Sesijas dokuments
12.10.2012
STARPPOSMA ZIŅOJUMS
labvēlīga iznākuma panākšanai 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas apstiprināšanas procedūrā
( COM(2011)0398 – COM(2012)0388 – 2011/0177(APP) )
Budžeta komiteja
Līdzreferenti: Reimer Böge, Ivailo Kalfin
PR_Consent_Interim
SATURA RĀDĪTĀJS
Lpp.
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS.................................................4
PASKAIDROJUMS..................................................................................................................18
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS.............67
Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS....................70
Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS....................................................76
Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS.....................................................81
Attīstības komitejaS ATZINUMS.................................................................................89
Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS.......................................93
Ārlietu komitejaS ATZINUMS......................................................................................96
JuridiskāS komitejaS ATZINUMS..............................................................................100
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS 103
Zivsaimniecības komitejaS ATZINUMS..................................................................111
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaS ATZINUMS...................116
Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS...............120
Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS.............................125
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS..............131
Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS.....................................................136
Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS..........................................................140
Konstitucionālo jautājumu komitejaS ATZINUMS.......................................144
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS................................................................................150
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
labvēlīga iznākuma panākšanai 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas apstiprināšanas procedūrā
( COM(2011)0398 – COM(2012)0388 – 2011/0177(APP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā LESD 311. un 312. pantu,
– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 29. jūnija priekšlikumu un grozīto Komisijas 2012. gada 6. jūlija priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam ( COM(2011)0398 un COM(2012)0388 ),
– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 29. jūnija priekšlikumu par Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu budžeta pārvaldību ( COM(2011)0403 ),
– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 29. jūnija paziņojumu budžetu stratēģijai „Eiropa 2020” ( COM(2011)0500 ),
– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 27. aprīļa ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību darbību ( COM(2010)0185 ),
– ņemot vērā 2007. gada 29. marta rezolūciju par Eiropas Savienības pašu resursu nākotni,[1]
– ņemot vērā 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai[2]
– ņemot vērā 2012. gada 13. jūnija rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu un pašu resursiem,[3]
– ņemot vērā kopīgo paziņojumu par jautājumiem saistībā ar DFS, kas pievienots pārskatītajiem finanšu noteikumiem, kuri piemērojami Savienības vispārējam budžetam,
– ņemot vērā Reglamenta 81. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Budžeta komitejas starpposma ziņojumu un Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Zivsaimniecības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Juridiskās komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, Konstitucionālo jautājumu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus ( A7-0313/2012 ),
A. tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 312. panta 2. punktā ir noteikts, ka Padome, saņēmusi Parlamenta piekrišanu, saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru ar vienprātīgu balsojumu pieņem regulu, kas nosaka daudzgadu finanšu shēmu (DFS); tā kā saskaņā ar LESD 312. panta 2. punktu Eiropadome var pieņemt vienprātīgu lēmumu, ar ko Padomei atļauj pieņemt lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, pieņemot regulu, kas nosaka DFS;
B. tā kā saskaņā ar LESD 295. pantu Eiropas Parlaments, Padome un Komisija savstarpēji apspriežas un kopīgi vienojas par sadarbības kārtību un tā kā nolūkā uzlabot ikgadējās budžeta procedūras darbību un iestāžu sadarbību budžeta jautājumos, ir jānoslēdz iestāžu nolīgums;
C. tā kā LESD 312. panta 5. punktā paredzēts, ka Eiropas Parlaments, Padome un Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai sekmētu finanšu shēmas pieņemšanu;
D. tā kā Savienībai saskaņā ar LESD 311. pantu ir jānodrošina līdzekļi, kas vajadzīgi, lai tā sasniegtu savus mērķus un īstenotu savu politiku, un šie līdzekļi pilnībā jāgūst no pašas resursiem; tā kā Padomei, pirms tā pieņem jaunu lēmumu par pašu resursu reformu, ir jāapspriežas ar Parlamentu, turklāt Padomei ir jāsaņem Parlamenta piekrišana, lai pieņemtu noteikumus par pašu resursu sistēmas īstenošanu;
E. tā kā šoreiz DFS regula pirmo reizi tiks pieņemta pēc Lisabonas līguma jaunajiem noteikumiem, tātad paredzot jaunu sadarbības kārtību iestāžu starpā, kuras mērķis ir saskaņot efektīvu lēmumu pieņemšanu ar Līgumā noteikto prerogatīvu ievērošanu;
F. tā kā Lisabonas līgums dod Eiropas Savienībai nozīmīgas jaunas prerogatīvas tādās jomās kā ārējā darbība (LES 27. panta 3. punkts), sports (LESD 165. pants), kosmoss (LESD 189. pants), klimata pārmaiņas (LESD 191. pants), enerģētika (LESD 194. pants), tūrisms (LESD 195. pants) un civilā aizsardzība (LESD 196. pants);
G. tā kā 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā, kas pieņemta ar ievērojamu balsu pārsvaru, ir noteiktas vispārējas politikas prioritātes gan likumdošanas, gan budžeta jomā nākamajai DFS;
H. tā kā 2012. gada 13. jūnija rezolūcijā, kas pieņemta ar ievērojamu balsu pārsvaru, Parlaments noteica vispārējas politikas prioritātes nākamajai DFS gan budžeta izdevumu, gan ieņēmumu daļā;
I. tā kā attiecīgās Parlamenta komitejas vispusīgi un padziļināti izvērtēja vajadzības, lai noteiktu politikas prioritātes, par ko liecina pievienotie atzinumi;
J. tā kā Kipra kā pašreizējā prezidentvalsts 2012. gada novembrī grasās iesniegt Eiropadomes ārkārtas sanāksmē „sarunu paketi”, tajā iekļaujot maksimāli pieļaujamās summas (kā arī politiskās alternatīvas parastās likumdošanas procedūras ietvaros);
K. tā kā ES ir vajadzīgs budžets un budžeta procedūra, kas pilnībā atbilst Parlamenta lēmumu pieņemšanas un uzraudzības procesa būtībai, t. i., pārredzamībai un demokrātijai, ievērojot vispārējos vienotības un vispusīguma principus, kuri paredz, ka visus ieņēmumus un izdevumus iekļauj pilnībā, bez savstarpējas pielāgošanas un rīko debates un balsošanu Parlamentā gan par ieņēmumiem, gan izdevumiem saskaņā ar Līgumā noteikto kompetences sadali,
ES budžets kā galvenais instruments, nodrošinot gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi visā ES
1. pilnībā apzinās, ka sarunas par 2014.–2020. gada DFS noris ļoti grūtos sociālajos, ekonomiskajos un finansiālajos apstākļos, kad dalībvalstis pieliek ievērojamus pūliņus, ieviešot fiskālus pielāgojumus budžetā, lai panāktu valsts finanšu ilgtspēju, kā arī banku sektora un vienotās valūtas stabilitāti; uzstāj — nedrīkst uzskatīt, ka Savienība papildus palielina iedzīvotāju nodokļu nastu; tomēr ir pārliecināts, ka ES budžetā var daļēji rast risinājumu, kas ļaus Eiropai izkļūt no pašreizējās krīzes, veicinot ieguldījumus izaugsmē un darba vietu radīšanā un palīdzot dalībvalstīm kopīgi, saskaņoti un ilgtspējīgā veidā novērst pašreizējās strukturālās problēmas, jo īpaši konkurētspējas samazināšanos, pieaugošo bezdarbu un nabadzību;
2. tomēr uzskata, ka līdzsvarotas strukturālās reformas valsts un ES līmenī ir būtisks priekšnosacījums, lai panāktu ES līdzekļu saprātīgu un efektīvu izlietojumu, vienlaikus atkārtoti uzsverot stabilu valsts finanšu nozīmi;
3. atgādina, ka Eiropadome vairākkārt ir uzsvērusi vajadzību stiprināt ekonomikas pārvaldību Eiropā un piekritusi mērķiem, kas izklāstīti stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei „Eiropa 2020”, proti, veicināt nodarbinātību, uzlabot nosacījumus un valsts finansējumu inovācijām, pētniecībai un izstrādei, sasniegt mērķus klimata pārmaiņu un enerģētikas jomā, uzlabot izglītības līmeni un sekmēt sociālo integrāciju, jo īpaši mazinot nabadzību;
4. atgādina, ka Eiropadome 2012. gada jūnijā pati pieņēma „Izaugsmes un nodarbinātības paktu”, kurā ir atzīta ES budžeta pozitīva ietekme uz izaugsmi un nodarbinātību, lielu uzsvaru liekot uz tā ieguldījumu pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes pārvarēšanā visā Savienībā;
5. uzskata, ka pēdējo četru gadu laikā Savienība ir īpaši cietusi no vairākām finanšu krīzēm, kas daļēji izskaidrojams ar to, ka finanšu tirgus dalībnieki, starptautiskie partneri un sabiedriskā doma ir paudusi šaubas par ES iekšējās solidaritātes līmeni; uzskata, ka ES budžetam ir jābūt šādas solidaritātes pamatā; tādēļ ir pārliecināts, ka lēmumam par nākamo DFS būs vai nu ļoti labvēlīga ietekme uz dalībvalstu valdību centieniem pārvarēt krīzi vai tieši otrādi — tas izraisīs vēl lielāku recesiju Eiropas Savienībā;
6. atgādina, ka visi makroekonomiskās finanšu stabilizācijas pasākumi, kas īstenoti kopš 2008. gada, nav spējuši novērst ekonomikas un finanšu krīzi; tādēļ uzskata — lai atjaunotu izaugsmi un radītu darba vietas Eiropā, dalībvalstīm arī turpmāk ir jāpieliek pūliņi, atraisot savu ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu, un ir vajadzīgs mērķtiecīgi veidots, stabils un pietiekams budžets, kas palīdzētu turpmāk koordinēt un atbalstīt valstu centienus;
7. norāda, ka ES budžets veido tikai ap 2 % valstu kopējo izdevumu Savienībā un tātad ir 45 reizes mazāks par to summu, ko valdības tērē dalībvalstīs;
8. atgādina, ka saskaņā ar LESD 310. pantu budžetā ietvertajiem ieņēmumiem un izdevumiem ir jābūt līdzsvarotiem, tātad budžetā nedrīkst pieļaut deficīta un valsts parāda pieaugumu;
9. uzsver, ka ES budžets pirmām kārtām ir investīciju budžets un ka 94 % kopējo ieņēmumu tiek ieguldīti pašās dalībvalstīs vai izmantoti Savienības ārējo prioritāšu vajadzībām; uzsver, ka bez iemaksām no ES budžeta valsts investīcijas dalībvalstu reģionos būtu minimālas vai neiespējamas; uzskata, ka ikviens ES budžeta samazinājums jebkurā gadījumā izjauks līdzsvaru un negatīvi ietekmēs ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju visā Savienībā, kā arī tā saliedētību un vājinās solidaritātes principu, kas ir viena no ES pamatvērtībām;
10. uzsver to, ka Lisabonas stratēģija nav sasniegusi savus mērķus, cita starpā nepietiekamās koordinācijas un apņēmības dēļ, kas vērojama visos līmeņos budžeta un likumdošanas jomā; pauž stingru pārliecību — lai panāktu efektivitāti, tūlīt pat un bez vilcināšanās ir jāīsteno stratēģija „Eiropa 2020”;
11. atgādina, ka stratēģijas „Eiropa 2020” septiņu pamatiniciatīvu īstenošanai būs vajadzīgi ievērojami uz nākotni vērsti ieguldījumi, kas līdz 2020. gadam varētu sasniegt ne mazāk kā EUR 1800 miljardus[4]; uzsver, ka viens no stratēģijas „Eiropa 2020” galvenajiem mērķiem — proti, sekmēt izaugsmi un augstas kvalitātes nodarbinātību visiem Eiropas iedzīvotājiem — tiks sasniegts tikai tad, ja tagad, nevis atliekot uz vēlāku laiku, tiks veikti vajadzīgie ieguldījumi izglītībā, zināšanu sabiedrības labā, pētniecībā un inovācijās, MVU, kā arī zaļajās un jaunajās tehnoloģijās, vienlaikus sekmējot sociālo integrāciju; atbalsta divpusēju pieeju, kad tiek īstenoti izaugsmi veicinoši fiskālās konsolidācijas pasākumi, lai mazinātu deficītu un valsts parādu, vienlaikus veicinot šādus ieguldījumus;
12. uzskata — ņemot vērā to, cik satraucošs ir jauniešu stāvoklis visā ES, cita starpā nepieredzēti augsts bezdarba līmenis, pieaugoša nabadzība un izglītības problēmas, ir jāpieliek īpaši pūliņi, veicot pasākumus, kas ļautu jaunajās paaudzēs saglabāt ticību tādām ES vērtībām kā miers, demokrātija un cilvēktiesības, ekonomiskā labklājība un sociālais taisnīgums, un īstenojot ES programmas, kas saņem pienācīgu atbalstu no budžeta;
13. uzsver, ka spēcīga, daudzveidīga un konkurētspējīga rūpniecība ir pamatu pamats, lai izveidotu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu Eiropas ekonomiku; uzsver rūpniecības nozares nozīmi, sniedzot atbalstu konkurētspējas un nodarbinātības jomā Eiropas Savienībā, un no tās izrietošo rūpniecības izšķirošo lomu ekonomikas krīzes pārvarēšanā;
14. stingri atbalsta Komisijas priekšlikumu ietvert pasākumus cīņai pret klimata pārmaiņām, ar klimata pārmaiņām saistītām jomām atvēlot vismaz 20 % no kopējiem līdzekļiem; uzskata, ka ir ļoti svarīgi ES budžetā piesaistīt ieguldījumus ilgtspējīgai un plaukstošai ekonomikai ar zemu CO2 emisijas līmeni, sniegt pienācīgu atbalstu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanā klimata, enerģētikas, resursu efektīvas izmantošanas un bioloģiskās daudzveidības jomā un dot labumu ES iedzīvotājiem, nodrošinot viņiem veselīgāku vidi;
15. tādēļ aicina dalībvalstis apsvērt sinerģijas iespējas, dalībvalstīm veicot budžeta konsolidāciju un ņemot vērā ar skaidri noteiktām prioritātēm sagatavota ES budžeta pievienoto vērtību, kas ļauj īstenot jau iepriekš visaugstākajā līmenī noteiktās saistības;
Izdevumu līmenis
16. uzsver, ka kopš 1988. gada dalībvalstīs budžets ir vidēji audzis straujāk nekā ES budžets; norāda, ka kopš krīzes iestāšanās 2008. gadā kopējie valsts izdevumi dalībvalstīs ir auguši, sasniedzot 2 % nominālo likmi gadā; secina, ka šāds ES budžeta sarukums salīdzinājumā ar dalībvalstu budžetu ir kliedzošā pretrunā arvien plašākajām kompetences jomām un uzdevumiem, kas noteikti Savienībai Līgumā, kā arī svarīgiem politiskajiem lēmumiem, kurus pieņēma pati Eiropadome, proti, pilnveidot Eiropas ekonomikas pārvaldību;
17. uzsver, ka kopš 2000. gada ir krasi palielinājusies plaisa starp ES pašu resursu maksimālo robežu (1,29 % no NKI saistību apropriācijās un 1,23 % maksājumu apropriācijas) un DFS maksimālo robežu; turklāt norāda, ka daudzgadu finanšu shēmā ir noteikts tikai maksimālais izdevumu līmenis, tikmēr ES budžetā šis līmenis vienmēr bijis krietni zemāks;
18. uzskata, ka Komisijas priekšlikums, kurā paredzēts iesaldēt 2014.–2020. gada DFS asignējumu maksimālo robežu 2013. gada līmenī, būs nepietiekams, lai finansētu pašreizējās politikas prioritātes saistībā ar Eiropas stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, Lisabonas līgumā noteiktos jaunos uzdevumus vai vajadzības, kas rodas neparedzētos gadījumos, nemaz nerunājot par politiskajiem mērķiem un saistībām, kuras noteikusi pati Eiropadome;
19. atsaucas uz savu 2011. gada 8. jūnijā pausto nostāju, ka bez atbilstoša budžeta līdzekļu palielinājuma virs 2013. gada maksimālo robežu līmeņa, vairākām ES prioritātēm un politikas jomām būs jāsamazina asignējumi vai pat jāatsakās no tām;
20. mudina Padomi atteikties no jebkādiem mēģinājumiem vēl vairāk samazināt Komisijas priekšlikumā norādīto ES izdevumu apjomu; stingri iebilst pret jebkādiem aicinājumiem nešķirojot veikt vispārējus samazinājumus, kas var apdraudēt visu ES politikas nostādņu īstenošanu un efektivitāti neatkarīgi no to Eiropas pievienotās vērtības, nozīmīguma vai darbības rezultātiem; tā vietā prasa Padomei, ja tā ierosina samazināt budžeta līdzekļus, skaidri norādīt, no kurām tās politikas prioritātēm vai projektiem būtu iespējams pilnībā atteikties;
21. uzsver ES budžeta svarīgo nozīmi, īstenojot kopīgi noteiktos stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus; pauž stingru pārliecību — ja budžets ir pienācīgi izstrādāts, ES finansējums var faktiski radīt stimulu un veicināt tādu pasākumu, kam piemīt skaidra ES pievienotā vērtība, īstenošanu, kurus dalībvalstis nespēj īstenot tikai pašu spēkiem, kā arī nodrošināt sinerģiju un papildināmību ar citiem dalībvalstu pasākumiem, palīdzot tām koncentrēties uz svarīgiem un uz nākotni vērstiem ieguldījumiem;
22. šajā sakarībā atkārtoti pauž savu nostāju, ka ir ievērojami jāpalielina pieejamais Savienības programmu finansējums konkurētspējas, MVU, uzņēmējdarbības un ilgtspējīgas infrastruktūras jomā, kas ir stratēģijas „Eiropa 2020” pamatu pamats; ir pārliecināts, ka Komisijas priekšlikumā norādīto līdzekļu turpmākais samazinājums nopietni apdraudēs ES uzticamību un politisko apņemšanos atbalstīt izaugsmi un nodarbinātību;
23. ļoti atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (CEF) un tajā pragmatiski aprēķināto līdzekļu piešķīrumu ar mērķi uzlabot Eiropas transporta tīklus, energotīklus un digitālos tīklus; šajā sakarībā pieprasa no Kohēzijas fonda CEF vajadzībām pārvietoto summu pirmajos gados izmantot, pilnīgā saskaņā ar valsts piešķīrumiem no šā fonda;
24. uzsver pētniecības un inovāciju nozīmi, paātrinot pāreju uz ilgtspējīgu un pasaulē vadošu ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām un lietderīgi un atbildīgi izmanto dabas resursus; aicina ES iestādes un dalībvalstis vienoties par īpašu plānu, kā sasniegt mērķi — 3 % no IKP ieguldīt pētniecībā; norāda uz milzīgām saistībām ekonomikas jomā, lai varētu sasniegt šo mērķi, ņemot vērā ikgadējus papildu izdevumus EUR 130 miljardu apmērā, kurus segs no visiem finanšu avotiem; tālab uzsver, ka ir jāatbalsta, jāveicina un jānodrošina pētniecības un inovāciju finansēšana Savienībā, ievērojami palielinot izdevumus, un ES pētniecības un inovāciju finansējums, jo īpaši īstenojot pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”;
25. atgādina, ka mazie un vidējie uzņēmumi ir viens no faktoriem, kas veicina ekonomikas izaugsmi, konkurētspēju, inovācijas un nodarbinātību, un atzīst to svarīgo lomu, nodrošinot ES ekonomikas atveseļošanos un ilgtspējīgu uzplaukumu; tādēļ atzinīgi vērtē inovāciju un rūpniecības politikas īpašo nozīmi stratēģijā „Eiropa 2020”; kategoriski noraida jebkādus mēģinājumus vēl vairāk samazināt līdzekļus, kas piešķirti tādām programmām kā COSME, kurai ir būtiska nozīme Eiropas konkurētspējas un nodarbinātības veicināšanā;
26. uzskata, ka ES kohēzijas politika (struktūrfondi un Kohēzijas fonds) ir stratēģisks instruments ar neapstrīdamu ES pievienoto vērtību, kas nodrošina investīcijas, izaugsmi un konkurētspēju, un ir viens no galvenajiem Eiropas solidaritātes pīlāriem; norāda arī uz kohēzijas finansējuma ievērojamo labvēlīgo papildu ietekmi uz ES dalībvalstīm; uzstāj, ka, lai efektīvi samazinātu makroekonomikas nelīdzsvarotību Eiropas Savienībā un atbalstītu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, ir jāizveido stabila, noturīga un ilgtspējīga finanšu shēma; atkārtoti pauž savu nostāju, ka kohēzijas politikas finansēšana, ņemot vērā to, ka steidzami jāiegulda valsts līdzekļi izaugsmē un darba vietu radīšanā, ir jāsaglabā vismaz 2007–2013 gada līmenī un tai jāaptver visi ES reģioni, īpašu uzmanību piešķirot mazāk attīstītiem reģioniem; atbalsta Komisijas ierosinājumu atvēlēt 25 % no līdzekļiem, kas piešķirti kohēzijas politikai, ESF vajadzībām;
27. atsaucas uz savu nostāju, ka, ņemot vērā KLP plašo uzdevumu, problēmu un mērķu loku, 2013. budžeta gadā KLP piešķirtie līdzekļi būtu jāsaglabā vismaz tādā pašā apmērā arī nākamajā finanšu plānošanas periodā; uzskata, ka jaunajai KLP ir jābūt vērstai uz efektīvāku un lietderīgāku budžeta līdzekļu piešķiršanu, cita starpā nodrošinot tiešo maksājumu un lauku attīstībai piešķirto līdzekļu taisnīgu sadali starp dalībvalstīm, reģioniem un lauksaimniekiem, lai mazinātu radušos plaisu; šajā sakarībā uzsver KLP otrā pīlāra nozīmīgo lomu, jo tas ievērojami palīdz veicināt investīcijas un darba vietu radīšanu lauku reģionos, uzlabot lauksaimniecības nozares efektivitāti un konkurētspēju, it īpaši ņemot vērā jaunos uzdevumus, kas minēti stratēģijā „Eiropa 2020”, kā arī racionāli izmantot vidi un saglabāt bioloģisko daudzveidību;
28. uzsver nepieciešamību pilnveidot mērķtiecīgu un efektīvu Savienības programmu vides un klimata jomā, kā arī to, ka ir aktīvi jāatbalsta integrētie izdevumi klimata un vides jomā, izmantojot attiecīgos Savienības fondus;
29. atzīst, ka, iestājoties ekonomikas krīzei, jaunieši Eiropas Savienībā saskaras ar nopietnām grūtībām; uzskata, ka gados jaunu Eiropas iedzīvotāju līdzdalībai, nodarbinātībai, izglītībai, neformālajai izglītībai, apmācībai, mobilitātei un sociālajai integrācijai ir stratēģiska nozīme ES un Eiropas sabiedrības attīstībā; uzstājīgi prasa minētos jautājumus ietvert kā prioritāti visās attiecīgajās politikas jomās un programmās, ko finansē no ES budžeta, un vienlaikus nodrošināt vajadzīgo finansējuma palielinājumu konkrētiem Komisijas piedāvātajiem instrumentiem, kas īpaši domāti jauniešiem, piemēram, piedāvājot jauniešiem garantiju shēmu, kura nodrošina ikvienam Eiropas jaunietim, kas nespēj atrast darbu, iespēju iegūt papildu izglītību un apmācību;
30. uzsver nepieciešamību turpināt programmu, kas paredzēta vismazāk nodrošinātām personām; atgādina Komisijai par tās apņemšanos laikus iesniegt attiecīgu tiesību akta priekšlikumu, lai nodrošinātu nepārtrauktu atbalsta sniegšanu šādai programmai pēc 2013. gada, izmantojot jaunu juridisko pamatu un neatkarīgu finansējumu;
31. pauž uzskatu, ka brīvības, drošības un tiesiskuma jomā Komisijas noteiktā kopējā līdzekļu summa pienācīgi neatspoguļo šīs jomas pieaugušo lomu, kā tas noteikts Lisabonas līgumā, un tās uzdevumu un mērķu paplašināšanu; uzsver, ka finansētajām darbībām ir jārada Eiropas pievienotā vērtība un ka ir jānodrošina taisnīgs, līdzsvarots un pārredzams finansējuma sadalījums minētajās programmās noteiktajiem daudzajiem mērķiem;
32. atgādina, ka ES izglītības, jaunatnes, plašsaziņas līdzekļu un kultūras programmas ir iedzīvotājiem tuvas, tām ir ārkārtīgi augsti īstenošanas rādītāji, vērā ņemama atdeve un papildu ietekme, tostarp nozīmīgi ekonomiskie rezultāti, un tām ir skaidra un pārliecinoša Eiropas pievienotā vērtība, kas rodas, apvienojot resursus, sekmējot mobilitāti un aktīvu pilsoniskumu, kā arī veicinot dažādu nozaru un ieinteresēto personu sadarbību;
33. atkārtoti pauž nostāju, ka jauno pienākumu pildīšanai, kuri ES uzticēti Līgumos, būs vajadzīgs atbilstošs papildu finansējums salīdzinājumā ar 2007.–2013. gada DFS, lai Savienība varētu aktīvi darboties starptautiskā mērogā, vienlaikus pildot saistības, kuras tā jau bija uzņēmusies iepriekš, proti, panākt, lai dalībvalstis 2015. gadā 0,7 % NKI atvēlētu oficiālajai attīstības palīdzībai īstenotu Tūkstošgades attīstības mērķus; uzsver Savienības lomu demokrātijas, miera, solidaritātes un stabilitātes veicināšanā, kā arī nabadzības mazināšanā kaimiņvalstīs un partnervalstīs; uzsver, ka ES atbalsts papildina dalībvalstu nodrošināto finansējumu un tam ir arī paātrināšanas efekts, sniedzot palīdzību reģionos, kuros nav pieejama divpusējā palīdzība; pauž īpašu atbalstu dalībvalstu un ES darbību kopīgai plānošanai; tādēļ uzsver, ka ir nopietni jāuztver Komisijas priekšlikumi attiecībā uz paziņojumu „Globālā Eiropa” un Eiropas Attīstības fondu, kas ir uzskatāmi par absolūtu minimumu, lai sasniegtu Eiropas mērķus pasaulē; jo īpaši norāda uz nepieciešamību nodrošināt atbilstošus budžeta līdzekļus Eiropas Ārējās darbības dienestam tā pienākumu pildīšanai;
Lieli projekti
34. uzsver lielu infrastruktūras projektu, piemēram, ITER, Galileo un GMES, stratēģisko nozīmi ES konkurētspējas nodrošināšanā nākotnē; tālab noraida mēģinājumus pārveidot GMES par valdību programmu;
35. pauž stingru pārliecību, ka ES budžetā ir jāparedz šo lielo projektu finansēšana, bet vienlaikus šie līdzekļi arī jānošķir, lai varētu nodrošināties, ka visas iespējamās papildu izmaksas neapdraudēs citu Savienības politikas virzienu finansēšanu un sekmīgu īstenošanu;
36. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu DFS regulā noteikt maksimālo asignējumu projektam Galileo, tādējādi nošķirot budžeta līdzekļu piešķīrumu šim projektam; tāpat uzskata, ka maksimālos asignējumus ITER un GMES vajadzībām vajadzētu noteikt regulā; uzskata, ka šiem trim projektiem vajadzētu piešķirt finansējumu, kas pārsniedz DFS noteiktās maksimālās robežas, lai vajadzības gadījumā dalībvalstis varētu vieglāk nodrošināt papildu finansējumu;
Labāks līdzekļu izlietojums
37. atkārtoti uzsver, ka pašlaik vēl vairāk nekā jebkad ir jāpanāk, lai ES budžeta galvenie principi būtu Eiropas pievienotās vērtības un pareizas finanšu pārvaldības — lietderības, efektivitātes un ekonomijas — nodrošināšana; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas sagatavotos likumdošanas priekšlikumus par jaunas paaudzes daudzgadu programmām, kuras paredzēts pieņemt saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru; uzstāj, ka ir maksimāli jāpalielina ES atbalsta programmu un dalībvalstu ieguldījumu sinerģija;
38. uzskata, ka pašreizējā dalībvalstu budžeta ierobežojumu kontekstā citu finansējuma avotu nodrošināts līdzsvars ir absolūti nepieciešams, lai veiktu ilgtermiņa ieguldījumus, kas ir vajadzīgi stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanai; pauž stingru pārliecību, ka Savienības pievienoto vērtību jo īpaši rada ilgtermiņa ieguldījumi, kas nav pieejami atsevišķām dalībvalstīm; šajā sakarā uzsver secinājumus un ieteikumus, kas ietverti Parlamenta rezolūcijā par novatoriskiem finansēšanas instrumentiem saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu[5];
39. uzsver nepieciešamību saskaņot konkrētu nozaru noteikumus ar Finanšu regulas vispārējo regulējumu un rast līdzsvaru starp vienkāršošanu un pareizu finanšu pārvaldību; pieņem zināšanai Komisijas sagatavoto vienkāršošanas progresa ziņojumu un apliecina apņēmību atbalstīt vienkāršošanas programmu; pauž pārliecību, ka ir jāturpina mazināt atbalsta saņēmēju administratīvo slogu, un prasa veikt rūpīgas „birokrātijas pārbaudes” saistībā ar jaunās paaudzes daudzgadu programmām, lai novērstu papildu administratīvo slogu gan ES, gan dalībvalstu līmenī;
40. uzskata, ka ES izdevumu efektivitāte ir atkarīga no pārdomāta politikas, tiesiskā un institucionālā regulējuma visos līmeņos; uzstāj, ka saskaņā ar LESD 310. panta 5. punktu un 317. pantu dalībvalstīm budžets ir jāīsteno saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu; atgādina, ka dalībvalstis ir juridiski atbildīgas par to, lai budžetā iekļautās apropriācijas tiktu izlietotas saskaņā ar šo principu, un tām ir jāuzņemas sava atbildības daļa, lai padarītu ES finansējumu efektīvāku; atgādina, ka 90 % Eiropas Revīzijas palātas konstatēto kļūdu ir radušās dalībvalstīs un ka lielāko daļu šo kļūdu bija iespējams novērst; aicina visas dalībvalstis izdot attiecīgā politiskā līmenī parakstītas valsts ticamības deklarācijas;
41. atbalsta ex ante nosacījumu izpildes noteikumu ieviešanu, lai panāktu ES finansējuma labāku pielāgošanu stratēģijas „Eiropa 2010” mērķiem, jo īpaši attiecībā uz Kohēzijas fondu, struktūrfondiem un lauku un zivsaimniecības fondiem; uzskata — ja to īstenošana balstās, no vienas puses, uz ciešākas partnerības principu, aktīvāk piesaistot vietējās un reģionālas iestādes, un, no otras puses, uz nosacījumiem, kas ir atkarīgas no konkrētu fondu mērķiem, šādi nosacījumu izpildes noteikumi varētu uzlabot ES atbalsta leģitimitāti un efektivitāti;
42. prasa partnerattiecību nolīgumos noteikto finansējumu saistīt ar konkrētiem nosacījumiem, par kuriem Komisijas un dalībvalstu dialoga laikā jau iepriekš panākta vienošanās; uzskata, ka ir taisnīgi to saistīt ar jau pieņemto ES tiesību aktu (piemēram, cenu regulējuma, konkursa procedūru, transporta, vides un veselības jomā) pilnīgu ievērošanu, lai novērstu pārkāpumus un panāktu efektivitāti; tomēr noraida prasību dalībvalstīm īstenot fundamentālas reformas sociālajā jomā un ekonomikā; neatkarīgi no nosacījumiem ir jābūt pilnībā ievērotam subsidiaritātes un partnerības principam;
43. tomēr uzsver, ka reģionālās politikas panākumi nav tieši saistīti ar attiecīgās dalībvalsts makroekonomikas rādītājiem un reģionus nedrīkst sodīt par to, ka valsts neievēro ekonomikas pārvaldības procedūras uzskata, ka papildu sankciju uzlikšana var tādējādi saasināt problēmas dalībvalstīs, kurās jau pastāv makroekonomiskās grūtības, un tāpēc šādi makroekonomiskie nosacījumi nav pieņemami;
44. uzsver decentralizēto ES aģentūru nozīmīgo darbu, atbalstot Savienības mērķus, un nepieciešamību nodrošināt to pienākumiem atbilstīgus budžeta līdzekļus;
45. vienlaikus uzskata, ka decentralizēto ES aģentūru darbā vajadzētu panākt lielākus ietaupījumus valsts līmenī; mudina dalībvalstis izvērtēt produktivitātes uzlabojumus, ko minētās aģentūras sasniegušas valsts līmenī, un pilnībā tos izmantot, tādējādi racionalizējot valsts izdevumus; arīdzan aicina dalībvalstis noskaidrot iespējamās jomas, kurās novēro aģentūru darba dublēšanos vai zemāku pievienoto vērtību, lai optimizētu to darbību;
46. ir pārliecināts, ka, izveidojot Eiropas Ārējās darbības dienestu (EEAS), tiks panākta liela ekonomija ES līmenī un ievērojami ietaupījumi dalībvalstīs, jo īpaši tas attiecas uz dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem trešās valstīs;
47. ierosina veikt publisko izdevumu efektivitātes neatkarīgu novērtēšanu trijos līmeņos — valstu, reģionu un Eiropas līmenī —, padziļināti analizējot pievienoto vērtību, kā arī iespējas apvienot resursus un samazināt izmaksas tādās jomās kā aizsardzība, attīstības politika, decentralizētās aģentūras, Eiropas Ārējās darbības dienests un zinātniskā pētniecība, tādējādi mudinot ne tikai panākt lielu ekonomiju ES līmenī, bet arī ievērot subsidiaritātes principu; uzskata, ka šāds novērtējums ļaus samazināt izmaksas; atgādina, ka, novērtējot decentralizēto aģentūru darbu, ir jāņem vērā attiecīgās normas kopīgajā pieejā, kas pievienota Eiropas Parlamenta, ES Padomes un Eiropas Komisijas 2012. gada 19. jūlija Kopīgajam paziņojumam par decentralizētajām aģentūrām ;
48. piekrīt Komisijas viedoklim, ka ir jāracionalizē administratīvie izdevumi; tomēr uzsver, ka ir ļoti svarīgi atrast līdzsvaru starp līdzekļu papildu taupīšanu un nepieciešamību panākt, ka iestādes veic savus uzdevumus un pienākumus saskaņā ar Līgumos noteiktajām saistībām un pilnvarām, ņemot vērā sarežģītās problēmas, ko radījusi pašreizējā ekonomikas krīze;
49. kategoriski iebilst pret vienādu personāla samazinājumu visās iestādēs, struktūrās un aģentūrās, jo tām Līgumos noteiktā loma un pienākumi ļoti atšķiras; uzsver, ka, nodrošinot individuālu attieksmi pret katru iestādi, ir jāļauj tām pašām lemt par to, kur un kādus samazinājumus tās īstenos, lai netraucētu to pienācīgu darbību;
50. norāda, ka būtiskus ietaupījumus būtu iespējams panākt, ja Eiropas Parlamentam būtu viena darbavieta; mudina budžeta lēmējinstitūciju nākt klajā ar ierosinājumu izskatīt šo jautājumu sarunās par nākamo DFS 2014.–2020. gadam;
Ilgums
51. pauž viedokli, ka nākamā DFS, kas aptver 7 gadu laiku līdz 2020. gadam, ir jāuzskata pārejas risinājums, ņemot vērā to, ka tai ir nepārprotama saikne ar stratēģiju „Eiropa 2020”; tomēr uzskata, ka DFS, kas aptver 5 vai 5+5 gadus, būtu vieglāk pielāgojama iestāžu pilnvaru laikam, tādējādi sekmējot demokrātisko pārskatatbildību un kontroli; atgādina, ka 7 gadu periods prasa vislielāko elastīgumu, lai DFS būtu dzīvot spējīga un efektīva;
Starpposma pārskatīšana
52. uzsver, ka DFS regulā ir jāietver prasība veikt starpposma pārskatīšanu, paredzot konkrētu procedūru un stingru grafiku, kas nodrošina nākamā sasaukuma Parlamenta pilnīgu līdzdalību; uzskata, ka Komisijai ir jāiesniedz likumdošanas priekšlikums, kas nodrošinātu pārskatītas DFS pieņemšanu laikā līdz 2018. gada budžeta procedūrai; uzsver, ka starpposma pārskatīšana nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt iespējamo investīciju stabilitāti un tai jāaizsargā atbalsta saņēmēji un ilgtermiņa plānošanas un investīciju stabilitāte;
Vajadzīga elastīgāka DFS
53. pauž principiālu pārliecību, ka mainīgo politisko un ekonomisko apstākļu, kā arī neparedzētu notikumu dēļ septiņu gadu laikā DFS būs jāpielāgo; uzstājīgi prasa — lai pieejamos budžeta resursus būtu iespējams pilnībā izlietot, nākamajā daudzgadu finanšu shēmā budžetam ir jābūt elastīgākam gan atsevišķu izdevumu kategoriju robežās, to starpā, gan DFS finanšu gadu starpā;
54. uzskata, ka ir nepieciešams 5 % elastīgums attiecībā uz izdevumu (apakš)kategoriju maksimālo robežu, lai būtu iespējams pielāgoties jauniem apstākļiem, nepalielinot kopējo summu un nepārskatot DFS;
55. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu paaugstināt tiesību aktos noteikto elastīguma līmeni (iespējamību atkāpties no noteiktas summas visā attiecīgās programmas garumā) no 5 % līdz 10 %;
56. uzsver, ka ir jāpanāk vislabākie rezultāti DFS noteikto maksimālo summu izmantošanā; šim nolūkam ierosina atļaut pārnest vienā finanšu gadā atlikušās saistību apropriāciju rezerves uz nākamo gadu un uzskatīt, ka tās veido kopējo DFS rezervi, ko nākamajos gados var atvēlēt dažādām izdevumu kategorijām, ņemot vērā paredzētās vajadzības, un izmantot saskaņā ar ikgadējo budžeta procedūru;
57. arīdzan uzsver vajadzību ieviest kopējo DFS rezervi attiecībā uz maksājumu apropriācijām, kas ļauj pārnest atlikušās maksājumu apropriāciju rezerves uz nākamo gadu un izmantot tās saskaņā ar ikgadējo budžeta procedūru;
58. pauž īpašas bažas par aizvien pieaugošo nenokārtoto saistību līmeni; prasa izstrādāt iestāžu kopīgu stratēģiju, kā samazināt nenokārtoto saistību līmeni 2014.–2020. gada DFS , un veikt attiecīgus pasākumus šajā nolūkā; šajā sakarā aicina rīkot diskusiju par to, kā vienmērīgāk sadalīt maksājumu apropriācijas visā DFS periodā, lai finanšu shēmas beigu posmā pēc iespējas novērstu ES programmu īstenošanas kavējuma risku nepietiekamu maksājumu apropriāciju dēļ;
59. norāda, ka ES budžets katru gadu uzrāda pārpalikumu un par šo summu tiek samazinātas dalībvalstu iemaksas ES budžetā; pauž nožēlu par Padomes sistemātiski veiktajiem nediferencētiem samazinājumiem, kas skar Komisijas aprēķinātās maksājumu apropriācijas, kuras iekļautas budžeta projektā, kā arī par Padomes vairākkārtējo atteikšanos pēdējo gadu laikā piekrist papildu maksājumiem ES budžetā, kuri vajadzīgi Komisijai, lai ES budžeta gada beigās spētu izpildīt savas finanšu saistības; uzskata, ka šāda pieeja neatbilst labai budžeta plānošanai un, lai gan pārpalikums neietekmē dalībvalstu kopējo budžeta deficīta apjomu, šī summa noteikti būtu nozīmīga ES gada budžetam; atgādina, ka iestādes ir apņēmušās pārskatīt Finanšu regulu, lai atļautu pārnest neizlietotas apropriācijas un budžeta atlikumu;
60. stingri atbalsta rezervi ārkārtas gadījumiem, bet uzsver, ka efektivitātes labad tās izmantošana nav obligāti jāsaista ar maksimālo robežu izmaiņām, to apstiprinot ar kvalificētu balsu vairākumu Padomē;
61. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu palielināt elastības instrumenta finansējumu un izmantot ikgadējos līdzekļus līdz n+3 gadam;
62. uzsver savu stingru atbalstu Komisijas priekšlikumam iekļaut budžetā ārkārtas palīdzības rezervi, Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu un rezervi krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē, kaut arī tie pārsniedz attiecīgo izdevumu kategoriju maksimālo robežu, jo tos grūti plānot;
