Sesijas dokuments
1.10.2012
***I
ZIŅOJUMS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 1185/2003 par haizivju spuru atdalīšanu uz kuģiem
( COM(2011)0798 – C7‑0431/2011 – 2011/0364(COD) )
Zivsaimniecības komiteja
Referente: Maria do Céu Patrão Neves
PR_COD_1amCom
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums |
* Apspriežu procedūra *** Piekrišanas procedūra ***I Parastā likumdošanas procedūra (pirmais lasījums) ***II Parastā likumdošanas procedūra (otrais lasījums) ***III Parastā likumdošanas procedūra (trešais lasījums)
(Norādītā procedūra pamatojas uz akta projektā ierosināto juridisko pamatu.) |
Grozījumi akta projektā |
Izmaiņas, kas ar Parlamenta grozījumiem izdarītas akta projektā, ir iezīmētas treknā slīprakstā. Teksts, kas iezīmēts parastā slīprakstā, tehniskajiem dienestiem norāda tās akta projekta daļas, kurās ierosināti labojumi, lai sagatavotu galīgo teksta redakciju (piemēram, nepārprotami kļūdainas teksta daļas vai to izlaidumi kādā no valodām). Šos ierosinātos labojumus apstiprina attiecīgie tehniskie dienesti.
Informācijas bloka, ko ievieto pirms katra grozījuma attiecībā uz spēkā esošu aktu, kuru plānots grozīt ar attiecīgo akta projektu, trešajā un ceturtajā rindā attiecīgi norāda spēkā esošo aktu un tā atbilstīgo teksta vienību. Daļas, kas tiek pārņemtas no tādas spēkā esoša akta teksta vienības, kura netiek grozīta ar attiecīgo akta projektu, bet kuru Parlaments nodomājis grozīt, iezīmē treknrakstā. Iespējamos šādu teksta daļu svītrojumus apzīmē šādi: […].
|
SATURA RĀDĪTĀJS
Lpp.
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS 5
PASKAIDROJUMS 15
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS 18
PROCEDŪRA 29
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 1185/2003 par haizivju spuru atdalīšanu uz kuģiem
( COM(2011)0798 – C7‑0431/2011 – 2011/0364(COD) )
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei ( COM(2011)0798 ),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0431/2011),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 28. marta atzinumu[1],
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu ( A7-0295/2012 ),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(2) Zivis, kas pieder Elasmobranchii taksonam, tostarp haizivis un raju dzimtas zivis, to dzīves cikla īpašību dēļ, ko raksturo lēna augšana, vēla dzimumgatavība un neliels mazuļu skaits, kopumā ir ļoti jutīgas pret krājumu pārmērīgu izmantošanu. Pēdējos gados dažas haizivju populācijas tiek intensīvi zvejotas un ir būtiski apdraudētas, jo ievērojami palielinājies pieprasījums pēc haizivju produktiem, jo īpaši spurām. | (2) Zivis, kas pieder Elasmobranchii taksonam, tostarp haizivis un raju dzimtas zivis, to dzīves cikla īpašību dēļ, ko raksturo lēna augšana, vēla dzimumgatavība un neliels mazuļu skaits, kopumā ir ļoti jutīgas pret krājumu pārmērīgu izmantošanu, lai gan bioloģiskā produktivitāte dažādām sugām ir atšķirīga. Pēdējos gados dažas haizivju populācijas pārsvarā tiek intensīvi zvejotas, tostarp to veic kuģi ar ES karogu ES ūdeņos un ūdeņos ārpus ES, un tās ir būtiski apdraudētas, jo ievērojami palielinājies pieprasījums pēc haizivju produktiem, jo īpaši spurām. |
Pamatojums
The generalization presented in this recital is not acceptable in terms of the scientific accuracy which is necessary for introduction of additional protection and conservation measures. This kind of generalization generates misunderstandings mainly when a large variety of species are put together: “Elasmobranchii, including sharks, skates and rays”. Just within the almost 400 species of sharks there is a wide range of biological productivity.
Generalizations leading to ambiguities continue also in the second paragraph where it is written that “some shark populations have been severely targeted and put under serious threat as a result of a dramatic increase in demand for shark products, fins in particular”. The shark populations under serious threat are not identified nor are the fleets responsible for that situation clearly mentioned. This regulation applies only to the vessels in maritime waters under the sovereignty or jurisdiction of Member States and to vessels flying the flag or registered in Member States in other maritime waters.
EU nations combined catch the second-largest share of sharks globally – 17% of the world’s reported shark catches in 2009, according to the Food and Agriculture Organization of the United Nations (FAO). These catches are mainly realized by Spanish and Portuguese fleets operating in the Atlantic Oceana, Pacific Ocean and Indian Ocean.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
2.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (2a) Haizivju spuras nav tradicionāla sastāvdaļa eiropiešu uzturā, taču haizivis ir nepieciešams elements Savienības jūras ekosistēmā; tādēļ prioritātei vajadzētu būt to pārvaldībai un saglabāšanai, kā arī kopumā ilgtspējīgi pārvaldītas zvejniecības nozares veicināšanai par labu videi un cilvēkiem, kas šajā nozarē strādā; |
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
2.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (2b) Pašreizējās zinātnes atziņas, kas balstās uz haizivju nozvejas rezultātu analīzi, kopumā norāda, ka daudzi haizivju krājumi ir nopietni apdraudēti, lai gan situācija visām sugām vai pat vienai sugai dažādās jūras zonās nav vienāda. Saskaņā ar Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) sniegto informāciju apdraudēti ir vairāk nekā 25 % no visām pelaģisko haizivju sugām, no kurām 50 % ir lielās okeāna pelaģiskās haizivis. Pēdējos gados saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai reģionālās zvejniecības pārvaldības organizāciju pamatnoteikumiem ir aizliegta aizvien vairāku haizivju sugu nozveja, aizturēšana, pārkraušana vai izkrāvumi, tostarp to haizivju, kuru spuras ir īpaši vērtīgas tirdzniecībā. |
Pamatojums
Ierosinātais grozījums balstās uz grozījuma Nr. 1 pamatojumu.
Vairākus gadu desmitus ES flotes haizivis ir zvejojušas kā mērķsugas un/vai piezveju bez zvejas ierobežojumiem attiecībā uz lielāko daļu sugu. Šāda ilgtermiņa neregulēta zvejniecība ir radījusi daudzu sugu nopietnu samazināšanos. Minētie dati ir ņemti no Dulvy et al., 2008. g., Aquat. Conserv. 18, 459-482 (IUCN Haizivju speciālistu grupa http://www.iucnssg.org/).
