Sesijas dokuments

 

A7-0420/2012

11.12.2012

***I

ZIŅOJUMS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (2014.–2020. gadam)

( COM(2011)0834 – C7‑0463/2011 – 2011/0394(COD) )

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Referents: Jürgen Creutzmann

PR_COD_1amCom

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums

  *  Apspriežu procedūra

  ***  Piekrišanas procedūra

  ***I  Parastā likumdošanas procedūra (pirmais lasījums)

  ***II  Parastā likumdošanas procedūra (otrais lasījums)

  ***III  Parastā likumdošanas procedūra (trešais lasījums)

 

(Norādītā procedūra pamatojas uz akta projektā ierosināto juridisko pamatu.)

 

 

 

 

Grozījumi akta projektā

Izmaiņas, kas ar Parlamenta grozījumiem izdarītas akta projektā, ir iezīmētas treknā slīprakstā. Teksts, kas iezīmēts parastā slīprakstā, tehniskajiem dienestiem norāda tās akta projekta daļas, kurās ierosināti labojumi, lai sagatavotu galīgo teksta redakciju (piemēram, nepārprotami kļūdainas teksta daļas vai to izlaidumi kādā no valodām). Šos ierosinātos labojumus apstiprina attiecīgie tehniskie dienesti.

 

Informācijas bloka, ko ievieto pirms katra grozījuma attiecībā uz spēkā esošu aktu, kuru plānots grozīt ar attiecīgo akta projektu, trešajā un ceturtajā rindā attiecīgi norāda spēkā esošo aktu un tā atbilstīgo teksta vienību. Daļas, kas tiek pārņemtas no tādas spēkā esoša akta teksta vienības, kura netiek grozīta ar attiecīgo akta projektu, bet kuru Parlaments nodomājis grozīt, iezīmē treknrakstā. Iespējamos šādu teksta daļu svītrojumus apzīmē šādi: […].

 

 

 

SATURS

Lpp.

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS  4

PASKAIDROJUMS  79

ATZINUMS Sniegusi Budžeta komiteja  83

ATZINUMS Sniegusi Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja  95

ATZINUMS Sniegusi Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja  119

PROCEDŪRA  135

 

 

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (2014.–2020. gadam)

( COM(2011)0834 – C70463/2011 – 2011/0394(COD) )

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

 

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei ( COM(2011)0834 ),

–ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 173. un 195. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7–0463/2011),

–ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas Riksdāgs un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 29. marta atzinumu[1],

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus ( A7–0420/2012 ),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  norāda, ka likumdošanas priekšlikumā minētais finansējums ir tikai orientējoša norāde likumdošanas iestādei un šo summu nevar precīzi noteikt, kamēr nav panākta vienošanās par regulu, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam;

3.  atgādina par 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai”1; vēlreiz uzsver, ka nākamajā DFS ir jāparedz pietiekami daudz papildu resursu, lai Savienība spētu īstenot pašreizējās politikas prioritātes un izpildīt Lisabonas līgumā noteiktos jaunos uzdevumus, kā arī reaģēt neparedzētos gadījumos; prasa Padomei, ja tā šai pieejai nepiekrīt, precīzi norādīt, no kurām politikas prioritātēm vai projektiem būtu iespējams atteikties pilnībā, neraugoties uz to apliecināto Eiropas pievienoto vērtību; norāda, ka, pat palielinot nākamās DFS resursu līmeni vismaz par 5 % salīdzinājumā ar 2013. gada līmeni, ieguldījums Savienības saskaņoto mērķu un uzņemto saistību un Savienības solidaritātes principa īstenošanā var būt tikai ierobežots;

4.  atkārtoti apstiprina Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā pausto nostāju, ka nākamajā DFS jāparedz pastiprināts atbalsts visām programmām un instrumentiem, kas paredzēti MVU darbības veicināšanai, jo īpaši šai programmai un Mazās uzņēmējdarbības aktam;

5.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

6.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Komisija 2010. gada martā pieņēma paziņojumu “Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (turpmāk “stratēģija „Eiropa 2020””). Eiropadome 2010. gada jūnijā šo paziņojumu apstiprināja. Stratēģija „Eiropa 2020” ir izstrādāta, reaģējot uz ekonomikas krīzi, un paredzēta tam, lai sagatavotu Eiropu nākamajai desmitgadei. Tajā izklāstīti pieci vērienīgi līdz 2020. gadam sasniedzamie mērķi klimata un enerģētikas, nodarbinātības, inovācijas, izglītības un sociālās integrācijas jomā un apzināti svarīgākie izaugsmi rosinošie faktori, kam jāuzlabo Eiropas dinamisms un konkurētspēja. Tajā uzsvērts arī, cik svarīgi ir stiprināt Eiropas ekonomikas izaugsmi, vienlaikus sasniedzot augstu nodarbinātības līmeni, nodrošinot energoefektīvu, resursefektīvu un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku ar zemām oglekļa emisijām un panākot sociālo kohēziju.

(1) Komisija 2010. gada martā pieņēma paziņojumu “Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (turpmāk “stratēģija „Eiropa 2020””). Eiropadome 2010. gada jūnijā šo paziņojumu apstiprināja. Stratēģija „Eiropa 2020” ir izstrādāta, reaģējot uz ekonomikas krīzi, un paredzēta tam, lai sagatavotu Eiropu nākamajai desmitgadei. Tajā izklāstīti pieci vērienīgi līdz 2020. gadam sasniedzamie mērķi klimata un enerģētikas, nodarbinātības, inovācijas, izglītības un sociālās integrācijas jomā un apzināti svarīgākie izaugsmi rosinošie faktori, kam jāuzlabo Eiropas dinamisms un konkurētspēja. Tajā uzsvērts arī, cik svarīgi ir stiprināt Eiropas ekonomikas izaugsmi, vienlaikus sasniedzot augstu nodarbinātības līmeni, nodrošinot energoefektīvu, resursefektīvu un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku ar zemām oglekļa emisijām un panākot sociālo kohēziju. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) vajadzētu būt izšķirošai nozīmei stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā. MVU nozīmi apliecina tas, ka tie ir minēti sešās no septiņām stratēģijas pamatiniciatīvām.

 

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Lai nodrošinātu, ka uzņēmumiem ir galvenā nozīme Eiropas ekonomikas izaugsmes sasniegšanā, Komisija 2010. gada oktobrī pieņēma paziņojumu “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam — prioritāte konkurētspējai un ilgtspējai”, ko Eiropadome apstiprināja 2010. gada decembra sanāksmes secinājumos. Tā ir stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīva. Paziņojumā ir izklāstīta stratēģija, kuras mērķis ir ievērojami paātrināt izaugsmi un palielināt nodarbinātību, saglabājot un atbalstot spēcīgu, daudzveidīgu un konkurētspējīgu rūpniecības bāzi Eiropā, galvenokārt uzlabojot uzņēmumu vispārējos apstākļus, kā arī stiprinot vairākus vienotā tirgus aspektus, tostarp ar uzņēmējdarbību saistītos pakalpojumus.

(2) Lai nodrošinātu, ka uzņēmumiem ir galvenā nozīme Eiropas ekonomikas izaugsmes sasniegšanā, kas ir svarīgākā prioritāte, Komisija 2010. gada oktobrī pieņēma paziņojumu “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam — prioritāte konkurētspējai un ilgtspējai”, ko Eiropadome apstiprināja 2010. gada decembra sanāksmes secinājumos. Tā ir stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīva. Paziņojumā ir izklāstīta stratēģija, kuras mērķis ir ievērojami paātrināt izaugsmi un palielināt nodarbinātību, saglabājot un atbalstot spēcīgu, daudzveidīgu un konkurētspējīgu rūpniecības bāzi Eiropā, galvenokārt uzlabojot uzņēmumu vispārējos apstākļus, kā arī stiprinot vairākus vienotā tirgus aspektus, tostarp ar uzņēmējdarbību saistītos pakalpojumus.

 

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a) Nepilnības, sadrumstalotība un nevajadzīga birokrātija vienotajā tirgū traucē iedzīvotājiem, patērētājiem un uzņēmumiem, jo īpaši MVU, pilnībā izmantot tā priekšrocības. Daudzi MVU, piemēram, pastāvīgi saskaras ar grūtībām, mēģinot īstenot pārrobežu tirdzniecību. Tāpēc ļoti nepieciešami ir saskaņoti Komisijas, Eiropas Parlamenta un dalībvalstu centieni, lai novērstu trūkumus īstenošanā, likumdošanā un informācijas sniegšanā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu Komisijai un dalībvalstīm arī būtu jāsadarbojas, lai samazinātu pārmērīgo administratīvo, finanšu un regulatīvo slogu MVU.

 

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Lai palīdzētu nostiprināt Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju un ilgtspēju, zināšanu sabiedrības attīstību un ar līdzsvarotu ekonomikas izaugsmi pamatotu attīstību, būtu jāizveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programma (turpmāk „programma”).

(6) Lai palīdzētu nostiprināt Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, noturīgu konkurētspēju un ilgtspēju, atbalstītu pastāvošos MVU, veicinātu uzņēmējdarbības kultūru un sekmētu MVU dibināšanu un izaugsmi, būtu jāizveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programma (turpmāk „programma”). Nedublējot programmas dalībvalstu līmenī, dalības programmā iespējām vajadzētu būt vienkāršām visiem MVU, sevišķi mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem.

Pamatojums

Vienai no prioritātēm programmā „COSME” vajadzētu būt pastāvošo MVU atbalstam.

 

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a) Savienības un dalībvalstu līdzekļu izlietojums uzņēmumu un MVU konkurētspējas veicināšanai būtu jākoordinē labāk, lai nodrošinātu papildināmību un palielinātu efektivitāti un atpazīstamību, kā arī budžetu labāku sinerģiju. Uzņēmumu konkurētspējas un MVU programmas (COSME programma) finansējums reālā izteiksmē nedrīkstētu būt mazāks par Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammai (CIP) piešķirtajām apropriācijām.

 

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

6.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6b) Lai varētu izpildīt šīs programmas mērķus un atbalstīt Mazās uzņēmējdarbības akta īstenošanu, tās pasākumu veikšanai būtu jāpiešķir vismaz 0,5 % no 2014.–2020. gada DFS kopējā budžeta.

 

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Paredzams, ka ar Savienības konkurētspējas politiku tiks ieviesta institucionālā kārtība un politikas pasākumi, kas radīs apstākļus, kuros uzņēmumi var ilgtspējīgi attīstīties. Ražīguma uzlabošana ir nozīmīgākais ilgtspējīga ienākumu pieauguma avots, kas savukārt palīdz uzlabot dzīves līmeni. Konkurētspēja ir atkarīga arī no uzņēmumu spējām pilnībā izmantot iespējas, piemēram, Eiropas vienoto tirgu. Tas ir īpaši svarīgi MVU, kuri veido 99 % no Savienības uzņēmumiem, nodrošina divas no trim esošajām darba vietām privātajā sektorā un 80 % no jaunizveidotajām darba vietām un rada vairāk nekā pusi uzņēmumu radītās kopējās pievienotās vērtības Savienībā. MVU ir nozīmīgs ekonomiskās izaugsmes, nodarbinātības un sociālās integrācijas virzītājs.

(8) Paredzams, ka ar Savienības konkurētspējas politiku tiks ieviesta institucionālā kārtība un politikas pasākumi, kas radīs apstākļus, kuros var izveidot uzņēmumus un kuros tie var ilgtspējīgi attīstīties. Konkurētspējas un ilgtspējības nodrošināšana nozīmē prasmi sasniegt un saglabāt uzņēmumu ekonomisko konkurētspēju saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Ražīguma, jo īpaši resursu un enerģētiskā ražīguma, uzlabošana ir nozīmīgākais ilgtspējīga ienākumu pieauguma avots, kas savukārt palīdz uzlabot dzīves līmeni. Konkurētspēja ir atkarīga arī no uzņēmumu spējām pilnībā izmantot iespējas, piemēram, Eiropas vienoto tirgu. Tas ir īpaši svarīgi MVU, kuri veido 99 % no Savienības uzņēmumiem, nodrošina divas no trim esošajām darba vietām privātajā sektorā un 80 % no jaunizveidotajām darba vietām un rada vairāk nekā pusi uzņēmumu radītās kopējās pievienotās vērtības Savienībā. MVU ir nozīmīgs ekonomiskās izaugsmes, nodarbinātības un sociālās integrācijas virzītājs.

Pamatojums

Ziņojuma projektā iekļautais grozījums Nr. 3 mainītā redakcijā — formulējums „rūpniecības nozares” aizstāts ar vārdu „uzņēmumu”, lai būtu aptverti visu tautsaimniecības nozaru uzņēmumi.

 

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a) Komisijas paziņojumā „Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām”1 ir izteikts viedoklis, ka ar politikas pasākumiem, kas veicina pāreju uz videi draudzīgu ekonomiku, piemēram, resursu efektivitātes, energoefektivitātes un klimata pārmaiņu politiku, līdz 2020. gadam varētu radīt vairāk nekā piecus miljonus darbavietu, jo īpaši MVU nozarē. Komisijas pētījumā ir uzsvērts, ka salīdzinājumā ar daudzām citām jomām darbavietu izveide ekoloģiskās ražošanas nozarēs ir bijusi pozitīva visā lejupslīdes laikā, un tiek prognozēts, ka šī tendence saglabāsies arī turpmākajos gados. Programmā būtu jāiekļauj ES mēroga iniciatīvas, ar kurām varētu izmantot videi draudzīgas izaugsmes nodrošināto nodarbinātības potenciālu, jo īpaši MVU nodarbinātības potenciālu.

 

_______________

 

1 COM (2012)0173 final

 

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Tirgus, politikas un institucionālo nepilnību dēļ, kuras vājina Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju, pēdējos gados Savienības politikas veidošanā ir aktualizēts konkurētspējas jautājums.

(9) Tā kā tirgus, politikas un institucionālo nepilnību dēļ tiek vājināta to Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēja, kuru izveide joprojām ir saistīta ar pārmērīgiem administratīviem šķēršļiem, pēdējos gados Savienības politikas veidošanā ir aktualizēts konkurētspējas jautājums.

 

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Tāpēc programmai būtu jānovērš tās tirgus nepilnības, kas ietekmē Savienības ekonomikas konkurētspēju globālā mērogā un galvenokārt izriet no problēmām, kuras vājina uzņēmumu spējas konkurēt ar citiem uzņēmumiem citur pasaulē.

(10) Tāpēc programmai būtu jānovērš tās tirgus nepilnības, kas ietekmē Savienības ekonomikas konkurētspēju globālā mērogā un galvenokārt izriet no problēmām, kuras vājina uzņēmumu spējas konkurēt ar citiem uzņēmumiem citur pasaulē, jāveicina stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzīto prioritāšu īstenošana, piemēram, inovācijas, videi draudzīga ekonomika un jauniešu pieņemšana darbā, jāpiemēro Mazās uzņēmējdarbības akta principi, jānodrošina koordinācija ar pārējām Eiropas programmām, jāņem vērā MVU vajadzības un jāvienkāršo administratīvās procedūras un jāmazina administratīvie šķēršļi, ar kuriem šie uzņēmumi saskaras. Pie šīm nepilnībām pieder arī tās, kas saistītas ar savstarpējības neievērošanu attiecībā uz ES un tās konkurentu tirgus piekļuves nosacījumiem.

 

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a) Papildus programmai atvēlētajam finansējumam tai būtu jāpiešķir arī līdzekļi, kas iegūti, Komisijai iekasējot soda naudu no uzņēmumiem par ES konkurences tiesību neievērošanu.

 

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Programmā īpaša uzmanība būtu jāpievērš MVU, kā definēts Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš mikrouzņēmumiem, uzņēmumiem, kas nodarbojas ar amatniecību, un sociālas jomas uzņēmumiem. Uzmanība būtu jāpievērš arī gados jaunu uzņēmēju, jaunu un potenciālu uzņēmēju un sieviešu uzņēmēju, kā arī īpašu mērķgrupu, piemēram, migrantu vai pie sociāli nelabvēlīgākā stāvoklī esošām vai neaizsargātām grupām piederošu personu, piemēram, personu ar invaliditāti, specifiskajām īpašībām un vajadzībām. Turklāt programmai būtu jārosina gados vecāki iedzīvotāji kļūt par uzņēmējiem un turpināt uzņēmējdarbību vai arī jāveicina otras iespējas sniegšana uzņēmējiem.

(11) Programmā īpaša uzmanība būtu jāpievērš MVU, kā definēts Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju. Piemērojot šo regulu, Komisijai būtu jākonsultējas ar visām svarīgākajām ieinteresētajām personām. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš mikrouzņēmumiem, uzņēmumiem, kas nodarbojas ar amatniecību, pašnodarbinātajiem un brīvo profesiju pārstāvjiem un sociālas jomas uzņēmumiem, kas darbojas visās jomās. Uzmanība būtu jāpievērš arī gados jaunu uzņēmēju, jaunu un potenciālu uzņēmēju un sieviešu uzņēmēju, kā arī īpašu mērķgrupu, piemēram, migrantu vai pie sociāli nelabvēlīgākā stāvoklī esošām vai neaizsargātām grupām piederošu personu, piemēram, personu ar invaliditāti, specifiskajām īpašībām un vajadzībām. Turklāt programmai būtu jārosina gados vecāki iedzīvotāji kļūt par uzņēmējiem un turpināt uzņēmējdarbību vai arī jāveicina otras iespējas sniegšana uzņēmējiem.

Pamatojums

Programmas ierobežotie līdzekļi būtu jāattiecina uz vissvarīgākajām uzņēmējdarbības kategorijām. Otrās iespējas sniegšanas politika ir minēta 16. apsvērumā (grozītajā redakcijā).

 

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a) Ņemot vērā pārskatītā Mazā uzņēmējdarbības akta četras prioritātes, programmā būtu jācenšas uzlabot Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumus, veicināt uzņēmējdarbību un uzlabot piekļuvi finansējumam un tirgiem Savienībā un pasaulē. Īstenojot darbības saskaņā ar programmas īpašajiem mērķiem, būtu jāveicina Mazās uzņēmējdarbības akta īstenošana.

Pamatojums

Programmas ierobežotie līdzekļi būtu jāattiecina uz vissvarīgākajām uzņēmējdarbības kategorijām.

 

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

11.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11b) MVU apvienošanās grupās ir galvenais instruments, kā nostiprināt šo uzņēmumu spēju īstenot inovācija un uzsākt darbību ārvalstu tirgos. Tādi uzņēmumu sadarbības veidi kā klasteri, uzņēmumu tīkli vai eksporta konsorciji, ir pienācīgi jāatbalsta, gan īstenojot atbilstīgus politikas pasākumus, gan izmantojot piemērotus instrumentus.

 

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

11.c apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11c) Sieviešu iesaistīšanās uzņēmējdarbībā un sieviešu MVU ir galvenais sieviešu nodarbinātības līmeņa paaugstināšanas līdzeklis, tādējādi lielākā mērā izmantojot sieviešu iegūto izglītību. Sieviešu iesaistīšanās uzņēmējdarbībā nodrošina arī uzņēmējdarbības dinamiku un inovācijas, bet šis potenciāls Savienībā vēl nebūt nav pietiekamā mērā izmantots, un uzņēmējdarbībā iesaistījušos sieviešu skaita pieaugums kopumā nodrošinās pozitīvu ietekmi un tūlītēju ieguldījumu tautsaimniecībā. Sievietes ir īpaši motivētas kļūt par pašnodarbinātām uzņēmējām, jo, vadot savu uzņēmumu, viņām ir iespēja pašām noteikt savu darba laiku un līdz ar to labāk savienot darbu ar ģimenes dzīvi. Nestabilā ekonomiskā situācijā pasākumiem, ar kuriem atbalsta sieviešu uzņēmējdarbību, bieži vien netiek pievērsta vērība.

 

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Daudzas Savienības konkurētspējas problēmas ir saistītas ar MVU grūtībām iegūt finansējumu, jo tie ne vienmēr var pierādīt savu kredītspēju, un tiem ir apgrūtināta piekļuve riska kapitālam. Tas negatīvi ietekmē jaunizveidoto uzņēmumu skaitu un kvalitāti un uzņēmumu izaugsmi. Ierosināto finanšu instrumentu pievienotā vērtība Savienībai cita starpā būs riska kapitāla vienotā tirgus stiprināšana un Eiropas mēroga MVU finansējuma tirgus attīstība. Savienības darbībām būtu jāpapildina finanšu instrumenti, kurus dalībvalstis izmanto MVU. Struktūrām, kurām uzticēta darbību īstenošana ar ES resursu palīdzību būtu jānodrošina finansējuma papildināmība un jānovērš divkārša finansēšana.

(12) Daudzas Savienības konkurētspējas problēmas ir saistītas ar MVU grūtībām iegūt finansējumu, jo tie ne vienmēr var pierādīt savu kredītspēju, un tiem ir apgrūtināta piekļuve riska kapitālam. Tas negatīvi ietekmē jaunizveidoto uzņēmumu skaitu un kvalitāti un uzņēmumu izaugsmes un dzīvotspējas rādītājus, kā arī jauno uzņēmēju gatavību pārņemt ekonomiski dzīvotspējīgus uzņēmumus situācijā, kad uzņēmumi tiek nodots citam īpašniekam, vai uzņēmumu mantošanas gadījumā. ES finanšu instrumenti, kas izveidoti 2007.–2013. gadā, īpaši SMEG, ir pierādījuši, ka tiem ir pievienotā vērtība, ka tie ir pozitīvi ietekmējuši vismaz 120 000 MVU un ka tie kopš finanšu krīzes sākuma 2008. gadā ir palīdzējuši saglabāt vismaz 851 000 darbavietu. Ierosināto finanšu instrumentu palielinātā pievienotā vērtība Savienībai cita starpā būs riska kapitāla vienotā tirgus stiprināšana, vienkāršāka un pārskatāmāka Eiropas mēroga MVU finansējuma tirgus attīstība un to tirgus nepilnību novēršana, ar kurām netiek galā dalībvalstis. Savienības darbībām būtu jāatbilst finanšu instrumentiem, kurus dalībvalstis izmanto MVU, jāsaskan ar tiem un tie jāpapildina, un dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai savās teritorijās palielinātu šādu instrumentu atpazīstamību un pieejamību. Struktūrām, kurām uzticēta darbību īstenošana ar ES resursu palīdzību būtu jānodrošina finansējuma papildināmība un jānovērš divkārša finansēšana. Programmai būtu jāveicina MVU iespējas iegūt finansējumu to dibināšanas, izaugsmes un tālāknodošanas posmos. Papildus tam mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu iespēju uzlabošana izmantot cenu ziņā pieņemamus banku pakalpojumus vairākās jurisdikcijās un valūtās būs galvenais eksporta izaugsmes veicināšanas faktors.

 

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a) Pētījumi liecina arī par to, ka MVU iespējas izmantot esošos līdzekļus, īstenot inovācijas, būt konkurētspējīgiem un attīstīties nosakošie faktori ir ne vien finansējuma pieejamība, bet arī iespējas apgūt prasmes, tostarp vadīšanas prasmes, un zināšanas. Piedāvājot finanšu instrumentus, būtu tādēļ vienlaikus jāizstrādā pienācīgas darbaudzināšanas un instruēšanas sistēmas un jāpiedāvā uz zināšanām balstīti uzņēmējdarbības pakalpojumi.

 

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

12.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12b) Mikroaizdevumus (t.i., aizdevumus, kas ir mazāki par EUR 25 000) sniedz finanšu starpnieki, īstenojot garantiju shēmas. Programmā nav paredzētas īpašas iespējas sniegt mikroaizdevumus, jo tās būtu uzskatāmas par pārklāšanos ar Komisijas 2011. gada 6. oktobrī ierosināto „Sociālo pārmaiņu un inovācijas programmu”, kas ir īpaši veltīta mikroaizdevumiem.

 

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

12.c apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12c) Būtu arī jāsāk īstenot iniciatīvu, lai novērtētu, kādu labumu jaunajiem uzņēmējiem un MVU varētu dot novatoriskas finansēšanas iniciatīvas, piemēram, kolektīvā finansēšana, un noteiktu, vai un kā šādas iniciatīvas būtu jāveicina ES līmenī un vai šādas prakses reglamentācijas nolūkā būtu nepieciešams izveidot tiesisko regulējumu.

Pamatojums

Pateicoties kolektīvajai finansēšanai (crowdfunding), plašāks loks mazāku ieguldītāju var veikt ieguldījumus projektos un mazos uzņēmumos, kas parasti notiek, izmantojot tīmekļa portālus. Amerikas Savienotajās Valstīs tika pieņemts likums „Jumpstart Our Business Startups Act” jeb „JOBS Act”, kura mērķis ir sekmēt mazo uzņēmumu finansēšanu un kurā ir noteikts kolektīvās finansēšanas tiesiskais regulējums, līdzsvarojot ieguldītāju aizsardzību ar ekonomikas izaugsmes veicināšanu.

 

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Eiropas Biznesa atbalsta tīkls ir apliecinājis savu Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem sniegto pievienoto vērtību kā vienas pieturas uzņēmējdarbības atbalsta aģentūra, palīdzot uzlabot šo uzņēmumu konkurētspēju un apzināt uzņēmējdarbības iespējas vienotajā tirgū un ārpus tā. Metodiku un darba metožu racionalizāciju un uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumus regulējošus Eiropas līmeņa noteikumus var nodrošināt tikai Savienības līmenī. Tīkls jo īpaši ir palīdzējis mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atrast uzņēmējdarbības sadarbības vai tehnoloģiju nodošanas partnerus, saņemt konsultācijas par finansējuma ieguves avotiem, intelektuālo īpašumu, ekoinovācijām un ilgtspējīgu ražošanu. Tas ir arī saņēmis atsauksmes par Savienības tiesību aktiem un standartiem. Tā ārkārtīgi vērtīgās speciālās zināšanas ir jo īpaši svarīgas informācijas asimetrijas pārvarēšanā un ar pārobežu darbībām saistīto darījumu izmaksu sloga atvieglošanā.

(13) Eiropas Biznesa atbalsta tīkls (turpmāk „tīkls”) ir apliecinājis savu Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem sniegto pievienoto vērtību kā vienas pieturas uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumu aģentūra, palīdzot uzlabot šo uzņēmumu konkurētspēju un apzināt uzņēmējdarbības iespējas vienotajā tirgū un trešajās valstīs. Metodiku un darba metožu racionalizāciju un uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumus regulējošus Eiropas līmeņa noteikumus var nodrošināt tikai Savienības līmenī. Tīkls jo īpaši ir palīdzējis MVU atrast uzņēmējdarbības sadarbības vai tehnoloģiju nodošanas partnerus vienotajā tirgū un trešajās valstīs, saņemt konsultācijas par finansējuma ieguves avotiem, intelektuālo īpašumu, ekoinovācijām un ilgtspējīgu ražošanu. Tas ir arī saņēmis atsauksmes par Savienības tiesību aktiem un standartiem. Tā ārkārtīgi vērtīgās speciālās zināšanas ir jo īpaši svarīgas informācijas asimetrijas pārvarēšanā un ar pārobežu darbībām saistīto darījumu izmaksu sloga atvieglošanā. Tomēr tīkla darbību būtu jāturpina pilnveidot, jo īpaši attiecībā uz MVU spēju izmantot piedāvātos pakalpojumus, sevišķi panākot ciešāku tā sadarbību ar programmā „Apvārsnis 2020” paredzētajiem valstu kontaktpunktiem, turpinot integrēt darbības starptautiskas izvēršanas un inovāciju pakalpojumus, uzlabojot tīkla sadarbību ar citām ieinteresētajām personām un jau pastāvošām atbalsta struktūrām, vairāk konsultējoties ar mītnes organizācijām, mazinot birokrātiju, uzlabojot IT atbalstu un pilnveidojot tīkla profilu un ģeogrāfisko izplatību. Lai arī turpmāk uzlabotu tīkla darbību, Komisijai būtu jāapzina visas ES dažādās pārvaldības struktūras un jāsekmē tīkla un attiecīgo ieinteresēto personu, piemēram, MVU pārstāvošu organizāciju un inovāciju aģentūru, sadarbība. Tīkla uzdevumi būtu jānosaka šajā programmā, tostarp informācija, atsauksmes, uzņēmumu sadarbība un darbības starptautiska izvēršanas pakalpojumi vienotajā tirgū un trešās valstīs, inovāciju pakalpojumi un MVU dalību programmā „Apvārsnis 2020” veicinoši pakalpojumi, pamatojoties uz sekmīgo pieredzi, kas gūta, īstenojot septīto pamatprogrammu.

 

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Konkurētspēju ietekmē MVU ierobežotā darbība starptautiskā līmenī gan Eiropā, gan ārpus tās. Saskaņā ar dažām aplēsēm pašlaik 25 % no Savienības MVU eksportē vai pēdējo triju gadu laikā ir eksportējuši; no tiem tikai 13 % regulāri eksportē ārpus Savienības un tikai 2 % ir ieguldījuši līdzekļus ārpus savas mītnes valsts. Saskaņā ar Mazās uzņēmējdarbības aktu, kurā Savienība un dalībvalstis tiek aicinātas atbalstīt MVU un rosināt tos izmantot augošos trešo valstu tirgus, ES atbalsta Eiropas uzņēmēju organizāciju tīklu vairāk nekā 20 ārvalstu tirgos. Tā sniedz finansiālu palīdzību ES un Japānas Rūpniecības sadarbības centram, uzņēmējdarbības iestādēm Honkongā, Malaizijā un Singapūrā, kā arī Eiropas Uzņēmējdarbības un tehnoloģijas centram Indijā, ES MVU centriem Ķīnā un Taizemē un Mazo un vidējo uzņēmumu palīdzības dienestam intelektuālā īpašuma tiesību jautājumos Ķīnā. Pievienotā vērtība Eiropai tiek radīta, apvienojot valstu centienus šajā jomā, novēršot pārklāšanos, veicinot sadarbību un piedāvājot pakalpojumus, kas nesasniegtu kritisko masu, ja tiktu sniegti valsts līmenī.

