Sesijas dokuments
22.10.2012
***I
ZIŅOJUMS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu)
( COM(2011)0651 – C7‑0360/2011 – 2011/0295(COD) )
Ekonomikas un monetārā komiteja
Referente: Arlene McCarthy
PR_COD_1amCom
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums |
* Apspriežu procedūra *** Piekrišanas procedūra ***I Parastā likumdošanas procedūra (pirmais lasījums) ***II Parastā likumdošanas procedūra (otrais lasījums) ***III Parastā likumdošanas procedūra (trešais lasījums)
(Norādītā procedūra pamatojas uz akta projektā ierosināto juridisko pamatu.)
|
Grozījumi akta projektā |
Izmaiņas, kas ar Parlamenta grozījumiem izdarītas akta projektā, ir iezīmētas treknā slīprakstā. Teksts, kas iezīmēts parastā slīprakstā, tehniskajiem dienestiem norāda tās akta projekta daļas, kurās ierosināti labojumi, lai sagatavotu galīgo teksta redakciju (piemēram, nepārprotami kļūdainas teksta daļas vai to izlaidumi kādā no valodām). Šos ierosinātos labojumus apstiprina attiecīgie tehniskie dienesti.
Informācijas bloka, ko ievieto pirms katra grozījuma attiecībā uz spēkā esošu aktu, kuru plānots grozīt ar attiecīgo akta projektu, trešajā un ceturtajā rindā attiecīgi norāda spēkā esošo aktu un tā atbilstīgo teksta vienību. Daļas, kas tiek pārņemtas no tādas spēkā esoša akta teksta vienības, kura netiek grozīta ar attiecīgo akta projektu, bet kuru Parlaments nodomājis grozīt, iezīmē treknrakstā. Iespējamos šādu teksta daļu svītrojumus apzīmē šādi: [...].
|
SATURA RĀDĪTĀJS
Lpp.
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS...............................5
Juridiskās komitejas ATZINUMS................................................................................64
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS 86
PROCEDŪRA...........................................................................................................................97
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu)
( COM(2011)0651 – C7‑0360/2011 – 2011/0295(COD) )
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei ( COM(2011)0651 ) un grozīto Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei ( COM(2012)0421 ),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0360/2011),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2012. gada 22. marta atzinumu[1],
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 28. marta atzinumu[2],
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus ( A7-0347/2012 ),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI[3]*
Komisijas priekšlikumā
---------------------------------------------------------
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas dalībvalstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu[4],
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[5],
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru[6],
tā kā:
(1) Īsts iekšējais finanšu pakalpojumu tirgus ir izšķiroši nozīmīgs ekonomikas izaugsmei un darbvietu izveidošanai Savienībā.
(2) Lai finanšu tirgus būtu vienots, efektīvs un pārredzams, ir vajadzīga tirgus integritāte. Ekonomiskā izaugsme un labklājība nebūs iespējama, ja vērtspapīru tirgu darbība nebūs vienmērīga un sabiedrība neuzticēsies šiem tirgiem. Tirgus ļaunprātīga izmantošana kaitē finanšu tirgu integritātei un vājina sabiedrības uzticību vērtspapīriem un atvasinātajiem instrumentiem. Ekonomiskā izaugsme un labklājība nebūs iespējama, ja vērtspapīru tirgu darbība nebūs vienmērīga un sabiedrība neuzticēsies šiem tirgiem.
(3) Ar 2003. gada 28. janvārī pieņemto Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu)[7] pabeidza un atjaunināja Savienības tiesisko regulējumu tirgus integritātes aizsardzībai. Tomēr likumdošanas, tirgus un tehnoloģiju tendences, kas attīstījušās kopš minētās direktīvas pieņemšanas laika, ir radījušas būtiskas izmaiņas finanšu vidē, tāpēc direktīva ir jāaizstāj, lai nodrošinātu atbilstību šīm tendencēm. Ir vajadzīgs arī jauns tiesību akts, lai nodrošinātu vienotus noteikumus un skaidrību attiecībā uz pamatjēdzieniem, kā arī vienotu noteikumu krājumu saskaņā ar ES finanšu uzraudzības jautājumu augsta līmeņa darba grupas secinājumiem.
(4) Ir jānosaka vienots regulējums, lai saglabātu tirgus integritāti, izvairītos no iespējamas regulatīvās arbitrāžas un garantētu saukšanu pie atbildības manipulācijas mēģinājuma gadījumā, kā arī lai nodrošinātu lielāku tiesisko noteiktību un mazāku regulējuma sarežģītību tirgus dalībniekiem. Šā tieši piemērojamā tiesību akta mērķis ir noteikti veicināt iekšējā tirgus vienmērīgu darbību, tāpēc tā pamatā vajadzētu būt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. panta noteikumiem atbilstīgi interpretācijai saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas iedibināto judikatūru.
(5) Lai novērstu joprojām pastāvošos tirdzniecības šķēršļus un būtiskus konkurences izkropļojumus, ko rada atšķirības dalībvalstu tiesību aktos, kā arī lai novērstu turpmāku iespējamu tirdzniecības šķēršļu un būtisku konkurences izkropļojumu rašanos, ir jāpieņem regula, ar kuru paredzētu vienotus noteikumus, kas būtu piemērojami visās dalībvalstīs. Nosakot tirgus ļaunprātīgas izmantošanas prasības, izmantojot regulu, būtu jānodrošina, ka šīs prasības ir tieši piemērojamas. Tam savukārt būtu jānodrošina vienoti nosacījumi, novēršot atšķirības dalībvalstu prasībās, kuras rada direktīvas transponēšana. Šīs regulas piemērošanas rezultātā visiem Savienībā būtu jāievēro vienādi noteikumi. Šai regulai būtu arī jāsamazina regulējuma sarežģītība un ar atbilstības nodrošināšanu saistītās izmaksas uzņēmumiem, it sevišķi uzņēmumiem, kas darbojas pārrobežu mērogā, un jāveicina konkurences izkropļojumu novēršana.
(6) Komisijas 2008. gada 25. jūnija paziņojumā „Vispirms domāt par mazākajiem — Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts” Savienība un dalībvalstis ir aicinātas izstrādāt noteikumus, lai samazinātu administratīvo slogu, pielāgotu tiesību aktus emitentu vajadzībām tirgos, kas paredzēti maziem un vidējiem uzņēmumiem, un veicinātu šādu emitentu piekļuvi finansējumam. Vairāki Direktīvas 2003/6/EK noteikumi uzliek administratīvu slogu emitentiem, jo īpaši tiem, kuru finanšu instrumentus ir atļauts pārdot MVU izaugsmes tirgos, un šis slogs būtu jāsamazina.
(7) Tirgus ļaunprātīga izmantošana ir jēdziens, kas ietver visa veida nelikumīgu rīcību finanšu tirgos, un šīs regulas nozīmē tā būtu jāsaprot kā iekšējās informācijas ļaunprātīga vai nepareiza izmantošana un tirgus manipulācijas. Šāda rīcība kavē pilnīgu un atbilstīgu tirgus pārredzamību, kas ir visu integrēto finanšu tirgu dalībnieku veikto tirdzniecības darījumu priekšnoteikums.
(8) Direktīvas 2003/6/EK darbības jomā galvenā uzmanība tika pievērsta finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot regulētos tirgos, bet pēdējo gadu laikā finanšu instrumentus aizvien biežāk tirgo daudzpusējās tirdzniecības sistēmās (turpmāk — MTF). Ir arī tādi finanšu instrumenti, kas tiek tirgoti tikai jebkāda cita veida organizētās tirdzniecības sistēmās (turpmāk — OTF), piemēram, sistēmās, kurās brokeri izpilda divus pretējus klientu rīkojumus, nenosūtot tos tirgum, vai tikai ārpusbiržas tirgos. Tāpēc būtu jāpaplašina šīs regulas darbības joma, lai ietvertu visus finanšu instrumentus, ko tirgo MTF vai OTF, kā arī finanšu instrumentus, kurus tirgo ārpusbiržas tirgos, piemēram, kredītriska mijmaiņas darījumus, vai jebkuru citu rīcību vai darbību, kas var ietekmēt finanšu instrumentu, kurš tiek tirgots regulētā tirgū, MTF vai OTF. Tam būtu jāuzlabo ieguldītāju aizsardzība, jāsaglabā tirgu integritāte un jānodrošina, ka tiek nepārprotami aizliegtas tirgus manipulācijas ar šādiem instrumentiem, izmantojot finanšu instrumentus, ko tirgo ārpusbiržas tirgos.
(9) Dažos gadījumos ekonomisku iemeslu dēļ finanšu instrumentu stabilizēšana vai pašu finanšu instrumentu tirdzniecība saskaņā ar atpirkuma programmām var būt likumīgas, un tādēļ tās kā tādas nevar uzskatīt par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu.
(10) Dalībvalstis un Eiropas Centrālo banku sistēmu, Eiropas finanšu stabilitātes instrumentu, valstu centrālās bankas un citas aģentūras vai vienas vai vairāku dalībvalstu, kā arī Savienības īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības, kā arī dažas citas publiskas struktūras nebūtu jāierobežo monetārās, valūtas maiņas likmju vai publiskā sektora parāda pārvaldības īstenošanā, bet šīs darbības minētajām struktūrām būtu jāveic pārredzamā veidā.
(11) Saprātīgi ieguldītāji pieņem lēmumus par ieguldījumiem, pamatojoties uz informāciju, kas tiem jau ir pieejama, tas ir, pamatojoties uz ex ante pieejamu informāciju. Tādēļ jautājums par to, vai saprātīgs ieguldītājs, pieņemot lēmumu par ieguldījumiem, ņemtu vērā kādu noteiktu informāciju, ir jāizvērtē, pamatojoties uz ex ante informāciju. Šādā novērtējumā jāņem vērā minētās informācijas paredzamā ietekme ar to saistītā emitenta vispārējās darbības kontekstā, informācijas avota uzticamība un jebkādi citi tirgus mainīgie rādītāji, kas varētu ietekmēt finanšu instrumentus, saistītos preču aktuāllīgumus vai izsolītos produktus, pamatojoties uz emisijas kvotām konkrētajos apstākļos.
(12) Ex post informāciju var izmantot, lai pārbaudītu pieņēmumu, ka ex ante informācija bijusi tāda, kas var atsaukties uz vērtspapīru cenu, bet ex post informāciju nedrīkstētu izmantot, lai vērstos pret personu, kura izdarījusi pamatotus secinājumus no tai pieejamās ex ante informācijas.
(13) Tiesiskā noteiktība attiecībā uz tirgus dalībniekiem būtu jāveicina, precīzāk nosakot divus elementus, kas ir būtiski iekšējās informācijas definēšanai, proti, precīzu šādas informācijas raksturu un tās iespējamās ietekmes nozīmi attiecībā uz finanšu instrumentu, saistīto preču aktuāllīgumu vai izsolīto produktu cenām, pamatojoties uz emisijas kvotām konkrētajos apstākļos. Attiecībā uz atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kas ir vairumtirdzniecības energoprodukti, par iekšējo informāciju būtu jāuzskata informācija, kura jāatklāj saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes [datums] Regulu (ES) Nr. …/2012 [par enerģijas vairumtirgu integritāti un pārredzamību].
(14) Iekšējo informāciju var ļaunprātīgi izmantot, pirms emitentam tiek piemērots pienākums to atklāt. Līgumslēgšanas sarunu statuss, noteikumi, par kuriem provizoriski panākta vienošanās līgumslēgšanas sarunās, finanšu instrumentu izvietošanas iespēja, nosacījumi, ar kādiem tirgos finanšu instrumentus, vai finanšu instrumentu izvietošanas provizoriskie noteikumi var būt būtiska informācija ieguldītājiem. Tāpēc šāda informācija būtu jāuzskata par iekšējo informāciju. Tomēr šāda informācija var būt nepietiekami precīza, lai emitentam piemērotu atklāšanas pienākumu. Šādos gadījumos būtu jāpiemēro iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums, bet nebūtu jāpiemēro emitenta pienākums atklāt informāciju.
(14a) Iekšējās informācijas izmantošana var izraisīt finanšu instrumentu iegādi vai atsavināšanu. Tā kā finanšu instrumentu iegāde vai atsavināšana vienmēr ir saistīta ar iepriekšēju lēmumu, šādu iegādi vai atsavināšanu pašu par sevi nevajadzētu uzskatīt par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu.
(14b) To, ka ir pieejama iekšēja informācija par kādu citu sabiedrību, un to, ka šī informācija tiek izmantota saistībā ar publisku pārņemšanas piedāvājumu nolūkā iegūt kontroli pār minēto sabiedrību vai saistībā ar piedāvājumu apvienoties ar minēto sabiedrību, pašu par sevi nevajadzētu uzskatīt par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu.
(14c) Par iekšēju informāciju nevajadzētu uzskatīt pētījumus un novērtējumus, kas iegūti no publiski pieejamiem datiem, un tādējādi jebkuru darījumu kā tādu, ko veic, balstoties uz šādiem pētījumiem vai novērtējumiem.
(14d) Tikai to, ka tirgus līderi vai personas, kurām ir atļauts rīkoties kā darījumu partneriem, nodarbojas tikai ar likumīgiem finanšu instrumentu pirkšanas un pārdošanas darījumiem vai personas, kurām ir atļauts izpildīt rīkojumus trešo personu vārdā, izmantojot iekšēju informāciju, tikai pienācīgi izpilda rīkojumu, nevajadzētu uzskatīt par informācijas ļaunprātīgu izmantošanu.
(14e) Tādu finanšu instrumentu tirdzniecība, attiecībā uz kuriem persona saņēmusi pieprasījumu apstiprināt konkrēta vērtspapīra pieejamību darījumam vai pamatotas cerības, ka norēķins tiks veikts, lai klients izpildītu prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Regulā (ES) Nr. 236/2012 par īso pārdošanu un dažiem kredītriska mijmaiņas darījumu aspektiem[8], var būt likumīga, un to pašu par sevi nevajadzētu uzskatīt par iekšējas informācijas ļaunprātīgu izmantošanu.
(14f) Šīs regulas mērķis nav aizliegt lietderīgas diskusijas starp akcionāriem, citiem tirgus dalībniekiem un vadību par uzņēmumu un tā perspektīvām. Šāda akcionāru iesaistīšana uzņēmuma korporatīvajā pārvaldībā būtu jāuzskata par būtisku, lai nodrošinātu pareizas attiecības starp uzņēmumiem un akcionāriem.
(14g) Ja iekšējā informācija attiecas uz procesu, kurš norisinās vairākos posmos, katrs no šiem posmiem, tāpat kā viss process, var tikt kvalificēts par precīza rakstura informāciju.
(14h) Darījumi vai tirdzniecības rīkojumi, kurus varētu uzskatīt par tirgus manipulāciju, var tikt attaisnoti, balstoties uz to, ka tie ir likumīgi un veikti saskaņā ar attiecīgajā regulētajā tirgū apstiprināto praksi. Tomēr var piemērot sankciju, ja kompetentā iestāde konstatē, ka šo darījumu vai tirdzniecības rīkojumu pamatā ir kāds cits, nelikumīgs, motīvs.
(14i) Praksi, kas ir apstiprināta kādā konkrētā tirgū, nevar uzskatīt par piemērojamu citos tirgos, izņemot gadījumus, kad šo tirgu kompetentās iestādes ir oficiāli apstiprinājušas attiecīgo praksi.
(15) Aktuāltirgi un saistīto atvasināto finanšu instrumentu tirgi ir savstarpēji cieši saistīti un globāli. Tirgus ļaunprātīga izmantošana ir iespējama gan šajos tirgos, gan pārrobežu mērogā, kas var izraisīt ievērojamu sistēmisko risku. Tas attiecas gan uz iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu, gan tirgus manipulācijām. It sevišķi aktuāltirgus iekšējo informāciju var izmantot persona, kas veic tirdzniecības darījumus finanšu tirgū. Tāpēc iekšējās informācijas vispārējai definīcijai saistībā ar finanšu tirgiem un preču atvasinātajiem finanšu instrumentiem jāattiecas arī uz visu informāciju, kas ir būtiska saistītajos preču tirgos. Turklāt manipulatīvas stratēģijas ir iespējamas arī aktuāltirgos un atvasināto finanšu instrumentu tirgos. Finanšu instrumentu, tostarp preču atvasināto instrumentu, tirdzniecību var izmantot, lai manipulētu ar saistītajiem preču aktuāllīgumiem, un preču aktuāllīgumus var izmantot, lai manipulētu ar saistītajiem finanšu instrumentiem. Tirgus manipulāciju aizliegumā būtu jāietver šīs savstarpējās saiknes. Tomēr nav atbilstīgi un lietderīgi paplašināt regulas darbības jomu, ietverot rīcību, kas nav saistīta ar finanšu instrumentiem, piemēram, tirdzniecības darījumus ar preču aktuāllīgumiem, kuri ietekmē tikai aktuāltirgus. Piemēram, specifiskajā vairumtirdzniecības energoproduktu gadījumā kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā definīciju īpašās iezīmes [Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. .. par enerģijas vairumtirgu integritāti un pārredzamību], kad tās piemēro šīs regulas iekšējās informācijas, iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas un tirgus manipulāciju definīcijas attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas saistīti ar vairumtirdzniecības energoproduktiem.
(15a) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/ES, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā[9], Komisija, dalībvalstis un citas oficiāli izraudzītas struktūras ir atbildīgas par emisijas kvotu tehnisko izdošanu, to bezmaksas piešķiršanu kritērijiem atbilstošām rūpniecības nozarēm un tirgus jaunienācējiem un plašākā nozīmē ir atbildīgas par Savienības klimata politikas satvara izstrādi un īstenošanu, kurš ir pamatā emisijas kvotu piegādes pircējiem Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS). Veicot šos pienākumus, minētajām publiskajām struktūrām ir pieeja jutīgai publiski nepieejamai informācijai, kas var ietekmēt vērtspapīru cenu, un saskaņā ar Direktīvu 2003/87/ES tām var nākties veikt konkrētas tirgus darbības saistībā ar emisiju kvotām. Lai saglabātu Komisijas, dalībvalstu un citu oficiāli izraudzītu struktūru spēju izstrādāt un īstenot Savienības klimata politiku, to darbības, kas tiek veiktas vienīgi minētās politikas īstenošanai un attiecībā uz emisijas kvotām, būtu jāsvītro no šīs regulas piemērošanas jomas. Šādam atbrīvojumam nevajadzētu negatīvi ietekmēt vispārējo tirgus pārredzamību, jo šīm publiskām struktūrām ir tiesību aktos noteikts pienākums darboties tā, lai nodrošinātu tādu jaunu lēmumu, izmainu un datu kārtīgu, taisnīgu un nediskriminējošu atklāšanu un pieejamību, kuri var ietekmēt vērtspapīru cenu. Turklāt drošības pasākumi attiecībā uz taisnīgu un nediskriminējošu īpašas informācijas atklāšanu, kas ir publisko iestāžu rīcībā un kura var ietekmēt vērtspapīru cenu,, ir paredzēti Direktīvā 2003/87/ES un īstenošanas pasākumos, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu. Tomēr tām publiskām struktūrām piemērojamo atbrīvojumu, kas darbojas saskaņā ar Savienības klimata politiku, nevar attiecināt uz gadījumiem, kad šīs publiskās struktūras piedalās darbībās vai darījumos, kas nav saistīti ar Savienības klimata politikas īstenošanu, vai gadījumos, kad personas, kas strādā šajās struktūrās, iesaistās darbībās vai darījumos uz savu atbildību.
(16) Tā kā pēc Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/39/EK par finanšu instrumentu tirgiem[10]pārskatīšana emisijas kvotas tiek klasificētas kā finanšu instrumenti, šie instrumenti tiks ietverti arī šīs regulas piemērošanas jomā. Paturot prātā šo instrumentu specifiku un oglekļa dioksīda tirgus strukturālās iezīmes, ir jānodrošina, ka netiek ierobežota dalībvalstu, Komisijas un citu oficiāli izraudzītu struktūru darbība saistībā ar emisijas kvotām, kad tās īsteno Savienības klimata politiku. Tomēr šajā regulā tiek ņemta vērā tās ar piedāvājumu saistītās informācijas augstā konfidencialitāte, kuru kontrolē valsts iestādes un ierēdņi attiecībā uz emisijas kvotu tirgu, un tāpēc šī informācija jāpārvalda atbildīgi, ievērojot skaidras procedūras un nodrošinot atbilstošu kontroli, lai nepieļautu nekontrolētu vai diskriminējošu publicēšanu emisijas kvotu tirgū, kas var traucēt pareizu cenu veidošanas procesu šajos tirgos. Vienlaikus šīm valsts iestādēm būtu jānodrošina pietiekama pārredzamība attiecībā uz pareizu cenu veidošanas procesu emisijas kvotu tirgū. Tālab ir vajadzīga godīga, laicīga un nediskriminējoša konkrētās valsts iestāžu rīcībā esošas, ar cenām saistītas informācijas un nepubliskojamas informācijas publicēšana. Turklāt pienākums atklāt informāciju jāattiecina uz šā tirgus dalībniekiem kopumā. Tomēr, lai izvairītos no tirgus pakļaušanas nelietderīgiem ziņošanas pienākumiem un arī lai saglabātu paredzētā pasākuma rentabilitāti ir jāierobežo šā pienākuma regulatīvā ietekme, attiecinot to tikai uz tiem ES ETS operatoriem, no kuriem, ņemot vērā to lielumu un darbību, var pamatoti sagaidīt būtisku ietekmi uz emisijas kvotu cenu. Ja emisijas kvotu tirgus dalībnieki jau pilda līdzvērtīgus iekšējās informācijas atklāšanas pienākumus, it sevišķi saskaņā ar Regulu par enerģijas tirgus integritāti un pārredzamību (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. … par enerģijas vairumtirgu integritāti un pārredzamību), iekšējās informācijas atklāšanas pienākums nedrīkstētu novest pie satura ziņā lielākoties vienādas informācijas divkārša obligātas atklāšanas pienākuma.
(17) Komisijas 2010. gada 12. novembra Regulā (ES) Nr. 1031/2010 par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu izsoļu laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā[11], bija paredzēti divi paralēli tirgus ļaunprātīgas izmantošanas režīmi, kas piemērojami emisijas kvotu izsolēm. Tomēr līdz ar emisijas kvotu klasificēšanu finanšu instrumentu kategorijā šai regulai vajadzētu būt vienotam noteikumu krājumam par pasākumiem pret tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, kuri piemērojams visiem emisijas kvotu primārajiem un sekundārajiem tirgiem. Regulai jāattiecas arī uz emisijas kvotu vai citu produktu, ko izsola, pamatojoties uz emisijas kvotām, izsolēm saskaņā ar Nr. 1031/2010.
(18) Šajā regulā būtu jāparedz pasākumi attiecībā uz tirgus manipulācijām, kurus varētu pielāgot jauniem tirdzniecības veidiem vai jaunām stratēģijām, kas varētu būt ļaunprātīgas. Lai atspoguļotu to, ka aizvien biežāk ir sastopama finanšu instrumentu automatizētā tirdzniecība, ir vēlams tirgus manipulācijas papildināt ar konkrētu ļaunprātīgas izmantošanas stratēģiju piemēriem, kurus varētu īstenot, izmantojot jebkādus pieejamos tirdzniecības līdzekļus, tostarp algoritmisko tirdzniecību un automatizētu ātro datorizēto tirdzniecību, kā noteikts Direktīvā [jaunā FITD]. Sniegtajiem piemēriem nav paredzēts būt izsmeļošiem, nedz arī vedināt uz domām, ka gadījumā, ja šādas stratēģijas īstenotu, izmantojot citus līdzekļus, tās vairs nebūtu ļaunprātīgas.
(19) Lai papildinātu tirgus manipulāciju aizliegumu, šajā regulā būtu jāietver aizliegums mēģināt iesaistīties tirgus manipulācijās, ņemot vērā to, ka arī nesekmīgiem mēģinājumiem manipulēt ar tirgu būtu jāpiemēro sankcijas. Mēģinājums iesaistīties tirgus manipulācijās būtu jānošķir no situācijām, kurās darbībai nav vēlamās ietekmes uz finanšu instrumenta cenu. Šādu rīcību uzskata par tirgus manipulāciju, jo tā varēja sniegt nepatiesus vai maldinošus signālus.
(20) Šajā regulā būtu arī jāprecizē, ka iesaistīšanās tirgus manipulācijās vai mēģinājums iesaistīties tirgus manipulācijās ar finanšu instrumentu var izpausties kā tādu saistīto finanšu instrumentu, piemēram, atvasināto finanšu instrumentu, izmantošana, kurus tirgo citā tirdzniecības vietā vai ārpusbiržas tirgū.
(20a) Daudziem finanšu instrumentiem cenas tiek noteiktas, atsaucoties uz etalonindeksiem. Faktiska manipulācija vai manipulācijas mēģinājumi ar etalonindeksiem, piemēram, starpbanku piedāvājuma likmēm, var nopietni ietekmēt uzticību tirgum un radīt ievērojamus zaudējumus ieguldītājiem vai izkropļot reālo ekonomiku. Tāpēc ir vajadzīgi īpaši noteikumi attiecībā uz etalonindeksiem, lai saglabātu tirgus integritāti un nodrošinātu, ka kompetentās iestādes var piemērot skaidru aizliegumu manipulēt ar etalonindeksiem. Ir jāpapildina vispārīgais tirgus manipulāciju aizliegums, aizliedzot manipulācijas ar pašu etalonindeksu un jebkādu nepatiesas vai maldinošas informācijas nodošanu, nepareizu vai maldinošu ievadāmo datu sniegšanu un jebkuru citu darbību, kas manipulē ar etalonindeksa aprēķinu, tostarp etalonindeksa metodiku. Minētie noteikumi papildina Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību[12], ar kuru tiek aizliegta apzināta nepatiesas informācijas sniegšana uzņēmumiem, kas sniedz cenu aprēķinus vai tirgus ziņojumus par vairumtirdzniecības energoproduktiem, kuras rezultātā tiek maldināti tirgus dalībnieki, kuru darbība pamatojas uz šiem cenu novērtējumiem vai tirgus ziņojumiem. Turklāt kompetentajām iestādēm nebūtu jānosaka prasība pierādīt tiešo saikni starp vienas vai vairāku personu nepareizu rīcību un galīgo ietekmi uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem. Vajadzētu būt pietiekami ar to, ka pastāv pat netieša saistība starp ļaunprātīgu rīcību un finanšu instrumentu. Piemēram, uz tādas nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšana vien, kura saistīta ar starpbanku piedāvājuma likmi vai citu etalonindeksu būtu jāiekļauj tirgus manipulācijas definīcijā.
(21) Lai nodrošinātu vienotus tirgus nosacījumus starp tirdzniecības vietām un sistēmām, kam piemēro šo regulu, būtu jāprasa regulēto tirgu, MTF un OTF dalībniekiem pieņemt un saglabāt efektīvu un pārredzamu kārtību un procedūras, kuru mērķis ir novērst un konstatēt tirgus manipulāciju un ļaunprātīgas izmantošanas praksi.
(22) Finanšu instrumentu manipulācija vai manipulācijas mēģinājums var arī izpausties kā tādu rīkojumu došanā, kurus nevar izpildīt. Turklāt ar finanšu instrumentu var manipulēt, darbojoties ārpus tirdzniecības vietas. Tāpēc personām, kuru darba uzdevums ietver darījumu sistematizēšanu vai izpildi ▌ir nepieciešama efektīva kārtība un procedūras un to saglabāšana, lai konstatētu aizdomīgus darījumus un ziņotu par tiem. Tam būtu jāietver arī ziņošana par aizdomīgiem rīkojumiem un aizdomīgiem darījumiem, kas notiek ārpus tirdzniecības vietas.