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
2.c apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (2c) Pašreiz Eiropas flotes visvairāk notver zilo haizivju (Priconace glauca) un īsspuru mako (Isuras oxyrinchus) sugas, kuras IUCN attiecīgi klasificē kā „gandrīz apdraudētas” un “neaizsargātas” un kuras veido aptuveni 70 % no kopējiem paziņotajiem haizivju izkrāvumiem. Tomēr citas sugas, tostarp āmurhaizivis un zīdainās haizivis, arī ir pakļautas nozvejai ES ūdeņos un ūdeņos ārpus ES un sniedz ieguldījumu zivsaimniecības saimnieciskajā dzīvotspējā. |
Pamatojums
Blue shark, classified as near threatened by IUCN, and shortfin mako, classified as vulnerable under IUCN, are currently the predominant species in EU shark fisheries but this fishing pattern could evolve anytime. The EU fleet is operating in all oceans worldwide, in fishing grounds where other shark species are captured, such as silky sharks, classified as near threatened by IUCN, hammerhead sharks, classified as endangered by IUCN and where it is known that data collection and reporting are lacking. Along with blue shark and shortfin mako shark fins, those of hammerhead, and silky shark fins, are most valued in the global shark fin market. Limiting the reference in the regulation to one species does not do justice to the greater objective of this regulation. Based on latest available reported catch data (FAO 2010), blue shark corresponds to circa 70% of the total EU shark catch.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(3) Regula (EK) Nr. 1185/2003 ļauj dalībvalstīm izdot īpašas zvejas atļaujas, kas ļauj veikt apstrādi uz kuģa, lai varētu haizivju spuras atdalīt no to ķermeņa. Lai nodrošinātu saskanību starp spuru un ķermeņu svaru, ir noteikta spuru un liemeņa attiecība, tomēr pēc apstrādes darbībām spuras un ķermeņus var izkraut atšķirīgās ostās. Šādos gadījumos attiecības izmantošana ir neefektīva un rada zināmas iespējas veikt haizivju spuru atdalīšanu. Šādos apstākļos tiek traucēta datu vākšana, piemēram, par sugu identifikāciju, populāciju struktūru, kas ir zinātnisko ieteikumu pamatā, lai noteiktu saglabāšanas pasākumus zivsaimniecības jomā. | (3) Regula (EK) Nr. 1185/2003 ļauj dalībvalstīm izdot īpašas zvejas atļaujas, kas ļauj veikt apstrādi uz kuģa, lai varētu haizivju spuras atdalīt no to ķermeņa. Lai nodrošinātu atbilsmi starp spuru un ķermeņu svaru, ir noteikta spuru un liemeņa svara attiecība. Nopietnas kontroles un izpildes problēmas rodas, izmantojot spuru un liemeņu attiecības sistēmas. Izmantojot šādas sistēmas, netiek novērsta augstākas izmēra kategorijas zivju atlasīšanas prakse, un tās varētu veicināt praksi, kad haizivju spuras tiek atdalītas, neatklājot šo faktu, jo ir atšķirības spuru griešanas metodēs un dažādu haizivju sugu spuru izmēros un svarā. Pēc apstrādes darbībām spuras un ķermeņus var izkraut atšķirīgās ostās. Šādos apstākļos tiek traucēta datu vākšana, piemēram, par sugu identifikāciju, populāciju struktūru, kas ir zinātnisko ieteikumu pamatā, lai noteiktu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus zivsaimniecības jomā. |
Pamatojums
Ar spuru un liemeņa attiecības izmantošanu ir saistītas kontroles un izpildes problēmas, kuras nepieciešams uzsvērt, jo vienlaicīgi izkrāvumi vienā un tajā pašā ostā to neatrisina.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(4) Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) 1999. gadā pieņēma Starptautisko rīcības plānu attiecībā uz haizivīm (International Plan of Action on Sharks), kas bija pamats Komisijas 2009. gada Paziņojumam par Eiropas Kopienas rīcības plānu haizivju resursu saglabāšanai un pārvaldībai, kurā Savienība apņēmās pieņemt visus vajadzīgos pasākumus, lai saglabātu haizivis un līdz minimumam samazinātu atkritumus un izmetumus no haizivju nozvejas. Padome apstiprināja Savienības vispārīgo pieeju un konkrētus mērķus, kā minēts paziņojumā. | (4) Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) 1999. gadā pieņēma Starptautisko rīcības plānu attiecībā uz haizivīm (International Plan of Action on Sharks), kas bija pamats Komisijas 2009. gada 5. februāra Paziņojumam par Eiropas Kopienas rīcības plānu haizivju resursu saglabāšanai un pārvaldībai, kurā Savienība apņēmās pieņemt visus vajadzīgos pasākumus, lai saglabātu haizivis un līdz minimumam samazinātu atkritumus un izmetumus no haizivju nozvejas. Padome apstiprināja Savienības vispārīgo pieeju un konkrētus mērķus, kā minēts paziņojumā, un mudināja Komisiju īpašu uzmanību pievērst jautājumam par spuru atdalīšanu un pēc iespējas agrāk iesniegt Regulas (EK) Nr. 1185/2003 grozījumus, jo īpaši attiecībā uz tajā paredzētajām atkāpēm un ar tām saistītiem noteikumiem. |
Pamatojums
Padomes secinājumos ir skaidra atsauce uz Regulu (EK) Nr. 1185/2003 un uz nepieciešamību grozīt atkāpes attiecībā uz tajā noteikto spuru atdalīšanas aizliegumu.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(6) Reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijās arvien vairāk tiek izskatīts jautājums par haizivju spuru atdalīšanu, un to zinātniskās struktūras atbalsta, lai izkrautās haizivis dabiski būtu ar spurām. | (6) Reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijās arvien vairāk tiek izskatīts jautājums par haizivju spuru atdalīšanu, un to zinātniskās struktūras atbalsta, lai izkrautās haizivis dabiski būtu ar spurām, un norāda, ka tas ir labākais veids, kā novērst spuru atdalīšanu, un ka tas palīdzēs iegūt datus, kas vajadzīgi krājumu novērtēšanai. Kopš 2007. gada izdodot ikgadējas ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas par ilgtspējīgu zivsaimniecību, kā arī ņemot vērā 2008. gada IUCN pasaules politiku pret haizivju spuru griešanu un Nolīguma par zivju krājumiem pārskatīšanas konferences 2010. gada sanāksmi, valstis ir rosinātas veikt pasākumus, lai pieprasītu, ka visas izkrautās haizivis dabiski būtu ar spurām. |
Pamatojums
There is a growing international momentum towards the use of ‘fins naturally attached’ policies to enforce finning bans. US fisheries, and most recently 8 Central American countries (Belize, Costa Rica, Dominican Republic, El Salvador, Guatemala, Honduras, Nicaragua and Panama) have adopted a fins naturally attached policy. In addition, Taiwan, often accused of shark finning, has recently banned finning and is in the process to shifting from a fin to carcass ratio limit to a mandate that fins remain attached. Adopting such a policy in the EU, as well as taking the EU from lagging to leading, would allow the EU to join those advocating for similar measures in RFMOs and other international fora.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. punkts
Regula (EK) Nr. 1185/2003
2. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(1) regulas 2. panta 3. punktu svītro; | (1) regulas 2. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: |
| 3. „īpaša zvejas atļauja” ir iepriekšēja zvejas atļauja, kas izsniegta un ko izmanto saskaņā ar Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem. |
Pamatojums
Mēs izmantojām tekstu no priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 1185/2003 un pārveidojām to, ņemot vērā divas galvenās šajā ziņojumā piedāvātās iespējas, kas minētas iepriekš, proti, pastiprināt kontroli un sašaurināt spēkā esošās atkāpes darbības jomu.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
1. pants – 2. punkts
Regula (EK) Nr. 1185/2003
3. pants – 1.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1.a Neskarot 1. punktu, un lai atvieglotu glabāšanu uz kuģa, haizivju spurās var izdarīt iegriezumus un tās pielocīt pie liemeņa. | 1.a Neskarot 1. punktu un lai atvieglotu glabāšanu uz kuģa, haizivju spurās var izdarīt iegriezumus un tās pielocīt pie liemeņa vai 4. pantā minētajos gadījumos pilnībā atdalīt no liemeņa. |
Pamatojums
Dažādiem spuru pārstrādes veidiem ir dažāda ietekme uz to glabāšanu uz kuģa. Pilnībā atdalot spuras no liemeņiem, var ietaupīt telpu uz kuģa, darba laiku un arī degvielu, jo kuģiem jūrā ir ilgāka autonomija.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
1. pants – 5. punkts
Regula (EK) Nr. 1185/2003
6. pants – 1. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Ja dalībvalsts karoga zvejas kuģi zvejo, patur uz kuģa, pārkrauj citā kuģī vai izkrauj haizivis, karoga dalībvalsts Komisijai vēlākais līdz 1. maijam nosūta visaptverošu gada ziņojumu par šīs regulas īstenošanu iepriekšējā gadā. Ziņojumā raksturo, kā tiek uzraudzīta kuģu atbilstība regulai, un izpildes pasākumus, ko dalībvalstis īstenojušas neatbilstības gadījumā. Jo īpaši norāda šādu informāciju: | 1. Ja dalībvalsts karoga zvejas kuģi zvejo, patur uz kuģa, pārkrauj citā kuģī vai izkrauj haizivis, karoga dalībvalsts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama iepriekšminētā regula, Komisijai vēlākais līdz 1. maijam nosūta visaptverošu gada ziņojumu par šīs regulas īstenošanu iepriekšējā gadā. Ziņojumā raksturo, kā tiek uzraudzīta kuģu atbilstība regulai ES ūdeņos un ūdeņos ārpus ES, un izpildes pasākumus, ko dalībvalstis īstenojušas neatbilstības gadījumā. Jo īpaši norāda šādu informāciju: |
Pamatojums
EU shark catches are often unreported or misreported (for instance, recorded under a different species name or under a general category name, such as “sharks”). Poor species-specific catch statistics hamper shark population assessments and fishery management. Control Regulation (EC 1224/2009), and Regulation (EU 404/2011) laying down detailed rules for the control regulation, provide specific reporting requirements for fishing catch and effort in the EU, as well as requirements for inspections and sanctions. This amendment brings this Regulation into line with those existing requirements and further enhances the accessibility of information to scientists, decision-makers, industry, and public in order to improve conservation and management of shark populations.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
1. pants – 5. punkts
Regula (EK) Nr. 1185/2003
6. pants – 1. punkts – 2. ievilkums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
– veikto inspekciju skaits, | – veikto inspekciju skaits, datums un vieta, |
Pamatojums
Lai iegūtu izsmeļošu ainu par šīs regulas pareizu piemērošanu dalībvalstīs, ir vajadzīgi precīzi dati par kompetento iestāžu veiktajām kontrolēm.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
1. pants – 5. punkts
Regula (EK) Nr. 1185/2003
6. pants – 1. punkts – 3. ievilkums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
– konstatēto pārkāpumu skaits un to būtība, tostarp pilnīga iesaistīto kuģu identifikācija. | – konstatēto pārkāpumu skaits un to būtība, tostarp pilnīga iesaistīto kuģu identifikācija, un par katru pārkāpumu piemērotās sankcijas. |
Pamatojums
EU shark catches are often unreported or misreported (for instance, recorded under a different species name or under a general category name, such as “sharks”). Poor species-specific catch statistics hamper shark population assessments and fishery management. Control Regulation (EC 1224/2009), and Regulation (EU 404/2011) laying down detailed rules for the control regulation, provide specific reporting requirements for fishing catch and effort in the EU, as well as requirements for inspections and sanctions. This amendment brings this Regulation into line with those existing requirements and further enhances the accessibility of information to scientists, decision-makers, industry, and public in order to improve conservation and management of shark populations.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
1. pants – 5. punkts
Regula (EK) Nr. 1185/2003
6. pants – 1. punkts – 3.a ievilkums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| – kopējie izkrāvumi (svars/skaits) attiecībā uz katru sugu un ostu. |
Pamatojums
EU shark catches are often unreported or misreported (for instance, recorded under a different species name or under a general category name, such as “sharks”). Poor species-specific catch statistics hamper shark population assessments and fishery management. Control Regulation (EC 1224/2009), and Regulation (EU 404/2011) laying down detailed rules for the control regulation, provide specific reporting requirements for fishing catch and effort in the EU, as well as requirements for inspections and sanctions. This amendment brings this Regulation into line with those existing requirements and further enhances the accessibility of information to scientists, decision-makers, industry, and public in order to improve conservation and management of shark populations.
PASKAIDROJUMS
Gan Padomes Regulas (EK) Nr. 1185/2003 par haizivju spuru atdalīšanu uz kuģiem, gan arī šā priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par grozījumiem Padomes Regulā (EK) Nr. 1185/2003 par haizivju spuru atdalīšanu uz kuģiem mērķis ir novērst un apkarot praksi, kas pazīstama kā „spuru atdalīšana”. Šī prakse ietver spuru atdalīšanu no pelaģiskām haizivīm, dzīvnieka atlikušo ķermeņa daļu iemetot atpakaļ jūrā.
Šāda prakse ir nepieņemama no vides viedokļa, jo tā apdraud noteiktu haizivju sugu, uz ko šī prakse ir vērsta, ilgtspēju, kā arī no sociālā un ekonomiskā viedokļa, jo ar to tiek zaudēts pārtikas produkts, kam ir vērtība tirgū, un arī no morālā viedokļa, jo tā ir rīcība, ar kuru pilnībā netiek respektēta dzīvnieka dzīvība. Tādēļ šāda prakse nepārprotami ir jānoraida un jāveic nepieciešamie pasākumi, lai Eiropas ūdeņos un uz Kopienas flotes kuģiem to aizliegtu.