63. norāda uz Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) pievienoto vērtību — tas ir intervences instruments krīzes gadījumā, kas paredzēts, lai palīdzētu darbu zaudējušām personām atgriezties darba tirgū; prasa arī pēc 2013. gada turpināt EGF izmantošanu un uzlabošanu, nodrošinot šā instrumenta pieejamību visu kategoriju darba ņēmējiem ar vienādiem noteikumiem; arīdzan uzsver vienkāršotas un paātrinātas procedūras nepieciešamību saistībā ar dotāciju izmaksu, lai uzlabotu tās efektivitāti;
Budžeta vienotība
64. atgādina, ka ES budžets aptver visus ieņēmumus un izdevumus, kas pamatojas uz ES iestāžu savu pilnvaru ietvaros pieņemtajiem lēmumiem, un ka tajā atsevišķi izdala Savienības finanšu operācijas saistībā ar aizdevumu izsniegšanu, aizņēmumiem un galvojumiem;
65. mudina Komisiju un Padomi atsevišķā pielikumā norādīt budžeta un finanšu saistības un garantijas, ko Savienība vai dažas dalībvalstis ir uzņēmušās, izmantojot Eiropas stabilizācijas mehānismus (EFSM, EFSI, ESM) saskaņā ar LESD 122. panta 2. punktu, 136. panta 3. punktu un 143. pantu, kā arī tiešo divpusējo finanšu palīdzību citām dalībvalstīm vai citiem projektiem saistībā ar „banku savienību”,
66. uzsver, ka visus lēmumus, kas saistīti ar ekonomiskās un monetārās savienības stiprināšanu, vajadzētu pieņemt, pamatojoties uz Līgumiem un iesaistot attiecīgās iestādes; uzsver, ka jebkura atkāpe no Kopienas metodes un starpvaldību līgumu plašāka izmantošana tikai sadalīs un vājinās Eiropas Savienību un euro zonu;
67. uzstājīgi pieprasa, lai dalībvalstis, sākot ar 2021. gadu, stingri apņemas iekļaut Eiropas Attīstības fondu ES budžetā; norāda, ka, īstenojot šo reformu, būs attiecīgi jāpalielina DFS maksimālās robežas;
68. apstiprina savu nodomu, izskatot gada budžeta projektu, nākotnē rīkot īpašas publiskas debates un balsošanu par budžeta ieņēmumu daļu; pauž pārliecību, ka šādā veidā tiks uzturētas pastāvīgas debates par Savienības finansēšanas sistēmu, vienlaikus pilnībā apzinoties, ka budžeta lēmējinstitūcijai patlaban nav pilnvaru ierosināt izmaiņas šajā budžeta daļā;
Pašu resursi
69. uzskata, ka sarunas par nākamo DFS, kas iesākās vairāk nekā pirms gada, ir acīmredzami nonākušas strupceļā tāpēc, ka nav izveidota īsta pašu resursu sistēma; šajās sarunās Padomē ir iesaistītas divas pretējas nometnes, kuru priekšgalā ir valstis, kas ir lielākās maksātājas ES budžetā, no vienas puses, un valstis, kuras saņem visvairāk līdzekļu no ES budžeta, no otras puses, un šīs sarunas noris, balstoties uz „taisnīgas peļņas” pieeju, kuras pamatā ir tikai aprēķini, kas gala rezultātā padara jebkādu vienošanos par DFS atkarīgu no tā, vai izdosies vienoties par daudzajiem izņēmumiem un kompensācijām, turklāt šīs sarunas notiek aiz slēgtām durvīm un ir grūti saprotamas Eiropas iedzīvotājiem;
70. ir stingri pārliecināts, ka Savienības budžeta finansēšanā vajadzētu atgriezties pie īstas pašu resursu sistēmas, kā tas paredzēts Romas līgumā un visos turpmākajos ES līgumos; pauž dziļu nožēlu, ka pašreizējā sistēma, kad finansējumu lielākoties veido valstu iemaksas, ir nepārredzama un netaisnīga un tai nav nodrošināta parlamentāra kontrole nedz Eiropas, nedz valstu līmenī; uzsver, ka šāda sistēma īstenībā ir pretrunā Līguma burtam un garam;
71. norāda, ka pašu resursu sistēmas pārstrukturēšana pati par sevi neskar ES budžeta lielumu, bet ir vērsta uz to, lai atrastu efektīvāku resursu savienojumu saskaņotās ES politikas un mērķu finansēšanai; uzsver, ka jaunas sistēmas ieviešana būtiski nepalielinās vispārējo nodokļu slogu iedzīvotājiem, toties tā samazinās slogu valstu budžetam;
72. atkārtoti apstiprina savu pamatnostāju, kas pausta 2012. gada 13. jūnija rezolūcijā, ka Parlaments nav gatavs sniegt piekrišanu attiecībā uz nākamo DFS, kamēr nav panākta politiska vienošanās par pašu resursu sistēmas reformu saskaņā ar Komisijas 2011. gada 29. jūnija priekšlikumu, cita starpā par Parlamenta likumdošanas priekšlikumiem izveidot patiesi jaunus pašu resursus; uzskata, ka šādai reformai ir jābūt vērstai uz to, lai līdz 2020. gadam samazinātu dalībvalstu iemaksu daļu ES budžetā, kas ir atkarīga no NKI, u lai tā nepārsniegtu 40 %, tādējādi atbalstot dalībvalstu budžeta konsolidācijas centienus;
73. pauž stingru pārliecību, ka vajadzīgo politisko vienošanos veidos šādi elementi:
1) ES budžeta finansēšanas padziļināta reforma, atgriežoties pie īstas, skaidras, vienkāršas un taisnīgas pašu resursu sistēmas, kas nodrošina lēmumu pieņemšanas un demokrātiskas kontroles garantijas, kuras raksturo jebkuru publisko budžetu;
2) šai reformai jāstājas spēkā 2014.–2020. gada DFS laikā, kā to piedāvā Komisija;
3) tām dalībvalstīm, kuras vēlas ieviest finanšu darījumu nodokli, ir jāiesniedz Komisijai oficiāls pieprasījums priekšlikumam par pastiprinātu sadarbību šajā jomā; tam sekos tūlītēja Komisijas rīcība, publicējot šādu priekšlikumu kopā ar pārskatītiem priekšlikumiem par pašu resursu paketi, lai nodrošinātu, ka ieņēmumi, uzliekot šo nodokli, tiks pilnībā vai daļēji ieskaitīti ES budžetā kā īsti pašu resursi, tādējādi samazinot to dalībvalstu iemaksas, kuras ievieš šo nodokli;
4) vienlaikus ar nolīgumu par DFS ir jānoslēdz nolīgums par PVN, kā pašu resursu, reformu, kā arī jāpieņem īstenošanas nosacījumi;
5) ieviešot jauno sistēmu, tiks atceltas pašreizējās atlaides un citi korekcijas mehānismi; kompensācijas būs iespējamas, tikai pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, tām būs pagaidu raksturs, un kā attaisnojumu izmantos neapstrīdamus un objektīvus ekonomiskos kritērijus;
6) ja, ieviešot jauno pašu resursu sistēmu, netiks panākts vērā ņemams dalībvalstu no NKI atkarīgo iemaksu ES budžetā samazinājums, Komisija nāks klajā ar papildu priekšlikumiem ieviest jaunus pašu resursus;
Starptautiskās sarunas
74. uzsver, ka, pieņemot DFS, Parlamentā un Padomē ir stingri jānodrošina vairākums, un norāda, ka svarīgi pilnībā izmantot 312. panta 5. punkta noteikumus, kurā iestādēm ir noteikts pienākums vest sarunas, lai panāktu vienošanos par dokumentu, attiecībā uz kuru Parlaments var sniegt savu piekrišanu;
75. uzsver, ka DFS regula pirmo reizi tiks pieņemta pēc Lisabonas līguma jaunajiem noteikumiem, kas paredz jaunu sadarbības kārtību iestāžu starpā, kura vienlaikus ir vērsta uz efektīvu lēmumu pieņemšanu un attiecīgo prerogatīvu ievērošanu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Ungārijas, Polijas, Dānijas un Kipras prezidentūras veiktos pasākumus, veidojot strukturētu dialogu un regulāru informācijas apmaiņu ar Parlamentu;
76. pauž gatavību sākt nozīmīgas sarunas ar Padomi gan par DFS regulu, gan Iestāžu nolīgumu un prasa Padomei nodibināt ciešākus kontaktus visos līmeņos, ņemot vērā 22. un 23. novembrī gaidāmo Eiropadomes sanāksmi; uzsver nepieciešamību iespējami drīz panākt galīgo vienošanos par DFS;
77. norāda, ka jebkura politiska vienošanās Eiropadomes līmenī ir tikai sarunu mandāts Padomei; uzstāj, ka tad, kad Eiropadomē būs panākta politiska vienošanās, Parlaments un Padome sāks pilnvērtīgas sarunas, pēc kurām Padomei būs oficiāli jāiesniedz priekšlikumi par DFS regulu, lai saņemtu Parlamenta piekrišanu;
78. atkārtoti uzver, ka saskaņā ar LESD Parlaments un Padome ir likumdevējas iestādes, turpretim Eiropadomei nav paredzētas likumdevēja pilnvaras; uzsver, ka sarunas par likumdošanas priekšlikumiem saistībā ar daudzgadu programmām notiks, ievērojot parasto likumdošanas procedūru;
79. prasa nodrošināt kvalitatīvas sarunas par DFS regulu un attiecīgām daudzgadu programmām; uzsver, ka šie jautājumi ir uzskatāmi par vienotu kopumu, un vēlreiz apstiprina principu „vienošanās nepastāv, kamēr puses nav vienojušās par visu”;
80. uzsver, ka liela nozīme ir EP komiteju atzinumiem, kas pievienoti starpposma ziņojumam, jo tie papildina ziņojumu un sniedz vērtīgas vadlīnijas un papildu informāciju attiecībā uz DFS/Iestāžu nolīguma norādījumiem, kuri minēti šajā rezolūcijā; uzstāj, ka šajos atzinumos iekļautie ieteikumi, kas skar konkrēto politikas jomu, ir izmantojami sarunās par attiecīgajām daudzgadu programmām; šajā sakarā atkārtoti pauž savu stingro nostāju par to, ka DFS īpašajā likumdošanas procedūrā nevajadzētu iekļaut jautājumus, uz kuriem attiecas parastā likumdošanas procedūra;
81. pievērš Padomes uzmanību pievienotajam darba dokumentam, kurā aplūkotas izmaiņas priekšlikumā Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, un priekšlikumam Iestāžu nolīgumam par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību; informē, ka atkarībā no progresa, kas tiks panākts sarunās par DFS, tajā, iespējams, būs vēl jāizdara citas izmaiņas; norāda, ka galīgo Iestāžu nolīgumu varēs sagatavot tikai pēc DFS procedūras pabeigšanas;
82. nobeigumā norāda, ka, ja līdz 2013. gada beigām DFS netiks pieņemta, līdz jaunas DFS pieņemšanai tiks pagarināti 2013. gadam atbilstošie noteikumi par izdevumu maksimālo robežu un citi noteikumi; paziņo, ka šajā gadījumā Parlaments būs gatavs panākt ātru vienošanos ar Padomi un Komisiju, lai pielāgotu DFS iekšējo struktūru jaunajām politikas prioritātēm;
83. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomei, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī pārējām iesaistītajām iestādēm un struktūrām.
PASKAIDROJUMS
WORKING DOCUMENT
The following tables indicate possible modifications to the proposal for a Council Regulation laying down the MFF for the years 2014-2020 and to the proposal for an Interinstitutional Agreement on cooperation in budgetary matters and sound financial management. These possible modifications aim to bring the proposals into line with the draft interim report in the interests of achieving a positive outcome of the Multiannual Financial Framework 2014-2020 approval procedure. They are neither definitive nor exhaustive: further modifications may become necessary depending on how negotiations on the MFF procedure; and it should not be concluded that no comment means agreement with the Commission proposal. It should be noted that the Interinstitutional Agreement can be finalised only after the MFF procedure has been completed.
This working document should thus be considered as a work in progress subject to change, based solely on developments to date.
Commission proposal on the MFF | possible EP modifications |
Amended proposal for a COUNCIL REGULATION laying down the multiannual financial framework for the years 2014-2020 |
|
THE COUNCIL OF THE EUROPEAN UNION, Having regard to the Treaty on the functioning of the European Union, and in particular Article 312 thereof, in conjunction with the Treaty establishing the European Atomic Energy Community, and in particular Article 106a thereof, Having regard to the proposal from the European Commission , Having regard to the consent of the European Parliament , After transmission of the draft legislative act to national Parliaments, Acting in accordance with a special legislative procedure, |
|
Whereas: (1) The annual ceilings on commitments appropriations by category of expenditure and the annual ceilings on payment appropriations established by this Regulation must respect the ceilings set for commitments and own resources in [Council Decision XXXX/XX/EU, Euratom]. |
|
(2) Taking into account the need for an adequate level of predictability for preparing and implementing medium-term investments, the duration of the financial framework should be set at seven years starting 1 January 2014, with an assessment of the implementation of the financial framework at mid-term. The results of this assessment should be taken into account during the last three years of the duration of the financial framework. | (2) The choice of the duration of the next MFF should strike the right balance between stability for programming cycles and implementation of individual policies, and the duration of the institutions’ political cycles –in particular those in the European Commission and the European Parliament. A longer period requires greater flexibility. As a transitional solution the duration of this financial framework should be set at seven years starting 1 January 2014, with an assessment of the implementation of the financial framework at mid-term accompanied by proposals for revision according to a binding calendar. The results of this assessment should be taken into account during the last three years of the duration of this financial framework. |
(3) Special instruments, the Emergency Aid Reserve, the European Union Solidarity Fund, the Flexibility Instrument, the European Globalisation Adjustment Fund, the Reserve for crises in the agriculture sector and the Contingency Margin, are necessary to allow the Union to react to specified unforeseen circumstances, or to allow the financing of clearly identified expenditure which could not be financed within the limits of the ceilings available for one or more headings as laid down in the financial framework. Specific provisions are therefore necessary to provide for a possibility to enter in the budget commitment appropriations over and above the ceilings set out in financial framework where it is necessary to use special instruments. |
|
(4) If it is necessary to mobilise the Union's budget guarantees for the loans provided under the Balance of Payment Facility and the European Financial Stabilisation Mechanism set out in Council Regulation (EC) No 332/2002 of 18 February 2002 establishing a facility providing medium-term financial assistance for Member States' balances of payments[6] and in Council Regulation (EU) No 407/2010 of 11 May 2010 establishing a European financial stabilisation mechanism[7], the necessary amount should be mobilised over and above the ceilings of the commitments and payments appropriations of the financial framework while respecting the own resources ceiling. |
|
(5) The financial framework should be laid down in 2011 prices. The rules for technical adjustments of the financial framework to recalculate the ceilings and margins available should also be laid down. |
|
(6) The financial framework should not take account of budget items financed by assigned revenue within the meaning of Regulation (EU) No [xxx/201x] of the European Parliament and of the Council of […] on the financial rules applicable to the annual budget of the Union[8]. |
|
(7) Rules should be laid down for other situations that may require the financial framework to be adjusted. Those adjustments may be related to the implementation of the budget, macroeconomic conditionalities linked to the coordination of Member States' economic policies, revision of the Treaties, enlargements, the reunification of Cyprus, or delayed adoption of new rules governing certain policy areas. | (7) Rules should be laid down for other situations that may require the financial framework to be adjusted. Those adjustments may be related to the implementation of the budget, excessive government deficit, revision of the Treaties, enlargements, the reunification of Cyprus, or delayed adoption of new rules governing certain policy areas. |
(8) The national envelopes for cohesion policyare established on the basis of forecast for Gross Domestic Product (hereinafter "GDP") of spring 2012. Given the forecasting uncertainties and the impact for the capped Member States an assessment should be made in mid-term to compare the forecasted and actual GDP and its impact for the envelopes. In case the GDP for 2014-2016 differs more than +/- 5% from the forecast used in 2012 the envelopes for 2018-2020 for the Member States concerned need to be adjusted. The rules for this adjustment need to be provided for. |
|
(9) The financial framework may need to be revised in case of unforeseen circumstances that cannot be dealt with within the established ceilings of the financial framework. It is therefore necessary to provide for revision of the financial framework in such cases. |
|
(10) It is necessary to provide for general rules on interinstitutional cooperation in the budgetary procedure. |
|
(11) In order to help the budgetary procedure to run smoothly, it is necessary to provide for the basic rules for the budgeting of the expenditure for the Common Foreign and Security policy and overall amount for the period covered by the financial framework. |
|
(12) Detailed arrangements on interinstitutional cooperation in the budgetary procedure and on the budgeting of the expenditure for the Common Foreign and Security policy are laid down in the Interinstitutional Agreement of […] 201x between the European Parliament, the Council and the Commission on cooperation in budgetary matters and sound financial management[9]. |
|
(13) Specific rules are also necessary for dealing with large-scale infrastructure projects whose lifetime extends well beyond the period set for the financial framework. It is necessary to establish maximum amounts for the contributions from the Union's budget to those projects. Those requests should not have any impact on other projects financed from the Union's budget. | (13) Specific rules are also necessary for dealing with the large-scale infrastructure projects Galileo, GMES and ITER whose lifetime extends well beyond the period set for the financial framework. It is necessary to establish maximum amounts for the contributions from the Union's budget to those projects. Those requests should not have any impact on other projects financed from the Union's budget. |
(14) The Commission should present a proposal for a new multiannual financial framework before 1 January 2018 to enable the institutions to adopt it sufficiently in advance before the start of the following financial framework. The financial framework laid down in this Regulation should continue to apply if the new financial framework regulation is not adopted before the end of the term of the financial framework laid down in this Regulation, |
|
HAS ADOPTED THIS REGULATION |
|
Article 1 Multiannual Financial Framework The multiannual financial framework for the period 2014 to 2020 (hereinafter the financial framework) is set out in the Annex. |
|
Article 2 Compliance with the ceilings of the financial framework 1. The European Parliament, the Council and the Commission shall comply with the annual expenditure ceilings, set out in the financial framework, during each budgetary procedure and when implementing the budget for the year concerned. 2. The commitment appropriations may be entered in the budget over and above the ceilings of the relevant headings laid down in the financial framework where it is necessary to use the resources from the Emergency Aid Reserve, the European Union Solidarity Fund, the Flexibility Instrument, the European Globalisation Adjustment Fund, the Reserve for crises in the agriculture sector and the Contingency Margin in accordance with Council Regulation (EC) No 2012/2002 , Regulation (EC) No 1927/2006 of the European Parliament and of the Council , Regulation No xxxx/201x of the European Parliament and the Council and the Interinstitutional Agreement of […] 201x on cooperation in budgetary matters and sound financial management (hereinafter the Interinstitutional Agreement).
3. Where a guarantee for a loan covered by the Union's budget according to Regulation (EC) No 332/2002 or Regulation (EU) No 407/2010 needs to be mobilised, it shall be over and above the ceilings laid down in the financial framework |
2. The commitment appropriations may be entered in the budget over and above the ceilings of the relevant headings laid down in the financial framework where it is necessary to use the resources from the Emergency Aid Reserve, the European Union Solidarity Fund, the Flexibility Instrument, the European Globalisation Adjustment Fund, the Reserve for crises in the agriculture sector, the Contingency Margin and the Global Margin in accordance with Council Regulation (EC) No 2012/2002 , Regulation (EC) No 1927/2006 of the European Parliament and of the Council , Regulation No xxxx/201x of the European Parliament and the Council and the Interinstitutional Agreement of […] 201x on cooperation in budgetary matters and sound financial management (hereinafter the Interinstitutional Agreement). 2a. Commitment appropriations for Galileo, ITER and GMES shall also be entered in the budget over and above the ceilings of the relevant headings laid down in the financial framework.
|
Article 3 Respect of own resources ceiling 1. For each of the years covered by the financial framework, the total appropriations for payments required, after annual adjustment and taking account of any other adjustments and revisions as well as the application of paragraphs 2 and 3 of Article 2, may not be such as to produce a call-in rate for own resources that exceeds the own resources ceiling set in accordance with [Decision XXXX/XX/EU, Euratom]. 2. Where necessary, the ceilings set in the financial framework shall be lowered in order to ensure compliance with the own resources ceiling set in accordance with [Decision XXXX/XX/EU, Euratom]. |
|
Article 4 Technical adjustments 1. Each year the Commission, acting ahead of the budgetary procedure for year n+1, shall make the following technical adjustments to the financial framework: (a) revaluation, at year n+1 prices, of the ceilings and of the overall figures for appropriations for commitments and appropriations for payments; (b) calculation of the margin available under the own resources ceiling set in accordance with [Decision XXXX/XX/EU, Euratom]; (c) calculation of the absolute amount of the Contingency Margin provided for in Point 15 of the Interinstitutional Agreement. 2. The Commission shall make the technical adjustments referred to in paragraph 1 on the basis of a fixed deflator of 2% a year. 3. The Commission shall communicate the results of the technical adjustments referred to in paragraph 1 and the underlying economic forecasts to the European Parliament and the Council. 4. No further technical adjustments may be made in respect of the year concerned, either during the year or as ex-post corrections during subsequent years. |
1. (d) calculation of the Global MFF Margins provided for in Points 8a and 8b of the Interinstitutional Agreement. |
Article 5 Adjustment of cohesion policy envelopes 1. In its technical adjustment for the year 2018, if it is established that cumulated Gross Domestic Product ("GDP") of any capped Member State for the years 2014-2016 has diverged by more than +/- 5 % from the cumulated GDP estimated in 2012 for the establishment of cohesion policy envelopes for Member States for the period 2014-2020, the Commission shall adjust the amounts allocated from funds supporting cohesion to the Member State concerned for that period.. 2. The total net effect, whether positive or negative, of the adjustments referred to in paragraph 1 may not exceed EUR 3 billion. 3. The required adjustments shall be spread in equal proportions over the years 2018-2020 and the corresponding ceilings of the financial framework shall be modified accordingly. |
|
Article 6 Adjustments related to implementation When notifying the European Parliament and the Council of the results of the technical adjustments to the financial framework, the Commission shall present any proposals for adjustments to the total appropriations for payments which it considers necessary, in the light of implementation, to ensure an orderly progression in relation to the appropriations for commitments. The decisions on those proposals shall be taken before 1 May of year n. |
|
Article 7 Adjustment of Structural Funds, Cohesion Fund, the European Agricultural Fund for Rural Development, the European Maritime and Fisheries Fund, the Asylum and Migration Fund and the Internal Security Fund 1. In the case of adoption after 1 January 2014 of new rules or programmes under shared management for the Structural Funds, the Cohesion Fund, the European Agricultural Fund for Rural Development, the European Maritime and Fisheries Fund, the Asylum and Migration Fund and the Internal Security Fund, the financial framework shall be adjusted in order to transfer to subsequent years, in excess of the corresponding expenditure ceilings, allocations not used in 2014 2. The adjustment concerning the transfer of unused allocation for the year 2014 shall be adopted before 1 May 2015. |
|
Article 8 Adjustments related to macroeconomic conditionalities linked to the coordination of Member States' economic policies In the case of the lifting of a suspension of budgetary commitments concerning the European Regional Development Fund, the European Social Fund, the Cohesion Fund, the European Agricultural Fund for Rural Development and the European Maritime and Fisheries Fund in the context of macroeconomic conditionalities linked to the coordination of Member States' economic policies, the Council, in accordance with the Treaty and in compliance with the relevant basic act, shall decide on a transfer of suspended commitments to the following years. Suspended commitments of year n may not be re-budgeted beyond year n+2. | Article 8 Adjustments related to excessive government deficit
In the case of the lifting of a suspension of budgetary commitments concerning the Cohesion Fund in the context of an excessive deficit procedure, the Council, in accordance with the Treaty and in compliance with the relevant basic act, shall decide on a transfer of suspended commitments to the following years. Suspended commitments of year n may not be re-budgeted beyond year n+2. |
Article 9 Revision of the financial framework 1. In case of unforeseen circumstances the financial framework may be revised in compliance with the own resources ceiling set in accordance with [Decision XXXX/XX/EU, Euratom]. 2. Any revision of the financial framework in accordance with paragraph 1 shall take into account the scope for reallocating expenditure between the programmes covered by the heading concerned by the revision, with particular reference to any expected under-utilisation of appropriations. Where feasible, a significant amount, in absolute terms and as a percentage of the new expenditure planned, shall be within the existing ceiling for the heading. 3. Any revision of the financial framework in accordance with paragraph 1 shall take into account the scope for offsetting any raising of the ceiling for one heading by the lowering of the ceiling for another.
4. Any revision of the financial framework in accordance with paragraph 1 shall maintain an appropriate relationship between commitments and payments. 5. Adjustments referred to in Article 3(2), 6, 7, 8, 10, 11, 11a and 16 also constitute a revision of the financial framework. |
3a. Provided that the overall amount of the MFF remains unchanged, adjustment of the ceilings of the headings and/or subheadings of up to 5% may be agreed without requiring a revision of the MFF regulation, in accordance with the Interinstitutional Agreement.
|
Article 10 Adjustment of the financial framework in case of a revision of the Treaties Should a revision of the Treaties with budgetary implications occur during the financial framework, the necessary adjustments to the financial framework shall be made accordingly. |
|
Article 11 Adjustment of the financial framework in case of enlargement If new Member States accede to the Union during the period covered by the financial framework, the financial framework shall be adjusted to take account of the expenditure requirements resulting from the outcome of the accession negotiations |
|
Article 11a Adjustment of the financial framework in case of reunification of Cyprus In case of reunification of Cyprus during the period covered by the financial framework, the latter shall be adjusted to take account of the comprehensive settlement of the Cyprus problem and the additional financial needs resulting from reunification |
|
Article 12 Interinstitutional cooperation in the budgetary procedure The European Parliament, the Council and the Commission (hereinafter the institutions) shall take any measures to facilitate the annual budgetary procedure.
The institutions shall cooperate in good faith throughout the procedure with a view to reconciling their positions. The institutions shall cooperate through appropriate interinstitutional contacts to monitor the progress of the work and analyse the degree of convergence at all stages of the procedure.
The institutions shall ensure that their respective calendars of work are coordinated as far as possible in order to enable proceedings to be conducted in a coherent and convergent fashion, leading to the final adoption of the budget.
Trilogues may be held at all stages of the procedure and at different levels of representation, depending on the nature of the expected discussion. Each institution, in accordance with its own rules of procedure, shall designate its participants for each meeting, define its mandate for the negotiations and inform the other institutions of arrangements for the meetings in good time. |
|
Article 13
Financing of the Common foreign and security policy The total amount of operating Common foreign and security policy (hereinafter "CFSP") expenditure shall be entered entirely in one budget chapter, entitled CFSP. That amount shall cover the real predictable needs, assessed in the framework of the establishment of the draft budget, on the basis of forecasts drawn up annually by the High Representative of the Union for Foreign Affairs and Security Policy, and a reasonable margin for unforeseen actions. No funds may be entered in a reserve. |
|
Article 14 Contribution to the financing of large scale projects A maximum amount of EUR 7 000 million in 2011 prices shall be available for the European satellite navigation programmes (EGNOS and Galileo) from the EU budget for the period 2014-2020 | Article 14 Contribution to the financing of large scale projects The following maximum amounts in 2011 prices shall be available for the financing of large scale projects from the EU budget for the period 2014-2020:
EUR xx million for Galileo EUR xx million for GMES EUR xx million for ITER |
Article 15 Mid-term assessment of implementation of the financial framework In 2016, the Commission shall present an assessment of the implementation of the financial framework accompanied, where necessary, by relevant proposals | Article 15 Mid-term revision of the financial framework Not later than 1 January 2016, the Commission shall present an assessment of the implementation of the financial framework accompanied by proposals for a compulsory revision. |
Article 16 Transition towards the next financial framework Before 1 January 2018, the Commission shall present a proposal for a new multiannual financial framework.
If no Council regulation determining a new multiannual financial framework has been adopted before 31 December 2020, the ceilings and other provisions corresponding to the last year of the financial framework shall be extended until a regulation determining a new financial framework is adopted. If new Member States accede to the Union after 2020, the extended financial framework shall, if necessary, be adjusted in order to take into account the results of accession negotiations |
|
Article 17 Entry into force This Regulation shall enter into force on the third day following that of its publication in the Official Journal of the European Union. This Regulation shall be binding in its entirety and directly applicable in all Member States. Done at …, For the Council The President
|
|
| Joint Declaration
The European Parliament, the Council and the Commission agree that the length of the current multiannual financial framework does not pre-empt future decisions on the length of the multiannual financial framework as of 2021. |
Commission proposal on the IIA | Possible EP modifications |
Draft Interinstitutional Agreement between the European Parliament, the Council and the Commission on cooperation in budgetary matters and on sound financial management |
|
THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL OF THE EUROPEAN UNION AND THE EUROPEAN COMMISSION, hereinafter referred to as the institutions, HAVE AGREED AS FOLLOWS |
|
1. The purpose of this Agreement adopted in accordance with Article 295 of the Treaty on the functioning of the European Union (hereinafter "TFEU") is to improve the functioning of the annual budgetary procedure and cooperation between the institutions on budgetary matters. |
|
2. The Agreement is binding on all the institutions for as long as it is in force. |
|
3. This Agreement does not alter the respective budgetary powers of the institutions as laid down in the Treaties, in Council Regulation (EU) No …/201x laying down the Multiannual Financial Framework for the years 2014-20xx[10] (hereinafter referred to as the MFF Regulation) and in the Regulation (EU) No /201x of the European Parliament and of the Council on the financial rules applicable to the annual budget of the Union (hereinafter referred to as the Financial Regulation)[11]. |
|
4. Any amendment of this Agreement requires the consent of all the institutions. |
|
5. This Agreement is in three parts: – Part I contains complementary provisions related to the multiannual financial framework and provision on special instruments not included in the financial framework. – Part II relates to the interinstitutional collaboration during the budgetary procedure. – Part III contains provisions related to sound financial management of EU funds. |
|
6. This Agreement enters into force on the same day as the MFF Regulation and replaces the Interinstitutional Agreement of 17 May 2006 between the European Parliament, the Council and the Commission on budgetary discipline and sound financial management[12]. |
|
PART I – FINANCIAL FRAMEWORK and SPECIAL INSTRUMENTS |
|
A. PROVISIONS RELATED TO THE FINANCIAL FRAMEWORK |
|
7. Information relating to operations not included in the general budget of the European Union and the foreseeable development of the various categories of Union's own resources is set out, by way of indication, in separate tables. This information shall be updated annually together with the documents accompanying the draft budget. | 7. Information relating to financial operations in the form of lending, borrowing and guarantees and the foreseeable development of the various categories of Union's own resources is set out in separate tables. The budgetary and financial commitments made by Member States in the framework of reinforced cooperation or of a specific Treaty shall be listed in a separate annex. This information shall be updated annually together with the documents accompanying the draft budget. |
8. Except in sub-ceiling Economic, social and territorial cohesion of the financial framework, for the purposes of sound financial management, the institutions shall ensure as far as possible during the budgetary procedure and at the time of the budget's adoption that sufficient margins are left available beneath the ceilings for the various headings. |
|
| 8a. Margins left below the MFF ceilings for commitment appropriations in one year’s budget will be carried over to the next year and constitute a Global MFF Margin for commitments to be attributed to the different headings according to their estimated needs and mobilised in the framework of the annual budgetary procedures.
