Sesijas dokuments
7.12.2012
***I
ZIŅOJUMS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu
( COM(2011)0877 – C7‑0502/2011 – 2011/0430(COD) )
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referents: Ivailo Kalfin
PR_COD_1amCom
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums |
* Apspriežu procedūra *** Piekrišanas procedūra ***I Parastā likumdošanas procedūra (pirmais lasījums) ***II Parastā likumdošanas procedūra (otrais lasījums) ***III Parastā likumdošanas procedūra (trešais lasījums)
(Norādītā procedūra pamatojas uz akta projektā ierosināto juridisko pamatu.) |
Grozījumi akta projektā |
Izmaiņas, kas ar Parlamenta grozījumiem izdarītas akta projektā, ir iezīmētas treknā slīprakstā. Teksts, kas iezīmēts parastā slīprakstā, tehniskajiem dienestiem norāda tās akta projekta daļas, kurās ierosināti labojumi, lai sagatavotu galīgo teksta redakciju (piemēram, nepārprotami kļūdainas teksta daļas vai to izlaidumi kādā no valodām). Šos ierosinātos labojumus apstiprina attiecīgie tehniskie dienesti.
Informācijas bloka, ko ievieto pirms katra grozījuma attiecībā uz spēkā esošu aktu, kuru plānots grozīt ar attiecīgo akta projektu, trešajā un ceturtajā rindā attiecīgi norāda spēkā esošo aktu un tā atbilstīgo teksta vienību. Daļas, kas tiek pārņemtas no tādas spēkā esoša akta teksta vienības, kura netiek grozīta ar attiecīgo akta projektu, bet kuru Parlaments nodomājis grozīt, iezīmē treknrakstā. Iespējamos šādu teksta daļu svītrojumus apzīmē šādi: […].
|
SATURA RĀDĪTĀJS
Lpp.
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS 5
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS 32
Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS 51
Juridiskā komitejaS ATZINUMS 73
PROCEDŪRA 86
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu
( COM(2011)0877 – C7‑0502/2011 – 2011/0430(COD) )
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei ( COM(2011)0877 ),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0502/2011),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas Riksdāgs un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 25. aprīļa atzinumu[1],
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus ( A7-0404/2012 ),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 1
Direktīvas priekšlikums
5.a atsauce (jauna)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ņemot vērā Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja atzinumu1, |
| ______________ |
| 1 Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja 2012. gada 18. aprīļa atzinums par Eiropas Komisijas brīvi pieejamo datu dokumentu kopumu, kurā iekļauts priekšlikums direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu. |
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
1.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (1a) Dati un informācija, ko rada dalībvalstu valdības, valsts sektora un Savienības iestādes un struktūras, veido plašus, daudzveidīgus un vērtīgus resursus, kas var veicināt uz zināšanām balstītu ekonomiku. |
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
2. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(2) Brīvi pieejamu datu politika, kas veicina publiskā sektora informācijas plašu pieejamību un atkalizmantošanu privātiem vai komerciāliem mērķiem, paredzot minimālus juridiskus, tehniskus vai finansiālus ierobežojumus vai vispār tos neparedzot, var būtiski stimulēt tādu jaunu pakalpojumu attīstību, kuru pamatā ir jauni šādas informācijas kombinēšanas un izmantošanas veidi. Lai to panāktu, Savienības līmenī jāizveido vienlīdzīgi konkurences apstākļi un jāvienojas par to, vai ir atļauts atkalizmantot dokumentus, taču šādus apstākļus nav iespējams izveidot, ja dalībvalstis vai attiecīgās publiskās iestādes var paredzēt atšķirīgus noteikumus un praksi. | (2) Brīvi pieejamu datu politika, kas veicina valsts sektora informācijas plašu pieejamību un atkalizmantošanu privātiem vai komerciāliem mērķiem, paredzot minimālus juridiskus, tehniskus vai finansiālus ierobežojumus vai vispār tos neparedzot, un kas veicina informācijas apriti ne tikai uzņēmējiem, bet arī sabiedrības locekļiem, kā arī personu brīvu pārvietošanos Savienībā, ikvienā gadījumā pienācīgi ņemot vērā pamattiesības, var būtiski sekmēt tādu jaunu pakalpojumu attīstību, kuru pamatā ir jauni šādas informācijas kombinēšanas un izmantošanas veidi, stimulēt ekonomikas izaugsmi un veicināt sociālo līdzdalību. Lai to panāktu, Savienības līmenī jāizveido vienlīdzīgi konkurences apstākļi un jāvienojas par to, vai ir atļauts atkalizmantot dokumentus, taču šādus apstākļus nav iespējams izveidot, ja dalībvalstis vai attiecīgās publiskās iestādes var paredzēt atšķirīgus noteikumus un praksi. |
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
3. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(3) Atļaujot atkalizmantot publiskā sektora iestāžu rīcībā esošos dokumentus, papildu labumu gūst gan atkalizmantotāji, tiešie lietotāji un sabiedrība kopumā, gan daudzos gadījumos arī pati publiskā iestāde, jo atkalizmantotāju un tiešo lietotāju sniegtās atsauksmes informācijas turētājam ļauj uzlabot savāktās informācijas kvalitāti. | (3) Atļaujot atkalizmantot valsts sektora iestāžu rīcībā esošos datus un dokumentus, papildu labumu gūst gan atkalizmantotāji, tiešie lietotāji un sabiedrība kopumā, gan arī pati publiskā iestāde, jo pārredzamības veicināšana un atkalizmantotāju un tiešo lietotāju sniegtās atsauksmes informācijas turētājam ļauj uzlabot savāktās informācijas kvalitāti. |
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
6. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(6) Direktīvā 2003/98/EK nav paredzēts pienākums atļaut dokumentu atkalizmantošanu. Lēmumu atļaut vai neatļaut atkalizmantošanu pieņem dalībvalsts vai attiecīgā publiskā sektora iestāde. Vienlaikus šīs direktīvas pamatā ir valstu noteikumi par piekļuvi dokumentiem. Dažas dalībvalstis atkalizmantošanas tiesības ir skaidri sasaistījušas ar šīm piekļuves tiesībām, proti, nosakot, ka visi vispārpieejami dokumenti ir atkalizmantojami. Citās dalībvalstīs saikne starp šiem diviem noteikumu kopumiem nav tik skaidra, tādējādi radot tiesisko nenoteiktību. | (6) Direktīvā 2003/98/EK nav paredzēts dalībvalstu pienākums atļaut piekļuvi valsts sektora dokumentiem un to atkalizmantošanu. Lēmumu atļaut vai neatļaut atkalizmantošanu pieņem dalībvalsts vai attiecīgā valsts sektora iestāde. Šajā direktīvā ir tikai saskaņoti nosacījumi, saskaņā ar kuriem dokumentus dara pieejamus atkalizmantošanai. Vienlaikus šīs direktīvas pamatā ir valstu noteikumi par piekļuvi dokumentiem. Dažas dalībvalstis atkalizmantošanas tiesības ir skaidri sasaistījušas ar šīm piekļuves tiesībām, savukārt citas dalībvalstis dokumentu atkalizmantošanas tiesības ir tiesiski nošķīrušas no valsts noteikumiem par piekļuvi informācijai un informācijas brīvību. |
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (6a) Būtu jānodrošina pienākums visus vispārpieejamos dokumentus padarīt atkalizmantojamus un piešķirt atļauju atkalizmantot tādus dokumentus, piekļuvi kuriem neierobežo dalībvalstu piekļuves režīmi, vienlaikus respektējot subsidiaritātes principu un garantējot privātuma un personas datu aizsardzību Savienības līmenī un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem datu aizsardzības jomā, tostarp attiecinot šo prasību arī uz datu pārrobežu atkalizmantošanu. |
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
6.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (6b) Valsts tiesību normu par piekļuvi publiskajiem dokumentiem pamatā ir pārredzamība un informācijas brīvība. Taču dažos gadījumos šādas tiesības tiek ierobežotas, piemēram, attiecībā uz tiem, kam ir īpašas intereses par attiecīgajiem dokumentiem, vai gadījumos, ja dokumenti satur konfidenciālu informāciju, kas skar, piemēram, valsts vai sabiedrisko drošību. |
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
6.c apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (6c) Direktīva 2003/98/EK neparedz dalībvalstu pienākumu digitalizēt analogo materiālu, kurš tām ir pieejams, vai padarīt to pieejamu atvērtā formātā. Valsts sektora iestādes var nolemt pašas, kad un ar kādiem nosacījumiem dati ir jādigitalizē. |
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
6.d apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (6d) Direktīva 2003/98/EK ir piemērojama tādiem dokumentiem, kuru pieejamības nodrošināšana ir daļa no attiecīgo valsts sektora iestāžu publiskā uzdevuma, kā paredzēts attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos vai citos saistošos noteikumos. Attiecīgajām iestādēm jābūt iespējai šādu publisko uzdevumu definēt vispārīgi vai katrā konkrētā gadījumā atsevišķi. |
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
7. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(7) Tādēļ Direktīvā 2003/98/EK būtu jāparedz skaidrs pienākums dalībvalstīm visus vispārpieejamos dokumentus atzīt par atkalizmantojamiem. Tā kā šādi tiek ierobežotas dokumentu autoru intelektuālā īpašuma tiesības, šādas piekļuves tiesību un izmantošanas tiesību saiknes tvērums būtu jāsašaurina līdz attiecīgo mērķu sasniegšanai nepieciešamajam minimumam. Šajā sakarā, ņemot vērā Savienības tiesību aktus un dalībvalstu un Savienības starptautiskās saistības, jo īpaši saskaņā ar Bernes Konvenciju par literāro un mākslas darbu aizsardzību un Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS nolīgums), dokumenti, uz kuriem trešām personām ir intelektuālā īpašuma tiesības, būtu jāizslēdz no Direktīvas 2003/98/EK darbības jomas. Ja trešā puse būtu tāda dokumenta sākotnējais īpašnieks, kurš ir bibliotēku (tostarp universitāšu bibliotēku), muzeju un arhīvu rīcībā un kuru vēl aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības, minētais dokuments šīs direktīvas kontekstā būtu jāuzskata par dokumentu, uz kuru trešām personām ir intelektuālā īpašuma tiesības. | (7) Tādēļ Direktīvā 2003/98/EK būtu jāparedz vispārējs pienākums dalībvalstīm, vienlaikus respektējot subsidiaritātes principu, nodrošināt, ka visi vispārpieejamos dokumentus var atkalizmantot, un sagatavot visus turpmākos dokumentus tā, lai tie būtu atkalizmantojami. Tā kā šādi tiek ierobežotas dokumentu autoru intelektuālā īpašuma tiesības, šādas piekļuves tiesību un izmantošanas tiesību saiknes tvērums būtu jāsašaurina līdz attiecīgo mērķu sasniegšanai nepieciešamajam minimumam. Šajā sakarā, ņemot vērā Savienības tiesību aktus un dalībvalstu un Savienības starptautiskās saistības, jo īpaši saskaņā ar Bernes Konvenciju par literāro un mākslas darbu aizsardzību un Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS nolīgums), dokumenti, uz kuriem trešām personām ir intelektuālā īpašuma tiesības, būtu jāizslēdz no Direktīvas 2003/98/EK darbības jomas. Ja trešā puse būtu tāda dokumenta sākotnējais īpašnieks, kurš ir bibliotēku (tostarp universitāšu bibliotēku), muzeju un arhīvu rīcībā un kuru vēl aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības, minētais dokuments šīs direktīvas kontekstā būtu jāuzskata par dokumentu, uz kuru trešām personām ir intelektuālā īpašuma tiesības. |
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (7a) Dokumenti, attiecībā uz kuriem īpašumtiesības ir beigušās un kas tādējādi kļūst par neaizsargātiem darbiem, veido ļoti nozīmīgu bibliotēku, arhīvu un muzeju krājumu daļu, un to digitalizācijai būtu jānosaka prioritāte. Tālab ir vēlams nodrošināt, lai šāda digitalizācija neizraisītu to juridiskā statusa maiņu. Ir jānodrošina piekļuve šādiem datiem un to atkalizmantošana, lai ievērotu pamattiesības, kas saistītas ar piekļuvi kultūrai, informācijai un izglītībai. |
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (9a) Kultūras priekšmetu vākšana, digitalizācija un izrādīšana ir nozīmīgi jautājumi, lai visiem nodrošinātu piekļuvi kultūrai, informācijai un izglītībai. Tādēļ ir svarīgi izvēlēties legālu kultūras vērtību izmantošanas ceļu, kas sabiedrības locekļiem veicina piekļuvi kultūrai, vienlaikus ņemot vērā to, ka kultūras vērtības nav tādas pašas tautsaimniecības vērtības kā pārējās un tās vajadzētu aizsargāt pret pārmērīgu komercializāciju. Valstu pārvaldes iestādēm vajadzētu atbalstīt tās kultūras iestādes, uz kurām attiecas šī direktīva, piešķirot līdzekļus datu digitalizācijai un izplatīšanai. |
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
10. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(10) Direktīvas darbības jomu turpmāk attiecina arī uz bibliotēkām (tostarp universitāšu bibliotēkām), muzejiem un arhīviem. Direktīvu nepiemēro citām kultūras iestādēm, piemēram, operai, baletam vai teātrim, tostarp šādu iestāžu arhīviem. | (10) Direktīvas piemērošanas jomu turpmāk attiecina arī uz bibliotēkām (tostarp universitāšu bibliotēkām), muzejiem, publiskām struktūrām, kas apsaimnieko arheoloģisko atradumu un kultūras vietas, un arhīvuiem, mudinot izmantot iespēju virtuāli apmeklēt vēsturiskas vietas, lai vienkāršotu piekļuvi šāda veida informācijai. Direktīvu nepiemēro pētniecības vai izglītības, vai citām kultūras iestādēm, piemēram, operai, baletam vai teātrim, tostarp šādu iestāžu arhīviem, vai sabiedriskajām raidorganizācijām. |
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
10.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (10a) Tā kā bibliotēkās (tostarp universitāšu bibliotēkās), muzejos un arhīvos glabāto dokumentu atkalizmantošana, paplašinot Eiropas digitālo bibliotēku, sniedz būtiskas sociālās un ekonomiskās iespējas kultūras un radošajām industrijām, kā arī visai sabiedrībai, ir jāveicina Eiropas kultūras krājumu digitalizācijas turpināšana. |
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
10.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (10b) Attiecībā uz kultūras satura kolekciju aprakstu, digitalizāciju un izstādīšanu — bibliotēkām (tostarp universitāšu bibliotēkām), muzejiem, arhīviem un privātajiem partneriem ir pieejamas dažādas sadarbības iespējas, kurās iesaistītas valsts sektora iestādes, kas sadarbības partneriem piešķir ekskluzīvas piekļuves un komerciālas izmantošanas tiesības. Prakse liecina, ka šādas publiskās un privātās partnerības var dot iespēju lietderīgi izmantot kultūras vērtības un vienlaikus paātrināt kultūras mantojuma atklāšanu pilsoņiem. Tāpēc ar Direktīvu 2003/98/EK nevajadzētu radīt šķēršļus tādu līgumu slēgšanai, kas piešķir ekskluzīvas tiesības. Turklāt kultūras iestādēm jāvar pašām brīvi izvēlēties partnerus, ar kuriem tās vēlas sadarboties, ievērojot pārredzamības un nediskriminācijas principus. |
Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
10.c apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (10c) Savienības iestādēm un struktūrām jābūt vadošām, piemēram, valsts sektora informācijas atkalizmantošanā, tādējādi pārveidojot informācijas pārvaldību visā valsts sektorā, veicinot paraugpraksi un attīstot inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus. |
Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
10.d apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (10d) Atsevišķi personas dati, kas iekļauti arhīvu dokumentos, uz kuriem attiecas jebkādas diskriminācijas aizliegums, ir jāizslēdz no Direktīvas Nr. 2003/98/EK piemērošanas jomas vai, ja saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem tie ir jāpaziņo, šiem personas datiem ir jābūt anonīmiem vai arī aizklātiem pirms to izmantošanas jebkādā veidā. |
Grozījums Nr. 18
Direktīvas priekšlikums
10.e apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (10e) Izglītības un pētniecības iestādēs glabātajiem datiem ir jāpaliek ārpus Direktīvas Nr. 2003/98/EK piemērošanas jomas. |
Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
11. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(11) Lai atvieglotu atkalizmantošanu, publiskā sektora iestādēm būtu jādara dokumenti pieejami mašīnlasāmā formātā un kopā ar to metadatiem, ja iespējams un vajadzīgs, tādā formā, kas nodrošina savietojamību, piemēram, apstrādājot tos atbilstīgi principiem, kuri reglamentē saderības un izmantojamības prasības telpiskajai informācijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīvu 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE). | (11) Lai atvieglotu atkalizmantošanu, valsts sektora iestādēm būtu jādara dokumenti pieejami atvērtā formātā un kopā ar to metadatiem, ja iespējams un vajadzīgs, tādā formā, kas nodrošina savietojamību, piemēram, apstrādājot tos atbilstīgi principiem, kuri reglamentē saderības un izmantojamības prasības telpiskajai informācijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīvu 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE). |
Grozījums Nr. 20
Direktīvas priekšlikums
11.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (11a) Dokuments ir uzskatāms par dokumentu mašīnlasāmā formātā, ja tas ir datnes formātā, kas ticis strukturēts tā, lai programmatūras lietotnes viegli varētu noteikt, atpazīt un atlasīt vajadzīgos datus. Datnēs šifrēti dati, kas strukturēti mašīnlasāmā formātā, ir mašīnlasāmi dati. Mašīnlasāmie formāti var būt oficiālie atvērtie standarti vai nebūt tādi. Attiecīgos gadījumos dalībvalstīm būtu jāveicina atvērto mašīnlasāmo formātu lietošana. |
Grozījums Nr. 21
Direktīvas priekšlikums
12. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(12) Ja tiek iekasēta maksa par dokumentu atkalizmantošanu, tai principā nevajadzētu pārsniegt reproducēšanas un izplatīšanas robežizmaksas, ja vien izņēmuma kārtā tas nav pamatots ar objektīviem, pārredzamiem un pārbaudāmiem kritērijiem. Jo īpaši būtu jāņem vērā nepieciešamība netraucēt tādu publiskā sektora iestāžu normālu darbību, kas sedz nozīmīgu daļu no darbības izmaksām, kuras saistītas ar tām uzticēto sabiedrisko uzdevumu veikšanu, izmantojot savas intelektuālā īpašuma tiesības. Pienākums pierādīt, ka maksa ir balstīta uz izmaksām un atbilst attiecīgajiem ierobežojumiem, būtu jāuzņemas publiskā sektora iestādei, kura iekasē maksu par dokumentu atkalizmantošanu. | (12) Ja tiek iekasēta maksa par dokumentu atkalizmantošanas atļaušanai un nodrošināšanai, tai principā nevajadzētu pārsniegt reproducēšanas, nodrošināšanas un formatēšanas robežizmaksas, garantējot to savietojamību, kā arī izplatīšanas robežizmaksas, ja vien izņēmuma kārtā tas nav pamatots ar objektīviem, pārredzamiem un pārbaudāmiem kritērijiem. Tomēr jo īpaši būtu jāņem vērā nepieciešamība netraucēt tādu valsts sektora iestāžu normālu darbību, kam ir nepieciešams segt nozīmīgu daļu no savām izmaksām, kuras rodas tām uzticēto sabiedrisko uzdevumu veikšanu, kā arī izmaksas bibliotēku, muzeju un arhīvu normālai darbībai. Šīm valsts sektora iestādēm jāļauj iekasēt lielāku maksu par atkalizmantošanu. Šāda maksa, kas pārsniedz robežizmaksas, jānosaka atbilstīgi objektīviem, pārredzamiem un pārbaudāmiem kritērijiem, un kopējie ieņēmumi no dokumentu sagādāšanas un atkalizmantošanas atļaušanas nevar pārsniegt savākšanas, izgatavošanas, reproducēšanas un izplatīšanas maksas kopā ar pamatotu ienākumu no ieguldījumiem. Pienākums pierādīt, ka maksa ir balstīta uz izmaksām un atbilst attiecīgajiem kritērijiem, vienmēr jāuzņemas valsts sektora iestādei, kura iekasē maksu par dokumentu atkalizmantošanu. |
Grozījums Nr. 22
Direktīvas priekšlikums
13. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(13) Attiecībā uz jebkuru dokumenta atkalizmantošanu publiskā sektora iestādes var, ja iespējams, atkalizmantotājam izvirzīt nosacījumus, piemēram, liekot sniegt atsauci uz avotu. Izsniedzot licences saistībā ar publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu, jebkurā gadījumā būtu jānosaka iespējami mazāk ierobežojumu attiecībā uz atkalizmantošanu. Nozīmīga loma šajā sakarā var būt arī tiešsaistē pieejamām atklātajām licencēm, kuras piešķir plašākas atkalizmantošanas tiesības bez tehnoloģiskiem, finansiāliem vai ģeogrāfiskiem ierobežojumiem un balstās uz brīvi pieejamu datu formātiem. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāveicina valsts izsniegto atklāto licenču izmantošana. | (13) Attiecībā uz jebkuru dokumenta atkalizmantošanu valsts sektora iestādes var, ja iespējams, atkalizmantotājam izvirzīt nosacījumus, piemēram, liekot sniegt atsauci uz avotu. Izsniedzot licences saistībā ar valsts sektora informācijas atkalizmantošanu, jebkurā gadījumā būtu jānosaka iespējami mazāk ierobežojumu attiecībā uz atkalizmantošanu, nosakot tos, vēlams, tikai attiecībā uz avota norādi. Nozīmīgai lomai šajā sakarībā vajadzētu būt arī tiešsaistē pieejamām atklātajām licencēm, kuras piešķir plašākas atkalizmantošanas tiesības bez tehnoloģiskiem, finansiāliem vai ģeogrāfiskiem ierobežojumiem un balstās uz brīvi pieejamu datu formātiem. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāveicina atklāto licenču izmantošana, kurai laika gaitā jākļūst standartizētai visā Savienībā. |
Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
14. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(14) Lai pienācīgi īstenotu dažus šīs direktīvas elementus, piemēram, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, atbilstību tarifikācijas principiem un ziņošanas saistības, ir vajadzīga uzraudzība, ko īsteno neatkarīgas iestādes, kuras ir kompetentas publiskā sektora informācijas atkalizmantošanas jomā. Lai Savienības līmenī pieejas izmantotu konsekventi, būtu jāveicina neatkarīgo iestāžu savstarpējā koordinācija, jo īpaši izmantojot informācijas apmaiņu par paraugpraksi un datu atkalizmantošanas politiku. | (14) Lai pienācīgi īstenotu dažus šīs direktīvas elementus, piemēram, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, atbilstību tarifikācijas principiem un ziņošanas saistības, ir vajadzīga pārskatīšana, ko īsteno iestādes, kuras ir kompetentas valsts sektora informācijas atkalizmantošanas jomā. Dalībvalstu pienākums ir noteikt atbilstīgas valsts iestādes šādas pārskatīšanas veikšanai. Lai Savienības līmenī pieejas izmantotu konsekventi, būtu jāveicina neatkarīgo iestāžu savstarpējā koordinācija, jo īpaši izmantojot informācijas apmaiņu par paraugpraksi un datu atkalizmantošanas politiku. |
Pamatojums
Neatkarīgas regulējošās iestādes izveide ir pretrunā dalībvalstu centieniem samazināt birokrātiju un konsolidēt budžetu un nevajadzīgi iejaucas dalībvalstu organizatoriskajā suverenitātē.