Šajā kontekstā un ar skaidru mērķi novērst šo praksi Padome 2003. gada 26. jūnijā pieņēma Regulu (EK) Nr. 1185/2003, ar ko aizliedz haizivju spuru atdalīšanu uz kuģiem, kā arī to saglabāšanu uz kuģa un pārkraušanu vai izkraušanu (3. panta 1. punkts). Šajā regulā (4. pantā) ir paredzēta atkāpe, taču nevis attiecībā uz haizivju spuru atdalīšanu, kas ir pilnībā aizliegta, bet gan uz spuru atdalīšanu uz kuģiem īpašās situācijās, ja ir izsniegtas īpašas zvejas atļaujas. Tātad jau kopš 2003. gada Eiropas ūdeņos un Eiropas flotei ir aizliegta haizivju spuru atdalīšana.
Saskaņā ar Komisijas 2005. gada 23. decembra ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par to, kā darbojas Padomes Regula (EK) Nr. 1185/2003 par haizivju spuru atdalīšanu uz kuģiem ( COM(2005)0700 ), un saskaņā ar Eiropas Parlamenta Zivsaimniecības komitejas patstāvīgo ziņojumu (INI/2054/2006) Eiropas Savienībā šāda prakse nepastāv.
Neskatoties uz to, ka nav datu, kas liecinātu par spuru atdalīšanas praksi Eiropas flotē, Komisija ir nolēmusi iesniegt priekšlikumu COM(2011)0798 par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 1185/2003, kura mērķis ir svītrot Regulas (EK) Nr. 1185/2003 4. pantu, tas ir, atkāpi no aizlieguma atdalīt haizivju spuras uz Kopienas zvejas kuģiem, kas, kā jau tika minēts, šobrīd ir atļauts, ja šādai darbībai ir izsniegtas īpašas zvejas atļaujas, uz kurām attiecas regulas noteikumi.
Svītrojot šo atkāpi, Komisija vēlas „izskaust briesmīgo haizivju spuru atdalīšanas praksi un labāk aizsargāt haizivis” (Maria Damanaki, paziņojums presei IP/11/1384). Tomēr jāuzsver, ka Komisija nesniedz nekādus pierādījumus tam, ka Kopienas flotē pastāvētu šāda prakse. Vēl viens mērķis ir sekmēt datu vākšanu, kas ir pamats zinātniskajiem ieteikumiem, kā arī stimulēt haizivju krājumu pareizu pārvaldību un saglabāšanu. No 2010. gada 15. novembra līdz 2011. gada 21. februārim Komisija rīkoja sabiedrisko apspriešanu, kuras rezultātā tika sagatavots šis Komisijas priekšlikums COM(2011)0798 par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 1185/2003.
Šos faktus mēs komentējam šādi:
– nav datu, kuri pierādītu, ka Eiropas ūdeņos tiek veikta spuru atdalīšana un/vai ka to darītu Eiropas flote, kas liecina, ka Komisijas priekšlikums ir pretrunā tās ierosinātajam principam — jo īpaši attiecībā uz pašreiz notiekošo zivsaimniecības politikas reformas procesu — politisko rīcību pamatot ar zinātniskiem datiem;
– tādu datu trūkumam, kurus Komisija uzskatītu par pietiekamiem, lai pārliecinātos, ka spuru atdalīšanas prakse nepastāv, ir jābūt par iemeslu, lai vispirms mēģinātu iegūt šādus datus, nevis izdotu tiesību aktus, kamēr nav šādu datu, vai vēl sliktāk — izdotu tiesību aktus datu trūkuma dēļ. Šī apgrieztā kārtība, kādā tiek veikta Komisijas ieteiktā atbilstošā procedūra, rada nopietnu precedentu nākotnei, jo īpaši attiecībā uz būtiskiem grozījumiem, kas tiks veikti saistībā ar kopējās zivsaimniecības politikas reformu;
– tātad Komisijas priekšlikuma pamatā ir principi, kas nav zinātniski, proti, galvenokārt starptautiska mēroga ieteikumi un sabiedriskā apspriešana;
– tomēr starptautiskās organizācijas, kas runā par spuru atdalīšanu, to dara vispārīgi, nosodot šo praksi visā pasaulē. Tas ir fakts, ka spuru atdalīšana joprojām tiek praktizēta, taču ne konkrēti Eiropas ūdeņos un/vai Eiropas flotē, kur jebkādu apgalvojumu pamatā ir tikai aizdomas;
– sabiedriskā apspriešana ir svarīgs rādītājs politikas formulēšanai, taču tā pati nekādā gadījumā šādu politiku nenosaka, jo tas norādītu uz atteikšanos no atbildības par politisko rīcību. Turklāt Komisijas Ietekmes novērtējuma padome kritizēja ietekmes novērtējumu, jo tajā netika aplūkots plašāks iespēju klāsts, piemēram, kontroles pasākumu pastiprināšana. Attiecībā uz šo iespēju Komisija nav veikusi nekādu būtisku iespējamās ietekmes novērtējumu;
– turklāt ietekmes novērtējumā Komisija nav centusies kvantitatīvi novērtēt ierosināto politikas iespēju sociālekonomisko ietekmi uz zveju ar peldošām āķu jedām, kas ir nozare, uz kuru šī regula attiecas visvairāk (tā ir Komisijas atbildība, un atzinīgi tiktu vērtēta arī tās apņemšanās vienmēr ņemt vērā vides, sociālos un ekonomiskos faktorus zivsaimniecības nozarē). Komisija paskaidro, ka ir veikts tikai kvalitatīvais novērtējums, jo trūkst datu un daudzas haizivju zvejniecības ir jauktas, kā rezultātā pienācīgu kvantitatīvo novērtējumu veikt ir grūti. Ietekmes novērtējumā nav ietverta skaidra izmaksu un ieguvumu analīze, bet iepriekš minētās ietekmes aprakstā ir minēti kvalitatīvie apsvērumi attiecībā uz izmaksām un ieguvumiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, proti, ka, pirmkārt, nav pierādījumu tam, ka Eiropas flote praktizētu haizivju spuru atdalīšanu, un, otrkārt, Komisijas priekšlikums nodarītu lielu kaitējumu Eiropas flotei, kas zvejo haizivis, ierosinu risināt reālo problēmu, kas nav spuru atdalīšanas prakse, bet gan tās aizlieguma kontrole, lai novērstu jebkādas aizdomas. Tāpēc ierosinu:
– noteikt prasību spuras un liemeņus vienmēr pārkraut un izkraut kopā vienā ostā;
– kuģu kapteiņiem uzlikt par pienākumu nolīgt neatkarīgu iestādi kontroles veikšanai, ja vietējās iestādes pienācīgu kontroli nespēj nodrošināt;
– atcelt īpašas zvejas atļaujas kuģiem, kuros uzglabā svaigas zivis;
– dot iespēju īpašas zvejas atļaujas saņemt tikai tiem kuģiem, kuros zivis sasaldē un kuros izmanto izsekojamības sistēmu, ar ko iespējams noteikt atbilstību starp izkrautajām spurām un liemeņiem.