(14) Konkurētspēju ietekmē MVU ierobežotā darbība starptautiskā līmenī gan Eiropā, gan ārpus tās. Saskaņā ar dažām aplēsēm pašlaik 25 % no Savienības MVU eksportē vai pēdējo triju gadu laikā ir eksportējuši; no tiem tikai 13 % regulāri eksportē ārpus Savienības un tikai 2 % ir ieguldījuši līdzekļus ārpus savas mītnes valsts. Papildus tam Eirobarometra 2012. gadā veiktais pētījums liecina par MVU neizmantoto izaugsmes potenciālu videi draudzīgos tirgos gan Savienībā, gan ārpus tās, ņemot vērā darbības starptautiskas izvēršanu un iespēju piedalīties publiskajā iepirkumā. Saskaņā ar Mazās uzņēmējdarbības aktu, kurā Savienība un dalībvalstis tiek aicinātas atbalstīt MVU un rosināt tos izmantot augošos trešo valstu tirgus, ES atbalsta Eiropas uzņēmēju organizāciju tīklu vairāk nekā 20 ārvalstu tirgos. Tā sniedz finansiālu palīdzību ES un Japānas Rūpniecības sadarbības centram, uzņēmējdarbības iestādēm Honkongā, Malaizijā un Singapūrā, kā arī Eiropas Uzņēmējdarbības un tehnoloģijas centram Indijā, ES MVU centriem Ķīnā un Taizemē un Mazo un vidējo uzņēmumu palīdzības dienestam intelektuālā īpašuma tiesību jautājumos Ķīnā. Pievienotā vērtība Eiropai tiek radīta, apvienojot valstu centienus šajā jomā, novēršot pārklāšanos, veicinot sadarbību un piedāvājot pakalpojumus, kas nesasniegtu kritisko masu, ja tiktu sniegti valsts līmenī. Šādu pakalpojumu klāstā vajadzētu būt arī informācijai par intelektuālā īpašuma tiesībām, standartiem un publiskā iepirkuma noteikumiem un iespējām.

 

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Lai uzlabotu Eiropas uzņēmumu, īpaši MVU, konkurētspēju, dalībvalstīm un Komisijai jārada vide, kas būtu labvēlīga uzņēmējdarbībai. Īpaša uzmanība jāpievērš MVU interesēm un nozarēm, kurās tie visaktīvāk darbojas. Lai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem radītu vienlīdzīgus darbības apstākļus un apmainītos ar informāciju un zināšanām Eiropas mērogā, ir vajadzīgas Savienības līmeņa iniciatīvas.

(15) Lai uzlabotu Eiropas uzņēmumu, īpaši MVU, konkurētspēju, dalībvalstīm un Komisijai saskaņā ar Mazās uzņēmējdarbības akta principiem, jo īpaši principu “vispirms domāt par mazākajiem”, jārada vide, kas būtu labvēlīga uzņēmējdarbībai Lai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem radītu vienlīdzīgus darbības apstākļus un apmainītos ar informāciju un zināšanām Eiropas mērogā, ir vajadzīgas Savienības līmeņa iniciatīvas. Komisijai būtu jākonsultējas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp organizācijām, kas pārstāv MVU intereses.

 

 

 

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a) Ar programmu būtu arī jāatbalsta MVU politikas izstrāde un politikas veidotāju un MVU pārstāvošo organizāciju sadarbība. Īstenojot šos pasākumus, būtu galvenokārt jāpievēršas tam, kā veicināt MVU iespējas piedalīties programmās un kā samazināt vispārējo administratīvo slogu, tostarp regulējuma radīto slogu. Pret šo jautājumu būtu jāizturas kā pret procesu, kas saistīts ar plašu konsultēšanos ar MVU un atbilstošām ekspertu grupām, lai sekmētu vienkāršošanu un labāku regulējumu, vienlaikus nodrošinot līdzvērtīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū un konsekvenci attiecībā uz citiem publiskās politikas mērķiem. Izveidotās struktūras, piemēram, MVU sūtņu tīkls, būtu jāizmanto pēc iespējas vairāk. Ar COSME programmu būtu jāveicina šie mērķi un Savienības pūliņi izveidot rezultātu regulāru pārskatu par administratīvā sloga samazināšanu. Ar rezultātu pārskatu būtu jāspēj noteikt attiecīgā MVU regulējuma ietekmi uz uzņēmumu, jo īpaši MVU, darbības pamatnosacījumiem. Īstenojot šo pasākumu, būtu jāsekmē plašāka Komisijas stratēģija, ar kuru ir paredzēts kvantificējamā veidā samazināt administratīvo slogu, pamatojoties uz attiecīgo rādītāju un metodoloģiju izstrādi.

 

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

15.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15b) Savienības uzņēmumu uzņēmējdarbībai labvēlīga vide būtu jānodrošina, īstenojot pasākumus, ar kuriem uzlabo politikas nostādņu izstrādi, īstenošanu un izvērtēšanu, un veicina sadarbību politikas veidošanā un labas prakses piemēru apmaiņā. Šādi pasākumi varētu ietvert pētījumus, ietekmes novērtējumus, izvērtējumus un konferences.

(Sk. 6. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktus)

 

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

15.c apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15c) Lai turpinātu uzlabot Eiropas uzņēmumu konkurētspēju, būtu nepieciešams nodrošināt vienkāršas iespējas MVU piedalīties Eiropas publiskā iepirkuma tirgū. Lai panāktu gan izmaksu samazinājumu, gan arī palielinātu MVU dalību publiskajā iepirkumā, būtu jāveicina e-iepirkuma izmantošana atbilstīgi Komisijas paziņojumam „E-iepirkuma stratēģija”1 un Publiskā iepirkuma direktīvai2.

 

_______________

 

1 COM(2012)0179

 

2 COM(2011)0896

 

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

15.d apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15d) Komisijai un dalībvalstīm pienācīgi ieviešot, īstenojot un uzraugot alternatīvo strīdu izšķiršanu patērētāju strīdu gadījumā, tos varētu atrisināt ātrāk, lētāk un mazāk birokrātiskā veidā gan attiecībā uz patērētājiem, gan tirgotājiem, un tāpēc mudina MVU pilnīgāk iesaistīties vienotajā tirgū un palielināt savu konkurētspēju.

 

 

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

15.e apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15e) Eiropas tirdzniecībā galvenais aspekts ir elektroniskā identifikācija, tādēļ būtu jāveicina e-identifikācijas, e-autentificēšanas, e-paraksta un privātās atslēgas infrastruktūru (PKI) savstarpēja atzīšana un savietojamība, lai nodrošinātu šo resursu efektīvu izmantošanu.

Pamatojums

Minētie e-pārvaldības pasākumi var būt īpaši izdevīgi MVU, kuri saskaras ar nopietniem šķēršļiem pārrobežu tirdzniecībā.

 

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

15.f apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15f) Ar programmu var atbalstīt arī iniciatīvas, kas paātrina konkurētspējīgu un ilgtspējīgu ražošanas uzņēmumu izveidi, pamatojoties uz viskonkurētspējīgākajiem uzņēmējdarbības modeļiem, uzlabotiem produktiem un procesiem, organizatoriskajām struktūrām vai izmainītām vērtību ķēdēm. Lai gan programmā galvenā uzmanība būtu jāpievērš starpnozaru iniciatīvām, ar to var atbalstīt arī konkrētai nozarei paredzētās iniciatīvas tajās jomās, kurās MVU darbojas visvairāk un kas dod lielu ieguldījumu Savienības IKP, piemēram, tūrisma nozarē, kurā var pierādīt Savienības līmenī radīto pievienoto vērtību.

(Sk. 6. panta 3. punkta grozījumu)

 

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

15.g apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15g) Atbilstīgi Komisijas paziņojumam „Elektronisko rēķinu Eiropai sniegtie ieguvumi”1, elektroniskie rēķini ir nozīmīgākais Eiropas uzņēmumiem pieejams instruments, ar ko var mazināt rēķinu izrakstīšanas izmaksas un uzlabot to efektivitāti. Elektroniskajiem rēķiniem ir arī citas priekšrocības — uzlabota efektivitāte, īsāki maksājumu laiki, mazāk kļūdu, uzlabota PVN iekasēšana un zemākas izmaksas.

 

_______________

 

1 COM(2010)0712

 

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Vēl viens konkurenci ietekmējošs faktors ir Savienības iedzīvotāju salīdzinoši zemā uzņēmība. Tikai 45 % Savienības iedzīvotāju (un mazāk nekā 40 % sieviešu) vēlētos būt pašnodarbinātie salīdzinājumā ar 55 % Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāju un 71 % Ķīnas iedzīvotāju. Lielu pievienoto vērtību Eiropai sniedz demonstrējoša un katalizējoša ietekme, piemēram, Eiropas balvas un konferences, kā arī saskaņotības un konsekvences veicināšanas pasākumi, piemēram, etalonu noteikšana un apmaiņa ar paraugprakses piemēriem.

(16) Vēl viens konkurenci ietekmējošs faktors ir Savienības iedzīvotāju salīdzinoši zemā uzņēmība. Tikai 45 % Savienības iedzīvotāju (un mazāk nekā 40 % sieviešu) vēlētos būt pašnodarbinātie salīdzinājumā ar 55 % Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāju un 71 % Ķīnas iedzīvotāju. Saskaņā ar Mazās uzņēmējdarbības aktu, izveidojot uzņēmējiem labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, ir jānodrošina labi pamatnosacījumi visās situācijās, ar kurām uzņēmēji saskaras, tostarp uzņēmuma dibināšanas, attīstības, nodošanas un bankrota (otrā iespēja) posmā. Lielu pievienoto vērtību Eiropai sniedz saskaņotības un konsekvences veicināšanas pasākumi, piemēram, etalonu noteikšana un apmaiņa ar paraugprakses piemēriem.

(Sk. 7. panta grozījumu)

 

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a) Ar konkursu uzaicinājumiem saistītais pārmērīgais administratīvais slogs bieži vien traucē MVU piedalīties publiskā iepirkuma tirgos. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāvienkāršo šīs prasības, lai veicinātu konkurētspēju un radītu MVU līdzvērtīgus konkurences apstākļus.

 

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Globālā konkurence, demogrāfiskās pārmaiņas ierobežoti resursi un jaunās sociālās tendences rada izaicinājumus un iespējas dažām uzņēmējdarbības nozarēm. Piemēram, ar dizainu saistītām nozarēm, kas sastopas ar globāliem izaicinājumiem un kurās ir liels MVU īpatsvars, ir jāpielāgojas, lai varētu izmantot priekšrocības, ko sniedz lielais pieprasījums pēc personalizētiem, kompleksiem produktiem, un apgūtu tā neizmantoto potenciālu. Šīs problēmas attiecas uz visiem MVU, kuri darbojas šajās nozarēs Savienībā, tāpēc ir vajadzīga saskaņota Savienības līmeņa rīcība.

(17) Globālā konkurence, demogrāfiskās pārmaiņas, ierobežoti resursi un jaunās sociālās tendences rada izaicinājumus un iespējas daudzām uzņēmējdarbības nozarēm, kas sastopas ar globāliem izaicinājumiem un kurās ir liels MVU īpatsvars. Piemēram, ar dizainu saistītajām nozarēm ir jāpielāgojas, lai gūtu labumu no vēl neizmantotā potenciāla, ko sniedz lielais pieprasījums pēc personalizētiem, kompleksiem produktiem. Ar dizainu saistītas patēriņa preces Savienībā ir svarīga tautsaimniecības nozare, un šīs nozares uzņēmumi ievērojami veicina izaugsmi un darbavietu izveidi. Šīs problēmas attiecas uz visiem MVU, kuri Savienībā darbojas šajās nozarēs, tāpēc papildu izaugsmes nodrošināšanai ir vajadzīga saskaņota Savienības līmeņa rīcība.

Pamatojums

Ar dizainu saistītas patēriņa preces Savienībā ir svarīga tautsaimniecības nozare, un šīs nozares uzņēmumi ievērojami veicina izaugsmi un darbavietu izveidi. Tādēļ ar programmu būtu jāatbalsta uzņēmumi šajā nozarē, kurā turklāt ir raksturīgs augsts MVU īpatsvars.

 

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a) Ar programmu būtu jāatbalsta arī konkrētas darbības, ar kurām īsteno Mazās uzņēmējdarbības aktu un kuru mērķis ir veicināt MVU izpratni par vides un enerģētikas jautājumiem un palīdzēt tiem īstenot tiesību aktus, novērtēt savas darbības ekoloģiskos aspektus un energoefektivitāti, un pilnveidot prasmes un kvalifikāciju.

Pamatojums

Mazās uzņēmējdarbības akta 9. princips — „Padarīt MVU varošus vides problēmas pārvērst par iespējām”.

 

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Kā norādīts Komisijas 2010. gada 30. jūnija Paziņojumā „Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes”, kas tika apstiprināts Eiropadomes 2010. gada oktobra sanāksmes secinājumos, tūrisms ir svarīga Savienības ekonomikas nozare. Tās uzņēmumi dod ievērojamu ieguldījumu Savienības iekšzemes kopproduktā (IKP) un darba vietu izveidē, un tiem ir liels uzņēmējdarbības attīstīšanas potenciāls, jo tajā galvenokārt darbojas MVU. Tūrisma nozīmība ir atzīta Lisabonas līgumā, kurā norādītas Savienības īpašās kompetences šajā jomā, kuras papildina dalībvalstu veiktās darbības. Tūrisma iniciatīvai Savienības līmenī ir skaidra pievienotā vērtība jo īpaši saistībā ar datu un analīzes nodrošināšanu, starptautisku veicināšanas stratēģiju izstrādi un paraugprakses apmaiņu.

(18) Kā norādīts Komisijas 2010. gada 30. jūnija Paziņojumā „Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes”, kas tika apstiprināts Eiropadomes 2010. gada oktobra sanāksmes secinājumos, tūrisms ir svarīga Savienības ekonomikas nozare. Tās uzņēmumi dod ievērojamu ieguldījumu Savienības iekšzemes kopproduktā (IKP) un darba vietu izveidē, un tiem ir liels uzņēmējdarbības attīstīšanas potenciāls, jo tajā galvenokārt darbojas MVU. Tūrisma nozīmība ir atzīta Lisabonas līgumā, kurā norādītas Savienības īpašās kompetences šajā jomā, kuras papildina dalībvalstu veiktās darbības. Jo īpaši attiecībā uz datu un analīzes nodrošināšanu, kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanas kopējas metodes izstrādi un starptautiskas sadarbības un paraugprakses apmaiņu, īstenojot programmu, būtu jāatbalsta iniciatīvas, kurām ir skaidra Eiropas mēroga pievienotā vērtība tūrisma jomā, kuras īpatsvars Savienības IKP ir 10 % un kas nodrošina 12 % no kopējā darbavietu skaita.

 

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a) Papildus darba programmā ietvertajiem pasākumiem Komisijai būtu regulāri jānosaka atbalsta pasākumi, lai veicinātu Savienības uzņēmumu konkurētspēju. Līdztekus politikas analīzei un izstrādei šādos aktos jo īpaši būtu jāiekļauj tādu Savienības pasākumu ietekmes novērtējumi, kuri ir sevišķi būtiski no uzņēmumu, īpaši MVU, konkurētspējas viedokļa. Ietekmes novērtējumos būtu jāizskata, kāda ir politikas priekšlikuma ietekme uz uzņēmumu konkurētspēju saistībā ar šā priekšlikuma radīto iedarbību uz uzņēmējdarbības veikšanas izmaksām un attiecīgo nozaru uzņēmumu spēju būt novatoriskiem un konkurētspējīgiem starptautiskā mērogā („konkurētspējas pārbaude”). Ietekmes novērtējumos būtu arī jāietver atsevišķa sadaļa par MVU, kura sastāvētu no to uzņēmumu sākotnējā novērtējuma, kurus varētu ietekmēt, ietekmes uz MVU novērtējuma (izmaksu un ieguvumu analīze) un — vajadzības gadījumā — korektīviem pasākumiem („MVU tests”). MVU testā īpaša uzmanība jāpievērš mikrouzņēmumiem.

(Sk. 11. panta 1. punkta c) apakšpunkta grozījumu)

 

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

18.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18b) Eiropas Savienība ārvalstu tūristu skaita ziņā ir tūristu apmeklētākā vieta pasaulē, un šī vadošā pozīcija ir jānostiprina, risinot problēmas, ko rada, pirmkārt, lielāka globālā konkurence un nepastāvīgs tirgus pieprasījums, un, otrkārt, nepieciešamība nodrošināt lielāku un noturīgāku ilgtspēju.

Pamatojums

Sk. iepriekš.

 

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Programmā būtu jānorāda mērķu sasniegšanai veicamās darbības, to īstenošanai paredzētais kopējais budžets, dažāda veida īstenošanas pasākumi, kā arī mehānismi Savienības finansiālo interešu pārraudzībai, izvērtēšanai un aizsardzībai.

(19) Programmā būtu jānorāda mērķu sasniegšanai veicamās darbības, to īstenošanai paredzētais kopējais budžets, dažāda veida īstenošanas pasākumi, kā arī pārredzami Savienības finansiālo interešu pārraudzības, izvērtēšanas un aizsardzības mehānismi.

 

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Programmai būtu jāpapildina citas Savienības programmas, vienlaikus atzīstot, ka katram instrumentam būtu jādarbojas saskaņā ar konkrēti tam noteiktajām procedūrām. Tādējādi vienas un tās pašas atbilstīgās izmaksas nebūtu jāfinansē paralēli. Lai Savienības finansējums sniegto pievienoto vērtību un tam būtu nozīmīga ietekme, programmai būtu jāveido cieša sinerģija ar citām Savienības programmām un struktūrfondiem.

(20) Programmai būtu jāpapildina citas Savienības programmas, vienlaikus atzīstot, ka katram instrumentam būtu jādarbojas saskaņā ar konkrēti tam noteiktajām procedūrām. Tādējādi vienas un tās pašas atbilstīgās izmaksas nebūtu jāfinansē paralēli. Lai Savienības finansējums sniegtu pievienoto vērtību un tam būtu nozīmīga ietekme, programmai būtu jāveido cieša sinerģija ar citām Savienības programmām, jo īpaši programmu „Apvārsnis 2020”, un struktūrfondiem. Šādu sinerģiju pamatā var būt arī valstu un reģionu augšupējā pieredze, kas gūta, īstenojot programmas „Eureka” un „Eurostars”, attiecībā uz atbalsta sniegšanu MVU inovācijas un pētniecības darbībām.

 

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20a) Ir svarīgi, lai programmas ietekme būtu pēc iespējas lielāka, šajā nolūkā izmantojot, apvienojot un vairāk piesaistot publiskā un privātā sektora finanšu resursus.

 

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a) Ir jānodrošina tā procesa pārredzamība, ko īsteno pirms lēmuma pieņemšanas par finansiāla atbalsta sniegšanu MVU. Šāda atbalsta piešķiršanai un izmaksai jābūt pārredzamai, bez birokrātiskiem šķēršļiem un atbilstīgai vienotiem noteikumiem.

 

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

21.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21b) Īstenojot programmu, būtu jācenšas atvieglot iespējas izmantot tehniskos, zinātniskos, uzņēmējdarbības un atbalsta tīklus un būtu jāsniedz atbilstošas vadlīnijas par apmācību, atbalsta programmām un padomdošanas risinājumiem, kas domāti visiem interesentiem par MVU darbības sākšanu, jo īpaši jauniešiem un sievietēm, lai attīstītu uzņēmējdarbības iemaņas, zināšanas, garu un pārliecību.

 

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(23a) Īstenojot programmu, būtu jānodrošina maksimāla pārredzamība, pārskatatbildība un demokrātiskā kontrole attiecībā uz novatoriskiem finanšu instrumentiem un mehānismiem, kuros izmantots Savienības budžets, jo īpaši saistībā ar šo instrumentu un mehānismu paredzamo un faktisko ieguldījumu Savienības mērķu sasniegšanā.

 

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24) Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu un asociācijas nolīgumu protokoli paredz attiecīgo valstu dalību Savienības programmās. Citu trešo valstu dalība būtu iespējama, ja tas attiecīgi norādīts nolīgumos un procedūrās.

(24) Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu un asociācijas nolīgumu protokoli paredz attiecīgo valstu dalību Savienības programmās. Citu trešo valstu dalība būtu iespējama, ja tas attiecīgi norādīts nolīgumos un procedūrās. Programmā jāļauj piedalīties arī citās trešās valstīs dibinātām struktūrām, taču tās principā nedrīkst saņemt finanšu maksājumus no Eiropas Savienības.

 

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

24.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(24a) Ir svarīgi nodrošināt saprātīgu programmas finanšu pārvaldību un pēc iespējas efektīvāku un lietotājam draudzīgāku tās izpildi, vienlaikus visiem dalībniekiem garantējot arī tiesisko noteiktību un iespējas piedalīties programmā.

 

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25) Programma būtu jāpārrauga un jāizvērtē, lai varētu veikt attiecīgus pielāgojumus.

(25) Programma būtu jāpārrauga un jāizvērtē, lai varētu veikt attiecīgus pielāgojumus. Reizi gadā būtu jāsagatavo ziņojums par programmas īstenošanu, tajā izklāstot gūtos panākumus un plānotās darbības. Šis ziņojums būtu jāiesniedz Eiropas Parlamenta kompetentajai komitejai.

 

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(25a) Programmas īstenošana būtu jāpārrauga ik gadu, izmantojot pamatrādītājus, ar kuriem novērtē rezultātus un ietekmi. Nosakot šos rādītājus, tostarp attiecīgos etalonus, būtu jānodrošina minimālais pamats, lai novērtētu, kādā mērā ir īstenoti programmas mērķi.

 

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

1.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a pants

 

Definīcija

 

Šis Regulas īstenošanas nolūkā „MVU” ir mikrouzņēmumi un mazi un vidēji uzņēmumi, kā noteikts Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju1.

 

_______________

 

1 OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

 

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

2. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Programma veicina šādus vispārējos mērķus, īpaši aplūkojot MVU īpašās vajadzības Eiropas un pasaules līmenī:

1. Programma veicina šādus vispārējos mērķus, īpaši aplūkojot Eiropas MVU īpašās vajadzības:

(a) stiprināt Savienības uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspēju, tostarp tūrisma nozarē;

(a) stiprināt Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju un ilgtspēju;

(b) rosināt uzņēmējdarbības kultūru un veicināt MVU izveidi un izaugsmi.

(b) rosināt uzņēmējdarbības kultūru un veicināt MVU izveidi un izaugsmi.

2. Novērtējot šā panta 1. punktā minēto mērķu sasniegšanu, izmanto šādus rādītājus:

2. Novērtējot šā panta 1. punktā minēto mērķu sasniegšanu, izmanto šādus rādītājus:

(a) Savienības rūpniecības nozares izaugsme procentuālā izteiksmē no kopējā IKP pieauguma;

(a) Savienības rūpniecības un pakalpojumu nozares izaugsme procentuālā izteiksmē no kopējā IKP pieauguma;

 

(aa) jaundibinātu un jau pastāvošu MVU administratīvā sloga pārmaiņas;

(b) Savienības rūpniecības produkcijas pieaugums ekonozarēs;

(b) MVU izaugsme no darbinieku skaita un pievienotās vērtības viedokļa, tostarp arī ekonozarēs;

 

(ba) MVU nodarbinātības līmeņa pārmaiņas;

(c) MVU administratīvā sloga pārmaiņas;

(c) pārmaiņas to iedzīvotāju īpatsvarā, kuri vēlas būt pašnodarbināti.

(d) MVU izaugsme darbinieku skaita un pievienotās vērtības izteiksmē;

 

(e) MVU apgrozījums.

 

 

2.a Šā panta 2. punktā minēto rādītāju noteikšanas un izpildes mērķi ir izsmeļoši noteikti I pielikumā.

3. Ar šo programmu tiek atbalstīta stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošana un veicināta “gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes” mērķa sasniegšana. Programma jo īpaši veicina nodarbinātības pamatmērķa sasniegšanu.

3. Ar šo programmu tiek atbalstīta stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošana un veicināta “gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes” mērķa sasniegšana. Programma jo īpaši veicina nodarbinātības pamatmērķa sasniegšanu.

 

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

3. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Programmas konkrētie mērķi ir:

1. Programmas konkrētie mērķi ir:

(a) Uzlabot Savienības uzņēmumu, tostarp arī tūrisma nozares uzņēmumu, konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumus.

(a) uzlabot Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumus, tostarp arī tūrisma nozarē;

 

(aa) uzlabot MVU iespējas saņemt finansējumu kapitāla un aizņēmumu veidā;

(b) Veicināt uzņēmējdarbību, tostarp īpašās mērķgrupās.

(b) veicināt uzņēmējdarbību un uzņēmējdarbības kultūru, tostarp īpašās mērķgrupās;

(c) uzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kapitāla un aizņēmumu veidā;

 

(d) Uzlabot piekļuvi Savienības un pasaules tirgiem.

(d) uzlabot piekļuvi tirgiem ne tikai Savienībā, bet arī pasaules mērogā;

 

1.a Saskaņā ar konkrētiem mērķiem veiktās darbības sekmē principa „vispirms domāt par mazākajiem” īstenošanu, kā tas ir paredzēts Komisijas 2008. gada 25. jūnija paziņojumā „Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts”.

2.Īstenojot programmu, tiek veicināta nepieciešamība uzņēmumiem pielāgoties energoefektīvai, resursefektīvai un pret klimata pārmaiņām noturīgai ekonomikai ar zemām oglekļa emisijām.

2. Īstenojot programmu, tiek veicināta nepieciešamība uzņēmumiem pielāgoties energoefektīvai, resursefektīvai un pret klimata pārmaiņām noturīgai ekonomikai ar zemām oglekļa emisijām.

3. Lai novērtētu, kā programma ietekmē 1. punktā minēto konkrēto mērķu sasniegšanu, izmanto darbības rādītājus. Minētie rādītāji izklāstīti I pielikumā.

3. Lai novērtētu, kā programma ietekmē 1. punktā minēto konkrēto mērķu sasniegšanu, izmanto darbības rādītājus. Minētie rādītāji izklāstīti I pielikumā.

 

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Finansējums programmas īstenošanai ir EUR 2,522 miljardi, no kuriem aptuveni 1,4 miljardus euro piešķir finanšu instrumentiem.

1. Finansējums programmas īstenošanai ir [EUR 2,522 miljardi], no kuriem vismaz 60 % piešķir finanšu instrumentiem. Komisija var, pieņemot deleģētos aktus, izlemt par finanšu instrumentiem noteiktā īpatsvara palielinājumu, ja ievērojami pieaug pieprasījums un piedāvājuma nelīdzsvarotība vai ja ir pieejami papildu līdzekļi no citiem avotiem.

 

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. No šajā regulā noteiktā finansējuma var segt arī izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas pasākumiem, kuri vajadzīgi programmas pārvaldīšanai un tās mērķu sasniegšanai, jo īpaši izpētei, ekspertu sanāksmēm, informēšanas un saziņas darbībām, tostarp korporatīvajai saziņai par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl tās ir saistītas ar programmas vispārējiem mērķiem, izdevumus par informācijas apstrādei un apmaiņai paredzētiem IT tīkliem, kā arī visus pārējos tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, kas Komisijai var rasties, pārvaldot programmu.

2. No šajā regulā noteiktā finansējuma var segt arī izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas pasākumiem, kuri vajadzīgi programmas pārvaldīšanai un tās mērķu sasniegšanai, jo īpaši:

 

– izpētei;

 

– ekspertu sanāksmēm;

 

– informēšanas un saziņas darbībām, tostarp korporatīvajai saziņai par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl tās ir saistītas ar programmas vispārējiem mērķiem;

 

– izdevumus par informācijas apstrādei un apmaiņai paredzētiem IT tīkliem;

 

– pārējos tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, kas Komisijai var rasties, pārvaldot programmu. Šie izdevumi nepārsniedz 5 % no finansējuma vērtības.

 

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-a) aizjūras zemes un teritorijas, kas minētas Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmumā Nr. 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu (aizjūras zemju asociācijas lēmumā)1 ;

 

_______________

 

1 OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp.

 

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Programmā paredzētajās darbībās drīkst piedalīties tiesību subjekti, kas reģistrēti 1. punktā minētajās valstīs, ja netiek izpildīti attiecīgajā punktā minētie nosacījumi vai šīs valstis nolemj nepievienoties programmai, vai citās trešās valstīs reģistrēti tiesību subjekti.

2. Struktūras, kas reģistrētas 1. punktā minētajās valstīs, drīkst piedalīties tajās programmas daļās, kurās attiecīgā valsts piedalās saskaņā ar 1. punktā minētajos attiecīgajos nolīgumos izklāstītiem nosacījumiem.

 

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Šādiem tiesību subjektiem nav tiesību saņemt Savienības finansiālo ieguldījumu, izņemot gadījumus, ja tas ir nepieciešams programmas īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz Savienības uzņēmumu konkurētspēju un piekļuvi tirgum. Minētais izņēmums neattiecas uz tiesību subjektiem, kas darbojas, lai gūtu peļņu.

svītrots

(Sk. 5.a pantu (jauns))

 

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

5.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a pants

 

Programmā neiesaistītu valstu struktūru līdzdalība

 

1. Programmas daļās, kurās nepiedalās 5. pantā minētā valsts, piedalīties var šajā valstī dibināta struktūra. Citās trešās valstīs dibinātas struktūras arī var piedalīties programmas darbībās.

 

2. Struktūras, kas minētas 1. punktā, nav tiesīgas saņemt Savienības finanšu maksājumus, izņemot gadījumus, ja tas ir būtiski no programmas īstenošanas viedokļa, jo īpaši attiecībā uz Savienības uzņēmumu konkurētspēju un piekļuvi tirgiem. Šis izņēmums neattiecas uz peļņu gūstošām struktūrām.

(Sk. 5. panta 2. punktu)

 

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

6. pants – virsraksts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Savienības uzņēmumu konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumu uzlabošanai veicamās darbības

Darbības, lai uzlabotu Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumus

 

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

6. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija atbalsta darbības, kas paredzētas, lai uzlabotu un stiprinātu Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju un ilgtspēju un uzlabotu uzņēmumu konkurētspējas, ilgstpējas un izaugsmes veicināšanas valsts līmeņa politikas pasākumu efektivitāti, saskaņotību un konsekvenci Eiropā.

1. Komisija atbalsta darbības, kas paredzētas, lai uzlabotu Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumus un uzlabotu uzņēmumu konkurētspējas, ilgtspējas un izaugsmes veicināšanas valsts līmeņa politikas pasākumu efektivitāti, saskaņotību un konsekvenci Eiropā, īpaši pievēršoties uzņēmumiem, kuriem ir augsts iespējamās izaugsmes rādītājs.