Grozījums Nr. 24
Direktīvas priekšlikums
15. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(15) Tā kā šīs direktīvas mērķi, proti, atvieglot uz publiskā sektora dokumentiem balstītu Savienības mēroga informācijas produktu un pakalpojumu izveidi, lai nodrošinātu efektīvu publiskā sektora dokumentu pārrobežu izmantošanu privātiem uzņēmumiem saistībā ar informācijas produktiem un pakalpojumiem ar pievienoto vērtību, kā arī ierobežotu konkurences kropļojumus Savienības tirgū, nav pietiekami labi sasniedzami dalībvalstīs, un tāpēc, ņemot vērā ierosināto darbību būtībai raksturīgo Eiropas mērogu, ir labāk sasniedzami Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 5. pantā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā noteikts minētajā pantā, šajā direktīvā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai. | (15) Tā kā šīs direktīvas mērķi, proti, atvieglot uz valsts sektora dokumentiem balstītu Savienības mēroga informācijas produktu un pakalpojumu izveidi, lai nodrošinātu efektīvu valsts sektora dokumentu pārrobežu izmantošanu, no vienas puses, privātiem uzņēmumiem, koncentrējoties uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, saistībā ar informācijas produktiem un pakalpojumiem ar pievienoto vērtību, kā arī, no otras puses, pilsoņiem, lai vienkāršotu informācijas brīvu apriti un komunikāciju, nav pietiekami labi sasniedzami dalībvalstīs, un tāpēc, ņemot vērā ierosināto darbību būtībai raksturīgo Eiropas mērogu, ir labāk sasniedzami Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 5. pantā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā noteikts minētajā pantā, šajā direktīvā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai. |
Grozījums Nr. 25
Direktīvas priekšlikums
16. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(16) Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp tiesības uz īpašumu (17. pants). Nevienu no šīs direktīvas noteikumiem nevajadzētu interpretēt vai īstenot tādā veidā, kas ir pretrunā Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. | (16) Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp tiesības personas datu aizsardzību visos dzīves aspektos (8. pants) un tiesības uz īpašumu (17. pants). Nevienu no šīs direktīvas noteikumiem nevajadzētu interpretēt vai īstenot tādā veidā, kas ir pretrunā Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. |
Grozījums Nr. 26
Direktīvas priekšlikums
17. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(17) Ir jānodrošina, ka dalībvalstis (skatīt 19. apsvērumu) ziņo Komisijai par publiskā sektora informācijas atkalizmantošanas apjomu, nosacījumiem, kam atbilstīgi tā ir publiskota, un neatkarīgās iestādes darbu. Lai Savienības līmenī pieejas izmantotu konsekventi, būtu jāveicina neatkarīgo iestāžu savstarpējā koordinācija, jo īpaši izmantojot informācijas apmaiņu par paraugpraksi un datu atkalizmantošanas politiku. | (17) Ir jānodrošina, ka dalībvalstis (skatīt 19. apsvērumu) ziņo Komisijai par valsts sektora informācijas atkalizmantošanas apjomu, nosacījumiem, kam atbilstīgi tā ir publiskota, un objektīvo struktūru, kuras ir atbildīgas par valsts sektora informācijas atkalizmantošanas uzraudzības jomu, darbu. Lai Savienības līmenī pieejas izmantotu konsekventi, būtu jāveicina objektīvo struktūru savstarpējā koordinācija, jo īpaši izmantojot informācijas apmaiņu par paraugpraksi un datu atkalizmantošanas politiku. |
Grozījums Nr. 27
Direktīvas priekšlikums
18. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(18) Iepriekš apspriežoties ar ieinteresētajām pusēm, Komisijai, sniedzot ieteikumus, būtu jāpalīdz dalībvalstīm īstenot direktīvu konsekventi, īpaši attiecībā uz maksas noteikšanu un izmaksu aprēķinu, kā arī par ieteicamajiem licencēšanas nosacījumiem un formātiem. | (18) Iepriekš apspriežoties ar ieinteresētajām pusēm, Komisijai, sniedzot priekšlikumus un nesaistošas pamatnostādnes, būtu jāpalīdz dalībvalstīm īstenot direktīvu konsekventi, īpaši attiecībā uz maksas noteikšanu un izmaksu aprēķinu, kā arī par ieteicamajiem licencēšanas nosacījumiem un formātiem. Tādējādi Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveicina pārrobežu paraugprakses un zināšanu apmaiņa starp ieinteresētajām aprindām, valsts sektora iestādēm un regulatoriem. |
Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – 1.a apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2003/98/EK
1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (1a) panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu: |
| „b) dokumentiem, uz kuriem trešām personām ir intelektuālā īpašuma tiesības, tostarp dokumentiem, kas tiek glabāti universitāšu bibliotēkās, kurās universitātei ir intelektuālā īpašuma tiesības;”. |
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir precizēt, ka direktīva neattiecas uz dokumentiem, kas ir universitātē iekļautu bibliotēku rīcībā, attiecībā uz kuriem universitātei ir intelektuālā īpašuma tiesības. Universitāte un tās bibliotēkas var veidot vienu juridisko vienību. Bez šā grozījuma nav piemērojama to dokumentu izslēgšana, attiecībā uz kuriem ir spēkā trešo pušu intelektuālā īpašuma tiesības, ja dokuments ir bibliotēkas rīcībā, taču intelektuālā īpašuma tiesības pieder universitātei, jo universitāte nav atsevišķa (t. i., trešā) puse.
Grozījums Nr. 29
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – 1.b apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2003/98/EK
1. pants - 2. punkts - c apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (1b) panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu: |
| „c) dokumentiem, kas nav iekļauti pieejamības jomā atbilstīgi dalībvalstīs noteiktiem pieejas režīmiem, tostarp pamatojoties uz: |
| – valsts drošības aizsardzību (t.i. valsts drošību), sabiedrības aizsardzību vai drošību, |
| – statistikas vai komerciālu konfidencialitāti, |
| – privātuma un personas datu aizsardzību;”. |
Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – 2. apakšpunkts
Direktīva 2003/98/EK
1. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
„e) dokumentiem, kuri ir izglītības un pētniecības iestāžu, piemēram, izpētes iestāžu, tostarp attiecīgos gadījumos tādu organizāciju, kas izveidotas, lai nodotu izpētes rezultātus, skolu un universitāšu (izņemot universitāšu bibliotēkas attiecībā uz dokumentiem, kas nav pētniecības dokumenti, ko aizsargā trešās puses intelektuālā īpašuma tiesības) rīcībā;” | „e) dokumentiem, kuri ir izglītības un pētniecības iestāžu, tostarp tādu organizāciju, kas izveidotas, lai nodotu izpētes rezultātus, skolu un universitāšu (izņemot universitāšu bibliotēkas attiecībā uz dokumentiem, kas nav pētniecības dokumenti, ko aizsargā trešās puses intelektuālā īpašuma tiesības) rīcībā;” |
Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – 2.a apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2003/98/EK
1. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (2a) panta 2. punktā pēc e) apakšpunkta iekļauj šādu apakšpunktu: |
| „ea) īpaši sensitīvi reliģiska rakstura dokumenti vai ar tradicionālām zināšanām saistīti dokumenti, kas ir arhīvu, muzeju vai bibliotēku (tostarp universitāšu bibliotēku) rīcībā;” |
Pamatojums
Ir jānodrošina, ka kultūras iestādes, kuru rīcībā ir īpaši sensitīvi reliģiska rakstura dokumenti vai ar tradicionālām zināšanām saistīti dokumenti, spēj nodrošināt šādu materiālu atkalizmantošanu ētiskā veidā.
Grozījums Nr. 32
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – 3.a apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2003/98/EK
1. pants– 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (3a) panta 3. punktu aizstāj ar šādu: |
| „3. Šī direktīva pamatojas uz dalībvalstīs spēkā esošajiem piekļuves režīmiem un neskar tos.” |
Grozījums Nr. 33
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – 5.a apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2003/98/EK
1. pants– 5.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (5a) aiz 5. punkta iekļauj šādu punktu: |
| „5a. Valsts iestādes nodrošina piekļuves valsts sektora informācijai un tās atkalizmantošanas atbilstību Savienības tiesību aktiem datu aizsardzības jomā.” |
Grozījums Nr. 34
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 2. punkts
Direktīva 2003/98/EK
2. pants – 6. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(6) „mašīnlasāms” ir tāds digitalizēts dokuments, kas ir pietiekami strukturēts, lai lietojumprogrammas spētu uzticami identificēt faktoloģiskas vienības un to iekšējo struktūru.” | (6) „mašīnlasāms” ir tāds digitalizēts dokuments, kas ir strukturēts tā, ka lietojumprogrammas var atvērtā veidā vienkārši un uzticami identificēt faktoloģiskas vienības un to iekšējo struktūru.” |
Grozījums Nr. 35
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 2.a punkts (jauns)
Direktīva 2003/98/EK
2. pants – 6.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.a direktīvas 2. pantam pievieno šādu punktu: |
| „6.a „padarīšana par anonīmu” nozīmē nepieciešamo procedūru veikšanu, lai personas datus izdzēstu, slēptu vai padarītu nesalasāmus.” |
Grozījums Nr. 36
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 2.b punkts (jauns)
Direktīva 2003/98/EK
2. pants – 6.b punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.b direktīvas 2. pantam pievieno šādu punktu: |
| „6.b „oficiāls standarts” ir standarts, kas ir sistematizēts rakstiski, norādot specifikācijas prasībām par sadarbspējīgas programmatūras veidošanu datņu pārvaldībai;”. |
Grozījums Nr. 37
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 2.c punkts (jauns)
Direktīva 2003/98/EK
2. pants – 6.c punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 2.c direktīvas 2. pantam pievieno šādu punktu: |
| „6.c „atvērts formāts” ir formāts, kas nav atkarīgs no platformas, ir mašīnlasāms un pieejams publiski bez juridiskiem, tehniskiem vai finansiāliem ierobežojumiem, kas varētu būt šķērslis šādas informācijas atkalizmantošanai”. |
Grozījums Nr. 38
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 3. punkts
Direktīva 2003/98/EK
3. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(1) Ievērojot 2. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka 1. pantā minētie dokumenti ir atkalizmantojami komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem saskaņā ar III un IV nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem. | (1) Ievērojot 2. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka 1. pantā minētie valsts sektora iestāžu dokumenti ir atkalizmantojami komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem saskaņā ar III un IV nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, ja attiecīgie dokumenti ir klasificējami kā pieejami saskaņā ar dalībvalstīs spēkā esošajiem noteikumiem par piekļuvi valsts sektora informācijai. Pēc iespējas šādus dokumentus izplata atvērtā formātā un mašīnlasāmā veidā. |
Grozījums Nr. 39
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 3. punkts
Direktīva 2003/98/EK
3. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(2) Attiecībā uz dokumentiem, uz kuriem bibliotēkām (tostarp universitāšu bibliotēkām), muzejiem un arhīviem ir intelektuālā īpašuma tiesības, gadījumos, kad ir atļauta dokumentu atkalizmantošana, dalībvalstis nodrošina to, ka šie dokumenti ir atkalizmantojami komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem saskaņā ar III un IV nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem. | (2) Attiecībā uz dokumentiem, uz kuriem bibliotēkām (tostarp universitāšu bibliotēkām), muzejiem un arhīviem ir intelektuālā īpašuma tiesības, gadījumos, kad ir atļauta dokumentu atkalizmantošana, dalībvalstis nodrošina to, ka šie dokumenti ir atkalizmantojami komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem saskaņā ar III un IV nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, ja attiecīgie dokumenti ir klasificējami kā pieejami saskaņā ar dalībvalstīs spēkā esošajiem noteikumiem par piekļuvi valsts sektora informācijai. Pēc iespējas šādus dokumentus izplata atvērtā formātā. |
Grozījums Nr. 40
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 4. punkts – - 1. apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2003/98/EK
4. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (-1) panta 1. punktu aizstāj ar šādu: |
| „(1) Valsts sektora iestādes apstrādā atkalizmantošanas pieprasījumus, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Minētās iestādes, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ja iespējams un ja tas ir lietderīgi, nodrošina dokumentu pieejamību pieteikuma iesniedzējam atkalizmantošanai, vai, ja ir nepieciešama licence, pabeidz licences piedāvājumu pieteikuma iesniedzējam pieņemamā laika periodā, kas atbilst termiņiem, kādi noteikti dokumentu pieejas pieprasījumu apstrādei. |
Grozījums Nr. 41
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 4. punkts – - 2. apakšpunkts
Direktīva 2003/98/EK
4. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(2) panta 4. punkta beigās pievieno šādu tekstu: | (2) panta 4. punkta beigās pievieno šādu tekstu: |
Viena no tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas iespējām ir pārskatīšana, ko veic neatkarīga iestāde, kurai ir piešķirtas īpašas reglamentējošās pilnvaras attiecībā uz valsts sektora informācijas atkalizmantošanu un kuras lēmumi ir saistoši attiecīgajai publiskā sektora iestādei. | „Viena no tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas iespējām ir pārskatīšana, ko veic attiecīgā objektīvā iestāde dalībvalstī, kuras tiesību normas par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu un kuras lēmumi ir saistoši attiecīgajai valsts sektora iestādei.” |
Grozījums Nr. 42
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 4. punkts – 2.a apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2003/98/EK
4. pants – 5.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (2a) direktīvas 4. pantam pievieno šādu punktu: |
| (5a) Šī direktīva pilnībā atbilst piemērojamiem tiesību aktiem datu aizsardzības jomā. Ja publiski dati, kas padarīti pieejami atkalizmantošanai, attiecas uz personas datiem, būtu jāprecizē, atbilstoši kādiem priekšnoteikumiem un saskaņā ar kādiem īpašiem datu aizsardzības pasākumiem ir pieļaujama datu atkalizmantošana, ja iespējams — atbilstoši licencei. Ar šādu novērtējumu nodrošina, ka valsts tiesību aktos spēkā ir atbilstošs juridiskais pamats datu nodošanai un atkalizmantošanai, ka atkalizmantošana ir pieejama vienīgi saderīgam nolūkam un ka datu pieprasītājiem un turpmākajiem lietotājiem obligāti jānodrošina atbilstība visiem citiem piemērojamo tiesību aktu noteikumiem datu aizsardzības jomā. Komisija stingri pārrauga, vai ar šīs direktīvas īstenošanu netiek pārkāpti ES datu aizsardzības tiesību akti. |
Grozījums Nr. 43
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 5. punkts
Direktīva 2003/98/EK
5. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(1) panta 1. punktā tekstu „izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus” aizstāj ar tekstu “mašīnlasāmā formātā un un kopā ar to metadatiem”; | (1) panta 1. punktu aizstāj ar šādu: |
| „(1) Valsts sektora iestādes dara dokumentus pieejamus jebkādā iepriekš esošā formātā vai valodā, kad vien iespējams un ja tas ir lietderīgi, atvērtā, mašīnlasāmā formātā kopā ar to metadatiem, kuriem abiem cik vien iespējams būtu jāatbilst atvērtiem, formāliem standartiem. Dokumentiem, kas izveidoti pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, principā jābūt pieejamiem mašīnlasāmā formātā. Tas neietver pielāgošanas pienākumu, ja esošo dokumentu pielāgošanai, tostarp izrakstu izsniegšanai, saskaņā ar pārredzamiem, objektīviem un pārbaudāmiem kritērijiem nepieciešamas nesamērīgas pūles.”. |
Grozījums Nr. 44
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 6. punkts – 1. apakšpunkts
Direktīva 2003/98/EK
6. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Ja tiek iekasēta maksa par dokumentu atkalizmantošanu, kopējā summa, ko iekasē valsts sektora iestādes, nepārsniedz šo dokumentu reproducēšanas un izplatīšanas robežizmaksas. | 1. Ja tiek iekasēta maksa par dokumentu atkalizmantošanu, kopējā summa, ko iekasē valsts sektora iestādes, nepārsniedz šo dokumentu reproducēšanas, sniegšanas un izplatīšanas robežizmaksas. |
Grozījums Nr. 45
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 6. punkts – 1. apakšpunkts
Direktīva 2003/98/EK
6. pants – 2. un 3. punkti
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Saskaņā ar objektīviem, pārredzamiem un pārbaudāmiem kritērijiem, ja tas ir sabiedrības interesēs un ja to apstiprina 4. panta 4. punktā minētā neatkarīgā iestāde, un neskarot šī panta 3. un 4. punktu, izņēmuma gadījumos, jo īpaši tad, ja valsts sektora iestādes rada ievērojamu daļu no savām darbības izmaksām, kuras saistītas ar tām uzticēto sabiedrisko uzdevumu veikšanu, izmantojot savas intelektuālā īpašuma tiesības, publiskā sektora iestādēm var ļaut iekasēt tādu maksu par dokumentu atkalizmantošanu, kas pārsniedz robežizmaksas. | 2. Panta 1. punkts nav piemērojams: |