(23) Finanšu instrumentu manipulācijas vai manipulāciju mēģinājums var arī izpausties kā nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšana. Nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšana samērā īsā laikā var būtiski ietekmēt finanšu instrumentu cenas. Tā var būt acīmredzami nepatiesas informācijas safabricēšana, kā arī būtisku faktu apzināta neizpaušana un informācijas apzināta neprecīza atklāšana. Šāds tirgus manipulācijas veids ir sevišķi kaitīgs ieguldītajiem, jo rezultātā tie savus ieguldījumu lēmumus pamato uz nepareizu vai sagrozītu informāciju. Tās kaitē arī emitentiem, jo samazina uzticību pieejamajai informācijai, kas ir ar tiem saistīta. Savukārt uzticības trūkums tirgū var apdraudēt emitenta spēju emitēt jaunus finanšu instrumentus vai nodrošināt kredītus no citiem tirgus dalībniekiem, lai finansētu savas darbības. Tirgū informācija izplatās ļoti ātri. Tāpēc ieguldītajiem un emitentiem nodarītais kaitējums var saglabāties samērā ilgu laiku, līdz šo informāciju atzīst par nepatiesu vai maldinošu un līdz emitents vai par izplatīšanu atbildīgās personas var to izlabot. Tāpēc nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšana, tostarp baumu un nepatiesu vai maldinošu ziņu izplatīšana, jāuzskata par šīs regulas pārkāpumu. Tādēļ būtu jāaizliedz personām, kas darbojas finanšu tirgos, pretrunā to viedoklim vai spriedumam brīvi izpaust informāciju, par kuru viņi zina vai viņiem būtu jāzina, ka tā ir nepatiesa vai maldinoša, tādējādi kaitējot ieguldītājiem un emitentiem.
(23a) Ņemot vērā to, ka emitenti un ieguldītāji arvien biežāk izmanto tīmekļa vietnes, blogus un sociālos plašsaziņas līdzekļus, ir svarīgi paskaidrot, ka nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšana internetā, tostarp sociālo plašsaziņas līdzekļu tīmekļa vietnēs vai anonīmos blogos būtu uzskatāma par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu tāpat kā šādas informācijas izplatīšana, izmantojot tradicionālākus sakaru kanālus.
(24) Ir būtiski, lai emitents ātri atklāj sabiedrībai iekšējo informāciju, tādējādi izvairoties no iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas un nodrošinot, ka ieguldītāji netiek maldināti. Tāpēc būtu jāpieprasa emitentiem pēc iespējas ātrāk informēt sabiedrību par iespējamu iekšējo informāciju, ja vien kavējums, visticamāk, nemaldina sabiedrību un ja emitents spēj nodrošināt informācijas konfidencialitāti.
(25) Reizēm ▌, iespējams, ka finansiālās stabilitātes apsvērumu dēļ ir ieteicams aizkavēt iekšējās informācijas atklāšanu, ja informācija ir sistēmiski svarīga. Tāpēc kompetentajai iestādei būtu jābūt iespējai izlemt atlikt iekšējās informācijas atklāšanu.
(25a) Attiecībā uz finanšu iestādēm, jo īpaši gadījumos, kad tās saņem centrālās bankas aizdevumus, tostarp ārkārtas likviditātes palīdzību, novērtējums par to, vai attiecīgā informācija ir sistēmiski svarīga un vai tās publiskošanas aizkavēšana ir sabiedrības interesēs, būtu jāveic, cieši sadarbojoties ar attiecīgo centrālo banku, kompetento iestādi, kas uzrauga emitentu, un vajadzības gadījumā ar valsts makrouzraudzības iestādi.
(26) Prasība atklāt iekšējo informāciju var radīt slogus emitentiem, kuru finanšu instrumenti ir pieņemti tirdzniecībai MVU izaugsmes tirgos, ņemot vērā viņu rīcībā esošās uzraudzības informācijas izmaksas, kā arī juridisko konsultāciju izmaksas par to, vai un kad informācija ir jāatklāj. Tomēr iekšējās informācijas ātra atklāšana ir būtiska, lai nodrošinātu ieguldītāju uzticību šiem emitentiem. Tāpēc Eiropas uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (EVTI), kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010[13], vajadzētu būt iespējai izdot pamatnostādnes, kas palīdzētu emitentiem ievērot iekšējās informācijas atklāšanas pienākumu, neapdraudot ieguldītāju aizsardzību.
(27) To personu saraksti, kam ir pieejama iekšējā informācija, ir svarīgi regulatoru instrumenti, izmeklējot iespējamu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, taču valstu atšķirīgie nosacījumi par datiem, kuri iekļaujami šajos sarakstos, emitentiem rada nevajadzīgu administratīvo slogu. Tāpēc būtu jāvienādo un jāpakļauj pilnīgai saskaņošanai minēto sarakstu izveidei nepieciešamie datu lauki, lai samazinātu jebkura lieluma uzņēmumu izmaksas. Ir svarīgi, lai personas, kas iekļautas sarakstā kā tādas, kam pieejama iekšējā informācija, būtu par to informētas, kā arī par šīs iekļaušanas sekām saskaņā ar šo regulu un Direktīvu …/…/ES [jaunā direktīva par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu]. Tā kā šīm personām ir pieejama iekšējā informācija, šajā regulā būtu jānosaka pienākums šādām personām atklāt jebkādu viņu rīcībā esošu informāciju par faktisku vai iespējamu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu.
(28) To darījumu lielāka pārredzamība, kurus emitentsabiedrībās veic personas, kas pilda vadības pienākumus, un — attiecīgā gadījumā — ar tām cieši saistītas personas, ir preventīvs pasākums pret tirgus ļaunprātīgu izmantošanu. Tālab būtu jāizmanto visaugstākie iespējamie standarti attiecībā uz vadītāju darījumiem un jebkuru viņu publisku paziņojumu. Pat atsevišķas minēto darījumu publikācijas arī var būt vērtīgs informācijas avots ieguldītājiem. Ir jāprecizē, ka šo vadītāju darījumu publiskošanas pienākums ietver arī finanšu instrumentu ieķīlāšanu vai aizdevumus, kā arī citas personas darījumus, kura rīkojas vadītāja vārdā.
(29) Uzraudzības efektivitāte tiks garantēta, izmantojot efektīvu instrumentu un pilnvaru vienotu kopumu, kas būs katras dalībvalsts kompetentās iestādes rīcībā. Arī tirgus uzņēmumiem un visiem ekonomikas dalībniekiem būtu jāveicina tirgus integritāte. Tādējādi vienas kompetentās iestādes norīkošana, lai novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, nenozīmētu, ka nepastāv sadarbība vai pilnvaru deleģēšana uz kompetentās iestādes atbildību starp minēto iestādi un tirgus uzņēmumiem, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību attiecībā uz atbilstību šīs regulas noteikumiem.
(30) Lai konstatētu iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas un tirgus manipulāciju gadījumus, kompetentajām iestādēm jābūt iespējai piekļūt privātām telpām un konfiscēt dokumentus. Piekļuve privātām telpām ir vajadzīga it sevišķi, ja Piekļuve privātām telpām ir vajadzīga it sevišķi tad, ja persona, kas jau ir saņēmusi informācijas sniegšanas pieprasījumu, (pilnībā vai daļēji) to nenodrošina vai ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka, ja pieprasījums tiktu veikts, to nenodrošinātu vai ka dokumenti vai informācija, uz ko attiecas informācijas sniegšanas pieprasījums, tiktu pārvietota, manipulēta vai iznīcināta.
(31) Esoši telefonsarunu, elektroniskās saziņas un datu plūsmas ieraksti, kas ir to ieguldījumu sabiedrību rīcībā, kas veic darījumus, un esoši telefonsarunu un datu plūsmas ieraksti, kurus glabā telesakaru operatori, ir svarīgas liecības, lai konstatētu un pierādītu iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijas. Telefonsarunu un datu plūsmas ieraksti var palīdzēt noteikt tās personas identitāti, kas ir atbildīga par nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšanu, vai to, ka personas ir sazinājušās konkrētā brīdī un ka starp diviem vai vairāk cilvēkiem pastāv attiecības. Tālab būtu jānodrošina iespēja kompetentajām iestādēm pieprasīt telefonsarunu, elektroniskās saziņas un datu plūsmas ierakstus, kas ir kādas ieguldījumu sabiedrības rīcībā saskaņā ar Direktīvu [jaunā FITD]. Lai Savienībā izveidotu vienlīdzīgus konkurences nosacījumus attiecībā uz kompetento iestāžu piekļuvi telefonsarunu un datu plūsmas ierakstiem, kas ir telesakaru operatora ▌rīcībā, kompetentajām iestādēm būtu jāspēj pieprasīt telefonsarunu un datu plūsmas ierakstus, kas ir tā rīcībā gadījumos, kad šādi telefonsarunu un datu plūsmas ieraksti, var būt svarīgi, lai pierādītu iekšējas informācijas ļaunprātīgu izmantošanu vai tirgus manipulāciju, kas definēta Direktīvā …/…/ES [jaunā direktīva par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu] un ar ko pārkāpj šo regulu vai Direktīvu …/…/ES [jaunā direktīva par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu]. Šiem ierakstiem nebūtu jāietver balss saziņas pa telefonu saturs, ja vien tiesu iestāde nav devusi atļauju iekļaut šādu saturu.
(32) Tā kā tirgus ļaunprātīga izmantošana ir iespējama pārrobežu mērogā un starp tirgiem, būtu jāpieprasa kompetentajām iestādēm sadarboties un nodrošināt informācijas apmaiņu ar citām kompetentajām un regulatīvajām iestādēm, kā arī ar EVTI, it sevišķi saistībā ar izmeklēšanām. Ja kompetentā iestāde ir pārliecināta, ka citā dalībvalstī notiek vai ir notikusi tirgus ļaunprātīga izmantošana vai ka tas skar finanšu instrumentus, kas tiek tirgoti citā dalībvalstī, tai par to būtu jāpaziņo kompetentajai iestādei un EVTI. Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos, kam ir pārrobežu ietekme, EVTI būtu jāspēj koordinēt izmeklēšanu, ja to pieprasa viena no iesaistītajām kompetentajām iestādēm, vai attiecīgā gadījumā, ja tas atbilst šīs regulas mērķiem, — pēc savas iniciatīvas.
(32a) Tirgus manipulāciju agrīna konstatēšana un efektīva izmeklēšana kompetentajām iestādēm rada ievērojamas grūtības. Īpaši, ja šādas manipulācijas veic, izmantojot rīkojumu reģistru, tirdzniecības vietu sadrumstalotība traucē tirgus uzraudzību konsolidētu datu trūkuma dēļ. Lai novērstu šo nepilnību, jāizveido efektīvs mehānisms, kas ļautu veikt rīkojumu reģistra uzraudzību starp tirgiem. Tālab tās tirdzniecības vietas kompetentajām iestādēm, kurā emitentam pirmo reizi atļauta tirdzniecība, ik dienu jāsaņem visaptveroši rīkojumu reģistra dati no regulētajiem tirgiem un MTF. Saskaņā ar Direktīvas …/.../ES [jaunā finanšu tirgu instrumentu direktīva] 69. panta 2. punktu, kompetentajām iestādēm jābūt iespējai deleģēt uzraudzības pienākumus trešām personām.
(33) Lai nodrošinātu informācijas apmaiņu un sadarbību ar trešo valstu iestādēm saistībā ar šīs regulas efektīvu izpildi, kompetentajām iestādēm būtu jāvienojas par sadarbības pasākumiem ar saviem partneriem trešās valstīs. Personas datu nodošana uz minēto vienošanos pamata atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvai 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[14] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulai (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[15].
(34) Finanšu nozares uzraudzības un uzņēmējdarbības rīcības kodeksa atbilstīga regulējuma pamatā būtu jābūt spēcīgiem uzraudzības un sankciju režīmiem. Šajā nolūkā uzraudzības iestādēm būtu jābūt pietiekamām pilnvarām rīkoties un būtu jāspēj paļauties uz vienlīdzīgiem, spēcīgiem un preventīviem sankciju režīmiem pret jebkādiem pārkāpumiem finanšu jomā, kā arī sankcijām, kas ir efektīvi jāpiemēro. Tomēr augsta līmeņa darba grupa uzskatīja, ka pašlaik nav ieviests neviens no minētajiem elementiem. Komisijas 2010. gada 8. decembra paziņojumā par sankciju režīmu pastiprināšanu finanšu pakalpojumu nozarē ir pārskatītas pašreizējās sankciju pilnvaras un to praktiskā piemērošana, lai veicinātu sankciju konverģenci starp dažādām uzraudzības darbībām. Šīs regulas un Eiropas Parlamenta un Padomes … Direktīvas 2012/…/ES [par kriminālsankcijām iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas un tirgus manipulāciju gadījumā] mērķis ir ieviest sīki izstrādātu tiesisko regulējumu jo īpaši attiecībā uz sankcijām, kas jāpiemēro, lai novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu.
(35) Tāpēc ▌ar šo regulu būtu jānosaka administratīvu pasākumu, sankciju un soda naudu kopums, lai dalībvalstīs nodrošinātu kopēju pieeju un uzlabotu to preventīvo ietekmi. Nosakot administratīvo sodu, būtu jāņem vērā tādi faktori kā konstatētā finansiālā ieguvuma atdošana, pārkāpuma smagums un ilgums, atbildību pastiprinoši vai mīkstinoši faktori, pārkāpuma ietekme uz trešām personām un tirgu pareizu darbību, nepieciešamība, lai soda naudai būtu preventīva ietekme un tā novērstu atkārtotus pārkāpumus, tostarp iespēja pastāvīgi pārtraukt darbību ieguldījumu sabiedrībās vai ar struktūrās, kas ir tirgus dalībnieki, un attiecīgā gadījumā būtu jāparedz iespēja samazināt sodu, ja pārkāpējs sadarbojas ar kompetento iestādi. Pieņemot un publicējot sankcijas, būtu jāņem vērā pamattiesības, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.
(35a) No otras puses, ar Eiropas Parlamenta un Padomes … Direktīvu 2012/…/ES [par kriminālsankcijām iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas un tirgus manipulāciju gadījumā] būtu jānosaka prasība visām dalībvalstīm ieviest efektīvas, ar nodarījumu samērīgas un preventīvas kriminālsankcijas attiecībā uz vissmagākajiem iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas un tirgus manipulāciju gadījumiem. Abi tiesību akti ir paredzēti kā savstarpēji papildinoši, un tiem kopā būtu jānodrošina vajadzīgie instrumenti un līdzekļi, lai katrā konkrētā gadījumā paredzētu atbilstošas sankcijas. Tomēr nekas attiecīgajām iestādēm nedrīkstētu uzlikt par pienākumu izmeklēšanas sākumā izraudzīties to sankciju veidu, ko tās vēlas noteikt. Citiem vārdiem sakot, tam, ka izmeklēšana ir uzsākta nolūkā piemērot administratīvas sankcijas, nevajadzētu izslēgt kriminālsankciju piemērošanu atkarībā no lietas specifikas.
(36) Ziņotāji vērš kompetento iestāžu uzmanību uz jaunu informāciju, un tas palīdz tām konstatēt iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijas, kā arī piemērot sankcijas šādos gadījumos. Tomēr ziņotājus var atturēt bailes no atriebības vai stimulu trūkums. Tāpēc ar šo regulu būtu jānodrošina atbilstīgi pasākumi, lai mudinātu ziņotājus brīdināt kompetentās iestādes par šīs regulas iespējamiem pārkāpumiem un lai aizsargātu viņus no atriebības. Tomēr ziņotājiem būtu jābūt tiesībām uz stimuliem tikai tad, ja viņi dara zināmu jaunu informāciju, ko viņiem nav juridiska pienākuma atklāt, un ja šādas informācijas rezultātā tiek piemērotas sankcijas par šīs regulas pārkāpumu. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka to īstenotās ziņošanas shēmas ietver mehānismus, kas nodrošina atbilstīgu aizsardzību personai, par kuru tiek ziņots, it sevišķi saistībā ar tiesībām uz personas datu aizsardzību, un procedūras, lai nodrošinātu personas, par kuru tiek ziņots, tiesības uz aizstāvību un tikt uzklausītai, pirms par to tiek pieņemts lēmums, kā arī tiesības saņemt efektīvu tiesību aizsardzību tiesā saistībā ar lēmumu attiecībā uz to.
(37) Tā kā dalībvalstis ir pieņēmušas tiesību aktus, lai īstenotu Direktīvu 2003/6/EK, un tā kā ir paredzēti deleģētie akti un īstenošanas tehniskie standarti, kas jāpieņem, pirms ieviešamais regulējums ir lietderīgi piemērojams, uz pietiekamu laiku ir jāatliek šīs regulas būtisku noteikumu piemērošana.
(38) Lai veicinātu vienmērīgu pāreju uz šīs regulas piemērošanu, tirgus prakses, kuras bija spēkā pirms šīs regulas stāšanās spēkā un kuras kompetentās iestādes bija pieņēmušas saskaņā ar Komisijas 2003. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 2273/2003, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz atbrīvojumiem saistībā ar atpirkšanas programmām un finanšu instrumentu stabilizāciju[16], lai piemērotu Direktīvas 2003/6/EK 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu, var turpināt piemērot, līdz ir pagājis viens gads pēc datuma, kurš noteikts kā šīs regulas efektīvas piemērošanas datums, ar nosacījumu, ka šīs tirgus prakses ir paziņotas EVTI.
(39) Šajā regulā ir ņemtas vērā pamattiesības un ievēroti principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā noteikts Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), it īpaši tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz personas datu aizsardzību, vārda un informācijas brīvība, brīvība veikt uzņēmējdarbību, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpcija un tiesības uz aizstāvību, noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības un samērīguma principi, kā arī tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam par to pašu noziedzīgo nodarījumu. Šīm tiesībām piemērotie ierobežojumi atbilst minētās hartas 52. panta 1. punktam, jo ir nepieciešami, lai sasniegtu vispārējas nozīmes mērķus attiecībā uz ieguldītāju aizsardzību un finanšu tirgu integritāti, un ir paredzētas atbilstīgas tiesiskās garantijas, lai nodrošinātu, ka tiesības ir ierobežotas tikai tādā mērā, kāds nepieciešams, lai sasniegtu minētos mērķus, un ar pasākumiem, kas ir samērīgi ar sasniedzamo mērķi. Aizliegums mēģināt iesaistīties tirgus manipulācijās ir vajadzīgs, lai kompetentās iestādes varētu piemērot sankcijas šādiem mēģinājumiem, ja to rīcībā ir liecības par nodomu īstenot tirgus manipulācijas, pat ja nav iespējams konstatēt ietekmi uz tirgus cenām. Piekļuve datiem un telefonsarunu ierakstiem ir vajadzīga, lai nodrošinātu liecības un izmeklēšanas pavedienus uz iespējamu iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu vai tirgus manipulācijām, kā arī lai varētu konstatēt tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un piemērot sankcijas. Regulā paredzētie nosacījumi nodrošina atbilstību pamattiesībām. Pasākumi attiecībā uz ziņotājiem ir vajadzīgi, lai atvieglotu tirgus ļaunprātīgas izmantošanas konstatēšanu un lai nodrošinātu ziņotāja un personas, par kuru tiek ziņots, aizsardzību, arī viņu privātās dzīves, personas datu, tiesību tikt uzklausītam un tiesību saņemt efektīvu tiesību aizsardzību tiesā aizsardzību. Kopēju obligāto noteikumu ieviešana attiecībā uz administratīviem pasākumiem, sankcijām un soda naudām ir vajadzīga, lai nodrošinātu, ka salīdzināmiem tirgus ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpumiem piemēro salīdzināmas sankcijas, un lai nodrošinātu, ka piemērotās sankcijas ir samērīgas ar pārkāpumu. Šī regula nekādā ziņā neliedz dalībvalstīm piemērot to konstitucionālos noteikumus par preses brīvību un vārda brīvību plašsaziņas līdzekļos.
(40) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un par šādu datu brīvu apriti reglamentē personas datu apstrādi, ko EVTI īsteno saskaņā ar šo regulu un dalībvalstu kompetento iestāžu uzraudzībā, it sevišķi dalībvalstu norīkotu neatkarīgu valsts iestāžu uzraudzībā. Jebkādai informācijas apmaiņai vai nodošanai starp kompetentajām iestādēm būtu jānotiek saskaņā ar noteikumiem par personas datu nodošanu, kas paredzēti Direktīvā 95/46/EK. Un jebkādai informācijas apmaiņai vai nodošanai, ko īsteno EVTI, būtu jānotiek saskaņā ar noteikumiem par personas datu nodošanu, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 45/2001.
(41) Šī regula un saskaņā ar to pieņemtie deleģētie akti, standarti un pamatnostādnes neskar Savienības konkurences noteikumu piemērošanu.
(42) Komisijai jābūt pilnvarotai pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Proti, deleģētie akti jāpieņem attiecībā uz atpirkšanas programmu un finanšu instrumentu stabilizācijas nosacījumiem, 1. pielikumā uzskaitītajiem manipulatīvas rīcības rādītājiem, robežvērtībām, lai noteiktu informācijas atklāšanas sabiedrībai pienākuma piemērošanu emisijas kvotu tirgus dalībniekiem, nosacījumiem, lai izstrādātu to personu sarakstus, kam ir pieejama iekšējā informācija, slieksni un nosacījumiem saistībā ar vadītāju darījumiem. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija sagatavošanās darbu laikā organizē atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina, lai attiecīgos dokumentus vienlaicīgi, laikus un pienācīgi nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.
▌
(44) Finanšu pakalpojumu tehniskajiem standartiem būtu jānodrošina vienoti nosacījumi visā Savienībā attiecībā uz šajā regulā ietvertajiem jautājumiem. Tā kā EVTI ir struktūra, kuras rīcībā ir ļoti specializētas zināšanas, būtu efektīvi un lietderīgi uzticēt EVTI tādu regulatīvo tehnisko standartu projektu un īstenošanas tehnisko standartu projektu izstrādi, kas nav saistīti ar politikas variantiem, un šo projektu iesniegšanu Komisijai.
(45) Komisijai būtu jāpieņem EVTI izstrādātie regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu projekti, kuri attiecas uz tirdzniecības vietu procedūrām un pasākumiem, lai novērstu un konstatētu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī uz sistēmām un veidnēm, ko personas izmantos, lai konstatētu un paziņotu aizdomīgus rīkojumus un darījumus, un uz tehniskiem pasākumiem saistībā ar personu kategorijām, lai objektīvi atspoguļotu informāciju, kurā ir ieteikta ieguldījumu stratēģija, un lai atklātu konkrētas intereses vai norādes par interešu konfliktiem, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija sagatavošanās darbu laikā organizē atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī.
(46) Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas tehniskos standartus, pieņemot īstenošanas aktus saskaņā ar LESD 291. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu. EVTI jāuztic īstenošanas tehnisko standartu projektu izstrāde un to iesniegšana Komisijai saistībā ar iekšējās informācijas atklāšanu, to personu sarakstu, kam ir pieejama iekšējā informācija, formātiem un procedūrām, kā arī sadarbības veidiem un informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm un EVTI.
(47) Tā kā dalībvalstis pietiekamā mērā nevar sasniegt šīs regulas mērķi, proti, novērst tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, ļaunprātīgi izmantojot iekšējo informāciju un īstenojot tirgus manipulācijas, un tādējādi šīs regulas darbības mēroga un ietekmes dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā noteikts minētajā pantā, šī regula nepārsniedz šā mērķa sasniegšanai vajadzīgās darbības.
(48) Tā kā Direktīvas 2003/6/EK noteikumi vairs nav būtiski un pietiekami, šī direktīva būtu jāatceļ, sākot no […][17]*. Šajā regulā noteiktās prasības un aizliegumi ir cieši saistīti ar Direktīvas [jaunā finansu instrumentu tirgu direktīva] prasībām un aizliegumiem, tāpēc tie būtu jāsāk piemērot datumā, kurā sāk piemērot Finanšu instrumentu tirgu direktīvas pārskatīto redakciju,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. IEDAĻA
Priekšmets un darbības joma
1. pants
Priekšmets
Ar šo regulu tiek izveidots kopējs tiesiskais regulējums attiecībā uz tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, lai nodrošinātu finanšu tirgu integritāti Savienībā un uzlabotu ieguldītāju aizsardzību un uzticību šiem tirgiem.
2. pants
Piemērošanas joma
1. Šo regulu piemēro:
(a) finanšu instrumentiem, kuri pieņemti tirdzniecībai regulētā tirgū vai par kuriem ir iesniegts pieteikums tirdzniecībai regulētā tirgū;
(b) finanšu instrumentiem, kas tiek tirgoti MTF vai OTF vismaz vienā dalībvalstī;
(c) darbībām vai darījumiem saistībā ar a) un b) apakšpunktā minētajiem finanšu instrumentiem neatkarīgi no tā, vai darbība vai darījums faktiski tiek veikts regulētā tirgū, MTF vai OTF;
(d) darījumiem, tostarp piedāvājumiem emisijas kvotu vai citu izsolīto produktu, kas pamatojas uz emisijas kvotām, izsolēs saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1031/2010.
Neskarot nekādus īpašos noteikumus, kas attiecas uz piedāvājumiem, kas iesniegti izsolē, jebkuras šajā regulā noteiktās prasības un aizliegumi saistībā ar tirdzniecības rīkojumiem ir piemērojami šiem piedāvājumiem.
2. Šīs regulas 7. un 9. pantu piemēro arī tādu finanšu instrumentu iegādei vai atsavināšanai, kuri nav minēti 1. punkta a) un b) apakšpunktā, bet kuru vērtība ir saistīta ar minētajā punktā norādītu finanšu instrumentu. Tas ietver atvasinātos finanšu instrumentus tāda kredītriska nodošanai, kas saistīts ar 1. punktā minēto finanšu instrumentu, un finanšu līgumiem attiecībā uz atšķirībām, kuras saistītas ar šādu finanšu instrumentu.
2.a Šīs regulas 7. līdz 10. pantu piemēro arī procentu likmēm, valūtām, etalonindeksiem, starpbanku piedāvājuma likmēm, indeksiem un finanšu instrumentu veidiem, tostarp jebkādiem atvasinātu finanšu instrumentu līgumiem vai atvasinātiem finanšu instrumentiem, kuru vērtību aprēķina, izmantojot procentu likmju, valūtu vai indeksu vērtību.
3. Šīs regulas 8. un 10. pantu piemēro arī darījumiem, tirdzniecības rīkojumiem un citām darbībām, kas saistītas ar:
(a) finanšu instrumentu veidiem, tai skaitā atvasināto finanšu instrumentu līgumiem vai atvasinātajiem finanšu instrumentiem kredītriska nodošanai, ja darījums, rīkojums vai darbība ietekmē, var ietekmēt vai tiem ir paredzēts ietekmēt 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto finanšu instrumentu;
(b) preču aktuāllīgumiem, kas nav vairumtirdzniecības energoprodukti, ja darījums, rīkojums vai darbība ietekmē, var ietekmēt vai tiem ir paredzēts ietekmēt 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto finanšu instrumentu;
(c) finanšu instrumentu veidiem, tostarp atvasināto finanšu instrumentu līgumiem vai atvasinātajiem finanšu instrumentiem kredītriska nodošanai, ja darījums, rīkojums vai darbība ietekmē, var ietekmēt vai tiem ir paredzēts ietekmēt preču aktuāllīgumus.
▌
4. Šīs regulas prasības un aizliegumus piemēro Savienībā un ārpus tās veiktām darbībām saistībā ar 1., 2. un 3. punktā minētajiem instrumentiem.
4.a EVTI publicē un uztur sarakstu, kurā norādīti 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētie instrumenti, kā arī tirdzniecības vietas, kurās tirgo šos instrumentus. Minētais saraksts neierobežo šīs regulas piemērošanas jomu.
2. iedaļa
Izslēgšana no darbības jomas
3. pants
Atbrīvojumi attiecībā uz atpirkšanas programmām un stabilizāciju
1. Šīs regulas 9. un 10. pantā paredzētie aizliegumi neattiecas uz tirdzniecību ar finanšu instrumentiem atpirkšanas programmās, ja pirms tirdzniecības sākšanas visa informācija par programmu tiek atklāta un kompetentā iestāde to apstiprina, un par tirdzniecības darījumiem ziņo kompetentajai iestādei kā par daļu no atpirkšanas programmas un pēc tam tos atklāj arī sabiedrībai, kā arī tiek ievēroti atbilstīgi ierobežojumi attiecībā uz cenu un apmēru.
