; |
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. daļa – a punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(a) veicināt Savienības klimata pārmaiņu mazināšanas politikas un tiesību aktu izstrādi un īstenošanu, tostarp iekļaušanu dažādās politikas jomās, jo īpaši izstrādājot, izmēģinot un demonstrējot politikas vai pārvaldības pieejas, paraugpraksi un risinājumus klimata pārmaiņu mazināšanai; | (a) veicināt Savienības klimata pārmaiņu mazināšanas politikas un tiesību aktu izstrādi un īstenošanu, tostarp iekļaušanu dažādās politikas jomās, jo īpaši atbalstot sinerģiju ar citiem vides mērķiem, piemēram, bioloģisko daudzveidību, un izstrādājot, izmēģinot un demonstrējot politikas vai pārvaldības pieejas, paraugpraksi un risinājumus klimata pārmaiņu mazināšanai; |
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
15. pants – 1. daļa – a punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(a) veicināt Savienības klimata pārmaiņu pielāgošanās politikas un tiesību aktu izstrādi un īstenošanu, tostarp iekļaušanu dažādās politikas jomās, jo īpaši izstrādājot, izmēģinot un demonstrējot politikas vai pārvaldības pieejas, paraugpraksi un risinājumus attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām; | (a) veicināt Savienības klimata pārmaiņu pielāgošanās politikas un tiesību aktu izstrādi un īstenošanu, tostarp iekļaušanu dažādās politikas jomās, jo īpaši atbalstot sinerģiju ar citiem vides mērķiem, piemēram, bioloģisko daudzveidību, un izstrādājot, izmēģinot un demonstrējot ekosistēmiski pamatotas politikas vai pārvaldības pieejas, paraugpraksi un risinājumus attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām; |
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
15. pants – 1. daļa – b punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(b) uzlabot zināšanu bāzi, lai izstrādātu, izvērtētu, uzraudzītu, novērtētu un ieviestu efektīvas klimata pārmaiņu pielāgošanās darbības un pasākumus un lai uzlabotu spēju izmantot šādas zināšanas praksē; | (b) uzlabot zināšanu bāzi, lai izstrādātu, izvērtētu, uzraudzītu, novērtētu un ieviestu efektīvas ekosistēmiski pamatotas klimata pārmaiņu pielāgošanās darbības un pasākumus un lai uzlabotu spēju izmantot šādas zināšanas praksē; |
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
15. pants – 1. daļa – c punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(c) atvieglot integrētu pieeju izstrādi un ieviešanu, piemēram, attiecībā uz klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijām un rīcības plāniem vietējā, reģionālajā vai valsts līmenī; | (c) atvieglot ekosistēmiski pamatotu integrētu pieeju izstrādi un ieviešanu, piemēram, attiecībā uz klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijām un rīcības plāniem vietējā, reģionālajā vai valsts līmenī; |
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
15. pants – 1. daļa – d punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(d) veicināt novatorisku klimata pārmaiņu pielāgošanās tehnoloģiju, sistēmu, metožu un rīku izstrādi un demonstrēšanu, kas būtu piemēroti replicēšanai, nodošanai vai integrēšanai. | (d) veicināt novatorisku klimata pārmaiņu pielāgošanās tehnoloģiju, sistēmu, metožu un rīku izstrādi un demonstrēšanu, kas būtu piemēroti replicēšanai, nodošanai vai integrēšanai un orientēti uz ekosistēmiski pamatotām pieejām. |
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
16. pants – 1. daļa – b punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(b) atbalstīt komunikāciju, pārvaldību un informācijas izplatīšanu klimata jomā un sekmēt zināšanu apmaiņu par sekmīgiem risinājumiem un praksi klimata jomā, tostarp veidojot ieinteresēto pušu sadarbības platformas un organizējot mācības; | (b) atbalstīt komunikāciju, pārvaldību un informācijas izplatīšanu klimata jomā un sekmēt zināšanu apmaiņu par sekmīgiem risinājumiem un praksi klimata jomā, tostarp veidojot ieinteresēto pušu sadarbības platformas un organizējot mācības, kas paredzētas visām vecuma grupām un ekonomiskajām un sociālajām kategorijām; |
Pamatojums