2. Komisija var atbalstīt darbības, kas paredzētas jaunu konkurētspējas stratēģiju izstrādei. Šādas darbības var būt:

2. Komisija var atbalstīt darbības, kas paredzētas jaunu konkurētspējas un uzņēmējdarbības attīstīšanas stratēģiju izstrādei. Šādas darbības var būt:

(a) pasākumi, kas paredzēti, lai uzlabotu tādu politikas pasākumu izstrādi, īstenošanu un izvērtēšanu, kas ietekmē uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspēju, tostarp izturību pret katastrofām, un lai nodrošinātu atbilstošu infrastruktūru, augstas kvalitātes klasteru un uzņēmējdarbības tīklu izveidi, pamatnosacījumus un ilgstpējīgu ražojumu, pakalpojumu un procesu izstrādi;

(a) pasākumi, kas paredzēti, lai uzlabotu tādu politikas pasākumu izstrādi, īstenošanu un izvērtēšanu, kas ietekmē uzņēmumu ilgtspējīgu konkurētspēju, un lai atbalstītu uzņēmējdarbības tīklus, klasteru pārrobežu darbību un sadarbību un ilgtspējīgu ražojumu, tehnoloģiju, pakalpojumu un procesu izstrādi;

 

(aa) pasākumi, ar kuriem uzlabo pamatnosacījumus, jo īpaši samazinot administratīvo slogu. Pie šādiem pasākumiem cita starpā pieder:

 

– tāda regulāra rezultātu pārskata izveides atbalsts, ar kuru nosaka attiecīgā ES regulējuma ietekmi uz uzņēmumu, jo īpaši MVU, pamatnosacījumiem;

 

– neatkarīgu ekspertu grupas izveide vai šādas grupas atbalsts, lai Komisijai ieteiktu samazināt administratīvo slogu un vienkāršotu Savienības regulējumu;

 

– informēšana par paraugpraksi un apmaiņa ar to attiecībā uz regulāru MVU testa piemērošanu, Savienības tiesību aktus iestrādājot valstu tiesībās;

(b) pasākumi, kas paredzēti, lai rosinātu dalībvalstu, citu programmā iesaistīto valstu un Savienības galveno konkurentu sadarbību politikas veidošanā un apmaiņā ar labu praksi, un lai aptvertu konkurētspējas politikas starptautiskos aspektus;

(b) pasākumi, kas paredzēti, lai rosinātu dalībvalstu, citu programmā iesaistīto valstu un Savienības galveno pasaules mēroga tirdzniecības partneru sadarbību politikas veidošanā un apmaiņā ar labu praksi, un lai aptvertu konkurētspējas politikas starptautiskos aspektus;

(c) atbalsts MVU politikas izstrādei un politikas veidotāju sadarbības rosināšanai jo īpaši ar mērķi atvieglot programmu un pasākumu pieejamību MVU.

(c) atbalsts uz pieredzi balstītas MVU politikas izstrādei un politikas veidotāju un MVU pārstāvošo organizāciju sadarbības rosināšanai jo īpaši ar mērķi atvieglot Eiropas, reģionālā un valsts līmeņa programmu un atbalsta pasākumu, tostarp programmas „Apvārsnis 2020” un struktūrfondu, pieejamību MVU;

3. Komisija var atbalstīt iniciatīvas, kas paātrina konkurētspējīgu nozaru parādīšanos, balstoties uz starpnozaru darbībām jomās, kurās ir liels MVU īpatsvars un kas dod lielu ieguldījumu Savienības IKP. Šādas iniciatīvas stimulē jaunu tirgu attīstība un preču un pakalpojumu piedāvājumu, pamatojoties uz konkurētspējīgākajiem uzņēmējdarbības modeļiem vai uz vērtības ķēžu izmaiņām. Tās ir iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt ražīgumu, resursefektivitāti, ilgtspēju un uzņēmumu sociālo atbildību.

3. Komisija var atbalstīt iniciatīvas, kas paātrina konkurētspējīgu nozaru parādīšanos, balstoties attiecīgos gadījumos uz starpnozaru darbībām jomās, kurās ir liels MVU īpatsvars un kas dod lielu ieguldījumu Savienības IKP. Šādas iniciatīvas stimulē jaunu tirgu attīstību un jaunu uzņēmējdarbības modeļu ieviešanu, kā arī attiecīgo ideju par jauniem produktiem un pakalpojumiem izmantošanu komerciālos nolūkos. Tās ir iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt ražīgumu, resursefektivitāti un energoefektivitāti, ilgtspēju un uzņēmumu sociālo atbildību.

 

3.a Komisija šajā nolūkā var arī atbalstīt nozarei raksturīgas darbības jomās, kurās ir raksturīgs liels MVU īpatsvars un kas sniedz lielu ieguldījumu Savienības IKP, piemēram, tūrisma nozarē.

 

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija palīdz veicināt uzņēmējdarbību, uzlabojot pamatnosacījumus, kas ietekmē uzņēmējdarbības attīstību. Komisija atbalsta uzņēmumu attīstībai un izaugsmei labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi.

1. Komisija palīdz veicināt uzņēmējdarbību un uzņēmējdarbības kultūru, samazinot uzņēmumu izveides šķēršļus un uzlabojot pamatnosacījumus, kas ietekmē uzņēmējdarbības attīstību. Komisija atbalsta ilgstpējīgu uzņēmumu dibināšanai, attīstībai, izaugsmei, uzņēmuma nodošanai un otrajai iespējai labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi.

 

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Tiek izveidota darbība „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, kuras mērķis ir attīstīt uzņēmējdarbībā nepieciešamās prasmes un attieksmi.

 

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Komisija var atbalstīt dalībvalstu pasākumus, kas paredzēti jo īpaši potenciālo un jauno uzņēmēju izglītības, prasmju iegūšanai un attieksmes izveidei uzņēmējdarbības jomā.

3. Komisija var atbalstīt dalībvalstu pasākumus, jo īpaši pasākumus izglītības un apmācības jomā un potenciālajiem un jaunajiem uzņēmējiem domātus pasākumus, lai viņi iegūtu uzņēmējdarbībā nepieciešamo izglītību, prasmes, domāšanas ievirzi un attieksmi.

 

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

7. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Komisija var noteikt pasākumus, ar kuriem stiprina potenciālo uzņēmēju izglītību, kas tiek sniegta, īstenojot mūžizglītības vai „Erasmus visiem” programmas, jo īpaši darbību „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, lai uzlabotu viņu tehnoloģiskās iespējas un uzņēmumu pārvaldību.

 

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

8. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija atbalsta darbības, kuru mērķis ir uzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem darbības sākšanas un izaugsmes posmā, papildinot finanšu instrumentus, ko dalībvalstis izmanto MVU atbalstam valsts un reģionu līmenī. Lai nodrošinātu šādu papildināmību, minētās darbības būs cieši saistītas ar kohēzijas politikas ietvaros un valstu līmenī veiktajām darbībām. Šādu darbību mērķis ir veicināt kapitāla un aizņēmuma finansējuma pieejamību.

1. Komisija atbalsta darbības, kuru mērķis ir atvieglot un uzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem darbības sākšanas, izaugsmes un nodošanas posmā, papildinot finanšu instrumentus, ko dalībvalstis izmanto MVU atbalstam valsts un reģionu līmenī. Lai nodrošinātu šādu papildināmību, minētās darbības būs cieši saistītas ar kohēzijas politikas un programmas „Apvārsnis 2020” ietvaros un valstu vai reģionu līmenī veiktajām darbībām. Šādu darbību mērķis ir veicināt aizņēmuma finansējuma un kapitāla, kas cita starpā var būt arī darbības uzsākšanas finansējums, mecenātu finansējums un kvazikapitāla finansējums, pieejamību un izmantošanu. Komisija pievērš īpašu uzmanību ES finansējuma atpazīstamībai no MVU viedokļa, lai nodrošinātu, ka tiek sniegta informācija par ES atbalstu un ka tas tiek identificēts kā ES atbalsts.

2. Veicot 1. punktā minētās darbības, Komisija izstrādā pasākumus, ar kuriem atbilstīgi pieprasījumam tirgū tiktu uzlabota pārrobežu finansēšana un finansēšana, kas aptver vairākas valstis, tādējādi palīdzot MVU izvērst savu darbību starptautiskā mērogā atbilstīgi Savienības tiesību aktiem.

2. Veicot 1. punktā minētās darbības, Komisija izstrādā pasākumus, ar kuriem atbilstīgi pieprasījumam tirgū tiktu uzlabota pārrobežu finansēšana un finansēšana, kas aptver vairākas valstis, tādējādi palīdzot MVU izvērst savu darbību starptautiskā mērogā atbilstīgi Savienības tiesību aktiem.

 

Komisija var arī izskatīt iespēju izstrādāt citus novatoriskus finanšu instrumentus, piemēram, kolektīvo finansēšanu, ņemot vērā pieprasījumu tirgū.

3. Sīkāka informācija par šā panta 1. punktā minētajām darbībām ir izklāstīta II pielikumā.

3. Sīkāka informācija par šā panta 1. punktā minētajām darbībām ir izklāstīta 14.a un 14.b pantā.

 

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

9. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lai arī turpmāk uzlabotu Savienības uzņēmumu konkurētspēju un piekļuvi tirgiem, Komisija turpina atbalstīt Eiropas Biznesa atbalsta tīklu.

1. Lai arī turpmāk uzlabotu Savienības uzņēmumu konkurētspēju un piekļuvi tirgiem, Komisija saskaņā ar 9.a pantu turpina atbalstīt Eiropas Biznesa atbalsta tīklu.

2. Komisija var atbalstīt darbības, kas vērstas uz MVU piekļuves uzlabošanu vienotajam tirgum, tostarp informācijas sniegšanu un informētības uzlabošanu.

2. Komisija atbalsta darbības, kas vērstas uz MVU piekļuves uzlabošanu vienotajam tirgum, tostarp informācijas sniegšanu un informētības uzlabošanu par ES iniciatīvām, programmām un tiesību aktiem — cita starpā, lai atvieglotu ES prasību un standartu ievērošanu.

3. Īpaši pasākumi paredzēti tam, lai atvieglotu MVU piekļuvi trešu valstu tirgiem un stiprinātu esošos atbalsta pakalpojumus minētajos tirgos. MVU ar programmas palīdzību var saņemt atbalstu attiecībā uz standartiem un intelektuālā īpašuma tiesībām prioritārās trešās valstīs.

3. Īpaši pasākumi paredzēti tam, lai atvieglotu MVU piekļuvi trešu valstu tirgiem un stiprinātu esošos atbalsta pakalpojumus minētajos tirgos. MVU ar programmas palīdzību var saņemt atbalstu attiecībā uz informāciju par noteiktajiem iekļuves tirgū šķēršļiem un publiskā iepirkuma iespējām, standartiem un intelektuālā īpašuma tiesībām, un muitas procedūrām prioritārās trešās valstīs. Minētie pasākumi papildina, taču nedublē patlaban īstenotās tirdzniecības veicināšanas darbības.

4. Programmā paredzēto darbību mērķis var būt starptautiskās rūpnieciskās sadarbības, tostarp rūpniecisko un regulatīvo dialogu, veicināšana ar trešām valstīm. Īpašus pasākumus var veikt ar mērķi samazināt Savienības un citu valstu atšķirības rūpniecisko ražojumu tiesiskā regulējuma un rūpniecības politikas jomā, kā arī saistībā ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu.

4. Programmā paredzēto darbību mērķis var būt starptautiskās sadarbības, tostarp rūpniecisko un regulatīvo dialogu, veicināšana ar trešām valstīm. Īpašus pasākumus var veikt ar mērķi samazināt Savienības un citu valstu atšķirības ražojumu tiesiskā regulējuma un uzņēmumu un rūpniecības politikas jomā, kā arī saistībā ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu.

 

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

9.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

9.a pants

 

Eiropas Biznesa atbalsta tīkls

 

1. Komisija nodrošina, lai Eiropas Biznesa atbalsta tīkls („tīkls”) darbotos arī turpmāk un paplašinātos. Tīkls sniedz integrētus uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumus tiem Savienības MVU, kas mēģina apzināt iespējas vienotajā tirgū un trešās valstīs.

 

Ņemot vērā pieredzi un iemaņas, kas gūtas, īstenojot dalībvalstīs izveidotos biznesa atbalsta tīklus, dažas saskaņā ar šo tīklu veiktās darbības var būt arī turpmāk minētās darbības:

 

(a) informācija un padomi, tostarp par darbības starptautiskas izvēršanas pakalpojumiem vienotajā tirgū un trešās valstīs, uzņēmējdarbības sadarbību, atsauksmēm, finansējuma iespējām, finanšu līdzekļu pieejamību un saistītie apmācības un konsultāciju risinājumi;

 

(b) inovāciju pakalpojumi un tehnoloģiju un zināšanu nodošanas pakalpojumi; pakalpojumi, ar kuriem palielina MVU iespējas uzlabot energoefektivitāti un iegūt speciālās zināšanas klimata un vides jomā;

 

(c) pakalpojumi, kas veicina MVU dalību Savienības programmās, tostarp programmā „Apvārsnis 2020”, kā arī struktūrfondos;

 

(d) pārvaldības spēju uzlabošana atbalsts, lai palielinātu MVU konkurētspēju;

 

3. Saistībā ar citām Savienības programmām tīklā sniegtos pakalpojumus finansē no attiecīgajām programmām.

 

4. Tīkls neaizvieto un nedublē patlaban MVU uzņēmējdarbības atbalsta jomā darbojošās organizācijas, bet gan tas to darbību tikai papildina. Lai noteiktu turpmākos pasākumus, ar kuriem uzlabo tīkla darbību, Komisija novērtē tā efektivitāti, pārvaldību un ģeogrāfisko izplatību nolūkā uzlabot piedāvāto pakalpojumu izmantošanu no MVU puses un nodrošināt līdzsvarotāku ģeogrāfisko izplatību.

 

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts, 1.a  un 1.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lai īstenotu programmu, Komisija pieņem gada darba programmu saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Gada darba programmās ir izklāstīti sasniedzamie mērķi, gaidāmie rezultāti, īstenošanas metode un to kopējā summa. Tajās apraksta arī finansējamās darbības, norāda katrai darbībai piešķirto summu un paredzamo īstenošanas grafiku, kā arī atbilstošos rādītājus, kurus izmanto, lai uzraudzītu rezultātu efektivitāti un mērķu sasniegšanu. Tajās ietver dotāciju prioritārās jomas, būtiskos vērtēšanas kritērijus un maksimālo līdzfinansējuma likmi.

1. Komisija, izmantojot deleģētos aktus, pieņem gada darba programmu saskaņā ar 18. pantu. Gada darba programmās ir izklāstīti sasniedzamie mērķi, pamatojoties uz iepriekšēju apspriešanos, gaidāmie rezultāti, īstenošanas metode, to kopējā summa un atbilstošie rādītāji, kurus izmanto, lai uzraudzītu rezultātu efektivitāti un mērķu sasniegšanu. Tajās ietver dotāciju prioritārās jomas, būtiskos vērtēšanas kritērijus un maksimālo līdzfinansējuma likmi.

 

1.a Komisija īsteno 1. punktā minēto gada darba programmu, paredzot:

 

(a) finansējamo darbību aprakstu;

 

(b) katrai darbībai piešķirto aptuveno summu;

 

(c) īstenošanas plānoto grafiku.

 

1.b Šā panta 1.a punktā minētos pasākumus pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

 

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

10. pants – 1.c punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.c Komisija var sekmēt tādu integrētu un lietotājiem draudzīgu tiešsaistes sistēmu izveidi, kurās tiek sniegta informācija par MVU paredzētām programmām, vienlaikus nodrošinot, lai šīs sistēmas nepārklātos ar jau izveidotiem portāliem.

 

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

11. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Papildus pasākumiem, uz kuriem attiecas 10. pantā minētā darba programma, Komisija regulāri veic atbalsta pasākumus, tostarp turpmāk minētos:

1. Papildus pasākumiem, uz kuriem attiecas 10. pantā minētā darba programma, Komisija regulāri veic atbalsta pasākumus, tostarp turpmāk minētos:

(a) nozaru un starpnozaru konkurētspējas jautājumu analīze un pārraudzība;

(a) nozaru un starpnozaru konkurētspējas jautājumu analīze un pārraudzība;

(b) paraugprakses un priekšzīmīgu politikas pasākumu apzināšana un tālāka attīstīšana;

(b) paraugprakses un priekšzīmīgu politikas pasākumu apzināšana, izplatīšana un tālāka attīstīšana;

(c) tādu Savienības mēroga pasākumu ietekmes novērtēšana, kas ir īpaši būtiski uzņēmumu konkurētspējai, lai apzinātu spēkā esošo tiesību aktu jomas, kas jāvienkāršo, vai jomas, kurās jāierosina jauni likumdošanas pasākumi;

(c) spēkā esošo tiesību aktu piemērotības pārbaudes un tādu jaunu Savienības mēroga pasākumu ietekmes novērtēšana, kas ir īpaši būtiski uzņēmumu konkurētspējai, lai apzinātu spēkā esošo tiesību aktu jomas, kas jāvienkāršo, un nodrošinātu to, ka MVU slogs pēc iespējas tiktu samazināts jomās, kurās ir ierosināti jauni likumdošanas pasākumi. Vieglākus MVU paredzētus regulējumus vai tikai mikrouzņēmumiem piemērotus izņēmumus pārbauda MVU testā un tie nedrīkst ietekmēt ES pamatprasības attiecībā uz veselību un drošību darba vietā, ES darba ņēmēju tiesības vai ES vides jomā pieņemtajos tiesību aktos paredzētos pamatprincipus;

(d) tiesību aktu, kas ietekmē uzņēmumus, konkrētu nozaru politikas un ar konkurētspēju saistītu pasākumu izvērtēšana.

(d) tiesību aktu, kas ietekmē uzņēmumus, jo īpaši MVU, nozaru politikas un ar konkurētspēju saistītu pasākumu izvērtēšana.

 

(da) Komisijas 2008. gada 25. jūnija paziņojumā „Eiropas mazās uzņēmējdarbības akts” paredzētā principa „vispirms domāt par mazākajiem” īstenošanas uzraudzība un novērtējums.

2. Šā panta 1. punktā minētie atbalsta pasākumi ne vienmēr ietilpst 10. pantā minētajās gada darba programmās.

2. Šā panta 1. punktā minētie atbalsta pasākumi ne vienmēr ietilpst 10. pantā minētajās gada darba programmās un izmaksā ne vairāk kā [2,5 %] no programmas finanšu līdzekļu apjoma.

 

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Komisija sagatavo gada pārraudzības ziņojumu, pārbaudot atbalstīto darbību efektivitāti un iedarbību finanšu izpildes, rezultātu un, ja iespējams, ietekmes izteiksmē. Ziņojumā ietver informāciju par summu, kas atspoguļo ar klimatu saistīto līdzekļu izlietojumu, informāciju par to, kā tiek atbalstīti mērķi klimata pārmaiņu jomā, ciktāl šādas informācijas savākšana nerada nepamatotu administratīvo slogu MVU.

2. Komisija sagatavo gada pārraudzības ziņojumu, pārbaudot atbalstīto darbību efektivitāti un iedarbību finanšu izpildes, rezultātu un, ja iespējams, ietekmes izteiksmē. Ziņojumā ietver pamata informāciju par dotāciju saņēmējiem un anonimizētu pamatinformāciju par dotāciju pieprasītājiem, ja tāda ir pieejama. Ziņojumā ietver arī informāciju par summu, kas atspoguļo ar klimatu saistīto līdzekļu izlietojumu, informāciju par to, kā tiek atbalstīti mērķi klimata pārmaiņu jomā, ciktāl šādas informācijas savākšana nerada nepamatotu administratīvo slogu MVU. Gada ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamenta kompetentajai komitejai un dara pieejamu sabiedrībai.

Pamatojums

Informācija par dotāciju saņēmējiem un pieprasītājiem noderētu, lai izvērtētu saskaņā ar programmu piešķirtās dotācijas.

 

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

12. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Tiek sagatavots izvērtējuma ziņojums par ilgāka termiņa ietekmi un pasākumu ietekmes ilgtspēju, lai pieņemtu lēmumu par turpmāka pasākuma iespējamu atjaunošanu, pārveidošanu vai apturēšanu.

4. Tiek sagatavots ex post izvērtējuma ziņojums par ilgāka termiņa ietekmi un pasākumu ietekmes ilgtspēju.

 

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

12. pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Tiek izstrādāts galveno izpildes rādītāju kopums kā pamats tam, lai novērtētu, cik lielā mērā ir sasniegti ar programmu atbalstīto darbību mērķi. Tos vērtē, ņemot vērā iepriekš noteiktus etalonus, kas raksturo situāciju pirms darbību īstenošanas.

svītrots

Pamatojums

Tā kā rādītājus šajā regulā noteiks pārējie tiesību aktu pieņēmēji, nav vajadzības izstrādāt papildu rādītājus.

 

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

12. pants – 6.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a Lai fondu finansējums nonāktu pie MVU, ir jāievieš pārraudzības sistēma, ar ko nodrošina, lai bankas izmantotu fondus un garantijas nolūkā palielināt MVU izsniegto aizdevumu apjomu. Šādā sistēmā var paredzēt ziņošanas kārtību un to banku rīcības kodeksu, kas sniedz aizdevumus MVU. Īstenojot pārraudzības sistēmu, nodrošina arī to, lai no Savienības fondiem piešķirtos aizdevumus saņemtu ne tikai vidējie uzņēmumi, bet arī mazie uzņēmumi un mikrouzņēmumi.

 

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Programmā paredzētos finanšu instrumentus izmanto, lai atvieglotu finansējuma pieejamību uz izaugsmi orientētiem MVU. Šie finanšu instrumenti ietver kapitāla mehānismu un aizdevuma garantiju mehānismu.

1. Programmā paredzētos finanšu instrumentus izmanto, lai atvieglotu finansējuma pieejamību MVU to dibināšanas, attīstības un nodošanas posmā, nešķirojot pēc darbības veida vai tirgus izmēra. Šie finanšu instrumenti ietver kapitāla mehānismu un aizdevuma garantiju mehānismu.

 

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Uz izaugsmi orientētiem MVU paredzētos finanšu instrumentus vajadzības gadījumā var apvienot ar citiem finanšu instrumentiem, ko dalībvalstis un to vadošās iestādes izveidojušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/201X [jaunā Struktūrfondu regula] 33. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un Savienības, tostarp saskaņā ar šo regulu, finansētām dotācijām.

2. MVU paredzētos finanšu instrumentus vajadzības gadījumā var apvienot ar citiem finanšu instrumentiem, ko dalībvalstis un to vadošās iestādes izveidojušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/201X [jaunā Struktūrfondu regula] 33. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un Savienības, tostarp saskaņā ar šo regulu, finansētām dotācijām.

 

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

14. pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Kapitāla mehānisms un aizdevuma garantiju mehānisms papildina tos MVU paredzētos finanšu instrumentus, kurus dalībvalstis izmanto saskaņā ar kohēzijas politiku un valstu veicināšanas programmām.

Pamatojums

Skaidrības labad šis teksts ir jāpārvieto no II pielikuma uz 14. pantu. Turklāt mehānismiem ir jāpapildina arī tie finanšu instrumenti, kurus dalībvalstis izmanto saskaņā ar valstu veicināšanas programmām.

 

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

14. pants – 2.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b Kapitāla mehānisms un aizdevuma garantiju mehānisms vajadzības gadījumā var nodrošināt finanšu resursu apvienošanu ar tām dalībvalstīm un/vai reģioniem, kas vēlas ieguldīt daļu no šīm valstīm un reģioniem piešķirtajiem struktūrfondiem saskaņā ar [Struktūrfondu regulas 33. panta 1. punkta a) apakšpunktu].

 

Grozījums Nr.    76

Regulas priekšlikums

14. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Kapitāla mehānisms un aizdevuma garantiju mehānisms atbilst noteikumiem, kas attiecībā uz finanšu instrumentiem paredzēti Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam1, un deleģētajā aktā, ar ko aizstāj īstenošanas noteikumus.

 

______________

 

1 OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

Pamatojums

Skaidrības labad šis teksts ir jāpārvieto no II pielikuma uz 14. pantu.

 

Grozījums Nr.    77

Regulas priekšlikums

14. pants – 3.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b Programmā paredzētos finanšu instrumentus izmanto, tos cieši saskaņojot ar programmā „Apvārsnis 2020” paredzēto aizņēmuma mehānismu un kapitāla mehānismu, lai izveidotu vienu instrumentu starpniekiem un nodrošinātu iespēju MVU atpazīt to programmu, kas vislabāk atbilst to vajadzībām, izmantojot vienu kopīgu informācijas avotu.

Pamatojums

Nolūkā precizēt ― tā kā nevar gaidīt, ka finanšu starpnieki pieteiksies uz finanšu instrumentiem, kas paredzēti gan programmā COSME, gan programmā „Apvārsnis 2020”, abas programmas ir cieši jāsaskaņo, lai piedāvātu vienu instrumentu starpniekiem un lai ieteiktu MVU tādu atbalsta programmu, kas vislabāk atbilst to vajadzībām, izmantojot vienu informācijas avotu, piemēram, — tam paredzētu ES tīmekļa vietni.

 

Grozījums Nr.    78

Regulas priekšlikums

14. pants – 3.c punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.c Komisija un dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus, lai MVU un starpniekiem izplatītu informāciju par pieejamajiem finanšu instrumentiem.

 

Grozījums Nr.    79

Regulas priekšlikums

14. pants – 3.d punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.d Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmumā Nr. 1639/2006/EK, ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007.–2013. gads)1, paredzēto Straujas izaugsmes un jauninājumu MVU mehānisma otro daļu saistītos ieņēmumus un atmaksājumus uzskata par šīs programmas finanšu instrumentu ieņēmumiem un atmaksājumiem.

 

______________

 

1 OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp.

Pamatojums

Skaidrības labad šis teksts ir jāpārvieto no II pielikuma uz 14. pantu. Ar GIF 2 saistītos ieņēmumus un atmaksājumus uzskata par šīs programmas finanšu instrumentu ieņēmumiem un atmaksājumiem.

 

Grozījums Nr.    80

Regulas priekšlikums

14. pants – 3.e punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.e MVU paredzētos finanšu instrumentus īsteno atbilstīgi attiecīgajiem Savienības noteikumiem par valsts atbalstu. Nosacījumus par finanšu instrumentu jebkāda veida izslēgšanu no valsts atbalsta noteikumiem skaidri nosaka programmas pamatnostādnēs un rokasgrāmatās.

Pamatojums

Lai vienkāršotu procedūras un sekmētu iespējas piedalīties programmā COSME, nosacījumi par finanšu instrumentu jebkāda veida izslēgšanu no valsts atbalsta noteikumiem (piemēram, de minimis robeža vai līguma nosacījumi) ir precīzi jāparedz programmas COSME pamatnostādnēs un rokasgrāmatās.

 

Grozījums Nr.    81

Regulas priekšlikums

14. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [jaunā Finanšu regula] 18. panta 4. punktu viena finanšu instrumenta radītos ieņēmumus un atmaksājumus piesaista minētajam finanšu instrumentam. Attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas jau izveidoti 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas ietvaros, ieņēmumus un atmaksājumus no minētajā periodā sāktajām operācijām 2014.–2020. gadā piesaista finanšu instrumentam.

4. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [jaunā Finanšu regula] 18. panta 3. punkta h) apakšpunktu viena finanšu instrumenta radītos ieņēmumus un atmaksājumus piesaista minētajam finanšu instrumentam. Attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas jau izveidoti 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas ietvaros, ieņēmumus un atmaksājumus no minētajā periodā sāktajām operācijām 2014.–2020. gadā piesaista finanšu instrumentam.

 

Grozījums Nr.    82

Regulas priekšlikums

14.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

14.a pants

 

Izaugsmei paredzētais kapitāla mehānisms

 

1. Izaugsmei paredzētais kapitāla mehānisms (EFG) galvenokārt attiecas uz līdzekļiem, ar kuriem nodrošina riska kapitālu un starpniekfinansējumu, piemēram, subordinētos un līdzdalības aizdevumus; tas paredzēts uzņēmumiem, kuri atrodas darbības paplašināšanas un izaugsmes posmā, jo īpaši tādiem, kas darbojas ārvalstīs, vienlaikus paredzot iespēju ieguldīt agrīna darbības posma fondos saistībā ar kapitāla mehānismu, kas pētniecībai un inovācijai noteikts programmā „Apvārsnis 2020” un paredz uzņēmējdarbības mecenātu līdzfinansējuma mehānismus. Agrīnas darbības posma ieguldījumu gadījumā EFG ieguldījumi nepārsniedz 20 % no Savienības kopējiem ieguldījumiem, izņemot vairāku posmu fondu vai fondu fondu gadījumos, kuros EFG finansējums un pētniecībai un inovācijai paredzētais kapitāla mehānisms tiks proporcionāli nodrošināts, pamatojoties uz šo fondu ieguldījumu politiku. Komisija neizmanto pārpirkšanas vai aizstāšanas kapitālu, kas paredzēts pārpirkta uzņēmuma likvidēšanai. Komisija, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļu, var lemt par 20 % robežas mainīšanu.

 

2. EFG īsteno kā vienotu Savienības kapitāla finanšu instrumentu, ar kuru tiek atbalstīta Savienības uzņēmumu izaugsme un pētniecība un inovācija no agrīnā darbības posma (tostarp sagatavošanās) līdz izaugsmes posmam, un to finansiāli papildina programma „Apvārsnis 2020” un šī programma.

 

EFG izmanto to pašu realizācijas mehānismu, ko piemēro kapitāla mehānisms, kas pētniecībai un inovācijām ir paredzēts programmā „Apvārsnis 2020”.

 

3. EFG sniegtais atbalsts tiek sniegts vienā no šādiem ieguldījumu veidiem:

 

(a) nepastarpināti no Eiropas Investīciju fonda (EIF) vai citas struktūras, kurai ir uzdots īstenot Komisijas vārdā, vai

 

(b) ieguldījumi, kurus veic publiski vai privāti fondu fondi vai ieguldītāji, kas investē līdzekļus ārvalstīs un kurus ir izveidojis EIF vai citas struktūras, kurām ir uzdots īstenot Komisijas vārdā, kopā ar privātiem ieguldītajiem un/vai publiskajām finanšu iestādēm un riska kapitāla ieguldītājiem, kas darbojas reģiona un vietējā līmenī;

 

4. EFG iegulda riska kapitāla starpniekfondos, kas investē MVU, galvenokārt to paplašināšanās un izaugsmes posmos. EFG veiktie ieguldījumi ir ilgtermiņa, t. i., parasti tās ir 5 līdz 15 gadu ilgas pozīcijas riska kapitāla fondos. Jebkurā gadījumā EFG veikto ieguldījumu ilgums nepārsniedz 20 gadus no nolīguma parakstīšanas brīža starp Komisiju un to iestādi, kam uzticēta ieguldījuma īstenošana.

 

Grozījums Nr.    83

Regulas priekšlikums

14.b pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

14.b pants

 

Aizdevumu garantiju mehānisms (LGF)

 

1. LGF pārvalda EIF vai citas struktūras, kurām ir uzdots īstenot Komisijas vārdā. Mehānisms nodrošina:

 

(a) pretgarantijas un citus garantiju shēmām paredzētus riska dalīšanas pasākumus;

 

(b) tiešās garantijas un citus riska dalīšanas pasākumus, kas paredzēti jebkuriem citiem finanšu starpniekiem, kuri izpilda atbilstības prasības.