2. Šīs regulas 9. un 10. pantā paredzētie aizliegumi neattiecas uz ▌finanšu instrumentu stabilizāciju, ja stabilizācijas darbības veic ierobežotā laikā, ja attiecīgā informācija par stabilizāciju tiek atklāta kompetentajai iestādei un tā šo informāciju apstiprina, un ja tiek ievēroti atbilstīgi ierobežojumi attiecībā uz cenu.
2.a To, ka ir pieejama iekšēja informācija par kādu citu sabiedrību, un to, ka šī informācija tiek izmantota saistībā ar publisku pārņemšanas piedāvājumu nolūkā iegūt kontroli pār minēto sabiedrību vai saistībā ar piedāvājumu apvienoties ar minēto sabiedrību, pašu par sevi neuzskata par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu.
2.b Tā kā pirms finanšu instrumentu iegādes vai atsavināšanas persona, kura veic kādu no šīm darbībām, obligāti pieņem lēmumu par šādu iegādi vai atsavināšanu, šīs iegādes vai atsavināšanas veikšanu kā tādu neuzskata par iekšējās informācijas izmantošanu.
3. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 31. pantu, nosakot mērķus un precizējot nosacījumus, kas jāievēro attiecībā uz atpirkšanas programmām un stabilizācijas pasākumiem, lai tiem varētu piemērot 1. un 2. punktā minēto atbrīvojumu, tostarp nosacījumus attiecībā uz tirdzniecību, ierobežojumiem attiecībā uz laiku un apmēru, informācijas atklāšanas un ziņojumu sniegšanas pienākumiem, kā arī cenām.
3.a EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu nosacījumus, kas jāievēro attiecībā uz šādām 1. un 2. punkta minētajām atpirkšanas programmām un stabilizācijas pasākumiem, tostarp nosacījumus attiecībā uz tirdzniecību, ierobežojumiem attiecībā uz laiku un apmēru, informācijas atklāšanas un ziņojumu sniegšanas pienākumiem, kā arī cenām.
EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [...]* .
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar 10.–14. pantu Regulā (ES) Nr. 1095/2010.
4. pants
Atbrīvojumi attiecībā uz monetārajām un publiskā sektora parāda pārvaldības darbībām un klimata politikas darbībām
1. Šo regulu nepiemēro darījumiem vai rīkojumiem ▌, ko veic dalībvalsts, Eiropas Centrālo banku sistēma, dalībvalsts centrālā banka, jebkura cita dalībvalsts ministrija, aģentūra vai īpašam nolūkam dibināta sabiedrība vai jebkura persona, kura rīkojas minēto iestāžu vārdā, īstenojot monetāro, valūtas maiņas likmju vai valsts parāda pārvaldības politiku, un — tādas dalībvalsts gadījumā, kas ir federāla valsts, — darījumiem, rīkojumiem vai darbībām, kuras veic federālā pavalsts. Regulu nepiemēro arī tādiem darījumiem, rīkojumiem vai darbībām, ko veic Savienība, vairāku dalībvalstu īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, Eiropas Investīciju banka, starptautiska finanšu iestāde, kuru izveidojušas divas vai vairāk dalībvalstis un kuras mērķis ir mobilizēt finansējumu un sniegt finansiālu palīdzību saviem locekļiem, kas saskaras ar smagām finansējuma problēmām vai kam draud šādas problēmas, vai Eiropas finanšu stabilitātes instruments.
1.a Ikviena struktūrai, kas izmanto šajā pantā paredzētos izņēmumus, nodrošina to, ka tai ir stabili iekšējie noteikumi, lai uzraudzītu un mazinātu interešu konfliktus, kā arī sistēmas un kontroles pasākumi tirgu ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai, kurus veic šīs struktūras darbinieki vai ārēji līgumdarba izpildītāji.
4.a pants
Pieņemtā tirgus prakse
1. Kompetentas iestādes var noteikt pieņemtu tirgus praksi, balstoties uz šādiem kritērijiem:
(a) attiecīgās tirgus prakses pārredzamības pakāpe attiecībā pret tirgu kopumā;
(b) vajadzība aizsargāt tirgus faktoru darbību un pienācīgu piedāvājuma un pieprasījuma faktoru mijiedarbību;
(c) pakāpe, kādā attiecīgā tirgus prakse ietekmē tirgus likviditāti un efektivitāti;
(d) pakāpe, kādā attiecīgajā praksē ir ievērots tirdzniecības mehānisms konkrētajā tirgū un kādā tā ļauj tirgus dalībniekiem pienācīgi un laikus reaģēt uz jauno tirgus situāciju, ko radījusi šāda prakse;
(e) risks, ko attiecīgā prakse rada tieši vai netieši saistīto regulēto vai neregulēto tirgu integritātei saistībā ar attiecīgo finanšu instrumentu Savienības teritorijā;
(f) tādas attiecīgās tirgus prakses izpētes rezultāts, kuru veic kompetentā iestāde vai cita iestāde, jo īpaši lai noskaidrotu, vai ar konkrēto tirgus praksi ir pārkāpti noteikumi vai regulējums, kas izstrādāti, lai nepieļautu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, vai rīcības kodekss, neatkarīgi no tā, vai tas noticis attiecīgajā tirgū vai tieši vai arī netieši saistītos tirgos Savienības teritorijā;
(g) attiecīgā regulētā vai neregulētā tirgus struktūras īpatnības, tostarp tirgoto finanšu instrumentu veidi un tirgus dalībnieku kategorijas, tostarp privāto ieguldītāju dalības īpatsvars attiecīgajā tirgū.
2. Pirms pieņemtās tirgus prakses ieviešanas kompetentā iestāde EVTI un citām kompetentajām iestādēm paziņo par plānoto pieņemto tirgus praksi un sniedz detalizētu informāciju par novērtējumu, kas veikts saskaņā ar 1. punktā noteiktajiem kritērijiem. Šādu paziņojumu veic ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms datuma, kurā tiek plānots ieviest pieņemto tirgus praksi.
3. EVTI trīs mēnešu laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas attiecīgajai kompetentajai iestādei sniedz atzinumu, kurā novērtēta katras pieņemtās tirgus prakses atbilstība prasībām, kas noteiktas 1. punktā un precizētas saskaņā ar 5. punktu, pieņemtajos regulatīvajos tehniskajos standartos, un analizēts, vai pieņemtās tirgus prakses ieviešana neapdraud uzticēšanos Savienības finanšu tirgum. Šo atzinumu publicē EVTI tīmekļa vietnē.
4. Ja kompetentā iestāde pretēji EVTI atzinumam, kas sniegts saskaņā ar 3. punktu, ievieš pieņemto tirgus praksi, tā 24 stundu laikā pēc pieņemtās tirgus prakses ieviešanas publicē savā tīmekļa vietnē paziņojumu, kurā pilnībā paskaidro savas rīcības iemeslus, tostarp to, kāpēc pieņemtā tirgus prakse neapdraud uzticēšanos tirgum.
5. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, ar ko precīzāk nosaka 2. un 3. punktā paredzētās procedūras pieņemtās tirgus prakses noteikšanai.
EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [...][18]*.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar 10.–14. pantu Regulā (ES) Nr. 1095/2010.
6. Kompetentās iestādes regulāri pārskata tirgus prakses, kuras tās ir atzinušas par pieņemamām, jo īpaši, ņemot vērā attiecīgā tirgus vides būtiskas izmaiņas, piemēram, tirdzniecības noteikumu vai tirgus infrastruktūras izmaiņas.
7. EVTI savā tīmekļa vietnē publicē sarakstu, kurā uzskaitīta pieņemtā tirgus prakse un norādīts, kurās dalībvalstīs tā ir piemērojamas.
8. EVTI uzrauga pieņemto tirgus prakšu piemērošanu un iesniedz Komisijai ikgadēju ziņojumu par to, kā šīs prakses tiek piemērotas attiecīgajos tirgos.
9. Pieņemto tirgus praksi, ko kompetentās iestādes ieviesušas pirms šīs regulas stāšanās spēkā, attiecīgajā dalībvalstī turpina piemērot līdz brīdim, kad par to tiek paziņots EVTI saskaņā ar 2. punktu. Kompetentās iestādes par šādu pieņemto tirgus praksi paziņo EVTI trīs mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi 5. punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus.
3. iedaļa
Definīcijas
5. pants
Definīcijas
1. Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
(1) „finanšu instruments” ir jebkurš instruments Regulas [FITD] 2. panta 1. punkta 8. apakšpunkta nozīmē;
(2) „regulēts tirgus” ir Savienības daudzpusēja sistēma Regulas (ES) Nr. …/… [FITD] 2. panta 1. punkta 5. apakšpunkta nozīmē;
(3) „daudzpusēja tirdzniecības sistēma (MTF)” ir Savienības daudzpusēja sistēma Regulas (ES) Nr. …/…[FITR] 2. panta 1. punkta 6. apakšpunkta nozīmē;
(4) „organizēta tirdzniecības sistēma (OTF)” ir Savienības shēma vai sistēma Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 2. panta 1. punkta 7. apakšpunkta nozīmē;
(4a) „pieņemta tirgus prakse” ir prakse, kuru pamatoti var sagaidīt vienā vai vairākos finanšu tirgos un kuru kompetentā iestāde ir pieņēmusi saskaņā ar 4.a pantu;
(4b) „stabilizācija” ir jebkurš ieguldījumu sabiedrību vai kredītiestāžu veikts attiecīgo finanšu instrumentu pirkums vai piedāvājums pirkt šādus finanšu instrumentus, vai jebkurš darījums ar saistītiem instrumentiem, kas līdzvērtīgi šiem finanšu instrumentiem, kurš veikts šādu attiecīgo vērtspapīru būtiskas izplatīšanas kontekstā vienīgi, lai iepriekš noteiktu laika posmu atbalstītu šo attiecīgo vērtspapīru tirgus cenu uz tiem izdarīta pārdošanas spiediena dēļ;
(5) „„tirdzniecības vieta” ir shēma vai sistēma Savienībā, kā minēts Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 2. panta 1. punkta 25. apakšpunktā;
(6) „MVU izaugsmes tirgus” ir MTF Savienībā Direktīvas .../.../ES [jaunā FITD] 4. panta 1. punkta 11. apakšpunkta nozīmē;
(7) „kompetentā iestāde” ir saskaņā ar 16. pantu noteikta kompetentā iestāde;
(8) „persona” ir jebkura fiziska vai juridiska persona;
(9) „prece” atbilst šā termina nozīmei 2. panta 1. punktā Komisijas Regulā (EK) Nr. 1287/2006[19];
(10) „preču aktuāllīgums” ir jebkurš līgums par tādu preču piegādi, kuras tirgo aktuāltirgū un kuras piegādā nekavējoties pēc norēķina veikšanas par darījumu, ietverot jebkādu atvasināto finanšu instrumentu līgumu, par ko norēķins ir jāveic fiziski;
(11) „aktuāltirgus” ir preču tirgus, kurā par precēm norēķinās skaidrā naudā un kurā preces piegādā nekavējoties pēc norēķina veikšanas par darījumu;
(12) „atpirkuma programma” ir tirdzniecība ar pašu akcijām saskaņā ar Direktīvas 77/91/EEK [20]19.–24. pantu;
(13) „algoritmisks tirdzniecības darījums” ir finanšu instrumentu tirdzniecība, izmantojot datoru algoritmus, Direktīvas …/…/ES [jaunā FITD] 4. panta 1. punkta 30. apakšpunkta nozīmē;
(14) „emisijas kvotas” ir finanšu instrumenti, kā noteikts Direktīvas …/…/ES [jaunā FITD] I pielikuma C daļas 11. punktā;
(15) „emisijas kvotu tirgus dalībnieks” ir persona, kas iesaistās emisijas kvotu darījumos, tostarp veic tirdzniecības rīkojumu;
(16) „finanšu instrumenta emitents” ir emitents Direktīvas 2003/71/EK[21] 2. panta 1. punkta h) apakšpunktā nozīmē;
▌
(18) „vairumtirdzniecības energoprodukts” ir kā noteikts 2. panta 4. punktā Regulā (ES) Nr. 1227/2011[22] noteiktie vairumtirdzniecības energoprodukti;
(19) „valsts regulatīvā iestāde” ir 2. panta 10. punktā Regulā (ES) Nr. 1227/2012 noteiktā valsts regulatīvā iestāde;
(19a) „rīkojumu reģistra dati” ir informācija, kuru nepieciešams sniegt saistībā ar atsevišķu rīkojumu, kurš nosūtīts uz regulētu tirgu vai MTF nolūkā reģistrēt to rīkojumu reģistrā, ko pārvalda un uztur kāda persona, kas darbojas attiecīgajā regulētajā tirgū vai MTF;
(19b) „preču atvasinātie finanšu instrumenti” ir preču atvasinātie finanšu instrumenti Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 2. panta 1. punkta 15. apakšpunkta nozīmē;
(20) „etalonindekss” ir jebkura publicēta likme, indekss vai skaitlis, kuru izmantojot, tiek noteikta summa, kas jāmaksā atbilstīgi finanšu instrumentam, tostarp starpbanku piedāvājuma likme, un kuru aprēķina, piemērojot formulu:
(a) viena vai vairāku bāzes aktīvu cenai vai vērtībai vai
(b) (faktiskajai vai provizoriski aprēķinātai) procentu likmei, ko piemēro attiecībā uz līdzekļu aizņemšanos,
vai to iegūst no minētajiem rādītājiem citādā veidā.
2. Vajadzības gadījumā saskaņā ar 32. panta noteikumiem Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz pasākumiem pirmajā daļā noteikto definīciju tehnisko elementu precizēšanai vai šo definīciju grozīšanai saskaņā ar definīcijām, kas paredzētas Regulā (ES) Nr. .../2012 [FITR] un Direktīvā 2012/.../ES [jaunā FITD], lai ņemtu vērā:
(a) tehnisko attīstību finanšu tirgos;
(b) ļaunprātīgas izmantošanas prakses sarakstu, kas minēts 34.b panta b) punktā.
4. iedaļa
Iekšējā informācija, iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana un tirgus manipulācijas
6. pants
Iekšējā informācija
1. Šajā regulā iekšējā informācija ir šāda informācija:
(a) precīza rakstura informācija, kas nav nodota atklātībai un kas tieši vai netieši attiecas uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentu emitentiem vai vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem, un kas, ja to nodotu atklātībai, varētu ievērojami ietekmēt attiecīgo finanšu instrumentu cenas vai saistīto atvasināto finanšu instrumentu cenas;
(b) saistībā ar preču atvasinātajiem finanšu instrumentiem — precīza rakstura informācija, kas nav nodota atklātībai un kas tieši vai netieši attiecas uz vienu vai vairākiem šādiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem vai uz saistītu preču aktuāllīgumu, un kas, ja to nodotu atklātībai, varētu ievērojami ietekmēt attiecīgo atvasināto finanšu instrumentu vai saistīto preču aktuāllīgumu cenas, kam varētu būt kropļojoša ietekme uz preču atvasināto finanšu instrumentu tirgu darbību vai kas varētu traucēt attiecīgā tirgus uzraudzību, un informācija, kas ir jānodod atklātībai saskaņā ar normatīvajiem noteikumiem Savienības vai dalībvalstu līmenī, tirgus noteikumiem, līgumiem vai tradīcijām attiecīgajos preču atvasināto finanšu instrumentu tirgos vai aktuāltirgos;
(c) saistībā ar emisijas kvotām vai izsolītiem produktiem, kas pamatojas uz emisijas kvotām, — precīza rakstura informācija, kura nav nodota atklātībai, kura tieši vai netieši attiecas uz vienu vai vairākiem šādiem instrumentiem un kura, ja to nodotu atklātībai, varētu ievērojami ietekmēt attiecīgo instrumentu cenas vai saistīto atvasināto finanšu instrumentu cenas, un kura ir jānodod atklātībai saskaņā ar normatīvajiem noteikumiem Savienības vai dalībvalstu līmenī, tirgus noteikumiem, līgumiem vai tradīcijām attiecīgajos preču atvasināto finanšu instrumentu tirgos vai aktuāltirgos;
(d) attiecībā uz personām, kam uzticēts izpildīt rīkojumus par finanšu instrumentiem, tā ir arī informācija, kuru sniedzis kāds klients un kura saistīta ar klienta finanšu instrumentu rīkojumiem, kas vēl nav izpildīti, un kura ir precīza rakstura un tieši vai netieši attiecas uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentu emitentiem vai vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem, un kura, ja to nodotu atklātībai, varētu ievērojami ietekmēt minēto finanšu instrumentu cenas vai saistīto atvasināto finanšu instrumentu cenas;
(e) informācija, kas nav ietverta a), b), c) vai d) apakšpunktā un kas attiecas uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentu emitentiem vai vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem, kas, lai gan parasti nav publiski pieejama, ir tāda veida informācija, par kuru pamatoti uzskata, ka to nepieciešams vēlāk atklāt, un ko, ja to atklātu saprātīgam ieguldītājam, kurš regulāri veic darījumus tirgū, turklāt ar attiecīgo finanšu instrumentu vai saistīto preču aktuāllīgumu, šī persona uzskatītu par svarīgu, ▌pieņemot lēmumu par nosacījumiem, ar kādiem vajadzētu veikt darījumus ar finanšu instrumentu vai saistīto preču aktuāllīgumu, un, ja jebkādu rīcības veidu saistībā ar šādu informāciju saprātīgs ieguldītājs, kurš regulāri veic darījumus tirgū, var uzskatīt par tādu rīcības standartu neievērošanu no attiecīgās personas puses, kādu pamatoti sagaida no šādas personas saistībā ar minēto tirgu.
2. Piemērojot 1. punktu, uzskata, ka informācijai ir precīzs raksturs, ja tā norāda uz pastāvošu apstākļu kopumu vai tādu apstākļu kopumu, par kuriem ir pamats uzskatīt, ka tie iestāsies, vai arī bijušu notikumu vai notikumu, par ko ir pamats uzskatīt, ka tas notiks, un ja tā ir pietiekami specifiska, lai ļautu izdarīt secinājumu par šā apstākļu kopuma vai notikuma iespējamo ietekmi uz finanšu instrumentu, saistīto preču aktuāllīgumu, emisijas kvotām vai uz to pamata izsolītajiem produktiem.
3. Lai piemērotu 1. punktu, informācija, kas, ja to nodotu atklātībai, varētu ievērojami ietekmēt attiecīgo finanšu instrumentu, saistīto preču aktuāllīgumu, emisijas kvotas vai uz to pamata izsolītos produktus, ir informācija, ko saprātīgs ieguldītājs, iespējams, izmantotu kā daļēju pamatu ieguldījumu lēmumiem.
3.a Lai nodrošinātu 1. punkta c) apakšpunkta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulējuma tehnisko standartu projektus, paredzot iekšējas informācijas definīciju saistībā ar emisijas kvotām vai uz to pamata izsolītajiem produktiem.
EVTI pēc sabiedriskās apspriešanas iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [...][23]*.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar 10.–14. pantu Regulā (ES) Nr. 1095/2010.
3.b Lai nodrošinātu 1. punkta e) apakšpunkta konsekventu piemērošanu dažādām darbībām tirgū, EVTI izdod pamatnostādnes, kas palīdz noteikt atbilstīgus rīcības standartus saistībā ar konkrētiem tirgiem.
7. pants
Iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana un neatbilstīga atklāšana
1. Saskaņā ar šo regulu iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana notiek, ja personas rīcībā ir iekšējā informācija un tā šo informāciju izmanto, par saviem vai trešās personas līdzekļiem tieši vai netieši iegādājoties vai atsavinot finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas šī informācija. Iekšējās informācijas izmantošanu, lai atceltu vai mainītu rīkojumu attiecībā uz finanšu instrumentu, uz ko attiecas šī informācija, ja rīkojums tika veikts, pirms attiecīgās personas rīcībā bija iekšējā informācija, arī uzskata par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu.
2. Atbilstoši šai regulai mēģinājums iesaistīties iekšējās informācijas ļaunprātīgā izmantošanā notiek, ja personas rīcībā ir iekšējā informācija un tā šo informāciju izmanto, lai par saviem vai trešās personas līdzekļiem tieši vai netieši mēģinātu iegādāties vai atsavināt finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas šī informācija. Mēģinājumu, izmantojot iekšējo informāciju, atcelt vai mainīt rīkojumu attiecībā uz finanšu instrumentu, uz ko attiecas šī informācija, ja rīkojums tika veikts, pirms attiecīgās personas rīcībā bija iekšējā informācija, arī uzskata par mēģinājumu ļaunprātīgi izmantot iekšējo informāciju. Saskaņā ar šo pantu mēģinājums iegādāties vai atsavināt finanšu instrumentus ir jebkādas darbības, lai veiktu, atceltu vai mainītu kādu darījumu.
3. Atbilstoši šai regulai tiek uzskatīts, ka persona iesaka citai personai vai mudina citu personu iesaistīties iekšējās informācijas ļaunprātīgā izmantošanā, ja šīs personas rīcībā ir iekšējā informācija un tā iesaka vai mudina, pamatojoties uz šādu iekšējo informāciju, lai cita persona iegādājas vai atsavina finanšu instrumentus, uz ko attiecas šī informācija.
3.a Ieteikumu vai pamudinājumu, kas minēti 3. punktā, izmantošana vai nodošana tālākai izmantošanai ir iekšējas informācijas ļaunprātīga izmantošana, ja persona, kas izmanto vai atklāj šo ieteikumu vai pamudinājumu, zina vai tai būtu jāzina, ka ieteikuma vai pamudinājuma pamatā ir iekšēja informācija.
3.b Saskaņā ar šo regulu uzskata, ka persona iesaka citai personai vai mudina citu personu iesaistīties iekšējās informācijas ļaunprātīgā izmantošanā, ja šīs personas rīcībā ir iekšējā informācija un tā iesaka vai mudina, pamatojoties uz šādu iekšējo informāciju, lai cita persona atsauc vai groza rīkojumu attiecībā uz finanšu instrumentu, ar kur šī informācija ir saistīta, neizpaužot iekšējo informāciju šai personai.
4. Saskaņā ar šo regulu iekšējās informācijas neatbilstīga atklāšana notiek, ja personas rīcībā ir iekšējā informācija un tā atklāj iekšējo informāciju citai personai, izņemot, ja šādu atklāšanu īsteno saskaņā ar pienākumu normālu izpildi atbilstīgi nodarbinātības vai profesijas nosacījumiem.
5. Šā panta 1., 2., 3. un 4. punktu piemēro ikvienai personai, kuras rīcībā ir iekšējā informācija saistībā ar kādu no šīm situācijām:
(a) persona ir emitenta administratīvās, vadības vai uzraudzības struktūras locekle;
(b) personai ir līdzdalība emitenta kapitālā;
(c) personai ir piekļuve informācijai saistībā ar savu pienākumu izpildi atbilstīgi nodarbinātības vai profesijas nosacījumiem;
(d) persona ir iesaistīta nelikumīgās darbībās.
Šā panta 1., 2., 3. un 4. punktu piemēro arī jebkurai iekšējai informācijai, ko persona ieguvusi apstākļos, kuri nav minēti a)–d) apakšpunktā, un par ko persona zina vai tai būtu jāzina, ka tā ir iekšējā informācija.
6. Ja 1. un 2. punktā minētā persona ir juridiska persona, minēto punktu noteikumus piemēro arī attiecībā uz fiziskām personām, kas piedalās lēmumā vai ietekmē lēmumu iegādāties vai atsavināt vai mēģināt iegādāties vai atsavināt instrumentu par attiecīgās juridiskās personas līdzekļiem.
7. Šo pantu nepiemēro juridiskai personai, kura veic darījumu, ja minētā juridiskā persona:
(a) fiziskajai personai nav ieteikusi, mudinājusi to vai citādi ietekmējusi fizisko personu, kas tās vārdā pieņēmusi lēmumu iegādāties vai atsavināt finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas šī informācija, un
(b) ir izveidojusi, īstenojusi un saglabājusi adekvātus un efektīvus iekšējus pasākumus un procedūras, lai nodrošinātu, ka ne a) apakšpunktā minētās fiziskās personas, ne arī citas fiziskas personas, kuras jebkādi būtu varējusi ▌ietekmēt lēmumu iegādāties vai atsavināt minētos finanšu instrumentus, rīcībā nav a) apakšpunktā minētā iekšējā informācija.
8. Šo pantu nepiemēro darījumiem, kas veikti, izpildot saistības iegādāties vai realizēt finanšu instrumentus, ja minētās saistības izriet no vienošanās, kura noslēgta, pirms attiecīgā persona ieguva iekšējo informāciju, vai izpildot juridiskas vai regulatīvas saistības, kas radušās, pirms attiecīgā persona ieguva iekšējo informāciju.
9. Saistībā ar emisijas kvotu vai citu produktu, ko izsola, pamatojoties uz emisijas kvotām, izsolēm, kuras organizē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1031/2010, 1. punktā paredzēto aizliegumu piemēro arī iekšējās informācijas izmantošanai, ja persona, kurai ir zināma iekšējā informācija, iesniedz, maina vai atsauc piedāvājumu par saviem vai trešās personas līdzekļiem.
9.a Uzskata, ka persona, kuras rīcībā ir iekšēja informācija, šo informāciju neizmanto un tādējādi neiesaistās iekšējās informācijas ļaunprātīgā izmantošanā, ja minētā persona:
(a) darbojas kā tirgus līderis vai kā persona, kura ir pilnvarota būt par darījuma partneri, un ja to finanšu instrumentu, uz kuriem šī informācija attiecas, iegādi vai atsavināšanu veic likumīgi, pildot parastos darba pienākumus, vai
(b) ir pilnvarota pildīt rīkojumus trešo personu vārdā un ja to finanšu instrumentu, uz kuriem šis rīkojums attiecas, iegādi vai atsavināšanu veic likumīgi, pildot parastos darba pienākumus.
8. pants
Tirgus manipulācijas
1. Šajā regulā tirgus manipulācijas ir šādas darbības:
(a) iesaistīšanās darījumā, tirdzniecības rīkojuma veikšana vai cita rīcība, ar kuru ▌:
- ▌ sniedz vai var sniegt nepatiesas vai maldinošas norādes attiecībā uz finanšu instrumenta vai saistītā preču aktuāllīguma piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu, vai
- ▌nodrošina vai var nodrošināt viena vai vairāku finanšu instrumentu vai saistīto preču aktuāllīgumu cenas neraksturīgu vai mākslīgu līmeni;
(b) iesaistīšanās darījumā, tirdzniecības rīkojuma došana vai jebkādu citu darbību veikšana, vai rīcība, kas ietekmē vai var ietekmēt viena vai vairāku finanšu instrumentu vai saistītu preču aktuāllīguma cenu, izmantojot fiktīvus mehānismus vai cita veida krāpšanu vai viltu;
(c) tādas informācijas izplatīšana, izmantojot informācijas līdzekļus, tostarp internetu, vai kādus citus līdzekļus, kurai ir vai var būt a) apakšpunktā minētās sekas, ja šo informāciju izplatījusī persona zināja vai tai būtu vajadzējis zināt to, ka šī informācija ir nepatiesa vai maldinoša, vai
(d) nepatiesas vai maldinošas informācijas nosūtīšana, sniedzot nepatiesus vai maldinošus ieejas datus, vai jebkāda cita rīcība saistībā ar etalonindeksiem, kas ietver jebkāda veida nepatiesu vai maldinošu pārstāvību vai šādas pārstāvības pieprasījumu.
Ja informācija tiek izplatīta žurnālistikas nolūkos saskaņā ar pirmās daļas c) apakšpunktu, šādu informācijas izplatīšanu izvērtē, ņemot vērā noteikumus, kas piemērojami vārda brīvībai ▌un plašsaziņas līdzekļu brīvībai un plurālismam, kā arī noteikumus vai kodeksus, kas piemērojami žurnālista profesijai, ja vien:
- šīs personas no informācijas izplatīšanas tieši vai netieši negūst kādas priekšrocības vai peļņu, vai
- informācijas atklāšana vai izplatīšana netiek īstenota, lai maldinātu tirgu saistībā ar finanšu instrumentu piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu.