Komisijas priekšlikuma otrs mērķis bija sekmēt datu vākšanu, kas ir pamatā zinātniskajiem ieteikumiem, ko iespējams sasniegt tikai sadarbībā ar kuģu īpašniekiem, un stimulēt haizivju krājumu pareizu pārvaldību un saglabāšanu. Tāpēc ierosinu:
– kuģu īpašniekiem uzlikt par pienākumu paziņot uz kuģa esošo haizivs sugu īpatņu kopējo skaitu un kopējo novērtēto svaru;
– veikt īpašu paraugu vākšanu un ziņot par nozvejotajām haizivs sugām.
Šī informācija ļautu veikt pilnīgu krājumu novērtējumu un nodrošinātu zinātniski pamatotus un efektīvus haizivju krājumu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.
Šeit izvirzītos vispārējos priekšlikumus var izmantot, lai veiksmīgi risinātu abus jautājumus, kas uztrauc Komisiju — garantēt spuru atdalīšanas aizlieguma ievērošanu un savākt labai pārvaldībai nepieciešamos zinātniskos datus —, kā arī jautājumus, kas attiecas uz nozari, proti, likumīgas ekonomiskās un sociālās intereses, un NVO — haizivju krājumu aizsardzība.
27.4.2012
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
Zivsaimniecības komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 1185/2003 par haizivju spuru atdalīšanu uz kuģiem
( COM(2011)0798 – C7‑0431/2011 – 2011/0364(COD) )
Atzinumu sagatavoja: Andrea Zanoni
ĪSS PAMATOJUMS
Komisijas priekšlikums
Nevēlamā haizivs spuru atdalīšanas prakse, proti, kad spuras uz kuģiem atdala no ķermeņa un atlikušo ķermeni pēc tam izmet atpakaļ jūrā, oficiāli Eiropas Savienībā kopš 2003. gada ir aizliegta ar Regulu (EK) Nr. 1185/2003.
Minētajā regulā tomēr ir paredzēta iespēja piemērot atkāpes, lai saņemtu „īpašas atļaujas”, kas no atkāpēm kļuvušas par normu, it īpaši divām dalībvalstīm — Spānijai un Portugālei.
Sarežģītā sistēma, kas paredz atļaut spuru atdalīšanu uz kuģa tā, ka spuru svars nepārsniedz 5 % no nozvejoto haizivju liemeņa svara, ir faktiski padarījusi neiespējamu efektīvu kontroli. Ir tik tiešām ļoti grūti pārbaudīt šo attiecību (liemeņa svars mainās atkarībā no tā, vai tas ir ar vai bez iekšām), īpaši tad, ja spuras un liemeņi tiek izkrauti atšķirīgās ostās.
Zinātnieki vienprātīgi uzskata — lai ierobežotu spuru atdalīšanu, jāievieš noteikums haizivju liemeņus izkraut ar neatdalītām spurām.
Pēc minētās konstatācijas un saskaņā ar saistībām ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā (FAO) Komisija 2009. gadā iesniedza paziņojumu par Kopienas rīcības plānu haizivju resursu saglabāšanai un pārvaldībai, no kura izriet šis priekšlikums, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1185/2003 un atceļ visas līdz šim paredzētās atkāpes.
Apdraudētu sugu tirgus
Zivis, kas pieder Elasmobranchii taksonam, tostarp haizivis un rajas, raksturo specifiskas bioloģiskas īpašības, kuras tās padara sevišķi jutīgas pret neregulētu un intensīvu zveju. To zemo reproduktīvo potenciālu un populācijas pieauguma un atjaunošanās spēju rada tas, ka tās ļoti vēlu sasniedz dzimumgatavību: piemēram, mako haizivs tēviņš dzimumgatavību sasniedz no 7 līdz 9 gadu vecumā un mātīte — no 19 līdz 21 gada vecumā; turklāt šī suga vairojas tikai reizi trijos gados un grūsnība ilgst 15–18 mēnešus, kas nozīmē, ka tiek radīts ierobežots skaits mazuļu.
Visbiežāk zvejotā suga ir zilā haizivs (Prionace glauca), kas veido 80 % no kopējās Eiropas nozvejas, un mako (Isurus oxirinchus), kas veido 10 %. Starptautiskā Dabas un dabas resursu aizsardzības savienība (IUCN) uzskata mako haizivis par apdraudētām un zilās haizivis par gandrīz apdraudētām pasaulē un apdraudētām Vidusjūrā.
Situācijā, kad šo sugu krājumi samazinās, ASV, astoņas Centrālamerikas valstis, Taivāna, Vācija un Apvienotā Karaliste ir jau nolēmušas aizliegt spuru atdalīšanu uz kuģiem.
Eiropa ir otrajā vietā pasaulē nozvejoto haizivju skaita ziņā: saskaņā ar FAO Fishstat datiem ES dalībvalstis 2009. gadā paziņoja, ka no kuģiem ir izkrāvušas 111 915 tonnas rajas un haizivis, kas atbilst 16 % no kopējā pasaulē izkrautā apjoma.
Eiropas Savienība ir viens no lielākajiem haizivju spuru eksportētājiem uz Honkongas un Ķīnas tirgu, un šāda tirdzniecība ir viena no visienesīgākajām zvejniecības nozarē: spuras ir faktiski pamatsastāvdaļa ļoti pieprasītajai ķīniešu „haizivju spuru zupai”.
Atzinuma sagatavotāja nostāja
Atzinuma sagatavotājs sparīgi atbalsta Komisijas priekšlikumu — metode, saskaņā ar kuru spuras neatdala no liemeņa, ir vienīgā, ar ko var ierobežot spuru atdalīšanu un saistībā ar šo regulu nodrošināt dalībvalstīm iespēju veikt vienkāršu, efektīvu un izmaksu ziņā pieņemamu kontroli. Iekļauto grozījumu mērķis līdz ar to ir tekstu padarīt skaidrāku un tā noteikumus stingrākus.
Īpaši svarīgi ir paplašināt inspekciju piemērošanu un tās attiecināt uz visu regulas darbības jomu, lai to piemērotu ne tikai dalībvalstu kuģiem, bet arī visiem citiem kuģiem, kas ienāk Savienības teritoriālajos ūdeņos. Piemēram, ļoti bieži japāņu āķu jedu zvejas kuģi izkrauj haizivju spuras Vigo ostā Galīcijā.