 

2. Aizdevuma garantiju instrumentu (LGF) īsteno kā daļu no vienotā ES parāda finanšu instrumenta, ar kuru tiek atbalstīta Savienības uzņēmumu izaugsme un pētniecība un inovācija, izmantojot tādu pašu realizācijas mehānismu, kādu izmanto tā garantiju mehānisma MVU pieprasījuma virzītā daļa, kas pētniecībai un inovācijai paredzēts programmā „Apvārsnis 2020” (RSI II).

 

3. LGF sastāv no šādām darbībām:

 

(a) aizņēmumu finansēšana, izmantojot aizdevumu garantijas, tostarp subordinētos un dalības aizdevumus, vai līzingu — tas mazina konkrētās grūtības piekļūt finansējumam, ar ko sastopas MVU vai nu to šķietami augstās riska pakāpes dēļ, vai arī pietiekamas reālas ķīlas trūkuma dēļ;

 

(b) MVU parāda finansējuma portfeļu pārvēršana vērtspapīros, tādējādi mobilizējot papildu aizņēmuma finansējumu MVU un risku attiecīgi dalot ar mērķiestādēm. Šie darījumi tiek atbalstīti ar nosacījumu, ka aizdevuma devējs apņemas saprātīgā laikposmā izmantot būtisku likviditātes vai mobilizētā kapitāla daļu aizdevumiem jaunajiem MVU. Šo jauno parāda finansējuma summu aprēķina kā attiecību pret garantētā portfeļa riska summu. Par šo summu un par laikposmu vienojas ar katru aizdevuma devēju atsevišķi.

 

4. LGF attiecas uz aizdevumiem, kas nepārsniedz EUR 150 000 un kuru atmaksas minimālais termiņš ir 12 mēneši, izņemot ar vērtspapīriem nodrošinātā portfelī esošos aizdevumus. LGF attiecas arī uz aizdevumiem, kas pārsniedz EUR 150 000, ja MVU neatbilst programmas „Apvārsnis 2020” aizdevuma mehānisma MVU daļas kritērijiem, un kuru atmaksas minimālais termiņš ir 12 mēneši. Komisija var sākt informēšanas pasākumu veikšanu, par mērķa auditoriju izvēloties MVU.

 

5. LGF ir izveidots tā, lai par atbalstītajiem MVU varētu ziņot, norādot gan aizdevumu skaitu, gan aizdevumu summas.

 

Grozījums Nr.    84

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Komisiju pilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18. pantu attiecībā uz izmaiņām informācijā par šīs regulas II pielikumā izklāstītajām konkrētajām darbībām, ja to prasa ekonomiskās situācijas attīstība vai tas izriet no rezultātiem, kas gūti, īstenojot Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammā paredzēto aizdevumu garantijas mehānismu un riska dalīšanas instrumentu, kas izveidots ar Septītajā pamatprogrammā paredzēto riska dalīšanas finanšu mehānismu.

2. Komisiju pilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18. pantu attiecībā uz izmaiņām rādītājos 2. panta 2. punktā un I pielikumā, izmaiņām finanšu instrumentu budžetā 4. panta 1. punktā, kā arī pašos finanšu instrumentos, kas minēti 14., 14.a un 14.b punktā, ja to prasa ekonomiskās situācijas attīstība vai tas izriet no rezultātiem, kas gūti, īstenojot Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammā paredzēto aizdevumu garantijas mehānismu un riska dalīšanas instrumentu, kas izveidots ar Septītajā pamatprogrammā paredzēto riska dalīšanas finanšu mehānismu.

(Sk. 4. panta 1. punktu, 14. pantu, 14.a pantu (jauns) un 14.b pantu (jauns))

 

 

 

Grozījums Nr.    85

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. vispārējais mērķis

 

Komisijas ierosinātais teksts

Vispārējais mērķis

1. Stiprināt Savienības uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspēju, tostarp arī tūrisma nozarē.

Ietekmes rādītājs

Pašreizējā situācija

Ilgtermiņa mērķis un atskaites punkts (2020. gadam)

Rūpniecības konkurētspējas palielināšanās

2009: -3.1%, 2008: -0.3%, 2007: +0.7%

Pieaugums par 1 % gadā un par 5 % 2015. gadā.

MVU administratīvā sloga pārmaiņa (jauna uzņēmuma izveidei vajadzīgo dienu skaits)

2009: -3,1%; Jauna MVU izveidei vajadzīgo dienu skaits: 7 darbdienas.

Jauna MVU izveidei vajadzīgo dienu skaita samazināšana: 2020. gadā – 3 darbdienas.

ES rūpniecības produkcijas pieaugums ekonozarēs (procentuālās izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu)

Vidējais pieaugums par 6–7 % pēdējos gados

Vidējais pieaugums nākamajos desmit gados par 8 % gadā; izvirzīts mērķis līdz 2015. gadam sasniegt produkcijas pieaugumu par 50 %.

 

 

Grozījums

Vispārējais mērķis

1. Stiprināt Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju un ilgtspēju.

Ietekmes rādītājs

Pašreizējā situācija

Ilgtermiņa mērķis un atskaites punkts (2020. gadam)

Savienības rūpniecības nozares un pakalpojumu nozares izaugsme procentuālā izteiksmē no kopējā IKP pieauguma.

2009: -3.1%, 2008: -0.3%, 2007: +0.7%

Pieaugums par 1 % gadā

Gan jauno, gan esošo MVU administratīvā sloga pārmaiņas (jauna uzņēmuma izveidei vajadzīgo dienu skaits un izmaksas, licenču un atļauju saņemšanai nepieciešamais laiks, lai uzsāktu un īstenotu kāda uzņēmuma konkrēto darbību).

Jauna MVU izveidei vajadzīgo dienu skaits 2011. gadā: 6,5 darbdienas.

Jauna MVU izveidei vajadzīgo dienu skaita samazināšana: 3 darbdienas.

 

Dibināšanas izmaksas: € 379.

Darbības sākšanas izmaksu samazināšana līdz EUR 1001.

 

To dalībvalstu skaits, kas atbilst Mazās uzņēmējdarbības akta mērķim līdz vienam mēnesim samazināt laiku, kas vajadzīgs, lai saņemtu licences un atļaujas (tostarp ar vidi saistītās atļaujas) uzņēmuma darbības sākšanai un pamatdarbības īstenošanai: 2.

To dalībvalstu skaits, kas atbilst Mazās uzņēmējdarbības akta mērķim līdz vienam mēnesim samazināt laiku, kas vajadzīgs, lai saņemtu licences un atļaujas (tostarp ar vidi saistītās atļaujas) uzņēmuma darbības sākšanai un pamatdarbības īstenošanai: 242.

 

To dalībvalstu skaits, kurās ir vienas pieturas aģentūra uzņēmējdarbības sākšanai, lai uzņēmēji varētu veikt visas nepieciešamās procedūras (piemēram, reģistrāciju, nodokļu procedūras, PVN un sociālā nodrošinājuma procedūras), izmantojot vienu administratīvo kontaktpunktu, vai nu fizisku (birojs), virtuālu (tīmeklis), vai abu veidu, 2009. gadā: 18.

Dalībvalstu skaita palielināšana ar vienas pieturas aģentūru uzņēmējdarbības sākšanai līdz 283.

ES rūpniecības produkcijas pieaugums ekonozarēs (procentuālās izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu)

Vidējais pieaugums par 6-7 % pēdējos gados.

Vidējais pieaugums nākamajos desmit gados par 8 % gadā; izvirzīts mērķis līdz 2015. gadam sasniegt produkcijas pieaugumu par 50 %.

 

 

__________________

 

 

1 Konkurētspējas padomes 2011. gada 31. maija secinājumos iekļauts aicinājums dalībvalstīm „ laikposmā līdz 2012. gadam samazināt jauna uzņēmuma izveidei vajadzīgo laiku līdz trim dienām un izmaksas — līdz EUR 100 ”.

 

 

2 Mazās uzņēmējdarbības aktā dalībvalstis aicinātas „līdz 2013. gadam samazināt laiku, kas vajadzīgs, lai saņemtu licences un atļaujas (ieskaitot ar vidi saistītās atļaujas), lai sāktu un īstenotu uzņēmuma pamatdarbību”. 24 dalībvalstis jau ir samazinājušas šo periodu līdz 3 mēnešiem.

 

 

3 Saskaņā ar 2006. gada pavasara Padomes secinājumiem „visām dalībvalstīm jābūt vienas pieturas aģentūrai vai tamlīdzīgai struktūrai, lai visas ar uzņēmuma darbības sākšanu saistītās formalitātes varētu veikt vienā vietā”.

 

Grozījums Nr.    86

Regulas priekšlikums

I pielikums – 2. vispārējais mērķis

 

Komisijas ierosinātais teksts

Vispārējais mērķis

2. Rosināt uzņēmējdarbības kultūru un veicināt MVU izveidi un izaugsmi.

Ietekmes rādītājs

Pašreizējā situācija

Ilgtermiņa mērķis un atskaites punkts (2020. gadam)

MVU izaugsme pievienotās vērtības un darbinieku skaita izteiksmē

2010. gadā MVU nodrošināja vairāk nekā 58 % no kopējā ES apgrozījuma (GVA).

Izvirzīts mērķis palielināt MVU bruto pievienoto vērtību par 4 % gadā.

MVU un citu līdzekļu galīgo saņēmēju atsauksmes par programmas pievienoto vērtību, lietderīgumu un nozīmību (nosaka programmas izvērtējumos), izmantojot Eiropas Biznesa atbalsta tīklu (EEN) un tiešsaistes apsekojumus.

Kopējais MVU darbinieku skaits: 87,5 miljoni (67 % no privātajā sektorā radītajām darba vietām ES).

MVU nodarbināto skaita pieaugums par 1 % gadā.

MVU apgrozība (dibināšana un likvidācija)

78 % apmierinātība un pozitīvas atsauksmes par EEN pievienoto vērtību.

Panākt, lai apmierinātības līmenis saistībā ar Eiropas Biznesa atbalsta tīkla pievienoto vērtību pārsniegtu 80 %.

 

 

Grozījums

Vispārējais mērķis

2. Rosināt uzņēmējdarbības kultūru un veicināt MVU izveidi un izaugsmi.

Ietekmes rādītājs

Pašreizējā situācija

Ilgtermiņa mērķis un atskaites punkts (2020. gadam)

MVU izaugsme pievienotās vērtības izteiksmē (Eurostat)

2010. gadā MVU nodrošināja vairāk nekā 58 % no kopējā ES apgrozījuma (GVA).

Izvirzīts mērķis palielināt MVU bruto pievienoto vērtību par 4 % gadā.

MVU nodarbinātības līmeņa pārmaiņas (Eurostat)

Kopējais MVU darbinieku skaits 2010. gadā: 87,5 miljoni (67 % no privātajā sektorā radītajām darba vietām ES).

MVU nodarbināto skaita pieaugums 1 % gadā.

To ES iedzīvotāju skaita pārmaiņas, kuri vēlas būt pašnodarbināti.

2007. un 2009. gadā noteiktais rādītājs ir stabils: 45%.

Arvien lielāks to Savienības iedzīvotāju skaits, kas vēlas būt pašnodarbināti: 50–55%.

 

Grozījums Nr.    87

Regulas priekšlikums

I pielikums – Konkrētais mērķis: Uzlabot Savienības uzņēmumu konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumus, tostarp tūrisma nozarē – Darbības konkurētspējas uzlabošanai

 

Komisijas ierosinātais teksts

Konkrētais mērķis

Uzlabot ES uzņēmumu konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumus, tostarp tūrisma nozarē.

Rezultāta rādītājs

Pēdējais zināmais rezultāts

Vidējā termiņa mērķis (rezultāts) 2017. gadā

Darbības konkurētspējas uzlabošanai

 

 

Pieņemto vienkāršošanas pasākumu skaits

2010. gadā tika atjaunināta Komisijas vienkāršošanas programma un tā drīz sasniegs mērķi: par 25 % samazināt birokrātiju 2012. gadā. Līdz 2010. gadam tika īstenoti 5 vienkāršošanas pasākumi gadā.

Apmēram 7 vienkāršošanas pasākumi gadā.

Darbību kvalitātes un pievienotās vērtības „derīguma” pārbaužu skaits

2010. gadā tika sāktas četras „derīguma” pārbaudes attiecībā uz vides, transporta, nodarbinātības un rūpniecības politiku, kurās iesaistīja ieinteresētās personas. Atsauksmēs bija ietvertas piezīmes par tiesību aktiem un darbību pievienoto vērtību.

„Derīguma” pārbaudēs izmantotā atgriezeniskās saites pieeja tiks pārņemta citās politikas nostādnēs, un tiks panākti vienkāršojumi, kas pozitīvi ietekmēs rūpniecību. Paredzēts veikt līdz divpadsmit „derīguma” pārbaudes, izvirzot mērķi uzlabot regulējumu.

Līmenis, kādā uzņēmumi pieņem Eiropas ilgstspējīgas ražošanas preces un rīkus, tostarp arī vides vadības un audita sistēmu (EMAS), ekomarķējumu un ekodizainu

ISO 14001 EMS sertifikācija – aptuveni 35 000, EMAS reģistrācija – 4 500, 18 000 ES ekomarķējuma licences.

Ievērojams skaits uzņēmumu pārrauga savu darbību, piemēro vides vadības sistēmas un uzlabo resursu ražīgumu un veikumu vides jomā. Ievērojama produkcijas daļa ir resursefektīvi un videi draudzīgi ražojumi.

 

 

Grozījums

Konkrētais mērķis

Uzlabot Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumus, tostarp arī tūrisma nozarē.

Rezultāta rādītājs

Pēdējais zināmais rezultāts

Vidējā termiņa mērķis (2017. gadam)

Ilgtermiņa mērķis (2020. gadam)

Darbības konkurētspējas uzlabošanai

 

 

 

Pieņemto vienkāršošanas pasākumu skaits

Komisijas pastāvīgās vienkāršošanas programmu katru gadu iekļauj Komisijas darba programmas II pielikumā. Pēdējo dažu gadu laikā katru gadu tika veikti vidēji 5 līdz 10 vienkāršošanas pasākumi.

Apmēram 7 vienkāršošanas pasākumi gadā.

Apmēram 7 vienkāršošanas pasākumi gadā.

To „derīguma”pārbaužu skaits, kuras īsteno attiecībā uz rūpniecības politikas nostādnēm vai rūpniecības produktus reglamentējošiem tiesību aktiem.

Vienu „derīguma” pārbaudi sāka 2012. gadā attiecībā uz rūpniecības politikas nostādnēm (mehānisko transporta līdzekļu standartveida apstiprinājums).

Vēl jāveic 3 „derīguma” pārbaudes.

Vēl jāveic 5 „derīguma” pārbaudes.

Dalībvalstu skaits, kas izmanto konkurētspējas pārbaudes testu.

Dalībvalstis, kas izmanto konkurētspējas pārbaudes testu: 0.

Dalībvalstis, kas izmanto konkurētspējas pārbaudes testu: 10.

Dalībvalstis, kas izmanto konkurētspējas pārbaudes testu: 28.

Līmenis, kādā uzņēmumi pieņem Eiropas ilgstspējīgas ražošanas preces un rīkus, tostarp arī vides vadības un audita sistēmu (EMAS), ekomarķējumu un ekodizainu.

ISO 14001 EMS sertifikācija – aptuveni 35 000, EMAS reģistrācija – 4 500, 18 000 ES ekomarķējuma licences.

Ievērojams to uzņēmumu skaita pieaugums, kas pārrauga savu darbību, piemēro vides vadības sistēmas.

Ievērojams to uzņēmumu skaita pieaugums, kas pārrauga savu darbību, piemēro vides vadības sistēmas.

 

Grozījums Nr.    88

Regulas priekšlikums

I pielikums – Konkrētais mērķis: Uzlabot Savienības uzņēmumu konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumus, tostarp tūrisma nozarē – MVU politikas izstrāde

 

Komisijas ierosinātais teksts

Konkrētais mērķis

Uzlabot ES uzņēmumu konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumus, tostarp tūrisma nozarē.

Rezultāta rādītājs

Pēdējais zināmais rezultāts

Vidējā termiņa mērķis (rezultāts) 2017. gadā

MVU politikas izstrāde

 

 

Dalībvalstu skaits, kas izmanto MVU testu.

Dalībvalstu skaits, kas izmanto MVU testu: 15 dalībvalstis.

Dalībvalstu skaits, kas izmanto MVU testu: 21 dalībvalsts.

Eiropas uzņēmumu balvas publicitātes uzlabošana ES, nodrošinot publikācijas plašsaziņas līdzekļos visās dalībvalstīs.

Publikāciju skaits plašsaziņas līdzekļos visās dalībvalstīs: 60 (2010. gads).

Publikāciju skaits plašsaziņas līdzekļos visās dalībvalstīs: 80.

Jaunu uzņēmumu darbības sākšanas laika un sarežģītības samazināšana

Darbības sākšanas laika samazinājums: 7 darbdienas.

Darbības sākšanas laika samazinājums: 5 darbdienas.

 

 

Grozījums

Konkrētais mērķis

Uzlabot Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumus, tostarp arī tūrisma nozarē.

Rezultāta rādītājs

Pēdējais zināmais rezultāts

Vidējā termiņa mērķis (2017. gadam)

Ilgtermiņa mērķis (2020. gadam)

MVU politikas izstrāde

 

 

 

Dalībvalstu skaits, kas izmanto MVU testu.

Dalībvalstu skaits, kas izmanto MVU testu: 15 dalībvalstis.

Dalībvalstu skaits, kas izmanto MVU testu: 21 dalībvalsts.

Dalībvalstu skaits, kas izmanto MVU testu: 28 dalībvalstis.

 

Grozījums Nr.    89

Regulas priekšlikums

I pielikums – Konkrētais mērķis: Uzlabot Savienības uzņēmumu konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumus, tostarp tūrisma nozarē – Jaunas uzņēmējdarbības koncepcijas

 

Komisijas ierosinātais teksts

Konkrētais mērķis

Uzlabot ES uzņēmumu konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumus, tostarp tūrisma nozarē.

Rezultāta rādītājs

Pēdējais zināmais rezultāts

Vidējā termiņa mērķis (rezultāts) 2017. gadā

Jaunas uzņēmējdarbības koncepcijas

 

 

Jaunu tirgū nonākušo ražojumu/pakalpojumu skaits

Līdz šim šajā darbībā tika īstenots tikai ierobežots analītiskā darba apjoms.

5 jauni ražojumi/pakalpojumi 2017. gadā (2018. gadā palielināt līdz 15 un 2019. gadā — līdz 25).

Papildu eksporta līmenis un atbilstošās naudas summas

 

Attiecībā uz eksportu 2017. gadā pagaidām vēl netiek sagaidīta ietekme. 2018. gadā tiks vērtēts pirmās projekta dalībnieku MVU paaudzes eksporta īpatsvars, kam izvirzīts mērķis sasniegt pieaugumu par 20 %.

Ieinteresēto personu atsauksmes par darbību kvalitāti un pievienoto vērtību

 

Vismaz 70 % MVU, kas piedalās programmā 2014. gadā, apsekojumā, ko veiks 2017. gada beigās, jāuzrāda pozitīva ietekme uz apgrozījumu.

 

 

Grozījums

Konkrētais mērķis

Uzlabot ES uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumus, tostarp tūrisma nozarē.

Rezultāta rādītājs

Pēdējais zināmais rezultāts

Vidējā termiņa mērķis (2017. gadam)

Ilgtermiņa mērķis (2020. gadam)

Jaunas uzņēmējdarbības koncepcijas

 

 

 

Jaunu tirgū nonākušo ražojumu/pakalpojumu skaits

Līdz šim šajā darbībā tika īstenots tikai ierobežots analītiskā darba apjoms.

5 jauni ražojumi/pakalpojumi 2017. gadā.

30 jauni ražojumi/pakalpojumi 2020. gadā.

Papildu eksporta līmenis un atbilstošās naudas summas.

Līdz šim šajā darbībā tika īstenots tikai ierobežots analītiskā darba apjoms.

Attiecībā uz eksportu 2017. gadā pagaidām vēl netiek sagaidīta ietekme. 2018. gadā tiks vērtēts pirmās projekta dalībnieku MVU paaudzes eksporta īpatsvars, kam izvirzīts mērķis sasniegt pieaugumu par 20 %.

Programmā iesaistīto MVU eksporta īpatsvara 2020. gadam noteiktais mērķis ir 25 %.

Ieinteresēto personu atsauksmes par darbību kvalitāti un pievienoto vērtību

Līdz šim šajā darbībā tika īstenots tikai ierobežots analītiskā darba apjoms.

Vismaz 70 % MVU, kas piedalās programmā 2014. gadā, apsekojumā, ko veiks 2017. gada beigās, jāuzrāda pozitīva ietekme uz apgrozījumu.

Vismaz 80 % MVU, kas piedalās programmā 2014. gadā, apsekojumā, ko veiks 2020. gada beigās, jāuzrāda pozitīva ietekme uz apgrozījumu.

 

Grozījums Nr.    90

Regulas priekšlikums

I pielikums – Konkrētais mērķis: Uzlabot Savienības uzņēmumu konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumus, tostarp tūrisma nozarē – Tūrisms

 

Komisijas ierosinātais teksts

Konkrētais mērķis

Uzlabot ES uzņēmumu konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumus, tostarp tūrisma nozarē.

Rezultāta rādītājs

Pēdējais zināmais rezultāts

Vidējā termiņa mērķis (rezultāts) 2017. gadā

Tūrisms

 

 

Finansējuma saņemšanas pieteikumu skaits.

Kopējais finansējuma saņemšanas pieteikumu skaits (uz visiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus): apmēram 75 gadā (vidējais rādītājs 2011. gadā).

Kopējais finansējuma saņemšanas pieteikumu skaits (uz visiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus): vairāk nekā 100 gadā.

MVU procentuālais daudzums (un tendence) no pieteikumiem uz finansējuma saņemšanas iespējām, kas saistītas ar tūrismu.

Līdz šim neviens uzaicinājums iesniegt priekšlikumus nav bijis tieši adresēts MVU.

MVU ir tieši adresēti 30 % uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus.

Uzņēmumu skaits, kas izmanto Eiropas tūrisma kvalitātes zīmi.

Līdz šim Eiropas tūrisma kvalitātes zīmi neizmanto neviens uzņēmums (darbība ir izstrādes stadijā).

50 % no izvērtējuma shēmām tiesīgas piedalīties Eiropas tūrisma kvalitātes zīmes shēmā.

Galamērķu skaits, kas pieņēmuši projekta „Eiropas labākie galamērķi” popularizētos ilgtspējīga tūrisma attīstības modeļus.

„Eiropas labākā galamērķa” statuss piešķirts kopā 98 galamērķiem (vidēji 20 galamērķiem gadā: 2007. gadā — 10, 2008. gadā — 20, 2009. gadā — 22, 2010. gadā — 25, 2011. gadā — 21).

Projekta „Eiropas labākie galamērķi” popularizētos ilgtspējīga tūrisma attīstības modeļus pieņēmuši 200 vai vairāk galamērķi (pieaugums līdz 30 galamērķiem gadā).

 

Grozījums

Konkrētais mērķis :

Uzlabot Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumus, tostarp arī tūrisma nozarē.

Rezultāta rādītājs

Pēdējais zināmais rezultāts

Vidējā termiņa mērķis (rezultāts) 2017. gadā

Tūrisms

 

 

Uzņēmumu skaits, kas izmanto Eiropas tūrisma kvalitātes zīmi.

Līdz šim Eiropas tūrisma kvalitātes zīmi neizmanto neviens uzņēmums (darbība ir izstrādes stadijā).

50 % no izvērtējuma shēmām tiesīgas piedalīties Eiropas tūrisma kvalitātes zīmes shēmā.

Galamērķu skaits, kas pieņēmuši projekta „Eiropas labākie galamērķi” popularizētos ilgtspējīga tūrisma attīstības modeļus.

„Eiropas labākā galamērķa” statuss piešķirts kopā 98 galamērķiem (vidēji 20 galamērķiem gadā: 2007. gadā — 10, 2008. gadā — 20, 2009. gadā —22, 2010. gadā — 25, 2011. gadā — 21).

Projekta „Eiropas labākie galamērķi” popularizētos ilgtspējīga tūrisma attīstības modeļus pieņēmuši 200 vai vairāk galamērķi (pieaugums līdz 30 galamērķiem gadā).

 

 

 

 

 

 

Grozījums Nr.    91

Regulas priekšlikums

I pielikums – Konkrētais mērķis: Veicināt uzņēmējdarbību, tostarp īpašās mērķgrupās – Uzņēmējdarbībai paredzētais atbalsts

 

 

Komisijas ierosinātais teksts

Konkrētais mērķis

Veicināt uzņēmējdarbību, tostarp īpašās mērķgrupās.

Rezultāta rādītājs

Pēdējais zināmais rezultāts

Vidējā termiņa mērķis (rezultāts) 2017. gadā

Uzņēmējdarbībai paredzētais atbalsts

 

 

Atgriezeniskā saite par sabiedrības attieksmi pret uzņēmējdarbību (Eurobarometer aptauja, to ES iedzīvotāju īpatsvars (%), kas vēlētos būt pašnodarbināti).

2007. un 2009. gadā noteiktais rādītājs ir stabils: 45%.

To ES iedzīvotāju īpatsvara, kas vēlētos būt pašnodarbināti, pieaugums līdz 50 %.

To valstu skaits, kas ievieš ES līmenī izstrādātus uzņēmējdarbības risinājumus.

To valstu skaits, kas ievieš ES līmenī izstrādātus uzņēmējdarbības risinājumus: 22 (2010. gads).

To valstu skaits, kas ievieš ES līmenī izstrādātus uzņēmējdarbības risinājumus: 25.

To valsts līmenī realizēto programmu skaits, kas pieejamas MVU no citām dalībvalstīm.

To valsts līmenī realizēto programmu skaits, kas pieejamas MVU no citām dalībvalstīm: 5.

To valsts līmenī realizēto programmu skaits, kas pieejamas MVU no citām dalībvalstīm: 10.

Pieņemto MVU paredzēto vienkāršošanas pasākumu skaits

5 vienkāršošanas pasākumi gadā (2010. gads).

Aptuveni 7 vienkāršošanas pasākumi gadā.

 

 

Grozījums

Konkrētais mērķis

Veicināt uzņēmējdarbību, tostarp īpašās mērķgrupās.

Rezultāta rādītājs

Pēdējais zināmais rezultāts

Vidējā termiņa mērķis (2017. gadam)

Ilgtermiņa mērķis (2020. gadam)

Uzņēmējdarbībai paredzētais atbalsts

 

 

 

Lielāks to dalībvalstu skaits, kas ievieš uzņēmējdarbības risinājumus, pamatojoties uz labas prakses piemēriem, kas noteikti programmā.

To dalībvalstu skaits, kas ievieš uzņēmējdarbības risinājumus: 22 (2010. gadā).

To dalībvalstu skaits, kas ievieš uzņēmējdarbības risinājumus: 25.

To dalībvalstu skaits, kas ievieš uzņēmējdarbības risinājumus: 28.

Lielāks to valsts līmenī realizēto programmu skaits, kas pieejamas MVU no citām dalībvalstīm.

To valsts līmenī realizēto programmu skaits, kas pieejamas MVU no citām dalībvalstīm: 5.

To valsts līmenī realizēto programmu skaits, kas pieejamas MVU no citām dalībvalstīm: 10.

To valsts līmenī realizēto programmu skaits, kas pieejamas MVU no citām dalībvalstīm: 15.

 

Grozījums Nr.    92

Regulas priekšlikums

I pielikums – Konkrētais mērķis: Uzlabot finansējuma pieejamību MVU kapitāla un aizdevumu veidā – Izaugsmei paredzētie finanšu instrumenti

 

Komisijas ierosinātais teksts

Konkrētais mērķis

Uzlabot finansējuma pieejamību MVU kapitāla un aizdevumu veidā.

Rezultāta rādītājs

Pēdējais zināmais rezultāts

Vidējā termiņa mērķis (rezultāts) 2017. gadā

Izaugsmei paredzētie finanšu instrumenti

 

 

Uzņēmumu skaits, kas saņem aizdevumu (kredītu) garantijas un aizdevumu vērtība

Vēl nav sākta ierosināto instrumentu darbība, un tie atšķiras no pašlaik izmantotajiem instrumentiem, tāpēc iespējams, ka dari par pašlaik izmantotajiem instrumentiem var nebūt salīdzināmi.

Uzņēmumu skaits, kas saņem aizdevumu (kredītu) garantijas (+/- 95 000) un aizdevumu vērtība (+/- 10,7 miljardi euro).

Riska kapitāla atbalstu saņēmušo uzņēmumu skaits un ieguldījumu vērtība (atsevišķi norādot pārrobežu darījumus).

 

Riska kapitāla atbalstu saņēmušo uzņēmumu skaits: (+/- 180) un ieguldījumu vērtība (EUR +/- 220 miljoni).

 

 

Grozījums

Konkrētais mērķis

Uzlabot finansējuma pieejamību MVU.

Rezultāta rādītājs

Pēdējais zināmais rezultāts

Vidējā termiņa mērķis (2017. gadam)

Ilgtermiņa mērķis (2020. gadam)

Izaugsmei paredzētie finanšu instrumenti

 

 

 

Uzņēmumu skaits, kas saņem aizdevumu (kredītu), izmantojot programmas garantijas, un aizdevumu vērtība.

No 2011. gada mobilizēti EUR 10,2 miljardi aizdevumiem 171 000 MVU (SMEG).

Uzņēmumu skaits, kas saņem aizdevumu (kredītu), izmantojot garantijas (+/- 145 000) un aizdevumu vērtība (+/- 9,6 miljardi euro).

Uzņēmumu skaits, kas saņem aizdevumu (kredītu), izmantojot garantijas (+/- 344 000) un aizdevumu vērtība (+/- 22 miljardi euro).

Programmas riska kapitāla ieguldījumus saņēmušo uzņēmumu skaits un ieguldījumu kopējais apjoms

No 2011. gada 31. decembra mobilizēti EUR 1,9 miljardi riska kapitāla ieguldījumiem 194 000 MVU (GIF).

Programmas riska kapitāla ieguldījumus saņēmušo uzņēmumu skaits un ieguldījumu kopējais apjoms: (+/- 240) (+/- 240) un ieguldījumu kopējā vērtība (+/- 2 miljardi euro).

Programmas riska kapitāla ieguldījumus saņēmušo uzņēmumu skaits un ieguldījumu kopējais apjoms: (+/- 560) (+/- 560) un ieguldījumu kopējā vērtība (+/- EUR 4,7 miljardi).