2. Šajā regulā mēģinājums iesaistīties tirgus manipulācijās ir šādas darbības neatkarīgi no tā, vai tās radījušas paredzēto galarezultātu:
(a) mēģinājums iesaistīties darījumā, mēģinājums veikt tirdzniecības rīkojumu vai mēģinājums iesaistīties jebkādā citā darbībā, kā noteikts 1. punkta a) vai b) apakšpunktā, vai
(b) mēģinājums izplatīt informāciju, kā noteikts 1. punkta c) apakšpunktā.
2.a Šajā pantā mēģinājums nozīmē jebkādu nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai ietekmētu kādu no 2. punkta a) un b) apakšpunkta minētajām darbībām.
3. Par tirgus manipulācijām vai mēģinājumiem iesaistīties tirgus manipulācijās cita starpā uzskata šādu rīcību:
(a) kādas personas vai personu, kas sadarbojas, darbības, lai ar dominējoša stāvokļa starpniecību vai citādā veidā ietekmētu kāda finanšu instrumenta vai saistītu preču aktuāllīgumu piedāvājumu vai pieprasījumu, kas tieši vai netieši ietekmē vai var ietekmēt pirkšanas vai pārdošanas cenu noteikšanu vai citu negodīgu tirdzniecības apstākļu radīšanu, vai nenormāla un mākslīga cenu līmeņa izveidošanu;
(b) tāda finanšu instrumentu pirkšana vai pārdošana jebkurā tirgus darījuma veikšanas perioda posmā, kuras rezultātā tiek vai varētu tikt maldināti ieguldītāji, kuri darbojas, pamatojoties uz norādītajām cenām, tostarp slēgšanas cenām, vai kura tiek veikta šādas maldināšanas nolūkos;
(c) rīkojumu izdošana tirdzniecības vietai, tostarp šo rīkojumu atcelšana vai grozīšana, parasti īsā laika periodā, izmantojot jebkādus pieejamos ▌tirdzniecības veidus, tostarp elektroniskos saziņas līdzekļus, piemēram, algoritmiskas un automatizētas ātrās datorizētās tirdzniecības stratēģijas, kuras ietver vismaz vienu no šādiem aspektiem:
- traucētu vai aizkavētu tirdzniecības vietas tirdzniecības shēmas darbību vai palielināt tādu iespējamību;
- citām personām apgrūtinātu patiesu rīkojumu noteikšanu tirdzniecības vietas tirdzniecības shēmā vai palielināt tādu iespējamību, tostarp reģistrējot rīkojumus, kas izraisa rīkojuma reģistra pārslodzi vai destabilizāciju, vai
- radītu nepatiesu vai maldinošu priekšstatu par finanšu instrumenta piedāvājumu vai pieprasījumu vai tā cenu, jo īpaši reģistrējot rīkojumus, lai ierosinātu vai pastiprinātu tendenci vai palielinātu iespējamību, ka tiek radīts šāds iespaids;
(d) tādu priekšrocību izmantošana, ko dod gadījuma rakstura vai regulāra pieeja tradicionālajiem vai elektroniskajiem informācijas līdzekļiem, izsakot viedokli par kādu finanšu instrumentu (vai netieši par tā emitentu) pēc tam, kad iegūtas minēto finanšu instrumentu vai saistīto preču aktuāllīgumu pozīcijas, un par mērķi tiek izvirzīta peļņas gūšana no minētā instrumenta vai saistītā preču aktuāllīguma cenas izmaiņām pēc minētā viedokļa izteikšanas par šā instrumenta vai saistītā preču aktuāllīguma cenu, tajā pašā laikā atbilstīgi un efektīvi nenododot atklātībai šo interešu konfliktu;
(e) emisijas kvotu vai saistītu atvasināto finanšu instrumentu pirkšana vai pārdošana sekundārajā tirgū pirms izsoles, ko organizē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1031/2010, tieši vai netieši nosakot izsolāmo produktu izsoles līdzsvara cenu neraksturīgā vai mākslīgā līmenī vai maldinot solītājus, kuri izsolēs izsaka piedāvājumus.
4. Lai piemērotu 1. punkta a) un b) apakšpunktu, kā arī neskarot 3. punktā izklāstītos rīcības veidus, I pielikumā ir noteikti daži rādītāji, kas nav izsmeļoši un ir saistīti ar fiktīvu procedūru vai cita veida krāpšanas vai viltus izmantošanu vai ar nepatiesām vai maldinošām norādēm un ar cenu nodrošināšanu.
4.a Tirdzniecības vietas nodrošina Direktīvas …/… (jaunā FITD] 59. pantā minēto režīmu piemērošanu, lai garantētu, ka neviena persona, rīkojoties sadarbībā, nevar nodrošināt dominējošu stāvokli attiecībā uz kāda finanšu instrumenta vai saistītu preču aktuāllīgumu piedāvājumu vai pieprasījumu, kā rezultāta tieši vai netieši tiek ietekmētas pirkšanas vai pārdošanas cenas vai radīti citi negodīgi tirdzniecības apstākļi.
4.b Lai nodrošinātu pienācīgu tirgus darbību, tirgus dalībnieki tirdzniecības vietai un kompetentajai iestādei atklāj papildinformāciju, lai palielinātu to spēju atklāt ļaunprātīgas darbības un veikt izmeklēšanu.
Minētā informācija ietver šādus elementus:
(a) rīkojuma devēju,
(b) rīkojuma izpildes līdzekļus (manuālus vai elektroniskus) un
(c) izpildei izmantotā stratēģija.
5. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai sīkāk aprakstītu I pielikumā izklāstītos rādītājus, precizējot to elementus un ņemtu vērā tehniskās tendences finanšu tirgos.
EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz […][24]*.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar 10.–14. pantu Regulā (ES) Nr. 1095/2010.
2. NODAĻA
IEKŠĒJĀS INFORMĀCIJAS ĻAUNPRĀTĪGA IZMANTOŠANA UN TIRGUS MANIPULĀCIJAS
9. pants
Iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas un neatbilstīgas atklāšanas aizliegums
Persona:
(a) neiesaistās vai nemēģina iesaistīties iekšējās informācijas ļaunprātīgā izmantošanā;
(b) neiesaka citai personai vai nemudina to iesaistīties iekšējās informācijas ļaunprātīgā izmantošanā vai
(c) neatbilstīgi neatklāj iekšējo informāciju.
10. pants
Tirgus manipulāciju aizliegums
Persona nedrīkst iesaistīties tirgus manipulācijās vai mēģināt iesaistīties tirgus manipulācijās.
10.a pants
Ļaunprātīga rīkojumu reģistrēšana
1. Ikviena persona, kas organizē tirdzniecības vietu, piemēro noteikumus, lai saskaņā ar Direktīvas …/… [jaunā FITD] 51. panta 5.a punktu izvairītos no ļaunprātīgas rīkojumu reģistrēšanas, piemēram, augstākas maksas paredzēšanas tirgus dalībniekiem par tāda rīkojuma došanu, kas vēlāk tiek atcelts, un zemākas maksas paredzēšanu pat izpildītiem rīkojumiem, vai augstākas maksas paredzēšanu tirgus dalībniekiem, kuru atcelto rīkojumu skaits ir lielāks par izpildītajiem rīkojumiem, un tiem, kas izmanto automatizētas ātrās datorizētās tirdzniecības stratēģiju, lai ņemtu vērā sistēmai radīto papildu slogu. Ikviena persona, kas organizē tirdzniecības vieta, spēj pielāgot savu maksu par atceltiem rīkojumiem atkarībā no tā, cik ilgi rīkojums bija saglabāts, un pieskaņot šo maksu katram finanšu instrumentam, uz kuru tā attiecas.
2. Ikviena persona, kas organizē tirdzniecības vietu, ziņo kompetentām iestādēm par sistemātiskiem un atkārtotiem šādu noteikumu pārkāpumiem, lai kompetentās iestādes atbilstoši rīkotos saskaņā ar šo regulu.
3. Saskaņā ar Direktīvas …/… [jaunā FITD] 17. panta noteikumiem — ja kāds uzņēmums, kurš iesaistījies algoritmiskā tirdzniecības darījumā, neziņo savai kompetentajai iestādei par būtisku posteni vai par būtiskām izmaiņām tā algoritma darbībā vai algoritmiskās tirdzniecības stratēģijā, jebkura no tā izrietoša negatīva ietekme tirgū tiek uzskatīta par ļaunprātīgu un pret to vēršas ar visiem šajā regulā paredzētajiem līdzekļiem.
4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, precizējot šajā pantā noteiktās prasības un jo īpaši:
(a) lai nodrošinātu, ka maksas struktūra nerada stimulus nesakārtotiem tirdzniecības nosacījumiem vai tirgus ļaunprātīgai izmantošanai;
(b) lai precizētu atcelto rīkojumu attiecību pret izpildītajiem rīkojumiem, kas minēta 1. punktā;
(c) lai nodrošinātu, ka algoritmiskās tirdzniecības sistēmas vai automatizētas ātrās datorizētās tirdzniecības sistēmas nevar radīt vai veicināt nesakārtotus tirdzniecības nosacījumus tirgū.
11. pants
Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas novēršana un konstatēšana
1. Ikviena persona, kas organizē tirdzniecības vietu vai ārpusbiržas tirdzniecību, pieņem un uztur efektīvus pasākumus un procedūras saskaņā ar Direktīvas [jaunā FITD] [31. un 56. pantu], lai novērstu un konstatētu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu.
1.a Ikviena persona, kas organizē tirdzniecības vietu, pieņem un uztur efektīvus pasākumus un procedūras, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu ar citu tirdzniecības vietu organizētājiem, kurām ir ievērojama likviditāte attiecībā uz vienādiem vai cieši saistītiem instrumentiem, lai šajās tirdzniecības vietās konstatētu un novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu.
2. Ikviena persona, kuras darba uzdevums ietver darījumu sistematizēšanu vai izpildi, pieņem un saglabā efektīvus pasākumus un procedūras, lai konstatētu un ziņotu par rīkojumiem un darījumiem, kas varētu būt iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana, tirgus manipulācija vai mēģinājums iesaistīties tirgus manipulācijā vai iekšējās informācijas ļaunprātīgā izmantošanā. Ja šai personai ir pamatotas aizdomas, ka rīkojums vai darījums ar kādu finanšu instrumentu neatkarīgi no tā, vai tas ir veikts vai izpildīts tirdzniecības vietā vai ārpus tās, varētu būt iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana, tirgus manipulācija vai mēģinājums iesaistīties tirgus manipulācijā vai iekšējās informācijas ļaunprātīgā izmantošanā, šī persona nekavējoties informē kompetento iestādi.
2.a EVTI un valsts kompetentā iestāde personām, kuras ziņo par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, nodrošina vienu vai vairākus drošus saziņas kanālus. Šādi kanāli nodrošina, ka tās personas identitāte, kura sniedz informāciju, būtu zināma tikai EVTI vai valsts kompetentajai iestādei.
2.b Ikviena persona, kura ir to personu sarakstā, kam ir pieejama iekšējā informācija un kura konstatē darbības, kuras varētu uzskatīt par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu, tirgus manipulāciju vai mēģinājumu iesaistīties tirgus manipulācijā vai iekšējās informācijas ļaunprātīgā izmantošanā, par to ziņo, izmantojot 2. un 2.a punktā minētos kanālus.
2.c Ja 7. līdz 10. pantā minētā informācija kompetentajai iestādei sniegta labticīgi, neuzskata, ka pārkāpts kāds informācijas izpaušanas ierobežojums, kas paredzēts līgumā vai kādā normatīvo vai administratīvo aktu noteikumā, un attiecīgo personu nesauc pie atbildības par jebkādām darbībām, kas saistītas ar šādu paziņošanu.
2.d Ja persona, veicot profesionālu darbību, nolēmusi aptaujāt vienu vai vairākus ieguldītājus, lai paredzētu noteikumus attiecībā uz tādu vērtspapīru iespējamu nozīmīgu izplatīšanu vai atpirkšanu, ar kuriem šī persona darbojas, pildot emitenta vai pārdevēja prasību, tā saglabā attiecīgos šo aptauju dokumentus.
Ja paziņojamā informācija ir iekšēja informācija, pirms aptaujas veikšanas attiecīgā persona iegūst ieguldītāja atļauju šādas informācijas saņemšanai.
3. EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu:
(a) atbilstīgus pasākumus un procedūras, kuras izmanto ar mērķi nodrošināt atbilstību 1. punktā noteiktajām prasībām,
(b) sistēmas un paziņošanas veidnes, kuras jāizmanto ar mērķi nodrošināt atbilstību 2. punktā noteiktajām prasībām, un
(c) tās aptaujas veidu, kas emitenta vai pārdevēja vārdā jāveic saistībā ar vērtspapīru nākotnē iespējamu nozīmīgu izplatīšanu vai atpirkšanu, un dokumentēšanas kārtību, kas ir atbilstīga, lai ievērotu 2.d punktā noteiktās prasības.
EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz […][25]*.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar 10.–14. pantu Regulā (ES) Nr. 1095/2010 .
3. NODAĻA
INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANAS PRASĪBAS
12. pants
Iekšējās informācijas atklāšana sabiedrībai
1. Finanšu instrumenta emitents cik vien iespējams drīz sniedz sabiedrībai un kompetentajai iestādei iekšēju informāciju, kas ir tieši saistīta ar emitentu, un uz atbilstīgu laiku savā interneta vietnē publicē visu iekšējo informāciju, kura tam ir jāatklāj sabiedrībai.
2. Emisijas kvotu tirgus dalībnieks efektīvi un laikus publisko iekšējo informāciju par emisijas kvotām, kas ir dalībnieka rīcībā saistībā ar tā uzņēmējdarbību, ietverot aviācijas darbības, kā noteikts Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā, vai iekārtas minētās direktīvas 3. panta e) apakšpunkta nozīmē, kuras pieder attiecīgajam dalībniekam vai mātesuzņēmumam, vai saistītam uzņēmumam vai kuras tie kontrolē, vai par kurām dalībnieks, tā mātesuzņēmums vai saistītais uzņēmums ir atbildīgs saistībā ar darbības jautājumiem — vai nu kopumā, vai daļēji. Attiecībā uz iekārtām šāda informācijas atklāšana ietver informāciju, kas attiecas uz iekārtu jaudu un izmantošanu, ietverot šādu iekārtu plānotu vai neplānotu nepieejamību.
Pirmo daļu nepiemēro emisijas kvotu tirgus dalībniekam, ja tam piederošo vai tā kontrolēto vai atbildības jomā esošo iekārtu vai aviācijas darbību emisijas iepriekšējā gadā nepārsniedza oglekļa dioksīda ekvivalenta minimālo robežvērtību un ja — gadījumā, ja tajās veic sadedzināšanas darbības — to nominālā siltumspēja nepārsniedza minimālo robežvērtību.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 31. pantu, pārveidojot oglekļa dioksīda ekvivalenta minimālo robežvērtību un nominālās siltumspējas minimālo robežvērtību, lai varētu piemērot otrajā daļā paredzēto atbrīvojumu. Pirms šajā daļā minēto deleģēto aktu pieņemšanas, Komisija novērtē, vai oglekļa dioksīda ekvivalenta minimālās robežvērtības un nominālās siltumspējas minimālās robežvērtības pārveidošana atbilst vajadzībām, kuras nosaka jaunākās tehnoloģiju tendences un tirgus norises.
3. Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro informācijai, kas ir iekšējā informācijai tikai 6. panta 1. punkta e) apakšpunkta nozīmē.
4. Neskarot 5. punktu, finanšu instrumenta emitents vai emisijas kvotu tirgus dalībnieks, kam nepiemēro atbrīvojumu saskaņā ar 12. panta 2. punkta otro daļu, var uz savu atbildību aizkavēt iekšējās informācijas atklāšanu sabiedrībai, kā minēts 1. punktā, lai neapdraudētu savas likumīgās intereses, ar noteikumu, ka ir atbilstība šādiem nosacījumiem:
(a) informācijas neatklāšana nevar maldināt sabiedrību;
(b) finanšu instrumenta emitents vai emisijas kvotu tirgus dalībnieks var nodrošināt šīs informācijas konfidencialitāti.
Ja finanšu instrumenta emitents vai emisijas kvotu tirgus dalībnieks ir nodomājis aizkavēt iekšējās informācijas atklāšanu saskaņā ar šo punktu, tas informē kompetento iestādi par šo nodomu un sniedz pietiekamu informāciju, ar ko pamato šādas aizkavēšanas nepieciešamību, ievērojot 5. punktā noteiktos kritērijus. Ja kompetentā iestāde saskaņā ar 5. punktu neļauj aizkavēt informācijas atklāšanu, tā jāatklāj tūlīt pēc tam, kad ir saņemts atteikums. Šāda kompetentajām iestādēm sniegta informācija nekādā gadījumā neietekmē kompetento iestāžu pilnvaras piemērot sankciju par šīs regulas pārkāpumu.
5. Kompetentā iestāde var atļaut finanšu instrumenta emitentam vai emisijas kvotu tirgus dalībniekam aizkavēt iekšējās informācijas atklāšanu sabiedrībai ar noteikumu, ka ir atbilstība šādiem nosacījumiem:
(a) informācija ir sistēmiski svarīga;
(b) tās publiskošanas aizkavēšana ir sabiedrības interesēs;
(c) ir iespējams nodrošināt informācijas konfidencialitāti.
Attiecīgos gadījumos kompetentā iestāde informē EVTI par notikumiem saskaņā ar 18. panta 1. punktu Regulā (ES) Nr. 1095/2010.
Lēmumu piešķirt vai nepiešķirt atļauju paziņo rakstiski. Kompetentā iestāde nodrošina, ka aizkavējums ir tikai tik ilgs, cik tas ir vajadzīgs sabiedrības interesēs.
Kompetentā iestāde vismaz reizi nedēļā pārbauda, vai aizkavējums joprojām ir atbilstīgs, un nekavējoties atceļ atļauju, ja vairs nav atbilstības a), b) vai c) apakšpunkta nosacījumiem.
6. Ja finanšu instrumenta emitents vai emisijas kvotu tirgus dalībnieks, kas nav atbrīvots saskaņā ar 12. panta 2. punkta otro daļu, vai persona, kura rīkojas tā vārdā vai par tā līdzekļiem, atklāj jebkādu iekšējo informāciju kādai trešai personai, īstenojot parastus pienākumus, kas izriet no nodarbinātības vai profesijas nosacījumiem, kā minēts 7. panta 4. punktā, šai personai ir šī informācija pilnībā un faktiski jāatklāj sabiedrībai — vienlaikus plānotas atklāšanas gadījumā un nekavējoties neplānotas atklāšanas gadījumā. Šo punktu nepiemēro tad, ja personai, kas saņem šo informāciju, jāievēro konfidencialitātes pienākums, kas tai neļauj atklāt attiecīgo informāciju citai trešai personai, neatkarīgi no tā, vai šo pienākumu paredz tiesību akti, noteikumi, statūti vai līgums.
7. Iekšējo informāciju, kas saistīta ar finanšu instrumentu emitentiem, kuru finanšu instrumentus ir atļauts tirgot MVU izaugsmes tirgū, tirdzniecības vieta var publicēt savā tīmekļa vietnē, nevis emitenta tīmekļa vietnē, ja tirdzniecības vieta izvēlas emitentiem šajā tirgū piedāvāt šādu iespēju. Šādā gadījumā uzskata, ka emitents ir izpildījis 1. punktā paredzēto pienākumu.
8. Šo pantu nepiemēro emitentiem, kas nav pieprasījuši vai apstiprinājuši savu finanšu instrumentu pieņemšanu dalībvalsts regulētā tirgū vai — tāda instrumenta gadījumā, kas tiek tirgots tikai MTF vai OTF, — nav pieprasījuši vai apstiprinājuši savu finanšu instrumentu tirdzniecību dalībvalsts MTF vai OTF.
9. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu nosacījums attiecībā uz:
– tehniskajām procedūrām iekšējās informācijas atklāšanai sabiedrībai, kā minēts 1., 6. un 7. punktā;
– tehniskās procedūras iekšējās informācijas atklāšanas sabiedrībai aizkavēšanu, kā minēts 4. un 5. punktā;
EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz […][26]*.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar 10.–14. pantu Regulā (ES) Nr. 1095/2010.
13. pants
To personu saraksti, kurām ir pieejama iekšējā informācija
1. Finanšu instrumentu emitenti vai emisijas kvotu tirgus dalībnieki, kam nepiemēro atbrīvojumu saskaņā ar 12. panta 2. punkta otro daļu, un jebkura persona, kura rīkojas to vārdā vai par to līdzekļiem:
(a) sagatavo sarakstus ar personām, kas pie viņiem strādā saskaņā ar darba līgumu vai citiem nosacījumiem un kuriem ir pieejama iekšējā informācija,
(b) regulāri atjaunina minēto sarakstu un
(c) pēc pieprasījuma pēc iespējas ātrāk iesniedz šo sarakstu kompetentajai iestādei.
1.a Emitenti, kas minēti 1. punktā, un personas, kas rīkojas to vārdā vai par to līdzekļiem, nodrošina, ka, sagatavojot šādu sarakstu, ikviena šajā sarakstā iekļautā persona apzinās tiesību aktos paredzētos pienākumus un sankcijas, kas ir saistītas ar šādas informācijas ļaunprātīgu izmantošanu vai nepareizu izplatīšanu.
▌
4. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu informāciju attiecībā uz identitātēm un iemesliem, kādēļ personas ir jāietver to personu sarakstā, kam ir pieejama iekšēja informācija, kā noteikts 1. punktā, un precizētu nosacījumus, ar kādiem finanšu instrumentu emitentiem vai struktūrām, kas rīkojas to vārdā, ir jāsagatavo šāds saraksts, ietverot nosacījumus, ar kādiem šādi saraksti jāatjaunina, laiku, cik ilgi tie jāglabā, un tajā iesaistīto personu atbildības jomas. Attiecībā uz MVU, EVTI iesniedz samērīgu un vienkāršotu regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai mazinātu to finanšu instrumentu emitentu administratīvo slogu, kuru finanšu instrumentu tirdzniecība ir atļauta MVU izaugsmes tirgos.
EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz […][27]*.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar 10.–14. pantu Regulā (ES) Nr. 1095/2010.
5. Saistībā ar emisijas kvotu vai citu izsolīto produktu, kas pamatojas uz emisijas kvotām, izsolēm, kuras organizē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1031/2010, šo pantu piemēro arī visām izsoļu platformām, visiem izsolītājiem un izsoles uzraugam.
6. EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu precīzu formātu to personu sarakstiem, kam ir pieejama iekšējā informācija, un to, kā ir jāatjaunina šajā pantā minētie saraksti.
EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz […]*.
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.
14. pants
Vadītāju darījumi
1. Personas, kuras pilda vadības pienākumus finanšu instrumenta emitenta sabiedrībā vai emisijas kvotu tirgus dalībnieka uzņēmumā, kam nav piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 12. panta 2. punkta otro daļu, kā arī personas, kuras ir ar tām cieši saistītas, nodrošina, ka sabiedrībai tiek atklāta informācija par tādiem darījumiem, kas tiek veikti par to līdzekļiem saistībā ar šā emitenta akcijām vai ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, vai citiem finanšu instrumentiem, kuri ir ar tiem saistīti, vai ar emisijas kvotām. Šādas personas nodrošina, ka informācija tiek publiskota divu darbdienu laikā pēc darījuma veikšanas.
2. Saskaņā ar šā panta 1. punktu darījumi, kas ir jāatklāj sabiedrībai, ietver:
(a) finanšu instrumentu ieķīlāšanu vai aizdevumus, ko īsteno 1. punktā minētā persona vai ko īsteno tās vārdā;
(b) darījumus, ko veic portfeļa pārvaldītājs vai cita persona 1. punktā minētās personas vārdā, tostarp darījumus, attiecībā uz kuriem šim pārvaldītājam vai citai personai ir piešķirta rīcības brīvības.
▌
4. Saistībā ar emisijas kvotu vai citu izsolīto produktu, kas pamatojas uz emisijas kvotām, izsolēm, kuras organizē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1031/2010, šo pantu piemēro arī visām izsoļu platformām, visiem izsolītājiem un izsoles uzraugam.
4.a Persona, kas pilda finanšu instrumenta emitenta vadītāja pienākumus, neveic nekādus darījumus savā labā attiecībā uz šā emitenta akcijām vai atvasinātajiem finanšu instrumentiem, vai citiem finanšu instrumentiem, kuri ar tiem saistīti ārpus tirdzniecības loga.
▌
6. Komisija, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar 31. pantu, pieņem pasākumus, precizējot:
(a) to personu profesionālos pienākumus, par kurām uzskata, ka tās veic vadītāja funkcijas, kā minēts 1. punktā,
(b) saistību, tostarp radniecības vai no ģimenes statusa vai līgumiskām attiecībām izrietošas saiknes, ko uzskata par ciešām personīgām saiknēm,
▌
(c) kārtību un nosacījumus tirdzniecības logu piemērošanai saskaņā ar 4.a punktu un jo īpaši šādu tirdzniecības logu sākuma un beigu punktu, kā arī nosacījumus, kas saistīti ar tādas informācijas turēšanu, kura ietekmē cenu un kura saistīta ar tirdzniecības aizliegumu ārpus tirdzniecības loga.
Pirms pirmajā daļā minēto deleģēto aktu izstrādāšanas EVTI sniedz Komisijai tehnisku konsultāciju.
6.a EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu 2. punktā minēto darījumu iezīmes, kurām pastāvot sāk piemērot šajā punktā minēto pienākumu, kā arī saskaņā ar 1. punktu publiskojamo informāciju un sabiedrības informēšanas līdzekļus. Izstrādājot šādu regulatīvo standartu projektus, EVTI attiecīgā gadījumā nosaka robežvērtību 2. punktā minēto darījumu summai vai apmēram, kurus sasniedzot sāk piemērot šajā punkta minēto pienākumu un kuri var būt atšķirīgi atkarībā no tā, uz kāda veida personām tie attiecas.
EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz […][28]*.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar 10.–14. pantu Regulā (ES) Nr. 1095/2010 .
6.b Lai nodrošinātu 1. punkta vienādu piemērošanu, EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus formātam, kādā 1. punktā minētā informācija ir jānodod atklātībai.
EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz […]*.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar 15. pantu Regulā (ES) Nr. 1095/2010 pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.
15. pants
Ieguldīšanas ieteikumi un statistikas dati
1. Personas, kas sagatavo vai izplata informāciju, ar kuru rekomendē vai iesaka ieguldījumu stratēģiju un kura paredzēta izplatīšanas kanāliem vai sabiedrībai, atbilstīgi gādā par to, lai šāda informācija būtu objektīvi atspoguļota, atklāj savas intereses vai norāda uz interešu konfliktiem saistībā ar finanšu instrumentiem, uz ko šī informācija attiecas.
1.a Ja 1. punktā minētās personas par saviem līdzekļiem veic tirdzniecības darījumus ar finanšu instrumentiem, kurus tās ir ieteikušas saskaņā ar 1. punktu, kompetentās iestādes var pieprasīt tādu informāciju, kuru tās uzskata par nepieciešamu saņemt no šīm personām un attiecīgos gadījumos no citām kompetentajām iestādēm, lai noteiktu, vai ieteikums atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām.
2. Publiskā sektora iestādes, kas izplata statistikas datus, kuri var būtiski ietekmēt finanšu tirgus, izplata tos objektīvi un pārredzami.
3. EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai noteiktu tehniskos pasākumus attiecībā uz 1. punktā minētajām dažādajām personu kategorijām, informācijas, ar ko iesaka vai ierosina ieguldījumu stratēģiju, objektīvu atspoguļošanu, kā arī konkrētu interešu un norāžu par interešu konfliktiem atklāšanu.
EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz […][29]*.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar 10.–14. pantu Regulā (ES) Nr. 1095/2010.