| a) valsts sektora iestādēm, kurām jāgūst ienākumi, lai segtu ievērojamu daļu izmaksu, kas saistītas ar dokumentu izgatavošanu, reproducēšanu un izplatīšanu; |
| b) bibliotēkām (tostarp universitāšu bibliotēkām), muzejiem un arhīviem. |
| Šādus izņēmumus var noteikt, ja tas ir sabiedrības interesēs un saskaņā ar objektīviem, pārredzamiem un pārbaudāmiem kritērijiem, neskarot šā panta 4. punktu. |
3. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, bibliotēkas (tostarp universitāšu bibliotēkas), muzeji un arhīvi var iekasēt tādu maksu par to rīcībā esošo dokumentu atkalizmantošanu, kas pārsniedz robežizmaksas. | 3. Ja 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētas iestādes iekasē maksu, kas pārsniedz robežizmaksu, to pārskata objektīva iestāde, kā noteikts 4. panta 4. punktā. |
Grozījums Nr. 46
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 6. punkts – 2.a apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2003/98/EK
6. pants – 4.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (2a) direktīvas 6. pantam pievieno šādu punktu: |
| „4.a Dalībvalstis nosaka piemērotu iestādi vai piemērotas iestādes, kas nav pati valsts sektora iestāde un kas ir kompetentas noteikt kritērijus tādas maksas iekasēšanai, kas pārsniedz 4. punktā minētās robežizmaksas.”. |
Grozījums Nr. 47
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 6. punkts – 3. apakšpunkts
Direktīva 2003/98/EK
6. pants – 5. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(3) pantā pievieno jaunu 5. punktu: | svītrots |
Pienākumu pierādīt, ka maksa noteikta atbilstīgi šim pantam, uzņemas valsts sektora iestāde, kura iekasē maksu par dokumentu atkalizmantošanu. |
|
Grozījums Nr. 48
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 7. punkts
Direktīva 2003/98/EK
7. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
7. direktīvas 7. pantā (Pārredzamība), tekstu “kas pārsniedz robežizmaksas, vai” iekļauj pēc teksta “aprēķinot maksu”; | 7. direktīvas 7. pantā trešo teikumu aizstāj ar šādu tekstu: |
| „Attiecīgā valsts sektora iestāde arī norāda, kādi faktori tiek ņemti vērā, aprēķinot maksu atbilstoši 6. pantam.” |
Grozījums Nr. 49
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 8. punkts – 1. apakšpunkts
Direktīva 2003/98/EK
8. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
„Attiecīgos gadījumos izmantojot licenci, valsts sektora iestādes var atļaut atkalizmantot dokumentus bez nosacījumiem vai arī var paredzēt nosacījumus, piemēram, norādīt avotu. Šie nosacījumi nevajadzīgi neierobežo atkalizmantošanas iespējas, un tos neizmanto, lai ierobežotu konkurenci.” | "1. Attiecīgos gadījumos izmantojot licenci, kas paredzēta attiecīgu jautājumu risināšanai, valsts sektora iestādes var atļaut atkalizmantot dokumentus bez nosacījumiem vai arī var paredzēt nosacījumus. Šie nosacījumi nevajadzīgi neierobežo atkalizmantošanas iespējas, un tos neizmanto, lai ierobežotu konkurenci.” |
Grozījums Nr. 50
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 9. punkts
Direktīva 2003/98/EK
9. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Dalībvalstis nodrošina, lai būtu pieejamas praktiskas metodes, kas atvieglo atkalizmantošanai pieejamo dokumentu meklēšanu vairākās valodās, piemēram, galveno dokumentu un attiecīgo metadatu saraksti, kuriem, vēlams, vajadzētu būt pieejamiem tiešsaistē, turklāt mašīnlasāmā formātā, un portālu vietnes, kam ir saites ar decentralizētiem līdzekļu sarakstiem. | Dalībvalstis paredz praktiskas metodes, kas atvieglo atkalizmantošanai pieejamo dokumentu meklēšanu vairākās valodās, piemēram, galveno dokumentu un attiecīgo metadatu saraksti, kuriem, vēlams, vajadzētu būt pieejamiem tiešsaistē, turklāt atvērtā formātā un mašīnlasāmā formātā, un portālu vietnes, kam ir saites ar decentralizētiem līdzekļu sarakstiem. |
| Tas neietver pienākumu valsts sektora iestādēm sagatavot vai pielāgot dokumentus, lai izpildītu pieprasījumu, un tas arī neietver pienākumu izsniegt izrakstus no dokumentiem, ja tas būtu saistīts ar nesamērīgiem pūliņiem, kas pārsniedz vienkāršu darbību. |
Grozījums Nr. 51
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 9.a punkts (jauns)
Direktīva 2003/98/EK
9.a pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 9.a iekļauj šādu pantu: |
| „9.a pants |
| Lai veicinātu saskaņotu šā panta īstenošanu, Komisija var pieņemt pamatnostādnes, iekļaujot tajās sarakstu ar atkalizmantošanai pieejamo ieteicamo datu kopu.”. |
Grozījums Nr. 52
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 9.b punkts (jauns)
Direktīva 2003/98/EK
11. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 9.b direktīvas 11. panta 2. punkts tiek aizstāts ar šādu: |
| „2. Neskarot 1. punkta nosacījumus, ja nepieciešamas ekskluzīvas tiesības, lai sniegtu pakalpojumus sabiedrības interesēs, ekskluzīvo tiesību piešķiršanas iemesla pamatotību regulāri pārskata 4. panta 4. punktā minētā iestāde, un katrā ziņā to pārskata reizi četros gados. Ekskluzīvas vienošanās, kuras noslēgtas pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, ir pārredzamas, un attiecīgās valsts sektora iestādes tās dara zināmas atklātībai.” |
Grozījums Nr. 53
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 9.c punkts (jauns)
Direktīva 2003/98/EK
11. pants – 2.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 9.c direktīvas 11. pantam pievieno šādu punktu: |
| „2.a Ja ekskluzīvās tiesības ir piešķirtas saistībā ar preferenciālu komerciālu izmantošanu, kas nepieciešama, lai digitalizētu kultūras resursus, šāda preferenciāla izmantošana parasti nepārsniedz septiņus gadus. Šādas ekskluzīvās vienošanās, kas noslēgtas pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, ir pārredzamas un publiskojamas. Ja ir piešķirtas ekskluzīvas tiesības, kas paredz preferenciālo komerciālo izmantošanu, kas nepieciešama kultūras resursu digitalizēšanai, vienošanās ietvaros attiecīgajai valsts sektora iestādei iesniedz digitalizēto kultūras resursu bezmaksas kopiju. Neatkarīgi no jebkādiem līguma noteikumiem, kas paredz pretējo, kultūras iestāde padara publiski pieejamu atkalizmantošanai ikvienu digitālu kopiju pēc ekskluzīvo tiesību perioda beigām.”. |
Grozījums Nr. 54
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 10. punkts
Direktīva 2003/98/EK
11. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
10. direktīvas 11. panta (Aizliegums slēgt ekskluzīvas vienošanās) 3. punkta beigās pievieno šādu teikumu: | 10. direktīvas 11. panta (Aizliegums slēgt ekskluzīvas vienošanās) 3. punkta beigās pievieno šādu teikumu: |
„Tomēr šādas vienošanās, kurās iesaistītas kultūras iestādes un universitāšu bibliotēkas, tiek izbeigtas, beidzoties līguma termiņam, vai jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 20XX. gada 31. decembrī [6 gadus pēc direktīvas stāšanās spēkā].” | „Spēkā esošās vienošanās, kurās iesaistītas bibliotēkas (tostarp universitāšu bibliotēkas), muzeji un arhīvi, tiek izbeigtas, beidzoties līguma termiņam. |
Grozījums Nr. 55
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 12. punkts
Direktīva 2003/98/EK
13. pants – 1 un 2.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
12. direktīvas 13. pantā (Pārskatīšana) tekstu “2008. gada 1. jūlijam” aizstāj ar [3 gadi pēc transponēšanas dienas] un pievieno šādu punktu: | 12. direktīvas 13. pantā (Pārskatīšana) tekstu „2008. gada 1. jūlijam” aizstāj ar [pieci gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] un pievieno šādu punktu: |
Dalībvalstis katru gadu iesniedz Komisijai ziņojumu par to, cik lielā mērā atkalizmantota valsts sektora informācija, kā arī par nosacījumiem, ar kādiem šī informācija ir publiskota, un 4. panta 4. punktā minētās neatkarīgās iestādes darbu. | „2.a Dalībvalstis reizi divos gados iesniedz Komisijai ziņojumu par to, cik lielā mērā atkalizmantota valsts sektora informācija, kā arī par nosacījumiem, ar kādiem šī informācija ir publiskota, un 4. panta 4. punktā minētās dalībvalsts objektīvas iestādes darbu. Komisija reizi divos gados publisko attiecīgu rezultātu pārskatu, kurā minēti arī darbības rādītāji attiecībā uz valsts sektora informācijas atkalizmantošanu.”. |
15.10.2012
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu
( COM(2011)0877 – C7‑0502/2011 – 2011/0430(COD) )
Atzinumu sagatavoja: Rafał Trzaskowski
GROZĪJUMI
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju iekļaut ziņojumā šādus grozījumus.
Grozījums Nr. 1
Direktīvas priekšlikums
2.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (2a) Nebirokrātiska valsts sektora informācijas atkalizmantošana, kas neprasa augstas izmaksas, ir nepieciešama šādam svarīgam lietotāju lokam: maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo īpaši IKT jomā, žurnālistiem un zinātniekiem. Turklāt uzlabota piekļuve valsts sektora informācijai veicina publisko iestāžu darba pārredzamību un skaidrību attiecībā pret pilsonēm un pilsoņiem. |
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
6. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(6) Direktīvā 2003/98/EK nav paredzēts pienākums atļaut dokumentu atkalizmantošanu. Lēmumu atļaut vai neatļaut atkalizmantošanu pieņem dalībvalsts vai attiecīgā publiskā sektora iestāde. Vienlaikus šīs direktīvas pamatā ir valstu noteikumi par piekļuvi dokumentiem. Dažas dalībvalstis atkalizmantošanas tiesības ir skaidri sasaistījušas ar šīm piekļuves tiesībām, proti, nosakot, ka visi vispārpieejami dokumenti ir atkalizmantojami. Citās dalībvalstīs saikne starp šiem diviem noteikumu kopumiem nav tik skaidra, tādējādi radot tiesisko nenoteiktību. | (6) Direktīvā 2003/98/EK nav paredzēts dalībvalstu pienākums atļaut dokumentu atkalizmantošanu. Lēmumu atļaut vai neatļaut atkalizmantošanu pieņem dalībvalsts vai attiecīgā valsts sektora iestāde. Ar direktīvu tiek tikai saskaņoti nosacījumi, kas padara dokumentus pieejamus atkalizmantošanai. Vienlaikus šīs direktīvas pamatā ir valstu noteikumi par piekļuvi dokumentiem. Dažas dalībvalstis atkalizmantošanas tiesības ir skaidri sasaistījušas ar šīm piekļuves tiesībām, savukārt citas dalībvalstis dokumentu atkalizmantošanas tiesības ir tiesiski nošķīrušas no valsts noteikumiem par piekļuvi informācijai un informācijas brīvību. |
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (6a) Dalībvalstu noteikumu par piekļuvi publiskiem dokumentiem pamatā ir pārredzamība un informācijas brīvība. Tomēr dažos gadījumos šīs piekļuves tiesības ir ierobežotas, piemēram, personām, kurām saistībā ar šiem dokumentiem ir īpaša interese, vai gadījumos, ja dokumentos iekļauta jutīga informācija, kas saistīta, piemēram, ar valsts vai sabiedrisko drošību. |
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
6.c apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (6c) Direktīva 2003/98/EK ir piemērojama tādiem dokumentiem, kuru pieejamības nodrošināšana ir daļa no attiecīgo valsts sektora iestāžu publiskā uzdevuma, kā paredzēts attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos vai citos saistošos noteikumos. Attiecīgajām iestādēm vajadzētu būt iespējai šo publisko uzdevumu definēt vispārīgi vai katrā konkrētā gadījumā atsevišķi. |
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
7. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(7) Tādēļ Direktīvā 2003/98/EK būtu jāparedz skaidrs pienākums dalībvalstīm visus vispārpieejamos dokumentus atzīt par atkalizmantojamiem. Tā kā šādi tiek ierobežotas dokumentu autoru intelektuālā īpašuma tiesības, šādas piekļuves tiesību un izmantošanas tiesību saiknes tvērums būtu jāsašaurina līdz attiecīgo mērķu sasniegšanai nepieciešamajam minimumam. Šajā sakarā, ņemot vērā Savienības tiesību aktus un dalībvalstu un Savienības starptautiskās saistības, jo īpaši saskaņā ar Bernes Konvenciju par literāro un mākslas darbu aizsardzību un Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS nolīgums), dokumenti, uz kuriem trešām personām ir intelektuālā īpašuma tiesības, būtu jāizslēdz no Direktīvas 2003/98/EK darbības jomas. Ja trešā puse būtu tāda dokumenta sākotnējais īpašnieks, kurš ir bibliotēku (tostarp universitāšu bibliotēku), muzeju un arhīvu rīcībā un kuru vēl aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības, minētais dokuments šīs direktīvas kontekstā būtu jāuzskata par dokumentu, uz kuru trešām personām ir intelektuālā īpašuma tiesības. | (7) Tādēļ Direktīvā 2003/98/EK būtu jāparedz, ka dalībvalstis visus pieejamos dokumentus pieejamus atkalizmantošanai. Šādas piekļuves tiesību un izmantošanas tiesību saiknes tvērums būtu jāsašaurina līdz attiecīgo mērķu sasniegšanai nepieciešamajam minimumam. Šajā sakarā, ņemot vērā Savienības tiesību aktus un dalībvalstu un Savienības starptautiskās saistības, jo īpaši saskaņā ar Bernes Konvenciju par literāro un mākslas darbu aizsardzību un Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS nolīgums), dokumenti, uz kuriem trešām personām ir intelektuālā īpašuma tiesības, būtu jāizslēdz no Direktīvas 2003/98/EK darbības jomas. Ja trešā puse būtu tāda dokumenta sākotnējais īpašnieks, kurš ir bibliotēku (tostarp universitāšu bibliotēku), muzeju un arhīvu rīcībā un kuru vēl aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības, minētais dokuments šīs direktīvas kontekstā būtu jāuzskata par dokumentu, uz kuru trešām personām ir intelektuālā īpašuma tiesības. |
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
10.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (10a) Tā kā to dokumentu atkalizmantošanai, kas atrodas bibliotēku (tostarp augstskolu bibliotēku), muzeju un arhīvu rīcībā, ir ievērojams sabiedriskais un ekonomiskais potenciāls kultūras un radošajās tautsaimniecības nozarēs, būtu jāveicina Eiropas kultūras mantojuma vērtību pakāpeniska digitalizācija. |
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
10.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (10b) Attiecībā uz kultūras satura kolekciju aprakstu, digitalizāciju un izstādīšanu — bibliotēkām (tostarp universitāšu bibliotēkām), muzejiem, arhīviem un privātajiem partneriem ir pieejamas dažādas sadarbības iespējas, kurās iesaistītas valsts sektora iestādes, kas sadarbības partneriem piešķir ekskluzīvas piekļuves un komerciālas izmantošanas tiesības. Prakse liecina, ka šādas publiskā un privātā sektora partnerības var atvieglot kultūras satura kolekciju lietderīgu izmantošanu un vienlaikus arī paātrina sabiedrības locekļu piekļuvi kultūras mantojumam. Tāpēc ar Direktīvu 2003/98/EK nevajadzētu radīt šķēršļus tādu vienošanos slēgšanai, kas piešķir ekskluzīvas tiesības. Turklāt kultūras iestādēm vajadzētu būt brīvai iespējai izraudzīties partnerus, ar ko tās vēlas sadarboties, ievērojot pārredzamības un nediskriminācijas pamatprincipus. |
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
11. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(11) Lai atvieglotu atkalizmantošanu, publiskā sektora iestādēm būtu jādara dokumenti pieejami mašīnlasāmā formātā un kopā ar to metadatiem, ja iespējams un vajadzīgs, tādā formā, kas nodrošina savietojamību, piemēram, apstrādājot tos atbilstīgi principiem, kuri reglamentē saderības un izmantojamības prasības telpiskajai informācijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīvu 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE). | (11) Lai atvieglotu atkalizmantošanu, valsts sektora iestādēm būtu jādara dokumenti pieejami mašīnlasāmā un tehnoloģiju ziņā neitrālā formātā un kopā ar to metadatiem, ja iespējams un vajadzīgs, tādā formā, kas nodrošina savietojamību, piemēram, apstrādājot tos atbilstīgi principiem, kuri reglamentē saderības un izmantojamības prasības telpiskajai informācijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīvu 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE). |
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
11.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (11a) Dokuments tiek uzskatīts par dokumentu mašīnlasāmā formātā, ja tas ir digitāls dokuments datnes formātā, kas ļauj lietojumprogrammām viegli identificēt, nolasīt un iegūt no tā datus. Dokumenti, kas datnēs ir kodēti tā, ka šāda apstrāde jebkādā veidā ir ierobežota vai ir paredzēta īpašu tehnoloģiju nepieciešamība šādai apstrādei, netiek uzskatīti par dokumentiem mašīnlasāmos formātos. Dalībvalstis nodrošina atvērtu mašīnlasāmu formātu lietošanu, izņemot datus, attiecībā uz kuriem atvērtu formātu lietošana nebūtu pamatota tehnisku vai saimniecisku iemeslu dēļ. Būtu jāpamato ikviens gadījums, kad tiek lietoti tādi mašīnlasāmu datu formāti, kas nav atvērti, un būtu jānodrošina lietotā formāta tehniskais apraksts. |
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
11.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (11b) „atvērts” nozīmē, ka formāta specifikāciju apkalpo kāda bezpeļņas organizācija; tā pastāvīgā attīstība notiek atklātās lēmumu pieņemšanas procedūrās, kas ir pieejamas visām ieinteresētajām pusēm; formāta specifikācijas dokuments ir brīvi pieejams; standarta intelektuālais īpašums tiek negrozāmi bez atlīdzības darīts pieejams. |
Pamatojums
Šīs definīcijas pamatā ir Eiropas Komisijas sniegtā definīcija, kas formulēta saistībā ar Eiropas sadarbspējas stratēģiju.