 

Grozījums Nr.    93

Regulas priekšlikums

I pielikums – Konkrētais mērķis: Uzlabot piekļuvi Savienības un pasaules tirgiem – Eiropas Biznesa atbalsta tīkls

 

Komisijas ierosinātais teksts

Konkrētais mērķis

Uzlabot piekļuvi Savienības un pasaules tirgiem.

Rezultāta rādītājs

Pēdējais zināmais rezultāts

Vidējā termiņa mērķis (rezultāts) 2017. gadā

Eiropas Biznesa atbalsta tīkls

Eiropas Biznesa atbalsta tīkls

Eiropas Biznesa atbalsta tīkls

Parakstīto partnerības nolīgumu skaits

Parakstīti partnerības nolīgumi: 1.950 (2010).

Parakstīti partnerības nolīgumi: 3 000 gadā.

Tīkla zīmola atpazīstamības pieaugums un zīmola kultūra (piemēram, zīmola atpazīstamība MVU vidū).

Tīkla zīmola atpazīstamības pieaugums un zīmola kultūra: vēl nav noteikts.

Tīkla zīmola atpazīstamības pieaugums un zīmola kultūra: sasniegti 30 % MVU.

Klientu (to MVU %, kas informē par savu apmierinātību un konkrēta pakalpojuma pievienoto vērtību) apmierinātības rādītājs.

Klientu (to MVU %, kas informē par savu apmierinātību un konkrēta pakalpojuma pievienoto vērtību) apmierinātības rādītājs: 78%.

Klientu (to MVU %, kas informē par savu apmierinātību un konkrēta pakalpojuma pievienoto vērtību) apmierinātības rādītājs: >80%.

Atbalsta pakalpojumus saņēmušo MVU skaits

Atbalsta pakalpojumus saņēmušo MVU skaits: 435.000 (2010).

500 000 gadā.

To MVU skaits, kas piedalās starpniecības pasākumos un uzņēmumu misijās.

To MVU skaits, kas piedalās starpniecības pasākumos un uzņēmumu misijās: 45.000 (2010. gadā).

To MVU skaits, kas piedalās starpniecības pasākumos un uzņēmumu misijās: 60 000 gadā.

 

 

Grozījums

Konkrētais mērķis

Uzlabot piekļuvi Savienības un pasaules tirgiem

Rezultāta rādītājs

Pēdējais zināmais rezultāts

Vidējā termiņa mērķis( 2017. gadam)

Ilgtermiņa mērķis (2020. gadam)

Eiropas Biznesa atbalsta tīkls

 

 

 

Parakstīto partnerības nolīgumu skaits

Parakstīti partnerības nolīgumi: 1.950 (2010. gadā).

Parakstīti partnerības nolīgumi: 2 200 gadā.

Parakstīti partnerības nolīgumi: 2 500 gadā.

Tīkla zīmola atpazīstamības pieaugums MVU vidū (piemēram, zīmola atpazīstamība MVU vidū).

Tīkla zīmola atpazīstamības pieaugums MVU vidū: vēl nav noteikts. Tiks veikta aptauja.

Tīkla zīmola atpazīstamības pieaugums MVU vidū: sasniegti 20 % salīdzinājumā ar sākotnējiem aptaujas rezultātiem.

Tīkla zīmola atpazīstamības pieaugums MVU vidū: sasniegti 30 % salīdzinājumā ar sākotnējiem aptaujas rezultātiem.

Klientu (to MVU %, kas informē par savu apmierinātību un konkrēta pakalpojuma pievienoto vērtību) apmierinātības rādītājs.

Klientu (to MVU %, kas informē par savu apmierinātību un konkrēta pakalpojuma pievienoto vērtību) apmierinātības rādītājs: 78%.

Klientu (to MVU %, kas informē par savu apmierinātību un konkrēta pakalpojuma pievienoto vērtību) apmierinātības rādītājs: >80%.

Klientu (to MVU %, kas informē par savu apmierinātību un konkrēta pakalpojuma pievienoto vērtību) apmierinātības rādītājs: >82%.

Atbalsta pakalpojumus saņēmušo MVU skaits

Atbalsta pakalpojumus saņēmušo MVU skaits: 435.000 (2010).

To MVU skaits, kas ir izmantojuši atbalsta pakalpojumus: 470 000 gadā.

To MVU skaits, kas ir izmantojuši atbalsta pakalpojumus: 500 000 gadā.

MVU skaits, kas piedalās starpniecības pasākumos un uzņēmumu misijās.

To MVU skaits, kas piedalās starpniecības pasākumos un uzņēmumu misijās: 45.000 (2011. gadā).

To MVU skaits, kas piedalās starpniecības pasākumos un uzņēmumu misijās: 48 000 gadā.

To MVU skaits, kas piedalās starpniecības pasākumos un uzņēmumu misijās: 50 000 gadā.

To MVU īpatsvars (%), kas eksportē vienotajā tirgū.

Vienotajā tirgū eksportē 25 % MVU.

Vienotajā tirgū eksportē 27 % MVU.

Vienotajā tirgū eksportē 30 % MVU.

 

Grozījums Nr.    94

Regulas priekšlikums

I pielikums – Konkrētais mērķis: Uzlabot piekļuvi Savienības un pasaules tirgiem – Uzņēmējdarbības atbalsts MVU trešo valstu tirgos

 

Komisijas ierosinātais teksts

Konkrētais mērķis

Uzlabot piekļuvi Savienības un pasaules tirgiem

Rezultāta rādītājs

Pēdējais zināmais rezultāts

Vidējā termiņa mērķis (rezultāts) 2017. gadā

Uzņēmējdarbības atbalsts MVU trešo valstu tirgos

 

 

To MVU īpatsvars (%), kas veic starptautiskas darbības (eksportē, importē, veic ārvalstu tiešās investīcijas un citas darbības) ārpus ES.

13 % (2009. gadā)

17 % (2017. gadā)

 

 

Grozījums

Konkrētais mērķis

Uzlabot piekļuvi Savienības un pasaules tirgiem

Rezultāta rādītājs

Pēdējais zināmais rezultāts

Vidējā termiņa mērķis( 2017. gadam)

Ilgtermiņa mērķis (2020. gadam)

Uzņēmējdarbības atbalsts MVU vienotajā tirgū un trešo valstu tirgos

 

 

 

To MVU īpatsvars (%), kas eksportē ārpus ES.

13 % (attiecībā uz periodu 2006.–2008.)

17 %

20%

 

Grozījums Nr.    95

Regulas priekšlikums

I pielikums – Konkrētais mērķis: Uzlabot piekļuvi Savienības un pasaules tirgiem – Starptautiskā rūpnieciskā sadarbība

 

Komisijas ierosinātais teksts

Konkrētais mērķis

Uzlabot piekļuvi Savienības un pasaules tirgiem

Rezultāta rādītājs

Pēdējais zināmais rezultāts

Vidējā termiņa mērķis (rezultāts) 2017. gadā

13 % (2009. gadā)

 

 

Uzlabota ES un trešo valstu regulējuma gadījumu skaits attiecībā uz rūpniecības izstrādājumiem

To ES Mazās uzņēmējdarbības akta jomu un paraugprakses piemēru skaits, kas ieviesti kaimiņvalstīs un kandidātvalstīs.

Trīs attiecīgās jomas, kurās jāveic būtiska tehnisko noteikumu saskaņošana ar galvenajiem tirdzniecības partneriem (ASV, Japānu, Ķīnu, Brazīliju, Krieviju, Kanādu, Indiju) (2017. gadā).

Gadījumu skaits, kuros panākti uzlabojumi attiecībā uz ES un trešo valstu rūpnieciskiem ražojumiem piemērojamo noteikumu tuvināšanu.

Tiek lēsts, ka regulatīvajā sadarbībā ar galvenajiem tirdzniecības partneriem (ASV, Japānu, Ķīnu, Brazīliju, Krieviju, Kanādu, Indiju) ir vidēji divas attiecīgās jomas, kurās jāveic ievērojama tehnisko noteikumu saskaņošana.

Piecas MUA 5 politikas jomas trijos politikas reģionos (kandidātvalstu reģions, austrumu kaimiņvalstis un Vidusjūras reģiona kaimiņvalstis) (2017. gadā).

 

 

Grozījums

Specific objective

Uzlabot piekļuvi Savienības un pasaules tirgiem

Rezultāta rādītājs

Pēdējais zināmais rezultāts

Vidējā termiņa mērķis (2017. gadam)

Ilgtermiņa mērķis (2020. gadam)

13 % (2009. gadā)

 

 

 

17 % (2017. gadā) Starptautiskā rūpnieciskā sadarbība

To ES Mazās uzņēmējdarbības akta jomu un paraugprakses piemēru skaits, kas ieviesti kaimiņvalstīs un kandidātvalstīs.

Tiek lēsts, ka vidēji triju politikas reģionu (kandidātvalstu reģions, austrumu kaimiņvalstis un Vidusjūras reģiona kaimiņvalstis) valstīs ieviests regulējums attiecībā uz vismaz 3 no 10 MUA ietvertajām politikas jomām. Trīs attiecīgās jomas, kurās jāveic būtiska tehnisko noteikumu saskaņošana ar galvenajiem tirdzniecības partneriem (ASV, Japānu, Ķīnu, Brazīliju, Krieviju, Kanādu, Indiju) (2017. gadā).

Četras attiecīgās jomas, kurās jāveic būtiska tehnisko noteikumu saskaņošana ar galvenajiem tirdzniecības partneriem (ASV, Japānu, Ķīnu, Brazīliju, Krieviju, Kanādu, Indiju) (2017. gadā).

Gadījumu skaits, kuros panākti uzlabojumi attiecībā uz ES un trešo valstu rūpnieciskiem ražojumiem piemērojamo noteikumu tuvināšanu.

Tiek lēsts, ka regulatīvajā sadarbībā ar galvenajiem tirdzniecības partneriem (ASV, Japānu, Ķīnu, Brazīliju, Krieviju, Kanādu, Indiju) ir vidēji divas attiecīgās jomas, kurās jāveic ievērojama tehnisko noteikumu saskaņošana.

Piecas MUA 5 politikas jomas trijos politikas reģionos (kandidātvalstu reģions, austrumu kaimiņvalstis un Vidusjūras reģiona kaimiņvalstis) (2017. gadā).

MUA 5 politikas jomas trijos politikas reģionos (kandidātvalstu reģions, austrumu kaimiņvalstis un Vidusjūras reģiona kaimiņvalstis).

 

 

Grozījums Nr.    96

Regulas priekšlikums

II pielikums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Pielikums ir svītrots

 

 

 

 

PASKAIDROJUMS

Ievads

 

Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspēju pasaulē apdraud tirgus, politikas un institucionālas problēmas, piemēram, nespēja piekļūt finansējumam un tirgiem, kā arī regulatīvais slogs. Tādēļ Eiropas MVU ir zemāka produktivitāte, un tie attīstās lēnāk nekā to līdzinieki citviet pasaulē, un tiem ir mazāka spēja veiksmīgi pielāgoties izmaiņām nekā lielākiem uzņēmumiem Eiropā. Šīs grūtības 2008. gadā vēl vairāk palielināja ekonomikas krīze, kas nesamērīgi ietekmēja MVU.

 

Saskaņā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu (MFF) ES finansē pasākumus uzņēmējdarbības un inovāciju atbalstam, kā arī MVU attīstības un izaugsmes veicināšanai, izmantojot Uzņēmējdarbības un inovāciju programmu (EIP), vienu no trim Konkurētspējas un inovācijas pamatprogrammas (CIP) pīlāriem. Saskaņā ar turpmāko MFF (2014.–2020. gadam) EIP nomainīs Uuzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidēju uzņēmumu konkurētspējas programma (COSME). Eiropas Komisija, pieņemot lēmumu tuvināt pētniecības un inovāciju jomu, ir ierosinājusi ar inovāciju saistītas darbības pašreizējā EIP ietvert programmā „Apvārsnis 2020” — jaunajā pētniecības un inovāciju pamatprogrammā. Līdz ar to COSME uzmanības centrā būs konkurētspēja, izaugsme un uzņēmējdarbība.

 

Referents ļoti atzinīgi vērtē priekšlikumu COSME programmai, kas ir vienīgā ES izdevumu programma, kura ir īpaši domāta MVU veicināšanai. Lai vēl vairāk uzlabotu priekšlikumu, viņš gribētu iesniegt turpmāk minētās vispārējās un īpašās piezīmes.

 

 

Vispārējas piezīmes

 

1.Galvenā uzmanība administratīvā sloga samazināšanai, piekļuvei finansējumam un tirgiem

Ņemot vērā ierobežoto budžetu, COSME uzmanībai jābūt vērstai uz darbībām, kurām ir vislielākā ietekme un piesaistītie līdzekļi. Referents iesaka uzmanību koncentrēt uz trim jomām: administratīvā sloga samazināšana, piekļuve finansējumam un piekļuve tirgiem.

 

Pēc veiksmīgas Rīcības programmas administratīvā sloga samazināšanai ES īstenošanas ES ir vajadzīgs jauns, vērienīgās samazinājuma mērķis 2020. gadam, un ar COSME ir jāturpina atbalstīt darbu, ko veic Augsta līmeņa neatkarīgu ieinteresēto personu grupa administratīvā sloga samazināšanai.

 

Pēc nesenās finanšu un ekonomikas krīzes piekļuve finansējumam ir kļuvusi par galveno Eiropas MVU problēmu, jo bankas vairs nevēlas izsniegt aizdevumus, un ieguldītāji nevēlas riskēt. EIP finanšu instrumenti ir veiksmīgi palīdzējuši MVU nodrošināt finansējumu, apliecinot vērā ņemamu sviras efektu, kā arī palielinot apgrozījumu un nodarbinātību, un tas ir jāturpina saskaņā ar COSME.

 

Piekļuvei tirgiem Eiropā un trešās valstīs ir jābūt COSME prioritārajai jomai. Eiropas Biznesa atbalsta tīkls joprojām netiek pietiekami izmantots šajā sakarā. Šī tīkla pārvaldība un pamanāmība ir jāuzlabo.

 

2.Mērķis — visi MVU

COSME uzmanība jāpievērš ne tikai MVU, kas veic pārrobežu darbības, bet arī MVU, kuri darbojas vietējā, reģionu un valsts līmenī, ja var apliecināt to pievienoto vērtību ES. ES pievienotā vērtība var ietvert arī tādu tirgus problēmu risināšanu, kuras nevar atrisināt dalībvalstis vienas pašas.

 

3.Ciešāka saikne ar Mazās uzņēmējdarbības aktu

Īstenojot COSME darbības, īpaša uzmanība ir jāpievērš 10 Mazajā uzņēmējdarbības aktā (MUA) noteiktajiem principiem, kas pirmo reizi paredz visaptverošu politisko satvaru ES un tās dalībvalstīm, kurš palīdz izprast un īstenot tās politikas nostādnes, kuru pamatā ir pieeja „Vispirms domāt par mazākajiem”.

 

4.Lielāka MVU pārstāvju organizāciju iesaiste

COSME ir izstrādāta īpaši MVU. Lai sasniegtu tās mērķus, ir būtiski, lai tiktu iesaistītas MVU pārstāvju organizācijas. Piemēram, Eiropas Komisijai vajadzētu atbalstīt sadarbību ar MVU organizācijām, izstrādājot MVU politiku. Eiropas Komisijai arī vajadzētu apspriesties ar MVU organizācijām, vajadzības gadījumā izstrādājot rādītājus un pirms tā nosaka gada darba programmas mērķus.

 

5.  Atbalsts uzņēmumu nodošanai

Uzņēmumu nodošana ir būtiska MVU izaugsmei un attīstībai. Katru gadu ir risks zaudēt 150 000 uzņēmumu un 600 000 darbavietu neefektīvas uzņēmumu nodošanas sistēmas dēļ. COSME ir jārisina šī tirgus problēma.

 

6.  Lielāks budžets maziem un vidējiem uzņēmumiem

Politikas veidotāji labi zina, ka 23 miljoni MVU veido lielu ekonomiskās izaugsmes un darbavietu radīšanas avotu Eiropas Savienībā. Diemžēl MVU politiskā nozīme nav atspoguļota COSME budžetā: tikai 0,2 % jeb 2,5 miljardi euro no ierosinātā daudzgadu finanšu shēmas budžeta ir piešķirti COSME. Ņemot vērā referenta ieteikumus attiecībā uz to, ka finanšu instrumentiem ir jāatbalsta arī uzņēmumu nodošana un ka ir jāatceļ aizdevumu garantiju mehānisma (LGF) slieksnis neinovatīviem MVU izsniegtiem aizdevumiem, kuru summa pārsniedz EUR 150 000, referents uzskata, ka ierosinātais budžets nav atbilstīgs, lai varētu sasniegt noteiktos vērienīgos mērķus. Tāpēc viņš ierosina palielināt budžetu līdz 0,5 % no daudzgadu finanšu shēmas budžeta. Tas apliecinātu, ka ES patiesi nopietni uztver MVU veicināšanu.

 

 

Īpašas piezīmes

 

1.Vispārējie mērķi

 

1.1. Ilgtspējīga konkurētspēja (2. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

Pirmajam vispārējam mērķim ir jābūt Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, ilgtspējīgai konkurētspējai. Konkurētspēju un ilgtspēju nedrīkst uztvert kā atsevišķus mērķus, jo konkurētspēja ilgtermiņa ir atkarīga no ilgtspējas, un politikas nostādņu pamatā ir jābūt ilgtermiņa stratēģijai. Ilgtspējīga konkurētspēja atspoguļo spēju sasniegt un saglabāt rūpniecības nozares (ekonomisko) konkurētspēju saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

 

1.2.Tūrisms (2. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

Referents uzskata, ka iniciatīvas tūrisma nozarē būs tiesīgas saņemt atbalstu saskaņā ar COSME, ja tās varēs apliecināt pievienoto vērtību ES, gluži kā citas nozares, kuras ir liels MVU īpatsvars un kuras dod būtisku ieguldījumu IKP. Tomēr COSME jau sākotnēji nevajadzētu diskriminēt nozares. Tāpēc ir nelietderīgi uzsvērt tūrisma nozari programmas mērķos. Ņemot vērā to, ka tūrisms tikai nesen ir kļuvis par ES dalītas kompetences jomu, tas ir jāuzsver saistībā ar īpašām darbībām.

 

2.Konkrētie mērķi

 

2.1.Ilgtspējīgas konkurētspējas pamatnosacījumu uzlabošanai veicamās darbības (6. pants)

Ņemot vērā ierobežotos līdzekļus, atbalsta pasākumi ir jāvirza uz starpnozaru iniciatīvām, no kurām labumu gūst visdažādākie MVU. Tomēr Eiropas Komisijai ir jābūt iespējai atbalstīt konkrētas nozares iniciatīvas tajās jomās, kurās ir liels MVU īpatsvars un kas dod lielu ieguldījumu Savienības IKP, ja var pierādīt iniciatīvu pievienoto vērtību Savienības līmenī.

 

2.2.Uzņēmējdarbības veicināšanas darbības (7. pants)

Uzņēmējiem labvēlīgai uzņēmējdarbības videi ir jānodrošina labi pamatnosacījumi visos uzņēmējdarbības posmos. Saskaņā ar Mazās uzņēmējdarbības aktu tas attiecas ne tikai uz uzņēmuma attīstības posmu, bet arī uz dibināšanas, attīstības, nodošanas un bankrota (otrā iespēja) posmu.

 

2.3.Darbības, lai uzlabotu finansējuma pieejamību MVU (8. pants)

MVU ir vajadzīga piekļuve finansējumam ne tikai uzņēmuma dibināšanas un attīstības posmā, bet arī nodošanas posmos (skatīt iepriekšējo punktu). Tas attiecas arī uz finanšu instrumentiem.

 

2.4.Darbības, lai uzlabotu piekļuvi tirgiem (9. pants)

Referents piekrīt Eiropas Komisijai, ka tai ir jāsaglabā atbalsts Eiropas Biznesa atbalsta tīklam (ENN). Tīkla darbība tiek arvien uzlabota, un tas sniedz dažādus biznesa atbalsta pakalpojumus ar skaidru Eiropas pievienoto vērtību. Tomēr tā darbība ir jāuzlabo vēl vairāk, pamatojoties uz dalībvalstu dažādo pārvaldības struktūru un pieeju analīzi.

 

Ir jāatbalsta īpaši pasākumi, lai veicinātu MVU piekļuvi tirgiem prioritārās trešās valstīs, piemēram, Ķīnas IĪT MVU palīdzības dienests, ja vien to sniegtie pakalpojumi nepārklājas ar tiem, kurus sniedz dalībvalstis vai Eiropas Biznesa atbalsta tīkls. Referents atzinīgi vērtē arī atbalstu standartiem un publiskajam iepirkumam trešās valstīs. Pirms jaunu pasākumu ieviešanas Eiropas Komisijai ir jāizvērtē pašreizējie atbalsta pasākumi.

 

3.  Finanšu instrumenti (4. un 14. pants, II pielikums)

Referents atzinīgi vērtē ierosinātos finanšu instrumentus, kuru mērķis ir veicināt piekļuvi aizdevumiem un pašu kapitāla finansējumam MVU. Tomēr viņš pauž arī bažas, ka paredzētais dalījums starp COSME un „Apvārsnis 2020” varētu veicināt turpmāku neefektivitāti un administratīvo slogu. Tāpēc ir būtiski, lai abu programmu mehānismi patiesi tiktu īstenoti kā viena instrumenta daļa, kuram MVU un starpnieki var piekļūt, izmantojot vienotu kontaktpunktu.

 

Referents atzinīgi vērtē to, ka finanšu instrumentiem ir paredzēti 55,5 % no budžeta līdzekļiem. Ņemot vērā pārlieku lielo pieprasījumu un lielo sviras ietekmi, referents ierosina finanšu instrumentiem paredzēt vismaz 55,5 % no programmas budžeta. Tomēr, ja finanšu instrumentu piedāvājums pārsniedz plānoto pieprasījumu, Komisijai ir jābūt iespējai mainīt 55,5 % robežu. Lai gan no budžeta piešķirtie līdzekļi katram instrumentam ir tikai provizoriski, piešķirot līdzekļus dažādiem mehānismiem, ir jāņem vērā pieprasījums tirgū.

 

3.1  Izaugsmei paredzētais kapitāla mehānisms (14. pants, II pielikums)

Referents atzinīgi vērtē priekšlikumu izveidot kapitāla mehānismu MVU to izaugsmes posmā, kas papildinātu programmas „Apvārsnis 2020” kapitāla mehānismu, kas vērsts uz uzņēmumu dibināšanu. Mezonīna finansējuma paredzēšana ir īpaši svarīga, jo tā MVU īpašniekiem nodrošina piekļuvi pašu kapitālam, neatsakoties no īpašuma tiesībām.

 

3.2  Aizdevumu garantiju mehānisms (14. pants, II pielikums)

Eiropas Komisija ir ierosinājusi, ka aizdevumu garantiju mehānismam ir jāattiecas tikai uz aizdevumiem, kas nepārsniedz EUR 150 000, bet uz lielākiem aizdevumiem attiecina RSI II saskaņā ar programmu „Apvārsnis 2020”, ko piemēro tikai inovatīviem uzņēmumiem. Tomēr ir arī finansējuma trūkums neinovatīviem MVU paredzētiem aizdevumiem, kas pārsniedz EUR 150 000, jo īpaši uzņēmumu nodošanai, uz ko, pēc referenta domām, ir jāattiecina aizdevumu garantiju mehānisms. Tāpēc viņš ierosina, ka šim mehānismam ir jāattiecas arī uz aizdevumiem, kas pārsniedz EUR 150 000, ja MVU neatbilst RSI II kritērijiem.

 

4.  Rādītāji (I pielikums)

Referents uzskata, ka ir nepieciešami arvien vairāk un labāko rādītāji, lai nodrošinātu derīgu un ticamu izpildes novērtējumu. Turklāt izpildes mērķiem ir jābūt vērienīgākiem, un divi atsevišķi mērķi ir jānosaka attiecībā uz īpašiem mērķiem, lai varētu veikt starpposma novērtējumu 2017. gadā un noteikt atskaites punktu 2020. gadam.

18.9.2012

ATZINUMS Sniegusi Budžeta komiteja

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (2014.–2020. gadam)

( COM(2011)0834 – C7‑0463/2011 – 2011/0394(COD) )

Atzinumu sagatavoja: Paul Rübig

 

 

ĪSS PAMATOJUMS

Ir apliecinājies, ka Eiropas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir galvenais virzītājspēks ceļā uz izaugsmi un kvalitatīvu darbavietu skaita palielināšanā visā Savienībā. MVU ir stratēģijas „Eiropa 2020” uzmanības centrā, un tiem būs būtiska nozīme, lai sasniegtu šajā stratēģijā noteiktos lietpratīgas, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķus. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā tas ir īpaši svarīgi. MVU var sekmēt pašreizējās ekonomikas un nodarbinātības krīzes pārvarēšanu. Galu galā, laikposmā no 2002. līdz 2010. gadam tieši MVU nodrošināja 85 % visu jauno darbavietu.

 

Lai īstenotu šos vērienīgos mērķus, Eiropas MVU ir nepieciešams gan ES politiskais atbalsts, gan atbalsts no ES budžeta. ES patlaban ir uzņēmusies lielu atbildību risināt tirgus un politikas nepilnības, kas nopietni apdraudējušas MVU konkurētspēju, un atraisīt šo uzņēmumu izaugsmes potenciālu. Cita starpā tas nozīmē, ka būs nepieciešams mazināt birokrātiju un administratīvos šķēršļus, uzlabot finansējuma pieejamību un piekļuvi tirgiem visiem MVU. Komisija saistībā ar jauno 2014.–2020. gada DFS ir nākusi klajā ar priekšlikumu izveidot programmu COSME, lai apņēmīgi reaģētu uz minētajām problēmām, uzlabojot ES uzņēmumu darbību reglamentējošos pamatnoteikumus un veicinot uzņēmējdarbību.

 

Programmai COSME ierosinātais kopējais budžets ir EUR 2,5 miljardi. Atzinuma sagatavotājs, ņemot vērā patlaban notiekošās visai smagās sarunas par nākamo DFS, vēlas uzsvērt, ka, kaut gan līdzekļi ir ierobežoti, resursu samazinājums tādām programmām kā COSME, kurām ir būtiska nozīme Eiropas konkurētspējas un nodarbinātības veicināšanā, netiks atzīts par pamatotu. Faktiski atzinuma sagatavotājs uzskata, ka programmai COSME atvēlētais finansējums reālā izteiksmē nedrīkst būt mazāks par Konkurētspējas un jauninājumu programmai (CIP) patlaban paredzētajām apropriācijām. Turklāt, lai nodrošinātu, ka šai jomai tiek piešķirts maksimāli iespējamais līdzekļu daudzums, atzinuma sagatavotājs stingri atbalsta ideju šai programmai papildus piešķirt arī summas, kas iegūtas, Komisijai iekasējot soda naudu no uzņēmumiem par ES konkurences tiesību aktu neievērošanu.

 

Jaunajā programmā uzmanība galvenokārt jākoncentrē uz gados jauniem uzņēmējiem. Atzinuma sagatavotājs ierosina programmā COSME kā atsevišķu darbību iekļaut „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”. Šī programma, kas sākotnēji bija Eiropas Parlamenta ierosināta sagatavošanas darbība, aizvadīto gadu laikā ir tikusi sekmīgi īstenota un ļāvusi jaunajiem uzņēmējiem mācīties no citu dalībvalstu pieredzes un labas prakses un izmantot to par pamatu savas darbības izvēršanai. Tā kā „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” neapšaubāmi ir guvusi lielus panākumus, tai jaunajā programmā ir jāatvēl atsevišķa vieta, lai ar šīs iniciatīvas palīdzību jauniešiem attīstītu uzņēmējdarbībā nepieciešamās prasmes un uzņēmēja garu.

 

Attiecībā uz COSME ietvaros izveidoto finanšu instrumentu līdzekļu atpakaļieplūdi atzinuma sagatavotājs pilnībā atbalsta Komisijas priekšlikumu, kas paredz konkrēta instrumenta radītos ieņēmumus un atmaksājumus piesaistīt šim pašam finanšu instrumentam. Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka šo instrumentu multiplicējošais efekts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem var nodrošināt izredzes uz ilgtspējīgāku un dzīvotspējīgāku nākotni.

 

 

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Normatīvās rezolūcijas projekts

1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a norāda, ka likumdošanas priekšlikumā minētais finansējums ir tikai orientējoša norāde likumdošanas iestādei un šo summu nevar precīzi noteikt, kamēr nav panākta vienošanās par regulu, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam;

 

Grozījums Nr.    2

Normatīvās rezolūcijas projekts

1.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b atgādina par 2011. gada 8. jūnija rezolūciju „Ieguldījums nākotnē — jauna daudzgadu finanšu shēma (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un integrējošai Eiropai”1; vēlreiz uzsver, ka nākamajā DFS ir jāparedz pietiekami daudz papildu resursu, lai Savienība spētu īstenot pašreizējās politikas prioritātes un izpildīt Lisabonas līgumā noteiktos jaunos uzdevumus, kā arī reaģēt neparedzētos gadījumos; prasa Padomei, ja tā šai pieejai nepiekrīt, skaidri norādīt, no kurām politikas prioritātēm vai projektiem būtu iespējams pilnībā atteikties, neraugoties uz to apliecināto Eiropas pievienoto vērtību; norāda, ka pat tad, ja nākamās DFS resursi salīdzinājumā ar 2013. gada līmeni tiktu palielināti vismaz par 5 %, Savienības saskaņotos mērķus un uzņemtās saistības un Savienības solidaritātes principu būtu iespējams īstenot tikai ierobežotā apmērā.

 

____________

1 Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0266

 

Grozījums Nr.    3

Normatīvās rezolūcijas projekts

1.c punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.c atkārtoti apstiprina Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā pausto nostāju, ka nākamajā DFS jāparedz pastiprināts atbalsts visām programmām un instrumentiem, kas paredzēti MVU darbības veicināšanai, jo īpaši šai programmai un Mazās uzņēmējdarbības aktam;

 

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a) ES un dalībvalstu līdzekļu izlietojums uzņēmumu un MVU konkurētspējas veicināšanai būtu labāk jākoordinē, lai nodrošinātu līdzekļu savstarpējo papildināmību, palielinātu efektivitāti un panāktu redzamākus darbības rezultātus, kā arī labāku sinerģiju starp budžetiem; Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmas (COSME) finansējums reālā izteiksmē nedrīkstētu būt mazāks par Konkurētspējas un jauninājumu programmai (CIP) piešķirtajām apropriācijām.

 

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a) Papildus programmai atvēlētajam finansējumam tai būtu jāpiešķir arī līdzekļi, kas iegūti, Komisijai iekasējot soda naudu no uzņēmumiem par ES konkurences tiesību aktu neievērošanu.

 

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Programmā īpaša uzmanība būtu jāpievērš MVU, kā definēts Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš mikrouzņēmumiem, uzņēmumiem, kas nodarbojas ar amatniecību, un sociālas jomas uzņēmumiem. Uzmanība būtu jāpievērš arī gados jaunu uzņēmēju, jaunu un potenciālu uzņēmēju un sieviešu uzņēmēju, kā arī īpašu mērķgrupu, piemēram, migrantu vai pie sociāli nelabvēlīgākā stāvoklī esošām vai neaizsargātām grupām piederošu personu, piemēram, personu ar invaliditāti, specifiskajām īpašībām un vajadzībām. Turklāt programmai būtu jārosina gados vecāki iedzīvotāji kļūt par uzņēmējiem un turpināt uzņēmējdarbību vai arī jāveicina otras iespējas sniegšana uzņēmējiem.

(11) Programmā īpaša uzmanība būtu jāpievērš MVU, kā definēts Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš mikrouzņēmumiem, uzņēmumiem, kas nodarbojas ar amatniecību, un sociālas jomas uzņēmumiem. Uzmanība būtu jāpievērš arī gados jaunu uzņēmēju, pašnodarbinātu personu, jaunu un potenciālu uzņēmēju un sieviešu uzņēmēju, kā arī īpašu mērķgrupu, piemēram, migrantu vai pie sociāli nelabvēlīgākā stāvoklī esošām vai neaizsargātām grupām piederošu uzņēmēju, piemēram, personu ar invaliditāti, specifiskajām īpašībām un vajadzībām. Turklāt programmai būtu jārosina gados vecāki iedzīvotāji kļūt par uzņēmējiem un turpināt uzņēmējdarbību vai arī jāveicina otras iespējas sniegšana uzņēmējiem. Sevišķa uzmanība būtu jāpievērš gados jauniem uzņēmējiem, jo īpaši izveidojot programmu „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”.

 

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Daudzas Savienības konkurētspējas problēmas ir saistītas ar MVU grūtībām iegūt finansējumu, jo tie ne vienmēr var pierādīt savu kredītspēju, un tiem ir apgrūtināta piekļuve riska kapitālam. Tas negatīvi ietekmē jaunizveidoto uzņēmumu skaitu un kvalitāti un uzņēmumu izaugsmi. Ierosināto finanšu instrumentu pievienotā vērtība Savienībai cita starpā būs riska kapitāla vienotā tirgus stiprināšana un Eiropas mēroga MVU finansējuma tirgus attīstība. Savienības darbībām būtu jāpapildina finanšu instrumenti, kurus dalībvalstis izmanto MVU. Struktūrām, kurām uzticēta darbību īstenošana ar ES resursu palīdzību būtu jānodrošina finansējuma papildināmība un jānovērš divkārša finansēšana.

(12) Daudzas Savienības konkurētspējas problēmas ir saistītas ar MVU grūtībām iegūt finansējumu, jo tie ne vienmēr var pierādīt savu kredītspēju, un tiem ir apgrūtināta piekļuve riska kapitālam. Tas negatīvi ietekmē jaunizveidoto uzņēmumu skaitu un kvalitāti un uzņēmumu izaugsmi, kā arī jauno uzņēmēju gatavību pārņemt dzīvotspējīgu uzņēmumu situācijā, kad uzņēmums tiek nodots citam īpašniekam, vai uzņēmuma mantošanas gadījumā. ES finanšu instrumenti, kas izveidoti 2007.–2013. gadā, īpaši SMEG, ir pierādījuši, ka tiem ir pievienotā vērtība, tiem ir bijusi pozitīva ietekme uz vismaz 120 000 MVU un tie ir palīdzējuši saglabāt vismaz 851 000 darbavietu kopš finanšu krīzes sākuma 2008. gadā. Ierosināto finanšu instrumentu palielināta pievienotā vērtība Savienībai cita starpā būs riska kapitāla vienotā tirgus stiprināšana un Eiropas mēroga MVU finansējuma tirgus attīstība. Savienības darbībām būtu jāpapildina finanšu instrumenti, kurus dalībvalstis izmanto MVU, un dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai savā teritorijā palielinātu šādu instrumentu pamanāmību un pieejamību. Struktūrām, kurām uzticēta darbību īstenošana ar ES resursu palīdzību būtu jānodrošina finansējuma papildināmība un jānovērš divkārša finansēšana.

 

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20a) Ir svarīgi, lai programmas ietekme būtu iespējami liela, šajā nolūkā izmantojot, apvienojot un piesaistot publiskā un privātā sektora finanšu resursus.

 

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(23a) Programmā jānodrošina maksimāla pārredzamība, pārskatatbildība un demokrātiskā kontrole attiecībā uz novatoriskiem finanšu instrumentiem un mehānismiem, kuros izmantots Savienības budžets, jo īpaši attiecinot to uz šo instrumentu paredzamo un īstenoto ieguldījumu Savienības mērķu sasniegšanā.

 

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

24.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(24a) Ir svarīgi nodrošināt pareizu programmas finanšu pārvaldību un pēc iespējas efektīvāku un lietotājiem draudzīgāku īstenošanu, vienlaikus nodrošinot arī tiesisko noteiktību un programmas pieejamību visiem dalībniekiem.

 

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(25a) Programmas īstenošana būtu jāpārrauga ik gadu, izmantojot pamatrādītājus rezultātu un ietekmes novērtēšanai. Šiem rādītājiem, tostarp attiecīgām atsauces vērtībām, būtu jānodrošina minimālais pamats, lai novērtētu, kādā mērā ir īstenoti programmas mērķi.

 

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

1. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju, īpašu uzmanību pievēršot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tiek izveidota Savienības darbību programma (turpmāk „programma”) laika posmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

Lai uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju, īpašu uzmanību pievēršot pašnodarbinātajām personām, mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un amatniecības uzņēmumiem, tiek izveidota Savienības darbību programma (turpmāk „programma”) laika posmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

 

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da) atšķirība jaunizveidotu MVU un jau pastāvošu MVU skaitā;

 

 

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) veicināt uzņēmējdarbību, tostarp īpašās mērķgrupās;

(b) veicināt uzņēmējdarbību, tostarp īpašās mērķgrupās, it sevišķi gados jaunu uzņēmēju vidū;

 

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Finansējums programmas īstenošanai ir EUR 2,522 miljardi, no kuriem aptuveni EUR 1,4 miljardus piešķir finanšu instrumentiem.

1. Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 201z. gada xxx Iestāžu nolīguma par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību [17.] punkta nozīmē finansējums programmas īstenošanai visā tās darbības laikā ir […] no kopējās 2014.–2020. gada DFS maksimālās summas, un aptuveni 60 % no minētā finansējuma piešķir finanšu instrumentiem. Budžeta lēmējinstitūcijai minētais finansējums ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā.

 

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

4. pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Summa, kas piešķirta finanšu instrumentiem, kā minēts 1. punktā, ir indikatīva un neskar budžeta lēmējinstitūcijas prerogatīvas. Ikgadējās budžeta procedūras laikā to var gan palielināt, gan samazināt atkarībā no dažādu II pielikumā iekļauto finanšu instrumentu īstenošanas rezultātiem.

 

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Tiek izveidota darbība „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, kuras mērķis ir attīstīt uzņēmējdarbībā nepieciešamās prasmes un attieksmi.

 

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Komisija var atbalstīt dalībvalstu pasākumus, kas paredzēti jo īpaši potenciālo un jauno uzņēmēju izglītības, prasmju iegūšanai un attieksmes izveidei uzņēmējdarbības jomā.

3. Komisija var atbalstīt dalībvalstu pasākumus, jo īpaši izglītības un apmācības jomā, kā arī potenciālajiem uzņēmējiem un jaunajiem uzņēmējiem domātus pasākumus, kas paredzēti uzņēmējdarbībā nepieciešamās izglītības un prasmju iegūšanai, domāšanas ievirzei un attieksmes izveidei.

 

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

14. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [jaunā Finanšu regula] 18. panta 4. punktu viena finanšu instrumenta radītos ieņēmumus un atmaksājumus piesaista minētajam finanšu instrumentam. Attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas jau izveidoti 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas ietvaros, ieņēmumus un atmaksājumus no minētajā periodā sāktajām operācijām 2014.–2020. gadā piesaista finanšu instrumentam.

4. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [jaunā Finanšu regula] 18. panta 3. punkta h) apakšpunktu viena finanšu instrumenta radītos ieņēmumus un atmaksājumus piesaista minētajam finanšu instrumentam. Attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas jau izveidoti 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas ietvaros, ieņēmumus un atmaksājumus no minētajā periodā uzsāktajām operācijām 2014.–2020. gadā piesaista finanšu instrumentam.

 

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

II pielikums – sadaļa „Aizdevuma garantiju mehānisms (LGF)” – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. LGF attiecas uz aizdevumiem, kas nepārsniedz EUR 150 000 un kuru minimālais termiņš ir 12 mēneši, izņemot ar vērtspapīriem nodrošinātā portfelī esošos aizdevumus. LGF ir izveidots tā, lai par atbalstītajiem inovatīvajiem MVU varētu ziņot, norādot gan aizdevumu skaitu, gan aizdevumu summas.

3. LGF attiecas uz aizdevumiem, kas nepārsniedz EUR 250 000 un kuru minimālais termiņš ir 12 mēneši, izņemot ar vērtspapīriem nodrošinātā portfelī esošos aizdevumus. Gadījumos, kad finansējums paredzēts uzņēmuma nodošanai citam īpašniekam, garantētā aizdevuma apmērs varētu sasniegt EUR 1 000 000. LGF ir izveidots tā, lai būtu iespējams atsevišķi ziņot par atbalstu, kas sniegts uzņēmējdarbības uzsākšanai, uzņēmumu nodošanai, pastāvošu uzņēmumu paplašināšanai un atbalstītajiem inovatīvajiem MVU, norādot gan aizdevumu skaitu, gan aizdevumu summas.

 

 

 

 

PROCEDŪRA

Virsraksts

Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programma (2014.–2020. gadam)

Atsauces

COM(2011)0834 – C7-0463/2011 – 2011/0394(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

13.12.2011

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

13.12.2011

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Paul Rübig

6.2.2012

Izskatīšana komitejā

20.6.2012

 

 

 

Pieņemšanas datums

6.9.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

33

2

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marta Andreasen, Richard Ashworth, Reimer Böge, Zuzana Brzobohatá, Jean Louis Cottigny, Jean-Luc Dehaene, James Elles, Göran Färm, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazábal Rubial, Salvador Garriga Polledo, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Lucas Hartong, Jutta Haug, Monika Hohlmeier, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Anne E. Jensen, Sergej Kozlík, Jan Kozłowski, Giovanni La Via, George Lyon, Claudio Morganti, Jan Mulder, Juan Andrés Naranjo Escobar, Dominique Riquet, Derek Vaughan, Angelika Werthmann

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Burkhard Balz, Maria Da Graça Carvalho, Edit Herczog, Peter Jahr, Jürgen Klute, Paul Rübig, Peter Šťastný, Georgios Stavrakakis

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Luigi Berlinguer

 

 

10.7.2012

ATZINUMS Sniegusi Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (2014.–2020. gadam)

( COM(2011)0834 – C7‑0463/2011 – 2011/0394(COD) )

Atzinumu sagatavoja: Emma McClarkin

 

 

ĪSS PAMATOJUMS

Atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto programmu COSME 2014.–2020. gadam, kuras mērķis ir palielināt Savienības uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspēju, un tā izstrādāta, lai atbalstītu stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanu un palīdzētu sasniegt gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes mērķi. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka programmā galvenā uzmanība jāpievērš ES uzņēmumu, it īpaši MVU, konkurētspējas un izaugsmes veicināšanai. Par programmas mērķi jāizvirza arī labāka piekļuve finansējumam un uzņēmējdarbības veicināšana, arī starp tādām mērķgrupām kā jaunieši un sievietes. Vēl viens nozīmīgs mērķis ir vienkāršota piekļuve tirgiem, jo īpaši Savienības, bet arī pasaules tirgiem.

Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka pašnodarbinātība un uzņēmumu attīstība ir svarīgs avots izaugsmei un darba vietu radīšanai ES līmenī. Tādēļ jāuzlabo apstākļi gan uzņēmējiem, it īpaši MVU, gan pilsoņiem, kuri vēlas izveidot uzņēmumus. Izstrādājot šo atzinumu, tā sagatavotāja galveno uzmanību pievērsa dažām galvenajām jomām, kas varētu sekmēt šā mērķa sasniegšanu:

·jaunu konkurētspējīgu uzņēmējdarbības modeļu pieņemšanas un MVU sadarbības jaunās vērtību ķēdēs un jaunos tirgos veicināšana;

·MVU piekļuves finansējumam uzlabošana izaugsmes un darbības sākšanas posmā;

·laikietilpīgo šķēršļu MVU mazināšana un vienkāršošana;

·programmu un fondu COSME popularizēšanas pastiprināšana MVU starpā, lai tie būtu informēti par finanšu iespējām, ko MVU var izmantot;

·Eiropas Biznesa atbalsta tīkla finansēšana, it īpaši, lai noteiktu, kuras ES programmas varētu uzlabot uzņēmumu konkurētspēju un izaugsmi vienotajā tirgū;

·MVU atbalstīšana, sniedzot konsultācijas un informāciju par tādiem jautājumiem kā šķēršļi iekļūšanai tirgū, uzņēmējdarbības iespējas, standarti un intelektuālā īpašuma tiesības prioritārās trešās valstīs;

·informācijas sniegšanas veicināšana par digitālajiem pakalpojumiem;

·pārraudzības sistēmas ieviešana, lai nodrošinātu, ka bankas izmanto fondus un garantijas, lai palielinātu to aizdevumu apjomu MVU.

Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka Eiropas Savienībai nevajadzētu dublēt pasākumus, kas jau tiek veikti dalībvalstīs. Tādēļ atzinuma sagatavotāja ar nepacietību gaida kartēšanas, ko šobrīd veic Komisija, rezultātus. Būtiski, ka programma COSME dod pievienoto vērtību un ka šajā programmā ieguldītā nauda tiek novirzīta izaugsmi veicinošiem pasākumiem.

 

Atbalsta pasākumu un vienkāršošanas ziņā atzinuma sagatavotāja uzsver vērtību, ko rada lietpratīgs regulējums, tostarp spēkā esošo tiesību aktu derīguma pārbaudes un tādu Savienības pasākumu ietekmes novērtējums, kas ir īpaši svarīgi uzņēmumu konkurētspējai un izaugsmei. Lai vajadzības gadījumā atceltu ierobežojumus uzņēmējdarbībai un veicinātu izaugsmi, tiesību akti ir jāvienkāršo vai jāapstrīd, un turpmākajos tiesību aktos jāsamazina ierobežojumi MVU.

Atzinuma sagatavotāja atbalsta Komisijas pieeju, saskaņā ar kuru ES tiesību aktus nevajadzētu attiecināt uz mikrouzņēmumiem, ja vien nav pamatojuma, kas apliecina pretējo. Sloga mazināšanas nolūkā ir svarīgi veicināt MVU testa un konkurētspējas apliecināšanas testu izmantošanu, kas būtu jāveic arī dalībvalstīm.

Attiecībā uz tūrismu atzinuma sagatavotājai nav skaidrs, kāpēc šī nozare ir īpaši izcelta, bet nav izceltas citas nozares, piemēram, publiskais iepirkums un pakalpojumi, kas ir svarīgi izaugsmei. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka ir svarīgi veikt programmas COSME, tostarp ietekmes uz darba vietu radīšanu un izaugsmi, novērtējumu, lai pārraudzītu, cik sekmīgi ir sasniegti programmas mērķi.

GROZĪJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

 

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Komisija 2010. gada martā pieņēma paziņojumu “Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (turpmāk “stratēģija „Eiropa 2020””). Eiropadome 2010. gada jūnijā šo paziņojumu apstiprināja. Stratēģija „Eiropa 2020” ir izstrādāta, reaģējot uz ekonomikas krīzi, un paredzēta tam, lai sagatavotu Eiropu nākamajai desmitgadei. Tajā izklāstīti pieci vērienīgi līdz 2020. gadam sasniedzamie mērķi klimata un enerģētikas, nodarbinātības, inovācijas, izglītības un sociālās integrācijas jomā un apzināti svarīgākie izaugsmi rosinošie faktori, kam jāuzlabo Eiropas dinamisms un konkurētspēja. Tajā uzsvērts arī, cik svarīgi ir stiprināt Eiropas ekonomikas izaugsmi, vienlaikus sasniedzot augstu nodarbinātības līmeni, nodrošinot energoefektīvu, resursefektīvu un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku ar zemām oglekļa emisijām un panākot sociālo kohēziju.

(1) Komisija 2010. gada martā pieņēma paziņojumu “Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (turpmāk “stratēģija „Eiropa 2020””). Eiropadome 2010. gada jūnijā šo paziņojumu apstiprināja. Stratēģija „Eiropa 2020” ir izstrādāta, reaģējot uz ekonomikas krīzi, un paredzēta tam, lai sagatavotu Eiropu nākamajai desmitgadei. Tajā izklāstīti pieci vērienīgi līdz 2020. gadam sasniedzamie mērķi klimata un enerģētikas, nodarbinātības, inovācijas, izglītības un sociālās integrācijas jomā un apzināti svarīgākie izaugsmi rosinošie faktori, kam jāuzlabo Eiropas dinamisms un konkurētspēja. Tajā uzsvērts arī, cik svarīgi ir stiprināt Eiropas ekonomikas izaugsmi, vienlaikus sasniedzot augstu nodarbinātības līmeni, nodrošinot energoefektīvu, resursefektīvu un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku ar zemām oglekļa emisijām un panākot sociālo kohēziju, piemēram, izmantojot MVU, kuriem ir svarīga loma šo mērķu sasniegšanā.

 

Pamatojums

MVU svarīgo nozīmi stratēģijas „Eiropa 2020” sasniegšanā atspoguļo tas, kas MVU ir minēti sešās no septiņām pamatiniciatīvām. Programmas aprakstā konsekventi jāuzsver MVU nozīmīgums.

 

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Lai nodrošinātu, ka uzņēmumiem ir galvenā nozīme Eiropas ekonomikas izaugsmes sasniegšanā, Komisija 2010. gada oktobrī pieņēma paziņojumu “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam — prioritāte konkurētspējai un ilgtspējai”, ko Eiropadome apstiprināja 2010. gada decembra sanāksmes secinājumos. Tā ir stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīva. Paziņojumā ir izklāstīta stratēģija, kuras mērķis ir ievērojami paātrināt izaugsmi un palielināt nodarbinātību, saglabājot un atbalstot spēcīgu, daudzveidīgu un konkurētspējīgu rūpniecības bāzi Eiropā, galvenokārt uzlabojot uzņēmumu vispārējos apstākļus, kā arī stiprinot vairākus vienotā tirgus aspektus, tostarp ar uzņēmējdarbību saistītos pakalpojumus.

(2) Lai nodrošinātu, ka uzņēmumiem ir galvenā nozīme Eiropas ekonomikas izaugsmes sasniegšanā, kas ir svarīgākā prioritāte, Komisija 2010. gada oktobrī pieņēma paziņojumu “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam — prioritāte konkurētspējai un ilgtspējai”, ko Eiropadome apstiprināja 2010. gada decembra sanāksmes secinājumos. Tā ir stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīva. Paziņojumā ir izklāstīta stratēģija, kuras mērķis ir ievērojami paātrināt izaugsmi un palielināt nodarbinātību, saglabājot un atbalstot spēcīgu, daudzveidīgu un konkurētspējīgu rūpniecības bāzi Eiropā, galvenokārt uzlabojot uzņēmumu vispārējos apstākļus, kā arī stiprinot vairākus vienotā tirgus aspektus, tostarp ar uzņēmējdarbību saistītos pakalpojumus.

 

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a) Nepilnības, sadrumstalotība un nevajadzīga birokrātija vienotajā tirgū traucē iedzīvotājiem, patērētājiem un uzņēmumiem, jo īpaši MVU, pilnībā izmantot tā priekšrocības. Daudzi MVU pastāvīgi saskaras ar grūtībām, piemēram, mēģinot veikt pārrobežu tirdzniecību. Tāpēc ļoti nepieciešami ir saskaņoti centieni no Komisijas, Eiropas Parlamenta un dalībvalstu puses, lai novērstu trūkumus īstenošanā, likumdošanā un informācijas sniegšanā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu Komisijai un dalībvalstīm arī jāsadarbojas, lai samazinātu pārmērīgo administratīvo, finanšu un regulatīvo slogu MVU.

 

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Lai palīdzētu nostiprināt Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju un ilgtspēju, zināšanu sabiedrības attīstību un ar līdzsvarotu ekonomikas izaugsmi pamatotu attīstību, būtu jāizveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programma (turpmāk „programma”).

(6) Lai palīdzētu nostiprināt Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju un ilgtspēju, zināšanu sabiedrības attīstību un ar līdzsvarotu ekonomikas izaugsmi pamatotu attīstību, būtu jāizveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programma (turpmāk „programma”). Nedublējot programmas dalībvalstu līmenī, programmai vajadzētu būt īpaši viegli pieejamai uzņēmējiem no MVU, īpaši no mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem.

 

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Paredzams, ka ar Savienības konkurētspējas politiku tiks ieviesta institucionālā kārtība un politikas pasākumi, kas radīs apstākļus, kuros uzņēmumi var ilgtspējīgi attīstīties. Ražīguma uzlabošana ir nozīmīgākais ilgtspējīga ienākumu pieauguma avots, kas savukārt palīdz uzlabot dzīves līmeni. Konkurētspēja ir atkarīga arī no uzņēmumu spējām pilnībā izmantot iespējas, piemēram, Eiropas vienoto tirgu. Tas ir īpaši svarīgi MVU, kuri veido 99 % no Savienības uzņēmumiem, nodrošina divas no trim esošajām darba vietām privātajā sektorā un 80 % no jaunizveidotajām darba vietām un rada vairāk nekā pusi uzņēmumu radītās kopējās pievienotās vērtības Savienībā. MVU ir nozīmīgs ekonomiskās izaugsmes, nodarbinātības un sociālās integrācijas virzītājs.

(8) Paredzams, ka ar Savienības konkurētspējas politiku tiks ieviesta institucionālā kārtība un politikas pasākumi, kas radīs apstākļus, kuros var izveidot uzņēmumus un kuros tie var ilgtspējīgi attīstīties. Ražīguma uzlabošana ir nozīmīgākais ilgtspējīga ienākumu pieauguma avots, kas savukārt palīdz uzlabot dzīves līmeni. Konkurētspēja ir atkarīga arī no uzņēmumu spējām pilnībā izmantot iespējas, piemēram, Eiropas vienoto tirgu. Tas ir īpaši svarīgi MVU, kuri veido 99 % no Savienības uzņēmumiem, nodrošina divas no trim esošajām darba vietām privātajā sektorā un 80 % no jaunizveidotajām darba vietām un rada vairāk nekā pusi uzņēmumu radītās kopējās pievienotās vērtības Savienībā. MVU ir nozīmīgs ekonomiskās izaugsmes, nodarbinātības un sociālās integrācijas virzītājs.

 

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Programmā īpaša uzmanība būtu jāpievērš MVU, kā definēts Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš mikrouzņēmumiem, uzņēmumiem, kas nodarbojas ar amatniecību, un sociālas jomas uzņēmumiem. Uzmanība būtu jāpievērš arī gados jaunu uzņēmēju, jaunu un potenciālu uzņēmēju un sieviešu uzņēmēju, kā arī īpašu mērķgrupu, piemēram, migrantu vai pie sociāli nelabvēlīgākā stāvoklī esošām vai neaizsargātām grupām piederošu personu, piemēram, personu ar invaliditāti, specifiskajām īpašībām un vajadzībām. Turklāt programmai būtu jārosina gados vecāki iedzīvotāji kļūt par uzņēmējiem un turpināt uzņēmējdarbību vai arī jāveicina otras iespējas sniegšana uzņēmējiem.

(11) Programmā īpaša uzmanība būtu jāpievērš MVU, kā definēts Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš mikrouzņēmumiem un uzņēmumiem, kas nodarbojas ar amatniecību. Uzmanība būtu jāpievērš arī tādu mērķgrupu kā gados jaunu uzņēmēju, jaunu un potenciālu uzņēmēju un sieviešu uzņēmēju specifiskajām īpašībām. Jāsniedz mērķtiecīga informācija īpašām grupām, piemēram, migrantiem un personām ar invaliditāti. Turklāt programmai būtu jārosina gados vecāki iedzīvotāji kļūt par uzņēmējiem un turpināt uzņēmējdarbību vai arī jāveicina uzņēmumu nodošana, jaunu uzņēmumu nodalīšana no jau esošiem uzņēmumiem un otras iespējas sniegšana uzņēmējiem.

 

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Daudzas Savienības konkurētspējas problēmas ir saistītas ar MVU grūtībām iegūt finansējumu, jo tie ne vienmēr var pierādīt savu kredītspēju, un tiem ir apgrūtināta piekļuve riska kapitālam. Tas negatīvi ietekmē jaunizveidoto uzņēmumu skaitu un kvalitāti un uzņēmumu izaugsmi. Ierosināto finanšu instrumentu pievienotā vērtība Savienībai cita starpā būs riska kapitāla vienotā tirgus stiprināšana un Eiropas mēroga MVU finansējuma tirgus attīstība. Savienības darbībām būtu jāpapildina finanšu instrumenti, kurus dalībvalstis izmanto MVU. Struktūrām, kurām uzticēta darbību īstenošana ar ES resursu palīdzību būtu jānodrošina finansējuma papildināmība un jānovērš divkārša finansēšana.

(12) Daudzas Savienības konkurētspējas problēmas ir saistītas ar MVU grūtībām iegūt finansējumu, jo tie ne vienmēr var pierādīt savu kredītspēju, un tiem ir apgrūtināta piekļuve riska kapitālam. Tas negatīvi ietekmē jaunizveidoto uzņēmumu skaitu un kvalitāti, uzņēmumu izaugsmi un sekmīgu īpašumtiesību maiņu vai pārmantošanu nākamajā paaudzē. Ierosināto finanšu instrumentu pievienotā vērtība Savienībai cita starpā būs riska kapitāla vienotā tirgus stiprināšana un vienkāršota un pārredzamāka Eiropas mēroga MVU finansējuma tirgus attīstība. Savienības darbībām vajadzētu būt saskaņotām un konsekventām un tām būtu jāpapildina finanšu instrumenti, kurus dalībvalstis izmanto MVU. Struktūrām, kurām uzticēta darbību īstenošana ar ES resursu palīdzību būtu jānodrošina finansējuma papildināmība un jānovērš divkārša finansēšana.

Pamatojums

Lai nodrošinātu finansējuma pieejamību, ļoti svarīgi ir nodrošināt apstākļus uzņēmumu nodošanai. Kapitāla pieejamība īpašumtiesību maiņas gadījumā ir viena no galvenajām uzņēmējdarbības politikas problēmām.

 

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Eiropas Biznesa atbalsta tīkls ir apliecinājis savu Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem sniegto pievienoto vērtību kā vienas pieturas uzņēmējdarbības atbalsta aģentūra, palīdzot uzlabot šo uzņēmumu konkurētspēju un apzināt uzņēmējdarbības iespējas vienotajā tirgū un ārpus tā. Metodiku un darba metožu racionalizāciju un uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumus regulējošus Eiropas līmeņa noteikumus var nodrošināt tikai Savienības līmenī. Tīkls jo īpaši ir palīdzējis mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atrast uzņēmējdarbības sadarbības vai tehnoloģiju nodošanas partnerus, saņemt konsultācijas par finansējuma ieguves avotiem, intelektuālo īpašumu, ekoinovācijām un ilgtspējīgu ražošanu. Tas ir arī saņēmis atsauksmes par Savienības tiesību aktiem un standartiem. Tā ārkārtīgi vērtīgās speciālās zināšanas ir jo īpaši svarīgas informācijas asimetrijas pārvarēšanā un ar pārobežu darbībām saistīto darījumu izmaksu sloga atvieglošanā.

(13) Eiropas Biznesa atbalsta tīklam arī turpmāk jāapliecina sava Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem sniegtā pievienotā vērtība, apzinot atbilstīgas Savienības uzņēmējdarbības atbalsta programmas un pakalpojumus, lai uzlabotu šo uzņēmumu konkurētspēju un apzinātu uzņēmējdarbības iespējas vienotajā tirgū un ārpus tā. Metodiku un darba metožu racionalizāciju un uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumus regulējošus Eiropas līmeņa noteikumus var nodrošināt tikai Savienības līmenī. Tīkls jo īpaši ir palīdzējis mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atrast uzņēmējdarbības sadarbības vai tehnoloģiju nodošanas partnerus, saņemt konsultācijas par Savienības finansējuma ieguves avotiem, intelektuālo īpašumu un Savienības programmām ekoinovāciju un ilgtspējīgas ražošanas veicināšanai. Tas ir arī saņēmis atsauksmes par Savienības tiesību aktiem un standartiem un ir sekmīgi veicinājis MVU līdzdalību ES finansētās programmās, piemēram, Septītajā pamatprogrammā. Tā ārkārtīgi vērtīgās speciālās zināšanas ir īpaši svarīgas, lai pārvarētu informācijas asimetriju un lai atvieglotu ar pārobežu darījumiem saistīto darījumu izmaksu slogu. Ja iespējams, jāturpina tīkla optimizācija, uzlabojot sakarus ar valstu kontaktpunktiem un veidojot pamanāmāku tēlu dalībvalstīs.

 

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a) Pasākumi šajā jomā var radīt līdzvērtīgus konkurences apstākļus MVU, plānojot uzsākt darbību ārpus savas mītnes valsts. Šādiem pasākumiem cita starpā būtu jāietver informēšana par intelektuālā īpašuma tiesībām un tehniskajiem standartiem.

 

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Lai uzlabotu Eiropas uzņēmumu, īpaši MVU, konkurētspēju, dalībvalstīm un Komisijai jārada vide, kas būtu labvēlīga uzņēmējdarbībai. Īpaša uzmanība jāpievērš MVU interesēm un nozarēm, kurās tie visaktīvāk darbojas. Lai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem radītu vienlīdzīgus darbības apstākļus un apmainītos ar informāciju un zināšanām Eiropas mērogā, ir vajadzīgas Savienības līmeņa iniciatīvas.