15.a pants
Informācijas atklāšana vai izplatīšana plašsaziņas līdzekļos
Ja informācija tiek atklāta vai izplatīta un ja ieteikumi tiek sagatavoti vai izplatīti žurnālistikas nolūkos, šādu informācijas atklāšanu vai izplatīšanu novērtē, ņemot vērā noteikumus, kas regulē vārda brīvību, plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, kā arī noteikumus un kodeksus, kas reglamentē žurnālista profesiju, ja vien:
(a) attiecīgās personas vai personas, kas ar šīm personām ir cieši saistītas, no šādas informācijas atklāšanas vai izplatīšanas tieši vai netieši negūst kādas priekšrocības vai peļņu vai
(b) šāda informācija netiek atklāta vai izplatīta nolūkā maldināt tirgu attiecībā uz finanšu instrumentu piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu.
4. NODAĻA
EVTI UN KOMPETENTĀS IESTĀDES
16. pants
Kompetentās iestādes
Neskarot tiesu iestāžu kompetenču jomas, katra dalībvalsts atbilstoši šai regulai norīko vienu administratīvu kompetento iestādi un nodrošina šai iestādei pietiekamus līdzekļus šajā regulā paredzēto pilnvaru īstenošanai. Kompetentā iestāde nodrošina, ka tās teritorijā tiek piemēroti šīs regulas noteikumi attiecībā uz visām tās teritorijām veiktajām darbībām un darbībām, kas tiek veiktas ārvalstīs, saistībā ar instrumentiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū, par kuriem iesniegts pieteikums tirdzniecībai šādā tirgū vai kuri tiek tirgoti MTF vai OTF, kas darbojas to teritorijā. Dalībvalstis attiecīgi informē Komisiju, EVTI un citu dalībvalstu kompetentās iestādes.
17. pants
Kompetento iestāžu pilnvaras
1. Kompetentās iestādes savas funkcijas īsteno kādā no šādiem veidiem:
(a) tieši;
(b) sadarbībā ar citām iestādēm vai tirgus uzņēmumiem;
(c) uz savu atbildību deleģējot savas pilnvaras šādām iestādēm vai tirgus uzņēmumiem;
(d) izmantojot kompetentās tiesu iestādes.
2. Lai veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, kompetentajām iestādēm atbilstīgi valstu tiesību aktiem un pilnvarām ir vismaz šādas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras:
(a) piekļūt jebkādiem dokumentiem jebkādā formātā un saņemt vai uztaisīt to kopiju;
(b) pieprasīt informāciju no jebkuras personas, arī no tām, kas ir secīgi iesaistītas rīkojumu nodošanā vai attiecīgo darbību veikšanā, kā arī no to rīkojuma devējiem un vajadzības gadījumā izsaukt un iztaujāt kādu personu, lai iegūtu informāciju;
(c) saistībā ar preču atvasinātajiem finanšu instrumentiem — pieprasīt informāciju no tirgus dalībniekiem saistītos aktuāltirgos saskaņā ar standartizētiem formātiem, saņemt ziņojumus par darījumiem un tieši piekļūt tirdzniecības shēmām;
(d) veikt uz vietas pārbaudes vietās, kas nav privātās telpas, par to paziņojot vai nepaziņojot;
(e) pēc attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādes iepriekšējas atļaujas saņemšanas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un ja ir pamatotas aizdomas, ka ar pārbaudes priekšmetu saistītie dokumenti var būt būtiski, lai pierādītu iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu vai tirgus manipulāciju, ar ko pārkāpj šo regulu vai direktīvu …/…/ES [jaunā MAD], iekļūt privātās telpās, lai izņemtu jebkāda formāta dokumentus;
(ea) nodot lietas kriminālvajāšanas uzsākšanai;
(f) pieprasīt esošos telefonsarunu, elektroniskās saziņas un datu plūsmas ierakstus, kas ir ▌ieguldījumu sabiedrības rīcībā saskaņā ar [jaunā FITD];
(fa) pieprasīt esošos telefoniskas saziņas un datu saziņas ierakstus, kas ir telekomunikāciju operatora rīcībā, ja šādi ieraksti var būt svarīgi, lai pierādītu iekšējas informācijas ļaunprātīgu izmantošanu vai tirgus manipulāciju, kas notiek pārkāpjot šo regulu vai Direktīvu …/…/ES [jaunā MAD].
Šajā punktā minētie ieraksti neietver balss saziņas pa telefonu saturu, ja vien tiesu iestāde nav devusi tam atļauju;
(fb) pieprasīt aktīvu iesaldēšanu un/vai aresta uzlikšanu;
(fc) pārtraukt attiecīgā finanšu instrumenta tirdzniecību;
(fd) pieprasīt jebkādas prakses, kas ir pretrunā šīs regulas nosacījumiem, pagaidu pārtraukšanu.
2.a Šā punkta e), f) un fa) apakšpunktā minētās darbības var veikt tiesībaizsardzības iestādes, saskaņā ar valsts tiesību aktiem sadarbojoties ar uzraudzības iestādēm.
3. Kompetentās iestādes izmanto 2. punktā minētās uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras saskaņā ar valstu tiesību aktiem. Kompetentās iestādes neprasa un nesaņem norādījumus ne no vienas personas, kas saistīta ar izmeklēšanā iesaistīto personu.
4. Personas datus, kas apkopoti, īstenojot uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras saskaņā ar šo pantu, apstrādā atbilstīgi Direktīvai 95/46/EK.
5. Dalībvalstis nodrošina, ka ir ieviesti atbilstīgi pasākumi, lai kompetentajām iestādēm būtu visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas vajadzīgas to pienākumu veikšanai.
17.a pants
Rīkojumu reģistra uzraudzība starp tirgiem
1. Attiecībā uz jebkuru finanšu instrumentu, kuru atļauts tirgot regulētā tirgū vai MTF, dalībvalsts kompetentajai iestādei ir tiesības veikt tādas tirgus manipulācijas uzraudzību starp tirgiem, kas veikta, izmantojot rīkojumu reģistru, attiecībā uz tirdzniecības vietām, kurās vispirms tika atļauta finanšu instrumenta tirdzniecība.
Saskaņā ar [jaunās FITD] 71. panta 1. punktu kompetentajām iestādēm jābūt iespējai deleģēt uzraudzības pienākumus trešām personām.
2. Tirdzniecības vietu uzturētāji sniedz rīkojumu reģistra datus par finanšu instrumentiem, kas tiek aktīvi tirgoti minētajā regulētajā tirgū vai MTF, savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei.
Ja minētā kompetentā iestāde nav 1. punktā norādītā kompetentā iestāde, tā veic nepieciešamos pasākumus, lai konsolidētu un nosūtītu attiecīgos rīkojumu reģistra datus 1. punktā norādītajai kompetentajai iestādei.
Jebkurā gadījumā regulēto tirgu vai MTF piederības dalībvalsts kompetentā iestāde ir atbildīga par to, lai nodrošinātu, ka tās uzraudzībā esošie regulētie tirgi un MTF ziņo par rīkojumiem saskaņā ar piemērojamiem datu standartiem.
3. Šā panta 2. punktā norādītie rīkojumu reģistra dati ir skaidri, precīzi un pienācīgi sīki izklāstīti, lai ļautu kompetentajām iestādēm veikt uzraudzību starp tirgiem atbilstoši 1. punkta noteikumiem. Šie dati ietver šādu informāciju:
(a) tā dalībnieka identifikācijas kods, kas nosūtījis rīkojumu regulētajam tirgum vai MTF;
(b) finanšu instrumenta identifikācija;
(c) datums un laiks (sekundes simtdaļās), kad rīkojums tika nosūtīts regulētajam tirgum vai MTF;
(d) rīkojuma raksturlielumi, jo īpaši ietverot:
- pirkšanas un pārdošanas rādītāju,
- sākotnējo un atlikušo vai neizpildīto daudzumu (ņemot vērā jebkādu daļēju izpildi vai gadījumu(s), kas skar rīkojumu), gan uzrādīto, gan slēpto,
- rīkojuma veidu (piemēram, tirgus rīkojums, ierobežojuma rīkojums, apturēšanas rīkojums);
- ierobežojuma cenu (attiecīgā gadījumā);
- tirgus dalībnieka norādīto spēkā esamības termiņu (piemēram, dienas beigas, derīgs līdz atcelšanai, jebkāds norādītais datums un laiks, nākamā tirdzniecības slēgšana);
- jebkādu(s) nosacījumu(s) rīkojuma izpildei (piemēram, minimālais izpildāmais apjoms, apturēšanas cena);
(e) jebkāda notikuma, kas ietekmē šos raksturlielumus, datums un laiks (sekundes simtdaļās);
(f) tā notikuma veids, kas izraisīja šādu raksturlielumu maiņu (piemēram, tirgus dalībnieka veikts raksturlielumu grozījums, atcelšana, daļēja (vai pilnīga) izpilde, tirgus darbības pārtraukšana, rīkojuma apturēšana, vērtspapīriem sasniedzot noteiktu cenu);
(g) rīkojuma identifikācijas kods;
(h) to, vai rīkojumu ir devis (regulētā tirgus un attiecīgā gadījumā MTF) tirgus dalībnieks savā labā (kā sākotnējais rīkojuma devējs) vai trešās personas uzdevumā (rīkojoties kā pārstāvis).
Šo informāciju sniedz par rīkojuma katra raksturlieluma derīguma termiņu, kas definēts kā laikposms, kurā d) apakšpunktā norādītie raksturlielumi saglabājas nemainīgi un tos nekas neietekmē. Lai izvairītos no neskaidrībām, šajā informācijā par katra raksturlieluma spēkā esamības termiņu ietver tā sākuma datumu vai laiku (sekundes simtdaļās), beigu datumu vai laiku (sekundes simtdaļās) un to, kāds notikums ir izraisījis tā spēkā esamības beigšanos.
4. Šā panta 1. punktā norādītā kompetentā iestāde rīkojumu reģistra datus dara pieejamus jebkurai citai kompetentajai iestādei pēc tās pieprasījuma.
5. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
(a) to finanšu instrumentu sarakstu, uz kuriem attiecas uzraudzība starp tirgiem, sīku informāciju un tehnisko specifikāciju par rīkojumu reģistra datiem, kā arī šādu datu sniegšanas periodiskumu;
(b) gadījumus, kuros citas kompetentās iestādes saskaņā ar 4. punkta noteikumiem var pieprasīt rīkojumu reģistra datus no tās tirdzniecības vietas dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā emitents vispirms iesaistījies tirdzniecībā;
(c) datu apstrādi attiecībā uz uzdevumu deleģēšanu trešām pusēm un sankcijas, ja šādus datus ļaunprātīgi izmanto trešās personas.
EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz ...*.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar 10.–14. pantu Regulā (ES) Nr. 1095/2010.
6. Līdz …* EVTI sagatavo ziņojumu, kurā novērtē to, kā darbojas rīkojumu reģistra uzraudzība starp tirgiem, tostarp kā EVTI varētu palīdzēt šā uzdevuma izpildē un atbalstīt to.
18. pants
Sadarbība ar EVTI
1. Atbilstoši šai regulai kompetentās iestādes sadarbojas ar EVTI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010.
2. Kompetentās iestādes saskaņā ar 35. pantu Regulā (ES) Nr. 1095/2010 nekavējoties sniedz EVTI visu informāciju, kas ir nepieciešama tās pienākumu veikšanai.
3. EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu 2. punktā minētās informācijas apmaiņas procedūras un formātus.
EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [...][30]*.
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 15. pantu Regulā (ES) Nr. 1095/2010 pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.
19. pants
Pienākums sadarboties
1. Kompetentās iestādes sadarbojas cita ar citu un ar EVTI, kad tas ir vajadzīgs atbilstoši šai regulai. ▌Kompetentās iestādes sniedz palīdzību citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un EVTI. Jo īpaši tās bez nepamatotas kavēšanās apmainās ar informāciju un sadarbojas saistībā ar izmeklēšanas un izpildes darbībām.
Pirmajā daļā paredzētais pienākums sadarboties un palīdzēt attiecas arī uz Komisiju saistībā ar informācijas apmaiņu par precēm, kas ir LESD I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti.
2. Kompetentās iestādes un EVTI sadarbojas ar Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ACER), kas izveidota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 713/2009[31], un ar dalībvalstu valsts regulatīvajām iestādēm, lai nodrošinātu, ka tiek piemērota koordinēta pieeja attiecīgo noteikumu izpildei, ja darījumi, tirdzniecības rīkojumi vai citas darbības un rīcība ir saistīti ar vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem, uz ko attiecas šī regula, un arī ar vienu vai vairākiem vairumtirdzniecības energoproduktiem, kuriem piemēro Regulas (ES) Nr. .. ./2012 [par enerģijas vairumtirgu integritāti un pārredzamību] 3., 4. un 5. pantu. Kompetentās iestādes ņem vērā definīciju īpašās iezīmes 2. pantā [Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. .. par enerģijas vairumtirgu integritāti un pārredzamību] un [Regulas (ES) Nr. …/2012 par enerģijas vairumtirgu integritāti un pārredzamību] 3., 4. un 5. pantu, kad tās piemēro šīs regulas 6., 7. un 8. pantu finanšu instrumentiem, kas saistīti ar vairumtirdzniecības energoproduktiem.
3. Pēc pieprasījuma kompetentās iestādes tūlīt sniedz jebkuru informāciju, kas nepieciešama 1. punktā minētajiem mērķiem.
4. Ja kāda kompetentā iestāde ir pārliecināta, ka kādas citas dalībvalsts teritorijā pieļauj vai ir pieļautas darbības, kas ir pretrunā šai regulai, vai ka darbības ietekmē finanšu instrumentus, kurus tirgo tirdzniecības vietā, kas atrodas citā dalībvalstī, tā par to pēc iespējas sīki informē šīs citas dalībvalsts kompetento iestādi, EVTI, kā arī — saistībā ar vairumtirdzniecības energoproduktiem — ACER. Dažādu iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes apspriežas savā starpā un ar EVTI, kā arī — saistībā ar vairumtirdzniecības energoproduktiem — ar ACER par atbilstīgu īstenojamo rīcību un cita citu informē par būtiskiem starpposma notikumiem. Tās koordinē savas darbības, lai izvairītos no iespējamas dublēšanās un pārklāšanās, piemērojot administratīvus pasākumus, sankcijas un soda naudas pārrobežu gadījumos saskaņā ar 24., 25., 26., 27. un 28. pantu, un palīdz cita citai ar lēmumu izpildi.
5. Vienas dalībvalsts kompetentā iestāde var citas dalībvalsts kompetentajai iestādei pieprasīt palīdzību saistībā ar pārbaudēm vai izmeklēšanām uz vietas.
Kompetentā iestāde informē EVTI par ikvienu šā panta pirmajā daļā minēto pieprasījumu. Ja izmeklēšanai vai pārbaudei ir pārrobežu ietekme, EVTI pēc vienas no kompetentajām iestādēm pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, ja tas atbilst šīs regulas mērķiem, koordinē šo izmeklēšanu vai pārbaudi.
Ja kompetentā iestāde saņem citas dalībvalsts kompetentās iestādes lūgumu veikt pārbaudi uz vietas, tā var rīkoties kādā no turpmāk minētajiem veidiem:
(a) pati veic pārbaudi vai izmeklēšanu uz vietas;
(b) ļauj kompetentajai iestādei, kas iesniegusi pieprasījumu, piedalīties pārbaudē vai izmeklēšanā uz vietas;
(c) ļauj kompetentajai iestādei, kas iesniegusi pieprasījumu, pašai veikt pārbaudi vai izmeklēšanu uz vietas;
(d) ieceļ revidentus vai ekspertus pārbaudes uz vietas veikšanai;
(e) dala konkrētus uzdevumus, kas saistīti ar uzraudzības darbībām, ar citām kompetentām iestādēm.
6. Neskarot LESD 258. pantu, kompetentā iestāde, uz kuras informācijas vai palīdzības pieprasījumu saskaņā ar 1., 2., 3. un 4. punktu saprātīgā termiņā nav sniegta atbilde vai kuras informācijas vai palīdzības pieprasījums ir noraidīts, šo noraidījumu vai bezdarbību saprātīgā termiņā var darīt zināmu EVTI.
Šajās situācijās EVTI var rīkoties saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu, neskarot EVTI iespēju rīkoties saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 17. pantu.
7. Kompetentās iestādes sadarbojas un nodrošina informācijas apmaiņu ar attiecīgajām valstu un trešo valstu regulatīvajām iestādēm, kas atbildīgas par saistītajiem aktuāltirgiem, ja tām ir pietiekams pamats aizdomām, ka tiek veiktas vai ir veiktas darbības, kuras saskaņā ar šo regulu vai Direktīvu 2012/…/ES [jaunā MAD] uzskatāmas par iekšējas informācijas ļaunprātīgu izmantošanu vai tirgus manipulāciju. Pateicoties šai sadarbībai, tiek nodrošināts konsolidēts pārskats par finanšu tirgiem un aktuāltirgiem, tiek konstatēta tirgus ļaunprātīga izmantošana starp tirgiem un pārrobežu mērogā, kā arī tiek piemērotas sankcijas šajos gadījumos.
Saistībā ar emisijas kvotām šo sadarbību un informācijas apmaiņu, kas paredzētas iepriekšējā daļā, nodrošina arī ar:
(a) izsoles uzraugu attiecībā uz emisijas kvotu vai citu produktu, ko izsola, pamatojoties uz emisijas kvotām, izsolēm, kuras organizē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1031/2010;
(b) kompetentajām iestādēm, reģistru administratoriem, tajā skaitā ar centrālo administratoru, un citām valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par uzraudzību saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK.
EVTI sekmē un koordinē sadarbību un informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un regulatīvajām iestādēm citās dalībvalstīs un trešās valstīs. Kad vien iespējams, kompetentās iestādes noslēdz sadarbības vienošanās ar trešo valstu regulatīvajām iestādēm, kas atbildīgas par saistītajiem aktuāltirgiem, saskaņā ar 20. pantu.
8. Personas datu atklāšanu trešai valstij reglamentē 22. un 23. pants.
9. EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu šajā pantā minētās informācijas apmaiņas un palīdzības procedūras un formātus.
EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [...][32]*.
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.
19.a pants
Domstarpību atrisināšana starp kompetentajām iestādēm
Ja kompetenta iestāde nepiekrīt citas dalībvalsts citas kompetentas iestādes darbības procedūrai vai saturam vai arī bezdarbībai, kas saistīti ar jebkādiem šīs regulas vai Direktīvas (ES) Nr. …/… [jaunā MAD] noteikumiem, EVTI var rīkoties saskaņā ar 19. pantu Regulā (ES) Nr. 1095/2010.
20. pants
Sadarbība ar trešām valstīm
1. Dalībvalstu kompetentās iestādes vajadzības gadījumā slēdz sadarbības vienošanās ar trešo valstu kompetentajām iestādēm attiecībā uz informācijas apmaiņu ar kompetentajām iestādēm trešās valstīs un no regulas izrietošo saistību izpildi trešās valstīs. Šīs sadarbības vienošanās nodrošina vismaz efektīvu informācijas apmaiņu, kas ļauj kompetentajām iestādēm pildīt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu.
Kompetentā iestāde informē EVTI un citas dalībvalstu kompetentās iestādes, ja tā iesaka slēgt šādu vienošanos.
1.a Ja Savienība piedalās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā ar trešo valsti, šīs sistēmas emisijas kvotām un uz to pamata izsolītajiem produktiem ir piemērojama šī regula. Vajadzības gadījumā Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, pieņem pasākumus, ar ko nosaka kritērijus, pēc kuriem šīs emisijas kvotas un izsolītie produkti tiek iekļauti šīs regulas piemērošanas jomā.
2. EVTI veicina un koordinē starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un trešo valstu attiecīgajām kompetentajām iestādēm noslēgto sadarbības vienošanos izstrādi. Saskaņā ar 15. pantu Regulā (ES) Nr. 1095/2010 EVTI izstrādā reglamentējošo tehnisko standartu projektus, ietverot sadarbības vienošanās formātu, kas pēc iespējas jāizmanto dalībvalstu kompetentām iestādēm.
EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz …[33]*.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar 10.–14. pantu Regulā (ES) Nr. 1095/2010.
2.a EVTI arī veicina un koordinē tādas informācijas apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas iegūta no trešo valstu kompetentajām iestādēm un kas var būt svarīga, piemērojot pasākumus saskaņā ar 24., 25., 26., 27. un 28. pantu.
3. Kompetentās iestādes slēdz sadarbības vienošanās par informācijas apmaiņu ar trešo valstu kompetentajām iestādēm tikai tad, ja uz sniegto informāciju attiecas dienesta noslēpuma garantijas, kuras ir vismaz līdzvērtīgas 21. pantā minētajām garantijām. Šādas informācijas apmaiņa paredzēta kompetento iestāžu uzdevumu veikšanai.
4. Personas datu atklāšanu trešai valstij reglamentē 22. un 23. pants.
21. pants
Dienesta noslēpums
1. Šā panta 2. un 3. punktā noteiktie dienesta noslēpuma nosacījumi attiecas uz jebkādu konfidenciālu informāciju, kas saņemta, ar ko veikta apmaiņa vai kas nosūtīta atbilstīgi šai regulai.
2. Dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums attiecas uz visām personām, kas strādā vai ir strādājušas kompetentajā iestādē vai jebkurā iestādē vai tirgus uzņēmumā, kuram kompetentā iestāde ir deleģējusi savas pilnvaras, tostarp arī uz revidentiem un ekspertiem, ar ko kompetentajai iestādei ir noslēgts līgums. Informāciju, uz ko attiecas dienesta noslēpums, nevar izpaust nevienai citai personai vai iestādei citādi, nekā ir paredzēts tiesību aktu noteikumos.
3. Visu informāciju, ar ko kompetentās iestādes apmainās saskaņā ar šo regulu un kas skar darījumu vai darbības nosacījumus vai citus ekonomiska vai personiska rakstura jautājumus, uzskata par konfidenciālu un uz to attiecina dienesta noslēpuma prasības, izņemot gadījumus, kad kompetentā iestāde informācijas paziņošanas laikā dara zināmu, ka informāciju drīkst izpaust, vai kad šāda izpaušana nepieciešama tiesvedībai.
22. pants
Personas datu aizsardzība
Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko īsteno dalībvalstis saistībā ar šo regulu, kompetentās iestādes piemēro Direktīvas 95/46/EK noteikumus. Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko īsteno EVTI saistībā ar šo regulu, EVTI piemēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumus.
Personas datu maksimālais glabāšanas laiks ir 5 gadi.
23. pants
Personas datu atklāšana trešām valstīm
1. Dalībvalsts kompetentā iestāde var nosūtīt personas datus trešai valstij ar nosacījumu, ka ir atbilstība Direktīvas 95/46/EK prasībām un it sevišķi 25. un 26. pantam, un tikai izskatot katru gadījumu atsevišķi. Dalībvalsts kompetentā iestāde pārliecinās, ka datu nodošana nepieciešama šīs regulas nolūkā. Kompetentā iestāde nodrošina, ka trešā valsts nenosūta datus citai trešai valstij, ja vien tā nav saņēmusi nepārprotamu rakstisku atļauju un neievēro dalībvalsts kompetentās iestādes paredzētos nosacījumus. Personas datus var nosūtīt tikai tādai trešai valstij, kas nodrošina atbilstīgu personas datu aizsardzības līmeni.
2. Dalībvalsts kompetentā iestādei informāciju, ko tā saņēmusi no citas dalībvalsts kompetentās iestādes, atklāj trešās valsts kompetentajai iestādei tikai tad, ja attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei ir nepārprotama tās kompetentās iestādes piekrišana, kura nosūtījusi informāciju, un, ja iespējams, informāciju atklāj tikai tiem mērķiem, kādiem kompetentā iestāde devusi piekrišanu.
3. Ja sadarbības vienošanās paredz personas datu apmaiņu, tā notiek saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK.
5. NODAĻA
Administratīvie pasākumi un sankcijas
24. pants
Administratīvie pasākumi un sankcijas
1. Dalībvalstis pieņem noteikumus par administratīvajiem pasākumiem un sankcijām, kas 25. pantā minētās rīcības gadījumā piemērojamas personām par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētie pasākumi un sankcijas ir efektīvi, samērīgi un preventīvi.
Līdz […][34]* dalībvalstis paziņo Komisijai un EVTI pirmajā daļā minētos noteikumus. Tās nekavējoties informē Komisiju un EVTI par jebkādiem turpmākiem grozījumiem šajos noteikumos.
2. Pildot savas pilnvaras attiecībā uz sankcijām 25. pantā minētās rīcības gadījumā, kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka administratīvajiem pasākumiem un sankcijām ir vēlamie rezultāti saskaņā ar šo regulu, un koordinē savas darbības, lai izvairītos no iespējamas dublēšanās un pārklāšanās, piemērojot administratīvos pasākumus un sankcijas, kā arī soda naudas pārrobežu gadījumos saskaņā ar 19. pantu.
2.a Kompetentās iestādes cieši sadarbojas arī ar dalībvalstu iestādēm, kuras atbild par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīti ar 25. pantā minētās rīcības, izmeklēšanu, lai nodrošinātu, ka administratīvie un krimināltiesību pasākumi un sankcijas panāk vēlamo rezultātu, un lai saskaņotu savas darbības nolūkā izvairīties no iespējamas atkārtošanās vai pārklāšanās, ja par pārkāpumu var piemērot krimināltiesību un administratīvus pasākumus un sankcijas.
25. pants
Sankciju piemērošanas pilnvaras
Šo pantu piemēro visos šādos gadījumos:
(a) persona ļaunprātīgi izmanto vai mēģina izmantot iekšējo informāciju, pārkāpjot 9. pantu;
(b) persona iesaka vai mudina citu personu ļaunprātīgi izmantot iekšējo informāciju, pārkāpjot 9. pantu;
(c) persona neatbilstīgi atklāj iekšējo informāciju, pārkāpjot 9. pantu;
(d) persona iesaistās tirgus manipulācijā, pārkāpjot 10. pantu;
(e) persona mēģina iesaistīties tirgus manipulācijā, pārkāpjot 10. pantu;
(f) pārkāpjot 11. panta 1. punktu, persona, kuras uzņēmējdarbība ir tirdzniecības vieta, nepieņem un neuztur efektīvus pasākumus un procedūras, lai novērstu un konstatētu tirgus manipulācijas praksi;
(g) pārkāpjot 11. panta 2. punktu, persona, kuras darba uzdevums ietver darījumu sistematizēšanu vai izpildi, neievieš sistēmas, lai konstatētu un ziņotu par darījumiem, kas varētu būt iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana, tirgus manipulācija vai mēģinājums iesaistīties tirgus manipulācijā, vai nekavējoties neziņo kompetentajai iestādei par aizdomīgiem rīkojumiem vai darījumiem;
(h) pārkāpjot 12. panta 1. punktu, finanšu instrumenta emitents vai emisijas kvotu tirgus dalībnieks, kam nav piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 12. panta 2. punkta otro daļu, pēc iespējas ātrāk neatklāj sabiedrībai iekšējo informāciju vai nepublisko to savā interneta vietnē;
(i) pārkāpjot 12. panta 2. punktu, finanšu instrumenta emitents vai emisijas kvotu tirgus dalībnieks, kam nav piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 12. panta 2. punkta otro daļu, aizkavē iekšējās informācijas atklāšanu, ja šāds aizkavējums var maldināt sabiedrību vai nav nodrošināta šīs informācijas konfidencialitāte;
(j) pārkāpjot 12. panta 4. punktu, finanšu instrumenta emitents vai emisijas kvotu tirgus dalībnieks, kam nav piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 12. panta 2. punkta otro daļu, neinformē kompetento iestādi par informācijas atklāšanas kavējumu;
(k) pārkāpjot 12. panta 6. punktu, finanšu instrumenta emitents vai emisijas kvotu tirgus dalībnieks, vai persona, kas rīkojas tā vārdā vai par tā līdzekļiem, neatklāj sabiedrībai iekšējo informāciju, kura ir atklāta kādai personai, īstenojot parastus pienākumus, kas izriet no nodarbinātības vai profesijas nosacījumiem;
(l) pārkāpjot 13. panta 1. punktu, finanšu instrumenta emitents vai emisijas kvotu tirgus dalībnieks, kam nav piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 12. panta 2. punkta otro daļu, vai persona, kura rīkojas tā vārdā vai par tā līdzekļiem, nesagatavo, regulāri neatjaunina vai pēc pieprasījuma nenosūta kompetentajai iestādei to personu sarakstu, kam ir pieeja iekšējai informācijai;
(m) pārkāpjot 14. panta 1. un 2. punktu, persona, kas pilda vadības pienākumus finanšu instrumenta emitentsabiedrībā vai emisijas kvotu tirgus dalībnieka uzņēmumā, kam nav piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 12. panta 2. punkta otro daļu, vai persona, kas ir ar tām cieši saistīta, nepublisko informāciju par tādu darījumu esību, kuri tiek veikti par to līdzekļiem;
(n) pārkāpjot 15. panta 1. punktu, persona, kas sagatavo vai izplata informāciju, ar kuru rekomendē vai iesaka ieguldījumu stratēģiju un kura paredzēta izplatīšanas kanāliem vai sabiedrībai, atbilstīgi negādā par to, lai šāda informācija būtu objektīvi atspoguļota, un nepaziņo atklātībai par savām interesēm vai nenorāda uz interešu konfliktiem;
(o) pārkāpjot 21. pantu, persona, kas strādā vai ir strādājusi kompetentajā iestādē vai jebkurā iestādē vai tirgus uzņēmumā, kuram kompetentā iestāde ir deleģējusi savas pilnvaras, atklāj informāciju, uz ko attiecas dienesta noslēpums;
(p) persona nenodrošina kompetentajai iestādei piekļuvi dokumentiem un nenodrošina to kopijas, ja to pieprasa saskaņā ar 17. panta 2. punkta a) apakšpunktu;
(q) persona nesniedz informāciju un neatsaucas uz kompetentās iestādes aicinājumu saskaņā ar 17. panta 2. punkta b) apakšpunktu;
(r) tirgus dalībnieks nesniedz kompetentajai iestādei informāciju saistībā ar preču atvasinātajiem instrumentiem vai aizdomīgiem darījumiem vai nenodrošina tiešu piekļuvi tirdzniecības shēmām, ja to pieprasa saskaņā ar 17. panta 2. punkta c) apakšpunktu;
(s) persona nenodrošina piekļuvi konkrētai vietai pārbaudes veikšanai, ja kompetentā iestāde to pieprasa saskaņā ar 17. panta 2. punkta d) apakšpunktu;
(t) persona nenodrošina piekļuvi esošiem telefonsarunu un datu plūsmas ierakstiem, ja to pieprasa saskaņā ar 17. panta 2. punkta f) apakšpunktu;
(u) persona nepilda kompetentās iestādes pieprasījumu pārtraukt praksi, kura ir pretrunā šai regulai, apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību vai publicēt korektīvu paziņojumu;
(v) persona veic darbību, lai gan kompetentā iestāde to ir aizliegusi.