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
12. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(12) Ja tiek iekasēta maksa par dokumentu atkalizmantošanu, tai principā nevajadzētu pārsniegt reproducēšanas un izplatīšanas robežizmaksas, ja vien izņēmuma kārtā tas nav pamatots ar objektīviem, pārredzamiem un pārbaudāmiem kritērijiem. Jo īpaši būtu jāņem vērā nepieciešamība netraucēt tādu publiskā sektora iestāžu normālu darbību, kas sedz nozīmīgu daļu no darbības izmaksām, kuras saistītas ar tām uzticēto sabiedrisko uzdevumu veikšanu, izmantojot savas intelektuālā īpašuma tiesības. Pienākums pierādīt, ka maksa ir balstīta uz izmaksām un atbilst attiecīgajiem ierobežojumiem, būtu jāuzņemas publiskā sektora iestādei, kura iekasē maksu par dokumentu atkalizmantošanu. | (12) Ja tiek iekasēta maksa par dokumentu atkalizmantošanu, tai principā nevajadzētu pārsniegt robežizmaksas, kas radušās attiecīgā atkalizmantošanas pieprasījuma izpildes procesā. Jo īpaši būtu jāņem vērā nepieciešamība netraucēt tādu valsts sektora iestāžu normālu darbību, kas sedz nozīmīgu daļu no darbības izmaksām, kuras saistītas ar tām uzticēto sabiedrisko uzdevumu veikšanu, izmantojot savas intelektuālā īpašuma tiesības. Pienākums pierādīt, ka maksa ir balstīta uz izmaksām un atbilst attiecīgajiem ierobežojumiem, vienmēr būtu jāuzņemas valsts sektora iestādei, kura iekasē maksu par dokumentu atkalizmantošanu. Šādas maksas jānosaka saskaņā ar objektīviem, pārredzamiem un pārbaudāmiem kritērijiem. |
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
13. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(13) Attiecībā uz jebkuru dokumenta atkalizmantošanu publiskā sektora iestādes var, ja iespējams, atkalizmantotājam izvirzīt nosacījumus, piemēram, liekot sniegt atsauci uz avotu. Izsniedzot licences saistībā ar publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu, jebkurā gadījumā būtu jānosaka iespējami mazāk ierobežojumu attiecībā uz atkalizmantošanu. Nozīmīga loma šajā sakarā var būt arī tiešsaistē pieejamām atklātajām licencēm, kuras piešķir plašākas atkalizmantošanas tiesības bez tehnoloģiskiem, finansiāliem vai ģeogrāfiskiem ierobežojumiem un balstās uz brīvi pieejamu datu formātiem. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāveicina valsts izsniegto atklāto licenču izmantošana. | (13) Attiecībā uz jebkuru dokumenta atkalizmantošanu valsts sektora iestādes var, ja iespējams, atkalizmantotājam izvirzīt nosacījumus, piemēram, liekot sniegt atsauci uz avotu. Izsniedzot licences saistībā ar valsts sektora informācijas atkalizmantošanu, jebkurā gadījumā būtu jānosaka iespējami mazāk ierobežojumu attiecībā uz atkalizmantošanu, nosakot ierobežojumus, vēlams, tikai attiecībā uz avota norādi. Nozīmīgai lomai šajā sakarā vajadzētu būt arī tiešsaistē pieejamām atklātajām licencēm, kuras piešķir plašākas atkalizmantošanas tiesības bez tehnoloģiskiem, finansiāliem vai ģeogrāfiskiem ierobežojumiem un balstās uz brīvi pieejamu datu formātiem. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāveicina atklāto licenču izmantošana, kurai laika gaitā jākļūst standartizētai visā Savienībā. |
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
14. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(14) Lai pienācīgi īstenotu dažus šīs direktīvas elementus, piemēram, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, atbilstību tarifikācijas principiem un ziņošanas saistības, ir vajadzīga uzraudzība, ko īsteno neatkarīgas iestādes, kuras ir kompetentas publiskā sektora informācijas atkalizmantošanas jomā. Lai Savienības līmenī pieejas izmantotu konsekventi, būtu jāveicina neatkarīgo iestāžu savstarpējā koordinācija, jo īpaši izmantojot informācijas apmaiņu par paraugpraksi un datu atkalizmantošanas politiku. | (14) Lai pienācīgi īstenotu dažus šīs direktīvas elementus, piemēram, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, atbilstību tarifikācijas principiem un ziņošanas saistības, ir vajadzīga uzraudzība, ko īsteno neatkarīgas iestādes, kuras ir kompetentas valsts sektora informācijas atkalizmantošanas jomā. Dalībvalstīm ir pienākums iecelt piemērotas valsts iestādes, kuras būs atbildīgas par uzraudzību. Lai Savienības līmenī pieejas izmantotu konsekventi, būtu jāveicina neatkarīgo iestāžu savstarpējā koordinācija, jo īpaši izmantojot informācijas apmaiņu par paraugpraksi un datu atkalizmantošanas politiku. Īstenošanas konfliktu gadījumā arī valsts ombudu sistēmas, respektīvi, Eiropas ombuds ir piemērota sadarbības iestāde. |
Pamatojums
Neatkarīgas regulējošās iestādes izveide ir pretrunā dalībvalstu centieniem samazināt birokrātiju un konsolidēt budžetu, un tādējādi notiek nevajadzīga iejaukšanās dalībvalstu organizatoriskajā suverenitātē.
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
17. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(17) Ir jānodrošina, ka dalībvalstis (skatīt 19. apsvērumu) ziņo Komisijai par publiskā sektora informācijas atkalizmantošanas apjomu, nosacījumiem, kam atbilstīgi tā ir publiskota, un neatkarīgās iestādes darbu. Lai Savienības līmenī pieejas izmantotu konsekventi, būtu jāveicina neatkarīgo iestāžu savstarpējā koordinācija, jo īpaši izmantojot informācijas apmaiņu par paraugpraksi un datu atkalizmantošanas politiku. | (17) Ir jānodrošina, ka dalībvalstis (skatīt 19. apsvērumu) ziņo Komisijai par valsts sektora informācijas pieejamību atkalizmantošanai, nosacījumiem, kam atbilstīgi tā ir publiskota, un neatkarīgās iestādes darbu. Lai Savienības līmenī pieejas izmantotu konsekventi, būtu jāveicina neatkarīgo iestāžu savstarpējā koordinācija, jo īpaši izmantojot informācijas apmaiņu par paraugpraksi un datu atkalizmantošanas politiku. |
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
18. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(18) Iepriekš apspriežoties ar ieinteresētajām pusēm, Komisijai, sniedzot ieteikumus, būtu jāpalīdz dalībvalstīm īstenot direktīvu konsekventi, īpaši attiecībā uz maksas noteikšanu un izmaksu aprēķinu, kā arī par ieteicamajiem licencēšanas nosacījumiem un formātiem. | (18) Iepriekš apspriežoties ar ieinteresētajām pusēm, Komisijai, iesniedzot priekšlikumus un nosakot pamatnostādnes, būtu jāpalīdz dalībvalstīm īstenot direktīvu konsekventi, īpaši attiecībā uz maksas noteikšanu un izmaksu aprēķinu, kā arī par ieteicamajiem licencēšanas nosacījumiem un formātiem. |
Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – 1.a punkts (jauns)
Direktīva 2003/98/EK
1. pants - 2. punkts - c apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (1 a) Panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu: |
| „c) dokumentiem, kas izņemti no pieejamības atbilstīgi dalībvalstīs noteiktiem pieejas režīmiem, tostarp pamatojoties uz: |
| – valsts drošības aizsardzību (t.i. valsts drošību), aizsardzības jomu vai sabiedrības drošību, |
| – statistikas vai komerciālu konfidencialitāti; |
| – privātuma un personas datu aizsardzību;” |
Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 2. punkts
Direktīva 2003/98/EK
2. pants – 6. punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
6. „mašīnlasāms” ir tāds digitalizēts dokuments, kas ir pietiekami strukturēts, lai lietojumprogrammas spētu uzticami identificēt faktoloģiskas vienības un to iekšējo struktūru. | 6. „dokuments mašīnlasāmā formātā” ir digitalizēts dokuments datnes formātā, kas ļauj lietojumprogrammām tehnoloģiski neitrālā veidā viegli identificēt, atpazīt un iegūt no dokumenta interesējošos datus. |
Grozījums Nr. 18
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 4. punkts – - 1. apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2003/98/EK
4. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (- 1) Panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu: |
| Valsts sektora iestādes apstrādā atkalizmantošanas pieprasījumus, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Minētās iestādes, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ja iespējams un ja tas ir lietderīgi, nodrošina dokumentu pieejamību pieteikuma iesniedzējam atkalizmantošanai, vai, ja ir nepieciešama licence, pabeidz licences piedāvājumu pieteikuma iesniedzējam pieņemamā termiņā, kas atbilst termiņiem, kādi noteikti dokumentu pieejas pieprasījumu apstrādei. |
Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – 4. apakšpunkts – 2. punkts
Direktīva 2003/98/EK
4. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Viena no tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas iespējām ir pārskatīšana, ko veic neatkarīga iestāde, kurai ir piešķirtas īpašas reglamentējošās pilnvaras attiecībā uz valsts sektora informācijas atkalizmantošanu un kuras lēmumi ir saistoši attiecīgajai publiskā sektora iestādei.”; | Viena no tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas iespējām ir norāde par pārskatīšanas iespējām kādā dalībvalstu iestādē. |
Pamatojums
Neatkarīgas regulējošās iestādes izveide ir pretrunā dalībvalstu centieniem samazināt birokrātiju un konsolidēt budžetu un nevajadzīgi iejaucas dalībvalstu organizatoriskajā suverenitātē.
Grozījums Nr. 20
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – 4. apakšpunkts – 2. punkts (jauns)
Direktīva 2003/98/EK
4. pants – jauna daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| Šī direktīva pilnībā atbilst piemērojamiem tiesību aktiem datu aizsardzības jomā. Ja publiski dati, kas padarīti pieejami atkalizmantošanai, satur personas datus, ir jāparedz, atbilstoši kādiem priekšnoteikumiem un saskaņā ar kādiem īpašiem datu aizsardzības pasākumiem ir pieļaujama datu atkalizmantošana, ja iespējams — atbilstoši licencei. Ar šo novērtējumu jānodrošina, ka valsts tiesību aktos spēkā ir atbilstošs juridiskais pamats datu nodošanai un atkalizmantošanai, ka atkalizmantošana ir pieejama vienīgi saderīgam nolūkam un ka datu pieprasītājiem un turpmākajiem lietotājiem obligāti jānodrošina atbilstība visiem citiem piemērojamo tiesību aktu noteikumiem datu aizsardzības jomā. Komisija stingri pārrauga, vai ar šīs direktīvas īstenošanu netiek pārkāpti ES datu aizsardzības tiesību akti. |
Grozījums Nr. 21
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – 5. apakšpunkts – 1. punkts
Direktīva 2003/98/EK
5. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. panta 1. punktā tekstu „izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus” aizstāj ar tekstu “mašīnlasāmā formātā un un kopā ar to metadatiem”; | 1. Panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu: |
| „1. Valsts sektora iestādes, kad vien iespējams un ja tas ir lietderīgi, dara dokumentus pieejamus jebkādā esošā formātā vai valodā mašīnlasāmā formātā kopā ar to metadatiem. Tas neietver pienākumu valsts sektora iestādēm radīt, digitalizēt, pielāgot vai padarīt tehnoloģiski neitrālus mašīnlasāmus dokumentus, lai apmierinātu pieprasījumu, un tas arī neietver pienākumu izsniegt izrakstus no dokumentiem, ja tas būtu saistīts ar nesamērīgiem pūliņiem, kas pārsniedz vienkāršu darbību.” |
Grozījums Nr. 22
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 6. punkts – 1. apakšpunkts
Direktīva 2003/98/EK
6. pants – 1. punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Ja tiek iekasēta maksa par dokumentu atkalizmantošanu, kopējā summa, ko iekasē valsts sektora iestādes, nepārsniedz šo dokumentu reproducēšanas un izplatīšanas robežizmaksas. | 1. Ja tiek iekasēta maksa par dokumentu atkalizmantošanu, kopējā summa, ko iekasē valsts sektora iestādes, nepārsniedz šo dokumentu reproducēšanas, sniegšanas un izplatīšanas robežizmaksas. |
| 2. Panta 1. punkts nav piemērojams: |
2. Saskaņā ar objektīviem, pārredzamiem un pārbaudāmiem kritērijiem, ja tas ir sabiedrības interesēs un ja to apstiprina 4. panta 4. punktā minētā neatkarīgā iestāde, un neskarot šī panta 3. un 4. punktu, izņēmuma gadījumos, jo īpaši tad, ja valsts sektora iestādes rada ievērojamu daļu no savām darbības izmaksām, kuras saistītas ar tām uzticēto sabiedrisko uzdevumu veikšanu, izmantojot savas intelektuālā īpašuma tiesības, publiskā sektora iestādēm var ļaut iekasēt tādu maksu par dokumentu atkalizmantošanu, kas pārsniedz robežizmaksas. | a) izņēmuma gadījumos, ja valsts sektora iestādēm nepieciešams radīt ieņēmumus, lai segtu ievērojamu daļu no savām darbības izmaksām, kuras saistītas ar tām uzticēto sabiedrisko uzdevumu veikšanu, valsts sektora iestādēm var ļaut iekasēt tādu maksu par dokumentu atkalizmantošanu, kas pārsniedz robežizmaksas; |
3. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, bibliotēkas (tostarp universitāšu bibliotēkas), muzeji un arhīvi var iekasēt tādu maksu par to rīcībā esošo dokumentu atkalizmantošanu, kas pārsniedz robežizmaksas. | b) bibliotēkām (tostarp universitāšu bibliotēkām), muzejiem un arhīviem; |
| 3. Ja tiek ņemta maksa saskaņā ar 2. punktu, to nosaka saskaņā ar mērķi, kā arī pārredzamiem un pārbaudāmiem kritērijiem. Kopējie ieņēmumi no dokumentu sagādāšanas un atkalizmantošanas atļaušanas nevar pārsniegt savākšanas, izgatavošanas, reproducēšanas, nodrošināšanas un izplatīšanas maksas kopā ar pamatotu ienākumu no ieguldījumiem. Attiecīgā gadījumā tā arī nepārsniedz izdevumus, kas saistīti ar personas datu anonimizēšanu, vai ieguldījumus, lai padarītu datus pieejamus atkalizmantošanai, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Maksai, ko iekasē saskaņā ar 1. un 2. punktu, jābūt piesaistītai izmaksām attiecīgā pārskata periodā un aprēķinātai saskaņā ar grāmatvedības principiem, ko piemēro attiecīgajām valsts sektora iestādēm. |
| 4. Maksu, kas iekasēta saskaņā ar 3. punktu, pārskata 4. panta 4. punktā minētā neatkarīgā iestāde, neskarot šā panta 2. un 3. punktu. |
Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – 7. apakšpunkts
Direktīva 2003/98/EK
7. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(7) direktīvas 7. pantā (Pārredzamība), tekstu “kas pārsniedz robežizmaksas, vai” iekļauj pēc teksta “aprēķinot maksu”; | (7) direktīvas 7. pantā (Pārredzamība) trešo teikumu aizstāj ar šādu tekstu: |
| „Attiecīgā valsts sektora iestāde arī norāda, kādi faktori tiks ņemti vērā, aprēķinot 6. pantā minēto maksu.” |
Grozījums Nr. 24
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 8. punkts – 1. apakšpunkts
Direktīva 2003/98/EK
8. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Attiecīgos gadījumos izmantojot licenci, valsts sektora iestādes var atļaut atkalizmantot dokumentus bez nosacījumiem vai arī var paredzēt nosacījumus, piemēram, norādīt avotu. Šie nosacījumi nevajadzīgi neierobežo atkalizmantošanas iespējas, un tos neizmanto, lai ierobežotu konkurenci. | Valsts sektora iestādes var atļaut atkalizmantot dokumentus bez nosacījumiem vai arī attiecīgā gadījumā var paredzēt nosacījumus, piemēram, norādīt avotu, izmantojot licenci, kurā noteikti būtiskie jautājumi. Šādiem nosacījumiem jābūt pieejamiem, izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus, un tie nedrīkst nevajadzīgi ierobežot atkalizmantošanas iespējas, kā arī tos nedrīkst izmantot, lai ierobežotu konkurenci. |
Grozījums Nr. 25
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – 8. apakšpunkts – 1.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (1a) Šā panta konsekventas īstenošanas nolūkā Komisija pieņem pamatnostādnes attiecībā uz ieteicamo standartu un atklātajām licencēm valsts sektora informācijas atkalizmantošanai. Šajās pamatnostādnēs ietver īpašu datu aizsardzības klauzulu. |
Grozījums Nr. 26
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – 9. apakšpunkts
Direktīva 2003/98/EK
9. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Dalībvalstis nodrošina, lai būtu pieejamas praktiskas metodes, kas atvieglo atkalizmantošanai pieejamo dokumentu meklēšanu vairākās valodās, piemēram, galveno dokumentu un attiecīgo metadatu saraksti, kuriem, vēlams, vajadzētu būt pieejamiem tiešsaistē, turklāt mašīnlasāmā formātā, un portālu vietnes, kam ir saites ar decentralizētiem līdzekļu sarakstiem.”; | Dalībvalstis veic praktiskus pasākumus, kas atvieglo atkalizmantošanai pieejamo dokumentu meklēšanu visā Savienībā, piemēram, nodrošina galveno dokumentu un attiecīgo metadatu sarakstus, kuriem, vēlams, vajadzētu būt pieejamiem tehnoloģiski neitrālā, mašīnlasāmā formātā, un portālu vietnes, kam ir saites ar līdzekļu sarakstiem. |
Pamatojums
Ieviest meklēšanas iespējas vairākās valodās ir lietderīgi, un to jau tagad piedāvā brīvprātīgi. Tomēr, ņemot vērā valsts sektora finansiālo stāvokli, vispārēja pienākuma ieviešana, lai šāda meklēšana vienmēr būtu pieejama arī citās Eiropas valodās, būtu saistīta ar nesamērīgi augstām izmaksām.