8b. The margin left below the MFF ceiling for payment appropriations in any budget year will be carried over to the next year and constitute a Global MFF Margin for payments to be mobilised in the framework of the annual budgetary procedures.
8c. In order to adapt to unforeseen circumstances an adjustment of up to 5% of the ceilings of the headings and/or subheadings may be agreed without requiring a revision of the MFF regulation, provided that the overall amount of the MFF remains unchanged. The decision to adjust the ceilings of the headings and/or subheadings shall be taken jointly by the two arms of the budgetary authority. The Council shall act by a qualified majority and the European Parliament shall act by a majority of its component members and three fifths of the votes cast. |
Updating of forecasts for payment appropriations after 2020 9. In 2017, the Commission shall update the forecasts for payment appropriations after 2020. That update shall take into account the real implementation of budget appropriations for commitments and budget appropriations for payments, as well as the implementation forecasts. It shall also consider the rules defined to ensure that payment appropriations develop in an orderly manner compared to commitment appropriations and the growth forecasts of the European Union Gross National Income. |
|
B. PROVISIONS RELATED TO THE SPECIAL INSTRUMENTS NOT INCLUDED IN THE FINANCIAL FRAMEWORK |
|
B.1. Emergency Aid Reserve 10. The Emergency Aid Reserve is intended to allow for a rapid response to specific aid requirements of third countries following events which could not be foreseen when the budget was established, first and foremost for humanitarian operations, but also for civil crisis management and protection, and situations of particular pressure resulting from migratory flows at the Union's external borders where circumstances so require. The annual amount of the Reserve is fixed at EUR 350 million (2011 prices) and can be used up to year n+1 in accordance with the Financial Regulation. The Reserve is entered in the general budget of the European Union as a provision. The portion of the annual amount stemming from previous years shall be drawn on first, in order of age. The portion of the annual amount from year n which is not used in year n+1 shall lapse. When the Commission considers that the Reserve needs to be called on, it shall present to the two arms of the budgetary authority a proposal for a transfer from the Reserve to the corresponding budgetary lines. Any Commission proposal for a transfer to draw on the Reserve, however, must be preceded by an examination of the scope for reallocating appropriations. In the case of disagreement a trilogue procedure shall be initiated. The transfers shall be made in accordance with the Financial Regulation |
The annual amount of the Reserve is fixed at EUR 350 million (2011 prices). The portion of the annual amount from year n which is not used may be used throughout the entire duration of the Multiannual Financial Framework. The Reserve is entered in the general budget of the European Union as a provision. The portion of the annual amount stemming from previous years shall be drawn on first, in order of age.
When the Commission considers that the Reserve needs to be called on, it shall present to the two arms of the budgetary authority a proposal for a transfer from the Reserve to the corresponding budgetary lines, in accordance with the Financial Regulation.
deleted
deleted |
B.2. European Union Solidarity Fund 11. The European Union Solidarity Fund is intended to allow financial assistance in the event of major disasters occurring on the territory of a Member State or of a candidate country, as defined in the relevant basic act. There shall be a ceiling on the annual amount available for the Fund of EUR 1 billion (2011 prices). On 1 October each year, at least one quarter of the annual amount shall remain available in order to cover needs arising until the end of the year. The portion of the annual amount not entered in the budget may not be rolled over in the following years. In exceptional cases and if the remaining financial resources available in the Fund in the year of occurrence of the disaster, as defined in the relevant basic act, are not sufficient to cover the amount of assistance considered necessary by the budgetary authority, the Commission may propose that the difference be financed through the annual amounts available for the following year. The annual amount of the Fund to be budgeted in each year may not, under any circumstances, exceed EUR 1 billion. When the conditions for mobilising the Fund as set out in the relevant basic act are met, the Commission shall make a proposal to deploy it. Where there is scope for reallocating appropriations under the heading requiring additional expenditure, the Commission shall take this into account when making the necessary proposal, in accordance with the Financial Regulation, by means of the appropriate budgetary instrument. The decision to deploy the Fund shall be taken jointly by the two arms of the budgetary authority. The Council shall act by a qualified majority and the European Parliament shall act by a majority of its component members and three fifths of the votes cast. In the case of disagreement a trilogue procedure shall be initiated. |
|
B.3. Flexibility Instrument 12. The Flexibility Instrument with an annual ceiling of EUR 500 million (2011 prices) is intended to allow the financing, for a given financial year and up to the amount indicated, of clearly identified expenditure which could not be financed within the limits of the ceilings available for one or more other headings. The annual amount of the Flexibility Instrument may be used up to year n+3. The portion of the annual amount stemming from previous years shall be used first, in order of age. The portion of the annual amount from year n which is not used in year n+3 shall lapse. The Commission shall make a proposal for the Flexibility Instrument to be used after it has examined all possibilities for re-allocating appropriations under the heading requiring additional expenditure. The proposal shall identify the needs to be covered and the amount. It may be presented, for any given financial year, during the budgetary procedure. The decision to deploy the Flexibility Instrument shall be taken jointly by the two arms of the budgetary authority. The Council shall act by a qualified majority and the European Parliament shall act by a majority of its component members and three fifths of the votes cast. Agreement shall be reached in the framework of the annual budgetary procedure. |
The portion of the annual amount of the Flexibility Instrument from year n which is not used may be used throughout the entire period of the Multiannual Financial Framework. |
B.4. European Globalisation Adjustment Fund 13. The European Globalisation Adjustment Fund is intended to provide additional support for workers who suffer from the consequences of major structural changes in world trade patterns, to assist them with their reintegration into the labour market, and also to farmers suffering from effects of globalisation. The Fund may not exceed a maximum annual amount of EUR 429 million (2011 prices). The appropriations shall be entered in the general budget of the European Union as a provision. When the conditions for mobilising the Fund, as set out in the relevant basic act, are met, the Commission shall make a proposal to deploy it. The decision to deploy the Fund shall be taken jointly by the two arms of the budgetary authority. The Council shall act by a qualified majority and the European Parliament shall act by a majority of its component members and three fifths of the votes cast. At the same time as it presents its proposal for a decision to deploy the Fund, the Commission shall present to the two arms of the budgetary authority a proposal for a transfer to the relevant budgetary lines. In the case of disagreement a trilogue procedure shall be initiated. Transfers related to the Fund shall be made in accordance with the Financial Regulation. |
|
B.5. Reserve for crises in the agriculture sector 14. The Reserve for crises in the agricultural sector is intended to provide additional support for the sector in case of major crises effecting the agricultural production or distribution in case it cannot be financed within the limits of the ceiling available for Heading 2. The Reserve may not exceed a maximum annual amount of EUR 500 million (2011 prices). The appropriations shall be entered in the general budget of the European Union as a provision. When the Commission considers that the Reserve needs to be called on, in accordance with the relevant basic act, it shall present to the two arms of the budgetary authority a proposal for a transfer from the Reserve to the corresponding budgetary lines. Any Commission proposal for a transfer to draw on the Reserve, however, must be preceded by an examination of the scope for reallocating appropriations. In the case of disagreement a trilogue procedure shall be initiated. Transfers related to the Reserve shall be made in accordance with the Financial Regulation. |
|
B.6. Contingency Margin 15. A contingency margin of up to 0.03% of the Gross National Income of the Union shall be constituted outside the ceilings of the financial framework as a last resort instrument to react to unforeseen circumstances. Recourse to the Contingency Margin shall not exceed, at any given year, the maximum amount foreseen in paragraph (1)(c) of Article 4 of the MFF Regulation and shall be consistent with the own resources ceiling. The mobilisation of the contingency margin, or part thereof, shall be proposed by the Commission after a thorough analysis of all other financial possibilities. The Commission shall accompany the proposal for the mobilisation of the Contingency Margin by a proposal for reallocation, by a significant amount as far as supported by the analysis, within the existing budget. The decision to mobilise the Contingency Margin shall be taken jointly by the two arms of the budgetary authority. The Council shall act by a qualified majority and the European Parliament shall act by a majority of its component members and three fifths of the votes cast. |
The mobilisation of the contingency margin, or part thereof, shall be proposed by the Commission after a thorough analysis of all other financial possibilities. The Commission shall accompany the proposal for the mobilisation of the Contingency Margin by a proposal for reallocation, if possible, as far as supported by the analysis, within the existing budget.
|
|
|
PART II – IMPROVEMENT OF INTERINSTITUTIONAL COLLABORATION IN BUDGETARY MATTERS |
|
A. THE INTERINSTITUTIONAL COLLABORATION PROCEDURE |
|
16. The details of interinstitutional collaboration during the budgetary procedure are set out in the Annex. |
|
B. INCORPORATION OF FINANCIAL PROVISIONS IN LEGISLATIVE ACTS |
|
17. Each legislative act concerning a multiannual programme adopted under the ordinary legislative procedure shall contain a provision in which the legislative authority lays down the financial envelope for the programme. That amount shall constitute the prime reference for the budgetary authority during the annual budgetary procedure. The budgetary authority and the Commission, when it draws up the draft budget, undertake not to depart by more than 10 % from that amount for the entire duration of the programme concerned, unless new, objective, long-term circumstances arise for which explicit and precise reasons are given, with account being taken of the results obtained from implementing the programme, in particular on the basis of assessments. Any increase resulting from such variation must remain within the existing ceiling for the heading concerned, without prejudice to the use of instruments mentioned in the MFF regulation and in this Agreement. This Point does not apply to appropriations for cohesion adopted under the ordinary legislative procedure and pre-allocated by Member States which contain a financial envelope for the entire duration of the programme and to the large scale projects referred to in Article 14 of the MFF Regulation. |
|
18. Legislative acts concerning multiannual programmes not subject to the ordinary legislative procedure shall not contain an 'amount deemed necessary'. Should the Council wish to include a financial reference, this shall be taken as illustrating the will of the legislative authority and shall not affect the powers of the budgetary authority as defined by the TFEU. This provision shall be mentioned in all legislative acts which include such a financial reference. If the amount concerned has been the subject of an agreement pursuant to the conciliation procedure provided for in the Joint Declaration of the European Parliament, the Council and the Commission of 4 March 1975[13], it shall be considered a reference amount within the meaning of Point 17 of this Agreement. |
|
C. EXPENDITURE RELATING TO FISHERIES AGREEMENTS |
|
19. The expenditure on fisheries agreements shall be subject to the following specific rules: The Commission undertakes to keep the European Parliament regularly informed about the preparation and conduct of the negotiations, including the budgetary implications. In the course of the legislative process relating to fisheries agreements, the institutions undertake to make every effort to ensure that all procedures are carried out as quickly as possible. Amounts foreseen in the budget for new agreements or renewal of agreements which come into force after January 1 of the related budget year shall be put in reserve. If appropriations relating to fisheries agreements (including the reserve) prove insufficient, the Commission shall provide the budgetary authority with the necessary information for an exchange of views in the form of a trilogue, possibly simplified, on the causes of the situation, and on the measures which might be adopted under established procedures. Where necessary, the Commission shall propose appropriate measures. Each quarter, the Commission shall present to the budgetary authority detailed information about implementation of agreements in force and a financial forecast for the remainder of the year. |
|
D. FINANCING OF THE COMMON FOREIGN AND SECURITY POLICY (CFSP) |
|
20. As regards CFSP expenditure which is charged to the general budget of the European Union in accordance with Article 41 of the Treaty on European Union, the institutions shall endeavour, in the conciliation committee, and on the basis of the draft budget established by the Commission, to secure agreement each year on the amount of the operating expenditure to be charged to the budget of the European Union and on the distribution of this amount between the articles of the CFSP budget chapter suggested in the fourth paragraph of this Point. In the absence of agreement, it is understood that the European Parliament and the Council shall enter in the budget the amount contained in the previous budget or the amount proposed in the draft budget, whichever is the lower. The total amount of operating CFSP expenditure shall be distributed between the articles of the CFSP budget chapter as suggested in the fourth paragraph of this Point. Each article shall cover instruments already adopted, instruments which are foreseen but not yet adopted and all future - that is unforeseen - instruments to be adopted by the Council during the financial year concerned. Since, under the Financial Regulation, the Commission has the authority to transfer appropriations autonomously between articles within the CFSP budget chapter, the flexibility deemed necessary for speedy implementation of CFSP actions shall accordingly be assured. In the event of the amount of the CFSP budget chapter during the financial year being insufficient to cover the necessary expenses, the European Parliament and the Council shall seek a solution as a matter of urgency, on a proposal from the Commission, taking into account Article 2 of the MFF regulation and Point 10 of this Agreement. Within the CFSP budget chapter, the articles into which the CFSP actions are to be entered could read along the following lines: – crisis management operations, conflict prevention, resolution and stabilisation, monitoring and implementation of peace and security processes, – non-proliferation and disarmament, – emergency measures, – preparatory and follow-up measures, – European Union Special Representatives. The amount for measures entered under the article mentioned in the third indent may not exceed 20 % of the overall amount of the CFSP budget chapter. |
|
21. Each year, the High Representative of the Union for Foreign Affairs and Security Policy (hereinafter "the High Representative") shall consult the European Parliament on a forward-looking document, which shall be transmitted by June 15 for the year in question, setting out the main aspects and basic choices of the CFSP, including the financial implications for the general budget of the European Union and an evaluation of the measures launched in the year n-1. Furthermore, the High Representative shall keep the European Parliament informed by holding joint consultation meetings at least five times a year, in the framework of the regular political dialogue on the CFSP, to be agreed at the latest in the Conciliation committee. Participation in these meetings shall be as follows: – for the European Parliament, the bureaux of the two Committees concerned, – for the Council, the Chairman of the Political and Security Committee. The Commission shall be invited to participate at these meetings. Whenever the Council adopts a decision in the field of the CFSP entailing expenditure, the High Representative shall immediately, and in any event no later than five working days following the final decision, send the European Parliament an estimate of the costs envisaged ('financial statement'), in particular those regarding time-frame, staff employed, use of premises and other infrastructure, transport facilities, training requirements and security arrangements. Once a quarter, the Commission shall inform the budgetary authority about the implementation of CFSP actions and the financial forecasts for the remaining period of the year. |
|
E. INVOLVEMENT OF THE INSTITUTIONS AS REGARDS THE DEVELOPMENT POLICY ISSUES AND THE EUROPEAN DEVELOPMENT FUND |
|
22. The Commission will establish a common dialogue with the European Parliament on development policy issues regardless of their source of financing. The scrutiny of the European Parliament on the European Development Fund will be aligned on a voluntary basis to the scrutiny rights that exist under the EU general budget, specifically the Development Cooperation Instrument, pursuant to modalities to be fixed in the informal dialogue. |
|
| 22. a. The European Parliament, the Council and the Commission commit themselves to incorporating the European Development Fund (EDF) into the EU general budget as of the next Multiannual Financial Framework, and to adjusting the ceilings accordingly to provide the necessary resources. |
F. COOPERATION OF THE INSTITUTIONS IN THE BUDGETARY PROCEDURE ON ADMINISTRATIVE EXPENDITURE |
|
23. The European Parliament, the Council and the Commission shall seek an agreement on the sharing of the Administrative expenditure every year at an early stage of the annual budgetary procedure. Estimates of expenditure of each institution will contain estimates of the possible budgetary impact from changes to provisions in the staff regulations. The European Parliament and the Council agree to ensure that this impact will be reflected in the level of authorised appropriation for all institutions. The European Parliament, the Council and the Commission agree to a progressive reduction of staff by 5% between 2013 and 2018. This reduction should apply to all institutions, bodies and agencies. |
Deleted |
Fa. OWN RESOURCES |
|
| 23.a. The European Parliament, the Council and the Commission agree that the own resources system needs to be reformed in order to return to a system of genuine, clear, simple and fair own resources, and that this reform must enter into effect before the end of the 2014-2020 MFF period. |
PART III – SOUND FINANCIAL MANAGEMENT OF EU FUNDS |
|
A. FINANCIAL PROGRAMMING |
|
24. The Commission shall submit twice a year, the first time in April/May (together with the documents accompanying the draft budget) and the second time in December/January (after the adoption of the budget), a complete financial programming for headings 1 (except subceiling for Economic, social and territorial cohesion), 2 (for environment and fisheries), 3 and 4 of the financial framework. This document, structured by heading, policy area and budget line, should identify: (a) the legislation in force, with a distinction being drawn between multiannual programmes and annual actions: – for multiannual programmes the Commission should indicate the procedure under which they were adopted (ordinary and special legislative procedure), their duration, the total financial envelope and the share allocated to administrative expenditure; – for annual actions (pilot projects, preparatory actions, Agencies) and actions financed under the prerogatives of the Commission, the Commission should provide multiannual estimates and the margins left under the authorised ceilings fixed in [the delegated Regulation on the execution modalities of the Financial Regulation]; (b) pending legislative proposals: ongoing Commission proposals, with the latest update. The Commission should consider ways of cross-referencing the financial programming with its legislative programming to provide more precise and reliable forecasts. For each legislative proposal, the Commission should indicate whether or not it is included in the April-December programme. The budgetary authority should in particular be informed of: (a) all new legislative acts adopted and all pending proposals presented but not included in the April-December document (with the corresponding amounts); (b) legislation foreseen in the Commission's annual legislative work programme with an indication of actions likely to have a financial impact (yes/no). Whenever necessary, the Commission should indicate the reprogramming entailed by new legislative proposals. |
|
B. AGENCIES AND EUROPEAN SCHOOLS |
|
25. Before presenting its proposal for the creation of a new agency, the Commission should produce a sound, complete and objective impact assessment, taking inter-alia into account the critical mass of staff and competencies, cost-benefits aspects, impact on national and EU activities and the budgetary implications for the expenditure heading concerned. On the basis of that information and without prejudice to the legislative procedures governing the setting up of the agency, the two arms of the budgetary authority commit themselves, in the framework of budgetary cooperation, to arrive at a timely agreement on the financing of the agency. The following procedural steps shall be applied: – Firstly, the Commission shall systematically present any proposal for setting up a new agency to the first trilogue following the adoption of its proposal, and shall present the financial statement accompanying the legal act proposing the creation of the agency and illustrate its consequences for the remaining period of the financial programming; – Secondly, taking into consideration the progress made in the legislative process, and provided that each arm of the budgetary authority is in a position to take a stance on the financial consequences of the proposal in advance of the adoption of the legal act, the creation of the new agency shall be placed on the agenda of a subsequent trilogue (in urgent cases, in simplified form), in view of reaching an agreement on the financing; – Thirdly, the agreement reached during a trilogue shall be confirmed in a joint declaration, subject to the approval by each arm of the budgetary authority in accordance with its own rules of procedure. The same procedure would be applied to any modification of the legal act setting up an agency which impacts on the resources of the agency in question. Should the tasks of an agency be modified substantially without a modification of the legal act setting up the agency in question, the Commission shall inform the budgetary authority by means of a revised financial statement, so as to allow the two arms of the budgetary authority to arrive at a timely agreement on the financing of the agency. When the creation of a new European school is envisaged by the Board of Governors, a similar procedure is to be applied for its budgetary implications on the EU budget. |
|
| 25a. The Commission will review the work of existing agencies with a view to identifying possible areas of duplication of work and to streamlining their functioning. |
Done at Brussels,
For the European Parliament For the Council For the Commission
The President The President Member of the Commission |
|
ANNEX - INTERINSTITUTIONAL COOPERATION DURING THE BUDGETARY PROCEDURE |
|
Part A. Calendar of the budgetary procedure |
|
1. The institutions shall follow the calendar defined in the points 2, 3, 5, 11, 12, 13, 14 and 15 below for the various steps of the budgetary procedure. In due time before the start of the budgetary procedure, they can agree jointly, if needed, on any adjustments deemed appropriate to this calendar. |
|
Part B. Priorities for the Budget Procedure |
|
2. In due time before the adoption of the draft budget by the Commission and at the latest in April, a meeting of the trilogue shall be convened to discuss the possible priorities for the budget of the forthcoming financial year. |
|
Part C. Establishment of the Draft Budget and Updating of Estimates |
|
3. The institutions, other than the Commission, are invited to adopt their statement of estimates before the end of March at the latest. |
|
4. Before the adoption of their statements of estimates, the European Parliament, the Council and the Commission will agree on orientations regarding the desirable annual variation in the level of administrative expenditure for all institutions. |
|
5. The Commission shall adopt the draft budget in the last week of April or at the latest during the first week of May. It shall finalise the draft budget, including the general statement of revenues, and shall make it available officially before the end of May. |
|
6. The Commission shall present each year a draft budget showing the European Union's actual financing requirements. It shall take into account: a) forecasts in relation to the Structural Funds provided by the Member States, b) the capacity for utilising appropriations, endeavouring to maintain a strict relationship between appropriations for commitments and appropriations for payments, c) the possibilities for starting up new policies through pilot projects and/or new preparatory actions or continuing multiannual actions which are coming to an end, after assessing whether it shall be possible to secure a basic act, within the meaning of the Financial Regulation (definition of a basic act, necessity of a basic act for implementation and exceptions), d) the need to ensure that any change in expenditure in relation to the previous year is in accordance with the constraints of budgetary discipline. |
|
7. The institutions shall, as far as possible, avoid entering items in the budget involving insignificant amounts of expenditure on operations. |
|
8. The two arms of the budgetary authority also undertake to bear in mind the assessment of the possibilities for implementing the budget made by the Commission in its drafts and in connection with implementation of the current budget. |
|
9. In the interest of sound financial management and owing to the effect of the major changes in the budget nomenclature in the titles and chapters on the management reporting responsibilities of Commission departments, the two arms of the budget authority undertake to discuss any major changes with the Commission during the conciliation. |
|
10. Until such time as the Conciliation Committee is convened, the Commission may, if necessary, amend the draft budget in accordance with Article 314(2) TFEU including by an amending letter updating expenditure estimates for agriculture. The Commission shall submit information on updates to the two arms of the budget authority for their consideration as soon as they are available. It shall supply the budgetary authority with all the duly justified reasons it may require. |
|
Part D. Budgetary procedure before the Conciliation |
|
11. A trilogue meeting shall be convened in good time before the Council’s reading to allow the institutions to have an exchange of views on the draft budget. |
|
12. In order for the Commission to be able to assess in due time the implementability of amendments envisaged by the budgetary authority which create new preparatory actions/pilot projects or prolong existing ones, both arms of the budgetary authority shall inform the Commission by mid-June of their intentions in this regard, so that a first discussion may already take place at this trilogue. |
|
13. The Council completes its reading by the end of July at the latest. |
|
14. The European Parliament's Committee on Budgets votes on its reading by the end of September or early October at the latest and the European Parliament's Plenary votes on its reading by the end of October at the latest. |
|
15. A trilogue meeting could be convened before the European Parliament's Plenary votes. |
|
Part E. Conciliation process |
|
16. If the European Parliament votes amendments to the Council's position, the President of the Council will, during the same plenary meeting, take note of the differences in the position of the two institutions and give his/her agreement for the President of the EP to convene the Conciliation Committee immediately. The letter convening the Conciliation Committee will be sent at the latest on the first working day of the week following the end of the parliamentary session during which the plenary vote was delivered and the conciliation period will start on the following day. The 21-day time period is calculated pursuant to Regulation (EEC Euratom) No 1182/71 determining the rules applicable to periods, dates and time limits. |
|
17. If the Council cannot agree on all the amendments voted by the European Parliament, it would confirm its position by letter sent before the first trilogue foreseen during the conciliation period. In such case, the Conciliation Committee will proceed in accordance with the conditions laid down in the following points. |
|
18. The Conciliation Committee shall be chaired jointly by representatives of the European Parliament and of the Council. Committee meetings shall be chaired by the co-chair of the institution hosting the meeting. Each institution, in accordance with its own rules of procedure, shall designate its participants for each meeting and define its mandate for the negotiations. |
|
19. In accordance with Article 314(5) TFEU, second subparagraph, the Commission shall take part in the conciliation proceedings and shall take all the necessary initiatives with a view to reconciling the positions of the European Parliament and the Council. |
|
20. Trilogues shall take place throughout the conciliation procedure, at different levels of representation, with the aim of resolving outstanding issues and preparing the ground for an agreement to be reached in the Conciliation Committee. |
|
21. The meeting of the Conciliation Committee and of the trilogues shall be held alternately at the premises of the European Parliament and the Council, with a view to an equal sharing of facilities, including interpretation facilities. |
|
22. The dates of the meetings of the Conciliation Committee and the trilogues will be set in advance before the beginning of the budgetary procedure by agreement of the three institutions. |
|
23. A common set of documents (input documents) comparing the various steps of the budgetary procedure will be made available for the Conciliation Committee[14]. It will include "line by line" figures, totals by financial framework headings and a consolidated document with figures and remarks for all budget lines deemed technically "open". Without prejudice to the final decision of the Conciliation Committee, a specific document will list all budget lines deemed technically closed[15]. These documents will be classified by budgetary nomenclature. Other documents will also be attached to the input documents for the Conciliation Committee, including a letter of executability of the Commission on the Council's position and the European Parliament's amendments; and possible letter(s) from other Institutions on the Council's position and the European Parliament's amendments. |
|
24. With a view to reaching agreement by the end of the conciliation period, trilogues will: - define the scope of the negotiations of the budgetary issues to be addressed; - endorse the list of the budget lines deemed technically closed, subject to the final agreement on the entire budget of the financial year; - discuss issues identified under the first indent in view of reaching possible agreements to be endorsed by the Conciliation Committee; - address thematic issues, including by headings of the multi-annual financial framework. Tentative conclusions will be drawn jointly during or immediately after each trilogue, simultaneously with the agenda of the following meeting. Such conclusions will be registered by the institution hosting the trilogue and will be deemed provisionally approved after 24 hours without prejudice of the final decision of the Conciliation Committee. |
|
25. The meetings of the Conciliation Committee will have available the conclusions of trilogues and a document with the budget lines for which an agreement has been tentatively reached during the trilogues for possible endorsement. |
|
26. The joint text provided for in Article 314(5) of the TFUE shall be established by the secretariats of the European Parliament and of the Council with the assistance of the Commission. It will consist of an introductory legal document, containing the date of the agreement at the Conciliation Committee, and annexes, which will include: - line by line figures for all budget items and summary figures by financial framework headings; - a consolidated document, indicating figures and final text of all lines that have been modified during the conciliation; - the list of the lines not modified with regard to the draft budget or the Council's position on it. The Conciliation Committee may also approve conclusions and possible joint statements in relation to the budget. |
|
27. The joint text will be translated in all languages (by the services of the European Parliament) and will be submitted to the approval of the two arms of the budgetary authority within 14 days from the date following the date of agreement on the joint text pursuant to Point 26. The budget will be subject to legal-linguistic finalisation after the adoption of the joint text by integrating the annexes of the joint text with the budget lines not modified during the conciliation process. |
|
28. The institution hosting the meeting (trilogue or conciliation) will provide interpretation facilities with a full linguistic regime applicable to the Conciliation Committee meetings and an ad hoc linguistic regime for the trilogues. The institution hosting the meeting will ensure reproduction and distribution of room documents. The services of the three institutions will cooperate for the encoding of the results of the negotiations in order to finalise the joint text. |
|
Part F. Amending Budgets |
|
General principles 29. Having in mind that amending budgets are frequently focused on specific and sometimes urgent issues, the institutions agree on the principles below to ensure appropriate interinstitutional cooperation for a smooth and swift adoption of the amending budgets while avoiding, as far as possible, to have to convene a conciliation meeting for amending budgets. |
|
30. As far as possible, the institutions shall endeavour to limit the number of amending budgets. |
|
Calendar 31. The Commission shall inform in advance the two arms of the budgetary authority of the possible dates of adoption of draft amending budgets without prejudice to the final date of adoption. |
|
32. In accordance with its internal rules of procedure, each arm of the budgetary authority shall endeavour to examine the draft amending budget proposed by the Commission at an early opportunity after adoption by the Commission. |
|
33. In order to speed up the procedure, the two arms of the budgetary authority shall ensure that their respective calendars of work are coordinated as far as possible in order to enable proceedings to be conducted in a coherent and convergent fashion. They shall therefore seek as soon as possible to establish an indicative timetable for the various stages leading to the final adoption of the amending budget. The two arms of the budgetary authority shall take into account the relative urgency of the amending budget and the need to approve it in due time to be effective during the year concerned. |
|
Cooperation during the reading of each arm of the Budgetary Authority 34. The institutions shall cooperate in good faith throughout the procedure clearing the way, as far as possible, for the adoption of amending budgets at an early stage of the procedure. When appropriate and when there is a potential divergence, each arm of the budgetary authority, before taking its final position on the amending budget, or the Commission, may propose to convene a specific trilogue, to discuss the divergences and to try to reach a compromise. |
|
35. All draft amending budgets proposed by the Commission and not yet finally approved shall be systematically on the agenda of the trilogues planned for the annual budgetary procedure. The Commission shall present the draft amending budgets and the two arms of the budgetary authority shall, as far as possible, notify their respective position ahead of the trilogue. |
|
36. If a compromise is reached during a trilogue, each arm of the budgetary authority undertakes to consider the results of the trilogue when deliberating on the amending budget in accordance with the Treaty and its internal rules of procedure. |
|
Cooperation after the reading of each arm of the budgetary authority 37. If the European Parliament approves without amendments the position of the Council, the amending budget shall be adopted. |
|
38. If the European Parliament adopts amendments by a majority of its component members, Article 314(4)(c) TFEU apply. However, before the Conciliation Committee meets a trilogue shall be called. – If an agreement is reached during the trilogue and subject to the agreement of each arm of the budgetary authority on the results of the trilogue, the conciliation shall be closed by an exchange of letters without a meeting of the Conciliation Committee. – If no agreement is reached during the trilogue, the Conciliation Committee shall meet and organise its work in accordance with the circumstances, with a view of completing as much as possible the decision-making process before the twenty-one-day deadline laid down in Article 314(6) TFEU. The Conciliation Committee may conclude by an exchange of letters. |
|
11.7.2012
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS
Budžeta komitejai
par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam
( COM(2011)0398 – COM(2012)0388 – 2011/0177(APP) )
Atzinumu sagatavoja: Cristian Silviu Buşoi
IEROSINĀJUMI
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju ziņojumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. atzinīgi vērtē ierosināto daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2014.–2020. gadam un tās saistību ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem; tomēr uzsver, ka tā joprojām neatbilst visām prasībām, kuras Parlaments izvirzījis 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā[16]; norāda, ka, pat palielinot nākamās DFS līdzekļus par 5 % salīdzinājumā ar 2013. gada līmeni, Savienības apstiprinātos mērķus un saistības un solidaritātes principu iespējams īstenot tikai ierobežotā apmērā;
2. norāda, ka DFS būtu jāparedz finanšu līdzekļi, kas vajadzīgi Vienotā tirgus akta iniciatīvu īstenošanai, lai labāk izmantotu iekšējā tirgus potenciālu ES konkurētspējas un integrējošas un ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes turpmākā nodrošināšanā;
3. uzsver, ka MVU ir Eiropas ekonomikas pamats un ka DFS būtu jānodrošina ievērojams atbalsts ES politikai, kuras mērķis ir uzlabot finansējuma pieejamību MVU, palielinot to konkurētspēju un veicinot uzņēmējdarbību; stingri atbalsta ierosināto Uzņēmumu konkurētspējas un MVU programmu, bet uzskata, ka tai paredzētais finansējums būtu jāpalielina līdz 0,5 % no DFS;
4. uzsver patērētāju politikas nozīmi augsta patērētāju aizsardzības līmeņa nodrošināšanā ES un patērētāju tiesību stiprināšanā kopumā; uzskata Patērētāju programmai 2014.–2020. gadam ierosināto finansējumu par nepietiekamu šo mērķu sasniegšanai un prasa to palielināt par 5 %;
5. atkārtoti norāda uz nepieciešamību nodrošināt pienācīgu finansējumu iekšējā tirgus izveides pabeigšanai, jo šo tirgu izmanto aptuveni 500 miljoni iedzīvotāju un tā izveides pabeigšana būtu ticams risinājums pašreizējas ekonomiskās un finanšu krīzes pārvarēšanai ES;
6. ļoti atzinīgi vērtē ierosināto Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, kas paredzēts nozīmīgu infrastruktūras projektu finansēšanai, lai atbalstītu vienota enerģētikas tirgus un digitālā tirgus izveidi, vienlaikus veicinot preču un pakalpojumu brīvu apriti un personu brīvu pārvietošanos un nodrošinot pastiprinātu aizsardzību patērētājiem, kam līdz ar to būs pieejams pārredzamāks un piedāvājuma un cenu ziņā konkurētspējīgāks tirgus; uzsver, ka vajadzība pēc finansējuma šajā jomā ir milzīga un ka no ierosinātā finansējuma nebūs iespējams segt visas vajadzības; tādēļ prasa, lai lielāka uzmanība tiktu pievērsta novatoriskiem finansēšanas mehānismiem, tādiem kā ES projektu obligācijas;
7. atgādina, ka pētniecība un inovācijas ir nepieciešamas, lai vienotais tirgus būtu spēcīgs un konkurētspējīgs; aicina Padomi nākamajā daudzgadu finanšu shēmā šo politikas jomu noteikt par prioritāru un programmai „Apvārsnis 2020” paredzēto finansējumu palielināt līdz EUR 100 miljardiem.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums | 10.7.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 30 1 1 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Pablo Arias Echeverría, Adam Bielan, Cristian Silviu Buşoi, Sergio Gaetano Cofferati, Birgit Collin-Langen, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, António Fernando Correia de Campos, Cornelis de Jong, Vicente Miguel Garcés Ramón, Evelyne Gebhardt, Louis Grech, Philippe Juvin, Sandra Kalniete, Edvard Kožušník, Toine Manders, Hans-Peter Mayer, Phil Prendergast, Mitro Repo, Robert Rochefort, Heide Rühle, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Catherine Stihler, Emilie Turunen, Barbara Weiler | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Raffaele Baldassarre, Jürgen Creutzmann, María Irigoyen Pérez, Emma McClarkin, Sabine Verheyen, Anja Weisgerber | |||
18.9.2012
Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS
Budžeta komitejai
par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam
( COM(2011)0398 – COM(2012)0388 – 2011/0177(APP) )
Atzinumu sagatavoja: Paolo De Castro
ĪSS PAMATOJUMS
Notiekošās diskusijas par nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) ir izšķiroši svarīgas kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) kontekstā un saistībā ar lēmumiem, kas jāpieņem par tiesību aktu reformas priekšlikumiem.
Eiropadomē un Vispārējo lietu padomē notiekošās diskusijas par DFS sarunu galvenajiem elementiem un iespējām pašlaik vēl neatklāj konkrētas nostājas vai finanšu rādītājus saistībā ar nākamo DFS. Tomēr Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinums sniedz iespēju informēt par tās nostāju Budžeta komiteju, jo īpaši saistībā ar pašreizējām summām nākamās DFS kontekstā.