26. pants
Administratīvie pasākumi un sankcijas
1. Neskarot kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaras saskaņā ar 17. pantu, 9. vai 10. pantā minētā pārkāpuma gadījumā vai 25. pantā minētās rīcības gadījumā, kas paredzēta , kompetentās iestādes saskaņā ar valstu tiesību aktiem ir pilnvarotas piemērot vismaz šādus administratīvos pasākumus un sankcijas:
(a) rīkojumu, ar ko par pārkāpumu atbildīgajai personai prasa pārtraukt šādu rīcību un atturēties no šādas rīcības atkārtošanas;
(b) pasākumus, ko piemēro par nesadarbošanos izmeklēšanas laikā saskaņā ar 17. pantu;
(c) pasākumus, ar ko pārtrauc šīs regulas nepārtrauktu pārkāpumu un novērš pārkāpuma sekas;
(d) publisku paziņojumu, kurā norāda atbildīgo personu un pārkāpuma būtību un kuru publicē kompetento iestāžu tīmekļa vietnē;
(e) nepatiesas vai maldinošas atklātās informācijas labojumu, tostarp pieprasot jebkuram emitentam vai citai personai, kas publicējusi vai izplatījusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, publicēt korektīvu paziņojumu;
(f) darbības pagaidu vai pastāvīgu aizliegumu;
(g) anulēt ieguldījumu sabiedrības atļauju, kā noteikts Direktīvas [jaunā FITD] 4. panta 1. punktā;
(h) pagaidu vai pastāvīgu aizliegumu jebkurai ieguldījumu sabiedrības struktūrai vai jebkurai citai atbildīgajai fiziskajai personai pildīt savus uzdevumus ieguldījumu sabiedrībā;
Ja šāda persona ir pārkāpusi noteikumus par tirgus iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu vai tirgus manipulāciju, tai uz diviem gadiem aizliedz tirgoties tirdzniecības vietā, uz kuru attiecas šī regula.
Ja šādai personai iepriekš ir bijušas piemērotas sankcijas par iekšējas informācijas ļaunprātīgu izmantošanu vai tirgus manipulācijām, tai vispār aizliedz tirgoties tirdzniecības vietā, uz kuru attiecas šī regula.
(i) pārtraukt attiecīgu finanšu instrumentu tirdzniecību;
(j) pieprasīt aktīvu iesaldēšanu vai aresta uzlikšanu tiem;
(k) ja var noteikt pārkāpuma izdarīšanas rezultātā gūto labumu vai novērstos zaudējumus un ja to apmērs pārsniedz attiecīgi l) vai m) apakšpunktā minētās maksimālās summas, — administratīvas finanšu sankcijas līdz šo ieguvumu vai zaudējumu desmitkārtīgai summai;
(l) neskarot k) apakšpunktu, privātpersonai — administratīvas finanšu sankcijas neierobežotā apmērā;
(m) neskarot k) apakšpunktu, juridiskai personai — administratīvās finanšu sankcijas līdz 20 % apmērā no kopējā apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā; ja juridiskā persona ir mātesuzņēmuma filiāle [kā noteikts Direktīvas 83/349/EEK 1. un 2. pantā], kopējo gada apgrozījumu veido kopējais gada apgrozījums, kas ir norādīts galvenā mātesuzņēmuma konsolidētajā pārskatā par iepriekšējo uzņēmējdarbības gadu.
2. Kompetentajām iestādēm var piešķirt citas sankciju pilnvaras papildus 1. punktā minētajām un paredzēt augstākus administratīvo finanšu sankciju līmeņus, nekā noteikts minētajā punktā. Nosakot tādu administratīvo finanšu sankciju apmēru, kas pārsniedz 1. punktā minēto apmēru, kompetentās iestādes var ņemt vērā pakāpi, kādā vienas vai vairāku šīs regulas prasību pārkāpums ir negatīvi ietekmējis tirgu darbību, dalībnieku finansiālo situāciju šajos tirgos, kā arī plašākas ekonomiskās, sociālās un ar vidi saistītās intereses.
3. Visus administratīvos pasākumus un sankcijas, kas piemērotas par šīs regulas pārkāpumiem, publicē, nepamatoti nekavējoties, un publikācijā ietver vismaz informāciju par pārkāpuma veidu un būtību, kā arī atbildīgo personu identitāti, ja vien šāda publikācija nopietni neapdraudētu finanšu tirgu stabilitāti. Ja šāda publicēšana iesaistītajām fiziskajām personām radītu nesamērīgu kaitējumu, kompetentās iestādes pasākumus un sankcijas pret šādām fiziskām personām publicē, ievērojot anonimitāti.
27. pants
Sankciju efektīva piemērošana
1. Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot administratīvo pasākumu, sankcijas un soda naudas apmēru, kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tajā skaitā:
(a) pārkāpuma smagumu un ilgumu;
(b) attiecīgās personas atbildības pakāpi;
(ba) attiecīgā gadījumā, pakāpi, kādā attiecīgās iestādes iekšējie noteikumi, instrukcijas vai prakse ir mudinājusi vai piespiedusi darbinieku rīkoties konkrētā veidā;
(c) attiecīgās personas finansiālo stāvokli, ko norāda atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījuma apmērs vai attiecīgās fiziskās personas gada ienākumu apmērs;
(d) pie atbildības sauktās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu apmēru, ciktāl to var noteikt;
(e) attiecīgās personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi, neskarot nepieciešamību nodrošināt šīs personas gūto ieguvumu vai novērsto zaudējumu atdošanu;
(f) attiecīgās personas iepriekš izdarītos pārkāpumus.
Kompetentās iestādes var ņemt vērā papildu faktorus, ja tie ir noteikti valstu tiesību aktos.
2. Lai nodrošinātu to konsekventu piemērošanu un preventīvu ietekmi visā Savienībā, EVTI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu pieņem kompetentajām iestādēm paredzētas pamatnostādnes attiecībā uz administratīvo pasākumu un sankciju veidiem un naudas sodu apmēru.
28. pants
Pārsūdzēšana
Dalībvalstis nodrošina, ka kompetento iestāžu lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, var pārsūdzēt.
28.a pants
Tiesības uz aizstāvību
Dalībvalstis ievieš atbilstošas procedūras, lai nodrošinātu to personu aizsardzību, pret kurām tiek veikta izmeklēšana, pamatojoties uz šo regulu. Šādas procedūras nodrošina, ka attiecīgā persona tiek uzklausīta pirms lēmuma pieņemšanas par viņu un ka šai personai ir tiesības uz efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli saistībā ar lēmumu par viņu.
29. pants
Ziņošana par pārkāpumiem
1. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek ieviesti efektīvi mehānismi, lai papildinātu tos, kas minēti 11. panta 2.a punktā, ziņošanas veicināšanai par šīs regulas pārkāpumiem kompetentajām iestādēm, ietverot vismaz konkrētas procedūras ziņojumu par pārkāpumiem saņemšanai un turpmākai rīcībai. Šīs procedūras nodrošina, ka tiek ievēroti šādi principi:
(a) atbilstīga aizsardzība, tostarp pilnīga anonimitāte, personām, kas ziņo par iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem, jo īpaši attiecībā uz šo personu un, neskarot valsts tiesību normas, kas reglamentē tiesvedību, šo personu identitātes konfidencialitāte visos procesa posmos;
(b) personas datu aizsardzību personai, kura ziņo par iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem, un apsūdzētajai personai saskaņā ar Direktīvā 95/46/EK izklāstītajiem principiem;
(c) atbilstīga apsūdzētās personas aizsardzība un
(d) atbilstīga aizsardzība pret nelabvēlīgu attieksmi darbā un juridiskās palīdzības nodrošināšana gan ziņotājai personai, gan apsūdzētajai personai.
1.a Dalībvalstis pieprasa, lai visām finanšu iestādēm un tirdzniecības vietām būtu krāpšanas apkarošanas stratēģijas.
2. Finanšu stimulus personām, kas sniedz svarīgu informāciju par šīs regulas iespējamiem pārkāpumiem, var piešķirt saskaņā ar valstu tiesību aktiem, ja šādām personām nav iepriekšēja juridiska vai līgumiska pienākuma sniegt šādu informāciju, ka šī informācija ir jauna un ka tās rezultātā piemēro administratīvo sankciju vai pasākumu, vai kriminālsankciju par šī regulas pārkāpumu.
3. Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, paredz pasākumus, lai precizētu 1. punktā minētās procedūras, tajā skaitā ziņošanas metodes un turpmākas rīcības ziņojumu metodes, kā arī pasākumus personu aizsardzībai.
30. pants
Informācijas apmaiņa ar EVTI
1. Kompetentās ▌iestādes reizi gadā sniedz EVTI apkopotu informāciju par visiem administratīvajiem pasākumiem, sankcijām un soda naudām, ko tās vai tiesu iestādes piemērojušas saskaņā ar 24., 25., 26., 27., 28. un 29. pantu. EVTI šo informāciju publicē gada ziņojumā.
2. Ja kompetentā iestāde ir atklājusi informāciju par administratīvajiem pasākumiem, sankcijām vai soda naudām, tā vienlaikus par šiem administratīvajiem pasākumiem, sankcijām un soda naudām ziņo arī EVTI.
3. Ja publiskotie administratīvie pasākumi, sankcijas vai soda naudas attiecas uz ieguldījumu sabiedrību, kam atļauja ir izsniegta saskaņā ar Direktīvu [jaunā FITD], EVTI saskaņā ar Direktīvas [jaunā FITD] 5. panta 3. punktu izveidotajā ieguldījumu sabiedrību reģistrā pievieno norādi par publiskoto sankciju.
4. EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu šajā pantā minētās informācijas apmaiņas procedūras un formātus.
EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [...][35]*.
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 15. pantu Regulā (ES) Nr. 1095/2010 pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.
6. NODAĻA
DELEĢĒTIE AKTI
▌
32. pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 5. panta 2. punktā, 10. panta 4. punktā, 12. panta 2. punktā, 14. panta 6. punktā un 29. panta 3. punktā norādītos deleģētos aktus, piešķir Komisijai uz nenoteiktu laiku, sākot ar 36. panta 1. punktā noteikto dienu.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt pilnvaru deleģēšanu, kas norādīta 5. panta 2. punktā, 10. panta 4. punktā, 12. panta 2. punktā, 14. panta 6. punktā un 29. panta 3. punktā. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neietekmē jau spēkā esošo deleģēto aktu spēkā esamību.
4. Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 5. panta 2. punktu, 10. panta 4. punktu, 12. panta 2. punktu, 14. panta 6. punktu un 29. panta 3. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome trīs mēnešu laikā pēc informācijas saņemšanas nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir paziņojuši Komisijai, ka necels iebildumus. Šādu laikposmu pagarina par trīs mēnešiem pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes.
32.a pants
Deleģēto aktu pieņemšanas termiņš
Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 5. panta 2. punktu, 10. panta 4. punktu, 12. panta 2. punktu, 14. panta 6. punktu un 29. panta 3. punktu līdz ...[36]*.
▌
8. NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
34. pants
Direktīvas 2003/6/EK atcelšana
Direktīvu 2003/6/EK atceļ no [...][37]**. Atsauces uz Direktīvu 2003/6/EK uzskata par atsaucēm uz šo regulu.
34.a pants
Pārskatīšana un ziņošana
Līdz 2014. gada 30. jūnijam Komisija pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm un EVTI paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par samērīgā režīma atbilstību attiecībā uz emitentiem, kuru finanšu instrumentus ir atļauts tirgot MVU izaugsmes tirgū, jo īpaši kā paredzēts 12. panta 4. punktā.
34.b pants
EVTI padomdevēja komiteja attiecībā uz automatizētu ātro datorizēto tirdzniecību
Līdz 2014. gada 30. jūnijam EVTI izveido valstu ekspertu padomdevēju komiteju, lai noteiktu automatizētas ātrās datorizētās tirdzniecības izmaiņas, kas varētu izraisīt tirgus manipulāciju, lai
(a) palielinātu EVTI zināšanas par automatizētu ātro datorizēto tirdzniecību un
(b) sniegtu ļaunprātīgas izmantošanas prakses gadījumu sarakstu attiecībā uz automatizētu ātro datorizēto tirdzniecību, tostarp elektronisko maldināšanu, kotējumu pārslodzi un pārklāšanos, 5. panta 2.a punkta piemērošanas nolūkā.
34.c pants
EVTI padomdevēja komiteja attiecībā uz tehnoloģijām finanšu tirgos
Līdz 2014. gada 30. jūnijam EVTI izveido valstu ekspertu padomdevēju komiteju, lai noteiktu kā tehnikas sasniegumi tirgos varētu izraisīt tirgus ļaunprātīgu izmantošanu vai tirgus manipulāciju ar nolūku:
(a) palielināt EVTI zināšanas par jaunām tehnoloģijām, kas saistītas ar tirdzniecības stratēģijām, un iespējām tās pielietot ļaunprātīgai izmantošanai;
(b) papildinātu jau atklātās ļaunprātīgas izmantošanas prakses sarakstu, kas jo īpaši attiecas uz automatizētas ātrās datorizētās tirdzniecības stratēģijām, un
(c) novērtētu dažādu tirdzniecības vietu metožu efektivitāti to risku novēršanā, kas saistīti ar jebkādu jaunu tirdzniecības praksi.
Šīs analīzes rezultātā EVTI jāizstrādā papildu pamatnostādnes labākajai praksei ES finanšu tirgos.
▌
35.a pants
EVTI personāls un resursi
EVTI līdz ...[38]* izvērtē personāla un resursu vajadzības, kas rodas, uzņemoties pilnvaras un pienākumus saskaņā ar šo regulu, un par to iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.
36. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
1. Šī regula stājas spēkā [divdesmitajā dienā pēc] tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2. To piemēro no [...][39]*, izņemot 3. panta 2. punktu, 8. panta 5. punktu, 11. panta 3. punktu, 12. panta 9. punktu, 13. panta 4. punktu, 13. panta 4. un 6 punktu, 14. panta 5. un 6 punktu, 14. panta 6. punktu, 15. panta 3. punktu, 18. panta 9. punktu, 19. panta 9. punktu, 28. panta 3. punktu un 29. panta 3. punktu, ko piemēro tūlīt pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
[Vieta ]
Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā
priekšsēdētājs priekšsēdētājs
I PIELIKUMS
A.
Rādītāji attiecībā uz manipulatīvām darbībām, kas saistītas ar nepareizām vai maldinošām norādēm un cenas nodrošināšanu
Lai piemērotu šīs regulas 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu un neskarot minētā panta 3. punktā minētos rīcības veidus, tirgus dalībnieki un kompetentās iestādes, pārbaudot darījumus vai tirdzniecības rīkojumus, ņem vērā šādus turpmāk minētos rādītājus, kuru uzskaitījums nav izsmeļošs un kuri paši par sevi nav noteikti jāuzskata par tirgus manipulācijām:
kādā mērā iesniegtie tirdzniecības rīkojumi vai veiktie darījumi veido būtisku daļu no attiecīgā finanšu instrumenta, saistītā preču aktuāllīguma vai izsolīto produktu, kas pamatojas uz emisijas kvotām, tirdzniecības apjoma vienā dienā, jo īpaši, ja šo darbību rezultātā ievērojami mainās to cenas;
(a) kādā mērā tādas personas iesniegtie tirdzniecības rīkojumi vai veiktie darījumi, kurai ir spēcīga finanšu instrumenta, preču aktuāllīguma vai izsolītā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, pārdošanas vai pirkšanas pozīcija, izraisa finanšu instrumenta, saistītā preču aktuāllīguma vai izsolītā produkta, kas pamatojoties uz emisijas kvotām, cenas ievērojamas izmaiņas;
(b) vai veikto darījumu rezultātā mainās finanšu instrumenta, saistītā preču aktuāllīguma vai izsolītā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, faktiskās īpašumtiesības;
(c) kādā mērā iesniegtie tirdzniecības rīkojumi vai veiktie darījumi ietver pozīciju apvērsi īsā laika posmā un veido būtisku daļu no attiecīgā finanšu instrumenta, saistītā preču aktuāllīguma vai izsolītā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, tirdzniecības apjoma vienā dienā, un kādā mērā tie varētu būt saistīti ar finanšu instrumenta, saistītā preču aktuāllīguma vai izsolītā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, cenas ievērojamām izmaiņām;
(d) kādā mērā iesniegtie tirdzniecības rīkojumi vai veiktie darījumi koncentrēti īsā laika posmā tirdzniecības sesijā un izraisa cenas izmaiņas, kuras pēc tam tiek apvērstas;
(e) kādā mērā iesniegtie tirdzniecības rīkojumi maina labāko pirkšanas vai piedāvājuma cenu finanšu instrumentam, saistītu preču aktuāllīgumam vai izsolītam produktam, kas pamatojas uz emisijas kvotām, vai vispār maina tirgus dalībniekiem pieejamo rīkojumu grāmatu un tiek atsaukti, pirms tie tiek izpildīti;
(f) kādā mērā tiek iesniegti tirdzniecības rīkojumi vai veikti darījumi kādā noteiktā laikā vai ap to, kad tiek aprēķinātas atskaites cenas, norēķinu cenas un novērtējumi, un kādā mērā tie izraisa izmaiņas cenās, kurām ir ietekme uz šādām cenām un vērtējumiem.
B.
Rādītāji attiecībā uz manipulatīvām darbībām, kas saistītas ar fiktīvu procedūru vai cita veida krāpšanas vai viltus izmantošanu
Lai piemērotu šīs regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu un neskarot minētā panta 3. punktā otrajā daļā minētos rīcības veidus, tirgus dalībnieki un kompetentās iestādes, pārbaudot darījumus vai tirdzniecības rīkojumus, ņem vērā šādus turpmāk minētos rādītājus, kuru uzskaitījums nav izsmeļošs un kuri paši par sevi nav noteikti jāuzskata par tirgus manipulācijām:
(a) vai pirms vai pēc personu iesniegtajiem tirdzniecības rīkojumiem vai to veiktajiem darījumiem tās pašas personas vai ar tām saistītas personas neizplata nepatiesu vai maldinošu informāciju;
(b) vai personas neiesniedz tirdzniecības rīkojumus vai neveic darījumus pirms vai pēc tam, kad tās pašas personas vai ar tām saistītas personas izstrādā vai izplata ieguldījumu rekomendācijas, kuras ir kļūdainas vai neobjektīvas vai par kurām ir loģiski pierādāms, ka tās ir būtisku interešu ietekmētas.
20.6.2012
Juridiskās komitejas ATZINUMS
Ekonomikas un monetārajai komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu).
( COM(2011)0651 – C7‑0360/2011 – 2011/0295(COD) )
Atzinumu sagatavoja: Alexandra Thein
ĪSS PAMATOJUMS
Atzinuma sagatavotāja ļoti atzinīgi vērtē Komisijas noteikto mērķi nostiprināt un aktualizēt tiesību aktus, kas paredz cīņu pret tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu.
Spēkā esošās direktīvas pārstrādāšana par regulu ir pareizais veids šā mērķa sasniegšanai, jo tādā veidā ES tiktu nodrošināti vienoti noteikumi un jēdzienu definīcijas, kā arī tiesību aktu vienota piemērošana dalībvalstīs. Spēkā esošā direktīva paredz rīcības brīvību, kas var izraisīt juridisku nenoteiktību un arī radīt iespējas nesodīti izdarīt pārkāpumus.
Šajā atzinumā galvenokārt mēģināts no kritiskā viedokļa iztirzāt jautājumu juridiskos atsevišķus aspektus un ierosināt priekšlikumus trūkumu novēršanai. Atzinuma sagatavotāja uzskata — ir svarīgi norādīt, ka ar ierosinātajiem grozījumiem nav gribēts ļaut kādām izbēgt no taisnīgām sankcijām vai palikt nesodītam. Daudz lielākā mērā mērķis ir panākt juridisko noteiktību un skaidrību tiesību jautājumos un tādējādi atvieglot kriminālvajāšanu un sankciju noteikšanu praksē par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu.
Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka galvenokārt kritiski jāizvērtē turpmāk norādītie jautājumi.
– Atzinuma sagatavotāja šaubās par to, vai ir pamatota izņēmumu noteikšana attiecībā uz pasākumiem naudas politikas, valsts parāda politikas un klimata politikas jomā, un uzskata, ka attiecībā uz šiem jautājumiem būtu lietderīgi veikt atkārtotu pārbaudi.
– Iekšējās informācijas jēdziena definīcija ir sarežģīta un grūti uztverama. Šajā sakarībā īpaša nozīme ir jēdziena definēšanas noteiktībai, jo šī definīcija ir pamatā sankciju noteikšanai un tādējādi arī soda paredzēšanai. Diemžēl Komisijas priekšlikumā nav iekļauts Eiropas Savienības Tiesas nolēmums par Federālās Augstākās tiesas prejudiciāla nolēmuma pieprasījumu (iesniegts 2011. gada 14. janvārī , lieta C-19/11 Markus Geltl/AS Daimler). Priekšlikumā ir apskatīti jēdzienu definēšanas galvenie punkti, piemēram, iekšējās informācijas esamība attiecībā uz procesu, kas norisinās zināmā laikā vairākos posmos, kā arī pietiekamas varbūtības jēdziens. Kopš 2012. gada 21. marta ir pieejami ģenerāladvokāta galīgie secinājumi, kuru pamatā ir tiešām ļoti plaša jēdziena interpretācija. Pieņemot lēmumu, Tiesa ļoti rūpīgi pārbaudīs jēdzienu definēšanu un iespējamu norobežošanas nepieciešamību, jo īpaši attiecībā uz no jauna izveidoto iekšējās informācijas kategoriju saskaņā ar 6. panta 1. punkta e) apakšpunktu. Atzinuma sagatavotāja tomēr pašreiz atsakās iesniegt grozījumu priekšlikumus šajā sakarībā, ņemot vērā, ka vēl nav pieņemts Eiropas Savienības Tiesas nolēmums.
– Principā ir atzinīgi vērtējams tas, ka sankcijas ir paredzētas arī par mēģinājumu, jo tas paplašina soda noteikšanas iespējas. Tomēr nav skaidrs, vai un kā praksē mēģinājumu tiešām var arī pierādīt.
– Attiecībā uz priekšlikuma 11. panta 2. punktā paredzētajiem novēršanas un aizsardzības mehānismiem būtu jāņem vērā, vai attiecīgās personas tiešām var atbilst prasībām par veikto darījumu veidu un apjomu, un šiem mehānismiem jābūt samērīgiem.
– Ar vienoti noteiktu robežvērtību EUR 20 000 apmērā darījumu īpatnību paziņošanai netiek pietiekami ņemti vērā apstākļi dalībvalstīs un jo īpaši vidējais darījumu apjoms, jo gan biržas lielums, gan vienā dalībvalstī veikto darījumu apjoms var būt ļoti atšķirīgs. Tālab priekšroka būtu jādod risinājumam, saskaņā ar kuru robežvērtība gan tiek paredzēta, bet konkrēti to nosaka dalībvalstis amplitūdā no EUR 20 000 līdz 100 000. Šāda situācija radītu ievērojamu tiesību aktu unifikāciju salīdzinājumā ar pašreizējo tiesisko situāciju.
– Publiskojot sankcijas, nevajadzētu darīt zināmu atbildīgās personas identitāti. Tas ir nesamērīgi jo īpaši tad, ja patur prātā, ka daudzās dalībvalstīs prasības datu aizsardzības jomā nepieļauj šādu situāciju pat attiecībā uz vardarbīgiem noziegumiem. Nevajadzētu norādīt arī pārkāpuma veidu un raksturu, ja tas iesaistītajām personām nodarītu nesamērīgi lielu kaitējumu.
– Attiecībā uz ziņošanu par trūkumiem atzinīgi ir vērtējams tas, ka finansiālu stimulu radīšanai pašreiz dalībvalstīm ir paredzēta izvēles iespēja. Šajā sakarībā ES ir vērojamas dažādas tiesību tradīcijas, un ar ierosinātajiem teksta grozījumiem tas būtu jāuzsver vēl vairāk.
– Procedūras noteikšana attiecībā uz ziņošanu par pārkāpumiem būtu jāparedz nevis ar īstenošanas aktiem saskaņā ar LESD 291. pantu, bet gan ar deleģētajiem tiesību aktiem saskaņā ar LESD 290. pantu, jo šajā gadījumā runa ir par regulas nebūtisku noteikumu papildināšanu.
– Nepārprotami būtu jāreglamentē princips par dubultas sodīšanas aizliegumu īpaši gadījumos, kad ir paredzētas gan administratīvas, gan krimināltiesiskas sankcijas.
– Tā kā ES tiesību aktu kvalitātes galvenie noteicošie kritēriji ir piemērošana un īstenošana, ir jāparedz pārskatīšanas klauzula. Tas nodrošinātu arī iespēju pārskatīt atsevišķus noteikumus, piemēram, soda noteikšanu par tirgus ļaunprātīgas izmantošanas mēģinājumu un izņēmumus naudas politikas, valsts parāda politikas un klimata politikas jomā.