Grozījums Nr. 27
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – 9.a apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2003/98/EK
11. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (9a) Direktīvas 11. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: |
| „2. Atkāpjoties no 1. punkta noteikumiem, ja nepieciešamas ekskluzīvas tiesības, lai sniegtu pakalpojumus sabiedrības interesēs, šādas ekskluzīvas vienošanās pamatotību pārskata regulāri un katrā ziņā reizi četros gados. Ekskluzīvās vienošanās, kas noslēgtas pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, jāievēro pārredzamības princips un attiecīgajām valsts sektora iestādēm tās ir jāpublisko.” |
Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – 9.b apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2003/98/EK
11. pants – 2.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (9b) Direktīvas 11. pantā iekļauj šādu punktu: |
| „2.a Atkāpjoties no 1. punkta, ja ekskluzīvas tiesības tiek piešķirtas saistībā ar komerciālu izmantošanu, kas ir vajadzīga, lai digitalizētu kultūras vērtību kolekcijas, komerciāla izmantošana neturpinās ilgāk par septiņiem gadiem. Šajā laikposmā ekskluzīvās tiesības nepārskata. Ekskluzīvas vienošanās, kuras noslēgtas pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, ir pārredzamas un tiek darītas zināmas atklātībai.” |
Grozījums Nr. 29
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – 10. apakšpunkts – ievaddaļa
Direktīva 2003/98/EK
11. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(10) direktīvas 11. panta (Aizliegums slēgt ekskluzīvas vienošanās) 3. punkta beigās pievieno šādu teikumu: | (10) direktīvas 11. panta (Aizliegums slēgt ekskluzīvas vienošanās) 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu: |
| „3. Esošās ekskluzīvās vienošanās, kuras neatbilst nosacījumiem attiecībā uz 2. punktā paredzēto izņēmumu, tiek izbeigtas, beidzoties līguma termiņam, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2008. gada 31. decembrī. Šādas vienošanās, kurās iesaistītas bibliotēkas (tostarp universitāšu bibliotēkas), muzeji un arhīvi, kas neatbilst 2. vai 2.a punktā minētajiem izņēmuma nosacījumiem, tiek izbeigtas, beidzoties līguma termiņam, vai jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 20XX. gada 31. decembrī [6 gadus pēc direktīvas stāšanās spēkā].”; |
Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – 12. apakšpunkts – ievaddaļa
Direktīva 2003/98/EK
13. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(12) direktīvas 13. pantā (Pārskatīšana) tekstu “2008. gada 1. jūlijam” aizstāj ar [3 gadi pēc transponēšanas dienas] un pievieno šādu punktu: | (12) direktīvas 13. pantā (Pārskatīšana) tekstu „2008. gada 1. jūlijam” aizstāj ar [5 gadi pēc stāšanās spēkā] un pievieno šādu punktu: |
Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 12. punkts
Direktīva 2003/98/EK
13. pants – 3. punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Dalībvalstis katru gadu iesniedz Komisijai ziņojumu par to, cik lielā mērā atkalizmantota valsts sektora informācija, kā arī par nosacījumiem, ar kādiem šī informācija ir publiskota, un 4. panta 4. punktā minētās neatkarīgās iestādes darbu.”; | Dalībvalstis reizi trijos gados iesniedz Komisijai ziņojumu par valsts sektora informācijas pieejamību atkalizmantošanai, kā arī par nosacījumiem, ar kādiem šī informācija ir publiskota, un 4. panta 4. punktā minētās neatkarīgās iestādes darbu.“ |
PROCEDŪRA
Virsraksts | Grozījumu izdarīšana Direktīvā 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu | |||
Atsauces | COM(2011)0877 – C7-0502/2011 – 2011/0430(COD) | |||
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē | ITRE 15.12.2011 |
|
|
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē | IMCO 15.12.2011 | |||
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums | Rafał Trzaskowski 29.2.2012 | |||
Izskatīšana komitejā | 8.5.2012 | 20.6.2012 | 18.9.2012 |
|
Pieņemšanas datums | 11.10.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 28 0 2 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Pablo Arias Echeverría, Adam Bielan, Jorgo Chatzimarkakis, Sergio Gaetano Cofferati, Birgit Collin-Langen, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, António Fernando Correia de Campos, Vicente Miguel Garcés Ramón, Louis Grech, Mikael Gustafsson, Małgorzata Handzlik, Malcolm Harbour, Iliana Ivanova, Sandra Kalniete, Edvard Kožušník, Hans-Peter Mayer, Gesine Meissner, Sirpa Pietikäinen, Phil Prendergast, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Gino Trematerra, Barbara Weiler | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Regina Bastos, Ildikó Gáll-Pelcz, María Irigoyen Pérez, Olle Schmidt, Olga Sehnalová, Kyriacos Triantaphyllides, Kerstin Westphal | |||
17.7.2012
Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu
( COM(2011)0877 – C7‑0502/2011 – 2011/0430(COD) )
Atzinumu sagatavoja: Sabine Verheyen
ĪSS PAMATOJUMS
Ar direktīvas priekšlikumu ir ierosināta politikas modeļa maiņa publisko datu „brīvās piekļuves” jomā digitālajā laikmetā. Saskaņā ar pamatideju sabiedrībai ir tiesības uz datiem, kas iegūti valsts sektora uzdevumā, izmantojot nodokļu līdzekļus.
Atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē pasākumus, kas ir piemēroti, lai pastāvīgi veicinātu brīvu piekļuvi kultūras informācijai, un atbalsta centienus, kas paātrina Eiropas kultūras mantojuma vērtību digitalizāciju. Turklāt viņa apzinās publisko datu ekonomisko un sabiedrisko nozīmi un to digitālo pieejamību.
Kultūras vērtību digitalizācija atvieglo Eiropas kultūras mantojuma pieejamību visiem iedzīvotājiem. Tāpēc atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē direktīvas piemērošanas jomas attiecināšanu uz bibliotēkām (tostarp universitāšu bibliotēkām), muzejiem un arhīviem. Valsts sektora informācijai ir milzīgs ekonomiskais, sabiedriskais un novatoriskais potenciāls. Gaidāms, ka no piemērošanas jomas paplašināšanas jo īpaši labumu gūs radošā un kultūras nozare.
Atzinuma sagatavotāja uzskata ― lai optimāli izmantotu piedāvātās iespējas, ir jāveic labojumi dažos punktos, jo direktīvas priekšlikumam var būt negatīva iedarbība uz finanšu stāvokli un digitalizācijas centieniem valsts (kultūras) sektorā.
§Valsts sektora iestāžu lēmumu pieņemšanas suverenitāte. Valstu (vai vietējiem) lēmumu pieņēmējiem arī turpmāk jābūt iespējai pašiem lemt par savas informācijas izmantošanu un pašiem segt lielāko to savu izmaksu daļu, kas radušās, pildot publisko uzdevumu. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka arī turpmāk jābūt iespējai izslēgt no atkalizmantošanas konkrētus dokumentus, piemēram, daudzu jēldatu gadījumā datu apkopošanas stāvoklis nav pārbaudīts, un dati atkalizmantošanai ir piemēroti tikai pēc papildu apstrādes pasākumiem.
§Savietojamība. Atzinuma sagatavotāja piekrīt Komisijas viedoklim, ka jādara pieejami tikai jau digitālā formātā esošie dati un metadati plaši lietotos datu formātos tehnoloģiski neitrālā, mašīnlasāmā formātā, lai nodrošinātu datu savienojamību.
§Neatkarīgas iestādes izveide un atbilstības pierādīšanas pienākums. Prasība izveidot neatkarīgu iestādi ar īpašām reglamentējošām pilnvarām ir pretrunā dalībvalstu centieniem samazināt birokrātiju un konsolidēt budžetu. Valsts pārvaldei, pamatojoties uz ziņojumu sniegšanas pienākumiem un atbilstības pierādīšanas pienākuma pārcelšanu uz tarifikācijas prasībām, rastos nesamērīgi papildu izdevumi. Atzinuma sagatavotāja ierosina atstāt dalībvalstu ziņā, kurai valsts sektora iestādei tā uztic direktīvas pienācīgas īstenošanas uzraudzību. Turklāt pieprasījuma iesniedzējam pēc nesekmīga iebildumu procesa ir iespēja izmantot tiesību aizsardzības līdzekli.
§Izmaksas un tarifu pamatprincipi. Atzinuma sagatavotāja vērš uzmanību uz to, ka sabiedriskajām bibliotēkām (tostarp universitāšu bibliotēkām), muzejiem un arhīviem, kā arī pašvaldībām sava darbība bieži vien jāfinansē pašām dažādās daļās. Turklāt kārtējās izmaksas par digitālo datu ilglaicīgu arhivēšanu ir ļoti augstas. Tāpēc ar direktīvu būtu jāievieš piemēroti tarifu pamatprincipi, kas ļauj noteikt izmaksu segšanas maksu par informācijas atkalizmantošanu, lai iekļautu papildu izdevumus, kas rodas, nododot datus tālāk. Citādi pastāv bažas par negatīvu iedarbību uz valsts sektora informācijas kvalitāti un spēju veikt ieguldījumus šajā nozarē. Turklāt galu galā digitalizācija komerciālos nolūkos notiktu tikai uz valsts iestāžu izmaksu rēķina ― negatīvi ietekmējot digitalizācijas pasākumu.
§Ekskluzīvas vienošanās. Attiecībā uz kultūras vērtību atklāšanu, digitalizāciju un demonstrēšanu starp bibliotēkām (tostarp universitāšu bibliotēkām), muzejiem, arhīviem un privātajiem partneriem ir plaša sadarbība, kuras gadījumā valsts sektora iestādes piešķir ekskluzīvas pieejas un komerciālās izmantošanas tiesības sadarbības partneriem. Prakse liecina, ka šādas valsts un privātās partnerības ļauj lietderīgi izmantot un nepārtraukti atklāt kultūras vērtības. Attiecībā uz masu digitalizācijas pasākumiem, kuros privātajiem partneriem ir ievērojami finansiālie izdevumi, ir jāpiešķir ekskluzīvas tiesības, lai realizētu sabiedrības interesēs esošu projektu. Tāpēc atzinuma sagatavotāja uzskata, ka ar Direktīvu 2003/98/EK ekskluzīvas vienošanās ir nevis jāizslēdz, bet gan jāierobežo uz septiņiem gadiem.
GROZĪJUMI
Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1
Direktīvas priekšlikums
2. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(2) Brīvi pieejamu datu politika, kas veicina publiskā sektora informācijas plašu pieejamību un atkalizmantošanu privātiem vai komerciāliem mērķiem, paredzot minimālus juridiskus, tehniskus vai finansiālus ierobežojumus vai vispār tos neparedzot, var būtiski stimulēt tādu jaunu pakalpojumu attīstību, kuru pamatā ir jauni šādas informācijas kombinēšanas un izmantošanas veidi. Lai to panāktu, Savienības līmenī jāizveido vienlīdzīgi konkurences apstākļi un jāvienojas par to, vai ir atļauts atkalizmantot dokumentus, taču šādus apstākļus nav iespējams izveidot, ja dalībvalstis vai attiecīgās publiskās iestādes var paredzēt atšķirīgus noteikumus un praksi. | (2) Brīvi pieejamu datu politika, kas veicina valsts sektora informācijas plašu pieejamību un atkalizmantošanu privātiem vai komerciāliem mērķiem, paredzot minimālus juridiskus, tehniskus vai finansiālus ierobežojumus vai vispār tos neparedzot, un kas veicina informācijas apriti ne tikai uzņēmējiem, bet arī sabiedrības locekļiem, kā arī personu brīvu pārvietošanos Savienībā, ikvienā gadījumā pienācīgi ņemot vērā pamattiesības, var būtiski stimulēt tādu jaunu pakalpojumu attīstību, kuru pamatā ir jauni šādas informācijas kombinēšanas un izmantošanas veidi. Lai to panāktu, Savienības līmenī jāizveido vienlīdzīgi konkurences apstākļi un jāvienojas par to, vai ir atļauts atkalizmantot dokumentus, taču šādus apstākļus nav iespējams izveidot, ja dalībvalstis vai attiecīgās publiskās iestādes var paredzēt atšķirīgus noteikumus un praksi. |
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
6. apsvērums
| |
Komisijas priekšlikums | Grozījums |
(6) Direktīvā 2003/98/EK nav paredzēts pienākums atļaut dokumentu atkalizmantošanu. Lēmumu atļaut vai neatļaut atkalizmantošanu pieņem dalībvalsts vai attiecīgā publiskā sektora iestāde. Vienlaikus šīs direktīvas pamatā ir valstu noteikumi par piekļuvi dokumentiem. Dažas dalībvalstis atkalizmantošanas tiesības ir skaidri sasaistījušas ar šīm piekļuves tiesībām, proti, nosakot, ka visi vispārpieejami dokumenti ir atkalizmantojami. Citās dalībvalstīs saikne starp šiem diviem noteikumu kopumiem nav tik skaidra, tādējādi radot tiesisko nenoteiktību. | (6) Direktīvā 2003/98/EK nav paredzēts pienākums dalībvalstīm atļaut piekļuvi valsts sektora dokumentiem un šādu dokumentu atkalizmantošanu. Lēmumu atļaut vai neatļaut atkalizmantošanu pieņem dalībvalsts vai attiecīgā valsts sektora iestāde. Direktīvā ir tikai saskaņoti nosacījumi, saskaņā ar kuriem dokumentus dara pieejamus atkalizmantošanai. Vienlaikus šīs direktīvas pamatā ir valstu noteikumi par piekļuvi dokumentiem. Dažas dalībvalstis atkalizmantošanas tiesības ir skaidri sasaistījušas ar šīm piekļuves tiesībām, kamēr citas savos tiesību aktos ir nošķīrušas atkalizmantošanas tiesības no saviem noteikumiem par piekļuvi informācijai un informācijas brīvību. |
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas priekšlikums | Grozījums |
| (6a) Dalībvalstu piekļuves režīms valsts sektora dokumentiem balstās uz pārredzamību un informācijas brīvību. Taču dažos gadījumos šīs tiesības tiek ierobežotas, piemēram, ļaujot piekļuvi tikai tiem, kam ir īpašas intereses par šiem dokumentiem, vai gadījumos, ja dokumenti satur sensitīvu informāciju, kas skar, piemēram, valsts vai sabiedrisko drošību. |
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
6.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas priekšlikums | Grozījums |
| (6b) Direktīva 2003/98/EK neparedz dalībvalstu pienākumu digitalizēt vai padarīt tehnoloģiski neitrālu, mašīnlasāmu esošo analogo materiālu. Valsts sektora iestādes var nolemt pašas, kurus datus, kad un ar kādiem nosacījumiem digitalizēt. |
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
6.c apsvērums (jauns)
| |
Komisijas priekšlikums | Grozījums |
| (6c) Direktīva 2003/98/EK attiecas uz tādiem dokumentiem, kuru sagatavošana ietilpst attiecīgo valsts sektora iestāžu publiskā uzdevumā, kas noteikts tiesību aktos vai, izmantojot citus saistošus dalībvalsts noteikumos. Attiecīgajām iestādēm jābūt iespējai šo publisko uzdevumu definēt vispārīgi vai katrā konkrētā gadījumā atsevišķi. |
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
7. apsvērums
| |
Komisijas priekšlikums | Grozījums |
(7) Tādēļ Direktīvā 2003/98/EK būtu jāparedz skaidrs pienākums dalībvalstīm visus vispārpieejamos dokumentus atzīt par atkalizmantojamiem. Tā kā šādi tiek ierobežotas dokumentu autoru intelektuālā īpašuma tiesības, šādas piekļuves tiesību un izmantošanas tiesību saiknes tvērums būtu jāsašaurina līdz attiecīgo mērķu sasniegšanai nepieciešamajam minimumam. Šajā sakarā, ņemot vērā Savienības tiesību aktus un dalībvalstu un Savienības starptautiskās saistības, jo īpaši saskaņā ar Bernes Konvenciju par literāro un mākslas darbu aizsardzību un Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS nolīgums), dokumenti, uz kuriem trešām personām ir intelektuālā īpašuma tiesības, būtu jāizslēdz no Direktīvas 2003/98/EK darbības jomas. Ja trešā puse būtu tāda dokumenta sākotnējais īpašnieks, kurš ir bibliotēku (tostarp universitāšu bibliotēku), muzeju un arhīvu rīcībā un kuru vēl aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības, minētais dokuments šīs direktīvas kontekstā būtu jāuzskata par dokumentu, uz kuru trešām personām ir intelektuālā īpašuma tiesības. | (7) Direktīva 2003/98/EK aizskar dokumentu autoru intelektuālā īpašuma tiesības. Tāpēc šādas piekļuves tiesību un izmantošanas tiesību saiknes tvērums būtu jāsašaurina līdz attiecīgo mērķu sasniegšanai nepieciešamajam minimumam. Šajā sakarā, ņemot vērā Savienības tiesību aktus un dalībvalstu un Savienības starptautiskās saistības, jo īpaši saskaņā ar Bernes Konvenciju par literāro un mākslas darbu aizsardzību un Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS nolīgums), dokumenti, uz kuriem trešām personām ir intelektuālā īpašuma tiesības, būtu jāizslēdz no Direktīvas 2003/98/EK darbības jomas. Ja trešā puse būtu tāda dokumenta sākotnējais īpašnieks, kurš ir bibliotēku (tostarp universitāšu bibliotēku), muzeju un arhīvu rīcībā un kuru vēl aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības, minētais dokuments šīs direktīvas kontekstā būtu jāuzskata par dokumentu, uz kuru trešām personām ir intelektuālā īpašuma tiesības. |
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (7a) Dokumenti, attiecībā uz kuriem īpašumtiesības ir beigušās un kas tādējādi kļūst par neaizsargātiem darbiem, veido ļoti nozīmīgu bibliotēku, arhīvu un muzeju krājumu daļu, un to digitalizācija ir prioritāra; ir vēlams nodrošināt, lai šāda digitalizācija neizraisītu to juridiskā statusa maiņu. Ir jānodrošina piekļuve šiem datiem un to atkalizmantošana, lai ievērotu pamattiesības, kas saistītas ar piekļuvi kultūrai, informācijai un izglītībai. |