(15) Lai uzlabotu Eiropas uzņēmumu, īpaši MVU, konkurētspēju, dalībvalstīm un Komisijai, mazinot tiesību aktu radīto slogu, jārada vide, kas būtu labvēlīga uzņēmējdarbībai. Īpaša uzmanība jāpievērš MVU interesēm. Lai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem radītu vienlīdzīgus darbības apstākļus, apmainītos ar informāciju un zināšanām Eiropas mērogā un atbalstītu tādas kopīgas Savienības MVU politikas izstrādi, kas sniedz Eiropas pievienoto vērtību, ir vajadzīgas Savienības līmeņa iniciatīvas. Digitālie pakalpojumi šajā jomā var būt īpaši rentabli.

 

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a) Komisijai un dalībvalstīm pienācīgi ieviešot, īstenojot un uzraugot alternatīvo strīdu izšķiršanas kārtību patērētāju strīdu gadījumā, tos varētu atrisināt ātrāk, lētāk un mazāk birokrātiskā veidā gan attiecībā uz patērētājiem, gan tirgotājiem, tāpēc mudina MVU pilnīgāk iesaistīties vienotajā tirgū un palielināt to konkurētspēju.

 

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Vēl viens konkurenci ietekmējošs faktors ir Savienības iedzīvotāju salīdzinoši zemā uzņēmība. Tikai 45 % Savienības iedzīvotāju (un mazāk nekā 40 % sieviešu) vēlētos būt pašnodarbinātie salīdzinājumā ar 55 % Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāju un 71 % Ķīnas iedzīvotāju. Lielu pievienoto vērtību Eiropai sniedz demonstrējoša un katalizējoša ietekme, piemēram, Eiropas balvas un konferences, kā arī saskaņotības un konsekvences veicināšanas pasākumi, piemēram, etalonu noteikšana un apmaiņa ar paraugprakses piemēriem.

(16) Vēl viens konkurenci ietekmējošs faktors ir Savienības iedzīvotāju salīdzinoši vājais uzņēmējdarbības gars. Tikai 45 % Savienības iedzīvotāju (un mazāk nekā 40 % sieviešu) vēlētos būt pašnodarbinātie salīdzinājumā ar 55 % Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāju un 71 % Ķīnas iedzīvotāju. Lielu pievienoto vērtību Eiropai sniedz demonstrējoša un katalizējoša ietekme, kā arī saskaņotības un konsekvences veicināšanas pasākumi, piemēram, etalonu noteikšana un apmaiņa ar paraugprakses piemēriem.

 

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16 a) Pārlieku lielais administratīvais slogs, ko ietver konkursu uzaicinājumi, bieži vien traucē MVU piekļūt publiskā iepirkuma tirgiem . Komisijai un dalībvalstīm būtu jāvienkāršo šīs prasības, lai veicinātu konkurētspēju un radītu MVU līdzvērtīgus konkurences apstākļus.

 

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Globālā konkurence, demogrāfiskās pārmaiņas ierobežoti resursi un jaunās sociālās tendences rada izaicinājumus un iespējas dažām uzņēmējdarbības nozarēm. Piemēram, ar dizainu saistītām nozarēm, kas sastopas ar globāliem izaicinājumiem un kurās ir liels MVU īpatsvars, ir jāpielāgojas, lai varētu izmantot priekšrocības, ko sniedz lielais pieprasījums pēc personalizētiem, kompleksiem produktiem, un apgūtu tā neizmantoto potenciālu. Šīs problēmas attiecas uz visiem MVU, kuri darbojas šajās nozarēs Savienībā, tāpēc ir vajadzīga saskaņota Savienības līmeņa rīcība.

(17) Globālā konkurence, demogrāfiskās pārmaiņas, ierobežotie dabas resursi un jaunās sociālās tendences rada izaicinājumus un iespējas daudzām uzņēmējdarbības nozarēm. Piemēram, ar dizainu saistītajām nozarēm ir jāpielāgojas, lai gūtu labumu no vēl neizmantotā potenciāla, ko sniedz lielais pieprasījums pēc personalizētiem, kompleksiem produktiem. Ar dizainu saistītas patēriņa preces Savienībā ir svarīga tautsaimniecības nozare, un to uzņēmumi ievērojami veicina izaugsmi un darba vietu radīšanu. Šīs problēmas attiecas uz visiem MVU, kuri darbojas šajās nozarēs Savienībā, tāpēc ir vajadzīga saskaņota Savienības līmeņa rīcība, lai nodrošinātu papildu izaugsmi.

 

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Kā norādīts Komisijas 2010. gada 30. jūnija Paziņojumā „Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes”[2], kas tika apstiprināts Eiropadomes 2010. gada oktobra sanāksmes secinājumos, tūrisms ir svarīga Savienības ekonomikas nozare. Tās uzņēmumi dod ievērojamu ieguldījumu Savienības iekšzemes kopproduktā (IKP) un darba vietu izveidē, un tiem ir liels uzņēmējdarbības attīstīšanas potenciāls, jo tajā galvenokārt darbojas MVU. Tūrisma nozīmība ir atzīta Lisabonas līgumā, kurā norādītas Savienības īpašās kompetences šajā jomā, kuras papildina dalībvalstu veiktās darbības. Tūrisma iniciatīvai Savienības līmenī ir skaidra pievienotā vērtība jo īpaši saistībā ar datu un analīzes nodrošināšanu, starptautisku veicināšanas stratēģiju izstrādi un paraugprakses apmaiņu.

(18) Kā norādīts Komisijas 2010. gada 30. jūnija Paziņojumā „Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes”, kas tika apstiprināts Eiropadomes 2010. gada oktobra sanāksmes secinājumos, tūrisms ir svarīga Savienības ekonomikas nozare. Līgumā par Eiropas Savienības darbību ir izklāstītas konkrētās Savienības kompetences šajā jomā. Uzņēmumi šajā nozarē dod ievērojamu ieguldījumu Savienības iekšzemes kopproduktā (IKP) un darba vietu izveidē, un tiem ir liels uzņēmējdarbības attīstīšanas potenciāls, jo tajā, tāpat kā lielākajā daļā uzņēmējdarbības nozaru, galvenokārt darbojas MVU. Ar programmu jāatbalsta iniciatīvas tūrisma nozarē, ja Savienības līmenī ir skaidra pievienotā vērtība.

 

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Programmā būtu jānorāda mērķu sasniegšanai veicamās darbības, to īstenošanai paredzētais kopējais budžets, dažāda veida īstenošanas pasākumi, kā arī mehānismi Savienības finansiālo interešu pārraudzībai, izvērtēšanai un aizsardzībai.

(19) Programmā būtu jānorāda mērķu sasniegšanai veicamās darbības, to īstenošanai paredzētais kopējais budžets, dažāda veida īstenošanas pasākumi, kā arī pārredzami mehānismi Savienības finansiālo interešu pārraudzībai, izvērtēšanai un aizsardzībai.

 

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Programmai būtu jāpapildina citas Savienības programmas, vienlaikus atzīstot, ka katram instrumentam būtu jādarbojas saskaņā ar konkrēti tam noteiktajām procedūrām. Tādējādi vienas un tās pašas atbilstīgās izmaksas nebūtu jāfinansē paralēli. Lai Savienības finansējums sniegto pievienoto vērtību un tam būtu nozīmīga ietekme, programmai būtu jāveido cieša sinerģija ar citām Savienības programmām un struktūrfondiem.

(20) Programmai būtu jāpapildina citas Savienības programmas, vienlaikus atzīstot, ka katram instrumentam būtu jādarbojas saskaņā ar konkrēti tam noteiktajām procedūrām. Tādējādi vienas un tās pašas atbilstīgās izmaksas nebūtu jāfinansē paralēli. Lai Savienības finansējums sniegtu pievienoto vērtību un tam būtu nozīmīga ietekme, programmai būtu jāveido cieša sinerģija ar citām Savienības programmām, piemēram, pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, un struktūrfondiem.

 

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) stiprināt Savienības uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspēju, tostarp tūrisma nozarē;

(a) stiprināt Savienības uzņēmumu, īpaši MVU, konkurētspēju un ilgtspēju;

 

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) rosināt uzņēmējdarbības kultūru un veicināt MVU izveidi un izaugsmi.

(b) rosināt uzņēmējdarbības garu un uzņēmējdarbības kultūru un veicināt MVU izveidi un izaugsmi.

 

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) MVU administratīvā sloga pārmaiņas;

(c) MVU administratīvā un regulatīvā sloga samazinājums;

 

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) MVU apgrozījums.

(e) MVU darbības sākšana, izaugsme un bankrotējušo uzņēmumu skaita samazinājums.

 

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) Uzlabot Savienības uzņēmumu, tostarp arī tūrisma nozares uzņēmumu, konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumus.

(a) uzlabot Savienības uzņēmumu, it īpaši MVU, konkurētspējas, izaugsmes, starptautiskās darbības izvēršanas un ilgtspējas pamatnosacījumus pakalpojumu un tūrisma, kā arī iepirkuma nozarē un saistībā ar jaunu uzņēmumu veidošanu;

 

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) veicināt uzņēmējdarbību, tostarp īpašās mērķgrupās.

(b) veicināt uzņēmējdarbību, tostarp īpašās mērķgrupās, piemēram, jauniešu un sieviešu vidū;

 

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) uzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kapitāla un aizņēmumu veidā;

(c) uzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pašu kapitāla, aizdevumu un jo īpaši riska kapitāla veidā;

 

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) uzlabot piekļuvi Savienības un pasaules tirgiem.

(d) uzlabot piekļuvi tirgiem, it īpaši Savienības un arī pasaules tirgiem.

 

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) pasākumi, kas paredzēti, lai uzlabotu tādu politikas pasākumu izstrādi, īstenošanu un izvērtēšanu, kas ietekmē uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspēju, tostarp izturību pret katastrofām, un lai nodrošinātu atbilstošu infrastruktūru, augstas kvalitātes klasteru un uzņēmējdarbības tīklu izveidi, pamatnosacījumus un ilgstpējīgu ražojumu, pakalpojumu un procesu izstrādi;

(a) pasākumi, kas paredzēti, lai uzlabotu tādu politikas pasākumu izstrādi, īstenošanu un izvērtēšanu, kas ietekmē uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspēju, tostarp izturību pret katastrofām, un lai nodrošinātu apmaiņu ar labu praksi par atbilstošu infrastruktūru, augstas kvalitātes klasteru un uzņēmējdarbības tīklu izveidi, pamatnosacījumus un ilgtspējīgu ražojumu, pakalpojumu un procesu izstrādes veicināšanu;

 

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) atbalsts MVU politikas izstrādei un politikas veidotāju sadarbības rosināšanai jo īpaši ar mērķi atvieglot programmu un pasākumu pieejamību MVU.

(c) atbalsts MVU politikas izstrādei un politikas veidotāju sadarbības rosināšanai jo īpaši ar mērķi atvieglot programmu un pasākumu pieejamību un administratīvā un regulatīvā sloga mazināšanu MVU.

 

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca) pasākumi, kuru mērķis ir veicināt MVU piekļuvi publiskajam iepirkumam, jo īpaši uzlabojot informāciju un ieteikumus par dalību konkursos un par jaunajām iespējām, ko piedāvā modernizētais ES tiesiskais regulējums, apmaiņu ar labu praksi un tādas apmācības un pasākumu organizēšana, kuros iesaistās publiskā iepirkuma organizētāji un MVU;

Pamatojums

Sabiedriskās politikas līdzekļi jāpielāgo MVU vajadzībām. Tajos jālieto paraugprakses kodekss, kas sniedz ieteikumus līgumslēdzējām iestādēm par to, kā tās var piemērot publiskā iepirkuma regulējumu, lai veicinātu MVU piedalīšanos publiskā iepirkuma procedūrās. Lai īstenotu MUA V principu „Valsts politikas instrumentus pielāgot MVU vajadzībām: atvieglot MVU dalību valsts iepirkuma procedūrā un labāk izmantot valsts atbalsta MVU iespējas”, COSME finansēs pasākumus, kas veicinās MVU piekļuvi publiskajam iepirkumam.

 

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Komisija var atbalstīt iniciatīvas, kas paātrina konkurētspējīgu nozaru parādīšanos, balstoties uz starpnozaru darbībām jomās, kurās ir liels MVU īpatsvars un kas dod lielu ieguldījumu Savienības IKP. Šādas iniciatīvas stimulē jaunu tirgu attīstība un preču un pakalpojumu piedāvājumu, pamatojoties uz konkurētspējīgākajiem uzņēmējdarbības modeļiem vai uz vērtības ķēžu izmaiņām. Tās ir iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt ražīgumu, resursefektivitāti, ilgtspēju un uzņēmumu sociālo atbildību.

3. Komisija atbalsta iniciatīvas, kas paātrina konkurētspējīgu nozaru parādīšanos, balstoties uz starpnozaru darbībām jomās, kurās ir liels MVU īpatsvars un kas dod lielu ieguldījumu Savienības IKP. Šādas iniciatīvas stimulē jaunu, konkurētspējīgu uzņēmējdarbības modeļu pieņemšanu, MVU sadarbību jaunās vērtību ķēdēs un jaunu tirgu attīstību, kā arī veicina produktu un procesu uzlabošanu un elastīgu organizatorisko struktūru veidošanu. Tās var būt iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt ražīgumu, resursefektivitāti, ilgtspēju un uzņēmumu sociālo atbildību. Darbības mudina pieņemt jaunus uzņēmējdarbības modeļus, kā arī komerciāli lietot attiecīgās jaunu produktu un pakalpojumu idejas. Komisija šajā nolūkā var arī atbalstīt nozarei raksturīgas darbības jomās, kam raksturīgs liels MVU īpatsvars un kas sniedz lielu ieguldījumu Savienības IKP, piemēram, tūrisma nozari, ja var pietiekami uzskatāmi parādīt Savienības pievienoto vērtību.

 

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija palīdz veicināt uzņēmējdarbību, uzlabojot pamatnosacījumus, kas ietekmē uzņēmējdarbības attīstību. Komisija atbalsta uzņēmumu attīstībai un izaugsmei labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi.

1. Komisija palīdz veicināt uzņēmējdarbības garu, uzlabojot pamatnosacījumus, kas ietekmē uzņēmējdarbības attīstību. Komisija atbalsta uzņēmumu darbības sākšanai, attīstībai, nodošanai, izaugsmei un otrās iespējas sniegšanai labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi.

Pamatojums

MVU ir jutīgi pret strauji mainīgajiem tirgus apstākļiem, un ir svarīgi saglabāt elastību, piešķirot finansējumu.

 

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija atbalsta darbības, kuru mērķis ir uzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem darbības sākšanas un izaugsmes posmā, papildinot finanšu instrumentus, ko dalībvalstis izmanto MVU atbalstam valsts un reģionu līmenī. Lai nodrošinātu šādu papildināmību, minētās darbības būs cieši saistītas ar kohēzijas politikas ietvaros un valstu līmenī veiktajām darbībām. Šādu darbību mērķis ir veicināt kapitāla un aizņēmuma finansējuma pieejamību.

1. Komisija atbalsta darbības, kuru mērķis ir uzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un mazināt un vienkāršot laikietilpīgos šķēršļus MVU darbības sākšanas, izaugsmes un nodošanas posmā, neradot papildu administratīvus un regulatīvus šķēršļus un papildinot finanšu instrumentus, ko dalībvalstis izmanto MVU atbalstam valsts un reģionu līmenī. Lai nodrošinātu šādu papildināmību, minētās darbības būs cieši saistītas ar kohēzijas politikas ietvaros un valstu līmenī veiktajām darbībām. Šādu darbību mērķis ir veicināt kapitāla un aizņēmuma finansējuma pieejamību.

 

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lai arī turpmāk uzlabotu Savienības uzņēmumu konkurētspēju un piekļuvi tirgiem, Komisija turpina atbalstīt Eiropas Biznesa atbalsta tīklu.

1. Lai arī turpmāk uzlabotu Savienības uzņēmumu konkurētspēju un piekļuvi tirgiem, Komisija finansē Eiropas Biznesa atbalsta tīklu, lai noteiktu atbilstīgas Savienības programmas, ar ko varētu palīdzēt uzlabot uzņēmumu konkurētspēju un apzināt uzņēmējdarbības iespējas, it īpaši vienotajā tirgū, vienlaikus izvairoties no dalībvalstu veikto pasākumu dublēšanas.

 

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Komisija var atbalstīt darbības, kas vērstas uz MVU piekļuves uzlabošanu vienotajam tirgum, tostarp informācijas sniegšanu un informētības uzlabošanu.

2. Komisija atbalsta darbības, kas vērstas uz MVU piekļuves uzlabošanu vienotajam tirgum, tostarp informācijas sniegšanu (arī ar digitāliem pakalpojumiem) un informētības uzlabošanu par tādiem jautājumiem kā pārrobežu uzņēmējdarbības iespējas. Ar šīm darbībām var arī mēģināt novērst esošos tiesiskos un regulatīvos šķēršļus. Pasākumi var ietvert nodrošināšanu, ka Eiropas Biznesa atbalsta tīkla un „Europe Direct” dienesta kontaktpunktiem tiek sniegta atbilstoša informācija un vajadzības gadījumā apmācība, lai piedāvātu augstu pakalpojumu standartu MVU, un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla pārkoncentrēšanu uz mērķtiecīga un pielāgota atbalsta sniegšanu MVU.

 

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Īpaši pasākumi paredzēti tam, lai atvieglotu MVU piekļuvi trešu valstu tirgiem un stiprinātu esošos atbalsta pakalpojumus minētajos tirgos. MVU ar programmas palīdzību var saņemt atbalstu attiecībā uz standartiem un intelektuālā īpašuma tiesībām prioritārās trešās valstīs.

3. Īpaši pasākumi paredzēti tam, lai atvieglotu MVU piekļuvi trešu valstu tirgiem un stiprinātu esošos atbalsta pakalpojumus minētajos tirgos. MVU ar programmas palīdzību var saņemt atbalstu, konsultācijas un informāciju cita starpā par šķēršļiem iekļūšanai tirgū, uzņēmējdarbības iespējām, standartiem un intelektuālā īpašuma tiesībām prioritārās trešās valstīs. Šie pasākumi papildina, bet nedublē dalībvalstu pamata pasākumus tirdzniecības veicināšanai.

 

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lai īstenotu programmu, Komisija pieņem gada darba programmu saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Gada darba programmās ir izklāstīti sasniedzamie mērķi, gaidāmie rezultāti, īstenošanas metode un to kopējā summa. Tajās apraksta arī finansējamās darbības, norāda katrai darbībai piešķirto summu un paredzamo īstenošanas grafiku, kā arī atbilstošos rādītājus, kurus izmanto, lai uzraudzītu rezultātu efektivitāti un mērķu sasniegšanu. Tajās ietver dotāciju prioritārās jomas, būtiskos vērtēšanas kritērijus un maksimālo līdzfinansējuma likmi.

1. Lai īstenotu programmu, Komisija pieņem gada darba programmu saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Gada darba programmās ir izklāstīti sasniedzamie mērķi, pamatojoties uz iepriekšēju apspriešanos, gaidāmie rezultāti, īstenošanas metode un to kopējā summa. Tajās apraksta arī finansējamās darbības, norāda katrai darbībai piešķirto summu un paredzamo īstenošanas grafiku, kā arī atbilstošos rādītājus, kurus izmanto, lai uzraudzītu rezultātu efektivitāti un mērķu sasniegšanu. Tajās attiecībā uz dotācijām iekļauj prioritātes, būtiskos izvērtēšanas kritērijus un maksimālo līdzfinansējuma likmi.

 

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) tādu Savienības mēroga pasākumu ietekmes novērtēšana, kas ir īpaši būtiski uzņēmumu konkurētspējai, lai apzinātu spēkā esošo tiesību aktu jomas, kas jāvienkāršo, vai jomas, kurās jāierosina jauni likumdošanas pasākumi;

c) spēkā esošo tiesību aktu „derīguma pārbaude” un tādu Savienības mēroga pasākumu ietekmes novērtēšana, kas ir īpaši būtiski uzņēmumu, sevišķi MVU, konkurētspējai un izaugsmei, lai apzinātu spēkā esošo tiesību aktu jomas, kas jāvienkāršo vai jāatceļ, un lai nodrošinātu, ka maksimāli tiek samazināts slogs MVU jomās, kurās ir ierosināti jauni likumdošanas pasākumi;

 

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) tiesību aktu, kas ietekmē uzņēmumus, konkrētu nozaru politikas un ar konkurētspēju saistītu pasākumu izvērtēšana.

(d) tiesību aktu, kas ietekmē uzņēmumus un jo īpaši MVU, konkrētu nozaru politikas un ar konkurētspēju saistītu pasākumu izvērtēšana.

Pamatojums

Programmas aprakstā konsekventi jāuzsver MVU nozīmīgums.

 

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Komisija sagatavo gada pārraudzības ziņojumu, pārbaudot atbalstīto darbību efektivitāti un iedarbību finanšu izpildes, rezultātu un, ja iespējams, ietekmes izteiksmē. Ziņojumā ietver informāciju par summu, kas atspoguļo ar klimatu saistīto līdzekļu izlietojumu, informāciju par to, kā tiek atbalstīti mērķi klimata pārmaiņu jomā, ciktāl šādas informācijas savākšana nerada nepamatotu administratīvo slogu MVU.

2. Komisija sagatavo gada pārraudzības ziņojumu, pārbaudot atbalstīto darbību efektivitāti un iedarbību finanšu izpildes, rezultātu un ietekmes, tostarp it īpaši darba vietu radīšanas un izaugsmes, izteiksmē. Ziņojumā ietver informāciju par summu, kas atspoguļo ar klimatu saistīto līdzekļu izlietojumu, informāciju par to, kā tiek atbalstīti mērķi klimata pārmaiņu jomā, ciktāl šādas informācijas savākšana nerada nepamatotu administratīvo slogu MVU.

 

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Lai varētu lemt par pasākumu atjaunošanu, pārveidošanu vai apturēšanu, Komisija ne vēlāk kā līdz 2018. gadam izstrādā izvērtējuma ziņojumu par to, kā (rezultātu un ietekmes līmenī) sasniegti visu ar šo programmu atbalstīto darbību mērķi, cik lietderīgi izmantoti resursi un kāda ir bijusi programmas Eiropas pievienotā vērtība. Minētajā ziņojumā turklāt izskata vienkāršošanas iespējas, programmas iekšējo un ārējo saskaņotību, tās visu mērķu aktualitāti, kā arī programmas pasākumu ieguldījumu Savienības gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes prioritātē. Tajā ņem vērā iepriekšējo pasākumu ilgtermiņa ietekmes izvērtējumu rezultātus.

3. Lai varētu lemt par pasākumu atjaunošanu, pārveidošanu vai apturēšanu, Komisija ne vēlāk kā līdz 2018. gadam izstrādā izvērtējuma ziņojumu, ko publicē ik pēc trim gadiem, par to, kā (rezultātu un ietekmes līmenī) sasniegti visu ar šo programmu atbalstīto darbību mērķi, jo īpaši darba vietu izveides un ekonomikas izaugsmes jomā, cik lietderīgi izmantoti resursi un kāda ir bijusi programmas Eiropas pievienotā vērtība. Izvērtējuma ziņojumā izskata arī vienkāršošanas iespējas, programmas iekšējo un ārējo saskaņotību, tās visu mērķu aktualitāti, kā arī programmas pasākumu ieguldījumu Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes prioritātē. Tajā ņem vērā iepriekšējo pasākumu ilgtermiņa ietekmes izvērtējumu rezultātus.

 

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

12. pants – 6.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a Lai fondu finansējums nonāktu pie MVU, ir jāievieš pārraudzības sistēma, kas nodrošina, ka bankas izmanto fondus un garantijas, lai palielinātu aizdevumus MVU. Tas var ietvert ziņošanas shēmas un rīcības kodeksu tām bankām, kas izsniedz aizdevumus MVU. Pārraudzības sistēma arī nodrošinās, ka no Savienības fondiem piešķirtos aizdevumus saņem ne tikai vidējie uzņēmumi, bet arī mazie uzņēmumi un mikrouzņēmumi.

 

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Programmā paredzētos finanšu instrumentus izmanto, lai atvieglotu finansējuma pieejamību uz izaugsmi orientētiem MVU. Šie finanšu instrumenti ietver kapitāla mehānismu un aizdevuma garantiju mehānismu.

1. Programmā paredzētos finanšu instrumentus izmanto, lai atvieglotu finansējuma pieejamību MVU to darbības sākšanas, izaugsmes un nodošanas posmā. Šie finanšu instrumenti ietver kapitāla instrumentu un aizdevumu garantiju instrumentu.

Pamatojums

MVU ir jutīgi pret strauji mainīgajiem tirgus apstākļiem, un ir svarīgi saglabāt elastību, piešķirot finansējumu.

 

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Uz izaugsmi orientētiem MVU paredzētos finanšu instrumentus vajadzības gadījumā var apvienot ar citiem finanšu instrumentiem, ko dalībvalstis un to vadošās iestādes izveidojušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/201X [jaunā Struktūrfondu regula] 33. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un Savienības, tostarp saskaņā ar šo regulu, finansētām dotācijām.

2. MVU paredzētos finanšu instrumentus vajadzības gadījumā var apvienot ar citiem finanšu instrumentiem, ko dalībvalstis un to vadošās iestādes izveidojušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/201X [jaunā Struktūrfondu regula] 33. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un Savienības, tostarp saskaņā ar šo regulu, finansētām dotācijām.

 

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. vispārējais mērķis – virsraksts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Stiprināt Savienības uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspēju, tostarp arī tūrisma nozarē

1. Stiprināt Savienības uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspēju

 

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. vispārējais mērķis – 2. ietekmes rādītājs

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

MVU administratīvā sloga izmaiņas (jauna uzņēmuma izveidei vajadzīgo dienu skaits)

MVU administratīvā un regulatīvā sloga mazināšana (jauna uzņēmuma izveidei vajadzīgo dienu skaits)

 

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. konkrētais mērķis – MVU politikas izstrāde – 1. rezultāta rādītājs

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstu skaits, kas izmanto MVU testu

Dalībvalstu skaits, kas izmanto MVU testu un konkurētspējas apliecināšanas testu

 

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

I pielikums – 2. vispārējais mērķis – Uzņēmējdarbībai paredzētais atbalsts – Vidējā termiņa mērķis (rezultāts) 2017. gadā – 5. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Aptuveni 7 vienkāršošanas pasākumi gadā.

Vismaz 7 pieņemti vienkāršošanas pasākumi gadā.

 

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. punkts – 1. apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. EFG koncentrējas uz fondiem, kas nodrošina riska kapitālu un mezonīna finansējumu, piemēram, subordinētos aizdevumus un dalības aizdevumus, tas paredzēts uzņēmumiem, kuri atrodas darbības paplašināšanas vai izaugsmes posmā, jo īpaši uz tādiem, kas darbojas pāri robežām, vienlaikus paredzot iespēju ieguldīt nesen darbību sākušos uzņēmumos, saistībā ar kapitāla finansējumu, kas pētniecībai, izstrādei un inovācijai paredzēts programmā „Apvārsnis 2020”. Pēdējā gadījumā EFG ieguldījumi nepārsniedz 20 % no ES kopējiem ieguldījumiem, izņemot gadījumus, kad fondi darbojas vairākos posmos, kur EFG finansējums un pētniecībai, izstrādei un inovācijai paredzētais kapitāla mehānisms tiks proporcionāli nodrošināts, balstoties uz šo fondu ieguldījumu politiku. Minēto EFG neizmanto pārpirkšanas vai aizstāšanas kapitālam, kas paredzēts pārpirkta uzņēmuma likvidēšanai. Komisija, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļu, var lemt ar 20 % robežas izmainīšanu.

1. EFG koncentrējas uz fondiem, kas nodrošina riska kapitālu un mezonīna finansējumu, piemēram, subordinētos aizdevumus un dalības aizdevumus, tas paredzēts uzņēmumiem, kuri atrodas darbības paplašināšanas vai izaugsmes posmā (kas ietver inovatīvus uzņēmumus darbības paplašināšanas un izaugsmes posmā), jo īpaši uz tādiem, kas darbojas pāri robežām, vienlaikus paredzot iespēju ieguldīt nesen darbību sākušos uzņēmumos, saistībā ar kapitāla finansējumu, kas pētniecībai, izstrādei un inovācijai paredzēts programmā „Apvārsnis 2020”. Pēdējā gadījumā EFG ieguldījumi nepārsniedz 20 % no ES kopējiem ieguldījumiem, izņemot gadījumus, kad fondi darbojas vairākos posmos, kur EFG finansējums un pētniecībai, izstrādei un inovācijai paredzētais kapitāla mehānisms tiks proporcionāli nodrošināts, balstoties uz šo fondu ieguldījumu politiku. Minēto EFG neizmanto pārpirkšanas vai aizstāšanas kapitālam, kas paredzēts pārpirkta uzņēmuma likvidēšanai. Komisija, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, var lemt ar 20 % robežas izmainīšanu.

 

 

PROCEDŪRA

Virsraksts

Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programma (2014.-2020. gadam)

Atsauces

COM(2011)0834 – C7-0463/2011 – 2011/0394(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

13.12.2011

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

IMCO

13.12.2011

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Emma McClarkin

29.2.2012

Izskatīšana komitejā

25.4.2012

30.5.2012

9.7.2012

 

Pieņemšanas datums

10.7.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

32

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pablo Arias Echeverría, Adam Bielan, Sergio Gaetano Cofferati, Birgit Collin-Langen, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, António Fernando Correia de Campos, Cornelis de Jong, Vicente Miguel Garcés Ramón, Evelyne Gebhardt, Louis Grech, Philippe Juvin, Sandra Kalniete, Edvard Kožušník, Toine Manders, Hans-Peter Mayer, Sirpa Pietikäinen, Phil Prendergast, Mitro Repo, Robert Rochefort, Heide Rühle, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Catherine Stihler, Emilie Turunen, Barbara Weiler

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Raffaele Baldassarre, Jürgen Creutzmann, María Irigoyen Pérez, Emma McClarkin, Sabine Verheyen, Anja Weisgerber

 

 

25.9.2012

ATZINUMS Sniegusi Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (2014.–2020. gadam)

( COM(2011)0834 – C7‑0463/2011 – 2011/0394(COD) )

Atzinumu sagatavoja: Marina Yannakoudakis

 

 

ĪSS PAMATOJUMS

Apstākļos, kad visu Eiropas Savienību ir pārņēmusi ekonomikas krīze, ārkārtīgi liela nozīme ir tam, lai mēs labi un maksimāli lietderīgi izmantotu savus resursus. Lielākais visu uzņēmumu īpašumā esošais kapitāls ir to darbinieki, un šāds pats kapitāls ir arī uzņēmēji, kuri dibina gan novatoriskus, gan nenovatoriskus mazos un vidējos uzņēmumus (MVU). Šie darbinieki un MVU, kuros viņi strādā, ir Eiropas ekonomikas dzīvotspējas pamats.