GROZĪJUMI
Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
22. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(22) Finanšu instrumentu manipulācijas vai manipulāciju mēģinājums var arī izpausties kā rīkojumi, kas netiek izpildīti. Turklāt finanšu instrumentu var manipulēt, rīkojoties ārpus tirdzniecības vietas. Tāpēc personām, kuru darba uzdevums ietver darījumu sistematizēšanu vai izpildi un kurām ir jāievieš sistēmas, lai konstatētu un ziņotu par aizdomīgiem darījumiem, ir jāsniedz ziņojumi arī par aizdomīgiem rīkojumiem un aizdomīgiem darījumiem, kas notiek ārpus tirdzniecības vietas. | (22) Finanšu instrumentu manipulācijas vai manipulāciju mēģinājums var arī izpausties kā rīkojumi, kas netiek izpildīti. Turklāt finanšu instrumentu var manipulēt, rīkojoties ārpus tirdzniecības vietas. Tāpēc personām, kuru darba uzdevums ietver darījumu sistematizēšanu vai izpildi un kurām ir jāievieš sistēmas, lai konstatētu un ziņotu par aizdomīgiem darījumiem, ir jāsniedz ziņojumi arī par aizdomīgiem rīkojumiem un aizdomīgiem darījumiem, kas notiek ārpus tirdzniecības vietas. EVTI saistībā ar tehniskajiem regulēšanas standartiem būtu jānosaka atbilstīgi noteikumi un procedūras, kā arī piemērotas sistēmas un paziņojuma veidlapas paraugi, turklāt vērtējot ikreiz būtu jāņem arī vērā atbilstība, kādā mērā attiecīgajām personām atkarībā no viņu darījumu veida un apjoma uzliekams ziņošanas pienākums. |
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
28. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(28) To darījumu lielāka pārredzamība, kurus emitentsabiedrībās veic personas, kas pilda vadības pienākumus, un — attiecīgā gadījumā — ar tām cieši saistītas personas, ir preventīvs pasākums pret tirgus ļaunprātīgu izmantošanu. Pat atsevišķas minēto darījumu publikācijas arī var būt vērtīgs informācijas avots ieguldītājiem. Ir jāprecizē, ka šo vadītāju darījumu publiskošanas pienākums ietver arī finanšu instrumentu ieķīlāšanu vai aizdevumus, kā arī citas personas darījumus, kura rīkojas vadītāja vārdā. Lai nodrošinātu atbilstīgu līdzsvaru starp pārredzamības līmeni un kompetentajām iestādēm un sabiedrībai sniegto ziņojumu skaitu, šajā regulā būtu jāievieš vienots slieksnis, kuru nepārsniedzot par darījumiem nav jāziņo. | (28) To darījumu lielāka pārredzamība, kurus emitentsabiedrībās veic personas, kas pilda vadības pienākumus, un — attiecīgā gadījumā — ar tām cieši saistītas personas, ir preventīvs pasākums pret tirgus ļaunprātīgu izmantošanu. Pat atsevišķas minēto darījumu publikācijas arī var būt vērtīgs informācijas avots ieguldītājiem. Ir jāprecizē, ka šo vadītāju darījumu publiskošanas pienākums ietver arī finanšu instrumentu ieķīlāšanu vai aizdevumus, kā arī citas personas darījumus, kura rīkojas vadītāja vārdā. Šā jautājuma regulējumam, no vienas puses, būtu jānodrošina atbilstīgs līdzsvars starp pārredzamības līmeni un kompetentajām iestādēm un sabiedrībai sniegto ziņojumu skaitu, bet, no otras puses, jāņem arī vērā apstākļi dalībvalstīs, jo īpaši vidējais darījumu apjoms, kas var atšķirties atkarībā no biržas lieluma vai veikto darījumu lieluma kādā dalībvalstī. Tālab šajā regulā būtu jāievieš vienots slieksnis, kuru nepārsniedzot par veiktajiem darījumiem nebūtu jāziņo un kuru paredzētu dalībvalstis noteiktas amplitūdas ietvaros. |
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
36. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(36) Ziņotāji vērš kompetento iestāžu uzmanību uz jaunu informāciju, un tas palīdz tām konstatēt iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijas, kā arī piemērot sankcijas šādos gadījumos. Tomēr ziņotājus var atturēt bailes no atriebības vai stimulu trūkums. Tāpēc ar šo regulu būtu jānodrošina atbilstīgi pasākumi, lai mudinātu ziņotājus brīdināt kompetentās iestādes par šīs regulas iespējamiem pārkāpumiem un lai aizsargātu viņus no atriebības. Tomēr ziņotājiem būtu jābūt tiesībām uz stimuliem tikai tad, ja viņi dara zināmu jaunu informāciju, ko viņiem nav juridiska pienākuma atklāt, un ja šādas informācijas rezultātā tiek piemērotas sankcijas par šīs regulas pārkāpumu. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka to īstenotās ziņošanas shēmas ietver mehānismus, kas nodrošina atbilstīgu aizsardzību personai, par kuru tiek ziņots, it sevišķi saistībā ar tiesībām uz personas datu aizsardzību, un procedūras, lai nodrošinātu personas, par kuru tiek ziņots, tiesības uz aizstāvību un tikt uzklausītai, pirms par to tiek pieņemts lēmums, kā arī tiesības saņemt efektīvu tiesību aizsardzību tiesā saistībā ar lēmumu attiecībā uz to. | (36) Ziņotāji vērš kompetento iestāžu uzmanību uz jaunu informāciju, un tas palīdz tām konstatēt iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijas, kā arī piemērot sankcijas šādos gadījumos. Tomēr ziņotājus var atturēt bailes no atriebības vai stimulu trūkums. Tāpēc šajā regulā būtu jāiekļauj noteikumi attiecībā uz ziņotāju iedrošināšanu brīdināt kompetentās iestādes par šīs regulas iespējamiem pārkāpumiem un viņu aizsardzību no atriebības. Vienlaicīgi tomēr būtu jāņem vērā atšķirīgās tiesību tradīcijas dalībvalstīs, kuras attiecas uz finansiālu stimulu noteikšanu. Tālab dalībvalstīm vajadzētu noteikt iespēju spēkā esošās valsts tiesību sistēmas ietvaros iedrošināt ziņotājus informēt kompetentās iestādes par iespējamiem regulas pārkāpumiem. Tomēr ziņotājiem būtu jābūt tiesībām uz stimuliem tikai tad, ja viņi dara zināmu jaunu informāciju, ko viņiem nav juridiska pienākuma atklāt, un ja šādas informācijas rezultātā tiek piemērotas sankcijas par šīs regulas pārkāpumu. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka to īstenotās ziņošanas shēmas ietver mehānismus, kas nodrošina atbilstīgu aizsardzību personai, par kuru tiek ziņots, it sevišķi saistībā ar tiesībām uz personas datu aizsardzību, un procedūras, lai nodrošinātu personas, par kuru tiek ziņots, tiesības uz aizstāvību un tikt uzklausītai, pirms par to tiek pieņemts lēmums, kā arī tiesības saņemt efektīvu tiesību aizsardzību tiesā saistībā ar lēmumu attiecībā uz to. |
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
42. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(42) Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus atbilstīgi Līguma 290. pantam. Proti, deleģētie akti jāpieņem attiecībā uz atpirkšanas programmu un finanšu instrumentu stabilizācijas nosacījumiem, 1. pielikumā uzskaitītajiem manipulatīvas rīcības rādītājiem, slieksni, lai noteiktu informācijas atklāšanas sabiedrībai pienākuma piemērošanu emisijas kvotu tirgus dalībniekiem, nosacījumiem, lai izstrādātu to personu sarakstus, kam ir pieejama iekšējā informācija, slieksni un nosacījumiem saistībā ar vadītāju darījumiem. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija sagatavošanās darbu laikā organizē atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina, lai attiecīgos dokumentus vienlaicīgi, laikus un pienācīgi nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. | Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus atbilstīgi Līguma 290. pantam. Proti, deleģētie akti jāpieņem attiecībā uz atpirkšanas programmu un finanšu instrumentu stabilizācijas nosacījumiem, 1. pielikumā uzskaitītajiem manipulatīvas rīcības rādītājiem, slieksni, lai noteiktu informācijas atklāšanas sabiedrībai pienākuma piemērošanu emisijas kvotu tirgus dalībniekiem, nosacījumiem, lai izstrādātu to personu sarakstus, kam ir pieejama iekšējā informācija, slieksni un nosacījumiem saistībā ar vadītāju darījumiem, kā arī attiecībā uz ziņošanas procedūru šīs regulas pārkāpšanas gadījumā. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija sagatavošanās darbu laikā organizē atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina, lai attiecīgos dokumentus vienlaicīgi, laikus un pienācīgi nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. |
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
43. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(43) Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras, lai nodrošinātu vienotus nosacījumu šīs regulas īstenošanai saistībā ar procedūrām, kuras piemēro, lai paziņotu par šīs regulas pārkāpumiem. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 183/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu. | svītrots |
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
48.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (48a) MiFID definētās ieguldījumu konsultācijas, sniedzot klientam personisku rekomendāciju par vienu vai vairākiem darījumiem, kas attiecas uz finanšu instrumentiem (jo īpaši neoficiālas īstermiņa ieguldījumu rekomendācijas, kuras sniedz ieguldījumu sabiedrības vai kredītiestādes pārdošanas vai tirdzniecības struktūrvienības un kuras tiek ieteiktas to klientiem) un kas nevarētu kļūt pieejamas sabiedrībai, pašas par sevi nebūtu jāuzskata par rekomendācijām šīs regulas nozīmē. |
Pamatojums
Ar šo grozījumu skaidri pateikts, ka ieguldījumu konsultācijām un īstermiņa ieguldījumu rekomendācijām, kas nevarētu kļūt pieejamas sabiedrībai, nebūtu jāpiemēro noteikumi par informācijas atklāšanu. Šis formulējums ir pamatots ar Komisijas Direktīvas 2003/125/EK, ar ko īsteno MAD (2003) 6. panta 5. punktu.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
48.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (48b) Tikai tas fakts vien, ka labticīgi tirgus organizētāji, vai struktūras, kam ir tiesības būt par darījuma partneriem, vai personas, kurām ir tiesības pildīt rīkojumus tādu trešo personu vārdā, kuru rīcībā ir iekšējā informācija, pirmajos divos gadījumos veic vienīgi savas likumīgās finanšu instrumentu pirkšanas vai pārdošanas darbības vai, pēdējā gadījumā, izpilda kādu rīkojumu, ievērojot noteikumus, kas uz tām attiecas, pats par sevi nebūtu jāuzskata par šādas iekšējas informācijas izmantošanu. |
Pamatojums
Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, MAD 2003 apsvērumi (t. i., 18. apsvērums), kuros raksturots iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas nodarījums, būtu jāiekļauj arī MAR. Turklāt Tiesa Spector Photo lietā atzina, ka konkrētos apstākļos, kad tirgus organizētāji un struktūras ir pilnvaroti būt par darījuma partneriem, persona apsūdzību var atspēkot (Spriedums lietā C-45/08, Spector Photo NV pret CBFAP, 58. punkts).
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
48.c apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (48c) Tas, ka ir pieejama iekšēja informācija par kādu citu uzņēmumu saistībā ar publisku pārņemšanas piedāvājumu nolūkā iegūt kontroli pār minēto uzņēmumu vai saistībā ar piedāvājumu apvienoties ar minēto uzņēmumu, pats par sevi nebūtu jāuzskata par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu. |
Pamatojums
Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, MAD 2003 apsvērumi (t. i., 29. apsvērums), kuros raksturots iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas nodarījums, būtu jāiekļauj arī MAR. Turklāt Tiesa Spector Photo lietā atzina, ka konkrētos apstākļos, kad tirgus organizētāji un struktūras ir pilnvaroti būt par darījuma partneriem, persona apsūdzību var atspēkot (Spriedums lietā C-45/08, Spector Photo NV pret CBFAP, 60. punkts).
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
48.d apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (48d) Sakarā ar to, ka pirms finanšu instrumentu iegādes vai atsavināšanas persona, kura veic kādu no šīm darbībām, obligāti pieņem lēmumu par šādu iegādi vai atsavināšanu, šīs iegādes vai atsavināšanas veikšanu kā tādu nebūtu jāuzskata par iekšējās informācijas izmantošanu. |
Pamatojums
Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, MAD 2003 apsvērumi (t. i., 30. apsvērums), kuros raksturots iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas nodarījums, būtu jāiekļauj arī MAR. Turklāt Tiesa Spector Photo lietā ir atzinusi, ka konkrētos apstākļos, piemēram, kad tirgus pieņemts iepriekšējs lēmums par iegādāšanos vai pārdošanu, persona apsūdzību var atspēkot (spriedums lietā C-45/08, Spector Photo NV pret CBFAP, 60. punkts).
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
Recital 48 e (new)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (48e) Pētījumi un novērtējumi, kas iegūti no publiski pieejamiem datiem, un tādējādi jebkura darbība, ko veic, balstoties uz šādiem pētījumiem vai novērtējumiem, kā tāda nebūtu jāuzskata par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu šīs regulas nozīmē. |
Pamatojums
Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, MAD 2003 apsvērumi (t. i., 31. apsvērums), kuros raksturots iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas nodarījums, būtu jāiekļauj arī MAR. Pētījumus un novērtējumus, kas iegūti no publiski pieejamajiem datiem nebūtu jāuzskata par iekšēju informāciju; pretējā gadījumā tiktu mazināta finanšu tirgu darbības efektivitāte.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
48.f apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (48f) Informācija par tirgus dalībnieku tirdzniecības plāniem un stratēģijām nebūtu jāuzskata par iekšēju informāciju. |
Pamatojums
Šis apsvērums ir īpaši svarīgs, jo REMIT 12. apsvērumā paredzētais informācijas atklāšanas pienākums tiek attiecināts uz visiem konkrētā tirgus dalībniekiem. Pretējā gadījumā būtu jāprasa, lai tirgus dalībnieki publicētu tirdzniecības plānus un stratēģijas.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
48.g apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (48g) Tādu finanšu instrumentu tirdzniecība, saistībā ar kuriem uzņēmums saņēmis pieprasījumu rezervēt konkrētu vērtspapīru vai apstiprināt pamatotas cerības, ka norēķins tiks veikts, lai klienta labā pildītu prasības, kas noteiktas Regulā par īsās pozīcijas pārdošanu un dažiem kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu aspektiem, var būt likumīga un pati par sevi nebūtu jāuzskata par iekšējas informācijas izpaušanu. |
Pamatojums
MAR un Īsās pārdošanas regulas mijiedarbības dēļ informāciju par īso pārdošanu MAR varētu uzskatīt par iekšēju informāciju. Tehniski zināšanas par to, ka klients vēlas veikt īso pārdošanu ir iekšēja informācija, tāpēc mēs to nedrīkstētu izmantot, ja šāda rīcība būtu atzīta par potenciāli noziedzīgu. Šis grozījums ir piemērots vidusceļš, lai uzņēmumi varētu veikt savus parastos darījumus.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(a) precīza rakstura informācija, kas nav nodota atklātībai un kas tieši vai netieši attiecas uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentu emitentiem vai vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem, un kas, ja to nodotu atklātībai, varētu ievērojami ietekmēt attiecīgo finanšu instrumentu cenas vai saistīto atvasināto finanšu instrumentu cenas; | (a) konkrēta informācija, kas nav nodota atklātībai un kas tieši vai netieši attiecas uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentu emitentiem vai vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem, un kas, ja to nodotu atklātībai, varētu ievērojami ietekmēt attiecīgo finanšu instrumentu cenas vai saistīto atvasināto finanšu instrumentu cenas; |
| (Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Tā pieņemšanas gadījumā vajadzēs veikt atbilstošas izmaiņas visā tekstā.) |
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (da) informācija par precēm, ko tirgo aktuāltirgos, un finanšu instrumentiem, kas nav preču atvasinātie instrumenti, |
| (i) informācija, kas nav attiecīga konkrēta informācija, kuras publiskošana varētu būtiski un ievērojami ietekmēt šādu finanšu instrumentu cenas, un |
| (ii) ja saprātīgs ieguldītājs, kurš regulāri veic darījumus tirgū, turklāt ar attiecīgo finanšu instrumentu, uzskata, ka šādu informāciju attiecīgā persona sniegusi, neievērojot rīcības standartu, kāds personai viņa amatā pamatoti būtu jāievēro attiecībā uz konkrētajiem tirgiem; |
Pamatojums
Jaunajā 6. panta 1. punkta da) apakšpunktā ieviesta jauna atsevišķa iekšējās informācijas kategorija, kas nav ne „konkrēta”, ne arī „informācija, kas var ietekmēt vērtspapīru cenu”, bet ko vienkārši var uzskatīt par iekšēju informāciju, ņemot vērā „saprātīga ieguldītāja veiktu pārbaudi”.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(e) informācija, kas nav ietverta a), b), c) vai d) apakšpunktā un kas attiecas uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentu emitentiem vai vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem, kā arī kas parasti nav publiski pieejama, bet ko, ja to atklātu saprātīgam ieguldītājam, kurš regulāri veic darījumus tirgū, turklāt ar attiecīgo finanšu instrumentu vai saistīto preču aktuāllīgumu, šī persona uzskatītu par būtisku, pieņemot lēmumu par nosacījumiem, ar kādiem vajadzētu veikt darījumus ar finanšu instrumentu vai saistīto preču aktuāllīgumu. | svītrots |
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
6. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Lai piemērotu 1. punktu, „informācija, kas, ja to nodotu atklātībai, varētu ievērojami ietekmēt attiecīgo finanšu instrumentu, saistīto preču aktuāllīgumu vai izsolīto produktu, kas pamatojas uz emisijas kvotām, cenas”, ir informācija, ko saprātīgs ieguldītājs, iespējams, izmantotu kā daļēju pamatu ieguldījumu lēmumiem. | 3. Lai papildinātu 1. punktu, „informācija, kas, ja to nodotu atklātībai, varētu ievērojami ietekmēt attiecīgo finanšu instrumentu, saistīto preču aktuāllīgumu vai izsolīto produktu, kas pamatojas uz emisijas kvotām, cenas”, ir informācija, ko saprātīgs ieguldītājs, iespējams, izmantotu kā daļēju pamatu ieguldījumu lēmumiem. |
Pamatojums
Komisijas ierosinātais teksts rada būtisku tiesisku nenoteiktību, jo „ievērojamu ietekmi uz cenu” noteiks attiecīgās iestādes veiktā pārbaudē, kuras rezultātu saprātīgs ieguldītājs, iespējams, izmantotu kā daļēju pamatu ieguldījumu lēmumiem (nenoteikts un neprecīzs kritērijs).
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
11. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Ikviena persona, kuras uzņēmējdarbība ir tirdzniecības vieta, pieņem un uztur efektīvus pasākumus un procedūras saskaņā ar Direktīvas [jaunā MiFID] [31. un 56. pantu, lai novērstu un konstatētu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu. | 1. Ikviena persona, kuras uzņēmējdarbība ir tirdzniecības vieta, pieņem un uztur efektīvus pasākumus un procedūras saskaņā ar Direktīvas [jaunā MiFID] [31. un 56. pantu, lai novērstu un konstatētu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu. Tas tiek paziņots kompetentajai uzraudzības iestādei. |
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
11. pants – 3. punkts – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai noteiktu atbilstīgus pasākumus un procedūras, kuras izmanto ar mērķi nodrošināt atbilstību 1. punktā noteiktajām prasībām, un lai noteiktu sistēmas un paziņošanas veidnes, kuras jāizmanto ar mērķi nodrošināt atbilstību 2. punktā noteiktajām prasībām. | 3. EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai noteiktu atbilstīgus pasākumus un procedūras, kuras izmanto ar mērķi nodrošināt atbilstību 1. punktā noteiktajām prasībām, un lai noteiktu piemērotas sistēmas un paziņošanas veidnes, kuras jāizmanto 2. punkta noteikumu ievērošanai. Turklāt EVTI, nosakot piemērotību, ņem vērā to, ciktāl 2. punktā paredzēto noteikumu ievērošanu var uzlikt par pienākumu attiecīgām personām atkarībā no viņu darījumu veida un apjoma. |
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
14. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Šā panta 1. punktu nepiemēro darījumiem, kuru kopsumma ir mazāka par 20 000 euro viena kalendārā gada laikā. | 3. Šā panta 1. punktu nepiemēro darījumiem, kuru kopsumma viena kalendārā gada laikā nepārsniedz robežvērtību, ko nosaka dalībvalstis; šo robežvērtību dalībvalstis paredz amplitūdā no 20 000 euro līdz 100 000 euro. |
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
14. pants – 5. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
5. Komisija, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar 31. pantu, var pieņemt pasākumus, ar ko groza 3. punktā noteikto slieksni, ņemot vērā tendences finanšu tirgos. | svītrots |
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
17. pants – 5.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 5.a Ja persona publisko informāciju saskaņā ar 2. punktu, tad netiek uzskatīts, ka tā pārkāpusi informācijas izpaušanas ierobežojumus, ko tai uzliek līgums vai normatīvo vai administratīvo aktu noteikumi. |
Pamatojums
Būtu skaidri jānorāda, ka MAR noteikumu pārkāpums, kas radies šīs regulas piemērošanas rezultātā, nevienu darījumu nepadara par spēkā neesošu vai nepiemērojamu. Šis princips jau ir atspoguļots ETIR (Eiropas Parlaments tās tekstu pieņēma 2012. gada 29. martā) 9. panta 4. punktā.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
24. pants – 2.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.a Kompetentās iestādes cieši sadarbojas arī ar dalībvalstu iestādēm, kuras atbild par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīti ar 25. pantā minētajiem gadījumiem, izmeklēšanu, lai nodrošinātu, ka administratīvie un krimināltiesību pasākumi un sankcijas panāk vēlamo rezultātu, un lai saskaņotu savas darbības nolūkā izvairīties no iespējamas kopēšanas vai dublēšanas, par pārkāpumu vienlaikus piemērojot krimināltiesību un administratīvus pasākumus un sankcijas. |
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir novērst personas dubultu — administratīvu un kriminālu — sodīšanu par vienu un to pašu nodarījumu.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
25. pants – virsraksts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Sankciju pilnvaras | Darbības joma |
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
26. pants – virsraksts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Administratīvie pasākumi un sankcijas | Administratīvo pasākumu un sankciju katalogs un publicēšana |
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
26. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Neskarot kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaras saskaņā ar 17. pantu, 1. punktā minētā pārkāpuma gadījumā kompetentās iestādes saskaņā ar valstu tiesību aktiem ir pilnvarotas piemērot vismaz šādus administratīvos pasākumus un sankcijas: | 1. Neskarot kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaras saskaņā ar 17. pantu, 25. pantā minēto pārkāpumu gadījumā kompetentās iestādes saskaņā ar valstu tiesību aktiem ir pilnvarotas piemērot vismaz šādus administratīvos pasākumus un sankcijas: |
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
26. pants – 1. punkts – m apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(m) juridiskas personas gadījumā — administratīvās finansiālās sankcijas līdz 10 % apmērā no kopējā apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā; ja juridiskā persona ir mātesuzņēmuma filiāle [kā noteikts Direktīvas 83/349/EEK 1. un 2. pantā], kopējo gada apgrozījumu veido kopējais gada apgrozījums, kas ir norādīts galvenā mātesuzņēmuma konsolidētajā pārskatā par iepriekšējo uzņēmējdarbības gadu. | (m) attiecībā uz juridisku personu — administratīvās finansiālās sankcijas līdz 10 % apmērā no juridiskās personas kopējā apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā, bet nepārsniedzot EUR 5 000 000 ; ja juridiskā persona ir mātesuzņēmuma filiāle [kā noteikts Direktīvas 83/349/EEK 1. un 2. pantā], kopējo gada apgrozījumu veido kopējais gada apgrozījums, kas ir norādīts galvenā mātesuzņēmuma konsolidētajā pārskatā par iepriekšējo uzņēmējdarbības gadu. |
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
26. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Visus administratīvos pasākumus un sankcijas, kas piemērotas par šīs regulas pārkāpumiem, publicē, nepamatoti nekavējoties, un publikācijā ietver vismaz informāciju par pārkāpuma veidu un būtību, kā arī atbildīgo personu identitāti, ja vien šāda publikācija nopietni neapdraudētu finanšu tirgu stabilitāti. Ja šāda publicēšana iesaistītajām personām radītu nesamērīgu kaitējumu, kompetentās iestādes pasākumus un sankcijas publicē, ievērojot anonimitāti. | 3. Visus administratīvos pasākumus un sankcijas, kas piemērotas par šīs regulas pārkāpumiem, publicē, nepamatoti nekavējoties, un publikācijā ietver informāciju par pārkāpuma veidu un būtību, ja vien šāda publikācija nopietni neapdraudētu finanšu tirgu stabilitāti. Ja šāda publicēšana iesaistītajām personām radītu nesamērīgu kaitējumu, kompetentās iestādes publicē pasākumus un sankcijas, nedarot atklātībai zināmu pārkāpuma veidu un raksturu. |
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
26.a pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 26.a pants |
| Rīcība gan administratīvu, gan krimināltiesību sankciju vienlaicīgas piemērošanas iespējamības gadījumā |
| Ja šīs regulas noteikumu pārkāpšanas gadījumā 25. panta nozīmē ir paredzēti gan administratīvi pasākumi un sankcijas gan arī krimināltiesību sankcijas, tiek piemērota tikai kriminālsankcija. Par pārkāpumu tomēr var noteikt sodu saskaņā ar administratīvajam tiesībām, ja netiek noteikta kriminālsankcija. |
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
27. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(a) pārkāpuma smagumu un ilgumu; | (a) pārkāpuma veidu, smagumu un ilgumu; |
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
27. pants – 2.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.a Šīs regulas noteikumu pārkāpums pats par sevi nedrīkst ne ietekmēt darījumu spēkā esamību, ne padarīt darījumu nepiemērojamu, nedz būt par iemeslu kompensācijas prasības izvirzīšanai, ja darījums veikts labticīgi. |
Pamatojums
Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, šajā grozījumā skaidri norādīts, ka MAR noteikumu pārkāpums nevienu darījumu nepadara par spēkā neesošu vai nepiemērojamu.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
29. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Komisija, pieņemot īstenošanas aktus saskaņā ar 33. pantu, paredz pasākumus, lai precizētu 1. punktā minētās procedūras, tajā skaitā ziņošanas metodes un turpmākas rīcības ziņojumu metodes, kā arī pasākumus personu aizsardzībai. | 3. Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar 32. pantu pieņemt deleģētos tiesību aktus attiecībā uz pasākumiem 1. punktā minētās procedūras precizēšanai, tajā skaitā ziņošanas metodes un turpmākas rīcības ziņojumu metodes, kā arī pasākumus personu aizsardzībai. |
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
31. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
31. pants | svītrots |
Pilnvaru deleģēšana |
|
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai papildinātu un grozītu atpirkšanas programmu un finanšu instrumentu stabilizācijas nosacījumus, šīs regulas definīcijas, nosacījumus par to personu sarakstu izstrādi, kam ir pieeja iekšējai informācijai, nosacījumus saistībā ar vadītāju darījumiem un pasākumiem personām, kuras sniedz informāciju, kas varētu palīdzēt konstatēt šīs regulas pārkāpumus. |
|
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
32. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Pilnvaras deleģē uz nenoteiktu laiku, sākot ar 36. panta 1. punktā noteikto dienu. | 2. Pilnvaras pieņemt 3. panta 3. punktā, 8. panta 5. punktā, 12. panta 2. punktā, 13. panta 4. punktā, 14. panta 5. un 6. punktā un 29. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [datums, kurā regula stājas spēkā]. |
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
32. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt pilnvaru deleģēšanu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neietekmē jau spēkā esošo deleģēto aktu spēkā esamību. | 3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 3. panta 3. punktā, 8. panta 5. punktā, 12. panta 2. punktā, 13. panta 4. punktā, 14. panta 5. un 6. punktā un 29. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta šajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Lēmums par atsaukšanu neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. |
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
32. pants – 5. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
5. Deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc informācijas saņemšanas nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir paziņojuši Komisijai, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem. | 5. Saskaņā ar 3. panta 3. punktu, 8. panta 5. punktu, 12. panta 2. punktu, 13. panta 4. punktu, 14. panta 5. un 6. punktu un 29. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir paziņojuši Komisijai, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem. |
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
33. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
33. pants | svītrots |
Komitoloģija |
|
1. Šīs regulas 29. panta 3. punktā noteikto īstenošanas aktu pieņemšanā Komisijai palīdz Eiropas Vērtspapīru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2001/528/EK. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. |
|
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu, ņemot vērā tās 8. panta noteikumus. |
|
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
35.a pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 35.a pants |
| Pārbaudīšana |
| Komisija līdz [3 gadus pēc regulas stāšanās spēkā] iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā tiek pārbaudīta šīs regulas darbība, cita starpā attiecībā uz šādiem aspektiem: |
| – izņēmumu noteikšana attiecībā uz pasākumiem naudas politikas, valsts parāda politikas un klimata politikas jomā; |
| – mēģinājuma aizliegums ļaunprātīgi izmantot iekšējo informāciju darījumos un tirgus ļaunprātīgas izmantošanas mēģinājuma aizliegums. |
| Attiecīgā gadījumā Komisija kopā ar ziņojumu iesniedz šīs regulas grozījumu priekšlikumus. |
PROCEDŪRA
Virsraksts | Iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana un tirgus manipulācijas (tirgus ļaunprātīga izmantošana) | |||
Atsauces | COM(2011)0651 – C7-0360/2011 – 2011/0295(COD) | |||
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē | ECON 15.11.2011 |
|
|
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē | JURI 15.11.2011 | |||
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums | Alexandra Thein 21.11.2011 | |||
Izskatīšana komitejā | 26.3.2012 | 26.4.2012 | 30.5.2012 |
|
Pieņemšanas datums | 19.6.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 13 8 0 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Raffaele Baldassarre, Luigi Berlinguer, Sebastian Valentin Bodu, Christian Engström, Marielle Gallo, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Klaus-Heiner Lehne, Antonio Masip Hidalgo, Alajos Mészáros, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Rebecca Taylor, Alexandra Thein, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Piotr Borys, Cristian Silviu Buşoi, Eva Lichtenberger, Dagmar Roth-Behrendt, Axel Voss | |||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Patrice Tirolien | |||
30.5.2012
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
Ekonomikas un monetārajai komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu)
( COM(2011)0651 – C7‑0360/2011 – 2011/0295(COD) )
Atzinumu sagatavoja: Richard Seeber
ĪSS PAMATOJUMS
Ar Direktīvu par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (Direktīvu 2003/6/EK) (MAD) ieviesa vispusīgu regulējumu, lai risinātu jautājumus par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijas praksēm). Ierosinātā regula paplašina tirgus ļaunprātīgas izmantošanas jēdzienu, attiecinot to uz ikvienu finanšu instrumentu, uz kuru attiecas Tirgus un finanšu instrumentu direktīva (MiFID), lai palielinātu tirgus integritāti un ieguldītāju aizsardzību, vienlaikus nodrošinot vienotu noteikumu krājumu un vienlīdzīgus konkurences apstākļus.