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (9a) Kultūras vērtību meklēšana, digitalizēšana un piedāvāšana ir svarīgi uzdevumi, kuru mērķis ir nodrošināt, lai visiem būtu piekļuve kultūrai, informācijai un izglītībai. Tādēļ ir svarīgi izvēlēties legālu kultūras vērtību izmantošanas ceļu, kas atvieglo sabiedrības locekļiem piekļuvi kultūrai, vienlaikus ņemot vērā to, ka kultūras vērtības nav tādas pašas tautsaimniecības vērtības kā pārējās un tās vajadzētu aizsargāt pret pārmērīgu komercializāciju. Valstu pārvaldes iestādēm vajadzētu atbalstīt tās kultūras iestādes, uz kurām attiecas šī direktīva, piešķirot līdzekļus datu digitalizācijai un izplatīšanai. |
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
10. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(10) Direktīvas darbības jomu turpmāk attiecina arī uz bibliotēkām (tostarp universitāšu bibliotēkām), muzejiem un arhīviem. Direktīvu nepiemēro citām kultūras iestādēm, piemēram, operai, baletam vai teātrim, tostarp šādu iestāžu arhīviem. | (10) Direktīvas darbības jomu turpmāk attiecina arī uz bibliotēkām (tostarp universitāšu bibliotēkām), muzejiem un arhīviem, mudinot izmantot iespēju virtuāli apmeklēt vēsturiskas vietas, lai vienkāršotu piekļuvi šāda veida informācijai. Direktīvu nepiemēro nedz izglītības un pētniecības iestādēm, nedz citām kultūras iestādēm, piemēram, operai, baletam vai teātrim, tostarp šādu iestāžu arhīviem. |
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
10.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (10a) Tā kā bibliotēkās (tostarp universitāšu bibliotēkās), muzejos un arhīvos glabāto dokumentu atkalizmantošana, paplašinot Eiropas digitālo bibliotēku, sniedz būtiskas sociālās un ekonomiskās iespējas kultūras un radošajām industrijām, kā arī visai sabiedrībai, ir jāveicina Eiropas kultūras krājumu digitalizācijas turpināšana. |
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
10.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (10b) Atsevišķi personas dati, kas iekļauti arhīvu dokumentos, uz kuriem attiecas jebkādas diskriminācijas aizliegums, ir jāizslēdz no Direktīvas Nr. 2003/98/EK piemērošanas jomas vai, ja saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem tie ir jāpaziņo, šiem personas datiem ir jābūt anonīmiem vai arī aizklātiem pirms jebkādas to izmantošanas. |
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
10.c apsvērums (jauns)
| |
Komisijas priekšlikums | Grozījums |
| (10c) Attiecībā uz kultūras vērtību aprakstu veidošanu, digitalizāciju un piedāvāšanu starp bibliotēkām (tostarp universitāšu bibliotēkām), muzejiem, arhīviem un privātajiem partneriem ir plaša sadarbība, kuras gadījumā valsts sektora iestādes piešķir ekskluzīvas pieejas un komerciālās izmantošanas tiesības sadarbības partneriem. Prakse liecina, ka šīs publiskās un privātās partnerības var dot iespēju lietderīgi izmantot kultūras vērtības un vienlaikus paātrināt kultūras mantojuma atklāšanu sabiedrības locekļiem. Tāpēc ar Direktīvu 2003/98/EK nevajadzētu izslēgt iespēju slēgt ekskluzīvas vienošanās. Turklāt kultūras iestādēm jābūt brīvai iespējai izraudzīties partnerus, ar kuriem tās vēlas sadarboties, ievērojot pārredzamības un nediskriminācijas pamatprincipus. |
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
10.c apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (10c) Izglītības un pētniecības iestādēs glabātajiem datiem ir jāpaliek ārpus Direktīvas Nr. 2003/98/EK piemērošanas jomas. |
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
10.c apsvērums (jauns)
| |
Komisijas priekšlikums | Grozījums |
| (10c) Publiskajām raidorganizācijām arī turpmāk jābūt izslēgtām no Direktīvas 2003/98/EK piemērošanas jomas. |
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
11. apsvērums
| |
Komisijas priekšlikums | Grozījums |
(11) Lai atvieglotu atkalizmantošanu, publiskā sektora iestādēm būtu jādara dokumenti pieejami mašīnlasāmā formātā un kopā ar to metadatiem, ja iespējams un vajadzīgs, tādā formā, kas nodrošina savietojamību, piemēram, apstrādājot tos atbilstīgi principiem, kuri reglamentē saderības un izmantojamības prasības telpiskajai informācijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīvu 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE)23. | (11) Lai atvieglotu atkalizmantošanu, valsts sektora iestādēm būtu jādara dokumenti pieejami tehnoloģiski neitrālā, mašīnlasāmā formātā un kopā ar to metadatiem, ja iespējams un vajadzīgs, tādā formā, kas nodrošina savietojamību, piemēram, apstrādājot tos atbilstīgi principiem, kuri reglamentē saderības un izmantojamības prasības telpiskajai informācijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīvu 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE)23. |
Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
12. apsvērums
| |
Komisijas priekšlikums | Grozījums |
(12) Ja tiek iekasēta maksa par dokumentu atkalizmantošanu, tai principā nevajadzētu pārsniegt reproducēšanas un izplatīšanas robežizmaksas, ja vien izņēmuma kārtā tas nav pamatots ar objektīviem, pārredzamiem un pārbaudāmiem kritērijiem. Jo īpaši būtu jāņem vērā nepieciešamība netraucēt tādu publiskā sektora iestāžu normālu darbību, kas sedz nozīmīgu daļu no darbības izmaksām, kuras saistītas ar tām uzticēto sabiedrisko uzdevumu veikšanu, izmantojot savas intelektuālā īpašuma tiesības. Pienākums pierādīt, ka maksa ir balstīta uz izmaksām un atbilst attiecīgajiem ierobežojumiem, būtu jāuzņemas publiskā sektora iestādei, kura iekasē maksu par dokumentu atkalizmantošanu. | (12) Ja tiek iekasēta maksa par dokumentu atkalizmantošanu, tai principā nevajadzētu pārsniegt reproducēšanas, nodrošināšanas un izplatīšanas robežizmaksas, ja vien izņēmuma kārtā tas nav pamatots ar objektīviem, pārredzamiem un pārbaudāmiem kritērijiem. Jo īpaši būtu jāņem vērā nepieciešamība netraucēt tādu valsts sektora iestāžu normālu darbību, kas sedz nozīmīgu daļu no darbības izmaksām, kuras saistītas ar tām uzticēto sabiedrisko uzdevumu veikšanu, izmantojot savas intelektuālā īpašuma tiesības. |
Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
14. apsvērums
| |
Komisijas priekšlikums | Grozījums |
(14) Lai pienācīgi īstenotu dažus šīs direktīvas elementus, piemēram, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, atbilstību tarifikācijas principiem un ziņošanas saistības, ir vajadzīga uzraudzība, ko īsteno neatkarīgas iestādes, kuras ir kompetentas publiskā sektora informācijas atkalizmantošanas jomā. Lai Savienības līmenī pieejas izmantotu konsekventi, būtu jāveicina neatkarīgo iestāžu savstarpējā koordinācija, jo īpaši izmantojot informācijas apmaiņu par paraugpraksi un datu atkalizmantošanas politiku. | (14) Lai pienācīgi īstenotu dažus šīs direktīvas elementus, piemēram, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, atbilstību tarifikācijas principiem un ziņošanas saistības, ir vajadzīga uzraudzība, ko īsteno neatkarīgas iestādes, kuras ir kompetentas valsts sektora informācijas atkalizmantošanas jomā. Dalībvalstīm ir pienākums iecelt piemērotas valsts iestādes, kuras būs atbildīgas par uzraudzību. Lai Savienības līmenī pieejas izmantotu konsekventi, būtu jāveicina neatkarīgo iestāžu savstarpējā koordinācija, jo īpaši izmantojot informācijas apmaiņu par paraugpraksi un datu atkalizmantošanas politiku. |
Pamatojums
Neatkarīgas regulējošās iestādes izveide ir pretrunā dalībvalstu centieniem samazināt birokrātiju un konsolidēt budžetu un nevajadzīgi iejaucas dalībvalstu organizatoriskajā suverenitātē.
Grozījums Nr. 18
Direktīvas priekšlikums
15. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(15) Tā kā šīs direktīvas mērķi, proti, atvieglot uz publiskā sektora dokumentiem balstītu Savienības mēroga informācijas produktu un pakalpojumu izveidi, lai nodrošinātu efektīvu publiskā sektora dokumentu pārrobežu izmantošanu privātiem uzņēmumiem saistībā ar informācijas produktiem un pakalpojumiem ar pievienoto vērtību, kā arī ierobežotu konkurences kropļojumus Savienības tirgū, nav pietiekami labi sasniedzami dalībvalstīs, un tāpēc, ņemot vērā ierosināto darbību būtībai raksturīgo Eiropas mērogu, ir labāk sasniedzami Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 5. pantā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā noteikts minētajā pantā, šajā direktīvā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai. | (15) Tā kā šīs direktīvas mērķi, proti, atvieglot uz valsts sektora dokumentiem balstītu Savienības mēroga informācijas produktu un pakalpojumu izveidi, lai nodrošinātu efektīvu valsts sektora dokumentu pārrobežu izmantošanu, no vienas puses, privātiem uzņēmumiem saistībā ar informācijas produktiem un pakalpojumiem ar pievienoto vērtību, kā arī, no otras puses, pilsoņiem, lai vienkāršotu informācijas brīvu apriti un komunikāciju, nav pietiekami labi sasniedzami dalībvalstīs, un tāpēc, ņemot vērā ierosināto darbību būtībai raksturīgo Eiropas mērogu, ir labāk sasniedzami Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 5. pantā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā noteikts minētajā pantā, šajā direktīvā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai. |
Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
18. apsvērums
| |
Komisijas priekšlikums | Grozījums |
(18) Iepriekš apspriežoties ar ieinteresētajām pusēm, Komisijai, sniedzot ieteikumus, būtu jāpalīdz dalībvalstīm īstenot direktīvu konsekventi, īpaši attiecībā uz maksas noteikšanu un izmaksu aprēķinu, kā arī par ieteicamajiem licencēšanas nosacījumiem un formātiem. | (18) Iepriekš apspriežoties ar ieinteresētajām pusēm, Komisijai, sniedzot ieteikumus un izveidojot pamatnostādnes, būtu jāpalīdz dalībvalstīm īstenot direktīvu konsekventi, īpaši attiecībā uz maksas noteikšanu un izmaksu aprēķinu, kā arī par ieteicamajiem licencēšanas nosacījumiem un formātiem. |
Grozījums Nr. 20
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 2. punkts
Direktīva 2003/98/EK
2. pants – 6. punkts
| |
Komisijas priekšlikums | Grozījums |
6. “mašīnlasāms” ir tāds digitalizēts dokuments, kas ir pietiekami strukturēts, lai lietojumprogrammas spētu uzticami identificēt faktoloģiskas vienības un to iekšējo struktūru. | 6. “mašīnlasāms” ir tāds digitalizēts dokuments, kas ir strukturēts, lai lietojumprogrammas spētu tehnoloģiski neitrāli iegūt atsevišķus interesējošus datus. |
Grozījums Nr. 21
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 3. punkts
Direktīva 2003/98/EK
3. pants – 1. punkts
| |
Komisijas priekšlikums | Grozījums |
1) Ievērojot 2. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka 1. pantā minētie dokumenti ir atkalizmantojami komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem saskaņā ar III un IV nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem. | 1) Ievērojot 2. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka 1. pantā minētie valsts sektora iestāžu dokumenti ir atkalizmantojami komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem saskaņā ar III un IV nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, ja runa ir par dokumentiem, kas ir pieejami saskaņā ar dalībvalstīs spēkā esošajiem noteikumiem par valsts sektora informācijas pieejamību. Šos dokumentus, cik iespējams, izplata tehnoloģiski neitrālā, mašīnlasāmā formātā. |
Grozījums Nr. 22
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 3. punkts
Direktīva 2003/98/EK
3. pants – 2. punkts
| |
Komisijas priekšlikums | Grozījums |
2) Attiecībā uz dokumentiem, uz kuriem bibliotēkām (tostarp universitāšu bibliotēkām), muzejiem un arhīviem ir intelektuālā īpašuma tiesības, gadījumos, kad ir atļauta dokumentu atkalizmantošana, dalībvalstis nodrošina to, ka šie dokumenti ir atkalizmantojami komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem saskaņā ar III un IV nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem. | 2) Attiecībā uz dokumentiem, uz kuriem bibliotēkām (tostarp universitāšu bibliotēkām), muzejiem un arhīviem ir intelektuālā īpašuma tiesības, gadījumos, kad ir atļauta dokumentu atkalizmantošana, dalībvalstis nodrošina to, ka šie dokumenti ir atkalizmantojami komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem saskaņā ar III un IV nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, ja runa ir par dokumentiem, kas ir pieejami saskaņā ar dalībvalstīs spēkā esošajiem noteikumiem par valsts sektora informācijas pieejamību. Šos dokumentus, cik iespējams, izplata tehnoloģiski neitrālā, mašīnlasāmā formātā. |
Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 4. punkts – 2. apakšpunkts
Direktīva 2003/98/EK
4. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(2) panta 4. punkta beigās pievieno šādu tekstu: | (2) panta 4. punktu aizstāj ar šādu: |
“Viena no tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas iespējām ir pārskatīšana, ko veic neatkarīga iestāde, kurai ir piešķirtas īpašas reglamentējošās pilnvaras attiecībā uz valsts sektora informācijas atkalizmantošanu un kuras lēmumi ir saistoši attiecīgajai publiskā sektora iestādei.”; | “4. Jebkurš nelabvēlīgs lēmums ietver norādi uz pārsūdzēšanas līdzekļiem gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējs vēlas pārsūdzēt lēmumu. Tiesiskās aizsardzības līdzeklī iekļauj norādi uz iespēju panākt, ka dalībvalstu iestādes lēmumu pārskata.” |
Grozījums Nr. 24
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 5. punkts
Direktīva 2003/98/EK
5. pants – 1. punkts
| |
Komisijas priekšlikums | Grozījums |
1) panta 1. punktā tekstu “izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus” aizstāj ar tekstu “mašīnlasāmā formātā un kopā ar to metadatiem”; | 1) panta 1. punktu aizstāj ar šādu: |
| “1. Valsts sektora iestādes, kad vien iespējams un ja tas ir lietderīgi, dara dokumentus pieejamus jebkādā esošā formātā vai valodā mašīnlasāmā formātā ar to metadatiem. Tas neietver pienākumu valsts sektora iestādēm radīt, digitalizēt, pielāgot vai padarīt tehnoloģiski neitrālus, mašīnlasāmus dokumentus, lai izpildītu pieprasījumu, un tas arī neietver pienākumu izsniegt izrakstus no dokumentiem, ja tas būtu saistīts ar nesamērīgiem pūliņiem, kas pārsniedz vienkāršu darbību.”; |
Grozījums Nr. 25
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 6. punkts – 1. apakšpunkts
Direktīva 2003/98/EK
6. pants – 1. punkts
| |
Komisijas priekšlikums | Grozījums |
1. Ja tiek iekasēta maksa par dokumentu atkalizmantošanu, kopējā summa, ko iekasē valsts sektora iestādes, nepārsniedz šo dokumentu reproducēšanas un izplatīšanas robežizmaksas. | 1. Ja tiek iekasēta maksa par dokumentu atkalizmantošanu, kopējā summa, ko iekasē valsts sektora iestādes, nepārsniedz šo dokumentu reproducēšanas, nodrošināšanas un izplatīšanas robežizmaksas. |
Grozījums Nr. 26
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 6. punkts – 1. apakšpunkts
Direktīva 2003/98/EK
6. pants – 2. punkts
| |
Komisijas priekšlikums | Grozījums |
2. Saskaņā ar objektīviem, pārredzamiem un pārbaudāmiem kritērijiem, ja tas ir sabiedrības interesēs un ja to apstiprina 4. panta 4. punktā minētā neatkarīgā iestāde, un neskarot šī panta 3. un 4. punktu, izņēmuma gadījumos, jo īpaši tad, ja valsts sektora iestādes rada ievērojamu daļu no savām darbības izmaksām, kuras saistītas ar tām uzticēto sabiedrisko uzdevumu veikšanu, izmantojot savas intelektuālā īpašuma tiesības, publiskā sektora iestādēm var ļaut iekasēt tādu maksu par dokumentu atkalizmantošanu, kas pārsniedz robežizmaksas. | 2. Pirmo punktu nepiemēro: |
| a) izņēmuma gadījumos, kuros valsts sektora iestādēm ir jāgūst peļņa, lai segtu lielāko daļu savu izmaksu, kas radušās, pildot publisko uzdevumu; |
| b) bibliotēkām (tostarp universitāšu bibliotēkām), muzejiem un arhīviem. |
Pamatojums
Ja atkalizmantošana ir ražošanas vai komerciālā nolūkā, valsts sektora iestādēm jābūt iespējai paaugstināt izmaksu segšanas maksu, lai nosegtu izdevumus, kas rodas, nododot tālāk datus, un lai izvairītos no negatīvas iedarbības uz valsts sektora informācijas kvalitāti un spēju veikt ieguldījumus. Bibliotēkām (tostarp universitāšu bibliotēkām), muzejiem un arhīviem sava darbība daļēji jāfinansē pašām. Ja nebūtu šo ieņēmumu, dalībvalstu kultūras budžetā rastos liels deficīts.