Pilsoņu iesaistīšana neatkarīgi no viņu zināšanu pakāpes vai vecuma ļaus uzlabot zināšanas par šo programmu un veicinās dalību tās iniciatīvās.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
17. pants – 1.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.a Vismaz 78% programmas LIFE budžeta līdzekļu piešķir projektu finanšu instrumentiem un dotācijām. |
Pamatojums
Programmas LIFE galvenais mērķis, proti, projekta finansējuma nodrošināšana, ir jākonsolidē ar minimālām norādēm uz darbībām, kas vērstas uz 18. pantā minētajām darbībām.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
18. pants – d punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(d) integrētie projekti galvenokārt dabas, ūdens, atkritumu, gaisa, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā; | (d) integrētie projekti galvenokārt dabas, ūdens, jūras vides, augsnes, atkritumu, gaisa, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā; |
Pamatojums
Idem AM 13.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
19. pants – 1. punkts – 1. daļa – ca apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (ca) tie ir politiski neitrāli. |
Pamatojums
Nevajadzētu radīt iespaidu par politisku subsidēšanu ar LIFE līdzekļiem.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
19. pants – 3. punkts – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. 18. panta d) punktā minētajos integrētajos projektos attiecīgā gadījumā iesaista ieinteresētās puses un veicina koordināciju ar citiem Savienības finansējuma avotiem un to piesaistīšanu. | 3. Šīs regulas 18. panta d) punktā minētie integrētie projekti ir pieejami ieinteresētajām pusēm, tās attiecīgā gadījumā iesaista integrētajos projektos, un iespēju robežās veicina koordināciju ar citiem Savienības finansējuma avotiem un to piesaistīšanu. |
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
20. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Maksimālā 18. pantā minēto projektu līdzfinansējuma likme ir 70 % attiecināmo izmaksu. Izņēmuma gadījumos maksimālā 18. panta d) un f) punktā minēto projektu līdzfinansējuma likme ir 80 % attiecināmo izmaksu. | 1. Maksimālā 18. pantā minēto projektu līdzfinansējuma likme ir 50 % attiecināmo izmaksu. Izņēmuma kārtā: |
| – maksimālā 18. panta d) un f) punktā minēto projektu līdzfinansējuma likme ir 75 % attiecināmo izmaksu; |
| – maksimālā 18. panta a), b), c), e), f), g), h) punktā minēto projektu līdzfinansējuma likme LESD 349. pantā noteiktajos tālākajos reģionos, kā arī salu, kalnainos, mazapdzīvotos ziemeļu reģionos, kas minēti LESD 174. pantā, ir 60% un 18. panta d) punktā un 12. panta a) punktā minētajiem projektiem — 85%. |
Pamatojums
Saglabājot tiesības saņemt neatgūstamo PVN un personāla izdevumus, atgriešanās pie sākotnējās līdzfinansējuma likmes ļaus panākt finansiālo līdzsvaru un projektu daudzveidību. Piešķirot 25% palielinājumu integrētajiem projektiem, tiks atbalstīts priekšlikums, kas skaidri vērsts uz programmas LIFE ietekmes un integrētās būtības nostiprināšanu. Turpretim pastāvīgiem nelabvēlīgiem ģeofiziskiem apstākļiem pakļautajiem reģioniem jāsaņem lielāka līdzfinansējuma likme.
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
20. pants – 2. punkts – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. PVN izmaksas 18. pantā minētajos projektos neuzskata par attiecināmām. | 2. PVN 18. pantā minētajos projektos uzskata par attiecināmām izmaksām ar nosacījumu, ka to sedz gala saņēmējs atbilstoši Direktīvas 2006/112/EK 13. pantam un ka tas nav atgūstams saskaņā ar valstī spēkā esošo kārtību attiecībā uz PVN. Visiem atbilstības pieteikumiem jāpievieno dalībvalstīs pilnvarotas revīzijas vai sertifikācijas iestādes izsniegti atbilstoši apliecinoši dokumenti. |
Pamatojums
Komisijas lēmums svītrot PVN izmaksas no attiecināmām izmaksām lielai daļai potenciālo saņēmēju rada risku tikt izslēgtiem no programmas LIFE, un var izraisīt nevienlīdzīgu attieksmi dalībvalstīs saistībā ar to, ka ir dažādas PVN likmes un dažādas iespējas atgūt PVN. Turklāt šādas izmaiņas mazāk mudinātu veikt darbību, par kuru ir maksājams PVN, piemēram, ideju apmaiņas un prezentācijas pasākumi (semināri, materiālu drukāšana u. c.).