Šā atzinuma izejas punkts ir Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā (SURE komitejas ziņojums) un 2011. gada 23. jūnija rezolūcijā (A. Dess ziņojums) paustā nostāja. Abos dokumentos Parlaments nepārprotami pieprasīja saglabāt KLP budžetu vismaz pašreizējā daudzgadu perioda ietvaros paredzētajā apmērā.
Komisijas priekšlikumu analīze
Kad Komisija 2011. gada 29. jūnijā iepazīstināja ar priekšlikumiem attiecībā uz DFS 2014.-2020. gadam, vairakkārt tika minēts, ka priekšlikumā par KLP budžetu faktiski ir paredzēta tāda pati summa kā iepriekšējā plānošanas periodā. Tomēr ir vērts veikt skaitlisko rādītāju uzmanīgāku analīzi.
Finanšu shēma 2014.–2020. gadam (Komisijas priekšlikums) (miljoni eiro – 2011. gada cenas) | ||||||||
Saistību apropriācijas | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020 | Kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2. Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi | 57 386 | 56 527 | 55 702 | 54 861 | 53 837 | 52 829 | 51 784 | 382 927 |
tai skaitā: ar tirgu saistītie izdevumi un tiešie maksājumi | 42 244 | 41 623 | 41 029 | 40 420 | 39 618 | 38 831 | 38 060 | 281 825 |
Avots: COM(2011)0398
Šie Komisijas sniegtie skaitliskie rādītāji izteikti nemainīgās 2011. gada cenās. Arī spēkā esošā DFS 2007.–2013. gadam tās pieņemšanas laikā 2006. gadā tika izteikta 2004. gada cenās.
Izmantojot deflatoru 2 % apmērā gadā, šos skaitļus iespējams pārveidot „pašreizējās cenās” (parasti tās tiek izteiktas šādā veidā; skatīt http://ec.europa.eu/budget/figures/fin_fwk0713/fwk0713_en.cfm).
Izmantojot šo pašu deflatoru 2 % apmērā gadā, šos atjauninātos 2007.–2013. gada DFS rādītājus iespējams izteikt 2011. gada nemainīgās cenās:
Finanšu shēma 2007.–2013. gadam (miljoni eiro – 2011. gada cenas) | ||||||||
Saistību apropriācijas | 2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | Kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2. Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana | 59 689 | 62 816 | 58 609 | 61 154 | 59 888 | 59 618 | 58 909 | 420 682 |
tai skaitā: ar tirgu saistītie izdevumi un tiešie maksājumi | 49 531 | 49 046 | 48 565 | 48 089 | 47 616 | 47 150 | 46 688 | 336 685 |
Avots: Tehnisko datu lapu kompendijs. Politikas departaments D, DG IPOL.
Salīdzinot katrā tabulā norādīto kopējo summu 2. izdevumu kategorijā, redzams, ka vispārējais samazinājums ir:
EUR 420 682 miljoni – EUR 382 927 miljoni = EUR 37 755 miljoni (9 %).
NB! Oriģinālā 2006. gada nolīguma summa (EUR 371 344 miljoni 2004. gada cenās), neņemot vērā tā dažādās redakcijas (pārtikas instruments, Galileo, ITER utt.), 2011. gada cenās 2. izdevumu kategorijā būtu EUR 426 558 miljoni; pieņemot šo skaitli kā izejas punktu, Komisijas priekšlikums par DFS 2014.–2020. gadam atbilstu budžeta samazinājumam par aptuveni 10,3 %.
Atzinuma sagatavotāja secinājumi
Saskaņā ar Parlamenta iepriekšējās rezolūcijās pausto nostāju KLP budžets būtu jāsaglabā vismaz 2007.–2013. gada finanšu shēmā paredzētajā apjomā. Tādējādi Komisijas ierosinātie samazinājumi būtu jānoraida, un Parlamentam būtu jāpieprasa, lai paredzētā summa atbilstu pašreizējā plānošanas periodā noteiktā budžeta maksimālajam apjomam.
Ņemot vērā ierobežojumus gan dalībvalstu, gan ES budžetā, ir būtiski nodrošināt dalībvalstīm iespēju pārvietot līdzekļus starp abiem KLP pīlāriem (tiešajiem maksājumiem un lauku attīstību), lai tās pēc iespējas piemērotākā veidā varētu risināt savu lauku reģionu problēmas.
IEROSINĀJUMI
Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. uzsver KLP nozīmi saistībā ar pārtikas piegādes nodrošināšanu Savienības iedzīvotājiem atbilstīgi Līgumiem; norāda, ka pārtikas pieprasījums palielinās straujāk par piedāvājuma pieaugumu un klimata pārmaiņu ietekme lauksaimniecībā ir jūtama īpaši spēcīgi; uzstāj, ka Eiropai kā lielākajai lauksaimniecības produktu importētājai ir jāturpina paplašināt savas iespējas lauksaimniecības jomā un uzlabot savas lauksaimniecības pārtikas nozares efektivitāti, lai apmierinātu pašreizējo un turpmāko pārtikas produktu pieprasījumu ES;
2. uzskata, ka līdz 2012. gada beigām ir jāpanāk vienošanās par daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, pretējā gadījumā ES varētu zaudēt uzticamību un stabilitāti;
3. atkārtoti uzver, ka saskaņā ar LESD Parlaments un Padome ir likumdevējas iestādes un Eiropadomei nav paredzētas likumdevēja pilnvaras; uzstāj, ka turpmākās KLP saturs ir jānosaka parastās likumdošanas procedūras kārtībā;
4. atgādina savu nostāju, kas izklāstīta 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā par ieguldījumu nākotnē — jauna daudzgadu finanšu shēma (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai[17] un 2011. gada 23. jūnija rezolūcijā par KLP 2020. gada perspektīvā — kā risināt nākotnē paredzamās ar pārtiku, dabas resursiem un teritoriālajiem aspektiem saistītās problēmas[18], proti, ka KLP budžets nākamajā DFS periodā būtu jāsaglabā vismaz tādā pašā faktiskā apjomā kā pašreizējā daudzgadu periodā;
5. ar bažām norāda, ka Komisijas priekšlikums par nākamo DFS, paredzot, ka maksimālais līdzekļu apjoms 2. izdevumu kategorijā ir EUR 382 927 miljoni[19] un ar tirgu saistītu izdevumu un tiešo maksājumu apakškategorijā — EUR 281 825 miljoni, šajā kategorijā radītu faktisku samazinājumu EUR 37 755 miljonu apmērā;
6. uzskata, ka šos samazinājumus nevar kompensēt ar citās kategorijās paredzētiem izdevumiem (vistrūcīgāko personu apgāde ar pārtiku, pētniecība lauksaimniecības jomā, pārtikas drošības rezerve utt.) vai ar elastības fondiem neparedzētiem izdevumiem (rezerve lauksaimniecības krīzes gadījumiem utt.), jo tās ir budžeta rezerves, kurās nav paredzētas saistību apropriācijas;
7. uzskata, ka Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGAF) nevajadzētu iekļaut KLP budžetā, jo tā iekļaušana ir maldinoša — pirmkārt, nav skaidrs, vai vispār — vai kādā veidā — lauksaimnieki dažādās dalībvalstīs varēs šim finansējumam piekļūt, un, otrkārt, EGAF iekļaušana nozīmē, ka daudzi tūkstoši lauksaimnieku turpinās bankrotēt starptautisku tirdzniecības nolīgumu dēļ; visbeidzot, uzskata — tā kā lauksaimniecība ir saistīta ar nodrošinātību ar pārtiku un īpaši cilvēka tiesībām uz pārtiku, to nevajadzētu izmantot kā kārti starptautiskos tirdzniecības darījumos;
8. uzsver, ka otrajam KLP pīlāram ir nozīmīga loma, jo tas būtiski veicina investīciju ieplūdi un darbavietu radīšanu lauku reģionos un uzlabo lauksaimniecības nozares efektivitāti un konkurētspēju; uzskata, ka atbilstoši iepriekšējo KLP reformu sasniegumiem būtu pareizi stiprināt otro pīlāru, kas padarītu KLP daudz efektīvāku un efektīgāku, it īpaši ņemot vērā jaunos uzdevumus, kas cita starpā minēti stratēģijā „Eiropa 2020”;
9 tāpēc aicina Padomi palielināt 2. izdevumu kategorijā un ar tirgu saistītu izdevumu un tiešo maksājumu apakškategorijā paredzēto summu attiecīgi līdz EUR 420 682 miljoniem un EUR 336 685 miljoniem, kas faktiski nozīmētu finansējuma saglabāšanu iepriekšējā plānošanas perioda līmenī, ko Parlaments ir pieprasījis iepriekšējās rezolūcijās;
10. uzsver, ka lauksaimniecības politika ir vienīgā Savienības politikas joma, kurā paredzēts veikt tik būtiskus budžeta samazinājumus saskaņā ar Komisijas priekšlikumu nākamajai DFS; tāpēc uzstāj, ka gadījumā, ja tiks paredzēts ES budžeta vispārējs samazinājums, nekādā gadījumā nedrīkst vēl vairāk samazināt KLP budžetu;
11. uzsver, ka pāreja uz reģionālu modeli un videi nekaitīgākiem KLP pasākumiem nākamajā daudzgadu periodā nopietni ietekmēs lauksaimniekus un ka tāpēc papildu samazinājumi vispārējā KLP budžetā vēl vairāk apgrūtinātu atsevišķu lauksaimnieku situāciju;
12. uzsver, ka ir būtiski nodrošināt, lai dalībvalstis dažos gadījumos varētu pārvietot līdzekļus starp abiem KLP pīlāriem (ar nosacījumu, ka tās ņem vērā spēkā esošās līdzfinansējuma prasības par līdzekļu pārvietošanu no pirmā pīlāra uz otro) ar mērķi risināt lauku reģionu problēmas, ņemot vērā savus īpašos apstākļus un savas stratēģijas, bet neskarot notiekošos likumdošanas procesus KLP reformu jomā, jo sevišķi noteikumus par līdzekļu pārvietošanu starp fondiem nākamajā regulā par tiešajiem maksājumiem;
13. uzskata, ka programma palīdzības sniegšanai vistrūcīgākajām personām Savienībām pēc 2013. gada būtu jāturpina.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums | 18.9.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 32 4 3 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | John Stuart Agnew, Eric Andrieu, Pilar Ayuso, José Bové, Luis Manuel Capoulas Santos, Vasilica Viorica Dăncilă, Michel Dantin, Paolo De Castro, Albert Deß, Diane Dodds, Herbert Dorfmann, Hynek Fajmon, Mariya Gabriel, Iratxe García Pérez, Julie Girling, Béla Glattfelder, Martin Häusling, Esther Herranz García, Elisabeth Jeggle, Elisabeth Köstinger, Agnès Le Brun, George Lyon, Gabriel Mato Adrover, Mairead McGuinness, James Nicholson, Rareş-Lucian Niculescu, Wojciech Michał Olejniczak, Georgios Papastamkos, Marit Paulsen, Britta Reimers, Ulrike Rodust, Alfreds Rubiks, Giancarlo Scottà, Czesław Adam Siekierski, Sergio Paolo Francesco Silvestris, Alyn Smith, Csaba Sándor Tabajdi, Janusz Wojciechowski | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Maria do Céu Patrão Neves | |||
20.9.2012
Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS
Budžeta komitejai
par starpposma ziņojumu labvēlīga iznākuma panākšanai 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas apstiprināšanas procedūrā
( COM(2011)0398 – COM(2012)0388 – 2011/0177(APP) )
Atzinumu sagatavoja: Brian Simpson
IEROSINĀJUMI
Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju ziņojumā iekļaut šādus ierosinājumus:
A. tā kā ir konstatēts, ka 2007.–2013. gada programmu periodam piešķirtie EUR 8 miljardi ir būtiski nepietiekama summa, lai īstenotu Eiropas transporta tīklu (TEN-T), un ka ir nepieciešami papildu resursi, lai pabeigtu tīkla īstenošanu un palielinātu izaugsmi, darba vietu izveidi un konkurētspēju Eiropas Savienībā,
1. uzsver, ka ES transporta nozarei ir būtiska loma, jo tā ir iekšējā tirgus centrālā ass, kā arī personu brīvas pārvietošanās, brīvas preču aprites un sociālās un teritoriālās kohēzijas pamats; norāda, ka transporta nozare veido 6,3 % no ES IKP un nodrošina darba vietas 13 miljoniem cilvēku;
2. atgādina, ka transporta nozarē ir ievērojami finanšu un tehnoloģiskie uzdevumi attiecībā uz uzlabojumiem tās vides snieguma, konkurētspējas un tīklu ziņā;
3. uzsver, ka ir nepieciešami ievērojami ieguldījumi, lai sasniegtu svarīgo ES mērķi — līdz 2050. gadam transporta nozarē samazināt CO2 līmeni par 60 % salīdzinājumā ar 1990. gadu un atbalstītu ilgtspējīgākus transporta veidus, veicinātu vairākveidu pārvadājumus un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās, kas balstīta uz transporta drošības, drošuma un pieejamības principiem;
4. uzsver nevienlīdzību, kas raksturīga transporta infrastruktūru attīstībai dažādās dalībvalstīs, un transporta infrastruktūru attīstības nozīmīgumu jaunajās dalībvalstīs, un aicina Komisiju un dalībvalstis censties izveidot vienotu un vienmērīgi attīstītu Eiropas transporta zonu;
5. uzsver, ka kopējais finansējuma apjoms, kas pieejams ar transportu saistītajiem ieguldījumiem nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS), būs ļoti nozīmīgs TEN-T īstenošanai, kā arī pētījumiem transporta jomā, kuri nepieciešami, lai Savienība saglabātu industriālā līdera pozīcijas ilgtspējīgu un novatorisku transporta tehnoloģiju jomā; tādēļ aicina dalībvalstis atbalstīt Komisijas priekšlikumu;
6. uzsver, ka transportam un mobilitātei ir ļoti liela nozīme Eiropas iekšējā tirgū, un tādēļ uzskata, ka Savienībai noteikti būtu ievērojami jāpalielina nevis jāsamazina mērķtiecīgu ieguldījumu apjoms TEN-T infrastruktūrā un transporta pētniecībā, jo šādi ieguldījumi var ievērojami un tieši sekmēt sarežģīta ekonomikas stāvokļa pārvarēšanu, uzlabojot konkurētspēju, ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību Eiropas Savienībā;
7. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (CEF) un tajā izklāstīto ierosinājumu palielināt centrāli pārvaldāmas summas, ko sniedz TEN-T, uzskatot šīs summas par reālistiskiem skaitļiem un absolūtu minimumu; uzskata — lai nodrošinātu paredzēto sviras efektu transporta jomā, ideāli piešķīrumam vajadzētu būt vismaz 10 % apmērā no paredzētajām vajadzībām (EUR 500 miljardi TEN-T līdz 2020. gadam) un ka, ja Padome vienojas par ievērojamu finansējuma samazinājumu, būtu arī būtiski jāpārskata priekšlikuma par CEF pielikumā minēto iepriekš noteikto transporta projektu saraksts;
8. uzskata, ka tādi jautājumi kā CEF finansējuma sadale pa dažādām nozarēm, finanšu instrumentiem izmantojamais apjoms vai noteikumi par pārvietojumiem no Kohēzijas fonda, kuri paredzēti transporta infrastruktūrai CEF ietvaros, nav saistīti ar DFS, jo uz tiem attiecas parastā likumdošanas procedūra, ko piemēro CEF;
9. norāda uz to, ka Komisija ir paredzējusi palielināt tādu novatorisku finanšu instrumentu kā projektu obligācijas izmantošanu transporta nozarē; uzskata, ka tas nodrošinās sviras efektu ES budžetam, tādējādi piesaistot citus investorus vispārēju interešu projektiem, kas ir komerciāli dzīvotspējīgi, bet nesaņem pietiekamu finansējumu no tirgus; uzsver, ka minētais varētu palielināt transporta infrastruktūras finansējumu ar Eiropas pievienoto vērtību;
10. aicina Komisiju nodrošināt koordināciju starp CEF un citiem TEN-T pieejamajiem finansējuma avotiem, jo īpaši Kohēzijas fondu un programmu „Apvārsnis 2020”;
11. uzsver, ka papildu EUR 10 miljardi no Kohēzijas fonda ir centrāli jāpārvalda CEF ietvaros, lai valstīm, kas saņem Kohēzijas fondu līdzekļus, nodrošinātu skaidru ES pievienoto vērtību, jo īpaši TEN-T transporta infrastruktūras projektiem; vērš uzmanību uz neseno Eiropas Revīzijas palātas ziņojumu[20], kurā norādīts, ka Kohēzijas fonda un struktūrfondu finansējums ne vienmēr tiek izlietots vienlīdz efektīvi; uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāvelta grūtībām, ar kurām dažas dalībvalstis varētu saskarties saistībā ar projektu plānošanu, un ģeogrāfiskajam līdzsvaram projektu sadalījumā; uzsver, ka Komisijas lēmumam ir jābūt balstītam uz principu par naudas ieguldīšanu saņēmējas valsts teritorijā saskaņā ar apstiprināto TEN-T projektu, kā norādīts priekšlikuma par CEF 1. pielikumā, un ka Kohēzijas fonda papildu finansējuma EUR 10 miljardu apmērā centrāla pārvaldība nekādā gadījumā nedrīkst traucēt vai ierobežot Kohēzijas fonda līdzekļu saņēmēju valstu dalību transporta projektu īstenošanā un finansēšanā ar CEF, pārsniedzot no Kohēzijas fonda piešķirto finansējumu EUR 10 miljardu apmērā;
12. uzstāj, ka daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam budžetam ir jābūt elastīgākam gan izdevumu kategorijas robežās, gan starp vairākām izdevumu kategorijām; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi, lai arī turpmāk CEF un Kohēzijas politikai būtu kopīga izdevumu kategorija un iebilst pret iespēju veidot apakškategorijas;
13. norāda uz nepieciešamību pēc efektīvākiem projektu stimuliem, piemēram, principa „izmanto vai zaudē” izmantošanu, kas uzlabo projektu īstenošanu;
14. uzsver, ka ir jāsaglabā reāla saikne starp iepriekš noteiktu projektu skaitu ierosinātās CEF regulas pielikumā un finanšu summām, kas CEF paredzētas nākamajā DFS;
15. uzsver, ka, lai sasniegtu ES ilgtspējīgas izaugsmes mērķus, CEF ietvaros ir jānodrošina atbilstīgs finansējums horizontālajām prioritātēm, proti, Eiropas dzelzceļu satiksmes pārvaldības sistēmai (ERTMS) un Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības pētniecības (SESAR) projektam, un tādēļ ir ļoti būtiski nodrošināt nepārtrauktus ieguldījumus, lai veicinātu savietojamību, tādējādi uzlabojot ES transporta tīkla efektivitāti, konkurētspēju un drošību;
16. uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt finansējumu galvenajām tehnoloģiskās attīstības programmām — globālās vides un drošības novērošanas (GMES) iniciatīvai, Eiropas ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestam (EGNOS), Galileo globālajai satelītu navigācijas sistēmai (GNSS) utt. — kopumā, un uzsver nepieciešamību arī turpmāk nodrošināt DFS finansējumu GMES programmai, ņemot vērā tās ieguldījumu transporta nozares ilgtspējīgā attīstībā un drošībā;
17. atgādina par Galileo projekta ievērojamo stratēģisko nozīmi attiecībā uz ES, vislielākās priekšrocības nodrošinot GNSS tehnoloģijām un ITS lietojumu ieviešanai; uzstāj, ka Galileo ir jānodrošina atbilstīgs finansējums, neskarot TEN-T budžetu;
18. atzīst, ka Kohēzijas fonds un Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) ir galvenie ES transporta finansējuma avoti; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi uzlabot ES 2020. gada mērķu integrāciju ES struktūrfondos, lai tie būtu vērsti uz viedu un ilgtspējīgu mobilitāti;
19. norāda uz sekmīgi īstenoto programmu „Marco Polo”, kuras mērķis atbilstīgi pārejai uz zemas oglekļa emisijas ekonomiku ir panākt kravu novirzīšanu no autotransporta uz citiem transporta veidiem, un uz programmu NAIADES — integrēto Eiropas rīcības programmu iekšējo ūdensceļu transporta jomā, un uzskata, ka šiem projektiem būtu jānodrošina atbilstīga finansējuma pieejamība nākamajā finanšu periodā;
20. atgādina, ka saskaņā ar Lisabonas līgumu tūrisms ir viena no jaunajām Savienības kompetencēm, un norāda, ka tādēļ tas arī būtu jāatspoguļo nākamajā DFS; uzsver tūrisma nozīmīgo ieguldījumu Savienības ekonomikā un to, ka dažos reģionos tūrisms ir galvenā saimnieciskā darbība, un uzskata, ka Eiropas tūrisma stratēģija būtu jāatbalsta, izmantojot atbilstīgu finansējumu nākamajam periodam;
21. šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, ar ko izveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (COSME) (2014.—2020. gadam); jo īpaši uzsver, ka būtu ievērojami jāatbalsta īpaši piešķīrumi EUR 131 miljona apmērā, lai finansētu tūrisma nozares uzņēmumu konkurētspēju;
22. atgādina, ka nākamajā DFS būtu jāņem vērā integrētā jūrniecības politika, veidojot atbilstīgus un ilgtermiņa instrumentus integrētās jūrniecības politikas finansiālajam atbalstam;
23. uzsver gan transporta aģentūru nozīmīgo darbu, atbalstot ES drošības un savietojamības mērķus, gan nepieciešamību nodrošināt to pienākumiem atbilstīgus budžeta līdzekļus.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums | 18.9.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 37 1 5 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Magdi Cristiano Allam, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Erik Bánki, Izaskun Bilbao Barandica, Philip Bradbourn, Antonio Cancian, Michael Cramer, Joseph Cuschieri, Philippe De Backer, Luis de Grandes Pascual, Christine De Veyrac, Saïd El Khadraoui, Ismail Ertug, Carlo Fidanza, Knut Fleckenstein, Jacqueline Foster, Mathieu Grosch, Jim Higgins, Dieter-Lebrecht Koch, Georgios Koumoutsakos, Werner Kuhn, Jörg Leichtfried, Marian-Jean Marinescu, Gesine Meissner, Mike Nattrass, Hubert Pirker, Dominique Riquet, Vilja Savisaar-Toomast, Olga Sehnalová, Brian Simpson, Keith Taylor, Silvia-Adriana Ţicău, Giommaria Uggias, Dominique Vlasto, Artur Zasada, Roberts Zīle | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Spyros Danellis, Zita Gurmai, Anna Rosbach, Sabine Wils, Janusz Władysław Zemke | |||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Isabella Lövin | |||
24.9.2012
Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS
Budžeta komitejai
par starpposma ziņojumu labvēlīga iznākuma panākšanai 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas apstiprināšanas procedūrā
( COM(2011)0398 – COM(2012)0388 – 2011/0177(APP) )
Atzinumu sagatavoja: Morten Løkkegaard
IEROSINĀJUMI
Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju ziņojumā iekļaut šādus ierosinājumus:
– ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam ( COM(2011)0398 ), COM(2012)0388 ),
– ņemot vērā priekšlikumu par iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību ( COM(2011)0403 ),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Budžets stratēģijai „Eiropa 2020”” ( COM(2011)0500 ),
– ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai ( 2010/2211(INI) )[21],
– ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido „Erasmus visiem” — Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā ( COM(2011)0788 ),
– ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu „Radošā Eiropa” ( COM(2011)0785 ),
– ņemot vērā priekšlikumu Padomes Regulai, ar ko laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam izveido programmu „Eiropa pilsoņiem” ( COM(2011)0884 ),
– ņemot vērā Juridiskās komitejas 2012. gada 28. marta atzinumu par juridisko pamatu ierosinātajai Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam izveido programmu „Eiropa pilsoņiem”,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 22. oktobrī parakstīto kopīgo deklarāciju „Partnerība informācijas sniegšanā par Eiropu”[22],
– ņemot vērā stratēģijas dokumentu „Eiropas informēšana par Eiropu, ko veic Eiropas Komunikācijas ĢD”[23],
– ņemot vērā 2008. gada 10. aprīļa rezolūciju par Eiropas darba kārtību kultūras jomā globalizācijas apstākļos ( 2007/2211(INI) [24],
A. tā kā izglītība, apmācība un jaunatnes lietas ir stratēģijas „Eiropa 2020” izšķiroši svarīgas sastāvdaļas un viens no tās mērķiem ir samazināt skolu priekšlaicīgi pametušo jauniešu īpatsvaru līdz mazāk nekā 10 % un vismaz līdz 40 % palielināt to jauniešu īpatsvaru, kuri ieguvuši grādu vai diplomu;
B. tā kā mācību mobilitāte izglītības, apmācības un jaunatnes jomā sekmē personības izaugsmi un palīdz apgūt ES darba tirgū nepieciešamās prasmes; tā kā tā dod arī ieguldījumu darbavietu izveidē un saglabāšanā un nabadzības mazināšanā un tā kā tai ir tieša ietekme gan uz Eiropas ekonomikas īstermiņa atlabšanu, gan uz tās izaugsmi un produktivitāti ilgākā laika posmā;
C. tā kā mācību mobilitātes atbalstītas apmaiņas izglītības, apmācības un jaunatnes lietu jomā palīdz nodrošināt iedzīvotāju aktīvu līdzdalību Eiropas integrācijā un kohēzijā;
D. tā kā Eiropas valstu augstākās izglītības ministri 2009. gadā noteica mērķi, kas paredz, ka 2020. gadā vismaz 20 procentiem personu, kuras absolvē augstskolu Eiropas augstākās izglītības telpā, studiju ietvaros jābūt pavadījušiem noteiktu laiku citā valstī, tur studējot vai apgūstot profesionālās iemaņas;
E. tā kā Eiropas kultūras un radošās nozares dod ievērojamu ieguldījumu kultūru un valodu daudzveidības popularizēšanā, darbavietu izveidē un saglabāšanā un — plašākā skatījumā — Eiropas ekonomiskajā un sociālajā labklājībā, radot pozitīvu paplašinātu ietekmi citās ekonomikas jomās, piemēram, tūrismā un digitālajās tehnoloģijās;
F. tā kā kultūras un radošo nozaru uzņēmumiem ir sevišķi svarīga nozīme inovāciju veicināšanā saistībā ar zinātnes, tehnikas un teritoriālo attīstību, tā palīdzot Eiropai sasniegt izaugsmes mērķus;
G. tā kā audiovizuālajai nozarei ir būtiska nozīme ekonomiskā, sociālā un politiskā skatījumā, piemēram, augsti kvalificētu, uz nākotni orientētu darbavietu radīšanā, kā arī plašsaziņas līdzekļu plurālisma un brīvības aizsardzībā un turpmākā veicināšanā;
H. tā kā saskaņā ar UNESCO 2005. gada 20. oktobrī pieņemto Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu kultūras pasākumi, preces un pakalpojumi ir jāskata gan ekonomikas, gan kultūras aspektā, jo tie ir identitātes, vērtību un jēgas izpausme, un tāpēc attieksme pret tiem nedrīkst būt tikai kā pret komerciālu vērtību;
I. tā kā Eiropas kultūra ir ļoti daudzveidīga un kvalitatīva un būtu lielākā mērā jāiekļauj Eiropas diplomātiskajos centienos;
J. tā kā pieejama un kvalitatīva izglītība un kultūra ir būtiski līdzekļi, kā sekmēt Eiropas pilsoniskumu un vērsties pret politiskā ekstrēmisma izplatību Eiropā;
K. tā kā Eiropas Savienībai ir ārkārtīgi svarīgi pastiprināt iedzīvotāju iesaistīšanos, un tālab ir vajadzīga atsevišķa programma attiecībā uz pilsoniskumu;
L. tā kā ES komunikācijas stratēģija ir būtiska, lai radītu labāku saikni starp Savienību un tās iedzīvotājiem; tā kā Eiropas iedzīvotāji arvien plašāk izmanto sociālos plašsaziņas līdzekļus un internetu un šie līdzekļi sniedz iespēju sazināties ar politiķiem un politikas veidotājiem interaktīvā un sadarbību veicinošā veidā;
M. tā kā tautas sports ir sevišķi svarīgs, lai veicinātu fizisko aktivitāti veselības uzlabošanai un sociālajai iekļaušanai,
Ieteikumi
Pašreizējās programmas
i) atgādina, ka pašreizējās ES izglītības, jaunatnes, plašsaziņas līdzekļu un kultūras programmas ir iedzīvotājiem tuvas, tās tiek īstenotas augstā līmenī, uzrāda vērā ņemamu atdevi un paplašinātu ietekmi, tostarp nozīmīgus ekonomiskus rezultātus, un rada skaidru un pārliecinošu Eiropas pievienoto vērtību, sekmējot mobilitāti, apvienojot resursus un stiprinot dažādu nozaru un ieinteresēto personu sadarbību;
ii) norāda, ka šīm programmām turklāt ir nozīmīga loma, piešķirot dalībvalstu politikai virzību, par ko panākta vienošanās Kopienas un starpvaldību līmenī;
iii) norāda, ka pašreizējā mūžizglītības programma sniedz lielu ieguldījumu Eiropas iedzīvotāju individuālajā attīstībā, jo notiek mobilitātes shēmu organizācija ES līmenī un līdz ar to maksimāla sinerģiju palielināšanās; atgādina, ka programmai ir svarīga nozīme arī, koordinējot un modernizējot valsts izglītības un apmācības politiku un attiecīgās institūcijas dalībvalstīs;
iv) atgādina, ka pasaulē ir arvien vairāk sekmīgu iniciatīvu tālmācības īstenošanai tiešsaistē; prasa paredzēt ieguldījumus tiešsaistes tālmācības iniciatīvās un e-prasmju apguvē;
v) uzsver, ka programma „Jaunatne darbībā” pastiprina atjaunoto ES Jaunatnes stratēģiju (2010.–2018. gadam) un dod ieguldījumu jauniešu līdzdalības sekmēšanā visos līmeņos, veicinot sociālo iekļaušanu ar neformālās un informālās mācīšanās, kā arī ar brīvprātīgā darba pasākumu palīdzību un atbalstot jaunatnes politikas izstrādi Eiropas Savienības un dalībvalstu līmenī;
vi) atgādina, ka gan MEDIA, gan MEDIA Mundus programma palīdz atbalstīt un stiprināt Eiropas kino un audiovizuālo darbu tapšanu un ES un trešo valstu sadarbību šajā jomā, kā arī dod ieguldījumu Eiropas audiovizuālās nozares konkurētspējas palielināšanā; uzsver, ka šīs programmas rada ievērojamu Eiropas pievienoto vērtību, atbalstot Eiropas audiovizuālo darbu izplatīšanu un palielinot to apgrozību un skatītāju loku gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās;
vii) uzsver, ka programmas MEDIA nolūks ir saglabāt un stiprināt Eiropas kultūras un valodu daudzveidību un tās kinematogrāfijas un audiovizuālo mantojumu, garantējot tā pieejamību sabiedrībai;
viii) atgādina, ka programmai „Kultūra 2007” ir ievērojama paplašināta ekonomiskā iedarbība un ka tai ir unikāla nozīme, sniedzot atbalstu sadarbībai kultūras jomā un Eiropas kultūras un valodu daudzveidības veicināšanā;
ix) uzsver, ka, ietverot sadarbību kultūras un izglītības jomā ES diplomātiskajos centienos, tiks panākta arī ievērojami plašāka ietekme gan ekonomikā, gan citās jomās;
x) atgādina, ka pašreizējās programmas „Eiropa pilsoņiem” projektos ik gadu piedalās vairāk nekā miljons iedzīvotāju un šī programma dod lielu ieguldījumu aktīva pilsoniskuma un brīvprātīgā darba attīstībā, kā arī sabiedrības izpratnes padziļināšanā par Eiropas vērtībām, piemēram, solidaritāti, nediskrimināciju un kultūras daudzveidību; norāda, ka ierosinātās jaunās programmas pievienotā vērtība izpaudīsies tādējādi, ka Savienība tiks vairāk pietuvināta iedzīvotājiem un tiks rosinātas pārrobežu debates;
Komisijas priekšlikums par „Erasmus visiem”
xi) norāda, ka Komisijas priekšlikumā apvienota pašreizējā mūžizglītības programma ar programmu „Jaunatne darbībā”, un atsevišķa nodaļa tajā ir veltīta sportam atbilstīgi Savienības jaunajai atbildībai šajā jomā; uzskata ierosināto finansējumu EUR 17 299 000 000 par absolūtu minimumu, ņemot vērā jaunās programmas ieceres un darbības vērienu; uzsver arī to, ka ļoti ierobežotās summas, kas paredzētas visām aptvertajām jomām, jo īpaši sportam, nav iespējams samazināt, neapdraudot attiecīgo politikas virzienu efektivitāti;
xii) norāda, ka Komisijas priekšlikumā nav ņemtas vērā visas pašreizējo programmu aptvertās mērķgrupas un darbības; piemēram, budžetā vairs nav paredzēts atsevišķs piešķīrums pieaugušo mobilitātei; turklāt attiecībā uz augstākās izglītības jomu norāda, ka īpaši uzmanīgi ir jāattiecas pret Komisijas ieceri izslēgt „Erasmus Mundus” doktorantus no programmas „Erasmus visiem” mērķgrupas un šo doktorantu mobilitāti turpmāk finansēt programmā „Apvārsnis 2020”, jo šīs ieceres realizācija varētu vājināt saikni starp augstāko izglītību un zinātnisko pētniecību (šīs saiknes nepieciešamība pastāvīgi tiek uzsvērta Boloņas procesā) un apšaubīt izveides stratēģijas, kas jau trīs gadus tiek atbalstītas pašreizējā „Erasmus Mundus” programmā, un netiktu ņemts vērā „Erasmus Mundus” doktorantūras studiju izglītojošais aspekts, tādējādi šīs studijas tiktu orientētas tikai uz lietišķo pētniecību;