Grozījums Nr. 27
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 6. punkts – 1. apakšpunkts
Direktīva 2003/98/EK
6. pants – 3. punkts
| |
Komisijas priekšlikums | Grozījums |
3. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, bibliotēkas (tostarp universitāšu bibliotēkas), muzeji un arhīvi var iekasēt tādu maksu par to rīcībā esošo dokumentu atkalizmantošanu, kas pārsniedz robežizmaksas. | svītrots |
Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 6. punkts – 2. apakšpunkts
Direktīva 2003/98/EK
6. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2) pašreizējais 6. panta teksts kļūst par 4. punktu; | 2) pašreizējā 6. panta teksts kļūst par 4. punktu un ir formulēts šādi: |
| “4. Ja maksa tiek iekasēta saskaņā ar 2. punktu, tās kopējo lielumu nosaka, izmantojot objektīvus, pārredzamus un variējamus kritērijus, un kopējie ienākumi, ko gūst nododot šos dokumentus atkalizmantošanai vai atļaujot atkalizmantošanu, nepārsniedz izmaksas, kas saistītas ar to ieguvi, izveidi, pavairošanu, izsniegšanu un izplatīšanu, taču ir pieļaujama investēto līdzekļu atgūšana saprātīgā līmenī, kas atbilst sabiedriskajiem pakalpojumiem, ko ar savu darbību sniedz šīs iestādes vai struktūras. Ja projektu mērķi ir tīri komerciāli, no šīm maksām gūtie ieņēmumi ir jāinvestē atbilstīgi mērķim un pārredzamības kritērijam, kas nav pretrunā sabiedrības interesēm. Maksām, kas minētas 1. un 2. pantā, jābūt orientētām uz cenām attiecīgajā pārskata periodā un aprēķinātām saskaņā ar grāmatvedības principiem, ko piemēro attiecīgajās valsts sektora iestādēs.”. |
Grozījums Nr. 29
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 6. punkts – 2.a apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2003/98/EK
6. pants – 4.a punkts (jauns)
| |
Komisijas priekšlikums | Grozījums |
| 2.a Pievieno šādu punktu: |
| “4a. Dalībvalstīm ir pienākums izraudzīties iestādi, kas ir piemērota un kurai ir pienācīga profesionālā kompetence, lai pārraudzītu, kā tiek ievēroti 4. punktā minētie maksas noteikšanas kritēriji.” |
Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
1.pants – 6. punkts – 3. apakšpunkts
Direktīva 2003/98/EK
6. pants – 5. punkts
| |
Komisijas priekšlikums | Grozījums |
(3) pantā pievieno jaunu 5. punktu:
Pienākumu pierādīt, ka maksa noteikta atbilstīgi šim pantam, uzņemas valsts sektora iestāde, kura iekasē maksu par dokumentu atkalizmantošanu. | svītrots |
Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 7. punkts
Direktīva 2003/98/EK
7. pants
| |
Komisijas priekšlikums | Grozījums |
7. direktīvas 7. pantā (Pārredzamība), tekstu “kas pārsniedz robežizmaksas, vai” iekļauj pēc teksta “aprēķinot maksu”; | 7. direktīvas 7. pantā (Pārredzamība) trešo teikumu izsaka šādā redakcijā: |
| “Attiecīgā valsts sektora iestāde arī norāda, kādi faktori tiks ņemti vērā, aprēķinot maksu atbilstoši 6. pantam.”; |
Grozījums Nr. 32
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 8. punkts – 1. apakšpunkts
Direktīva 2003/98/EK
8. pants – 1. punkts
| |
Komisijas priekšlikums | Grozījums |
Attiecīgos gadījumos izmantojot licenci, valsts sektora iestādes var atļaut atkalizmantot dokumentus bez nosacījumiem vai arī var paredzēt nosacījumus, piemēram, norādīt avotu. Šie nosacījumi neparedz nevajadzīgus ierobežojumus atkalizmantošanas iespējām, un tos neizmanto, lai ierobežotu konkurenci. | Valsts sektora iestādes var atļaut atkalizmantot dokumentus bez nosacījumiem vai arī attiecīgā gadījumā var paredzēt nosacījumus, izmantojot licenci, kurā noteikti būtiskie jautājumi. Šie nosacījumi neparedz nevajadzīgus ierobežojumus atkalizmantošanas iespējām, un tos neizmanto, lai ierobežotu konkurenci. |
Grozījums Nr. 33
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 9. punkts
Direktīva 2003/98/EK
9. pants
| |
Komisijas priekšlikums | Grozījums |
Dalībvalstis nodrošina, lai būtu pieejamas praktiskas metodes, kas atvieglo atkalizmantošanai pieejamo dokumentu meklēšanu vairākās valodās, piemēram, galveno dokumentu un attiecīgo metadatu saraksti, kuriem, vēlams, vajadzētu būt pieejamiem tiešsaistē, turklāt mašīnlasāmā formātā, un portālu vietnes, kam ir saites ar decentralizētiem līdzekļu sarakstiem. | Dalībvalstis veic praktiskus pasākumus, kas atvieglo atkalizmantošanai pieejamo dokumentu meklēšanu visā Savienībā, piemēram, galveno dokumentu un attiecīgo metadatu saraksti, kuriem, vēlams, vajadzētu būt pieejamiem tehnoloģiski neitrālā, mašīnlasāmā formātā, un portālu vietnes, kam ir saites ar līdzekļu sarakstiem. |
Pamatojums
Ieviest meklēšanas iespējas vairākās valodās ir lietderīgi, un to jau tagad piedāvā brīvprātīgi. Tomēr, ņemot vērā valsts sektora finansiālo stāvokli, vispārēja pienākuma ieviešana, lai šāda meklēšana vienmēr būtu pieejama arī citās Eiropas valodās, būtu saistīta ar nesamērīgi augstām izmaksām.
Grozījums Nr. 34
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 9.a punkts (jauns)
Direktīva 2003/98/EK
11. pants – 2. punkts
| |
Komisijas priekšlikums | Grozījums |
| (9a) Direktīvas 11. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: |
| “2. Atkāpjoties no 1. punkta noteikumiem, ja nepieciešamas ekskluzīvas tiesības, lai sniegtu pakalpojumus sabiedrības interesēs, šādas ekskluzīvas vienošanās pamatotību pārskata regulāri un katrā ziņā reizi četros gados. Ekskluzīvās vienošanās, kuras noslēgtas pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, ir pakļautas pārredzamības pamatprincipam, un valsts sektora iestādes tās dara zināmas atklātībai.”; |
Grozījums Nr. 35
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 9.b punkts (jauns)
Direktīva 2003/98/EK
11. pants – 2.a punkts (jauns)
| |
Komisijas priekšlikums | Grozījums |
| 9.b Direktīvas 11. pantu papildina ar šādu punktu: |
| “2a. Atkāpjoties no 1. punkta, ja ekskluzīvas tiesības tiek piešķirtas saistībā ar komerciālu izmantošanu, kas ir vajadzīga, lai digitalizētu kultūras vērtību kolekcijas, komerciāla izmantošana neturpinās ilgāk par septiņiem gadiem. Šajā periodā ekskluzīvās tiesības nav nepieciešams pārskatīt. Ekskluzīvas vienošanās, kuras noslēgtas pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, ir pārredzamas un tiek darītas zināmas atklātībai.” |
Grozījums Nr. 36
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 10. punkts
Direktīva 2003/98/EK
11. pants – 3. punkts
| |
Komisijas priekšlikums | Grozījums |
(10) direktīvas 11. panta (Aizliegums slēgt ekskluzīvas vienošanās) 3. punkta beigās pievieno šādu teikumu: | (10) Direktīvas 11. panta (Aizliegums slēgt ekskluzīvas vienošanās) 3. punktu aizstāj ar šādu: |
“Tomēr šādas vienošanās, kurās iesaistītas kultūras iestādes un universitāšu bibliotēkas, tiek izbeigtas, beidzoties līguma termiņam, vai jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 20XX. gada 31. decembrī [6 gadus pēc direktīvas stāšanās spēkā].”; | “3. Esošās ekskluzīvās vienošanās, kuras neatbilst nosacījumiem attiecībā uz 2. punktā paredzēto izņēmumu, tiek izbeigtas, beidzoties līguma termiņam, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2008. gada 31. decembrī. Šādas vienošanās, kuras attiecas uz bibliotēkām (tostarp universitāšu bibliotēkām), muzejiem un arhīviem un kuras neatbilst nosacījumiem attiecībā uz 2. punkta vai 2.a punkta izņēmumu, tiek izbeigtas, beidzoties līguma termiņam, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 20XX. gada 31. decembrī [6 gadus pēc direktīvas stāšanās spēkā].”; |
Grozījums Nr. 37
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 12. punkts – ievaddaļa
Direktīva 2003/98/EK
13. pants – 1. punkts
| |
Komisijas priekšlikums | Grozījums |
12. direktīvas 13. pantā (Pārskatīšana) tekstu “2008. gada 1. jūlijam” aizstāj ar [3 gadi pēc transponēšanas dienas] un pievieno šādu punktu: | (12) direktīvas 13. pantā (Pārskatīšana) tekstu “2008. gada 1. jūlijam” aizstāj ar [5 gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] un pievieno šādu punktu: |
Grozījums Nr. 38
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 12. punkts
Direktīva 2003/98/EK
13. pants – 2.a punkts (jauns)
| |
Komisijas priekšlikums | Grozījums |
Dalībvalstis katru gadu iesniedz Komisijai ziņojumu par to, cik lielā mērā atkalizmantota valsts sektora informācija, kā arī par nosacījumiem, ar kādiem šī informācija ir publiskota, un 4. panta 4. punktā minētās neatkarīgās iestādes darbu. | 2.a Dalībvalstis reizi 2 gados iesniedz Komisijai ziņojumu par to, cik lielā mērā atkalizmantota valsts sektora informācija, kā arī par nosacījumiem, ar kādiem šī informācija ir publiskota, un 4. panta 4. punktā minētās neatkarīgās iestādes darbu. |
Pamatojums
Nav lietderīgi sniegt ziņojumu reizi gadā, jo gada laikā nav gaidāmas izmaiņas ziņojumu sniegšanas pienākuma situācijā un valsts sektora iestādēm rastos nesamērīgi papildu izdevumi.
PROCEDŪRA
Virsraksts | Grozījumu izdarīšana Direktīvā 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu | |||
Atsauces | COM(2011)0877 – C7-0502/2011 – 2011/0430(COD) | |||
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē | ITRE 15.12.2011 |
|
|
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē | CULT 15.12.2011 | |||
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums | Sabine Verheyen 24.1.2012 | |||
Izskatīšana komitejā | 27.3.2012 | 29.5.2012 |
|
|
Pieņemšanas datums | 10.7.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 21 5 2 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Malika Benarab-Attou, Lothar Bisky, Piotr Borys, Jean-Marie Cavada, Santiago Fisas Ayxela, Lorenzo Fontana, Mary Honeyball, Petra Kammerevert, Morten Løkkegaard, Emma McClarkin, Emilio Menéndez del Valle, Katarína Neveďalová, Doris Pack, Chrysoula Paliadeli, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Marietje Schaake, Marco Scurria, Emil Stoyanov, Hannu Takkula, László Tőkés, Helga Trüpel, Marie-Christine Vergiat, Sabine Verheyen, Milan Zver | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Ivo Belet, Nessa Childers, Nadja Hirsch, Iosif Matula, Mitro Repo | |||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Evžen Tošenovský | |||
11.10.2012
Juridiskā komitejaS ATZINUMS
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu
( COM(2011)0877 – C7‑0502/2011 – 2011/0430(COD) )
Atzinumu sagatavoja: Marielle Gallo
ĪSS PAMATOJUMS
Direktīvas priekšlikuma pamatā ir Eiropas digitalizācijas programma. Valsts sektora informāciju var izmantot jaunu digitālā satura produktu un pakalpojumu izstrādei, un tai ir milzīgs izaugsmes potenciāls, kuru dalībvalstis vēl nav pietiekami izmantojušas.
Atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu, kas ir sagatavots īstajā laikā, jo ir notikusi pāreja no informācijas un zināšanu interneta uz datu internetu.
Attiecībā uz direktīvas priekšlikuma saturu atzinuma sagatavotāja īsā pamatojumā vēlas pievērst īpašu uzmanību šādiem punktiem:
1. Direktīvas piemērošanas joma
Ir jānorāda, ka direktīva nav piemērojama dokumentiem, kas nav pieejami personas datu aizsardzības iemeslu dēļ.
2. Definīcijas
Lai veicinātu valsts sektora informācijas atkalizmantošanu, ir jānodrošina tās pieejamība mašīnlasāmā un tehnoloģiju ziņā neitrālā formātā. Ir pēc iespējas jāizvairās no tā, ka dokumentu apstrādei būtu vajadzīgas īpašas tehnoloģijas.
3. Maksas
Maksu jautājumam ir ļoti būtiska nozīme attiecībā uz sekmīgu valsts sektora informācijas atkalizmantošanu. Ja tiks noteikta pārāk augsta maksa, jaunu digitālā satura produktu un pakalpojumu izstrāde nebūs iespējama uzņēmumiem, jo īpaši jaunizveidotiem uzņēmumiem un MVU. Savukārt noteiktas valsts sektora iestādes gūst zināmu daļu ienākumu no to intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanas.
Atzinuma sagatavotāja apzinās, ka ir jārod līdzsvars starp abiem minētajiem mērķiem: pastiprinātu publiskās informācijas atkalizmantošanu, no vienas puses, un noteiktu iestāžu publisko pakalpojumu uzdevumu finansēšanu, no otras puses. Atzinuma sagatavotāja ierosina saglabāt iespēju noteiktām valsts struktūrām, kā arī bibliotēkām, muzejiem un arhīviem noteikt maksu, kas ir augstāka nekā reproducēšanas un izmantošanas robežizmaksas, balstoties uz objektīviem, pārredzamiem un pārbaudāmiem kritērijiem un saņemot valsts kompetentās iestādes apstiprinājumu attiecībā uz valsts sektora informācijas atkalizmantošanas uzraudzību.
4. Neatkarīga iestāde, kas atbild par valsts sektora informācijas atkalizmantošanas uzraudzību
Visbeidzot, atzinuma sagatavotāja uzskata, ka nav nepieciešams izveidot jaunu administratīvo iestādi valsts sektora informācijas atkalizmantošanas uzraudzībai. Dalībvalstis var uzdot šīs funkcijas īstenošanu jau esošai iestādei.