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
20. pants – 2.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.a Ar pastāvīgo personālu saistītie izdevumi var būt attiecināmās izmaksas tikai tad, ja tās ir saistītas ar projekta īstenošanu. |
Pamatojums
EK regulas “skaidrojošajā memorandā” ierosina ierobežot vai svītrot no regulas tādu kritēriju kā izmaksas, kuras saistītas ar pastāvīgo personālu, kas netiek nolīgts tikai uz projekta izpildes laiku, lai tādējādi samazinātu pārraudzības un atskaišu sagatavošanas problēmas. Tas var negatīvi ietekmēt projektu izpildes kvalitāti un īstenošanas iespējas, sevišķi nelielās valsts iestādēs un nevalstiskajās iestādēs, kuru darbība ir atkarīga no pastāvīgā personāla stabilitātes un kompetences un kuru darbinieki regulāri piedalās vairākos projektos, veicot nepilnas slodzes darbu.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
23. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
No LIFE programmas var finansēt publiskas un privātas struktūras. | No programmas LIFE var finansēt publiskas struktūras. |
Pamatojums
Lai nodrošinātu, ka fondu izmantošana ir efektīva, neitrāla attiecībā uz vērtībām un sniedz maksimālu pievienoto vērtību reģionā un nevis individuālām interesēm.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
24. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Komisija pieņem LIFE programmas daudzgadu darba programmas. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 29. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. | 1. Komisijai ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 30. pantu par programmas LIFE daudzgadu darba programmu pieņemšanu, un tā nodrošina, ka daudzgadu darba programmu izstrādē pienācīgi ir uzklausītas ieinteresētās puses. |
PROCEDŪRA
Virsraksts | Vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveide | |||
Atsauces | COM(2011)0874 – C7-0498/2011 – 2011/0428(COD) | |||
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē | ENVI 15.12.2011 |
|
|
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē | REGI 15.12.2011 | |||
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums | Patrice Tirolien 26.1.2012 | |||
Pieņemšanas datums | 11.7.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 39 7 0 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | François Alfonsi, Charalampos Angourakis, Catherine Bearder, Victor Boştinaru, John Bufton, Salvatore Caronna, Nikos Chrysogelos, Francesco De Angelis, Rosa Estaràs Ferragut, Danuta Maria Hübner, Filiz Hakaeva Hyusmenova, Vincenzo Iovine, María Irigoyen Pérez, Seán Kelly, Mojca Kleva, Constanze Angela Krehl, Petru Constantin Luhan, Vladimír Maňka, Riikka Manner, Iosif Matula, Erminia Mazzoni, Miroslav Mikolášik, Jens Nilsson, Jan Olbrycht, Wojciech Michał Olejniczak, Younous Omarjee, Markus Pieper, Monika Smolková, Ewald Stadler, Georgios Stavrakakis, Nuno Teixeira, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák, Kerstin Westphal, Hermann Winkler, Joachim Zeller | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Jan Březina, Karima Delli, Ivars Godmanis, Juozas Imbrasas, Maurice Ponga, Elisabeth Schroedter, Richard Seeber, Patrice Tirolien | |||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Hans-Gert Pöttering, Konrad Szymański | |||
PROCEDŪRA
Virsraksts | Vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveide | |||
Atsauces | COM(2011)0874 – C7-0498/2011 – 2011/0428(COD) | |||
Datums, kad to iesniedza EP | 12.12.2011 |
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē | ENVI 15.12.2011 |
|
|
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē | BUDG 15.12.2011 | ITRE 15.12.2011 | REGI 15.12.2011 |
|
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums | Jutta Haug 10.1.2012 |
|
|
|
Izskatīšana komitejā | 7.5.2012 | 20.6.2012 |
|
|
Pieņemšanas datums | 19.9.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 56 2 2 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Martina Anderson, Kriton Arsenis, Sophie Auconie, Paolo Bartolozzi, Sergio Berlato, Lajos Bokros, Milan Cabrnoch, Martin Callanan, Nessa Childers, Bas Eickhout, Edite Estrela, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Christa Klaß, Eija-Riitta Korhola, Jo Leinen, Peter Liese, Zofija Mazej Kukovič, Linda McAvan, Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Miroslav Ouzký, Vladko Todorov Panayotov, Andres Perello Rodriguez, Mario Pirillo, Pavel Poc, Anna Rosbach, Oreste Rossi, Dagmar Roth-Behrendt, Kārlis Šadurskis, Carl Schlyter, Horst Schnellhardt, Richard Seeber, Theodoros Skylakakis, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Salvatore Tatarella, Anja Weisgerber, Åsa Westlund, Glenis Willmott | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Frieda Brepoels, Nikos Chrysogelos, João Ferreira, Christofer Fjellner, Gaston Franco, Rebecca Harms, Jutta Haug, Romana Jordan, Toine Manders, James Nicholson, Justas Vincas Paleckis, Vittorio Prodi, Britta Reimers, Christel Schaldemose, Alda Sousa, Rebecca Taylor, Andrea Zanoni | |||
Iesniegšanas datums | 28.9.2012 | |||