Vienlaicīgi Komisijas ierosinātā MiFID pārskatīšana paredz pārkvalificēt ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) emisijas kvotas, nosakot tās par finanšu instrumentu, tādējādi iekļaujot visu ES emisijas kvotu tirgu finanšu tirgus noteikumu darbības jomā.
Lai gan vairāk nekā 80 % emisijas kvotu tirgus ir atvasināto produktu tirgus un uz to jau attiecas MiFID un MAD direktīvas, jaunās Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regulas mērķis ir paplašināt tirgus aizsardzību, to attiecinot arī uz emisijas kvotu sākotnējo tirgu un neregulētiem tūlītējas piegādes tirgiem, lai novērstu krāpnieciskas prakses, kas varētu iedragāt uzticību ETS. MiFID un Direktīvas 2003/6/EK par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu piemērošana uzlabos tirgus drošību, netraucējot tā mērķim — emisiju samazināšanai.
Ja MiFID pārskatīšanas procesā ETS emisijas kvotas tiks pārkvalificētas par finanšu instrumentiem un emisijas kvotas nonāks tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regulējuma darbības jomā, noteikumi būs jāpielāgo, ņemot vērā šo instrumentu specifiku.
Tāpēc ar regulas priekšlikumu tiek ieviesta īpaša definīcija attiecībā uz iekšējo informāciju saistībā ar emisijas kvotām. Atšķirībā no tradicionālajiem finanšu instrumentiem pienākums atklāt iekšējo informāciju ir nevis emitentam (atbildīgajai sabiedriskajai iestādei, piemēram Komisijai, kuras mērķu attiecībā uz klimata pārmaiņām sasniegšanu nedrīkst kavēt atklāšanas pienākums), bet gan tirgus dalībniekam. Atklājamā informācija parasti attieksies uz atklājošās puses fizisko darbību, piemēram, iekārtu jaudu un izmantošanu.
Atzinuma sagatavotājs atbalsta Komisijas priekšlikumu par emisijas kvotu iekļaušanu tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regulējuma darbības jomā, lai nodrošinātu, ka notiek organizēta tirdzniecība reglamentētās tirdzniecības vietās ar praktiski identiskām prasībām attiecībā uz pārredzamību, organizāciju un tirgus pārraudzību. Tomēr, lai uzlabotu priekšlikuma efektivitāti, ir ierosināti vairāki grozījumi.
Jo īpaši nozīmīgs regulas aspekts ir tas, ka paredzēts atbrīvojums no pienākuma atklāt iekšējo informāciju tiem tirgus dalībniekiem, kas, visticamāk, būtiski neietekmēs emisijas kvotu cenas veidošanos. Komisija vēlas noteikt minimālo slieksni šādam izņēmumam (kas izteikts kā CO2 emisijas vai kā ievadītā siltuma jauda, vai abi kopā) ar deleģēto aktu.
Praksē sagaidāms, ka vienīgi informācija par ETS lielāko emitentu darbību (kas lielākoties ir no enerģijas ražošanas sektora) var būtiski ietekmēt oglekļa cenas veidošanos — ir aprēķināts, ka ES tikai aptuveni 7 % iekārtu (lielās iekārtas, kas emitē vairāk nekā 500 000 tonnu CO2 gadā) ir atbildīgas par 80 % emisiju, savukārt tikai 20 uzņēmumiem pieder gandrīz puse no tirgū piešķirtajām kvotām.
Tādēļ, lai nepieļautu tirgus nenoteiktību, iepriekšminētos sliekšņus būtu derīgi noteikt regulas tekstā jau sākotnēji. Atzinuma sagatavotājs ierosina noteikt oglekļa dioksīda ekvivalenta sliekšņus 3 miljonu tonnu apmērā un 300 MW apmērā no nominālās ievadītās siltuma jaudas sadedzināšanas darbībās, lai informācijas atklāšanas pienākumu noteiktu tikai visatbilstīgākajiem tirgus dalībniekiem. Tomēr šķiet lietderīgi pilnvarot Komisiju grozīt šos sliekšņus ar deleģētajiem aktiem, lai ņemtu vērā tehnoloģiju un tirgus tendenču attīstību, piemēram, lai risinātu tirgus nestabilitātes problēmas vai iespējamu tirgus nelīdzsvarotību.
Turklāt ir precizēts, ka Komisijas un dalībvalstu ierēdņiem, kuriem pieejama iekšējā informācija, ir nepārprotami jāaizliedz iesaistīties tirgus ļaunprātīgā izmantošanā.
Visbeidzot, ir pievienots noteikums par to, lai regulas darbības jomā tiktu iekļautas turpmākās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, kurās ES varētu piedalīties starptautisku nolīgumu rezultātā, tādējādi nodrošinot tāda paša līmeņa tirgus aizsardzību jauniem tirgiem, kāda tā ir ES ETS gadījumā.
GROZĪJUMI
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
15.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (15a) Pārskatot Direktīvu par finanšu instrumentu tirgiem, emisijas kvotas tiks pārklasificētas finanšu instrumentu kategorijā, tādēļ šie instrumenti tiks ietverti arī šīs regulas darbības jomā. Saskaņā ar ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) direktīvu Eiropas Komisija, dalībvalstis un citas oficiāli ieceltas struktūras cita starpā ir atbildīgas par emisijas kvotu tehnisko emitēšanu, to bezmaksas piešķiršanu attiecīgām rūpniecības nozarēm un tirgus jaunpienācējiem un plašākā nozīmē ir atbildīgas par Savienības klimata politikas satvara izstrādi un īstenošanu, kurš ir pamatā emisijas kvotu piegādāšanai pircējiem ES ETS sistēmā. Veicot šos pienākumus, minētajām publiskajām struktūrām ir pieejama jutīga publiski nepieejama informācija par cenu, un saskaņā ar ES ETS direktīvu tām, iespējams, nāktos veikt konkrētas tirgus darbības saistībā ar emisijas kvotām. Lai saglabātu Eiropas Komisijas, dalībvalstu un citu oficiāli ieceltu struktūru iespējas izstrādāt un īstenot Savienības klimata politiku, šo publisko struktūru darbības, kas tiek veiktas vienīgi minētās politikas īstenošanai un attiecībā uz emisijas kvotām, ir jāsvītro no šīs direktīvas darbības jomas. Šādam atbrīvojumam nevajadzētu negatīvi ietekmēt vispārējo tirgus pārredzamību, jo šīm iestādēm ir pienākums darboties tā, lai nodrošinātu cenas ziņā jutīgu jaunu lēmumu, tendenču un datu kārtīgu, taisnīgu un nediskriminējošu atklāšanu un pieejamību. Turklāt drošības pasākumi attiecībā uz tādas īpašas cenas ziņā jutīgas informācijas taisnīgu un nediskriminējošu atklāšanu, kura ir publisko iestāžu rīcībā, ir paredzēti ES ETS direktīvā un tās īstenošanas aktos. Tomēr atbrīvojumu publiskajām struktūrām, kuras darbojas saskaņā ar Savienības klimata politiku, nevar attiecināt uz gadījumiem, kad šīs publiskās struktūras piedalās pasākumos vai darījumos, kas nav saistīti ar Savienības klimata politiku, vai gadījumos, kad fiziskas personas, kas strādā šajās struktūrās, iesaistās pasākumos vai darījumos pēc savas iniciatīvas. |
(Skatīt 2. grozījumu, ar ko groza 16. apsvērumu.)
Pamatojums
Ir precīzāk jānosaka iemesli un ierobežojumi publisko struktūru (emisijas kvotu emitentu) svītrošanai no šīs regulas darbības jomas, kad tās darbojas, īstenojot Savienības klimata politiku. Ir arī skaidri jānosaka, ka ierēdņiem, kuriem ir pieejama iekšējā informācija par emisijas kvotām, ir aizliegts izmantot šo informāciju, lai iesaistītos tirgus ļaunprātīgā izmantošanā.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(16) Līdz ar emisiju kvotu pārklasificēšanu finanšu instrumentu kategorijā, kas ir daļa no Direktīvas par finanšu instrumentu tirgiem pārskatīšanas, šie instrumenti tiks ietverti šīs regulas darbības jomā. Paturot prātā šo instrumentu specifiku un oglekļa dioksīda tirgus struktūras iezīmes, ir jānodrošina, ka netiek ierobežota dalībvalstu, Eiropas Komisijas un citu oficiāli norīkotu struktūru darbība saistībā ar emisijas kvotām, kad tās īsteno Savienības klimata politiku. Turklāt pienākums atklāt informāciju jāattiecina uz šā tirgus dalībniekiem kopumā. Tomēr, lai izvairītos no tirgus pakļaušanas nelietderīgiem ziņošanas pienākumiem un arī lai saglabātu paredzētā pasākuma rentabilitāti, šķiet, ka ir jāierobežo šā pienākuma regulatīvā ietekme, attiecinot to tikai uz tiem ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (turpmāk — ETS) operatoriem, no kuriem, ņemot vērā to izmēru un darbības, var pamatoti sagaidīt, ka tiem var būt būtiska ietekme uz emisijas kvotu cenu. Ja emisijas kvotu tirgus dalībnieki jau pilda līdzvērtīgus iekšējās informācijas atklāšanas pienākumus, it sevišķi saskaņā ar Regulu par enerģijas tirgus integritāti un pārredzamību (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. .. par enerģijas vairumtirgu integritāti un pārredzamību), iekšējās informācijas atklāšanas pienākums nedrīkstētu novest pie būtībā vienādas informācijas divkāršas atklāšanas obligāta pienākuma. | (16) Tā kā atsevišķu tirgus dalībnieku rīcībā ir nozīmīgs tādas publiski nepieejamas cenu ziņā jutīgas informācijas apjoms, kura ietekmē emisijas kvotu pieprasījumu, pienākums atklāt informāciju jāattiecina uz šā tirgus dalībniekiem kopumā. Tomēr, lai izvairītos no tirgus pakļaušanas nelietderīgiem ziņošanas pienākumiem un arī lai saglabātu paredzētā pasākuma rentabilitāti, šķiet, ka ir jāierobežo šā pienākuma regulatīvā ietekme, attiecinot to tikai uz tiem ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (turpmāk — ETS) operatoriem, no kuriem, ņemot vērā to izmēru un darbības, var pamatoti sagaidīt, ka tiem var būt būtiska ietekme uz emisijas kvotu cenu. Šajā regulā šī atbrīvojuma piemērošanai būtu jānosaka atbilstīgi minimālie sliekšņi, un Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt pasākumus, lai ar deleģētajiem aktiem grozītu šos minimālos sliekšņus. Informācijai, kas jāatklāj, jābūt par atklājošās puses fiziskajām darbībām, nevis par tās plāniem vai stratēģijām emisijas kvotu tirdzniecības jomā. Ja emisijas kvotu tirgus dalībnieki jau pilda līdzvērtīgus iekšējās informācijas atklāšanas pienākumus, it sevišķi saskaņā ar Regulu par enerģijas tirgus integritāti un pārredzamību (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. .. par enerģijas vairumtirgu integritāti un pārredzamību), iekšējās informācijas atklāšanas pienākums nedrīkstētu novest pie būtībā vienādas informācijas divkāršas atklāšanas obligāta pienākuma. |
(Skatīt 1. grozījumu, ar ko groza 15.a apsvērumu.)
Pamatojums
Tirgus noteiktības labad ir atbilstīgi jau regulas tekstā noteikt sliekšņus atbrīvojumam no pienākuma atklāt iekšējo informāciju, un tas minēts apsvērumā līdztekus iemesliem to ieviešanai. Ir arī svarīgi skaidri noteikt, ka tirdzniecības stratēģijas nav tā informācija, kuru pieprasīts atklāt.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
42. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(42) Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus atbilstīgi Līguma 290. pantam. Proti, deleģētie akti jāpieņem attiecībā uz atpirkšanas programmu un finanšu instrumentu stabilizācijas nosacījumiem, 1. pielikumā uzskaitītajiem manipulatīvas rīcības rādītājiem, slieksni, lai noteiktu informācijas atklāšanas sabiedrībai pienākuma piemērošanu emisijas kvotu tirgus dalībniekiem, nosacījumiem, lai izstrādātu to personu sarakstus, kam ir pieejama iekšējā informācija, slieksni un nosacījumiem saistībā ar vadītāju darījumiem. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija sagatavošanās darbu laikā organizē atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina, lai attiecīgos dokumentus vienlaicīgi, laikus un pienācīgi nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. | (42) Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus atbilstīgi Līguma 290. pantam. Proti, deleģētie akti jāpieņem attiecībā uz atpirkšanas programmu un finanšu instrumentu stabilizācijas nosacījumiem, 1. pielikumā uzskaitītajiem manipulatīvas rīcības rādītājiem, sliekšņiem, lai noteiktu informācijas atklāšanas sabiedrībai pienākuma piemērošanu emisijas kvotu tirgus dalībniekiem, nosacījumiem, lai izstrādātu to personu sarakstus, kam ir pieejama iekšējā informācija, slieksni un nosacījumiem saistībā ar vadītāju darījumiem. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija sagatavošanās darbu laikā organizē atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina, lai attiecīgie dokumenti noteiktā termiņā un pienācīgā kārtībā būtu nosūtīti vienlaikus gan Eiropas Parlamentam, gan Padomei. |
Pamatojums
Ir divi sliekšņi: viens, kas izteikts kā oglekļa dioksīda ekvivalents, otrs — kā nominālā ievadītā siltuma jauda sadedzināšanas darbībās.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Šo regulu nepiemēro dalībvalsts, Eiropas Komisijas vai jebkuras citas oficiāli norīkotas struktūras — vai personas, kas rīkojas minēto iestāžu vārdā, — darbībai, kura attiecas uz emisijas kvotām un kuru veic, īstenojot Savienības klimata politiku. | 2. Šo regulu nepiemēro dalībvalsts, Eiropas Komisijas vai jebkuras citas oficiāli norīkotas struktūras — vai personas, kas rīkojas minēto iestāžu vārdā, — darbībai, kura attiecas uz emisijas kvotām un kuru veic, īstenojot vienīgi Savienības klimata politiku. |
Pamatojums
Ir jāprecizē, ka svītrošana no darbības jomas attiecas uz struktūrām, kas savā darbībā īsteno tikai un vienīgi Savienības klimata politiku, savukārt uz individuāliem valsts ierēdņiem, kuriem ir pieejama iekšējā informācija, kas varētu ietekmēt emisijas kvotu tirgu, pilnībā attiecas noteikumi par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Piemērojot 1. punktu, uzskata, ka informācijai ir precīzs raksturs, ja tā norāda uz pastāvošu apstākļu kopumu vai tādu apstākļu kopumu, par kuriem ir pamats uzskatīt, ka tie iestāsies, vai arī bijušu notikumu vai notikumu, par ko ir pamats uzskatīt, ka tas notiks, un ja tā ir pietiekami specifiska, lai ļautu izdarīt secinājumu par šā apstākļu kopuma vai notikuma iespējamo ietekmi uz finanšu instrumentu, saistīto preču aktuāllīgumu vai izsolīto produktu, kas pamatojas uz emisijas kvotām, cenām. | 2. Piemērojot 1. punktu, uzskata, ka informācijai ir precīzs raksturs, ja tā norāda uz pastāvošu apstākļu kopumu vai tādu apstākļu kopumu, par kuriem ir pamats uzskatīt, ka tie iestāsies, vai arī bijušu notikumu vai notikumu, par ko ir pamats uzskatīt, ka tas notiks, un ja tā ir pietiekami specifiska, lai ļautu izdarīt secinājumu par šā apstākļu kopuma vai notikuma iespējamo ietekmi uz finanšu instrumentu, saistīto preču aktuāllīgumu, emisijas kvotām vai uz to pamata izsolīto produktu cenām. |
(Skatīt 6. grozījumu, ar ko groza 6. panta 3. punktu.)
Pamatojums
Tiek ieviestas izmaiņas, lai saskaņotu attiecīgo redakciju ar citiem šīs regulas noteikumiem.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
6. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Lai piemērotu 1. punktu, „informācija, kas, ja to nodotu atklātībai, varētu ievērojami ietekmēt attiecīgo finanšu instrumentu, saistīto preču aktuāllīgumu vai izsolīto produktu, kas pamatojas uz emisijas kvotām, cenas”, ir informācija, ko saprātīgs ieguldītājs, iespējams, izmantotu kā daļēju pamatu ieguldījumu lēmumiem. | 3. Lai piemērotu 1. punktu, „informācija, kas, ja to nodotu atklātībai, varētu ievērojami ietekmēt attiecīgo finanšu instrumentu, saistīto preču aktuāllīgumu, emisijas kvotas vai uz to pamata izsolīto produktu cenas”, ir informācija, ko saprātīgs ieguldītājs, iespējams, izmantotu kā daļēju pamatu ieguldījumu lēmumiem. |
(Skatīt 5. grozījumu, ar ko groza 6. panta 2. punktu.)
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
12. pants – 2. punkts – 2. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Pirmo daļu nepiemēro emisijas kvotu tirgus dalībniekam, ja tam piederošo vai tā kontrolēto vai atbildības jomā esošo iekārtu vai aviācijas darbību emisijas iepriekšējā gadā nepārsniedza oglekļa dioksīda ekvivalenta minimālo slieksni un ja — gadījumā, ja tajās veic sadedzināšanas darbības — to nominālā ievadītā siltuma jauda nepārsniedza minimālo slieksni. | Pirmo daļu nepiemēro emisijas kvotu tirgus dalībniekam, ja tam piederošo vai tā kontrolēto vai atbildības jomā esošo iekārtu vai aviācijas darbību emisijas iepriekšējā gadā nepārsniedza oglekļa dioksīda ekvivalenta 3 miljonu tonnu minimālo slieksni un ja — gadījumā, ja tajās veic sadedzināšanas darbības — to nominālā ievadītā siltuma jauda nepārsniedza 300 megavatu minimālo slieksni. |
Pamatojums
Lai veicinātu tirgus noteiktību, jau no paša sākuma regulā ir jānosaka sliekšņi atbrīvojumam no pienākuma atklāt informāciju. Konkrētie skaitļi tika izraudzīti, lai prasība attiektos vienīgi uz lieliem tirgus dalībniekiem, kuru darbība, visticamāk, būtiski ietekmētu cenu veidošanos, kas attiecas aptuveni uz 75 % no kopējā kvotu tirgus. Jāņem vērā, ka 3 miljoni tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta atbilst 6 „lielām” iekārtām, kas katra emitē 500 000 tonnu gadā.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
12. pants – 2. punkts – 3. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 31. pantu, paredz pasākumus, nosakot oglekļa dioksīda ekvivalenta minimālo slieksni un nominālās ievadītās siltuma jaudas minimālo slieksni, lai varētu piemērot otrajā daļā paredzēto atbrīvojumu. | Komisija ir pilnvarota, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 31. pantu, noteikt pasākumus, ar ko tiek grozīts oglekļa dioksīda ekvivalenta minimālais slieksnis un nominālās ievadītās siltuma jaudas minimālais slieksnis, lai varētu piemērot otrajā daļā paredzēto atbrīvojumu. Pieņemot šajā daļā minētos deleģētos aktus, Komisija novērtē, vai oglekļa dioksīda ekvivalenta minimālais slieksnis un nominālās ievadītās siltuma jaudas minimālais slieksnis atbilst vajadzībām, kuras nosaka jaunākās tehnoloģiju un tirgus tendences. |
Pamatojums
Noteikt sliekšņus jau no paša sākuma ir būtiski svarīgi, lai nodrošinātu skaidrību tirgus dalībniekiem un izvairītos no juridiskas nenoteiktības, tomēr ir arī lietderīgi, ka Komisija ir pilnvarota grozīt sliekšņus, izmantojot deleģētos aktus, lai tādējādi varētu risināt tirgus problēmas (iespējamu nelīdzsvarotību, cenu nestabilitāti utt.) un/vai nodrošināt politiskās vajadzības (piemēram, emisiju samazināšana laika gaitā atbilstīgi Savienības klimata politikai).
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
12. pants – 5. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
5. Kompetentā iestāde var atļaut finanšu instrumenta emitentam aizkavēt iekšējās informācijas atklāšanu sabiedrībai ar noteikumu, ka ir atbilstība šādiem nosacījumiem: | 5. Kompetentā iestāde var atļaut finanšu instrumenta emitentam vai emisijas kvotu tirgus dalībniekam aizkavēt iekšējās informācijas atklāšanu sabiedrībai ar noteikumu, ka ir atbilstība šādiem nosacījumiem: |
Pamatojums
Nav nekāda pamata emisijas kvotu tirgus dalībniekam liegt iespēju saņemt oficiālu atļauju atlikt iekšējās informācijas atklāšanu uz vēlāku laiku.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
20. pants – 1.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.a Ja Savienība piedalās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā ar trešo valsti, šīs sistēmas emisijas kvotām un uz to pamata izsolītajiem produktiem ir piemērojama šī regula. Vajadzības gadījumā Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 31. pantu, paredz pasākumus, ar ko nosaka kritērijus, pēc kuriem šīs emisijas kvotas un izsolītie produkti tiek iekļauti šīs regulas darbības jomā. |
Pamatojums
Tirgus aizsardzība ir jānodrošina arī attiecībā uz tirdzniecības sistēmām, kurās Savienība varētu piedalīties nākotnē starptautiska nolīguma rezultātā.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
31. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai papildinātu un grozītu atpirkšanas programmu un finanšu instrumentu stabilizācijas nosacījumus, šīs regulas definīcijas, nosacījumus par to personu sarakstu izstrādi, kam ir pieeja iekšējai informācijai, nosacījumus saistībā ar vadītāju darījumiem un pasākumiem personām, kuras sniedz informāciju, kas varētu palīdzēt konstatēt šīs regulas pārkāpumus. | Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai papildinātu un grozītu atpirkšanas programmu un finanšu instrumentu stabilizācijas nosacījumus, šīs regulas definīcijas, sliekšņus informācijas publiskās atklāšanas pienākuma piemērošanai emisijas kvotu tirgus dalībniekiem, nosacījumus par to personu sarakstu izstrādi, kam ir pieeja iekšējai informācijai, nosacījumus saistībā ar vadītāju darījumiem un pasākumiem personām, kuras sniedz informāciju, kas varētu palīdzēt konstatēt šīs regulas pārkāpumus. |
Pamatojums
Emisijas kvotu tirgus dalībniekiem piemērojamie sliekšņi būtu jānorāda kā viens no tiem nosacījumiem, kurus Komisija ar deleģētajiem aktiem var papildināt vai grozīt.
PROCEDŪRA
Virsraksts | Iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana un tirgus manipulācijas (tirgus ļaunprātīga izmantošana) | |||
Atsauces | COM(2011)0651 – C7-0360/2011 – 2011/0295(COD) | |||
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē | ECON 15.11.2011 |
|
|
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē | ENVI 1.12.2011 | |||
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums | Richard Seeber 15.12.2011 | |||
Izskatīšana komitejā | 25.4.2012 |
|
|
|
Pieņemšanas datums | 30.5.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 44 3 1 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Kriton Arsenis, Sophie Auconie, Lajos Bokros, Milan Cabrnoch, Martin Callanan, Esther de Lange, Anne Delvaux, Bas Eickhout, Edite Estrela, Jill Evans, Elisabetta Gardini, Matthias Groote, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Karin Kadenbach, Christa Klaß, Corinne Lepage, Peter Liese, Kartika Tamara Liotard, Zofija Mazej Kukovič, Linda McAvan, Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Miroslav Ouzký, Vladko Todorov Panayotov, Andres Perello Rodriguez, Mario Pirillo, Pavel Poc, Anna Rosbach, Oreste Rossi, Kārlis Šadurskis, Carl Schlyter, Richard Seeber, Theodoros Skylakakis, Bogusław Sonik, Salvatore Tatarella, Åsa Westlund, Glenis Willmott, Sabine Wils | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Gaston Franco, James Nicholson, Eva Ortiz Vilella, Justas Vincas Paleckis, Vittorio Prodi, Britta Reimers, Michèle Rivasi, Alda Sousa, Marita Ulvskog, Andrea Zanoni | |||
PROCEDŪRA
Virsraksts | Iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana un tirgus manipulācijas (tirgus ļaunprātīga izmantošana) | |||
Atsauces | COM(2011)0651 – C7-0360/2011 – 2011/0295(COD) | |||
Datums, kad to iesniedza EP | 20.10.2011 |
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē | ECON 15.11.2011 |
|
|
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē | BUDG 15.11.2011 | ENVI 1.12.2011 | JURI 15.11.2011 | LIBE 15.11.2011 |
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums | BUDG 6.2.2012 | LIBE 23.11.2011 |
|
|
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums | Arlene McCarthy 21.9.2010 |
|
|
|
Izskatīšana komitejā | 6.2.2012 | 12.4.2012 | 19.6.2012 |
|
Pieņemšanas datums | 9.10.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 39 0 1 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Burkhard Balz, Elena Băsescu, Jean-Paul Besset, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Nikolaos Chountis, George Sabin Cutaş, Leonardo Domenici, Diogo Feio, Markus Ferber, Elisa Ferreira, Ildikó Gáll-Pelcz, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Liem Hoang Ngoc, Gunnar Hökmark, Wolf Klinz, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Philippe Lamberts, Astrid Lulling, Arlene McCarthy, Sławomir Witold Nitras, Ivari Padar, Alfredo Pallone, Anni Podimata, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Ivo Strejček, Sampo Terho, Marianne Thyssen, Ramon Tremosa i Balcells, Corien Wortmann-Kool | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Sari Essayah, Ashley Fox, Robert Goebbels, Olle Ludvigsson, Sirpa Pietikäinen | |||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Timothy Kirkhope | |||
Iesniegšanas datums | 22.10.2012 | |||