Ņemot vērā zinātnisko datu izteikto trūkumu attiecībā uz šīm sugām, dalībvalstīm savos gada ziņojumos Komisijai būtu jāsniedz precīzāka informācija par haizivju izkraušanu, un šajā informācijā būtu jānorāda noķertās sugas, haizivju skaits, katras sugas haizivju kopējais svars un zvejas vietas, lai izveidotu datu bāzes, kas būtu zinātniski uzticamas un vajadzīgas, lai veiktu pasākumus, ar kuriem īstenotu Savienības rīcības plānu haizivju krājumu saglabāšanai un ilgtspējīgai pārvaldībai.
Turklāt vajadzētu vairāk uzraudzīt arī veiktās kontroles kvalitāti, lai Komisija saņemtu precīzāku un pilnīgāku informāciju par veiktajām inspekcijām un uzliktajiem sodiem dalībvalstīs.
Turklāt tiek uzskatīts par lietderīgu regulas normatīvajā daļā skaidri noteikt pienākumu ikvienam kuģim haizivis izkraut ar visām spurām, kuras nav atdalītas no ķermeņa, kas šobrīd ir saprotams no konteksta.
Visbeidzot, jāatgādina Eiropas Parlamenta deputātu vairākuma pārliecinošā politiskā vienošanās 2010. gada 16. decembra rakstiskajā deklarācijā, kurā tika aicināta Komisija pilnībā aizliegt haizivju spuru atdalīšanu. Ar šo priekšlikumu Eiropas Komisija uz šo nepieciešamo prasību ir spērusi konkrētus soļus: tagad Parlamentam tas pārliecinoši jāatbalsta.
GROZĪJUMI
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(2) Zivis, kas pieder Elasmobranchii taksonam, tostarp haizivis un raju dzimtas zivis, to dzīves cikla īpašību dēļ, ko raksturo lēna augšana, vēla dzimumgatavība un neliels mazuļu skaits, kopumā ir ļoti jutīgas pret krājumu pārmērīgu izmantošanu. Pēdējos gados dažas haizivju populācijas tiek intensīvi zvejotas un ir būtiski apdraudētas, jo ievērojami palielinājies pieprasījums pēc haizivju produktiem, jo īpaši spurām. | (2) Zivis, kas pieder Elasmobranchii taksonam, tostarp haizivis un raju dzimtas zivis, to dzīves cikla īpašību dēļ, ko raksturo lēna augšana, vēla dzimumgatavība un neliels mazuļu skaits, kopumā ir ļoti jutīgas pret krājumu pārmērīgu izmantošanu. Ilgtspējīgas pieejas trūkums haizivju zvejošanā apdraud jūras ekosistēmu līdzsvaru, un pēdējos gados dažas haizivju populācijas tiek intensīvi zvejotas un ir būtiski apdraudētas, jo ievērojami palielinājies pieprasījums pēc haizivju produktiem, jo īpaši spurām. Pieaugošais haizivju spuru produktu pieprasījums un augstā cena, ko par tiem saņem, arī ir novedusi pie nelikumīgas zvejas. |
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
2.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (2a) Haizivju spuras nav tradicionāla sastāvdaļa eiropiešu uzturā, taču haizivis ir nepieciešams elements Savienības jūras ekosistēmā; tādēļ prioritātei vajadzētu būt to pārvaldībai un saglabāšanai, kā arī kopumā ilgtspējīgi pārvaldītas zvejniecības nozares veicināšanai par labu videi un cilvēkiem, kas šajā nozarē strādā; |
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(3) Regula (EK) Nr. 1185/2003 ļauj dalībvalstīm izdot īpašas zvejas atļaujas, kas ļauj veikt apstrādi uz kuģa, lai varētu haizivju spuras atdalīt no to ķermeņa. Lai nodrošinātu saskanību starp spuru un ķermeņu svaru, ir noteikta spuru un liemeņa attiecība, tomēr pēc apstrādes darbībām spuras un ķermeņus var izkraut atšķirīgās ostās. Šādos gadījumos attiecības izmantošana ir neefektīva un rada zināmas iespējas veikt haizivju spuru atdalīšanu. Šādos apstākļos tiek traucēta datu vākšana, piemēram, par sugu identifikāciju, populāciju struktūru, kas ir zinātnisko ieteikumu pamatā, lai noteiktu saglabāšanas pasākumus zivsaimniecības jomā. | (3) Regula (EK) Nr. 1185/2003 ļauj dalībvalstīm izdot īpašas zvejas atļaujas, kas ļauj veikt apstrādi uz kuģa, lai varētu haizivju spuras atdalīt no to ķermeņa. Lai nodrošinātu atbilsmi starp spuru un ķermeņu svaru, ir noteikta spuru un liemeņa svara attiecība. Tomēr šī attiecība ir teorētiska, jo tā pamatojas uz haizivju spuru svara attiecību pret haizivju ķermeņa kopējo svaru, taču krastā tās parasti nonāk iztīrītas (tas ir, bez iekšām un galvas). Tādēļ haizivju spurām un liemeņiem nevar tieši piemērot šo attiecību un uzraudzībā ir jāizmanto sugām specifiski pārrēķina koeficienti, kas sarežģī tiesību aktu izpildes nodrošināšanu. Šī attiecība dažām sugām var būt arī lielāka nekā vidējā spuru un liemeņa svara attiecība (piemēram, īsspuru mako haizivīm jeb Isurus oxyrinchus). Turklāt pēc apstrādes darbībām spuras un ķermeņus var izkraut atšķirīgās ostās. Tādēļ svara attiecības izmantošana ir neefektīva un rada zināmas iespējas veikt haizivju spuru atdalīšanu. Šādos apstākļos tiek traucēta datu vākšana, piemēram, par sugu identifikāciju un populāciju struktūru, kas ir zinātnisko ieteikumu pamatā, lai noteiktu pārvaldības un saglabāšanas pasākumus zivsaimniecības jomā. |
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
3.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (3a) Eiropas Savienības dalībvalstis ir ļoti nobažījušās par vides jautājumiem, un Savienība cenšas uzņemties vienu no vadošajām lomām ekosistēmu saglabāšanā; tomēr spēkā esošie Savienības tiesību akti attiecībā uz sugām, kas pieder Elasmobranchii taksonam, nav tik stingri kā citās valstīs un ir nepietiekami, lai nodrošinātu šo sugu ilgtspējīgu pārvaldību un saglabāšanu augstas spuru un liemeņu svara attiecības, kvotu trūkuma daudzām sugām un pastāvošo atkāpju dēļ. |