xiii) stingri iesaka piešķīrumus katrai izglītības nozarei, proti, skolu izglītībai, profesionālajai izglītībai un apmācībai, augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai, kā arī jaunatnes lietām, kā aprakstīts priekšlikuma paskaidrojumā, iekļaut juridiskajā pamatā, lai padarītu tos juridiski saistošus un tie tiktu noteikti ar budžeta iestādes lēmumu; pauž bažas par to, ka ierosinātie minimālie piešķīrumi veido tikai 56 % no kopīgā budžeta; uzsver, ka šim skaitlim jābūt lielākam, lai dažādajām nozarēm nodrošinātu drošu finansējumu; turklāt iesaka paredzēt, ka Parlaments, pamatojoties uz Komisijas novērtējuma ziņojumu, termiņa vidusposmā veic piešķīrumu pārskatīšanu;
xiv) norāda uz pašreizējo satraucošo jauniešu bezdarba līmeni un ar bažām atzīmē, ka jaunatnes politika nav pietiekami atspoguļota Komisijas priekšlikumā; uzsver vajadzību budžetā izveidot atsevišķu nodaļu un atsevišķu budžeta pozīciju pasākumiem jaunatnes politikas jomā;
xv) atzīmē, ka priekšlikumā iekļautajā programmā „Erasmus visiem” ir iecerēts finansēt mobilitāti maģistra studiju līmenī; uzsver, ka ar to nevajadzētu aizstāt pašreiz spēkā esošās piešķīrumu sistēmas; un uzsver arī to, ka ir svarīgi ieviest ienākumu sliekšņa principu, lai sistēma būtu sociāli ilgtspējīga, jo īpaši krīzes apstākļos;
xvi) norāda, ka ir nepieciešams iekļaut stingru apņemšanos sekmēt sociālo iekļaušanu, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas piedalīties mācību mobilitātē visos izglītības un apmācības līmeņos; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt līdzdalību piedāvātajās iespējās atbilstoši dalībnieku individuālajai situācijai un vajadzībām, īpaši domājot par studentiem ar zemākiem ienākumiem;
xvii) atzīmē, ka Eiropas jaunatnes garantija, saņemot pienācīgu atbalstu, varētu nodrošināt būtiskus ekonomiskos rezultātus pēc 2014. gada;
xviii) atzīmē, ka sportam veltīto ES programmu varētu balstīt uz pieredzi, kas gūta sagatavošanas darbībās, attīstot ES dimensiju sportā, kā paredzēts Lisabonas līguma 165. pantā, it īpaši attiecībā uz sociālo iekļaušanu;
Komisijas priekšlikums par programmu „Radošā Eiropa”
xix) pieņem zināšanai Komisijas nodomu apvienot pašreizējās programmas MEDIA, MEDIA Mundus un „Kultūra 2007”; tomēr uzsver, ka šo programmu apvienošana var apdraudēt attiecīgajās jomās patlaban gūtos panākumus; norāda, ka pārredzamības un redzamības labad ir būtiski radīt atsevišķus budžeta piešķīrumus un atsevišķas budžeta pozīcijas programmām MEDIA, „Kultūra” un starpnozaru daļām;
xx) atzīmē, ka Komisijas paredzētais budžets ir EUR 1 801 000 000; uzskata, ka tas ir absolūtais minimums, kas nepieciešams, lai nodrošinātu ierosinātās jaunās daudzgadu programmas pilnīgu darbību; uzsver, ka programmām „Kultūra” un MEDIA paredzētie līdzekļi ir tik ierobežoti, ka to apmēru nav iespējams samazināt, neapdraudot šo programmu efektivitāti;
xxi) norāda, ka programmām MEDIA, „Kultūra” un starpnozaru daļām paredzētie orientējošie piešķīrumi nav nosaukti priekšlikuma juridiskajā pamatā, bet tikai paskaidrojuma rakstā; uzsver, ka juridiskajā pamatā jāiekļauj skaidrs sadalījums pa daļām, lai padarītu to juridiski saistošu un pakļautu budžeta iestādes lēmumam;
xxii) uzsver, ka patlaban trūkstošo ieguldījumu vai to maznozīmīguma dēļ kultūras nozarē daudzās ES programmās un budžeta pozīcijās ir nepieciešams nepieļaut, ka iet zudumā kultūras nozares potenciāls sekmēt inovācijas, jo pretējā gadījumā tas nozīmētu neizmantotu iespēju veicināt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi;
xxiii) apstiprina, ka programmā „Radošā Eiropa” uzsākto darbību mērķi un rezultāti ir jānosaka, ņemot vērā ne tikai ekonomiskos aspektus, bet arī sociālos un kultūras apsvērumus atbilstīgi nozares divējādajai būtībai;
xxiv) atzinīgi vērtē ieceri izveidot finanšu instrumentu, ar kura palīdzību tiktu risināta problēma saistībā ar kultūras un radošo nozaru darbinieku grūtībām saņemt kredītus, un iesaka, lai šā instrumenta piedāvātās garantijas finanšu starpniekiem tiktu sniegtas, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem, līdzsvarotiem portfeļiem, un būtu vienlīdzīgi pieejamas visām dalībvalstīm un visu veidu operatoriem, neatkarīgi no tā, vai to mērķis ir peļņas gūšana vai bezpeļņas darbība, kā arī nodrošināt pārredzamu un kontrolētu pārvaldību;
Komisijas priekšlikums par programmu „Eiropa pilsoņiem”
xxv) atzīmē, ka ierosinātais finansējums šīs programmas īstenošanai ir EUR 229 000 000, kas ir tikai ļoti mazs palielinājums salīdzinājumā ar pašreizējo programmas budžetu; uzsver, ka šī summa ir absolūtais minimums ierosinātās programmas pilnīgas darbības nodrošināšanai;
xxvi) ar bažām atzīmē, ka orientējošie piešķīrumi katrai daļai nav nosaukti priekšlikumā vai tā pielikumos; uzsver, ka šie piešķīrumi jāiekļauj juridiskajā pamatā, lai uz tiem tiktu attiecināts budžeta iestādes lēmums;
xxvii) uzsver, ka jaunās programmas finansējumam jābūt vienlīdzīgi pieejamam visām dalībnieku grupām;
xxviii) stingri iesaka budžetā priekšroku dot viegli pieejamiem neliela mēroga projektiem, kuri ir pēc iespējas pietuvināti iedzīvotājiem;
xxix) stingri uzstāj, ka Komisijas priekšlikums par programmu „Eiropa pilsoņiem” ir jāpieņem saskaņā ar koplēmuma procedūru;
Vispārīgi apsvērumi
xxx) uzsver, ka daudzgadu izdevumos ir svarīgi ievērot elastīgumu, un norāda, ka iedalījums šaurās kategorijās, kāda ir, piemēram, pašreizējā 3.b kategorija, apgrūtina līdzekļu pārdali starp programmām; mudina izvairīties no nelielu pozīciju un apakšpozīciju iekļaušanas nākamajā DFS;
xxxi) atgādina, ka 2007.–2013. gadā Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda paredzētais ieguldījums izglītībā un apmācībā būs vairāk nekā EUR 72 miljardi un pētniecībā un inovācijās EUR 60 miljardi; uzskata, ka finansējumu kultūras pasākumiem iespējams saņemt no vairākām Savienības programmām, piemēram, struktūrfondiem vai ārējās darbības instrumentiem; tāpēc uzsver, cik svarīgi ir maksimāli palielināt dažādo budžeta daļu sinerģiju un savstarpēji pastiprinošo ietekmi, it īpaši starp struktūrpolitikas virzieniem, no vienas puses, un izglītības, jaunatnes un kultūras politikas virzieniem, no otras puses;
xxxii) prasa gādāt par to, lai pieaugušie (tostarp strādājoši pieaugušie un pieaugušie, kas mācās) būtu tiesīgi saņemt atbalstu mācību mobilitātei no struktūrfondiem, un nodrošināt, lai šāds finansējums būtu vieglāk pieejams;
xxxiii) iesaka nākamās DFS priekšlikumā uzlabot iespēju pieejamību iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām; šajā sakarībā uzskata, ka ir svarīgi mazināt ar ES programmām saistītos administratīvos un finansiālos šķēršļus;
xxxiv) uzskata, ka svarīga nozīme nākamās DFS mērķu sasniegšanā būs nevalstiskajām organizācijām (NVO), un iesaka atzīt šo organizāciju būtisko lomu Eiropas pilsoniskajā dialogā un sniegt tām atbilstīgu administratīvo un finansiālo atbalstu, it īpaši krīzes apstākļos;
xxxv) uzsver Eiropas kaimiņattiecību instrumenta nozīmi mobilitātes veicināšanā un pilsoniskās sabiedrības atbalstīšanā Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) valstīs; šajā sakarībā atgādina, ka nepieciešams saglabāt līdzsvaru līdzekļu sadalījumā starp EKP dienvidu dimensiju un austrumu dimensiju;
xxxvi) atgādina, ka Eiropas iedzīvotāji arvien vairāk izmanto sociālos plašsaziņas līdzekļus un internetu kā ziņu un kultūras materiālu ieguves avotu, turklāt šie līdzekļi sniedz iespēju sazināties ar politiķiem un politikas veidotājiem interaktīvā un sadarbību veicinošā veidā; aicina Eiropas iestādes izmantot sociālos plašsaziņas līdzekļus un citus tiešsaistes instrumentus, lai aktīvāk mijdarbotos ar iedzīvotājiem, piemēram, izmantojot tādas programmas kā „Sharing Europe”; aicina ES iestādes paplašināt piedāvātās publiskā sektora informācijas klāstu, kas pieejams atkārtotai izmantošanai;
xxxvii) stingri iesaka izstrādāt komunikācijai pašai savu juridisko pamatu, kā arī palielināt gan saistības, gan maksājumus komunikācijas politikas virzieniem, lai veidotu labāku dialogu ar iedzīvotājiem.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums | 19.9.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 26 2 2 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Zoltán Bagó, Malika Benarab-Attou, Lothar Bisky, Piotr Borys, Jean-Marie Cavada, Silvia Costa, Lorenzo Fontana, Cătălin Sorin Ivan, Petra Kammerevert, Morten Løkkegaard, Emilio Menéndez del Valle, Marek Henryk Migalski, Katarína Neveďalová, Doris Pack, Chrysoula Paliadeli, Gianni Pittella, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Marietje Schaake, Marco Scurria, Emil Stoyanov, Hannu Takkula, László Tőkés, Marie-Christine Vergiat | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | François Alfonsi, Heinz K. Becker, Nadja Hirsch, Iosif Matula, Bernd Posselt, Mitro Repo, Kay Swinburne | |||
4.9.2012
Attīstības komitejaS ATZINUMS
Budžeta komitejai
par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam
( COM (2011)0398 – COM(2012)0388 – 2011/0177(APP) )
Atzinumu sagatavoja: Charles Goerens
IEROSINĀJUMI
Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju ziņojumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. atgādina, ka termiņš, līdz kuram jāīsteno Tūkstošgades attīstības mērķi (TAM) un kopējais mērķis nodrošināt oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP) 0,7 % no NKI, ir 2015. gads, un tas ietilpst 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) darbības periodā; uzsver, ka pēc tam, kad 2011. gadā salīdzinājumā ar 2010. gadu strauji samazinājās OAP apmērs 14 Eiropas Savienības dalībvalstīs un kopējās OAP īpatsvars NKI samazinājās no 0,44 % līdz 0,42 %, nākamā DFS ir izšķiroša iespēja ES līdzekļu devējiem divkāršot centienus un atsākt savu starptautisko saistību ievērošanu un izpildi; uzsver, ka attīstības palīdzībai paredzētie ES budžeta līdzekļi papildina dalībvalstu centienus šajā jomā un palīdz tām sasniegt izvirzītos mērķus, nodrošinot īpaši svarīgu sviras efektu attiecībā uz dažu dalībvalstu attīstības palīdzības budžetiem neatkarīgi no to lieluma;
2. pauž īpašu lepnumu par to, ka pēdējos desmit gados ir būtiski uzlabojusies ES sniegtās palīdzības kvalitāte, padarot ES iestādes par pasaules līmeņa līderi no palīdzības efektivitātes un pārredzamības viedokļa[25], jo ir nodrošināti izmērāmi un būtiski rezultāti jūtamu dzīves apstākļu uzlabojumu ziņā miljoniem jaunattīstības valstu iedzīvotāju; turklāt atgādina par ES iestāžu īpaši svarīgo lomu Eiropas attīstības politikas un palīdzības koordinēšanā un ES palīdzības salīdzinošās priekšrocības vairākos aspektos, kuras ļauj nodrošināt to, ka ES sniegtā palīdzība bieži vien ir produktīvāka, efektīvāka un paredzamāka nekā atsevišķu dalībvalstu sniegtā palīdzība divpusēju programmu ietvaros;
3. uzsver ES budžeta būtisko nozīmi, sniedzot dalībvalstīm iespēju sadarboties ar valstīm, kurās tās nav pārstāvētas, un arī turpmāk palīdzēt valstīm, ar kurām dalībvalstis apturējušas sadarbības programmu īstenošanu, jo īpaši nestabilām valstīm un valstīm, kas atrodas pēckonflikta situācijā; atgādina, ka, pateicoties ES sniegtajai attīstības palīdzībai, 31 miljonam cilvēku tagad ir pieejams dzeramais ūdens un 9 miljoniem cilvēku — sanitārā infrastruktūra, 5 miljoni bērnu saņēmuši vakcīnu pret masalām, 9 miljoni bērnu iegūst pamatizglītību, 700 000 skolotāju bijusi iespēja piedalīties apmācībā un vairāk nekā 80 000 meiteņu apgūst vidējās izglītības programmas; tādēļ mudina Padomi turpināt sniegt atbalstu un paredzēt tam pietiekamus līdzekļus, tā nodrošinot pievienoto vērtību cilvēces attīstībā un nabadzības izskaušanā;
4. atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto finansējuma palielinājumu 4. izdevumu kategorijā, salīdzinot ar 2007.–2013. gada DFS; tomēr uzsver, ka 2004. gadā Komisijas ierosinātā summa, kas attiecās uz 2007.–2013. gada DFS, reālā izteiksmē bija lielāka nekā 2014.–2020. gadam ierosinātā summa; uzsver, ka 4. izdevumu kategorijā, kurā finansējums bija nepietiekams jau 2000.–2006. gada DFS un 2007.–2013. gada DFS, nevajadzētu samazināt līdzekļus, atsaucoties uz daudzu dalībvalstu īstenoto taupības politiku; uzskata, ka Komisijas paziņojumā „Budžets stratēģijai „Eiropa 2020””[26] paustais ierosinājums piešķirt vērienīgu finansējumu ārējiem instrumentiem, it īpaši attīstības sadarbības instrumentam (DCI), humānajai palīdzībai un Eiropas Attīstības fondam (EAF), kuriem paredzētais finansējums attiecīgi ir tikai 2 %, 0,62 % un 2,96 % no ierosinātā ES budžeta kopapjoma, ir izšķiroši svarīgs Savienībai un dalībvalstīm, lai tās varētu pildīt savas starptautiskās saistības attīstības jomā;
5. stingri mudina dalībvalstis un Eiropas iestādes iespējami drīz ieviest Eiropas finanšu darījumu nodokli (FDN); uzsver, ka būtiska daļa ieņēmumu, kas gūti no jebkādiem Eiropā ieviestiem darījumu nodokļiem, jānovirza attīstības finansēšanai un cīņai pret klimata pārmaiņām; uzsver — ja FDN kļūs par vienu no jaunajiem ES pašu resursu elementiem, tas jāizmanto, lai ievērojami palielinātu finansējumu 4. izdevumu kategorijā;
6. uzsver, ka attīstības sadarbības politikai, kā noteikts LESD 208. pantā, ir jākļūst par svarīgu horizontālu principu sarunās par DFS, un šis princips jāievēro visā sarunu gaitā;
7. norāda, ka pēdējos gados, cita starpā saskaroties ar aizvien biežākām un postošākām dabas katastrofām, gadu no gada nav bijuši pieejami pietiekami līdzekļi steidzamai dabas un humanitāro katastrofu seku novēršanai; pauž pateicību ES pilsoņiem par to, ka viņi, pat neraugoties uz finanšu un ekonomikas krīzi, kas skar vairākas ES dalībvalstis, nepārtraukti, stingri un aizvien vairāk atbalsta ES humānās palīdzības sniegšanu pasaules trūcīgākajiem iedzīvotājiem[27]; tādēļ uzsver, ka ir jānodrošina pienācīgs budžeta līdzekļu piešķīrums tām 4. izdevumu kategorijas budžeta pozīcijām, kuras paredzētas humānajai palīdzībai un pārtikas palīdzībai, kā arī reālistisks finansējums ārkārtas palīdzības rezervei;
8. stingri uzstāj, ka ir jāsaglabā ārkārtas palīdzības rezerve, kas īpaši lietderīga izrādījusies tās pašreizējā veidā, t.i., kā nevienai konkrētai programmai neparedzēta rezerve ārpus 2014.–2020. gada DFS maksimālajām summām, un jānodrošina tai būtisks un reālistisks līdzekļu piešķīrums, lai Savienībai ļautu ātri reaģēt uz neparedzētām vajadzībām un negaidītām krīzēm, nepieciešamības gadījumā veicot ad‑hoc līdzekļu mobilizāciju; uzsver, ka dažu dalībvalstu atbalstītā ideja, proti, ārkārtas palīdzības rezerves iekļaušana 4. izdevumu kategorijā, var izraisīt ES ārējai darbībai un jo īpaši attīstības finansēšanai pieejamā vispārējā finansējuma samazināšanos; ļoti atzinīgi vērtē Komisijas ierosinājumu palielināt tai paredzēto finansējumu līdz EUR 350 miljoniem (2011. gada cenās) salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada DFS un atļaut izmantot šo finansējumu līdz n+1 gadam, atzīstot, ka tas ir visai pozitīvs solis pareizā virzienā; uzsver — lai nodrošinātu humānās palīdzības sniegšanas neatkarību, elastīgumu un ātrumu, kas ir izšķiroši svarīgi palīdzības efektivitātei, ārkārtas palīdzības rezervei būtu jāpaliek ārpus DFS maksimālajām summām;
9. uzsver, ka diferencēšanas principa piemērošanai jānoved pie attīstības finansējuma koncentrācijas mazākā skaitā to partnervalstu, kuras atbilst kritērijiem, lai piedalītos divpusējā sadarbībā ģeogrāfisko programmu ietvaros, nevis pie DCI paredzētā kopējā finansējuma samazināšanas, cita starpā ņemot vērā arī to, ka ES turpinās savu sadarbību ar partnervalstīm, kuras kļūst kritērijiem atbilstošas, izmantojot DCI reģionālās un tematiskās programmas, kam arī nepieciešams atbilstošs finansējums;
10. uzsver ES globālo atbildību klimata pārmaiņu jautājumu risināšanā; atgādina, ka solījumiem, kas izriet no Kopenhāgenas un Kankunas nolīgumiem, kuru mērķis ir palīdzēt jaunattīstības valstīm risināt klimata pārmaiņu jautājumus, jābūt jauniem un pašreizējo attīstības palīdzību papildinošiem, saglabājot pienācīgu saskaņotības līmeni starp abiem politikas virzieniem; tādēļ prasa, lai ES, neraugoties uz pašreizējo ekonomikas krīzi, saglabātu darbības vērienīgumu un nodrošinātu, ka klimata pārmaiņu jautājumu risināšanai paredzētais finansējums pilnībā papildina OAP 0,7 % mērķi un ka tam iespējams izsekot ES budžetā; gaida, ka Komisija un Padome šajā sakarībā uzņemsies stingras politiskās saistības;
11. norāda, ka Komisija DCI ietvaros ir ierosinājusi pilnīgi jaunu programmu — Panāfrikas programmu, kuras finansējums būs aptuveni 4,3 % no DCI kopējā budžeta un kura papildinās citas pašreizējās ģeogrāfiskās un tematiskās programmas; uzsver, ka šī DCI darbības jomas paplašināšana ir pienācīgi jāatspoguļo DCI paredzētajā finanšu piešķīrumā;
12. principā atbalsta EAF iekļaušanu ES vispārējā budžetā; tomēr uzstāj, ka EAF iekļaušanai ES budžetā jābūt saistītai ar visa EAF finansējuma pārvietošanu uz 4. izdevumu kategoriju un ka tā nekādā gadījumā nedrīkst kalpot par ieganstu ES ārējās darbības un it īpaši attīstības palīdzības finansējuma vispārējai samazināšanai, un ka tai jānodrošina lielāka palīdzības paredzamība; uzskata, ka, ņemot vērā pašreizējo budžeta un ekonomikas krīzi, pastāv pārāk liels risks, ka EAF iekļaušana budžetā izraisīs sadarbībai ar ĀKK valstīm paredzētā kopējā finansējuma samazināšanos; mudina Komisiju izpildīt savu apņemšanos nekavējoties iesniegt priekšlikumu tam, kā saskaņot Parlamenta veikto EAF līdzekļu izlietojuma pārbaudi ar Parlamenta tiesībām pārbaudīt ES vispārējo budžetu, it īpaši DCI, kā arī priekšlikumu EAF iekļaušanai ES budžetā, sākot ar DFS, kas attieksies uz laikposmu pēc 2020. gada.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums | 3.9.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 23 1 0 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Thijs Berman, Ricardo Cortés Lastra, Nirj Deva, Leonidas Donskis, Catherine Grèze, Eva Joly, Filip Kaczmarek, Miguel Angel Martínez Martínez, Gay Mitchell, Norbert Neuser, Bill Newton Dunn, Birgit Schnieber-Jastram, Michèle Striffler, Alf Svensson, Keith Taylor, Patrice Tirolien, Anna Záborská, Iva Zanicchi | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Santiago Fisas Ayxela, Enrique Guerrero Salom, Fiona Hall, Gesine Meissner, Horst Schnellhardt | |||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Phil Prendergast | |||
18.9.2012
Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS
Budžeta komitejai
par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam
( COM(2011)0398 – COM(2012)0388 – 2011/0177(APP) )
Atzinumu sagatavoja: Syed Kamall
IEROSINĀJUMI
Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju ziņojumā iekļaut šādus ierosinājumus:
Ieteikumi
1. atzīmē, ka pat tad, ja pasākumus ES tirdzniecības un ekonomisko attiecību uzlabošanai paredz dažādos instrumentos, priekšlikumā par daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam 4. izdevumu kategorijā („Globālā Eiropa”) atsevišķās apakškategorijās ir pienācīgi jāņem vērā ES tirdzniecības politikas mērķi panākt atvērtu tirgu veicināšanu, ņemot vērā savstarpīguma principu, lai sekmētu ekonomisko izaugsmi, nodarbinātību un ilgtspējīgu attīstību;
2. uzskata — lai gan partnerības instrumentu ekonomikas un tirdzniecības daļas nepārsniedz kopējo esošā budžeta apmēru, tām būtu jāsaņem lielāka attiecīgā piešķīruma daļa, lai nodrošinātu, ka ES galvenie ekonomiskās sadarbības kanāli ar svarīgākajiem tirdzniecības partneriem netiek ignorēti galīgajās DFS sarunās;
3. atzīmē Komisijas priekšlikumu palielināt saistības 4. izdevumu kategorijā; uzstāj, ka ierosinātais budžeta palielinājums Kaimiņattiecību politikai dienvidu un austrumu virzienā jāizmanto, lai sniegtu būtisku ieguldījumu šo reģionu iedzīvotāju sociālo un ekonomisko mērķu sasniegšanā, un ka finansējums jāpalielina tikai ar nosacījumu, ka tiks veicināta ilgtspējīga ekonomiskā attīstība un ciešāka reģionālā sadarbība, samazināts bezdarba līmenis un paaugstināts visu iedzīvotāju dzīves līmenis;
4. ņemot vērā makroekonomisko vidi un izaicinājumus, ar kuriem jāsaskaras mainīgā pasaulē, un lai panāktu esošā ES finansējuma labāku un lietderīgāku izmantošanu, mudina padarīt DFS 2014.–2020. gadam elastīgāku, lai pienācīgi reaģētu uz mainīgiem apstākļiem un prioritātēm, vienlaikus ievērojot maksājumu apropriācijām iepriekš noteikto līmeni;
5. prasa ievērot konsekvenci attiecībā uz instrumentiem 4. izdevumu kategorijā un budžeta piešķīrumiem, kas šim nolūkam paredzēti 5. izdevumu kategorijā; uzsver, ka 4. izdevumu kategorijā paredzēto instrumentu veiksmīgu īstenošanu nodrošinās ar procedūras un izdevumu līmeņa pārbaudēm, ko vislabāk var veikt, jo īpaši trešās valstīs, ja ir pieejami pietiekami līdzekļi;
6. aicina nodrošināt konsekvenci attiecībā uz visiem DFS instrumentiem, lai varētu īstenot vienotu rūpniecības politikas stratēģiju, kuras pamatā ir pētniecība un inovācijas, nolūkā nodrošināt Eiropas Savienības ražošanas jaudu saglabāšanu;
7. norāda uz ES mērķi vismaz 20 % no sava budžeta atvēlēt pasākumiem, ar ko sekmē zemas oglekļa emisijas un pret klimata pārmaiņām noturīgākas sabiedrības izveidi, un iekļaut videi un bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgus pasākumus visos tās ārējās darbības instrumentos; uzsver šā mērķa prioritāro statusu un atzīmē, ka 20 % piešķīrums jāuzskata par pašu minimumu; uzstāj uz to, ka šis mērķis jāatspoguļo ES tirdzniecības politikā, izmantojot ārējās darbības instrumentus;
8. uzskata, ka Eiropas Savienībai, apspriežot tirdzniecības nolīgumu noslēgšanu, ir jāņem vērā sociālie, veselības aprūpes un vides standarti, nevis jāizveido budžeta pozīcijas, kuru mērķis ir kompensēt kaitējumu, kas izrietētu no minēto tirdzniecības nolīgumu stāšanās spēkā.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums | 18.9.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 21 3 2 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | William (The Earl of) Dartmouth, Nora Berra, David Campbell Bannerman, María Auxiliadora Correa Zamora, Christofer Fjellner, Metin Kazak, Franziska Keller, Bernd Lange, David Martin, Vital Moreira, Paul Murphy, Cristiana Muscardini, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Niccolò Rinaldi, Helmut Scholz, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Gianluca Susta, Henri Weber, Paweł Zalewski | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Amelia Andersdotter, George Sabin Cutaş, Syed Kamall, Marietje Schaake, Jarosław Leszek Wałęsa, Pablo Zalba Bidegain | |||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Emilio Menéndez del Valle | |||
21.9.2012
Ārlietu komitejaS ATZINUMS
Budžeta komitejai
par starpposma ziņojumu labvēlīga iznākuma panākšanai 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas apstiprināšanas procedūrā
( COM(2011)0398 – COM(2012)0388 – 2011/0177(APP) )
Atzinumu sagatavoja: Marietta Giannakou
IEROSINĀJUMI
Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju ziņojumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. norāda, ka 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) īstenošanas laikā Eiropas Savienības budžeta 4. izdevumu kategorijā nācās veikt ļoti daudz korekciju, gan tāpēc ka budžetā paredzētais finansējums bija pārāk mazs, gan tāpēc ka 4. izdevumu kategorijā trūka elastīguma, lai reaģētu uz negaidītām situācijām; atkārtoti pauž nostāju, ka jauno pienākumu pildīšanai, kuri Eiropas Savienībai uzticēti ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību, nepieciešams pienācīgs papildu finansējums salīdzinājumā ar 2007.–2013. gada DFS, lai Savienība varētu aktīvi darboties starptautiskā mērogā, vienlaikus pildot saistības, kuras tā bija uzņēmusies pirms tam; uzsver, ka ES atbalsts papildina dalībvalstu nodrošināto finansējumu un ka tam ir arī katalizatora efekts, lai sniegtu palīdzību reģionos, kuros nav pieejama divpusējā palīdzība; it īpaši atbalsta Komisijas ierosinātās procedūras, lai stiprinātu dalībvalstu un ES darbību kopīgu plānošanu;
2. šajā sakarībā uzskata, ka Komisijas priekšlikums par 4. izdevumu kategorijas saistību apropriāciju kopsummu atspoguļo Eiropas Parlamenta bažas, ko tas paudis 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā[28], un Eiropas Savienības ārējās darbības reālās vajadzības pēc finansējuma; atzinīgi vērtē signālu, kas ar šo priekšlikumu tiek raidīts visiem ES partneriem — gan tās sniegtās palīdzības saņēmējiem, gan pārējām līdzekļu devējām valstīm; tomēr atzīmē, ka Komisijas priekšlikums ir minimums, kas nepieciešams, lai īstenotu ES mērķus, kurus ir apstiprinājuši visi valstu un valdību vadītāji un kuri ir iekļauti Lisabonas līgumā; sagaida, ka Padome — ja tā nevar pilnībā apstiprināt Komisijas priekšlikumus — skaidri norādīs, no kurām politikas prioritātēm vai projektiem būtu iespējams atteikties vai samazināt tām paredzēto finansējumu, neraugoties uz to apliecināto Eiropas pievienoto vērtību, kā arī sniegs atbilstīgu pamatojumu;
3. tomēr atkārto savu stingro pārliecību, ka pastiprināts budžeta elastīgums attiecībā uz visu DFS, kuru par nepieciešamu uzskata visas puses, īpaši svarīgs ir saistībā ar 4. izdevumu kategoriju; aicina Komisiju nepieciešamības gadījumā ierosināt šai izdevumu kategorijai specifiskus noteikumus, lai garantētu spēju reaģēt krīzes situācijās un apmierinātu vajadzības, ko nav iespējams ieplānot, vienlaikus pilnībā ievērojot budžeta lēmējinstitūcijas prerogatīvas; turklāt pieņem zināšanai, ka Komisija ir katrā daudzgadu programmā ierosinājusi uzlabotus mehānismus, lai ES savu finansējumu varētu pielāgot politiskajām vajadzībām un ierobežojumiem;
4. atkārto savu prasību ieviest piemērotu procedūru 4. izdevumu kategorijas neizlietoto līdzekļu pārdalei finanšu gada beigās; uzskata arī, ka Parlamenta piekrišanas sniegšanai attiecībā uz Padomes regulu par 2014.–2020. gada DFS jābūt atkarīgai no vairākiem nosacījumiem, cita starpā no Padomes piekrišanas attiecībā uz Komisijas priekšlikumu par finansēšanas instrumentu radīto ieņēmumu un atmaksājumu atkārtotu izmantošanu; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu vairāk izmantot inovatīvus finansēšanas instrumentus ārējo attiecību jomā, iesaistot vairāk attiecīgo organizāciju un finanšu iestāžu;
5. atkārtoti pauž atbalstu visiem Eiropas Savienības ārējās darbības īstenošanas instrumentiem, kas ierosināti attiecībā uz 2014.–2020. gada laikposmu[29], un it īpaši kaimiņattiecību instrumentam; uzsver, ka ir jāuztur pienācīgs līdzsvars starp Austrumu un Dienvidu kaimiņvalstīm sniegto palīdzību, vienlaikus ņemot vērā arī saņēmējvalstu sniegumu; atzinīgi vērtē jauno partnerības instrumentu, kura mērķis ir uzsākt jauna veida sadarbību ar valstīm, attiecībā uz kurām Eiropas Savienībai ir stratēģiskas intereses;
6. turklāt atkārtoti pauž atbalstu Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai, kas var būt drošas, ka ES nodrošinās finansiālo sadarbību ar kaimiņvalstīm, it īpaši attiecībā uz MVU un mikrokredīta finansēšanu;
7. uzskata, ka ir jāpalielina kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, kā arī citām saņēmējvalstīm un partnervalstīm sniegtās finanšu palīdzības elastīgums; pauž stingru pārliecību, ka Eiropas Savienības centieniem budžeta jomā jāatbilst faktiskajam ritmam un sasniegtajam progresam, vadoties pēc principa „vairāk tam, kurš vairāk sasniedzis”, vienlaikus ņemot vērā Savienības integrācijas spēju; uzsver, ka princips „vairāk tam, kurš vairāk sasniedzis” nozīmē arī „mazāk valstīm, kas nepilda savas saistības”;
8. atgādina par ES pienākumu veicināt pasaules drošību, demokrātiju, tiesiskuma ievērošanu un ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas attīstību; šajā sakarībā stingri uzsver ES daudzgadu programmu, tādu kā stabilitātes un cilvēktiesību instruments, pievienoto vērtību; turklāt uzsver, ka visas ES ārējās darbības programmas būtu jādara pieejamākas pilsoniskajai sabiedrībai, sociālajiem partneriem un vietējam un reģionālajām pašvaldībām, lai tos mudinātu iesaistīties un uzņemties atbildību;