GROZĪJUMI
Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1
Direktīvas priekšlikums
7. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(7) Tādēļ Direktīvā 2003/98/EK būtu jāparedz skaidrs pienākums dalībvalstīm visus vispārpieejamos dokumentus atzīt par atkalizmantojamiem. Tā kā šādi tiek ierobežotas dokumentu autoru intelektuālā īpašuma tiesības, šādas piekļuves tiesību un izmantošanas tiesību saiknes tvērums būtu jāsašaurina līdz attiecīgo mērķu sasniegšanai nepieciešamajam minimumam. Šajā sakarā, ņemot vērā Savienības tiesību aktus un dalībvalstu un Savienības starptautiskās saistības, jo īpaši saskaņā ar Bernes Konvenciju par literāro un mākslas darbu aizsardzību un Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS nolīgums), dokumenti, uz kuriem trešām personām ir intelektuālā īpašuma tiesības, būtu jāizslēdz no Direktīvas 2003/98/EK darbības jomas. Ja trešā puse būtu tāda dokumenta sākotnējais īpašnieks, kurš ir bibliotēku (tostarp universitāšu bibliotēku), muzeju un arhīvu rīcībā un kuru vēl aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības, minētais dokuments šīs direktīvas kontekstā būtu jāuzskata par dokumentu, uz kuru trešām personām ir intelektuālā īpašuma tiesības. | (7) Tādēļ Direktīvā 2003/98/EK būtu jāparedz skaidrs pienākums dalībvalstīm visus vispārpieejamos dokumentus atzīt par atkalizmantojamiem. Šis pienākums neattiecas uz dokumentiem, kas saskaņā ar dalībvalstīs spēkā esošajiem noteikumiem par piekļuvi nav pieejami, kā arī uz šajā direktīvā paredzētajiem izņēmumiem. |
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (7a) Ņemot vērā Savienības un dalībvalstu tiesību aktus un Savienības starptautiskās saistības, jo īpaši saskaņā ar Bernes konvenciju par literatūras un mākslas darbu aizsardzību un Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS nolīgums), dokumenti, uz kuriem trešām personām ir intelektuālā īpašuma tiesības, būtu jāizslēdz no Direktīvas 2003/98/EK piemērošanas jomas. Ja trešā puse būtu tāda dokumenta sākotnējais īpašnieks, kurš ir bibliotēku (tostarp universitāšu bibliotēku), muzeju un arhīvu rīcībā un kuru vēl aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības, minētais dokuments šīs direktīvas kontekstā būtu jāuzskata par dokumentu, uz kuru trešām personām ir intelektuālā īpašuma tiesības. |
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
10. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(10) Direktīvas darbības jomu turpmāk attiecina arī uz bibliotēkām (tostarp universitāšu bibliotēkām), muzejiem un arhīviem. Direktīvu nepiemēro citām kultūras iestādēm, piemēram, operai, baletam vai teātrim, tostarp šādu iestāžu arhīviem. | (10) Direktīvas darbības jomu turpmāk attiecina arī uz bibliotēkām (tostarp universitāšu bibliotēkām), muzejiem un arhīviem. Direktīvu nepiemēro citām kultūras iestādēm, piemēram, operai, baletam vai teātrim, tostarp šādu iestāžu arhīviem vai sabiedriskajām raidorganizācijām. |
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
11. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(11) Lai atvieglotu atkalizmantošanu, publiskā sektora iestādēm būtu jādara dokumenti pieejami mašīnlasāmā formātā un kopā ar to metadatiem, ja iespējams un vajadzīgs, tādā formā, kas nodrošina savietojamību, piemēram, apstrādājot tos atbilstīgi principiem, kuri reglamentē saderības un izmantojamības prasības telpiskajai informācijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīvu 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE). | (11) Lai atvieglotu atkalizmantošanu, valsts sektora iestādēm būtu jādara dokumenti pieejami mašīnlasāmā un tehnoloģiju ziņā neitrālā formātā un kopā ar to metadatiem, ja iespējams un vajadzīgs, tādā formā, kas nodrošina savietojamību, piemēram, apstrādājot tos atbilstīgi principiem, kuri reglamentē saderības un izmantojamības prasības telpiskajai informācijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīvu 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE). |
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
12. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(12) Ja tiek iekasēta maksa par dokumentu atkalizmantošanu, tai principā nevajadzētu pārsniegt reproducēšanas un izplatīšanas robežizmaksas, ja vien izņēmuma kārtā tas nav pamatots ar objektīviem, pārredzamiem un pārbaudāmiem kritērijiem. Jo īpaši būtu jāņem vērā nepieciešamība netraucēt tādu publiskā sektora iestāžu normālu darbību, kas sedz nozīmīgu daļu no darbības izmaksām, kuras saistītas ar tām uzticēto sabiedrisko uzdevumu veikšanu, izmantojot savas intelektuālā īpašuma tiesības. Pienākums pierādīt, ka maksa ir balstīta uz izmaksām un atbilst attiecīgajiem ierobežojumiem, būtu jāuzņemas publiskā sektora iestādei, kura iekasē maksu par dokumentu atkalizmantošanu. | (12) Ja tiek iekasēta maksa par dokumentu atkalizmantošanu, to nosaka, balstoties uz objektīviem, pārredzamiem un pārbaudāmiem kritērijiem, kas nodrošina vienlīdzīgu attieksmi. Tai principā nevajadzētu pārsniegt reproducēšanas un izmantošanas robežizmaksas. Tomēr īpaši būtu jāņem vērā tas, ka dažas valsts sektora iestādes var radīt ienākumus, lai segtu nozīmīgu daļu no šo iestāžu darbības izmaksām, kuras saistītas ar tām uzticēto sabiedrisko uzdevumu veikšanu, izmantojot savas intelektuālā īpašuma tiesības. Šīm iestādēm un arī bibliotēkām, muzejiem un arhīviem vajadzētu būt iespējai noteikt maksu, kas pārsniedz reproducēšanas un izmantošanas maksu un nodrošina pamatotus ienākumus no ieguldījumiem. Minētā maksa būtu jānosaka saskaņā ar objektīviem, pārredzamiem un pārbaudāmiem kritērijiem, kas nodrošina vienlīdzīgu attieksmi. Pienākums pierādīt, ka maksa ir balstīta uz izmaksām un atbilst attiecīgajiem ierobežojumiem, būtu jāuzņemas valsts sektora iestādei, kura iekasē maksu par dokumentu atkalizmantošanu. |
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
13. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(13) Attiecībā uz jebkuru dokumenta atkalizmantošanu publiskā sektora iestādes var, ja iespējams, atkalizmantotājam izvirzīt nosacījumus, piemēram, liekot sniegt atsauci uz avotu. Izsniedzot licences saistībā ar publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu, jebkurā gadījumā būtu jānosaka iespējami mazāk ierobežojumu attiecībā uz atkalizmantošanu. Nozīmīga loma šajā sakarā var būt arī tiešsaistē pieejamām atklātajām licencēm, kuras piešķir plašākas atkalizmantošanas tiesības bez tehnoloģiskiem, finansiāliem vai ģeogrāfiskiem ierobežojumiem un balstās uz brīvi pieejamu datu formātiem. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāveicina valsts izsniegto atklāto licenču izmantošana. | (13) Attiecībā uz jebkuru dokumenta atkalizmantošanu valsts sektora iestādes var, ja iespējams, atkalizmantotājam izvirzīt nosacījumus, piemēram, liekot sniegt atsauci uz avotu. Izsniedzot licences saistībā ar valsts sektora informācijas atkalizmantošanu, jebkurā gadījumā būtu jānosaka iespējami mazāk ierobežojumu attiecībā uz atkalizmantošanu. Nozīmīgai lomai šajā sakarā vajadzētu būt arī tiešsaistē pieejamām atklātajām licencēm, kuras piešķir plašākas atkalizmantošanas tiesības bez tehnoloģiskiem, finansiāliem vai ģeogrāfiskiem ierobežojumiem un balstās uz brīvi pieejamu datu formātiem. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāveicina valsts izsniegto atklāto licenču izmantošana, un valsts sektora informācijas metadatu licencēšanai būtu jāatbilst licencēšanas standartiem, kurus, piemēram, noteikusi digitālā bibliotēka „Europeana”. |
Pamatojums
Lai novērstu licenču pārlieku izplatīšanos un pastāvošās atšķirības starp dalībvalstīm un arī tās, kas pašreiz veidojās, izmantojot valsts sektora informāciju, valsts sektora informācijas metadatu licencēšanai būtu jāatbilst, piemēram, digitālās bibliotēkas Europeana noteiktajiem standartiem; sk. Europeana 12. septembra paziņojumu presei tīmekļa vietnē http://goo.gl/inTkj.
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
14. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(14) Lai pienācīgi īstenotu dažus šīs direktīvas elementus, piemēram, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, atbilstību tarifikācijas principiem un ziņošanas saistības, ir vajadzīga uzraudzība, ko īsteno neatkarīgas iestādes, kuras ir kompetentas publiskā sektora informācijas atkalizmantošanas jomā. Lai Savienības līmenī pieejas izmantotu konsekventi, būtu jāveicina neatkarīgo iestāžu savstarpējā koordinācija, jo īpaši izmantojot informācijas apmaiņu par paraugpraksi un datu atkalizmantošanas politiku. | (14) Lai pienācīgi īstenotu dažus šīs direktīvas elementus, piemēram, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, atbilstību tarifikācijas principiem un ziņošanas saistības, ir vajadzīga uzraudzība, ko īsteno iestādes, kuras ir kompetentas valsts sektora informācijas atkalizmantošanas jomā. Dalībvalstis nosaka iestādes, kuras ir atbildīgas par valsts sektora informācijas atkalizmantošanas uzraudzības jomu. |
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
17. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(17) Ir jānodrošina, ka dalībvalstis (skatīt 19. apsvērumu) ziņo Komisijai par publiskā sektora informācijas atkalizmantošanas apjomu, nosacījumiem, kam atbilstīgi tā ir publiskota, un neatkarīgās iestādes darbu. Lai Savienības līmenī pieejas izmantotu konsekventi, būtu jāveicina neatkarīgo iestāžu savstarpējā koordinācija, jo īpaši izmantojot informācijas apmaiņu par paraugpraksi un datu atkalizmantošanas politiku. | (17) Ir jānodrošina, ka dalībvalstis (skatīt 19. apsvērumu) ziņo Komisijai par valsts sektora informācijas atkalizmantošanas apjomu, nosacījumiem, kam atbilstīgi tā ir publiskota, un iestādes, kuras ir atbildīgas par valsts sektora informācijas atkalizmantošanas uzraudzības jomu, darbu. Lai Savienības līmenī pieejas izmantotu konsekventi, būtu jāveicina neatkarīgo iestāžu savstarpējā koordinācija, jo īpaši izmantojot informācijas apmaiņu par paraugpraksi un datu atkalizmantošanas politiku. |
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – 1.a apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2003/98/EK
1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (1a) Panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu: |
| „b) dokumentiem, uz kuriem trešām personām ir intelektuālā īpašuma tiesības, tostarp dokumentiem, kas tiek glabāti universitāšu bibliotēkās, kurās universitātei ir intelektuālā īpašuma tiesības;” |
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – 2. apakšpunkts
Direktīva 2003/98/EK
1. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
„e) dokumentiem, kuri ir izglītības un pētniecības iestāžu, piemēram, izpētes iestāžu, tostarp attiecīgos gadījumos tādu organizāciju, kas izveidotas, lai nodotu izpētes rezultātus, skolu un universitāšu (izņemot universitāšu bibliotēkas attiecībā uz dokumentiem, kas nav pētniecības dokumenti, ko aizsargā trešās puses intelektuālā īpašuma tiesības) rīcībā;” | „e) dokumentiem, kuri ir izglītības un pētniecības iestāžu, tostarp tādu organizāciju, kas izveidotas, lai nodotu izpētes rezultātus, skolu un universitāšu (izņemot universitāšu bibliotēkas attiecībā uz dokumentiem, kas nav pētniecības dokumenti, ko aizsargā trešās puses intelektuālā īpašuma tiesības) rīcībā; |
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – 3.a apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2003/98/EK
1. pants – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (3a) Šā panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu: |
| „fa) dokumentiem, kas saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem nav pieejami personas datu aizsardzības iemeslu dēļ.” |
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 2. punkts
Direktīva 2003/98/EK
2. pants – 6. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
6. „mašīnlasāms” ir tāds digitalizēts dokuments, kas ir pietiekami strukturēts, lai lietojumprogrammas spētu uzticami identificēt faktoloģiskas vienības un to iekšējo struktūru. | 6. „mašīnlasāms” ir tāds digitalizēts dokuments, kas ir strukturēts, lai lietojumprogrammas spētu tehnoloģiju ziņā neitrālā formātā uzticami identificēt un iegūt attiecīgos datus. |
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 4. punkts – 2. apakšpunkts
Direktīva 2003/98/EK
4. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(2) panta 4. punkta beigās pievieno šādu tekstu: | (2) panta 4. punktu aizstāj ar šādu: |
„Viena no tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas iespējām ir pārskatīšana, ko veic neatkarīga iestāde, kurai ir piešķirtas īpašas reglamentējošās pilnvaras attiecībā uz valsts sektora informācijas atkalizmantošanu un kuras lēmumi ir saistoši attiecīgajai publiskā sektora iestādei.” | „4. Jebkurā lēmumā par atkalizmantošanu ietver norādi uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējs vēlas pārsūdzēt lēmumu. Viena no tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas iespējām ir pārskatīšana, ko veic objektīva iestāde, piemēram, valsts konkurences iestāde, valsts dokumentu pieejamības iestāde vai valsts tiesu iestāde, kurai ir pilnvaras izvērtēt sūdzības attiecībā uz valsts sektora dokumentu atkalizmantošanu un kuras lēmumi attiecīgajai valsts sektora iestādei jāuzskata par saistošiem.” |
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 6. punkts – 1. apakšpunkts
Direktīva 2003/98/EK
6. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
„2. Saskaņā ar objektīviem, pārredzamiem un pārbaudāmiem kritērijiem, ja tas ir sabiedrības interesēs un ja to apstiprina 4. panta 4. punktā minētā neatkarīgā iestāde, un neskarot šī panta 3. un 4. punktu, izņēmuma gadījumos, jo īpaši tad, ja valsts sektora iestādes rada ievērojamu daļu no savām darbības izmaksām, kuras saistītas ar tām uzticēto sabiedrisko uzdevumu veikšanu, izmantojot savas intelektuālā īpašuma tiesības, publiskā sektora iestādēm var ļaut iekasēt tādu maksu par dokumentu atkalizmantošanu, kas pārsniedz robežizmaksas.” | „2. Ja valsts sektora iestādes, izmantojot savas intelektuālā īpašuma tiesības, rada ieņēmumus, lai segtu ievērojamu daļu no izmaksām, kas saistītas ar šo iestāžu publisko uzdevumu veikšanu vai ar īpašām darbībām, kas attiecas uz to publiskajiem uzdevumiem un veido šo uzdevumu būtisku daļu, valsts sektora iestādēm var ļaut iekasēt tādu maksu par dokumentu atkalizmantošanu, kas pārsniedz robežizmaksas.” |
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 6. punkts – 1. apakšpunkts
Direktīva 2003/98/EK
6. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
„3. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, bibliotēkas (tostarp universitāšu bibliotēkas), muzeji un arhīvi var iekasēt tādu maksu par to rīcībā esošo dokumentu atkalizmantošanu, kas pārsniedz robežizmaksas.” | „3. Atkāpjoties no 1. punkta, bibliotēkas (tostarp universitāšu bibliotēkas), muzeji un arhīvi, kā arī valsts sektora iestādes, kas, veic līdzīgus uzdevumus kā iepriekšminētās institūcijas, var iekasēt tādu maksu par to rīcībā esošo dokumentu atkalizmantošanu, balstoties uz objektīviem, pārredzamiem un pārbaudāmiem kritērijiem un saņemot 4. panta 4. punktā minētās iestādes apstiprinājumu.” |
Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 9. punkts
Direktīva 2003/98/EK
9. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Dalībvalstis nodrošina, lai būtu pieejamas praktiskas metodes, kas atvieglo atkalizmantošanai pieejamo dokumentu meklēšanu vairākās valodās, piemēram, galveno dokumentu un attiecīgo metadatu saraksti, kuriem, vēlams, vajadzētu būt pieejamiem tiešsaistē, turklāt mašīnlasāmā formātā, un portālu vietnes, kam ir saites ar decentralizētiem līdzekļu sarakstiem.”; | Dalībvalstis pieņem praktiskas metodes, kas atvieglo atkalizmantošanai pieejamo dokumentu meklēšanu vairākās valodās, piemēram, galveno dokumentu un attiecīgo metadatu saraksti, kuriem, vēlams, vajadzētu būt pieejamiem tiešsaistē, turklāt mašīnlasāmā un tehnoloģiju ziņā neitrālā formātā, un portālu vietnes, kam ir saites ar decentralizētiem līdzekļu sarakstiem. |
Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 10. punkts
Direktīva 2003/98/EK
11. pants – 2.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
10. direktīvas 11. panta (Aizliegums slēgt ekskluzīvas vienošanās) 3. punkta beigās pievieno šādu teikumu: | 10. direktīvas 11. panta (Aizliegums slēgt ekskluzīvas vienošanās) tiek grozīts šādi: |
| (1) Pievieno šādu punktu: |
| „2a. Neatkarīgi no 1. punkta, ja nepieciešamas ekskluzīvas tiesības, lai sniegtu pakalpojumus sabiedrības interesēs, piemēram, veiktu digitalizāciju, šādu ekskluzīvu tiesību piešķiršanas iemesla pamatotību regulāri pārskata un katrā ziņā to pārskata reizi trijos gados. Ekskluzīvas vienošanās, kuras noslēgtas pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, ir pārredzamas un tiek darītas zināmas atklātībai. Ja ir spēkā ekskluzīvas tiesības par preferenciālu komerciālu izmantošanu, kas nepieciešama kultūras resursu digitalizēšanai, valsts sektora iestādei nodrošina digitalizēto kultūras resursu kopiju, kas veido šādas vienošanās daļu.” |
Grozījums Nr. 18
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 10. punkts – 1.a apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2003/98/EK
11. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (1a) Panta 3. punkta beigās pievieno šādu teikumu: |
„Tomēr šādas vienošanās, kurās iesaistītas kultūras iestādes un universitāšu bibliotēkas, tiek izbeigtas, beidzoties līguma termiņam, vai jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 20XX. gada 31. decembrī [6 gadus pēc direktīvas stāšanās spēkā].” | „Tomēr šādas vienošanās, kurās iesaistīti arhīvi, muzeji un bibliotēkas (tostarp universitāšu bibliotēkas), tiek izbeigtas, beidzoties līguma termiņam, vai jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 20XX. gada 31. decembrī [10 gadus pēc direktīvas stāšanās spēkā].” |
PROCEDŪRA
Virsraksts | Grozījumu izdarīšana Direktīvā 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu | |||
Atsauces | COM(2011)0877 – C7-0502/2011 – 2011/0430(COD) | |||
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē | ITRE 15.12.2011 |
|
|
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē | JURI 15.12.2011 | |||
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums | Marielle Gallo 19.12.2011 | |||
Izskatīšana komitejā | 9.7.2012 | 18.9.2012 |
|
|
Pieņemšanas datums | 11.10.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 20 2 0 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Luigi Berlinguer, Sebastian Valentin Bodu, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Gerald Häfner, Sajjad Karim, Klaus-Heiner Lehne, Antonio Masip Hidalgo, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Rebecca Taylor, Alexandra Thein, Rainer Wieland, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Piotr Borys, Eva Lichtenberger, József Szájer, Axel Voss | |||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Sylvie Guillaume, Salvatore Tatarella | |||
PROCEDŪRA
Virsraksts | Grozījumu izdarīšana Direktīvā 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu | |||
Atsauces | COM(2011)0877 – C7-0502/2011 – 2011/0430(COD) | |||
Datums, kad to iesniedza EP | 12.12.2011 |
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē | ITRE 15.12.2011 |
|
|
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē | IMCO 15.12.2011 | CULT 15.12.2011 | JURI 15.12.2011 | LIBE 15.12.2011 |
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums | LIBE 28.2.2012 |
|
|
|
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums | Ivailo Kalfin 27.1.2012 |
|
|
|
Izskatīšana komitejā | 19.6.2012 | 17.9.2012 | 9.10.2012 |
|
Pieņemšanas datums | 29.11.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 46 4 0 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Josefa Andrés Barea, Zigmantas Balčytis, Ivo Belet, Bendt Bendtsen, Jan Březina, Reinhard Bütikofer, Maria Da Graça Carvalho, Giles Chichester, Jürgen Creutzmann, Pilar del Castillo Vera, Dimitrios Droutsas, Vicky Ford, Gaston Franco, Adam Gierek, Norbert Glante, Fiona Hall, Edit Herczog, Kent Johansson, Romana Jordan, Krišjānis Kariņš, Lena Kolarska-Bobińska, Judith A. Merkies, Angelika Niebler, Jaroslav Paška, Vittorio Prodi, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Jens Rohde, Paul Rübig, Amalia Sartori, Salvador Sedó i Alabart, Francisco Sosa Wagner, Patrizia Toia, Catherine Trautmann, Ioannis A. Tsoukalas, Claude Turmes, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev, Alejo Vidal-Quadras | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Antonio Cancian, Ioan Enciu, Roger Helmer, Jolanta Emilia Hibner, Bernd Lange, Zofija Mazej Kukovič, Alajos Mészáros, Vladimír Remek, Silvia-Adriana Ţicău, Henri Weber | |||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Keith Taylor | |||
Iesniegšanas datums | 7.12.2012 | |||