 

Mazajos un vidējos uzņēmumos vēl nav pilnībā izmantots potenciālais sieviešu ieguldījums[3], un mūsu darbam jābūt vērstam uz to, lai nodrošinātu, ka šajā jomā iesaistās vairāk sieviešu, vienlaikus arī popularizējot praktiskus ieteikumus, kuros ņemtas vērās uzņēmējdarbības un tautsaimniecības reālās norises konkurētspējīgā tirgus vidē.

 

Paturot prātā, ka topošajai Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmai 2014.–2020. gadam (COSME) jābūt vienlīdz pieejamai visām uzņēmējdarbības nozarēm, mums ir jānodrošina arī tas, ka šajos uzņēmumos liela vērība tiek piegriezta dzimumu līdztiesības nepieciešamībai, šajā nolūkā visā priekšlikumā pieminot dzimumu līdztiesības aspektu.

 

Svarīgi ir nodrošināt arī atbalstu morālajam pienākumam palīdzēt mazināt nabadzības un sociālās atstumtības risku visā Eiropas Savienībā, ņemot vērā, ka 2010. gadā ES 27 dalībvalstīs 16 % iedzīvotāju draudēja nabadzība, jo viņu rīcībā esošie ienākumi bija zem riska sliekšņa.[4] Šie statistikas dati nepārprotami liecina, cik vērtīgi un nozīmīgi būtu palielināt uzņēmējdarbībā iesaistījušos sieviešu skaitu, kuru vidū vērojama liela daudzveidība vecuma, līdzšinējās pieredzes un izglītības ziņā.

 

Tā kā Eiropā joprojām turpinās ekonomikas krīze, ir ārkārtīgi svarīgi, lai visas ES iniciatīvas darbotos ar maksimālu atdevi, jo tās ir svarīgi instrumenti ekonomiskās un sociālās izaugsmes atbalstam darba vietā. Pamatojoties uz to, atzinuma sagatavotāja vēlas uzlabot sabiedrības informētību par pastāvošo finansējuma iespēju izmantošanu, piemēram, mikrofinansējumu, īpašajām dotācijām un riska kapitālu, akcentējot dzimumu līdztiesības aspektu.

 

Pēc atzinuma sagatavotājas domām, smagnēji ES mēroga tiesību akti nav praktiskākais veids, kā panākt progresu, it īpaši ņemot vērā to, ka nodarbinātības jautājums ir dalībvalstu kompetencē. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka efektīvākais veids, kā sekmēt ilgtspējīgu konkurenci un atbalstīt uzņēmumus, ir apmainīšanās ar paraugprakses ieteikumiem. Šim risinājumam ir divas priekšrocības — tiktu atbalstīta sieviešu iesaistīšanās uzņēmējdarbībā, taču izmaksas būtu salīdzinoši zemas.

 

Paraugprakses ieteikumi

 

Lai patiešām izprastu šo problēmu, ir nepieciešams savākt kodolīgus, precīzus un aktuālus datus, ievērojot datu aizsardzības noteikumus. Dati būtu jāsagrupē pēc dzimuma, etniskās piederības, vecuma, uzņēmējdarbības jomas, uzņēmuma lieluma un uzņēmējdarbības ilguma. Tā tiktu garantēta līdzekļu mērķtiecīga novirzīšana tieši tām jomām, kurās iespējams visefektīvāk nodrošināt izaugsmi un atbalstu sievietēm mazajos un vidējos uzņēmumos.

 

Turklāt šajā atzinumā ir norādīts, ka dzimumu līdztiesību vislabāk panākt ar labas izglītības palīdzību, kas sekmētu taisnīgumu un rosinātu sievietes pilnībā izvērst savu potenciālu visās nodarbinātības jomās. Atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē izglītojošas, darbaudzinošas atbalsta shēmas, kā, piemēram, Komisijas izveidoto Sieviešu uzņēmējdarbības vēstnieču Eiropas tīklu (ENFEA), taču norāda — lai šī iniciatīva kļūtu spēcīgāka, dalībvalstīm ir jāizmanto pastāvošās ES iespējas šīs shēmas ieviešanai un darbībai.

 

Arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) attīstīšana var veicināt netraucētu MVU darbību, piedāvājot elastīgas iespējas darba vietā. Būtu jārosina dalībvalstis izmantot IKT, lai tās varētu palīdzēt uzlabot sieviešu informētību un piedāvāt sievietēm atbalstu sadarbības tīklu veidošanai, izmantojot tīmekļa portālus un blogus, kuri var nodrošināt iespēju iegūt attiecīgu sieviešu uzņēmēju kontaktinformāciju, sazināties ar pārstāvjiem un uzzināt par pasākumiem. Internets un atbalsts tiešsaistē var arī nodrošināt izvēles iespējas sievietēm, kuras strādā mājās vai dzīvo nomaļos apvidos. Ir nepieciešams gan valsts līmeņa, gan reģionāla līmeņa atbalsts, un tam jābūt pieejamam ar dažādu saziņas līdzekļu starpniecību.

 

Kopsavilkums

 

Dzimumu līdztiesības palielināšanai uzņēmējdarbības vidē ir nepieciešama daudzpusīga pieeja, kurā ierosināti paraugprakses ieteikumi, kas sievietēm piedāvātu izvēli, elastību un pavērtu iespējas. Lai to panāktu, ir nepieciešami koncentrēti, precīzi un aktuāli dati, mikrofinansējuma pieejamība, laba izglītība, atbalsta shēmas, paraugi, no kā mācīties, un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, un visiem iepriekš minētajiem aspektiem ir jānodrošina maksimāla atdeve. Šādu pasākumu nepieciešamības pamatā ir mūsu morālais pienākums palīdzēt mazināt nabadzības un sociālās atstumtības risku visā Eiropas Savienībā.

Programma COSME būs ceļvedis turpmākajiem pieciem gadiem, un atzinuma sagatavotāja vēlētos, lai teksta galīgajā versijā būtu ņemts vērā unikālais ieguldījums, kādu uzņēmējdarbībā iesaistījušās sievietes var nodrošināt izaugsmes paātrināšanai un veicināšanai, un tam būs izšķirīga nozīme, palīdzot pārvarēt smago krīzi, kas šobrīd skārusi gan Eiropas ekonomiku, gan globālo tautsaimniecību.

 

 

GROZĪJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Komisija 2010. gada martā pieņēma paziņojumu “Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (turpmāk “stratēģija „Eiropa 2020””). Eiropadome 2010. gada jūnijā šo paziņojumu apstiprināja. Stratēģija „Eiropa 2020” ir izstrādāta, reaģējot uz ekonomikas krīzi, un paredzēta tam, lai sagatavotu Eiropu nākamajai desmitgadei. Tajā izklāstīti pieci vērienīgi līdz 2020. gadam sasniedzamie mērķi klimata un enerģētikas, nodarbinātības, inovācijas, izglītības un sociālās integrācijas jomā un apzināti svarīgākie izaugsmi rosinošie faktori, kam jāuzlabo Eiropas dinamisms un konkurētspēja. Tajā uzsvērts arī, cik svarīgi ir stiprināt Eiropas ekonomikas izaugsmi, vienlaikus sasniedzot augstu nodarbinātības līmeni, nodrošinot energoefektīvu, resursefektīvu un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku ar zemām oglekļa emisijām un panākot sociālo kohēziju.

(1) Komisija 2010. gada martā pieņēma paziņojumu “Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (turpmāk “stratēģija „Eiropa 2020””). Eiropadome 2010. gada jūnijā šo paziņojumu apstiprināja. Stratēģija „Eiropa 2020” ir izstrādāta, reaģējot uz ekonomikas krīzi, un paredzēta tam, lai sagatavotu Eiropu nākamajai desmitgadei. Tajā izklāstīti pieci vērienīgi līdz 2020. gadam sasniedzamie mērķi klimata un enerģētikas, nodarbinātības, inovācijas, izglītības un sociālās integrācijas jomā un apzināti svarīgākie izaugsmi rosinošie faktori, kam jāuzlabo Eiropas dinamisms un konkurētspēja. Tajā uzsvērts arī, cik svarīgi ir stiprināt Eiropas ekonomikas izaugsmi, vienlaikus sasniedzot augstu nodarbinātības līmeni, nodrošinot energoefektīvu, resursefektīvu un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku ar zemām oglekļa emisijām un panākot sociālo kohēziju, tam vienlīdz attiecoties gan uz vīriešiem, gan sievietēm.

 

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Komisija 2008. gada jūnijā pieņēma paziņojumu “Vispirms domāt par mazākajiem” Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts “Small Business Act”, ko Eiropadome apstiprināja 2008. gada decembrī. Mazās uzņēmējdarbības akts (MUA) paredz visaptverošu politikas sistēmu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), veicina uzņēmējdarbību un likumiski un politiski nostiprina principu “vispirms domāt par mazākajiem”, lai stiprinātu MVU konkurētspēju. Mazās uzņēmējdarbības aktā ir noteikti 10 principi un izklāstīti politikas un likumdošanas pasākumi, kam jāveicina MVU izaugsmes un darba vietu izveides potenciāls. Mazās uzņēmējdarbības akta īstenošana palīdz sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus. Pamatiniciatīvās jau ir ietverti vairāki MVU paredzēti pasākumi.

(3) Komisija 2008. gada jūnijā pieņēma paziņojumu “Vispirms domāt par mazākajiem” Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts “Small Business Act”, ko Eiropadome apstiprināja 2008. gada decembrī. Mazās uzņēmējdarbības akts (MUA) paredz visaptverošu politikas sistēmu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), veicina uzņēmējdarbību, tiecas panākt, lai labāk tiktu izmantots jauniešu un sieviešu uzņēmējdarbības potenciāls, un likumiski un politiski nostiprina principu „vispirms domāt par mazākajiem”, lai stiprinātu MVU konkurētspēju. Mazās uzņēmējdarbības aktā ir noteikti 10 principi un izklāstīti politikas un likumdošanas pasākumi, kam jāveicina MVU izaugsmes un darba vietu izveides potenciāls. Mazās uzņēmējdarbības akta īstenošana palīdz sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus. Pamatiniciatīvās jau ir ietverti vairāki MVU paredzēti pasākumi.

 

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Komisija 2011. gada 29. jūnijā pieņemtajā priekšlikumā Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.—2020. gadam, nosaka Savienības budžetam 2014.—2020. gadā paredzētu tiesību aktu priekšlikumu un dokumentu kopumu. Daudzgadu finanšu shēmā ir izklāstīts, kā tiks sasniegti politikas mērķi: palielināt izaugsmi un izveidot vairāk darba vietu Eiropā, izveidot pret vidi saudzīgāku ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni, kā arī stiprināt Eiropas nozīmi pasaulē.

(5) Komisija 2011. gada 29. jūnijā pieņemtajā priekšlikumā Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.—2020. gadam, nosaka Savienības budžetam 2014.—2020. gadā paredzētu tiesību aktu priekšlikumu un dokumentu kopumu. Daudzgadu finanšu shēmā ir izklāstīts, kā tiks sasniegti politikas mērķi: Eiropā palielināt izaugsmi un izveidot vairāk darba vietu līdzvērtīgā mērā gan vīriešiem, gan sievietēm, izveidot pret vidi saudzīgāku ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni, kā arī stiprināt Eiropas nozīmi pasaulē.

 

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a) Sieviešu iesaistīšanās uzņēmējdarbībā un sieviešu MVU ir galvenais līdzeklis sieviešu nodarbinātības līmeņa paaugstināšanai, tādējādi lielākā mērā izmantojot sieviešu iegūto izglītību. Turklāt sieviešu iesaistīšanās uzņēmējdarbībā arī nodrošina uzņēmējdarbības dinamiku un inovācijas, un šis potenciāls Savienībā vēl nebūt nav izsmelts, un uzņēmējdarbībā iesaistījušos sieviešu skaita pieaugums kopumā nodrošinās pozitīvu ietekmi un tūlītēju ieguldījumu tautsaimniecībā. Sievietes ir īpaši motivētas kļūt par pašnodarbinātām uzņēmējām, jo, vadot savu uzņēmumu, viņām ir iespēja pašām noteikt sev darba laiku, tādējādi ir iespējams labāk savienot profesionālo darbību ar pienākumiem ģimenē. Nestabilā ekonomiskā situācijā pasākumiem, kas nepieciešami sieviešu uzņēmēju atbalstam, bieži vien netiek pievērsta vērība.

 

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

11.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11b) Ņemot vērā, ka uzņēmēju vidū ir zems sieviešu īpatsvars (Eiropā tikai 30 % uzņēmēju ir sievietes), programmai būtu jāveicina un jāsekmē sieviešu iesaistīšanās uzņēmējdarbībā, jo sievietēm, kuras nodarbojas ar uzņēmējdarbību, ir ievērojama ietekme uz tautsaimniecību ne vien tādējādi, ka viņas nodrošina darbu pašas sev, bet gan radot darbavietas arī citiem cilvēkiem. Pašreizējā ekonomiskā situācija pasaulē izteikti liecina par to, ka sieviešu iesaistīšanās uzņēmējdarbībā ir ievērojams, augošs ekonomiskais spēks, un tas ir jāsekmē.

 

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

11.c apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11c) Programmā būtu jāuzsver, cik svarīgi ir sekmēt nodarbošanos ar uzņēmējdarbību neatkarīgi no dzimuma, veicināt vispārējo un profesionālo izglītību, pētniecību un interešu pārstāvību, visām ieinteresētajām pusēm ar sistēmas starpniecību izplatot attiecīgu informāciju, kā arī uzsākot kampaņas un izmantojot sociālo plašsaziņas līdzekļu tīklus. Augstskolām, ES iestādēm, dalībvalstu izglītības ministrijām un politikas veidotājiem jau agrīnos izglītošanās posmos ir jāpopularizē gan tas, ka sieviešu iesaistīšanās uzņēmējdarbībā ir abu dzimumu interesēs, gan arī sievietes uzņēmējas tēls kā sekmīgas darbības piemērs.

 

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a) Mikroaizdevumus (t.i., aizdevumus, kas ir mazāki par EUR 25 000) sniedz finanšu starpnieki garantiju shēmas ietvaros. Programmā nav paredzēti īpaši noteikumi attiecībā uz mikroaizdevumiem, jo pretējā gadījumā veidotos pārklāšanās ar Komisijas 2011. gada 6. oktobrī ierosināto „Sociālo pārmaiņu un inovācijas programmu”, kura īpaši pievēršas mikroaizdevumiem.

 

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Vēl viens konkurenci ietekmējošs faktors ir Savienības iedzīvotāju salīdzinoši zemā uzņēmība. Tikai 45 % Savienības iedzīvotāju (un mazāk nekā 40 % sieviešu) vēlētos būt pašnodarbinātie salīdzinājumā ar 55 % Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāju un 71 % Ķīnas iedzīvotāju. Lielu pievienoto vērtību Eiropai sniedz demonstrējoša un katalizējoša ietekme, piemēram, Eiropas balvas un konferences, kā arī saskaņotības un konsekvences veicināšanas pasākumi, piemēram, etalonu noteikšana un apmaiņa ar paraugprakses piemēriem.

(16) Vēl viens konkurenci ietekmējošs faktors ir Savienības iedzīvotāju salīdzinoši zemā uzņēmība, kas būtu jāsekmē ar dažādām inovatīvām pieejām, vēršoties pie konkrētām mērķgrupām, īpaši — jauniešiem un sievietēm. Tikai 45 % Savienības iedzīvotāju (un mazāk nekā 40 % sieviešu) vēlētos būt pašnodarbinātie salīdzinājumā ar 55 % Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāju un 71 % Ķīnas iedzīvotāju. Lielu pievienoto vērtību Eiropai sniedz demonstrējoša un katalizējoša ietekme, piemēram, Eiropas balvas un uzņēmējdarbībai veltītas konferences, projekti, semināri un darbaudzināšanas programmas, kā arī saskaņotības un konsekvences veicināšanas pasākumi, piemēram, etalonu noteikšana un apmaiņa ar paraugprakses piemēriem. Pievērsties no apstākļiem izrietošiem šķēršļiem, iesīkstējušiem uzskatiem un stereotipiem par sievietēm un palielināt ticamību tam, ka sievietes var būt uzņēmējas, ir īpaši būtiski, lai iedvesmotu sievietes iesaistīties uzņēmējdarbībā un veidot uzņēmējas karjeru un lai nostiprinātu sievietes kā sekmīgas uzņēmējas tēlu, kas var kalpot par paraugu citiem.

 

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19a) Datus, ko izmanto kā rādītājus sasniegto mērķu noteikšanai, atbilstīgi faktiskajām iespējām būtu jāvāc un jāgrupē pēc dzimuma, etniskās piederības, uzņēmējdarbības jomas, uzņēmuma lieluma un uzņēmējdarbības ilguma, ievērojot dalībvalstu noteikumus par personas datu aizsardzību un saņemot atbalstu no Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda un Eiropas Dzimumu institūta. Minēto datu ieguvei, cik vien iespējams, būtu jānotiek tā, lai netiktu uzlikti papildu šķēršļi MVU, un ar šo datu palīdzību personām, kas pieņem lēmumus, būtu jāgūst priekšstats par īpašajām problēmām, ar kurām sastopas sievietes uzņēmējas.

 

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Programmai būtu jāpapildina citas Savienības programmas, vienlaikus atzīstot, ka katram instrumentam būtu jādarbojas saskaņā ar konkrēti tam noteiktajām procedūrām. Tādējādi vienas un tās pašas atbilstīgās izmaksas nebūtu jāfinansē paralēli. Lai Savienības finansējums sniegto pievienoto vērtību un tam būtu nozīmīga ietekme, programmai būtu jāveido cieša sinerģija ar citām Savienības programmām un struktūrfondiem.

(20) Programmai būtu jāpapildina citas Savienības programmas, vienlaikus atzīstot, ka katram instrumentam būtu jādarbojas saskaņā ar konkrēti tam noteiktajām procedūrām. Tādējādi vienas un tās pašas atbilstīgās izmaksas nebūtu jāfinansē paralēli. Lai Savienības finansējums sniegto pievienoto vērtību un tam būtu nozīmīga ietekme, programmai būtu jāveido cieša sinerģija ar citām Savienības programmām un struktūrfondiem. Ir nepieciešami īpaši pasākumi, lai nodrošinātu sievietēm vieglāk pieejamu finansējumu, kas vajadzīgs uzņēmējdarbības īstenošanai.

 

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20a) Programmai būtu jāsekmē piedāvātā finansējuma pieejamība sievietēm uzņēmējām, lai tādējādi veicinātu un pastiprinātu sieviešu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā, izmantojot īpašas dotācijas un riska kapitālu.

 

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

20.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20b) Programmā būtu jāparedz atbalsts sievietēm uzņēmējām, kurām sociālu faktoru dēļ nav pietiekami daudz zināšanu par pieejamajām finansējuma iespējām un ir mazāka pieredze finanšu pārvaldības jomā un kurām atbalsts nepieciešams ne tikai uzņēmējdarbības uzsākšanas posmā, bet vajadzības gadījumā arī visā uzņēmuma darbības ciklā un izbeidzot uzņēmējdarbību.

 

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Visās šai programmā paredzētajās attiecīgajās iniciatīvās un darbībās būtu jāņem vērā pārredzamības un dzimumu līdztiesības principi. Minētajās iniciatīvās un darbībās būtu jāņem vērā arī visu iedzīvotāju cilvēktiesības un pamatbrīvības.

(21) Visās šai programmā paredzētajās attiecīgajās iniciatīvās un darbībās būtu jāņem vērā pārredzamības princips un jāveicina vīriešu un sieviešu līdztiesīgums, kā arī jāņem vērā papildu faktori un šķēršļi, kas mazina uzņēmējdarbības pievilcību sieviešu skatījumā vai pat padara to par neiespējamu izvēli, piemēram, grūtības rast līdzsvaru starp darba pienākumiem un ģimenes dzīvi, veiksmīgu paraugu un darbaudzinātāju trūkums, sociālie stereotipi un uzņēmējdarbībā nepieciešamo prasmju apguve. Minētajās iniciatīvās un darbībās būtu jāņem vērā arī visu iedzīvotāju cilvēktiesības un pamatbrīvības.

 

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21a) Programmai vajadzētu būt vērstai uz piekļuvi tehniskiem, zinātniskiem, darījumu un atbalsta tīkliem un sniegt piemērotus ieteikumus saistībā ar apmācību un atbalsta un darbaudzināšanas programmām visām personām, kuras ir ieinteresētas dibināt MVU, — īpaši jauniešiem un sievietēm — ar mērķi attīstīt uzņēmējdarbībā nepieciešamās prasmes, zināšanas, uzņēmēja garu un pārliecību, izmantojot, piemēram, Sieviešu uzņēmējdarbības vēstnieču Eiropas tīklu (ENFEA), kas uzsver sieviešu potenciālo nozīmi darbavietu radīšanā un konkurētspējas veicināšanā, ar dažādiem pasākumiem skolās, augstskolās, sabiedriskās grupās un ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību iedvesmojot sievietes un jaunietes dibināt pašām savus uzņēmumus.

 

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

21.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21b) Uzņēmējām un uzņēmējiem būtu jāpiedāvā izglītošanās iespējas personības attīstībai, tālākizglītības iespējas informācijas tehnoloģiju jomā un iespējas uzlabot valodu zināšanas, lai tādējādi pilnveidotu arī starptautiskajā tirgū nepieciešamās prasmes.

 

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

21.c apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21c) Sievietēm lauku apvidos var būt grūtības saņemt informatīvu atbalstu, kā arī ierobežota finansiālo un tehnisko līdzekļu un pakalpojumu pieejamība, un šie apstākļi var nopietni mazināt sieviešu iespējas uzsākt vai paplašināt uzņēmējdarbību. Tādēļ šim priekšlikumam vajadzētu tiekties ģeogrāfiski aptvert visas teritorijas un „nodot vēstījumu” ar proaktīvām mārketinga kampaņām, kas Eiropas nodokļu maksātājiem var nodrošināt lielāku ieguldīto līdzekļu atdevi un atgriezt jaunību atpalikušām lauku kopienām;

 

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa) sekmēt visaptverošās prioritātes — dzimumu līdztiesības un sieviešu stāvokļa uzlabošanas un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanas — sasniegšanu un veikt pasākumus, lai cīnītos pret pastāvošajiem šķēršļiem, ar ko sastopas sievietes uzņēmējas, tostarp nepietiekamā mērā pieejamu finansējumu, mācību un informācijas tehnoloģiju nepieejamību, grūtībām panākt līdzsvaru starp pienākumiem darbā un ģimenes dzīvi un negatīvu, kultūrā sakņojošos izpratni un stereotipiem attiecībā uz sievietēm uzņēmējām;

 

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) rosināt uzņēmējdarbības kultūru un veicināt MVU izveidi un izaugsmi.

(b) rosināt uzņēmējdarbības kultūru, kurā valdītu objektīva attieksme pret abiem dzimumiem, un veicināt MVU izveidi un izaugsmi, tostarp īpašās mērķgrupās, piemēram, jauniešu un sieviešu vidū, kā arī atstumtās kopienās.

 

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) MVU izaugsme darbinieku skaita un pievienotās vērtības izteiksmē;

(d) MVU izaugsme darbinieku skaita un pievienotās vērtības izteiksmē, datus grupējot pēc dzimuma, etniskās piederības, vecuma, uzņēmējdarbības jomas, uzņēmuma lieluma un uzņēmējdarbības ilguma un nodrošinot atbilstību dalībvalstu noteikumiem par personas datu aizsardzību;

 

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da) nodarbināto sieviešu skaita pieaugums, jo īpaši MVU pārvaldībā un stratēģiskajā vadībā;

 

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

2. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ar šo programmu tiek atbalstīta stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošana un veicināta “gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes” mērķa sasniegšana. Programma jo īpaši veicina nodarbinātības pamatmērķa sasniegšanu.

3. Ar šo programmu tiek atbalstīta stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošana un veicināta “gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes” mērķa sasniegšana. Programma jo īpaši veicina nodarbinātības pamatmērķa sasniegšanu, tiecoties panākt 75 % nodarbinātības līmeni gan vīriešu, gan sieviešu vidū.

 

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) Veicināt uzņēmējdarbību, tostarp īpašās mērķgrupās.

(b) veicināt uzņēmējdarbību, tostarp īpašās mērķgrupās, piemēram, jauniešu un sieviešu vidū un atstumtās kopienās;

 

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) uzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kapitāla un aizņēmumu veidā;

(c) uzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kapitāla un aizņēmumu veidā un sniegt informāciju potenciālajiem līdzekļu saņēmējiem un uzlabot viņu informētību, tostarp vēršoties pie īpašām mērķgrupām, piemēram, jauniešiem, sievietēm un atstumtām kopienām;

 

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) pasākumi, kas paredzēti, lai uzlabotu tādu politikas pasākumu izstrādi, īstenošanu un izvērtēšanu, kas ietekmē uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspēju, tostarp izturību pret katastrofām, un lai nodrošinātu atbilstošu infrastruktūru, augstas kvalitātes klasteru un uzņēmējdarbības tīklu izveidi, pamatnosacījumus un ilgstpējīgu ražojumu, pakalpojumu un procesu izstrādi;

(a) pasākumi, kas paredzēti, lai uzlabotu tādu politikas pasākumu izstrādi, īstenošanu un izvērtēšanu, kas ietekmē uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspēju, tostarp izturību pret katastrofām, un lai nodrošinātu atbilstošu infrastruktūru gan pilsētās, gan lauku apvidos, augstas kvalitātes klasteru un uzņēmējdarbības tīklu izveidi, pamatnosacījumus un ilgtspējīgu ražojumu, pakalpojumu un procesu izstrādi;

 

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Īpaša uzmanība tiek pievērsta gados jauniem uzņēmējiem, jauniem un potenciāliem uzņēmējiem un sievietēm uzņēmējām, kā arī īpašām mērķgrupām.

2. Īpaša uzmanība tiek pievērsta gados jauniem uzņēmējiem, uzņēmējiem atstumtās kopienās, kā arī jauniem un potenciāliem uzņēmējiem un uzņēmējām un īpašām mērķgrupām, piemēram, jauniešiem un jaunietēm.

 

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Komisija var atbalstīt dalībvalstu pasākumus, kas paredzēti jo īpaši potenciālo un jauno uzņēmēju izglītības, prasmju iegūšanai un attieksmes izveidei uzņēmējdarbības jomā.

3. Komisija var atbalstīt dalībvalstu pasākumus, kas paredzēti jo īpaši potenciālo un jauno uzņēmēju — gan vīriešu, gan sieviešu — izglītības, prasmju iegūšanai un attieksmes izveidei uzņēmējdarbības jomā. Īpaši atbalstāmas ir sievietes lauku apvidos.

 

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisijai palīdz komiteja. Tā ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

1. Komisijai palīdz komiteja. Tā ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. Veidojot komitejas sastāvu, tiek ievērots dzimumu līdzsvars, izmantojot dzimumu pārstāvības kvotas.

 

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

I pielikums – Konkrētais mērķis: Veicināt uzņēmējdarbību, tostarp īpašās mērķgrupās – 3. sleja

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

To ES iedzīvotāju īpatsvara, kas vēlētos būt pašnodarbināti, pieaugums līdz 50 %.

To ES iedzīvotāju īpatsvara, kas vēlētos būt pašnodarbināti, pieaugums līdz 50 % (nodrošinot līdzvērtīgu vīriešu un sieviešu pārstāvību).

 

PROCEDŪRA

Virsraksts

Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programma (2014.-2020. gadam)

Atsauces

COM(2011)0834 – C7-0463/2011 – 2011/0394(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

13.12.2011

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

FEMM

13.12.2011

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Marina Yannakoudakis

20.12.2011

Izskatīšana komitejā

10.7.2012

 

 

 

Pieņemšanas datums

19.9.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

24

2

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Regina Bastos, Marije Cornelissen, Edite Estrela, Iratxe García Pérez, Mikael Gustafsson, Mary Honeyball, Lívia Járóka, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Nicole Kiil-Nielsen, Silvana Koch-Mehrin, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Astrid Lulling, Barbara Matera, Krisztina Morvai, Norica Nicolai, Joanna Senyszyn, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Britta Thomsen, Marina Yannakoudakis, Anna Záborská, Inês Cristina Zuber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Silvia Costa, Mariya Gabriel, Ana Miranda, Doris Pack, Antigoni Papadopoulou, Angelika Werthmann

 

 

PROCEDŪRA

Virsraksts

Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programma (2014.-2020. gadam)

Atsauces

COM(2011)0834 – C7-0463/2011 – 2011/0394(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

30.11.2011

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

13.12.2011

 

 

 

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

13.12.2011

ECON

13.12.2011

EMPL

13.12.2011

IMCO

13.12.2011

 

TRAN

13.12.2011

FEMM

13.12.2011

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

ECON

17.1.2012

EMPL

15.12.2011

TRAN

19.12.2011

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Jürgen Creutzmann

17.1.2012

 

 

 

Izskatīšana komitejā

18.6.2012

18.9.2012

 

 

Pieņemšanas datums

29.11.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

49

1

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Josefa Andrés Barea, Jean-Pierre Audy, Zigmantas Balčytis, Ivo Belet, Bendt Bendtsen, Jan Březina, Reinhard Bütikofer, Maria Da Graça Carvalho, Giles Chichester, Jürgen Creutzmann, Pilar del Castillo Vera, Dimitrios Droutsas, Vicky Ford, Gaston Franco, Adam Gierek, Norbert Glante, Fiona Hall, Edit Herczog, Kent Johansson, Romana Jordan, Krišjānis Kariņš, Lena Kolarska-Bobińska, Judith A. Merkies, Angelika Niebler, Jaroslav Paška, Vittorio Prodi, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Jens Rohde, Paul Rübig, Amalia Sartori, Salvador Sedó i Alabart, Francisco Sosa Wagner, Patrizia Toia, Catherine Trautmann, Ioannis A. Tsoukalas, Claude Turmes, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev, Alejo Vidal-Quadras

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Antonio Cancian, Ioan Enciu, Roger Helmer, Jolanta Emilia Hibner, Seán Kelly, Bernd Lange, Zofija Mazej Kukovič, Alajos Mészáros, Vladimír Remek, Silvia-Adriana Ţicău, Henri Weber

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Keith Taylor

Iesniegšanas datums

11.12.2012

 

 

[1] OV C 181, 21.6.2012., 125. lpp.
[2]  COM(2010) 352, galīgā redakcija.
[3] Eiropas Savienībā viena no desmit sievietēm ir uzņēmēja, turpretī vīriešu vidū šī attiecība ir 1 pret 4. Eiropas Parlamenta 2011. gada 13. septembra rezolūcija (referente — deputāte Marina Yannakoudakis) par sieviešu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā mazos un vidējos uzņēmumos.
[4] Eurostat, 2012. gada 8. februāris.