9. stingri aizstāv nepieciešamību saglabāt ārkārtas palīdzības rezervi — kas īpaši noderīga izrādījusies tās pašreizējā veidā — kā nevienai konkrētai programmai neparedzētu rezervi ārpus 2014.–2020. gada DFS maksimālajiem apjomiem un nodrošināt tai būtisku reālistisku līdzekļu piešķīrumu, kurš Savienībai ļautu ātri reaģēt uz neparedzētām vajadzībām un negaidītām krīzes situācijām, vajadzības gadījumā veicot ad hoc līdzekļu mobilizāciju; atzinīgi vērtē Komisijas ierosinājumu palielināt šai rezervei paredzēto finansējumu līdz EUR 350 miljoniem (2011. gada cenās) un atļaut to izmantot līdz n+1 gadam, uzskatot to par ļoti pozitīvu solis pareizajā virzienā; uzsver, ka dažu dalībvalstu ierosinājums iekļaut ārkārtas palīdzības rezervi 4. izdevumu kategorijā var izraisīt ES ārējai darbībai pieejamā vispārējā finansējuma samazināšanos;
10. uzskata, ka efektīvas ES ārpolitikas īstenošanas nolūkos Eiropas Ārējās darbības dienestam ir jāpiešķir pietiekami resursi, lai tas varētu pildīt tam uzticētos pienākumus, kuru skaits aizvien palielinās; tomēr šajā sakarībā uzsver, ka šie resursi ir jāizlieto visefektīvākajā veidā, tostarp labāk līdzsvarojot personāla struktūru.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums | 20.9.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 60 4 1 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Franziska Katharina Brantner, Elmar Brok, Jerzy Buzek, Tarja Cronberg, Arnaud Danjean, Mário David, Michael Gahler, Marietta Giannakou, Ana Gomes, Andrzej Grzyb, Liisa Jaakonsaari, Jelko Kacin, Ioannis Kasoulides, Nicole Kiil-Nielsen, Evgeni Kirilov, Maria Eleni Koppa, Paweł Robert Kowal, Eduard Kukan, Vytautas Landsbergis, Krzysztof Lisek, Sabine Lösing, Ulrike Lunacek, Francisco José Millán Mon, María Muñiz De Urquiza, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Norica Nicolai, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Bernd Posselt, Hans-Gert Pöttering, Cristian Dan Preda, Libor Rouček, Tokia Saïfi, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Nikolaos Salavrakos, Jacek Saryusz-Wolski, György Schöpflin, Werner Schulz, Marek Siwiec, Sophocles Sophocleous, Laurence J.A.J. Stassen, Charles Tannock, Inese Vaidere, Johannes Cornelis van Baalen, Geoffrey Van Orden, Sir Graham Watson, Boris Zala | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Laima Liucija Andrikienė, Elena Băsescu, Marije Cornelissen, Jacek Protasiewicz, Teresa Riera Madurell, Carmen Romero López, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Alf Svensson, Indrek Tarand, Traian Ungureanu, Ivo Vajgl, Luis Yáñez-Barnuevo García, Joachim Zeller, Janusz Władysław Zemke | |||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Maria Badia i Cutchet, Ivari Padar | |||
18.9.2012
JuridiskāS komitejaS ATZINUMS
Budžeta komitejai
par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam
( COM(2011)0398 – COM(2012)0388 – 2011/0177(APP) )
Atzinumu sagatavoja: Dagmar Roth-Behrendt
IEROSINĀJUMI
Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju ziņojumā iekļaut šādus ierosinājumus:
Tiesiskums
1. uzskata par absolūtu prioritāti izstrādāt vienkāršus, skaidrus un viegli saprotamus tiesību aktus, lai nodrošinātu Eiropas tiesību aktu augsta līmeņa pārredzamību un efektīvu īstenošanu; šajā sakarā uzsver nepieciešamību atbalstīt Eiropas tiesiskuma telpas turpmāko attīstību, piešķirot pienācīgus finanšu resursus, ar mērķi nodrošināt iedzīvotājiem vienotas ES normas, tiesiskuma pamatus, nediskriminējošu attieksmi un iespējas pilnībā īstenot savas tiesības visā Eiropā;
2. uzskata, ka ES ir ļoti svarīgi piešķirt vērā ņemamu finansējumu šim nolūkam paredzētajām finanšu programmām, kas sniedz atbalstu likumdošanai un politikai tiesiskuma jomā, īpašu uzmanību pievēršot pārrobežu jautājumiem, kurus pienācīgi risināt var tikai ar koordinētu rīcību ES līmenī;
3. uzsver, ka pilnīgu tiesiskuma pieejamību, tiesnešu rūpīgu apmācību un tiesu efektīvu sadarbību civillietās un krimināllietās vēl vairāk var uzlabot, palielinot jau paredzēto finansējumu Tiesiskuma programmai 2014.–2020. gadam, un aicina par 5 % palielināt šo finansējumu;
Administrācija
4. piekrīt Komisijas paustajam, ka ir jāracionalizē administratīvie izdevumi; tomēr uzsver, ka ir ļoti svarīgi atrast līdzsvaru starp līdzekļu papildu taupīšanu un nepieciešamību panākt, ka iestādes veic savus uzdevumus un pienākumus saskaņā ar Līgumos noteiktajām saistībām un pilnvarām, ņemot vērā sarežģītās problēmas, ko radījusi pasreizējā ekonomikas krīze;
5. šajā sakarībā norāda, ka 80 % no Komisijas iecerētajiem ietaupījumiem tiks panākti, īstenojot paredzēto personāla samazinājumu par 5 %; kategoriski iebilst pret vienādu personāla samazinājumu visās iestādēs, struktūrās un aģentūrās, jo tām Līgumos noteiktā loma un pienākumi ļoti atšķiras; uzsver, ka tām pašām jālemj par to, kur un kādus samazinājumus tās īstenos, lai netraucētu to pienācīgu darbību;
6. atgādina, ka 2004. gadā Eiropas Savienības civildienestu skāra dziļa reforma, kas jau ir nodrošinājusi ietaupījumus EUR 3 miljardu apmērā un arī turpmāk ļaus ES budžetā līdz 2020. gadam vēl papildus ietaupīt EUR 5 miljardus; norāda, ka ES administratīvie izdevumi veido tikai 5,8 % no daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2007.–2013. gadam, kas savukārt ir aptuveni 1 % no ES NKI;
7. apzinās, ka budžeta lēmējiestādēm būs jāņem vērā mainīgie ekonomiskie un sociālie apstākļi nākamās DFS laikā, taču vienlaikus uzsver, ka ES vairāk nekā jebkad agrāk būs vajadzīgs efektīvs civildienests, kuru veido augsti kvalificēts un daudzvalodīgs personāls, kas izraudzīts no dalībvalstu pilsoņiem, piemērojot visplašāko iespējamo ģeogrāfisko principu un pienācīgi ievērojot dzimumu līdzsvaru; norāda, ka personālam ir jābūt neatkarīgam, jāievēro visaugstākie profesionālie standarti un jābūt gatavam strādāt ārpus savas izcelsmes valsts; turklāt norāda, ka personāls ir jānodrošina ar vajadzīgajiem līdzekļiem, kas ļautu tam pēc iespējas efektīvāk un uzticamāk pildīt savus pienākumus;
8. stingri vērsīsies pret jebkādu pasākumu, kas ir pretrunā ierēdņu juridiskajam statusam saistībā ar pamattiesībām, Savienības tiesību vispārējiem principiem un sociālā taisnīguma principu un kas var apdraudēt ES administrācijas pienācīgu darbību, pildot savu uzdevumu kalpot Savienības pilsoņiem.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums | 18.9.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 23 1 1 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Raffaele Baldassarre, Luigi Berlinguer, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Marielle Gallo, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sajjad Karim, Klaus-Heiner Lehne, Antonio Masip Hidalgo, Jiří Maštálka, Alajos Mészáros, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Dimitar Stoyanov, Rebecca Taylor, Alexandra Thein, Rainer Wieland, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Piotr Borys, Eva Lichtenberger, Arlene McCarthy, Angelika Niebler, Dagmar Roth-Behrendt, József Szájer | |||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Jacek Włosowicz | |||
24.9.2012
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
Budžeta komitejai
par starpposma ziņojumu labvēlīga iznākuma panākšanai 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas apstiprināšanas procedūrā
( COM(2011)0398 – COM(2012)0388 – 2011/0177(APP) )
Atzinumu sagatavoja: Marisa Matias
IEROSINĀJUMI
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. ņem vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu par ziņojumu „Ieguldīšana nākotnē — jauna daudzgadu finanšu shēma (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un integrējošai Eiropai” ( 2010/2211(INI) ), kuru sagatavoja Īpašā komiteja politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem ilgtspējīgai Eiropas Savienībai pēc 2013. gada;
2. atzinīgi vērtē Juta Haug 2012. gada 16. aprīlī iesniegto darba dokumentu par programmu LIFE un citiem jautājumiem: nākamās daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam nodrošinātā ilgtspējība[30];
3. ņem vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Veselība izaugsmei” — trešo ES daudzgadu rīcības programmu veselības aizsardzības jomā 2014.–2020. gadam” ( COM(2011)0709 – C7-0399/2011 – 2011/0339(COD) );
4. uzskata, ka daudzgadu finanšu shēmai (DFS) vajadzētu darboties, lai sasniegtu “20-20-20” mērķus klimata un enerģētikas jomā un par 30 % palielinātu emisijas samazināšanas mērķi;
5. uzskata — tā kā EP atbalsta Kopienas metodi un cenšas nodrošināt maksimālu pievienoto vērtību no ES līdzekļiem, DFS būtu jāiekļauj visi līdzekļi un pasākumi, jo īpaši tie, kas saistīti ar vidi, civilo aizsardzību, klimata pasākumiem un nodrošinātību ar pārtiku;
6. uzskata, ka ar DFS būtu jānodrošina ES iespējas sasniegt tās vispārējos mērķus bioloģiskās daudzveidības jomā un sniegt līdzfinansējumu Natura 2000 tīkla pārvaldībai;
7. uzskata, ka DFS būtu jāatbilst Komisijas priekšlikumam par nodrošinātībai ar pārtiku paredzētā finansējuma pārvietošanu uz budžeta 3. izdevumu kategoriju;
8. uzskata, ka ar DFS būtu jānodrošina vides un klimata pasākumiem nepieciešamie līdzekļi, efektīvāk jāizmanto atbilstīgie instrumenti, jānostiprina energodrošība, jāveido resursu ziņā efektīva un klimata ziņā noturīga ekonomika un jāuzlabo Savienības konkurētspēja ar vairāk un „zaļākām” darba vietām, jāuzlabo energodrošība un, panākot lielāku gaisa tīrību, jāsniedz ieguldījums veselības jomā;
Vides un klimata pasākumu programma (LIFE)
9. stingri pieprasa, lai programmai LIFE piešķirtu vismaz 0,5 % Savienības budžeta līdzekļu, ņemot vērā izteikti pozitīvos rezultātus, ko sniegusi šī programma kā neliela apjoma, bet ļoti mērķtiecīgs un efektīvs instruments, tās augsto Eiropas pievienoto vērtību, kā arī to, ka tas ir vienīgais instruments, kas ir orientēts tikai uz uzdevumiem saistībā ar klimatu un vidi; uzsver, ka ar attiecīgajiem Savienības līdzekļiem būtu aktīvi jāatbalsta integrēti izdevumi klimata un vides jomā, izmantojot LIFE integrētos projektus; aicina piešķirt LIFE līdzekļus, kas būtu pietiekami, lai ar to sekmētu stabilu un piesardzīgu Natura 2000 tīkla pārvaldību, ņemot vērā garantētos ieguldījumus no citiem Savienības līdzekļiem;
10. uzskata, ka DFS būtu jābalsta uz pieeju, kurai ir jābūt transversālai un orientētai uz to, lai visās attiecīgajās darbības jomās koordinētu uz cīņu pret klimata pārmaiņām vērstus pasākumus, tostarp ārējo politiku, un pasākumiem, kas paredzēti cīņai pret klimata pārmaiņām, attiecīgi paredzēt 30 % no summas, kura piešķirta katrai politikas jomai un tajā finansētajām darbībām;
11. uzskata, ka ar DFS būtu jānodrošina atbilstīgs finansējums Natura 2000 tīklam, piešķirot vismaz EUR 5,8 miljardus gadā no ES un dalībvalstu finansējuma avotiem; atbilstīgam finansējumam vajadzētu būt pieejamam no dažādiem ES līdzekļu avotiem (KLP, kohēzijas politika, LIFE, EJZF, „Apvārsnis 2020”), ar prioritāru darbību sistēmām valstu līmenī nodrošinot labāku saskaņotību un sinerģiju starp minētajiem līdzekļiem, kā paredzēts vienotajā stratēģiskajā satvarā;
12. uzskata, ka ar DFS būtu jānodrošina, ka tiek noteikts Globālā klimata un bioloģiskās daudzveidības fondam paredzēto līdzekļu apjoms;
13. uzskata, ka ar DFS būtu jānodrošina atbalsts sabiedriskajām precēm, piemēram, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, klimata stabilitātei, gaisa, ūdens un augsnes kvalitātei, neapdraudot ES politikas mērķus;
14. uzsver, ka koncesiju piešķiršanas vai publiskā iepirkuma konkursos attiecībā uz vides saglabāšanu ir jānorāda skaidri nosacījumi;
15. uzskata, ka ar DFS būtu jāiekļauj — norādot skaitliskā izteiksmē — paredzētais starptautiskais finansējums jaunattīstības valstīm klimata jomā, kura kopējā summa gadā — kā vienojās ANO Vispārējā konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) sarunās — ir USD 100 000 miljoni līdz 2020. gadam;
16. atgādina par savu iepriekš pausto prasību visās finansējuma politikas jomās integrēt Savienības mērķi par virzību uz ilgtspējīgu attīstību ar zemu oglekļa dioksīda emisijas līmeni; uzsver — ja Savienības kohēzijas, infrastruktūras, lauksaimniecības un pētniecības politikā līdzekļi netiks mērķtiecīgi novirzīti ilgtspējībai, elastīguma palielinājums būs maldinošs un tuvredzīgs, būtiski samazinot elastīguma iespējas turpmākajām paaudzēm; tādēļ aicina attiecībā uz visiem līdzekļiem veikt pārdomātus piešķīrumus, kā ierosināts attiecīgajos ENVI komitejas atzinumos, paredzot vismaz 20 % ar klimatu saistītajiem izdevumiem[31];
17. pauž stingru pārliecību, ka stratēģijai „Eiropa 2020”, ko papildina tās pamatiniciatīvas, kas ir jāīsteno konkrētās darbībās, saistībās un tiesiskajos regulējumos, vajadzētu būt galvenajam politikas atsauces dokumentam nākamajā DFS; pauž pārliecību, ka visiem iekšējās politikas virzieniem būtu jāsekmē ar stratēģiju „Eiropa 2020” noteikto mērķu sasniegšana; tādēļ arī uzskata, ka DFS struktūrai būtu jāatspoguļo šādas stratēģiskās prioritātes: atbalsta Eiropas Savienības pārveidi, palielinot līdzdalību darbā ar mērķi nodrošināt lielāku ilgtspējību, lai izveidotu gudru, iekļaujošu un konkurētspējīgu Eiropu; pauž pārliecību, ka ieguldījumi bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmas pasākumos un efektīvākā resursu izmantošanā, kā arī papilddarbības ES līmenī sabiedrības veselības jomā sekmēs ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību; uzsver, ka ir jāveicina vides, sabiedrības veselības un klimata jomā izstrādāto ES tiesību aktu un izvirzīto mērķu integrācija nozaru politikā (piemēram, KLP, kohēzijas politikā, patērētāju aizsardzības politikā, KZP un attīstības politikā);
18. uzsver nepieciešamību izveidot stabilas garantijas, lai nodrošinātu, ka Savienības ilgtspējības mērķus neapdraud tādu darbību subsidēšana, kas ir videi kaitīgas un rada lielu oglekļa dioksīda emisiju, vai tādas ilgstošas infrastruktūras subsidēšana, kas mūsu sabiedrībai rada nenoturīgus apstākļus; saistībā ar šiem centieniem uzskata, ka Savienības izdevumiem ir horizontāli jāpiemēro konkrēti aizsardzības instrumenti, piemēram, visaptveroši ex ante nosacījumi, stingri savstarpējās atbilstības noteikumi, rūpīga vides un klimata programmu un projektu pārbaude (stratēģiskais vides novērtējums, ietekmes uz vidi novērtējums), kā arī ar klimatu un bioloģisko daudzveidību saistītās pozitīvās un negatīvās ietekmes uzraudzība; uzskata, ka pretējā gadījumā tiktu apzināti riskēts ar to, ka nesaskaņoti ieguldījumi samazinās izmaksu efektivitāti un Savienības izdevumu pievienoto vērtību;
19. pauž stingru pārliecību, ka pašreizējai parādu krīzei nevajadzētu radīt tuvredzīgus ieguldījumus, kas apdraud ne tikai Savienības finanšu kapitālu, bet arī tās dabas kapitālu, vēl vairāk samazinot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas pakalpojumu kvalitāti; lai minēto novērstu, aicina izveidot atbilstīgu sistēmu krīzes apkarošanai, izmantojot tālredzīgus ieguldījumus tādos nozīmīgākajos turpmākajos uzdevumos kā resursu efektīva izmantošana, klimata pārmaiņas un ekosistēmu saglabāšana, kuriem varētu būt ievērojamas ekonomiskās un sociālās priekšrocības;
20. prasa īstenot centienus, lai nodrošinātu, ka no DFS līdzekļiem pakāpeniski tiek pārtraukta videi kaitīgu subsīdiju piešķiršana, jo īpaši attiecībā uz atbalstu darbībām, kas rada lielu oglekļa dioksīda emisiju, darbībām, kuru īstenošanai nepieciešami lielāki resursi un enerģijas intensitāte, darbībām, kas rada kaitējumu ekosistēmām un bioloģiskajai daudzveidībai, kā arī degvielas subsīdiju piešķiršana;
21. uzsver, ka ievērojama programmas „Apvārsnis 2020” finansējuma daļa būtu jāpiešķir, lai veicinātu pētniecību ES prioritārajās jomās — ar klimatu saistīto pasākumu, atjaunīgās enerģijas, dabas resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas, kā arī ekoinovācijas jomā; atgādina, ka ekoinovācijas īpašais mērķis ir veicināt novatorisku Eiropas industriju un inovāciju kopienu, kas var radīt jaunus produktus, procesus un pakalpojumus, kas nodrošina ilgtspējīgu izaugsmi, kā arī ar vidi saistītus ieguvumus; uzsver, ka mērķis ir palielināt resursu efektīvu izmantošanu, samazināt ietekmi uz vidi, novērst (ūdens) piesārņojumu un efektīvāk, lietderīgāk un atbildīgāk izmantot dabas resursus;
22. uzskata, ka ar DFS kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) būtu jāatbalsta ilgtspējīga lauksaimniecība, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas pakalpojumi, pusi no visiem KLP līdzekļiem piešķirot lauku attīstībai, lauku rajoniem un to kopienām, savukārt no šīs summas vairāk nekā pusi paredzot ar vidi saistītajiem ieguvumiem, saglabājot bioloģisko daudzveidību plašākā lauksaimniecības ainavā, uzlabojot savienojamību, mazinot klimata pārmaiņas un pielāgojoties to ietekmei, kā arī veicinot inovāciju ilgtspējīgā lauksaimniecībā un resursu efektīvā izmantošanā; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par KLP reformu, kas paredz videi nekaitīgākus KLP pasākumus, piešķirot 30 % no I pīlāra maksājumiem lauku saimniecību līmenī piemērotas, vērtīgas un labas pamatprakses kopumam, kam būtu jāietver augseka un lauksaimniecības kultūru dažādošana, pastāvīgās ganības un minimālās „ekoloģiski nozīmīgās platības” un labas lauksaimniecības prakses atbalsts;
23. pauž stingru pārliecību, ka kopējai zivsaimniecības politikai (KZP) ir jāveicina vides ilgtspējība ilgtermiņā, kas ir ekonomiskās un sociālās stabilitātes priekšnosacījums un palīdz nodrošināt pārtikas pieejamību; tādēļ prasa, lai DFS atbalsta pāreju uz efektīvu un ilgtspējīgu zveju, kas nodrošina, piemēram, maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma sasniegšanu līdz 2015. gadam un izmetumu novēršanu;
24. uzskata, ka būtu jāsaglabā līdzekļi nodrošinātībai ar pārtiku, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt Savienības darbības efektivitāti epidēmisku dzīvnieku vai augu slimību uzliesmojuma gadījumā; norāda, ka Savienība periodiski saskaras ar neparedzētiem veselības draudiem, tādēļ Komisijas ierosinājums samazināt Savienības budžetā 3. izdevumu kategorijā šai pozīcijai piešķirto summu nav pamatojams;
Kohēzijas politika
25. uzskata, ka ar DFS būtu jānodrošina iespēja, izmantojot Kohēzijas fondu, sniegt atbalstu projektiem vides, jo īpaši bioloģiskās daudzveidības, resursu efektīvas izmantošanas, pilsētvides, un gaisa piesārņojuma jomā;
26. uzskata, ka DFS Eiropas Reģionālā attīstības fonda resursi būtu jāpiešķir energoefektivitātei, atjaunojamajiem enerģijas avotiem, jauninājumiem un MVU atbalstam;
27. uzskata, ka DFS Eiropas Reģionālā attīstības fonda resursi būtu jāpiešķir energoefektivitātei, atjaunīgajai enerģijai, videi un resursu efektīvai izmantošanai, ekoinovācijai un MVU atbalstam;
28. uzskata, ka ar DFS būtu jāuzlabo kohēzijas politikas izdevumu ietekmes uz vidi novērtējumi, paredzot ex ante nosacījumus, kas sekmēs vidi negatīvi ietekmējošu izdevumu novēršanu un darbības programmu kvalitātes uzlabošanu;
Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments
29. ņemot vērā tādu nozīmīgu infrastruktūras projektu ilgstošo īstenošanas periodu, kurus atbalsta, izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (CEF) un finanšu instrumentus, tostarp projektu obligācijas, uzskata, ka prioritārā kārtā ir jānodrošina, ka līdz 2050. gadam ar līdzekļiem, instrumentiem un projektiem tiek sniegts izmērāms ieguldījums stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu un „20-20-20” enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanā, kā arī Komisijas Ceļveža virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni īstenošanā; uzskata, ka infrastruktūras projekti, ko atbalsta, izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un projektu obligācijas, enerģētikas, transporta un komunikāciju jomā nodrošina izmērāmu pozitīvu ietekmi uz vidi, klimatu un zemas oglekļa emisijas enerģijas piegādes drošību; uzskata, ka projektu izvērtēšanā, novērtēšanā un ziņošanā par tiem būtu jāapliecina to ieguldījums ES klimata un enerģētikas politikas mērķu sasniegšanā un visu attiecīgo vides politikas jomu (stratēģiskais vides novērtējums, ietekmes uz vidi novērtējums) ievērošanā;
Programma „Veselība izaugsmei”
30. uzskata, ka saistībā ar DFS būtu jāuzskata, ka veselības aprūpes nozare (viena no ES lielākajām nozarēm nodarbinātības ziņā, kas veido 10 % no ES IKP un 10 % ES nodarbinātības un kurā terciāro izglītību ieguvušo darba ņēmēju procentuālā daļa ir lielāka nekā vidēji citās nozarēs) ir ļoti nozīmīga Eiropai krīzes laikā; uzsver programmas „Veselība izaugsmei” 2014.–2020. gadam nozīmīgumu un īpaši norāda, ka līdz 2020. gadam ES veselības nozarē trūks viens miljons darba ņēmēju, norādot, ka ar programmu būtu jāsekmē darba tirgus stimulu nodrošināšana;
31. uzsver, ka ir jāorientējas uz nepieciešamību nodrošināt stabilu ekonomiku ilgtermiņā, ņemot vērā, ka ieguldījumi veselības aprūpē un ES vecāka gadagājuma iedzīvotāju veselības kvalitātes uzlabošanā īstermiņā samazinās ar veselību un aprūpi saistītās izmaksas ilgtermiņā;
Savienības Civilās aizsardzības mehānisms
32. uzskata, ka DFS būtu jāuzsver, ka dabas un cilvēku izraisīto katastrofu skaits arvien palielinās un tās kļūst arvien smagākas, un to, ka klimata pārmaiņas var izraisīt vēl postošākas katastrofas; uzskata, ka saistībā ar minēto Savienības civilās aizsardzības mehānisms būtu jāorientē uz Savienības iekšējām darbībām, piešķirot atbilstīgus budžeta līdzekļus;
33. atzinīgi vērtē Komisija priekšlikumu atjaunot civilās aizsardzības finanšu instrumentu (CPI), lai sniegtu finansiālu atbalstu darbībām, kas vērstas uz katastrofu pārvarēšanas cikla dažādajiem aspektiem, proti, saskaņotākai un labāk integrētai reaģēšanai ārkārtas situācijās, labākai sagatavotībai katastrofu pārvarēšanai un novatoriskām darbībām, lai samazinātu katastrofu risku; norāda, ka CPI vajadzētu izmantot arī Eiropas ārkārtas reaģēšanas spēju izveidei, izmantojot visus dalībvalstu civilās aizsardzības līdzekļus, lai uzlabotu izmaksu lietderību, izmantojot koordinētu civilās aizsardzības līdzekļu pieejamību;
34. uzskata, ka DFS būtu jāatbalsta civilās aizsardzības finanšu instrumenta (CPI) atjaunošana, lai varētu sniegt finansiālu atbalstu darbībām, kas ietvertas dažādos katastrofu pārvarēšanas cikla aspektos; uzskata, ka šim instrumentam piešķirtā summa būs jāpārvalda elastīgi, lai nepieciešamības gadījumā vienmēr varētu nodrošināt iespēju veikt palielinājumu;
35. uzskata, ka Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējas galvenokārt veidos pašreizējās dalībvalstu spējas, tādējādi izvairoties no papildu izmaksām; norāda, ka ES līmenī Eiropas Ārkārtas reaģēšanas centra izveide ar pastiprinātām plānošanas un koordinācijas funkcijām būs ieguvums visai ES, radot tādus ietaupījumus dalībvalstu līmenī, kam jāpārsniedz ES budžeta izmaksas, lai gan, protams, katastrofu gadījumos ātras un efektīvas reaģēšanas ieguvumus izglābto cilvēku dzīvību izteiksmē nevar izmērīt tīri finansiālā izteiksmē;
36. atgādina, ka ES sadarbības civilās aizsardzības jomā vispārīgie mērķi ir nodrošināt cilvēku, vides, īpašuma un kultūras mantojuma labāku aizsardzību lielu dabas, tehnoloģisko un cilvēku izraisītu katastrofu gadījumā un ka ES sadarbības mērķi civilās aizsardzības jomā ir:
a) veicināt ātru un efektīvu reaģēšanu uz krīzēm;
b) nodrošināt civilās aizsardzības nodrošinātāju pietiekamu sagatavotību ārkārtas situācijām;
c) izveidot pasākumus katastrofu novēršanai;
Īstenošana un uzraudzība
37. joprojām uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pietiekamu saistību apropriāciju maksimālo apjomu 5. izdevumu kategorijā, lai nodrošinātu, ka iestādes un aģentūras var darboties un maksimāli efektīvi veikt savus pienākumus; uzsver — lai Savienības pilsoņu un dalībvalstu interesēs sekmīgi īstenotu un uzraudzītu daudzgadu programmas un politiku, ir vajadzīgs tāds augsti kvalificēts un neatkarīgs personāls ar vairāku valodu prasmēm, kura darbinieki ir atlasīti pēc visplašākā iespējamā ģeogrāfiskā principa un ir pilnībā uzticīgi Eiropas projekta vērtībām;
38. uzskata, ka nākamajā DFS būtu jāļauj izcelt liela mēroga projektus, piemēram, globālās vides un drošības novērošanas (GMES) programmu; uzskata, ka ES budžetā ir jāparedz ilgstošs ieguldījums šajā programmā, lai nodrošinātu tās plānošanu, nepārtrauktību un organizatorisko stabilitāti; uzskata, ka gadījumā, ja šai minētajai liela mēroga programmai ir nepieciešami papildu finanšu līdzekļi, tie nebūtu jāgūst uz mazāku sekmīgu projektu rēķina, kas tiek finansēti no ES budžeta;
39. ņem vērā Komisijas ierosinātās paredzamās summas par katru decentralizēto aģentūru, kas ir Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas kompetences jomā; nav pārliecības par to, vai minētie skaitļi atbilst aģentūru vajadzībām, lai nodrošinātu to attiecīgos uzdevumus, jo tie liecina par aģentūru budžetu iesaldēšanu; prasa, lai aģentūrām, kas darbojas vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma jomā, tiktu nodrošinātas atbilstīgas apropriācijas.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums | 19.9.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 44 4 8 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Martina Anderson, Sophie Auconie, Pilar Ayuso, Paolo Bartolozzi, Sergio Berlato, Lajos Bokros, Milan Cabrnoch, Nessa Childers, Esther de Lange, Bas Eickhout, Edite Estrela, Karl-Heinz Florenz, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Matthias Groote, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Dan Jørgensen, Karin Kadenbach, Christa Klaß, Eija-Riitta Korhola, Holger Krahmer, Corinne Lepage, Peter Liese, Zofija Mazej Kukovič, Linda McAvan, Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Vladko Todorov Panayotov, Antonyia Parvanova, Andres Perello Rodriguez, Mario Pirillo, Frédérique Ries, Anna Rosbach, Oreste Rossi, Dagmar Roth-Behrendt, Kārlis Šadurskis, Carl Schlyter, Horst Schnellhardt, Richard Seeber, Theodoros Skylakakis, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Salvatore Tatarella, Thomas Ulmer, Anja Weisgerber, Åsa Westlund, Glenis Willmott, Marina Yannakoudakis | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Nikos Chrysogelos, José Manuel Fernandes, Christofer Fjellner, Jacqueline Foster, Jutta Haug, Judith A. Merkies, Vittorio Prodi, Michèle Rivasi, Marita Ulvskog, Andrea Zanoni | |||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Marisa Matias | |||
20.9.2012
Zivsaimniecības komitejaS ATZINUMS
Budžeta komitejai
par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam
( COM(2011)0398 – COM(2012)0388 – 2011/0177(APP) )
Atzinumu sagatavoja: João Ferreira
IEROSINĀJUMI
Zivsaimniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
Vispārējais novērtējums
A. uzsver, ka 2014.–2020. gadam ierosinātā daudzgadu finanšu shēma (DFS) ir pieticīga un tā ir relatīvi mazāka par pašreizējo DFS 2007.–2013. gadam; uzskata, ka krīze nedrīkst būt aizbildinājums, lai samazinātu Savienības budžetu, un ka šajos apstākļos, tieši pretēji, vēl jo vairāk ir nepieciešams pamatīgs un pārdomāti palielināts budžets, kas ļauj sasniegt Eiropas Savienības politikas mērķus, proti, sniegt atbalstu izaugsmei un nodarbinātībai un piemērot ekonomiskās un sociālās kohēzijas principu stratēģijas „Eiropa 2020” ietvaros; tādēļ lūdz, lai Komisija šajā nozīmē grozītu iesniegto priekšlikumu par DFS 2014.–2020. gadam;
Vispārīgi jautājumi, kas saistīti ar zivsaimniecības nozari
B. atgādina, ka zvejas resursi ir pasaules uzturdrošībai ārkārtīgi svarīgs sabiedriskais īpašums; norāda, ka zvejniecības un akvakultūras nozare un saistītās darbības bieži ir galvenais ienākumu un pastāvīgas nodarbinātības avots piekrastes, salu un tālākajos reģionos; uzsver, ka pārskatītajā kopējā zivsaimniecības politikā (KZP) ir jāīsteno sociālie, ekonomiskie un vides mērķi, kas nozīmē, ka ir pienācīgi jāsaglabā un jāpārvalda zvejas resursi, kā arī jācīnās pret ekonomisko un sociālo lejupslīdi, kura ietekmē daudzas piekrastes kopienas, stimulējot nodarbinātību, uzlabojot vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļus un pievēršot īpašu uzmanību mazapjoma zvejai, kam nepieciešami pietiekami finanšu resursi pēc 2013. gada; atzīst nepieciešamību pēc lielākas saskaņotības ar kohēzijas politiku;
C. norāda, ka priekšlikumā par DFS 2014.–2020. gadam, kas ietverts Komisijas paziņojumā „Budžets stratēģijai „Eiropa 2020””, zivsaimniecībai un jūrlietām ir paredzēta kopējā indikatīvā dotācija EUR 6,685 miljardu apmērā 2011. gada nemainīgajās cenās (Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (ieskaitot tirgus pasākumus) + zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi + reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas), kas ir vidēji EUR 955 miljoni gadā. Pēdējā pašreizējās DFS gadā (2013) šī dotācija ir EUR 984 miljoni; ar bažām konstatē, ka DFS 2014.–2020. gadam paredzētās ikgadējās summas ir mazākas nekā summa, kas pašreizējā DFS paredzēta 2013. gadam; atgādina, ka Parlaments 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā „Ieguldījums nākotnē — jauna daudzgadu finanšu shēma (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai”[32] ir paudis vēlmi jaunajā DFS par vismaz 5 % palielināt resursu apjomu salīdzinājumā ar 2013. gada līmeni;