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(4) Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) 1999. gadā pieņēma Starptautisko rīcības plānu attiecībā uz haizivīm (International Plan of Action on Sharks), kas bija pamats Komisijas 2009. gada Paziņojumam par Eiropas Kopienas rīcības plānu haizivju resursu saglabāšanai un pārvaldībai, kurā Savienība apņēmās pieņemt visus vajadzīgos pasākumus, lai saglabātu haizivis un līdz minimumam samazinātu atkritumus un izmetumus no haizivju nozvejas. Padome apstiprināja Savienības vispārīgo pieeju un konkrētus mērķus, kā minēts paziņojumā. | (4) Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) 1999. gadā pieņēma Starptautisko rīcības plānu attiecībā uz haizivīm (International Plan of Action on Sharks), kas bija pamats Komisijas 2009. gada 5. februāra Paziņojumam par Eiropas Kopienas rīcības plānu haizivju resursu saglabāšanai un pārvaldībai, kurā Savienība apņēmās pieņemt visus vajadzīgos pasākumus, lai saglabātu haizivis un līdz minimumam samazinātu atkritumus un izmetumus no haizivju nozvejas. Padome apstiprināja Savienības vispārīgo pieeju un konkrētus mērķus, kā minēts paziņojumā, un mudināja Komisiju īpašu uzmanību pievērst jautājumam par spuru atdalīšanu un pēc iespējas agrāk iesniegt Regulas (EK) Nr. 1185/2003 grozījumus, jo īpaši attiecībā uz tajā paredzētajām atkāpēm un ar tām saistītiem noteikumiem. |
Pamatojums
Padomes secinājumos ir skaidra atsauce uz Regulu (EK) Nr. 1185/2003 un uz nepieciešamību grozīt atkāpes attiecībā uz tajā noteikto spuru atdalīšanas aizliegumu.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(6) Reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijās arvien vairāk tiek izskatīts jautājums par haizivju spuru atdalīšanu, un to zinātniskās struktūras atbalsta, lai izkrautās haizivis dabiski būtu ar spurām. | (6) Reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijās arvien vairāk tiek izskatīts jautājums par haizivju spuru atdalīšanu, un to zinātniskās struktūras atbalsta, lai izkrautās haizivis dabiski būtu ar spurām, norādot, ka tas ir labākais veids, kā novērst spuru atdalīšanu, un ka tas palīdzēs iegūt datus, kas vajadzīgi krājumu novērtēšanai. |
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (6a) Eiropas Parlaments 2010. gada 16. decembra deklarācijā par atbalstu, lai pastiprinātu Eiropas Savienības aizliegumu veikt haizivs spuru atdalīšanu1, kritizē atkāpes, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1185/2003, un aicina Komisiju, kad tā groza minēto regulu, apsvērt „neatdalīto spuru” metodi. |
| ––––––––––––– |
| |
Pamatojums
Parlaments 2010. gada 16. decembrī pieņemtajā rakstiskajā deklarācijā aicināja Komisiju līdz otrajai gadadienai, kopš pieņemts Kopienas rīcības plāns attiecībā uz haizivīm (2011. gada februāris), iesniegt priekšlikumu par aizliegumu uz kuģiem atdalīt haizivs spuras.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(7) Saistībā ar vajadzīgo ietekmes novērtējumu Eiropas Komisija 2010.–2011. gadā rīkoja sabiedrisku apspriešanos, lai iegūtu informāciju par pienācīgāko veidu, kādā Padomes Regula (EK) Nr. 1185/2003 būtu jāgroza. Ietekmes novērtējumā secināts, ka regula būtu jāgroza, lai izkraušanas laikā visas haizivis joprojām būtu ar spurām. Lai sasniegtu pamatmērķi saglabāt haizivju krājumus un ņemtu vērā sabiedriskās apspriešanas rezultātus, ir vajadzīgs un pienāktos atbilstoši grozīt Regulu (EK) Nr. 1185/2003. | (7) Saistībā ar vajadzīgo ietekmes novērtējumu Eiropas Komisija 2010.–2011. gadā rīkoja sabiedrisku apspriešanos, lai iegūtu informāciju par pienācīgāko veidu, kādā Padomes Regula (EK) Nr. 1185/2003 būtu jāgroza. Apspriešanās rezultāti liecina, ka pieeja, kas atbalsta spuru neatdalīšanu, tiek uzskatīta par vēlamāko risinājumu. Ietekmes novērtējumā secināts, ka regula būtu jāgroza, lai izkraušanas laikā visas haizivis joprojām būtu ar neatdalītām spurām. Lai sasniegtu pamatmērķi saglabāt haizivju krājumus un ņemtu vērā sabiedriskās apspriešanas rezultātus, ir vajadzīgs un pienāktos atbilstoši grozīt Regulu (EK) Nr. 1185/2003. |
Pamatojums
Ir precīzi un nepārprotami jāpasaka, ka visām nozvejotajām haizivīm izkraušanas laikā jābūt ar neatdalītām spurām, lai izvairītos no nepareizas prakses, piemēram, ieliekot spuras īpašos maisos, kurus pēc tam piestiprina liemenim.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
1. pants – 2. punkts
Regula (EK) Nr. 1185/2003
3. pants – 1.a un 1.b punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(2) aiz 3. panta 1. punkta iekļauj šādu 1.a punktu: | (2) Direktīvas 3. pantā aiz 1. punkta iekļauj šādus punktus: |
„1.a Neskarot 1. punktu, un lai atvieglotu glabāšanu uz kuģa, haizivju spurās var izdarīt iegriezumus un tās pielocīt pie liemeņa.” | „1.a Neskarot 1. punktu un lai atvieglotu glabāšanu uz kuģa, haizivju spurās var izdarīt iegriezumus un tās pielocīt pie liemeņa. |
| 1.b Neskarot 1.a punktu, visām nozvejotajām haizivīm izkraušanas laikā jābūt ar vēl neatdalītām spurām.” |
Pamatojums
Ir precīzi un nepārprotami jāpasaka, ka visām nozvejotajām haizivīm izkraušanas laikā vēl jābūt ar neatdalītām spurām. Šis noteikums nav minēts nekur citur teksta normatīvajā daļā.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
1. pants – 5. punkts
Regula (EK) Nr. 1185/2003
6. pants – 1. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Ja dalībvalsts karoga zvejas kuģi zvejo, patur uz kuģa, pārkrauj citā kuģī vai izkrauj haizivis, karoga dalībvalsts Komisijai vēlākais līdz 1. maijam nosūta visaptverošu gada ziņojumu par šīs regulas īstenošanu iepriekšējā gadā. Ziņojumā raksturo, kā tiek uzraudzīta kuģu atbilstība regulai, un izpildes pasākumus, ko dalībvalstis īstenojušas neatbilstības gadījumā. Jo īpaši norāda šādu informāciju: | 1. Dalībvalsts, kuras zvejas kuģi zvejo, patur uz kuģa, pārkrauj citā kuģī vai izkrauj haizivis, un/vai dalībvalsts, kurā trešo valstu zvejas kuģi pārkrauj citā kuģī vai izkrauj haizivis, nosūta Komisijai vēlākais līdz 1. maijam visaptverošu gada ziņojumu par šīs regulas īstenošanu iepriekšējā gadā. Ziņojumā raksturo, kā tiek uzraudzīta kuģu atbilstība regulai, un izpildes pasākumus, ko dalībvalstis īstenojušas neatbilstības gadījumā. Jo īpaši norāda šādu informāciju saskaņā ar Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem1, un Komisijas 2011. gada 8. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem2: |
| __________________ |
| 1 OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp. |
| 2 OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp. |
Pamatojums
Regulas 1185/2003 1. pantā ir noteikta regulas darbības joma: tā attiecas ne tikai uz dalībvalstu kuģiem, bet arī uz visiem citiem kuģiem dalībvalstu jurisdikcijas jūras ūdeņos. Turklāt dažām dalībvalstīm, kuru kuģi haizivis nezvejo, netur uz kuģa, nepārkrauj citos kuģos un neizkrauj, ir ostas, kurās trešo valstu kuģiem ir iespēja haizivis izkraut. Visbeidzot, ar abām minētajām regulām ievieš īpašus noteikumus par nozvejas kontrolēšanu un precīzas prasības attiecībā uz inspekcijām un sankcijām.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
1. pants – 5. punkts
Regula (EK) Nr. 1185/2003
6. pants – 1. punkts – 1. ievilkums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
– haizivju izkrāvumu skaits, | – haizivju izkraušanu skaits un katrai izkraušanai — haizivju skaits pa sugām un zvejas vietām un kopējais katras sugas haizivju svars, |
Pamatojums
Pamatojoties uz Komisijas analīzi, Regula (EK) Nr. 1185/2003 neļauj vākt tādus datus kā nozvejotās sugas un populācijas lielums, kas veido pamatu zinātniskiem atzinumiem, lai īstenotu pārvaldības un saglabāšanas pasākumus. Tādēļ ir nepieciešams, ka dalībvalstis reģistrē izkrauto haizivju sugas un skaitu, zvejas vietas un katras sugas kopējo svaru un šo informāciju iekļauj gada ziņojumā.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
1. pants – 5. punkts
Regula (EK) Nr. 1185/2003
6. pants – 1. punkts – 2. ievilkums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
– veikto inspekciju skaits, | – veikto inspekciju skaits, datums un vieta, |
Pamatojums
Lai iegūtu izsmeļošu ainu par šīs regulas pareizu piemērošanu dalībvalstīs, ir vajadzīgi precīzi dati par kompetento iestāžu veiktajām kontrolēm.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
1. pants – 5. punkts
Regula (EK) Nr. 1185/2003
6. pants – 1. punkts – 3. ievilkums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
– konstatēto pārkāpumu skaits un to būtība, tostarp pilnīga iesaistīto kuģu identifikācija. | – konstatēto pārkāpumu skaits un to būtība, tostarp pilnīga iesaistīto kuģu identifikācija, un piemērotās sankcijas katra pārkāpuma gadījumā. |
Pamatojums
Regulā (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, ir paredzēti atbilstoši sistemātiski pasākumi (tostarp saskaņā ar valsts tiesību aktiem administratīvo pārkāpumu procesu vai kriminālprocesu sākšana) pret fiziskām vai juridiskām personām, kas tiek turētas aizdomās par kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpumu.
PROCEDŪRA
Virsraksts | Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1185/2003 par haizivju spuru atdalīšanu uz kuģiem | |||
Atsauces | COM(2011)0798 – C7-0431/2011 – 2011/0364(COD) | |||
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē | PECH 30.11.2011 |
|
|
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē | ENVI 30.11.2011 |
|
|
|
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums | Andrea Zanoni 19.1.2012 |
|
|
|
Izskatīšana komitejā | 29.2.2012 |
|
|
|
Pieņemšanas datums | 25.4.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 50 2 0 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Elena Oana Antonescu, Kriton Arsenis, Sophie Auconie, Pilar Ayuso, Paolo Bartolozzi, Sandrine Bélier, Lajos Bokros, Nessa Childers, Yves Cochet, Chris Davies, Anne Delvaux, Bas Eickhout, Edite Estrela, Jill Evans, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Nick Griffin, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Cristina Gutiérrez-Cortines, Jolanta Emilia Hibner, Dan Jørgensen, Karin Kadenbach, Eija-Riitta Korhola, Peter Liese, Kartika Tamara Liotard, Zofija Mazej Kukovič, Linda McAvan, Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Vladko Todorov Panayotov, Gilles Pargneaux, Antonyia Parvanova, Andres Perello Rodriguez, Mario Pirillo, Pavel Poc, Frédérique Ries, Oreste Rossi, Daciana Octavia Sârbu, Horst Schnellhardt, Bogusław Sonik, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Åsa Westlund, Glenis Willmott, Sabine Wils | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Jacqueline Foster, Julie Girling, Judith A. Merkies, Vittorio Prodi, Michèle Rivasi, Struan Stevenson, Anna Záborská, Andrea Zanoni | |||
PROCEDŪRA
Virsraksts | Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1185/2003 par haizivju spuru atdalīšanu uz kuģiem | |||
Atsauces | COM(2011)0798 – C7-0431/2011 – 2011/0364(COD) | |||
Datums, kad to iesniedza EP | 21.11.2011 |
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē | PECH 30.11.2011 |
|
|
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē | ENVI 30.11.2011 |
|
|
|
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums | Maria do Céu Patrão Neves 20.12.2011 |
|
|
|
Izskatīšana komitejā | 26.1.2012 | 29.2.2012 | 24.4.2012 |
|
Pieņemšanas datums | 19.9.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 12 9 2 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Kriton Arsenis, Alain Cadec, Chris Davies, João Ferreira, Carmen Fraga Estévez, Pat the Cope Gallagher, Marek Józef Gróbarczyk, Ian Hudghton, Iliana Malinova Iotova, Werner Kuhn, Isabella Lövin, Gabriel Mato Adrover, Guido Milana, Maria do Céu Patrão Neves, Ulrike Rodust, Raül Romeva i Rueda, Isabelle Thomas, Nils Torvalds, Jarosław Leszek Wałęsa | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Jean-Paul Besset, Luis Manuel Capoulas Santos, Diane Dodds, Julie Girling, Ana Miranda, Jens Nilsson, Nikolaos Salavrakos, Antolín Sánchez Presedo | |||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Juan Andrés Naranjo Escobar, Nuno Teixeira | |||
Iesniegšanas datums | 1.10.2012 | |||