D. norāda, ka dažu Komisijas ierosināto mērķu īstenošanai nepieciešams lielāks finansējums, pretējā gadījumā to īstenošana varētu tikt kavēta; atgādina, ka Komisijas mērķi galvenokārt paredz pārvarēt nepietiekamās inovācijas problēmu zivsaimniecības nozarē salīdzinājumā ar citām ekonomikas nozarēm, veicināt pāreju uz tādu zivsaimniecības nozari, kurai ir minimāla ietekme uz vidi, samazinot izmetumus jūrā un ietekmi uz jūras ekosistēmām, nodrošināt no piekrastes zvejas atkarīgo kopienu iztiku, kā arī sekmēt darbību diversifikāciju;
E. uzsver, ka zivsaimniecības nozare līdzīgi lauksaimniecības nozarei ir īpaši neaizsargāta pret krīzēm; tādēļ mudina lauksaimniecības nozarē papildus jau esošajiem pasākumiem izveidot īpaša atbalsta mehānismu palīdzībai tādos ārkārtas gadījumos kā dabas katastrofas, atsevišķu darbību piespiedu pārtraukšana ar mērķi atjaunot krājumus vai cita starpā pēkšņi ierobežojumi būtisku ražošanas izejvielu pieejamībā;
F. atkārtoti pauž savu nostāju — tā kā zvejas darbības ir nepastāvīgas dažādu iemeslu dēļ, jo īpaši ņemot vērā neapstrīdamus dabiskos ierobežojumus, šajā nozarē ir jāsaglabā pienācīgs publiskais, valsts un Savienības finansējums;
Jautājumi attiecībā uz struktūrfondiem, jo īpaši Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF)
G. uzskata, ka jaunajā vienotajā stratēģiskajā satvarā, kas tiks piemērots dalītas pārvaldības fondiem, jo īpaši jaunajam Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF), būtu jāņem vērā šo finansēšanas instrumentu daudzveidīgie mērķi; atgādina, ka EJZF ir nozaru atbalsta fonds, kura piešķirtajam finansējumam nekādā veidā nevajadzētu būt atkarīgam no tās ģeogrāfiskās teritorijas ekonomiskā statusa, kurā darbojas saņēmējs;
H. noraida iespēju ieviest un/vai pastiprināt noteikumus par makroekonomiskajiem nosacījumiem Eiropas fondu izmantošanā; uzskata, ka valstis, kas visvairāk saskaras ar finansiālām grūtībām un kuru ekonomika ir vistrauslākā, nedrīkst divkārši sodīt, ierobežojot šo valstu pieeju fondiem, kas ir būtiski to atveseļošanās un izaugsmes procesam, un tādējādi apdraudot kohēzijas principa ievērošanu;
I. uzsver EJZF lielo nozīmi 2014.–2020. gada laikposmā — šis fonds būs galvenais jaunās KZP finanšu instruments; norāda, ka ir jāparedz atbilstīgs finansējums jaunajiem mērķiem, politikai un prioritātēm, kas ietekmēs jūrlietas; nepiekrīt, ka jauno mērķu, politikas un prioritāšu, piemēram, integrētās jūrlietu politikas, finansēšanā izmanto zivsaimniecības politikai paredzētos līdzekļus;
J. lūdz vienkāršot pieeju dalītās pārvaldības līdzekļiem, jo īpaši EJZF, lai atvieglotu saņēmēju un valstu kompetento iestāžu uzdevumu un sekmētu pilnīgu pieejamo līdzekļu izmantojumu; uzskata, ka vispirms priekšroka ir jādod projektiem, kas piedāvā integrētus risinājumus, no kuriem labumu gūtu visas piekrastes kopienas pēc iespējas plašākā mērogā, nevis projektiem, kas sniedz labumu tikai ierobežotam skaitam uzņēmumu;
K. pauž bažas, ka varētu likvidēt spēkā esošos publiskie instrumenti zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgus regulācijai; prasa palielināt tirgus kopīgās organizācijas (TKO) ieguldījumu attiecībā uz zvejas un akvakultūras produktiem, lai nodrošinātu labāku nozares efektivitāti, tirgu stabilitāti, zvejas produktu tirdzniecības uzlabošanos un to pievienotās vērtības pieaugumu, tādēļ TKO ir jāpiešķir tam nepieciešamie finanšu līdzekļi;
L. iesaka saskaņot spēkā esošos instrumentus, jo īpaši finansiālā ziņā, lai risinātu konkrētas problēmas piekrastes zvejas nozarē un no tās visvairāk atkarīgajās piekrastes kopienās; uzsver, ka zinātniskā pētniecība zivsaimniecības jomā ir svarīgs instruments, lai nodrošinātu labu nozares pārvaldību — tas ir nepieciešams, lai konstatētu faktorus, no kā atkarīga zvejas resursu attīstība —, turpinātu veikt to kvantitatīvo novērtējumu un izstrādātu modeļus, kas ļautu paredzēt izmaiņas to apjomā, kā arī uzlabotu zvejas instrumentus, kuģus un zvejnieku darba un drošības apstākļus; tādēļ lūdz palielināt finansējumu pētniecībai zivsaimniecības jomā attiecībā uz vides, sociālajiem un ekonomiskajiem aspektiem;
N. pauž nostāju, ka ir ļoti svarīgi uzlabot bioloģisko datu vākšanu, apstrādi un pieejamību, lai nodrošinātu tādu politiku un pārvaldību, kas patiesi balstīta uz zināšanām; tādēļ uzskata, ka ir jāpalielina Savienības līdzdalība šajā jomā, maksimālo atļauto līdzfinansējuma daļu paaugstinot vismaz līdz 75 % pašreizējo 50 % vietā;
O. uzskata, ka zvejas pārtraukumi bioloģisku iemeslu dēļ (saudzēšana) ir svarīgs zvejas resursu saglabāšanas līdzeklis, kas ir pierādījis savu efektivitāti, un būtisks instruments noteiktu zvejas zonu ilgtspējīgā pārvaldībā; atzīst, ka saudzēšanas periodu noteikšana dažos sugu dzīves cikla kritiskajos posmos dod iespēju krājumiem attīstīties, vienlaikus ļaujot turpināt zvejas darbības ārpus saudzēšanas perioda; šajā saistībā prasa, lai tiktu paredzēta iespēja piešķirt finansiālu kompensāciju zvejniekiem dīkstāves periodā;
P. uzsver, ka, ņemot vērā pašreizējo akvakultūras attīstības līmeni Eiropā, ir jāpastiprina pētniecības un attīstības pasākumi šajā jomā, lai ļautu pilnībā izpētīt šīs nozares potenciālu un vienlaikus novērst dažus ierobežojumus, sekmējot tās ilgtspējības uzlabošanos;
Tālākie reģioni
Q. uzsver zivsaimniecības nozares nozīmi attiecībā uz pašreizējo sociālekonomisko stāvokli, nodarbinātību un ekonomiskās un sociālās kohēzijas veicināšanu tālākajos reģionos, kuru ekonomikai raksturīgi pastāvīgas strukturālas grūtības un kuriem ir ierobežotas darbības diversifikācijas iespējas; lūdz saglabāt un palielināt Savienības atbalstu zivsaimniecības nozarei tālākajos reģionos, jo īpaši izmantojot programmu, kas paredzēta, lai attiecībā uz dažu tālāko reģionu noteiktu zvejas produktu tirdzniecību kompensētu papildu izmaksas, kas saistītas ar šo reģionu ģeogrāfisko stāvokli („POSEI zivsaimniecības programma”); šajā saistībā uzskata, ka šīs programmas darbības laiku nevajadzētu ierobežot, jo reģionu ģeogrāfiskais stāvoklis ir nemainīgs faktors; pauž nožēlu, ka priekšlikumā par DFS 2014.–2020. gadam ir būtiski samazināts šiem reģioniem paredzētais kopējais finansējums, lai gan tuvākajos gados ES atzītais tālāko reģionu skaits turpinās pieaugt, un prasa šo finansējumu ievērojami palielināt;
Projekts iestāžu nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību
R. prasa, lai iestāžu nolīgumā tiktu paredzēta pilnīga Eiropas Parlamenta līdzdalība sarunās par starptautiskajiem zivsaimniecības nolīgumiem; prasa, lai Eiropas Parlamenta pārstāvji varētu nekavējoties iesaistīties kā novērotāji un tiem būtu dalībvalstu pārstāvjiem līdzvērtīgs statuss visos sarunu posmos, ņemot vērā Parlamenta kompetenci zivsaimniecības nolīgumu jomā;
Jautājumi par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju
S. pauž bažas par neefektīvajiem partnerības nolīgumiem zivsaimniecības jomā, ciktāl tie attiecas uz nozares atbalstu trešām valstīm; uzsver, ka saskaņā ar Komisijas lēmumiem nozares atbalstam piešķirto līdzekļu absolūtā vērtība ir pārāk maza, lai tie sniegtu rezultātus; tādēļ uzskata, ka ir jāveic pasākumi, lai šo situāciju mainītu, vienlaikus uzlabojot nozares atbalsta efektivitāti un sekmējot labāku šo līdzekļu apguvi trešās valstīs.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums | 11.7.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 23 0 0 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Antonello Antinoro, Kriton Arsenis, Alain Cadec, Chris Davies, João Ferreira, Carmen Fraga Estévez, Pat the Cope Gallagher, Dolores García-Hierro Caraballo, Marek Józef Gróbarczyk, Ian Hudghton, Iliana Malinova Iotova, Werner Kuhn, Isabella Lövin, Gabriel Mato Adrover, Guido Milana, Maria do Céu Patrão Neves, Crescenzio Rivellini, Ulrike Rodust, Raül Romeva i Rueda, Struan Stevenson, Isabelle Thomas, Nils Torvalds, Jarosław Leszek Wałęsa | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Jean-Paul Besset, Izaskun Bilbao Barandica, Diane Dodds, Barbara Matera, Nikolaos Salavrakos | |||
20.9.2012
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaS ATZINUMS
Budžeta komitejai
par starpposma ziņojumu labvēlīga iznākuma panākšanai 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas apstiprināšanas procedūrā
( COM(2011)0398 – COM(2012)0388 – 2011/0177(APP) )
Atzinumu sagatavoja: Monika Hohlmeier
IEROSINĀJUMI
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju ziņojumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. pieņem zināšanai 3. izdevumu kategorijas „Drošība un pilsoniskums” jauno struktūru; uzskata, ka pārtikas drošības, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes, Kopienas Augu šķirņu biroja un Eiropas Zāļu aģentūras iekļaušana jaunajā 3. izdevumu kategorijā ir apšaubāma un neatspoguļo drošības un pilsoniskuma politikas vispārējos mērķus; ierosina mainīt tās nosaukumu uz „Pilsoniskums, brīvība, drošība un tiesiskums” saskaņā ar Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē — jauna daudzgadu finanšu shēma (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai[33];
2. ņem vērā to, ka vispārējais brīvības, drošības un tiesiskuma jomai paredzētais finansējums pienācīgi neatspoguļo šīs jomas nostiprināšanu saskaņā ar Lisabonas līgumu un tās aizvien pieaugošos uzdevumus un problēmjautājumus;
3. uzsver nepieciešamību nodrošināt līdzekļu efektīvu izmantošanu un labu pārvaldību, lai nepieļautu to, ka dalībvalstis īsteno tikai savas intereses;
4. uzsver, ka, vienkāršojot finansēšanas struktūras, jāsaglabā paredzamība un uzticamība, vienlaikus nodrošinot elastīgumu, un ka katram īpašo fondu mērķim jāparedz atbilstoša finansējuma daļa;
5. uzsver, ka finansētajām darbībām jāsniedz Eiropas pievienotā vērtība un ka visos fondos un programmās jānodrošina atbilstošs līdzsvars starp politikas mērķiem;
6. atzinīgi vērtē finansēšanas struktūru vienkāršošanu, izveidojot Patvēruma un migrācijas fondu un Iekšējās drošības fondu un pieņemot vispārēji piemērojamos noteikumus par programmu sagatavošanu, pārvaldību, kontroli un ziņojumu sniegšanu, ar nosacījumu, ka tiek saglabāts līdzsvars starp šo fondu dažādajām prioritātēm; norāda, ka iekšlietu jomas instrumentu vienkāršošana samazinās juridisko pamatu un to īstenošanas noteikumu skaitu un padarīs šos noteikumus saprotamākus visām ieinteresētajām personām;
7. uzskata, ka pienācīga finanšu līdzekļu daļa ir jāpiešķir Patvēruma un migrācijas fondam, it īpaši pašreizējā Bēgļu fonda un Integrācijas fonda mērķu atbalstam; ņem vērā īpašo uzmanību, kas veltīta pārcelšanas un pārvietošanas pasākumiem; uzsver, ka finansētajām darbībām jāsniedz Eiropas pievienotā vērtība un ka ir jānodrošina atbilstošs līdzsvars starp politikas mērķiem;
8. atkārtoti uzsver, ka jau tiek plānotas jaunas programmas, piemēram, ES PDR sistēma un viedrobežu pasākumu kopums; uzskata, ka Iekšējās drošības fonda rīcībā jābūt pietiekamiem finanšu līdzekļiem, lai tas varētu īstenot savus mērķus, vienlaikus uzsverot, ka visām tā darbībām pilnībā jāatbilst Pamattiesību hartai; prasa piešķirt finansējumu tādas aizsardzības ziņā jutīgas robežkontroles ieviešanai, kurā pilnībā tiktu ievērotas migrantu pamattiesības;
9. uzsver, ka Iekšējās drošības fonda izdevumiem ir jāatspoguļo mērķis nostiprināt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu un ka ir jānodrošina koordinācija starp dalībvalstīm attiecībā uz vienotas un kvalitatīvas ārējo robežu kontroles sistēmas izveidi; turklāt uzskata, ka ieguldījumiem infrastruktūrā, aprīkojumā, transportlīdzekļos un IT sistēmās ir jāveicina kopējo drošības standartu ievērošana un jāpalielina FRONTEX aģentūras koordinēto kopīgo operāciju efektivitāte;
10. uzsver, ka programmai „Tiesiskums” ir piešķirts atbilstošs finansējums; uzsver, ka ir jānodrošina atbilstošs līdzsvars starp līdzekļiem, kas piešķirti dažādajiem mērķiem;
11. uzskata, ka centieni bērnu tiesību un bērnu aizsardzības jomā ir jāatspoguļo īpašās finansējuma pozīcijās, lai varētu izsekot un pārbaudīt piešķīrumus un novērtēt to efektivitāti;
12. atzinīgi vērtē priekšlikumu Tiesību un pilsonības programmai; uzsver, ka finansēšanas struktūras vienkāršošana nedrīkst izraisīt finanšu līdzekļu apjoma samazināšanos salīdzinājumā ar to apjomu, kas ir pieejams pašreizējās, proti, 2007.–2013. gada laikposma, programmās, un tāpēc pauž nožēlu par Komisijas priekšlikumu samazināt finansējumu; prasa palielināt līdzekļus pamattiesību veicināšanai un aizsardzībai un rasisma, ksenofobijas un visu veidu diskriminācijas apkarošanai, it īpaši saistībā ar aizvien pieaugošo neiecietību un sociālajiem nemieriem, ko Eiropā izraisījusi pašreizējā finanšu krīze;
13. pauž nožēlu par statisko pieeju aģentūru finansēšanai brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, kas nekādi neatspoguļo izvirzīto uzdevumu palielināšanos vai to pārtraukšanu;
14. uzskata, ka it īpaši FRONTEX aģentūras, Eiropas Patvēruma atbalsta biroja un Eiropas Policijas biroja (Eiropols) budžets neatbilst to būtiski palielinātajiem uzdevumiem; šajā sakarībā norāda uz nesenajām izmaiņām FRONTEX aģentūras pilnvarās, Eiropas Patvēruma atbalsta biroja jau uzsāktajām un vēl paredzētajām darbībām un Eiropas Kibernoziegumu centra izveidi Eiropolā;
15. uzsver, ka pienācīgi jāizvērtē pašreizējie pasākumi un ka pirms jaunu likumdošanas priekšlikumu ierosināšanas obligāti jāveic pienācīgs ietekmes novērtējums.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums | 19.9.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 51 4 3 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Jan Philipp Albrecht, Sonia Alfano, Roberta Angelilli, Edit Bauer, Rita Borsellino, Arkadiusz Tomasz Bratkowski, Simon Busuttil, Philip Claeys, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Ioan Enciu, Frank Engel, Cornelia Ernst, Tanja Fajon, Monika Flašíková Beňová, Kinga Gál, Kinga Göncz, Nathalie Griesbeck, Anna Hedh, Salvatore Iacolino, Sophia in ‘t Veld, Lívia Járóka, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Timothy Kirkhope, Juan Fernando López Aguilar, Baroness Sarah Ludford, Monica Luisa Macovei, Svetoslav Hristov Malinov, Véronique Mathieu, Anthea McIntyre, Louis Michel, Antigoni Papadopoulou, Georgios Papanikolaou, Jacek Protasiewicz, Carmen Romero López, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Valdemar Tomaševski, Kyriacos Triantaphyllides, Wim van de Camp, Axel Voss, Renate Weber, Josef Weidenholzer, Cecilia Wikström, Tatjana Ždanoka, Auke Zijlstra | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Alexander Alvaro, Michael Cashman, Anna Maria Corazza Bildt, Dimitrios Droutsas, Ana Gomes, Monika Hohlmeier, Franziska Keller, Jean Lambert, Marian-Jean Marinescu, Antonio Masip Hidalgo, Hubert Pirker | |||
Aizstājējs (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Erik Bánki | |||
20.9.2012
Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS
Budžeta komitejai
par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam
( COM(2011)0398 – COM(2012)0388 – 2011/0177(APP) )
Atzinumu sagatavoja: Inês Cristina Zuber
Mod
IEROSINĀJUMI
Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju ziņojumā iekļaut šādus ierosinājumus:
Atsauces un/vai apsvērumi
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu un 3. panta 3. punkta otro daļu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantu,
A. tā kā Komisijas pieeja nākamās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) dzimumu līdztiesības aspektiem ir vērsta uz lielāku elastību, risinot turpmākās problēmas, ar kurām saskarsies sievietes, bet nespēja piešķirt konkrētu finansējumu rada risku, ka atvēlēto līdzekļu apmērs būs mazāks, nekā paredzēts pašreizējā DFS;
B. tā kā stratēģijā vīriešu un sieviešu līdztiesībai 2010.–2015. gadam norādīts, ka nākamajā daudzgadu finanšu shēmā būs nodrošināts atbalsts stratēģijā paredzēto pasākumu īstenošanai;
C. tā kā pašreizējais priekšlikums attiecībā uz 2014.–2020. gada DFS neatspoguļo lielāku ieguldījumu nozīmi dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību jomā — cita starpā kā svarīgu reakciju uz pašreizējo ekonomikas un finanšu krīzi,
Vispārīgi ieteikumi
i) uzsver, ka integrētai pieejai dzimumu līdztiesībai un konkrētu resursu piešķiršanai ir jābūt cieši saistītiem pasākumiem un ka tādējādi konkrētu līdzekļu piešķiršanu nevar aizstāt ar horizontāliem mērķiem; prasa īstenot dubultu pieeju, kas nodrošinās efektivitāti un paredzamību un būs obligāta visos galvenajos finanšu instrumentos; uzsver, ka jaunajā budžeta plānošanas periodā vairāk un efektīvāk jāiekļauj dzimumu līdztiesības politika un integrētās pieejas dzimumu līdztiesībai instrumenti;
ii) aicina Komisiju un Padomi 2014.–2020. gada DFS piemērot budžeta pieņemšanas procedūras, ievērojot dzimumu līdztiesības principu; uzsver, ka DFS regulā ir jāietver Komisijai paredzēti norādījumi ievērot dzimumu līdztiesības principu ES budžeta plānošanas procesā un dažādu finansēšanas instrumentu izmantošanā;
iii) norāda, ka DFS būtu jāsniedz dzimumu aspekta analīze saistībā ar budžeta līdzekļu prioritātēm, kā arī budžeta finansējuma sadalījums pa politikas jomām un programmām, ievērojot dzimumu aspektu;
iv) uzsver, ka jāpalielina finansējums dzimumu līdztiesības pasākumiem nodarbinātības un izaugsmes jomā, lai risinātu horizontālo un vertikālo dzimumu segregācijas problēmu un cīnītos pret atšķirībām vīriešu un sieviešu darba samaksā un pensijā un pieaugošajiem nabadzības rādītājiem sieviešu vidū, kā arī pasākumiem tiesību un demokrātijas jomā; aicina Komisiju un Padomi Tiesību un pilsonības programmā noteikt dzimumu līdztiesību kā konkrētu mērķi, kā arī saglabāt programmu „Daphne” kā neatkarīgu šīs programmas apakšpozīciju;
v) aicina Komisiju un Padomi iekļaut dzimumu līdztiesības mērķus noteikumos, kas regulē struktūrfondu darbību, kā arī galvenajās ES finansēšanas programmās (veselības aprūpe un vide, izglītība, jaunatne, ekonomika utt.), un nodrošināt, lai to īstenošanai tiktu piešķirti līdzekļi; atbalsta ESF stratēģiskāku piemērošanu, lai veicinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību, piekļuvi darba tirgum un reintegrāciju un apkarotu bezdarbu, nabadzību, sociālo atstumtību un visus diskriminācijas veidus; aicina Komisiju izstrādāt visaptverošus pasākumus, izmantojot Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, lai sekmētu sieviešu nodarbinātību lauku apvidos;
vi) aicina Komisiju un Padomi nodrošināt pastāvīga finansējuma piešķiršanu Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtam, nepieļaujot jebkādu samazinājumu, lai dotu iespēju šim institūtam pilnvērtīgi darboties un sniegtu dalībvalstīm un rotācijas kārtībā izraudzītajām Eiropas Padomes prezidentvalstīm statistikas datus un pētījumu rezultātus par dzimumu līdztiesības politiku ES;
vii) uzsver, ka Komisijas pašreizējo sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģiju 2010.–2015. gadam un stratēģiju nākamajiem pieciem gadiem pēc 2015. gada, kā arī ikgadējos ziņojumus par dzimumu līdztiesību vajadzētu izmantot kā pamatnorādi tam, uz kurām jomām jānovirza līdzekļi un kā tas darāms, jo īpaši ņemot vērā tādu neaizsargātāko iedzīvotāju grupu lielo nabadzības risku un sociālo atstumtību kā vecāka gadagājuma sievietes un vientuļās mātes;
viii) norāda, ka liela mēroga finansēšanas programmu izveide liegs iespēju mazākām nevalstiskajām organizācijām (NVO), tostarp sieviešu organizācijām, saņemt ES projektu finansējumu, kas tādējādi kaitēs to neaizstājamajam ieguldījumam politikas kvalitātes un tiesību aktu uzlabošanā dzimumu līdztiesības jomā; aicina paralēli lielajām subsīdijām piešķirt mazākas subsīdijas, lai nodrošinātu arī turpmāku mazāko NVO piekļuvi ES finansējumam;
ix) aicina Komisiju un Padomi nodrošināt, lai visos DFS 2014.−2020. gadam paredzētajos budžeta līdzekļu piešķiršanas gadījumos tiktu ievērots dzimumu līdztiesības princips un visās Eiropas Savienības politikas jomās tiktu veicināta integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai;
x) norāda, ka mērķim — dzimumu līdztiesībai — ir jābūt daudz skaidrāk formulētam un visās ES ārējās darbībās un programmās ir jāpiešķir finansējums tā īstenošanai.
xi) uzsver, ka ir svarīgi budžeta plānošanā ievērot dzimuma līdztiesības principu, kas ir labs pārvaldības līdzeklis, lai uzlabotu efektivitāti un taisnīgumu, pareizu uzraudzību par to, kā budžeta piešķīrumi ietekmē sieviešu un vīriešu ekonomiskās un sociālās iespējas, un elastīgumu attiecībā uz to, kā pārstrukturēt tos, kas negatīvi ietekmē dzimumu līdztiesības sasniegšanu; uzskata, ka rūpīga dzimumu līdztiesības jautājumu analīze ES budžeta plānošanas procesā uzlabos resursu novirzīšanu tā, lai tiktu sekmēta vienlīdzība un sociālā kohēzija.
Labojumi
Labojums Nr. 1
Grozītais priekšlikums Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam
14a. apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Labojums |
| (14a) Ikgadējās budžeta procedūrās, kuras piemēro DFS 2014.−2020. gadam, tiks iekļauti dzimumu līdztiesības elementi, ņemot vērā to, kā Savienības vispārējais finanšu regulējums veicina dzimumu līdztiesības nostiprināšanu (un nodrošina integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai), |
Labojums Nr. 2
Grozītais priekšlikums Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam
12. pants – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Labojums |
Eiropas Parlaments, Padome un Komisija (turpmāk „iestādes”) veic visus pasākumus, lai sekmētu ikgadējās budžeta procedūras norisi. | Eiropas Parlaments, Padome un Komisija (turpmāk „iestādes”) veic visus pasākumus, lai sekmētu ikgadējās budžeta procedūras norisi un nodrošinātu dzimumu līdztiesības principa ievērošanu visos budžeta plānošanas posmos. |
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums | 19.9.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 26 0 0 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Regina Bastos, Marije Cornelissen, Edite Estrela, Iratxe García Pérez, Mikael Gustafsson, Mary Honeyball, Lívia Járóka, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Nicole Kiil-Nielsen, Silvana Koch-Mehrin, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Astrid Lulling, Barbara Matera, Krisztina Morvai, Norica Nicolai, Joanna Senyszyn, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Britta Thomsen, Anna Záborská, Inês Cristina Zuber | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Silvia Costa, Mariya Gabriel, Ana Miranda, Doris Pack, Antigoni Papadopoulou, Angelika Werthmann | |||
24.9.2012
Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS
Budžeta komitejai
par starpposma ziņojumu labvēlīga iznākuma panākšanai 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas apstiprināšanas procedūrā
( COM(2011)0398 – COM(2012)0388 – 2011/0177(APP) )
Atzinumu sagatavoja: Pervenche Berès
Mod
IEROSINĀJUMI
Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju ziņojumā iekļaut šādus ierosinājumus:
Ieteikumi
1. atgādina, ka kohēzijas politikai ir jāveicina makroekonomikas nelīdzsvarotības samazināšana ES un ekonomiskā un sociālā konverģence, ievērojot stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus un jo īpaši tās mērķus saistībā ar izglītību, nodarbinātību un nabadzību;
2. uzskata — ņemot vērā kohēzijas politikas bilanci, jo īpaši sociālajā jomā, un krīzes ietekmi, budžeta plānošanas periodā ir obligāti jāievēro pietiekams elastīgums attiecībā uz pārplānošanu, lai ES varētu īstenot pretciklisku politiku;
3. uzsver, ka jaunajai daudzgadu finanšu shēmai ir jānodrošina pietiekams finanšu līdzekļu apjoms, lai ES nezaudētu tās iedzīvotāju uzticēšanos un varētu sasniegt vērienīgos stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus;
4. uzsver, ka, ņemot vērā pašreizējo ekonomikas un sociālo krīzi, ar daudzgadu finanšu shēmu, protams, ir jāatbalsta un jāveicina ieguldījumi, kas sekmē ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos, bet galvenokārt ir jāapliecina tās pievienotā vērtība tādu strukturālo problēmjautājumu, jo īpaši bezdarba un nabadzības, risināšanā, ar kuriem saskaras dalībvalstis;
5. uzsver, ka jaunajai shēmai un jaunajiem finanšu instrumentiem ir jāatjauno iedzīvotāju uzticība Eiropas projektam, integrējot Līguma 9. pantu par „horizontālo sociālo klauzulu”, lai garantētu augstu nodarbinātības līmeni, atbilstīgu sociālo aizsardzību, cīņu pret sociālo izstumšanu, kā arī lai veicinātu augstu izglītības, mācību un veselības aizsardzības līmeni;
6. uzsver, ka vismaz 25 % no kohēzijas politikai paredzētā finansējuma būtu jāpiešķir Eiropas Sociālajam fondam (ESF) nodarbinātības iespēju veicināšanai un sociālo ieguldījumu stimulēšanai;
7. ierosina — dalībvalstu neizmaksātās saistību apropriācijas pēc divu gadu termiņa beigām būtu jāpārdala citām Savienības programmām un/vai darbībām;
8. uzsver, ka ir svarīgi uzlabot par kohēzijas politikas ieviešanu atbildīgo iestāžu administratīvo veiktspēju, lai uzlabotu struktūrfondu pārvaldību un tādējādi ietekmētu arī publisko iestāžu pārvaldības veiktspēju; šajā sakarībā atbalsta Komisijas ierosinātos priekšlikumus;
9. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu un uzsver nepieciešamību vismaz 20 % ESF līdzekļu piešķirt, lai „veicinātu sociālo iekļaušanu un apkarotu nabadzību”;
10. pauž pārliecību, ka sankcijas, kas saistītas ar struktūrfondu sistēmā ierosinātajiem makroekonomiskajiem nosacījumiem, ir pretrunā ES solidaritātes pamatprincipam; prasa nepiemērot makroekonomiskos nosacījumus;
11. pauž pārliecību, ka Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmai ir būtiska nozīme, lai sekmētu sociālās politikas izstrādi un koordināciju Eiropas līmenī, atvieglotu mikrokredītu pieejamību un veicinātu darba ņēmēju pārrobežu mobilitāti; ņemot vērā ar darbavietu izveidi un cīņu pret bezdarbu un nabadzību saistītās problēmas, uzsver, ka programmai paredzētais finansējums ir jāpalielina par 5 % saskaņā ar 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai;
12. prasa, lai daudzgadu finanšu plānošanā tiktu atzīts jauniešu smagais stāvoklis darba tirgū; tādēļ ierosina Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmā ieviest jaunatnes iniciatīvas sadaļu, paredzot tai atsevišķu finansējumu EUR 150 miljonu apmērā;
13. atgādina par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) būtisko lomu cīņā pret globalizācijas, industriālās pārstrukturizācijas un neparedzētās krīzes nelabvēlīgo ietekmi; atzīst Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) pievienoto vērtību — tas ir intervences instruments krīzes situācijām, kas paredzēts, lai palīdzētu darbu zaudējušajām personām atgriezties darba tirgū; prasa arī pēc 2014. gada turpināt EGF izmantošanu un uzlabošanu, nodrošinot šā instrumenta pieejamību visu kategoriju darba ņēmējiem ar vienādiem noteikumiem; uzsver nepieciešamību mudināt dalībvalstis izmantot EGF, lai sasniegtu stratēģijā „Eiropa 2020” izklāstītos mērķus, pārvaldītu pārstrukturēšanos un veicinātu jaunas prasmes, tostarp saistībā ar jaunām, ilgtspējīgām un kvalitatīvām darba vietām; uzsver arī vienkāršotas procedūras nepieciešamību saistībā ar dotāciju izmaksu;
14. uzsver, ka ar vismazāk nodrošinātajām personām paredzētu programmu, īpaši pievēršot uzmanību pārtikas trūkumam, būtu jāuzlabo Eiropas nabadzīgo iedzīvotāju stāvoklis; atgādina Komisijai par tās saistībām šajā sakarībā laicīgi iesniegt tiesību akta priekšlikumu, lai garantētu atbalsta turpināšanu šādai programmai pēc 2014. gada, izmantojot jaunu juridisko pamatu, ar neatkarīgu finansējumu (papildus ESF 20 % sociālās integrācijas un cīņas pret nabadzību veicināšanai), uzsverot tādu organizāciju veicināšanu, kas atbalsta vistrūcīgākos iedzīvotājus, un ar pārtikas trūkumu saistītās strukturālās problēmas risināšanu;
15. uzsver, ka svarīgi ir nodrošināt partnerības līgumus un ir jānodrošina, lai Parlamenta deputāti tiktu pārstāvēti un efektīvi piedalītos uzraudzības komiteju darbā kā novērotāji;
16. atgādina, ka ir svarīgi sociālos partnerus cieši iesaistīt finanšu programmu īstenošanā, lai nodrošinātu kohēzijas politikas budžeta optimālu izlietošanu;
17. atgādina, ka politiskie lēmumi būtu jābalsta uz objektīviem, visaptverošiem un uzticamiem datiem un analīzi; uzsver, ka ES aģentūru finansējumam ir jābūt pietiekamam, lai tās varētu īstenot savas pilnvaras un nodrošināt to iestāžu vajadzības, kurām tas ir pakļautas.
Labojumi
Labojums Nr. 1
Projekts Iestāžu nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību
13. punkts – 1. ievilkums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Labojums |
13. Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds ir paredzēts tam, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus negatīvi ietekmē nozīmīgo strukturālo izmaiņu pasaules tirdzniecības modeļos radītās sekas, un lai palīdzētu viņiem no jauna integrēties darba tirgū, kā arī, lai sniegtu papildu atbalstu zemniekiem, kurus negatīvi ietekmē globalizācijas radītās sekas. | 13. Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds ir paredzēts tam, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus negatīvi ietekmē globalizācijas radīto nozīmīgo strukturālo izmaiņu pasaules tirdzniecības modeļos radītās sekas vai rūpnieciskās pārstrukturizācijas vai ievērojamu neparedzētas krīzes izraisītu traucējumu sekas, un lai palīdzētu viņiem no jauna integrēties darba tirgū. |
Labojums Nr. 2
Projekts Iestāžu nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību
13. punkts – 2. ievilkums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Labojums |
Fonds nedrīkst pārsniegt maksimālo ikgadējo apjomu EUR 429 miljonus (2011. gada cenās). | Rezerves ikgadējais apjoms ir noteikts EUR 500 miljonu apjomā (2011. gada cenās), un to var izlietot līdz n+1 gadam saskaņā ar Finanšu regulu. Rezervi iekļauj Eiropas Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu. |
Labojums Nr. 3
Projekts Iestāžu nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību
13. punkts – 3. ievilkums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Labojums |
Vienlaicīgi ar priekšlikumu par fonda izmantošanu Komisija abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm iesniedz priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu uz attiecīgajām budžeta pozīcijām. Ja netiek panākta vienošanās, tiek uzsākta trīspusējo sarunu procedūra. | Vienlaicīgi ar priekšlikumu par fonda izmantošanu Komisija abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm iesniedz priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu uz attiecīgajām budžeta pozīcijām, savukārt Eiropas sociālo fondu līdzekļus parasti nepārvieto. Ja netiek panākta vienošanās, tiek uzsākta trīspusējo sarunu procedūra. |
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums | 18.9.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 36 2 2 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Regina Bastos, Edit Bauer, Heinz K. Becker, Pervenche Berès, Vilija Blinkevičiūtė, Philippe Boulland, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Marije Cornelissen, Emer Costello, Frédéric Daerden, Sari Essayah, Thomas Händel, Marian Harkin, Nadja Hirsch, Stephen Hughes, Danuta Jazłowiecka, Ádám Kósa, Jean Lambert, Veronica Lope Fontagné, Olle Ludvigsson, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Csaba Őry, Siiri Oviir, Licia Ronzulli, Elisabeth Schroedter, Jutta Steinruck, Traian Ungureanu, Andrea Zanoni, Inês Cristina Zuber | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Kinga Göncz, Richard Howitt, Jan Kozłowski, Svetoslav Hristov Malinov, Anthea McIntyre, Antigoni Papadopoulou, Birgit Sippel, Csaba Sógor | |||
25.9.2012
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS
Budžeta komitejai
par starpposma ziņojumu labvēlīga iznākuma panākšanai 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas apstiprināšanas procedūrā
( COM(2011)0398 – COM(2012)0388 – 2011/0177(APP) )
Atzinumu sagatavoja: Edit Herczog
IEROSINĀJUMI
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju ziņojumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. uzskata, ka, lai nodrošinātu iespējas ES izkļūt no pašreizējās ekonomikas un sociālās krīzes un nākotnē garantētu tās konkurētspēju globalizētajā pasaulē, ir ļoti svarīgi īstenot stratēģijā „Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei noteiktos mērķus; uzskata, ka ir ļoti svarīgi īstenot reformas attiecībā uz Savienības budžetu, lai labāk atspoguļotu finansiālās vajadzības, kas saistītas ar 21. gadsimtā risināmajām problēmām;
2. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu ieviest taisnīgāku, vienkāršāku, pārredzamāku pašu resursu sistēmu, saskaņā ar kuru vēlākais līdz 2018. gadam par 60 % tiks palielināta pašu resursu daļa ES budžetā; pilnībā atbalsta Komisijas priekšlikumu no 2014. gada ieviest visā ES piemērojamu finanšu darījumu nodokli, kas būtu ES pašu resursu avots;
3. uzskata, ka Savienības budžets varētu būt spēcīgs reformas virzītājspēks, ja ES izdevumi tiktu koncentrēti tādās jomās, kas stimulē ekonomisko izaugsmi, piemēram, inovācijās, pētniecībā un izstrādē;
4. uzsver — lai atrisinātu pašreizējās un turpmākās politiskās un ekonomiskās problēmas, vairākām jomām, piemēram, inovācijai, pētniecībai un izstrādei, stratēģiskiem ieguldījumiem visas Eiropas infrastruktūru tīklos un ārpolitikai, ir jāpiešķir prioritāte pār citām jomām;
5. uzsver, ka viens no ES vissvarīgākajiem mērķiem ir veicināt tās konkurētspēju un atbalstīt tās pārveidošanu par pasaules vadošo uz zināšanām pamatotu ekonomiku; uzsver, ka nākamajai DFS būtu jāatbalsta šis process visās ES politikas jomās;
6. uzsver svarīgo ietekmi, kas kopīgi noteikto stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā ir jānodrošina ar ES budžeta palīdzību; uzsver, ka mērķim ir jābūt viedai un mūsdienīgai budžeta prioritāšu piešķiršanai Savienības galveno politisko mērķu sasniegšanai, jo īpaši attiecībā uz izaugsmi veicinošām jomām, nevis viena liela budžeta noteikšanai, kurā būtu iekļautas visas jomas; uzskata — ja budžets ir pienācīgi izstrādāts, ES finansējums var ierosināt un aktivizēt tādus pasākumus ar neapšaubāmu ES pievienoto vērtību, kurus dalībvalstis nespēj īstenot tikai ar saviem spēkiem, kā arī radīt sinerģiju ar dalībvalstu pasākumiem un papildināt tos, palīdzot tām koncentrēties uz svarīgiem un uz nākotni vērstiem ieguldījumiem; tāpēc atbalsta Komisijas ierosinājumu palielināt (salīdzinājumā ar spēkā esošo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2007.–2013. gadam) finansējumu ES programmām pētniecības, inovāciju, konkurētspējas, MVU un infrastruktūras jomā; pauž pārliecību, ka ierosinātie finanšu piešķīrumi ir uzskatāmi par absolūtu minimumu, un brīdina nepieļaut to samazināšanu, ko aicina īstenot dažas dalībvalstis, jo tas apdraudētu ES uzticamību un politisko apņemšanos atbalstīt izaugsmi un nodarbinātību; tajā pašā laikā uzsver vajadzību nodrošināt pietiekamu budžeta elastību, lai budžeta līdzekļus varētu pienācīgi pielāgot mainīgajiem apstākļiem un prioritātēm;
7. prasa pilnībā pārskatīt pašreizējās DFS izdevumus, lai noskaidrotu, no vienas puses, tos izdevumus, kas ir izšķiroši svarīgi Savienības politikas mērķu sasniegšanai, un, no otras puses, tos izdevumus, kas nav tik būtiski, nolūkā pārdalīt 30 % no vairs neatbilstīgajām izdevumu jomām uz izteikti prioritārām jomām, tādējādi atbrīvojot finanšu resursus citām jomām;
8. jo īpaši uzsver vajadzību uzlabot, stimulēt un nodrošināt pētniecības, izstrādes un inovāciju finansēšanu ES, 2014.–2020. gada DFS ievērojami palielinot attiecīgos programmai „Apvārsnis 2020” paredzētos izdevumus un radikāli vienkāršojot finanšu procedūras, tajā pašā laikā strikti ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu;
9. pauž pārliecību, ka pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” finansējumam ir jāatbilst ES 2020. gada prioritātēm un tas būtu jāizmanto, kā katalizators ES pievienotās vērtības darbībām, atbilstīgāk sadalot ES publiskos līdzekļus un aizvien vairāk piesaistot privātos līdzekļus; uzskata, ka vismaz 15 % pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” budžeta līdzekļu būtu jāparedz MVU;
10. uzsver ES programmu sniegto pievienoto vērtību MVU jomā, jo šīs programmas ir bijušas ārkārtīgi noderīgas, sniedzot atbalstu dalībvalstu centieniem nodrošināt MVU piekļuvi finansējuma saņemšanas iespējām un ārvalstu tirgiem dziļas finanšu krīzes laikā; uzskata, ka turpmāk visiem ES rūpniecības nozares pārstāvjiem būtu jānodrošina pieeja labākam, vienkāršotākam un centralizētākam finansējumam; uzskata, ka jāpaplašina attiecīgo finanšu instrumentu darbības joma, attiecinot tos uz visiem uzņēmējdarbības cikla posmiem;
11. pauž pārliecību, ka Programmai uzņēmumu un MVU konkurētspējai (COSME) piešķirto izdevumu apjoms ir vai nu jādubulto, vai vismaz ievērojami jāpalielina;
12. uzskata, ka, lai ES radītu jaunas paaudzes ilgtspējīgas enerģētikas sistēmas, būs jāveic ievērojami ieguldījumi enerģētikas pētniecības un izstrādes jomā; tāpēc uzsver vajadzību palielināt finansējumu pētniecības un tehnoloģijas attīstības jomā un saglabāt demonstrējumu projektus enerģētikas jomā; aicina saglabāt un papildināt budžetu programmai „Saprātīga enerģija Eiropai”, kuru pārvalda Konkurētspējas un inovāciju izpildaģentūra; aicina nodrošināt pilnīgu jau pieņemtā energotehnoloģiju stratēģiskā plāna (SET) īstenošanu; aicina Komisiju un Padomi precizēt šā plāna finansējumu 2014.–2020. gada DFS ietvaros; aicina Komisiju un Padomi nodrošināt pienācīgu finansējumu viedo enerģijas tīklu izstrādei;
13. uzsver, cik svarīgi ir piešķirt pietiekamu finansējumu dalībvalstīm, kas sarunās par pievienošanos ES uzņēmās saistības slēgt savus kodolreaktorus un pēc tam pārtraukt to ekspluatāciju, atzīstot, ka šī agrā slēgšana radīja attiecīgajām dalībvalstīm īpašu finansiālu slogu;
14. uzsver apjomīgu infrastruktūras projektu (piemēram, ITER un GMES) stratēģisko nozīmi ES konkurētspējas nodrošināšanā nākotnē un tās rūpniecības nozaru nostiprināšanā; uzskata, ka to finansēšana ES budžetā būtu jānodrošina, pamatojoties uz pilnīgi autonomu un visaptverošu daudzgadu budžetu, kas nav saistīts ar DFS (pārsniedzot DFS noteiktos maksimālos apjomus), bet rūpniecisku projektu pārvaldības uzlabojumi arī turpmāk būtu jāveic saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību noteikumiem; uzsver, ka gadījumā, ja jebkura šī projekta īstenošanas gaitā tiek pārsniegts paredzētais budžets, šīs izmaksas būtu jāsedz tā, lai netiktu apdraudēts citu Savienības politikas programmu vai liela mēroga projektu, kas veicina stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanu, finansējums un sekmīga izpilde;
15. uzskata, ka pašreizējā valsts budžeta ierobežojumu kontekstā citu finansējuma avotu nodrošināts sviras efekts ir absolūti nepieciešams, lai veiktu ilgtermiņa ieguldījumus, kas ir vajadzīgi stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanai; pauž pārliecību, ka ES pievienotā vērtība tiek radīta, jo īpaši atbalstot augsta riska un lielu izmaksu ilgtermiņa programmas, kuras dalībvalstis nespētu īstenot tikai ar saviem spēkiem; tāpēc aicina ar ES īstenoto pasākumu palīdzību samazināt ieguldījumu riskus plaša mēroga pasākumos un sagatavot ES mēroga ieguldījumus enerģētikas un IKT infrastruktūras jomā papildus citiem projektiem; šajā sakarā kā pirmos soļus šajā virzienā atbalsta ES projektu obligāciju iniciatīvas 2012.–2013. gada eksperimentālā posma sākšanu un Komisijas priekšlikumu saistībā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (CEF); iesaka Komisijai uzraudzīt un pārskatīt jaunu vai grozītu tiesību aktu kumulatīvo ietekmi uz privātā sektora ilgtermiņa ieguldījumiem un nodrošināt, ka steidzami tiek novērsti šķēršļi ieguldījumiem; uzsver, ka ir nepieciešams sniegt pienācīgu finansējumu CEF, lai nodrošinātu tā īstenošanu, cita starpā nolūkā aizsargāt Eiropas energoapgādi un īstenot ES iekšējo tirgu, dažādojot piegāžu avotus un sniedzot savu ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā;
16. tomēr uzskata, ka ir rūpīgāk jāpārdomā, kā uzlabot atbalstu ilgtermiņa ieguldījumiem ES; uzsver vajadzību izstrādāt un pilnveidot riska dalīšanas finanšu instrumentus, kuru pamatā ir ES budžets, un ar to starpniecību atvieglot ieguldījumu finansēšanu prioritārajās nozarēs, aptverot plašāku un daudzveidīgāku projektu klāstu un dažādus riskus („projektu portfeļu” pieeja); pauž pārliecību, ka jācenšas panākt sinerģiju un kopdarbību starp ES un valstu shēmām, lai maksimāli palielinātu šādu instrumentu izaugsmes iespējas; uzsver, ka šo instrumentu pamatā ir jābūt skaidriem un pārredzamiem projektu atbilstības un atlases kritērijiem;
17. īpaši uzsver, ka visu inovatīvo finanšu instrumentu pārvaldība būtu jābalsta uz ieņēmumu atkārtotas ieguldīšanas (atmaksājumu) principu; uzsver, ka šis rotācijas princips ne tikai nodrošina valsts līdzekļu ietaupījumus, bet nostiprina arī šo instrumentu sviras efektu un daudzkāršošanas ietekmi, kas galu galā veicina augstāku ieguldījumu līmeni ekonomikā;
18. uzsver, ka ir jānodrošina un jāveicina kohēzijas politikas un atsevišķu programmu (piem., „Apvārsnis 2020”, COSME, CEF) savstarpējā savietojamība un sinerģija; pauž pārliecību, ka jāatbalsta kumulatīvā vai apvienotā finansēšana, lai veicinātu pieejamo ES līdzekļu pēc iespējas aktīvāku izmantošanu visās dalībvalstīs un tādējādi to līdzdalību visās konkrētajās programmās, kā arī panāktu vienmērīgāku ekonomisko attīstību visā ES teritorijā;
19. jo īpaši uzsver, ka daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam nepieciešams turpināt programmas „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” finansēšanu; ņem vērā, ka šīs programmas mērķis ir Eiropas uzņēmējdarbības popularizēšana, zināšanu un labākās prakses modeļu apmaiņa un tīklu un partnerību veidošana šo mērķu sasniegšanai;
20. uzsver, ka, palielinot darbības budžetu, ir arī pietiekami jāpalielina administratīvais budžets, lai nodrošinātu ES programmu sekmīgu īstenošanu.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums | 24.9.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 43 4 1 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Amelia Andersdotter, Josefa Andrés Barea, Jean-Pierre Audy, Ivo Belet, Bendt Bendtsen, Reinhard Bütikofer, Maria Da Graça Carvalho, Giles Chichester, Pilar del Castillo Vera, Vicky Ford, Robert Goebbels, Jacky Hénin, Edit Herczog, Kent Johansson, Romana Jordan, Philippe Lamberts, Judith A. Merkies, Angelika Niebler, Jaroslav Paška, Vittorio Prodi, Jens Rohde, Paul Rübig, Amalia Sartori, Salvador Sedó i Alabart, Francisco Sosa Wagner, Evžen Tošenovský, Ioannis A. Tsoukalas, Claude Turmes, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Daniel Caspary, António Fernando Correia de Campos, Ioan Enciu, Vicente Miguel Garcés Ramón, Elisabetta Gardini, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Cristina Gutiérrez-Cortines, Roger Helmer, Jolanta Emilia Hibner, Gunnar Hökmark, Eija-Riitta Korhola, Werner Langen, Pavel Poc, Vladimír Remek | |||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Jorgo Chatzimarkakis, Keith Taylor | |||
27.9.2012
Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS
Budžeta komitejai
par starpposma ziņojumu labvēlīga iznākuma panākšanai 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas apstiprināšanas procedūrā
( COM(2011)0398 – COM(2012)0388 – 2011/0177(APP) )
Atzinumu sagatavoja: Andrey Kovatchev
IEROSINĀJUMI
Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju ziņojumā iekļaut šādus ierosinājumus:
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 312. panta 2. punktu, kurā noteikts, ka Padome vienprātīgi pieņem regulu, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu (DFS), pēc tam, kad ir saņēmusi Eiropas Parlamenta deputātu vairākuma piekrišanu,
– ņemot vērā LESD 312. panta 3. punktu, kurā skaidri paredzēts, ka DFS nosaka saistību apropriāciju gada maksimālo apjomu katrai izdevumu kategorijai un gada maksimālo apjomu maksājumu apropriācijām, kas nozīmē, ka Parlamentam un Padomei sarunās par DFS ir jāievēro savi līgumos noteiktie pienākumi un jāļauj, lai kohēzijas politikas veidošana tiktu saskaņota parastās likumdošanas procedūras kārtībā, kā paredzēts LESD 177. pantā,
A. tā kā Parlaments 2012. gada 13. jūnija rezolūcijā par daudzgadu finanšu shēmu un pašu resursiem ir uzsvēris, ka ES budžets un īpaši kohēzijas politikas izdevumi ir ļoti iedarbīgs instruments, lai palielinātu stratēģiskos ieguldījumus ar apliecinātu Eiropas pievienoto vērtību un ievirzītu Eiropas ekonomiku atpakaļ izaugsmes un konkurētspējas sliedēs, radot jaunas darba vietas un labklājību ES iedzīvotājiem un tādējādi uzlabojot viņu dzīves kvalitāti;
B. tā kā DFS 2014.–2020. gadam uzskatāma par galveno instrumentu, lai īstenotu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus visā ES teritorijā, kā arī panāktu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; tā kā ar to būtu arī jācenšas valstu un valdību vadītāju pieņemtos ES mērķus izteikt reālos un konkrētos pasākumos, tādēļ pašreizējās sarunās vairs nebūtu jādominē krīzes apsvērumiem, bet gan ir jāmēģina panākt saprātīgu un racionālu budžetu, kas garantēs izaugsmi un nodarbinātību un visbeidzot augstus dzīves standartus un drošību ES iedzīvotājiem;
C. tā kā ES kohēzijas politikai ir jāpaliek Eiropas solidaritātes galvenajam pīlāram kā mehānismam, kas veicina visu ES reģionu pienācīgu iesaistīšanos vienotajā tirgū, un kā ES galvenajai atbildei uz reģionos joprojām pastāvošajām būtiskajām ekonomiskajām, sociālajām un teritoriālajām atšķirībām;
D. tā kā kohēzijas politikā tomēr ir jāveic reformas, lai tā kļūtu vairāk orientēta uz rezultātiem un draudzīgāka saņēmējiem, un tādējādi kļūtu par veikto ieguldījumu ziņā efektīvāku politiku;
E. tā kā ar kohēzijas politiku būtu jānodrošina taisnīga pieeja resursiem un jāapmierina visu ES reģionu reālās attīstības vajadzības, tādēļ ir nepieciešams arī elastīgums mērķu un ieguldījumu prioritāšu noteikšanā ņemt vērā reģionu īpašās vajadzības — °neskarot vajadzību ieguldīt, piemēram, pētniecībā un izstrādē un inovācijās — , kas ir galvenais līdzeklis, lai sekmīgi īstenotu stratēģiju „Eiropa 2020”, kura atbilstošā veidā jāsaista ar kohēzijas politiku, izmantojot „kāpnes uz izcilību”;
F. tā kā ir pašsaprotami, ka kohēzijas politika var būt noderīga un efektīva tikai tad, ja tā balstās uz stabilu, izturīgu un ilgtspējīgu finanšu shēmu; tā kā šajā sakarībā 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai Parlaments ir apstiprinājis apņemšanos aizstāvēt stingrāku ES kohēzijas politiku, uzstājot uz to, lai tai tiktu iedalīti pienācīgi resursi, vismaz tādā līmenī, par kuru vienojās attiecībā uz pašreizējo 2007.–2013. gada plānošanas periodu;
G. tā kā ES kohēzijas politika ir attīstības politika un ieguldījumiem, izaugsmei un konkurētspējai paredzēts stratēģisks instruments ar neapstrīdamu ES pievienoto vērtību, kas veicina izaugsmi un darba vietu radīšanu visā Savienībā un palīdz pārvarēt pašreizējo ekonomikas un finanšu krīzi, tostarp sniedzot būtisku ieguldījumu dažādās valstu ekonomikas atveseļošanas programmās un cenšoties veicināt inovāciju, vienlaikus likvidējot būtiskas atšķirības Eiropas reģionos;
H. tā kā reģionālās politikas panākumi nav tieši saistīti ar attiecīgās dalībvalsts makroekonomikas rādītājiem un reģionus nedrīkst sodīt tāpēc, ka valsts neievēro ekonomikas pārvaldības procedūras; tā kā papildu sankciju uzlikšana var saasināt problēmas dalībvalstīs, kurās jau pastāv makroekonomiskās grūtības, un tādēļ attiecībā uz kohēzijas politikas finansējumu šādi makroekonomiskie nosacījumi nav pieņemami;
I. tā kā pauž nožēlu par Komisijas priekšlikumu par 47 % samazināt īpašos papildu piešķīrumus tālākajiem un vismazāk apdzīvotajiem reģioniem un uzskata, ka tiem būtu jāpiešķir tāds pats finanšu resursu apjoms kā iepriekšējā plānošanas periodā;
J. tā kā no ES kohēzijas politikas labumu gūst gan saņēmēji, gan galvenie finansētāji;
K. tā kā ar kohēzijas politiku atbalsta pasākumus, kas paredz saskaņot ekonomiskos un sociālos apstākļus visos ES reģionos, gadījumā, ja tiks izveidoti jauni tematiskie fondi, tiem nebūtu jāmazina valstīm atvēlētais finansējums, jo tas nelabvēlīgi ietekmēs kohēzijas politikas sniegumu un rezultātus atsevišķās dalībvalstīs;
i. uzsver, ka Eiropas Parlamenta nostāja ir saglabāt kohēzijas politikas finansējumu vismaz 2007.–2013. gada perioda līmenī, proti, EUR 354 815 miljardu apmērā 2011. gada cenās (izņemot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu), kas ir minimālākais saprātīga finansējuma līmenis un tādējādi ir Parlamenta noteiktā robežlīnija turpmākajās sarunās;
ii. atgādina, ka visi ar kohēzijas politikas izstrādi saistītie jautājumi ir jāizskata pašreizējās likumdošanas procedūrās par leģislatīvo aktu kopumu 2014.–2020. gadam un ka DFS regulā ir jāreglamentē tikai izdevumu apjomi un kategorijas;
iii. atgādina, ka LESD 312. panta 5. punktā ir noteikts, ka finanšu shēmas pieņemšanas procedūras laikā Parlaments, Padome un Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai sekmētu tās pieņemšanu, un ka tādēļ Padomei ir jānodrošina, ka Parlaments tiek iepriekš informēts par tiesību instrumentu, ko tā paredz iesniegt Parlamentam piekrišanai.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums | 18.9.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 38 2 1 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | François Alfonsi, Luís Paulo Alves, Charalampos Angourakis, Victor Boştinaru, John Bufton, Alain Cadec, Ryszard Czarnecki, Francesco De Angelis, Rosa Estaràs Ferragut, Brice Hortefeux, Danuta Maria Hübner, Filiz Hakaeva Hyusmenova, María Irigoyen Pérez, Seán Kelly, Mojca Kleva, Constanze Angela Krehl, Petru Constantin Luhan, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Ramona Nicole Mănescu, Riikka Manner, Iosif Matula, Erminia Mazzoni, Ana Miranda, Jens Nilsson, Lambert van Nistelrooij, Jan Olbrycht, Wojciech Michał Olejniczak, Younous Omarjee, Markus Pieper, Tomasz Piotr Poręba, Ewald Stadler, Georgios Stavrakakis, Csanád Szegedi, Nuno Teixeira, Oldřich Vlasák, Joachim Zeller | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Ivars Godmanis, Karin Kadenbach, Andrey Kovatchev, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Derek Vaughan | |||
8.10.2012
Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS
Budžeta komitejai
Starpposma ziņojums labvēlīga iznākuma panākšanai 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas apstiprināšanas procedūrā
( COM(2011)0398 – COM(2012)0388 – 2011/0177(APP) )
Atzinumu sagatavoja: Jan Mulder
IEROSINĀJUMI
Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju ziņojumā iekļaut šādus ierosinājumus:
Ieteikumi
Horizontālie jautājumi
1. ņem vērā nozīmīgās pašreizējās izmaiņas dalībvalstu reālajā ekonomikā, kuras saistītas ar krīzi; attiecīgi prasa, lai 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmā (DFS) paredzētās darbības balstītos uz dalībvalstu pašreizējo ekonomikas un sociālo stāvokli un lai attiecīgā gadījumā tās no jauna pielāgotu nolūkā panākt to atbilstību vispārējiem mērķiem, kas izklāstīti Eiropadomes 2012. gada 28. un 29. jūnija sanāksmes secinājumos sadaļā „Eiropas rīcībpolitikas ieguldījums izaugsmē un nodarbinātībā”;
2. atbalsta kopējo finansējumu turpmākajam daudzgadu finansēšanas periodam, kā norādīts Komisijas priekšlikumā Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam; tomēr uzskata, ka regulas darbības jomā būtu jāietver tikai pareizas finanšu pārvaldības principi, jo mainīgo politisko un ekonomisko apstākļu un neparedzētu notikumu dēļ septiņu gadu laikā, iespējams, būs jāveic korekcijas; uzskata, ka tādēļ sīkāk izstrādāti noteikumi būtu jāiekļauj Iestāžu nolīgumā;
3. pauž nožēlu par to, ka, sagatavojot jauno daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2014.–2020. gadam, Eiropas Revīzijas palātai (ERP) netika prasīts sagatavot ziņojumu par stāvokli, izklāstot iepriekšējās DFS priekšrocības un trūkumus; tādēļ aicina ERP sniegt šādu ziņojumu, sagatavojot DFS laikposmam pēc 2020. gada;
4. joprojām pauž pārliecību, ka pareizai budžeta pārvaldībai ir jābūt balstītai uz iepriekšējos gados saistībā ar budžeta izpildi gūto pieredzi; šajā sakarībā uzskata, ka jo īpaši svarīgi ir Budžeta kontroles komitejas centieni, jo tās kompetences ir horizontālas;
5. pauž nožēlu par to, ka jaunajā iestāžu nolīgumā attiecībā uz budžeta izpildi nav nekādu noteikumu par saimnieciskumu, lietderību, efektivitāti un pareizu finanšu pārvaldību no budžeta kontroles viedokļa;
6. prasa jaunajā iestāžu nolīgumā iekļaut noteikumus par atbildību, pārredzamību un pareizu finanšu pārvaldību tiktāl, ciktāl šie noteikumi nav reglamentēti nākamajā pārskatītajā finanšu regulā;
7. pieprasa dalībvalstīm uzņemties savu atbildības daļu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu; atgādina, ka 90 % ERP konstatēto kļūdu ir radušās dalībvalstīs un ka lielāko daļu šo kļūdu bija iespējams novērst;
8. aicina visas dalībvalstis izdot attiecīgā politiskā līmenī parakstītas valsts pārvaldības deklarācijas; uzskata, ka, ja dalībvalsts saistībā ar dalītas pārvaldības sistēmas izdevumiem ir iesniegusi valsts pārvaldības deklarāciju, finanšu korekcijas būtu jāsamazina par 15 % par katru fondu;
9. aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm izveidot valsts pārvaldības deklarāciju paraugu, kas nodrošinās šo deklarāciju nozīmīgumu un salīdzināmību; uzskata, ka ar šādām deklarācijām cita starpā būtu jāapliecina atbilstība tādiem kritērijiem kā pārskatu precizitāte un patiesums, pārvaldības un kontroles sistēmu efektivitāte un pakārtoto darījumu likumība un pareizība, jānorāda apliecinājuma joma un apliecinājuma pamats, tām jāpievieno revīzijas atzinumi un tajās jāiekļauj ierobežojumi un atrunas[34]; uzskata, ka Revīzijas palātai un Komisijai vajadzētu būt iespējai to revīzijas darbā iekļaut valsts pārvaldības deklarāciju saturu;
10. aicina visas dalībvalstis sagatavot izsmeļošus gada kopsavilkumus un publiskot tos;
11. pauž nožēlu par to, ka Eiropas stabilitātes mehānismu (ESM) izveidoja starpvaldību līmenī, neiesaistot Eiropas Savienības institucionālās struktūras, lai gan euro ir viena no Savienības prerogatīvām; norāda, ka šāda rīcība ar ESM līgumu saistīto lēmumu pieņemšanu padara neskaidru, radot šaubas attiecībā uz atbildību un demokrātisko kontroli;
Atsevišķi jautājumi
12. prasa, lai ieņēmumi un izdevumi, kas radušies, īstenojot attiecīgo Eiropas Attīstības fondu, tiktu iekļauti Savienības vispārējā budžetā nolūkā nodrošināt atbilstīgu demokrātisko kontroli; norāda, ka 4. izdevumu kategorijā pieejamie līdzekļi būtu attiecīgi jāpalielina;
13. nolūkā palielināt centienus cigarešu kontrabandas un viltošanas apkarošanā, prasa, lai soda nauda, kas iekasēta saistībā ar sankcijām par nelegālu tabakas izstrādājumu tirdzniecību, tiktu uzskatīta par ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem;
14. prasa, lai konkurences jomā uzliktos naudas sodus, citus naudas sodus un summas, kas tiek saņemtas pēc strīdu izšķiršanas ārpustiesas kārtībā, pēc vienošanos vai citu līdzīgu nolīgumu noslēgšanas ar nevalstiskām trešām pusēm, uzskatītu par ES budžeta ieņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie ir piešķirtie ieņēmumi vai citi ieņēmumu veidi;
15. norāda, ka nediferencētās apropriācijas, kas atbilst saistībām, par kurām līgumi ir pienācīgi noslēgti saimnieciskā gada beigās, būtu automātiski jāpārnes vienīgi uz nākamo saimniecisko gadu un ka šie paši noteikumi būtu jāpiemēro atceltajām un neizmantotajām apropriācijām (saistību un maksājumu apropriācijām), uz kurām neattiecas jaunās finanšu regulas projekta 9. panta 2. un 3. punkts, kā arī uz neizlietotām pieejamām rezervēm katrā izdevumu kategorijā līdz daudzgadu finanšu shēmas maksimālajam apjomam, kurām būtu jāveido „kopēja DFS rezerve” un kuras dažādās izdevumu kategorijās būtu jāiekļauj nākamajā finanšu gadā atkarībā no to vajadzībām;
16. prasa nodrošināt iespēju atceltās un neizlietotās apropriācijas (saistību un maksājumu apropriācijas) ar budžeta lēmējinstitūcijas lēmumu ikgadējā budžeta procedūrā pārnest no n gada uz n+1 gada budžetu vai uz kādu no nākamo gadu budžetiem; prasa, lai atceltās un neizlietotās apropriācijas tiktu piešķirtas vai nu konkrētai programmai, vai iekļautas provizoriskā nodaļā; norāda, ka šādos gadījumos dalībvalstu resursi būtu jāprasa tikai pēc tam, kad budžeta lēmējinstitūcija ir pieņēmusi lēmumu par konkrētu izlietojuma mērķi;
17. prasa nodrošināt iespēju pārnest neizlietotās rezerves līdz jebkuram DFS maksimālajam apjomam uz kādu no maksimālajiem apjomiem nākamajos DFS darbības gados, nemainot DFS kopējo summu;
18. prasa, lai kārtējās daudzgadu finanšu shēmas iepriekšējo budžeta gadu pārpalikumu un neizlietotās saistības, kā arī atceltās apropriācijas iekļauj maksājumu un saistību apropriāciju rezervē;
19. prasa pievienotās vērtības nodokli (PVN) uzskatīt par attaisnotajām projekta izmaksām;
20. prasa skaidri definēt dažādos budžeta atbalsta veidus; norāda, ka būtu arī skaidri jānosaka saņēmēja pienākumi un nosacījumi budžeta atbalsta piešķiršanai.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums | 8.10.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 21 0 0 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Jean-Pierre Audy, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Zuzana Brzobohatá, Andrea Češková, Tamás Deutsch, Martin Ehrenhauser, Jens Geier, Gerben-Jan Gerbrandy, Ingeborg Gräßle, Iliana Ivanova, Monica Luisa Macovei, Eva Ortiz Vilella, Crescenzio Rivellini, Petri Sarvamaa, Theodoros Skylakakis, Bart Staes, Georgios Stavrakakis | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Lucas Hartong, Derek Vaughan, Barbara Weiler | |||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Marek Józef Gróbarczyk | |||
9.10.2012
Konstitucionālo jautājumu komitejaS ATZINUMS
Budžeta komitejai
par starpposma ziņojumu labvēlīga iznākuma panākšanai 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas apstiprināšanas procedūrā
( COM(2011)0398 – COM(2012)0388 – 2011/0177(APP) )
Atzinumu sagatavoja: Rafał Trzaskowski
GROZĪJUMI
Konstitucionālo jautājumu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1
Starpposma ziņojuma projekts
Rezolūcijas priekšlikums
D apsvērums
| |
Budžeta komitejas Rezolūcijas priekšlikums (ziņojuma projekts PE 496.558v01-00) | Grozījums |
D. tā kā Savienībai saskaņā ar LESD 311. pantu ir jānodrošina līdzekļi, kas vajadzīgi, lai tā sasniegtu savus mērķus un īstenotu savu politiku, un šie līdzekļi pilnībā jāgūst no pašas resursiem; | D. tā kā Savienībai saskaņā ar LESD 311. pantu ir jānodrošina līdzekļi, kas vajadzīgi, lai tā sasniegtu savus mērķus un īstenotu savu politiku, un šie līdzekļi pilnībā jāgūst no pašas resursiem, turklāt Padomei, pirms tā pieņem jaunu lēmumu par pašu resursu reformu, ir jāapspriežas ar Parlamentu un arī jāsaņem Parlamenta piekrišana, lai pieņemtu noteikumus par pašu resursu sistēmas īstenošanu; |
Grozījums Nr. 2
Starpposma ziņojuma projekts
Rezolūcijas priekšlikums
J apsvērums
| |
Budžeta komitejas Rezolūcijas priekšlikums (ziņojuma projekts PE 496.558v01-00) | Grozījums |
J. tā kā ES ir vajadzīgs budžets un budžeta procedūra, kas pilnībā atbilst parlamenta lēmumu pieņemšanas un uzraudzības procesa būtībai, t. i., pārredzamībai un demokrātijai, ievērojot vienotības un vispārīguma principus, kuri paredz, ka visus ieņēmumus un izdevumus iekļauj pilnībā, bez savstarpējas pielāgošanas un rīko publiskas debates un balsošanu gan par ieņēmumiem, gan izdevumiem, | J. tā kā ES ir vajadzīgs budžets un budžeta procedūra, kas pilnībā atbilst parlamenta lēmumu pieņemšanas un uzraudzības procesa būtībai, t. i., pārredzamībai un demokrātijai, ievērojot vienotības un vispārīguma principus, kuri paredz, ka visus ieņēmumus un izdevumus iekļauj pilnībā, bez savstarpējas pielāgošanas un rīko publiskas debates un balsošanu Parlamentā gan par ieņēmumiem, gan izdevumiem, |
Grozījums Nr. 3
Starpposma ziņojuma projekts
Rezolūcijas priekšlikums
7. punkts
| |
Budžeta komitejas Rezolūcijas priekšlikums (ziņojuma projekts PE 496.558v01-00) | Grozījums |
7. atgādina, ka saskaņā ar LESD 310. pantu budžetā ietvertajiem ieņēmumiem un izdevumiem jābūt līdzsvarotiem, tātad budžetā nedrīkst pieļaut publiskā parāda pieaugumu; | 7. atgādina, ka saskaņā ar LESD 310. pantu budžetā ietvertajiem ieņēmumiem un izdevumiem jābūt līdzsvarotiem, tātad nedrīkst pieļaut budžeta deficīta pieaugumu; |
Grozījums Nr. 4
Starpposma ziņojuma projekts
Rezolūcijas priekšlikums
8. punkts
| |
Budžeta komitejas Rezolūcijas priekšlikums (ziņojuma projekts PE 496.558v01-00) | Grozījums |
8. uzsver, ka ES budžets ir investīciju budžets un ka 94 % kopējo ieņēmumu tiek ieguldīti pašās dalībvalstīs vai izmantoti Savienības ārējo prioritāšu vajadzībām; uzsver, ka bez iemaksām no ES budžeta valsts investīcijas dalībvalstu reģionos būtu minimālas vai neiespējamas; uzskata, ka ikviens ES budžeta samazinājums jebkurā gadījumā negatīvi ietekmēs ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju visā Savienībā; | 8. uzsver, ka ES budžets pirmām kārtām ir investīciju budžets un ka 94 % kopējo ieņēmumu tiek ieguldīti pašās dalībvalstīs vai izmantoti Savienības ārējo prioritāšu vajadzībām; uzsver, ka bez iemaksām no ES budžeta valsts investīcijas dalībvalstu reģionos būtu minimālas vai neiespējamas; uzskata, ka ikviens ES budžeta samazinājums jebkurā gadījumā negatīvi ietekmēs ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju visā Savienībā; |
Grozījums Nr. 5
Starpposma ziņojuma projekts
Rezolūcijas priekšlikums
22. punkts
| |
Budžeta komitejas Rezolūcijas priekšlikums (ziņojuma projekts PE 496.558v01-00) | Grozījums |
22. atsaucas uz savu nostāju, ka, ņemot vērā KLP plašo uzdevumu, problēmu un mērķu loku, 2013. budžeta gadā KLP piešķirtie līdzekļi būtu jāsaglabā vismaz tādā pašā apmērā arī nākamajā finanšu plānošanas periodā; šajā sakarībā uzsver, ka otrajam KLP pīlāram ir nozīmīga loma, jo tas būtiski veicina investīcijas un darba vietu radīšanu lauku reģionos un uzlabo lauksaimniecības nozares efektivitāti un konkurētspēju; | atsaucas uz savu nostāju, ka, ņemot vērā KLP plašo uzdevumu, problēmu un mērķu loku, 2013. budžeta gadā KLP piešķirtie līdzekļi būtu jāsaglabā vismaz tādā pašā apmērā arī nākamajā finanšu plānošanas periodā; šajā sakarībā uzsver lauksaimniecības nozīmi, lai visas dalībvalstis nodrošinātu ar pārtiku, un to, ka otrajam KLP pīlāram ir nozīmīga loma, jo tas būtiski veicina investīcijas un darba vietu radīšanu lauku reģionos un uzlabo lauksaimniecības nozares efektivitāti un konkurētspēju; |
Grozījums Nr. 6
Starpposma ziņojuma projekts
Rezolūcijas priekšlikums
24. punkts
| |
Budžeta komitejas Rezolūcijas priekšlikums (ziņojuma projekts PE 496.558v01-00) | Grozījums |
24. pauž uzskatu, ka brīvības, drošības un tiesiskuma jomā Komisijas noteiktais kopējais līdzekļu apjoms pienācīgi neatspoguļo šīs jomas pieaugušo lomu saskaņā ar Lisabonas līgumu un tās uzdevumu un mērķu paplašināšanu; | 24. pauž uzskatu, ka Komisijas noteiktais kopējais līdzekļu apjoms brīvības, drošības un tiesiskuma jomā pienācīgi neatspoguļo tās pieaugušo lomu saskaņā ar Lisabonas līgumu un tās uzdevumu un mērķu paplašināšanu, jo īpaši cīņā pret noziedzību un imigrācijas un patvēruma politikas jomā; |
Grozījums Nr. 7
Starpposma ziņojuma projekts
Rezolūcijas priekšlikums
26. punkts
| |
Budžeta komitejas Rezolūcijas priekšlikums (ziņojuma projekts PE 496.558v01-00) | Grozījums |
26. atkārtoti pauž nostāju, ka jauno pienākumu pildīšanai, kuri ES uzticēti Līgumos, vajadzīgs atbilstošs papildu finansējums salīdzinājumā ar 2007.–2013. gada DFS, lai Savienība varētu aktīvi darboties starptautiskā mērogā, vienlaikus pildot saistības, kuras tā bija uzņēmusies pirms tam, proti, līdz 2015. gadam sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus; uzsver, ka ES atbalsts papildina dalībvalstu nodrošināto finansējumu un tam ir arī katalizatora efekts, sniedzot palīdzību reģionos, kuros nav pieejama divpusējā palīdzība; pauž īpašu atbalstu dalībvalstu un ES darbību kopīgai plānošanai; | 26. atkārtoti pauž nostāju, ka jauno pienākumu pildīšanai, kuri ES uzticēti Līgumos, vajadzīgs atbilstošs papildu finansējums salīdzinājumā ar 2007.–2013. gada DFS, lai Savienība varētu aktīvi darboties starptautiskā mērogā un īstenot savus centienus demokrātijas, miera, solidaritātes un stabilitātes veicināšanā, kā arī nabadzības mazināšanā kaimiņvalstīs un partnervalstīs, vienlaikus pildot saistības, kuras tā bija uzņēmusies pirms tam, proti, līdz 2015. gadam sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus; uzsver, ka ES atbalsts papildina dalībvalstu nodrošināto finansējumu un tam ir arī katalizatora efekts, sniedzot palīdzību reģionos, kuros nav pieejama divpusējā palīdzība; pauž īpašu atbalstu dalībvalstu un ES darbību kopīgai plānošanai; uzsver Savienības arvien plašākos starptautiskos pienākumus un jaunu instrumentu, tostarp Ārējās darbības dienesta instrumentu, izveidi; uzsver nepieciešamību samērot ar rezultātiem Savienības centienus veidot kopējo ārpolitiku, drošības un aizsardzības politiku; |
Grozījums Nr. 8
Starpposma ziņojuma projekts
Rezolūcijas priekšlikums
62. punkts
| |
Budžeta komitejas Rezolūcijas priekšlikums (ziņojuma projekts PE 496.558v01-00) | Grozījums |
62. pauž gatavību sākt nozīmīgas sarunas ar Padomi gan par DFS regulu, gan Iestāžu nolīgumu un prasa Padomei nodibināt ciešākus kontaktus visos līmeņos, ņemot vērā 22. un 23. novembrī gaidāmo Eiropadomes sanāksmi;
| 62. pauž gatavību sākt nozīmīgas sarunas ar Padomi gan par DFS regulu, gan Iestāžu nolīgumu un prasa Padomei nodibināt ciešākus kontaktus visos līmeņos, ņemot vērā 22. un 23. novembrī gaidāmo Eiropadomes sanāksmi; uzsver nepieciešamību iespējami drīz panākt galīgo vienošanos par DFS, jo jebkura vilcināšanās var nelabvēlīgi ietekmēt ES budžeta līdzekļu izmantošanas efektivitāti, ņemot vērā Eiropas ekonomikas pašreizējās problēmas, ko radījusi finanšu krīze; |
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums | 9.10.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 18 3 1 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Alfredo Antoniozzi, Andrew Henry William Brons, Carlo Casini, Andrew Duff, Roberto Gualtieri, Enrique Guerrero Salom, Gerald Häfner, Stanimir Ilchev, Constance Le Grip, David Martin, Morten Messerschmidt, Paulo Rangel, Algirdas Saudargas, Indrek Tarand, Rafał Trzaskowski, Manfred Weber | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Elmar Brok, Zuzana Brzobohatá, Andrea Češková, Marietta Giannakou, Anneli Jäätteenmäki, Vital Moreira, Helmut Scholz, György Schöpflin | |||
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums | 11.10.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 35 1 2 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Marta Andreasen, Reimer Böge, Zuzana Brzobohatá, Jean Louis Cottigny, Jean-Luc Dehaene, Göran Färm, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazábal Rubial, Salvador Garriga Polledo, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Jutta Haug, Monika Hohlmeier, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Anne E. Jensen, Ivailo Kalfin, Alain Lamassoure, Giovanni La Via, Jan Mulder, Juan Andrés Naranjo Escobar, Dominique Riquet, Potito Salatto, Alda Sousa, Helga Trüpel, Derek Vaughan, Angelika Werthmann | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Alexander Alvaro, Maria Da Graça Carvalho, Edit Herczog, Peter Jahr, Jürgen Klute, Paul Rübig, Georgios Stavrakakis, Nils Torvalds | |||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Phil Bennion, Nikos Chrysogelos, Norbert Glante, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein | |||